Procedūra : 2015/0136(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0078/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0078/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 05/04/2017 - 9.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0105

IETEIKUMS     ***
PDF 597kWORD 58k
27.3.2017
PE 597.652v02-00 A8-0078/2017

par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības vārdā ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās

(14112/2015 – C8-0409/2015 – 2015/0136(NLE))

Juridiskā komiteja

Referents: Pavel Svoboda

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības vārdā ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās

(14112/2015 – C8-0409/2015 – 2015/0136(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14112/2015),

–  ņemot vērā 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru (1996. gada HNS konvencija),

–  ņemot vērā 1996. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolu,

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0409/2015),

–  ņemot vērā Līgumiem pievienoto 22. protokolu par Dānijas nostāju,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmumu Nr. 2002/971/EK, ar ko dalībvalstīm Kopienas interesēs atļauj 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumiem (HNS konvencija) ratificēt vai pievienoties tai(1),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija pagaidu rezolūciju par Padomes lēmuma projektu(3),

–  ņemot vērā Komisijas reakciju uz Parlamenta 2016. gada 4. oktobra pagaidu rezolūciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A8-0078/2017),

1.  sniedz piekrišanu tam, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 337, 13.12.2002., 55. lpp.

(2)

Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0260.


PASKAIDROJUMS

1996. gada Starptautiskajā konvencijā par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru ir noteikta atbildība un kompensācija par kaitējumu, kas radies bīstamu un kaitīgu vielu, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) un sašķidrinātas naftas gāzes (LPG), jūras pārvadājumu rezultātā. 1996. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolā ir ietverti grozījumi, kuru nolūks ir risināt 1996. gada HNS konvencijā identificētās problēmas, un šis protokols jālasa, jāinterpretē un jāpiemēro kopā ar konvencijas noteikumiem kā vienots instruments, kura nosaukums ir “2010. gada HNS konvencija”.(1) Ne 1996. gada HNS konvencija, ne 2010. gada protokols nav stājušies spēkā.

2010. gada HNS konvencija tā kuģa īpašniekam, ar kuru pārvadā bīstamas un kaitīgas vielas, paredz stingru atbildību par kaitējumu, kas radies avārijā saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru ar minēto kuģi. Ir daži izņēmumi, kuri attiecas uz stingro atbildību, kas ir saistīta ar īpašnieka pienākumu iegādāties apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, ar kuru segt viņa atbildību par kaitējumu saskaņā ar konvenciju. Būtiskāk ir tas, ka ir paredzēts izveidot īpašu kompensāciju fondu, kura mērķis ir izmaksāt kompensāciju ikvienai personai, kurai nodarīts kaitējums saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, ja šī persona nav bijusi spējīga iegūt pilnīgu vai atbilstīgu kompensāciju par kaitējumu no kuģa īpašnieka un tā apdrošinātāja. Kompensāciju mehānisms ir izveidots, pamatojoties uz sarežģītu sistēmu, saskaņā ar ko HNS fondā iemaksas veic personas, kas katrā konvencijas dalībvalstī saņem bīstamas un kaitīgas vielas, un kopējā pieejamā kompensācijas summa šajā sistēmā ir 250 miljoni norēķinu vienību (aptuveni 310 miljoni euro saskaņā ar pašreizējo valūtas maiņas kursu).

2010. gada HNS konvencijas IV sadaļā ir paredzēti noteikumi par tiesu jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi, tādējādi tās darbības joma pārklājas ar regulas „Brisele I” pārstrādātajā redakcijā ietverto noteikumu darbības jomu. Novērtējot abu jurisdikcijas režīmu atšķirības, noskaidrojas, ka HNS konvencijā ir paredzēts diezgan ierobežojošs jurisdikcijas režīms, kas nesaskan ar regulas „Brisele I” pārstrādātajā redakcijā ievēroto pieeju, kas pieļauj dažādus jurisdikcijas pamatus.

Referents saprot, ka, ņemot vērā īpašo jurisdikcijas režīmu, kāds paredzēts 2010. gada HNS konvencijā — kurš izriet no mēģinājuma nepieļaut t. s. „labvēlīgākās tiesas izvēli”, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret prasītājiem, vienlaikus garantējot pareizas tiesvedības nodrošināšanu, izvairoties no grūtībām, kas rodas, risinot vienus un tos pašus jautājumus un iesaistot vienus un tos pašus ekspertus un lieciniekus, kā arī vēršoties pret vieniem un tiem pašiem atbildētājiem dažādās tiesās un vairākās jurisdikcijās, — kā arī ņemot vērā paredzamās juridiskās un praktiskās grūtības, kuras rastos, ja Savienībā piemērotu citu jurisdikcijas režīmu, nevis to, ko piemēro citām 2010. gada HNS konvencijas pusēm, regulas „Brisele I” pārstrādātās redakcijas vispārējās piemērošanas izņēmums ir pamatots.

Parlaments 2015. gada 17. decembrī saņēma vēstuli, kurā tam prasīja dot piekrišanu Padomes lēmuma projektam par HNS konvencijas 2010. gada protokola ratificēšanu. Ņemot vērā Padomes lēmuma projekta un sākotnējā Komisijas priekšlikuma nozīmīgās atšķirības un pēc tam, kad tika uzklausīta Komisija un Padome (2016. gada 28. janvārī) un notika apspriešanās ar Parlamenta Juridisko dienestu (2016. gada 15. martā), Juridiskā komiteja nolēma izmantot Reglamenta 99. panta 5. punktu un izstrādāt starpposma ziņojumu ar ieteikumiem par minētā Padomes lēmuma projekta grozīšanu.

Galvenās atšķirības starp Padomes lēmuma projektu un Komisijas priekšlikumu saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības aspektiem civillietās attiecās uz Savienības ekskluzīvas kompetences jomu atbilstīgi LESD 3. panta 2. punktam, 2010. gada HNS konvencijas IV sadaļas un regulas „Brisele I” pārstrādātās redakcijas pārklāšanās apmēru un vajadzību paredzēt dalībvalstīm pienākumu noteiktā laikā ratificēt konvenciju.

Ņemot šo visu vērā, referents ierosināja sagatavot starpposma ziņojumu, lai panāktu pozitīvu iznākumu sarunās ar Padomi un Komisiju, kas garantētu Savienības tiesību aktu vienveidīgumu, integritāti un iedarbīgumu, kā arī ES pamatprincipa, proti, kompetenču piešķiršanas principa, ievērošanu. Komisija atzinīgi novērtēja to, ka Parlaments ir pieņēmis šo rezolūciju, un apstiprināja, ka būtu bijusi gatava piekrist kompromisam attiecībā uz pieņemamu 2010. gada HNS konvencijas ratificēšanas termiņa pagarinājumu.

Padome pieņēma zināšanai Parlamenta rezolūciju tās Kuģniecības jautājumu darba grupas 15. jūlija sanāksmē un secināja, ka nav pamata atsākt apspriešanos par Padomes lēmuma projektu, jo uz to attiecās piekrišanas procedūra, nevis koplēmuma procedūra.

Ņemot vērā to, ka Padome kategoriski atsakās uzsākt dialogu ar Parlamentu un Komisiju, kā arī ņemot vērā bīstamu un kaitīgu vielu kravu būtisko īpatsvaru jūras kravu pārvadājumos, kuģniecības nozares globālo raksturu, kā arī to, ka starpgadījumiem ar bīstamu un kaitīgu vielu kravām, visticamāk, būs pārrobežu ietekme, referents uzskata, ka visas Savienības interesēs ir ieviest viendabīgu atbildības režīmu, kas būtu piemērojams vides kaitējumam, kas radies no bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanas pa jūru.

Tāpēc referents iesaka Parlamentam dot piekrišanu tam, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās.

(1)


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokola ratificēšana un pievienošanās tam, ko Savienības vārdā veic dalībvalstis, attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības aspektiem civillietās

Atsauces

14112/2015 – C8-0409/2015 – COM(2015)03052015/0136(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

18.1.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

18.1.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

18.1.2016

TRAN

18.1.2016

PECH

18.1.2016

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ENVI

16.7.2015

TRAN

15.9.2015

PECH

15.7.2015

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Pavel Svoboda

13.7.2015

 

 

 

Izskatīšana komitejā

28.1.2016

15.3.2016

21.4.2016

28.2.2017

Pieņemšanas datums

23.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Pavel Svoboda, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Daniel Buda, Angelika Niebler, Virginie Rozière, Rainer Wieland

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eugen Freund, Maria Noichl

Iesniegšanas datums

27.3.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

PPE

S&D

ALDE

GUE/NGL

Verts/ALE

EFDD

ENF

Daniel Buda, Angelika Niebler, Emil Radev, Pavel Svoboda, Rainer Wieland, Tadeusz Zwiefka

Eugen Freund, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Maria Noichl, Virginie Rozière

Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto

Kostas Chrysogonos, Jiří Maštálka

Max Andersson, Julia Reda

Isabella Adinolfi, Joëlle Bergeron

Marie-Christine Boutonnet

0

-

 

 

1

0

ECR

Sajjad Karim

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika