IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības vārdā ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās
27.3.2017 - (14112/2015 – C8-0409/2015 – 2015/0136(NLE)) - ***
Juridiskā komiteja
Referents: Pavel Svoboda
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Savienības vārdā ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās
(14112/2015 – C8-0409/2015 – 2015/0136(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14112/2015),
– ņemot vērā 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru (1996. gada HNS konvencija),
– ņemot vērā 1996. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolu,
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0409/2015),
– ņemot vērā Līgumiem pievienoto 22. protokolu par Dānijas nostāju,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmumu Nr. 2002/971/EK, ar ko dalībvalstīm Kopienas interesēs atļauj 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumiem (HNS konvencija) ratificēt vai pievienoties tai[1],
– ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu[2],
– ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija pagaidu rezolūciju par Padomes lēmuma projektu[3],
– ņemot vērā Komisijas reakciju uz Parlamenta 2016. gada 4. oktobra pagaidu rezolūciju,
– ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A8-0078/2017),
1. sniedz piekrišanu tam, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās;
2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV L 337, 13.12.2002., 55. lpp.
- [2] Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0260.
PASKAIDROJUMS
1996. gada Starptautiskajā konvencijā par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru ir noteikta atbildība un kompensācija par kaitējumu, kas radies bīstamu un kaitīgu vielu, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) un sašķidrinātas naftas gāzes (LPG), jūras pārvadājumu rezultātā. 1996. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolā ir ietverti grozījumi, kuru nolūks ir risināt 1996. gada HNS konvencijā identificētās problēmas, un šis protokols jālasa, jāinterpretē un jāpiemēro kopā ar konvencijas noteikumiem kā vienots instruments, kura nosaukums ir “2010. gada HNS konvencija”.[1] Ne 1996. gada HNS konvencija, ne 2010. gada protokols nav stājušies spēkā.
2010. gada HNS konvencija tā kuģa īpašniekam, ar kuru pārvadā bīstamas un kaitīgas vielas, paredz stingru atbildību par kaitējumu, kas radies avārijā saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru ar minēto kuģi. Ir daži izņēmumi, kuri attiecas uz stingro atbildību, kas ir saistīta ar īpašnieka pienākumu iegādāties apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, ar kuru segt viņa atbildību par kaitējumu saskaņā ar konvenciju. Būtiskāk ir tas, ka ir paredzēts izveidot īpašu kompensāciju fondu, kura mērķis ir izmaksāt kompensāciju ikvienai personai, kurai nodarīts kaitējums saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, ja šī persona nav bijusi spējīga iegūt pilnīgu vai atbilstīgu kompensāciju par kaitējumu no kuģa īpašnieka un tā apdrošinātāja. Kompensāciju mehānisms ir izveidots, pamatojoties uz sarežģītu sistēmu, saskaņā ar ko HNS fondā iemaksas veic personas, kas katrā konvencijas dalībvalstī saņem bīstamas un kaitīgas vielas, un kopējā pieejamā kompensācijas summa šajā sistēmā ir 250 miljoni norēķinu vienību (aptuveni 310 miljoni euro saskaņā ar pašreizējo valūtas maiņas kursu).
2010. gada HNS konvencijas IV sadaļā ir paredzēti noteikumi par tiesu jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi, tādējādi tās darbības joma pārklājas ar regulas „Brisele I” pārstrādātajā redakcijā ietverto noteikumu darbības jomu. Novērtējot abu jurisdikcijas režīmu atšķirības, noskaidrojas, ka HNS konvencijā ir paredzēts diezgan ierobežojošs jurisdikcijas režīms, kas nesaskan ar regulas „Brisele I” pārstrādātajā redakcijā ievēroto pieeju, kas pieļauj dažādus jurisdikcijas pamatus.
Referents saprot, ka, ņemot vērā īpašo jurisdikcijas režīmu, kāds paredzēts 2010. gada HNS konvencijā — kurš izriet no mēģinājuma nepieļaut t. s. „labvēlīgākās tiesas izvēli”, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret prasītājiem, vienlaikus garantējot pareizas tiesvedības nodrošināšanu, izvairoties no grūtībām, kas rodas, risinot vienus un tos pašus jautājumus un iesaistot vienus un tos pašus ekspertus un lieciniekus, kā arī vēršoties pret vieniem un tiem pašiem atbildētājiem dažādās tiesās un vairākās jurisdikcijās, — kā arī ņemot vērā paredzamās juridiskās un praktiskās grūtības, kuras rastos, ja Savienībā piemērotu citu jurisdikcijas režīmu, nevis to, ko piemēro citām 2010. gada HNS konvencijas pusēm, regulas „Brisele I” pārstrādātās redakcijas vispārējās piemērošanas izņēmums ir pamatots.
Parlaments 2015. gada 17. decembrī saņēma vēstuli, kurā tam prasīja dot piekrišanu Padomes lēmuma projektam par HNS konvencijas 2010. gada protokola ratificēšanu. Ņemot vērā Padomes lēmuma projekta un sākotnējā Komisijas priekšlikuma nozīmīgās atšķirības un pēc tam, kad tika uzklausīta Komisija un Padome (2016. gada 28. janvārī) un notika apspriešanās ar Parlamenta Juridisko dienestu (2016. gada 15. martā), Juridiskā komiteja nolēma izmantot Reglamenta 99. panta 5. punktu un izstrādāt starpposma ziņojumu ar ieteikumiem par minētā Padomes lēmuma projekta grozīšanu.
Galvenās atšķirības starp Padomes lēmuma projektu un Komisijas priekšlikumu saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības aspektiem civillietās attiecās uz Savienības ekskluzīvas kompetences jomu atbilstīgi LESD 3. panta 2. punktam, 2010. gada HNS konvencijas IV sadaļas un regulas „Brisele I” pārstrādātās redakcijas pārklāšanās apmēru un vajadzību paredzēt dalībvalstīm pienākumu noteiktā laikā ratificēt konvenciju.
Ņemot šo visu vērā, referents ierosināja sagatavot starpposma ziņojumu, lai panāktu pozitīvu iznākumu sarunās ar Padomi un Komisiju, kas garantētu Savienības tiesību aktu vienveidīgumu, integritāti un iedarbīgumu, kā arī ES pamatprincipa, proti, kompetenču piešķiršanas principa, ievērošanu. Komisija atzinīgi novērtēja to, ka Parlaments ir pieņēmis šo rezolūciju, un apstiprināja, ka būtu bijusi gatava piekrist kompromisam attiecībā uz pieņemamu 2010. gada HNS konvencijas ratificēšanas termiņa pagarinājumu.
Padome pieņēma zināšanai Parlamenta rezolūciju tās Kuģniecības jautājumu darba grupas 15. jūlija sanāksmē un secināja, ka nav pamata atsākt apspriešanos par Padomes lēmuma projektu, jo uz to attiecās piekrišanas procedūra, nevis koplēmuma procedūra.
Ņemot vērā to, ka Padome kategoriski atsakās uzsākt dialogu ar Parlamentu un Komisiju, kā arī ņemot vērā bīstamu un kaitīgu vielu kravu būtisko īpatsvaru jūras kravu pārvadājumos, kuģniecības nozares globālo raksturu, kā arī to, ka starpgadījumiem ar bīstamu un kaitīgu vielu kravām, visticamāk, būs pārrobežu ietekme, referents uzskata, ka visas Savienības interesēs ir ieviest viendabīgu atbildības režīmu, kas būtu piemērojams vides kaitējumam, kas radies no bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanas pa jūru.
Tāpēc referents iesaka Parlamentam dot piekrišanu tam, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokola ratificēšana un pievienošanās tam, ko Savienības vārdā veic dalībvalstis, attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības aspektiem civillietās |
||||
|
Atsauces |
14112/2015 – C8-0409/2015 – COM(2015)0305 – 2015/0136(NLE) |
||||
|
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums |
18.1.2016 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
JURI 18.1.2016 |
|
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 18.1.2016 |
TRAN 18.1.2016 |
PECH 18.1.2016 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
ENVI 16.7.2015 |
TRAN 15.9.2015 |
PECH 15.7.2015 |
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Pavel Svoboda 13.7.2015 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
28.1.2016 |
15.3.2016 |
21.4.2016 |
28.2.2017 |
|
|
Pieņemšanas datums |
23.3.2017 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
21 0 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Pavel Svoboda, Tadeusz Zwiefka |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Isabella Adinolfi, Daniel Buda, Angelika Niebler, Virginie Rozière, Rainer Wieland |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Eugen Freund, Maria Noichl |
||||
|
Iesniegšanas datums |
27.3.2017 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
21 |
+ |
|
|
PPE S&D ALDE GUE/NGL Verts/ALE EFDD ENF |
Daniel Buda, Angelika Niebler, Emil Radev, Pavel Svoboda, Rainer Wieland, Tadeusz Zwiefka Eugen Freund, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Maria Noichl, Virginie Rozière Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto Kostas Chrysogonos, Jiří Maštálka Max Andersson, Julia Reda Isabella Adinolfi, Joëlle Bergeron Marie-Christine Boutonnet |
|
|
0 |
- |
|
|
|
|
|
|
1 |
0 |
|
|
ECR |
Sajjad Karim |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas