Procedūra : 2016/0325(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0112/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0112/2017

Debates :

PV 12/06/2017 - 13
CRE 12/06/2017 - 13

Balsojumi :

PV 13/06/2017 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0249

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1103kWORD 127k
29.3.2017
PE 595.480v02-00 A8-0112/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

(COM(2016)0662 – C8-0421/2016 – 2016/0325(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referente: Sofia Sakorafa

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

(COM(2016)0662 – C8-0421/2016 – 2016/0325(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0662),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 185. pantu un 188. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0421/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 26. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0112/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, tostarp to 73. pantu par teritorijām, kurām nav savas pārvaldes,

Grozījums Nr.      2

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Komisijas pamatnostādnes par Izraēlas struktūru un to īstenoto pasākumu, kas paredzēti Izraēlas kopš 1967. gada jūnija okupētajās teritorijās, tiesībām saņemt ES dotācijas, balvas un finanšu instrumentus, kurus ES finansē no 2014. gada un turpmāk1a,

 

_________________

 

1a OV C 205, 19.7.2013., 9. lpp.

Grozījums Nr.      3

Lēmuma priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

Grozījums Nr.      4

Lēmuma priekšlikums

3.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

Grozījums Nr.      5

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Piekļuve ūdenim ir vispārējas tiesības, kas jāgarantē visiem iedzīvotājiem. Tāpēc cilvēktiesību uz ūdeni un sanitāriju, tostarp to pieejamību, pieņemamību un kvalitāti, kā arī piekļuvi tiem, pilnīga īstenošana ir svarīga dzīvībai, kā to atzinusi Apvienoto Nāciju Organizācija un atbalstījušas dalībvalstis, un ūdens resursu pienācīgai apsaimniekošanai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu ūdens ilgtspējīgu izmantošanu un nosargātu pasaules dabas resursus. Gan cilvēka darbību, gan klimata pārmaiņu rezultātā viss Vidusjūras reģions ir klasificēts kā pustuksnešu reģions ar trūcīgiem ūdens resursiem.

Grozījums Nr.      6

Lēmuma priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Vidusjūras reģions ir stratēģiski svarīgs Savienībai no politiskā, ekonomiskā, kultūras, zinātniskā un ekoloģiskā viedokļa.

Grozījums Nr.      7

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 tika izveidots “Apvārsnis 2020” – Pētniecības un inovāciju pamatprogramma (2014–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovācijām, stiprinot publiskā-publiskā sektora partnerības, tostarp izmantojot Savienības dalību programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis.

(2)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 tika izveidots “Apvārsnis 2020” – Pētniecības un inovāciju pamatprogramma (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovācijām, stiprinot publiskā-publiskā sektora partnerības, tostarp izmantojot Savienības dalību programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, lai nodrošinātu dalībvalstu ilgtspējīgu attīstību.

__________________

__________________

4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

Grozījums Nr.      8

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un tām pilnībā būtu jāievēro “Apvāršņa 2020” vispārīgie principi, jo īpaši attiecībā uz atvērtību un pārredzamību.

(3)  Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un tām pilnībā būtu jāievēro “Apvāršņa 2020” vispārīgie principi, jo īpaši attiecībā uz atvērtību, pārredzamību un piekļuvi, lai stiprinātu pētniecību un inovāciju, tādējādi sasniedzot ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr.      9

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 19. panta 2. punktu pētniecības un inovācijas pasākumiem, kurus veic atbilstīgi pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, tostarp visām iespējamām publiskā–publiskā sektora partnerībām, piemēram, PRIMA, ir jāpievēršas tikai un vienīgi civilam pielietojumam.

Grozījums Nr.      10

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Regulā (ES) Nr. 1291/2013 “Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas” un “Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras un jūrlietu, kā arī iekšzemes ūdeņu pētniecība, un bioekonomika” ir noteiktas kā divas prioritāras sabiedrības problēmas, kas ir jārisina, atbalstot ieguldījumus pētniecībā un inovācijās. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1291/2013 tiek atzīts, ka šo problēmu risināšanai paredzētās pētniecības un inovāciju darbības būtu jāveic Savienības līmenī un ārpus tās, ņemot vērā klimata un vides jautājumu starptautisko un globālo raksturu, mērogu un sarežģītību un pārtikas un lauksaimniecības produktu piegādes ķēdes starptautisko dimensiju.

(4)  Regulā (ES) Nr. 1291/2013 “Klimata politika, resursefektivitāte un izejvielas” un “Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras un jūrlietu, kā arī iekšzemes ūdeņu pētniecība, un bioekonomika” ir noteiktas kā divas prioritāras sabiedrības problēmas, kas ir nekavējoties jārisina, atbalstot ieguldījumus pētniecībā un inovācijās. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1291/2013 tiek atzīts, ka šo problēmu risināšanai paredzētās pētniecības un inovāciju darbības būtu jāveic Savienībā un ārpus tās, ņemot vērā klimata un vides jautājumu starptautisko un globālo raksturu, mērogu un sarežģītību un pārtikas un lauksaimniecības produktu piegādes ķēdes starptautisko dimensiju.

Grozījums Nr.      11

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Regulā (ES) Nr. 1291/2013 tāpat tiek atzīta nepieciešamība pēc starptautiskas sadarbības ar trešām valstīm, lai efektīvi risinātu kopīgās problēmas. Starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ir būtisks Savienības globālo saistību aspekts, un tai ir svarīga nozīme Savienības partnerībā ar kaimiņvalstīm. Šī sadarbība balstās uz Eiropas kaimiņattiecību politikā izmantoto pieeju, lai diferencētu sadarbības līmeni ar katru kaimiņos esošo valsti, pamatojoties uz tās saistībām attiecībā uz Savienību.

(5)  Regulā (ES) Nr. 1291/2013 tāpat tiek atzīta nepieciešamība pēc starptautiskas sadarbības ar trešām valstīm, lai efektīvi risinātu kopīgās problēmas. Starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ir būtisks Savienības globālo saistību aspekts, un tai ir svarīga nozīme Savienības partnerībā ar kaimiņvalstīm un citām trešām valstīm. Šī sadarbība balstās uz Eiropas kaimiņattiecību politikā izmantoto pieeju, lai diferencētu sadarbības līmeni ar katru kaimiņos esošo valsti, pamatojoties uz tās saistībām pret Savienību.

Grozījums Nr.      12

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  2014. gada 23. decembrī 19 Vidusjūras reģiona valstu grupa iesniedza Komisijai priekšlikumu par kopīgas programmas iniciatīvu “Partnerība pētniecības un inovāciju jomā Vidusjūras reģionā” (PRIMA). 14 no šīm valstīm piekrita kopīgi uzsākt PRIMA iniciatīvu, apņemoties veikt finansiālus ieguldījumus: Kipra, Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Malta, Portugāle un Spānija Savienības dalībvalstis; Izraēla un Tunisija — programmas “Apvārsnis 2020” asociētās trešās valstis; Ēģipte, Libāna un Maroka trešās valstis, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētās valstis.

(7)  2014. gada 23. decembrī 19 Vidusjūras reģiona valstu grupa iesniedza Komisijai priekšlikumu par kopīgas programmas iniciatīvu “Partnerība pētniecības un inovāciju jomā Vidusjūras reģionā” (PRIMA). No šīs grupas 15 valstis piekrita kopīgi uzsākt PRIMA iniciatīvu, apņemoties veikt finansiālus ieguldījumus: Kipra, Vācija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Malta, Portugāle un Spānija  Savienības dalībvalstis; Izraēla un Tunisija — programmas “Apvārsnis 2020” asociētās trešās valstis; Ēģipte, Jordānija, Libāna un Maroka  trešās valstis, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētās valstis.

Grozījums Nr.      13

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  PRIMA mērķis ir īstenot kopīgu programmu, lai izstrādātu un pieņemtu inovatīvus un integrētus risinājumus pārtikas ražošanas un ūdensapgādes efektivitātes, drošības, nodrošinājuma un ilgtspējas uzlabošanai Vidusjūras reģionā. PRIMA būtu jāveicina nesen saskaņoto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana un gaidāmā Eiropas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija.

(8)  PRIMA mērķis ir īstenot kopīgu programmu, lai izstrādātu un pieņemtu inovatīvus un integrētus risinājumus lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmu un integrētas ūdens apsaimniekošanas efektivitātes, drošības, nodrošinājuma un ilgtspējas uzlabošanai Vidusjūras reģionā. PRIMA būtu jāveicina nesen saskaņoto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana un gaidāmā Eiropas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kā arī Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana.

Grozījums Nr.      14

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Integrēta ūdens apsaimniekošana, tostarp notekūdeņu atkārtota izmantošana un pārstrāde, nozīmē, ka visi ūdens resursu lietojumi tiek aplūkoti kopā un, lai nodrošinātu vides un sociālo ilgtspēju, sabiedrības līdzdalība, pilnīga pārredzamība un demokrātiska pārskatatbildība tiek uzskatītas par pamatvērtībām.

Grozījums Nr.      15

Lēmuma priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b)  Ilgtspējīgas lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmas mērķis ir apmierināt iedzīvotāju un vides pieprasījumu pēc nekaitīgas, veselīgas un cenas ziņā pieejamas pārtikas un palielināt pārtikas un barības pārstrādes, izplatīšanas un patēriņa ilgtspēju ar mērķi līdz minimumam samazināt pārtikas zudumus un lauksaimniecības pārtikas atkritumus. Turklāt PRIMA darbības būtu jāvērš uz tādu pakalpojumu, koncepciju un politikas attīstību, kas vairo labklājību laukos un veicina ilgtspējīgu patēriņu.

Grozījums Nr.       16

Lēmuma priekšlikums

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8c)  Ūdens trūkuma problēma Vidusjūras reģionā liek meklēt atšķirīgu risinājumu enerģētikas jomā un ieviest efektīvākus modeļus. Fosilo kurināmo aizstāšanas procesos būtu jāintegrē atjaunojamie energoresursi.

Grozījums Nr.       17

Lēmuma priekšlikums

8.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8d)  Atklāta, demokrātiska un līdzdalīga pārvaldība ir svarīga, lai nodrošinātu, ka tiek izvēlēti izmaksu ziņā vislietderīgākie ūdens resursu apsaimniekošanas risinājumi, sniedzot labumu visai sabiedrībai.

Grozījums Nr.      18

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai nodrošinātu, ka PRIMA piedalās trešās valstis, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētās valstis, proti, Ēģipte, Libāna un Maroka, būtu nepieciešami starptautiski nolīgumi starp Savienību un minētajām valstīm, lai attiecinātu uz tām šajā lēmumā noteikto tiesisko režīmu.

(9)  Lai nodrošinātu, ka PRIMA piedalās trešās valstis, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētās valstis, proti, Ēģipte, Jordānija, Libāna un Maroka, būtu nepieciešami starptautiski zinātnes un tehnoloģiju nolīgumi starp Savienību un minētajām valstīm, lai attiecinātu uz tām šajā lēmumā noteikto tiesisko režīmu.

Grozījums Nr.      19

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Atbilstīgi “Apvāršņa 2020” mērķiem būtu jāparedz tiesības jebkurai citai dalībvalstij un “Apvāršņa 2020” trešai asociētai valstij piedalīties PRIMA, ja tā apņemas veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā.

(10)  Atbilstīgi “Apvāršņa 2020” mērķiem un lai palielinātu nodarbinātību un izaugsmi, būtu jāparedz tiesības jebkurai citai dalībvalstij un “Apvāršņa 2020” trešai asociētai valstij piedalīties PRIMA, ja tā apņemas veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā, nodrošinot pienācīgu daļu kopējās summas.

Grozījums Nr.      20

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai panāktu PRIMA mērķus, būtu jāparedz dalības iespēja jebkurai citai trešai valstij, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētā valsts, jo īpaši Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, ja tā apņemas veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā un ja PRIMA ĪS apstiprina tās dalību. Tās dalība būtu jāparedz arī attiecīgā starptautiskā nolīgumā starp šādu trešo valsti un Savienību.

(11)  Lai sasniegtu PRIMA mērķus, būtu jāparedz dalības iespēja jebkurai citai trešai valstij, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētā valsts, jo īpaši Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, ja tā apņemas veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā un ja PRIMA ĪS apstiprina tās dalību. Tās dalība būtu jāparedz arī attiecīgā starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju nolīgumā starp šādu trešo valsti un Savienību.

Grozījums Nr.      21

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lai nodrošinātu PRIMA kopīgu īstenošanu, būtu jāizveido īstenošanas struktūra (“PRIMA ĪS”). PRIMA ĪS vajadzētu būt Savienības finanšu ieguldījuma saņēmējai, un tai būtu jānodrošina efektīva PRIMA īstenošana.

(12)  Lai nodrošinātu PRIMA kopīgu īstenošanu, būtu jāizveido īstenošanas struktūra (“PRIMA ĪS”). PRIMA ĪS vajadzētu būt Savienības finanšu ieguldījuma saņēmējai, un tai būtu jānodrošina efektīva un pārredzama PRIMA īstenošana.

Grozījums Nr.      22

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Savienības finansiālā ieguldījuma izmaksa būtu jāparedz ar nosacījumu, ka iesaistītās valstis uzņemas formālas saistības veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā un ka minētās saistības ir izpildītas saskaņā ar šā lēmuma nosacījumiem. Būtu jāparedz rīcības elastīgums iesaistītajām valstīm pēc izvēles veikt finansiālu ieguldījumu PRIMA ĪS, ņemot vērā netiešo darbību finansējumu, tādējādi panākot augstu finansiālās integrācijas pakāpi. Turklāt iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz finansiāls vai materiāls ieguldījums darbībās, kuras tiek īstenotas bez Savienības ieguldījuma. Būtu skaidri jādefinē laikposms, kurā iesaistītajām valstīm jāsniedz savs ieguldījums.

(13)  Savienības finansiālā ieguldījuma izmaksa būtu jāparedz ar nosacījumu, ka iesaistītās valstis uzņemas formālas saistības veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā un ka minētās saistības ir izpildītas un īstenotas saskaņā ar šā lēmuma nosacījumiem. Būtu jāparedz rīcības elastīgums iesaistītajām valstīm pēc izvēles veikt finansiālu ieguldījumu PRIMA ĪS, ņemot vērā netiešo darbību finansējumu, tādējādi panākot augstu finansiālās integrācijas pakāpi. Turklāt iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz finansiāls vai materiāls ieguldījums darbībās, kuras tiek īstenotas bez Savienības ieguldījuma. Būtu skaidri jādefinē laikposms, kurā iesaistītajām valstīm jāsniedz savs ieguldījums.

Grozījums Nr.      23

Lēmuma priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Pilnvaroto padomei un gada darba programmai būtu jānodrošina godīgs resursu sadalījums, tostarp izmantojot atbilstošu teritoriālo uzsvaru.

Grozījums Nr.      24

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Būtu jānosaka maksimālais apmērs Savienības ieguldījumam PRIMA, izmantojot finansējumu no “Apvāršņa 2020”. Ievērojot šo maksimālo apmēru, Savienības ieguldījumam vajadzētu būt vienādam ar PRIMA iesaistīto valstu ieguldījumu, lai panāktu spēcīgu sviras efektu un nodrošinātu iesaistīto valstu programmu ciešāku integrāciju. Būtu jāparedz iespēja izmantot ierobežotu Savienības ieguldījuma daļu PRIMA ĪS administratīvo izmaksu segšanai.

(14)  Būtu jānosaka maksimālais apmērs Savienības ieguldījumam PRIMA, izmantojot finansējumu no “Apvāršņa 2020”. Ievērojot šo maksimālo apmēru, Savienības ieguldījumam vajadzētu būt vienādam ar PRIMA iesaistīto valstu ieguldījumu, lai panāktu spēcīgu sviras efektu un nodrošinātu iesaistīto valstu programmu ciešāku integrāciju. Būtu jāparedz iespēja izmantot ierobežotu Savienības ieguldījuma daļu PRIMA ĪS administratīvo izmaksu segšanai. Būtu jānodrošina efektīva programmas administrēšana, un administratīvās izmaksas jāsaglabā minimālā līmenī.

Grozījums Nr.      25

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  PRIMA darbībām būtu jāatbilst “Apvāršņa 2020” mērķiem un pētniecības un inovāciju prioritātēm, kā arī Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem un nosacījumiem. Klasificējot pētniecību tehnoloģiju jomā, produktu izstrādi un demonstrējumu pasākumus, PRIMA būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa definīcijas.

(16)  PRIMA darbībām būtu jāatbilst “Apvāršņa 2020” mērķiem un pētniecības un inovāciju prioritātēm, kas ir gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības galvenie virzītāji, kā arī Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem un nosacījumiem. Klasificējot pētniecību tehnoloģiju jomā, produktu izstrādi un demonstrējumu pasākumus, PRIMA būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa definīcijas.

Grozījums Nr.      26

Lēmuma priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  PRIMA būtu jāatbalsta visdažādākās pētniecības un inovācijas darbības, tostarp spēju veidošana, apmācība, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbības, pētnieku mobilitāte, pētniecība, izstrādes un inovācijas projekti, inovatīvi demonstrējumu pasākumi un eksperimentālas ražotnes, pievēršoties plašam tehnoloģiskās gatavības līmeņu klāstam un nodrošinot atbilstošu līdzsvaru starp maziem un lieliem projektiem.

Grozījums Nr.      27

Lēmuma priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b)  PRIMA būtu jāīsteno, pamatojoties uz gada darba plānu, kurā ir noteiktas attiecīgajā gadā veicamās darbības. PRIMA ĪS būtu jāuzrauga uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultāti un tas, cik atbilstoši tiek izskatīti zinātniskie temati un prognozējamā ietekme, un jānosaka, kuriem priekšlikumiem nav iespējams piešķirt finansējumu, jo to skaits pārsniedz noteikto robežlielumu. Pamatotos gadījumos PRIMA ĪS būtu jāveic korektīvie pasākumi grozītajos vai turpmākajos gada darba plānos.

Grozījums Nr.      28

Lēmuma priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Dalībai programmā vajadzētu būt nediskriminējošai attiecībā uz pētniecības un inovācijas struktūru raksturu. Būtu jāapzina un jālikvidē šķēršļi, kas kavē jaunpienācēju dalību programmā. Šajā sakarā jāveicina universitāšu, pētniecības centru un MVU dalība.

Grozījums Nr.      29

Lēmuma priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b)  Virzībā uz mērķu sasniegšanu un saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un principiem, piemēram, zinātniskās izcilības principu, PRIMA ĪS būtu jākoncentrējas uz to, lai, atspoguļojot Vidusjūras reģiona partnervalstu saistības šajā programmā, pienācīga daļa — aptuveni 25 % — Savienības finansējuma tiktu piešķirta tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību mērķa trešās valstīs, kuras ir uzskatāmas par iesaistītajām valstīm.

Grozījums Nr.      30

Lēmuma priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  PRIMA ĪS rīkotie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu arī jāpublisko dalībniekiem paredzētā vienotā portālā, kā arī, izmantojot citus Komisijas pārziņā esošos “Apvāršņa 2020” elektroniskos informācijas izplatīšanas līdzekļus.

(18)  PRIMA ĪS rīkotie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un pamatotie lēmumi par izvēlētajiem projektiem būtu arī jāpublisko dalībniekiem paredzētā vienotā PRIMA portālā, “Apvārsnis 2020” dalībnieku portālā, kā arī citos Komisijas pārziņā esošos “Apvāršņa 2020” elektroniskos informācijas izplatīšanas līdzekļus.

Grozījums Nr.      31

Lēmuma priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  PRIMA ĪS būtu jāapstiprina dotāciju nolīguma paraugs, definējot, kā subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kuras nepiedalās PRIMA, būtu jāsniedz PRIMA ĪS pienācīgas garantijas, lai segtu saistību neizpildes vai Savienības finansējuma nepareizas pārvaldības risku.

Grozījums Nr.      32

Lēmuma priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18b)  PRIMA ĪS būtu pastāvīgi jāmēra īstenoto projektu rezultāti.

Grozījums Nr.      33

Lēmuma priekšlikums

18.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18c)  PRIMA ĪS gada darba plānos var iekļaut papildu nosacījumus dalībai, piemēram, noteikt, ka visi projekti, kas ir iesniegti saskaņā ar noteiktu uzaicinājumu, jākoordinē subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību iesaistītajās valstīs.

Grozījums Nr.      34

Lēmuma priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, būtu jānodrošina atbilstošas finanšu garantijas PRIMA ĪS. Šīm garantijām vajadzētu būt pietiekamām un samērīgām. Ja tās nodrošina iesaistītās valstis, katrai no šīm valstīm vajadzētu būt atbildīgai par summu, kas nepārsniedz tās finansiālās saistības PRIMA programmā. Kopējai atgūstamajai summai nevajadzētu pārsniegt EUR 200 000 000.

Pamatojums

Saistīts ar grozījumu, kurā ierosināts 8. pantā iekļaut jaunu 1.a punktu.

Grozījums Nr.      35

Lēmuma priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesībām samazināt, apturēt vai izbeigt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja PRIMA tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu PRIMA finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti.

(20)  Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesībām samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja PRIMA tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu PRIMA finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti.

Grozījums Nr.      36

Lēmuma priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Dalībai netiešās darbībās, ko finansē PRIMA ĪS, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/20137. Taču, ņemot vērā PRIMA darbības īpašās vajadzības, nepieciešams paredzēt atkāpes saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. punktu.

(21)  Lai izpildītu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārējo mērķi vēl vairāk vienkāršot un saskaņot Eiropas pētniecībai un inovācijai paredzēto finansējumu, publiskā–publiskā sektora partnerībām jāizstrādā vienkārši pārvaldības modeļi un iespēju robežās jāizvairās no dažādu noteikumu pārņemšanas no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Tādēļ dalībai netiešās darbībās, ko finansē PRIMA ĪS, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/20137. Taču, ņemot vērā PRIMA darbības īpašās vajadzības, nepieciešams paredzēt ierobežotas atkāpes saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. punktu.

__________________

__________________

7 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

7 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

Grozījums Nr.      37

Lēmuma priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 9. panta 3. punkta ir nepieciešamas, lai ņemtu vērā īpatnības, kas izriet no PRIMA ģeogrāfiskās darbības jomas, papildus pielāgojot minimālos atbilstības nosacījumus dalībai netiešajās darbībās. Lai nodrošinātu līdzsvarotu pamatdalību netiešajās darbībās ziemeļu-dienvidu konfigurācijā, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, darbībā būtu jāpiedalās vismaz trim tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās iesaistītajās valstīs, no kuriem viens veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai programmas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī un viens – trešā valstī, kas ir vai nav programmas “Apvārsnis 2020” asociētā valsts. Atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 3. punkta ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka minimālais atbilstības nosacījums par dalību netiešajās darbībās ar minimālo nosacījumu par viena tiesību subjekta dalību nediskriminē tos subjektus, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kuras piedalās PRIMA kā iesaistītās valstis. Lai nodrošinātu, ka finansējuma nosacījumi nav diskriminējoši attiecībā uz subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kuras ir PRIMA iesaistītās valstis, būtu jāparedz, ka šādi tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību iesaistītajās valstīs, ir tiesīgi saņemt finansējumu papildus Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. punktā minētajiem subjektiem. Atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 12. panta ir nepieciešamas, lai paplašinātu sadarbību ar kopīgiem uzaicinājumiem, ko iesniedz PRIMA ĪS ar tiesību subjektiem, kas nav trešās valstis un starptautiskas organizācijas.

(22)  Atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 9. panta 3. punkta ir nepieciešamas, lai ņemtu vērā īpatnības, kas izriet no PRIMA ģeogrāfiskās darbības jomas, papildus pielāgojot minimālos atbilstības nosacījumus dalībai netiešajās darbībās. Lai nodrošinātu līdzsvarotu pamatdalību netiešajās darbībās ziemeļu-dienvidu konfigurācijā, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, darbībā būtu jāpiedalās vismaz trijiem tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās iesaistītajās valstīs, veicinot līdzsvarotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbību. Atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 3. punkta ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka minimālais atbilstības nosacījums par dalību netiešajās darbībās ar minimālo nosacījumu par viena tiesību subjekta dalību nediskriminē tos subjektus, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kuras piedalās PRIMA kā iesaistītās valstis. Lai nodrošinātu, ka finansējuma nosacījumi nav diskriminējoši attiecībā uz subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kuras ir PRIMA iesaistītās valstis, būtu jāparedz, ka šādi tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību iesaistītajās valstīs, ir tiesīgi saņemt finansējumu papildus Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. punktā minētajiem subjektiem. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. un 2. punkta, būtu jānodrošina iespēja PRIMA finansēt starptautiskas organizācijas un subjektus, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītā valstī un kam nav tiesību saņemt finansējumu no PRIMA, ar noteikumu, ka tiek ievēroti minētās regulas īpašie nosacījumi. Atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 12. panta ir nepieciešamas, lai paplašinātu sadarbību ar kopīgiem uzaicinājumiem, ko iesniedz PRIMA ĪS ar tiesību subjektiem, kas nav trešās valstis un starptautiskas organizācijas.

Grozījums Nr.      38

Lēmuma priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela dokumentu un ziņojumu skaita. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(23)  Vienkāršošanas nolūkā visu dalībnieku administratīvajai slodzei vajadzētu būt stingri samērīgai ar prognozētajiem rezultātiem. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela dokumentu un ziņojumu skaita. Būtu jāievieš saskaņotas metodes datu vākšanai no iesaistītajām valstīm. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

Grozījums Nr.      39

Lēmuma priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Komisijai būtu jāveic starpposma novērtējums, izvērtējot jo īpaši PRIMA kvalitāti un efektivitāti un panākto progresu attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, kā arī nobeiguma novērtējums, un būtu jāsagatavo ziņojumi par šiem novērtējumiem.

(26)  Komisijai, ņemot vērā iesaistīto valstu viedokļus, būtu jāveic starpposma novērtējums, izvērtējot jo īpaši PRIMA kvalitāti un efektivitāti un panākto progresu attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, kā arī nobeiguma novērtējums, un būtu jāsagatavo ziņojumi par šiem novērtējumiem.

Grozījums Nr.      40

Lēmuma priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Pēc Komisijas lūguma PRIMA ĪS un iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz jebkāda informācija, ko Komisijai nepieciešams iekļaut ziņojumos par PRIMA novērtējumu.

(27)  Pēc Komisijas lūguma PRIMA ĪS un iesaistītajām valstīm būtu saskaņotā formātā jāsniedz jebkāda informācija, ko Komisijai nepieciešams iekļaut ziņojumos par PRIMA novērtējumu.

Grozījums Nr.      41

Lēmuma priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Šā lēmuma mērķis ir veicināt pētniecības un inovācijas sistēmu integrāciju un saskanību, kā arī darbības Vidusjūras reģiona valstīs ūdensapgādes un pārtikas sistēmu jomā. Pētniecības un inovācijas darbību apmērs, kas nepieciešams problēmu risināšanai Vidusjūras reģionā, ir milzīgs, ņemot vērā galveno trūkumu sistēmisko raksturu. Pētniecības un inovāciju darbības joma ir sarežģīta, ar daudznozaru raksturu, un tai ir nepieciešama pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, kā arī pārrobežu pieeja. Sadarbības pieeja ar plašu iesaistīto valstu klāstu var palīdzēt palielināt nepieciešamo mērogu un darbības jomu, apvienojot finanšu un intelektuālos resursus. Tā kā minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, integrējot valstu centienus saskaņotā Eiropas pieejā, apvienojot sadrumstalotas valstu pētniecības programmas, palīdzot izstrādāt vienotas pētniecības un finansēšanas stratēģijas, kas sniedzas pāri valstu robežām, un izveidojot dalībnieku un vajadzīgo ieguldījumu kritisko masu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(28)  Šā lēmuma mērķis ir veicināt pētniecības un inovācijas sistēmu integrāciju un saskanību, kā arī darbības Vidusjūras reģiona valstīs ilgtspējīgu lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmu un integrētas ūdens apsaimniekošanas jomā. Pētniecības un inovācijas darbību apmērs, kas nepieciešams problēmu risināšanai Vidusjūras reģionā, ir milzīgs, ņemot vērā galveno trūkumu sistēmisko raksturu. Pētniecības un inovāciju darbības joma ir sarežģīta, attiecas uz daudzām nozarēm un tai ir nepieciešama pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, kā arī pārrobežu pieeja. Sadarbības pieeja ar plašu iesaistīto valstu klāstu var palīdzēt palielināt nepieciešamo mērogu un darbības jomu, apvienojot finanšu un intelektuālos resursus. Tā kā minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, integrējot valstu centienus saskaņotā Eiropas pieejā, apvienojot sadrumstalotas valstu pētniecības programmas, palīdzot izstrādāt vienotas pētniecības un finansēšanas stratēģijas, kas sniedzas pāri valstu robežām, un izveidojot dalībnieku un vajadzīgo ieguldījumu kritisko masu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.      42

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienība piedalīsies Partnerībā pētniecībaas un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (“PRIMA”), ko kopīgi uzsākusi [Kipra, Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Izraēla, Itālija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Spānija un Tunisija] (“iesaistītās valstis”), saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem.

1.  Savienība piedalīsies Partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (“PRIMA”), ko kopīgi uzsākusi [Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Izraēla, Itālija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Spānija un Tunisija] (“iesaistītās valstis”), saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.      43

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ēģipte, Lībija un Maroka kļūst par iesaistītajām valstīm, ja ar Savienību tiek noslēgti starptautiski nolīgumi, kuros paredzēti noteikumi un nosacījumi to dalībai PRIMA.

2.  Ēģipte, Jordānija, Lībija un Maroka kļūst par iesaistītajām valstīm, ja ar Savienību tiek noslēgti starptautiski zinātnes un tehnoloģiju nolīgumi, kuros paredzēti noteikumi un nosacījumi to dalībai PRIMA.

Grozījums Nr.      44

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Jebkura dalībvalsts un jebkura programmas “Apvārsnis 2020” asociētā valsts, kas nav kāda no 1. punktā minētajām valstīm, var piedalīties PRIMA, jaizpilda šā lēmuma 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu. Ja tā izpilda šo nosacījumu, to uzskata par iesaistīto valsti šā lēmuma nozīmē.

3.  Jebkura dalībvalsts un jebkura pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valsts, kas nav kāda no 1. punktā minētajām valstīm, var piedalīties PRIMA ar noteikumu, kaatbilst šā lēmuma 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam un ievēro jo īpaši 11. panta 5. punktu. Ja tā izpilda šos nosacījumus, to uzskata par iesaistīto valsti šā lēmuma nozīmē.

Grozījums Nr.      45

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Jebkura trešā valsts, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētā valsts un kas nav kāda no 2. punktā minētajām valstīm, var piedalīties PRIMA, ja:

4.  Jebkura trešā valsts, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētā valsts un kas nav kāda no 2. punktā minētajām valstīm, var piedalīties PRIMA, ja:

(a)   tā izpilda šā lēmuma 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu;

a)   tā izpilda šā lēmuma 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu un jo īpaši atbilst 11. panta 5. punktam;

(b)  PRIMA ĪS apstiprina tās dalību PRIMA pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi tās dalības nozīmīgumu PRIMA mērķu sasniegšanā; kā arī

b)  PRIMA ĪS apstiprina tās dalību PRIMA pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi tās dalības nozīmīgumu PRIMA mērķu sasniegšanā; kā arī

(c)  tā noslēdz ar Savienību starptautisku nolīgumu, kurā paredzēti noteikumi un nosacījumi tās dalībai PRIMA.

c)  tā noslēdz ar Savienību starptautisku nolīgumu, kurā paredzēti noteikumi un nosacījumi tās dalībai PRIMA.

Ja valsts atbilst pirmajā apakšpunktā noteiktajām prasībām, to uzskata par iesaistīto valsti šā lēmuma nozīmē.

Ja valsts atbilst pirmajā apakšpunktā noteiktajām prasībām, to uzskata par iesaistīto valsti šā lēmuma nozīmē.

Grozījums Nr.      46

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  PRIMA vispārīgais mērķis ir izstrādāt pilnībā izmēģinātus un demonstrētus kopīgus inovatīvos risinājumus ūdensapgādes un pārtikas sistēmām Vidusjūras reģionā, lai sekmētu to klimatnoturību, lielāku efektivitāti, rentabilitāti un ilgtspēju, kā arī veicinātu ar uzturu, veselību, labklājību un migrāciju saistīto problēmu savlaicīgu risināšanu.

1.  Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm PRIMA vispārīgais mērķis ir veidot pētniecības un inovāciju spējas un padziļināt zināšanas un izstrādāt kopīgus inovatīvos risinājumus ilgtspējīgām lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmām un integrētai ūdens apsaimniekošanai Vidusjūras reģionā, lai sekmētu to klimatnoturību, lielāku efektivitāti, rentabilitāti un vides un sociālo ilgtspēju, kā arī veicinātu ar ūdens trūkumu, pārtikas trūkumu, uzturu, veselību, labklājību un migrāciju saistīto problēmu savlaicīgu risināšanu.

Grozījums Nr.      47

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai sekmētu vispārējo mērķi, PRIMA īsteno šādus konkrētus mērķus:

2.  Lai sekmētu vispārējo mērķi, PRIMA īsteno šādus konkrētus mērķus:

i)  stabilas, ilgtermiņa, kopīgas stratēģiskas programmas definēšana ūdensapgādes un pārtikas sistēmu jomā;

i)  stabilas, ilgtermiņa, kopīgas stratēģiskas programmas definēšana ilgtspējīgas lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmu un integrētas ūdens apsaimniekošanas jomā;

ii)  visu valsts pētniecības un inovācijas programmu virzīšana un stratēģiskās programmas īstenošana;

ii)  visu attiecīgo valsts pētniecības un inovāciju programmu virzīšana uz stratēģiskās programmas īstenošanu un šo programmu saskaņošana;

iii)  visu attiecīgo publiskā un privātā sektora dalībnieku strukturāla iesaistīšana stratēģiskās programmas īstenošanā, apvienojot zināšanas un finanšu līdzekļus nepieciešamās kritiskās masas sasniegšanai;

iii)  visu attiecīgo publiskā un privātā sektora dalībnieku strukturāla iesaistīšana stratēģiskās programmas īstenošanā, apvienojot zināšanas un finanšu līdzekļus nepieciešamās kritiskās masas sasniegšanai;

iv)  finansējuma palielināšana un visu iesaistīto dalībnieku spēju īstenošana.

iv)  pētniecības un inovācijas spēju finansējuma palielināšana un visu iesaistīto dalībnieku, tostarp MVU, akadēmisko aprindu, NVO un vietējo pētniecības centru, īstenošanas spēju stiprināšana.

Grozījums Nr.      48

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības maksimālais finansiālais ieguldījums PRIMA, ieskaitot EBTA apropriācijas, ir EUR 200 000 000, lai vienādotu to ar iesaistīto valstu ieguldījumus.

1.  Savienības maksimālais finansiālais ieguldījums PRIMA, ieskaitot EBTA apropriācijas, ir EUR 200 000 000, un tas ir līdzvērtīgs iesaistīto valstu ieguldījumiem.

Grozījums Nr.      49

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā no apropriācijām Savienības vispārējā budžetā, kas piešķirtas attiecīgajām daļām īpašajā programmā, ar kuru īsteno programmu “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES8, un jo īpaši no II daļas “Vadošā loma rūpniecībā” un III daļas “Sabiedrības problēmu risināšana” saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) daļu un 60. un 61. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

2.  Šā panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas attiecīgajām īpašās programmas daļām, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES8, un jo īpaši no II daļas “Vadošā loma rūpniecībā” un III daļas “Sabiedrības problēmu risināšana” saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) daļu un 60. un 61. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

__________________

__________________

8 Padomes 2013. gada 3. decembra Lēmums 2013/743/ES, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013, 965. lpp.).

8 Padomes 2013. gada 3. decembra Lēmums 2013/743/ES, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013, 965. lpp.).

Grozījums Nr.      50

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Savienības finansiālo ieguldījumu izmantos PRIMA īstenošanas struktūra (“PRIMA ĪS”):

3.  Šā panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu izmantos PRIMA īstenošanas struktūra (“PRIMA ĪS”):

Grozījums Nr.      51

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  lai segtu PRIMA ĪS administratīvās izmaksas ne vairāk kā 5 % apmērā no Savienības finansiālā ieguldījuma.

b)  lai segtu PRIMA ĪS administratīvās izmaksas ne vairāk kā % apmērā no 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma.

Pamatojums

Kā tas ir Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerībā (EDCTP).

Grozījums Nr.      52

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansiālā ieguldījuma nosacījumi ir šādi:

1.  3. panta 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma nosacījumi ir šādi:

Grozījums Nr.      53

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  iesaistītās valstis vai to norīkotās organizācijas ir iecēlušas publisko tiesību subjektu, kā minēts 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) punktā Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, kas rīkojas kā PRIMA ĪS. PRIMA ĪS atbild par efektīvu PRIMA īstenošanu, lai saņemtu piešķirtu un uzraudzītu Savienības finansiālo ieguldījumu, kā arī vajadzības gadījumā iesaistīto valstu ieguldījumu, un lai nodrošinātu, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi PRIMA mērķu sasniegšanai;

b)  iesaistītās valstis vai to norīkotās organizācijas ir iecēlušas publisko tiesību subjektu, kā minēts 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) punktā Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, kas rīkojas kā PRIMA ĪS. PRIMA ĪS atbild par efektīvu PRIMA īstenošanu, lai saņemtu piešķirtu un uzraudzītu 3. panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu, kā arī vajadzības gadījumā iesaistīto valstu ieguldījumu, un lai nodrošinātu, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi PRIMA mērķu sasniegšanai;

Grozījums Nr.      54

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  katra iesaistītā valsts ir apņēmusies piedalīties PRIMA finansēšanā;

c)  katra iesaistītā valsts ir apņēmusies piedalīties PRIMA finansēšanā, uzņemoties pienācīgu kopējā ieguldījuma daļu;

Grozījums Nr.      55

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  PRIMA ĪS ir pierādījusi spēju īstenot PRIMA, tostarp saņemt, piešķirt un uzraudzīt Savienības ieguldījumu, īstenojot Savienības budžeta netiešu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58., 60. un 61. pantu;

d)  PRIMA ĪS ir pierādījusi spēju īstenot PRIMA, tostarp saņemt, piešķirt un uzraudzīt 3. panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu, īstenojot Savienības budžeta netiešu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58., 60. un 61. pantu;

Grozījums Nr.       56

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  ir izveidots PRIMA pārvaldības modelis saskaņā ar 12. pantu;

e)  ir izveidots efektīvs PRIMA pārvaldības modelis saskaņā ar 12. pantu;

Grozījums Nr.      57

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  PRIMA īstenošanas laikā Savienības finansiālajam ieguldījumam ir vēl šādi nosacījumi:

2.  PRIMA īstenošanas laikā 3. panta 1. punktā minētajam Savienības finansiālajam ieguldījumam ir vēl šādi nosacījumi:

Grozījums Nr.      58

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija novērtē, vai ir izpildītas saistības, ko uzņēmušās iesaistītās valstis, jo īpaši, izmantojot pirmos divus PRIMA gada darba plānus. Pēc šā novērtējuma saskaņā ar 9. pantu tiek pārskatīts 3. panta 1. punktā minētais Savienības maksimālais ieguldījums.

3.  Komisija novērtē, vai ir izpildītas saistības, ko uzņēmušās iesaistītās valstis, jo īpaši, izmantojot pirmos divus PRIMA gada darba plānus. Pēc šā novērtējuma saskaņā ar 9. pantu var tikt pārskatīts 3. panta 1. punktā minētais Savienības maksimālais finansiālais ieguldījums.

Grozījums Nr.      59

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  finansiāls ieguldījums to PRIMA ĪS administratīvo izmaksu segšanā, kuras netiek segtas no Savienības ieguldījuma, kā noteikts 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

c)  finansiāls vai materiāls ieguldījums to PRIMA ĪS administratīvo izmaksu segšanā, kuras nesedz no Savienības finansiālā ieguldījuma, kā noteikts 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Grozījums Nr.      60

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos materiālos ieguldījumus veido izmaksas, kas radušās iesaistītajām valstīm saistībā ar to valsts finansēšanas struktūru veiktajām īstenošanas darbībām, kuras minētas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, atskaitot jebkādu Savienības tiešo vai netiešo ieguldījumu šo izmaksu segšanai.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.      61

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos ieguldījumus, ko uzskata par iesaistīto valstu ieguldījumiem, veic pēc šā lēmuma stāšanās spēkā par darbībām, kas ietvertas PRIMA pirmajā gada darba plānā, un pēc tam, kad PRIMA ĪS ir pieņēmusi nākamos gada darba plānus.

5.  Šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos ieguldījumus, ko uzskata par iesaistīto valstu ieguldījumiem, veic pēc gada darba plāna pieņemšanas. Ja gada darba plāns tiek pieņemts 6. panta 2. punktā minētajā pārskata gadā, tad 2. punkta c) apakšpunktā minētie ieguldījumi, kas tiek uzskatīti par gada darba plānā iekļautajiem iesaistīto valstu ieguldījumiem, var ietvert ieguldījumus, kas ir veikti no tā gada 1. janvāra.

 

Atkāpjoties no pirmās daļas, 2. punkta c) apakšpunktā minētie ieguldījumi, kas tiek uzskatīti par iesaistīto valstu ieguldījumiem un ir iekļauti pirmajā gada darba plānā, var ietvert ieguldījumus, kas ir veikti pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.      62

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  PRIMA atbalsta šādas darbības:

1.  PRIMA atbalsta plašu pētniecības un inovācijas darbību klāstu un darbības, kas noteiktas PRIMA gada darba plānā, pievēršoties virknei tehnoloģiskās gatavības līmeņu un nodrošinot atbilstošu līdzsvaru starp maziem un lieliem projektiem, ar šādiem līdzekļiem:

a)   netiešas darbības Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un Regulas (ES) Nr. 1291/2013 nozīmē, ko finansē PRIMA ĪS saskaņā ar 7. pantu, galvenokārt dotāciju veidā, kas atklāta konkursa kārtībā atlasītas pēc starptautiskiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kurus organizē PRIMA ĪS, tostarp:

a)   netiešas darbības Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un Regulas (ES) Nr. 1291/2013 nozīmē, ko finansē PRIMA ĪS saskaņā ar 7. pantu, galvenokārt dotāciju veidā, kas atklāta konkursa kārtībā atlasītas pēc starptautiskiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kurus organizē PRIMA ĪS, tostarp:

i)  pētniecības un inovāciju darbības, kā arī inovācijas darbības, tostarp demonstrējumu pasākumus, eksperimentālās ražotnes, testēšanu, pirmskomercializācijas izmantojuma darbības, jo īpaši pievēršoties augstākiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem,

i)  pētniecības un inovācijas darbības,

ii)   koordinācijas un atbalsta darbības, kas vērstas uz izplatīšanas un informatīviem pasākumiem, lai veicinātu PRIMA un palielinātu tās ietekmi;

ii)   koordinācijas un atbalsta darbības, kas vērstas uz izplatīšanas un informatīviem pasākumiem, lai veicinātu PRIMA un palielinātu tās ietekmi;

b)  darbības, ko finansē iesaistītās valstis, izmantojot savas valsts finansēšanas struktūras un bez Savienības ieguldījuma, aizvien vairāk pievēršoties arī augstākajiem tehnoloģiju gatavības līmeņiem, un ko veido:

b)  darbības, ko finansē iesaistītās valstis bez Savienības ieguldījuma un ko veido:

i)   darbības, kas atklāta konkursa kārtībā atlasītas pēc starptautiskiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kurus organizē PRIMA ĪS, un ko pārvalda valsts finansēšanas struktūras saskaņā ar iesaistīto valstu valsts programmām, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt dotāciju veidā,

i)   darbības, kas atklāta konkursa kārtībā atlasītas pēc starptautiskiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kurus organizē PRIMA ĪS, un ko pārvalda valsts finansēšanas struktūras saskaņā ar iesaistīto valstu valsts programmām, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt dotāciju veidā,

ii)  darbības, īstenojot iesaistīto valstu valsts programmas.

ii)  darbības, īstenojot iesaistīto valstu valsts programmas, tostarp transnacionāli projekti.

Grozījums Nr.      63

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  PRIMA īsteno, pamatojoties uz gada darba plāniem, kuri pēc apstiprinājuma saņemšanas no Komisijas PRIMA ĪS jāpieņem līdz iepriekšējā gada beigām. Izņēmuma kārtā PRIMA gada darba plānu 2018. gadam var pieņemt līdz 2018. gada 31. martam. PRIMA ĪS nodrošina gada darba plāna publisku pieejamību.

2.  PRIMA īsteno, pamatojoties uz gada darba plāniem, kas aptver darbības, kuras tiks uzsāktas attiecīgajā gadā (“pārskata gads”) no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Pēc apstiprinājuma saņemšanas no Komisijas gada plānu bez nepamatotas kavēšanās pieņem līdz pārskata gada 31. martam. Ja Komisija viena mēneša laikā neatbild uz pieprasījumu apstiprināt gada darba plāna priekšlikumu, to uzskata par apstiprinātu. PRIMA ĪS nodrošina gada darba plāna publisku pieejamību.

Grozījums Nr.      64

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Gada darba plāni ir pieejami attiecīgajām programmas komitejām, kuras izveidotas konkrētajai programmai, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

Grozījums Nr.      65

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Visās darbībās, ko atbalsta PRIMA, ievēro starptautisko tiesību un Savienības tiesību aktus, un tās īsteno šim nolūkam Savienības atzītas kompetentās iestādes pārraudzībā.

Grozījums Nr.      66

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c  Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās darbības var uzsākt pārskata gadā tikai pēc gada darba plāna pieņemšanas.

Grozījums Nr.      67

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 2.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.d  Ja gada darba plānu pieņem pārskata gadā, 3. panta 1. punktā minētais Savienības finansiālais ieguldījums var atlīdzināt PRIMA ĪS administratīvās izmaksas, kas ir radušās no šā pārskata gada 1. janvāra atbilstoši gada darba plānam.

 

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, 3. panta 1. punktā minētais Savienības finansiālais ieguldījums var atlīdzināt PRIMA ĪS administratīvās izmaksas, kas ir radušās no šā lēmuma spēkā stāšanās brīža atbilstoši pirmajam gada darba plānam.

Grozījums Nr.      68

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darbības var finansēt, pamatojoties uz PRIMA, tikai tad, ja tās ir izklāstītas PRIMA gada darba plānā. PRIMA gada darba plānā izšķir 1. panta a) apakšpunktā minētās darbības, 1. panta b) apakšpunktā minētās darbības, kā arī PRIMA ĪS administratīvās izmaksas. Tas nodrošina atbilstīgo izdevumu tāmi, kā arī budžeta līdzekļu piešķiršanu darbībām, kuras tiek finansētas ar Savienības ieguldījumu, un darbībām, ko finansē iesaistītās valstis, izmantojot savas valsts finansēšanas struktūras un bez Savienības ieguldījuma. PRIMA gada darba plāns ietver arī aplēsto vērtību iesaistīto valstu materiālajiem ieguldījumiem, kas minēti 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

3.  Darbības var finansēt, pamatojoties uz PRIMA, tikai tad, ja tās ir izklāstītas PRIMA gada darba plānā. PRIMA gada darba plānā izšķir 1. panta a) apakšpunktā minētās darbības, 1. panta b) apakšpunktā minētās darbības, kā arī PRIMA ĪS administratīvās izmaksas. Tas nodrošina atbilstīgo izdevumu tāmi, kā arī budžeta līdzekļu piešķiršanu darbībām, kuras tiek finansētas ar 3. panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu, un darbībām, ko finansē iesaistītās valstis, bez 3. panta 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma. PRIMA gada darba plāns ietver arī aplēsto vērtību iesaistīto valstu materiālajiem ieguldījumiem, kas minēti 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

Grozījums Nr.      69

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Attiecīgā gada grozītajos gada darba plānos un gada darba plānos turpmākajiem gadiem ņem vērā rezultātus no iepriekšējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Tajos mēģina risināt zinātnisku tematu nepietiekamu aptveršanu, jo īpaši saistībā ar tādiem tematiem, uz kuriem sākotnēji tika vērstas 1. punkta b) apakšpunktā minētās darbības, kuras netika pienācīgi finansētas.

Grozījums Nr.      70

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Darbības, ko finansē iesaistītās valstis, izmantojot savas valsts finansēšanas struktūras un bez Savienības ieguldījuma, var iekļaut PRIMA gada darba plānā tikai pēc pozitīva vērtējuma, kas iegūts šo darbību starptautiskā, neatkarīgā salīdzinošajā izvērtēšanā attiecībā uz PRIMA mērķiem, ko organizējusi PRIMA ĪS.

5.  Darbības, ko finansē iesaistītās valstis, bez 3. panta 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma, var iekļaut PRIMA gada darba plānā tikai pēc pozitīva vērtējuma, kas iegūts šo darbību starptautiskā, neatkarīgā salīdzinošajā izvērtēšanā attiecībā uz PRIMA mērķiem, ko organizējusi PRIMA ĪS.

Grozījums Nr.      71

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  PRIMA gada darba plānā ietvertās darbības, ko finansē iesaistītās valstis, izmantojot savas valsts finansēšanas struktūras un bez Savienības ieguldījuma, īsteno atbilstīgi PRIMA ĪS pieņemtajiem kopīgajiem principiem pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas. Kopīgajos principos ņem vērā šajā lēmumā, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VI sadaļā un Regulā (ES) Nr. 1290/2013 paredzētos principus, jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības, neatkarīgas salīdzinošās izvērtēšanas un atlases principus. Turklāt pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas PRIMA ĪS pieņem prasības par iesaistīto valstu ziņojumu sniegšanu PRIMA ĪS, tostarp attiecībā uz rādītājiem, kas ietverti katrā no minētajām darbībām.

6.  PRIMA gada darba plānā ietvertās darbības, ko finansē iesaistītās valstis, bez 3. panta 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma, īsteno atbilstīgi PRIMA ĪS pieņemtajiem kopīgajiem principiem pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas. Kopīgajos principos ņem vērā šajā lēmumā, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VI sadaļā un Regulā (ES) Nr. 1290/2013 paredzētos principus, jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības, neatkarīgas salīdzinošās izvērtēšanas un atlases principus. Turklāt pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas PRIMA ĪS pieņem prasības par iesaistīto valstu ziņojumu sniegšanu PRIMA ĪS, tostarp attiecībā uz rādītājiem, kas ietverti katrā no minētajām darbībām.

Grozījums Nr.      72

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Darbības, kas minētas 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, kā arī 6. pantā minētie kopējie principi atbilst šādiem nosacījumiem:

7.  Darbības, kas minētas 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, kā arī 6. pantā minētie kopējie principi atbilst šādiem nosacījumiem:

a)  priekšlikumi attiecas uz starptautiskiem projektiem, kuros piedalās vismaz trīs neatkarīgi tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās iesaistītajās valstīs un no kuriem:

a)  priekšlikumi attiecas uz starptautiskiem projektiem ar vismaz trīs neatkarīgu tiesību subjektu dalību, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās valstīs, kas saskaņā ar šo lēmumu līdz attiecīgā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus iesniegšanas termiņa beigām ir uzskatāmas par iesaistītajām valstīm, un no kuriem:

i)  viens veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai programmas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī; un

i)  viens veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai programmas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī, uz kuru neattiecas ii) punkts, un

ii)  viens veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas līdz termiņam, līdz kuram jāiesniedz attiecīgie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, ir uzskatāma par iesaistīto valsti saskaņā ar šo lēmumu.

ii)  viens veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas ir minēta 1. panta 2. punktā vai robežojas ar Vidusjūru.

b)  priekšlikumus atlasa pēc starptautiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un izmantojot divu posmu procedūru; posmā valsts vai starptautiskā līmenī izskata priekšlikumus, ko iesnieguši tiesību subjekti, kam ir tiesības saņemt finansējumu, pamatojoties uz attiecīgajām valsts programmām; posmā veic vienu neatkarīgu starptautisko salīdzinošo izvērtēšanu, ko organizē PRIMA ĪS. posmā priekšlikumus izvērtē ar vismaz trīs neatkarīgu ekspertu atbalstu, pamatojoties uz šādiem piešķiršanas kritērijiem: īstenošanas izcilība, ietekme, kvalitāte un efektivitāte;

b)  priekšlikumus atlasa pēc starptautiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un izvērtē ar vismaz trīs neatkarīgu ekspertu atbalstu, pamatojoties uz šādiem piešķiršanas kritērijiem: īstenošanas izcilība, ietekme, kvalitāte, ilgtspēja un efektivitāte;

c)  priekšlikumus sarindo pēc novērtēšanas rezultātiem. Atlasi veic PRIMA ĪS, pamatojoties uz šo sarindošanu. Iesaistītās valstis vienojas par piemērotu finansējuma veidu, kas ļauj palielināt to priekšlikumu skaitu, kuri jāfinansē, pamatojoties uz šo sarindošanu, jo īpaši nodrošinot rezerves summas valsts ieguldījumiem uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

c)  priekšlikumus sarindo pēc novērtēšanas rezultātiem. Atlasi veic PRIMA ĪS un ievēro šo sarindojumu. Iesaistītās valstis vienojas par piemērotu finansējuma veidu, kas ļauj palielināt to priekšlikumu skaitu, kuri jāfinansē, pamatojoties uz šo sarindošanu, jo īpaši nodrošinot rezerves summas valsts ieguldījumiem uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Ja vienu vai vairākus projektus nevar finansēt, var tikt atlasīti sarindojuma sarakstā iekļautie nākamie projekti.

Grozījums Nr.      73

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Visi uzaicinājumi, priekšlikumi un projekti nekavējoties ir pieejami “Apvārsnis 2020” datubāzē eCORDA.

Grozījums Nr.      74

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a  Lai panāktu lielāku ietekmi, mēģina saskaņot PRIMA ar citiem programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas projektiem, piemēram, EIT Food zināšanu un inovāciju kopienu, vai citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (EKPI), un pēc iespējas izvairās no darbību pārklāšanās.

Grozījums Nr.      75

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, minimālais dalībnieku skaits ir trīs tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās iesaistītajās valstīs un no kuriem:

2.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, minimālais dalībnieku skaits ir trīs tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās valstīs, kas līdz termiņam, līdz kuram ir spēkā attiecīgais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, saskaņā ar šo lēmumu ir uzskatāmas par iesaistītajām valstīm, un no kuriem:

a)  viens veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai programmas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī; un

a)  viens veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai programmas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī, uz kuru neattiecas b) apakšpunkts, un

b)  viens veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas līdz termiņam, līdz kuram jāiesniedz attiecīgie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, ir uzskatāma par iesaistīto valsti saskaņā ar šo lēmumu.

b)  viens veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas ir minēta 1. panta 2. punktā vai robežojas ar Vidusjūru.

Grozījums Nr.      76

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Papildus dalībniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. punktu, tiesības saņemt finansējumu ir jebkuram tiesību subjektam, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā valstī.

4.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. un 2. punkta, tiesības saņemt PRIMA ĪS finansējumu ir šādiem dalībniekiem:

 

a)   jebkuram tiesību subjektam, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un veic uzņēmējdarbību iesaistītajā valstī;

 

b)   jebkurai starptautiskai Eiropas interešu organizācijai, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1290/2013 2. panta 1. punkta 12) apakšpunktā.

Grozījums Nr.      77

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a   Starptautiska organizācija, kas nav tiesīga saņemt PRIMA ĪS finansējumu, var saņemt finansējumu, ja tiek izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

 

a)   PRIMA ĪS uzskata, ka dalība ir būtiska, lai īstenotu rīcību;

 

b)   šādu finansējumu nodrošina saskaņā ar divpusēju zinātnes un tehnoloģiju nolīgumu vai citu vienošanos, kas noslēgta starp Savienību un starptautisko organizāciju.

Grozījums Nr.      78

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b   Tiesību subjekts, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un veic uzņēmējdarbību valstī, kura nav iesaistītā valsts, var saņemt PRIMA ĪS finansējumu, ja tiek izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

 

a)   PRIMA ĪS uzskata, ka dalība ir būtiska, lai īstenotu rīcību;

 

b)   tiek atrasts ad hoc finansēšanas risinājums starp PRIMA ĪS un to trešo valsti, kurā tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību.

Grozījums Nr.      79

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.c  Neskarot Regulas (ES) Nr. 1290/2013 18. pantu, piemērojamajā dotāciju nolīguma paraugā var tikt noteikts, ka tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kuras nav iesaistītās valstis un kuras saņem finansējumu no PRIMA ĪS, ir jāsniedz arī atbilstošas finansiālās garantijas, lai nodrošinātu pilnīgu Savienībai piekritīgo līdzekļu atgūšanu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012.

Grozījums Nr.      80

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 4.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.d  Neskarot Regulu (ES) Nr. 1290/2013 un ņemot vērā PRIMA īpatnības, PRIMA ĪS savos gada darba plānos var iekļaut papildu nosacījumus dalībai, lai aptvertu tāda veida subjektus, kas var būt netiešu darbību koordinatori.

Grozījums Nr.      81

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 12. panta, ja šāda darbība ir iekļauta PRIMA gada darba plānā, PRIMA ĪS var izsludināt uzaicinājumus kopā ar trešām valstīm, kuras nav iesaistītās valstis, vai to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām un aģentūrām, ar starptautiskām organizācijām vai citām trešām personām, jo īpaši ar nevalstiskajām organizācijām saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1290/2013 12. pantā.

svītrots

Grozījums Nr.      82

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Ja finansiālās garantijas sniedz iesaistītās valstis, katra valsts ir atbildīga par summu, kas nepārsniedz tās finansiālās saistības PRIMA programmā. Kopējai atgūstamajai summai nevajadzētu pārsniegt EUR 200 000 000.

Pamatojums

Iesaistīto valstu sniegtajām garantijām jābūt pienācīgām, proti, pietiekamām un samērīgām.

Grozījums Nr.      83

Lēmuma priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja PRIMA netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu atbilstīgi PRIMA faktiskajai īstenošanai.

1.  Ja PRIMA netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt 3. panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu atbilstīgi PRIMA faktiskajai īstenošanai.

Grozījums Nr.      84

Lēmuma priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu PRIMA finansēšanā, vai veic to tikai daļēji vai novēloti, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finanšu ieguldījumu, ņemot vērā iesaistīto valstu piešķirto finansējumu PRIMA īstenošanai.

2.  Ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu PRIMA finansēšanā, vai veic to tikai daļēji vai novēloti, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt 3. panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā iesaistīto valstu piešķirto finansējumu PRIMA īstenošanai.

Grozījums Nr.      85

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  Ģenerālo asambleju;

a)  Pilnvaroto padomi, kurai būs priekšsēdētājs un līdzpriekšsēdētājs;

Grozījums Nr.      86

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  Valdi;

b)  Koordinācijas komiteju;

Grozījums Nr.      87

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  Sekretariātu;

c)  Sekretariātu, ko vada direktors;

Grozījums Nr.      88

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  Zinātnisko konsultatīvo padomi.

d)  Zinātnisko konsultatīvo komiteju.

Grozījums Nr.      89

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PRIMA ĪS pārvalda Ģenerālā asambleja, kurā ir pārstāvētas visas iesaistītās valstis. Ģenerālā asambleja ir PRIMA ĪS lēmumu pieņemšanas struktūra.

PRIMA ĪS pārvalda Pilnvaroto padome, kurā ir pārstāvētas visas iesaistītās valstis. Pilnvaroto padome ir PRIMA ĪS lēmumu pieņemšanas struktūra. Pilnvaroto padome nodrošina, ka Eiropas Parlaments regulāri saņem informāciju un jaunumus par PRIMA programmu.

Grozījums Nr.      90

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ģenerālā asambleja pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas pieņem:

Pilnvaroto padome pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas pieņem:

Grozījums Nr.      91

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  Pilnvaroto padome pārbauda, vai 1. panta 3. punkta nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgi informē Komisiju;

Grozījums Nr.      92

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ģenerālā asambleja apstiprina jebkuras tādas trešās valsts dalību PRIMA, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētā valsts un kas nav kāda no 1. panta 2. punktā uzskaitītajām valstīm, pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi tās dalības nozīmīgumu PRIMA mērķu sasniegšanā.

Pilnvaroto padome apstiprina jebkuras tādas trešās valsts dalību PRIMA, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētā valsts un kas nav kāda no 1. panta 2. punktā uzskaitītajām valstīm, pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi tās dalības nozīmīgumu PRIMA mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.      93

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pilnvaroto padome lemj, kāda saskaņā ar šā lēmuma 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir atbilstoša procentuālā daļa no kopējiem ieguldījumiem.

Grozījums Nr.      94

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katrai iesaistītajai valstij ir viena balss Ģenerālajā asamblejā. Lēmumus pieņem vienprātīgi. Ja tas nav iespējams, Ģenerālā asambleja pieņem savus lēmumus ar vismaz 75 % balsu vairākumu. Jebkuras tādas trešās valsts dalību PRIMA, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētā valsts un kāda no 1. panta 2. punktā uzskaitītajām valstīm, apstiprina vienprātīgi.

Katrai iesaistītajai valstij ir viena balss Pilnvaroto padomē. Lēmumus pieņem vienprātīgi. Ja tas nav iespējams, Pilnvaroto padome pieņem savus lēmumus ar vismaz 75 % derīgo nodoto balsu vairākumu.

Grozījums Nr.      95

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienību, ko pārstāv Komisija, aicina uz visām Ģenerālās asamblejas sanāksmēm kā novērotāju, un tā var piedalīties diskusijās. Tā saņem visus nepieciešamos dokumentus.

Savienību, ko pārstāv Komisija, aicina uz visām Pilnvaroto padomes sanāksmēm kā novērotāju, un tā var piedalīties diskusijās. Tā saņem visus nepieciešamos dokumentus.

Grozījums Nr.      96

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 5.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

PRIMA ĪS, īstenojot savus institucionālos mērķus, nodrošina atbilstošu komunikāciju ar Eiropas Parlamentu.

Grozījums Nr.      97

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ģenerālā asambleja nosaka valdes locekļu skaitu, kas nav mazāks par pieciem, un ieceļ viņus. Valde pārrauga PRIMA ĪS sekretariātu.

3.  Pilnvaroto padome nosaka koordinācijas komitejas locekļu skaitu, kas nav mazāks par pieciem, un ieceļ viņus. Koordinācijas komiteja pārrauga PRIMA ĪS sekretariātu.

Grozījums Nr.      98

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ģenerālā asambleja izveido PRIMA ĪS sekretariātu kā PRIMA izpildstruktūru.

Sekretariāts ir PRIMA izpildstruktūra.

Grozījums Nr.      99

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  pārvalda Savienības un iesaistīto valstu finansiālos ieguldījumus un ziņo par to izmantošanu;

d)  pārvalda 3. panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu un iesaistīto valstu finansiālos ieguldījumus un ziņo par to izmantošanu;

Grozījums Nr.       100

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 2. daļa – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa)  nodrošina PRIMA darbību pārredzamību.

Grozījums Nr.      101

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ģenerālā asambleja ieceļ zinātnisko konsultatīvo padomi, ko veido neatkarīgi eksperti no iesaistītajām valstīm, kuri ir kompetenti ar PRIMA saistītajās jomās. Ģenerālā asambleja nosaka zinātniskās konsultatīvās padomes locekļu skaitu, viņu balsošanas tiesības un iecelšanas kārtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 40. pantu.

Pilnvaroto padome ieceļ zinātnisko konsultatīvo komiteju, ko veido neatkarīgi eksperti, kuri ir kompetenti ar PRIMA saistītajās jomās. Pilnvaroto padome nosaka zinātniskās konsultatīvās komitejas locekļu skaitu un iecelšanas kārtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 40. pantu.

Grozījums Nr.      102

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ģenerālā asambleja ir tiesīga izveidot specializētas darba grupas, kas būtu zinātniskās konsultatīvās padomes pakļautībā, ar papildu neatkarīgajiem ekspertiem īpašu uzdevumu veikšanai.

svītrots

Pamatojums

Pārredzamības un pārskatatbildības nolūkos ir jāizvairās no neskaitāmu grupu izveides.

Grozījums Nr.      103

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 5. punkts – 3. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Zinātniskā konsultatīvā padome:

Zinātniskā konsultatīvā komiteja:

Grozījums Nr.      104

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 5. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  konsultē Ģenerālo asambleju stratēģisko prioritāšu un vajadzību jautājumos;

a)  konsultē Pilnvaroto padomi stratēģisko prioritāšu un vajadzību jautājumos;

Grozījums Nr.      105

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 5. punkts – 3. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  konsultē Ģenerālo asambleju par PRIMA gada darba plāna projekta saturu un darbības jomu no zinātniskā un tehniskā viedokļa;

b)  konsultē Pilnvaroto padomi par PRIMA gada darba plāna projekta saturu un darbības jomu no zinātniskā un tehniskā viedokļa;

Grozījums Nr.      106

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 5. punkts – 3. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  vajadzības gadījumā konsultē Ģenerālo asambleju par zinātnisko apakškomiteju, īpašo uzdevumu grupu un specializēto darba grupu izveidi.

svītrots

Pamatojums

Pārredzamības un pārskatatbildības nolūkos ir jāizvairās no neskaitāmu grupu izveides.

Grozījums Nr.      107

Lēmuma priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija līdz 2022. gada 30. jūnijam veic PRIMA starpposma novērtējumu. Komisija sagatavo ziņojumu par minēto novērtējumu, tajā iekļaujot novērtējuma secinājumus un Komisijas komentārus. Komisija minēto ziņojumu līdz 2022. gada 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.  Komisija līdz 2022. gada 30. jūnijam ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic PRIMA starpposma novērtējumu. Komisija sagatavo ziņojumu par minēto novērtējumu, tajā iekļaujot novērtējuma secinājumus un Komisijas komentārus. Komisija minēto ziņojumu līdz 2022. gada 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

1995. gadā Barselonas process ar deklarācijas palīdzību uzsāka tālejošu programmu Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecībām, kuras mērķis ir izveidot miera, stabilitātes un labklājības telpu. Kopš šā procesa sākuma būtiska vieta tajā ir sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā.

2007. gadā, 12 gadus pēc tam, kad tika uzsākts Barselonas process, kuru laika gaitā atbalstīja jaunāks instruments, proti, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI), Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru konference par augstāko izglītību un pētniecību nāca klajā ar tālejošu dokumentu — Kairas Deklarāciju, kurā pētniecībai un inovācijām (R&I) ir piešķirta prioritāra nozīme Eiropas un Vidusjūras sadarbībā.

Eiropas un Vidusjūras reģiona konferencē par pētniecību un inovācijām, kura 2012. gada aprīlī notika Barselonā, ES un tās dalībvalstis un Vidusjūras reģiona partnervalstis atzina, ka sadarbība augstākajā izglītībā, pētniecība un inovācijās ir vienīgais līdzeklis, lai panāktu sociālo un ekonomisko attīstību abās Vidusjūras pusēs.

2014. gada decembrī abi ES likumdevēji, proti, Padome un Eiropas Parlaments apstiprināja priekšlikumu izveidot „Partnerību pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā“ (PRIMA), prasot Komisijai sagatavot priekšlikumu iniciatīvas īstenošanai, vienlaikus atbalstot LESD 185. panta izvēli par piemērotu juridisko pamatu.

2016. gada 18. oktobrī Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu izveidot jaunu publiskā–publiskā sektora partnerību pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) saskaņā ar LESD 185. pantu, pievēršoties diviem galvenajiem sociālekonomiskajiem jautājumiem, kuri ir svarīgi šajā reģionā, proti, lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmām un ūdens apsaimniekošanai.

Referente uzsver, ka pašreizējai sociālajai un politiskajai nestabilitātei Vidusjūras baseina valstīs ir jāliek mums domāt par problēmām, ar kurām saskaras ES kaimiņvalstu tautsaimniecības, un potenciālo sviras efektu, veicinot ilgtspējīgu attīstību šajā reģionā. Vidusjūras reģiona iedzīvotāju galveno prasību vidū ir dzīves apstākļu uzlabošana, jo viņi saskaras ar daudzdimensionālu nedrošību, kas ik dienas rada milzīgu neaizsargātību. Piekļuve pārtikai un ūdenim nosaka savstarpēji saistītus izaicinājumus šajā jomā, un pārtikas un ūdens pieejamības nodrošināšanai ir būtiska politiskā, sociālā un ekonomiskā nozīme šajā reģionā.

Tāpat referente uzsver, ka bruņoti konflikti, politiskā nestabilitāte, klimata pārmaiņas, neilgtspējīga resursu pārvaldība un strauji augošais iedzīvotāju skaits ir izšķiroši faktori, kas sekmē migrāciju. Tādēļ referente atzinīgi vērtē partnerības būtiskāko pieeju meklēt īstermiņa risinājumus pašreizējā migrācijas spiediena mazināšanai, kā arī veikt lielākus ieguldījumus migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņu novēršanā.

Referente atbalsta vispārējo PRIMA mērķi īstenot kopīgu programmu saskaņā ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020“ noteikumiem, lai izstrādātu un pieņemtu inovatīvus un integrētus risinājumus lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmu un ūdens apsaimniekošanas efektivitātes, drošības, nodrošinājuma un ilgtspējas uzlabošanai Vidusjūras reģionā. PRIMA pamatojums atbilst nesen saskaņotajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un gaidāmajai Eiropas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai (IAS). Šajā sakarībā referente norāda, ka ūdens ir sabiedriskais labums un ka piekļuve ūdenim un sanitārijai ir viena no pamata cilvēktiesībām.

Saskaņā ar referentes viedokli PRIMA kā pētniecības un inovācijas publiskā–publiskā sektora partnerības vienīgajam nolūkam ir jābūt civilam pielietojumam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 19. panta 2. punktu. Tāpat PRIMA pētniecības un inovācijas darbībās jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šādām darbībām ir jāatbilst visām juridiskajām saistībām, tostarp starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem, īpaši to 73. pantam par teritorijām, kam nav savas pārvaldes.

Referente arī pilnībā piekrīt vispārējam PRIMA mērķim, proti, sekmēt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecību satvarā, kā arī tās konkrētākajam mērķim saskaņot, pastiprināt, intensificēt, paplašināt un pielāgot pašreiz sadrumstalotās pētniecības un inovāciju valsts lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmu un ūdens apsaimniekošanas programmas, izmantojot vairāku dalībnieku, daudzdimensionālu, visaptverošu un integrētu pieeju.

Viņa uzskata, ka PRIMA rada zinātnes diplomātijas iespējas, kuras var radīt pievienoto vērtību, sekmējot sadarbību un novēršot konfliktus, atjaunojot uzticēšanos un atvieglojot abpusēju sapratni valstu starpā. Tāpat referente uzskata, ka gaidāmie projekti var radīt arī citas sociālekonomiskas un politiskas sekas, piemēram, sekmēt vietējo attīstību lauku teritorijās, lai nodrošinātu uzturdrošību un ūdensapgādes drošību ekoloģiski ilgtspējīgā veidā, radītu darbvietas, uzņēmējdarbības iespējas un atbalstītu mazus lauksaimniekus.

Referente arī atzīmē — ņemot vērā to, ka PRIMA ir izveidota kā atvērtas inovācijas iniciatīva, varētu būt iespējama visplašākā PRIMA rezultātu izplatīšana, līdz ar to radot lielākus konkrētus ieguvumus Eiropas un Vidusjūras tiešo lietotāju kopienām un uzņēmumiem un sekmējot dialogu dažādu Eiropas un Vidusjūras valstu starpā.

Referente atzinīgi vērtē saskaņā ar LESD 185. pantu iesniegto Komisijas priekšlikumu izveidot partnerību 10 gadu laikposmam (līdz 2028. gada 31. decembrim). PRIMA saņems EUR 200 miljonu finansējumu pētniecības un inovācijas pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros. ES ieguldījumu pārvaldīs PRIMA īstenošanas struktūra PRIMA ĪS un to papildinās iesaistīto valstu ieguldījums EUR 200 miljonu apmērā. Referente arī atzīmē, ka ir jāievieš atkāpes noteikumos par dalību pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, lai trešām valstīm un starptautiskām organizācijām ļautu pievienoties partnerībām.

Saskaņā ar pašreizējo notikumu attīstību un valstu paustajām saistībām, kuras referente ņēma vērā, PRIMA kopīgi piedalīsies 14 valstis abos Vidusjūras reģiona krastos, ieņemot dažādu statusu, kas ir atkarīgs no to dalības pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”: deviņas dalībvalstis (Francija, Grieķija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Portugāle, Spānija un Vācija), divas asociētās valstis (Izraēla un Tunisija) un četras trešās valstis (Jordānija, Maroka, Ēģipte un Libāna).

Referente nepiekrīt Komisijas viedoklim, ka ar PRIMA finansētajiem projektiem ir jāpievēršas tieši augstākiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem (TRL). Viņa uzskata, ka tas ir jālemj atbilstoši vajadzībām, kas rodas dažādos uzaicinājumos/ projektos, kuri iekļauti gada darba plānā. Turklāt, kaut gan viņa uzskata, ka ne tikai lieli projekti ir cerīgāki saistībā ar ātru risinājumu nodrošināšanu un var sekmēt PRIMA mērķus, jānodrošina līdzsvars starp maziem un lieliem projektiem.

Nedrīkst aizmirst, ka PRIMA panākumu atslēga ir informācijas un rezultātu izplatīšanas un ES un valstu līdzekļu finansiālās pārvaldības pārredzamība.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (10.3.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības dalību partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

(COM(2016)0662 – C8-0421/2016 – 2016/0325(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Francesc Gambús

ĪSS PAMATOJUMS

Ūdens apsaimniekošana un ar to saistītais pārtikas nodrošinājums ir uzdevums, kuru jau šobrīd ir jārisina Eiropas Savienībai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem nabadzība ūdens jomā, kas tiek definēta kā stāvoklis, kurā nav pieejams pietiekošs ūdens daudzums, vai personiskām pamatvajadzībām piemērotas kvalitātes ūdens, skar aptuveni 180 miljonus iedzīvotāju Vidusjūras reģiona teritorijā un negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un stabilitāti abos šī jūras krastos. Tādēļ Savienībai iespējami drīz ir jāveicina un jāstiprina PRIMA iniciatīva.

Ir jāpiebilst, ka daudzās teritorijās un upju baseinos ir tikai pieaudzis spiediens uz ūdens resursiem, gan iedzīvotāju pieprasījuma, gan irigācijas zonu pieauguma dēļ, apdraudot dažus vietējās amatniecības uzņēmumus, kā arī īpaši aizsargājamās vides zonas.

Tādēļ PRIMA iniciatīvas izvēršanā ir nepieciešama holistiska pieeja, lai panāktu irigācijas zonu, kultūraugu audzēšanas un pilsētas kanalizācijas sistēmu efektivitāti, kā arī aizsargātu dabas zonas, mitrājus un īpaši aizsargājamās zonas, ievērojot Eiropas tiesību aktus un konkrētāk nodrošinot atbilstību Ūdens pamatdirektīvai un tās izpildi un ievērošanu.

Abu Vidusjūras krastu pārstāvju dialogs PRIMA iniciatīvas ietvaros var kalpot klimata pārmaiņu seku novēršanai, kā arī paralēlu problēmu, piemēram, pārtuksnešošanās, apkarošanai. Tādēļ ir jāuzsver, ka partnerības attīstībā un pārvaldībā ir jāiesaista Savienība Vidusjūrai, kurai jau ir ievērojama pieredze.

Tomēr ir jāgroza daži lēmuma punkti, lai labāk pārvaldītu PRIMA, kā arī labāk un efektīvāk jāizmanto programmā paredzētie līdzekļi pētniecības un attīstības projektiem, lai nodrošinātu, ka PRIMA piešķirtie līdzekļi tiktu efektīvāk izmantoti, tiktu radītas lielākas iespējas tādas vides izveidei, kura veicinātu ekonomikas izaugsmi un cieņpilnu darbvietu izveidi Vidusjūras reģiona valstīs, kuras visvairāk ir izjutušas ekonomiskās krīzes ietekmi un saskaras ar visaugstāko bezdarba līmeni, īpaši jauniešu vidū.

Pēc 2014. gada 15. decembra Strasbūras debatēm kļuva skaidrs, ka Savienībai ir svarīgi piedalīties PRIMA iniciatīvā, ņemot vērā ieguldījumu un pievienoto vērtību, kuru tā varētu sniegt. Tāpat tika uzsvērta ūdens resursu nozīme valstu attīstībā un nepieciešamība ar projektiem nodrošināt zināšanas un atjaunojamo enerģiju pielietošanu ūdens infrastruktūrās, piemēram, ūdens pumpēšanas iekārtās, lai panāktu ilgtspējīgāku kultūraugu audzēšanu.

Pārtikas nodrošinājuma un ūdens resursu garantēšana ir vēl viens Savienības pienākums, kuram kaimiņattiecību politikā ir jāierāda centrālā vieta, lai cita starpā garantētu kaimiņvalstu stabilitāti un attīstību. Un 2012. gada aprīlī Barselonā rīkotajā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē par pētniecību un inovāciju izveidotā partnerība varētu kļūt par svarīgu sākumpunktu.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un tām pilnībā būtu jāievēro “Apvāršņa 2020” vispārīgie principi, jo īpaši attiecībā uz atvērtību un pārredzamību.

(3)  Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām ir jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās un sadrumstalotības ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un tām pilnībā būtu jāievēro “Apvāršņa 2020” vispārīgie principi, jo īpaši attiecībā uz atvērtību un pārredzamību. PRIMA panākumu atslēga ir visaptverošas informācijas sekmīga un savlaicīga izplatīšana un rezultātu un finansiālās pārvaldības pārredzamība.

Grozījums Nr.     2

Lēmuma priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Cilvēktiesību uz ūdeni un sanitāriju pilnīga īstenošana ir svarīga dzīvībai, kā to atzinusi Apvienoto Nāciju Organizācija un atbalstījušas dalībvalstis, un ūdens resursu pienācīgai apsaimniekošanai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu ūdens ilgtspējīgu izmantošanu un nosargātu pasaules dabas resursus.

Grozījums Nr.     3

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Regulā (ES) Nr. 1291/2013 tāpat tiek atzīta nepieciešamība pēc starptautiskas sadarbības ar trešām valstīm, lai efektīvi risinātu kopīgās problēmas. Starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ir būtisks Savienības globālo saistību aspekts, un tai ir svarīga nozīme Savienības partnerībā ar kaimiņvalstīm. Šī sadarbība balstās uz Eiropas kaimiņattiecību politikā izmantoto pieeju, lai diferencētu sadarbības līmeni ar katru kaimiņos esošo valsti, pamatojoties uz tās saistībām attiecībā uz Savienību.

(5)  Regulā (ES) Nr. 1291/2013 tāpat tiek atzīta nepieciešamība pēc starptautiskas sadarbības ar trešām valstīm, lai efektīvi risinātu kopīgās problēmas. Starptautiskā sadarbība pētniecības, zinātnes un inovācijas jomā ir būtisks Savienības globālo saistību aspekts, un tai ir svarīga nozīme Savienības partnerībā ar kaimiņvalstīm. Šī sadarbība balstās uz Eiropas kaimiņattiecību politikā izmantoto pieeju, lai diferencētu sadarbības līmeni ar katru kaimiņos esošo valsti, pamatojoties uz tās saistībām attiecībā uz Savienību.

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  PRIMA mērķis ir īstenot kopīgu programmu, lai izstrādātu un pieņemtu inovatīvus un integrētus risinājumus pārtikas ražošanas un ūdensapgādes efektivitātes, drošības, nodrošinājuma un ilgtspējas uzlabošanai Vidusjūras reģionā. PRIMA būtu jāveicina nesen saskaņoto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana un gaidāmā Eiropas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija.

(8)  Tīra ūdens un uzturvielām bagātas pārtikas trūkums negatīvi ietekmē kopienu veselību un ilgtspēju un PRIMA mērķis ir īstenot kopīgu programmu, lai izstrādātu un pieņemtu inovatīvus, daudzdimensionālus un integrētus kopējos risinājumus lauksaimniecības pārtikas ražošanas efektivitātes, drošības, nodrošinājuma un ilgtspējas uzlabošanai un ūdensapgādei, ūdens attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai Vidusjūras reģionā saskaņā ar līdzatbildības, savstarpējas ieinteresētības un kopēja labuma principiem. Ņemot vērā to, ka piekļuve ūdenim un sanitārijai ir viena no pamata cilvēktiesībām un tā kā pārtikas un ūdens pieejamības nodrošināšanai ir būtiska nozīme šajā reģionā, PRIMA ir jāveicina nesen saskaņoto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana un gaidāmā Eiropas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kā arī Parīzes nolīguma mērķi.

Grozījums Nr.     5

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Ilgtspējīgai ūdensapgādei un pārtikas ražošanai Vidusjūras reģionā ir vajadzīga dabisko saldūdens ekosistēmu aizsardzība, pāreja uz efektīvākiem patēriņa modeļiem un atjaunojamu energoresursu avotu integrēšana. Atklāta, demokrātiska un līdzdalīga ūdensapgādes pārvaldība ir būtiska, lai nodrošinātu rentabilitāti un labumu visai sabiedrībai

Grozījums Nr.     6

Lēmuma priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b)  Dabas teritoriju, piemēram, saldūdens ekosistēmu, ilgtspējīgai aizsardzībai ir būtiska nozīme attīstībā un izšķiroša nozīme dzeramā ūdens apgādes nodrošināšanā.

Grozījums Nr.     7

Lēmuma priekšlikums

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8c)  Ūdens trūkuma novēršanai Vidusjūras reģionā ir nepieciešami atšķirīgi risinājumi enerģētikas jomā un efektīvāku modeļu ieviešana. Atjaunojamie energoresursi būtu jāiekļauj procesos, ar kuriem aizstāj fosilos kurināmos.

Grozījums Nr.     8

Lēmuma priekšlikums

8.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8d)  Atklāta, demokrātiska un līdzdalīga pārvaldība ir svarīga, lai nodrošinātu, ka tiek izvēlēti izmaksu ziņā vislietderīgākie risinājumi ūdens resursu apsaimniekošanas jomā, sniedzot labumu visai sabiedrībai.

Grozījums Nr.     9

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Atbilstīgi “Apvāršņa 2020” mērķiem būtu jāparedz tiesības jebkurai citai dalībvalstij un “Apvāršņa 2020” trešai asociētai valstij piedalīties PRIMA, ja tā apņemas veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā.

(10)  Atbilstīgi “Apvāršņa 2020” mērķiem būtu jāparedz tiesības jebkurai citai dalībvalstij un “Apvāršņa 2020” trešai asociētai valstij piedalīties PRIMA, ja tā apņemas veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā, nodrošinot pienācīgu daļu kopējās summas.

Grozījums Nr.     10

Lēmuma priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  PRIMA partnerībai vajadzētu aptvert visu ķēdi no pētniecības līdz inovācijai, iesaistot universitātes, pētniecības un tehnoloģiju institūtus, rūpniecību un uz inovācijām orientētus MVU.

Grozījums Nr.     11

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  PRIMA darbībām būtu jāatbilst “Apvāršņa 2020” mērķiem un pētniecības un inovāciju prioritātēm, kā arī Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem un nosacījumiem. Klasificējot pētniecību tehnoloģiju jomā, produktu izstrādi un demonstrējumu pasākumus, PRIMA būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa definīcijas.

(16)  PRIMA darbībām būtu jāatbilst “Apvāršņa 2020” mērķiem un pētniecības un inovāciju prioritātēm, kā arī Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem un nosacījumiem. Klasificējot pētniecību tehnoloģiju jomā, produktu izstrādi un demonstrējumu pasākumus, PRIMA būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa definīcijas, kā arī jāpievēršas gan zemiem, gan augstiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem, tostarp zinātkāres virzītas un praksē balstītas pētniecības veidiem.

Grozījums Nr.     12

Lēmuma priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  PRIMA ĪS rīkotie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu arī jāpublisko dalībniekiem paredzētā vienotā portālā, kā arī, izmantojot citus Komisijas pārziņā esošos “Apvāršņa 2020” elektroniskos informācijas izplatīšanas līdzekļus.

(18)  PRIMA ĪS rīkotie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu arī jāpublisko PRIMA ĪS dalībniekiem paredzētā vienotā portālā , kā arī, izmantojot citus Komisijas pārziņā esošos “Apvāršņa 2020” elektroniskos informācijas izplatīšanas līdzekļus.

Grozījums Nr.     13

Lēmuma priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Pēc Komisijas lūguma PRIMA ĪS un iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz jebkāda informācija, ko Komisijai nepieciešams iekļaut ziņojumos par PRIMA novērtējumu.

(27)  Pēc Komisijas lūguma PRIMA ĪS un iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz jebkāda informācija, ko Komisijai nepieciešams iekļaut ziņojumos par PRIMA novērtējumu. Šāda informācija vienlaikus būtu arī jānosūta Parlamenta atbildīgajām komitejām.

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Šā lēmuma mērķis ir veicināt pētniecības un inovācijas sistēmu integrāciju un saskanību, kā arī darbības Vidusjūras reģiona valstīs ūdensapgādes un pārtikas sistēmu jomā. Pētniecības un inovācijas darbību apmērs, kas nepieciešams problēmu risināšanai Vidusjūras reģionā, ir milzīgs, ņemot vērā galveno trūkumu sistēmisko raksturu. Pētniecības un inovāciju darbības joma ir sarežģīta, ar daudznozaru raksturu, un tai ir nepieciešama pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, kā arī pārrobežu pieeja. Sadarbības pieeja ar plašu iesaistīto valstu klāstu var palīdzēt palielināt nepieciešamo mērogu un darbības jomu, apvienojot finanšu un intelektuālos resursus. Tā kā minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, integrējot valstu centienus saskaņotā Eiropas pieejā, apvienojot sadrumstalotas valstu pētniecības programmas, palīdzot izstrādāt vienotas pētniecības un finansēšanas stratēģijas, kas sniedzas pāri valstu robežām, un izveidojot dalībnieku un vajadzīgo ieguldījumu kritisko masu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(28)  Šā lēmuma mērķis ir veicināt pētniecības un inovācijas sistēmu integrāciju un saskanību, kā arī darbības Vidusjūras reģiona valstīs ūdensapgādes, ūdens attīrīšanas, atkārtotas izmantošanas un ilgtspējīgas izmantošanas, kā arī lauksaimniecības pārtikas sistēmu jomā. Pētniecības un inovācijas darbību apmērs, kas nepieciešams problēmu risināšanai Vidusjūras reģionā, ir milzīgs, ņemot vērā galveno trūkumu sistēmisko raksturu. Turklāt attiecīgie rezultāti būtu jāizmanto par paraugu citiem Savienības reģioniem, kurus skar sausuma problēmas. Pētniecības un inovāciju darbības joma ir sarežģīta, ar daudznozaru raksturu, un tai ir nepieciešama pieeja, kas apvieno vairākus iesaistītos dalībniekus, kā arī pārrobežu pieeja. Sadarbības pieeja ar plašu iesaistīto valstu klāstu var palīdzēt palielināt nepieciešamo mērogu un darbības jomu, apvienojot finanšu un intelektuālos resursus. Tā kā minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, integrējot valstu centienus saskaņotā Eiropas pieejā, apvienojot sadrumstalotas valstu pētniecības programmas, palīdzot izstrādāt vienotas pētniecības un finansēšanas stratēģijas, kas sniedzas pāri valstu robežām, un izveidojot dalībnieku un vajadzīgo ieguldījumu kritisko masu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja valsts atbilst pirmajā apakšpunktā noteiktajām prasībām, to uzskata par iesaistīto valsti šā lēmuma nozīmē.

Ja valsts atbilst šajā daļā noteiktajām prasībām, to uzskata par iesaistīto valsti šā lēmuma nozīmē.

Grozījums Nr.    16

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  PRIMA vispārīgais mērķis ir izstrādāt pilnībā izmēģinātus un demonstrētus kopīgus inovatīvos risinājumus ūdensapgādes un pārtikas sistēmām Vidusjūras reģionā, lai sekmētu to klimatnoturību, lielāku efektivitāti, rentabilitāti un ilgtspēju, kā arī veicinātu ar uzturu, veselību, labklājību un migrāciju saistīto problēmu savlaicīgu risināšanu.

1.  PRIMA vispārīgais mērķis ir radīt sociālo un ekonomisko attīstību abos Vidusjūras krastos, veidojot pētniecības un attīstības spējas un izstrādājot kopējus inovatīvos lauksaimniecības pārtikas un ūdens apsaimniekošanas, tostarp attīrīšanas un atkārtotas izmantošanas, risinājumus un pārtikas sistēmas Vidusjūras reģionā, lai uzlabotu efektivitāti, tostarp mazinot zaudējumus un atkritumus, sekmētu to klimatnoturību un pārtikas ražošanas un ūdensapgādes ilgtspēju, kā arī veicinātu ar ūdens nepietiekamību, pārtikas nodrošinājumu, uzturu, veselību, labklājību, vidi un migrāciju saistīto problēmu savlaicīgu risināšanu.

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  stabilas, ilgtermiņa, kopīgas stratēģiskas programmas definēšana ūdensapgādes un pārtikas sistēmu jomā;

(i)  ilgtermiņa, ilgtspējīgas kopīgās stratēģiskas programmas definēšana saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Eiropas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, lai aizsargātu dabas resursus ūdens apsaimniekošanas, ražošanas un apgādes, tostarp attīrīšanas un atkārtotas izmantošanas, un lauksaimniecības pārtikas produktu jomā;

Grozījums Nr.     18

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  inovatīvu un ilgtspējīgu risinājumu izstrāde lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un ūdensapgādes sistēmu jomā, mudinot kopienu, uzņēmumu un iedzīvotāju pieteikšanos; ūdens ilgtspējīga apsaimniekošana sausos un pussausos apgabalos; ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas atbilstoši Vidusjūras reģiona vides ierobežojumiem, lai saglabātu dabas resursus;

Grozījums Nr.    19

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  visu valsts pētniecības un inovācijas programmu virzīšana un stratēģiskās programmas īstenošana;

(ii)  attiecīgo valsts pētniecības un inovācijas programmu virzīšana uz stratēģiskās programmas īstenošanu un šo programmu koordinēšana;

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – iii apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  visu attiecīgo publiskā un privātā sektora dalībnieku strukturāla iesaistīšana stratēģiskās programmas īstenošanā, apvienojot zināšanas un finanšu līdzekļus nepieciešamās kritiskās masas sasniegšanai;

(iii)  visu attiecīgo publiskā un privātā sektora dalībnieku iesaistīšana stratēģiskās programmas īstenošanā, apvienojot zināšanas un finanšu līdzekļus nepieciešamās kritiskās masas sasniegšanai;

Grozījums Nr.     21

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  finansējuma palielināšana un visu iesaistīto dalībnieku spēju īstenošana.

(iv)  finansējuma palielināšana un visu iesaistīto dalībnieku, tostarp MVU, akadēmisko aprindu, NVO un vietējo pētniecības centru, spēju īstenošana.

Grozījums Nr.     22

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  katra iesaistītā valsts ir apņēmusies piedalīties PRIMA finansēšanā;

(c)  katra iesaistītā valsts ir apņēmusies piedalīties PRIMA finansēšanā, uzņemoties pienācīgu kopējo ieguldījumu daļu;

Grozījums Nr.     23

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  ir izveidots PRIMA pārvaldības modelis saskaņā ar 12. pantu;

(e)  ir izveidots efektīvs PRIMA pārvaldības modelis saskaņā ar 12. pantu;

Grozījums Nr.    24

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija novērtē, vai ir izpildītas saistības, ko uzņēmušās iesaistītās valstis, jo īpaši, izmantojot pirmos divus PRIMA gada darba plānus. Pēc šā novērtējuma saskaņā ar 9. pantu tiek pārskatīts 3. panta 1. punktā minētais Savienības maksimālais ieguldījums.

3.  Komisija novērtē, vai ir izpildītas saistības, ko uzņēmušās iesaistītās valstis, jo īpaši, izmantojot pirmos divus PRIMA gada darba plānus. Pēc šā novērtējuma saskaņā ar 9. pantu var pārskatīt 3. panta 1. punktā minēto Savienības maksimālo ieguldījumu.

Grozījums Nr.    25

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  vajadzības gadījumā finansiāli ieguldījumi PRIMA ĪS, ņemot vērā 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto netiešo darbību finansēšanu;

(a)  vajadzības gadījumā finansiāli vai materiāli ieguldījumi PRIMA ĪS, ņemot vērā 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto netiešo darbību finansēšanu;

Grozījums Nr.    26

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  finansiāli vai materiāli ieguldījumi 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajās īstenošanas darbībās; kā arī

(b)  finansiāli vai materiāli ieguldījumi 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajās īstenošanas darbībās; kā arī

Grozījums Nr.    27

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  finansiāls ieguldījums to PRIMA ĪS administratīvo izmaksu segšanā, kuras netiek segtas no Savienības ieguldījuma, kā noteikts 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

(c)  finansiāls vai materiāls ieguldījums to PRIMA ĪS administratīvo izmaksu segšanā, kuras netiek segtas no Savienības ieguldījuma, kā noteikts 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    28

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos materiālos ieguldījumus veido izmaksas, kas radušās iesaistītajām valstīm saistībā ar to valsts finansēšanas struktūru veiktajām īstenošanas darbībām, kuras minētas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, atskaitot jebkādu Savienības tiešo vai netiešo ieguldījumu šo izmaksu segšanai.

3.  Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos materiālos ieguldījumus veido izmaksas, kas radušās iesaistītajām valstīm saistībā ar to valsts finansēšanas struktūru veiktajām īstenošanas darbībām, kuras minētas 6. pantā vai ir iekļautas PRIMA ĪS administratīvajā budžetā, atskaitot jebkādu Savienības tiešo vai netiešo ieguldījumu šo izmaksu segšanai.

Grozījums Nr.    29

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos ieguldījumus, ko uzskata par iesaistīto valstu ieguldījumiem, veic pēc šā lēmuma stāšanās spēkā par darbībām, kas ietvertas PRIMA pirmajā gada darba plānā, un pēc tam, kad PRIMA ĪS ir pieņēmusi nākamos gada darba plānus.

5.  Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos ieguldījumus, ko uzskata par iesaistīto valstu ieguldījumiem, veic pēc šā lēmuma stāšanās spēkā par darbībām, kas ietvertas PRIMA pirmajā gada darba plānā, un kalendārā gada (no 1. janvāra līdz 31. decembrim) laikā atbilstoši PRIMA ĪS nākamo gadu darba plāniem.

Grozījums Nr.    30

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  PRIMA atbalsta šādas darbības:

1.  PRIMA atbalsta darbības, kuras finansē iesaistītās dalībvalstis ar savu valsts finansēšanas struktūru palīdzību un kuras veido:

Grozījums Nr.     31

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  pētniecības un inovāciju darbības, kā arī inovācijas darbības, tostarp demonstrējumu pasākumus, eksperimentālās ražotnes, testēšanu, pirmskomercializācijas izmantojuma darbības, jo īpaši pievēršoties augstākiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem,

(i)  pētniecības un inovāciju darbības, kā arī inovācijas darbības, tostarp demonstrējumu pasākumus, eksperimentālās ražotnes, testēšanu, pirmskomercializācijas izmantojuma darbības, pievēršoties gan zemiem, gan augstiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem,

Grozījums Nr.     32

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darbības, ko finansē iesaistītās valstis, izmantojot savas valsts finansēšanas struktūras un bez Savienības ieguldījuma, aizvien vairāk pievēršoties arī augstākajiem tehnoloģiju gatavības līmeņiem, un ko veido:

(b)  darbības, ko finansē iesaistītās valstis bez Savienības ieguldījuma, pievēršoties gan zemiem, gan augstiem tehnoloģiju gatavības līmeņiem.

Grozījums Nr.     33

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  darbības, īstenojot iesaistīto valstu valsts programmas.

(ii)  darbības, īstenojot iesaistīto valstu valsts programmas, tostarp pētniecības programmas attiecībā uz ūdens resursu stratēģisko pārvaldību un ilgtermiņa klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās plāni, lai iekļautu saskaņotāku un pret klimata pārmaiņām noturīgu pieeju ūdens resursiem.

Grozījums Nr.    34

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Darbības ietver pētniecības un inovāciju darbības, kā arī inovāciju darbības, tostarp demonstrējumu pasākumus, eksperimentālās ražotnes, testēšanu, pirmskomercializācijas izmantojuma darbības, jo īpaši pievēršoties augstākiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem un īstenojot tās ar budžeta un dalībnieku skaita ziņā mazu un lielu projektu palīdzību.

 

Tāpat iekļauj koordinācijas un atbalsta darbības, kas vērstas uz izplatīšanas un informatīviem pasākumiem, ar kuriem popularizē PRIMA un palielina tās ietekmi.

Grozījums Nr.    35

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  PRIMA īsteno, pamatojoties uz gada darba plāniem, kuri pēc apstiprinājuma saņemšanas no Komisijas PRIMA ĪS jāpieņem līdz iepriekšējā gada beigām. Izņēmuma kārtā PRIMA gada darba plānu 2018. gadam var pieņemt līdz 2018. gada 31. martam. PRIMA ĪS nodrošina gada darba plāna publisku pieejamību.

2.  PRIMA īsteno, pamatojoties uz gada darba plāniem, kuri pēc apstiprinājuma saņemšanas no Komisijas PRIMA ĪS jāpieņem. PRIMA ĪS minētos plānus nosūta Komisijai līdz iepriekšējā gada beigām. Izņēmuma kārtā PRIMA gada darba plānu 2018. gadam ir jānosūta līdz 2018. gada 31. martam. PRIMA ĪS nodrošina gada darba plāna publisku pieejamību.

Grozījums Nr.    36

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Darbības, ko finansē iesaistītās valstis, izmantojot savas valsts finansēšanas struktūras un bez Savienības ieguldījuma, var iekļaut PRIMA gada darba plānā tikai pēc pozitīva vērtējuma, kas iegūts šo darbību starptautiskā, neatkarīgā salīdzinošajā izvērtēšanā attiecībā uz PRIMA mērķiem, ko organizējusi PRIMA ĪS.

5.  Darbības, ko finansē iesaistītās valstis, izmantojot savas valsts finansēšanas struktūras un bez Savienības ieguldījuma, var iekļaut PRIMA gada darba plānā tikai pēc pozitīva PRIMA ĪS vērtējuma par to ieguldījumu PRIMA mērķu īstenošanā. Šaubu gadījumā PRIMA ĪS var pieprasīt ārēju, neatkarīgu salīdzinošo izvērtēšanu.

Grozījums Nr.    37

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  PRIMA gada darba plānā ietvertās darbības, ko finansē iesaistītās valstis, izmantojot savas valsts finansēšanas struktūras un bez Savienības ieguldījuma, īsteno atbilstīgi PRIMA ĪS pieņemtajiem kopīgajiem principiem pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas. Kopīgajos principos ņem vērā šajā lēmumā, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VI sadaļā un Regulā (ES) Nr. 1290/2013 paredzētos principus, jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības, neatkarīgas salīdzinošās izvērtēšanas un atlases principus. Turklāt pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas PRIMA ĪS pieņem prasības par iesaistīto valstu ziņojumu sniegšanu PRIMA ĪS, tostarp attiecībā uz rādītājiem, kas ietverti katrā no minētajām darbībām.

6.  PRIMA gada darba plānā ietvertās darbības īsteno atbilstīgi PRIMA ĪS pieņemtajiem kopīgajiem principiem pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas. Kopīgajos principos ņem vērā līdzsvaru starp Vidusjūras ziemeļu un dienvidu krastu interesēm, kā arī šajā lēmumā, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VI sadaļā un Regulā (ES) Nr. 1290/2013 paredzētos principus, jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības, neatkarīgas salīdzinošās izvērtēšanas un atlases principus. Turklāt pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas PRIMA ĪS pieņem prasības par iesaistīto valstu ziņojumu sniegšanu PRIMA ĪS, tostarp attiecībā uz rādītājiem, kas ietverti katrā no minētajām darbībām.

Grozījums Nr.    38

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  priekšlikumus atlasa pēc starptautiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un izmantojot divu posmu procedūru; posmā valsts vai starptautiskā līmenī izskata priekšlikumus, ko iesnieguši tiesību subjekti, kam ir tiesības saņemt finansējumu, pamatojoties uz attiecīgajām valsts programmām; posmā veic vienu neatkarīgu starptautisko salīdzinošo izvērtēšanu, ko organizē PRIMA ĪS. posmā priekšlikumus izvērtē ar vismaz trīs neatkarīgu ekspertu atbalstu, pamatojoties uz šādiem piešķiršanas kritērijiem: īstenošanas izcilība, ietekme, kvalitāte un efektivitāte;

(b)  priekšlikumus atlasa pēc starptautiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Priekšlikumus izvērtē ar vismaz trīs neatkarīgu ekspertu atbalstu, pamatojoties uz šādiem atlases un piešķiršanas kritērijiem: taisnīgs līdzsvars starp maziem un lielākiem projektiem, atbilstība, zinātniskā un tehnoloģiskā izcilība, ietekme, zinātniskā (pārvaldības un partneru) kvalitāte un efektivitāte;

Grozījums Nr.    39

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 7. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  priekšlikumus sarindo pēc novērtēšanas rezultātiem. Atlasi veic PRIMA ĪS, pamatojoties uz šo sarindošanu. Iesaistītās valstis vienojas par piemērotu finansējuma veidu, kas ļauj palielināt to priekšlikumu skaitu, kuri jāfinansē, pamatojoties uz šo sarindošanu, jo īpaši nodrošinot rezerves summas valsts ieguldījumiem uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

(c)  priekšlikumus sarindo pēc novērtēšanas rezultātiem. Atlasi veic PRIMA ĪS, pamatojoties uz šo sarindošanu. Iesaistītās valstis vienojas par piemērotu atlases veidu, kas ļauj palielināt to priekšlikumu skaitu, kuri jāfinansē, pamatojoties uz šo sarindošanu, jo īpaši nodrošinot rezerves summas valsts ieguldījumiem uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Ja vienu vai vairākus projektus nevar finansēt budžeta līdzekļu trūkuma dēļ, var atlasīt nākamos projektus;

Grozījums Nr.    40

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 7. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  darbības atbilst ilgtspējības kritērijiem, ko pieņēmusi PRIMA ĪS pēc tam, kad ir saņemts Komisijas apstiprinājums, lai nodrošinātu to, ka pasākumi nerada negatīvu ietekmi uz vidi, sociālo jomu vai sabiedrības veselību.

Grozījums Nr.    41

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, minimālais dalībnieku skaits ir trīs tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās iesaistītajās valstīs un no kuriem:

2.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, minimālais dalībnieku skaits ir trīs tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās valstīs, kuras uzskata par iesaistītajām valstīm saskaņā ar šo lēmumu pirms attiecīgā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus iesniegšanas termiņa un no kuriem:

Grozījums Nr.    42

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 4.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Neskarot iepriekš minētos noteikumus, prasa, lai uzaicinājumi iesniegt PRIMA priekšlikumus varētu būt pieejami struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību kādā Savienības Vidusjūrai dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī, ar noteikumu, ka līdzfinansējumu vismaz 50 % apmērā nodrošina attiecīgā valsts vai tās finansēšu iestāde. Šādā gadījumā minētajām struktūrām ir tiesības saņemt Savienības finansējumu.

Grozījums Nr.    43

Lēmuma priekšlikums

11. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Īstenojot PRIMA, iesaistītās valstis veic likumdošanas, regulatīvos, administratīvos un citus pasākumus, kas vajadzīgi Savienības finansiālo interešu aizsardzībai, jo īpaši, lai nodrošinātu pilnīgu Savienībai piekritīgo līdzekļu atgūšanu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012.

5.  Īstenojot PRIMA, iesaistītās valstis veic likumdošanas, regulatīvos, administratīvos un citus pasākumus, kas vajadzīgi Savienības finansiālo interešu aizsardzībai, jo īpaši, lai nodrošinātu pilnīgu Savienībai piekritīgo līdzekļu atgūšanu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012. Šādā veidā atgūstamie līdzekļi nedrīkst pārsniegt EUR 200 miljonus. Katra iesaistītā valsts ir atbildīga tikai par to Eiropas līdzekļu apjomu, kuru saņēmušas struktūras, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, nepārsniedzot kopējo apjomu, kas līdzvērtīgs tās ieguldījumam PRIMA programmā. Iesaistītās valstis nav atbildīgas par finansējumu, kuru saņēmušas struktūras, kas veic uzņēmējdarbību valstī, kura nav iesaistīta PRIMA.

Grozījums Nr.     44

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  PRIMA ĪS ietver šādas struktūrvienības:

1.  PRIMA ĪS ietver šādas uz efektivitāti īpaši vērstas struktūrvienības:

Grozījums Nr.    45

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Valdi;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    46

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PRIMA ĪS pārvalda Ģenerālā asambleja, kurā ir pārstāvētas visas iesaistītās valstis. Ģenerālā asambleja ir PRIMA ĪS lēmumu pieņemšanas struktūra.

PRIMA ĪS pārvalda izpildkomiteja, kurā ir pārstāvētas visas iesaistītās valstis. Izpildkomiteja ir PRIMA ĪS lēmumu pieņemšanas struktūra. Izpildkomiteja rīko kārtējās un ārkārtas pilnsapulces. Kārtējās izpildkomitejas sanāksmes sasauc vismaz reizi gadā, četru mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām, turpretī izpildkomitejas ārkārtas sanāksmes – pēc vajadzības.

Grozījums Nr.    47

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ģenerālā asambleja apstiprina jebkuras tādas trešās valsts dalību PRIMA, kas nav “Apvāršņa 2020” asociētā valsts un kas nav kāda no 1. panta 2. punktā uzskaitītajām valstīm, pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi tās dalības nozīmīgumu PRIMA mērķu sasniegšanā.

Izpildkomiteja apstiprina jebkuras tādas trešās valsts dalību PRIMA, kas nav ne Savienības Vidusjūrai dalībvalsts, ne “Apvāršņa 2020” asociētā valsts un kas nav kāda no 1. panta 2. punktā uzskaitītajām valstīm, pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi tās dalības nozīmīgumu PRIMA mērķu sasniegšanā. Izpildkomiteja lemj par to, kāda saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir atbilstoša procentuālā daļa no kopējiem ieguldījumiem.

Grozījums Nr.    48

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ģenerālā asambleja nosaka valdes locekļu skaitu, kas nav mazāks par pieciem, un ieceļ viņus. Valde pārrauga PRIMA ĪS sekretariātu.

3.  Izpildkomiteja nosaka valdes locekļu skaitu, kas nav mazāks par pieciem, un ieceļ viņus uz četriem gadiem, paredzot atkārtotas ievēlēšanas iespēju. Izpildkomitejas sanāksmes ir vismaz reizi trijos mēnešos vai pēc vajadzības. Valde pārrauga PRIMA ĪS sekretariātu.

Grozījums Nr.     49

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 2. daļa – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  nodrošina PRIMA darbību pārredzamību.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības dalība partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

Atsauces

COM(2016)0662 – C8-0421/2016 – 2016/0325(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

27.10.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

27.10.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Francesc Gambús

21.11.2016

Izskatīšana komitejā

30.1.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

9.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

56

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Nicola Caputo, Albert Deß, Eleonora Evi, Merja Kyllönen, James Nicholson, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Bart Staes, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edouard Martin, Lieve Wierinck

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

56

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries, Nils Torvalds, Lieve Wierinck

ECR

Mark Demesmaeker, Ian Duncan, Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, James Nicholson, Boleslaw G. Piecha

EFDD

Eleonora Evi

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Merja Kyllönen, Estefanía Torres Martínez

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Alberto Cirio, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, Albert Deß, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Peter Liese, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Nessa Childers, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Edouard Martin, Gilles Pargneaux, Pavel Poc, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Davor Škrlec, Bart Staes

1

-

EFDD

Julia Reid

3

0

ENF

Mireille D’Ornano, Sylvie Goddyn

NI

Zoltán Balczó

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības dalība partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

Atsauces

COM(2016)0662 – C8-0421/2016 – 2016/0325(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

18.10.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

27.10.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

27.10.2016

DEVE

27.10.2016

BUDG

27.10.2016

ENVI

27.10.2016

 

LIBE

27.10.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

AFET

30.1.2017

DEVE

25.1.2017

BUDG

24.11.2016

LIBE

14.11.2016

Referenti

       Iecelšanas datums

Sofia Sakorafa

17.11.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

25.1.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

22.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolay Barekov, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, András Gyürk, Rebecca Harms, Eva Kaili, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Mario Borghezio, Soledad Cabezón Ruiz, Jens Geier, Françoise Grossetête, Benedek Jávor, Olle Ludvigsson, Notis Marias, Piernicola Pedicini, Sofia Sakorafa, Marco Zullo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Arndt Kohn, Maria Noichl, Pavel Poc

Iesniegšanas datums

29.3.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

55

+

ALDE

Fredrick Federley, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen

ECR

Nikolay Barekov, Edward Czesak, Ashley Fox, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

EFDD

Isabella Adinolfi, Piernicola Pedicini, Dario Tamburrano, Marco Zullo

ENF

Angelo Ciocca, Jean-Luc Schaffhauser

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Paloma López Bermejo, Sofia Sakorafa, Neoklis Sylikiotis

PPE

Pilar Ayuso, Bendt Bendtsen, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek,Christian Ehler, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Angelika Niebler, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská

S&D

 

José Blanco López, Soledad Cabezón Ruiz, Jens Geier, Adam Gierek, Eva Kaili, Arndt Kohn, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Dan Nica, Maria Noichl, Pavel Poc, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

7

-

ECR

Notis Marias

ENF

Mario Borghezio

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Rebecca Harms, Benedek Jávor, Michel Reimon, Claude Turmes

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika