ZIŅOJUMS par e-demokrātiju Eiropas Savienībā — iespējas un problēmjautājumi
16.2.2017 - (2016/2008(INI))
Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referents: Ramón Jáuregui Atondo
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par e-demokrātiju Eiropas Savienībā — iespējas un problēmjautājumi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2009. gada 18. februārī Ministru komitejas pieņemto Eiropas Padomes Ieteikumu CM/Rec(2009)1 par elektronisko demokrātiju (e-demokrātija) kā pirmo starptautisko tiesību instrumentu, ar ko nosaka standartus e-demokrātijas jomā,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 2., 3., 6., 9., 10. un 11 pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 8.–20. pantu un 24. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Sociālo hartu,
– ņemot vērā 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par Eiropas pilsoņu iniciatīvu[1],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” (COM(2016)0179),
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2014. gada e-pārvaldes attīstības indeksu (EGDI),
– ņemot vērā trīs pētījumus „E-līdzdalības iespējas un problēmjautājumi Eiropas Savienībā”, „Elektroniskās balsošanas iespējas un problēmjautājumi Eiropas Savienībā” un „Eiropas identifikācijas dokumenta izveidošanas tiesiskais un politiskais konteksts”, ko 2016. gadā publicēja Politikas departaments C,
– ņemot vērā divus STOA pētījumus „E-sabiedrība, e-līdzdalība un e-balsošana Eiropā: izredzes un izaicinājumi. Galīgais ziņojums” (2011. gada novembris) un „Līdzdalības un tiešās demokrātijas stiprināšanas tehnoloģiskās iespējas un sistēmas”, ko paredzēts publicēt 2017. gadā,
– ņemot vērā darbu e-demokrātijas jomā, ko, izmantojot ANO sadarbības tīklu IT4all, veic Eiropas Reģionālo likumdevēju konference (CALRE),
– ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūcija par cilvēktiesībām un tehnoloģijām — ielaušanās un uzraudzības sistēmu ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs[2],
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A8-0041/2017),
A. tā kā nesenās finanšu, ekonomikas, politikas un sociālās krīzes un strupceļi smagi skar dalībvalstis atsevišķi un Savienību kopumā, turklāt laikā, kad tām visām jārisina globāli problēmjautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, migrācija un drošība; tā kā pilsoņu attiecības ar politiku kļuvušas aizvien saspīlētākas un viņi novēršas no politiskajiem lēmumu pieņemšanas procesiem, un aizvien vairāk draud sabiedrības neapmierinātība ar politiku; tā kā līdztekus pārredzamībai un informācijai pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un līdzdalība demokrātiskajā dzīvē ir būtiska demokrātijas darbībai un katra ES daudzlīmeņu pārvaldes struktūras līmeņa leģitimitātei un pārskatatbildībai; tā kā acīmredzami ir nepieciešams stiprināt pilsoņu un politisko institūciju saikni;
B. tā kā pēdējās desmitgadēs mūsu sabiedrība ir ārkārtīgi strauji mainījusies un pilsoņi izjūt nepieciešamību biežāk un tiešāk paust savu viedokli par problēmām, kas noteiks sabiedrības nākotni, un tā kā tāpēc politiskajām un rīcībpolitikas institūcijām būtu ļoti vēlams ieguldīt demokrātijas inovācijā;
C. tā kā kopš 1979. gada vēlētāju aktivitāte Eiropas vēlēšanās pakāpeniski samazinās un 2014. gada vēlēšanās bija vien 42,54 %;
D. tā kā ir svarīgi atgūt pilsoņu uzticēšanos Eiropas projektam; tā kā e-demokrātijas rīki var palīdzēt sekmēt aktīvāku pilsoniskumu, uzlabojot līdzdalību, pārredzamību un pārskatatbildību lēmumu pieņemšanā, stiprinot demokrātiskās kontroles mehānismus un zināšanas par ES, lai pilsoņiem būtu lielāka loma politiskajā dzīvē;
E. tā kā demokrātijai vajadzētu attīstīties un pielāgoties izmaiņām un izdevībām, kas saistītas ar jaunajām tehnoloģijām un IKT rīkiem, kuri jāuzskata par sabiedrisku labumu, kas, ja to pareizi izmanto un ja panāk pietiekamu informētības līmeni, varētu palīdzēt izveidot demokrātiju ar augstāku pārredzamības un līdzdalības līmeni; tā kā šā mērķa nolūkā ikkatrai personai vajadzētu būt iespējai saņemt jauno tehnoloģiju izmantošanas apmācību;
F. tā kā, ja vēlamies jaunās tehnoloģijas plašāk izmantot institucionālajā un politiskajā dzīvē un tādējādi stiprināt pilsoņu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, izšķirīgi svarīgs ir lielāks progress kiberdrošības un datu aizsardzības jomā;
G. tā kā jauno digitālās komunikācijas rīku un atvērto un sadarbības platformu uzplaukums varētu iedvesmot un radīt jaunus risinājumus, kā sekmēt pilsoņu politisko līdzdalību un iesaistīšanos, vienlaikus mazinot sabiedrības apātiju un neapmierinātību ar politiskajām institūcijām, kā arī palīdzēt palielināt uzticēšanos demokrātiskajai sistēmai un tās pārredzamību un pārskatatbildību;
H. tā kā EK priekšsēdētājs Ž. K. Junkers jaunākajā runā par stāvokli Savienībā nāca klajā ar pasākumu paketi, kuras mērķis ir palielināt elektroniskās komunikācijas, tostarp WiFi4EU, izmantošanu un ieviest Eiropā 5G;
I. tā kā pārvaldes datu atvērtība var sekmēt ekonomikas izaugsmi, uzlabot publiskā sektora efektivitāti un palielināt Eiropas un valstu iestāžu pārredzamību un pārskatatbildību;
J. tā kā piekļuve neitrālam tīklam ar vienlīdzīgiem nosacījumiem ir priekšnosacījums pamata cilvēktiesību efektivitātes nodrošināšanai;
K. tā kā e-demokrātija varētu palīdzēt attīstīt papildinošas iesaistes formas, kas varētu palīdzēt mazināt sabiedrības neapmierinātību ar tradicionālo politiku; tā kā e-demokrātija varētu palīdzēt arī sekmēt saziņu, dialogu un izpratni un interesi par Savienību, tās politiku un rīcībpolitikām, tādējādi palielinot iedzīvotāju atbalstu Eiropas projektam un samazinot tā saukto Eiropas demokrātijas deficītu;
L. tā kā jaunu veidu līdzdalība virtuālā publiskajā telpā nav nošķirama no tādu tiesību un pienākumu ievērošanas, kas saistīti ar līdzdalību publiskajā telpā, piemēram, procesuālajām tiesībām neslavas celšanas gadījumā;
M tā kā nolūkā panākt, ka tīmeklis ir derīgs un efektīvs demokrātisks instruments, absolūti nepieciešams likvidēt digitālo plaisu un gādāt, lai pilsoņiem būtu pietiekama medijpratība un digitālās prasmes;
N. tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmas ir moderno pārvaldes procesu centrā, bet e-pārvaldes pakalpojumu sniegšana joprojām ir jāuzlabo;
O. tā kā e-balsošana varētu palīdzēt izmantot balsstiesības tiem cilvēkiem, kas dzīvo vai strādā kādā dalībvalstī, nebūdami tās pilsoņi, vai kādā trešā valstī; tā kā e-balsošanas procesos jānodrošina balsošanas un balsu reģistrēšanas drošība un aizklātība, it sevišķi attiecībā uz kiberuzbrukumu iespējamību,
Potenciāls un problēmjautājumi
1. uzsver, kādas potenciālās priekšrocības piemīt e-demokrātijai, kas definēta kā ar IKT īstenots atbalsts un pilnveidojums tradicionālajai demokrātijai un kas var papildināt un nostiprināt demokrātiskos procesus ar elementiem, kuri ar dažādām tiešsaistes darbībām, piemēram, e-pārvaldi, e-pārvaldību, e-apspriešanu, e-līdzdalību un e-balsošanu, palielina pilsoņu iespējas; atzinīgi vērtē to, ka ar jaunajiem informācijas un komunikācijas instrumentiem demokrātiskajos procesos iespējams iesaistīt aizvien vairāk un vairāk pilsoņu;
2. uzsver, ka Eiropas Padomes Ieteikums CM/Rec(2009)1 aicina tās dalībvalstis nodrošināt, ka e-demokrātija „veicina, nodrošina un sekmē pārredzamību, atbildīgumu, reaģēšanas spēju, iesaistīšanos, apspriešanu, iekļautību, pieejamību, līdzdalību, subsidiaritāti un sociālo kohēziju”; norāda, ka šis ieteikums aicina dalībvalstis izstrādāt pasākumus, kas varētu nostiprināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu;
3. uzsver, ka e-demokrātijas mērķis ir veicināt demokrātijas kultūru, kas bagātina un nostiprina demokrātiskas prakses, nodrošinot papildu līdzekļus pārredzamības un pilsoņu līdzdalības palielināšanai, nevis izveidot alternatīvu demokrātisko sistēmu, vājinot pārstāvības demokrātiju; norāda, ka e-demokrātija vien nenodrošina politisko līdzdalību un ka līdztekus e-demokrātijai jātiecas izveidot arī nedigitālu vidi, kas sekmētu pilsoņu politisko līdzdalību;
4. norāda, cik svarīga ir e-balsošana un attālinātā balsošana internetā kā sistēmas, kas var paplašināt pilsoņu iekļautību un atvieglot demokrātisko līdzdalību, sevišķi ģeogrāfiski izolētākās un sociāli marginalizētākās vietās, piedāvājot daudzas potenciālas priekšrocības, jo īpaši jauniešiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem, kas pastāvīgi vai uz laiku dzīvo vai strādā kādā dalībvalstī, nebūdami tās pilsoņi, vai kādā trešā valstī, ja vien tiek nodrošināti augstākie iespējamie datu aizsardzības standarti; atgādina, ka dalībvalstīm, ieviešot attālinātu balsošanu internetā, jānodrošina balsu skaitīšanas pārredzamība un uzticamība un jāievēro līdztiesības, balsošanas aizklātības, balsošanas piekļūstamības un vēlēšanu brīvības principi;
5. uzsver, ka visiem digitālās saskarsmes procesiem jābūt balstītiem uz institucionālās atvērtības principu un jānodrošina reāllaika pārredzamība un informēta līdzdalība;
6. uzsver un atbalsta e-līdzdalības izmantošanu par svarīgu e-demokrātijas elementu, kas ietver trīs veidu saskarsmi starp ES iestādēm un valdībām, no vienas puses, un pilsoņiem, no otras puses, proti: e-informāciju, e-apspriešanu un e-lēmumpieņemšanu; atzīst, ka daudzus valstu, reģionālos un vietējos e-līdzdalības gadījumus var uzskatīt par labu piemēru tam, kā IKT var izmantot līdzdalības demokrātijā; mudina dalībvalstis vairāk attīstīt šīs prakses valsts un vietējā līmenī;
7. uzsver, ka IKT palīdz izveidot telpu līdzdalībai un diskusijām, kas, savukārt, uzlabo mūsu demokrātisko sistēmu kvalitāti un leģitimitāti;
8. uzsver, ka politiskajās diskusijās jāiesaista jaunieši, un piezīmē, ka šajā nolūkā efektīva var būt IKT izmantošana demokrātiskajās procedūrās;
9. atgādina par Eiropas pirmo tiešsaistes balsošanas piemēru Igaunijas juridiski saistošajās 2005. gada vēlēšanās, bet uzskata, ka, lai iespējamas e-balsošanas ieviešana citās dalībvalstīs būtu sekmīga, būs jānovērtē, vai ir iespējams garantēt visu iedzīvotāju dalību, kā arī izvērtēt ieguvumus, sarežģījumus un sekas, ko radītu dažādas vai atšķirīgas tehnoloģiskās pieejas; uzsver, ka svarīgi sekmīgas e-balsošanas priekšnosacījumi ir droša ātrdarbīga interneta pieslēgumi un droša elektroniskās identitātes infrastruktūra; uzsver, ka jauno tehnoloģiju priekšrocības jāizmanto pastāvošajās balsošanas procedūrās, kas izmanto balsošanas kabīnes, un uzskata, ka ar paraugprakses un pētniecības rezultātu apmaiņu visos politiskajos līmeņos iespējams panākt būtisku progresu;
10. norāda uz grūtībām reaģēt uz pilsoņu bažām par tiešsaistes demokrātijas instrumentu izmantošanu; uzskata, ka, lai panāktu pilsoņu uzticēšanos topošajai digitālajai politiskajai skatuvei, ārkārtīgi svarīgi ir risināt drošības problēmas un garantēt privātumu;
11. uzsver, ka demokrātiskajiem procesiem vajadzīgas plašas diskusijas visos ES sabiedrības līmeņos, kā arī uzraudzība un apdomāšanās, jo tās sekmē godīgas, pilnīgas un racionālas apspriešanas; brīdina par izkropļojumu un manipulāciju risku, kas apdraud tiešsaistes diskusiju līdzekļos organizētu apspriešanu rezultātus; uzskata, ka labākā garantija pret šo risku ir visu to aktoru pārredzamība, kuri iesaistās saskarsmē un sniedz informāciju par kampaņām, kas digitālās līdzdalības platformās, iespējams, tiek tieši vai netieši popularizētas;
12. atzīmē, ka viens no funkcionējošas demokrātijas pamatelementiem ir pilsoņu uzticēšanās institūcijām un demokrātiskajiem procesiem; tāpēc uzsver, ka līdztekus e-demokrātijas instrumentu ieviešanai vajadzīgas arī pienācīgas komunikācijas un izglītības stratēģijas;
13. uzsver, cik svarīgi ir e-līdzdalību iekļaut politiskajā sistēmā, lai pilsoņu devumu iestrādātu lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošinātu, ka tam seko rīcība; norāda, ka nepietiekama lēmumu pieņēmēju atsaucība noved pie vilšanās un neuzticēšanās;
14. uzsver, ka IKT instrumentu izmantošanai vajadzētu vien papildināt citus kanālus saziņai ar publiskā sektora iestādēm, izvairoties no jebkādas diskriminācijas uz digitālo prasmju vai resursu un infrastruktūras trūkuma pamata;
Priekšlikumi, kā ar IKT uzlabot demokrātisko sistēmu
15. uzskata, ka līdzdalība demokrātiskajos procesos galvenokārt balstās uz efektīvu un nediskriminējošu informācijas un zināšanu pieejamību;
16. turklāt aicina ES un dalībvalstis nepieņemt nekādus liekus pasākumus, kuru mērķis būtu patvaļīgi ierobežot piekļuvi internetam un pamata cilvēktiesību izmantošanu, piemēram, nesamērīgu cenzūru vai kriminālatbildības noteikšanu par leģitīmu kritiku un atšķirīga viedokļa paušanu;
17. aicina dalībvalstis un ES nodrošināt izglītības un tehniskos resursus pilsoņu demokrātisko iespēju stiprināšanai un IKT prasmju uzlabošanai un visiem ES pilsoņiem nodrošināt digitālo pratību un drošu digitālu piekļuvi, lai novērstu digitālo plaisu (e-iekļaušana), tādējādi kalpojot demokrātijai; mudina dalībvalstis digitālo prasmju apguvi iekļaut skolu mācību programmās un mūžizglītībā un prioritāti piešķirt vecāku cilvēku digitālās apmācības programmām; atbalsta tīklu izveidi ar augstskolām un izglītības iestādēm nolūkā sekmēt jaunu līdzdalības instrumentu izpēti un īstenošanu; turklāt aicina ES un dalībvalstis veicināt programmas un rīcībpolitiku, ar ko paredzēts attīstīt kritisku un informētu izpratni par IKT izmantošanu;
18. rosina vairāk izvērtēt jaunu tehnoloģiju izmantošanu nolūkā uzlabot ES administratīvo demokrātiju, par indikatoriem izmantojot tiešsaistes pakalpojumu kvalitātes mērķrādītājus;
19. iesaka, ka vadošā loma e-demokrātijas nostiprināšanā būtu jāuzņemas Eiropas Parlamentam kā vienīgajai tieši ievēlētajai Eiropas Savienības iestādei; uzskata, ka šajā nolūkā ir vērts izstrādāt inovatīvus tehnoloģiskus risinājumus, ka dos pilsoņiem iespēju jēgpilni sazināties ar ievēlētajiem pārstāvjiem un izklāstīt tiem savas bažas;
20. mudina vienkāršot institucionālo valodu un procedūras un sakārtot multivides saturu, lai izskaidrotu galvenos svarīgāko lēmumu pieņemšanas procesu aspektus, tādējādi sekmējot izpratni un līdzdalību; uzsver, ka šāda piekļuve e-līdzdalībai jāvairo, izmantojot tematiski iedalītus proaktīvus instrumentus, kas nodrošina piekļuvi visiem parlamentāro procedūru dokumentiem;
21. mudina dalībvalstis un ES nodrošināt cenas ziņā pieejamu ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru, jo īpaši nomaļos reģionos, laukos un ekonomiski mazāk attīstītās teritorijās, un nodrošināt, ka tiek garantēta pilsoņu līdztiesība, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem pilsoņiem un gādājot, lai viņiem būtu prasmes, kas ļautu tehnoloģijas izmantot droši; iesaka bibliotēkas, skolas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas pienācīgi apgādāt ar ātrdarbīgu, modernu IT infrastruktūru, kas vienlīdzīgi pieejama visiem pilsoņiem, īpaši visneaizsargātākajiem, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti; norāda, ka šo mērķu sasniegšanai jāatvēl pietiekami finanšu un izglītības resursi; iesaka Komisijai nodrošināt resursus projektiem, kuru mērķis ir uzlabot digitālo infrastruktūru sociālās un solidaritātes ekonomikas jomā;
22. uzsver, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas politisko lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, kā arī IKT nozarēs; norāda, ka saistībā ar digitālajām tehnoloģijām sievietes un meitenes bieži vien saskaras ar dzimtiskajiem stereotipiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt mērķorientētās programmās, kas veicina IKT izglītību un e-līdzdalību sievietēm un meitenēm — jo īpaši tām, kas ir no neaizsargātām un atstumtām grupām, —, izmantojot formālu, ikdienēju un neformālu mācīšanos;
23. norāda, ka, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi e-demokrātijas instrumentiem, valstīs ar vairāk nekā vienu valsts valodu un attiecībā uz iedzīvotājiem ar citādu etnisko izcelsmi svarīga ir daudzvalodu tulkošana, ja informācija ir jāizplata — un tai jābūt izlasāmai — visiem iedzīvotājiem;
24. mudina dalībvalstis un ES veicināt, atbalstīt un ieviest mehānismus un instrumentus, kas pilsoņiem paver līdzdalības iespēju un ļauj sazināties ar valdībām un ES iestādēm, piemēram, kopradīšanas platformas; uzsver, ka IKT būtu jāsekmē piekļuve neatkarīgai informācijai, pārredzamība, pārskatatbildība un līdzdalība lēmumu pieņemšanā; šajā sakarā aicina visus Komisijas instrumentus, ko izmanto saziņai un attiecībām ar pilsoņiem, it īpaši portālu Europe Direct, labāk pielāgot e-demokrātijas vajadzībām; apņemas visus pastāvošos līdzekļus, ar ko sekot līdzi likumdošanas darbam, padarīt piekļūstamākus, saprotamākus, izglītojošākus un interaktīvākus un aicina Komisiju to pašu darīt ar savu tīmekļa vietni;
25. aicina dalībvalstis un ES pārstrādāt savu oficiālo tīmekļa vietņu saturu, kas attiecas uz demokrātijas funkcionēšanu, lai nodrošinātu izglītojošus līdzekļus, kuri jauniešiem atvieglotu minēto vietņu izmantošanu un to satura saprašanu, un padarītu šīs vietnes piekļūstamas personām ar invaliditāti;
26. mudina pārvaldes iestādes apņemšanos ievērot institucionālās atvērtības principu īstenot, veicot izmaiņas savā stratēģiskajā struktūrā, iekšējā kultūrā un budžetos un veicot organizatoriskas izmaiņas, kuru pamatā ir mērķis ar jauno tehnoloģiju izmantojumu uzlabot demokrātiju;
27. aicina izveidot tiešsaistes platformu, kurā, pirms Eiropas likumdevējs pieņem lēmumus, varētu sistemātiski apspriesties ar sabiedrību, tādējādi tiešāk iesaistoties sabiedrības dzīvē;
28. uzskata, ka ir būtiski svarīgi šo jauno instrumentu ieviešanu papildināt ar kampaņām, kas popularizētu to radītās iespējas un tādas pilsoniskās vērtības kā kopīga atbildība un līdzdalība;
29. norāda, cik svarīga ir Eiropas pilsoņu iniciatīva kā līdzeklis, ar ko ES politiskajā dzīvē nodrošināt sabiedrības iesaisti un tiešu līdzdalību, un tāpēc aicina Komisiju pārskatīt iniciatīvas darbību tā, lai varētu izmantot visu tās potenciālu, kā Eiropas Parlaments ieteicis 2015. gada 28. oktobra rezolūcijā (2014/2257(INI); tādēļ vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir vienkāršot un paātrināt birokrātiskās procedūras, kas ar to saistītas, un vairāk izmantot IKT, piemēram, digitālās platformas un citas lietotnes, kuras ir saderīgas ar mobilajām ierīcēm, lai šo svarīgo instrumentu padarītu lietotājiem draudzīgāku un plaši atpazīstamu; uzskata, ka ar jaunajām tehnoloģijām būtu iespējams uzlabot jo īpaši tiešsaistes parakstu vākšanas sistēmu, izmantojot identificēšanas un autentificēšanas pakalpojumus (e-IDAS), kas sabiedrības locekļiem dotu iespēju vieglāk saņemt un apmainīties ar informāciju par pastāvošajām vai iespējamām Eiropas pilsoņu iniciatīvām tā, lai viņi varētu aktīvi piedalīties diskusijās un/vai paši atbalstīt iniciatīvas;
30. uzsver, ka vairākus Komisijas procesus, piemēram, tiešsaistes sabiedrisko apspriešanu, e-līdzdalības pasākumus un ietekmes novērtējumus, varētu uzlabot, plašāk izmantojot jaunās tehnoloģijas, lai sekmētu sabiedrības līdzdalību, palielinātu pārskatatbildību šajos procesos un ES iestāžu pārredzamību, kā arī uzlabotu Eiropas pārvaldību; uzsver, ka ir jāuzlabo sabiedriskās apspriešanas procesu efektivitāte un pieejamība pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam un ka tehniskajiem šķēršļiem jābūt pēc iespējas minimāliem;
31. uzsver, ka pilsoņiem sniedzama plašāka informācija par e-līdzdalības platformām, kas ES, valstu un vietējā līmenī jau pastāv;
32. aicina Komisiju paplašināt un attīstīt e-līdzdalību digitālā vienotā tirgus stratēģijas vidusposma pārskatīšanā, ko paredzēts sākt 2017. gadā, un sekmēt jaunu tādu instrumentu izstrādi un finansēšanu, kas saistīti ar Eiropas Savienības e-pilsonību; turklāt iesaka Komisijai pievērst uzmanību atvērtā pirmkoda risinājumiem, kurus varēti viegli ieviest visā digitālajā vienotajā tirgū; īpaši aicina Komisiju paredzēt atkalizmantot iepriekšējus projektus, piemēram, D-CENT platformu — ES finansētu projektu, kas nodrošināja tehnoloģiskus līdzdalības demokrātijas instrumentus;
33. uzsver, ka e-administrācijas attīstībai vajadzētu būt prioritātei gan dalībvalstīm, gan ES iestādēm, un atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgo un visaptverošo e-pārvaldes rīcības plānu, kam izšķiroši svarīga būs pienācīga īstenošana un pieejamā ES finansējuma koordinēšana dalībvalstīs sinerģijā ar dalībvalstu digitālās jomas aģentūrām un iestādēm; uzskata, ka būtu jādara vairāk, lai popularizētu atvērtos datus un uz atvērto pirmkodu balstītu IKT rīku un bezmaksas programmatūras izmantošanu gan ES iestādēs, gan dalībvalstīs;
34. aicina vairāk sadarboties ES līmenī un iesaka apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz e-demokrātijas projektiem kā veidu, kā virzīties uz tādu demokrātiju, kurai raksturīga lielāka līdzdalība un apspriešanās, kura reaģē uz pilsoņu prasībām un interesēm un kuras tiecas pilsoņus iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesos; norāda, ka ir jāzina, kāda ir pilsoņu attieksme pret attālinātas balsošanas internetā ieviešanu; aicina Komisiju nodrošināt sabiedrības viedokļa par balsošanu tiešsaistē neatkarīgu novērtējumu vai apspriešanu, veicot arī tās priekšrocību un trūkumu analīzi, kā par papildu iespēju pilsoņiem balsot, kas dalībvalstīm līdz 2018. gada beigām būtu jāapsver;
35. uzsver, ka e-demokrātijas instrumentu izmantošanā prioritāri jāaizsargā privātums un personas dati un jāveicina drošāka interneta vide, jo īpaši attiecībā uz informācijas un datu drošību, tostarp tiesības tikt aizmirstam, un jānodrošina garantijas pret novērošanas programmatūru un avotu verificēšanas iespējas; turklāt aicina plašāk izmantot digitālos pakalpojumus, kuru pamatā ir svarīgākie katalizatori, piemēram, droša un šifrēta digitālā identitāte, saskaņā ar eIDAS regulu; atbalsta drošus digitālos publiskos reģistrus un elektronisko parakstu validāciju nolūkā novērst krāpniecisku daudzkārtēju saziņu, bet ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Eiropas un starptautiskie cilvēktiesību standarti un Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra; visbeidzot, uzsver, ka drošības jautājumiem nevajadzētu kļūt par šķērsli personu un grupu iekļaušanai demokrātiskajos procesos;
36. uzsver, ka jāuzlabo demokrātija, izmantojot tehnoloģijas, kas būtu jālieto drošā vidē, ko neapdraud tehnoloģisku rīku (piemēram, spambotu, anonīmas profilēšanas un identitātes piesavināšanās) ļaunprātīga izmantošana, un atgādina, ka jāievēro augstākie juridiskie standarti;
37. atgādina, ka korupcijas, krāpšanas, sliktas pārvaldības un citu tādu pārkāpumu atklāšanā, kuri apdraud sabiedrības veselību un drošību, finanšu integritāti, cilvēktiesības, vidi un tiesiskumu, un sabiedrības tiesību uz informāciju nodrošināšanā ļoti svarīgi ir trauksmes cēlēji (galvenokārt internetā);
38. mudina ievēlētos pārstāvjus aktīvi piedalīties jau pastāvošos pilnīgi neatkarīgos forumos un izmantot jaunos medijus un IT platformas, lai veicinātu diskusijas un apmainītos ar viedokļiem un priekšlikumiem ar pilsoņiem (e-parlaments), iedibinot ar tiem tiešas saiknes; aicina Eiropas Parlamenta politiskās grupas un Eiropas politiskās partijas paplašināt sabiedrisku diskusiju un e-līdzdalības iespējas;
39. aicina EP deputātus un pārējās ES iestādes turpināt sava darba pārredzamības uzlabošanu, īpaši pašreizējos sarežģītajos politiskajos apstākļos, un prasa, lai publiskā sektora iestādes apsver iespēju izveidot digitālas platformas, arī jaunākos IT rīkus; mudina ievēlētos pārstāvjus izmantot šos rīkus un lietderīgi sazināties un iesaistīties konstruktīvā dialogā ar vēlētājiem un ieinteresētajām personām, lai informētu par ES un parlamentārajām darbībām un tādējādi padarītu atvērtāku politikas veidošanas procesu un palielinātu izpratni par Eiropas demokrātiju;
40. atzinīgi vērtē Parlamenta iniciatīvas e-līdzdalības jomā; atbalsta pastāvīgos centienus stiprināt Parlamenta reprezentatīvo raksturu, leģitimitāti un efektivitāti un mudina deputātus plašāk izmantot jaunās tehnoloģijas, lai pilnībā atraisītu to potenciālu, bet ņemot vērā nepieciešamos ierobežojumus, kas izriet no tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību; norāda, ka ir plašāk jāapdomā, kā panākt, ka EP deputāti labāk izmanto IKT — attiecībā ne tikai uz saziņu ar sabiedrību, bet arī likumdošanu, lūgumrakstiem, apspriešanos un citiem ikdienas darbā svarīgiem aspektiem;
41. mudina politiskās partijas ES un valstu līmenī maksimāli izmantot digitālos rīkus, lai izstrādātu jaunus veidus, kā veicināt iekšējo demokrātiju, tostarp pārredzamību pārvaldības, finansēšanas un lēmumu pieņemšanas procesos, un lai būtu iespējama labāka saziņa ar partijas locekļiem, atbalstītājiem un pilsonisko sabiedrību, kā arī labāka viņu līdzdalība; turklāt mudina tās uzturēt augstu pārredzamības un pārskatatbildības līmeni attiecībā pret pilsoņiem; šajā nolūkā ierosina apsvērt iespējamas Eiropas politisko partiju statusa izmaiņas, kas aptvertu un sekmētu e-līdzdalības praksi;
42. aicina ES un tās iestādes būt atvērtākām eksperimentēšanai ar jaunām e-līdzdalības metodēm, piemēram, kopradīšanu, gan ES līmenī, gan dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī, ņemot vērā dalībvalstīs jau izstrādātu paraugpraksi, un šajā nolūkā sākt īpašus izmēģinājuma projektus; taču atkārto, ka šādi pasākumi jāpapildina ar izpratnes palielināšanas kampaņām, lai izskaidrotu šo rīku sniegtās iespējas;
43. aicina Eiropas iestādes sākt līdzdalības procesu, kura mērķis būtu izstrādāt Eiropas interneta tiesību hartu, par atsauces punktu cita starpā izmantojot Itālijas Deputātu palātas 2015. gada 28. jūlijā publicēto Interneta tiesību deklarāciju, lai sekmētu un garantētu visas tiesības, kas saistītas ar digitālo jomu, arī īstas tiesības uz piekļuvi internetam un tīkla neitralitāti;
44. norāda, ka pašlaik internetā atrodama bagātīga un neviendabīga informācija, un uzsver, ka iedzīvotāju kritiskās domāšanas spējas būtu jāstiprina, lai viņi spētu labāk atšķirt uzticamu informācijas avotu no neuzticama; tāpēc mudina dalībvalstis pielāgot un atjaunināt tiesību aktus, lai risinātu aktuālās problēmas, un pilnībā īstenot pastāvošos tiesību aktus par naida kurināšanu — gan bezsaistē, gan tiešsaistē — un panākt to izpildi, vienlaikus garantējot pamattiesības un konstitucionālās tiesības; uzsver, ka Savienībai un tās dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt pasākumus un rīcībpolitiku ar mērķi stiprināt tālāknododamas, kritiskas un radošas domāšanas prasmes, digitālās prasmes un medijpratību, kā arī iekļaušanu un zinātkāri iedzīvotāju, īpaši jauniešu, vidū, lai viņi spētu pieņemt informētus lēmumus un konstruktīvi līdzdarboties demokrātiskajos procesos;
°
° °
45. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0382.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0288.
PASKAIDROJUMS
Jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izstrāde un lietošana būtiski ietekmē mūsdienu sabiedrību. Tā ir ievadījusi lielu tehnoloģisko revolūciju, kuras avangardā ir internets un dažādie komunikācijas un sociālās saziņas tīkli, ko tas darījis iespējamus. Tie ietekmē arī politikas jomu, it sevišķi pilsoņu līdzdalības metodes.
Jauno digitālās komunikācijas līdzekļu un atvērtu un sadarbības platformu uzplaukums ir pavēris ceļu jaunai paradigmai attiecībā uz komunikāciju, diskusijām un sociālo līdzdalību sabiedriskajās lietās un pielicis punktu tradicionālo mediju monopolam pilsoņu un politikas vidutāja lomā.
Šīs pārmaiņas notikušas apstākļos, kad ļoti lielas sabiedrības daļas ir aizvien vairāk pārņēmusi apātija un neuzticēšanās demokrātijai un tās darbībai. Lai gan pārstāvības demokrātija Eiropā joprojām turas uz stingriem pamatiem, tās reputāciju pēdējās desmitgadēs aptumšojusi aizvien lielāka sabiedrības neuzticēšanās to pārstāvošo institūciju modus operandi un darba rezultātiem. Šis bīstamais mūsu politiskās sistēmas vājais punkts skaidrojams ar vairākiem faktoriem. Ekonomikas lēmumi, ko dažkārt pieņēmušas bezpersoniskas un nekontrolējamas struktūras, darbodamās ārpus dalībvalstu demokrātijas sistēmām, ir izraisījuši asus konfliktus starp vietējo demokrātiju un pārvalstisko pārvaldi. Šie lēmumi ir tik tehniski sarežģīti, ka lielākajai daļai sabiedrības ir grūti tos izprast. Pēdējo 10 gadu globālā finanšu un ekonomikas krīze Rietumos ir smagi iedragājusi darbaļaužu un vidusšķiras sociālo statusu, novedot pie aizvien lielākas neapmierinātības ar sistēmu. Visbeidzot, korupcija dažās sistēmās un valstīs ir pamatīgi ierobežojusi pilsoņu uzticēšanos politikai un vēlētajiem pārstāvjiem.
Gan Eiropas Savienība, gan dalībvalstis saskaras ar aizvien asāku kritiku, kas uzsver nepieciešamību uzlabot dalībvalstu parlamentu, izpildvaras un administratīvā sektora iekšējo darbību un stiprināt demokrātiskās kontroles mehānismus. Pilsoņi, kļūdami aizvien labāk informēti, pieprasa lielāku iesaisti un pārredzamību lēmumu pieņemšanā un plašākas iespējas politikas un sabiedrības mijiedarbei.
Šajos apstākļos jaunu digitālās komunikācijas līdzekļu un atvērtu un sadarbības platformu uzplaukums var iedvesmot radošus, savstarpēji papildinošus risinājumus, kā uzlabot pārstāvības demokrātijas spējas un darbu, tādējādi stiprinot tās leģitimitāti. E-demokrātijas mērķis nav izveidot alternatīvu demokrātijas sistēmu, bet, kā teikts Eiropas Padomes Ieteikumā CM/Rec(2009)1, veicināt, nodrošināt un sekmēt pārredzamību, atbildīgumu, reaģēšanas spēju, iesaistīšanos, apspriešanu, iekļautību, pieejamību, līdzdalību, subsidiaritāti un sociālo kohēziju.
Šajā sakarā nošķirami trīs jēdzieni, lai gan tie, protams, daļēji pārklājas:
- e-pārvalde attiecas uz IKT izmantošanu publiskā sektora darbā, it īpaši — nolūkā cilvēkiem nodrošināt publisko iestāžu informāciju un pakalpojumus elektroniski (piemēram, atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas soda apmaksu);
- e-pārvaldība attiecas uz IKT izmantošanu tādu komunikācijas kanālu izveidei, kas ļauj iesaistīt dažādās ieinteresētās personas, kurām ir kas sakāms par politikas veidošanas procesu (piemēram, izmantojot elektronisku sabiedrisko apspriešanu par to, vai būtu jāmaina konkrēts braukšanas ātruma ierobežojums, vai vietējā budžeta apspriešanu);
- e-demokrātija attiecas uz IKT izmantošanu sabiedriskās apspriešanas un sabiedrības līdzdalības kanālu izveidei (piemēram, e-parlaments, e-iniciatīvas, e-balsošana, e-lūgumraksti, e-apspriešanās).
Pašreizējais stāvoklis ES
Kopš 2009. gada Komisija īpašu uzmanību ir pievērsusi e-līdzdalībai un e-pārvaldībai. Komisija jau rīko sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējumus tiešsaistē, galvenokārt pirms tiesību aktu projektu iesniegšanas, lai palielinātu sabiedrības līdzdalību un uzlabotu Eiropas pārvaldību. Šos procesus būtu iespējams uzlabot, ja jaunās tehnoloģijas būtu vieglāk izmantojamas un plašāk lietotas, lai rīcībpolitikas izstrādes ciklā iesaistītu visas ieinteresētās personas un lai stiprinātu Eiropas pārvaldību.
IKT varētu arī palīdzēt paplašināt un attīstīt gan e-pārvaldi, kas dotu iespēju virzīties uz demokrātiju, kurai raksturīga lielāka līdzdalība un apspriešanās, gan digitālo līdzdalību digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros.
Eiropas Parlaments ir publicējis vairākus pētījumus (piemēram, „Demokrātijas nākotne Eiropā: tendences, analīze un reformas” 2008. gadā un „E-sabiedrība, e-līdzdalība un e-balsošana: izredzes un izaicinājumi” 2012. gadā), kur analizēti jauni instrumenti un īpaši uzsvērti saistītie sarežģījumi.
Visbeidzot, ar Līgumu par Eiropas Savienību ieviests nebijis Eiropas Savienības līdzdalības demokrātijas instruments — Eiropas pilsoņu iniciatīva. Kopš 2012. gada, kad iniciatīva tika sākta, reģistrēti vairāk nekā 35 pieteikumi, no kuriem trim izdevās sasniegt 1 miljona parakstu slieksni un līdz ar to — saņemt oficiālu Komisijas atbildi. Jaunas tehnoloģijas varētu panākt plašāku šā jaunā instrumenta izmantošanu un uzlabot dažus tehniskus aspektus, piemēram, tiešsaistes parakstu vākšanas sistēmu.
E-demokrātija — lielas izredzes vai potenciāli riski?
Jaunām komunikācijas tehnoloģijām ir milzīgs potenciāls sekmēt pilsoņu līdzdalību demokrātiskajā sistēmā, un tās būtu jāuzskata par sabiedrisku labumu kā līdzeklis, ar ko palielināt demokrātijas pārredzamību un līdzdalību demokrātijā. Tām raksturīgā pārveides spēja nebūtu jāizmanto vēlēšanu procesos vien — tai vajadzētu vispusīgi aptvert pilsonisko līdzdalību politiskajos procesos, it īpaši trīs pārvaldes un pilsoņu saskarsmes veidus: tiešsaistes informāciju un digitālo apspriešanos un lēmumu pieņemšanu.
Šādu centienu iespaidā gan nevajadzētu novērst uzmanību no riskiem, kas saistīti ar jauno tehnoloģiju laikmetu, vai aizmirst, ka tehnoloģija nekad nav pašmērķis, bet gan līdzeklis minēto problēmu risināšanai. Jo īpaši būtu jāņem vērā turpmāk norādītie aspekti.
- Digitālā plaisa: piekļuve jaunām tehnoloģijām ir priekšnosacījums to pārveides potenciāla īstenošanai demokrātiskajos procesos. Taču daudzās valstīs joprojām ir teritorijas, kur internets nav pieejams, un visās sabiedrībās ir lielas iedzīvotāju grupas, kam nav tīmekļa izmantošanai nepieciešamo tehnisko prasmju (cilvēki bez digitālajam iemaņām). - Krāpšana vēlēšanās: balsošanas sistēmas būtu jānodrošina pret jebkādiem pārkāpumiem, kas apdraudētu uzticamu elektorāta gribas izpausmi.
- Privātuma un personas datu aizsardzība. Tā kā absolūta datu drošība nav iespējama, privātums var tikt apdraudēts. Sabiedrības skatījumā šis ir īpaši jutīgs temats.
- Nepieciešamība gādāt par demokrātiskajiem procesiem. Demokrātiskajām procedūrām parasti vajadzīgas plašas diskusijas un kompromisi starp dažādiem viedokļiem. Internets ne vienmēr ir ideāli piemērota vieta, kur racionāli apspriesties un izsvērt argumentus. Tiešsaistē ne vienmēr ir iespējams atšķirt sabiedrības viedokli un viedokļus, kas aktīvāko interneta lietotāju darbošanās dēļ šķiet vairākuma viedokļi.
- Pieredze apliecina, ka informāciju un tīklus aizvien vairāk izmanto privātās interesēs, un šāda tendence var novest pie tā, ka specifiskas intereses maldīgi uzskata par vispārējām, tādējādi apdraudot ētiskumu un pārredzamību. Šauras IKT lietotpratēju un lobistu prasības nedrīkstētu dominēt pār visas sabiedrības vajadzībām.
Iespējama turpmākā virzība
Eksperti, iestādes, valdības un sabiedrība ir izteikuši dažādus ierosinājumus un ieteikumus. Pēc plašām diskusijām ar kolēģiem referents ir nonācis pie uzskata, ka ziņojumā varētu iekļaut šādus ierosinājumus, kas būtu skatāmi gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī:
- tā kā digitālā revolūcija jau ir visaptveroša un neizbēgami ietekmēs pilsoņu ikdienu, ieteicams nodrošināt izglītības un tehniskos līdzekļus, ar ko uzlabot IKT iemaņas, tādējādi sekmējot demokrātiju;
- joprojām nepieciešams rīkoties, lai palīdzētu novērst digitālo plaisu, visiem sabiedrības locekļiem nodrošināt vispārēju piekļuvi tehnoloģijām (e-iekļaušana) un veicināt drošāku interneta vidi, jo īpaši attiecībā uz informācijas un datu drošību, drošu digitālo publisko reģistru izveidi un unikālu elektronisko parakstu validēšanu nolūkā novērst krāpniecisku daudzkārtēju saziņu;
- digitālās tehnoloģijas varētu izmantot, lai uzlabotu sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtēšanas procesus, kas palīdzētu lēmumu pieņemšanas procesā uzlabot pārvaldību;
- jāsekmē un jāpopularizē mehānismi, kas sabiedrībai dod iespēju līdzdarboties un sazināties ar to pārstāvošajām iestādēm un to amatpersonām. IKT būtu jāsekmē piekļuve informācijai, pārredzamība, aktīva uzklausīšana, diskusijas, tāpēc tā varētu palīdzēt satuvināt sabiedrību un labāku lēmumu pieņemšanas procesu. Tām būtu jāveicina arī pārskatatbildība utt.;
- ievēlētie pārstāvji jāmudina aktīvi piedalīties jau pastāvošajos forumus, lai veicinātu diskusijas un viedokļu un priekšlikumu apmaiņu ar sabiedrību;
- jādalās paraugpraksē attiecībā uz e-demokrātijas projektiem kā veidu, kā virzīties uz tādu demokrātiju, kurai raksturīga lielāka līdzdalība un apspriešanās un kura reaģē uz pilsoņu prasībām un interesēm;
- jāizveido tīkli sadarbībai ar augstskolām un izglītības iestādēm nolūkā sekmēt jaunu komunikācijas un līdzdalības instrumentu un kanālu izpēti un ieviešanu;
- jāatbalsta Eiropas līmeņa sadarbība, it īpaši attiecībā uz Eiropas iestāžu pārredzamību un sabiedrības līdzdalību demokrātiskajā lēmumu pieņemšanā;
- jāsniedz politiskajām partijām jaunas iespējas, kā darboties atvērti un uzturēt saikni ar saviem locekļiem un atbalstītājiem.
Noslēgumā jāuzsver, ka tehniskas inovācijas pašas par sevi nenovērsīs sabiedrības neapmierinātību ar politiku un nenesīs jēgpilnas pārmaiņas mūsu demokrātijā. Šīs krīzes cēloņi sakņojas dziļi un ir saistīti ar īstenoto rīcībpolitiku, kā arī ar aizvien lielāko globalizāciju un neapmierinātību ar Eiropas demokrātisko sistēmu un to iestāžu darbību. Taču digitālās revolūcijas dēļ mums ir pastāvīgi un rūpīgi jāapdomā, kā to varētu jēgpilni izmantot, lai ne vien novērstu maldīgi optimistisku skatījumu uz tās priekšrocībām mūsdienu parlamentārās demokrātijas problēmu risināšanā, bet arī izvairītos no jaunām problēmām, kas ar IKT, izrādās, nav atrisināmas.
Kultūras un izglītības komitejas ATZINUMS (14.10.2016)
Konstitucionālo jautājumu komitejai
par e-demokrātiju Eiropas Savienībā — iespējas un problēmjautājumi
(2016/2008(INI))
Atzinuma sagatavotāja: Isabella Adinolfi
IEROSINĀJUMI
Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzīst, ka informācijas sabiedrībā notiek nepārtrauktas un straujas izmaiņas, ka šīs izmaiņas ir novedušas pie dziļām pārmaiņām sabiedrībā kopumā, jo īpaši attiecībā uz izglītības un pilsoniskuma aspektiem, un atzīst izaicinājumus un iespējas, kas radušās saistībā ar dažādajiem IKT instrumentiem, jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem un citām jaunajam tehnoloģijām; šajā nolūkā mudina izstrādāt kritērijus, lai novērtētu pievienoto vērtību sadarbībai tiešsaistē;
2. norāda, ka arvien vairāk iedzīvotāju lieto IKT instrumentus un jaunos plašsaziņas līdzekļus un tehnoloģijas, lai iegūtu arvien plašāka veida informāciju, apmainītos ar viedokļiem un paustu savu viedokli, iesaistoties un piedaloties politiskajā dzīvē un kolektīvā lēmumu pieņemšanā vietējā, valsts un ES līmenī; tādēļ uzskata, ka ir būtiski svarīgi uzlabot digitālo iekļautību un prasmes, tādējādi likvidējot pastāvošo digitālo plaisu, kas ir viens no galvenajiem šķēršļiem aktīva pilsoniskuma īstenošanā;
3. atgādina, ka iedzīvotāju līdzdalībai demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā, izmantojot IKT instrumentus, vajadzīga juridiski piemērota vide, kas garantētu tiesības uz privātumu, vārda brīvību un neatkarīgu informāciju, kā arī ieguldījumi, ar kuru palīdzību iedzīvotāji, kas apguvuši atbilstīgu plašsaziņas līdzekļu un digitālo līdzekļu lietotprasmi un iemaņas, var pilnībā izmantot efektīvu un vienlīdzīgu piekļuvi IKT tehniskajai infrastruktūrai;
4. atgādina, ka ir nepieciešams visā Savienībā ieviest vērienīgus tehniskos standartus pastāvošās digitālās plaisas būtiskai un efektīvai samazināšanai atbilstoši konkrētajai situācijai dažādās dalībvalstīs; uzsver nepieciešamību nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā efektīvam, iekļaujošam, godīgam un drošam internetam, lai vienlaikus būtu aizsargāta vārda brīvība, tiesības uz privāto dzīvi, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību un tīkla neitralitātes principu, kā arī vienlīdzīgu piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem tiešsaistē un elektronisko identifikāciju; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā visus attiecīgos fiziskos, ģeogrāfiskos un sociālos šķēršļus tiešsaistes līdzdalībai neatkarīgi no ienākumiem vai sociālajiem un personīgajiem apstākļiem, jo īpaši mazāk pieejamos apgabalos, un izvairīties no jebkāda veida diskriminācijas, kā noteikts Pamattiesību hartas 21. pantā;
5. norāda uz pieaugošo sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu saskarsmes un saziņas vajadzībām un to izmantošanas pieaugumu kultūras un radošajā nozarē; norāda, ka paplašināta IKT izmantošana ikdienā un pilsoņu mūsdienu ikdienas dzīvē liek veicināt visu vecumu personu digitālo iekļaušanu, lai risinātu digitālās plaisas problēmu Eiropas Savienībā;
6. uzskata, ka, lai stiprinātu piederības sajūtu ES, veicinātu pilsonisko līdzdalību un sociālo iekļaušanu un sniegtu atbilstīgu informāciju un zināšanas par ES, tās vēsturi un vērtībām un pamattiesībām, lai veicinātu kritisku domāšanu un konstruktīvas publiskās debates par Eiropas Savienību, IKT instrumentiem un jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem un tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme un to loma kļūs arvien būtiskāka, nodrošinot sinerģiju ar bezsaistes kanāliem;
7. norāda, ka e-demokrātija var palielināt iedzīvotāju piederības sajūtu Eiropas Savienībai un ka tas ir īpaši svarīgi pašreizējā eiroskepses gaisotnē;
8. norāda, ka pašlaik internetā atrodama bagātīga un neviendabīga informācija, un uzsver, ka iedzīvotāju kritiskās domāšanas spējas būtu jāstiprina, lai viņi spētu labāk atšķirt uzticamu informācijas avotu no neuzticama; tāpēc mudina dalībvalstis pielāgot un atjaunināt tiesību aktus, lai risinātu jautājumus saistībā ar pašreizējām tendencēm, un pilnībā īstenot un ieviest spēkā esošos tiesību aktus par naida kurināšanu, — gan bezsaistē, gan tiešsaistē, — vienlaikus garantējot pamattiesības un konstitucionālās tiesības; uzsver, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt pasākumus un politiku ar mērķi stiprināt plaši izmantojamu, kritisku, radošu domāšanu, digitālās prasmes un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, iekļaušanu un zinātkāri iedzīvotāju, īpaši jauniešu, vidū, lai viņi spētu pieņemt apzinātus lēmumus un dot ieguldījumu demokrātiskos procesos;
9. norāda, ka, lai gan IKT rīki sniedz plašu piekļuvi dažādiem informācijas avotiem, tie arī palīdz izplatīt zemas kvalitātes saturu, ko var būt grūti atšķirt no nopietniem un uzticamiem avotiem un kas var būt iedzīvotājus maldinošs; tālab uzsver, cik būtiska iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem, ir pienācīga plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apmācība;
10. aicina ievērot piesardzību, jo politiskas debates tiešsaistē bieži vien rada pārmērīgi polarizētus atzinumus un var būt vērstas uz naida kurināšanu, savukārt mēreniem viedokļiem bieži vien netiek veltīta pietiekama uzmanība;
11. atzīst, ka e-demokrātijai var būt pozitīva ietekme tikai tad, ja pilsoņi ir labi informēti, viņiem ir prasmes kritiski vērtēt nepareizu un neobjektīvu informāciju un viņi spēj identificēt propagandas mēģinājumus;
12. atzīst, ka iepriekšminētie riski un mērķi rada būtiskus uzdevumus skolotājiem un audzinātājiem formālās, neformālās un ikdienējās izglītības vidē; tādēļ aicina Savienību un tās dalībvalstis palielināt ieguldījumus mūžizglītībā un attīstībā, apvienojot tiešsaistes un bezsaistes metodes, veicinot savstarpēju mācīšanos, labākās prakses apmaiņu un spēju veidošanu, un radot iespējas mācīties un mācīt inovatīvā, iekļaujošā un nediskriminējošā veidā;
13. uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī, vajadzētu veicināt IKT mūžizglītības programmās digitālo līdzekļu lietotprasmi un integrācijas un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību, izstrādājot pasākumus un politikas jomas, tostarp pētniecību, padarot tos viegli pieejamus visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, jo īpaši meitenēm un sievietēm, LGBTI personām, cilvēkiem ar invaliditāti un citām sociāli nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām un minoritātēm; uzsver, ka šādas programmas būtu jāizstrādā un jāizmanto visu pilsoņu interesēs, vienlaikus pievēršoties problēmai un veicinot izpratni jautājumā par kiberiebiedēšanu, stigmatizāciju un citu veidu vardarbību tiešsaistē, un atstumšanu no politiskās dzīves, vienlaikus izvairoties no dalīšanas un diskriminācijas sabiedrībā;
14. uzsver, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas politisko lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, kā arī IKT nozarēs; norāda, ka sievietes un meitenes bieži vien saskaras ar dzimumu stereotipiem saistībā ar digitālajām tehnoloģijām; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt mērķtiecīgās programmās, kas veicina IKT apmācību un e-līdzdalību sievietēm un meitenēm, — jo īpaši tām, kas nāk no neaizsargātām un atstumtām grupām —, izmantojot formālu, neformālu un ikdienēju mācīšanos; norāda, ka ir ļoti svarīga nozīme visu vecumu cilvēku digitālai iekļaušanai, un aicina Komisiju šajā ziņā pilnībā izmantot IKT instrumentus un jaunos plašsaziņas līdzekļus un tehnoloģijas, lai sekmētu pozitīvu tiešsaistes dinamiku, kas veicina cilvēces attīstību, mieru un cilvēktiesības; uzskata, ka arī šajā sakarībā e-demokrātijas rīki var palīdzēt ierobežot demokrātijas trūkumu un politiskās līdzdalības samazināšanos Savienībā un veicināt iesaistīšanos un līdzdalību publiskajā jomā; aicina izstrādāt iniciatīvas, kas konkrēti adresētas jauniešiem, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo abas šīs sabiedrības daļas skar paaudžu plaisa; aicina attīstīt kritisku pieeju šādu tehnoloģiju izmantošanai, lai aizsargātu cilvēkus un jo īpaši bērnus no riskiem, kas ar tām saistīti;
16. atgādina, ka pilsoņu tālākai iesaistīšanai procesos saistībā ar Eiropas politiku ir potenciāls no jauna gūt viņu atbalstu Eiropas Savienībai, vienlaikus samazinot demokrātijas trūkumu Savienībā; tādēļ uzsver e-demokrātijas instrumentu potenciālu šajā jomā, vienlaikus atzīstot, ka pastāv ierobežojumi, kas izriet no to prasībām gan tehniskā līmenī (augsta līmeņa interneta izplatība, plaša mēroga bezvadu savienojamība, ātrgaitas interneta pieslēgums utt.), gan praktiskā līmenī (plašsaziņas līdzekļu un digitālo līdzekļu lietotprasme un iemaņas, pieejamās valodas utt.);
17. uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis īstenotu stratēģisku pārdomu procesu nolūkā izstrādāt un ieviest e-demokrātijas rīkus, kas spēj nodrošināt plašāku avotu klāstu neatkarīgas un uzticamas informācijas izplatīšanai, lai atbalstītu atvērtus un inovatīvus mācīšanās modeļus, ņemot vērā Eiropas kultūras un valodu daudzveidību un mazākumtautību grupu konkrētās intereses, uzlabot publiskās debates, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, un veicināt to aktīvu politisko iesaisti, izmantojot līdzdalības un tiešās demokrātijas mehānismus, kas spēj stiprināt un attiecīgā gadījumā papildināt līdzdalības demokrātiju;
18. norāda, ka, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi e-demokrātijas rīkiem, svarīga nozīme ir daudzvalodu tulkošanai, kad informācija ir jāizplata un tā jāizlasa visiem iedzīvotājiem, valstīs, kurās ir vairāk nekā viena valsts valoda, un tiem iedzīvotājiem, kas nāk no atšķirīgām etniskām grupām;
19. brīdina, ka, lai gan e-demokrātijas instrumenti varētu būt noderīgi iedzīvotāju iesaistīšanā Eiropas procesos, tie neaizstāj tradicionālos demokrātiskos instrumentus, un to rezultātus nevajadzētu uzskatīt par kopumā reprezentatīvu pilsoņu viedokļu izpausmi;
20. uzsver, ka e-demokrātijas rīkiem ir svarīga nozīme pārskatatbildības, pārredzamības un labas valsts pārvaldes pārvaldības veicināšanā, paplašinot sabiedriskās apspriešanas, jo šie rīki ļauj iedzīvotājiem iesaistīties aktīvā dialogā kā „rakstošiem-lasošiem dalībniekiem” (wreaders) vietējā, valsts un Eiropas politiskajā dzīvē; uzskata, ka, lai sekmīgi veicinātu pilsoņu iesaistīšanos un uzticību, nepieciešamas pārmaiņas valsts pārvaldes kultūrā, aptverot lielāku pārskatatbildību un kontroli; aicina Komisiju un dalībvalstis padarīt apspriešanos ar ieinteresētajām personām, politikas veidošanas un likumdošanas procesus vēl pārredzamākus, pieejamākus, lielākā mērā digitalizētus, konsultatīvākus, iekļaujošākus, uzticamākus, pārskatatbildīgākus un taisnīgāus, paverot iespējas pilsoņiem un apvienībām veikt ievēlēto pārstāvju tiešu kontroli un aktīvu uzraudzību;
21. uzsver, ka saskaņā ar ESAO veikto analīzi e-demokrātijai ir trīs dimensijas, proti, informēšana, apspriešanās un aktīva līdzdalība; norāda, ka tādēļ ir vajadzīga valsts pārvaldes kultūra, organizatoriskā kultūra, īpašas prasmes, konkrēti dalības noteikumi un procedūras, un efektīva iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesos;
22. uzskata, ka e-demokrātija var palielināt lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību pārstāvības demokrātijā un ka tai var būt pozitīva ietekme uz pilsoņu uzticēšanos pārstāvjiem, kurus viņi ievēlējuši;
23. uzsver, ka drošības problēmas, ko rada e-demokrātijas rīki, būtu jārisina saprātīgā un samērīgā veidā, izmantojot pārredzamas, drošas un dalītas vadības mehānismus, atkārtojot preventīvus pasākumus, kas jau ir nepieciešami bezsaistes vidē, jo īpaši, lai nepieļautu krāpšanu un manipulācijas tiešsaistes balsošanā, nodrošinātu pilsoņu tiesības uz privātumu un viņu personas datu aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu, trešo personu uzraudzības programmatūru un citu iejaukšanos;
24. norāda, ka drošības, pārredzamības un demokrātiskas kontroles mehānismi visā e-demokrātijas procedūrā ir būtiski, lai nodrošinātu pilsoņu tiesības uz privātumu un to, lai viņi netiktu uzraudzīti;
25. aicina Komisiju izstrādāt un īstenot konkrētus izmēģinājuma projektus, kas paredzēti digitālajā programmā, kā arī turpināt sniegt atbalstu, izmantojot citus atbilstīgus ES fondus un programmas, piemēram, „Eiropa pilsoņiem”, īpašu uzsvaru liekot uz jauniešu mobilitāti un līdzdalību, ar mērķi sekmēt un nostiprināt atbildīga un aktīva Eiropas pilsoniskuma programmas, lai patiesi nostiprinātu demokrātiju kā politisko un sociālo pieredzi, kura jāapgūst, jāpiedzīvo un jāpieņem un kurā jādalās;
26. aicina Komisiju turpināt atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt un nostiprināt atbildīgu un aktīvu Eiropas pilsoniskumu, jo īpaši Erasmus +, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, Eiropas strukturālos un investīciju fondus un programmas „Apvārsnis 2020” un „Radošā Eiropa”; šajā sakarībā aicina nostiprināt un uzlabot eTwinning, European Schoolnet un E-Teaching platformu un tādas programmas kā Eiropas Brīvprātīgo dienests, kas veicina aktīvu pilsoniskumu.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
11.10.2016 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 2 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Jill Evans, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Luigi Morgano, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Therese Comodini Cachia, Ilhan Kyuchyuk, Emma McClarkin, Hannu Takkula |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marco Affronte |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
9.2.2017 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
15 1 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Richard Corbett, Diane James, Ramón Jáuregui Atondo, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Helmut Scholz, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Claudia Țapardel |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Max Andersson, Diane Dodds, Sylvie Goulard, Enrique Guerrero Salom, Jérôme Lavrilleux, Rainer Wieland |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Isabella Adinolfi, Ramón Luis Valcárcel Siso |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
15 |
+ |
|
ALDE |
Sylvie Goulard, Maite Pagazaurtundúa Ruiz |
|
EFDD |
Isabella Adinolfi |
|
GUE/NGL |
Helmut Scholz, Barbara Spinelli |
|
PPE |
Jérôme Lavrilleux, György Schöpflin, Ramón Luis Valcárcel Siso, Rainer Wieland |
|
S&D |
Richard Corbett, Enrique Guerrero Salom, Ramón Jáuregui Atondo, Pedro Silva Pereira, Claudia Țapardel |
|
VERTS/ALE |
Max Andersson |
|
1 |
- |
|
NI |
Diane James |
|
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Balsojumu labojumi |
|
+ |
|
|
- |
|
|
0 |
|
|