Procedūra : 2015/2328(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0030/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0030/2017

Debates :

PV 02/03/2017 - 2
CRE 02/03/2017 - 2

Balsojumi :

PV 02/03/2017 - 6.7
CRE 02/03/2017 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0062

ZIŅOJUMS     
PDF 745kWORD 72k
7.2.2017
PE 589.315v02-00 A8-0030/2017

par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido pamatprogrammu „Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK

(2015/2328(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referente: Silvia Costa

GROZĪJUMI
PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Budžeta komitejas ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

Regula, ar kuru izveido programmu(1), stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, un programmu īsteno, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, un īstenos līdz 2020. gada 31. decembrim.

Programmā „Radošā Eiropa” ir apvienotas agrāk atsevišķās apakšprogrammas: „MEDIA” un „Kultūra” laikposmam 2007. un 2013. gads, un „MEDIA MUNDUS” un aptver kultūras, radošās un audiovizuālās nozares(2).

Ziņojuma par īstenošanu uzdevums ir novērtēt, kā programma sasniedz tās vispārējos un konkrētos mērķus(3), kas ir izklāstīti Regulā, un kā tā ir īstenota. Šo ziņojumu izstrādāja pirms termiņa vidusposma pārskatīšanas ziņojuma, kas Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2017. gada 31. decembrim.

Programma sastāv no divām apakšprogrammām: „Kultūra” un „MEDIA”, un starpnozaru sadaļas, tostarp no jauna finanšu instrumenta un garantiju mehānisma. Apakšprogramma „MEDIA” ietver virkni atbalsta pasākumu(4) un apakšprogramma „Kultūra” ietver četras darbības(5). Apakšprogrammu „Kultūra” papildina īpašu darbību kopums, piemēram, Eiropas kultūras balvas (literatūrā, mūsdienu arhitektūrā, robežstabu licēji mūzikā un kultūras mantojuma jomā) un iniciatīvas: Eiropas kultūras galvaspilsētas un Eiropas kultūras mantojuma zīme.

Ar starpnozaru sadaļu atbalsta tāda garantiju mehānisma izveidi, kas ir domāts kultūras un radošām nozarēm, transnacionālās sadarbības politikas veicināšanu un programmas „Radošā Eiropa” biroju tīklu.

Apakšprogrammā „Kultūra”, apakšprogrammā „MEDIA” un starpnozaru sadaļā, izņemot garantiju mehānismu, piedalās šādas valstis: Albānija, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija. Gruzija, Moldova, Turcija(6) un Ukraina kā pilntiesīgas dalībvalstis piedalās apakšprogrammā „Kultūra”, starpnozaru sadaļā, izņemot garantiju mehānismu, un daļēji piedalās apakšprogrammā „MEDIA”. Šī daļējā dalība nozīmē, ka tām pienākas tikai apmācība, tirgus piekļuve, dalība festivālos un auditorijas izglītošanas shēmas. Patlaban notiek sarunas ar Izraēlu.

Kopš 2015. gada 1. janvāra šo programmu pārvalda divi ģenerāldirektori (DG EAC un DG CONNECT) un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA). DG EAC atbild par apakšprogrammu „Kultūra”, DG CONNECT — par apakšprogrammu „MEDIA” — tas un īsteno vadošās funkcijas arī attiecībā uz grantijas mehānismu. EACEA ietvaros divas atsevišķas struktūrvienības pārzina divas apakšprogrammas. Ir izveidota īpaša uzdevuma vienība, lai atvieglotu abu minēto ģenerāldirektorātu sadarbību.

Programmas „Radošā Eiropa” kopējais budžets laikposmā 2014.–2020. gads, kurš ir paredzēts DFS 3. pozīcijā, ir noteikts 1,46 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka šis budžets veido 0,14 % no kopējā DFS budžeta finansējuma. No kopējā piešķirtā finansējuma apjoma minimums 31 % ir rezervēts apakšprogramma „Kultūra”, minimums 56 % — apakšprogrammai „MEDIA” un maksimums 13 % — starpnozaru sadaļai.

Programmas „Radošā Eiropa” budžetu pārzina EAC DG un EACEA. Finansējumu galvenokārt piešķir dotāciju veidā un izsniedz, izmantojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sistēmu, ko pārzina EACEA. Dažu darbību finansējumu (piemēram, pētījumi, balvu piešķiršanas organizēšana utt.) piešķir, rīkojot publiskā iepirkuma konkursus.

Finanšu garantiju mehānisma delegācijas nolīgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) parakstīja 2016. gada 30. jūnijā. Mehānisms sniedz garantijas kredīta un galvojuma iestādēm, lai mudinātu tās piedāvāt kredītus MVU, kultūras iestādēm un šīs nozares apvienībām. EIF 2016. gada 18. jūlijā publicēja finanšu iestādēm paredzētu aicinājumu, uz kuru varēs atsaukties līdz 2020. gada septembrim. Finanšu starpnieki patlaban iesniedz pieteikumus, un tos tagad pārbauda no uzticamības viedokļa.  Laikposmam 2014.–2020. gads šā mehānisma budžets ir noteikts 121 miljons eiro.

Programmas „Radošā Eiropa” biroji ir izveidoti visās valstīs, kuras piedalās programmā „Radošā Eiropa”, un to līdzfinansē dalībvalstis. 39 biroji ir izveidoti 38 valstīs — 29 biroji 28 ES dalībvalstīs, jo Beļģijā ir divi atsevišķi biroji, 2 biroji EEZ/EBTA valstīs un 8 trešās valstīs. To uzdevums ir sniegt bezmaksas informāciju un vadlīnijas par to, kā izmantot finansējuma iespējas, kādas ir paredzētas programmā „Radošā Eiropa”, un organizēt tīklošanās pasākumus, ar kuriem atvieglo kultūras darbinieku saziņu.

Izstrādājot šo ziņojumu, referente savus secinājumus balstīja uz Politikas departamenta B pasūtītiem pētījumiem(7) un Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta patstāvīgi veiktu īstenošanas novērtējumu(8). Referente satikās ar ieinteresētajām personām, kultūras darbiniekiem, programmas izmantotajiem un iespējamajiem izmantotājiem. Turklāt referente piedalījās kultūras forumā, kas notika Briselē, un lielākajā daļā Eiropas Filmu forumu: Berlīnes, Kannu, Venēcijas, Karlovivaru filmu festivālā un tīklos, un programmas izmantotāju sanāksmēs, kas cita starpā notika Krakovā, Sansevastjanā un Romā. Dalībvalstu mēroga sanāksmes ar programmas izmantotājiem un noraidītajiem pieteikumu iesniedzējiem notika arī Itālijā un Francijā. Referente no vadošajiem tīkliem un Eiropas arodorganizācijām ir saņēmusi vairākus nostājas dokumentus, kuros ir aplūkotas visas nozares. Regulāras sanāksmes tika organizētas arī ar katru DG un EACEA.

Pamatojums

„Radošā Eiropa” ir vienīgā ES programma, kas ir veltīta nepastarpināti radošām, kultūras un audiovizuālajām nozarēm un ir nostiprinājusi savu nozīmi šajās jomās — tas atbilst iepriekšējo programmu raksturam un it īpaši apmaiņu un dialoga tradīcijai, kuru piekopj mākslinieku sabiedrībā un dalībvalstu kultūras iestādēs.

„Radošā Eiropa” izrādījās sekmīga, attiecīgajās nozarēs paredzot jaunas ievirzes, pateicoties kultūru kopsaucējiem un radošumam, un sekmējot jauno, talantīgo mākslinieku pārvietošanos un auditorijas izglītošanu digitālajā vienotajā tirgus ekosistēmā. Programmas „Radošā Eiropa” biroji ir devuši ieguldījumi tās sekmīguma nodrošināšanā; tas ir apjomīgs tīkls, kurš integrējas aizvien ciešāk, ņemot vērā šīs programmas ierobežoto apmēru. „Radošā Eiropa” ir salīdzinoši maza programma, kura aptver plašu jomu un izvirza tālejošus mērķus.

Ieinteresētās personas apgalvo, ka „Radošā Eiropa” ir strukturējusi tās darba veidu un padarījusi to eiropeisku — gan no sadarbības, gan no starpnozaru viedokļa, un ka vairs ceļa atpakaļ nav — tā ir jāturpina īstenot arī pēc 2020. gada. Referente ieteiks veikt dažas izmaiņas, kuras varēs īstenot pēc termiņa vidusposma pārskatīšanas.

Programma „Radošā Eiropa” palīdz radīt kritisko masu, konsolidējot kultūras, radošo un audiovizuālo nozari. Kaut arī atšķirības, kādas pastāv starp audiovizuālo nozari, no vienas puses, un apvienībām, kultūras iestādēm un kultūras un radošām nozarēm, no otras, ir ievērojamas, tomēr ir iedibināts starpnozaru dialogs, ko pastiprina digitālajai videi raksturīgās kopīgās problēmas, vajadzība pēc lielākām pārvaldības un apmācības prasmēm, attiecības ar plašāku, dažādu un aktīvi līdzdarbojošos auditoriju, piekļuve aizdevumiem un globalizācijas radīto problēmu risinājumu meklējumi. Šo iemeslu dēļ un neraugoties uz dažām grūtībām, referente joprojām ir pārliecināta par tādas vienotas programmas izvēles pareizību, kas ir sadalīta apakšprogrammās.

Programmas „Radošā Eiropa” ekonomiskajā pieejā, kuras dēļ ir pamatota ir tās iekļaušana stratēģijā „Eiropa 2020”, ir noteikti mērķi un pieņemti novērtēšanas kritēriji, kas uzlabo uzņēmējdarbības plānu kvalitāti, tīkla uzticamību, inovācijas un jauno un paplašināto auditoriju ietekmi, taču tās īstenošanā ir atstāta novārtā mākslinieciskā kvalitāte un radošie un kultūras priekšlikumi, bez kuriem māksla draud pārvērsties par tīru komerciju. Pastāv risks, ka programma var kļūt pievilcīga tiem, kas ievēro noteikto formātu, nevis cenšas ģenerēt patiesu kvalitāti.

Šī programma, kaut arī to sākotnēji uztvēra kā ļoti integrētu, patiesībā, pēc abu ģenerāldirektorātu sadalīšanas sāk atspoguļot abu nozaru atšķirības, jo audiovizuālā nozare ir vairāk saistīta ar uzņēmējdarbību, savukārt kultūras raksturs ir divejādāks. Tas tā ir arī tāpēc, ka starpnozaru sadaļa, kas tika iecerēta kā nozaru savstarpējā dialoga joma, nevis tika izmantota šim mērķim, bet vairāk kā finansējums instruments — galvenokārt saziņas un popularizēšanas nolūkā. Faktiski vajadzība piekļūt jauniem tirgiem, izglītot jaunas auditorijas un nodrošināt digitālas un pārvaldības prasmes ir aktuāla abās apakšprogrammās un būtu jārisina starpnozaru sadaļas ietvaros.

Pirmās finanšu iestādes, kas piedalās garantijas mehānismā un atbalsta kultūras un radošās nozares un kas piedāvās 120 miljonus eiro ar aptuveno koeficientu 5,7, tiks izziņotas 2016. gada beigās. Kaut arī referente nožēlo kavēšanos, ar kādu šis instruments tika darīts zināms, viņa pozitīvi un atzinīgi izsakās par lēmumu izstrādāt atklātu sarakstu.

Šajā programmā ir pamatoti iekļauti jauni uzdevumi, 2015. gadā piešķirot 1,6 miljonus eiro bēgļu sociālai integrācijai, tādējādi īstenojot kultūru dialogu, kas mūsu sabiedrībā ir tik nepieciešams. Diemžēl šim mērķim netika piešķirti nekādi papildu resursi.

Dažas izvēles neturpināt iepriekšējās programmas, piemēram, vēstnieku, Media Mundus īpatnību un tīkliem paredzēto funkcionālo dotāciju atcelšana, patiesībā ir ierobežojusi programmu spēju reaģēt uz jauniem starptautiskiem sociāli ekonomiskiem scenārijiem un stiprināt transnacionālās partnerattiecības. Tādēļ ir nepieciešama zināma atkārtota analīze.

Programmai „Radošā Eiropa” ir trūkumi, kurus rada tās panākumi: iesniegto un apstiprināto pieteikumu īpatsvars ir ārkārtīgi mazs — sekmīguma rādītāji apakšprogrammā „Kultūra” ir tikai 15,83 un apakšprogrammā „MEDIA”(9) — 32 %, neskaitot automātiskās izplatīšanas atbalsta shēmas.

Pirmajos šīs programmas gados (2014., 2015. un pirmajā 2016. gada pusē) apakšprogrammā „Kultūra” tika iesniegti 13,67 % pieteikumu, atsaucoties uz uzaicinājumu sadarboties, 39,66 % attiecībā uz tīkliem, 11,27 % par platformām un 24,03 % literāro tulkojumu jomā. Uzaicinājumā iesniegt bēgļu integrācijas projektus tika iesniegti 274 pieteikumi un atlasīti tika tikai 12, kas nozīmē, ka sekmīguma īpatsvars ir tikai 4,38 %(10).

Finansējuma robežlielumi ir ļoti augsti, un daudzus priekšlikumus noraida tikai par punkta daļas tiesu, jo finansējums nav pietiekams. Tāpēc ir ievērojami jāpalielina programmas budžets. Tas arī ir plašās ieinteresēto personu vilšanās un viņu nevēlēšanās iesniegt pieteikumu atkārtoti iemesls.

Jo īpaši ieinteresētās personas nožēlo to, ka sadarbības uzaicinājums (apakšprogrammā „Kultūra”) bija nereālistisks, jo tas, viņuprāt, bija pārāk visaptverošs, vispārīgs un nepietiekami finansēts. Tāpēc tiek ierosināts šo aicinājumu sadalīt atsevišķās darbībās, nosakot katrai konkrētus raksturlielumus.

Programmas pārvaldība ir joma, kas izpelnās vislielāko kritiku. Ieinteresētās personas pauž lielu vilšanos par nevienkāršošanu, nepārredzamību, saziņas trūkumu, neparedzamību un jo īpaši par novērtēšanas, punktu skaitīšanas un novērtētāja kompetences kritērijiem konkrētā jautājumā, un viņu darba metodēm, jo īpaši par novērtēšanu neklātienē.

Punktu automātiskas piešķiršanas sistēma, ko izmanto apakšprogrammā „MEDIA”, netiek vērtēta viennozīmīgi un šķiet, ka tā negatīvi ietekmē vienlīdzīgus konkurences nosacījumus un rada tirgus kropļojumus.

Jaunā sociālās iekļaušanas prioritāte būtu jāņem vērā vienmēr, īpašu uzmanību veltot neaizsargātiem indivīdiem un marginalizācijas un radikalizācijas riskam pakļautām grupām.

Vēl viena joma, kurā ir nepieciešami uzlabojumi, attiecas uz trešo valstu ierobežoto dalību, jo īpaši Vidusjūras reģiona valstu ierobežoto dalību. Referente uzsver vajadzību steidzami iekļaut Eiropas dienvidu kaimiņvalstis, kur ir jāpieliek ievērojami pūliņi, lai popularizētu divpusējus nolīgumus. Referente mudina nekavējoši sākt sarunas ar Tunisiju.

Programmai būtu jāveicina kultūru daudzveidību starptautiskā līmenī saskaņā ar Unesco 2005. gada konvenciju. Būtu jāapsver iespēja publicēt konkrēti gan kultūras, gan radošajā, gan audiovizuālajai nozarei adresētu uzaicinājumu.

Ņemot vērā Komisijas neseno kultūras diplomātiju(11), ES delegāciju trešās valstīs darbiniekiem, kas konkrēti pārzina kultūras politiku, programma „Radošā Eiropa” būtu jāpopularizē pastiprināti, lai vairotu Eiropas kultūras un radošuma popularitāti visā pasaulē un veicinātu miera iedibināšanu, kultūru apmaiņu un tirgus attīstību.

Būtu jāstrādā vairāk pie tā, lai stiprinātu programmas „Radošā Eiropa” plānotās sinerģijas ar vairākām daudzgadu programmām un saistītajiem fondiem, piemēram, Erasmus +, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, strukturāliem fondiem (jo īpaši, lai stiprinātu kultūras un radošās nozares ekonomisko un inovatīvo dimensiju S3 stratēģijā, Eiropas iniciatīvā par viedajām pilsētām un lauku attīstībā). Papildus tam lielākas pūles būtu jāpieliek, lai vairotu Eiropas kultūras galvaspilsētu, Eiropas kultūras mantojuma zīmes, Eiropas balvu un Eiropas Padomes kultūras maršrutu zinātību, Programmas sasniegumi ir jāaizsargā un jāuzlabo, vienlaikus saglabājot programmas struktūru un palielinot starpnozaru sadaļu. Šajā sakarībā, termiņa vidusposmā izdarot izmaiņas, būtu jāsagatavo jaunā programma, ko ir paredzēts īstenot pēc 2020. gada.

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK

(2)

Kultūras un radošās nozares inter alia ietver arhitektūru, arhīvus, bibliotēkas un muzejus, daiļamatniecību, audiovizuālo jomu (ieskaitot filmas, televīziju, videospēles un multimediju darbus), materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, dizainu, festivālus, mūziku, literatūru, izpildītājmākslu, izdevējdarbību, radio un vizuālo mākslu.

(3)

Atbilstoši minētās regulas vispārējām normām tās vispārējie mērķi ir: aizsargāt, attīstīt un popularizēt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un veicināt Eiropas kultūras mantojumu; nostiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju, jo īpaši audiovizuālajā nozarē, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Konkrētie mērķi ir: atbalstīt Eiropas kultūras un radošo nozaru spēju darboties transnacionāli un starptautiski, veicināt kultūras un radošo subjektu transnacionālo mobilitāti un ilgtspējīgi stiprināt to MVU un mikro, mazo un vidējo organizāciju finansiālo spēju, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs, un sekmēt politikas izstrādi, jauninājumus, radošumu, auditorijas izglītošanu un jaunos uzņēmējdarbības un pārvaldības modeļus.

(4)

Audiovizuālo profesionāļu apmācība, atsevišķu projektu izstrāde un komplektu finansējums, Eiropas videospēļu izstrāde, TV audiovizuālo darbu plānošana, tirgus piekļuve, kino automātiskā shēma, filmu festivāli, kino tīkli, izplatīšana tiešsaistē, auditorijas izglītošana.

(5)

Sadarbības projekti, Eiropas tīkli, Eiropas platformas, literatūras tulkojumu projekti.

(6)

Turcija informēja Komisiju par savu izstāšanos no minētās programmas, kuru patlaban ES un Turcijas valdība apspriež sarunās un kurš stājas spēkā, sākot ar 2017.gada 1. janvāri.

(7)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/573451/IPOL_STU(2016)573451_EN.pdf

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/573452/IPOL_STU(2016)573452_EN.pdf

(8)

http://www.eprs.sso.ep.parl.union.eu/lis/lisrep/13-EPRS-publications/2016/EPRS_IDAN_581413_The_Creative_Europe_programme.pdf

(9)

Atlasīto projektu daļa, kad tiek publicēti atklāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus programmas „Radošā Eiropa” apakšprogrammā „MEDIA”, ir aptuveni 32 % (+/- 8800 pieteikumi un 2800 projekti atlasīti). Pamatpartnerattiecības un automātiskās izplatīšanas atbalsta shēmas vērā ņemtas netiek, jo tās darbojas saskaņā ar citiem atlases noteikumiem.

(10)

Eiropas Komisijas un EAC DG sniegtie dati.

(11)

JOIN(2016) 29 final, Ceļā uz ES stratēģiju starptautiskajām kultūras attiecībām.


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido pamatprogrammu „Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK

(2015/2328(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. un 173. pantu,

–   ņemot vērā 2005. gada 20. oktobrī pieņemto Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija kopīgo paziņojumu „Virzībā uz ES stratēģiju starptautiskās kultūras attiecībās” (JOIN(2016)0029),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. septembra paziņojumu „Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā” (COM(2012)0537),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. aprīļa Zaļo grāmatu „Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” (COM(2010)0183),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(2),

–   ņemot vērā Padomes 2015. gada 27. maija secinājumus par kultūras un radošo nozaru pārneses efektu — inovāciju, ekonomikas ilgtspējas un sociālās iekļaušanas veicināšanai,

–   ņemot vērā tā 2015. gada 8. septembra rezolūciju „Virzība uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam”(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par kultūru dialoga, kultūras daudzveidības un izglītības lomu ES pamatvērtību veicināšanā(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 28. aprīļa rezolūciju par Eiropas kino digitālajā laikmetā(5),

–  ņemot vērā pētījumu ar nosaukumu „Eiropas kultūras galvaspilsētas: panākumu stratēģijas un ilgstoša iedarbība”, ko veicis B Politikas departaments — Strukturālā un kohēzijas politika 2013. Gadā pēc Kultūras un izglītības komitejas pieprasījuma,

–   ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par atbalstu Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot šo nozaru potenciālu ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā(6),

–   ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās(7),

–   ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu(8),

–  ņemot vērā ES darba plāns kultūras jomā laikposmam no 2015. līdz 2018. gadam,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu starp Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu, jo īpaši tā 20.– 24. pantu par spēkā esošo tiesību aktu ex post novērtēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un Reglamenta XVII pielikuma 1.panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0030/2017),

A.  tā kā programmas „Radošā Eiropa” mērķi ir aizsargāt un veicināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, vienlaicīgi popularizējot Eiropas kultūras mantojumu, no vienas puses, un stiprinot Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju, no otras puses;

B.  tā kā kultūra ir galvenais faktors Eiropas integrācijas veicināšanā;

C.  tā kā programma „Radošā Eiropa”, jo īpaši tās apakšprogramma „Kultūra” lielā mērā tiek nepietiekami finansētas un attiecīgi ir grūtības attaisnot ar tām saistītās lielās cerības;

D.  tā kā saskaņā ar regulas 3. un 4. punktu Eiropas kultūras un valodu daudzveidības un Eiropas kultūras mantojuma veicināšana — un konkrētāk kultūras un radošo darbu pārnacionālās aprites veicināšana un ir viens no galvenajiem programmas mērķiem;

E.  tā kā saskaņā ar regulas 12. Pantu pārnacionālās aprites un mobilitātes veicināšana — un jo īpaši Eiropas literatūras aprites atbalstīšana, lai nodrošinātu tās visplašāko iespējamo pieejamību — ir viena no apakšprogrammas „Kultūra” prioritātēm;

F.  tā kā vienotās programmas struktūra dod iespēju sasniegt nepieciešamo daudzumu un potenciāli padarīt atpazīstamas jomas, kas joprojām ir nepietiekami novērtētas un saskaras ar tādām problēmām kā sadrumstalotība, globalizācija, datu trūkums un grūtības iegūt aizdevumu;

G.  tā kā programmas struktūrā ir divas apakšprogrammas, saglabājot abu īpatnības un identitāti, un tā kā starpnozaru daļas pievienošana ir vērtība, lai nodrošinātu labāku izpratni par sadarbību un attīstību kultūras jomā, piesaistot trešās valstis;

H.  tā kā starpnozaru sadaļā tās stratēģiskie pārnacionālās un starpnozaru kultūras sadarbības sekmēšanas mērķis ir izstrādāts tikai daļēji;

I.  tā kā programma „Radošā Eiropa” atļauj sadarbību un kopējās darbības ar valstīm, kas nepiedalās programmā, un ar starptautiskām organizācijām, kuras darbojas kultūras un radošajās nozarēs, piemēram, UNESCO, Eiropas Padomi, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, pamatojoties uz kopējiem ieguldījumiem programmas mērķu īstenošanā;

J.  tā kā darbības rādītāju sistēma, kas paredzēta regulas 18. pantā, tostarp rādītāji attiecībā uz programmas vispārīgajiem mērķiem, rādītāji, kas attiecīgi pievienoti apakšprogrammām „MEDIA” un „Kultūra”, un īpaši rādītāji attiecībā uz garantijas mehānismu, joprojām nav noteikti nav sākuši darboties;

K.  tā kā šā brīža novērtēšanas sistēma ir izrādījusies nepiemērota šīs programmas raksturam un īpatnībām un tādēļ būtu jāuzlabo;

L.  tā kā konkrēti pasākumi, piemēram, Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva, tostarp to tīkls, balvas un Eiropas kultūras mantojuma zīme, ir apliecinājuši potenciālu noturīgai vietējās ekonomikas izaugsmei un kultūras tūrismam un tālab šie pasākumi būtu jāuzlabo un jāpopularizē proaktīvāk;

M.  tā kā konkrētais aicinājums attiecībā uz bēgļu integrāciju ir izsludināts 2016. gadā starpnozaru sadaļā, lai popularizētu un atbalstītu jaunradi un kultūru dialogu;

N.  tā kā „sadarbības projektu” finansēšanas jomā apakšprogrammai „Kultūra” paredzēti apmēram 70 % no apakšprogrammas budžeta, šī programma ir ārkārtīgi populāra kultūras darbinieku vidū un tā kā tās mērķis ir kopējās pieejas, balstoties uz tās pārrobežu dimensiju un ļaujot līdz galam nedefinēt neparedzamus, ļoti inovatīvus un radošus projektus, kuri ir nepārprotami ļoti atzinīgi vērtējami;

O.  tā kā, neraugoties uz to, ka regulā ir paredzēta divpusējo nolīgumu noslēgšana ar trešām valstīm, lai panāktu šo valstu dalību šajā programmā vai tās daļās, līdz šim šo procedūru ir pabeigušas tikai dažas valstis;

P.  tā kā, pateicoties Parlamenta rīcībai, kultūra, kultūras un radošās nozares un audiovizuālā nozare ir iekļautas, kaut arī nepietiekami, Erasmus +, pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” un Cosme daudzgadu programmās, struktūrfondos un Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda prioritātēs;

Q.  tā kā pastāv spēcīga sinerģija starp neformālo mācīšanos un radošo un plašsaziņas nozari, jo daudzas mākslas, plašsaziņas un kultūras organizācijas sniedz neformālās mācīšanās iespējas;

R.  tā kā atlases konkursu sekmīgi izturējušo pieteikuma iesniedzēju īpatsvars apakšprogrammā „Kultūra” ir 15 % un 44 % — apakšprogrammā „MEDIA”, taču, tā kā tas ir vēl zemāks (32 %) apakšprogrammā „MEDIA”, ja netiek ņemtas vērā automātiskās shēmas;

S.  tā kā apakšprogrammā „MEDIA” līdz šim reģistrēto pieteikumu kopējais skaits ir 13 000 un tā kā ir piešķirti vairāk kā 5 500 projektu;

T.  tā kā automātiskā punktu piešķiršanas sistēma, kuru izmanto apakšprogrammā „MEDIA” un kuras mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus dalībvalstu starpā, kropļo tirgu un nopietni kaitē valstīm, kuram ir augsta audiovizuālās produkcijas kapacitāte;

U.  tā kā to dotāciju veids, kuras ir piešķirtas sadarbības projektiem programmas „Radošā Eiropa” apakšprogrammā „Kultūra” nenodrošina to tīklu vajadzības, kuri ir atkarīgi no darbības struktūru un darbībām, kā tas bija iepriekšējā programmā „Kultūra 2007–2013”;

V.  tā kā ieinteresētās personas kritizē administratīvo pārvaldību (pieteikumi, novērtējums un ziņošanas procesi), to joprojām uzskatot par apgrūtinošu; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešams vienkāršot piemērošanas procedūru, lai sekmētu piekļuvi programmai un iespējamo saņēmēju līdzdalību;

W.  tā kā programmas „Radošā Eiropa” biroji ir izšķiroši svarīgi starpnieki starp Komisiju, Izglītības, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA) un pieteikuma iesniedzējiem un tā kā šiem birojiem vajadzētu būt labāk informētiem par pašreiz notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu, un tie būtu ciešāk jāiesaista informācijas sniegšanā par projektiem un projektu rezultātu veicināšanā;

X.  tā kā pieteikumu iesniedzēji pauž nožēlu par lielo administratīvo slogu, ar kuru viņi saskaras pieteikuma iesniegšanas procesā un kas cita starpā izpaužas kā plašas vadlīnijas un liels skaits dokumentu, kas dažkārt satur pretrunīgu informāciju;

Y.  tā kā ir saņemtas ziņas par to, ka uzņēmumu reģistrācija Eiropas Komunikācijas autentificēšanas dienestā (ECAS) ir problemātiska; tā kā e–forma tomēr ir uzņemta ļoti atzinīgi,

1.  mudina dalībvalstis palielināt programmas „Radošā Eiropa” budžetu, lai to pakārtotu gan Eiropas pilsoņu cerībām, gan katras apakšprogrammas mērķiem, tādējādi atzīstot, ka kultūras ražošanas vērtības nevar novērtēt tikai ar ekonomikas rādītājiem, un nodrošinot lielāku efektivitāti un labākus rezultātus;

2.  atzinīgi vērtē virkni pasākumu, kurus veic kopš 2014. gada, lai optimizētu programmu pārvaldību;

3.  pauž nožēlu par to, ka finansiālās spējas trūkums joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem (līdzās administratīviem un regulatīviem šķēršļiem), kas attur iespējamos pieteikuma iesniedzējus no dalības; mudina Komisiju, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA) un programmas „Radošā Eiropa” valstu birojus mēģināt novērst mazo kultūras uzņēmumu nepietiekamo pārstāvību finansēto organizāciju klāstā un atsevišķās apakšprogrammas „Kultūra” nozarēs;

4.  aicina Komisiju uzlabot šīs programmas atbilstību visām attiecīgajām ES politikas nostādnēm un citiem finansējuma avotiem;

5.  aicina Komisiju nodrošināt labu koordināciju starp ģenerāldirektorātiem, kas atbild par programmu „Radošā Eiropa”, un EACEA un programmas „Radošā Eiropa” birojiem, rūpējoties par dažādiem programmas posmiem un atgādinot, ka programmas „Radošā Eiropa” biroju un EACEA loma ir ļoti svarīga, jo tā ietver tiešas saiknes ne tikai ar atbalsta saņēmējiem, bet gan ar visu kultūras un radošo nozari;

6.  prasa, lai Komisija iespējami cieši strādātu ar UNESCO, Eiropas Padomi un ESAO nolūkā izstrādāt spēcīgāku pamatu kopējiem ieguldījumiem programmas mērķu sasniegšanai un ietekmes novērtējumam, jo īpaši starptautiskajā dimensijā un attiecībā uz konkrētām cilvēku un ekonomikas vērtībām kultūras un jaunrades jomā;

7.  aicina Komisiju saglabāt pašreizējo programmas „Radošā Eiropa” struktūru, vienlaikus pārbaudot un labāk definējot divu dažādo apakšprogrammu specifikas, kā arī nostiprināt starpnozaru sadaļas potenciālu un pārbaudīt, vai garantiju fonds darbojas efektīvi tās īstenošanā ;

8.  prasa Komisijai, īstenojot gan apakšprogrammas, gan novērtētājiem paredzētās vadlīnijas, nodrošināt labāku līdzsvaru starp māksliniecisko un radošo elementu un pārvaldības un inovatīviem aspektiem, it īpaši attiecībā uz kultūras un radošajām nozarēm;

9.  aicina Komisiju izmantot darbības rādītāju sistēmu, kas paredzēta programmas „Radošā Eiropa” juridiskajā pamatā — 18. pantā par , tādējādi uzsverot programmas mākslas un jaunrades komponenti, kas pārāk bieži tiek upurēta tīri ekonomiskiem apsvērumiem, piemēram, vadīšanas spējai vai auditorijas kvantitatīvai attīstībai;

10.  mudina Komisiju, lai novērtētāji efektīvāk novērtētu īpašas sfēras, noteikt vairāk nekā patlaban pieņemtās sešas ekspertīzes nodaļas;

11.  mudina Komisiju un EACEA uzlabot novērtēšanas procedūru, palielinot pirmajā posmā iesaistīto novērtētāju skaitu, un nodrošināt koleģiālu pašu viedokļa lēmumu pieņemšanas kārtu, kurā kandidātus otrajā posmā atlasa no pretendentu saraksta; uzsver, ka pārredzamībai ir jābūt ļoti augstā līmenī un projektu noraidīšanas iemesli būtu ļoti rūpīgi un skaidri jāizklāsta, lai neapdraudētu programmas neakceptēšanu tās nesaprotamības dēļ;

12.  aicina Komisiju nodrošināt mācību un spēju veidošanas iespējas kultūras uzņēmumiem, kuri vēlas uzlabot savas prasmes attiecībā uz pieteikšanās procedūrām, projekta vispārējo vadību un projekta īstenošanu;

13.  aicina Komisiju un EACEA labāk atbalstīt kultūras uzņēmumus partneru atrašanā sadarbības projektiem, īstenojot pasākumus, tostarp, bet ne tikai īpaši tam paredzētās atbilstības posmus svarīgākajos Eiropas kultūras pasākumos, uzlabojot esošos meklēšanas rīkus un datubāzes un organizējot tīklu veidošanas iespējas par iepriekš paziņotām tēmām;

14.  aicina Komisiju un EACEA veikt pasākumus, lai uzlabotu apstrīdēšanas procedūras pārredzamību attiecībā uz noraidītajiem pieteikumiem, tādējādi samazinot kandidātu vispārējo neapmierinātību un palielinot šīs programmas uzticamību ilgtermiņā;

15.  mudina Komisiju turpināt pieteikumu un atskaitīšanās procedūru vienkāršošanu, ierobežojot un vienkāršojot vadlīnijas un citus dokumentus, grafikus padarot elastīgākus un izstrādājot sadarbības nolīguma veidni;

16.  aicina Komisiju izmantot visus pieejamos instrumentus, lai vēl labāk popularizētu un izplatītu īstenoto projektu rezultātus, kā arī informāciju par visu to pasākumu Eiropas pievienoto vērtību, kuri veikti saskaņā ar programmu;

17.  mudina Komisiju nepieļaut prioritāšu grozīšanu vai jaunu prioritāšu pievienošanu, ja programmas „Radošā Eiropa” birojiem un ieinteresētajām personām netiek atvēlēts nepieciešamais laiks, lai sagatavotos nākamajiem uzaicinājumiem;

18.  mudina Komisiju vēl vairāk vienkāršot finanšu aspektus, paplašinot arī vienreizējo maksājumu instrumentu un mudinot vairāk izmantot vienotas likmes kompensācijas, kā arī izmantot kritērijus, kas neapgrūtina mazo projektu piekļuvi finansējumam, un nodrošināt, ka galīgie maksājumi par dotācijām tiek realizēti labākajā iespējamā laikā, kam vajadzētu būt EACEA darba izcilības kritērijiem, gan attiecībā uz apakšprogrammu „Kultūra”, gan apakšprogrammu „MEDIA”;

19.  norāda, ka pastāv ievērojamas atšķirības dalībvalstīs atalgojuma līmenī sadarbības projektos iesaistītajiem darbiniekiem, kas savukārt rada būtiskas līdzfinansēšanas spēju atšķirības starp partneriem no dažādām dalībvalstīm; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespējamu alternatīvu, lai novērtētu sadarbības projektu personāla darbu, par pamatu ņemot citus rādītājus, kas atspoguļo ne tikai atalgojuma pakāpi;

20.  mudina Komisijiu arī turpmāk sadarbībā ar Eurostat noteikt īpašus kritērijus, kas atbilst nozaru īpašajam raksturam (radošais darbs, kultūra un mākslinieciskā vērtība, jauninājumi, izaugsme, sociālā iekļaušana, kopienas izveide, starptautiskošana, uzņēmējdarbības uzlabošana, blakus efekta radīšanas un visu nozaru ietekmēšanas spēja u. c.) un izvērtēt iespējamo Kopīgā pētniecības centra iekļaušanas šajā procesā; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi veidot zināšanu augstas kvalitātes resursus par nozarēm, kā arī sagatavot statistikas pētījumus un nodrošināt piekļuvi salīdzināmiem datiem, tādējādi ļaujot efektīvi uzraudzīt un analizēt kultūras un radošās nozares politikas kultūras, ekonomisko un sociālo ietekmi;

APAKŠPROGRAMMA „MEDIA”

21.  atzinīgi vērtē Komisijas un EACEA pašreizējo darbu, grozot automātisko punktu sistēmu, lai nodrošinātu patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus, līdzsvarotā veidā ņemot vērā visus programmā „Radošā Eiropa” minētos kritērijus, kas (starpvalstu raksturu, starpvalstu sadarbības attīstību, apjomradītus ietaupījumus, nepieciešamo apjomu, daudzkāršojošo efektu), kā arī ražošanas jaudas un spēkā esošās valsts atbalsta shēmas audiovizuālajā nozarē;

22.  atzīst, ka apakšprogramma „MEDIA” ir izrādījusies dziļi iesakņota daudzveidīgajā audiovizuālajā nozarē un ka tā ir efektīvs kultūras dažādības un nozares politikas atbalsta instruments;

23.  mudina vairāk attīstīt subtitrēšanu un dublāžu, lai sekmētu audiovizuālo darbu apriti ES iekšienē un ārpus tās;

24.  ierosina, ka Eiropas audiovizuālais mantojums ir jānodrošina un jādara pieejams pētījumu veikšanai, auditorijas iesaistīšanai un ekonomikas veicināšanai, digitalizējot filmas un audiovizuālos arhīvus;

25.  uzsver, ka starptautiskā un arvien vairāk konkurējošākā kino vidē Eiropas audiovizuālajai nozarei joprojām ir nepieciešams saglabāt pasākumus, kas aizsargā tās daudzveidību un neatkarību; uzsver, ka ir nepieciešams tiešs atbalsts Eiropas audiovizuālo darbu ražošanai, jo īpaši projektu izstrādes posmā, un tam būtu jānotiek, paplašinot apmācību, lai segtu vairāk darbību un stiprinātu nozares konkurētspēju;

26.  iesaka pastiprināt kaimiņvalstīm paredzētās darbības saskaņā ar programmu, lai sekmētu Eiropas darbu veicināšanu tās teritorijā, kā arī kopīgus jaunrades projektus;

27.  atzīst, ka Eiropas tiešsaistes platformas starptautiskā līmenī aizvien nav konkurētspējīgas, neskatoties uz atbalstu, ko sniedz tiešsaistē īstenotajai izplatīšanai un ka Eiropas saturu pastāvošajās platformās ir grūti atrast vai tam ir sarežģīti piekļūt;

28.  atzinīgi vērtē auditorijas izglītošanas pasākumu sadalīšanu filmu kompetences atzarā, uzsverot kino izglītību skolās, un auditorijas izglītošanas iniciatīvu atzarā;

29.  uzsver, ka Komisijai ir jānāk klajā ar tādu projektu Eiropas audiences iesaistei, kas balstīts uz datiem un kurā būtu jātiecas izpētīt un nostiprināt Eiropas audiovizuālo un filmu nozari, lai iegūtu, analizētu un prognozētu datus par auditorijas izturēšanos nolūkā palielināt pieprasījumu pēc citu Eiropas valstu filmām;

30.  uzsver, ka patlaban tiek sniegts atbalsts neatkarīgiem televīzijas producentiem, kas taisa fantastikas seriālus un cenšas konkurēt pasaules līmenī, jo īpaši lai nodrošinātu patiesu Eiropas risinājumus pašreizējam lielajam pieprasījumam pēc augstas kvalitātes seriāliem, neskatoties uz to, ka līdz šim labākie rezultāti ir sasniegti dokumentālo un bērnu filmu nozarē;

31.  aicina Komisiju turpināt atbalstīt kinoteātru tīklu, piemēram, Eiropas kinoteātrus Eiropas filmu popularizēšanai visā pasaulē, finansiāli un praktiski palīdzot kinoteātriem, kuros izrāda ievērojamu skaitu Eiropas filmu, un uzsver būtisko lomu, kāda kinoteātriem ir auditoriju informētības palielināšanā un kino pieredzes sociālā faktora saglabāšanā;

32.  aicina Komisiju mainīt prēmēšanas sistēmu par vienlaicīgām pirmizrādēm gan teātros, gan piedāvāšanu video pēc pieprasījuma formātā;

33.  iesaka novērtētājiem nodrošināt līdzekļu komplektu, ņemot vērā katras valsts atbalsta shēmas īpatnības, lai apakšprogrammas „MEDIA” dalībniekiem garantētu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus;

34.  aicina Komisiju palielināt finansējuma maksimālo apjomu Eiropas videospēlēm, lai ņemtu vērā to augstās un pieaugošās ražošanas izmaksas; turklāt uzsver, ka ir jāpārskata atbilstības kritērijs, kas saistīts ar videospēļu vienīgi aprakstošo raksturu, lai paplašinātu loku, iekļaujot projektus ar pārrobežu izplatīšanas potenciālu (sporta spēles, smilškastes spēles utt.) un inkorporējot „spēlēšanu” projektu vērtēšanas kritērijos nolūkā atspoguļot šā aspekta galveno nozīmi produkta veiksmīgā darbībā;

Apakšprogramma „Kultūra”

35.  prasa, lai Komisija ekonomiskās dimensijas nozīmi līdzsvarotu ar raksturīgajām mākslas un kultūras kā tādas vērtībām un vairāk pievērstos māksliniekiem un radošajiem cilvēkiem;

36.  iesaka Eiropas sadarbības projektos ņemt vērā inovāciju, mobilitāti un paplašinātus kopražojumus;

37.  aicina Komisiju ieviest iespējamus pasākumus, lai ierobežotu neatbilstību starp atbalsta saņēmēju skaitu un pieteikumu iesniedzēju skaitu, tostarp ietverot budžeta palielinājumu apakšprogrammai „Kultūra”, visu kultūras un radošo nozaru pienācīgāku pārstāvību, kā arī lielāku atbalstu mazāka mēroga projektiem;

38.   uzsver, cik svarīga ir tulkošana valodu daudzveidības mantojuma veicināšanai, un iesaka, lai literatūras tulkošanas projekti ietvertu grāmatu un lasīšanas popularizēšanu, kā arī atbalstītu dalību grāmatu gadatirgos, tostarp apsverot iespēju izveidot ikgadēju Eiropas grāmatu gadatirgu, lai palielinātu grāmatu apriti, veicinātu Eiropas literatūras apmaiņu un nodrošinātu iepazīstināšanu ar dažādu valstu literatūru, kā arī iespējas visiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, piekļūt izglītībai;

39.  atzinīgi vērtē „darbības centru” izveidi (Eiropas platformas projekti), lai atbalstītu māksliniekus un veidotājus, lai apmainītos ar informāciju un sadarbotos;

40.  uzstāj, ka stabili un ļoti reprezentatīvi Eiropas kultūras tīkli, gan Eiropā, gan ar trešām valstīm, ir būtiski kultūras un mākslas pasākumu pamanāmībai, jo tie bieži ir pirmie, kas izvērš sadarbību ar jaunām jomām, nozarēm vai valstīm; uzskata, ka ar darbības dotācijām būtu jāatbalsta šo tīklu koordinējošā loma pasākumos un nozīme kultūras un jaunrades veicināšanā visās mākslas sfērās; uzskata, ka šajā sakarībā iepriekš būtu jānosaka skaidri un pārredzami atlases kritēriji;

41.  aicina Komisiju un EACEA dot apakšprogrammai „Kultūra” iespējas pozicionēt sevi uz ārpusi un organizēt strukturētas sanāksmes ar nozares dalībniekiem;

42.  iesaka atkārtoti ieviest Eiropas teātra balvu un piešķirt pienācīgu finansējumu;

43.  uzsver tās Eiropas kultūras galvaspilsētu (ECOC) programmas panākumus un nozīmību, kuras pamatā ir šajā procesā iesaistīto pilsētu un reģionu dinamika, jo izmantojot zīmes popularitāti un joprojām ir ļoti mēreno ES finansiālais ieguldījumu, ir panākti reāli sasniegumi turpmākai finansēšanai un pasākumiem, kas krietni pārsniedz šim gadam paredzēto;

44.  atzinīgi vērtē Eiropas kultūras galvaspilsētu programmas gaidāmo īstenošanu arī kandidātvalstīs un EBTA valstīs, sākot no 2020. gada, un iesaka labāk izplatīt šo pieredzi ES iekšienē un ārpus tās;

45.  iesaka Eiropas kultūras mantojuma zīmei nodrošināt lielāku atpazīstamību un uzsver nozīmi, kāda ir attiecīgajām sfērām (materiālām un nemateriālām), ja runa ir par Eiropas identitāti un kopējās sajūtas par piederību Eiropai veicināšanu, veidojot ES un mācoties par dažādo mantojumu labākai nākotnei;

46.  iesaka veikt tādu iniciatīvu koordinācijas un pienācīga atbalsta pasākumus, kas tiek veiktas saskaņā ar ieceri 2018. gadu atzīmēt kā kultūras mantojuma Eiropas gadu ar programmas „Radošā Eiropa” starpniecību, 2017. gadā sākot tam gatavoties un izmantojot īpašu, šim mērķim paredzētu budžeta pozīciju, nevis līdzekļus, kas ir piešķirti apakšprogrammai „Kultūra”, kā to ir ierosinājusi Komisija;

47.  aicina Komisiju apsvērt iespējas, kā veicināt mākslā kompetentu bēgļu piekļuvi programmai „Radošā Eiropa”;

Starpnozaru sadaļa

48.  mudina Komisiju izstrādāt un pilnībā izmantot šīs sadaļas piedāvātās iespējas, lai sasniegtu tās mērķus, kā tas ir noteikts regulā, un jo īpaši transnacionālās un starpnozaru sadarbības sekmēšanu;

49.  iesaka, īstenojot šo sadaļu, ieviest trīs jaunus atbalsta pasākumus: a) pārnacionālās sadarbības pasākums „Creative Europe Mundus”, b) sociālā iekļaušana un c) novatoriski visaptveroši un starpnozaru projekti;

50.  aicina Komisiju censties panākt garantiju mehānisma ģeogrāfisku un nozaru līdzsvaru, lai maza mēroga organizācijām un iniciatīvām vietējā līmenī nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, kā arī projektiem no visām dalībvalstīm, it īpaši izvērtētu mehānisma ietekmi uz maziem uzņēmumiem kultūras nozarē, kultūras vidutājiem un tīkla uzturētājiem un izpētītu iespējas veidot sinerģiju ar ESIF un ar citām programmām, jo īpaši COSME, nodrošinot, ka garantiju mehānisms tiek izmantots pēc iespējas efektīvāk nolūkā palīdzēt kultūras un radošajai nozarei;

51.  cer, ka būs pieejami 2016. gadā sāktā finanšu garantijas mehānisma darbības sākotnējie rezultāti; sagaida, ka ar šā jaunā tirgus instrumenta palīdzību, atvieglojot MVU un mikrouzņēmumu iespējas saņemt aizņēmumus, tiks palielināts to kultūras un radošo projektu skaits, kas tiek īstenoti nozarēs, kuru īpatsvars ES IKP ir 4,4 % un darbaspēka jomā 3,8 %, lai tās kā daudzsološi izaugsmes un darbvietu radītāji un kā konkurētspējas, kultūras dažādības un pārrobežu sadarbības dzinējspēki pilnībā īstenotu savu potenciālu; tomēr pauž dziļu nožēlu par to, ka šis mehānisms darbosies tikai tajās valstīs, kurās līdzīgi instrumenti jau darbojas;

52.  atzinīgi vērtē darbības, kuras Komisija un EACEA veica, lai nodrošinātu apmācību un padarītu vienādas prasmes visos programmas „Radošā Eiropa” birojos, un iesaka šo darbu veikt arī turpmāk;

53.   aicina Komisiju un EACEA uzlabot saziņu un informācijas apmaiņu ar programmas „Radošā Eiropa” birojiem par notiekošajiem lēmumu pieņemšanas procesiem, tostarp par finanšu instrumentiem un jaunām starpnozaru iniciatīvām; iesaka Komisijai, lai uzlabotu programmas īstenošanu, ņemt vērā programmas „Radošā Eiropa” biroja pieredzi gan pirms, gan pēc atlases procedūras, un nodrošinātu programmas „Radošā Eiropa” biroja izstrādātos instrumentu un dokumentu kā labas prakses modeļu pieejamību tiešsaistē; uzsver, ka ir jāuzlabo sadarbība starp programmas „Radošā Eiropa” birojiem, lai padarītu tos par efektīvākiem konsultāciju instrumentiem savu valstu pretendentiem; norāda, ka konfidenciāla apmaiņa ar novērtējuma ziņojumiem — arī ar negatīviem — var palīdzēt uzlabot to veiktspēju, un aicina Komisiju palielināt novērtējumu un atlases procedūru pārredzamību;

Ieteikumi attiecībā uz turpmākajām šīs programmas paaudzēm

54.  iesaka turpināt, pārskatīt un uzlabot programmu „Radošā Eiropa” laikposmā no 2021.–2028. gadam kā programmu, kura aptver visas kultūras un jaunrades nozares, lielāko uzmanību pievēršot augstas kvalitātes projektiem ar tām pašām vērtībām un prioritātēm, divām apakšprogrammām un starpnozaru sadaļu, ietverot apmācību, auditorijas izglītošanu, piekļuvi tirgiem, sociālo iekļaušanu, sadarbību, starpnozaru un apvienotos projektus un savstarpējo mācīšanos, kā arī saziņu, pētījumus, kultūras un radošajam sektoram īpaši paredzētu atbalstu, garantiju mehānismu un atbalstu programmas „Radošā Eiropa” birojiem;

55.  sakarā ar migrantu un bēgļu lielo pieplūdumu iepriekšējos gados Eiropas Savienībā atzinīgi vērtē programmas pieaugošo kultūru saskares dimensiju, kas, cerams, izpaudīsies kā lielāks tādu projektu skaits, ar kuriem, sākot ar 2017. gadu, uzlabos kultūru dažādību un kultūru dialogu un veicinās daudzvalodību; uzsver, ka šī dimensija ir jāatbalsta tāpat kā pārējās programmas sastāvdaļas, jo kultūras integrāciju turpmākajos gados daudzās dalībvalstīs īstenot varētu būt grūti;

56.  ierosina, ka nākamajam programmas juridiskajam pamatam būtu skaidri jāietver kultūras un māksliniecisko kvalitāte un kultūras patiesā vērtība programmas un apakšprogrammu mērķos, kā arī atlases un izvērtēšanas kritērijos;

57.  aicina Komisiju, pārskatot apakšprogrammu „MEDIA”, pārbaudīt, vai atbalstu varētu padarīt efektīvāku, mazākus projektus piešķirot ražošanas, festivālu, kinoteātru un izplatīšanas sadaļām;

58.  mudina Komisiju pret jaunu valstu uzņemšanu šajā programmā izturēties proaktīvi, īpašu statusu piešķirot Eiropas dienvidu un austrumu kaimiņvalstīm;

59.  norāda, ka Eiropas kino kopražojumi ir būtiski, lai nodrošinātu, ka mūsu produkti ir pietiekami konkurētspējīgi un apmierina tirgus prasības, un ierosina, ka tie tiek veidoti, izmantojot samērīgas metodes un līdzekļus, sadarbojoties arī ar vadošajām Eiropas iestādēm šajā nozarē, piemēram, Eurimages;

60.  aicina Komisiju izvērtēt, vai, ņemot vērā radošo nozaru daudzveidību, būtu lietderīgi radīt Eiropas Kultūras un jaunrades observatoriju, kura būtu līdzīga Eiropas Audiovizuālajai observatorijai un kuras darbības standarti būtu aptuveni tādi paši kā Eiropas Audiovizuālās observatorijas standarti, un šajā gadījumā aicina izstrādāt kvalitatīvus kritērijus, kas atbilst šo nozaru īpašajām iezīmēm;

61.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.

(2)

OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0293.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0005.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0108.

(6)

OV C 93, 9.3.2016., 95. lpp.

(7)

OV C 377 E, 7.12.2012., 133. lpp.

(8)

OV C 377 E, 7.12.2012., 142. lpp.


Budžeta komitejas ATZINUMS (8.12.2016)

Kultūras un izglītības komitejai

par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1259/2013, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK

(2015/2328(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Clare Moody

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu starp Parlamentu, ES Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu, jo īpaši tā 20.– 24. pantu par spēkā esošo tiesību aktu ex post novērtēšanu,

1.  atzinīgi vērtē virkni pasākumu, kurus veic kopš 2014. gada, lai optimizētu programmu pārvaldību;

2.  pauž nožēlu par to, ka finansiālās spējas trūkums joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem (līdzās administratīviem un regulatīviem šķēršļiem), kas attur iespējamos pieteikuma iesniedzējus no dalības; mudina Komisiju, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA) un programmas „Radošā Eiropa” valstu birojus mēģināt novērst mazo kultūras uzņēmumu nepietiekamo pārstāvību finansēto organizāciju klāstā un atsevišķās apakšprogrammas „Kultūra” nozarēs;

3.  cer, ka būs pieejami 2016. gadā sāktā finanšu garantijas mehānisma darbības sākotnējie rezultāti; sagaida, ka ar šā jaunā tirgus instrumenta palīdzību, atvieglojot MVU un mikrouzņēmumu iespējas saņemt aizņēmumus, tiks palielināts to kultūras un radošo projektu skaits, kas tiek īstenoti nozarēs, kuru īpatsvars ES IKP ir 4,4 % un darbaspēka jomā 3,8 %, lai tās kā daudzsološi izaugsmes un darbvietu radītāji un kā konkurētspējas, kultūras dažādības un pārrobežu sadarbības dzinējspēki pilnībā īstenotu savu potenciālu; tomēr pauž dziļu nožēlu par to, ka šis mehānisms darbosies tikai tajās valstīs, kurās līdzīgi instrumenti jau darbojas;

4.  konstatē, ka īstenošanas rādītāji nemitīgi 2014. un 2015. gadā sasniedza 100 % vai ļoti tuvu tiem un ka šis apstāklis apliecina šīs programmas noturīgi lielo nozīmību; ņemot vērā šos izcilos sasniegumus, saskata viennozīmīgu nepieciešamību finansējumu saglabāt stabilu vai pat to turpmākajos gados palielināt, jo mehānisma budžeta lielākā daļa ir paredzēta programmas beigām;

5.  sakarā ar migrantu un bēgļu lielo pieplūdumu Eiropas Savienībā pēdējos gados atzinīgi vērtē programmas pieaugošo kultūru saskares dimensiju, kas, cerams, izpaudīsies kā lielāks tādu projektu skaits, ar kuriem, sākot ar 2017. gadu, uzlabos kultūru dažādību un kultūru dialogu un veicinās daudzvalodību; uzsver, ka šī dimensija ir jāatbalsta tāpat kā pārējās programmas sastāvdaļas, jo kultūras integrāciju turpmākajos gados daudzās ES valstīs īstenot varētu būt grūti.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.12.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Richard Ashworth, Xabier Benito Ziluaga, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, Bill Etheridge, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Zbigniew Kuźmiuk, Ivana Maletić, Vladimír Maňka, Clare Moody, Andrey Novakov, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Monika Vana, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bill Etheridge, Nils Torvalds, Derek Vaughan

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Edouard Ferrand, Valentinas Mazuronis, Claudia Schmidt


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Luigi Morgano, Momchil Nekov, John Procter, Michaela Šojdrová, Yana Toom, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sylvie Guillaume, Marc Joulaud, Emma McClarkin


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE:

Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom

GUE/NGL:

Nikolaos Chountis, Curzio Maltese

PPE:

Andrea Bocskor, Marc Joulaud, Svetoslav Hristov Malinov, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D:

Silvia Costa, Giorgos Grammatikakis, Sylvie Guillaume, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Julie Ward

Verts/ALE:

Jill Evans, Helga Trüpel

0

-

4

0

ECR:

Andrew Lewer, Emma McClarkin, John Procter

ENF:

Dominique Bilde

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika