ZIŅOJUMS par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldību

31.3.2017 - (2016/2016(INI))

Zivsaimniecības komiteja
Referente: Ulrike Rodust

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldību

(2016/2016(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu, kurā ir atzīts īpašs statuss tālākajiem reģioniem un kurš paredz veikt „īpašus pasākumus”, kas ļautu pilnībā īstenot līgumus un kopējo politiku,

–  ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-132/14 un C-136/14 par to, kā interpretēt LESD 349. pantu, kurā uzsvērts, ka 349. pants atļauj atkāpties ne tikai no līgumiem, bet arī no sekundārajiem tiesību aktiem,

–  ņemot vērā LESD 174. pantu un turpmākos pantus, kuros ir paredzēts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis un noteikti strukturālie finanšu instrumenti šā mērķa sasniegšanai,

–  ņemot vērā LESD 43. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un jo īpaši tās 8., 11., 13., 41. pantu un sevišķi 70. līdz 73. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. jūlija Deleģēto Regulu (ES) Nr. 1046/2014, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu papildina attiecībā uz to papildu izmaksu aprēķināšanas kritērijiem, kas operatoriem rodas dažu tālākajos iegūtu zvejas un akvakultūras produktu zvejā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 24. novembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 2015/531, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014, nosakot izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu zvejnieku higiēnas, veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošanai, jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, klimata pārmaiņu mazināšanai un zvejas kuģu energoefektivitātes palielināšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu kopumu par tālākajiem reģioniem un jo īpaši 2012. gada 20. jūnija paziņojumu „Eiropas Savienības tālākie reģioni — ceļā uz partnerību gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2012)0287),

–  ņemot vērā rezolūciju kopumu par tālākajiem reģioniem un jo īpaši Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra rezolūciju par tālāko reģionu potenciāla kāpināšanu, veidojot sinerģiju starp ES struktūrfondiem un citām ES programmām[1],

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1385/2013, ar kuru groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009, (ES) Nr. 1379/2013 un (ES) Nr. 1380/2013 pēc Majotas statusa maiņas attiecībā uz Eiropas Savienību,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 10. februāra Lēmumu (ES) 2015/238 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri kuģo ar Seišelu karogu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 24. septembra pirmo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par 2006. gada POSEI reformas ietekmi (COM(2010)0501),

–  ņemot vērā .../.../2017 rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008,

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par piekrastes mazapjoma zvejas inovāciju un diversifikāciju no zivsaimniecības atkarīgos reģionos[2] un rezolūciju par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem[3],

–  ņemot vērā 2016. gada 4. februāra rezolūciju par salu īpašo stāvokli[4],

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūciju par mazapjoma un nerūpniecisko zveju un kopējās zivsaimniecības politikas reformu[5],

–  ņemot vērā 2008. gada 21. oktobra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību[6], ierosinot pagarināt atkāpi, ko piemēro tālākajiem reģioniem vēl uz trim gadiem līdz 2011. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 1207/2008, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību, ierosinot pagarināt atkāpi, ko piemēro tālākajiem reģioniem vēl uz trim gadiem līdz 2011. gadam,

–  ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 791/2007, ar ko ievieš shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās attālāko reģionu — Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Francijas Gviānas un Reinjonas — zivsaimniecības produktu tirdzniecībā, un jo īpaši tās 8. pantu, kurā noteikts, ka “Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim (...) iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par kompensēšanas shēmas īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus”,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai nepieļautu, novērstu un likvidētu nelikumīgu, neziņotu un neregulētu zveju,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu Nr. 49/2016 “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2015. gada 20. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 11/2015 “Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē?”,

–  ņemot vērā tālāko reģionu rīcības plānus Eiropas fondu plānošanai 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā visus Eiropas Savienības tālāko reģionu konferences priekšsēdētāju kopīgos ieguldījumus un tehniskos un politiskos dokumentus, jo īpaši 2013. gada 22. un 23. septembra Eiropas Savienības XXI tālāko reģionu priekšsēdētāju konferences galīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0138/2017),

A.  tā kā tālāko reģionu ģeogrāfiskā atrašanās vieta Karību jūrā, Indijas okeānā un Atlantijas okeānā norāda uz to, ka visas Eiropas Savienības teritorijas ir izvietotas vairākos jūras baseinos un kontinentos, un uz to, ka tālākie reģioni robežojas ar vairākām trešām valstīm;

B.  tā kā pēdējos gados zvejas radītā slodze ir palielinājusies ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) atsevišķos tālākajos reģionos starp 100 un 200 jūdžu ierobežojumiem un tā kā attiecīgo zveju lielākoties veic flotes, kas nepieder attiecīgajiem tālākajiem reģioniem;

C.  tā kā ES ir jāuzņemas atbildība jūras transporta jomā un tā kā šo reģionu EEZ veido lielu daļu no ES kopējās EEZ;

D.  tā kā zivsaimniecības nozares tālākajos reģionos ir jāskata saistībā ar īpašo strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju (LESD 349. pants), kas prasa konkrēti un pielāgoti ņemt vērā kopējo Eiropas politiku;

E.  tā kā zivsaimniecības nozarei ir savas stiprās puses un ievērojams attīstības potenciāls;

F.  tā kā jūras piesārņojums ar hlordekonu īpaši skar Antiļas un būtiski ietekmē atļautās zvejas zonas, kā arī invazīvu sugu klātbūtni;

G.  tā kā tālāko reģionu lielais attālums ir zināms un Savienības tiesībās ir ņemts vērā kā vispārējs apsvērums, kas pamato papildu izmaksu atlīdzināšanas režīma izveidi un ļauj to ieviest attiecībā uz zvejniecību un akvakultūru tālākajos reģionos;

H.  tā kā kopējā zivsaimniecības politika (KZP) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), kas tika izveidoti, lai novērstu problēmas un risinātu uzdevumus kontinentālajā Eiropā, ļauj piemērot diferencētu pieeju tālākajiem reģioniem, taču var reaģēt tikai ierobežoti uz īpašām zivsaimniecību pazīmēm tālākajos reģionos;

I.  tā kā tādēļ tālākie reģioni uzskata, ka KZP pret tiem īsteno netaisnīgu attieksmi un piemēro “dubultu sodu” (piekļuves trūkums iepriekšējam atbalstam flotes atjaunošanai un pašreizējais aizliegums attiecībā uz atbalstu atjaunošanai);

J.  tā kā svarīgi zvejas flotes sektori tālākajos reģionos vēl nesen netika regulēti vai arī nebija iekļauti flotes reģistrā un tādēļ nevarēja piekļūt EJZF, lai veiktu modernizāciju;

K.  tā kā viens no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem ir veicināt zvejas darbības, ņemot vērā sociāli ekonomiskos jautājumus;

L.  tā kā noteikumiem, kuri reglamentē piekļuvi resursiem, būtu jādod priekšroka vietējām flotēm un jāveicina selektīvāka zveja, kas mazāk kaitē krājumiem;

M.  tā kā saskaņā ar labas pārvaldības principu KZP mērķis ir nodrošināt saskaņotību starp tās iekšējo un ārējo dimensiju;

N.  tā kā dažās tālāko reģionu EEZ[7] un jūras baseinos pie citiem tālākajiem reģioniem notiek apjomīga nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja;

O.  tā kā tālākos reģionus skar viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem ES (dažos tālākajos reģionos līdz pat 60 % bezdarbnieku jauniešu vidū);

