Ziņojums - A8-0013/2017Ziņojums
A8-0013/2017

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem

30.1.2017 - (COM(2015)0593 – C8-0383/2015 – 2015/0272(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Simona Bonafè


Procedūra : 2015/0272(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem

(COM(2015)0593 – C8-0383/2015 – 2015/0272(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0593),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0383/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu[2],

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0013/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu, kā arī sekmēt aprites ekonomikas izveidi.

(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un lietderīgu izmantošanu, kā arī sekmēt aprites ekonomikas principus.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Tīras, efektīvas un ilgtspējīgas aprites ekonomikas panākšanai produktus to izstrādes posmā jāattīra no bīstamām vielām un šajā nolūkā aprites ekonomikā būtu jāņem vērā skaidri formulētie noteikumi, kas iekļauti Septītajā vides rīcības programmā, kura pieprasa izstrādāt netoksisku materiālu aprites ciklus, lai pārstrādātos atkritumus varētu izmantot kā nozīmīgu, uzticamu izejmateriālu avotu Savienībā.

Pamatojums

ES būtu jāpievērš uzmanība tīras aprites ekonomikas izveidei un jānovērš ievērojams risks zaudēt sabiedrības un tirgus uzticību pārstrādātajiem materiāliem, vienlaikus radot ilglaicīgu mantojumu. Pārstrādātāju galvenais slogs ir bīstamu vielu klātbūtne materiālā. ES būtu jāpievērš uzmanība šo bīstamo vielu izvadīšanai no produktiem un atkritumiem, lai neapdraudētu sabiedrības veselību un vidi, konkrētām uzņēmumu vai produktu klasēm paredzot atkāpes no drošības prasībām, kā arī padarot neiespējamu šo piesārņoto materiālu identifikāciju nākotnē.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Ir jānodrošina otrreizējo izejvielu efektīva un zema enerģijas patēriņa apsaimniekošana un prioritāte būtu jāpiešķir uz šo mērķi orientētiem pētniecības un izstrādes centieniem. Komisijai būtu jāapsver arī priekšlikuma par atkritumu klasifikāciju izvirzīšana, lai atbalstītu Savienības otrreizējo izejvielu tirgus izveidi.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Tiklīdz pārstrādātais materiāls, kuram pēc īpašu atkritumu cikla beigu statusa kritēriju izpildes, vai arī pēc šā materiāla iekļaušanas jaunā produktā piešķirts atkritumu cikla beigu statuss, no jauna tiek iekļauts ekonomikā, tam ir pilnībā jāatbilst Savienības ķīmisko vielu tiesību aktiem.

Pamatojums

REACH neattiecas uz atkritumiem, kā noteikts 2. panta 2. punktā „Atkritumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem, nav viela, preparāts vai izstrādājums šīs regulas 3. panta nozīmē“.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Rūpnieciskā aina pēdējo gadu laikā tehnoloģiskā progresa un pieaugošu globalizēto preču plūsmu rezultātā ir būtiski mainījusies. Šie faktori izvirza jaunus uzdevumus videi draudzīgas pārvaldības un atkritumu apstrādes jomā, kuri būtu jārisina, apvienojot pastiprinātus pētniecības pasākumus un mērķtiecīgus regulatīvos instrumentus. Arvien aktuālāka kļūst plānotā materiālā nolietojuma problēma, kas ir klajā pretrunā aprites ekonomikas mērķiem, tāpēc ar visu galveno ieinteresēto personu, nozares, patērētāju un regulatīvo iestāžu saskaņotām darbībām to vajadzētu censties izskaust.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Būtu jāuzlabo statistikas kvalitāte, ticamība un salīdzināmība, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši novērtējot valstu ziņošanas metodes un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu.

(3)  Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Vajadzētu panākt, ka tiek paziņoti kvalitatīvāki, ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāizstrādā vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienots kontaktpunkts visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodes un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojumi. Atkritumu apsaimniekošanas jomā paziņoto datu ticamība ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai īstenošanai un dalībvalstu sniegto datu salīdzināmības nodrošināšanai. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti šajās atkritumu apsaimniekošanas direktīvās, dalībvalstīm būtu jāizmanto vienota metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts iestādēm.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) dalītai savākšanai seko pienācīga apstrāde. Lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atbilstību atkritumu tiesību aktiem un aprites ekonomikas koncepcijai, Komisijai būtu jāizstrādā kopīgi EEIA apstrādes standarti, kā to pieprasa Direktīva 2012/19/ES.

Grozījums Nr.     8

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Ticami ziņojumi par statistikas datiem attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai īstenošanai, datu salīdzināmības un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai dalībvalstīs. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par atbilstību mērķvērtībām, kas noteiktas šajās direktīvās, dalībvalstīm būtu jāizmanto jaunākā metodika, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.

(4)  Ticami ziņojumi par statistikas datiem attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai īstenošanai, datu salīdzināmības un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai dalībvalstīs. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par atbilstību mērķvērtībām, kas noteiktas šajās direktīvās, dalībvalstīm būtu jāizmanto vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem.

Pamatojums

Lai visā ES uzlabotu datu kvalitāti un ticamību, līdztekus pašreizējām vienotām aprēķina metodēm, ko izmanto šīm trijām direktīvām, Komisijai būtu jāizstrādā vienota datu vākšanas un apstrādes metodika.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus un sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku, Komisijai vajadzētu veicināt koordināciju un informācijas un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un dažādām ekonomikas nozarēm. Šādu apmaiņu varētu atvieglot, izveidojot komunikācijas platformas, kas varētu palielināt informētību par jauniem rūpnieciskiem risinājumiem, sniegtu pilnīgāku priekšstatu par pieejamām spējām un palīdzētu veidot saikni starp atkritumu apsaimniekošanas nozari un citām nozarēm un arī atbalstītu rūpniecisko simbiozi.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas izklāstīta Direktīvā 2008/98/EK, prioritārā kārtā attiecas uz Savienības tiesību aktiem par atkritumu rašanās novēršanu un to apsaimniekošanu. Šī hierarhija attiecas uz nolietotiem transportlīdzekļiem, baterijām un akumulatoriem, bateriju un akumulatoru atkritumiem, kā arī uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Īstenojot šīs direktīvas mērķi, dalībvalstīm vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai ņemtu vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritātes un nodrošinātu šo prioritāšu praktisko īstenošanu.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Tā kā pastāv augoša nepieciešamība apstrādāt un pārstrādāt atkritumus Savienības teritorijā saskaņā ar aprites ekonomiku, uzsvars būtu jāliek uzto, lai atkritumu sūtīšana atbilstu Savienības vides tiesību aktu principiem un prasībām, īpaši tuvuma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principam. Komisijai būtu jāizsver, vai ir vēlams izveidot vienotu kontaktpunktu atkritumu sūtījumu administratīvajai procedūrai, lai samazinātu administratīvo slogu. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nepieļautu nelikumīgus atkritumu sūtījumus.

Grozījums Nr.     12

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai, attiecībā uz vienotas metodikas izstrādi datu vākšanai un apstrādei un ziņošanas formātu par nolietoto transportlīdzekļu otrreizējas izmantošanas un reģenerācijas mērķu īstenošanu nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 2000/53/EK īstenošanai, kā arī, lai īstenotu Direktīvu 2012/66/EK attiecībā uz metodikas izstrādi datu vākšanai un apstrādei un ziņošanas formātu par to mērķu īstenošanu, kas noteikti attiecībā uz elektrisko un elektronisko iekārtu savākšanu un reģenerāciju. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/20111a.

 

________________

 

1aEiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Pamatojums

Ir jāpievieno standartizēts apsvērums attiecībā uz Komisijas īstenošanas pilnvarām.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Lai izveidotu metodiku datu vākšanai un apstrādei un ziņošanas formātu baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (OV L 123 12.5.2016, 1. lpp.). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2000/53/EK

6. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu nolietoto transportlīdzekļu uzglabāšanu, ieskaitot īslaicīgu uzglabāšanu, un apstrādi atbilstīgi Direktīvas 75/442/EEK 4. panta vispārējām prasībām un atbilstīgi minimālajām tehniskām prasībām, kādas nosaka šīs direktīvas I pielikums, neierobežojot valstu regulējumu veselības un vides aizsardzības jomā.

"1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu nolietoto transportlīdzekļu uzglabāšanu, ieskaitot īslaicīgu uzglabāšanu, un apstrādi atbilstīgi atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritātēm un Direktīvas 75/442/EEK 4. panta vispārējām prasībām un atbilstīgi minimālajām tehniskām prasībām, kādas nosaka šīs direktīvas I pielikums, neierobežojot valstu regulējumu veselības un vides aizsardzības jomā.

Pamatojums

Lai nodrošinātu ES atkritumus reglamentējošo tiesību aktu saskaņotību un juridisko noteiktību, 1., 6. un 7. pantā noteikti jāiekļauj atsauce uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Direktīva 2000/53/EK

9. pants – 1.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1a.  "Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 7. panta 2. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Tās paziņo minētos datus elektroniski 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti. Datus paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 1.d punktu. Pirmais ziņojums attiecas uz datiem par laikposmu no [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 1. janvāra līdz [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 31. decembrim.

1a.  "Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 7. panta 2. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Šos datus dalībvalstis vāc un apstrādā saskaņā ar vienoto metodiku, kas minēta šā panta 1.d punktā, un paziņo elektroniski 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 1.d punktu.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2000/53/EK

9. pants – 1.c punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā novērtē datu vākšanas organizēšanas, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā ik pēc trim gadiem.

1.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Kamēr nav izstrādāta vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kas minēta 1.d punktā, ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas novērtējumu. Komisija novērtē arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā ik pēc trim gadiem.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2000/53/EK

9. pants – 1.ca punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.ca  Ziņojumā Komisija var iekļaut informāciju par šīs direktīvas īstenošanu kopumā un tās ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu pārskatīt šo direktīvu.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2000/53/EK

9. pants – 1.d punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikts datu paziņošanas formāts saskaņā ar 1.a punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.".

1.d  Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros noteikta vienota datu vākšanas un apstrādes metodika un datu paziņošanas formāts saskaņā ar 1.a punktu. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 11.punktā minēto procedūru.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2000/53/EK

9. pants – 1.da punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.da  Saistībā ar aprites ekonomikas rīcības plānu un ņemot vērā Savienības apņemšanos veikt pāreju uz aprites ekonomiku, Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, pārskata šo direktīvu kopumā un jo īpaši tās darbības jomu un mērķus, un ņem vērā Savienības aprites ekonomikas politikas mērķus un iniciatīvas. Īpašu uzmanību pievērš tādu lietotu transportlīdzekļu sūtījumiem, attiecībā uz kuriem ir aizdomas, ka tie ir nolietoti transportlīdzekļi. Šajā nolūkā izmanto Korespondentu pamatnostādnes Nr. 9 par nolietotu transportlīdzekļu sūtījumiem. Komisija arī izvērtē iespēju noteikt katram resursam konkrētus mērķus, īpaši kritiski svarīgām izejvielām. Pārskatīšanas rezultātiem vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/53/EK

9.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Iekļauj šādu pantu:

 

“9.a pants

 

Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku

 

Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus un veic citus pasākumus, lai nodrošinātu stimulus atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai. Šādu instrumentu un pasākumu vidū var būt tie, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK IV.a pielikumā.“

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

22.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Iekļauj šādu pantu:

 

“22.a pants

 

Dati

 

1.  Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 10. un 12. pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu.

 

2.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu, lai papildinātu šo regulu, izstrādājot datu vākšanas un apstrādes metodiku, kā arī ziņošanas formātu.“

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

23. pants – virsraksts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1a)  Direktīvas 23. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

"Pārskatīšana"

„Ziņojumu sniegšana un pārskatīšana“

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2006/66/EK

23. pants –1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija vēlākais līdz 2016. gada beigām izstrādā ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un tās ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību.

1.  Komisija vēlākais līdz 2016. gada beigām un pēc tam reizi trijos gados izstrādā ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un tās ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

23. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  Pantam pievieno šādu punktu:

 

“3.a  Saistībā ar aprites ekonomikas rīcības plānu un ņemot vērā Savienības apņemšanos veikt pāreju uz aprites ekonomiku, Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, pārskata šo direktīvu kopumā un jo īpaši tās darbības jomu un mērķus. Šajā pārskatīšanā ņem vērā Savienības aprites ekonomikas politikas mērķus un iniciatīvas un tādu jaunu bateriju veidu tehnoloģisko attīstību, kurās netiek izmantotas bīstamas vielas, īpaši smagie metāli vai citi metāli, vai metālu joni. Komisija arī izvērtē iespēju noteikt katram resursam konkrētus mērķus, īpaši kritiski svarīgām izejvielām. Pārskatam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.“

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

23.aa pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Iekļauj šādu pantu:

 

„23.aa pants

 

Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku

 

Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus un veic citus pasākumus, lai nodrošinātu stimulus atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai. Šādu instrumentu un pasākumu vidū var būt tie, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK IV.a pielikumā.“

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

8. pants – 5. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1)  Direktīvas 8. panta 5. punkta 1. daļu aizstāj ar šādu:

„Rūpējoties par vides aizsardzību, dalībvalstis var noteikt savākto EEIA apstrādes minimālos kvalitātes standartus.

Rūpējoties par vides aizsardzību, dalībvalstis nosaka savākto EEIA apstrādes minimālos kvalitātes standartus.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

8. pants – 5. punkts – 4. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1a)   Direktīvas 8. panta 5. punkta 4. daļu aizstāj ar šādu:

„Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka minimālos kvalitātes standartus, jo īpaši pamatojoties uz Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.";

„Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai un saskaņā ar Direktīvā 2012/19/ES piešķirtajām pilnvarām, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka minimālos kvalitātes standartus, jo īpaši pamatojoties uz Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātiem standartiem Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.";

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/19/ES

16. pants – 5.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a  Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 16. panta 4. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Tās paziņo minētos datus elektroniski 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti. Datus paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 5.d punktu. Pirmais ziņojums attiecas uz datiem par laikposmu no [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 1. janvāra līdz [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 31. decembrim.

5.a  Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 16. panta 4. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Šos datus dalībvalstis vāc un apstrādā saskaņā ar vienoto metodiku, kas minēta šā panta 5.d punktā, un paziņo elektroniski 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Dalībvalstis nodrošina, ka datus paziņo visi dalībnieki, kuri savāc vai apstrādā EEIA. Datus paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 5.d punktu.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/19/ES

16. pants – 5.c punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā iekļauj datu vākšanas organizēšanas, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences novērtējumu. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā ik pēc trim gadiem.

5.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Kamēr nav izstrādāta vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kas minēta 5.d punktā, ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas novērtējumu. Komisija novērtē arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā ik pēc trim gadiem.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/19/ES

16. pants – 5.ca punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.ca  Ziņojumā Komisija iekļauj informāciju par šīs direktīvas īstenošanu kopumā un tās ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu pārskatīt šo direktīvu.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/19/ES

16. pants – 5.d punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikts datu paziņošanas formāts saskaņā ar 5.a punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.";

5.d  Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros noteikta vienota datu vākšanas un apstrādes metodika un datu paziņošanas formāts saskaņā ar 5.a punktu. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 20. pantā minēto procedūru.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/19/ES

16. pants – 5.da punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.da  Šā panta 5.c punktā minētās pārskatīšanas laikā, ņemot vērā aprites ekonomikas rīcības plānu un Savienības apņemšanos veikt pāreju uz aprites ekonomiku, Komisija, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, pārskata šo direktīvu kopumā un jo īpaši tās darbības jomu un mērķus un ņem vērā Savienības aprites ekonomikas politikas mērķus un iniciatīvas. Komisija izvērtē iespēju noteikt katram resursam konkrētus mērķus, īpaši kritiski svarīgām izejvielām. Pārskatīšanas rezultātiem vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

16.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Iekļauj šādu pantu:

 

„16.a pants

 

Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku

 

Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus un veic citus pasākumus, lai nodrošinātu stimulus atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai. Šādu instrumentu un pasākumu vidū var būt tie, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK IV.a pielikumā.“

  • [1]  OV C ... /Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
  • [2]  OV C 17, 18.1.2017., 46. lpp.

PASKAIDROJUMS

Šā priekšlikuma mērķis ir vienkāršot dalībvalstu saistības attiecībā uz ziņošanu un saskaņot tās ar ziņošanas noteikumiem Atkritumu pamatdirektīvā, Direktīvā par iepakojumu un izlietoto iepakojumu un Poligonu direktīvā. Šā priekšlikuma mērķis ir arī panākt atbilstību Lisabonas līguma komitoloģijas noteikumiem.

Referente visnotaļ atbalsta šā priekšlikuma mērķus un uzskata, ka mērķu īstenošanas pārbaude ir jāpamato ar kvalitatīviem un ticamiem datiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāvērš savi centieni uz datu pienācīgu vākšanu un nosūtīšanu Komisijai. Grozījumu mērķis ir veicināt datu kvalitāti, ieviešot kvalitātes pārbaudes Bateriju direktīvā. Komisijai sadarbībā ar valstu statistikas birojiem būtu jāizstrādā arī vienota metodika datu vākšanai, tās organizēšanai un apstrādei, lai nodrošinātu datu salīdzināmību un kvalitāti. Grozījumu mērķis ir arī paturēt spēkā Eiropas Komisijas pienākumu novērtēt šo direktīvu īstenošanu un ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, un ziņot par to. Novērtējuma ziņojumos Komisijai būtu jānovērtē, vai direktīvu būtiski elementi, tostarp mērķi, būtu jāpārskata, lai tiesību akti joprojām atbilstu mērķu sasniegšanai. Ziņojumiem būtu jāpievieno leģislatīvi priekšlikumi, ja nepieciešami uzlabojumi vai vērienīgāka pieeja. Ir ieviesti arī grozījumi, lai pielāgotu tekstu jaunajam 2016. gada 16. aprīļa Iestāžu nolīgumam.

Ņemot vērā, ka EEIA, baterijas un transportlīdzekļi ir aizvien pieprasītāki, kas noved pie ļoti dažādiem atkritumiem, kad tie vairs nav derīgi, un ņemot vērā, ka šie atkritumi ir vērtīgu un grūti pieejamu materiālu avots, šīs trīs direktīvas tuvākajā laikā ir visaptveroši jāpārskata saistībā ar aprites ekonomiku, pamatojoties uz pienācīgu ietekmes novērtējumu, un ņemot vērā ekodizainu, nepieciešamību atgūt otrreizējās izejvielas, tehnoloģiju attīstību, kā arī Savienības mērķus un iniciatīvas aprites ekonomikas jomā.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (20.10.2016)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem
(COM(2015)0593 – C8-0383/2015 – 2015/0272(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Pavel Telička

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija 2015. gada 2. decembrī pieņēma jauno aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu, ko veido ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku un četri likumdošanas priekšlikumi par atkritumiem. Ar šo likumdošanas priekšlikumu ir iecerēts noteikt atkritumu samazināšanas mērķus (tostarp mērķus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos un atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi), kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Priekšlikumā ir arī izklāstīts vērienīgs un reāli īstenojams atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes darbību ilgtermiņa plāns.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja nolēma katru šī tiesību aktu kopuma dokumentu skatīt atsevišķi, taču tie visi ir savstarpēji cieši saistīti. Daudz izmaiņu attiecībā uz statistikas datiem un atkritumu definīcijām ir izklāstīts Atkritumu pamatdirektīvā, bet saskaņā ar šīm definīcijām noteiktie mērķi un pienākumi ir izklāstīti pārējās trijās direktīvās. Tātad visiem šiem dokumentiem ir jābūt saskaņotiem.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pārskatīto priekšlikumu, jo tas piedāvā ne vien plašāku, bet arī reālāk īstenojamu pieeju ar pamatīgāku holistisku skatījumu. Lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm un lai atkritumu apsaimniekošana Eiropas Savienībā būtu efektīva, pilnīgi noteikti ir jāpanāk, ka statistikas dati sniedz ticamu pārskatu par atkritumu apsaimniekošanu. Nav šaubu, ka šī joma vēl ir jāpilnveido. Eiropas Komisijai ir jāierosina vērienīgi, taču vienlaikus arī visām dalībvalstīm reāli un sasniedzami mērķi, pretējā gadījumā ES var nākties piedzīvot iekšējā tirgus šķelšanos un izolētas, nevis vienmērīgas attīstības tendences šajā jomā. Ilgtermiņa vīzija ar pietiekami vērienīgiem mērķiem ir īstais ceļš uz turpmāko rīcību. Tomēr atzinuma sagatavotājs vēl šaubās par metodiku, ar ko mērķi ir noteikti, neņemot vērā to, cik tie ir atbilstoši. Turklāt pēc ticamu un salīdzināmu datu apkopošanas mērķi un rīcības pasākumu vēriens būs jāpārskata, lai tos attiecīgi pielāgotu. Atzinuma sagatavotājs arī pauž nožēlu, ka priekšlikumā nemaz nav pievērsta uzmanība izglītībai un informēšanai, kam vajadzētu būt pārmaiņu procesa galvenajiem pamatelementiem.

Ar grozījumiem direktīvā par nolietotiem transportlīdzekļiem, direktīvā par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, un direktīvā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem ir paredzēts vienkāršot dalībvalstu ziņošanas pienākumu. Referents atbalsta tiesību aktu vienkāršošanu, lai dalībvalstīm un uzņēmumiem nepiemērotu vēl lielākus nevajadzīgus pienākumus un panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībnieku vidū. Jaunu papildu noteikumu vietā jārada tāda vide uzņēmumiem, kurā tie var īstenot ekoloģiski un izmaksu ziņā visefektīvākos risinājumus, kas atbilst ilgtermiņa stratēģijai. Dalībvalstīm ir jārada piemēroti apstākļi, tostarp fiskālie stimuli, un jāatbalsta rūpnieciskā simbioze tādu apstākļu radīšanai, lai ražotāji varētu izpildīt savus pienākumus. Tomēr referents nav pārliecināts, vai Komisijas priekšlikums par baterijām un akumulatoriem ļaus izdarīt šādus secinājumus.

Ja ES vēlas reāli apsvērt pāreju uz aprites ekonomiku, ir jāizveido pienācīga infrastruktūra un atvērts tirgus transportam un atkritumu apsaimniekošanai Eiropas Savienībā. Līdz šim tas nav izdarīts un nākotnē tas var radīt šķēršļus efektīvai atkritumu apsaimniekošanai visā Eiropas Savienībā. Tādēļ referents ierosina Komisijai izsvērt, vai ir vēlams izveidot vienotu kontaktpunktu atkritumu sūtījumu administratīvajai procedūrai, lai samazinātu administratīvo slogu un paātrinātu procedūru.

Vēl viens svarīgs elements šajā sistēmā ir elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) apstrāde pēc tam, kad tie tiek dalīti savākti. EEIA dalīta savākšana zaudē jēgu, ja tai neseko pienācīga apstrāde. Ņemot vērā, ka dažas ES dalībvalstis jau ir ieviesušas obligātos EEIA apstrādes standartus (EN 50625 sērija), referents aicina Komisiju veikt pasākumus, lai noteiktu, ka atbilstība EN 50625 sērijai par apstrādi ir obligāta.

Referents arī vēlētos vērst uzmanību uz tādu produktu eksportu ārpus ES, kuri tiek uzskatīti par elektronisko iekārtu atkritumiem un otrreizējiem atkritumiem (EEIA, kā arī metāllūžņi, plastmasa utt.). ES ir jāpievērš uzmanība uzraudzībai par šādu materiālu apstrādi un pārstrādi ārpus tās teritorijas, kā noteikts Ūdens pamatdirektīvā, kā arī šo izejmateriālu nelikumīgam eksportam uz trešām valstīm, kas galvenokārt ir spēkā esošo tiesību aktu īstenošanas jautājums. Komisijas priekšlikums par atkritumu tiesību aktiem nedod iespēju atrisināt šīs problēmas. Tādēļ Komisijai tas ir jānovērš, pārskatot Regulu par atkritumu sūtījumiem un ar to saistītos tiesību aktus nolūkā novērst eksportu ārpus ES un pievērsties spēkā esošo tiesību aktu īstenošanai un izpildei. Ir jāvērtē pozitīvi Komisijas darbs pie tālākie priekšlikumiem tādās jomās kā ekodizains vai pie tādu konkrētu direktīvu ieviešanas, kuras varētu palīdzēt samazināt nelikumīgu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu eksportu.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību Protokolu (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu, kā arī sekmēt aprites ekonomikas izveidi.

(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu, veicināt pilnīgāku aprites ekonomiku, kā arī palielināt energoefektivitāti un mazināt Savienības enerģētiskās atkarības līmeni.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Ir jānodrošina otrreizējo izejvielu efektīva un zema enerģijas patēriņa apsaimniekošana un prioritāte būtu jāpiešķir uz šo mērķi orientētiem pētniecības un izstrādes centieniem. Komisijai būtu jāapsver priekšlikuma par atkritumu klasifikāciju izvirzīšana, lai atbalstītu Savienības otrreizējo izejvielu tirgus izveidi.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Rūpnieciskā aina pēdējo gadu laikā tehnoloģiskā progresa un pieaugošu globalizēto preču plūsmu rezultātā ir būtiski mainījusies. Šie faktori izvirza jaunus uzdevumus videi draudzīgas pārvaldības un atkritumu apstrādes jomā, kuri būtu jārisina, apvienojot pastiprinātus pētniecības pasākumus un mērķtiecīgus regulatīvos instrumentus. Arvien aktuālāka kļūst plānotā materiālā nolietojuma problēma, kas ir klajā pretrunā aprites ekonomikas mērķiem, tāpēc ar visu galveno ieinteresēto personu, nozares, patērētāju un regulatīvo iestāžu saskaņotām darbībām to vajadzētu censties izskaust.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Būtu jāuzlabo statistikas kvalitāte, ticamība un salīdzināmība, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši novērtējot valstu ziņošanas metodes un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu.

(3)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Statistikas kvalitāte, uzticamība un salīdzināmība būtu jāuzlabo, izstrādājot saskaņotu metodiku datu vākšanai un apstrādei un ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, un tam vajadzētu būt Eiropas Savienības Statistikas birojam (Eurostat), kā arī svītrojot novecojušās prasības par ziņošanu, salīdzinoši novērtējot valstu izmantoto ziņošanas metodiku un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu, kas būtu jāsagatavo, pamatojoties uz saskaņotu formātu. Ticami salīdzināmu statistikas datu paziņojumi par atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai īstenošanai un iespējai salīdzināt dalībvalstu sniegtos datus. Tāpēc dalībvalstīm, sagatavojot īstenošanas ziņojumus saskaņā ar šo direktīvu, būtu jāizmanto jaunākā metodika, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) dalītai savākšanai seko pienācīga apstrāde. Ja tikai daži, bet ne visi EEIA apstrādātāji ir ieviesuši pienācīgas EEIA apstrādes darbības, radīsies risks videi. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/19/ES1a Komisija tika pilnvarota izstrādāt kopīgus EEIA apstrādes standartus (EN 50625 sērija). Lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atbilstību atkritumu tiesību aktiem un aprites ekonomikas koncepcijai, Komisijai būtu jāizstrādā īstenošanas akts nolūkā padarīt šos standartus juridiski saistošus.

 

_____________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(4)  Ticami ziņojumi par statistikas datiem attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai īstenošanai, datu salīdzināmības un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai dalībvalstīs. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par atbilstību mērķvērtībām, kas noteiktas šajās direktīvās, dalībvalstīm būtu jāpieprasa izmantot jaunākā metodika, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.

svītrots

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas izklāstīta Direktīvā 2008/98/EK, prioritārā kārtā attiecas uz Savienības tiesību aktiem par atkritumu rašanās novēršanu un to apsaimniekošanu. Šī hierarhija attiecas uz nolietotiem transportlīdzekļiem, baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, kā arī uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Īstenojot šīs direktīvas mērķi, dalībvalstīm vajadzētu realizēt nepieciešamos pasākumus, lai ņemtu vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritātes un nodrošinātu šo prioritāšu praktisko īstenošanu.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Nolūkā īstenot šīs direktīvas mērķus būtu vieglāk un lētāk nosūtīt atkritumus Savienības teritorijā, kas nozīmētu vienkāršākas procedūras uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot vides standartus. Komisijai ir jārisina šī problēma, pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/20061a.

 

______________

 

1a Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Tā kā pastāv augoša nepieciešamība apstrādāt un pārstrādāt atkritumus Savienības teritorijā saskaņā ar aprites ekonomiku, būtu jāpiešķir uzsvars tam, lai atkritumu sūtīšana atbilstu vides tiesību aktu principiem un prasībām, īpaši tuvuma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principam. Komisijai būtu jāizsver, vai ir vēlams izveidot vienotu kontaktpunktu atkritumu sūtījumu administratīvajai procedūrai, lai samazinātu administratīvo slogu. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai novērstu nelikumīgus atkritumu sūtījumus.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Šī direktīva ir pieņemta atbilstoši saistībām, kas izklāstītas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un šo direktīvu vajadzētu īstenot un piemērot, ievērojot minētajā nolīgumā sniegtos norādījumus.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2000/53/EK

8. pants – 3. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

Direktīvas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ražotāji sniedz informāciju par izjaukšanu attiecībā uz katru jaunu tirgū laistu transportlīdzekļu veidu sešu mēnešu laikā pēc to laišanas tirgū. Tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai apstrādes punkti spētu ievērot šīs direktīvas noteikumus, informācijā iekļauj ziņas par transportlīdzekļa dažādām detaļām un materiāliem, kā arī par visu bīstamo vielu izvietojumu transportlīdzeklī, jo īpaši, lai pildītu 7. pantā paredzētos mērķus."

"3.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ražotāji elektroniskā formā sniedz informāciju par izjaukšanu attiecībā uz katru jaunu tirgū laistu transportlīdzekļu veidu sešu mēnešu laikā pēc to laišanas tirgū. Tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai apstrādes punkti spētu ievērot šīs direktīvas noteikumus, informācijā iekļauj ziņas par transportlīdzekļa dažādām detaļām un materiāliem, kā arī par visu bīstamo vielu izvietojumu transportlīdzeklī, jo īpaši, lai pildītu 7. pantā paredzētos mērķus."

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – -1.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/53/EK

8.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Iekļauj šādu pantu:

 

“8.a pants

 

Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku

 

1.  Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus vai veic citus pasākumus. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot II a pielikumā norādītos ekonomiskos instrumentus vai veikt tajā noteiktos citus pasākumus.

 

2.  Līdz ... [norādīt datumu: astoņpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi piecos gados dalībvalstis dara Komisijai zināmu, kādus ekonomiskos instrumentus tās ir izmantojušas vai kādus citus pasākumus veikušas saskaņā ar šā panta 1. punktu.”.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2000/53/EK

9. pants – 1.a punkts līdz 1.d punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a  Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 7. panta 2. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Tās paziņo minētos datus elektroniski 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti. Datus paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 1.d punktu. Pirmais ziņojums attiecas uz datiem par laikposmu no [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 1. janvāra līdz [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 31. decembrim.

1.a  Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 7. panta 2. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Tās paziņo minētos datus elektroniski 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti. Datus vāc un apstrādā, izmantojot saskaņotu metodiku, lai nodrošinātu to salīdzināmību, un paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 1.d punktu un kurš atbilst datu atkārtotas izmantošanas un atklāto datu mērķiem. Pirmais ziņojums attiecas uz datiem par laikposmu no [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 1. janvāra līdz [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 31. decembrim.

1.b  Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu.

1.b  Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Kvalitātes pārbaudes ziņojumu sagatavo pēc saskaņota formāta.

1.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā novērtē datu vākšanas organizēšanas, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā ik pēc trim gadiem.

1.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences, kā arī atklāto datu pieejamības novērtējumu. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu pirmās datu paziņošanas un turpmāk ik pēc trim gadiem.

1.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikts datu paziņošanas formāts saskaņā ar 1.a punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

1.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu metodiku datu vākšanai un apstrādei un datu paziņošanas salīdzinošu formātu saskaņā ar 1.a punktu un 1.b punktā minētā kvalitātes pārbaudes ziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.".

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/53/EK

IIa pielikums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pievieno IIa pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas I pielikumā.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

15. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1. Direktīvas 15. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"1.  Apstrādi un pārstrādi var veikt ārpus attiecīgās dalībvalsts

vai ārpus Kopienas ar noteikumu, ka bateriju un akumulatoru

atkritumus sūta, ievērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli

attiecībā

uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un

izvešanu no tās (1).

"1.  Neaizmirstot par atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritātēm un transporta ietekmi uz vidi, apstrādi un pārstrādi var veikt ārpus attiecīgās dalībvalsts vai ārpus Kopienas ar noteikumu, ka bateriju un akumulatoru atkritumus sūta, ievērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (1).

 

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nelikumīgus atkritumu sūtījumus.”

__________________

__________________

(1) OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.).

 

(1) OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001., 1. lpp.).

 

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

21.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1.a) Iekļauj šādu pantu:

 

“21.a pants

 

Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku

 

1.  Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus vai veic citus pasākumus. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot IV a pielikumā norādītos ekonomiskos instrumentus vai veikt tajā noteiktos pasākumus.

 

2.  Līdz ... [astoņpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi piecos gados dalībvalstis dara Komisijai zināmu, kādus ekonomiskos instrumentus tās ir izmantojušas vai kādus citus pasākumus veikušas saskaņā ar šā panta 1. punktu.”.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

22.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1.a) Iekļauj šādu pantu:

 

„22.a pants

 

Datu vākšana, apstrāde un paziņošana

 

1.  Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 10. un 12. pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu.

 

2.  Datu vākšanas un apstrādes metodiku, kā arī ziņošanas formātu Komisija nosaka ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

23. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

ba)  panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

 

„ba)  par visu pārnēsājamo bateriju un akumulatoru atkritumu apstrādes pasākumu attīstību, tostarp par pārskatu par labāko pieejamo paņēmienu izmantošanu.”;

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

IVa pielikums (pielikums)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a)  Pievieno IVa pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas II pielikumā.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

4. pants

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1.   Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:

„Neskarot prasības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par iekšējā tirgus pareizu darbību un attiecībā uz izstrādājumu konstrukciju, tostarp Direktīvā 2009/125/EK, dalībvalstis veicina ražotāju un pārstrādātāju sadarbību un pasākumus tādu EEI konstruēšanai un ražošanai, jo īpaši lai veicinātu EEIA, to komponentu un materiālu atkārtotu izmantošanu, demontēšanu un reģenerāciju. Šajā sakarā dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai Direktīvā 2009/125/EK noteiktās ekodizaina prasības, kas veicina EEIA atkārtotu izmantošanu un apstrādi, tiktu piemērotas un lai ražotāji, izmantojot īpašas konstrukcijas vai ražošanas procesus, nekavētu EEIA atkārtotu izmantošanu, ja vien šādas konstrukcijas īpatnības vai ražošanas process nesniedz būtiskas priekšrocības, piemēram, attiecībā uz vides aizsardzības un/vai drošības prasībām.”

„Neskarot prasības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par iekšējā tirgus pareizu darbību un attiecībā uz izstrādājumu konstrukciju, tostarp Direktīvā 2009/125/EK, dalībvalstis veicina ražotāju, remonta veicēju un pārstrādātāju sadarbību un pasākumus tādu EEI konstruēšanai un ražošanai, jo īpaši lai veicinātu EEIA, to komponentu un materiālu atkārtotu izmantošanu, demontēšanu un reģenerāciju un nepieļautu to iekļaušanu tāda izstrādājuma sastāvā, kura ražošanā izmanto jebkādas plānotā materiālā nolietojuma tehnoloģijas. Šajā sakarā dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai Direktīvā 2009/125/EK noteiktās ekodizaina prasības, kas veicina EEIA atkārtotu izmantošanu un apstrādi, tiktu piemērotas un lai ražotāji, izmantojot īpašas konstrukcijas vai ražošanas procesus, nekavētu EEIA remontu un atkārtotu izmantošanu, ja vien šādas konstrukcijas īpatnības vai ražošanas process nesniedz būtiskas priekšrocības, piemēram, attiecībā uz vides aizsardzības un/vai drošības prasībām.”

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1.a)   Direktīvas 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)  izveido sistēmas, kas ļauj galapatērētājiem un izplatītājiem nodot atpakaļ šādus atkritumus vismaz bez maksas. Dalībvalstis nodrošina vajadzīgo savākšanas iekārtu pieejamību un iespēju tām piekļūt, jo īpaši ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu;

“a)  izveido sistēmas, kas ļauj galapatērētājiem un izplatītājiem nodot atpakaļ šādus atkritumus vismaz bez maksas. Dalībvalstis nodrošina vajadzīgo savākšanas iekārtu plašu pieejamību un iespēju tām ērti un regulāri piekļūt, jo īpaši ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu;”.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1.b punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

6. pants – virsraksts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1.b)  Direktīvas 6. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

Savākto EEIA apglabāšana un transportēšana

„Savākto EEIA izmantošana”

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1.c punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

6. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1.c)  Direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  Dalībvalstis nodrošina, ka dalīti savāktu EEIA savākšana un transportēšana notiek tā, lai tiktu nodrošināti optimāli apstākļi, kuros EEIA sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un bīstamo vielu izplatības ierobežošanai.

“2.  Dalībvalstis nodrošina, ka dalīti savāktu EEIA savākšana un transportēšana notiek tā, lai tiktu nodrošināti optimāli apstākļi, kuros EEIA sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un bīstamo vielu izplatības ierobežošanai.

Lai pēc iespējas labāk nodrošinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, dalībvalstis veicina to, ka – attiecīgi – savākšanas sistēmas vai iekārtas pirms katras turpmākās nosūtīšanas vajadzības gadījumā paredz savākšanas punktos no citiem dalīti savāktiem EEIA nodalīt tādus EEIA, kuri jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, jo īpaši piekļuvi nodrošinot atkārtotas izmantošanas centru darbiniekiem.

Lai pēc iespējas labāk nodrošinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, dalībvalstis veicina to, ka – attiecīgi – savākšanas sistēmas vai iekārtas pirms katras turpmākās nosūtīšanas vajadzības gadījumā paredz savākšanas punktos no citiem dalīti savāktiem EEIA nodalīt tādus EEIA, kuri jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, jo īpaši piekļuvi nodrošinot atkārtotas izmantošanas centru darbiniekiem.

 

Ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritātes un transporta ietekmi uz vidi, kā arī neierobežojot „ražotāja atbildības“ principa piemērošanu, jāveicina vietējo operatoru, kas nodarbojas ar remontu un atkārtotu izmantošanu, piekļuve dalīti savāktajiem EEIA.”;

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1.d punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

8. pants – 3. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1.d)   Direktīvas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā, izveido sistēmas, lai nodrošinātu EEIA reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus. Ražotāji var izveidot sistēmas individuāli vai kolektīvi. Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde vai uzņēmums, kas veic savākšanas vai apstrādes operācijas, EEIA apstrādā un glabā saskaņā ar VIII pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām.”

“3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā vai darbojas tirgū operatoru statusā, vai izveido sistēmas, lai nodrošinātu EEIA reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, un ka tās reģenerācijas nolūkā sniedz efektīvu informāciju uzņēmumiem vai struktūrām, kas veic apstrādes darbības. Ražotāji var izveidot sistēmas individuāli vai kolektīvi. Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde vai uzņēmums, kas veic savākšanas vai apstrādes operācijas, EEIA apstrādā un glabā saskaņā ar VIII pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām.”

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1.e punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

8. pants – 5. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1.e)  Direktīvas 8. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

Rūpējoties par vides aizsardzību, dalībvalstis nosaka savākto EEIA apstrādes minimālos kvalitātes standartus.

„Rūpējoties par vides aizsardzību, dalībvalstis nosaka savākto EEIA apstrādes minimālos kvalitātes standartus. Tās publicē šos standartus.“;

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1.f punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

8. pants – 5. punkts – 2. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1.f)  Direktīvas 8. panta 5. punkta otro daļu svītro.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1.g punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

8. pants – 5. punkts – 4. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1.g)  Direktīvas 8. panta 5. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka minimālos kvalitātes standartus, jo īpaši pamatojoties uz Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādātiem standartiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

„Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka minimālos kvalitātes standartus, jo īpaši pamatojoties uz Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādāto standartu EN 50625 sēriju, ņemot vērā Direktīvā 2012/19/ES izklāstītās pilnvaras. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1.h punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

10. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1.h) Direktīvas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  Apstrādi var veikt arī ārpus attiecīgās dalībvalsts vai Savienības ar noteikumu, ka EEIA transportē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1418/2007 (2007. gada 29. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (2).

“1.  Neaizmirstot par atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritātēm un transporta ietekmi uz vidi, apstrādi var veikt arī ārpus attiecīgās dalībvalsts vai Savienības ar noteikumu, ka EEIA transportē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1418/2007 (2007. gada 29. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (2).

 

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nelikumīgus atkritumu sūtījumus.”

_________________

____________________

(2) OV L 316, 4.12.2007., 6. lpp.

(2) OV L 316, 4.12.2007., 6. lpp.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

16. pants – 5.a līdz 5.d punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a  Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 16. panta 4. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Tās paziņo minētos datus elektroniski 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti. Datus paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 5.d punktu. Pirmais ziņojums attiecas uz datiem par laikposmu no [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 1. janvāra līdz [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 31. decembrim.

5.a  Dalībvalstis paziņo Komisijai datus, kas saistīti ar 16. panta 4. punkta īstenošanu, par katru kalendāro gadu. Tās paziņo minētos datus elektroniski 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tie ir savākti. Datus vāc, apstrādā un paziņo, izmantojot saskaņotu metodiku un tādu formātu, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 5.d punktu un kurš atbilst datu atkārtotas izmantošanas un atklāto datu mērķiem. Pirmais ziņojums attiecas uz datiem par laikposmu no [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 1. janvāra līdz [ierakstīt šīs direktīvas transponēšanas gadu + 1 gads] 31. decembrim.

5.b  Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu.

5.b  Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Kvalitātes pārbaudes ziņojumu sagatavo pēc saskaņota formāta.

5.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā iekļauj datu vākšanas organizēšanas, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences novērtējumu. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā ik pēc trim gadiem.

5.c  Komisija izskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs izskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā izvērtē datu vākšanas organizatorisko aspektu, datu avotus un dalībvalstu izmantoto metodiku un izvērtē arī to, cik izsmeļoši, ticami, savlaicīgi un konsekventi ir attiecīgie dati un vai tie ir pieejami atklāto datu formātā. Novērtējumā var iekļaut konkrētus uzlabošanas ieteikumus. Ziņojumu izstrādā deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu pirmās datu paziņošanas un turpmāk ik pēc trim gadiem.

5.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikts datu paziņošanas formāts saskaņā ar 5.a punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

5.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu metodiku datu vākšanai un apstrādei un datu paziņošanas formātu saskaņā ar 5.a punktu un 5.b punktā minētā kvalitātes pārbaudes ziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

17.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1.a)  Iekļauj šādu pantu:

 

“17.a pants

 

Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku

 

1.   Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus vai veic citus pasākumus. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot X a pielikumā norādītos ekonomiskos instrumentus vai veikt tajā noteiktos pasākumus.

 

2.   Līdz ... [astoņpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi piecos gados dalībvalstis dara Komisijai zināmu, kādus ekonomiskos instrumentus tās ir izmantojušas vai kādus citus pasākumus veikušas saskaņā ar šā panta 1. punktu.”.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

Xa pielikums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a)  Pievieno Xa pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas III pielikumā.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

I pielikums (jauns)

Direktīva 2000/53/EK

IIa pielikums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

I pielikums

 

Direktīvai 2000/53/EK pievieno šādu IIa pielikumu:

 

“IIa pielikums

 

Instrumenti, ar ko veicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu un pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku

 

1.   Ekonomiskie instrumenti

 

1.1.  Visām atkritumu kategorijām (sadzīves, inertie, citi) pakāpeniski palielina nodokļus un/vai maksu par atkritumu apglabāšanu poligonos.

 

1.2.  Ievieš vai palielina nodokļus un/vai maksu par sadedzināšanu.

 

1.3.  Ievieš tieša cenu atbalsta shēmas, lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, remontu un pārstrādi.

 

1.4.  Veic ar pārstrādi un primārajām izejvielām saistītu pozitīvo un negatīvo ārējo efektu internalizāciju.

 

1.5.  Piemēro zemu vai nulles PVN likmi lietotu produktu remontam, remonta materiāliem un lietotu preču pārdošanai.

 

1.6.  Visā dalībvalstu teritorijā pakāpeniski ievieš sistēmas, ar ko nosaka tūlītēju samaksu par atkritumu izmešanu, tā rosinot sadzīves atkritumu radītājus samazināt atkritumu daudzumu, izmantot tos atkārtoti un pārstrādāt.

 

1.7.  Ja nav spēkā ražotāja paplašinātas atbildības programmas, par attiecīgajiem produktiem iekasē „zaļās” nodevas vai lielāku maksu par atkritumu apglabāšanu.

 

1.8.  Pasākumi, kurus veic, lai panāktu, ka gan izveidotās, gan topošās ražotāja atbildības shēmas kļūst izmaksu ziņā lietderīgākas.

 

1.9.  Veic atbalsta ieguldījumus projektos, ar ko veicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu.

 

1.10  Plašāk piemēro ražotāja atbildības shēmas, attiecinot tās uz jaunām atkritumu plūsmām.

 

1.11.  Iepakojuma depozīta sistēmas un citas sistēmas, kas rosina sadzīves atkritumu radītājus un ekonomikas dalībniekus samazināt radīto atkritumu daudzumu, izmantot savus atkritumus atkārtoti un tos pārstrādāt.

 

1.12.  Rada ekonomiskus stimulus vietējām pašvaldībām, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, izstrādātu un izvērstu dalītas savākšanas sistēmas.

 

1.13.  Pasākumi, ar ko cenšas panākt, lai atkārtota izmantošana kļūtu vērienīgāka.

 

1.14.  Piemēro videi draudzīga publiskā iepirkuma kritērijus, veicinot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas ievērošanu.

 

1.15.  Pasākumi, kurus veic, lai izskaustu kaitīgas subsīdijas, kas neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai.

 

1.16.  Stimuli, ar ko sekmē tādu produktu izstrādi un laišanu tirgū, kuri neveicina atkritumu rašanos (piemēram, labojamas preces).

 

2.  Citi pasākumi

 

2.1.  Aizliegums sadedzināt tieši pārstrādājamus atkritumus.

 

2.2.  Vienreiz lietojamu un nepārstrādājamu produktu un iepakojuma tirgus ierobežošana.

 

2.3.  Tehniskie un fiskālie pasākumi, ar ko palīdz veidot tirgu atkārtoti izmantojamiem ražojumiem un pārstrādātiem (tostarp kompostētiem) materiāliem un ar ko arī nodrošina kvalitatīvākus pārstrādātos materiālus.

 

2.4.  Pasākumi, ar ko cita starpā piemēro nodokļu atmaksu un/vai atbrīvojumu no nodokļa.

 

2.5.  Pasākumi, ar ko palielina sabiedrības informētību par to, kā pareizi apsaimniekot atkritumus un mazāk piegružot vidi, kas cita starpā ir arī ad hoc kampaņas, kuras īsteno, lai panāktu atkritumu samazināšanos tieši tur, kur tie rodas, un lai panāktu plašu līdzdalību šķirotu atkritumu savākšanas sistēmās.

 

2.6.  Pasākumi, ar ko nodrošina pienācīgu koordināciju (arī ar digitāliem līdzekļiem) starp visām publiskā sektora iestādēm, kuras atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, un ar ko nodrošina arī citu galveno ieinteresēto personu līdzdalību.

 

2.7.  Izmanto Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu attiecīgo mērķu sasniegšanai vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību.

 

2.8.  Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošana, lai finansētu atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

 

2.9.  Izveido komunikācijas platformas, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu starp nozarēm, sociālajiem partneriem un vietējām pašvaldībām un arī starp dalībvalstīm.

 

2.10.  Nosaka pārstrādājamu materiāla īpatsvara obligāto minimumu produktos.

 

2.11.  Jebkādi citi šim nolūkam atbilstoši alternatīvi vai papildu pasākumi.“

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

II pielikums (jauns)

Direktīva 2006/66/EK

IVa pielikums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

II pielikums

 

Direktīvai 2006/66/EK pievieno šādu IVa pielikumu:

 

“IVa pielikums

 

Instrumenti, ar ko veicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu un pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku

 

1.   Ekonomiskie instrumenti

 

1.1.  Visām atkritumu kategorijām (sadzīves, inertie, citi) pakāpeniski palielina nodokļus un/vai maksu par atkritumu apglabāšanu poligonos.

 

1.2.  Ievieš vai palielina nodokļus un/vai maksu par sadedzināšanu.

 

1.3.  Ievieš tieša cenu atbalsta shēmas, lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, remontu un pārstrādi.

 

1.4.  Veic ar pārstrādi un primārajām izejvielām saistītu pozitīvo un negatīvo ārējo efektu internalizāciju.

 

1.5.  Piemēro zemu vai nulles PVN likmi lietotu produktu remontam, remonta materiāliem un lietotu preču pārdošanai.

 

1.6.  Visā dalībvalstu teritorijā pakāpeniski ievieš sistēmas, ar ko nosaka tūlītēju samaksu par atkritumu izmešanu, tā rosinot sadzīves atkritumu radītājus samazināt atkritumu daudzumu, izmantot tos atkārtoti un pārstrādāt.

 

1.7.  Ja nav spēkā ražotāja paplašinātas atbildības programmas, par attiecīgajiem produktiem iekasē „zaļās” nodevas vai lielāku maksu par atkritumu apglabāšanu.

 

1.8.  Pasākumi, kurus veic, lai panāktu, ka gan izveidotās, gan topošās ražotāja atbildības shēmas kļūst izmaksu ziņā lietderīgākas.

 

1.9.  Veic atbalsta ieguldījumus projektos, ar ko veicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu.

 

1.10  Plašāk piemēro ražotāja atbildības shēmas, attiecinot tās uz jaunām atkritumu plūsmām.

 

1.11.  Iepakojuma depozīta sistēmas un citas sistēmas, kas rosina sadzīves atkritumu radītājus un ekonomikas dalībniekus samazināt radīto atkritumu daudzumu, izmantot savus atkritumus atkārtoti un tos pārstrādāt.

 

1.12.  Rada ekonomiskus stimulus vietējām pašvaldībām, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, izstrādātu un izvērstu dalītas savākšanas sistēmas.

 

1.13.  Pasākumi, ar ko cenšas panākt, lai atkārtota izmantošana kļūtu vērienīgāka.

 

1.14.  Piemēro videi draudzīga publiskā iepirkuma kritērijus, veicinot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas ievērošanu.

 

1.15.  Pasākumi, kurus veic, lai izskaustu kaitīgas subsīdijas, kas neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai.

 

1.16.  Stimuli, ar ko sekmē tādu produktu izstrādi un laišanu tirgū, kuri neveicina atkritumu rašanos (piemēram, labojamas preces).

 

2.  Citi pasākumi

 

2.1.  Aizliegums sadedzināt tieši pārstrādājamus atkritumus.

 

2.2.  Vienreiz lietojamu un nepārstrādājamu produktu un iepakojuma tirgus ierobežošana.

 

2.3.  Tehniskie un fiskālie pasākumi, ar ko palīdz veidot tirgu atkārtoti izmantojamiem ražojumiem un pārstrādātiem (tostarp kompostētiem) materiāliem un ar ko arī nodrošina kvalitatīvākus pārstrādātos materiālus.

 

2.4.  Pasākumi, ar ko cita starpā piemēro nodokļu atmaksu un/vai atbrīvojumu no nodokļa.

 

2.5.  Pasākumi, ar ko palielina sabiedrības informētību par to, kā pareizi apsaimniekot atkritumus un mazāk piegružot vidi, kas cita starpā ir arī ad hoc kampaņas, kuras īsteno, lai panāktu atkritumu samazināšanos tieši tur, kur tie rodas, un lai panāktu plašu līdzdalību šķirotu atkritumu savākšanas sistēmās.

 

2.6.  Pasākumi, ar ko nodrošina pienācīgu koordināciju (arī ar digitāliem līdzekļiem) starp visām publiskā sektora iestādēm, kuras atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, un ar ko nodrošina arī citu galveno ieinteresēto personu līdzdalību.

 

2.7.  Izmanto Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu attiecīgo mērķu sasniegšanai vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību.

 

2.8.  Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošana, lai finansētu atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

 

2.9.  Izveido komunikācijas platformas, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu starp nozarēm, sociālajiem partneriem un vietējām pašvaldībām un arī starp dalībvalstīm.

 

2.10.  Nosaka pārstrādājamu materiāla īpatsvara obligāto minimumu produktos.

 

2.11.  Jebkādi citi šim nolūkam atbilstoši alternatīvi vai papildu pasākumi.“

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

III pielikums (jauns)

Direktīva 2012/19/ES

Xa pielikums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

III pielikums

 

Direktīvā 2012/19/EK iekļauj šādu Xa pielikumu:

 

“Xa pielikums

 

Instrumenti, ar ko veicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu un pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku

 

1.   Ekonomiskie instrumenti

 

1.1.  Visām atkritumu kategorijām (sadzīves, inertie, citi) pakāpeniski palielina nodokļus un/vai maksu par atkritumu apglabāšanu poligonos.

 

1.2.  Ievieš vai palielina nodokļus un/vai maksu par sadedzināšanu.

 

1.3.  Ievieš tiešas cenu atbalsta shēmas, lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, remontu un pārstrādi.

 

1.4.  Veic ar pārstrādi un primārajām izejvielām saistītu pozitīvo un negatīvo ārējo efektu internalizāciju.

 

1.5.  Piemēro zemu vai nulles PVN likmi lietotu produktu remontam, remonta materiāliem un lietotu preču pārdošanai.

 

1.6.  Visā dalībvalstu teritorijā pakāpeniski ievieš sistēmas, ar ko nosaka tūlītēju samaksu par atkritumu izmešanu, tā rosinot sadzīves atkritumu radītājus samazināt atkritumu daudzumu, izmantot tos atkārtoti un pārstrādāt.

 

1.7.  Ja nav spēkā ražotāja paplašinātas atbildības programmas, par attiecīgajiem produktiem iekasē „zaļās” nodevas vai lielāku maksu par atkritumu apglabāšanu.

 

1.8.  Pasākumi, kurus veic, lai panāktu, ka gan izveidotās, gan topošās ražotāja atbildības shēmas kļūst izmaksu ziņā lietderīgākas.

 

1.9.  Veic atbalsta ieguldījumus projektos, ar ko veicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu.

 

1.10  Plašāk piemēro ražotāja atbildības shēmas, attiecinot tās uz jaunām atkritumu plūsmām.

 

1.11.  Iepakojuma depozīta sistēmas un citas sistēmas, kas rosina sadzīves atkritumu radītājus un ekonomikas dalībniekus samazināt radīto atkritumu daudzumu, izmantot savus atkritumus atkārtoti un tos pārstrādāt.

 

1.12.  Rada ekonomiskus stimulus vietējām pašvaldībām, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, izstrādātu un izvērstu dalītas savākšanas sistēmas.

 

1.13.  Pasākumi, ar ko cenšas panākt, lai atkārtota izmantošana kļūtu vērienīgāka.

 

1.14.  Piemēro videi draudzīga publiskā iepirkuma kritērijus, veicinot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas ievērošanu.

 

1.15.  Pasākumi, kurus veic, lai izskaustu kaitīgas subsīdijas, kas neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai.

 

1.16.  Stimuli, ar ko sekmē tādu produktu izstrādi un laišanu tirgū, kuri neveicina atkritumu rašanos (piemēram, labojamas preces).

 

2.  Citi pasākumi

 

2.1.  Aizliegums sadedzināt tieši pārstrādājamus atkritumus.

 

2.2.  Vienreiz lietojamu un nepārstrādājamu produktu un iepakojuma tirgus ierobežošana.

 

2.3.  Tehniskie un fiskālie pasākumi, ar ko palīdz veidot tirgu atkārtoti izmantojamiem ražojumiem un pārstrādātiem (tostarp kompostētiem) materiāliem un ar ko arī nodrošina kvalitatīvākus pārstrādātos materiālus.

 

2.4.  Pasākumi, ar ko cita starpā piemēro nodokļu atmaksu un/vai atbrīvojumu no nodokļa.

 

2.5.  Pasākumi, ar ko palielina sabiedrības informētību par to, kā pareizi apsaimniekot atkritumus un mazāk piegružot vidi, kas cita starpā ir arī ad hoc kampaņas, kuras īsteno, lai panāktu atkritumu samazināšanos tieši tur, kur tie rodas, un lai panāktu plašu līdzdalību šķirotu atkritumu savākšanas sistēmās.

 

2.6.  Pasākumi, ar ko nodrošina pienācīgu koordināciju (arī ar digitāliem līdzekļiem) starp visām publiskā sektora iestādēm, kuras atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, un ar ko nodrošina arī citu galveno ieinteresēto personu līdzdalību.

 

2.7.  Izmanto Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu attiecīgo mērķu sasniegšanai vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību.

 

2.8.  Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošana, lai finansētu atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

 

2.9.  Izveido komunikācijas platformas, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu starp nozarēm, sociālajiem partneriem un vietējām pašvaldībām un arī starp dalībvalstīm.

 

2.10.  Nosaka pārstrādājamu materiāla īpatsvara obligāto minimumu produktos.

 

2.11.  Jebkādi citi šim nolūkam atbilstoši alternatīvi vai papildu pasākumi.“

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Direktīva, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem

Atsauces

COM(2015)0593 – C8-0383/2015 – 2015/0272(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.12.2015

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.12.2015

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Pavel Telička

2.2.2016

Izskatīšana komitejā

14.6.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

13.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

10

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolay Barekov, Nicolas Bay, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Sergei Stanishev, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Michał Boni, Rosa D’Amato, Esther de Lange, Cornelia Ernst, Francesc Gambús, Jens Geier, Benedek Jávor, Olle Ludvigsson, Vladimír Maňka, Marian-Jean Marinescu, Clare Moody, Maria Spyraki

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Direktīva, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem

Atsauces

COM(2015)0593 – C8-0383/2015 – 2015/0272(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

2.12.2015

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.12.2015

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.12.2015

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Simona Bonafè

22.12.2015

 

 

 

Izskatīšana komitejā

15.6.2016

29.9.2016

 

 

Pieņemšanas datums

24.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

58

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Ivica Tolić, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Caputo, Fredrick Federley, Martin Häusling, James Nicholson, Younous Omarjee, Stanislav Polčák, Keith Taylor

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mary Honeyball, Monika Smolková, Helga Stevens

Iesniegšanas datums

30.1.2017