ZIŅOJUMS par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un reģistra kontroli
12.1.2017 - (2015/2319(INI))
Budžeta kontroles komiteja
Referents: Dennis de Jong
Atzinuma sagatavotāja(*):
Sylvia-Yvonne Kaufmann, Juridiskā komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un reģistra kontroli
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. maija lēmumu, ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību (C(2016)3301),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Komisijai “Komisijas ekspertu grupu regulējums: horizontālie noteikumi un publiskais reģistrs” (C(2016)3300),
– ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām[1],
– ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras[2],
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0002/2017),
A. tā kā Parlaments ir paudis bažas saistībā ar to, kā darbojas iepriekšējais Komisijas ekspertu grupu regulējums, kas izveidots 2010. gada novembrī[3] ar mērķi ieviest būtiskus darbības uzlabojumus, lai veicinātu pārredzamību un iestāžu sadarbības koordinēšanu;
B. tā kā jo īpaši Budžeta komiteja, ņemot vērā atsevišķu ekspertu grupu pārredzamības trūkumu un nelīdzsvaroto sastāvu un ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, ka ekspertu grupu sastāvā ir ievērots pareizais līdzsvars specializēto zināšanu un pārstāvēto viedokļu ziņā, 2011. gadā un 2014. gadā iekļāva līdzekļus budžeta rezervē un formulēja grupu reformēšanas prasības, kuras vēl joprojām nav ņemtas vērā;
C. tā kā nesenajā Parlamenta pasūtītajā pētījumā tika konstatēts vispārējs pārredzamības trūkums un nelīdzsvarotība atsevišķu ekspertu grupu sastāvā[4];
D. tā kā sastāva līdzsvarotība un pārredzamība ir izšķiroši priekšnoteikumi, lai ekspertu zināšanas pienācīgi atspoguļotu regulatīvo darbību nepieciešamību un lai sekmētu šo zināšanu un regulatīvo darbību leģitimitāti Eiropas iedzīvotāju acīs;
E. tā kā Eiropas Ombuds savā stratēģiskajā pētījumā[5] ir iekļāvis ieteikumu par Komisijas ekspertu grupu sastāvu, īpaši uzsverot lielākas pārredzamības nepieciešamību ekspertu grupās;
F. tā kā pirms lēmuma pieņemšanas Komisija sazinājās ar Parlamenta pārstāvjiem un Eiropas Ombudu;
G. tā kā Komisija ir Parlamentam iesniegusi Komisijas dienestu darba dokumentu, atbildot uz ieteikumiem, kas iekļauti Budžeta kontroles komitejas referenta darba dokumentā;
H. tā kā, neskarot iepriekš minēto, ne Komisijas dienestu darba dokuments, ne Komisijas lēmums diemžēl nenodrošina risinājumus visiem problēmjautājumiem, uz kuriem norādījis Parlaments,
1. atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada 30. maija lēmumu, ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību, bet pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz daudzu nevalstisko organizāciju pausto interesi, Komisija nerīkoja pilnīgu sabiedrisko apspriešanu; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi atjaunot veidus, kā pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un sociālos partnerus iesaistīt izšķirīgi svarīgās jomās, tādās kā ES iestāžu pārredzamība un darbība;
2. norāda, ka līdz ar jauno horizontālo noteikumu pieņemšanu daudzi Parlamenta iepriekš minētie problēmjautājumi bažas it kā vairs nerada, īpaši tie, kas attiecās uz vajadzību nodrošināt atklātus uzaicinājumus iesniegt pieteikumus saistībā ar ekspertu grupu dalībnieku atlasi, un tie, kas attiecās uz Komisijas ekspertu grupu reģistra pārskatīšanu un sinerģijas radīšanu starp šo reģistru, Komisijas un Parlamenta pārredzamības reģistru, kā arī noteikumiem par interešu konflikta novēršanu, īpaši attiecībā uz ekspertiem, kurus ieceļ kā privātpersonas;
3. uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu ievērota pārredzamība un iestāžu savstarpējās sadarbības koordinācija, kas palīdzēs pienācīgi līdzsvarot ekspertu grupu sastāvā pārstāvētās zināšanas un viedokļus, lai uzlabotu to darbību; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka atlases process tagad norisinās publiski; šajā sakarā uzsver, ka ir jābūt skaidri redzamam, kāda ir ekspertu praktiskā pieredze un kvalifikācija; uzskata, ka visā atlases procesā būtu jānodrošina augsts pārredzamības līmenis un šis process būtu jāvada, balstoties uz skaidrākiem un precīzākiem kritērijiem, līdzās kandidātu akadēmiskajai kvalifikācijai īpašu uzsvaru liekot uz praktisko pieredzi un ekspertu iespējamiem interešu konfliktiem;
4. atzinīgi vērtē to, ka jau ir izveidota saikne starp Komisijas ekspertu grupu reģistru un pārredzamības reģistru, tādējādi nodrošinot labāku pārredzamību;
5. pauž nožēlu par neveiksmīgo mēģinājumu sarīkot sabiedrisko apspriešanu par jauno noteikumu izveidošanu; aicina Komisiju darboties pārredzami un atskaitīties par savu darbību ES iedzīvotājiem;
6. atgādina, ka pārredzamības trūkums negatīvi ietekmē ES iedzīvotāju uzticību ES iestādēm; uzskata, ka Komisijas ekspertu grupu efektīva reforma, kuras pamatā ir skaidri pārredzamības un līdzsvarota sastāva principi, uzlabos informācijas pieejamību un uzticamību, kas savukārt palīdzēs veicināt iedzīvotāju uzticēšanos ES;
7. uzsver, ka jaunie noteikumi stingri un vienādi būtu jāpiemēro visām Komisijas ekspertu grupām neatkarīgi no to nosaukuma (respektīvi, gan īpašajām, augsta līmeņa vai citām “ārkārtas” grupām, gan oficiālām vai neoficiālām grupām), kuru sastāvā nav tikai dalībvalstu pārstāvji vai kuras nereglamentē ar Komisijas 1998. gada 20. maija lēmumu par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī; atkārtoti norāda, ka jaunajiem noteikumiem ir jānodrošina līdzsvarots sastāvs, iesaistot visu ieinteresēto personu pārstāvjus;
8. uzskata, ka Komisijai būtu jāpanāk progress ekspertu grupu sastāva līdzsvarošanā; tomēr pauž nožēlu par to, ka pagaidām vēl netiek uzskatāmi nodalīti ekonomisko un ar ekonomiku nesaistīto interešu pārstāvji, lai tādējādi panāktu maksimālu pārredzamību un līdzsvaru; šajā sakarā uzsver, ka Komisijai, izsludinot publisko uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, tajā ir skaidri jānorāda, kā tā definē līdzsvarotu sastāvu un kādas intereses tā vēlas, lai būtu pārstāvētas, veidojot ekspertu grupas; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi iesaistīt Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, lai izstrādātu līdzsvarotāku šī dalījuma definīciju;
9. aicina Komisiju, kad tā veido jaunas ekspertu grupas vai maina esošo grupu sastāvu, publiskajā uzaicinājumā iesniegt pieteikumus skaidri norādīt, kā tā definē līdzsvarotu sastāvu un kādas intereses tā vēlas, lai būtu pārstāvētas, kā arī pamatot visas iespējamās atkāpes no iepriekš definētā līdzsvarotā sastāva, kad grupas ir izveidotas;
10. šajā sakarībā un saistībā ar iepriekš minētā Ombuda atzinuma 34.–45. punktu norāda — kaut gan Komisija vēl nav oficiāli definējusi līdzsvarotības jēdzienu, tas nav jāsaprot kā aritmētiska uzdevuma rezultāts, bet vairāk kā tādu pūliņu rezultāts, kuri paredzēti, lai nodrošinātu, ka ekspertu grupas locekļiem kopā piemīt nepieciešamās tehniskās zināšanas un perspektīvu diapazons, lai īstenotu attiecīgās ekspertu grupas pilnvaras; uzskata, ka tādēļ līdzsvarotības jēdziens ir jāinterpretē saistībā ar katras atsevišķas ekspertu grupas konkrētajām pilnvarām; uzskata, ka kritērijos, lai novērtētu, vai ekspertu grupa ir līdzsvarota, ir jāiekļauj grupas uzdevumi, nepieciešamās tehniskās zināšanas, ieinteresētās personas, kuras, visticamāk, izjutīs šīs jomas ietekmi, ieinteresēto personu grupu organizācijas, kā arī ekonomisko un neekonomisko interešu pareiza attiecība;
11. aicina Komisiju nekavējoties noskaidrot to, vai ir vajadzīgs jauns sūdzību izskatīšanas mehānisms, ja ieinteresētās personas apstrīd līdzsvarota sastāva definīciju, kā arī to, vai pašreizējā kārtība ir atbilstoša, un aicina iesaistīt Parlamentu šajā kontroles mehānismā;
12. atgādina, ka iepriekšējos gados Komisijai ne vienmēr ir izdevies atrast pietiekami daudz ekspertu, kuri pārstāvētu MVU, patērētājus, arodbiedrības vai citas organizācijas, kas aizsargā vispārējās sabiedrības intereses, un ka tam par iemeslu bieži ir bijušas attiecīgas izmaksas, turpmāk sauktas par alternatīvajām izmaksām, vai nu par atvaļinājuma ņemšanu, vai, piemēram, MVU gadījumā par aizstājēja atrašanu uz laiku, kas tiek pavadīts ekspertu grupās;
13. tādēļ prasa Komisijai noskaidrot veidus, kā atvieglot un veicināt nepietiekami pārstāvētu organizāciju vai sociālo grupu līdzdalību ekspertu grupās, cita starpā izvērtējot noteikumus par izdevumu efektīvu un taisnīgu atlīdzināšanu, izskatot arī iespējamos veidus, kā segt izdevumus par visām alternatīvajām izmaksām, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu;
14. aicina Komisiju izvērtēt tādas pabalstu sistēmas izveidi, kura palīdzētu nepietiekami pārstāvētām grupām iegūt specializētās zināšanas, kas nepieciešamas, lai tik tiešām efektīvi piedalītos ekspertu grupās;
15. aicina Komisiju dot Eiropas nevalstiskajām organizācijām iespēju būt pārstāvētām ekspertu grupās, izvirzot pārstāvjus no tajās iesaistītajām valstu organizācijām, ja šīm personām ir dots skaidrs Eiropas organizāciju pilnvarojums;
16. aicina Komisiju nodrošināt, ka tad, ja pat ar īpašu pasākumu palīdzību joprojām nav izdevies atrast pietiekamu skaitu ekspertu, kas pārstāvētu visas attiecīgās intereses, konkrētā ekspertu grupa veic visus vajadzīgos pasākumus, piemēram, izmanto t. s. svērtās balsošanas procedūras, lai panāktu, ka šīs ekspertu grupas galīgajos ziņojumos ir līdzsvaroti pārstāvētas visas attiecīgās intereses;
17. atgādina, ka gan Parlaments, gan Eiropas Ombuds ir ieteikuši Komisijai ekspertu grupu darba kārtības, pamatojuma dokumentus, sanāksmju protokolus un apspriedes padarīt atklātas, ja vien attiecīgās grupas locekļi ar kvalificētu balsu vairākumu nenolemj, ka konkrētai sanāksmei vai tās daļai jābūt slēgtai, un pauž nožēlu, ka Komisija joprojām saglabā sistēmu, ka sanāksmes ir slēgtas, ja vien ekspertu grupas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu nenolemj, ka apspriedēm jābūt atklātām, kā arī uzskata, ka ir būtiski nodrošināt pēc iespējas lielāku pārredzamību, un aicina Komisiju nodrošināt, ka sanāksmes un protokoli ir publiski pieejami;
18. uzsver, ka ir jādod lietotājiem piekļuve virknei dokumentu (darba kārtībām, atsauces dokumentiem, dažādiem ziņojumiem), lai ieinteresētās personas varētu veikt efektīvu pārraudzību; turklāt uzskata, ka ekspertu grupu reģistra tīmekļa vietnei — vai nu izmantojot pašu vietni, vai ievietojot hipersaites uz citām attiecīgām tīmekļa vietnēm — vajadzētu būt vienam no instrumentiem vai mehānismiem, kas izmantojams, lai iegūtu regulāri atjauninātu informāciju par jaunākajām politiskajām norisēm, tā garantējot augstu pārredzamības līmeni;
19. aicina Komisiju, konsultējoties ar ieinteresētajām personām, tostarp Parlamentu, nekavējoties izstrādāt īpašas vadlīnijas, kurās būtu izskaidrots, kā tā interpretē noteikumu, ka ekspertu grupu sanāksmju protokoliem jābūt jēgpilniem un pilnīgiem, īpaši gadījumos, kad sanāksmes nav atklātas, un šajā sakarībā mudina Komisiju saskaņā ar Eiropas Ombuda ieteikumiem nodrošināt pēc iespējas lielāku pārredzamību, tostarp publicēt darba kārtību, pamatojuma dokumentus, balsošanas protokolus un detalizētus sanāksmju protokolus, kuros iekļauti arī atšķirīgie viedokļi;
20. atgādina, ka ne tikai ekspertiem, kas iecelti kā privātpersonas, bet arī universitāšu, pētniecības institūtu, juridisko biroju, kā arī Eiropas un citu ideju laboratoriju un konsultāciju uzņēmumu pārstāvjiem var būt interešu konflikti, un prasa Komisijai paskaidrot, kā tā novērš interešu konfliktus šīm īpašajām ekspertu kategorijām;
21. aicina Komisiju, pamatojoties uz līdzšinējiem pozitīviem piemēriem, nodrošināt uzlabotu horizontālo noteikumu sistemātisku īstenošanu, izmantojot šo horizontālo noteikumu īstenošanas centralizētu pārraudzību, un nedeleģēt šo uzdevumu atsevišķiem ģenerāldirektorātiem;
22. īpaši aicina Komisiju pietiekamus līdzekļus veltīt ar reģistru saistītiem pasākumiem, izstrādājot inovatīvas un īpaši efektīvas metodes, lai šis reģistrs tiktu regulāri atjaunināts un tajā nebūtu faktu kļūdu un/vai izlaidumu, un lai tas dotu iespēju eksportēt datus mašīnlasāmā formātā;
23. norāda, ka Komisija ir paziņojusi, ka līdz 2016. gada beigām visiem ģenerāldirektorātiem būs jāīsteno jaunais regulējums attiecībā uz Komisijas ekspertu grupām, un prasa Komisijai iesniegt Parlamentam īstenošanas un novērtējuma ziņojumu ne vēlāk kā vienu gadu pēc minētā lēmuma pieņemšanas, proti, līdz 2017. gada 1. jūnijam; aicina Komisiju nodrošināt, ka pirmā mutiskā iepazīstināšana ar šo ziņojumu var notikt jau tuvākajos sešos mēnešos kā daļa no strukturētā dialoga ar Parlamentu;
24. uzsver arī to, ka Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos un īstenošanas aktus un stratēģiskās pamatnostādnes, ir jānodrošina, lai visi dokumenti, tostarp tiesību aktu projekti, Parlamentam un Padomei tiktu darīti pieejami tajā pašā laikā, kad tos saņem dalībvalstu eksperti, kā tas paredzēts 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu;
25. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
PASKAIDROJUMS
Īstenojot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras, kas saistītas ar Eiropas Komisiju, Parlamenta Budžeta kontroles (CONT) komiteja ir regulāri izskatījusi jautājumu par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un darbību. Budžeta (BUDG) komiteja, ņemot vērā vairāku ekspertu grupu pārredzamības trūkumu un nelīdzsvaroto sastāvu, 2011. gadā un 2014. gadā iekļāva līdzekļus budžeta rezervē un formulēja prasības grupu reformēšanai.
Pēc līdzekļu iekļaušanas budžeta rezervē 2011. gadā Eiropas Komisija pauda gatavību iesaistīties neformālā dialogā ar Parlamenta deputātu grupu, lai novērstu trūkumus esošo ekspertu grupu sastāvā un izstrādātu labākus noteikumus ekspertu grupu izveidei un darbībai. Šis neformālais dialogs deva iespēju Parlamentam 2011. gadā darīt pieejamus budžeta rezervē iekļautos līdzekļus, lai gan saglabājās šaubas gan par spēkā esošo horizontālo noteikumu saturu, gan to īstenošanu vairākos Komisijas ģenerāldirektorātos.
CONT un BUDG komiteja 2015. gadā pasūtīja pētījumu par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un ekspertu grupu reģistru, kurā tika konstatēts vispārējs pārredzamības trūkums un nelīdzsvarotība atsevišķu ekspertu grupu sastāvā.
Ņemot vērā šī pētījuma rezultātus un turpmāku pasākumu nepieciešamību, Komiteju priekšsēdētāju konference 2015. gada 26. novembrī apstiprināja CONT komitejas priekšlikumu izstrādāt pastāvīgo ziņojumu par šo jautājumu. Ziņojumā tiktu ietverti konkrēti ieteikumi Komisijai, kā uzlabot tās ekspertu grupu sastāva līdzsvarotību un pārredzamību. Tādējādi šis ziņojums varētu kļūt par pamatu neformāla dialoga atjaunošanai ar Komisiju. Ziņojuma pamatā būtu Eiropas Ombuda veiktās izmeklēšanas un ieteikumi par šo jautājumu, ko noslēdza ombudes oficiālais 2016. gada 26. janvāra ieteikums.
CONT un BUDG komitejas pasūtītā pētījuma izklāsta laikā 2015. gada septembrī Eiropas Komisijas dienesti darīja zināmu, ka ekspertu grupu regulējuma pārskatīšanas darbs ir ievērojami pavirzījies uz priekšu un ietver (pārskatītus) horizontālos noteikumus un uzlabojumus publiskajā reģistrā. Parlaments vairākkārt aicināja Komisiju nogaidīt ar jaunā regulējuma oficiālu pieņemšanu, līdz Parlaments būs paudis savu viedokli ziņojumā un no tā izrietošajā rezolūcijā, taču Komisija nešķita gatava to ņemt vērā.
Tādēļ referents 2016. gada 1. martā publicēja CONT komitejas darba dokumentu, kurā bija izklāstītas viņa galvenās bažas, kas saistītas ar spēkā esošajiem horizontālajiem noteikumiem un reģistru. Šis darba dokuments bija CONT komitejas referenta mēģinājums kaut kā tomēr ietekmēt Komisijas jaunos noteikumus. Savukārt Komisijas dienesti iesniedza Parlamentam darba dokumentu ar atbildēm uz referenta dažādajiem ieteikumiem. CONT komiteja atzinīgi vērtēja Komisijas panākto progresu, taču arī norādīja, ka joprojām nav atrisināti visi tās norādītie problēmjautājumi, īpaši tie, kas saistīti ar jaunā regulējuma īstenošanu.
Pēc šīs apmaiņas ar dokumentiem Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks iesaistījās sarunās ar Eiropas Ombudu, NVO un Eiropas Parlamenta referentiem (t. i., CONT un JURI komiteju referentiem, kas izstrādāja CONT un JURI komitejas ziņojumu, kā arī BUDG komitejas atzinuma sagatavotāju). Šajās sarunās tika apspriesti jautājumi, kas joprojām radīja bažas ombudei, NVO un referentiem. Tie cita starpā bija saistīti ar ekspertu grupu apspriežu atklāto raksturu, to protokoliem, kā arī pārliecību par līdzsvarotu sastāvu atsevišķos gadījumos, piemēram, ja nākas grūti atrast pietiekamu skaitu ekspertu visu interešu pārstāvībai. Turklāt diskusijās uzmanība tika pievērsta pārskatīto noteikumu piemērošanai un to izmaksu atlīdzināšanai interešu pārstāvjiem, kuras nav saistītas ar ceļu un uzturēšanos.
Lai gan sarunas ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku bija lietderīgas un tajās tika rasti praktiski risinājumi lielākajai daļai atlikušo jautājumu, Komisijas pieņemtajā regulējumā neviens no šiem risinājumiem netika iekļauts. Ņemot to vērā, referents uzskata, ka pastāvīgā ziņojuma pieņemšana joprojām ir lietderīga, daļēji tāpēc, ka Komisija joprojām var iekļaut ziņojumā paustos ieteikumus Komisijas dienestiem paredzētajās vadlīnijās, gan arī tāpēc, ka tas dod iespēju Parlamentam pieprasīt ziņot par Komisijas lēmuma īstenošanu.
Juridiskās komitejas ATZINUMS(*) (29.11.2016)
Budžeta kontroles komitejai
par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un reģistra kontroli
(2015/2319(INI))
Atzinuma sagatavotāja (*): Sylvia-Yvonne Kaufmann
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants
IEROSINĀJUMI
Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu ievērota pārredzamība un iestāžu savstarpējās sadarbības koordinācija, kas palīdzēs pienācīgi līdzsvarot ekspertu grupu sastāvā pārstāvētās zināšanas un viedokļus, lai uzlabotu to darbību; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka atlases process tagad norisinās publiski; šajā sakarā uzsver, ka ir jābūt skaidri redzamam, kāda ir ekspertu praktiskā pieredze un kvalifikācija; uzskata, ka visā atlases procesā būtu jānodrošina augsts pārredzamības līmenis un šis process būtu jāvada, balstoties uz skaidrākiem, precīzākiem kritērijiem, līdzās kandidātu akadēmiskajai kvalifikācijai īpašu uzsvaru liekot uz praktisko pieredzi un ekspertu iespējamiem interešu konfliktiem;
2. atzinīgi vērtē to, ka jau ir izveidota saikne starp Komisijas ekspertu grupu reģistru un pārredzamības reģistru, tādējādi nodrošinot labāku pārredzamību;
3. pauž nožēlu par neveiksmīgo mēģinājumu sarīkot sabiedrisko apspriešanu par jauno noteikumu izveidošanu; aicina Komisiju darboties pārredzami un atskaitīties par savu darbību ES iedzīvotājiem;
4. uzskata, ka Komisijai būtu jāvirzās uz priekšu, tiecoties panākt, lai ekspertu grupu sastāvs būtu līdzsvarotāks; tomēr pauž nožēlu par to, ka pagaidām vēl netiek uzskatāmi nodalīti ekonomisko un ar ekonomiku nesaistīto interešu pārstāvji, lai tādējādi panāktu maksimālu pārredzamību un līdzsvaru; šajā sakarā uzsver, ka Komisijai, izsludinot publisko uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, tajā ir skaidri jānorāda, kā tā definē līdzsvarotu sastāvu un kādas intereses tā vēlas, lai būtu pārstāvētas, veidojot ekspertu grupas; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi iesaistīt Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, lai izstrādātu līdzsvarotāku šī dalījuma definīciju;
5. pauž nožēlu par to, ka nepietiekami pārstāvētām grupām, kas bieži vien pārstāv pilsonisko sabiedrību, mazos un vidējos uzņēmumus vai citas vispārēju sabiedrības interešu labā darbojošās organizācijas, piedalīties reizumis nav iespējams finansiālu un organizatorisku iemeslu dēļ; tādēļ aicina, lai Komisija, tiecoties nodrošināt līdzsvarotu ekspertu grupu sastāvu, apsvērtu iespējas paredzēt finansiālu atbalstu, kas pavērtu iespējas visu kategoriju ekspertu līdzdalībai;
6. aicina Komisiju gādāt par to, lai visi sanāksmju protokoli tiktu publicēti, tādējādi nodrošinot lielāku pārredzamību; šajā sakarā uzsver, ka tajos Eiropas iedzīvotājiem pieejamā veidā jābūt skaidri un nepārprotami atspoguļotam saturam, kā arī ekspertu pārstāvētajiem viedokļiem; turklāt prasa iespēju publicēt arī mazākuma lēmumus; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi Komisijas ekspertu grupu apspriedes padarīt atklātas, paturot prātā to, ka eksperti, kuri darbojas šajās Komisijas grupās, sniedz pakalpojumus sabiedrībai un ka debatēm, kuru rezultātā tiek pieņemti lēmumi, jābūt atklātām principā, nevis izņēmuma gadījumos;
7. uzsver, ka ir jādod lietotājiem piekļuve virknei dokumentu (darba kārtībām, atsauces dokumentiem, dažādiem ziņojumiem), lai ieinteresētās personas varētu veikt efektīvu pārraudzību; turklāt uzskata, ka ekspertu grupu reģistra tīmekļa vietnei — vai nu izmantojot pašu vietni, vai ievietojot hipersaites uz citām attiecīgām tīmekļa vietnēm — vajadzētu būt vienam no instrumentiem vai mehānismiem, kas izmantojams, lai iegūtu regulāri atjauninātu informāciju par jaunākajām politiskajām norisēm, tā garantējot augstu pārredzamības līmeni;
8. uzsver, ka situācijās, kad atklājas interešu konflikti, ir nekavējoties jāveic paredzētie pasākumi, it sevišķi tad, ja šie interešu konflikti skar atsevišķas personas, kuras ieceltas kā privātpersonas, darbojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs nāk klajā ar savu personisko skatījumu; norāda, ka šie pasākumi būtu rūpīgāk jāapsver, jo to piemērošana garantēs ekspertu neatkarību;
9. turklāt uzsver arī to, ka Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos un īstenošanas aktus un stratēģiskās pamatnostādnes, ir jānodrošina, lai visi dokumenti, tostarp tiesību aktu projekti, Eiropas Parlamentam un Padomei tiktu darīti pieejami tajā pašā laikā, kad tos saņem dalībvalstu eksperti, kā tas paredzēts 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
29.11.2016 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
21 0 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Dietmar Köster, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Daniel Buda, Angel Dzhambazki, Angelika Niebler, Virginie Rozière, Kosma Złotowski |
||||
Budžeta komitejas ATZINUMS (27.4.2016)
Budžeta kontroles komitejai
par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un reģistra kontroli
(2015/2319(INI))
Atzinuma sagatavotāja: Helga Trüpel
IEROSINĀJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
A. tā kā Budžeta komiteja, ņemot vērā konkrētas ekspertu grupu daļas pārredzamības trūkumu un nelīdzsvaroto sastāvu un ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, ka ekspertu grupu sastāvā ir ievērots pareizais līdzsvars specializēto zināšanu un pārstāvēto viedokļu ziņā, 2011. gadā un 2014. gadā apstiprināja budžeta rezerves un formulēja prasības grupu reformēšanai;
B. tā kā nesenajā pētījumā, ko pasūtīja komiteja[1], tika konstatēts plašs pārredzamības trūkums un nelīdzsvarotība konkrētu ekspertu grupu sastāvā;
C. tā kā Eiropas Ombuds nāca klajā ar ieteikumiem, kuros tika uzsvērta nepieciešamību pēc lielākas ekspertu grupu pārredzamības[2];
D. tā kā sastāva līdzsvarotība un pārredzamība ir izšķiroši priekšnoteikumi, lai ekspertu zināšanas pienācīgi atspoguļotu regulatīvo darbību nepieciešamību un lai sekmētu šo zināšanu un regulatīvo darbību leģitimitāti Eiropas iedzīvotāju acīs;
E. tā kā tā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kas ir pirmais solis ekspertu grupu gaidāmās reformas virzienā,
1. uzsver, ka, neraugoties uz progresu, kā pamatā bija 2011. gada budžeta rezerves, Komisija līdz šim nav varējusi izmainīt horizontālos noteikumus ekspertu grupām un to praksei tādā veidā, lai apmierinātu Parlamenta prasības pēc pārredzamības, un ka ekspertu grupu skaits, kurās ir līdzsvara trūkums, ir palicis lielā mērā nemainīgs kopš 2013. gada (pašlaik 9 % ekspertu grupu trūkst līdzsvara);
2. šajā sakarībā un saistībā ar iepriekš minētā Ombuda atzinuma 34.–45. punktu norāda — kaut gan Komisija vēl nav oficiāli definējusi savu „līdzsvarotības“ jēdzienu, tas nav jāsaprot kā aritmētiska uzdevuma rezultāts, bet vairāk kā tādu pūliņu rezultāts, kuri paredzēti, lai nodrošinātu, ka ekspertu grupas locekļiem kopā piemīt nepieciešamās tehniskās zināšanas un perspektīvu diapazons, lai īstenotu attiecīgās ekspertu grupas pilnvaras; uzskata, ka tādēļ līdzsvarotības jēdziens ir jāinterpretē saistībā ar katras atsevišķas ekspertu grupas konkrētajām pilnvarām; uzskata, ka kritērijos, lai novērtētu, vai ekspertu grupa ir līdzsvarota, ir jāiekļauj grupas uzdevumi, nepieciešamās tehniskās zināšanas, ieinteresētās personas, kuras, visticamāk, izjutīs šīs jomas ietekmi, ieinteresēto personu grupu organizācijas, kā arī ekonomisko un neekonomisko interešu pareiza attiecība;
3. uzsver, ka Eiropas iedzīvotāju ticību Eiropas Savienībai vājina pārredzamības trūkums un pārāk liela paļaušanās uz ekonomiskajiem dalībniekiem ES likumdošanā, un tādēļ uzsver, ka efektīva Komisijas ekspertu grupu reforma ES piešķirs lielāku leģitimitāti;
4. atzinīgi vērtē Komisijas publisko paziņojumu, ka ekspertu grupu pārskatītajā sistēmā tiks iekļauti vairāki Parlamenta un Ombuda ierosinājumi, piemēram, obligāti atklāti uzaicinājumi iesniegt kandidatūru pieteikumus, labāks reģistrs, ieinteresēto personu pārstāvju obligāta reģistrācija pārredzamības reģistrā, katras ekspertu grupas tāda profila definīcija, kas nodrošinātu līdzsvarotu sastāvu, un obligātas interešu konfliktu deklarācijas, kuras tiks iekļautas reģistrā;
5. turklāt mudina Komisiju īstenot Ombuda ieteikumus par pārredzamību, proti, publicēt ekspertu grupu sanāksmju darba programmas, pamatojuma dokumentus un protokolus un nodrošināt, lai publicētie protokoli būtu iespējami jēgpilni un izklāstītu locekļu paustās nostājas;
6. mudina Komisiju ievērot paraugpraksi un, pamatojoties uz jau pastāvošajiem pozitīvajiem piemēriem, nodrošināt sistemātisku uzlaboto horizontālo noteikumu īstenošanu, tostarp pienācīgu pārraudzības mehānismu visiem ģenerāldirektorātiem, lai nodrošinātu saskaņotu praksi;
7. aicina Komisiju sadarbībā ar likumdevēju un pilsonisko sabiedrību izpētīt veidus, kā sekmēt un veicināt nepietiekami pārstāvēto grupu, piemēram, pilsoniskās sabiedrības un arodbiedrību, dalību ekspertu grupās, lai novērstu pastāvošo informācijas asimetriju, un izvērtēt iespēju izveidot pabalstu sistēmu, kura atbalstītu šīs grupas nepieciešamo specializēto zināšanu iegūšanā, lai tik tiešām efektīvi piedalītos ekspertu grupās;
8. uzsver, ka tā kritiski izvērtēs reformu centienus balsojuma laikā par 2017. gada budžetu un ka tā ir apņēmusies izveidot rezervi, ja tā uzskatīs, ka prasības nav apmierinoši izpildītas;
9. mudina Komisiju, iesniedzot ekspertu grupu reformēšanas priekšlikumus, nodrošināt, ka notiek pietiekamas apspriedes ar grupām, kuras pašlaik ir nepietiekami pārstāvētas.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
26.4.2016 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
30 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Sophie Montel, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Andrey Novakov, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Tomáš Zdechovský |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Isabella Adinolfi, Jens Gieseke |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
9.1.2017 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
20 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Inés Ayala Sender, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Dan Nica, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Tomáš Zdechovský |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Brian Hayes, Cătălin Sorin Ivan, Benedek Jávor, Julia Pitera, Miroslav Poche, Patricija Šulin |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Clare Moody |
||||