P.  tā kā EJZF cita starpā paredz atbalstu ražotāju organizācijām, dzinējiem un sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA), ievērojot konkrētus nosacījumus;

Q.  tā kā EJZF uzskata par neattiecināmām: darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti, aprīkojumu, kas palielina kuģa spēju atrast zivis, un jaunu zvejas kuģu būvi vai zvejas kuģu importēšanu;

R.  tā kā EJZF tomēr var sniegt finansiālu palīdzību, lai uzlabotu kuģu energoefektivitāti, drošību, higiēnu uz kuģa un zvejas produktu kvalitāti, kā arī darba apstākļus;

S.  tā kā EJZF atbalsta inovāciju projektus, piemēram, pārvaldības un organizācijas sistēmas,

Noteikumi par nosacījumiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem tālākajos reģionos

1.  uzskata, ka ilgtspējīga zveja, izmantojot tradicionālus zvejas rīkus, ir pamats pārticībai piekrastes kopienās un ka tā veicina nodrošinātību ar pārtiku tālākajos reģionos; šajā sakarībā uzstāj uz nepieciešamību panākt vietējās zvejniecības nozares iesaisti vietējo iedzīvotāju nodrošinātības ar pārtiku īstenošanā, jo tas tālākajos reģionos pašlaik ir pārāk atkarīgs no pārtikas importa;

2.  atgādina, ka KZP un EJZF, kas ir paredzēti, lai novērstu problēmas un risinātus uzdevumus kontinentālajā Eiropā, zināmā mērā atbilst zvejniecības īpatnībām tālākajos reģionos, taču tos nevar vienādi piemērot zvejniecībai tālākajos reģionos, jo tiem ir savi problēmjautājumi un īpatnības, un tiem ir jābūt pietiekami elastīgiem un pragmatiskiem vai arī attiecībā uz tiem ir jāparedz izņēmumi; tādēļ aicina īstenot stratēģiju, kuru katrs reģionālais jūras baseins piemērotu pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā katra tālākā reģiona īpašo situāciju;

3.  uzsver ļoti dažādu mazu kopienu pastāvēšanu tālākajos reģionos, kuras ir ļoti atkarīgas no tradicionālās, piekrastes un mazapjoma zvejas un kurām zveja bieži vien ir vienīgais iztikas līdzekļu avots;

4.  atgādina, ka jūras bioloģiskie resursi ap tālākajiem reģioniem būtu īpaši jāaizsargā un ka zvejai būtu jāpievērš īpaša uzmanība; tādēļ uzsver, ka tikai zvejas kuģiem, kas reģistrēti tālāko reģionu ostās, vajadzētu atļaut zvejot tālāko reģionu ūdeņos;

5.  tālāko reģionu jūras gultnes ir patiesa bioloģiskās daudzveidības dabiska laboratorija; uzsver to, cik liela nozīme ir pētniecībai un datu vākšanai, lai uzlabotu zināšanas par okeānu; uzsver potenciālu, kas piemīt tālākajiem reģioniem kā īstiem zinātniskiem portāliem savā attiecīgajā vidē, un aicina attiecīgās dalībvalstis un Komisiju stiprināt atbalstu attiecīgajiem zinātniskās izpētes projektiem;

6.  uzsver vajadzību saglabāt līdzsvaru starp zvejas jaudu un iespējām saskaņā ar piesardzības principu un ņemot vērā sociāli ekonomisko realitāti; tomēr uzskata, ka tas nevar pamatot nepietiekamus ieguldījumus datu vākšanā un zinātnisko atziņu uzlabošanā par jūras ekosistēmām; prasa pārskatīt kvotu sadali attiecībā uz dažām sugām (piemēram, palielināt zilo tunzivju kvotas attiecībā uz Azoru salām) un atklāt citu sugu (piemēram, melnās haizivs) nozvejas iespējas, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnisko un materiālo spēju stiprināšanu saistībā ar ekosistēmu novērtējumu;

7.  norāda, ka dažos reģionos zvejas flotes nesasniedz savu iespēju robežas, kas ir noteiktas KZP, jo īpaši finansējuma trūkuma dēļ;

8.  atgādina, ka, ņemot vērā tālāko reģionu īpašās klimatiskās grūtības, šo reģionu zvejniekiem nākas risināt savu kuģu pāragras novecošanas problēmu, kas līdz ar to apdraud arī viņu drošību un mazina viņu darba efektivitāti, kā arī darba apstākļus padara mazāk pievilcīgus kā uz moderniem kuģiem;

9.  uzsver, ka ziņojumā par 2016. gadu Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK)[8] nevarēja novērtēt zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvaru starp visām flotēm, kas darbojas tālākajos reģionos, nepietiekamu bioloģisko datu dēļ; aicina piešķirt vairāk finansējuma no EJZF un citiem fondiem nolūkā zinātniskajiem institūtiem un universitātēm iegūt tehniskos resursus, lai tie varētu veikt ekosistēmas novērtējumu; šajā sakarībā uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi, lai tiktu piedāvāti un būtu pieejami uzticami dati par resursu stāvokli EEZ un tajās izmantoto praksi;

10.  norāda, ka tālāko reģionu piekrastes zvejas flotēs galvenokārt ir novecojuši kuģi, kas rada problēmas attiecībā uz drošību uz kuģiem;

11.  pauž nožēlu, ka Komisija vēl nav publicējusi ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 639/2004 īstenošanu pirms noteiktā termiņa — 2012. gada 30. jūnija; uzstājīgi prasa, lai Komisija sniegtu vairāk informācijas par lēmumu nepublicēt šo ziņojumu;

12.  pauž nožēlu par kavēšanos pieņemt EJZF un līdz ar to apstiprināt EJZF darbības programmas, kas ir novedis pie atbalstošo EJZF noteikumu novēlotas īstenošanas, kura ir savukārt izraisījusi nopietnas finansiālas grūtības dažiem uzņēmumiem tālākajos reģionos;

13.  atzinīgi vērtē īpašos EJZF noteikumus attiecībā uz tālākajiem reģioniem, piemēram, kompensāciju par papildu izmaksām (subsidēta 100 % apmērā no EJZF), kas ir lielāka nekā iepriekšējā plānošanas periodā, bet joprojām nav pietiekama atsevišķos tālākajos reģionos, kā arī valsts atbalsta intensitātes pieaugumu 35 % apmērā attiecībā uz citiem pasākumiem tālāko reģionu apgabalos;

14.  konstatē grūtības vai pat neiespējamību dažiem zvejniekiem tālākajos reģionos piekļūt kredītiem un/vai savu kuģu apdrošināšanai, radot drošības problēmas un ekonomiskus ierobežojumus šiem zvejniekiem;

15.  norāda, ka dažos tālākajos reģionos mazie kuģi veido lielāko daļu no reģistrētajiem kuģiem; uzsver, ka dažos tālākajos reģionos mazie kuģi ir vairāk nekā 40 gadu veci, kas rada reālas drošības problēmas;

16.  uzsver aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas un ES fondiem pastiprinošo ekonomisko ietekmi, jo īpaši tālākajos reģionos;

Labāka iespēju izmantošana saskaņā ar Līguma 349. pantu un pašreizējās KZP ietvaros

17.  uzskata, ka atsevišķa konsultatīvā padome tālākajiem reģioniem, kā paredzēts KZP, būtu piemērota platforma būtiskai zināšanu un pieredzes apmaiņai, un tādēļ pauž nožēlu par to, ka konsultatīvā padome tālākajiem reģioniem vēl aizvien nav izveidota;

18.  aicina pilnībā piemērot LESD 349. pantu Eiropas Savienības politikas virzieniem, noteikumiem, fondiem un programmām, kas saistīti ar zivsaimniecību, jo īpaši EJZF ietvaros, lai reaģētu uz īpašajām grūtībām, ar ko saskaras tālākie reģioni;

19.  uzskata, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstībai (SVVA) ir daudzsološa pieeja un ka attiecīgajai dalībvalstij būtu pēc iespējas labāk jāizmanto iespējas, kas paredzētas EJZF, lai atbalstītu šādu vietējo attīstību tālākajos reģionos;

20.  norāda, cik svarīgi ir izveidot zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG), kas tiek atzītas par nozīmīgu līdzekli, lai atbalstītu un nodrošinātu iespējas dažādot zvejas darbības;

21.  aicina Komisiju, ierosinot leģislatīvos aktus attiecībā uz izmaksām, ko rada higiēnas, veselības un drošības ieguldījumi un ieguldījumi, kuri ir saistīti ar darba apstākļiem, veicināt holistisku un atbilstīgi pielāgotu pieeju;

22.  aicina Komisiju, ierosinot leģislatīvos aktus attiecībā uz kritērijiem par papildu izmaksu aprēķināšanu, kuras rodas tālāko reģionu īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, ņemt vērā arī ietekmi, ko rada klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi un noplicināšana;

23.  pauž nožēlu par ievērojamu NNN zvejas īpatsvaru atsevišķu tālāko reģionu EEZ, kura ir attiecināma gan uz vietējiem, gan ārvalstu kuģiem, kā arī tuvumā esošajos jūras apgabalos attiecībā uz citiem tālākajiem reģioniem; norāda, ka attiecībā uz vietējiem kuģiem šī prakse arī izriet no problēmām vietējās pārtikas piegādes jomā; aicina valsts iestādes pastiprināt cīņu pret NNN zveju;

24.  tādēļ mudina ieviest aktīvus pasākumus (piemēram, uzraudzību) un pasīvus pasākumus, piemēram, sarunas ar tālāko reģionu kaimiņvalstīm, ar kurām ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN) vēl nav parakstīti;

25.  aicina visas iesaistītās puses paātrināt EJZF īstenošanu un izmantot iespējas, ko tas sniedz, lai veiktu apjomīgus ieguldījumus flotes modernizācijā, proti, īstenot uzlabojumus uz kuģiem higiēnas, drošības, energoefektivitātes un zvejniecības produktu kvalitātes jomā, kā arī zvejas ostās, izkraušanas vietās un akvakultūras uzņēmumos, lai radītu jaunus noieta tirgus; prasa arī piemērot kompensācijas režīmu par papildu izmaksām, lai nozari padarītu dzīvotspējīgāku;

26.  aicina patiešām ņemt vērā tālāko reģionu intereses, noslēdzot nolīgumus ar trešām valstīm, tostarp paredzot pienākumu izkraut nozveju tālākajos reģionos vai uz kuģiem nolīgt darbā cilvēkus no tālākajiem reģioniem;

27.  uzsver, ka ir jāveic ietekmes novērtējumi attiecībā uz tālākajiem reģioniem, ja tos skar zivsaimniecības nolīgumi, kas noslēgti starp ES un trešām valstīm saskaņā ar LESD 349. panta noteikumiem;

28.  norāda — būtu jāņem vērā, ka tālākajos reģionos zvejniecības nozarē var būt vajadzīga restrukturizācija, lai nodrošinātu zivju krājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, un ka vajadzības gadījumā būtu jāapsver kuģu skaita samazināšana;

29.  uzskata, ka gadījumos, kad jaudas samazināšana ir nepieciešama saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1380/2013 22. pantu, būtu jādod priekšroka kuģu uzglabāšanai atbilstīgi kritērijiem, kas noteikti šīs pašas regulas 17. pantā;

30.  pieprasa, lai dalībvalstis, īstenojot KZP noteikumu par zvejas iespēju iedalīšanu, īpaši pievērstu uzmanību tradicionālajai un nerūpnieciskajai zvejai tālākajos reģionos, kas sniedz ieguldījumu vietējā ekonomikā un rada nelielu ietekmi uz vidi;

31.  mudina dalībvalstis ar tālākajiem reģioniem veikt visus vajadzīgos pasākumus un turpināt īstenot īpašas atbalsta shēmas, piemēram, īpašus aplikšanas ar nodokļiem modeļus;

32.  uzskata, ka datu vākšana par krājumiem un ietekmes novērtējumi par mazapjoma kuģiem tālākajos reģionos ir jāuzlabo, lai nostiprinātu zinātnisko bāzi zvejas iespējām šajos reģionos;

33.  atgādina, ka tālākie reģioni ir atkarīgi no zvejas resursiem savās EEZ, kas ir ļoti neaizsargātas no bioloģiskā viedokļa; šajā sakarībā jo īpaši uzskata, ka dati par zveju tālākajos reģionos būtu jānosaka par prioritāti attiecībā uz datu vākšanu;

34.  uzsver — tā kā akvakultūra varētu sniegt jaunas ražošanas iespējas un ļaut ražot augstas kvalitātes produktus, tās potenciāls tālākajos reģionos būtu jāizmanto labāk ar spēcīgu atbalstu no Eiropas Savienības, ņemot vērā ļoti spēcīgo reģionālo konkurenci, un aicina Komisiju veicināt un atbalstīt akvakultūras attīstības projektus;

35.  aicina dalībvalstis un tālākos reģionus maksimāli izmantot de minimis un/vai grupu atbrīvojuma noteikumus, kas paredzēti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1388(2014)[9];

36.  aicina dalībvalstis veicināt iespēju izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus un uzsvērt sinerģiju starp dažādajiem fondiem tālākajos reģionos, lai izveidotu ekonomiskās iespējas visiem dalībniekiem, kas darbojas jūras nozaru ekonomikā; jo īpaši mudina ieguldīt projektos ar zvejniecību saistītu profesiju veicināšanai, projektos, kas sekmē jauniešu piesaistīšanu un projektos, ar kuriem tiek ieviestas selektīvas zvejas metodes un sniegta palīdzība zivsaimniecību izveidei;

37.  atbalsta pētniecības un attīstības programmu zivsaimniecības jomā izveidi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kura apvieno dažādus ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus, tādējādi palīdzot izstrādāt jaunus zvejas paņēmienus un metodes, kas var uzlabot nozares konkurētspēju un stiprināt tās potenciālu veicināt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu vietējo iedzīvotāju vidū;

38.  iesaka turpmākajā KZP pilnībā ņemt vērā tālāko reģionu īpašās iezīmes un dot tiem iespēju īstenot savu lielo ekonomisko, sociālo un vides potenciālu, ko radītu zivsaimniecības nozares ilgtspējīga un racionāla attīstīšana tālākajos reģionos; šajā sakarībā norāda uz nepieciešamību pārskatīt pamatu flotes segmentiem­ ar mērķi nodrošināt objektīvu novērtējumu par tālāko reģionu nerūpnieciskās zvejas flotes, kas izmanto īpaši selektīvus zvejas rīkus, līdzsvaru starp zvejas iespējām un zvejas kapacitāti, veicinot kuģu ar zemu jaudu un/vai nestabilu kuģu, kas varētu apdraudēt apkalpes drošību nelabvēlīgos laika apstākļos, tehnisko raksturlielumu uzlabošanu saskaņā ar objektīviem zinātniskiem kritērijiem, ko izmanto kuģu būvē, neradot neilgtspējīgas zvejas darbību pieaugumu;

39.  ņemot vērā to, ka tālākie reģioni ir teritorijas ar īpaši augstu potenciālu, uzskata, ka ir svarīgi veicināt ieguldījumus un sekmēt diversifikāciju un inovāciju zivsaimniecības nozarē ar nolūku stiprināt ekonomikas attīstību;

40.  ierosina palielināt palīdzības intensitāti dzinēju nomaiņai tālākajos reģionos, kad zinātniskie pierādījumi liecina, ka klimata apstākļiem un klimata pārmaiņām ir izšķirīgi negatīva ietekme uz tālāko reģionu flotēm;

41.  aicina, lai Komisija cik vien drīz iespējams pēc POSEI īstenošanas parauga tālāko reģionu lauksaimniecības jomā noskaidrotu iespējas radīt instrumentu, kas būtu konkrēti veltīts zvejniecības atbalstam un ļautu pienācīgi izmantot to zvejas potenciālu; uzskata, ka būtu jāapsver iespēja šajā konkrētajā instrumentā jo īpaši apvienot pašreizējā EJZF 8. panta (Valsts atbalsts), 13. panta 5. punkta (Budžeta līdzekļi dalītā pārvaldībā), 70. panta (Kompensācijas režīms), 71. panta (Kompensācijas aprēķināšana), 72. panta (Kompensācijas plāns) un 73. panta (Valsts atbalsts kompensācijas plānu īstenošanai) noteikumus;

42.  ierosina palielināt dažu flotu segmentu spējas tālākajos reģionos, ja ir zinātniski pierādīts, ka dažu zvejas resursu izmantošanas līmenis var tikt palielināts, neapdraudot ilgtspējīgas zvejas mērķus;

43.  norāda, ka tālāko reģionu nerūpniecisko zvejas flotu, kas izmanto īpaši selektīvus zvejas rīkus, renovācija un modernizācija var uzlabot apkalpes locekļu drošību sliktos laika apstākļos, ar nosacījumu, ka tas tiek darīts saskaņā ar objektīviem zinātniskiem kritērijiem, kas ir izmantoti kuģu konstrukcijā, un ka tas nerada nelīdzsvarotību starp zvejas iespējām un zvejas kapacitāti;

44.  iesaka radīt labākus stimulus nākamajā EJZF, lai mudinātu jauniešus strādāt jūras nozaru ekonomikā, jo īpaši ar profesionālo apmācību un veicinot pasākumus, kas uzlabo ienākumus, darbvietu drošību un ilgtspējīgas jūras nozaru ekonomikas organizāciju tālākajos reģionos;

45.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0133.
• [2]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0109.
• [3]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0110.
• [4]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0049.
• [5]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0460.
• [6]  OV C 15E, 21.1.2010., 135. lpp.
• [7]  ”Pētījums PECH komitejai — Zvejas flotes pārvaldība tālākajos reģionos”, Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments B (IP/B/PECH/IC/2016_100); Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) darbības programma Francijai.
• [8]  ZZTEK ziņojumi­ — Galveno flotes segmentu līdzsvara rādītāju novērtējums un pārskats par valstu ziņojumiem par dalībvalstu centieniem panākt līdzsvaru starp flotes kapacitāti un zvejas iespējām (STECF-16–18)
• [9]  Komisijas 2014. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 107. un 108. pantu.

PASKAIDROJUMS

Tālākie reģioni ir deviņi ES reģioni, kuri ir Francijas (Gvadelupa, Francijas Gviāna, Reinjona, Martinika, Majota un Senmartēna), Portugāles (Madeira un Azoru salas) un Spānijas (Kanāriju salas) daļas.

Šie reģioni, izņemot Francijas Gviānu, ir salas un arhipelāgi. No citiem ES reģioniem tie atšķiras ar vairākiem aspektiem. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantā ir izklāstītas tālākajiem reģioniem raksturīgās iezīmes. Tie ir attālums, nošķirtība, mazā teritorija, sarežģīti topogrāfiskie un klimata apstākļi un ekonomikas atkarība no neliela skaita produktu.

Zivsaimniecības stāvoklis Eiropas kontinentālajā daļā neatspoguļo tās stāvokli tālākajos reģionos.

Tālākie reģioni norāda uz nepieciešamību modernizēt savas zvejas flotes (kā tālākie reģioni uzskata, viņiem uzliktā “dubultā soda” dēļ) un ieviest lielāku elastību finansēšanas noteikumos, lai veicinātu ieguldījumus, kuru mērķis būtu tās atjaunot. Tie uzskata, ka tālāko reģionu vēlā iekļaušana KZP piemērošanas jomā ir iemesls konkrētajām problēmām, ar ko saskaras pašreizējās flotes. Šīs problēmas ietver kuģu nelielu izmēru, zemu kapacitāti un samazinātu jūrā esošo kuģu autonomiju.

Turklāt nelabvēlīga klimata pārmaiņu ietekme noved pie flotes straujākas novecošanas nekā citos ES reģionos. Bieži vien zvejas flotes ir tik nepieļaujami nožēlojamā stāvoklī, ka tas var apdraudēt zvejnieku drošību.

Kā uzskata tālākajos reģionos, modernākas flotes ļautu dažādot zveju un zvejas apgabalus, palielinātu dzinēju energoefektivitāti, palīdzētu ievērot ES drošības un higiēnas standartus un uzlabotu zivju kvalitāti.

Ar šo patstāvīgo ziņojumu referente vēlas galvenokārt atskaitīties par šādiem jautājumiem:

•  Kā tālākie reģioni var labāk izmantot savus zivsaimniecības resursus?

•  Vai KZP flotes pārvaldības noteikumos ir pietiekami ņemta vērā zvejas nozares specifika tālākajos reģionos?

•  Vai apstākļi tālākajos reģionos pamato atšķirīgu pieeju zvejas flotu pārvaldībai?

•  Vai pašreizējais ES politiskais satvars ir nepietiekams un, ja atbilde ir "jā", kā to varētu uzlabot?

Pamatojoties uz apstākļiem tālākajos reģionos, šajā ziņojumā ir izklāstītas iespējas un ierosināti paveicami pasākumi, lai uzlabotu zvejas flotu pārvaldību.

Ziņojumā ir paredzēts vērst uzmanību uz zvejas flotu pārvaldību tālākajos reģionos, tāpēc tajā nevar skatīt jautājumus, kuri var ietekmēt zivsaimniecības tālākajos reģionos, bet nav tieši saistīti ar flotu pārvaldības jautājumiem.

Ziņojumā ir paredzēts vērst uzmanību uz zvejas flotu pārvaldību tālākajos reģionos, tāpēc tajā nevar skatīt jautājumus, kuri var ietekmēt zivsaimniecības tālākajos reģionos, bet nav tieši saistīti ar flotu pārvaldības jautājumiem.

Turklāt ziņojumā nav sīkāk iztirzāti jautājumi, kas nav Zivsaimniecības komitejas kompetences jomā, piemēram, ES kohēzijas politika un tās Kopīgo noteikumu regula, un jautājumi, kas saistīti ar transportu, tirdzniecību un pārstrādi.

Referente ir informēta par problēmām, ko tālākajos reģionos rada augsts bezdarba līmenis, zems mācību iespēju līmenis zivsaimniecības nozarē un zemā pievilcība (gan kā iemesls, gan sekas). Ziņojums šos jautājumus var skart tikai netieši.

Tālākajos reģionos atpūtas zvejas apjoms pieaug līdz ar tūrisma aktivitātēm, un tāpēc tās salīdzinošā ietekme uz zivju krājumiem palielinās (jo īpaši tālāko apgabalu ierobežotajos piekrastes apgabalos). Jautājums par atpūtas zveju tālākajos reģionos varētu tikt skatīts Zivsaimniecības komitejas turpmākajās iniciatīvās.

Referentes ziņojuma projektā paustā pieeja

Sākotnēji Eiropas Parlamenta Politikas departamentam B tika pasūtīts informatīvs paziņojums “Zvejas flotu pārvaldība tālākajos reģionos”; šis pētījums tika publicēts 2016. gada novembrī.

Zivsaimniecības komitejā notika divas viedokļu apmaiņas. Turklāt referente izstrādāja darba dokumentu, kas tika iesniegts un apspriests komitejā.

Referente cieši sazinājās ar dažādām ieinteresētajām personām un vērsās pie Eiropas Parlamenta deputātiem, kas pārstāv tālākos reģionus. Turklāt referente organizēja un apmeklēja sanāksmes Briselē ar zvejniekiem no tālākajiem reģioniem.

Darbības jomas

Salīdzinājums starp tālākajiem reģioniem un kontinentālo daļu

Izņemot dažus lielus zvejas kuģus, kuri atrodas galvenokārt Kanāriju salās, absolūtais vairākums tālāko reģionu zvejas flotu kuģu ir mazapjoma zvejas kuģi, kuru garums nepārsniedz 12m. Tādēļ, pieņemot pasākumus attiecībā uz tālākajiem reģioniem, ir jāņem vērā šis fakts. Zems ieguldījumu līmenis zvejas flotēs neļauj uzlabot (potenciālo) zvejnieku nodarbinātības līmeni, profesijas pievilcīgumu, prasmes un izglītību.

Mazapjoma zvejas kuģi Francijas tālākajos reģionos un Azoru salās ir salīdzinoši jaunāki nekā kuģi Francijā un Portugālē, savukārt kuģi Kanāriju salās un Madeirā ir vecāki par kontinentālās flotes kuģiem. Zvejas kuģu skaits pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies visos tālākajos reģionos, bet, no otras puses, kopējā dzinēju jauda ir palielinājusies Francijā un Portugālē.

Tālākos reģionus (izņemot Francijas Gviānu) ieskauj šauri šelfa ūdeņi un tiem ir raksturīga lielo bioloģiskā daudzveidība. Tajā pašā laikā dažādi tālākie reģioni saskaras ar dažādām (sākotnējām) situācijām. Piemēram, ievērojami atšķiras reģionu attīstības līmenis un administratīvās spējas. Īstenojot KZP, tas ir jāņem vērā.

Pašreizējā KZP nav paredzēta neviena atkāpe tālākajiem reģioniem no vispārējiem pārvaldības noteikumiem, izņemot attiecībā uz Majotu. Tomēr tā paredz diferencētu pieeju tālākajiem reģioniem, piemēram, piekļuves liegšanu līdz 100 jūras jūdzēm kuģiem, kas nav reģistrēti tālāko reģionu ostās, līdz 2022. gada 31. decembrim. Turklāt maksimāli pieļaujamā kapacitāte tālākajos reģionos tiek noteikta, par pamatu ņemot flotes segmentu (KZP II pielikums).

Izņemot visus flotes segmentus Azoru salās un Madeirā un kuģus, kas ir īsāki par 12 metriem Gvadelupā un Senmartēnā, kapacitātes ierobežojumi nav izmantoti līdz pat šim brīdim. Šajā sakarībā rodas jautājums, vai nozaru pieejai ir labvēlīga ietekme uz tālākajiem reģioniem, vai arī būtu piemērotāka lielāka elastība.

Krājumu samazināšanās dēļ piekrastes apgabalos, tiek īstenota dažādošana, pievēršoties atklātās jūras apgabaliem un sugām. Atbildīgas darbības atklātā jūrā prasa nodrošināt kuģojumderīgumu un veikt pielāgojumus dzinējiem.

Krājumu stāvoklis un bioloģiskie dati

Dalībvalstīm ir jāsniedz ikgadējie ziņojumi par līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām. Tomēr, tā kā trūkst bioloģisko datu, kā arī datu par mazapjoma zvejas flotēm, analīzei nav izšķirošas nozīmes attiecībā uz tālākajiem reģioniem.

Tikai neliela daļa bilances rādītāju ir pieejami attiecībā uz tālāko reģionu flotes segmentiem. Tajos īpaši trūkst bioloģisko rādītāju.

Tāpēc referente uzskata, ka ir ļoti svarīgi arī turpmāk veicināt datu vākšanas programmas tālākajos reģionos. Tam ir vēl jo lielāka nozīme, ņemot vērā pieprasījumu tālākajos reģionos pēc kuģu atjaunošanas un modernizēšanas.

Finansiāls atbalsts no EJZF — iespējas un šķēršļi

EJZF ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz tālākajiem reģioniem. Turklāt tajā ir iekļauti noteikumi, kuriem, ņemot vērā tālāko reģionu flotes īpatnības, ir īpaša nozīme. Novēlotas EJZF un līdz ar to EJZF darbības programmu (DP) apstiprināšanas dēļ atbalsts ir pārtraukts un bija jārod pagaidu risinājumi, piemēram, pagaidu piemaksas.

Kompensācijas shēma EJZF ietvaros par papildu izmaksām, kas radušās tālākajiem reģioniem, ir paplašināta salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu. Ir palielināts finansējums katrai dalībvalstij, tam kopumā pieaugot no EUR 15,6 līdz 27,5 miljoniem.

EJZF I pielikumā noteikts, ka par darbībām, ko veic tālākajos reģionos, pienākas palielinājums par 35 procentu punktiem, proti, papildu publiskā atbalsta intensitātes procentu punkti.

41. pantā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz energoefektivitāti un klimata pārmaiņu mazināšanu. Atbalsts galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņai vai modernizācijai ir atkarīgs no zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara, saskaņā ar kuru piekrastes mazapjoma zvejas nozarei ir prioritāte.

Ir ierosināts atļaut lielāku atbalsta intensitāti attiecībā uz galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņu tālākajos reģionos, lai ņemtu vērā tālāko reģionu īpašos klimatiskos apstākļus.

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA)

Referente uzskata SVVA par labu strukturālā un finansiālā atbalsta instrumentu. SVVA pamatā ir ideja apvienot publiskā un privātā sektora pārstāvjus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai atbalstītu vietējās zivsaimniecības nozares. Piemēram, tas varētu veicināt augstas kvalitātes produktu ražošanu, gūstot labumu no šīs nozares (gan augšupējas, gan lejupējas) profesionalizācijas, un attīstīt infrastruktūru, lai varētu izkraut nozveju. EJZF un citi fondi atbalsta zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG). Atbalsts SVVA var tikt palielināts par 50-100%.

Līdz šim šī iespēja ir tikusi izmantota tikai nelielā apmērā. Pašreizējā Francijas darbības programmā (DP) nav norādīts, vai ZVRG ir paredzētas Francijas tālākajos reģionos. Portugāles DP nav norādīts, vai ZVRP ir paredzētas Madeirai. Tiek apsvērta iespēja ieviest trīs ZVRG Azoru salās, bet neviena ZVRG nav paredzēta Kanāriju salām. Tālākajos reģionos akvakultūra ir maz attīstīta, taču tai ir potenciāls, piemēram, vietējiem uzņēmumiem specializējoties vietējo sugu eksporta tirgum.

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN)

Patlaban neviens IZPN nav noslēgts ar trešo valsti Atlantijas okeāna rietumu un centrālajā daļā, kas negatīvi ietekmēs Francijas Gviānu, Gvadelupu, Martiniku un Senmartēnu.

Migrējošo sugu pastāvēšana, NNN zvejas izplatība, IZPN iespējamā pozitīvā netiešā ietekme uz vietējām nozarēm (gan augpšupējām, gan lejupējām) un attiecīgie novērtējumi par esošajiem IZPN liecina, ka tālāko reģionu zvejas flotēm būtu izdevīga jaunu IZPN noslēgšana ar blakus esošajām trešām valstīm.

Līdz ar to referente aicina Komisiju cieši uzraudzīt saskaņotību starp KZP iekšējo un ārējo dimensiju. Attiecībā uz Majotu ir spēkā īpašs piekļuves nolīgums starp ES un Seišela salām. Tas attiecas uz kuģu ar Seišela salu karogu piekļuvi Majotas ūdeņiem. Maksājumi par Seišela salu kuģiem tiek izmantoti Majotas spēju attīstīšanai. Par šo maksājumu pārvaldību un sadalījumu ir atbildīga Francija. Tai ir jāatskaitās Komisijai reizi gadā. Referente vēlas uzsvērt, cik svarīga ir tas, lai Francija efektīvi un ātri izsniegtu maksājumus Majotai.

Ieteikumi un secinājumi

Šā ziņojuma galvenais mērķis un pamatiemesls ir tālāko reģionu aicinājums nodrošināt iespējas atjaunot un modernizēt to flotes. Tie apgalvo, ka flotu atjaunošanas un modernizācijas vajadzību pamato tālāko reģionu īpatnības.

Drošība vai drīzāk drošības trūkums uz kuģiem ir galvenā problēma tālākajos reģionos.

Finansējums ir pieejams ES līmenī, un EJZF ir paredzēti nosacījumi attiecībā uz īpašajiem tālāko reģionu apstākļiem. Salīdzinājumā ar kontinentu tālākie reģioni saņem papildu 35 % vienīgi dzinēju nomaiņas vajadzībām.

Dalībvalstu darbības programmu novēlotās apstiprināšanas dēļ ir radušās nopietnas problēmas attiecībā uz projektiem pārejas periodā. Tomēr tālākajiem reģioniem vēl joprojām būs iespēja izmantot priekšrocības, ko sniedz palielināta publiskā atbalsta intensitāte un kompensācijas shēmas.

Attiecībā uz dzinēju modernizāciju, tostarp nomaiņu, referente ierosina iespējamā turpmākā KZP ieviest atbalsta līdzekļus, kas palīdzētu novērst negatīvu klimata ietekmi uz kuģiem.

Turklāt referente ir pārliecināta, ka lielākas pūles saistībā ar SVVA varētu palīdzēt pārstrukturēt nozari un piegādāt un izveidot nepieciešamās ostu iekārtas. Viņa arī norāda, ka modernizācija var novest pie zvejas darbību apjoma un daudzveidības pieauguma.

Lai arī kādi līdzekļi tiktu turpmāk ierosināti, ar tiem būtu jāgarantē ilgtspējīga zveja un zivju krājumu labs stāvoklis.

Ir jādara viss iespējamais, lai zivsaimniecības nozarēm tālākajos reģionos neradītu nelabvēlīgus apstākļus.

Budžeta komitejas atzinums (7.3.2017)

Zivsaimniecības komitejai

par Kopienas tālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldību
(2016/2016(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Esteban González Pons

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantā ir ņemtas vērā tālāko reģionu īpatnības, tādējādi ļaujot īstenot minētajos reģionos īpašus pasākumus kopējās politikas jomās, piemēram, zivsaimniecības politikā;

B.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku atzīst tālāko reģionu īpašās iezīmes un ļauj īstenot diferencētu pieeju šajos reģionos;

C.  tā kā zvejas flote tālākajos reģionos galvenokārt sastāv no vecākiem kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 metrus un kuriem iepriekš nav bijis piešķirts atbalsts modernizācijai, un tā kā tas apdraud kuģu drošību un ietekmē darba apstākļus uz kuģa,

D.  tā kā tālākie reģioni īpaši smagi ir izjutuši ekonomikas krīzi, un zivsaimniecības nozares tālākajos reģionos ir jāskata saistībā ar īpašo strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju;

E.  tā kā kavēšanās pieņemt Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) regulu un apstiprināt EJZF darbības programmas un tādējādi atbalstošo EJZF noteikumu novēloto īstenošanu ir izraisījis nopietnas finansiālas grūtības dažiem uzņēmumiem tālākajos reģionos,

1.  ņem vērā vispārīgos noteikumus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu attiecībā uz atbalstu kuģu uzlabošanai, taču pauž nožēlu, ka tajā nav noteikti konkrēti pasākumi, kas ņemtu vērā šajās teritorijās esošo flošu īpatnības un stāvokli;

2.  norāda uz grūtībām vai pat neiespējamību, ar ko daži zvejnieki tālākajos reģionos saskaras attiecībā uz piekļuvi kredītiem un/vai to kuģu apdrošināšanai;

3.  aicina Eiropas Komisiju saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu apsvērt iespēju ieviest atbalstu pakāpeniskai maza mēroga flošu atjaunošanai tālākajos reģionos, lai uzlabotu to drošību un efektivitāti, ar nosacījumu, ka tas nepaaugstinās to zvejas kapacitāti un neapdraudēs budžetu un resursu ilgtspējību;

4.  aicina Komisiju, ierosinot deleģētos aktus attiecībā uz kritērijiem par papildu izmaksu aprēķināšanu, kuras rodas tālāko reģionu īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, ņemt vērā arī ietekmi, ko rada klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi;

5.  ierosina palielināt palīdzības intensitāti dzinēju nomaiņai tālākajos reģionos, jo īpaši gadījumos, kad zinātniskie pierādījumi liecina, ka klimata apstākļiem un klimata pārmaiņām ir izšķirīgi negatīva ietekme uz tālāko reģionu flotēm;

6.  nolūkā attīstīt tālāko reģionu vietējās zivsaimniecības nozares aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanu un sinerģijas starp visiem fondiem, kas integrēti kopējā stratēģijā, un citiem instrumentiem, kā arī Eiropas politikas jomām saskaņā ar ES stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

7.  aicina turpināt vienkāršot Eiropas sistēmu, lai atvieglotu tālāko reģionu flošu piekļuvi Savienības fondiem;

8.  iesaka turpmākajā kopējā zivsaimniecības politikā pilnībā ņemt vērā tālāko reģionu īpašās iezīmes un dot tiem iespēju realizēt savu lielo ekonomisko, sociālo un vides potenciālu, ko radītu zivsaimniecības nozaru racionāla attīstīšana tajos;

9.  tāpēc ierosina izveidot īpašu fondu zivsaimniecības atbalstam tālākajos reģionos laikposmā pēc 2020. gada, balstoties uz attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) modeli, kura iedarbīgums ir pierādīts šo reģionu lauksaimniecības atbalsta organizēšanā; jo īpaši iesaka to, ka šādam fondam atbilstīgi ilgtspējīgas zivsaimniecības un krājumu laba stāvokļa mērķiem jāļauj šajos reģionos atbalstīt tādu kuģu flošu, tostarp nerūpnieciskās un tradicionālās zvejas kuģu flošu, atjaunošanu, kuri izkrauj savu nozveju šo reģionu ostās;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	6.3.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 3 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Tiemo Wölken, Stanisław Żółtek
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Paul Denanot, Anneli Jäätteenmäki, Louis Michel, Andrey Novakov, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Inés Ayala Sender, Olle Ludvigsson, Ulrike Rodust, Birgit Sippel

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29	+
ALDE ECR GUE/NGL PPE S&D Verts/ALE	Jean Arthuis, Gérard Deprez, Anneli Jäätteenmäki, Louis Michel Richard Ashworth, Bernd Kölmel Liadh Ní Riada Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Tomáš Zdechovský, Patricija Šulin Inés Ayala Sender, Jean-Paul Denanot, Eider Gardiazabal Rubial, Olle Ludvigsson, Vladimír Maňka, Birgit Sippel, Kathleen Van Brempt, Tiemo Wölken Jordi Solé, Indrek Tarand

3	-
EFDD ENF NI	Jonathan Arnott Stanisław Żółtek Eleftherios Synadinos

1	0
S&D	Ulrike Rodust

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Reģionālās attīstības komitejas atzinums (10.2.2017)

Zivsaimniecības komitejai

par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flošu pārvaldību
(2016/2016(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Younous Omarjee

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3., 38., 43. un 349. pantu,

2.  tā kā, neskatoties uz ierobežojumiem, kas ir raksturīgi LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem, zvejniecības nozarei ir priekšrocības un ievērojamas attīstības iespējas;

3.  tā kā tālākajiem reģioniem ir īpaši raksturīga zivju resursu pārmērīga izmantošana un tādas flotes, kuras pārsvarā sastāv no novecojušām un maza izmēra laivām;

4.  atgādina, ka tālāko reģionu ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) aptver 2 507 537 km², kas atbilst visai Eiropas Savienības kontinentālo EEZ platībai;

5.  atgādina, ka tālāko reģionu lielais attālums ir zināms un Savienības tiesībās ir ņemts vērā kā vispārējs apsvērums, kas pamato papildu izmaksu atlīdzinšanas režīma izveidi un ļauj to ieviest attiecībā uz zvejniecību un akvakultūru šajos reģionos;

6.  uzsver, ka atbalsts ilgtspējīgai zvejniecībai tālākajos reģionos ir neatsvarams, lai nodrošinātu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko attīstību šajos reģionos un to potenciāla optimālu atraisīšanu; pasvītro arī to, ka zvejniecība tālākajos reģionos ir uzskatāma par nozari, kas rada daudz darbvietu un sekmē vietējo tautību turpmāko esksitenci, un padara tās turīgākas un spēcīgākas; prasa pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka zivsaimniecības nozare kļūst par vēl lielāku šo reģionu vietējās attīstības balstu, jo īpaši atbalstot ar zvejniecību saistīto nozaru izveidi un konsolidāciju šajos reģionos un atbalstot vietējos tirgus, jo īpaši zvejniecības izstrādājumu piegādes ķēžu ietvaros;

7.  uzsver saikni, kas pastāv starp pārtikas nodrošinājumu un ilgtspējīgas zvejniecības īstenošanu tālākajos reģionos; šajā sakarā uzstāj uz nepieciešamību panākt vietējās zvejniecības nozares iesaisti vietējo iedzīvotāju pārtikas nodrošinājuma mērķu īstenošanā, jo pārtikas nodrošinājums šodien ir pārāk atkarīgs no pārtikas importa tālākajos reģionos;

8.  atzīst, ka sarežģītie Eiropas noteikumi un ierobežojumi, ko tie paredz jo īpaši konkurences tiesībās, var traucēt ar zvejniecību saistītu nozaru izveidi un attīstību; prasa, lai, turpmāk pārskatot tiesību aktus nolūkā tālākajos reģionos atvieglināt zvejnieku organizēšanos nozares līmenī un tādējādi iegūt finansējumu, tiktu veikta šo aktu vienkāršošana un tajos izdarīti grozījumi, pateicoties kam, tiktu panākta Eiropas Savienības finansējuma maksimāli lietderīga izmantošana un zvejniecības šajos reģionos priekšrocību optimizācija, kā arī prasa nodrošināt papildu ekonomiskās darbības, kas rada darba kā tāda iespējas attiecīgajā nozarē, vienlaikus turpinot cīņu pret krāpšanu un nodrošinot šo reģionu zvejniecības priekšrocību ilgtspējīgu izmantošanu;

9.  atgādina, ka kopējā zivsaimniecības politika un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), kas ir paredzēti, lai risinātu kontinetālās Eiropas grūtības un problēmjautājumus, zināmā mērā atbilst zvejniecības tālākajos reģionos īpatnībām, taču tos nevar vienādi piemērot zvejniecībai tālākajos reģionos, jo šiem reģioniem ir atšķirīgi problēmjautājumi un atšķirīgas iezīmes, un minētajai politikai un fondam ir jābūt pietiekami elastīgiem un pragmātiskiem vai arī tajos ir jāparedz izņēmumi; papildu tam aicina īstenot stratēģiju, kuru katrs reģionālais jūras baseins piemērotu pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā katra tālākā reģiona īpašo situāciju;

10.  aicina Eiropas Savienību, nenovirzoties no ilgtspējības un ilgtspējīgas attīstības principiem, kas noteikti kopējā zvejsaimniecības politikā, izmantot ārkārtīgi lielo zvejas potenciālu tālākajos reģionos;

11.  prasa, lai, īstenojot Eiropas Savienības rīcībpolitiku, noteikumus un programmas un izmantojot tās fondus, kuriem ir saikne ar Savienības zvejniecības politiku, un jo īpaši EJZF gadījumā pilnībā un vienādi tiktu piemērots Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pants;

12.  uzskata par obligātu tālāko reģionu flotēm piemērot īpašus noteikumus;

13.  atgādina, ka, ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības, jo īpaši klimatiskos sarežģījumus, šo reģionu zvejniekiem nākas risināt savu laivu pāragras novecošanas problēmu, kas apdraud līdz ar to arī viņu drošību un mazina viņu efektivitāti, kā arī darba apstākļus padara mazāk pievilcīgus kā uz moderniem kuģiem; tādēļ uzskata, ka šā brīža šķēršļi būtu jānovērš, lai labāk ņemtu vērā tālāko reģionu īpatnības, atļaujot to tradicionālo vai amatniecisko kuģu atjaunošanu un modernizāciju, tostarp krevešu zvejas kuģu atjaunošanu un modernizāciju, kas savus lomus pilnībā izkrauj tālāko reģionu ostās un sekmē tālāko reģionu zvejas nozaru vietēju un ilgtspējīgu attīstību, jo tādējādi tiek atbalstīts no tām atkarīgais darba tirgus, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas Savienības starptautiskās saistības, piemēram, prasība nesniegt valsts atbalstu, kurš varētu kļūt par pārāk lielas nozvejas cēloni; uzstāj uz to, ka amatnieciskā zvejniecība ir ļoti svarīga no vietējo darba tirgu viedokļa, un īpaši norāda uz to, ka EJZF ir iespējas šajā procesā priviliģēt augšupējās iniciatīvas, jo īpaši piekrastes reģionos;

14.  prasa, lai Komisija pēc POSEI īstenošanas parauga tālāko reģionu lauksaimniecības jomā noskaidrotu iespējas nākamajā dauzdgadu finanšu shēmā radīt instrumentu, kas būtu konkrēti veltīts zvejniecības atbalstam tālākajos reģionos un, pateicoties kam, patiešām varētu izmantot milzīgo zvejas tālākajos reģionos potenciālu;

15.  ar bažām konstatē, ka šīs situācijas sociāli ekonomiskās sekas īpaši smagi skar tālākos reģionus, kuros jau tā bezdarba līmenis ir augsts (24,6 % Reinjonā, bet jauniešu bezdarbs sasniedz 52,4 %), un ka zemais investīciju līmenis zvejniecības kuģos nepieļauj veikt (topošo) zvejnieku nodarbinātību, pievilcību, kompetences un apmācību veicinošus pasākumus;

16.  aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās pašvaldības apzināt un veicināt Eiropas kohēzijas fondu, jo īpaši ERAF, ELFLA, EJZF vai vēl ESF, līdzekļu izmantošanu, lai palielinātu investīcijas infrastruktūrā, kas vajadzīgas vietējo zvejniecības nozaru attīstībai tālākajos reģionos; jo īpaši mudina investēt projektos ar zvejniecību saistītu profesiju pievilcības uzlabošanas projektos, apmācībā un projektos, kas sekmē jauniešu piesaistīšanu un palikšanu attiecīgajās darbavietās, kā arī inovatīvos projektos, kuru mērķis ir zvejniecības ilgtspējība, selektīvu zvejas metožu izmantošana praksē un līdzatbildīgu nozaru izveide, radot strutktūrfondu sinerģiju ar citām Savienības programmām;

17.  prasa, lai Komisija atvieglotu tālāko reģionu dalībnieku un zvejniecības nozaru piekļuvi visiem iespējamajiem Eiropas finanšu instrumentiem; aicina Komisiju labāk ņemt vērā tālāko reģionu ģeogrāfiski stratēģisko situāciju un nozīmi, kādā tiem var būt, nodrošinot to, lai jūras, okeāni un piekrastes reģioni tiktu izmantoti ilgstspējīgi, kā arī nozīmi, kāda tiem ir jūrlietu pārvaldībā pasaules mērogā un uz zināšanām par jūru balstītas ekonomikas izstrādē;

18.  pauž nožēlu, ka tālākie reģioni saņem atbalstu saistībā ar savu flošu modernizāciju un savas zvejas jaudas palielināšanu tikai, sākot ar 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem, un ka Eiropas rīcībpolitikas iekšējo aspektu saskaņas trūkums ar ārējiem aspektiem zvejniecības jomā var ievērojami kavēt šīs nozares attīstību tālākajos reģionos, tādējādi ierobežojot iespējas mazināt parādību, ko sauc par dubulto sodu; jo īpaši uzsver nepieciešamību veikt ietekmes novērtējumu attiecība uz tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām katru reizi, kad uz tām attieksies nolīgumi par zveju un nolīgumi pr tirdzniecību; aicina Komisiju panākt labāku tirdzniecības politikas saskaņu ar citiem Savienības nozaru politikas virzieniem, jo īpaši KZP; noslēdzot nolīgumus, aicina patiešām ņemt vērā tālāko reģionu intereses, piemēram, paredzēt pienākumu piestāt tālāko reģionu ostās vai uz kuģiem nolīgt darbā cilvēkus, kuri ir cēlušies no tālākajiem reģioniem; aicina Komisiju nodrošināt to, lai vietējā līmenī iesaistītās puses atrastos pašā lēmumu pieņemšanas procesa epicentrā, ja tie skar tālāko reģionu zvejas kuģu flotes; ir pārliecināts par to, cik svarīgi ir panākt tālāko reģionu zvejnieku piekļuvi informācijai, kurā viņiem tiek paskaidrots veids, kādā viņi var savā labā izmantot atbalsta pasākumus, kurus patlaban piedāvā Savienība;

19.  aicina Savienību cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kas ir uzskatāma par šķērsli likumīgai un ilgtspējīgai zvejniecības nozares attīstībai, padarīt par savas rīcības starptautiskā līmenī prioritāti, tostarp, apspriežot ekonomikas, tirdzniecības un zvejas nolīgumus, un paredzēt specifiskus cīņas pret šo parādību specifiskus mehānismus tālāko reģionu ekskluzīvajā ekonomikas zonā;

20.  iesaka ņemt vērā finanšu krīzes un tās nopietno ekonomisko seku ietekmi, ņemot vērā, ka tās kavē pilnībā izmantot tālāko reģionu flošu modernizācijas īpašo režīmu (Regula (EK) Nr. 639/2004);

21.  atgādina, ka tālākie reģioni ir atkarīgi no zivju resursiem savās ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kas ir ļoti neaizsargātas bioloģiskā ziņā, un tādēļ ir svarīgi, lai šīs jutīgās zonas tiktu pienācīgi un efektīvi aizsargātas, jo īpaši, atļaujot piekļuvi tikai vietējām flotēm, kas zvejo ar videi draudzīgiem zvejas motoriem, kas ir ilgtspējīgi un atbilst vides prasībām, pie viena samazinot nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas nelabvēlīgo ietekmi uz šīm zonām; šajā sakarībā uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir, lai dati, kas tiek piedāvāti un ir pieejami par resursu stāvokli ekskluzīvajā ekonomikas zonā un šajā zonā piekoptajiem paņēmieniem, būtu precīzi;

22.  pauž nožēlu, ka Komisija vēl nav publicējusi ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 639/2004 īstenošanu pirms noliktā termiņa — 2012. gada 30. jūnija; uzskata, ka tā tādējādi ir palaidusi garām lielisku iespēju, jo šo publikāciju varētu vērtēt kā neatsveramu informācijas avotu, ko varētu izmantot, turpmāk, iespējams, piemērojot izņēmumus kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros īstenotajam ieveduma un izveduma pārvaldes režīmam, jo šie izņēmumi varētu palīdzēt attīstīt tālāko reģionu zvejas flotes; uzstājīgi prasa, lai Komisija sniegtu vairāk informācijas par šā ziņojuma nepublicēšanas iemesliem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	6.2.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Rosa D’Amato, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Constanze Krehl, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Petras Auštrevičius, Andor Deli, Maurice Ponga, Bronis Ropė, Branislav Škripek, Hannu Takkula, Julie Ward
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sofia Ribeiro

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	22.3.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 2 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, David Coburn, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, João Ferreira, Mike Hookem, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Ulrike Rodust, Annie Schreijer-Pierik, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Norbert Erdős, Jens Gieseke, Julie Girling, Cláudia Monteiro de Aguiar
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josu Juaristi Abaunz, Helmut Scholz

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18	+
ALDE GUE/NGL PPE   S&D Verts/ALE	António Marinho e Pinto, Norica Nicolai Josu Juaristi Abaunz, Helmut Scholz Alain Cadec, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Cláudia Monteiro de Aguiar, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa   Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Richard Corbett, Ulrike Rodust, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas   Ian Hudghton

2	-
EFDD	David Coburn, Mike Hookem

6	0
ECR Verts/ALE NI	Julie Girling, Ruža Tomašić, Peter van Dalen Marco Affronte, Linnéa Engström Diane Dodds

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas