Ziņojums - A8-0139/2017Ziņojums
A8-0139/2017
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par Eiropas reģioniem piemērotāko finansējumu kombināciju: finanšu instrumentu un dotāciju līdzsvarošana ES kohēzijas politikā

31.3.2017 - (2016/2302(INI))

Reģionālās attīstības komiteja
Referents: Andrey Novakov
  Atzinuma sagatavotāja (*):
Eider Gardiazabal Rubial, Budžeta komiteja
  (*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

Procedūra : 2016/2302(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0139/2017
Iesniegtie teksti :
A8-0139/2017
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas reģioniem piemērotāko finansējumu kombināciju: finanšu instrumentu un dotāciju līdzsvarošana ES kohēzijas politikā

(2016/2302(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā XVIII sadaļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (KNR)[1], un ņemot vērā ar attiecīgajiem minētās regulas pantiem saistītos deleģētos un īstenošanas aktus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr.1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006[3],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006[4],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds[5],

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūciju par Eiropas teritoriālo sadarbību — paraugprakse un inovatīvi pasākumi[6],

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par kohēzijas politiku un stratēģijas “Eiropa 2020” pārskatīšanu[7],

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā[8],

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas atzinumu par Budžeta kontroles komitejas ziņojumu “Eiropas Investīciju banka (EIB) — 2014. gada pārskats”[9],

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra paziņojumu “Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” (COM(2015)0639),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus” (2014/C 19/04)[10],

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju “Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē. Attīstības un labas pārvaldības veicināšana ES reģionos un pilsētās” (COM(2014)0473),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada augusta kopsavilkuma ziņojumu “Kohēzijas politikas programmu 2007.–2013. gadam ex post novērtējums, uzmanību pievēršot Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālam fondam (ESF) un Kohēzijas fondam”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 30. oktobra ziņojumu “Finanšu instrumenti, ko saskaņā ar Finanšu regulas 140. panta 8. punktu atbalsta no vispārējā budžeta, sākot ar 2013. gada 31. decembri (COM/2014/0686)”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra norādījumus dalībvalstīm par KNR 42. panta 1. punkta d) apakšpunktu — attaisnotās izmaksas un nodevas,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. augusta norādījumus dalībvalstīm par KNR 37. panta 7., 8. un 9. pantu — finanšu instrumentu sniegtā atbalsta apvienošana ar citiem atbalsta veidiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 27. marta norādījumus dalībvalstīm par KNR 37. panta 2. punktu — ex ante novērtējums,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija references norādījumus pārvaldības iestādēm “Finanšu instrumenti ESI fondu programmās 2014.–2020. gadam”,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada novembra kopsavilkuma ziņojumu “Eiropas strukturālo un investīciju fondu finanšu instrumenti. Kopsavilkuma dati par panākto progresu 2014.–2020. gada plānošanas perioda finanšu instrumentu finansēšanā un īstenošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. pantu”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada decembra kopsavilkuma ziņojumu “Kopsavilkuma dati par panākto progresu 2014.–2020. gada plānošanas perioda finanšu instrumentu finansēšanā un īstenošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. pantu”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada septembra kopsavilkuma ziņojumu “Kopsavilkuma dati par panākto progresu attiecībā uz pārvaldības iestāžu paziņoto finansēšanas vadības instrumentu finansēšanu un īstenošanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 67. panta 2. punkta j) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1083/2006”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 13. novembra darba dokumentu “Ar finanšu instrumentiem saistītās darbības. Pavaddokuments Komisijas ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei par finanšu instrumentiem, ko saskaņā ar Finanšu regulas 140. panta 8. punktu atbalsta no vispārējā budžeta, sākot ar 2013. gada 31. decembri” (SWD(2015)0206,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2015 “Vai finanšu instrumentu izmantošana lauku attīstības jomā ir sekmīga un daudzsološa pieeja”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 16/2014 “ES ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāte”,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2012 “No Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas instrumenti”,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 14. oktobra atzinumu “Finanšu instrumenti teritoriālās attīstības atbalstam”,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2013. gada marta galīgo ziņojumu “Finanšu instrumenti — novērtēšana saistībā ar gatavošanos 2014.–2020. gada plānošanas periodam”,

–  ņemot vērā 2016. gada oktobra pētījumu “Finanšu instrumenti 2014.–2020. gada plānošanas periodā — dalībvalstu pirmā pieredze”, ko pasūtīja Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta B departaments “Strukturālā un kohēzijas politika”,

–  ņemot vērā 2016. gada marta pētījumu “Pārskats par EIB grupas lomu Eiropas kohēzijas politikā”, ko pasūtīja Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta B departaments “Strukturālā un kohēzijas politika”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2016. gada maija paziņojumu “ES kohēzijas politikas uzdevumi — jautājumi saistībā ar gaidāmo reformu pēc 2020. gada”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2015. gada septembra faktu lapu “Kohēzijas politikas īstenošana 28 ES dalībvalstīs”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0139/2017),

A.  tā kā norisinās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izvērtēšana/pārskatīšana un 2014.–2020. gada plānošanas periods tuvojas termiņa vidusposmam, sākas diskusijas par dotāciju un finanšu instrumentu kombināciju, kas ar ES budžeta starpniecību ir jāinvestē pēc 2020. gada;

B.  tā kā Kopotais priekšlikums ir vienīgā iespēja izdarīt vairākus termiņa vidusposma uzlabojumus sistēmā, ar ko pārvalda pašreizējo plānošanas periodu;

C.  tā kā termins “finanšu instrumenti” ietver dažādus instrumentus un to izmantošanas izvērtējumi un lēmumi pastāvīgi ir rūpīgi jāanalizē katrā gadījumā atsevišķi un saistībā ar vietējās un reģionālās ekonomikas vai konkrētas mērķa grupas īpašo vajadzību izvērtējumu,

2007.–2013. gada periods — uzticama ieguldīšana, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus

1.  atzīst — lai gan finanšu instrumenti tika izstrādāti pirms finanšu un ekonomikas krīzes un nebija vispiemērotākie krīzes ekonomiskajā kontekstā, Komisijas ziņojumi nodrošina stingru pārliecību, ka Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) ieguldījumi, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, ir atstājuši būtisku ietekmi un devuši redzamus rezultātus ES reģionos, kopējai ieguldījumu summai sasniedzot EUR 347,6 miljardus, kuros neietilpst valstu līdzfinansējums un sviras efekta piesaistītie pašu resursi;

2.  atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) kohēzijas politikas pašreizējās darbības, kas ir redzamas gada pārskatos un nozares pārskatos, parādot ietekmi uz MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, infrastruktūru, pētniecību un inovāciju, vidi, enerģētiku un lauksaimniecību; secina, ka EIB kohēzijas politikas atbalstam sniegtais aizdevums laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir bijis EUR 147 miljardi, kas ir apmēram 38 % no visiem aizdevumiem ES;

2014.–2020. gada periods — jauna lappuse ieguldīšanai, izmantojot ESI fondus

3.  atzinīgi vērtē to, ka 2014.–2020. gadā ES plāno ieguldīt EUR 454 miljardus, izmantojot ESI fondus, un ir paredzēts, ka kopā ar valstu līdzfinansējumu ieguldīšanai, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, summa sasniegs EUR 637 miljardus;

4.  atzīst, ka kohēzijas politikas kopīgās pārvaldības ietvaros ir pieaudzis gan finanšu instrumentu (tādu kā mikrokredīti, aizdevumi, garantijas, pašu un riska kapitāls) apmērs, gan kvalitāte; uzsver, ka tam ir divi galvenie izskaidrojumi — 2007.–2013. gada periods sniedza vērtīgu pieredzi un mācību saistībā ar ESI fondu īstenošanu, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, savukārt DFS 2017.–2020. gadam atspoguļo pēckrīzes vajadzības pēc papildu finanšu instrumentiem, kam iemesls ir fiskālie ierobežojumi;

5.  norāda, ka pēc aplēsēm piešķīrumi finanšu instrumentiem (FI) no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) gandrīz divkāršojās 2007.–2013. gadā, kad to apmērs bija EUR 11,7 miljardi, un 2014.–2020. gadā, kad to apmērs bija EUR 20,9 miljardi; norāda, ka tādējādi FI 2014.–2020. gadā veidoja 6 % no kopējā kohēzijas politikas piešķīruma apjoma, proti, EUR 351,8 miljardus, salīdzinot ar 3,4 % no 2007.–2013. gadā piešķirtajiem EUR 347 miljardiem;

