Procedūra : 2015/0135(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0076/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0076/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 05/04/2017 - 9.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0104

IETEIKUMS     ***
PDF 676kWORD 57k
27.3.2017
PE 597.651v02-00 A8-0076/2017

par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības vārdā ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam, izņemot attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās

(13806/2015 – C8-0410/2015 – 2015/0135(NLE))

Juridiskā komiteja

Referents: Pavel Svoboda

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības vārdā ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam, izņemot attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās

(13806/2015 – C8-0410/2015 – 2015/0135(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (13806/2015),

–  ņemot vērā 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru (1996. gada HNS konvencija),

–  ņemot vērā 1996. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolu,

–  ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) un v) apakšpunktu (C8-0410/2015),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmumu Nr. 2002/971/EK, ar ko dalībvalstīm Kopienas interesēs atļauj 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumiem (HNS konvencija) ratificēt vai pievienoties tai(1),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija pagaidu rezolūciju par Padomes lēmuma projektu(3)

–  ņemot vērā Komisijas reakciju uz Parlamenta 2016. gada 4. oktobra pagaidu rezolūciju,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2016. gada 19. februārī pieņemto atzinumu vēstules veidā par minētā Padomes lēmuma projekta atbilstošo juridisko pamatu(4), kas pievienots starpposma ziņojuma A8-0191/2016 pielikumā,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A8-0076/2017),

1.  sniedz piekrišanu tam, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam, izņemot attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 337, 13.12.2002., 55. lpp.

(2)

Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0259.

(4)

PE576.992.


PASKAIDROJUMS

1996. gada Starptautiskā konvencija par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru reglamentē atbildību un kompensāciju par kaitējumu, kas radies bīstamu un kaitīgu vielu, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) un sašķidrinātas naftas gāzes (LPG), jūras pārvadājumu rezultātā. 1996. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolā ir ietverti grozījumi, kuru nolūks ir risināt 1996. gada HNS konvencijā identificētās problēmas, un šis protokols jālasa, jāinterpretē un jāpiemēro kopā ar konvencijas noteikumiem kā vienots instruments, kura nosaukums ir „2010. gada HNS konvencija”. Ne 1996. gada HNS konvencija, ne 2010. gada protokols nav stājušies spēkā.

2010. gada HNS konvencija tā kuģa īpašniekam, ar kuru pārvadā bīstamas un kaitīgas vielas, paredz stingru atbildību par kaitējumu, kas radies avārijā saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru ar minēto kuģi. Ir daži izņēmumi, kuri attiecas uz stingro atbildību, kas ir saistīta ar īpašnieka pienākumu iegādāties apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, ar kuru segt viņa atbildību par kaitējumu saskaņā ar konvenciju. Būtiskāk ir tas, ka ir paredzēts izveidot īpašu kompensāciju fondu, kura mērķis ir izmaksāt kompensāciju ikvienai personai, kura cieš no kaitējuma saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, ja šī persona nav bijusi spējīga iegūt pilnīgu vai atbilstīgu kompensāciju par kaitējumu no kuģa īpašnieka un tā apdrošinātāja. Kompensāciju mehānisms ir izveidots, pamatojoties uz sarežģītu sistēmu, saskaņā ar ko HNS fondā iemaksas veic personas, kas katrā Konvencijas dalībvalstī saņem bīstamas un kaitīgas vielas, un kopējā pieejamā kompensācijas summa šajā sistēmā ir 250 miljoni norēķinu vienību (aptuveni 310 miljoni euro saskaņā ar šībrīža valūtas maiņas kursu).

Gan 1996. gada, gan 2010. gada HNS konvencija pārklājas ar Direktīvas 2004/35/EC par uzņēmēja atbildību profesionālajās darbībās(1), tostarp kuģniecībā, jomu, ciktāl tā attiecas uz: i) konvencijas dalībvalsts teritorijai, tostarp teritoriālajai jūrai, nodarīto vides kaitējumu, ii) uz kaitējumu no vides piesārņojuma, kas rodas konvencijas dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) vai ekvivalentā apgabalā (līdz 200 jūras jūdzēm no bāzes līnijas), un iii) uz „preventīvajiem pasākumiem vietās, kur tos veic, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu šādus zaudējumus”.

Tomēr, tā kā arī minētajā direktīvā nav prasības par obligātu apdrošināšanu, saskaņā ar šo direktīvu nav iespēju piešķirt kompensāciju personām, kuras cietušas no bīstamu un kaitīgu vielu piesārņojuma jūrā, ja šī kompensācija pārsniedz kuģa īpašnieka atbildības ierobežojumu. Turklāt Direktīvā 2004/35/EK ir tieša atsauce uz 1996. gada HNS konvenciju, izslēdzot no minētās direktīvas darbības jomas kaitējumus, kas radušies tāda starpgadījuma rezultātā, uz kuru attiecas minētā konvencija un visi tās turpmākie grozījumi, ja minētā konvencija attiecīgajā dalībvalstī ir spēkā. Tā ir paredzēta, lai īpašiem starptautiskiem režīmiem, kuri aptver civiltiesisko atbildību saistībā ar konkrētām profesionālajām darbībām, būtu lielāks spēks nekā minētajai direktīvai, jo tie tika uzskatīti par efektīvākiem risinājumiem ātras un atbilstīgas kompensācijas piešķiršanai par kaitējumu videi un par labāk piemērotiem šāda veida profesionālajām darbībām.

Parlaments 2015. gada 17. decembrī saņēma vēstuli, kurā tam prasīja dot piekrišanu Padomes lēmuma projektam par HNS konvencijas 2010. gada protokola ratificēšanu. Ņemot vērā Padomes lēmuma projekta un sākotnējā Komisijas priekšlikuma nozīmīgās atšķirības un pēc tam, kad tika uzklausīta Komisija un Padome (2016. gada 28. janvārī) un notika apspriešanās ar Parlamenta Juridisko dienestu (2016. gada 15. martā), Juridiskā komiteja nolēma izmantot Reglamenta 99. panta 5. punktu un izstrādāt starpposma ziņojumu ar ieteikumiem par minētā Padomes lēmuma projekta grozīšanu.

Galvenās atšķirības starp Padomes lēmuma projektu un Komisijas priekšlikumu attiecās uz Savienības ekskluzīvas kompetences apmēru atbilstīgi LESD 3. panta 2. punktam, vajadzību paredzēt dalībvalstīm pienākumu noteiktā laikā ratificēt konvenciju un atbilstīgo juridisko pamatu Padomes lēmumam, izņemot attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, respektīvi, LESD 192. pantu, (svarīgākā norma, kas reglamentē atbildību vides jomā), vai LESD 100. panta 2. punktu (norma, kas reglamentē transportu) kopā ar LESD 218. panta 6. punktu.

Komiteja uzskatīja, ka, ņemot vērā to, ka 2010. gada HNS konvencija un direktīva par atbildību vides jomā pārklājas, kopā ar apstākli, ka Padomes lēmuma projektā dalībvalstīm nav paredzēti saistoši termiņi un skaidri pienākumi ratificēt konvenciju vai pievienoties tai, valstis, kuras ir gatavas pievienoties HNS konvencijai, tiktu nostādītas nelabvēlīgākā konkurences stāvoklī nekā valstis, kuras nesteigsies šo procesu īstenot.

Turklāt, kamēr visas 28 dalībvalstis nebūs ratificējušas konvenciju, nevar garantēt to, ka vienmēr tiks piemērota vai nu tikai direktīva par atbildību vides jomā, vai tikai HNS konvencija, kā rezultātā pastāv risks, ka nozare vienlaikus būs pakļauta diviem dažādiem režīmiem — ES un starptautiskajam —, tādējādi radot arī nevienlīdzību no piesārņojuma cietušajiem (piemēram, piekrastes kopienām, zvejniekiem utt.).

Visbeidzot, Juridiskā komiteja 17. februārī pēc pašas iniciatīvas izskatīja Padomes lēmuma projektā paredzētā juridiskā pamata maiņu, ar ko tiktu izslēgta tiesu iestāžu sadarbība civillietās, un secināja, ka vislabākais risinājums būtu trīskāršs juridiskais pamats:

tā kā ierosinātā Padomes lēmuma mērķis ir pilnvarot dalībvalstis Savienības vārdā ratificēt 2010. gada HNS protokolu vai pievienoties tam, un rezultātā padarīt tām saistošus 2010. gada HNS konvencijas noteikumus, kā arī uzskatot, ka šī konvencija attiecas ne tikai uz gadījumiem, kas saistīti ar kaitējumu videi (ieviešot principus, ka būtu jāveic preventīvi pasākumi un ka būtu jāmaksā piesārņotājam), bet arī uz gadījumiem, kad nodarītais kaitējums nav saistīts ar vidi, pārvadājot dažādas vielas ar jūras transportu, priekšlikuma atbilstīgie juridiskie pamati ir LESD 100. panta 2. punkts, 192. panta 1. punkts un 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punkts.

Ņemot šo visu vērā, referents ierosināja sagatavot starpposma ziņojumu, lai panāktu pozitīvu iznākumu sarunās ar Padomi un Komisiju, kas garantētu Savienības tiesību aktu vienveidīgumu, integritāti un iedarbīgumu, kā arī ES pamatprincipa, proti, kompetenču piešķiršanas principa, ievērošanu. Komisija atzinīgi novērtēja to, ka Parlaments ir pieņēmis šo rezolūciju, un apstiprināja, ka būtu bijusi gatava piekrist kompromisam par priekšlikuma juridisko pamatu un pieņemamam 2010. gada HNS konvencijas ratificēšanas termiņa pagarinājumam.

Padome pieņēma zināšanai Parlamenta rezolūciju tās Kuģniecības jautājumu darba grupas 15. jūlija sanāksmē un secināja, ka nav pamata atsākt apspriešanos par Padomes lēmuma projektu, jo uz to attiecās piekrišanas procedūra, nevis koplēmuma procedūra.

Ņemot vērā to, ka Padome kategoriski atsakās uzsākt dialogu ar Parlamentu un Komisiju, un vajadzību atbalstīt starptautisku režīmu, nevis reģionāla līmeņa risinājumus, lai nodrošinātu noteikumu par atbildību un kompensāciju vienveidīgu piemērošanu visā ES teritorijā saistībā ar starpgadījumiem, ko radījuši kuģi, kuri pārvadā bīstamas un kaitīgas vielas pa jūru, referents iesaka Parlamentam dot piekrišanu tam, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam, izņemot attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās.

(1)

OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokola ratificēšana un pievienošanās tam, ko Savienības vārdā veic dalībvalstis, izņemot attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības aspektiem civillietās

Atsauces

13806/2015 – C8-0410/2015 – COM(2015)03042015/0135(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

18.1.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

18.1.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

18.1.2016

TRAN

18.1.2016

PECH

18.1.2016

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ENVI

16.7.2015

TRAN

15.9.2015

PECH

15.7.2015

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Pavel Svoboda

13.7.2015

 

 

 

Juridiskā pamata apstrīdēšana

       JURI komitejas atzinuma datums

JURI

17.2.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

28.1.2016

15.3.2016

21.4.2016

28.2.2017

Pieņemšanas datums

23.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Pavel Svoboda, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Daniel Buda, Angelika Niebler, Virginie Rozière, Rainer Wieland

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eugen Freund, Maria Noichl

Iesniegšanas datums

27.3.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

PPE

S&D

ALDE

GUE/NGL

Verts/ALE

EFDD

ENF

Daniel Buda, Angelika Niebler, Emil Radev, Pavel Svoboda, Rainer Wieland, Tadeusz Zwiefka

Eugen Freund, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Maria Noichl, Virginie Rozière

Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto

Kostas Chrysogonos

Max Andersson, Julia Reda

Isabella Adinolfi, Joëlle Bergeron

Marie-Christine Boutonnet

0

-

 

 

1

0

ECR

Sajjad Karim

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika