ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem

7.2.2017 - (COM(2015)0594 – C8-0384/2015 – 2015/0274(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Simona Bonafè

Procedūra : 2015/0274(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0031/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0031/2017

Debates :

PV 14/03/2017 - 4
CRE 14/03/2017 - 4
PV 16/04/2018 - 21

Balsojumi :

PV 14/03/2017 - 6.7
CRE 14/03/2017 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi
PV 18/04/2018 - 12.10

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0071
P8_TA(2018)0115

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem

(COM(2015)0594 – C8-0384/2015 – 2015/0274(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0594),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0384/2015),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0031/2017),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1) Tā kā Savienība ir atkarīga no izejvielu importa un ievērojams dabas resursu daudzums īstermiņā tiks strauji izsmelts, viens no galvenajiem uzdevumiem ir atgūt pēc iespējas vairāk resursu Savienībā un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.

Pamatojums

Svarīgi vērst uzmanību jo īpaši uz to, ka pāreja uz aprites ekonomiku ir jāskata plašākā kontekstā, un uzsvērt, ka šo pāreju var veicināt, pārskatot Atkritumu poligonu direktīvu.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

-1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-1a) Atkritumu apsaimniekošana ir jāpārveido par ilgtspējīgu materiālu apsaimniekošanu. To var panākt, pārskatot Atkritumu poligonu direktīvu.

Pamatojums

Svarīgi vērst uzmanību jo īpaši uz to, ka pāreja uz aprites ekonomiku ir jāskata plašākā kontekstā, un uzsvērt, ka atkritumu apsaimniekošana ir jāpārveido par ilgtspējīgu materiālu apsaimniekošanu un ka šo pāreju var veicināt, pārskatot Atkritumu poligonu direktīvu.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā.

Pamatojums

Ar atkritumu labāku apsaimniekošanu Eiropas līmenī būtu ne vien jānodrošina vides un cilvēka veselības aizsardzība, bet cita starpā arī jācenšas uzlabot resursu izmantošanu, palielināt energoefektivitāti un samazināt Savienības atkarību no resursiem, tā risinot problēmas, kas saistītas ar resursu piegādi.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Tīrai, efektīvai un ilgtspējīgai aprites ekonomikai ir vajadzīgs, lai bīstamas vielas ražojumos netiktu iekļautas jau izstrādes posmā, un tāpēc aprites ekonomika būtu jāveido, ņemot vērā noteikumus, kas nepārprotami izklāstīti Septītajā vides rīcības programmā, kurā pieprasīts izstrādāt netoksisku materiālu aprites ciklus, lai pārstrādāti atkritumi Savienībā kļūtu par nozīmīgu un uzticamu izejmateriālu avotu.

Pamatojums

ES būtu jāpievēršas tīras aprites ekonomikas veidošanai, cenšoties neriskēt tik ļoti, lai nākotnē zaudētu sabiedrības un tirgus uzticēšanos pārstrādātiem materiāliem, un tomēr veidojot nezūdošu mantojumu. Lielākās grūtības pārstrādātājiem sagādā tas, ka materiālu sastāvā ir bīstamas vielas. ES galvenokārt būtu jāpanāk, lai šo bīstamo vielu vairs nebūtu ražojumos un atkritumos, vienlaikus nepieļaujot sabiedrības veselības un vides apdraudējumu, kas rastos, ja dažām uzņēmumu un ražojumu kategorijām vairs nebūtu jāpilda prasības par drošumu un šo piesārņoto materiālu klātbūtni turpmāk būtu neiespējami konstatēt.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Padomes Direktīvas 1999/31/EK¹⁴ mērķrādītāji, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos, būtu jāgroza, lai tie labāk atspoguļotu Savienības apņemšanos virzīties uz aprites ekonomiku un sekmīgi turpināt Izejvielu iniciatīvas īstenošanu¹⁵, samazinot tādu atkritumu apglabāšanu, kas paredzēti nebīstamo atkritumu poligoniem.	(2) Padomes Direktīvas 1999/31/EK¹⁴ mērķrādītāji, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos, būtu jāpadara stingrāki, lai tie labāk atspoguļotu Savienības apņemšanos virzīties uz aprites ekonomiku un sekmīgi turpināt Izejvielu iniciatīvas īstenošanu¹⁵, pakāpeniski līdz minimumam samazinot tādu atkritumu apglabāšanu, kas paredzēti nebīstamo atkritumu poligoniem. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to var panākt ar integrētu politiku, kas garantē atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas stabilu piemērošanu, sekmē pāreju uz darbībām, ar kurām var novērst atkritumu rašanos un sniegt iespējas atkritumus izmantot atkārtoti un pārstrādāt, un nepieļauj, ka atkritumu apglabāšanu poligonos nomaina atkritumu sadedzināšana.
________________	__________________
¹⁴ Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).	¹⁴ Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
¹⁵ COM(2008) 699 un COM(2014) 297.	¹⁵ COM(2008) 699 un COM(2014) 297.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, definīcijas Direktīvā 1999/31/EK būtu jāsaskaņo ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK¹⁶.

(4) Lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, definīcijas Direktīvā 1999/31/EK attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK¹⁶.

__________________

¹⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

Pamatojums

Ir svarīgi panākt, lai šī direktīva būtu saskaņota ar ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktiem kopumā. Tādēļ attiecīgā gadījumā definīcijas šajā direktīvā būtu jāsaskaņo arī ar definīcijām Direktīvā 1999/31/EK.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Vairāk ierobežojot atkritumu apglabāšanu poligonos un to sākot jau no dalītās savākšanas atkritumu (piemēram, plastmasas, metālu, stikla, papīra, bioloģisko atkritumu) plūsmām, tiktu gūti acīmredzami vidiskie, ekonomiskie un sociālie labumi. Poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma ierobežojumu īstenošanā būtu jāņem vērā dalītā veidā savākto atkritumu atliku pārstrādes vai cita veida reģenerācijas tehniskā, vidiskā un ekonomiskā lietderība.

(5) Vairāk ierobežot atkritumu apglabāšanu poligonos, sākot ar atkritumu dalītas savākšanas (piemēram, plastmasas, metālu, stikla, papīra, bioloģisko atkritumu) plūsmām, neapšaubāmi būtu izdevīgi no vides, ekonomikas un sabiedrības viedokļa, tā cenšoties panākt, ka poligonos nonāk tikai atkritumu atlikums. Ilgtermiņa ieguldījumiem infrastruktūrā, pētniecībā un inovācijā būs izšķiroša nozīme, lai samazinātu atkritumu atlikumu, kas veidojas atkritumu dalītas savākšanas rezultātā un ko pašlaik nedz tehnisku, nedz ar vidi vai ekonomiku saistītu apsvērumu dēļ nav iespējams pārstrādāt vai kā citādi reģenerēt.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Politiska un sabiedriska iniciatīva turpmāk ierobežot atkritumu apglabāšanu poligonos, tā īstenojot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu aprites ekonomikā, būtu jāveido, ņemot vērā Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un stingri piemērojot pieeju, kuras prioritāte ir nepieļaut atkritumu rašanos un ievērot piesardzības principu.

Pamatojums

Lai gan atkritumu apglabāšanai poligonos ir daudz negatīvu aspektu, no tās tomēr nevajadzētu pilnībā atteikties vismaz dažu atkritumu (piemēram, polivinilhlorīda) gadījumā. Atkritumu poligoni, iespējams, ir drošākā vieta materiāliem, kas satur bīstamas ķīmiskas vielas, un attiecībā uz plastmasu analīze liecina — ja plastmasa netiek pārstrādāta, tad ar klimatu saistītu apsvērumu dēļ to labāk apglabāt atkritumu poligonā, nevis sadedzināt. Neapšaubāmi, vēlamais variants parasti ir pārstrādāšana, un poligonos atkritumi būtu jāapglabā, ievērojot visaugstākos standartus.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Liela daļa no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi. Neapstrādātu bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšana poligonos rada ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi, kas izpaužas kā siltumnīcefekta gāzu emisijas un virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu, augsnes un gaisa piesārņojums. Lai gan Direktīva 1999/31/EK jau paredz mērķrādītājus attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu novirzīšanu no poligoniem, ir lietderīgi ieviest jaunus ierobežojumus par bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšanu poligonos, aizliedzot apglabāt tādus bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 22. pantu.

(6) Liela daļa no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi. Neapstrādātu bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšana poligonos rada ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi, kas izpaužas kā siltumnīcefekta gāzu emisijas un virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu, augsnes un gaisa piesārņojums. Lai gan Direktīva 1999/31/EK jau paredz mērķrādītājus attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu novirzīšanu no poligoniem, ir lietderīgi ieviest jaunus ierobežojumus par bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšanu poligonos, aizliedzot apglabāt tādus bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 22. pantu ir jāsavāc dalītā veidā.

Pamatojums

Stingrāk jānosaka aizliegums apglabāt poligonos bioloģiski noārdāmus sadzīves atkritumus.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
	(7) Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķrādītāju noteikšana vēl vairāk veicinās dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi un novērsīs to, ka potenciāli pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos.		(7) Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Precīzu un vērienīgu mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu vēl vairāk veicinās investīcijas dalītas savākšanas, šķirošanas un pārstrādes iekārtās un novērsīs to, ka potenciāli pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajā līmenī.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Atkritumu apglabāšana poligonos ir pakāpeniski jāsamazina līdz minimumam, lai tādā veidā novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un lai nodrošinātu, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas gaitā un atbilstoši tās hierarhijai, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK. Lai pakāpeniski līdz minimumam samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, atkritumu apsaimniekošana daudzās dalībvalstīs ir būtiski jāmaina. Ar labāku statistiku par atkritumu vākšanu un apstrādi un ar iespēju labāk izsekot atkritumu plūsmām vajadzētu panākt, ka neveidojas pārāk liela atkritumu atlikuma apstrādes jauda (piemēram, enerģijas reģenerācijas ceļā), jo tādējādi varētu mazināties iespēja īstenot Savienības ilgtermiņa sagatavošanās pasākumus saistībā ar sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu poligonos tikai pēc attiecīgas apstrādes, tomēr, lai nepieļautu kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, tāpat arī būtu jāpanāk, ka šā pienākuma izpildes rezultātā neveidojas pārāk liela sadzīves atkritumu atlikuma apstrādes jauda. Tā kā dažās dalībvalstīs neseno investīciju rezultātā ir radusies pārāk liela enerģijas reģenerācijas jauda vai ir izveidota mehāniski bioloģiskā apstrāde, ir svarīgi panākt, lai atkritumu apsaimniekotājiem un dalībvalstīm būtu skaidrs, ka ir jāizvairās no investīcijām, kas nav savienojamas ar Atkritumu poligonu direktīvā un Atkritumu pamatdirektīvā noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem. Tāpēc, veicot sagatavošanās pasākumus saistībā ar sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā un Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā, varētu apsvērt iespēju ierobežot sadzīves atkritumu sadedzināšanu. Turklāt, lai nodrošinātu konsekvenci starp Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķrādītājiem un šīs direktīvas 5. panta mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī lai nodrošinātu minēto mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgās infrastruktūras un ieguldījumu plānošanas saskaņotību, dalībvalstīm, kurām var piešķirt papildu laiku, lai tās sasniegtu sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītājus, pienāktos arī papildu laiks, lai sasniegtu šajā direktīvā paredzēto 2030. gada mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a) Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus un sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku, Komisijai vajadzētu veicināt koordināciju un informācijas un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un starp dažādām ekonomikas nozarēm. Šādu apmaiņu varētu veicināt, izveidojot komunikācijas platformas, kas palielinātu informētību par jauniem rūpnieciskiem risinājumiem un sniegtu pilnīgāku priekšstatu par pieejamo jaudu un kas palīdzētu veidot saikni starp atkritumu apsaimniekošanas nozari un citām nozarēm un arī sekmētu rūpniecisko simbiozi.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8b) Komisijai būtu jāveicina koordinēšana, kā arī informācijas un labākās prakses apmaiņa gan starp dalībvalstīm, gan starp reģionālajām un jo īpaši vietējām pašvaldībām, iesaistot visas attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp sociālos partnerus, kā arī vides un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8c) Lai pienācīgi īstenotu šīs direktīvas mērķus un nodrošinātu to izpildi, ir jāpanāk, ka vietējās pašvaldības, kuru teritorijā atrodas atkritumu poligoni, tiek atzītas par svarīgām ieinteresētajām personām, jo tās tieši jūt atkritumu poligonu izmantošanas sekas. Tādēļ būtu jānodrošina, lai atsevišķu vietējo pašvaldību vai vairākām pašvaldībām kopīgās teritorijās, kurās paredzēts izveidot atkritumu poligonus, vispirms būtu īstenots atklātas un demokrātiskas sabiedriskās apspriešanas process un lai vietējiem iedzīvotājiem būtu izveidoti atbilstoši kompensācijas mehānismi.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

8.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8d) Komisijai būtu jāgarantē, ka ikviens atkritumu poligons Savienībā tiek pārbaudīts, lai nodrošinātu Savienības un dalībvalstu tiesību aktu pareizu īstenošanu.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai nodrošinātu labāku, savlaicīgāku un vienotāku šīs direktīvas īstenošanu un prognozētu īstenošanas nepilnības, būtu jāievieš agrīnas brīdināšanas sistēma, kas ļautu konstatēt trūkumus un rīkoties, pirms pienācis mērķrādītāju sasniegšanas termiņš.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Statistikas kvalitāte, uzticamība un salīdzināmība būtu jāuzlabo, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās prasības par ziņošanu, salīdzinoši novērtējot valstu izmantoto ziņošanas metodiku un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Atkritumu apsaimniekošanas jomā paziņoto statistikas datu ticamība ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un dalībvalstu sniegto datu salīdzināmības nodrošināšanai. Tāpēc būtu jāprasa, lai dalībvalstis, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 1991/31/EK mērķrādītājiem, izmantotu jaunāko metodiku, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.

(11) Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Vajadzētu panākt, ka tiek paziņoti kvalitatīvāki, ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāizstrādā vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienots kontaktpunkts visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodes un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojumi. Ticami statistikas datu paziņojumi par atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un iespējai salīdzināt dalībvalstu sniegtos datus. Tāpēc dalībvalstīm, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 1991/31/EK mērķrādītājiem, būtu jāizmanto vienota metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts iestādēm.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 1999/31/EK un jo īpaši lai tās pielikumus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras attiecībā uz 16. pantu pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, kad tā sagatavo un izstrādā deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījumi pielikumos būtu jāveic saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem principiem. Tālab attiecībā uz II pielikumu Komisijai būtu jāņem vērā II pielikumā noteiktie testēšanas un pieņemšanas kritēriju vispārīgie principi un vispārīgās procedūras. Turklāt attiecībā uz katru poligonu klasi būtu jānosaka konkrēti kritēriji un testēšanas metodes un tām atbilstīgas robežvērtības, tostarp vajadzības gadījumā katrā klasē izdalot īpaša veida poligonus un aptverot arī pazemes krātuves. Komisijai vajadzības gadījumā divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāpasver iespēja pieņemt ar direktīvas pielikumiem saistītos kontroles, paraugu ņemšanas un analīzes metožu standartizācijas priekšlikumus.

(12) Lai grozītu Direktīvu 1999/31/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko direktīvas pielikumus pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Grozījumi pielikumos būtu jāveic saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem principiem. Tālab attiecībā uz II pielikumu Komisijai būtu jāņem vērā II pielikumā noteiktie testēšanas un pieņemšanas kritēriju vispārīgie principi un vispārīgās procedūras. Turklāt attiecībā uz katru poligonu klasi būtu jānosaka konkrēti kritēriji un testēšanas metodes un tām atbilstīgas robežvērtības, tostarp vajadzības gadījumā katrā klasē izdalot īpaša veida poligonus un aptverot arī pazemes krātuves. Komisijai attiecīgā gadījumā divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu attiecīgi jāapsver iespēja pieņemt ar direktīvas pielikumiem saistītos kontroles, paraugu ņemšanas un analīzes metožu standartizācijas priekšlikumus.

Pamatojums

Saskaņots ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 1999/31/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 3. panta 3. punktu, I pielikuma 3.5. punktu un II pielikuma 5. punktu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011¹⁷.

(13) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 1999/31/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras definēt nebīstamo atkritumu apglabāšanu, noteikt metodi, kas jāizmanto poligonu caurlaidības koeficienta noteikšanai konkrētos apstākļos, un izstrādāt Eiropas standartu attiecībā uz atkritumu paraugu ņemšanu, jo saistībā ar paraugu ņemšanu var rasties nopietnas problēmas reprezentativitātes un tehnisko paņēmienu ziņā, ņemot vērā to, cik neviendabīgi ir dažādu veidu atkritumi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011¹⁷.

__________________

¹⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Pamatojums

Saskaņots ar Lisabonas līgumu.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek izstrādāti plāni par to, kā ilgtspējīgā veidā reģenerēt atkritumu poligonus un teritorijas, kurās atkritumu poligoni ir radījuši kaitējumu, un kā šādus poligonus un teritorijas ilgtspējīgi izmantot citiem mērķiem.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16b) Šī direktīva ir pieņemta atbilstoši saistībām, kas izklāstītas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un šo direktīvu vajadzētu īstenot un piemērot, ievērojot minētajā nolīgumā sniegtos norādījumus.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

1. pants – -1. punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1) direktīvas 1. pantā pievieno šādu punktu:
	-1. Rīcība, ar ko pakāpeniski panāk, ka atkritumi vairs netiek apglabāti poligonos, ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai Savienība spētu pāriet uz aprites ekonomiku.

Pamatojums

Direktīvas vispārīgajā mērķī ir svarīgi norādīt, cik pārejai uz aprites ekonomiku nozīmīga ir rīcība, ar ko pakāpeniski panāk, ka atkritumi vairs netiek apglabāti poligonos.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa– 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 1999/31/EK

2. pants – a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) „a) piemēro „atkritumu”, „sadzīves atkritumu”, „bīstamu atkritumu”, „atkritumu radītāja”, „atkritumu īpašnieka”, „atkritumu apsaimniekošanas”, „dalītas savākšanas”, „reģenerācijas”, „pārstrādes” un „apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK* 3. pantā;	a) „a) piemēro „atkritumu”, „sadzīves atkritumu”, „bīstamu atkritumu”, „nebīstamu atkritumu”, „atkritumu radītāja”, „atkritumu īpašnieka”, „atkritumu apsaimniekošanas”, „dalītas savākšanas”, „reģenerācijas”, „pārstrādes” un „apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK* 3. pantā;
__________________	__________________
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;	(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;

Pamatojums

Iekļautas attiecīgās definīcijas no Direktīvas 2008/98/EK 3. panta, tostarp „nebīstamu atkritumu” definīcija.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

2. pants – aa punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) iekļauj šādu aa) punktu:
	„aa) „atkritumu atlikums” ir atkritumi, kuri rodas apstrādes vai reģenerācijas, arī pārstrādes, darbību rezultātā un kuru turpmāka reģenerācija vairs nav iespējama, un kuri tāpēc ir jāapglabā;”;

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

2. pants – m punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	ba) panta m punktu groza šādi:
„m) „bioloģiski sadalāmi atkritumi” nozīmē jebkurus atkritumus, kas var sadalīties anaerobi vai aerobi, piemēram, pārtikas un dārza atkritumus, papīru un kartonu;”;	„m) „bioloģiski noārdāmi atkritumi” ir pārtikas un dārza atkritumi, papīrs, kartons, koksne un citi atkritumi, kuri var anaerobi vai aerobi noārdīties;”;

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

3. pants – 3. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	1a) direktīvas 3. panta 3. punktu groza šādi:
„3. Neskarot Direktīvu 75/442/EEK, dalībvalstis pēc izvēles var deklarēt, ka šīs direktīvas I pielikuma 2., 3.1., 3.2. un 3.3. punktu var neattiecināt uz tādu atkritumu apglabāšanu, kuri ir nebīstami atkritumi, kas jānosaka saskaņā ar šīs direktīvas 17. pantu izveidotajai komitejai, kuri nav inerti atkritumi un kuri rodas, ģeoloģiski izpētot un iegūstot, apstrādājot un glabājot minerālu resursus, kā arī karjeru darbībā, un kurus apglabā, novēršot vides piesārņojumu un kaitējumu cilvēku veselībai.”;	„3. Neskarot Direktīvu 75/442/EEK, dalībvalstis pēc izvēles var paziņot, ka šīs direktīvas I pielikuma 2., 3.1., 3.2. un 3.3. punktu var neattiecināt uz tādu atkritumu apglabāšanu, kuri ir nebīstami atkritumi, kas jānosaka saskaņā ar šīs direktīvas 17. pantu izveidotajai komitejai, kuri nav inerti atkritumi un kuri rodas, ģeoloģiski izpētot un iegūstot, apstrādājot un glabājot minerālu resursus, kā arī karjeru darbībā, un kurus apglabā, nepieļaujot vides piesārņojumu un kaitējumu cilvēku veselībai. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka, kas ir nebīstamu atkritumu apglabāšana. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

Pamatojums

Saskaņots ar Lisabonas līgumu.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

5. pants – 1. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	-a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1. „Dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas nosaka valsts stratēģiju poligonos apglabājamo bioloģiski sadalāmo atkritumu apjoma samazināšanai un informē Komisiju par šo stratēģiju. Šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, īpaši ar pārstrādi, kompostēšanu, biogāzes ražošanu vai materiālu/enerģijas reģenerāciju. Komisija 30 mēnešos pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopotas valstu stratēģijas.”;	1. „Dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas sadarbībā ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kas atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, nosaka valsts stratēģiju, ar kuru iecerēts pakāpeniski panākt, ka bioloģiski noārdāmi atkritumi poligonos vairs netiek apglabāti, un informē Komisiju par šo stratēģiju. Šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, īpaši ar pārstrādi, kompostēšanu, biogāzes ražošanu, materiālu reģenerāciju vai — ja neviena no jau minētajām darbībām nav iespējama — enerģijas reģenerāciju. Komisija 30 mēnešu laikā pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopotas valstu stratēģijas.”;

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 1999/31/EK

5. pants – 3. punkts – f apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„f) atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 1. punktu un 22. pantu.”;	„f) atkritumus, kas dalītā veidā savākti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 1. punktu un 22. pantu, un iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kā definēts Direktīvas 94/62/EK 3. pantā.”;

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 1999/31/EK

5. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. „Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka tas veido līdz 10 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.”;	5. „Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka vairs nepārsniedz 5 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā daudzuma.”;

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 1999/31/EK

5. pants – 5.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	„5.a Līdz 2030. gada 31. decembrim dalībvalstis panāk, ka nebīstamu atkritumu poligonos tiek pieņemts tikai sadzīves atkritumu atlikums.”;

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 1999/31/EK

5. pants – 6. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„Igaunijai, Grieķijai, Horvātijai, Latvijai, Maltai, Rumānijai un Slovākijai var papildus dot vēl piecus gadus 5. punktā minētā mērķrādītāja sasniegšanai. Dalībvalstis par nodomu izmantot šo noteikumu Komisijai paziņo ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms 5. punktā noteiktā termiņa. Ja termiņš ir pagarināts, dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus, lai līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu samazinātu tiktāl, ka tas veido līdz 20 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.”;	„Dalībvalsts 5. punktā minētā mērķrādītāja sasniegšanai var pieprasīt termiņa pagarinājumu uz pieciem gadiem, ja tā 2013. gadā poligonos ir apglabājusi vairāk nekā 65 % no saviem sadzīves atkritumiem.
	Lai saņemtu šo termiņa pagarinājumu, dalībvalsts līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai attiecīgu pieprasījumu.”;

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 1999/31/EK

5. pants – 6. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„Paziņojumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu mērķrādītāju sasniegšanu līdz jaunajam termiņam. Plānā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.”;	„Termiņa pagarinājuma pieprasījumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu mērķrādītāja sasniegšanu līdz jaunā termiņa beigām. Plānu izstrādā, pamatojoties uz esošo atkritumu apsaimniekošanas plānu novērtējumu, un tajā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.
	Turklāt šā punkta trešajā daļā minētais plāns atbilst vismaz šādām prasībām:
	a) tajā ir izmantoti atbilstoši ekonomiskie instrumenti, ar ko veicināt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā;
	b) tas liecina par struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietojumu ar uzskatāmām ilgtermiņa investīcijām, kuru mērķis ir finansēt atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanai;
	c) ar to nodrošina kvalitatīvu statistiku un var precīzi prognozēt atkritumu apsaimniekošanas jaudu un to, ciktāl ir izdevies sasniegt mērķrādītājus, kas noteikti šā panta 5. punktā, Direktīvas 94/62/EK 5. un 6. pantā un Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktā;
	d) tajā ir izklāstītas programmas, ar ko novērš atkritumu rašanos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK 29. pantā.
	Komisija izvērtē, vai ir izpildītas šā punkta ceturtās daļas a) līdz d) apakšpunktā noteiktās prasības.
	Ja Komisija neiebilst pret iesniegto plānu piecu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas dienas, termiņa pagarinājuma pieprasījumu uzskata par pieņemtu.
	Ja Komisija pret iesniegto plānu pauž vienu vai vairākus iebildumus, tā pieprasa, lai attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc iebildumu saņemšanas dienas iesniegtu Komisijai pārskatītu plānu.
	Divu mēnešu laikā pēc pārskatītā plāna saņemšanas dienas Komisija to izvērtē un rakstiski apstiprina vai noraida termiņa pagarinājuma pieprasījumu. Ja Komisija šajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu, termiņa pagarinājuma pieprasījumu uzskata par pieņemtu.
	Komisija divu mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas par to informē Padomi un Eiropas Parlamentu.”;

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 1999/31/EK

5. pants – 7. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„7. Vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izskata 5. punktā noteikto mērķrādītāju, lai to samazinātu un ieviestu ierobežojumus attiecībā uz tādu nebīstamu atkritumu apglabāšanu, kas nav sadzīves atkritumi. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno [tiesību akta] priekšlikumu.”;	„7. „Vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim Komisija apsver iespēju ieviest mērķrādītāju un ierobežojumus attiecībā uz tādu nebīstamu atkritumu apglabāšanu, kas nav sadzīves atkritumi. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumu.”;

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

5. pants – 7.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) direktīvas 5. pantam pievieno šādu 7.a punktu:
	„7.a Komisija rūpīgāk izvērtē, vai ir pamats ierosināt tiesisko regulējumu, ar ko veicina izejvielu ieguvi poligonos, lai ļautu atgūt otrreizējus izejmateriālus, kuri ir pieejami esošajos poligonos. Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. decembrim veic esošo poligonu kartēšanu, norādot, kādas tām ir iespējas veicināt izejvielu ieguvi poligonos, un apmainās ar šo informāciju.”;

Pamatojums

Veicinot izejvielu ieguvi poligonos, var ne vien panākt, ka tiek reģenerēti vērtīgi materiāli, ko var atkal laist apritē, bet arī nodrošināt attiecīgā zemesgabala sanāciju, ja paturam prātā, ka liela daļa no 500 000 poligonu, kas vēsturiski izveidojušies ES, atrodas (pie)pilsētu vidē.

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 1999/31/EK

5.a pants – 2. punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj:”;	„2. Šā panta 1. punktā minētais ziņojums ir publiski pieejams un tajā iekļauj:”;

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 1999/31/EK

5.a pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	„ba) labākās prakses piemērus, kura tiek īstenota visā Savienībā un pēc kuras var vadīties, lai pakāpeniski sasniegtu 5. pantā noteiktos mērķrādītājus.”;

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

5.b pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3a) pievieno šādu 5.b pantu:
	„5.b pants
	Labākās prakses un informācijas apmaiņa
	Komisija izveido platformu, ar ko starp Komisiju un dalībvalstīm nodrošina regulāru un strukturētu apmaiņu ar labāko praksi un informāciju par šīs direktīvas prasību īstenošanu praksē. Šāda apmaiņa palīdzēs nodrošināt atbilstošu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un labākās prakses apmaiņu, piemēram, inovācijas darījumu un salīdzinošas izvērtēšanas ziņā. Turklāt platforma stimulēs līderus un dos iespēju vienā paņēmienā pavirzīties uz priekšu pa vairākiem posmiem. Komisija nodrošina, lai platformas darbības rezultāti būtu publiski pieejami.”;

Pamatojums

Labākās prakses un informācijas apmaiņa ir svarīga, lai visas dalībvalstis varētu sasniegt mērķus.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

6. pants – a punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	3b) direktīvas 6. panta a) punktu groza šādi:
„a) poligonos nonāktu tikai apstrādāti atkritumi. Šo noteikumu nevar attiecināt uz inertiem atkritumiem, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, un uz jebkuriem atkritumiem, kuru apstrāde, mazinot atkritumu apjomu vai draudus cilvēku veselībai vai videi, nav lietderīga no 1. pantā noteikto šīs direktīvas mērķu viedokļa;”;	„a) poligonos nonāktu tikai apstrādāti atkritumi. Šo noteikumu nevar attiecināt uz inertiem atkritumiem, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, un uz citiem atkritumiem, kuru apstrāde, mazinot atkritumu apjomu vai draudus cilvēku veselībai vai videi, nav lietderīga no 1. pantā noteikto šīs direktīvas mērķu viedokļa, ja vien attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka tiek sasniegti šīs direktīvas 5. panta 2. punktā noteiktie samazināšanas mērķrādītāji un Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā noteiktie pārstrādes mērķrādītāji;”;

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 1999/31/EK

6. pants – a punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4) direktīvas 6. panta a) punktā pievieno šādu teikumu:	4) direktīvas 6. panta a) punktā pievieno šādu daļu:
„Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo punktu, netraucē sasniegt Direktīvas 2008/98/EK mērķus, jo īpaši par lielāku sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, kā noteikts minētās direktīvas 11. pantā.”;	„Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo punktu, netraucē sasniegt Direktīvas 2008/98/EK mērķus, jo īpaši attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un uz lielāku sagatavošanos atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā noteikts minētās direktīvas 11. pantā.”;

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 1999/31/EK

15. pants – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„1. Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 5. panta 2. un 5. punkta īstenošanu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 31. decembrim.”;	„1. Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 5. panta 2. un 5. punkta īstenošanu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu. Attiecībā uz 5. panta 5. punktā noteikto mērķrādītāju pirmoreiz ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas transponēšanas gads +1 gads] 31. decembrim.”;

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

15.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6a) iekļauj šādu 15.a pantu:
	„15.a pants
	Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku
	Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus un veic citus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Tie var būt arī instrumenti un pasākumi, kas norādīti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā.”;

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6.b punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

15.b pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6b) iekļauj šādu 15.b pantu:
	„15.b pants
	Poligonu caurlaidības koeficienta noteikšana
	Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka un apstiprina metodi, kas jāizmanto poligona caurlaidības koeficienta noteikšanai konkrētā poligona vietā un visā poligona teritorijā kopumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

Pamatojums

Saskaņots ar Lisabonas līgumu.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

1. pants − 1. daļa – 6.c punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

15.c pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6c) iekļauj šādu 15.c pantu:
	„15.c pants
	Atkritumu paraugu ņemšanas Eiropas standarts
	Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka atkritumu paraugu ņemšanas Eiropas standartu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Kamēr minētie īstenošanas akti nav pieņemti, dalībvalstis var piemērot valsts standartus un procedūras.”;

Pamatojums

Saskaņots ar Lisabonas līgumu.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 1999/31/EK

17.a pants – 3.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Pamatojums

Saskaņots ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu.

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

I pielikums – 3.5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9a) direktīvas I pielikuma 3.5. punktu svītro;

Pamatojums

Saskaņots ar Lisabonas līgumu.

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

II pielikums – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9b) direktīvas II pielikuma 5. punktu svītro;

Pamatojums

Saskaņots ar Lisabonas līgumu.

[1] OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.
[2] OV C 17, 18.1.2017., 46. lpp.

PASKAIDROJUMS

Referente saskaņā ar horizontālu pieeju ir izvēlējusies koncentrēties uz jomām, kurās ES dimensijai ir skaidra pievienotā vērtība.

Tādēļ ziņojumā pausts atbalsts efektīvai rīcībai, lai veicinātu resursu lietderīgu izmantošanu un samazinātu atkritumu rašanos un tās ietekmi uz vidi nolūkā ar praktiskiem līdzekļiem veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.

Aprites ekonomika vispirms ir no resursu viedokļa efektīvs ekonomikas modelis, kas uzlabos un vienlaikus samazinās to patēriņu, tajā pašā laikā risinot problēmas, kuras ir saistītas ar izejvielu piegādi. Tādējādi videi būs pieejama plašāka aizsardzība un vienlaikus tiks veicināta reindustrializācija un uzlabota Eiropas konkurētspēja pasaules mērogā, kā arī tiks sekmēta kvalitatīvu darbvietu radīšana un jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

Šādu sistēmisku izmaiņu veikšanai ir vajadzīga vērienīga politika, kuru atbalsta skaidrs tiesiskais regulējums, kas var nodot pareizos signālus investoriem. Ja Eiropas Savienības tiesību aktos nav skaidru definīciju un saistošu mērķu, tas var kavēt virzību uz pāreju.

Referente vēlas atgādināt, ka Eiropas Septītās vides rīcības programmas galvenais mērķis ir Savienības pāreja uz mazoglekļa zaļo ekonomiku, vienlaikus efektīvi izmantojot resursus.

Tādēļ ir nepieciešama paradigmas maiņa, kas sniegsies tālāk par atkritumu apsaimniekošanu un paredzēs politikas pieņemšanu attiecībā uz atkritumiem, kas ir resursi paši par sevi. Lai sasniegtu šo mērķi, ir pilnībā jāīsteno Eiropas noteikumi par atkritumiem, kas būtu jāpanāk, stingri piemērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kā arī būtu jāveic papildu pasākumi, lai samazinātu atkritumu rašanos. Vairākās vietās referente aicina paturēt prātā, ka aprites ekonomikai būtu galvenokārt jārisina atkritumu apsaimniekošanas problēma no profilakses viedokļa un tad atkritumi jānovirza atpakaļ ražošanas procesā.

Atkritumu poligonu direktīva

Atkritumu daudzums, ko apglabā poligonos, ir stabils rādītājs, un ierobežojumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos var izmantot kā sviru saistībā ar aprites ekonomiku. Atkritumu poligonu direktīvas un Atkritumu pamatdirektīvas mērķi ir savstarpēji saistīti; samazināt poligonos apglabāto atkritumu daudzumu var vienīgi vienlaikus ar augstāku mērķu īstenošanu attiecībā uz atkritumu savākšanu un pārstrādi. Atkritumu apglabāšana būtu jāizmanto tikai kā pēdējais līdzeklis attiecībā uz atkritumiem, kas rodas neizbēgami, kas nav ne pārstrādājami, ne reģenerējami un ko nav iespējams arī samazināt līdz minimumam un attīrīt. Tādēļ referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu grozīt Atkritumu poligonu direktīvu un noteikt ierobežojumu sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos.

Ar Komisijas priekšlikumu tiek ieviests mērķis līdz 2030. gadam panākt, ka ne vairāk kā 10 % sadzīves atkritumu tiek apglabāti poligonos. Tajā paredzēts arī izvēles papildu piecu gadu pārejas periods septiņām konkrētām sarakstā iekļautām dalībvalstīm. Turklāt ar to ievieš agrīnās brīdināšanas sistēmu sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru un groza ziņošanas shēmu. Visbeidzot, ar to tiek atjaunināti noteikumi par sekundārajiem tiesību aktiem.

Referente atbalsta lielāko daļu no minētajiem elementiem, taču nolūkā padarīt saskaņotākus un vērienīgus vairākus šā priekšlikuma aspektus viņa ierosina tos grozīt, jo īpaši pievēršoties šādiem būtiskākajiem aspektiem.

Pakāpeniska samazināšana, nevis apglabāšana poligonos

Kā paskaidrots iepriekš, ilgtermiņā apglabāšana poligonos būtu jāatļauj tikai tad, ja nav alternatīvu. Lai gan tas nevarētu tieši ietekmēt īstenošanu, ir svarīgi nodrošināt skaidrību visā tekstā, tādējādi norādot, ka jebkādi kvantitatīvi samazināšanas mērķi nav pašmērķis, bet tie būtu jāizmanto kā līdzeklis virzībā uz resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Līdz ar to tekstā būtu jānorāda, ka tikai apstrādāti atkritumi, kurus vairs nav iespējams pārstrādāt, tiek apglabāti atkritumu poligonos.

Pakāpeniska pieeja vērienīgākam 2030. gada mērķim

Pieredze liecina, ka vides tiesību aktu īstenošanai ir vajadzīga pastāvīga uzraudzība. Referente nosaka vērienīgāku mērķi atlikušo atkritumu apglabāšanai poligonos — līdz 2030. gadam ir jāpanāk 5 %, nevis 10 %, jo tas labāk atspoguļo aprites ekonomikas ideju.

Papildu pārejas periods dalībvalstīm, kurām ir īstenošanas problēmas

Lai gan referente atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto elastīgo pieeju, septiņu izvēlētu dalībvalstu iekļaušana sarakstā ir patvaļīga un netaisnīga, kā arī tā nemotivē nevienu iesaistīto personu. Referente ierosina noteikt pagarinājuma periodu saskaņā ar pārredzamiem un saprotamiem kritērijiem un paredzēt skaidru atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz jebkādām atkāpēm.

Iespējamais ierobežojums nebīstamo atkritumu, kas nav sadzīves atkritumi, apglabāšanai poligonos

Referente pauž nožēlu par vēriena trūkumu Komisijas priekšlikumā attiecībā uz atkritumiem no citiem avotiem, kuri nav pašvaldības atkritumi, un ierosina pārskatīšanas pilnvaras un attiecīgu fakultatīvu mērķi jau 2018. gadā.

Vienoti noteikumi poligonu caurlaidības koeficienta noteikšanai un atkritumu paraugu ņemšanai

Referente norāda, ka Komisija atturas no savu uzdevumu izpildes, kuri noteikti I un II pielikumā. Tomēr šie noteikumi ir vajadzīgi, lai garantētu poligona drošu ekspluatāciju. Tādēļ referente ierosina ļoti precīzu formulējumu, lai Komisija varētu izstrādāt un pieņemt vajadzīgos tehniskos noteikumus.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (8.11.2016)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem
(COM(2015)0594 – C8-0384/2015 – 2015/0274(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Pavel Telička

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija 2015. gada 2. decembrī pieņēma jaunu aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu, ko veido ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku un četri likumdošanas priekšlikumi par atkritumiem. Ar šo likumdošanas priekšlikumu ir iecerēts noteikt atkritumu samazināšanas mērķus (tostarp mērķus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos un atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi), kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Priekšlikumā ir arī izklāstīts vērienīgs un reāli īstenojams atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes darbību ilgtermiņa plāns.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja nolēma katru šī tiesību aktu kopuma dokumentu skatīt atsevišķi, taču tie visi ir savstarpēji cieši saistīti. Daudz izmaiņu attiecībā uz statistikas datiem un atkritumu definīcijām ir izklāstīts Atkritumu pamatdirektīvā, bet saskaņā ar šīm definīcijām noteiktie mērķi un pienākumi ir izklāstīti pārējās trijās direktīvās. Tātad visiem šiem dokumentiem ir jābūt saskaņotiem.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pārskatīto priekšlikumu, jo tas piedāvā ne vien plašāku, bet arī reālāk īstenojamu pieeju ar pamatīgāku holistisku skatījumu. Lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm un lai atkritumu apsaimniekošana Eiropas Savienībā būtu efektīva, pilnīgi noteikti ir jāpanāk, ka statistikas dati sniedz ticamu pārskatu par atkritumu apsaimniekošanu. Nav šaubu, ka šī joma vēl ir jāpilnveido. Eiropas Komisijai ir jāierosina vērienīgi, taču vienlaikus arī visām dalībvalstīm reāli un sasniedzami mērķi, pretējā gadījumā ES var nākties piedzīvot iekšējā tirgus šķelšanos un izolētas, nevis vienmērīgas attīstības tendences šajā jomā. Ilgtermiņa vīzija ar pietiekami vērienīgiem mērķiem ir īstais ceļš uz turpmāko rīcību. Tomēr atzinuma sagatavotājs vēl šaubās par metodiku, ar ko mērķi ir noteikti, neņemot vērā to, cik tie ir atbilstoši. Turklāt pēc ticamu un salīdzināmu datu apkopošanas mērķi un rīcības pasākumu vēriens būs jāpārskata, lai tos attiecīgi pielāgotu. Atzinuma sagatavotājs arī pauž nožēlu, ka priekšlikumā nemaz nav pievērsta uzmanība izglītībai un informēšanai, kam vajadzētu būt pārmaiņu procesa galvenajiem pamatelementiem.

Tiesību akti, ar ko groza direktīvu par atkritumu poligoniem, ir izstrādāti, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā, nosakot, kā līdz 2030. gadam ir jāierobežo atkritumu apglabāšana poligonos, un nosakot arī papildu ierobežojumus attiecībā uz atkritumu (tostarp bioloģisku atkritumu) dalītu savākšanu. Ar šo priekšlikumu būtu vēl vairāk jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai (sk. Atkritumu pamatdirektīvu). Atzinuma sagatavotājs priekšlikumu vērtē atzinīgi un piekrīt, ka definīcijas un precīza statistika ir visu atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu stūrakmens un ka bez šiem abiem minētajiem elementiem nevar noteikt, vai ir panākts progress, cenšoties sasniegt atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu un aprites ekonomikas mērķus.

Atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt, cik liela nozīme ir informācijas un paraugprakses apmaiņai ne vien ES līmenī, bet arī starp dažādām ekonomikas nozarēm (tostarp atkritumu apsaimniekošanas nozari) un finanšu sektoru. Šādu apmaiņu varētu panākt, izveidojot komunikācijas platformas, kas palielinātu informētību par jauniem rūpnieciskiem risinājumiem un kas sniegtu pilnīgāku priekšstatu par pieejamo jaudu un sekmētu rūpniecisko simbiozi, un tas savukārt var ļoti lielā mērā veicināt pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku. Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka finansējumu, ko Komisija atvēlējusi pārejas procesam, varētu izmantot arī atkritumu un jo īpaši bīstamo atkritumu apstrādes pētījumu projektiem.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē ierosinājumu padarīt ziņošanas pienākumu dalībvalstīm vienkāršāku, kaut gan dažviet Komisijas priekšlikums šajā ziņā nav viennozīmīgi interpretējams. Komisija arī ierosina noteikt, ka ziņojumi ir jāsniedz sistemātiski — reizi trijos gados, taču nav skaidrs, kā šie termiņi faktiski tiks ievēroti un kad tieši pēc šīs direktīvas transponēšanas sāksies ziņojumu iesniegšanas process, un tas ir jāzina, lai vajadzības gadījumā būtu pietiekami daudz laika pārdomām un papildu pasākumiem.

Atzinuma sagatavotājs atbalsta ierobežojumus attiecībā uz bioloģisku atkritumu apglabāšanu poligonos, taču uzskata, ka bioloģiskie atkritumi obligāti būtu jāsavāc atsevišķi un ka Atkritumu pamatdirektīvā būtu jāpievērš vēl vairāk uzmanības nepieciešamībai obligāti nodrošināt bioloģisko atkritumu dalītu savākšanu. Tāpēc atzinuma sagatavotājs Atkritumu pamatdirektīvā ierosinās papildu grozījumus, ar ko nosaka, ka bioloģisku atkritumu dalīta savākšana ir obligāta, un tā panāks, lai nebūtu ne mazāko šaubu, ka abi dokumenti ir saistīti.

Radušos atkritumu absolūtais daudzums katrā dalībvalstī ir ļoti atšķirīgs. Komisijas piedāvātā aprēķināšanas metode, pēc kuras nosaka mērķus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos (procentuālā īpatsvara izteiksmē), nenodrošina, lai šis atšķirības būtu pienācīgi atspoguļotas. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Komisijai vajadzētu apsvērt arī to, kāds varētu būt nākamais mērķis, ņemot vērā kopējo atkritumu daudzumu, ko iespējams apglabāt poligonos, aprēķinot to kilogramos uz cilvēku gadā. Tā būtu vieglāk salīdzināt datus starp dalībvalstīm un varētu precīzāk izvērtēt, cik sekmīga ir rīcība atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas augstākajā līmenī, t. i., cik rezultatīvi tiek novērsta atkritumu veidošanās. Šādi varētu arī panākt, ka samazinās kopējais katru gadu radušos atkritumu daudzums.

Atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt, ka ir jāpanāk, lai būtu pareizi īstenoti un izpildīti spēkā esošie atkritumu apsaimniekošanas tiesību akti. Turpmāk Komisijai šajā ziņā būtu jārīkojas atbilstoši saistībām, kas izklāstītas Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā.	(1) Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu, veicinātu enerģētikas pārkārtošanu un energoefektivitāti un lai ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, kas ļaus samazināt Savienības atkarību no dabas resursiem, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Padomes Direktīvas 1999/31/EK¹⁴ mērķrādītāji, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos, būtu jāgroza, lai tie labāk atspoguļotu Savienības apņemšanos virzīties uz aprites ekonomiku un sekmīgi turpināt Izejvielu iniciatīvas īstenošanu¹⁵, samazinot tādu atkritumu apglabāšanu, kas paredzēti nebīstamo atkritumu poligoniem.

(2) Padomes Direktīvas 1999/31/EK¹⁴ mērķrādītāji, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos, būtu jāpārskata, lai tie labāk atspoguļotu Savienības apņemšanos virzīties uz aprites ekonomiku un sekmīgi turpināt Izejvielu iniciatīvas īstenošanu¹⁵, pakāpeniski samazinot tādu atkritumu apglabāšanu, kas paredzēti nebīstamo atkritumu poligoniem, līdz šādu atkritumu apglabāšana tiek pilnībā likvidēta.

__________________

¹⁴ Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

¹⁵ COM(2008) 699 un COM(2014) 297.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Vairāk ierobežot atkritumu apglabāšanu poligonos, sākot ar dalītas savākšanas atkritumu (piemēram, plastmasas, metālu, stikla, papīra, bioloģisko atkritumu) plūsmām, neapšaubāmi būtu izdevīgi, raugoties no vides, ekonomikas un sabiedrības viedokļa. Būtu vēl vairāk jāatbalsta pārstrādes iespēju pilnveidošana no tehniskā, vides vai ekonomikas viedokļa, lai iespējami vairāk samazinātu atkritumu atlikumu, kas veidojas no dalītā veidā savāktiem atkritumiem.

Pamatojums

Dalītā veidā savāktiem atkritumiem, kas ir pārstrādājami, nevajadzētu nonākt atkritumu poligonos. Ir nepieciešami papildu ieguldījumi, lai samazinātu atkritumu atlikuma daudzumu.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Liela daļa no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi sadzīves atkritumi. Neapstrādātu bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšana poligonos ļoti negatīvi ietekmē vidi, jo rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas un virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu, augsnes un gaisa piesārņojums. Lai gan Direktīvā 1999/31/EK jau ir paredzēti mērķrādītāji attiecībā uz bioloģiski noārdāmu atkritumu novirzīšanu no poligoniem, ir lietderīgi ieviest jaunus ierobežojumus bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšanai poligonos, aizliedzot apglabāt poligonos bioloģiski noārdāmus atkritumus, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 22. pantu būtu jāsavāc atsevišķi. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina alternatīvu pasākumu īstenošana bioloģiski noārdāmu atkritumu ilgtspējīgai apstrādei, ko veic ar jaunām tehnoloģijām un metodēm, piemēram, tādām kā kompostēšana ar tārpiem vai aerobā noārdīšanās.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķrādītāju noteikšana vēl vairāk veicinās dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi un novērsīs to, ka potenciāli pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos.

(7) Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Ja būs noteikti skaidri mērķrādītāji poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai un izstrādāta pamatprogramma ar attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanas grafiku, tam vajadzētu vēl vairāk veicināt un atvieglot atkritumu dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Turklāt ar šiem vērienīgajiem mērķiem būtu jānodrošina atbilstošs konteksts, lai veicinātu lielākus publiskā un privātā sektora ieguldījumus infrastruktūrā, pētniecībā un prasmēs, un būtu jānovērš iespēja, ka izejvielas, kuras varētu pārstrādāt, neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Atkritumu apglabāšana poligonos ir pakāpeniski jāsamazina, lai tādā veidā novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un lai nodrošinātu to, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas procesā un atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kā tas noteikts Direktīvā 2008/98/EK. Pakāpeniski samazinoties poligonos apglabājamo atkritumu daudzumam, atkritumu apsaimniekošana daudzās dalībvalstīs būtiski mainīsies. Ar labāku statistiku par atkritumu vākšanu un apstrādi vajadzētu panākt, ka neveidojas pārāk liela atkritumu atlikuma apstrādes jauda (piemēram, enerģijas reģenerācijas vai neapstrādātu sadzīves atkritumu zemākas pakāpes mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās), jo tādējādi varētu mazināties iespēja īstenot Savienības ilgtermiņa sagatavošanās pasākumus saistībā ar sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvas 2008/98/EK 11. pantā. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu poligonos tikai pēc attiecīgas apstrādes, tomēr, lai nepieļautu kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, tāpat arī būtu jāpanāk, ka šā pienākuma izpildes rezultātā neveidojas pārāk liela sadzīves atkritumu atlikuma apstrādes jauda un ka būs vieglāk nodrošināt ļoti kvalitatīvu šķiroto materiālu. Tādēļ ir jānodrošina, lai, tiecoties likvidēt atkritumu apglabāšanu poligonos, nepalielinātos sadedzināto atkritumu daudzums un attiecīgo iekārtu jauda un lai par daudz netiktu izmantoti atkritumu poligoni. Turklāt, lai nodrošinātu konsekvenci starp Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķrādītājiem un šīs direktīvas 5. panta mērķrādītāju par poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu un lai minēto mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgās infrastruktūras un ieguldījumu plānošana būtu saskaņota, dalībvalstīm, kurām var atvēlēt papildu laiku sadzīves atkritumu pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanai, pienāktos arī papildu laiks šajā direktīvā 2030. gadam paredzētā mērķrādītāja sasniegšanai attiecībā uz poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu. Tāpat ir arī jāpanāk, lai atkritumu sūtījumu apstrāde būtu izmaksu ziņā maksimāli lietderīga un lai tā būtu maksimāli ilgtspējīga, atbilstoši principiem un prasībām, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1013/2006^1a, un jo īpaši tuvuma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principam, tādēļ šādi sūtījumi būtu pienācīgi jāuzrauga un jāsaskaņo, tā garantējot, ka tos veic saskaņā ar aprites ekonomikas principiem un premisām.

_____________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a) Komisijai vajadzētu apsvērt, vai būtu lietderīgi noteikt mērķi attiecībā uz atkritumu, sadzīves atkritumu vai jebkādā citā veidā radušos atkritumu kopējo daudzumu, ko iespējams apglabāt poligonos, aprēķinātu kilogramos uz cilvēku gadā. Tas ļautu vieglāk salīdzināt datus starp dalībvalstīm, un varētu precīzāk izvērtēt, cik sekmīga ir rīcība atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas augstākajā līmenī, t. i., cik rezultatīvi tiek novērsta atkritumu veidošanās. Šādi varētu arī panākt, ka samazinās kopējais katru gadu radušos atkritumu daudzums.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8b) Lai būtu vieglāk sasniegt Direktīvā 1999/31/EK noteiktos mērķus, Komisijai būtu jāveicina koordinēšana, kā arī informācijas un paraugprakses apmaiņa gan starp dalībvalstīm, gan starp vietējām un reģionālajām pašvaldību iestādēm (jo īpaši tad, ja attiecīgā līmeņa pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu), gan starp dažādām ekonomikas nozarēm (tostarp atkritumu apsaimniekošanas nozari) un finanšu sektoru. To varētu panākt, izveidojot komunikācijas platformas, kas palielinātu informētību par jauniem rūpnieciskiem risinājumiem un sniegtu pilnīgāku priekšstatu par pieejamo jaudu un kas palīdzētu veidot saikni starp atkritumu apsaimniekošanas nozari un finanšu sektoru un arī sekmētu rūpniecisko simbiozi, un vienmēr ir jāpatur prātā, cik svarīgi ir saglabāt Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Statistikas kvalitāte, uzticamība un salīdzināmība būtu jāuzlabo, izstrādājot saskaņotu metodiku datu vākšanai un apstrādei un ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, un tam vajadzētu būt Eiropas Savienības Statistikas birojam (Eurostat), kā arī svītrojot novecojušās prasības par ziņošanu, salīdzinoši novērtējot valstu izmantoto ziņošanas metodiku un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu, kas būtu jāsagatavo pēc saskaņota formāta. Ticami salīdzināmu statistikas datu paziņojumi par atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un iespējai salīdzināt dalībvalstu sniegtos datus. Tāpēc dalībvalstīm, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 1991/31/EK mērķrādītājiem, būtu jāizmanto jaunākā metodika, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Kopā ar nebīstamiem atkritumiem (sadzīves, rūpnieciskajiem un citiem atkritumiem) savāktu bīstamo atkritumu apglabāšana poligonos var apdraudēt cilvēka veselību un vidi. Bīstamo atkritumu apstrādes pētījumu projekti palīdzētu samazināt poligonos šādi apglabātu atkritumu daudzumu. Tādēļ šādām programmām varētu izmantot Savienības finansējumu, kas atvēlēts, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) Šī direktīva ir pieņemta atbilstoši saistībām, kas izklāstītas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un šo direktīvu vajadzētu īstenot un piemērot, ievērojot minētajā nolīgumā sniegtos norādījumus.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

2. pants – m punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	ba) panta m) punktu aizstāj ar šādu:
m) „bioloģiski sadalāmi atkritumi” nozīmē jebkurus atkritumus, kas var sadalīties anaerobi vai aerobi, piemēram, pārtikas un dārza atkritumus, papīru un kartonu;	„m) „bioloģiski noārdāmi atkritumi” ir pārtika, dārza atkritumi, papīrs un kartons, koksne un lauksaimniecības atkritumi, kas nav dzīvnieku izcelsmes atkritumi (piemēram, salmi), un jebkādi citi atkritumi, kuri var anaerobi vai aerobi noārdīties;”;

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

5. pants – 1. punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	-a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1. Dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas nosaka valsts stratēģiju poligonos apglabājamo bioloģiski sadalāmo atkritumu apjoma samazināšanai un informē Komisiju par šo stratēģiju. Šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, īpaši ar pārstrādi, kompostēšanu, biogāzes ražošanu vai materiālu/enerģijas reģenerāciju. Komisija 30 mēnešos pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopotas valstu stratēģijas.	„1. Dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas nosaka valsts stratēģiju poligonos apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma ātrākai samazināšanai un informē Komisiju par šo stratēģiju. Šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, īpaši ar pārstrādi, kompostēšanu, biogāzes ražošanu vai materiālu/enerģijas reģenerāciju. Komisija 30 mēnešos pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopotas valstu stratēģijas.”;

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 1999/31/EK

5. pants – 5. līdz 7. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka tas veido līdz 10 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.	5. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka vairs nepārsniedz 10 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā daudzuma.
	5.a Dalībvalstis līdz 2030. gada 31. decembrim apglabāšanai nebīstamo atkritumu poligonos pieņem tikai nebīstamu sadzīves, komerciālo un rūpniecisko atkritumu atlikumu.
6. Igaunijai, Grieķijai, Horvātijai, Latvijai, Maltai, Rumānijai un Slovākijai var papildus dot vēl piecus gadus 5. punktā minētā mērķrādītāja sasniegšanai. Dalībvalstis par nodomu izmantot šo noteikumu Komisijai paziņo ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms 5. punktā noteiktā termiņa. Ja termiņš ir pagarināts, dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus, lai līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu samazinātu tiktāl, ka tas veido līdz 20 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.	6. Igaunijai, Grieķijai, Horvātijai, Latvijai, Maltai, Rumānijai un Slovākijai var papildus dot vēl piecus gadus 5. punktā minētā mērķrādītāja sasniegšanai. Dalībvalstis par nodomu izmantot šo noteikumu Komisijai paziņo ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms 5. punktā noteiktā termiņa. Ja termiņš ir pagarināts, dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2030. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu samazinātu tiktāl, ka tas vairs nepārsniedz 20 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā daudzuma.
Paziņojumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu mērķrādītāju sasniegšanu līdz jaunajam termiņam. Plānā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.	Paziņojumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu mērķrādītāju sasniegšanu līdz jaunajam termiņam. Plānā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.
7. Vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izskata 5. punktā noteikto mērķrādītāju, lai to samazinātu un ieviestu ierobežojumus attiecībā uz tādu nebīstamu atkritumu apglabāšanu, kas nav sadzīves atkritumi. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno [tiesību akta] priekšlikumu.	7. Vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izskata 5. punktā noteikto mērķrādītāju, lai atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultātiem to, iespējams, samazinātu vēl vairāk, nosakot 5 % robežu, un ieviestu ierobežojumus attiecībā uz tādu nebīstamu atkritumu apglabāšanu, kas nav sadzīves atkritumi. Komisija apsver arī to, vai ir lietderīgi noteikt mērķi attiecībā uz kopējo atkritumu daudzumu, ko iespējams apglabāt poligonos, aprēķinātu, piemēram, kilogramos uz cilvēku gadā poligona darbībai atļautajā teritorijā. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno [tiesību akta] priekšlikumu.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

8. pants – a punkts – iii apakšpunkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	4a) direktīvas 8. panta a) punkta iii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
iii) poligonu ekspluatē, veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu nelaimes gadījumus un ierobežotu to sekas;	„iii) poligonu ekspluatē, pastāvīgi veicot preventīvus pasākumus, kas vajadzīgi, lai mazinātu nelaimes gadījumu risku un to attiecīgās sekas;”;

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

14.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5a) iekļauj šādu 14.a pantu:
	„14.a pants
	Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku
	1. Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus vai veic citus pasākumus. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot IIIa pielikumā norādītos ekonomiskos instrumentus vai veikt tajā noteiktos pasākumus.
	2. Līdz ... [norādīt datumu: astoņpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi piecos gados dalībvalstis dara Komisijai zināmu, kādus ekonomiskos instrumentus tās ir izmantojušas vai kādus citus pasākumus veikušas saskaņā ar šā panta 1. punktu.”;

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 1999/31/EK

15. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 5. panta 2. un 5. punkta īstenošanu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas transponēšanas gads + 1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas transponēšanas gads + 1 gads] 31. decembrim.	1. Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 5. panta 2. un 5. punkta īstenošanu katrā kalendārajā gadā. Šos salīdzināmos datus dalībvalstis ar saskaņotu metodiku vāc, apstrādā un paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo datu atkārtotas izmantošanas un atklāto datu mērķiem atbilstošā formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas transponēšanas gads + 1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas transponēšanas gads + 1 gads] 31. decembrim.
2. Datus par 5. panta 2. punktā noteikto mērķrādītāju īstenošanu dalībvalstis paziņo līdz 2025. gada 1. janvārim.	2. Datus par 5. panta 2. punktā noteikto mērķrādītāju īstenošanu dalībvalstis paziņo līdz 2025. gada 1. janvārim.
3. Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu.	3. Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Kvalitātes pārbaudes ziņojumu sagatavo pēc saskaņota formāta.
4. Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences novērtējumu. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo reizi trijos gados.	4. Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences un atklāto datu pieejamības novērtējumu. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalstis pirmoreiz paziņojušas datus, un pēc tam reizi trijos gados.
5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu datu paziņošanai saskaņā ar 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 2. punktā minēto procedūru.	5. Komisija saskaņā ar 17.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem nosaka formātu datu paziņošanai un arī saskaņotu metodiku atbilstoši 1. punktam, arīdzan 3. punktā minētajam kvalitātes pārbaudes ziņojumam.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 1999/31/EK

17.a pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt 16. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai tiek piešķirtas uz nenoteiktu laiku, sākot no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].	2. Pilnvaras pieņemt 15. un 16. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena].

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 1999/31/EK

17.a pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Saskaņā ar 16. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	5. Saskaņā ar 15. un 16. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

I pielikums – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – e punkts


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	9a) direktīvas I pielikuma 1.1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
e) dabas un kultūras mantojuma aizsardzība apkārtnē.	„e) vietējo ekosistēmu un vietējo savvaļas sugu, kā arī apkārtnes kultūras mantojuma apdraudējums.”;

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

IIIa pielikums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10a) direktīvai pievieno šīs direktīvas pielikumā norādīto IIIa pielikumu.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

Pielikums (jauns)

Direktīva 1999/31/EK

IIIa pielikums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	PIELIKUMS
	Pievieno šādu IIIa pielikumu.
	„IIIa pielikums
	Instrumenti, ar ko veicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu un pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku
	1. Ekonomiskie instrumenti
	1.1. Visām atkritumu kategorijām (sadzīves, inertie, citi) pakāpeniski palielina nodokļus un/vai maksu par atkritumu apglabāšanu poligonos.
	1.2. Ievieš vai palielina nodokļus un/vai maksu par sadedzināšanu.
	1.3. Ievieš tieša cenu atbalsta shēmas, lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, remontu un pārstrādi.
	1.4. Veic ar pārstrādi un primārajām izejvielām saistītu pozitīvo un negatīvo ārējo efektu internalizāciju.
	1.5. Piemēro zemu vai nulles PVN likmi lietotu produktu remontam, remonta materiāliem un lietotu preču pārdošanai.
	1.6. Visā dalībvalstu teritorijā pakāpeniski ievieš sistēmas, ar ko nosaka tūlītēju samaksu par atkritumu izmešanu, tā rosinot sadzīves atkritumu radītājus samazināt atkritumu daudzumu, izmantot tos atkārtoti un pārstrādāt.
	1.7. Ja nav spēkā ražotāja paplašinātas atbildības programmas, par attiecīgajiem produktiem iekasē „zaļās” nodevas vai lielāku maksu par atkritumu apglabāšanu.
	1.8. Pasākumi, kurus veic, lai panāktu, ka gan izveidotās, gan topošās ražotāja atbildības shēmas kļūst izmaksu ziņā lietderīgākas.
	1.9. Veic atbalsta ieguldījumus projektos, ar ko veicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu.
	1.10 Plašāk piemēro ražotāja atbildības shēmas, attiecinot tās uz jaunām atkritumu plūsmām.
	1.11. Iepakojuma depozīta sistēmas un citas sistēmas, kas rosina sadzīves atkritumu radītājus un ekonomikas dalībniekus samazināt radīto atkritumu daudzumu, izmantot savus atkritumus atkārtoti un tos pārstrādāt.
	1.12. Ekonomiski stimuli pašvaldībām, lai tās veicinātu rīcību, kas palīdz novērst atkritumu rašanos, un lai tās ieviestu un intensīvāk izmantotu dalītas savākšanas sistēmas.
	1.13. Pasākumi, ar ko cenšas panākt, lai atkārtota izmantošana kļūtu vērienīgāka.
	1.14. Piemēro videi draudzīga publiskā iepirkuma kritērijus, veicinot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas ievērošanu.
	1.15. Pasākumi, kurus veic, lai izskaustu kaitīgas subsīdijas, kas neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai.
	1.16. Stimuli, ar ko sekmē tādu produktu izstrādi un laišanu tirgū, kuri neveicina atkritumu rašanos (piemēram, labojamas preces).
	2. Papildu pasākumi
	2.1. Aizliegums sadedzināt tieši pārstrādājamus atkritumus.
	2.2. Vienreiz lietojamu un nepārstrādājamu produktu un iepakojuma tirgus ierobežošana.
	2.3. Tehniskie un fiskālie pasākumi, ar ko palīdz veidot tirgu atkārtoti izmantojamiem ražojumiem un pārstrādātiem (tostarp kompostētiem) materiāliem un ar ko arī nodrošina kvalitatīvākus pārstrādātos materiālus.
	2.4. Pasākumi, ar ko cita starpā piemēro nodokļu atmaksu un/vai atbrīvojumu no nodokļa.
	2.5. Pasākumi, ar ko palielina sabiedrības informētību par to, kā pareizi apsaimniekot atkritumus un mazāk piegružot vidi, kas cita starpā ir arī īpašas akcijas, kuras īsteno, lai panāktu atkritumu samazināšanos tieši tur, kur tie rodas, un lai panāktu plašu līdzdalību dalītas savākšanas sistēmās.
	2.6. Pasākumi, ar ko nodrošina pienācīgu koordināciju (arī ar digitāliem līdzekļiem) starp visām publiskā sektora iestādēm, kuras atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, un ar ko nodrošina arī citu galveno ieinteresēto personu līdzdalību.
	2.7. Izmanto Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu attiecīgo mērķu sasniegšanai vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību.
	2.8. Izmanto Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu pasākumus, ar ko novērš atkritumu rašanos, sagatavojas atkārtotai izmantošanai un nodrošina pārstrādi.
	2.9. Izveido komunikācijas platformas, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu starp nozarēm, sociālajiem partneriem un vietējām pašvaldībām un arī starp dalībvalstīm.
	2.10. Nosaka pārstrādājamu materiāla īpatsvara obligāto minimumu produktos.
	2.11. Jebkādi citi alternatīvi vai papildu pasākumi, kurus veic tādos pašos nolūkos, kādi izklāstīti 2.1. līdz 2.10. punktā.”

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Direktīva, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem
Atsauces	COM(2015)0594 – C8-0384/2015 – 2015/0274(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 14.12.2015
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 14.12.2015
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Pavel Telička 28.1.2016
Izskatīšana komitejā	14.6.2016
Pieņemšanas datums	13.10.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	52 10 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nikolay Barekov, Nicolas Bay, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, David Borrelli, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Sergei Stanishev, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michał Boni, Rosa D’Amato, Esther de Lange, Francesc Gambús, Jens Geier, Benedek Jávor, Olle Ludvigsson, Vladimír Maňka, Marian-Jean Marinescu, Clare Moody, Maria Spyraki

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Direktīva, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem
Atsauces	COM(2015)0594 – C8-0384/2015 – 2015/0274(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	2.12.2015
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 14.12.2015
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 14.12.2015
Referenti Iecelšanas datums	Simona Bonafè 22.12.2015
Izskatīšana komitejā	15.6.2016	29.9.2016
Pieņemšanas datums	24.1.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	58 7 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Ivica Tolić, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Fredrick Federley, Martin Häusling, James Nicholson, Younous Omarjee, Stanislav Polčák, Keith Taylor
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nicola Caputo, Mary Honeyball, Monika Smolková, Helga Stevens
Iesniegšanas datums	7.2.2017

Juridisks paziņojums - Privātuma politika