Ziņojums - A8-0023/2017Ziņojums
A8-0023/2017

ZIŅOJUMS par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Albāniju

3.2.2017 - (2016/2312(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Knut Fleckenstein


Procedūra : 2016/2312(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0023/2017
Iesniegtie teksti :
A8-0023/2017
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Albāniju

(2016/2312(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses,

–  ņemot vērā 2003. gada 19. un 20. jūnijā Salonikos notikušās Eiropadomes sanāksmes prezidentvalsts secinājumus attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmes lēmumu piešķirt Albānijai ES kandidātvalsts statusu, kā arī Padomes 2015. gada 15. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā prezidentvalsts 2016. gada 13. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Albānijas un ES Stabilizācijas un asociācijas padomes astoto sanāksmi, kas notika 2016. gada 8. septembrī Briselē,

–  ņemot vērā Parīzes 2016. gada 4. jūlija augstākā līmeņa sanāksmes par Rietumbalkāniem priekšsēdētāja noslēguma deklarāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieteikumus Parīzes 2016. gada augstākā līmeņa sanāksmei,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 9. novembra paziņojumu „2016. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2016)0715), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments „2016. gada ziņojums par Albāniju” (SWD(2016)0364),

–  ņemot vērā sestā augsta līmeņa dialoga par galvenajām prioritātēm kopīgos secinājumus, ko pieņēma 2016. gada 30. martā Tirānā,

–  ņemot vērā EDSO/ODIHR galīgos ziņojumus par 2013. gada parlamenta vēlēšanām un 2015. gada vietējām vēlēšanām,

–  ņemot vērā EDSO ziņojumu par administratīvo tiesu procesu pārraudzību 2015. gadā,

–  ņemot vērā 2016. gada 7. un 8. novembrī Briselē notikušajā ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 11. sanāksmē pieņemtos ieteikumus,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Albāniju,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0023/2017),

A.  tā kā Albānija ir progresējusi savā virzībā uz politisko kritēriju izpildīšanu un ir pastāvīgi progresējusi attiecībā uz piecām galvenajām prioritātēm pievienošanās sarunu sākšanai; tā kā cita starpā tiesu iestāžu reformu kopuma, vēlēšanu reformas un tā saucamā dekriminalizācijas likuma turpmāka īstenošana ir nepieciešama, lai stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos valsts iestādēm un politiskajiem pārstāvjiem;

B.  tā kā vēl pastāv problēmas un tās ir strauji un efektīvi jārisina, starp valdību un opozīciju īstenojot dialogu un sadarbību un panākot kompromisus, lai nodrošinātu Albānijas turpmāku virzību ceļā uz pievienošanos ES;

C.  tā kā konstruktīvs un ilgtspējīgs politiskais dialogs starp politiskajiem spēkiem par reformām, kas saistītas ar ES, ir vitāli svarīgs tālākam progresam ES pievienošanās procesā;

D.  tā kā Albānijā pastāv politiska vienprātība un plašs sabiedrības atbalsts ES pievienošanās procesam;

E.  tā kā pievienošanās sarunas ir spēcīgs stimuls ar pievienošanos saistītu reformu pieņemšanai un īstenošanai;

F.  tā kā tiesu iestāžu reforma joprojām ir svarīga, lai Albānija turpinātu pievienošanās ES procesu;

G.  tā kā 2017. gadā Albānijā notiks prezidenta un parlamenta vēlēšanas,

H.  tā kā reliģijas brīvības, kultūras mantojuma un minoritāšu tiesību aizsardzība un īpašuma pārvaldīšana ir Eiropas Savienības pamatvērtības;

I.  tā kā ES ir uzsvērusi nepieciešamību stiprināt ekonomisko pārvaldību, tiesiskumu un valsts pārvaldes spējas visās Rietumbalkānu valstīs;

J.  tā kā Albānijas iestādes īsteno labu pieeju reģionālajai sadarbībai, lai sekmētu infrastruktūras attīstību, terorisma apkarošanu, tirdzniecību un jauniešu mobilitāti,

1.  atzinīgi vērtē Albānijas pastāvīgo progresu ar ES saistītu reformu jomā, īpaši Konstitūcijas grozījumu vienprātīgo pieņemšanu 2016. gada jūlijā, kas paver ceļu padziļinātai un visaptverošai tiesu iestāžu reformai; uzsver, ka ne tikai saskaņota reformu pieņemšana, bet arī to pilnīga un savlaicīga īstenošana visās piecās galvenajās prioritārajās jomās un pastāvīga politiska apņēmība ir būtiski svarīga, lai turpinātu virzīt uz priekšu pievienošanās ES procesu; mudina Albāniju panākt stabilus rezultātus šādu reformu īstenošanā;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju; pilnībā atbalsta Albānijas pievienošanos ES un, lai saglabātu reformu dinamiku, prasa sākt pievienošanās sarunas, tiklīdz būs panākts vērā ņemams un ilgtspējīgs progress visaptverošas tiesu iestāžu reformas īstenošanā un cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju; sagaida, ka Albānija konsolidēs panākto progresu un saglabās virzību uz priekšu visu galveno prioritāšu īstenošanā;

3.  atkārtoti norāda, ka reformu veiksmīgam iznākumam un visam pievienošanās ES procesam būtiski svarīgs ir konstruktīvs dialogs, ilgtspējīga politiskā sadarbība, savstarpēja uzticēšanās un gatavība uz kompromisu; šajā saistībā atzinīgi vērtē tāda tiesību akta pieņemšanu, kas nepieļauj kriminālnoziedznieku nonākšanu valsts amatos; aicina visas politiskās partijas veltīt tālākus centienus tam, lai sasniegtu patiesu politisko dialogu un konstruktīvu sadarbību;

4.  izsaka atzinību par tiesu iestāžu reformai nepieciešamo Konstitūcijas grozījumu vienprātīgo pieņemšanu, kā arī likumu par tiesu iestāžu, prokuratūras un Konstitucionālās tiesas institucionālo reorganizāciju pieņemšanu; aicina ātri pieņemt un īstenot visus attiecīgos papildu likumus un noteikumus, īpaši likumu par tiesnešu, prokuroru un juridisko konsultantu atkārtotu izvērtēšanu (pārbaudi) un tiesību aktu projektus, kas vajadzīgi, lai īstenotu tiesu sistēmas reformu; norāda, ka pēc Venēcijas komisijas labvēlīgā atzinuma Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu attiecībā uz Likumu par pārbaudi; atkārtoti norāda, ka visaptveroša tiesu iestāžu reforma ir nozīmīga Albānijas iedzīvotāju prasība, lai atjaunotu viņu uzticēšanos politiskajiem pārstāvjiem un publiskajām institūcijām, un ka vispārējā reformu procesa, tostarp cīņas pret korupciju un organizēto noziedzību, uzticamība un efektivitāte ir atkarīga no pārbaudes procesa veiksmīga iznākuma un tiesu iestāžu reformas īstenošanas; atgādina, ka šādas reformas pieņemšana un īstenošana ir būtiska cīņā pret korupciju un svarīga tiesiskuma nostiprināšanai un tam, lai uzlabotu pamattiesību īstenošanu valstī, arī ar mērķi palielināt visu pilsoņu uzticēšanos tiesu sistēmai;

5.  atzinīgi vērtē jauno tiesu iestāžu reformas stratēģiju 2017.–2020. gadam un tās rīcības plānu, kura mērķis ir panākt lielāku tiesu sistēmas profesionalitāti, efektivitāti un neatkarību, tostarp atkārtoti izvērtēt visus tiesu sistēmas dalībniekus, kā arī īstenošanai paredzēto budžeta līdzekļu palielinājumu; uzsver, ka tieslietu administrācija joprojām ir gausa un neefektīva; norāda, ka nav panākts progress attiecībā uz Augstākās tiesas un administratīvo tiesu vakanču aizpildīšanu un vienotās lietu pārvaldības sistēmas efektīvu izmantošanu; prasa turpināt darbu, lai novērstu jebkādus trūkumus tiesu iestāžu sistēmā, tostarp neatkarības no politiskās ietekmes un citiem varas atzariem trūkumu, selektīvo tiesiskumu, ierobežotu pārskatatbildību, neefektīviem pārraudzības mehānismiem, korupciju un vispārējo tiesvedības ilgumu un piemērošanas gausumu; pauž nožēlu par politisku iejaukšanos izmeklēšanā un iztiesājamās lietās un tāpēc aicina praktiskajā darbībā nostiprināt tiesu iestāžu neatkarību; aicina veikt papildu pasākumus administratīvo tiesu sistēmā, risinot tādas problēmas kā tiesu efektīva pieejamība un resursu piešķiršana, lai tiesas varētu efektīvi strādāt; atkārtoti uzsver, ka krimināltiesību sistēmas reformai vajadzētu būt vērstai uz likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības un viņu rehabilitāciju un reintegrāciju, vienlaikus nodrošinot noziegumu upuru un liecinieku tiesību aizsardzību;

6.  aicina Ad hoc parlamentāro komiteju attiecībā uz vēlēšanu reformu ātri pabeigt vēlēšanu kodeksa novērtējuma izstrādi, vienlaikus pievēršoties visu iepriekšējo EDSO/ODIHR ieteikumu īstenošanai un stiprinot partiju finansēšanas pārredzamību un vēlēšanu procesa godīgumu; aicina kompetentās iestādes nodrošināt savlaicīgu īstenošanu pirms 2017. gada jūnijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kā arī vēlēšanu administrācijas neatkarību un depolitizāciju; atgādina, ka visas politiskās partijas ir atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināta starptautiskajiem standartiem atbilstoša demokrātisku vēlēšanu norise; aicina iestādes mudināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) aktīvi iesaistīties visa vēlēšanu procesa pārraudzībā; atgādina, ka brīvas un godīgas vēlēšanas ir izšķiroši svarīgas, lai turpinātu virzību uz priekšu ES pievienošanās procesā; uzsver, ka ir jārisina problēmas, kas saistītas ar politisko partiju finansēšanu un atbildīgu revīzijas sistēmu;

7.  aicina Albānijas politiskās partijas, kad tās gatavo savus kandidātu sarakstus jaunajām vēlēšanām, ievērot likuma par kriminālnoziedznieku izslēgšanu no valsts amatiem burtu un garu; aicina pilnībā īstenot šo tiesību aktu;

8.  mudina Albānijas iestādes veikt pasākumus, lai atvieglotu ārvalstīs dzīvojošo Albānijas pilsoņu iespēju Albānijas vēlēšanās balsot ārpus valsts;

9.  atzinīgi vērtē parlamenta darbības pārredzamības un iekļaujošā aspekta uzlabošanos, taču aicina stiprināt parlamentārās spējas, kas nepieciešamas, lai uzraudzītu reformu īstenošanu un to atbilstību ES standartiem un labāk izmantotu dažādos pārraudzības mehānismus un institūcijas, lai nodrošinātu valdības atbildīgumu; aicina apstiprināt parlamenta ētikas kodeksu un reglamenta noteikumos ņemt vērā Likumu par parlamenta lomu integrācijas Eiropas Savienībā procesā; piedāvā apzināt veidus, kā ciešāk sadarboties ar Albānijas parlamentu, izmantojot Eiropas Parlamenta atbalsta programmu paplašināšanās dalībvalstu parlamentiem, lai uzlabotu tā spēju radīt kvalitatīvus tiesību aktus, kuri atbilst ES acquis, un darboties kā reformu īstenošanas pārraugam;

10.  pieņem zināšanai centienus panākt iedzīvotājiem draudzīgāku publisko administrāciju un pastāvīgo progresu publiskās administrācijas reformas un publisko finanšu pārvaldības reformas īstenošanā; prasa arī turpmāk nostiprināt Civildienesta likuma un Administratīvo procedūru kodeksa piemērošanu, lai uzlabotu darbā pieņemšanas un paaugstināšanas amatā procedūras, kuru pamatā ir nopelni un sniegums, un stiprinātu institucionālo resursu un cilvēkresursu spējas ar mērķi konsolidēt sasniegumus attiecībā uz efektīvāku, depolitizētu, pārredzamu un profesionālu publisko administrāciju, kas arī varētu nodrošināt sarunu par pievienošanos ES efektīvu norisi; prasa palielināt cilvēktiesību struktūru, tostarp ombuda biroja, autoritāti, autonomiju, efektivitāti un resursus; atzinīgi vērtē Eiropas integrācijas nacionālās padomes iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt publiskās administrācijas un pilsoniskās sabiedrības spējas ar pievienošanos saistītu reformu īstenošanas uzraudzībā; uzsver, ka ir jāaizsargā regulatīvo un pārraudzības struktūru neatkarība;

11.  pieņem zināšanai teritoriālās reformas īstenošanu; uzsver, ka ir nepieciešami būtiski centieni, lai palielinātu no jauna izveidoto pašvaldību struktūru finansiālo un administratīvo spēju;

12.  atzinīgi vērtē galveno pret korupciju vērsto tiesību aktu pieņemšanu, tostarp tiesību aktus par trauksmes cēlēju aizsardzību; tomēr saglabā bažas par to, ka daudzās jomās joprojām ir augsts korupcijas līmenis, kas ir nopietna problēma un mazina tautas uzticēšanos valsts iestādēm; pauž bažas par to, ka svarīgākajās korupcijas novēršanas institūcijās joprojām notiek politiska iejaukšanās un to administratīvās spējas ir ierobežotas; norāda, ka nepietiekama iestāžu sadarbība un nepietiekama savstarpēja informācijas apmaiņa joprojām kavē aktīvu izmeklēšanu un efektīvu apsūdzību korupcijas lietās; uzsver, ka ir nepieciešams atbilstīgāks tiesiskais regulējums attiecībā uz interešu konfliktiem, lobēšanas reglamentēšanu un iestāžu labāku sadarbību, īpaši starp policijas un prokuratūras dienestiem, lai uzlabotu to rezultātus attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesājošiem spriedumiem, tostarp augsta līmeņa lietās;

13.  atzinīgi vērtē cīņai pret organizēto noziedzību paredzētās stratēģijas un rīcības plāna īstenošanas turpināšanu un ciešāku policijas starptautisko sadarbību; prasa arī likvidēt organizētās noziedzības tīklus un palielināt galīgo notiesājošo spriedumu skaitu organizētās noziedzības lietās, pastiprinot sadarbību starp starptautiskajām organizācijām, policijas un prokuratūras dienestiem, kā arī stiprinot institucionālās un operacionālās spējas; pauž bažas par to, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas rādītāji joprojām ir ļoti zemi, un aicina palielināt finanšu izmeklēšanas spēju un izmantošanu, lai uzlabotu rezultātus šajās jomās; norāda — lai gan arvien vairāk tiek izmeklētas lietas, kas ir saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, galīgo notiesājošo spriedumu skaits joprojām ir neliels;

14.  lai gan atzinīgi vērtē nesenās pret marihuānas audzēšanu vērstās operācijas, aicina pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir izskaust narkotiku audzēšanu, ražošanu un tirdzniecību Albānijā un saistītus organizētās noziedzības tīklus, tostarp — nostiprinot starptautisko un reģionālo sadarbību; tomēr norāda, ka policijai un prokuratūrai neizdodas atklāt noziedzīgos tīklus, kuri stāv aiz narkotiku audzēšanas;

15.  aicina pastiprināt centienus tikt galā ar nekontrolētu nelegālu ieroču kontrabandu, tostarp šajā nolūkā pastiprinot sadarbību ar ES, kā arī iznīcinot atlikušos kājnieku ieroču un vieglo ieroču krājumus un uzlabojot noliktavu stāvokli; pauž bažas par ļoti augsto ar šaujamieročiem saistīto slepkavību līmeni Albānijā;

16.  aicina palielināt valdības spēju atrast, arestēt un konfiscēt ieņēmumus no kibernoziegumiem un novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju internetā;

17.  mudina Albāniju vēl vairāk uzlabot savu tiesisko regulējumu attiecībā uz starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu bēgļiem; atzinīgi vērtē Albānijas policijas centienus pastiprināt informācijas apmaiņu ar Frontex un aicina vēl vairāk stiprināt sadarbību starp ES un Albāniju, lai aizsargātu bēgļu tiesības saskaņā ar starptautiskiem standartiem un ES pamatvērtībām; pauž bažas par cilvēku tirdzniecības lietu skaita neseno palielināšanos; aicina pastiprināt centienus cilvēku tirdzniecības novēršanai, īpašu uzmanību pievēršot šādas cilvēku tirdzniecības galvenajiem upuriem, proti, nepavadītiem nepilngadīgajiem, sievietēm un meitenēm;

18.  pauž bažas par cietumu pārpildītību un (ziņojumiem par) nepietiekamo medicīnisko aprūpi aizturēšanas vietās, kā arī par nepienācīgu izturēšanos pret aizdomās turētajiem policijas iecirkņos; iesaka pārskatīt sodu sistēmu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju un vairāk izmantot alternatīvas apcietinājumam;

19.  pieņem zināšanai tās ar ES saistītās sadarbības uzlabošanos, kura notiek starp valsts institūcijām un PSO, tostarp PSO līdzdalību Eiropas integrācijas nacionālās padomes (NCEI) sanāksmēs; norāda, ka pilntiesīga pilsoniskā sabiedrība ir jebkuras demokrātiskas sistēmas svarīga sastāvdaļa; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešama vēl ciešāka koordinācija ar PSO visos valdības līmeņos, tostarp vietējā līmenī; šajā saistībā atzinīgi vērtē Pilsoniskās sabiedrības nacionālās padomes (NCCS) izveidi; prasa efektīvi īstenot tiesības uz informāciju un sabiedrisko apspriešanu un nodrošināt PSO piemērojamā fiskālā režīma labāku regulējumu;

20.  atgādina, ka viena no galvenajām prioritātēm ir nepieciešamība nostiprināt cilvēktiesību, minoritāšu tiesību un diskriminācijas novēršanas politikas aizsardzību, tostarp nostiprinot to izpildi; mudina kompetentās iestādes vēl vairāk uzlabot visu minoritāšu iekļaušanas un tolerances garu valstī saskaņā ar Eiropas minoritāšu aizsardzības standartiem, tostarp palielinot Valsts komitejas minoritāšu jautājumos lomu; atzinīgi vērtē sākotnējos pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot tiesisko regulējumu attiecībā uz minoritāšu aizsardzību, un aicina Albāniju pieņemt ietvarlikumu par minoritāšu aizsardzību un ratificēt Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu hartu; pieņem zināšanai plašo apspriešanās procesu, kurā bija iesaistītas neatkarīgas iestādes, minoritāšu asociācijas un pilsoniskā sabiedrība; uzsver nepieciešamību uzlabot romu, ēģiptiešu un citu etnisko minoritāšu dzīves apstākļus; prasa turpināt centienus, lai uzlabotu viņu piekļuvi nodarbinātībai un visiem sabiedriskajiem un sociālajiem pakalpojumiem, izglītībai, veselības aprūpei, sociālajiem mājokļiem un juridiskajai palīdzībai; pauž bažas par to, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, romu bērnu iekļaušana izglītības sistēmā joprojām ir viszemākajā līmenī šajā reģionā;

21.  atzinīgi vērtē ombuda biroja centienus uzlabot tiesību aktus cilvēktiesību jomā, jo īpaši tiesu iestāžu reformas kontekstā; atzinīgi vērtē mazāk aizsargātu grupu tiesību un cilvēka cieņas, brīvības, līdztiesības un tiesiskuma aktīvu veicināšanu; pauž nožēlu par to, ka ombuda biroja darbu joprojām ierobežo nepietiekams finansējums un personāla trūkums tā centrālajā birojā un vietējos birojos; aicina palielināt ombuda biroja autoritāti, autonomiju, efektivitāti un resursus;

22.  joprojām pauž bažas par diskrimināciju un par to, ka trūkst atbilstošu pasākumu, lai aizsargātu sievietes un meitenes, kas pieder pie nelabvēlīgā stāvoklī esošām un atstumtām grupām, kā arī par daudzajiem pret sievietēm un meitenēm vērstajiem vardarbības gadījumiem ģimenē; uzsver, ka ir nepieciešami papildu centieni, lai gūtu panākumus diskriminācijas novēršanas lietās; aicina kompetentās iestādes turpināt palielināt informētību par vardarbību ģimenē un novērst to, kā arī uzlabot atbalstu no vardarbības ģimenē cietušajiem; atkārtoti prasa pilnīgi īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju); mudina iestādes novērst ar dzimumu saistītus stereotipus, īstenojot sistemātisku izglītību, publiskas debates un valdības pasākumus;

23.  aicina uzlabot institucionālos mehānismus, lai aizsargātu bērnu tiesības un novērstu bērnu darbu;

24.  norāda, ka nepieciešami turpmāki centieni, lai Albānijā, pilnīgi īstenojot attiecīgos tiesību aktus, aizsargātu visu minoritāšu tiesības; iesaka Prespas, Golo Brdo un Goras reģionos dzīvojošo bulgāru tiesības nostiprināt tiesību aktos un nodrošināt praksē;

25.  pieņem zināšanai LGBTI tiesību aizsardzības uzlabojumus un mudina valdību turpināt tās programmas pasākumu īstenošanu, kuru Albānija pildīs līdz 2020. gadam;

26.  pauž nožēlu par to, ka kompetentās iestādes līdz šim nav veikušas efektīvu kriminālizmeklēšanu par dzīvību zaudēšanu 2011. gada 21. janvāra demonstrācijā; aicina iestādes bez liekas kavēšanās nodrošināt tiesiskumu personām, kas cietušas 2011. gada 21. janvāra notikumos;

27.  uzteic reliģisko iecietību un reliģisko kopienu labo sadarbību; mudina kompetentās iestādes un reliģiskās kopienas sadarboties, lai saglabātu un veicinātu reliģisko saskaņu atbilstoši valsts Konstitūcijai; uzskata, ka ir būtiski novērst islāmisko radikalizāciju, īstenojot mērķtiecīgu pieeju izlūkošanas, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēs, tostarp panākot distancēšanos un reintegrējot no ārzemēm atgriezušos kaujiniekus, sadarbībā ar PSO un reliģiskajām kopienām cīnoties pret vardarbīgu ekstrēmismu un pastiprinot reģionālo un starptautisko sadarbību šajā jomā; atzinīgi vērtē valsts visaptverošo tiesisko regulējumu terorisma finansēšanas novēršanai un cīņai pret to; uzsver, ka visiem pasākumiem būtu jebkādos apstākļos jānodrošina cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; uzsver, cik liela nozīme ir īpašām izglītības programmām, lai novērstu radikalizāciju, kā arī attiecīgo personu rehabilitācijai un sociāljai reintegrācijai;

28.  pauž nožēlu par to, ka pagājušajā gadā panākts tikai neliels progress attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību; atkārtoti norāda uz profesionālu un neatkarīgu privāto un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu ārkārtīgi lielo nozīmi; pauž bažas par politisko ietekmi plašsaziņas līdzekļos un žurnālistu vidū plaši izplatīto pašcenzūru; norāda uz Likuma par audiovizuālajiem medijiem lēno īstenošanu un kavēšanos Audiovizuālo mediju iestādes (AMA) vakanču aizpildīšanā; prasa veikt pasākumus, lai celtu žurnālistu profesionālos un ētiskos standartus un veicinātu atbilstošu darba līgumu slēgšanu ar žurnālistiem, veicinātu pārredzamību attiecībā uz valdības reklāmu plašsaziņas līdzekļos un nodrošinātu regulatīvās iestādes un sabiedriskās raidorganizācijas neatkarību, objektivitāti un pārskatatbildību, jo īpaši ņemot vērā gaidāmās parlamenta vēlēšanas; atkārtoti uzsver nepieciešamību steidzami pabeigt un pieņemt sabiedriskās raidorganizācijas RTSH iekšējos statūtus un pabeigt pāreju uz digitālo apraidi;

29.  atzinīgi vērtē uzlabojumus fiskālajā konsolidācijā, labākus uzņēmējdarbības rādītājus un centienus cīnīties pret neoficiālo ekonomiku; tomēr joprojām norāda uz trūkumiem, kas turpinās tiesiskuma jomā, un apgrūtinošu regulatīvo vidi, kas kavē investīcijas; pauž bažas par to, ka migrantu veiktie naudas pārskaitījumi ievērojami stimulē iekšzemes pieprasījumu; mudina kompetentās iestādes veikt pasākumus, lai uzlabotu līgumu īstenošanu un nodokļu iekasēšanu, kā arī turpināt īstenot tiesu iestāžu reformu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi; pauž bažas par tiešo iepirkumu augsto līmeni un atklātu iepirkuma konkursu trūkumu, kā arī ilgtermiņa ārpakalpojumu un PPP līgumu noslēgšanu, par kuras pozitīvo ietekmi uz sabiedrības interesēm pastāv šaubas;

30.  iesaka iestādēm paātrināt būvniecību lielos infrastruktūras projektos, piemēram, būvējot moderna autoceļa un dzelzceļa savienojumu starp Skopji un Tirānu kā daļu no VIII koridora;

31.  ar bažām norāda uz ierobežoto administratīvo spēju vides tiesību aktu piemērošanā un slikto atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošanu, kas bieži izraisa noziegumu pret vidi, apdraudot Albānijas ekonomiskos resursus un radot šķēršļus resursu ziņā efektīvai ekonomikai; uzsver, ka ir jāuzlabo ietekmes uz vidi novērtējumu kvalitāte un jānodrošina sabiedrības līdzdalība un apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību attiecīgajos projektos; uzsver, ka ir ļoti svarīgi sasniegt klimata pārmaiņu mērķus, negatīvi neietekmējot bioloģisko daudzveidību, ainavu, ūdens resursus, dzīvniekus, augus un vietējos iedzīvotājus;

32.  uzsver, ka hidroelektrostaciju un hidroenerģijas būvju ietekme uz vidi un sociāli ekonomiskā ietekme bieži vien netiek pienācīgi izvērtēta, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskiem standartiem un attiecīgajiem ES tiesību aktiem dabas aizsardzības jomā; iesaka valdībai apsvērt iespēju izveidot Vjosas nacionālo parku un atcelt plānus Vjosas upē būvēt hidroelektrostaciju un apakšstacijas; mudina turpināt pieskaņoties ES tiesību aktiem enerģētikas jomā, jo īpaši valsts enerģētikas stratēģijas pieņemšanā, lai sekmētu neatkarību enerģētikas jomā un energoefektivitāti; atzinīgi vērtē valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā 2015.–2020. gadam;

33.  norāda, ka joprojām ir jānodrošina efektīva īpašumtiesību piemērošana; mudina rīkoties, lai pabeigtu īpašuma reģistrācijas, restitūcijas un kompensācijas procesu un atjauninātu un efektīvi īstenotu 2012.–2020. gada stratēģiju par īpašumtiesībām; mudina iestādes arī izstrādāt ceļvedi, šajā saistībā nosakot skaidrus pienākumus un termiņus, un īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu, lai informētu bijušos īpašniekus par viņu tiesībām un pienākumiem attiecībā uz īpašuma restitūciju; aicina uzlabot pārredzamību, juridisko noteiktību un vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz tiesību aktiem par komunistu valdīšanas periodā konfiscēto īpašumu kompensēšanu; aicina iecelt nacionālo koordinatoru īpašumtiesību jautājumos un paātrināt īpašuma reģistrācijas un kartografēšanas procesu, tostarp īpašuma digitalizāciju;

34.  uzsver, ka pētniecībai ir liela nozīme, lai atklātu bijušā komunistu režīma izdarītos noziegumus, kā arī uzsver valsts iestāžu morālo, politisko un juridisko atbildību šajā procesā; aicina iestādes izstrādāt pienācīgus tiesiskā regulējuma pasākumus, lai palīdzētu rehabilitēt upurus, tostarp piešķirt kompensācijas fiziskām personām un viņu ģimenēm, un atcelt visus politiski motivētos tiesas lēmumus, kas joprojām ir spēkā; mudina valsts iestādes veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības vainīgos, kuri komunistiskās diktatūras laikā izdarīja noziegumus pret cilvēci;

35.  norāda, ka ir svarīgi ņemt vērā valsts komunistisko pagātni, lai cīnītos pret cilvēktiesību pārkāpumiem un nodrošinātu patiesību un taisnīgumu upuriem; atzinīgi vērtē likumu, ar ko tiek izveidota iestāde Sigurimi lietu atvēršanai; atzinīgi vērtē to, ka EDSO misija un Vācijas vēstniecība publicēja apsekojumu „The knowledge and public perceptions of the communist past in Albania and its future expectations” (Sabiedrības zināšanas un viedoklis par Albānijas komunistisko pagātni un nākotnes cerības); uzskata, ka šie pasākumi palīdzēs izveidot dialogu par pagātni un izstrādāt nākotnes prognozes;

36.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt sociālo dialogu, PSO līdzdalību, sociālo partneru spējas un sociālo tiesību piemērošanas mehānismus; mudina valdību modernizēt izglītības sistēmu, lai izveidotu iekļaujošāku sabiedrību, samazinātu nevienlīdzību un diskrimināciju un labāk nodrošinātu jauniešus ar prasmēm un zināšanām; uzsver izglītībai, nodarbinātībai un sociālajai politikai paredzētā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) atbalsta nozīmību;

37.  aicina Albānijas iestādes stiprināt politiku attiecībā uz personām ar invaliditāti, kuras joprojām saskaras ar grūtībām piekļūt izglītībai, darbam, veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un lēmumu pieņemšanai, tostarp ar šķēršļiem, kas viņiem neļauj brīvi īstenot tiesības balsot;

38.  ar bažām norāda, ka atkal ir palielinājies albāņu iesniegtu to patvēruma pieteikumu skaits ES dalībvalstīs, kas atzīti par nepamatotiem; mudina valdību nekavējoties un apņēmīgi rīkoties, lai risinātu šo problēmu un pastiprinātu izpratnes veicināšanas, sociāli ekonomiskā atbalsta un profilakses pasākumus šajā jautājumā, kā arī novērst veicinošos faktorus, kas ir saistīti ar strukturālām nepilnībām sociālās aizsardzības, izglītības un veselības aprūpes politikā; uzsver, ka Robežu un migrācijas ģenerāldirektorātam un robežpolicijai jānodrošina pietiekami daudz cilvēkresursu un arī jāuzlabo attiecīgo iestāžu sadarbība, lai labāk varētu cīnīties pret neatbilstīgu migrāciju;

39.  izsaka Albānijai atzinību par to, ka tā turpina pilnībā ievērot attiecīgās ES deklarācijas un Padomes secinājumus, tādējādi apliecinot nepārprotamu apņēmību virzībā uz Eiropas integrāciju un solidaritāti; uzsver, ka nepārtraukts un konstruktīvs Albānijas ieguldījums reģiona politiskajā stabilitātē ir svarīgs un nepieciešams;

40.  atzinīgi vērtē Albānijas iestāžu lēmumu saskaņot valsts ārpolitiku ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/1671, ar ko atjauno ierobežojošos ES pasākumus pret Krieviju;

41.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt labas kaimiņattiecības, kas joprojām ir būtiska paplašināšanās procesa un stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumu daļa; atzinīgi vērtē Albānijas konstruktīvo un aktīvo lomu reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību veicināšanā ar citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm; atzinīgi vērtē Albānijas dalību Sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvā;

42.  uzteic gan Albāniju, gan Serbiju par to apņemšanos turpināt uzlabot divpusējās attiecības un stiprināt reģionālo sadarbību politiskā un sabiedriskā līmenī, piemēram, izmantojot Reģionālo jaunatnes sadarbības biroju (RYCO), kura galvenā mītne atrodas Tirānā; mudina abas valstis turpināt labo sadarbību, lai veicinātu izlīgumu reģionā, jo īpaši īstenot programmas jauniešiem, piemēram, tās, kas ir pieejamas saistībā ar Pozitīvo darba kārtību jauniešiem Rietumbalkānu valstīs;

43.  pieņem zināšanai nesenās domstarpības starp Albāniju un Grieķiju un iesaka abām pusēm atturēties no darbībām vai paziņojumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt attiecības;

44.  atkārtoti prasa Komisijai iekļaut tās ziņojumos informāciju par Albānijai sniegto IPA atbalstu un īstenoto pasākumu efektivitāti, īpaši par IPA atbalstu, kas piešķirts galveno prioritāšu un attiecīgo projektu īstenošanai;

45.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Albānijas valdībai un parlamentam.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

52

6

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Mike Hookem, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Alex Mayer, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Alyn Smith, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki, Doru-Claudian Frunzulică, Othmar Karas, Antonio López-Istúriz White, Norica Nicolai, Urmas Paet, Soraya Post, György Schöpflin, Igor Šoltes, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raymond Finch, Jasenko Selimovic