ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Marine Le Pen imunitāti

28.2.2017 - (2016/2295(IMM))

Juridiskā komiteja
Referente: Laura Ferrara

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Marine Le Pen imunitāti

(2016/2295(IMM))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt deputātes Marine Le Pen imunitāti, kuru Francijas Tieslietu ministrs zīmogu glabātājs Jean-Jaques Urovas nosūtījis 2016. gada 5. oktobrī saistībā ar izmeklēšanas procedūru, kuru Nantēras Pirmās instances tiesā ir ierosināta pret deputāti Marine Le Pen par vardarbīga rasktura islāmistu attēlu izplatīšanu savā Twitter kontā,

–  pēc deputātes Marine Le Pen pārstāvja Jean-François Jalkh uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu[1],

–  ņemot vērā Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0047/2017),

A.  tā kā Francijas tiesu iestādes ir pieprasījušas atcelt Eiropas Parlamenta deputātes un Nacionālās frontes (NF) priekšsēdētājas Marine Le Pen imunitāti, jo pret viņu ir ierosināta procedūra par tādu vardarbīga rakstura attēlu izplatīšanu Twitter vietnē 2015. gada 16. decembrī, kuros ir redzams, kā teroristiskais grupējums Da’esh izpilda nāvessodu trim saviem ķīlniekiem, un kuriem ir pievienots komentārs „Redziet, kas ir Da’esh”, pēc tam, kad tīmekļa radiostacijā RMC tika sniegta intervija, kurā NF popularitātes pieaugums tika salīdzināts ar teroristiskā grupējuma Da’esh darbību;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta tiesu praksi kāda no šā likumdevēja deputāta imunitāti var atcelt, ja iespējami aizskarošajiem izteikumiem un/vai attēliem nav nekāda tieša vai acīmredzama sakara ar tās personas darbu Eiropas Parlamenta deputāta amatā, pret kuru ir ierosināta attiecīgā procedūra, un ja šie izteikumi nav izdarīti vai attēli publiskoti, paužot viedokli vai balsojot minēto funkciju ietvaros, saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu un Francijas Republikas konstitūcijas 26. pantu;

C.  tā kā papildus tam saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

D.  tā kā tādu vardarbīga rakstura attēlu izplatīšana, kas var aizskart cilvēka cieņu, ir uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Francijas Kriminālkodeksa 227-24., 227-29, 227-31.pantā.

E.  tā kā 6-1. pantā Francijas 2004. gada 21. jūnija likumā Nr. 2004-575 par digitālās ekonomikas uzticamību, kurā ir iestrādāta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Elektroniskās tirdzniecības direktīva), ir minēta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju darbība, nevis individuāla darbība;

F.  tā ka, neskatoties uz to, ka Marine Le Pen publicētie attēli ir pieejami visiem tīmekļa meklētājā Google un ir plaši kopēti tīmeklī pēc to sākotnējās publicēšanas, to vardarbīgais raksturs joprojām ir tāds, ka tie tomēr var aizskart cilvēku cieņu;

G.  tā kā viena no ķīlniekiem James Foley ģimene 2015. gada 17. decembrī, proti, pēc tiesu iestāžu pieprasījuma, prasīja attēlus dzēst, un tā kā pēc šī pieprasījuma deputāte Marine Le Pen dzēsa tikai James Foley fotogrāfiju;

H.  tā kā laiks, kurā tika veikta pret deputāti Marine Le Pen ierosinātā tiesas procedūra, atbilst to procesu parastajam ilgumam, kurus ierosina, pamatojoties uz preses un citu saziņas līdzekļu publikācijām, un tā kā līdz ar to nav pamata aizdomām par fumus persecutionis, proti, par situāciju, kas pēc savām pazīmēm liktu domāt par nodomu vajāt kādu konkrētu personu;

I.  tā kā Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantā ir paredzēts, ka Parlamenta deputātu saistībā ar kriminālnoziegumu vai kriminālpārkāpumu var aizturēt vai viņam var piemērot kādus citus brīvības atņemšanas vai ierobežošanas pasākumus tikai ar Parlamenta atļauju;

J.  tā kā Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz noteikt kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz spriest par to, vai ir vai nav pamata noteikt kriminālsodu par aktiem, kas viņam tiek inkriminēti,

1.  nolemj atcelt Marine Le Pen deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Francijas Republikas kompetentajai iestādei un deputātei Marine Le Pen.

• [1]  Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19 marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.

PASKAIDROJUMS

I.  FAKTISKIE APSTĀKĻI

2016. gada 24. oktobra plenārsēdē priekšsēdētājs saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu paziņoja, ka ir 2016. gada 5. oktobrī ir saņēmis Francijas tieslietu ministra zīmogu glabātāja Jean-Jacques Urvoa vēstuli, kurā viņš prasa atcelt Marine Le Pen imunitāti. Saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu priekšsēdētājs šo pieprasījumu nodeva Juridiskajai komitejai.

Izmeklēšanas procedūru pret Marine Le Pen ierosināja Francijas tiesu iestādes pēc tam, kad viņas Twitter kontā 2015. gada 16. decembrī tika ievietoti trīs vardarbīga rakstura attēli, kas var aizskart cilvēka cieņu un kuros ir redzams, kā teroristu grupējums Da’esh izpilda nāvessodu trim saviem ķīlniekiem. Trijos neretušētos attēlos bija redzams ASV valstspiederīgais ķīlnieks James Foley, kam bija nocirsta galva, Jordānijas pavalstnieks pilots Moaz Al-Kazabeh, kas tika sadedzināts dzīvs krātiņā, un Sīrijas kareivis Ammar Zidano, kuru dzīvu sabrauca tanka kāpurķēdes. Foto attēliem bija pievienoti Marine Le Pen komentāri: „Redziet, kas ir Da’esh!” Izrādījās, ka minētos attēlus publicēja pēc intervijas, kas notika tajā pašā dienā, kurā ar politologu Gilles Kepel sarunājās Jean-Jacques Bourdin radiostacijas RMC studijā un kurā tika salīdzināts Nacionālās frontes popularitātes pieaugums un Da’esh darbība. Tad Marine Le Pen pirms iespējami aizskarošo fotoattēlu publicēšanas uzrakstīja šādu komentāru: „Līdzība, kuru šorīt saskatīja Jean-Jacques Bourdin starp Da’esh un FN ir nepieņemama bezkaunība. Viņam ir jāatsauc savi nekrietnie izteikumi.”

Pēc tam, kad Francijas Republikas Nantēras tiesas prokurors uzzināja par faktiem un par izdarītajiem secinājumus, viņš pieprasīja, lai Centrālā cīņas pret informācijas un sakaru tehnoloģiju noziedzību biroja (OCLCTIC) kompetencē esošo lietu slēgt un nodot izskatīšanai Noziedzības pret personu apkarošanas dienestam (BRDP), kas atrodas Parīzē.

Nākamajā dienā — 2015. gada 17. decembrī — ķīlnieka James Foley ģimene pieprasīja trīs fotogrāfiju dzēšanu. Marine Le Pen dzēsa tikai James Foley attēlu, piebilstot: „Nezināju, ka tas bija James Foley attēls. Tas ir visiem pieejams Google meklētājā. Šorīt uzzināju, ka viņa ģimene man prasa to dzēst. Protams, ka es to nekavējoties izdarīšu.”

2016. gada 5. janvārī Marine Le Pen tika uzaicināta ierasties uz liecību sniegšanu vienā no Francijas Noziedzības pret personu apkarošanas dienesta (BRDP) birojiem. 2016. gada 4. janvārī Marine Le Pen advokāts David Dassa-Le Deist informēja izmeklētājus, ka viņa kliente uz minēto uzklausīšanu neieradīsies un ka viņa „atbildēs tikai, ja tas būs nepieciešams un pienācīgā formā, piekritīgās tiesas tiesneša priekšā”.

Francijas Republikas prokurore Catherine Denis 2016. gada 21. janvārī sāka sākotnējo izmeklēšanu par tādu vardarbīga rakstura attēlu izplatīšana, kas var aizskart cilvēka cieņu un ir uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Francijas Kriminālkodeksa 227-24., 227-29, 227-31.pantā un par kuru šajos pantos ir paredzēts sods.

2016. gada 31. martā Marine Le Pen tika uzaicināta ierasties uz paskaidrojumu sniegšanu pirmajā tiesas sēdē, kura bija nolikta 2016. gada 29. aprīlī plkst. 10.30. Advokāts David Dassa-Le Deist 2016. gada 28. aprīļa vēstulē informēja tiesu, ka Marine Le Pen uz tiesas sēdi nākamajā dienā neieradīsies, atsaucoties uz imunitāti, kuru viņa baudīja kā Eiropas Parlamenta deputāte, jo ierosinātais process ir uzskatāms par viņas vārda brīvības ierobežojumu. Viņš piemetināja: „gribu, lai jūs saprastu, ka es nevēršos pret jūsu tiesu, taču prokuratūras ierosinātā procedūra apdraud Francijas parlamenta deputātes vārda brīvību tik nozīmīgā jautājumā.”

Izmeklēšanas tiesas priekšsēdētāja vietniece Carole Bochter Versaļas Apelācijas tiesas vispārējam prokuroram nosūtīja pieprasījumu atcelt deputātes Marine Le Pen imunitāti, ko bija sastādījusi Francijas Republikas Nantēras Pirmās instances tiesas prokurore.

Vispārējais prokurors Marc Robert 2016. gada 7. septembrī pieprasījuma par deputātes Marine Le Pen imunitātes atcelšanu orģinālu lika nogādāt Francijas tieslietu ministram zīmogu glabātājam Jean Jacques Urvoas.

Tieslietu ministrs zīmogu glabātājs Jean Jacques Urvoas 2016. gada 5. oktobrī nosūtīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martin Schulz Versaļas Apelācijas tiesas ģenerālprokurora pieprasījumu atcelt deputātes Marine Le Pen parlamentāro imunitāti, lai varētu nopratināt par viņai inkriminētajiem faktiem.

II.  TIESĪBU NORMAS

a)  Eiropas tiesībās spēkā esošās normas

Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotais Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

„8. pants

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a) savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b) visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.

1976. gada 20. septembra Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās.

„6.2. pants

Eiropas Parlamenta deputāti bauda privilēģijas un imunitāti, kas viņiem piemērojama saskaņā ar 1965. gada 8. aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

Tiesas secinājumi 2011. gada 6. septembra spriedumā lietā Patriciello, C-163/10.

„Līgumam par ES, ESD un Euratom pievienotā protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka paziņojums, ko Eiropas Parlamenta deputāts izteicis ārpus Eiropas Parlamenta telpām un par ko viņa izcelsmes dalībvalstī ir uzsākts kriminālprocess par apmelojoša paziņojuma paušanu, ir viedoklis, kurš pausts, pildot deputāta pienākumus, un uz kuru attiecas šajā tiesību normā paredzētā imunitāte, tikai tad, ja šis paziņojums atbilst subjektīvam vērtējumam, kuram ir tieša un acīmredzama saikne ar šādu pienākumu pildīšanu. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai pamata lietā šie nosacījumi ir izpildīti.”

b)  Francijas tiesību normas

Francijas Republikas konstitūcija

„26. pants

Attiecībā uz parlamenta deputātiem nevar uzsākt tiesvedību, veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

Parlamenta locekli nedrīkst krimināllietā vai cita likumpārkāpuma lietā apcietināt, ne arī viņam piemērot jebkādus citus drošības līdzekļus, kas saistīti ar deputāta brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, ja asamblejas – kurā viņš darbojas – prezidijs nav devis atļauju. Šāda atļauja nav nepieciešama, ja [Parlamenta] locekli aiztur nozieguma vai delikta izdarīšanas laikā vai ir pasludināts notiesājošs spriedums.

Parlamenta locekļa aizturēšana, drošības līdzekļi, kas saistīti ar brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, vai tiesvedība tiek apturēti uz sesijas laiku, ja to prasa asambleja, kurā viņš darbojas.

Attiecīgā Asambleja automātiski tiekas papildu sēdēs, lai attiecīgā gadījumā ļautu īstenot iepriekš minētā punkta noteikumus.”

Francijas Kriminālkodekss

,,227-24. pants

Ja tiek izgatavots, pārvietots, izplatīts, izmantojot jebkurus līdzekļus un mēdijus, vardarbīga rakstura vēstījums, kurā ir izteikts aicinājums veikt teroristiskus, pornogrāfiskus vai potenciāli cilvēka cieņu nopietni aizskarošus aktus vai aicinājums nepilngadīgiem spēlēties veidā, kādā viņi var nodarīt fizisku kaitējumu, ja šāds vēstījums tiek laists apritē un ja šo vēstījumu var ieraudzīt vai kā citādi uztvert nepilngadīgais, pienākas brīvības atņemšana uz trim gadiem un 75 000 eiro soda naudas sods.

Ja šajā pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir veikts, publicējoties rakstiskajos vai audiovizuālajos medijos vai izdarot paziņojumus tiešsaistē, piemēro īpašas likumu normas, ar kurām reglamentē šos jautājumus, lai noteiktu atbildīgās personas.”

,,227-29. pants

Šajā nodaļā reglamentētajos noziedzīgajos nodarījumos vainojamās fiziskās personas var tikt sodītas, nosakot turpmāk izklāstītos papildsodus.

1. Aizliegums īstenot pilsoniskās, civilās un ģimenes tiesības, ievērojot 131-26. pantā regulējumu;

2. Maksimāli uz pieciem gadiem autovadīšanas tiesību apturēšana — šī apturēšana var tikt aprobežota ar braukšanu ārpus profesionālās darbības;

3. Autovadīšanas tiesību atcelšana, aizliedzot prasīt jaunu tiesību izsniegšanu maksimāli uz pieciem gadiem;

4. Aizliegums maksimāli uz pieciem gadiem izbraukt no Francijas Republikas;

5. Tā priekšmeta konfiskācija, kas tika izmantots vai tika paredzēts nolūkā veikt noziedzīgu nodarījumu, vai kas ir radies šā noziedzīgā nodarījuma veikšanas rezultātā;

6. Gan neatceļams aizliegums, gan aizliegums maksimāli uz desmit gadiem veikt profesionālu vai brīvprātīgu darbību, kas paredzētu parastu saskarsmi ar nepilngadīgajiem;

7. Pienākums iziet vecāka atbildības praksi, ievērojot 131-35-1. panta regulējumu;

8. Attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir reglamentēti 227-2. un 227-16. pantā, ievērojot 131-27. panta regulējumu, ir aizliegts ieņemt publisku amatu vai veikt profesionālu vai sociālu darbību, kuru veicot vai saistībā ar kuras veikšanu minētais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts, strādāt komerciāla vai industriāla rakstura profesijā, vadīt, pārvaldīt vai kontrolēt jebkurā kapacitātē tieši vai netieši gan savā, gan citu vārdā komerciālu vai industriālu uzņēmumu vai komercsabiedrību. Šos aizliegumus var noteikt kumulatīvi.”

,,227-31. pants

227-22.–227-27. pantā definētajos noziedzīgajos nodarījumos vainojamām personām var noteikt sociāli juridisku uzraudzību, ievērojot 131.-36-1.–131-36-13. panta regulējumu.”

2004. gada 21. jūnija Likums Nr. 2004-575 par digitālās ekonomikas uzticamību.

„1. pants, IV daļa

Tādējādi 1986. gada 30. septembra likuma Nr. 86-1067 par saziņas brīvību 1. pantā ir teikts, ka saziņa ar sabiedrību, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ir atļauta.

Šīs tiesības var aprobežot tikai tajā mērā, kādā to liek darīt, no vienas puses, cilvēka cieņas ievērošana, citas personas brīvības un īpašuma cienīšana, domas un viedokļu strāvojumu izpaušanas plurālistiskā rakstura nodrošināšana, un, no otras puses, sabiedriskās kārtības aizstāvība, vajadzība garantēt nacionālo drošību, publisko pakalpojumu pienākumi, tādas tehniskās problēmas, kas ir raksturīgas saziņas līdzekļiem, kā arī audiovizuālo pakalpojumu sniedzēja nepieciešamība ražot audiovizuālo produkciju.

Par saziņu ar sabiedrību, izmantojot elektroniskos līdzekļus, kas sabiedrībai ir pieejama pilnībā vai daļēji, un elektroniskās saziņas paņēmienu, uzskata jebkāda veida zīmju, signālu, rakstveida tekstu, attēlu, skaņu vai tādu ziņojumu pārraidi, kas nav kvalificējami kā privāta sarakste.

Par saziņu ar sabiedrību tiešsaistē uzskata jebkuru digitālo datu pārraidi, kas veikta pēc pieprasījuma vai pēc paša ierosmes un kas nav kvalificējama kā privāta sarakste, uzskata jebkuru elektroniskas saziņas paņēmienu, ar kuru var savstarpēji apmainīties ar informāciju starp nosūtītāju un saņēmēju.

Ar elektroniskā pasta sūtījumu uzskata jebkuru tekstveida, balss, skaņas vai grafisku paziņojumu, kas ir nosūtīts, izmantojot publiskus saziņas tīklus, un noglabāts tīkla serverī vai saņēmēja galaierīcē līdz brīdim, kad saņēmējs tam piekļūst.”

,,6-1. pants

Pārvaldes iestāde var pieprasīt, lai ikviena persona, kas ir minēta šā likuma 6. panta III daļā, vai personas, kas ir minētas šā paša 6. panta I daļas 2. punktā, dzēstu saturu, kas ir pretējs pantam 421-2-5 un 227-23. pantam, ja tas ir jādara, lai cīnītos pret aicinājumiem veikt terora aktus vai šādu aktu aizstāvību, kas ir reglamentēti kriminālkodeksa 421-2-5. pantā, vai pret tādu nepilngadīgo attēlu vai tēlu izplatīšanu, kas ir reglamentēta šā paša kodeksa 227-23. pantā. Tā vienlaikus par to informēt šā likuma 6. panta I daļas 1. punktā minētās personas.

Ja saturs dzēsts netiek 24 stundu laikā, pārvaldes iestāde var šā paša panta I daļas 1. punktā minētajām personām darīt zināmu to tiešsaiste saziņas ar sabiedrību pakalpojumu sniedzēju elektronisko adrešu sarakstu, kurās tiek pārkāpts minētais 421-2-5. pants un 227.-23. pants. Šīm personām tad ir nekavējoties jābloķē piekļuve šīm adresēm. Tomēr, ja šā 6. panta III daļā minētās personas šajā III daļā minēto informāciju nesniedz, pārvaldes iestāde var veikt šīs rindkopas pirmajā teikumā paredzēto paziņojumu, iepriekš neprasot dzēst materiālus saskaņā ar nosacījumiem, kas ir paredzēti šā panta pirmās rindkopās pirmajā teikumā.

Pārvaldes iestāde dzēšanas pieprasījumu un minēto sarakstu nodod attiecīgi pirmajā un otrajā rindkopā minētajai personai, kura ir kvalificēta un kuru šajā iestādē ir iecēlusi Nacionālā Informātikas un brīvību komisija uz pilnvaru laiku, kāds šai personai ir paredzēts minētajā komisijā. To nedrīkst izraudzīties no to personu vidus, kas ir minētas 1978. gada 6. janvāra likuma Nr. 78-17 par informātiku, datnēm un brīvību 13. panta I daļas 1. punktā. Kvalificētā persona nodrošina dzēšanas pieprasījumu un saraksta izveides, atjaunināšanas, nosūtīšanas un izmantošanas tiesiskumu. Ja tā konstatē neatbilstību likumam, tā jebkurā brīdī var pārvaldes iestādei ieteikt minētā pārkāpuma izbeigšanu. Ja pārvaldes iestāde šo ieteikumu ignorē, kvalificētā persona var vērsties kompetentajā administratīvās tiesas iestādē — vai nu pagaidu nolēmuma iegūšanai vai nolūkā ierosināt pilnvērtīgu tiesvedību.

Pārvaldes iestāde var meklētājiem un sarakstiem darīt zināmas arī elektroniskās adreses, kuru saturs ir pretējs kriminālkodeksa 421-2-5. pantam un 227-23. pantam, un šiem meklētājiem un sarakstiem ir jādara viss, kas nepieciešams, lai izbeigtu attiecīgā saziņas tiešsaistē ar sabiedrību pakalpojumu sniedzēja figurēšanu šajā meklētājā vai sarakstā. Ir jāpiemēro šā panta trešajā rindkopā paredzētā procedūra.

Trešajā rindkopā minētā kvalificētā persona katru gadu publisko darbības pārskatu par nosacījumiem, kādos tā strādā, un savas darbības rezultātiem, īpaši norādot dzēšanas pieprasījumu skaitu, dzēsto materiālu skaitu, dzēšanas pamatojumu un pārvaldes iestādei izteikto ieteikumu skaitu. Šo pārskatu iesniedz valdībai un parlamentam.

Šā panta piemērošanas nosacījumus precizē, izdodot dekrētu jo īpaši vajadzības gadījumā attiecībā uz to pamatoto izdevumu atlīdzību, kas izriet no uzņēmumiem paredzētajām saistībām.

Ja šajā pantā paredzētās saistības tiek pārkāptas, tiek noteikts šā likuma 6. panta VI daļas 1. punktā paredzētais sods.”

III.  APSVĒRUMI/PAMATOJUMS

Ņemot vērā Francijas Kriminālkodeksa 227-24., 227-29., 227-31. pantus, kuros ir noteikts, ka tādu vardarbīga rakstura attēlu izplatīšana, kas var aizskart cilvēka cieņu, ir noziedzīgs nodarījums un kuros par to ir noteikts sods, Francijas tiesu iestādes ir pieprasījušas atcelt Eiropas Parlamenta deputātes un NF priekšsēdētājas Marine Le Pen imunitāti pēc tam, kad viņa savā Twitter kontā 2015. gada 16. decembrī publiskoja attēlus, kuros ir redzama, kā teroristiskais grupējums Da’esh izpilda nāvessodu trijiem saviem ķīlniekiem, un kuriem ir pievienots komentārs „Redziet, kas ir Da’esh”, jo tīmekļa radiostācijā RMC pirms tam bija izskanējusi intervija, kurā NF popularitātes pieaugums bija salīdzināts teroristu grupējuma Da’esh darbību.

Vispirms, neskatoties uz to, ka minētie attēli ir pieejami visiem tīmekļa meklētājā Google un ir plaši kopēti tīmeklī pēc to sākotnējās publicēšanas, to vardarbīgais raksturs, kas var aizskart cilvēku cieņu, noliedzams nav, un līdz ar to publicēšana ir krimināli sodāma darbība.

Papildus tam 2004. gada 21. jūnija Francijas likuma Nr. 2004-575 par digitālās ekonomikas uzticamību 6-1. pantā ir paredzēts, ka kriminālprocesu neierosina pret personām, kas sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumus, gadījumos, kad vardarbīga rakstura attēlus dzēš 24 stundu laikā pēc tam, kad kompetentā iestāde ir informējusi par pienākumu attiecīgo saturu dzēst, un tajā ir konkrēti minēta tikai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju darbība, nevis privāta/individuāla rakstura darbība — kā tas, izrādās, ir šajā gadījumā. Šajā sakarībā uzreiz ir jāuzsver tas, ka deputāte Marine Le Pen dzēsa tikai ķīlnieka James Foley foto attēlus, bet ne pārējos divus attēlus.

Visbeidzot, laiks, kurā tika veikta pret deputāti Marine Le Pen ierosinātā tiesas procedūra, atbilst to procesu parastajam ilgumam, kurus ierosina, pamatojoties uz preses un citu saziņas līdzekļu publikācijām, nav pamata aizdomām par fumus persecutionis, proti, par situāciju, kas pēc savām pazīmēm liktu domāt par nodomu vajāt kādu konkrētu personu.

IV.  SECINĀJUMI

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem un Reglamenta 9. pantu, Juridiskā komiteja, uzklausījusi argumentus, ar kuriem atbalsta minētās deputātes imunitātes atcelšanu, un pret to, Eiropas Parlamentam iesaka atcelt deputātes Marine Le Pen parlamentāro imunitāti.

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.2.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Laura Ferrara, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Heidi Hautala, Virginie Rozière, Tiemo Wölken