ZIŅOJUMS par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos
8.3.2017 - (2016/2204(INI))
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Referente: Marijana Petir, Maria Lidia Senra Rodríguez
(Komiteju kopīgās sanāksmes — Reglamenta 55. pants)
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantu,
– ņemot vērā LESD Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,
– ņemot vērā LESD Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu,
– ņemot vērā Pekinas rīcības platformu,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gadā pieņemto Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvu 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006[4],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005[5],
– ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai 7. pantu,
– ņemot vērā 2008. gada 12. marta rezolūciju par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos[6],
– ņemot vērā 2011. gada 5. aprīļa rezolūciju par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos[7],
– ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā[8],
– ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par ģimenes uzņēmumiem Eiropā[9],
– ņemot vērā ANO Pasaules nodrošinājuma ar pārtiku komitejas 2016. gada 17. oktobra ieteikumus par lopkopību un pasaules nodrošinātību ar pārtiku, jo īpaši ieteikumus par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju veicināšanu,
– ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par veidiem, kādos KLP var uzlabot darbvietu izveidi lauku apvidos[10],
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A8-0058/2017),
Sieviešu lomas daudzfunkcionalitāte lauku apvidos
A. tā kā pēdējos gadu desmitos sociālekonomiskā situācija un dzīves apstākļi ir būtiski mainījušies un ļoti atšķiras gan dažādās dalībvalstīs, gan to iekšienē starp reģioniem;
B. tā kā sievietes sniedz būtisku ieguldījumu lauku ekonomikā un tā kā dažādošanas pasākumi un daudzfunkcionalitātes jēdziens, kas ir nepieciešams pamats ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, kaut gan tie vēl ne visur tiek pilnībā izmantoti, ir pavēruši sievietēm jaunas iespējas, pateicoties inovācijām un tādu jaunu koncepciju radīšanai, kuras dod iespēju piešķirt lauksaimniecībai jaunu dinamiku;
C. tā kā sievietes ļoti bieži veicina ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistīto papildu nodarbošanos attīstību lauku saimniecībās vai ārpus tām, radot iespēju lauku apvidos veiktām darbībām piešķirt reālu pievienoto vērtību;
D. tā kā lauku apvidos dzīvojošās sievietes nav viendabīga grupa, jo viņu situācija, nodarbošanās, devums sabiedrībai un galu galā viņu vajadzības un intereses gan dažādās dalībvalstīs, gan to iekšienē starp reģioniem ievērojami atšķiras;
E. tā kā sievietes aktīvi iesaistās lauksaimniecības darbībās, uzņēmējdarbībā un tūrisma nozarē un tā kā sievietēm ir nozīmīga loma lauku apvidu kultūras tradīciju saglabāšanā, kas var veicināt reģionālās identitātes veidošanu un/vai stiprināšanu;
F. tā kā laukos dzīvojošo sieviešu daudzveidīgā loma var ievērojami palīdzēt veidot mūsdienīgu sievietes tēlu Eiropas sabiedrībā;
G. tā kā vīriešu un sieviešu līdztiesība ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pamatprincips, bet tās veicināšana — viens no to galvenajiem mērķiem; tā kā dzimumu līdztiesības integrētā pieeja ir svarīgs instruments šā principa iekļaušanai ES politikas virzienos, pasākumos un darbībās, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību un apkarotu diskrimināciju nolūkā palielināt sieviešu aktīvu dalību darba tirgū un ekonomiskās un sociālās darbības; tā kā šis instruments attiecas arī uz ES struktūrfondiem un investīciju fondiem, tostarp uz ELFLA;
H. tā kā ģimenes lauku saimniecības ir izplatītākais lauksaimniecības modelis ES-28 valstīs, jo 76,5 % darba nozarē veic lauksaimniecības īpašnieks vai tā ģimenes locekļi[11], un šis darbības modelis tādēļ būtu jāaizsargā; tā kā ģimenes lauku saimniecības veicina paaudžu solidaritāti un sociālo un vides atbildību, tādējādi veicinot lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību;
I. tā kā augošas urbanizācijas apstākļos ir būtiski noturēt aktīvus, dinamiskus un pārtikušus iedzīvotājus lauku apvidos, pievēršot īpašu uzmanību apvidiem, kuros ir dabas radīti ierobežojumi, jo no tā ir atkarīga vides un ainavas saglabāšana;
J. tā kā iedzīvotāju novecošana kopā ar lauksaimnieciskās darbības apmēru sarukumu un ekonomikas lejupslīdi ES lauku apvidos ir daži no galvenajiem cēloņiem tam, ka lauku apvidos samazinās iedzīvotāju skaits un sievietes atstāj šos apvidus, tādējādi negatīvi ietekmējot ne tikai darba tirgu, bet arī sociālo infrastruktūru; tā kā šo tendenci varēs apturēt tikai tad, ja Eiropas iestādes un valdības darīs visu iespējamo, lai panāktu, ka sieviešu darbs un tiesības gūst lielāku atzinību, un lai nodrošinātu lauku apvidiem nepieciešamos pakalpojumus, kas sniedz iespēju līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi;
K. tā kā lauku tūrisms, kas ietver preču un pakalpojumu sniegšanu laukos ar ģimeņu un kooperatīvo uzņēmumu starpniecību, ir zema riska nozare, kas rada darbavietas, sniedz iespēju apvienot personīgo un ģimenes dzīvi ar darbu un iedrošina lauku iedzīvotājus, jo īpaši sievietes, palikt laukos,
L. tā kā ekonomikas krīze ir ietekmējusi Eiropas Savienību un ir smagi skārusi daudzus lauku apvidus un reģionus; tā kā krīzes sekas joprojām ir jūtamas un jaunieši lauku apvidos saskaras ar augstu bezdarba un nabadzības līmeni un iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas jo īpaši ietekmē sievietes; tā kā sievietes tieši izjūt krīzes ietekmi, vadot savas lauku saimniecības un mājsaimniecības;
M. tā kā šāda situācija rada ievērojamas problēmas kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), kurai būtu jānodrošina lauku apvidu attīstība, vienlaikus vairojot to potenciālu;
N. tā kā ir nepieciešams saglabāt ilgtspējīgu un dinamisku lauksaimniecības nozari kā lauku apvidu fundamentālu ekonomisko, vides un sociālo bāzi, kas veicinātu lauku attīstību, ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, bioloģisko daudzveidību un darbvietu izveidi;
O. tā kā sīksaimniecību un ģimenes lauku saimniecību primāro pārtikas ražotāju statuss ir jāuzlabo un to lauksaimniecības un lopkopības darbības ir jāsaglabā, veicinot inovāciju un ES līmenī tām nodrošinot adekvātus finanšu līdzekļus, kā arī īstenojot tām paredzētus pasākumus; tā kā laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gadam Eiropas Savienībā darbību pārtrauca 2,4 miljoni lauku saimniecību, no kurām vairākums bija sīksaimniecības vai ģimenes lauku saimniecības, un tas lauku apvidos palielināja bezdarbu;
P. tā kā dažādošanas pasākumu veicināšana un īsu piegādes ķēžu attīstīšana, kā arī ražotāju organizāciju veidošanās veicināšana var palīdzēt nostiprināt noturību nozarē, kurai jārisina tādas problēmas kā negodīga tirdzniecības prakse un arvien pieaugoša tirgu nestabilitāte;
Q. tā kā ir svarīgi atbalstīt un veicināt sieviešu līdzdalību lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, jo viņas galvenokārt darbojas ražošanas un pārstrādes jomā;
R. tā kā piekļuve mūžizglītībai, iespējām panākt, ka tiek oficiāli atzītas prasmes, kas iegūtas neformālos apstākļos, un iespējai pārkvalificēties un iegūt prasmes, kuras var izmantot darba tirgū, kas dinamiski attīstās, ir svarīgs lauku apvidu sieviešu nodarbinātības palielināšanas priekšnosacījums;
S. tā kā kooperatīviem, savstarpējām sabiedrībām, sociālajiem uzņēmumiem un citiem alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem ir milzīgas iespējas stimulēt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un radīt lauku apvidū dzīvojošajām un lauksaimniecības nozarē strādājošajām sievietēm iespējas ekonomikā;
T. tā kā nolūkā panākt dzimumu līdztiesību lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē, kā arī tūrismā un citās lauku apvidos izplatītās nozarēs, ir nepieciešama sieviešu un meiteņu iekļaušana izglītībā un mūžizglītībā, jo īpaši tādās jomās kā dabaszinātnes, tehniskās zinātnes, inženierzinātnes un matemātika (STEM), kā arī uzņēmējdarbībā;
Problēmas, ar kurām saskaras sievietes lauku apvidos
U. tā kā sievietes veido nedaudz mazāk par 50 % no kopējā darba spējīgā vecumā esošo iedzīvotāju skaita ES lauku apvidos, bet tikai aptuveni 45 % no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; tā kā daudzas sievietes nemaz netiek ne reģistrētas kā bezdarbnieces, ne iekļautas bezdarba statistikā un nav skaidru datu par sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecībā kā lauku saimniecību īpašniecēm vai darbiniecēm;
V. tā kā tajos ES apvidos, kas ir galvenokārt lauku apvidi, 2009. gadā bija nodarbināts tikai 61 % sieviešu vecumā no 20 līdz 64 gadiem[12]; tā kā daudzās dalībvalstīs sievietēm lauku apvidos ir ierobežota pieeja nodarbinātībai un viņu izredzes strādāt lauksaimniecībā ir mazas, tomēr sievietēm ir ārkārtīgi svarīga loma lauku attīstībā un sociālajā struktūrā, jo viņas mājsaimniecībām nodrošina ienākumus vai uzlabo dzīves apstākļus tajās;
W. tā kā 2014. gadā sievietes ir nostrādājušas aptuveni 35 % no kopējā lauksaimniecības nozarē nostrādātā darba laika, veicot 53,8 % nostrādātā nepilna laika darba un 30,8 % nostrādātā pilna laika darba, tādējādi dodot ievērojamu ieguldījumu lauksaimnieciskajā ražošanā; tā kā lauksaimnieku laulāto un citu ģimenes sieviešu veiktais darbs lauku saimniecībās bieži ir absolūti nepieciešams, bet vienlaikus ir praktiski uzskatāms par „neredzamo darbu”, jo nav nodarbinātības statusa, kas šo darbu ļautu atzīt, bet tā veicējām — reģistrēties sociālā nodrošinājuma dienestā, tādējādi palīdzot izvairīties no situācijām, kurās viņām varētu zust tiesības, piemēram, uz slimības atvaļinājumu un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, un nodrošinot viņu finansiālo neatkarību;
X. tā kā dažās dalībvalstīs, piemēram, Francijā, pastāv dažādi juridiskie statusi, kas paredzēti sievām, kuras regulāri strādā saimniecībā (kolēģe, darbiniece vai saimniecības vadītāja), un ļauj nodrošināt viņām pienācīgu sociālo aizsardzību pret nedrošības gadījumiem viņu personīgajā dzīvē un darbā;
Y. tā kā apmēram 30 % lauku saimniecību ES vada sievietes; tā kā lauksaimniecībā strādā ievērojams sieviešu skaits un lielākā daļa šo sieviešu ir saimniecības īpašnieku sievas, respektīvi, 80,1 % visu sievu 2007. gadā[13];
Z. tā kā lauku saimniecības īpašnieks ir vienīgā persona, kas ir minēta banku dokumentos un saistībā ar subsīdijām un uzkrātajām tiesībām, un vienīgā persona, kas pārstāv lauku saimniecību asociācijās un grupās; tā kā cilvēkiem, kuri nav lauku saimniecības īpašnieki, nav nekādu ar īpašumtiesībām saistītu tiesību (tiesības uz vienotajiem maksājumiem, piemaksas par zīdītājgovīm, vīnogulāju stādīšanas tiesības, ienākumi, utt.), un ka tas lauksaimnieces nostāda ļoti neaizsargātā un nelabvēlīgā stāvoklī;
AA. tā kā lauksaimniecības nozarē strādājošās sievietes varēs gūt labumu no viņām paredzētām atbalsta programmām tikai tad, ja viņas būs atzītas par īpašniecēm vai līdzīpašniecēm; tā kā Eiropas Savienībai vajadzētu veicināt to, ka sievietes kļūst par lauku saimniecību īpašniecēm vai līdzīpašniecēm, jo tas pozitīvi ietekmētu viņu stāvokli darba tirgū, tiesības uz sociālajām garantijām un ekonomisko neatkarību, tādējādi palielinot viņu pamanāmību (un lielāku atzinību viņu devumam ekonomikā un saimniecības ienākumos) lauku apvidos un uzlabojot viņu piekļuvi zemei;
AB. tā kā lauku apvidos dzīvojošo sieviešu situācija būtu jāpadara redzamāka Eiropas, valsts un reģionu līmeņa statistikā, lai labāk izskaidrotu viņu lomu;
AC. tā kā jauniešu un sieviešu piekļuves palielināšana zemei uzlabotu paaudžu atjaunošanos lauksaimniecībā un veicinātu ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību;
AD. tā kā kvalitatīvu un izmaksu ziņā pieejamu sabiedrisko pakalpojumu, tostarp bērnu, vecu cilvēku un citu apgādājamo aprūpes, ieskaitot cilvēku ar invaliditāti aprūpes, nodrošināšana ir svarīga visiem lauku apvidu iedzīvotājiem; tā kā šādi pakalpojumi ir īpaši nozīmīgi darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanā, it īpaši sievietēm, jo viņas ierasti ir vairāk nodarbojušās ar jaunāko, apgādājamo un vecāko ģimenes locekļu aprūpi;
AE. tā kā sievietēm lauku apvidos ir daudzfunkcionāla loma, tāpēc šādi pakalpojumi palīdzētu viņām strādāt un turpināt veidot karjeru, vienlaikus nodrošinot taisnīgu ģimenes un aprūpes pienākumu sadalījumu;
AF. tā kā nolūkā uzlabot dzīves kvalitāti lauku apvidos būtiski svarīga ir tādu infrastruktūras elementu pieejamība kā transporta savienojumi, piekļuve ātrdarbīgam platjoslas internetam un mobilo sakaru datu pakalpojumiem, energoapgāde un kvalitatīvi sociālie, veselības aizsardzības un izglītības pakalpojumi;
AG. tā kā platjoslas pakalpojumu pārklājums visu ES-28 valstu lauku apvidos joprojām atpaliek no vidējā pārklājuma katrā valstī; tā kā 2015. gadā 98,4 % lauku mājsaimniecību bija vismaz vienas platjoslas tehnoloģijas pārklājumā, bet tikai 27,8 % bija pieejami nākamās paaudzes pakalpojumi; tā kā digitālā infrastruktūra, kas visos ES lauku apvidos vēl nav pilnībā attīstīta, var ievērojami atvieglot informācijas un izglītības iespēju pieejamību un lauku apvidu sieviešu apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi, un var kļūt par būtisku tā atbalsta elementu, kas nepieciešams, lai sievietes noturētu lauku apvidos;
AH. tā kā izglītība ir būtisks instruments līdztiesības kā vērtības veicināšanai un tā būtu jāveicina visās jomās, tas ir, ne tikai skolās, bet arī arodapmācībā un jo īpaši mācībās, kas paredzētas primārajam sektoram;
AI. tā kā vispārējo apstākļu uzlabošana lauku apvidos palīdzēs uzlabot tajās dzīvojošo sieviešu stāvokli;
AJ. tā kā sieviešu nozīmīgais ieguldījums vietējā un lauku attīstībā nav pietiekami atspoguļots viņu līdzdalībā atbilstošajos lēmumu pieņemšanas procesos, ņemot vērā to, ka sievietes lauku apvidos bieži ir nepietiekami pārstāvētas tādās lēmumu pieņemšanas struktūrās kā lauksaimniecības kooperatīvi, arodbiedrības un pašvaldības; tā kā ir ļoti svarīgi palielināt sieviešu pārstāvību šādās struktūrās;
AK. tā kā sievietes lauku apvidos izjūt arī dzimumu darba samaksas un pensiju apmēra atšķirību negatīvo ietekmi un šīs atšķirības dažās Savienības dalībvalstīs palielinās; tā kā tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš aktuālu statistikas datu iegūšanai par sieviešu nodarbinātību un viņu darba un dzīves apstākļiem lauku apvidos;
AL. tā kā līdz šim vēl nav izveidotas sievietēm lauku apvidos paredzētas tematiskās apakšprogrammas un sieviešu dalības līmenis lauku attīstības programmu instrumentos līdz 2014. gadam diemžēl bija zems; tā kā no 6,1 miljona mācību pasākumu dalībnieku tika 28 % bija sievietes; tā kā 19 % lauku saimniecībās modernizācijas nolūkā veikto materiālo ieguldījumu saņēmēju bija sievietes un 33 % dažādošanas pasākumu saņēmēju bija sievietes; tā kā attiecībā uz radītajām darbvietām 3. prioritārā virziena (lauku ekonomikas dažādošanas veicināšana) pasākumu īstenošanas rezultātā tikai 38 % saņēmēju bija sievietes,
1. uzsver sieviešu aktīvo loma lauku apvidos un atzīst ieguldījumu, ko sievietes dod lauku apvidu ekonomikai kā uzņēmējas, ģimenes uzņēmumu vadītājas un ilgtspējīgas attīstības veicinātājas; uzskata, ka no sociālās, ekonomiskās un vides perspektīvas sieviešu uzņēmējdarbība ir nozīmīgs lauku apvidu ilgtspējīgas attīstības balsts, kas tāpēc būtu jāveicina, jāiedrošina un jāatbalsta lauku attīstības stratēģijās un jo īpaši ar izglītības un profesionālās apmācības starpniecību, veicinot to, lai sievietes kļūtu par īpašniecēm, veicinot uzņēmēju tīklu veidošanos un ieguldījumu un kredīta pieejamību, sieviešu pārstāvību pārvaldes struktūrās un radot iespējas, kas vajadzīgas, lai atbalstītu jaunietes, pašnodarbinātās, nepilnu darba laiku un bieži vien slikti apmaksātu darbu strādājošas sievietes;
2. atzinīgi vērtē atbalstu, kas tiek sniegts lauku apvidu sievietēm, īstenojot iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai vietējās kopienas atzinīgi novērtētu šo sieviešu veikumu, kā arī uz tīklošanu orientētas iniciatīvas; jo īpaši uzsver sīksaimniecībās vai ģimenes lauku saimniecībās strādājošo sieviešu būtisko lomu, jo šīs saimniecības ir lauku apvidu galvenais sociālekonomiskais elements, kurš rūpējas par pārtikas ražošanu, tradicionālo zināšanu un prasmju saglabāšanu, nacionālās un kultūras identitātes saglabāšanu un vides aizsardzību; uzskata, ka lauksaimniecēm būs nozīmīga loma tādu sīksaimniecību un ģimenes lauku saimniecību turpmākas pastāvēšanas nodrošināšanā, kurām ir izredzes nākotnē;
3. uzskata, ka, ņemot vērā lauku apvidu sieviešu dažādās lomas, nodarbošanos un situāciju, viņu nodarbinātības iespēju uzlabošanai ir vajadzīga viņu vajadzībām un interesēm pielāgota palīdzība un atbalsts;
4. aicina Komisiju un dalībvalstis savās turpmākās attīstības darbībās prioritārā kārtā atbalstīt, sekmēt, atvieglot un veicināt lauku apvidu sieviešu piekļuvi darba tirgum un šajā sakarā izvirzīt ar pastāvīgu atalgotu darbu saistītus mērķus; tāpat aicina dalībvalstis savās lauku attīstības programmās iekļaut stratēģijas, kurās īpaša uzmanība tiek pievērsta sieviešu ieguldījumam stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;
5. norāda, ka sievietes lauku apvidos strādā dažādos darba tirgus segmentos, nevis tikai tradicionālās lauksaimniecības nozarē, un šajā sakarā uzsver, ka sievietes lauku apvidos var būt pārmaiņu veicinātājas attiecībā uz pāreju uz ilgtspējīgu un ekoloģiski labvēlīgu lauksaimniecību, un viņām var būt nozīmīga loma zaļo darbvietu izveidē;
6. aicina dalībvalstis mērķtiecīgāk izmantot un uzlabot informētību par Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, izmantot konkrētus ELFLA pasākumus, lai atbalstītu sieviešu nodarbinātību, veicināt un uzlabot dažādus darba attiecību režīmus sievietēm, ņemot vērā specifiskos apstākļus lauku apvidos, nodrošināt dažādus stimulus nolūkā atbalstīt ilgtspēju un jaunuzņēmumu un MVU attīstību un ieviest iniciatīvas, kuru mērķis būtu radīt jaunas un saglabāt esošās darbvietas lauksaimniecības nozarē un padarīt tās pievilcīgākas jaunietēm;
7. mudina dalībvalstis regulāri uzraudzīt sieviešu situāciju lauku apvidos un maksimāli izmantot KLP konkrētos instrumentus un pašreizējos pasākumus, lai palielinātu sieviešu kā atbalsta saņēmēju dalību, tādējādi uzlabojot viņu situāciju;
8. iesaka Komisijai, kad tā nākotnē veiks KLP reformu, atstāt tajā sievietēm lauku apvidos paredzētās tematiskās apakšprogrammas un uzlabot tās, cita starpā balstot šīs programmas uz produktu tirdzniecību, tiešo pārdošanu un reklamēšanu vietējā vai reģionālā līmenī, jo tās var palīdzēt radīt darba iespējas sievietēm lauku apvidos;
9. norāda, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir būtisks ES un tās dalībvalstu mērķis, un prasa KLP un kohēzijas politikas virzienos, kuri attiecas uz laukiem, piemērot integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai; ierosina veikt jaunus mērķtiecīgus pasākumus, lai sekmētu lauku apvidu sieviešu dalību darba tirgū ar ELFLA starpniecību;
10. pauž cerību, ka lauku apvidu sieviešu stāvokļa izpratnes uzlabošanās ļaus vidējā termiņā izstrādāt Eiropas lauksaimnieču hartu, kurā definēts šis jēdziens, identificētas sieviešu diskriminācijas tiešās un netiešās izpausmes laukos un pozitīvās diskriminācijas pasākumi šīs diskriminācijas izskaušanai;
11. mudina dalībvalstis, ņemot vērā nosacījumus par sieviešu un vīriešu līdztiesību kā ES un tās dalībvalstu pienākumu un būtisku mērķi un nediskrimināciju, radīt lielāku sinerģiju, kad tās izmanto ELFLA, Leader+, “Apvārsnis 2020” un ESF pieejamos instrumentus nolūkā uzlabot dzīves un darba apstākļus lauku apvidos, īstenot īpašus pielāgotus politikas virzienus, kuri uzlabotu sieviešu un meiteņu, jo īpašu neaizsargātu un atstumtu grupu, sociālo un ekonomisko iekļaušanu un iespēju veicināšanu, un palielināt izpratni par visām iespējām, ko viņām lauku apvidos sniedz spēkā esošie tiesību akti;
12. uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt konkrētus pasākumus, lai veicinātu apmācību un nodarbinātību un aizsargātu mazāk aizsargāto sieviešu grupu, piemēram, sieviešu ar invaliditāti, migranšu, tostarp arī sezonas strādnieču, bēgļu un minoritāšu, sieviešu, kuras cietušas no dzimumnosacītas vardarbības, sieviešu ar minimālu apmācību vai vispār bez apmācības, vientuļo māšu utt., tiesības;
13. uzsver būtisko lomu ģimenes lauksaimniecību grāmatvedībā, ko parasti veic sievietes, un šajā sakarā pievērš uzmanību tam, ka gadījumos, kad saimniecībām ir finansiālas grūtības, tām trūkst atbalsta konsultāciju veidā;
14. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sieviešu dalība saimniecību vadībā tiek pilnībā atzīta, vienlaikus veicinot viņu iespējas kļūt par lauku saimniecību īpašniecēm vai līdzīpašniecēm, un atvieglojot šo procesu;
15. mudina dalībvalstis veicināt informatīvus un tehniskās palīdzības pasākumus un apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz profesionālā statusa piešķiršanu lauku saimniecībās nodarbinātajām laulātajām, kas ļautu viņām izmantot savas individuālās tiesības, tostarp jo īpaši tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, sociālo apdrošināšanu pret negadījumiem darbā, piekļuvi mācību iespējām un tiesības uz pensiju;
16. aicina Eiropas iestādes sekmēt tādus KLP noteikumus, kuri paredz līdzsvarotu atbalsta sadali, nodrošinot atbalstu mazām lauku saimniecībām;
17. uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā lauku apvidos, īstenojot mācību pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt sieviešu piedalīšanos jomās un nozarēs, kurās viņas ir nepietiekami pārstāvētas, un īstenot izpratnes veicināšanas kampaņas par to, ka ir svarīgi, lai sievietes aktīvi iesaistītos kooperatīvos gan kā to dalībnieces, gan vadošos amatos;
18. mudina dalībvalstis veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību dažādajās vadības un pārstāvības struktūrās nolūkā sekmēt vienlīdzīgu līdzdalību un varu un palielināt sieviešu pārstāvību lauku attīstības darba grupās, uzraudzības komitejās un visu veidu lauksaimniecības organizācijās, apvienībās un publiskajās iestādēs, lai lēmumu pieņemšanas procesā tiktu ņemts vērā gan vīriešu, gan sieviešu skatpunkts, un rosināt viņu dalību vietējās rīcības grupās un vietējo partnerību izveidi saskaņā ar Leader programmu;
19. prasa sieviešu un lauksaimnieku organizāciju atbalstu, jo tām ir svarīga loma jaunu attīstības un dažādošanas programmu sekmēšanā un ierosmē;
20. aicina dalībvalstis pilnībā īstenot spēkā esošos tiesību aktus par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, tostarp sociālā nodrošinājuma, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un bērna kopšanas atvaļinājumu jautājumos; mudina tās uzlabot tiesību aktus par sieviešu un vīriešu līdztiesību darba tirgū un garantēt sociālo nodrošinājumu gan vīriešiem, gan sievietēm, kas strādā lauku apvidos;
21. aicina Komisiju uzraudzīt esošo tiesību aktu transponēšanu, lai pievērstos to problēmu un diskriminācijas risināšanai, ar ko saskaras lauku apvidos dzīvojošās un strādājošās sievietes;
22. uzsver vajadzību īstenot iedarbīgus pasākumus Eiropas un valstu līmenī, lai samazinātu pastāvošās vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un attiecīgajām reģionālajām iestādēm, kad tās ES lauku attīstības stratēģijas ietvaros izstrādā konkrētus politikas pasākumus, ņemt vērā dzimumiem atšķirīgā pensiju lieluma problēmas daudzdimensionālo raksturu, jo lielākas pensiju lieluma atšķirības var izraisīt dažādi faktori, tostarp atšķirības nodarbinātības un atalgojuma ziņā, pārtraukumi karjerā, nepilna darba laika darbs, pensiju sistēmu struktūra un mazākas iemaksas;
23. mudina dalībvalstis arī garantēt pienācīgas pensijas, tostarp paredzēt minimālo valsts pensiju, kuras nolūks jo īpaši būtu palīdzēt sievietēm lauku apvidos saglabāt ekonomisko neatkarību pēc pensijas vecuma sasniegšanas;
24. uzsver, ka ES politikas jomās, kas attiecas uz sieviešu dzīves apstākļiem lauku apvidos, ir jāņem vērā arī sezonas darbos lauku saimniecībās nodarbināto sieviešu dzīves un darba apstākļi, jo īpaši attiecībā uz vajadzību nodrošināt viņām pieejamu sociālo aizsardzību, veselības apdrošināšanu un veselības aprūpi; uzsver, ka šo sieviešu paveiktajam darbam jāpiešķir maksimāla vērtība;
25. mudina dalībvalstis stiprināt sociālo partneru lomu un sociālās labklājības organizāciju lomu, kas strādā kopā ar iestādēm, uzraugot atbilstību tiesību aktiem nodarbinātības jomā, pieņemot nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un nodrošinot, ka tiek ievēroti sociālās labklājības un drošības standarti, tādējādi sekmējot nodarbināto sieviešu ekonomisko integrāciju kopumā, tostarp to darba ņēmēju ekonomisko integrāciju, kuras ir migrantes, sezonāli nodarbinātās vai bēgles;
26. aicina Komisiju un valstu iestādes dalībvalstu līmenī izstrādāt informācijas datubāzes un tīklus, lai apzinātu un palielinātu izpratni par lauku apvidos dzīvojošo sieviešu sociālo un ekonomisko situāciju un viņu devumu sabiedrībai;
27. tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt savus statistikas plānus, lai iekļautu mehānismus, kuri mērītu sieviešu vispārējo devumu laukos gūtajos ieņēmumos un lauku ekonomikā, ja iespējams, sadalot rādītājus pa dzimumiem, un optimizēt to, kā tiek izmantoti dati, kas pieejami par sieviešu ekonomisko un sociālo situāciju lauku apvidos un iesaisti attiecīgajās darbībās, lai precīzāk pielāgotu politikas pasākumus;
28. aicina Komisiju uzlabot KLP uzraudzības, datu vākšanas un novērtēšanas rādītājus, lai apzinātu dažādās sieviešu lomas lauksaimniecībā un viņu veikto „neredzamo” darbu;
29. uzsver vajadzību pievērst lielāku uzmanību aktuālu statistikas datu iegūšanai par to, cik daudz zemes pieder sievietēm;
30. aicina Komisiju ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā attiecībā uz KLP pirmā un otrā pīlāra finansiālo atbalstu;
31. aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošināt ne tikai pietiekamu informatīvo materiālu par atbalsta iespējām, kas īpaši paredzētas lauksaimniecēm un sievietēm lauku apvidos, bet arī to, ka ir pilnībā pieejamas izglītības un arodmācību iespējas lauksaimniecībā un visās saistītajās nozarēs, tostarp pēcdiploma mācības un specializēti kursi uzņēmējiem un lauksaimniecības produktu ražotājiem, nodrošinot sievietēm uzņēmējdarbības attīstīšanas prasmes, zināšanas un piekļuvi finansējumam un mikrofinansējumam, lai viņas varētu sākt un konsolidēt uzņēmējdarbību, kā arī lai dotu viņām iespēju nodarboties ar dažādām ražošanas darbībām lauku apvidos un stimulētu viņu konkurētspēju lauksaimniecībā un lauku apvidos, ieskaitot ar lauksaimniecības komercdarbību saistīta lauku tūrisma jomā;
32. prasa nodrošināt plašas profesionālās un uzņēmējdarbības dažādošanas konsultācijas un veikt pasākumus, lai uzlabotu sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu, atbalstītu kooperatīvus, savstarpējās sabiedrības, sociālos uzņēmumus un citus alternatīvos uzņēmējdarbības modeļus un attīstītu viņu uzņēmējiem raksturīgo domāšanas veidu un prasmes;
33. šajā sakarā atgādina, ka Komisijas Jaunā prasmju programma dod dalībvalstīm iespēju labāk noteikt un apstiprināt prasmes, kas nepieciešamas ārpus formālās izglītības un profesionālās apmācības jomas, lai mazinātu sociālo atstumtību un nabadzības risku;
34. prasa rosināt un sekmēt sieviešu ar augstāku kvalifikāciju lauksaimniecībā, lopkopībā un mežsaimniecībā iesaistīšanos mācību programmās, lai izstrādātu pasākumus inovāciju jomā un saistībā ar konsultāciju sniegšanu lauku saimniecībām;
35. iesaka specializētajās lauksaimniecības mācību programmās pakāpeniski iekļaut līdztiesības moduļus un ņemt vērā dzimumu līdztiesību arī mācību materiālu izstrādē, atbalstot līdztiesību veicinošas sabiedriskas kampaņas lauku apvidos un īpaši pievēršoties līdztiesībai lauku skolās;
36. uzsver, cik svarīgi ir konsultēt un atbalstīt sievietes, lai radītu viņām iespēju nodarboties ar lauksaimniecību un veikt citas novatoriskas darbības laukos;
37. uzsver, cik svarīgi ir veicināt un atbalstīt lauku apvidu sieviešu organizācijas, tostarp sekmēt tīklu, mezglu, datu banku un apvienību darbību kā būtisku sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības daļu, jo šo struktūru darbības rezultātā tiek veidoti tīkli un kanāli, kas veicina informācijas apmaiņu, mācību iespējas un darbvietu izveidi, kā arī pieredzes un paraugprakses apmaiņu visos līmeņos, un uzlabo izpratni par sieviešu sociālo un ekonomisko situāciju lauku apvidos; rosina jaunus uzņēmumus, apvienības, kooperatīvus un organizācijas, kas pārstāv sievietes;
38. aicina reģionālos dalībniekus, izmantojot otrā pīlāra līdzekļus, īstenot izpratnes veicināšanas programmas, kuru mērķis ir uzsvērt dzimumu neitralitāti visās profesijās un pārvarēt pastāvošo izteikti tradicionālo lomu sadalījumu lauksaimniecībā;
39. aicina dalībvalstis atvieglot sieviešu vienlīdzīgas iespējas piekļūt zemei un nodrošināt sievietēm īpašumtiesības un mantojuma tiesības un atvieglot viņām kredītu pieejamību, lai rosinātu viņas iekārtoties uz dzīvi lauku apvidos un piedalīties lauksaimniecības nozarē; mudina dalībvalstis arī ES līmenī risināt zemes piesavināšanās un zemes koncentrācijas problēmu;
40. atzinīgi vērtē jaunos lauksaimniecības kredīta modeļus, kuri ir kļuvuši iespējami, pateicoties Komisijas un Eiropas Investīciju bankas ciešai sadarbībai, un iesaka dalībvalstīm tos izmantot pēc iespējas plašāk;
41. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru un kvalitatīvus par pieņemamu cenu pieejamus publiskos pakalpojumus, kuri vajadzīgi ikdienas dzīvei lauku apvidos, jo īpaši veselības aizsardzības, izglītības un aprūpes jomā; norāda, ka, lai to panāktu, ir jāiekļauj lauku teritorijās esošā bērnu aprūpes infrastruktūra, veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības iestādes, gados vecu cilvēku un apgādājamu personu aprūpes nami, aizvietošanas pakalpojumi slimības un grūtniecības gadījumos un kultūras pakalpojumi;
42. uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt jaunas iespējas strādāt algotu darbu, jo īpaši sievietēm, lai saglabātu lauku kopienas, vienlaikus radot apstākļus, kas sekmē apmierinošu darba un privātās dzīves līdzsvaru;
43. mudina dalībvalstis un reģionālās iestādes izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai lauku apvidos paplašinātu un atjauninātu transporta infrastruktūru un garantētu drošu energoapgādi un uzticamu, ātrdarbīgu platjoslas infrastruktūru un pakalpojumus; uzsver, cik liela nozīme lauku apvidos ir digitālajai attīstībai un holistiskas pieejas (“digitālais ciemats”) izstrādāšanai;
44. aicina Komisiju atzīt, cik svarīgi ir paplašināt tās Digitālo programmu, iekļaujot tajā lauku apvidus, jo digitālā attīstība var būtiski veicināt darbvietu izveidi, atvieglot cilvēkiem iespēju kļūt par pašnodarbinātām personām, stimulēt konkurētspēju un tūrisma attīstību un nodrošināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru;
45. mudina vietējās un valsts iestādes, kā ari citas iestādes garantēt migrējošo darba ņēmēju un sezonālo darbinieku un viņu ģimeņu, jo sevišķi sieviešu un īpaši neaizsargātu cilvēku, pamattiesības un veicināt viņu integrēšanu vietējā kopienā;
46. vērš uzmanību uz būtiskajām atšķirībām piekļuvē bērnu aprūpei pilsētās un lauku apvidos, kā arī būtiskajām atšķirībām saistībā ar to, kā reģionos tiek īstenoti Barselonas mērķi attiecībā uz bērnu aprūpes iestādēm;
47. nosoda visa veida vardarbību pret sievietēm un norāda, ka palīdzībai cietušajām ir izšķiroša nozīme; tāpēc aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības pārliecinoši paust, ka netiks pieciesta nekāda vardarbība pret sievietēm, un īstenot lauku apvidu apstākļiem pielāgotu politiku un sniegt tiem pielāgotus pakalpojumus, kuru nolūks būtu nepieļaut un apkarot vardarbību pret sievietēm, tādējādi nodrošinot palīdzības pieejamību vardarbībā cietušajām;
48. tādēļ aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes nodrošināt, ka no vardarbības cietušajām sievietēm, kas dzīvo lauku un attālākos apgabalos, netiek liegta vienlīdzīga piekļuve palīdzībai, un atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju;
49. atkārtoti aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu ES direktīvai par vardarbību pret sievietēm;
50. uzsver, ka dalībvalstu lauku apvidiem ir izšķirīga nozīme mūsdienu sabiedrības ekonomikā un tās nodrošinājumā ar pārtiku, ņemot vērā to, ka vairāk nekā 12 miljoni lauksaimnieku nodrošina pietiekamu veselīgas un nekaitīgas pārtikas daudzumu pusmiljardam patērētāju visā Eiropas Savienībā; ka ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt šo kopienu dinamismu, mudinot sievietes un ģimenes nepārcelties uz dzīvi citur;
51. šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt to, lai KLP būtu spēcīga un pietiekami labi finansēta, kalpotu Eiropas lauksaimnieku un patērētāju interesēm, veicinātu lauku attīstību, mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un aizsargātu un uzlabotu dabīgo vidi, vienlaikus garantējot kvalitatīvas un drošas pārtikas piegādi un radot vairāk darbvietu;
52. norāda, ka lauku apvidiem bieži vien piemīt dabas un kultūras mantojums, kas ir jāaizsargā un jāattīsta, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu tūrismu un vides izglītību;
53. uzsver daudzfunkcionalitātes kā tādas koncepcijas nozīmīgumu, kas ietver citas lauku apvidos līdzās lauksaimnieciskajai ražošanai veiktas saimnieciskās darbības un aktivitāti sociālajā, vides, un kultūras jomā, kas rada darbvietas, jo īpaši sievietēm; tāpēc mudina dalībvalstis sekmēt tādus darbību dažādošanas pasākumus kā produktu tiešā pārdošana, sociālie pakalpojumi, aprūpes pakalpojumi un agrotūrisms; ņemot vērā pieaugošo interesi par šāda veida tūrismu, uzskata, ka būtu jāveido šajā nozarē darbojošos uzņēmumu tīkls un jāapmainās ar labāko praksi;
°
° °
54. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
- [1] OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp.
- [2] OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.
- [3] OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.
- [4] OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
- [5] OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.
- [6] OV C 66 E, 20.3.2009., 23. lpp.
- [7] OV C 296 E, 2.10.2012., 13. lpp.
- [8] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0264.
- [9] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0290.
- [10] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0427.
- [11] Saskaņā ar Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojuma datiem.
- [12] Eiropas Komisija, 2011. gads. 'Agriculture and Rural Development. EU Agricultural Economic Briefs. Rural Areas and the Europe 2020 Strategy – Employment', Brief No 5 („Lauksaimniecība un lauku attīstība. ES lauksaimniecības ekonomikas piezīmes. Lauku apvidi un stratēģija „Eiropa 2020” — Nodarbinātība”, piezīme nr. 5) — 2011. gada novembris.
- [13] Eiropas Komisija, 2012. gads. 'Economic Briefs. Women in EU agriculture and rural areas: hard work, low profile', Brief No 7' (“Lauksaimniecības ekonomikas piezīmes. Sievietes ES lauksaimniecībā un lauku apvidos: smags darbs, maza atzinība”, piezīme nr. 7) — 2012. gada jūnijs.
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
28.2.2017 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
56 5 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Iratxe García Pérez, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Anna Hedh, Esther Herranz García, Mary Honeyball, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Florent Marcellesi, Mairead McGuinness, Angelika Mlinar, Krisztina Morvai, Ulrike Müller, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, João Pimenta Lopes, Laurenţiu Rebega, Liliana Rodrigues, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Ángela Vallina, Anna Záborská |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Franc Bogovič, Alberto Cirio, Michela Giuffrida, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Constance Le Grip, Norbert Lins, Edouard Martin, Annie Schreijer-Pierik, Marco Zullo |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pilar Ayuso, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Ivana Maletić, Roberta Metsola, Miroslav Mikolášik |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
56 |
+ |
|
|
ALDE |
Beatriz Becerra Basterrechea, Ivan Jakovčić, Angelika Mlinar, Ulrike Müller |
|
|
EFDD |
Marco Zullo |
|
|
GUE/NGL |
Malin Björk, Matt Carthy, Luke Ming Flanagan, Anja Hazekamp, João Pimenta Lopes, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ángela Vallina |
|
|
NI |
Krisztina Morvai |
|
|
PPE |
Pilar Ayuso, Franc Bogovič, Daniel Buda, Alberto Cirio, Michel Dantin, Herbert Dorfmann, Esther Herranz García, Peter Jahr, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Constance Le Grip, Norbert Lins, Ivana Maletić, Mairead McGuinness, Roberta Metsola, Miroslav Mikolášik, Angelika Niebler, Marijana Petir, Annie Schreijer-Pierik, Czesław Adam Siekierski, Anna Záborská |
|
|
S&D |
Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Viorica Dăncilă, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Anna Hedh, Mary Honeyball, Karin Kadenbach, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Edouard Martin, Maria Noichl, Liliana Rodrigues, Tibor Szanyi, Marc Tarabella |
|
|
VERTS/ALE |
José Bové, Martin Häusling, Florent Marcellesi, Bronis Ropė |
|
|
5 |
- |
|
|
ECR |
Beata Gosiewska, Urszula Krupa, Zbigniew Kuźmiuk |
|
|
EFDD |
John Stuart Agnew |
|
|
ENF |
Laurenţiu Rebega |
|
|
3 |
0 |
|
|
ALDE |
Jan Huitema |
|
|
ECR |
Jørn Dohrmann |
|
|
PPE |
Albert Deß |
|
Simbolu atšifrējums:
+ : par
- : pret
0 : atturas