6.  norāda, ka piešķīrumi no KF sasniedz aptuveni EUR 75 miljardus, kas veido 11,8 % no kopējiem FI piešķīrumiem 2014.–2020. gada periodā; atzinīgi vērtē to, ka piešķīrumu apjoms ir palielinājies no EUR 70 miljardiem 2007.–2013. gada periodā līdz EUR 75 miljardiem 2014.–2020. gada periodā; uzsver, ka KF paredzētais piešķīrums samazināties nedrīkst, jo aptuveni 34 % ES iedzīvotāju dzīvo apgabalos, kas saņem atbalstu no KF;

7.  atzīmē, ka pašreizējās DFS ietvaros 21 dalībvalsts bija apņēmusies līdz 2015. gada 31. decembrim FI iemaksāt darbības programmu finansējumu kopumā EUR 5571,63 miljonu apmērā, no kā EUR 5005,25 miljonus piešķir no ERAF un KF;

8.  atzinīgi vērtē to, ka būtiskas regulatīvās izmaiņas finanšu instrumentu plānošanā, īstenošanā un pārvaldībā, tādas kā tieša sasaiste ar visiem 11 tematiskajiem mērķiem, atbilstīga un obligāta ex ante novērtēšana, kas ļauj konstatēt tirgus nepilnības, katram atsevišķam gadījumam pielāgotu un vienkāršotu standartizēto finanšu instrumentu un ziņošanas mehānismu izveide, var labvēlīgi ietekmēt kohēzijas politikas pievilcību un īstenošanas ātrumu, risinot juridiskās neskaidrības, kādas radās 2007.–2013. gada periodā; tomēr prasa censties, lai attiecīgās izmaiņas nemazinātu finanšu instrumentu pievilcību un īstenošanas ātrumu;

Dotācijas un finanšu instrumenti — kombināciju nosaka intervences loģika

9.  uzsver — lai gan ESI fondi atbalsta vienus un tos pašus kohēzijas politikas mērķus, šo fondu dotācijām un finanšu instrumentiem, kas paši par sevi nav rezultāts, risinot teritoriālās attīstības vajadzības, nozaru vajadzības vai tirgus vajadzības, kopīgās pārvaldības ietvaros ir atšķirīga intervences loģika un piemērošana;

10.  atzīst, ka atkarībā no projekta veida dotācijām salīdzinājumā ar finanšu instrumentiem ir dažāda ietekme: tās atbalsta projektus, kas nebūt nerada ienākumus, un finansē projektus, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj piesaistīt privātu vai valsts finansējumu, orientējas uz konkrētiem labumguvējiem, uzdevumiem un reģionālām prioritātēm, kā arī nav tik sarežģītas, jo tiek izmantota gūtā pieredze un pašreizējā veiktspēja; atzīst, ka atsevišķos gadījumos dotācijām ir zināmi ierobežojumi: ir sarežģīti nodrošināt projekta kvalitāti un ilgtspēju, pastāv risks ilgtermiņā aizstāt valsts finansējumu un tiek izstumta iespēja piesaistīt privātos ieguldījumus pat tad, ja attiecīgo projektu īstenošana varētu būt sistemātiska un spētu radīt ieņēmumus, ar ko atmaksāt uz aizņēmumiem balstītu finansējumu;

11.  atzīst, ka finanšu instrumenti sniedz priekšrocības, tādas kā sviras un sistemātiskuma efekts, privātā kapitāla piesaiste un specifisku ieguldīšanas nišu apgūšana, īstenojot kvalitatīvus, peļņu nesošus projektus, un līdz ar to tiek palielināta reģionālās politikas īstenošanas iedarbīgums un rezultativitāte; konstatē, ka finanšu instrumentiem piemīt zināmas nepilnības, kuru dēļ tie varētu šķist mazāk pievilcīgi nekā valsts vai reģionālie instrumenti, un šīs nepilnības ir: lēnāka īstenošana atsevišķos reģionos, lielāka sarežģītība, ESI fondu atbalstīto finanšu instrumentu sviras efekts ir mazāks nekā tiek gaidīts, kā arī atsevišķos gadījumos augstākas īstenošanas izmaksas un pārvaldības maksas; atzīmē, ka dotācijas ir vēlamākais ieguldījumu veids atsevišķās politikas jomās, tādās kā atsevišķu veidu sabiedriskā infrastruktūra, sociālie pakalpojumi, pētniecības un inovācijas politika vai visi tie projekti, kas nerada ieņēmumus;

12.  uzsver, ka dotācijām un finanšu instrumentiem intervences loģika ir nevis sadalošais, bet gan vienojošais elements, lai dotāciju un finanšu instrumentu jomā radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un līdz ar to kohēzijas politika varētu labāk aptvert labumguvējus un novērst ieguldījumu nepilnības, īstenojot dažādus pasākumus; norāda, ka ESI fondu plānošanā intervences loģika ir augšupēja pieeja un ka visām dalībvalstīm un reģioniem arī turpmāk ir jāapsver vispiemērotākā opcija, brīvi nosakot īpatsvaru, kāds būs finanšu instrumentiem vai dotācijām kā izpildes mehānismiem, ar ko atbalstīt izraudzītās prioritātes savās attiecīgajās darbības programmās, paturot prātā, ka ir iesaistītas vietējās un reģionālās iestādes un ka tām ir izšķirīga loma; atgādina, ka tieši pārvaldības iestāžu ziņā ir lemt par to, kāda veida finanšu instruments ir vispiemērotākais īstenošanai;

Finanšu instrumentu darbība — problēmas

13.  atzīst, ka ir svarīgi kohēzijas politikas darbībās izmantot finanšu instrumentus; atzinīgi vērtē to, ka ziņojumos par finanšu instrumentu īstenošanu 2015. gadā ir konstatēts progress, lai gan pašreizējo plānošanas periodu sāka īstenot novēloti; tomēr atzīmē, ka ESI fondu īstenošanas progress ir ļoti atšķirīgs ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī vienas dalībvalsts ietvaros; atgādina, ka papildus labajai pieredzei un ietekmei, kas finanšu instrumentu izmantošanā gūta 2007.–2013. gada plānošanas periodā, tika konstatētas arī vairākas darbības problēmas: novēlota darbību sākšana, neprecīzs tirgus novērtējums, atšķirīgs īstenojums reģionos, kopumā zems atmaksas īpatsvars, niecīgs sviras efekts, sistemātiskuma problēmas, augstas pārvaldības izmaksas un nodevas un neatbilstīgi lieli piešķīrumi; atgādina, ka līdz 2015. gadam, pēc tam, kad Komisija pagarināja specifiskos finanšu instrumentu īstenošanas termiņus, vairākas konstatētās nepilnības tika mazinātas ar mērķorientētiem pasākumiem;

14.  atzīmē, ka ESI fondu īstenošanas kavējumi var ietekmēt atmaksas likmes, sistemātiskumu un sviras efektu, turklāt sviras efekta aplēses būtu jābalsta uz tādu starptautisku organizāciju kā ESAO izmantotu definīciju un metodiku, skaidri nošķirot publisko un privāto ieguldījumu un precīzi norādot iespējamā sviras efekta mērogu, kādu varētu sniegt katrs instruments katrā valstī un reģionā; atgādina, ka kavējumi 2007.–2013. gada periodā neatgriezeniski ietekmēja ERAF un ESF finanšu instrumentu suboptimālu darbību; uzsver, ka īstenošanas kavējumi, kam iemesls varētu būt novēlotais plānošanas perioda sākums, var pasliktināt ESI fondu finanšu instrumentu darbību, kas var novest pie neprecīzu novērtēšanas secinājumu izdarīšanas perioda beigās; tāpēc aicina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu novēloti sāktas īstenošanas nelabvēlīgās sekas, jo īpaši attiecībā uz risku, ka finanšu instrumentu izmantojums un ietekme varētu būt ierobežota;

15.  ir ļoti nobažījies par lielo iespēju, ka pašreizējās DFS otrajā pusē atkal var uzkrāties neapmaksātu rēķinu daudzums, kas varētu būtiski ietekmēt arī pārējos ES finansētos politikas virzienus;

16.  atzīmē, ka ES pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar finanšu instrumentu, tostarp ESI fondu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), apguvi, šo fondu sākotnējiem rezultātiem un gaidāmo sviras efektu, kas piesaistītu pašu resursus, kā arī citus ES finansētus finanšu instrumentus Savienības visrezultatīvākajās tautsaimniecībās, un šīs atšķirības apdraud kohēzijas politikas mērķus sasniegšanu; uzsver, ka šo instrumentu kopējie panākami ir atkarīgi no tā, cik viegli tie ir izmantojami un kāda ir dalībvalstu spēja pārvaldīt ar šiem fondiem piesaistītos ieguldījumus, kam ir vajadzīgi precīzi un diferencēti rādītāji, ar ko varētu novērtēt šo ieguldījumu reālo ietekmi uz kohēzijas politiku;

Vienkāršošana, sinerģija un tehniskā palīdzībā — risinājumi

17.  atzinīgi vērtē Komisijas darbības regulējuma optimizēšanai un birokrātijas mazināšanai; uzsver — lai gan ir veikti uzlabojumi, joprojām pastāv sarežģītība un tādas problēmas kā ilgs uzsākšanas laiks un administratīvie šķēršļi saņēmējiem, kas attur no finanšu instrumentu izmantošanas; aicina Komisiju cieši sadarboties ar EIB, EIF un pārvaldības iestādēm, lai daudz vieglāk varētu kombinēt ESI fondu mikrokredītus, aizdevumus, garantijas, pašu un riska kapitālu, vienlaikus nodrošinot vienāda līmeņa pārredzamību, demokrātisko pārraudzību, ziņošanu un kontroli;

18.  atzīmē, ka atsevišķi noteikumi ierobežo elastīgumu darbībās ar finanšu instrumentiem; norāda, ka sevišķi apgrūtinoši ir valsts atbalsta noteikumi, jo īpaši saistībā ar dotāciju un finanšu instrumentu kombinēšanu; aicina Komisiju nodrošināt atbilstīgu valsts atbalsta satvaru un apzināt turpmākās iespējas vienkāršot valsts atbalsta atbilstīguma noteikšanu visos trijos līmeņos — pārvaldības iestāžu, līdzekļu fonda un finanšu starpnieku līmenī; prasa valsts atbalsta noteikumu jomā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem, lai novērstu priekšrokas došanu atsevišķiem finansējuma avotiem salīdzinājumā ar citiem, jo īpaši MVU atbalsta jomā;

19.  uzsver, cik būtiska ir finanšu instrumentu rezultātu revīzija, tostarp EIB grupas kohēzijas politikas jomā veikto darbību revīzija; atzīmē, ka revīzijas darbības ietver piekļuvi visam ESI fondu ciklam; aicina Komisiju un valstu iestādes apzināt, kādas ir iespējas panākt vienkāršojumus un sinerģiju ar revīzijas procesa starpniecību; tāpēc aicina Komisiju pievērsties dotāciju un finanšu instrumentu salīdzinošai analīzei, kā arī turpmākai spēju veidošanai, revīzijas metodikai un norādījumiem par revīzijas procesu, kam nevajadzētu palielināt finansiālo un administratīvo slogu labumguvējiem;

20.  atzīmē, ka dotāciju un finanšu instrumentu kombinēšanai ir vēl neizmantotas iespējas; uzsver, ka papildus iestādēm sniegtajiem norādījumiem arī turpmāk ir jāvienkāršo un jāsaskaņo noteikumi, kas attiecas uz dažādu ESI fondu kombināciju, kā arī noteikumi, kas attiecas uz ESI fondu kombināciju ar tādiem instrumentiem kā “Apvārsnis 2020” un ESIF; prasa ieviest labāku regulējumu, ar ko paredzētu skaidrus, konsekventus un mērķorientētus noteikumus attiecībā uz regulatīvā sloga mazināšanu, sekmējot, ka tiek panākta iepriekš minētā piešķīrumu kombinācija, vienam un tam pašam finanšu instrumentam izmantojot vairāk nekā vienu programmu, kā arī ESF darbību ietvaros nodrošinot mikrofinansējuma instrumentu kombinācijas un vēl vairāk vienkāršojot publisko iepirkumu attiecībā uz finanšu starpnieku atlasi un publiskā–privātā sektora partnerībām; prasa panākt labāku saskaņu starp dažādajām stratēģijām; uzsver, ka ESI fondu dotāciju un finanšu instrumentu kombinēšana ar citiem finansējuma avotiem var padarīt finansējuma struktūru pievilcīgāku labumguvējiem, jo uzlabojas riska sadale un projekta darbība, un līdz ar to ar šiem instrumentiem var sniegt labākas ilgtermiņa izaugsmes iespējas;

21.  atzīmē, ka finanšu instrumentu apguvi var uzlabot ar ieguldījumu partnerībām un ka publiskā–privātā sektora partnerības var uzlabot sinerģiju starp finansējuma avotiem, kā arī saglabāt nepieciešamo līdzsvaru starp privātām un publiskām interesēm; uzsver, ka ir jāmudina arī finanšu instrumentu izmantošana saistībā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības (CLLD) un integrēto teritoriālo ieguldījumu (ITI) iniciatīvām;

22.  atzinīgi vērtē tagadējo tehniskās palīdzības praksi, ko sniedz Komisija un EIB grupa, izmantojot finanšu instrumentu tehnisko konsultāciju platformu (fi-compass); pauž nožēlu, ka iestādēm un jo īpaši finanšu instrumentu, tostarp ESIF, saņēmējiem uz vietas sniegtie atbalsta pakalpojumi ir ierobežoti, lai gan daudzas vietējās un reģionālās iestādes ir saskārušās ar tehniskām grūtībām, kā arī tām trūkst veiktspējas un zinātības, lai spētu efektīvi izmantot finanšu instrumentus; prasa sniegt tehnisko palīdzību, ar ko galvenokārt būtu jāatbalsta vietējās vai reģionālās ieinteresētās personas, kā arī visi iesaistītie partneri, taču to nevajadzētu izmantot, lai finansētu valsts iestāžu darbības; turklāt aicina Komisiju un EBI izveidot kopīgu tehniskās palīdzības plānu, kas ietvertu gan finansiālus, gan nefinansiālus konsultēšanas pasākumus, jo īpaši lieliem projektiem, kā arī veiktspējas palielināšanu, apmācību, atbalstu un zināšanu un pieredzes apmaiņu; turklāt prasa apvienot specializētās zināšanas (tostarp juridiskās konsultācijas) par kohēzijas politikas noteikumiem, finanšu produktiem, valsts atbalstu un publisko iepirkumu, kam mērķauditorija būtu valsts iestādes, fondu pārvaldnieki un saņēmēji, vienlaikus uzsverot, cik būtiski ir nepieļaut struktūru dubultošanu;

23.  aicina Komisiju paaugstināt ESI fondu ieguldījumu profilu un skaidri norādīt, ka ir iesaistīts ES budžets; turklāt prasa sniegt atbilstīgu un visaptverošu informāciju un nodrošināt komunikāciju saistībā ar ES finansēšanas iespējām, ar ko mudinātu šīs iespējas izmantot publiskā un privātā sektorā un orientētos uz potenciālajiem labumguvējiem un jauniešiem jo īpaši;

Virzība uz piemērotāko finansējumu kombināciju laikposmam pēc 2020. gada un kohēzijas politikas nākotne

24.  atzīst, ka tādām problēmām kā migrācija un drošība vai pašreizējām un turpmākām politikas tendencēm nebūtu jāatstāj nelabvēlīga ietekme uz kohēzijas politikas ietvaros veiktajiem ieguldījumiem vai gaidāmajiem rezultātiem, jo īpaši pēc pašreizējā plānošanas perioda beigām;

25.  atzīst, ka kohēzijas politikā īpaša loma ir gan dotācijām, gan finanšu instrumentiem, taču abi minētie elementi tiecas sasniegt 11 tematiskos mērķus, kas ir jāīsteno, lai sasniegtu “Eiropa 2020” — stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei izvirzītos piecus pamatmērķus; uzsver — ir jāpanāk, lai finanšu instrumentu aizstāšana ar dotācijām nekļūtu par galveno kohēzijas politikas mehānismu, vienlaikus uzsverot arī vajadzību saglabāt piešķiramo līdzekļu atjaunojamību, lai ieguldīt varētu atkārtoti, ņemot vērā nozares un darbības, ko ar šiem līdzekļiem varētu atbalstīt;

26.  uzsver, ka finanšu instrumentu rezultāti ir labāki attīstītos reģionos un pilsētu apvidos, kuros labāk ir attīstīti finanšu tirgi, bet tālākos reģionos un reģionos ar augstu vispārējo bezdarba līmeni un zemu iedzīvotāju blīvumu ir grūti piesaistīt ieguldījumus, savukārt dotācijas palīdz risināt reģionu strukturālos jautājumus un panākt līdzsvarotu reģionālo finansēšanu; atzīmē, ka finanšu instrumentu rezultativitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem un ka nekādus vispārējus secinājumus nevar izdarīt, balstoties tikai uz vienu kritēriju; norāda, ka iespēju kohēzijas politikas jomā noteikt saistošus mērķus finanšu instrumentu izmantošanai laikposmā pēc 2020. gada nevar uzskatīt par realizējamu; atzīmē, ka finanšu instrumentu īpatsvara palielināšanai nebūtu jāietekmē neatmaksājamus finanšu ieguldījumus, jo tādējādi tiktu izjaukts līdzsvars; uzsver, ka vairākās valsts politikas jomās noteicošajam ir jābūt dotācijām, savukārt finanšu instrumentiem var būt papildinoša loma, pilnībā ņemot vērā pienācīgu ex ante novērtējumu un tirgus analīzi; prasa turpināt finanšu instrumentu popularizēšanu Interreg programmās, lai tās saskaņotu ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķiem;

27.  atgādina — ESI fondu apgūšanā gūtā pieredze liecina, ka dotāciju un finanšu instrumentu finansējumu kombinācija risina konkrētās valsts vajadzības, kā arī novērš sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas nepilnības; uzsver, ka finansējumu kombinācijas rezultātā nedrīkst veidoties viens visiem piemērots risinājums, jo jāņem vērā vairāki tādi faktori kā ģeogrāfiskais reģions, politikas joma, labumguvēja veids un lielums, administratīvā veiktspēja, tirgus nosacījumi, konkurējošu instrumentu esība, uzņēmējdarbības vide, kā arī fiskālais un ekonomiskais stāvoklis;

°

°  °

28.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Finanšu instrumentu definīcijas, plānošana un īstenošana

ES kohēzijas politikas īstenošanas metodes lielākoties sastāv no dotāciju un finanšu instrumentu (mikrofinansējums, aizdevumi, garantijas, pašu un riska kapitāls) kombinācijas, ko iegulda ar ESI fondu starpniecību saskaņā ar kopīgo pārvaldību (kas ietver valstu iestādes un starpniekus) vai centralizēti pārvalda Komisija un EBI grupa.

Saskaņā ar Finanšu regulas 2. panta p) apakšpunktu finanšu instrumenti ir “Savienības pasākumi finanšu atbalstam, ko piešķir no budžeta kā papildinājumu, lai sasniegtu vienu vai vairākus no Savienības īpašajiem politikas mērķiem. Šādi instrumenti var būt aizdevumi, garantijas, kapitālieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi vai citi riska dalīšanas instrumenti, un attiecīgos gadījumos tos var apvienot ar dotācijām.”[1]

2007.–2013. gada plānošanas periods

Kohēzijas politikas darbība sarežģītajā finanšu un ekonomiskajā laikā pēc 2008. gada izrādījās labs apliecinājums tam, ka ES spēj atbalstīt ekonomikas atveseļošanās un izaugsmes mērķus. Saskaņā ar Eiropas Komisijai sniegtajiem datiem kohēzijas politika ar dotācijām un finanšu instrumentiem nodrošināja, ka ESF projektos un pasākumos iesaistījās apmēram 15 miljoni dalībnieku, MVU tieši ieguldīti EUR 400 000 un sniegts atbalsts 121 400 jaunuzņēmumiem, no jauna radītas 41 600 darbvietas ilgtermiņa pētniecības jomā un finansēti 94 955 pētniecības projekti, no jauna uzbūvēti ceļi 4900 km garumā un atjaunoti — 28 500 km garumā, no jauna uzbūvēti dzelzceļi 1100 km garumā un atjaunoti — 4000 km garumā, saražotās atjaunojamās enerģijas īpatsvars bijis 3855 MW, platjoslas pakalpojumus no jauna saņēmuši 8,3 miljoni ES iedzīvotāju un ap 6,8 miljoniem ES iedzīvotāju guvuši labumu no notekūdeņu apsaimniekošanas projektiem[2].

Iepriekšējā plānošanas periodā finanšu instrumentus izmantoja ar ERAF un ESF starpniecību. Šos instrumentus izmantoja 25 dalībvalstis. Kopā ES tika īstenoti 1025 ERAF un ESF finanšu instrumenti, un 2014. gadā apmēram EUR 16 miljardi no tagadējo darba programmu budžeta tika piešķirti pieejamajiem instrumentiem. Papildus ESI fondu finanšu instrumentiem no ES budžeta dotēja 21 finanšu instrumentu, ko tieši vai netieši pārvaldīja Komisija. 2007.–2013. gadā kopējā 21 finanšu instrumentam piešķirtā summa bija apmēram EUR 5,5 miljardi, ko atvēlēja tādām jomām kā pētniecība, MVU un rūpniecība, izglītība un kultūra u. c.[3]

2014.–2020. gada plānošanas periods

Pašreizējais plānošanas periods sākās ar vairākiem uzlabojumiem. Ar Kopīgo noteikumu regulu (KNR) panāca ESI fondu uzlabotu īstenošanu, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, un atļāva izmantot arī tos finanšu instrumentus, ko nodrošina Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)[4].

KNR nodrošina kopīgās pārvaldības īstenošanu, pielietojot vairākas metodes. Ar KNR 38. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu atļauj veikt finansiālu ieguldījumu Savienības līmenī izveidotos finanšu instrumentos un valsts, reģionālā, starptautiskā vai pārrobežu līmenī izveidotos finanšu instrumentos. Ar 38. panta 3. punkta a) apakšpunktu ievieš standartizētus instrumentus, proti, standarta noteikumus un nosacījumus dažādiem produktiem (MVU aizdevumi/garantijas/pašu kapitāla instrumenti), ko piedāvā pilnvarotās struktūras. Ar 38. panta 4. punkta a) apakšpunktu atļauj ieguldīt to esošo vai jaunizveidoto struktūru kapitālā (akcijās), kas finanšu instrumentus nodos gala saņēmējiem. Īstenošanas uzdevumus ir tiesīgas veikt tādas struktūras kā EIB, starptautiskās finanšu iestādes vai dalībvalstu finanšu iestādes. Ar 38. panta 4. punkta c) apakšpunktu pārvaldības iestādēm atļauj tieši piešķirt aizdevumu vai garantiju produktus[5].

Ar KNR kohēzijas politikā piešķir arī jaunu lomu EIB, un tagad EIB pienākumi un līdzdalība ietver aizdevumu izsniegšanu, konsultācijas un tehnisko palīdzību, spēju veidošanu un pilnvarojuma pārvaldību. Ar aizdevumiem EIB nodrošina kohēzijas politikas projektu līdzfinansēšanu. Aizdošana ietver tiešos aizdevumus, globālos aizdevumus, programmu aizdevumus un struktūrprogrammu aizdevumus. Papildus aizdevumiem EIB sniedz dalībvalstīm konsultācijas darba programmu izstrādes posmā. EIB aizdevumi ne tikai nodrošina tiešu līdzfinansējumu ESI fondiem, bet arī veicina citu ieguldītāju piesaisti projektiem mazāk attīstītos reģionos, un līdz ar to tiek samazināts risks. Kā papildu atbalstu kohēzijas politikas mērķu īstenošanai EIB ievērojami veicina tādu ES mēroga instrumentu pārvaldību un īstenošanu kā ESIF, Cosme, Innovfin un EISI. EIB kā padomdevēja iesaistās atbalsta sniegšanā valstu un vietējām iestādēm saistībā ar projektu kvalitātes uzlabošanu, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem, ko ar pašu kapitāla, aizdevumu un aizdevumu garantiju starpniecību sniedz nozarēm, tostarp reģionālā, pilsētvides uzlabošanas un vides jomā.[6]

Finanšu instrumentu rezultativitāte

Finanšu instrumentu produktu rezultativitāte kohēzijas politikā ilgstoši ir bijis diskusiju temats. Pierādījumi no iepriekšējā plānošanas perioda liecina par sekmīgu ieguldījumu kohēzijas politikas īstenošanā un vairākiem turpmāk minētiem ieguvumiem. Finanšu instrumenti var palielināt ESI fondu un palīgresursu ietekmi, instrumentu sistemātiskums uzlabo ar ES ieguldījumiem veikto darbību efektivitāti un lietderību, projektu kvalitāte uzlabojas (tie nes peļņu), jo ieguldījums ir jāatmaksā vēlāk, pieaug elastīgums, jo tiek izmantots plašs instrumentu klāsts politikas īstenošanai un privātā sektora piesaistei, kas izpaužas kā līdzfinansējums un zinātība.[7]

Līdztekus redzamajiem rezultātiem un ieguvumiem pieredze liecina, ka nesenā pagātnē finanšu instrumenti ir bijuši nepilnīgi un konstatētas atsevišķas neveiksmes. 2007.–2013. gada periodā liels skaits ERAF un ESF finanšu instrumentu bija pārāk apjomīgi un to apmaksas īpatsvars bija zems. 2014.–2020. gada plānošanas periodā šo problēmu mazina KNR. Iepriekšējā plānošanas periodā finanšu instrumentiem, kam piemēro kopīgo pārvaldību, nav sevišķi izdevies piesaistīt privāto kapitālu. Finanšu instrumentiem, ko īsteno ar ERAF un ESF darba programmām, nav sevišķi izdevies finanšu atbalstu sniegt sistemātiski. Rentabilitāte ir atkarīga no pārvaldības izmaksām (izdevumi par ieguldītāju piesaisti, juridiskiem un revīzijas pakalpojumiem) un nodevām (atalgojums par pakalpojumu sniegšanu). 2007.–2013. gada plānošanas periodā gūtā pieredze liecina par augstām pārvaldības izmaksām un nodevām, jo īpaši ņemot vērā faktisko apmaksu gala saņēmējiem. Komisijas dati parādīja, ka pārvaldības izmaksas un nodevas veido 12 % no maksājumiem, ko saņēmuši labumguvēji. Pašreizējā plānošanas periodā šādu izmaksu apmērs tika samazināts uz pusi. Vēl viena finanšu instrumentu problēma izrādījās finanšu instrumentu tirgus novērtējums 2007.–2013. gadā, kas parasti bija pārāk augsts. 2014.–2020. gada periodā šo problēmu risināja, nosakot obligātu prasību sniegt detalizētu ex ante novērtējumu par kopīgi pārvaldītiem ieguldījumiem. 2007.–2013. gadā ERAF un ESF finanšu instrumenti bija ļoti sadrumstaloti un daudz mazāki nekā centralizēti pārvaldītie fondi vai privāto ieguldījumu fondi. Pēc ieguldīšanas veiktais sviras efekta aprēķins izradījās vēl viens elements, kas kropļo samēru, jo kopējā palīgresursu finansējumā tika iekļauts valstu līdzfinansējums.[8]

Komisijas apkopotie dati 2015. gada beigās norādīja un vairākām citām problēmām finanšu instrumentu īstenošanas procesā. Finanšu instrumentu izmantošana Eiropas Savienībā notiek ļoti atšķirīgi. Atsevišķas valstis vēl nav pabeigušas ex ante novērtējumus, kad citas dalībvalstis ieguldījumus izmanto jau atkārtoti. Visā ES dalībvalstis ex ante novērtējumu veica un ieguldījumu līgumu parakstīja ārkārtīgi atšķirīgā laikā — no 26 līdz 637 dienām. Līdz šim nav datu par panākto progresu saistībā ar iepriekš minētajām problēmām, un vairākas neatbilstības datu ziņošanas jomā liecina, ka ir nepieciešami uzlabojumi. Komisija veica pasākumus, lai uzlabotu ziņošanu tagadējā plānošanas periodā, taču pagaidām rezultāti vēl neliecina par faktisku uzlabojumu.[9]

Sinerģija starp ESI fondu dotācijām, finanšu instrumentiem un šo līdzekļu kombinējumu

Eiropas Parlaments vairākkārt ir prasījis uzlabot struktūru, kas ES budžetā veido sinerģiju starp ESI fondiem un citiem ieguldījumiem. Pašreizējā plānošanas periodā ar KNR 37. panta 7. punktu paredz, ka finanšu instrumentus var apvienot vienā darbībā ar citiem atbalsta veidiem, ietverot tehnisko atbalstu, procentu likmju subsīdijas un garantijas maksas subsīdijas. Ar KNR 37. panta 8. punktu gala saņēmējiem, kas saņem atbalstu no ESI fondiem, ļauj saņemt atbalstu arī no citas ESI fondu programmas vai no cita finanšu instrumenta.[10]

Attiecībā uz galīgajiem labumguvējiem piemērojamajos noteikumos ir paredzētas četras iespējas: finanšu instrumentu var kombinēt ar dotāciju no vienas un tās pašas ESI fondu programmas vai no citas programmas (ESI fondu finanšu instruments + ESI fondu dotācija); ESI fondu finanšu instrumentu var kombinēt ar finanšu instrumentu no citas vai tās pašas ESI fondu programmas; finanšu instrumentu no ESI fondu programmas var kombinēt ar dotāciju, ko atbalsta Savienība (ESI fondu finanšu instruments + dotācija, kas nav saistīta ar ESI fondu); finanšu instrumentu no ESI fondu programmas var kombinēt ar citu finanšu instrumentu, ko atbalsta Savienība (ESI fondu finanšu instruments + finanšu instruments, kas nav saistīts ar ESI fondu).[11]

Sinerģijas ziņā iepriekš minētie kombinējumi ir vienkāršoti risinājumi. Tomēr ir pāragri izdarīt secinājumus, jo vēl nav iespējams novērtēt efektivitāti un iestādēm, kā arī saņēmējiem uzliktā sloga apmēru.

Plašais ESI fondu piedāvāto iespēju klāsts, kas ietver dotācijas, finanšu instrumentus un sinerģiju, nozīmē, ka ir nepieciešams piemērots konsultāciju atbalsts tehniskās palīdzības veidā, piemēram, ir vajadzīgi darbsemināri, pieredzes apmaiņa, norādījumi, apmācība, tiešsaistes resursi, palīdzības dienests, konferences un semināri. 2007.–2013. gada plānošanas periodā tehniskās palīdzības sniegšanu apgrūtināja atsevišķi apstākļi. Daži no konsultāciju dienestu vājās darbības iemesliem bija laika trūkums, nevienošanās par vajadzībām, pakalpojumu sniedzēju trūkums, vajadzību nepārzināšana vai valsts līdzekļu nepieejamība.[12]

Dotāciju gadījumā pārvaldības iestādes šādu atbalstu sniedz, savukārt tad, ja ESI fondu ieguldījumus piešķir ar finanšu instrumentu starpniecību, izmanto fi-compass platformu. 2014.–2020. gada plānošanas periodā pirmo reizi tika ieviests atbalsts ESI fondu pārvaldības iestādēm. Platformas mērķis ir Komisijas sniegta tehniska palīdzība dalībvalstīm. No vienas puses, platforma palīdz visām dalībvalstīm saistībā ar visiem finanšu instrumentu veidiem, nodrošinot informāciju par paraugpraksi, tīklošanu, apmācību un norādījumus. No otras puses, fi-compass nodrošina palīdzību, reaģējot uz ieinteresēto personu priekšlikumiem, tostarp saistībā ar finanšu instrumentu ex ante novērtējumu.[13]

Budžeta komitejAS ATZINUMS (*) (27.3.2017)

Reģionālās attīstības komitejai

par Eiropas reģioniem piemērotāko finansējumu kombināciju: finanšu instrumentu un dotāciju līdzsvarošana ES kohēzijas politikā
(2016/2302(INI))

Atzinuma sagatavotājs (*): Eider Gardiazabal Rubial

(*)  Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka finanšu instrumenti (FI) tirgus nepilnību vai neoptimālu investīciju situācijās darbojas kā katalizatori, radot iespēju nodrošināt finansējumu projektiem, kas nespēj saņemt pienācīgu tirgus atbalstu; norāda, ka tie papildina dotāciju finansējumu, lai efektīvi sasniegtu ES politikas mērķus un kalpotu par turpmāku investīciju katalizatoru; norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā FI atbalstu, ko sniedz saskaņā ar kohēzijas politiku, var nodrošināt visiem tematiskajiem mērķiem un visiem ESI fondiem; uzsver, ka FI mērķi nesakrīt ar dotāciju mehānismu mērķiem un ka ar tiem nevar efektīvi finansēt vienas un tās pašas investīcijas; pieprasa — lai sekmīgi sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ES atbalstītajiem FI vajadzētu būt ne tikai ekonomiski ilgtspējīgiem, bet ar tiem arī būtu jāveicina gudrāka, zaļāka un iekļaujošāka ES; cita starpā atgādina, ka, vērtējot FI lietderību, nedrīkst aprobežoties ar to tīri finansiālo ietekmi;

2.  uzsver, ka Eiropas Stratēģiskais investīciju fonds (ESIF) nedrīkst aizstāt ESI fondus, tomēr tam būtu papildus un papildinoši jāiesaistās “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, Eiropā radot kvalitatīvas darbvietas un veicinot iekļaujošu un ilgtspējīgu reālās ekonomikas izaugsmi un dinamisku darba tirgu Eiropā, kā arī jāsamazina reģionālās atšķirības un jāpastiprina kohēzija;

3.  norāda, ka pēc aplēsēm piešķīrums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) FI gandrīz divkāršojās 2007.–2013. gadā, kad tas sasniedza EUR 11,7 miljardus, un 2014.–2020. gadā, kad tas sasniedza EUR 20,9 miljardus; norāda, ka tādējādi FI 2014.–2020. gadā veidoja 6 % no kopējā kohēzijas politikas piešķīruma apjoma, proti, EUR 351,8 miljardiem, salīdzinot ar 3,4 % no 2007.–2013. gadā piešķirtajiem EUR 347 miljardiem;

4.  norāda, ka piešķīrumi no KF sasniedz aptuveni EUR 75 miljardus, kas veido 11,8 % no kopējiem FI piešķīrumiem 2014.–2020. gada periodā; atzinīgi vērtē to, ka piešķīrumu apjoms ir palielinājies no EUR 70 miljardiem 2007.–2013. gada periodā līdz EUR 75 miljardiem 2014.–2020. gada periodā; uzsver, ka KF paredzētais piešķīrums samazināties nedrīkst, jo aptuveni 34 % ES iedzīvotāju dzīvo apgabalos, kas saņem atbalstu no KF;

5.  norāda, ka līdz 2015. gada 31. decembrim tikai viena dalībvalsts bija darījusi zināmu savu ieceri apvienot FI sniegto atbalstu ar dotācijām, kas ir paredzētas Kopīgo noteikumu regulas (KNR) 37. pantā, un ka bija ļoti maza dalībvalstu atsaucība attiecībā uz ieceri sniegt ieguldījumu FI saskaņā ar KNR 38. panta 1. punktu un 39. pantu; norāda, ka pareiza FI īstenošana joprojām rada problēmas, jo nav saskanīgu noteikumu (kohēzijas politikas, valsts atbalsta, publiskā iepirkuma regulējums), un uzskata, ka ir iespējams panākt lielāku FI un cita veida atbalsta izmantošanas sinerģiju; šajā sakarībā aicina Komisiju izpētīt jaunus veidus, kā sadarboties ar dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām iestādēm, lai palielinātu apguves rādītājus un nodrošinātu FI vieglāku un pārredzamāku izmantošanu;

6.  pieņem zināšanai, ka laikposmā līdz 2015. gada 31. decembrim pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 21 dalībvalsts bija apņēmusies nodrošināt FI paredzētu darbības programmu finansējumu par kopējo summu EUR 5571,63 miljonu apmērā, no kuras EUR 5005,25 miljonus piešķir no ERAF un KF;

7.  pauž satraukumu par vērā ņemamajiem kavējumiem kohēzijas politikas darbības programmu īstenošanā pašreizējā finanšu plāna ietvaros; mudina Komisiju noskaidrot šo kavējumu cēloņus un dalībvalstis tos operatīvi novērst, jo īpaši gadījumos, kad runa ir par pārvaldības, sertifikācijas un revīzijas iestāžu iecelšanu; pauž dziļas bažas par lielo iespēju, ka pašreizējās DFS otrajā pusē var atkārtoties situācija ar neapmaksātu rēķinu uzkrāšanos, kas varētu būtiski ietekmēt arī pārējos ES finansētos politikas virzienus; uzskata, ka tādi izaicinājumi kā migrācija un drošība vai patlabanējā vai turpmākā Savienības politiskā attīstība, piemēram, Brexit praktiskā īstenošana, nedrīkstētu negatīvi ietekmēt tās investīcijas, kas ir veiktas ar kohēzijas politikas starpniecību; uzsver, ka būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai mazinātu novēlotas īstenošanas nelabvēlīgās sekas, jo īpaši attiecībā uz risku, ka FI izmantojums un ietekme varētu būt ierobežota; aicina Komisija sniegt īpaši pielāgotu palīdzību dalībvalstu reģionālajām un vietējām iestādēm, kas cenšas rast efektīvus veidus, kā vienkāršot finanšu pārvaldības un kontroles sistēmas, un efektīvi un lietderīgi izmantot FI;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas darbības regulējuma optimizēšanā; uzsver — lai gan ir veikti uzlabojumi, joprojām pastāv sarežģītība un tādas problēmas kā ilgs uzsākšanas laiks un administratīvie šķēršļi, ar kuriem saduras saņēmēji, tos attur no finanšu instrumentu izmantošanas; aicina Komisiju cieši sadarboties ar EIB un EIF, lai pieeja ESI fondu mikrokredītiem, aizdevumiem, garantijām, pašu un riska kapitālam būtu tikpat viegla kā dotāciju izmantošana;

9.  aicina Komisiju gada ziņojumus izstrādāt arī turpmāk un tajos sniegt konkrētu informāciju par finansēšanu un finanšu instrumentu īstenošanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, izceļot uzlabojamās jomas un laicīgi sniedzot ieteikumus, kas ir balstīti uz šīs programmas īstenošanas virzību;

10.  uzsver, ka Komisijas ekspertu grupai, piemēram, Ekspertu grupai par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (EGESIF), ir vadošajām iestādēm jāpiedāvā lielāks skaits informatīvo sanāksmju, lai nodrošinātu plašāku pārskata apjomu ziņošanas prasībās, dotu padomus par to, kā risināt jautājumus, kas rada ievērojamu programmu izpildes kavējumus, veicinātu pieredzes apmaiņu un sekmētu labu praksi šīs programmas īstenošanā un tādējādi novērstu nesamaksāto rēķinu lielo uzkrājumu 2014.–2020. gada DFS otrajā pusē;

11.  norāda, ka attiecībā uz FI izmantošanu un FI reglamentējošo noteikumu īstenošanu vietējā līmenī ir jānodrošina demokrātiska kontrole, jo īpaši tāda, kuru veic Parlaments, kā arī laicīga un pārredzama ziņošana un pārskatatbildība; uzsver, ka ir vairāk jāsaskaņo noteikumi, kas reglamentē dažādu ESI fondu kombinēšanu, kā arī noteikumi, kas reglamentē ESI fondu kombinēšanu ar tādiem instrumentiem kā “Apvārsnis 2020” un ESIF; uzskata, ka Finanšu regulas un tā dēvētās “kopotās regulas” pārskatīšana varētu sniegt iespēju racionalizēt ziņošanu par FI un tādējādi nodrošināt labāku pamatu, kā novērtēt dažādu ES atbalsta veidu, jo īpaši kohēzijas fondu un ESIF, savstarpējo papildināmību un komplementaritāti; uzsver, ka ES budžets ir jāizmanto aktīvi un lietderīgi, un tādēļ atzinīgi vērtē visus pasākumus, ar kuriem novērš ES instrumentu pārklāšanos un nodrošina pilnīgu saskaņotību un sinerģiju;

12.  mudina Komisiju pirms nākamās DFS priekšlikuma izstrādes veikt padziļinātu analīzi par finanšu instrumentu izmantošanu no patlaban spēkā esošā plānošanas perioda sākuma; uzsver, ka finanšu instrumenta novērtēšanā sviras efekts nevar būt vienīgais izmantotais vērtēšanas kritērijs; pauž stingru pārliecību, ka iespēja kombinēt dažādus ES līdzekļus atbilstīgi saskaņotiem pārvaldības noteikumiem varētu palīdzēt optimizēt sinerģiju starp pieejamiem finansējuma avotiem ES līmenī; mudina Komisiju pārdomāt, kā nākamajā finanšu plānā nodrošināt pareizu dotāciju un FI līdzsvaru, un uzsver, ka aizvien lielāka finanšu instrumentu izmantošana nedrīkstētu izraisīt Savienības budžeta samazināšanu;

13.  uzsver, ka ESIF un ESI fondu savstarpējā sinerģija un papildināmība ir ļoti svarīga, lai pilnībā izmantotu abu fondu potenciālu un maksimāli kāpinātu dalībvalstīs un to reģionos veikto investīciju ietekmi; norāda uz Komisijas pamatnostādnēm par ESIF un ESI fondu finanšu līdzekļu kombinēšanu, tomēr uzsver, ka joprojām pastāv grūtības, ko rada atbilstības kritēriji, ziņošanas termiņi un valsts atbalstu reglamentējošo noteikumu piemērošana, kas traucē to kombinētu izmantošanu; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumos par Finanšu regulas pārskatīšanu un ESIF 2.0 sniegto iespēju turpināt šo problēmu risināšanu;

14.  atgādina, ka kohēzijas politikas galvenajai prioritātei arī turpmāk ir jābūt ES reģionu sociālajai un ekonomiskai konverģencei; norāda, ka, izvērtējot FI un citu instrumentu finansējuma kombināciju, arī būtu jāanalizē tas, kā dažādi instrumenti sniedz ieguldījumu reģionālo nevienlīdzību samazināšanas mērķa īstenošanā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Jordi Solé, Patricija Šulin, Indrek Tarand, Tiemo Wölken, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Denanot, Anneli Jäätteenmäki, Andrey Novakov, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Olle Ludvigsson, Ulrike Rodust, Birgit Sippel, Kathleen Van Brempt

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez, Anneli Jäätteenmäki

ECR

Bernd Kölmel

GUE/NGL

Liadh Ní Riada

PPE

Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Patricija Šulin, Tomáš Zdechovský

S&D

Inés Ayala Sender, Jean-Paul Denanot, Eider Gardiazabal Rubial, Olle Ludvigsson, Vladimír Maňka, Ulrike Rodust, Birgit Sippel, Kathleen Van Brempt, Tiemo Wölken

Verts/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand

2

-

EFDD

Jonathan Arnott

ENF

Stanisław Żółtek

1

0

ECR

Richard Ashworth

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS (1.3.2017)

Reģionālās attīstības komitejai

par Eiropas reģioniem piemērotāko finansējumu kombināciju: finanšu instrumentu un dotāciju līdzsvarošana ES kohēzijas politikā
(2016/2302(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Miguel Viegas

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs (lauku attīstība) ir svarīgs sociālās un teritoriālās kohēzijas saglabāšanas un nostiprināšanas elements un tādēļ tas būtu jāīsteno arī pēc 2020. gada un jāaizsargā un jāpastiprina nākamajā KLP reformas kārtā;

B.  tā kā lauku apvidi bieži vien ir izolēti un cieš no nepilnībām, kas kaitē infrastruktūras un ražošanas attīstībai; tā kā ir jāņem vērā attiecīgās reģionu īpatnības, raksturīgās iezīmes un atšķirības un nepieciešamība mazās un vidējās lauku saimniecības padarīt konkurētspējīgākas un dzīvotspējīgākas, iedrošināt uzņēmējdarbību un darbvietu radīšanu un lauku apvidos ierobežot iedzīvotāju skaita samazināšanos un sabiedrības novecošanu;

C.  tā kā pārejā uz inovatīviem, resursefektīviem un klimata pārmaiņām pielāgotiem ražošanas veidiem ir jāpastiprina un jāatbalsta tradicionālais Eiropas ražošanas modelis, kas pamatojas uz maza un vidēja lieluma ģimenes saimniecībām, lai garantētu lauksaimniecības nozares dzīvotspēju un sociālo un vides ilgtspēju;

D.  tā kā dažos reģionos, piemēram, kalnu apgabalos un salās, lauksaimniecība ir galvenā saimnieciskā darbība un to ir ārkārtīgi svarīgi attīstīt, lai panāktu teritoriālās kohēzijas mērķus;

E.  tā kā ES kohēzijas politikai ir ievērojama loma sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas panākšanā un daudzslāņainas lauksaimniecības nozares izveidē;

F.  tā kā pašreizējā lauksaimniecības nozares krīze, rentabilitātes trūkums apvienojumā ar ienākumu zudumu un lielāka cenu nestabilitāte, kas izriet no pārtikas ķēdē valdošās nevienlīdzības, ir bijusi par iemeslu tam, ka 2005.–2010. gadā ES tika likvidēti 2,4 miljoni lauku saimniecību, no kurām lielākā daļa bija mazās saimniecības, un līdz ar to lauku apvidos tika zaudētas daudzas darbvietas;

G.  tā kā šī nozare ir vairāk jāpārstrukturē, lai uzlabotu lauksaimnieku sarunu pozīciju piegādes ķēdē un veicinātu un pastiprinātu klimata pārmaiņām pielāgotu un videi draudzīgu ražošanu, kura uzlabo augsnes kvalitāti, saglabā bioloģisko daudzveidību un tādējādi nodrošina Eiropas ilgtermiņa uzturdrošību;

H.  tā kā papildus abu pīlāru (lauku attīstība un tiešie maksājumi) nodrošinātajam atbalstam nozarei ir nepieciešama dažādu instrumentu, tostarp finanšu instrumentu un dotāciju, kombinācija;

I.  tā kā, neraugoties uz apgalvojumiem, ka mazāk attīstītākajos reģionos būtu jo īpaši jāizmanto finanšu instrumenti, lai palīdzētu realizēt to attīstības potenciālu, reālajā dzīvē privātā sektora līdzdalība ir visnotaļ maza, jo šajos reģionos nav daudz finansiāli dzīvotspējīgu projektu,

1.  uzsver Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstībai (ELFLA) pieejamo finanšu instrumentu (aizdevumu, garantiju vai kapitāla fondu veidā) nozīmi un iespējamās priekšrocības, ko tie sniedz lauksaimniecības un lauku mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot kredītu pieejamību, tomēr paturot prātā piesardzīgas kreditēšanas normas;

2.  tomēr norāda, ka nav pilnībā izmantotas šo instrumentu sniegtā sviras efekta iespējamās priekšrocības;

3.  norāda, ka daudzos gadījumos rentabilitātes un zemes pieejamības trūkums, kā arī kredītu pieejamības trūkums rada šķēršļus investīcijām, jo īpaši jauno lauksaimnieku, kā arī mazo lauksaimnieku un nesen darbību uzsākušo lauksaimnieku gadījumā vai nu augsto izmaksu, vai finanšu sistēmas pieprasīto garantiju dēļ, tādējādi kaitējot inovācijai un konkurētspējai gan lauku saimniecību, gan plašākas lauku ekonomikas līmenī;

4.  uzsver, ka finanšu instrumenti un dotācijas ir efektīvi jākoordinē, lai stimulētu investīcijas, jo īpaši lauksaimnieciskās inovācijas jomā, un aicina īstenot politiku, kas atvieglo kredītu pieejamību jaunajiem lauksaimniekiem un mazajiem lauksaimniecības uzņēmumiem;

5.  norāda, ka līdz šim ir maz izmantoti KLP finanšu instrumenti, un aicina apsvērt turpmākus pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka ar šiem instrumentiem piedāvātas iespējas ir labāk piemērotas lauksaimniecības nozarei, kā arī vairāk vienkāršot attiecīgās procedūras; tomēr uzskata, ka būtu jāņem vērā ievērojamie aizdevumi, kurus lauksaimnieki jau ir saņēmuši kā papildinājumu otrajā pīlārā saņemtajam finansējumam;

6.  norāda, ka sarežģīti noteikumi mazina lauksaimniecības nozarē pieejamā finansējuma pievilcību, un uzsver nepieciešamību ieviest saprātīgus nosacījumus, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga;

7.  tādēļ uzskata, ka reģionālā līmenī būtu jānodrošina ar finanšu instrumentiem saistītā informācija un apmācība ar mērķi palielināt izpratni par šīm finanšu iespējām, un uzsver, ka dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm ir svarīga loma šo iespēju sekmēšanā un paziņošanā lauku kopienām, lauksaimniekiem un MVU, vienlaikus mudinot apmainīties ar paraugpraksi;

8.  mudina līdzekļu sadalē un izmantošanā vairāk iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes, kas ir svarīgi lauksaimnieku pozīcijas uzlabošanai, un šajā saistībā atkārtoti norāda uz programmas LEADER nozīmi;

9.  norāda, ka dotācijām un finanšu instrumentiem ir dažādas priekšrocības un trūkumi un iespējamā ietekme uz nozari attiecībā uz pieejamību, sarežģītību, risku, īstenošanas izmaksām un piemērojamību konkrētu problēmu risināšanā vai plašāku attīstības mērķu īstenošanā;

10.  uzsver šo instrumentu papildinošo raksturu attiecībā uz ienākumu atbalstu un vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt, lai pirmais neaizstātu otro, kas būtiski kaitētu lauksaimniecībai un lauku videi; uzsver, ka dotāciju finansējums joprojām būs svarīgs ELFLA mērķu sasniegšanā, kas nozīmē, ka lauku attīstības politikā dotācijas un finanšu instrumenti ir jāpiemēro kopā un līdzsvarotā veidā, lai palīdzētu uzlabot projektu īstenošanas rezultātus;

11.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt dotāciju, finanšu instrumentu un atmaksājamas palīdzības kombinēšanu, kas ir efektīvs un lietderīgs veids, kā lauku apvidos atbalstīt konkurētspēju un kohēziju;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai netiktu kavēti maksājumi, kas lauksaimniekiem pienākas saskaņā ar KLP;

13.  uzsver Eiropas Investīciju bankas (EIB) lomu finanšu instrumentu izstrādē un norāda, ka EIB ir sākusi strādāt ar vairākiem aizdevējiem noteiktās dalībvalstīs ar mērķi veicināt paaudžu nomaiņu lauksaimniecības nozarē;

14.  uzsver, ka ir svarīgi lauksaimniekus un reģionālās un vietējās iestādes labāk informēt par EIB lielo lomu lauku ekonomikas atbalstīšanā un attīstīšanā un par to, kā gūt labumu no tiem inovatīviem finanšu instrumentiem, kuri jau ir ieviesti valsts lauku attīstības plānos ar mērķi atvieglot kredītu pieejamību jaunajiem lauksaimniekiem;

15.  atbalsta to, lai EIB izveidotu lauksaimniecības nozarei paredzētu multireģionālu investīciju platformu, kas būtu tiesīga saņemt lauku attīstības programmas (LAP) finansējumu;

16.  aicina šos instrumentus īstenot tādā veidā, lai ar tiem varētu atbalstīt individuālus, kopīgus un konkrētiem reģioniem piemērotus projektus, kas ir vērsti uz pamatinfrastruktūras finansēšanu apūdeņošanas, transporta, apstrādes, uzglabāšanas, tirgvedības, dārzkopības un mežsaimniecības attīstības jomā, tostarp koksnes un citu meža produktu izstrādes jomā, kā arī lauksaimnieku un viņu kooperatīvu īstenotus pārrobežu projektus, slēgtus ražošanas ciklus un tirgvedības pasākumus, šajā nolūkā izmantojot termiņa finanšu instrumentus, kuri atspoguļo katra projekta faktisko ekonomisko situāciju;

17.  aicina īstenot publiskus un Eiropas atbalsta pasākumus, kas sekmētu klimata pārmaiņu investīciju projektu īstenošanu un finansēšanas pieejamību lauku apvidos, lai varētu sasniegt ES vides politikas mērķus;

18.  pauž šaubas par ierosinājumu paļauties uz aizdevumiem situācijā, kad lauksaimnieki jau atrodas ārkārtīgos parādos un bieži vien bez lielām izredzēm tos atmaksāt;

19.  norāda uz lauksaimnieku smago finansiālo situāciju, jo pārtikas cenas atšķirībā no cenām citās ekonomikas nozarēs ir saglabājušās zemas;

20  jo īpaši norāda, ka ES lauksaimnieku vidējie gada ienākumi pēdējā desmitgadē ir palikuši nemainīgi vai dažos gadījumos pat kritušies salīdzinājumā ar nepārtraukti pieaugošajām ražošanas izmaksām un lauku saimniecību parādu pieaugumu;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis nopietni ņemt vērā nepieciešamību produkcijai noteikt pienācīgas cenas;

22.  uzskata, ka tā vietā, lai samazinātu iestādēm izvirzītos novērtēšanas pienākumus, ir jāievāc papildu dati un jāveic analīze ar mērķi pamatot finanšu instrumentu izmantošanu un novērst to nenoteiktu un nekritisku lietošanu;

23.  uzsver, ka ir jāizvirza priekšnoteikums — lai mudinātu vai pat prasītu vairāk izmantot finanšu instrumentus, vispirms ir ievērojami jāuzlabo pierādījumu bāze;

24.  uzsver, ka ar ES kohēzijas politiku un ar to saistītajiem finanšu instrumentiem un dotācijām ir jāturpina atbalstīt politika, ar ko lauku apvidos veicina infrastruktūras, skolu un augstskolu, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un bērnu aprūpes iestāžu un ātrdarbīgu interneta pieslēguma izveidi un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izveidi un attīstību;

25.  konstatē, ka patiesībā lauku attīstība ir Eiropas politika, kas ir paredzēta, lai palīdzētu Eiropas Savienības lauku apvidiem pārvarēt nelabvēlīgus apstākļus, līdz ar to tā ir Eiropas kohēzijas pamatelements; tādēļ uzskata, ka lauku attīstību kā kopējās lauksaimniecības politikas otro pīlāru būtu jāīsteno arī pēc 2020. gada un ka tai būtu jāparedz pienācīgs, proti, lielāks nekā pašreizējais, ES finansējums;

26.  norāda, ka lauku attīstības jomā aktīvas organizācijas (piemēram, vietējās rīcības grupas) var saskarties ar grūtībām saņemt banku garantijas, kas ir priekšnoteikums, lai saņemtu avansa maksājumus par darbības un iedzīvināšanas izmaksām; tādēļ uzskata, ka būtu noderīgi šīm darbībām paredzēt garantiju programmu;

27.  vēlreiz apstiprina atšķirības starp publisku finansējumu, kuru izmanto sabiedriskajiem labumiem vai kurš sniedz labumu visām kopienām vai visai sabiedrībai, no vienas puses, un investīcijām privātu īpašumu infrastruktūrā, no otras puses;

28.  norāda, ka aizdevumu piešķiršana lauksaimnieku kolektīvam vai grupai un sekojoša parādu iekasēšana ir saistīta ar sarežģītām administratīvām darbībām; mudina izmantot racionalizētu un vienkāršotu pieeju;

29.  uzskata, ka aizdevumi nav piemēroti noteikta veida lauku attīstības pasākumiem, piemēram, tādiem pasākumiem, no kuriem labumu gūst visas kopienas, kā sabiedrības virzīta vietējā attīstība (CLLD) vai LEADER sistēmas, vai sabiedrība kopumā, kā agrovides pasākumi;

30.  norāda uz atšķirību starp plašāka mēroga infrastruktūras projektiem, kurus finansē strukturālie un kohēzijas fondi, no vienas puses, un mazāka mēroga investīcijām un dotācijām, kas ir izstrādātas, lai uzlabotu nemateriālo infrastruktūru, piemēram, atjaunotu augsni, no otras puses; norāda, ka mazākas investīcijas var būt tikpat efektīvas vai vēl efektīvākas, kā arī lētākas, un ka šo pieeju izmanto citās saistītās izdevumu jomās, piemēram, attīstības atbalsta un pretplūdu aizsardzības finansēšanas jomā;

31.  pauž nožēlu, ka ir maz izmantota krīzes rezerve, kas ir galvenokārt izskaidrojams ar budžeta noteikumiem, jo īpaši gada pārskata principu, kā arī Komisijai piešķirto rīcības brīvību attiecībā uz rezerves līdzekļu atbrīvošanu; tādēļ aicina krīzes rezervi veidot ārpus ES budžeta un to izmantot krīzes pārvaldības instrumentu finansēšanai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.2.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

0

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Mairead McGuinness, Ulrike Müller, James Nicholson, Marijana Petir, Laurenţiu Rebega, Bronis Ropė, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Michela Giuffrida, Norbert Lins, Florent Marcellesi, Anthea McIntyre, Sofia Ribeiro, Miguel Viegas

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

Jan Huitema, Ulrike Müller

ECR

Beata Gosiewska, Zbigniew Kuźmiuk, Anthea McIntyre, James Nicholson

EFDD

Marco Zullo

GUE/NGL

Matt Carthy, Luke Ming Flanagan, Miguel Viegas

PPE

Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Esther Herranz García, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Mairead McGuinness, Marijana Petir, Sofia Ribeiro, Czesław Adam Siekierski

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Viorica Dăncilă, Michela Giuffrida, Susanne Melior, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

0

-

6

0

EFDD

Agnew John Stuart

ENF

Rebega Laurentiu

GUE/NGL

Hazekamp Anja

VERTS/ALE

Bové José, Martin Häusling, Bronis Ropė

Simbolu atšifrējums:

+  :  atbalsta

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andor Deli, Josu Juaristi Abaunz, Ivana Maletić, Tomasz Piotr Poręba, Julia Reid, Davor Škrlec, Damiano Zoffoli, Milan Zver

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luigi Morgano

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Andrew Lewer, Mirosław Piotrowski, Tomasz Piotr Poręba, Ruža Tomašić

PPE

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Andor Deli, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Milan Zver, Lambert van Nistelrooij

S&D

Andrea Cozzolino, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Luigi Morgano, Jens Nilsson, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Damiano Zoffoli

Verts/ALE

Davor Škrlec

2

-

EFDD

Rosa D'Amato, Julia Reid

2

0

GUE/NGL

Josu Juaristi Abaunz, Martina Michels

Simbolu atšifrējums:

+  :  atbalsta

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika