ZIŅOJUMS par priekšlikumu iecelt Ildikó Gáll-Pelcz par Revīzijas palātas locekli
19.4.2017 - (C8-0110/2017 – 2017/0802(NLE))
Budžeta kontroles komiteja
Referents: Indrek Tarand
PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMAM
par priekšlikumu iecelt Ildikó Gáll-Pelcz par Revīzijas palātas locekli
(C8-0110/2017 – 2017/0802(NLE))
(Apspriešanās)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0110/2017),
– ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0166/2017),
A. tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;
B. tā kā Budžeta kontroles komiteja 2017. gada 12. aprīļa sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,
1. apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Ildikó Gáll-Pelcz par Revīzijas palātas locekli;
2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.
1. PIELIKUMS. Ildikó Gáll-Pelcz DZĪVES APRAKSTS
Darba pieredze. |
|
2000. g.— (Piezīme: patlaban darba pienākumu izpilde ir pārtraukta, jo pildu Eiropas Parlamenta deputātes amata pienākumus) |
||||
|
|
Institūta direktore, nodaļas vadītāja, universitātes asociētā profesore |
||||
|
|
Miškolcas universitātes Uzņēmējdarbības vadības institūts Uzņēmējdarbības nodaļa
|
||||
|
|
1992.-2000. g. |
||||
|
|
Nodaļas vadītāja vietniece, asociētā universitātes profesore, universitātes docente, pasniedzēja |
||||
|
|
Miškolcas universitātes Uzņēmumu ekonomikas fakultāte
|
||||
|
|
1989.-1992. g. |
||||
|
|
Direktora vietniece, organizācijas vadītāja |
||||
|
|
Miškolcas universitātes skaitļošanas centrs
|
||||
|
|
1985.-1989. g. |
||||
|
|
Sistēmanalītiķe–programmētāja un izpētes inženiere |
||||
|
|
Sadedzināšanas iekārtu tehnoloģiju un izstrādes uzņēmums (Tüzeléstechnikai Kutató és Fejlesztő Vállalat) Miškolcas tehnoloģiju centrs
|
||||
Politiskā darbība:
Dalība komitejās:
Dalība politiskajās partijās un politiskajās organizācijās:
|
|
kopš 1.7.2014.— Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece
kopš 16.11.2010.— Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) prezidija locekle
kopš 2.6.2010.— Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) locekle
2009.-2010. g. Ungārijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja vietniece
2006.-2010. g. Parlamenta deputāte, Ungārijas Pilsoniskās alianses grupas (Fidesz) locekle un priekšsēdētāja vietniece
2002.-2006. g. Miškolcas pašvaldības padomniece, Fidesz KNDP grupas locekle un priekšsēdētāja vietniece
Kopš 21.1.2016.— Izmeklēšanas komiteja saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē
Kopš 24.6.2016.— Izmeklēšanas komiteja, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas
Kopš 2.12.2015.— Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 2)
12.2.2015.–30.11.2015. — Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos
Kopš 1.7.2014.— Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Kopš 6.6.2010.— Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Kopš 6.10.2010.— Ekonomikas un monetārā komiteja
6.10.2010.–31.7.2011. Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašā komiteja
2008.–2010. Izmeklēšanas komitejas saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu priekšsēdētāja
2006.–2010. ES lietu komitejas locekle
2002.-2006. Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja
No 2006.g.— Ungārijas Pilsoniskās alianses partijas (FIDESZ) priekšsēdētāja vietniece No 2005.g.— Alianses Sieviešu nodaļas priekšsēdētāja No 2004.g.— Ungārijas Pilsoniskās alianses partijas (FIDESZ) locekle
|
||||
Izglītība un mācības |
|
2004. g. Kvalificēta nodokļu eksperte, starptautisko nodokļu speciāliste |
||||
|
|
Penta Unió Oktatási Centrum Kft. |
||||
|
|
1996. g. |
||||
|
|
Zvērināta revidente un nodokļu konsultante |
||||
|
|
Perfekt Rt. |
||||
|
|
1993. g. |
||||
|
|
Zvērināta grāmatvede |
||||
|
|
Perfekt Rt. |
||||
|
|
1991. g. |
||||
|
|
Sertificēta ekonomikas inženiere |
||||
|
|
Miškolcas universitātes Ekonomikas fakultāte Tālākizglītība inženierzinātnēs un ekonomikā, konkrēti, uzņēmējdarbības vadībā |
||||
|
|
1985. g. |
||||
|
|
Kvalificēta inženiere mehāniķe, Ražošanas procesa plānošanas nodaļa |
||||
|
|
Smagās rūpniecības Tehniskā universitāte Inženiermehānikas fakultāte |
||||
Akadēmiskie grādi: |
||||||
|
|
1997. g. |
||||
|
|
DR UNIV |
||||
|
|
Grāmatvedības uzskaites informācijas sistēmu nozīme uzņēmumu darbībā |
||||
|
|
|
||||
|
|
1997. g. |
||||
|
|
PhD |
||||
|
|
Ekonomikas efektivitātes palielināšana, izmantojot progresīvas metodes uzņēmējdarbības procesu analīzē un plānošanā
|
||||
|
|
2016. g. Dr habil Vienotā tirgus sniegto iespēju izmantošana |
||||
|
|
|
||||
Svešvalodu zināšanas |
|
Dzimtā valoda: ungāru |
||||
Citas |
|
Angļu |
Vācu |
Krievu |
||
|
|
B2 |
B1 |
A1 |
||
|
|
1995. g. |
1984. g. |
1982. g. |
||
|
|
|
||||
|
|
|
||||
Cita profesionālā darbība |
|
Ungārijas Zinātņu akadēmijas Miškolcas akadēmiskā komiteja Ekonomikas komitejas locekle Uzņēmējdarbības padomdevēju darba grupas vadītāja Plānošanas apakškomitejas locekle Boršodas-Abaūjas-Zemplēnas meģes Ungārijas Ekonomikas zinātņu asociācijas priekšsēdētāja vietniece
|
||||
Sabiedriskā darbība |
|
Miškolcas Labdarības asociācijas dibinātāja un vadītāja
|
||||
Apbalvojumi |
|
Ungārijas Zinātņu akadēmijas Miškolcas akadēmiskās komitejas (MAB) jauno pētnieku balva (2000. g.) Zoltán Meszléri balva (2000. g.) Diploms „Izcils pasniedzējs” (2005. g.) Atzinība par darbu sieviešu labā (2008. g.) |
||||
2. PIELIKUMS Ildikó Gáll-Pelcz ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM
Darba pieredze
1. Lūdzu, norādiet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, vai budžeta kontrole vai revīzija.
Kopš universitātes absolvēšanas esmu nepārtraukti papildinājusi savas profesionālās zināšanas tādās jomās kā uzņēmējdarbības vadība, finanšu vadība, budžets, budžeta kontrole un pārvaldība, izmantojot pieredzi, kas gūta, strādājot Ungārijā (Ungārijas Nacionālās Asamblejas Finanšu un revīzijas komitejas priekšsēdētāja un Miškolcas pašvaldības padomniece) un starptautiskajā vidē (Eiropas Parlamenta deputāte).
Vēlos pievērst uzmanību savai kvalifikācijai ekonomikas un budžeta uzraudzības jomā un finanšu nozarē. Esmu izmantojusi iegūto nodokļu ekspertes un nodokļu konsultantes kvalifikāciju, strādājot gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Darbs, ko veicu daudzos uzņēmumos, sniedza man lielisku iespēju padziļināti izprast jautājumus, kas saistīti ar revīziju un ietekmes novērtējumu.
Kopš 2010. gada, būdama Eiropas Parlamenta deputāte, esmu strādājusi īpaši ar uzdevumiem, kas iedalāmi divās galvenajās grupās: pirmkārt, ekonomikas, iekšējā tirgus, finanšu, fiskālās un nodokļu politikas pamatjautājumi, un, otrkārt, budžeta jautājumi.
Profesionālās izaugsmes laikā esmu ieguvusi padziļinātas teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi ES iestāžu darbā un dažādos lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī ar to saistīto problēmu risināšanā. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze, kas ikdienā gūta ES jautājumu jomā, ļauj man efektīvi strādāt sarežģītajā un dinamiskajā politikas darba vidē. Cita starpā es uzskatu, ka ir svarīgi izprast Eiropas Savienības darbības principus, jo tas var nodrošināt stabilu profesionālo pamatu un sniegt objektīvu informāciju par pašreizējo situāciju, iespējamām problēmām un to risinājumiem. Uzskatu, ka šīs zināšanas ir ļoti noderīgas darbam Revīzijas palātā.
Darbojoties Eiropas Parlamentā vairākus gadus, esmu arī guvusi papildu būtisku profesionālo pieredzi ES iestāžu revīzijas jomā. Būdama Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece, es pildu Budžeta kontroles struktūras priekšsēdētājas pienākumus. Salīdzinot Ungārijas pašreizējos un līdzšinējos standartus finanšu pārvaldības un kontroles, kā arī iekšējās un ārējās revīzijas jomā, esmu gandarīta, ka biju spējīga vienkāršot procesu apmaiņai ar paraugpraksi.
Eiropas Parlamentā esmu bieži pildījusi referentes vai ēnu referentes pienākumus, cita starpā sagatavojot ziņojumus un atzinumus saistībā ar budžeta kontroli un ekonomiku, kā norādīts turpmāk.
Ziņojumi, kas iesniegti, pildot referentes pienākumus
·Ziņojums par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā;
·Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz deleģēto un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai konkrētu pasākumu pieņemšanai groza Regulu (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;
·Ziņojums par gada pārskatu nodokļu jomā: kā atraisīt ES ekonomiskās izaugsmes potenciālu;
·Ziņojums par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz vaučeriem groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;
·Ziņojums par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic starp asociētām uzņēmējsabiedrībām dažādās dalībvalstīs (pārstrādāta versija).
Ziņojumi, kas iesniegti, pildot ēnu referentes pienākumus
·Ziņojums par patērētāju aizsardzību — patērētāju aizsardzība komunālo pakalpojumu sfērā;
·Ziņojums par vienotā tirgus pārvaldību 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros;
·Ziņojums par Eiropas Investīciju banku — 2013. gada pārskats;
·Ziņojums par Eiropas Centrālās bankas 2012. gada pārskatu;
·Ziņojums par Eiropas Centrālās bankas 2011. gada pārskatu.
Atzinumi, kas iesniegti, pildot referentes pienākumus
·Atzinums par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu (IMCO);
·Atzinums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu — visas iedaļas (IMCO).
Atzinumi, kas iesniegti, pildot ēnu referentes pienākumus
·Atzinums par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (IMCO);
·Atzinums par Eiropas Banku iestādes 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;
·Atzinums par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;
·Atzinums par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu.
Esmu pārliecināta, ka manas zināšanas un pieredze šajā jomā būs noderīga Revīzijas palātas darbā, risinot dažādas problēmas. Es ceru, ka šajā jautājumu posmā esmu apliecinājusi, ka savā profesionālajā izaugsmē esmu centusies kļūt par speciālisti un politikas veidotāju, pamatojoties uz plašu teorētisko un praktisko pieredzi. Uzskatu, ka Revīzijas palātas priekšrocība ir ne vien nacionālā daudzveidība, bet arī, galvenokārt, tās locekļu dažādā profesionālā pieredze.
2. Kādi ir Jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?
Uzskatu, ka mana profesionālā karjera pirmo pagrieziena punktu sasniedza 2000. gadā. Uzņēmējdarbības vadības institūta un divu nodaļu (Uzņēmumu vadības nodaļa un Uzņēmējdarbības nodaļa) izveide Miškolcas universitātē bija pavērsiens manā universitātes profesores un pētnieces karjerā, kas pilnīgoja manu profesionālās izaugsmes pieredzi, ko biju guvusi profesionālajā un zinātniskajā darbā, veicot universitātes pasniedzējas pienākumus.
Savā darbā esmu galveno uzmanību veltījusi augstu mācību standartu nodrošināšanai (pilna laika studijas, tālmācība un doktorantūra). Veidojot institūtu, mans mērķis bija nodrošināt studentiem mūsdienīgas un konkurētspējīgas zināšanas, kas būtu elastīgi pielāgojamas mainīgajām tirgus vajadzībām un atbilstu Eiropas Savienības prasībām. Šajā nolūkā, sadarbojoties ar vairāku dalībvalstu universitātēm, mēs Eiropas Savienības projektu ietvaros sagatavojām mācību programmas, kuras tiek nepārtraukti atjauninātas, iekļaujot jaunākos valsts un starptautisko pētījumu rezultātus.
Vēl viens svarīgs sasniegums ir priekšsēdētāja vietnieces pienākumu pildīšana. Pēdējos nepilnus trīs gadus man bija uzticēts pildīt Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieces pienākumus. Mana atbildības joma bija Parlamenta revīzijas struktūra un piekļuve dokumentiem. Šajā laikposmā es turpināju izskatīt lielu skaitu pieprasījumu, ko iesniegušas privātpersonas, NVO un uzņēmumi, kā arī pētīt citus jautājumus, un esmu palīdzējusi atrisināt daudzu iesaistīto pušu problēmas. Attiecībā uz pārredzamības uzlabošanu un Parlamenta nozīmes palielināšanu esmu spējusi labvēlīgi ietekmēt Eiropas Parlamenta darbības pārredzamību un pārskatatbildību par labu visiem ES pilsoņiem un iedzīvotājiem. Iespējams, arī mana darba atzinīgā novērtējuma dēļ es izturēju Eiropas Parlamenta uzticības balsojumu un tiku apstiprināta priekšsēdētājas vietnieces amatā.
3. Kāda ir Jūsu profesionālā pieredze starptautiskās daudzkultūru un daudzvalodu organizācijās vai iestādēs, kas neatrodas Jūsu valstī?
Būdama Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja vietniece, kas atbild par Parlamentu savienību, un Eiropas Parlamenta Prezidija locekle, es ieguvu starptautisku vai, drīzāk, pasaules mēroga pieredzi, darbojoties Parlamenta delegācijās, kuras sadarbojās ar starptautiskām vai citu valstu delegācijām. Vēlos uzsvērt, ka, ikdienā strādājot kopā ar Eiropas Parlamenta deputātiem, es varēju labāk izprast to, kā Eiropā uztver ungāru tautu, kāds ir viedoklis par mūsu mentalitāti un lēmumu pieņemšanu.
Turklāt lielāko pieredzi budžeta kontroles jomā esmu guvusi ārvalstīs. Manas profesionālās darbības apraksts liecina, ka esmu strādājusi ļoti daudzveidīgā, galvenokārt zinātniskā, darba vidē. Strādājot par pasniedzēju universitātē, es regulāri sazinājos ar citu dalībvalstu dažādu nozaru pārstāvjiem un zinātniskās pētniecības institūtiem.
Uzskatu, ka pielāgošanās citām kultūrām, pirmkārt, veicina izpratni un, otrkārt, mudina regulāri pārbaudīt un uzlabot savas zināšanas. Daudzveidība ir Eiropas identitātes pamatelements. Es patiesi jūtu, ka iederos šajā daudzveidīgajā vidē, un uzskatu, ka varu pilnībā izmantot savas spējas galvenokārt daudzkultūru vidē.
4. Vai Jūs kādreiz esat saņēmusi apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?
Attiecībā uz pienākumiem, kurus līdz šim esmu pildījusi, šāds apstiprinājums nav paredzēts.
5. Kuri no Jūsu iepriekšējiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?
Savu karjeru politikā sāku, iesaistoties Miškolcas sabiedriskajā dzīvē, darbojoties priekšsēdētāja vietnieces amatā „Miškolcas asociācijā”. 2003. gadā es iestājos Ungārijas Pilsoniskās alianses partijā (FIDESZ), kad tika veikta tās reorganizācija. 2005. gadā mani ievēlēja par partijas priekšsēdētāja vietnieci, un es tiku atkārtoti ievēlēta šajā amatā pēc katras reorganizācijas. Tajā pašā gadā es arī sāku pildīt Alianses Sieviešu nodaļas priekšsēdētājas pienākumus.
Ungārijas parlamenta vēlēšanās 2006. gadā mana partija izvirzīja mani par kandidāti no Boršodas-Abaūjas-Zemplēnas meģes kandidātu saraksta. Šajā pašā gadā es tiku ievēlēta par Fidesz grupas priekšsēdētāja vietnieci.
2009. gadā mani ievēlēja par Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja vietnieci. Šā amata pienākumus es pildīju līdz 2010. gadam, kad tika izveidota jaunā Nacionālā Asambleja. Arī šajās vēlēšanās es ieguvu mandātu no Boršodas-Abaūjas-Zemplēnas meģes kandidātu saraksta. 2010. gadā es tiku ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti un kopš 2014. gada 1. jūlija esmu pildījusi Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.
6. Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījusies savas profesionālās darbības laikā?
1. ES iekšējā tirgus izveide
Vienotais tirgus patlaban ir viens no galvenajiem jautājumiem Eiropas politiskajā darba kārtībā. To uzskata par stratēģiju, kas var palīdzēt pārvarēt ekonomikas krīzi un nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi. Tomēr tā nav bijis vienmēr. Pēdējos sešarpus gadus esmu strādājusi, lai nodrošinātu, ka vienotais iekšējais tirgus atgūst savu vērtību un mēs varam to pilnveidot, lai izmantotu visas tā sniegtās iespējas.
Kā ziņojuma par iekšējā tirgus pārvaldību referentei un vairāku iekšējā tirgus pētījumu autorei man ir izdevies gūt vērā ņemamus panākumus spēkā esošo mehānismu pilnveidē un pastiprināšanā, kā arī sinerģijas uzlabošanā, lai efektīvāk īstenotu tiesību aktus vienotā tirgus jomā. Esmu īpaši centusies panākt, lai problēmas varētu atrisināt valsts līmenī un, ja iespējams, izmantojot neoficiālus līdzekļus. Mani stratēģiskie lēmumi un veiktie pasākumi šajā jomā ir snieguši patērētājiem vairākas priekšrocības, jo manu ieteikumu rezultātā, pirmkārt, tika izstrādāti kvalitātes standarti un konkurētspējīgākas cenas. Es vēlos norādīt, ka esmu ieinteresēta šajā jautājumā ne tikai no politiskā, bet arī no zinātniskā viedokļa. Varu lepoties, ka 2017. gadā, uzlabojot sava PhD promocijas darba vispārējās ekonomikas analīzes pieeju, esmu ieguvusi arī doktora grādu „Dr.habil.” par savu zinātnisko darbu par vienotā tirgus sniegto iespēju izmantošanu.
2. Fiskālās politikas virzienu noteikšana ES
Nesenā parādu krīze ir radījusi daudzas jaunas problēmas Eiropas Savienībā. Lai tās atrisinātu, atbilstīgi jāpielāgo nodokļu politika īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Kā referentei par diviem dokumentiem — priekšlikumu direktīvai, ar ko attiecībā uz vaučeriem groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, un ziņojumu par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic starp asociētām uzņēmējsabiedrībām dažādās dalībvalstīs, man bija iespēja piedalīties šo fiskālo korekciju izstrādē, un es arī ieviesu jaunu ekonomikas politikas virzienu attiecībā uz fiskālo politiku. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem es izstrādāju viedas un koordinētas „nodokļu čūskas” sistēmas priekšlikumu, kas ir iekļauts vairākos līdzšinējos priekšlikumos.
3. Ģimenes politika Ungārijā un Eiropā
Būdama sieviete un māte, es jau savas politiskās karjeras sākumā par vienu no svarīgākajiem mērķiem izvirzīju atbalstu sievietēm un ģimenēm. Tas ir mans galvenais uzdevums. Esmu vienmēr centusies nodrošināt, lai ģimenes atbalsta pasākumi tiktu veikti, ņemot vērā mainīgās demogrāfiskās tendences. Saskaņā ar maniem ieteikumiem ir izdevies nepārtraukti paplašināt ģimenes nodokļu sistēmu, līdz ar to pēdējo gadu laikā, ieviešot pasākumu kopumu saistībā ar papildu maternitātes pabalstu, par vienu no galvenajiem sasniedzamajiem mērķiem varētu izvirzīt vieglāk pieejamu nodarbinātību sievietēm, kurām ir mazi bērni. Minētais pabalsts ļautu ģimenei Ungārijā iegūt papildu 3000 EUR vidēji četru gadu laikposmā, t.i., šo summu varētu piešķirt papildus iepriekšējiem pabalstiem.
Neatkarība
7. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?
LESD 285. un 286. pantā noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi. Tādēļ es uzskatu, ka Revīzijas palātas locekļu neatkarība ir viens no galvenajiem nosacījumiem, kas jāievēro visiem locekļiem un kas nosaka, vai kandidāts var pildīt savus pienākumus. Es neapšaubāmi pilnībā ievērošu LESD noteikumus par neatkarības kritērijiem un atturēšos no jebkādas darbības, kas neatbilst maniem pienākumiem vai apdraud tos.
8. Vai Jūs vai Jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem?
Nevienam no man tuviem radiniekiem nav uzņēmējdarbības vai kapitāla interešu, kas varētu būt pretrunā maniem paredzamajiem pienākumiem Revīzijas palātas locekles amatā. Man arī nav nekādu citu saistību, kas varētu izraisīt šādu interešu konfliktu.
9. Vai Jūs esat gatava Revīzijas palātas priekšsēdētājam atklāt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?
Būdama Eiropas Parlamenta deputāte, es jau sniedzu informāciju par savām finanšu interesēm un arī turpmāk sniegšu pieprasīto informāciju par savām finanšu interesēm saskaņā ar noteikumiem. Es pilnībā ievērošu LESD noteikumus attiecībā uz iespējamu interešu konfliktu, kas nav savienojams ar manu pienākumu pildīšanu.
10. Vai esat iesaistīta kādā tiesas procesā? Ja jā, lūdzu, norādiet sīkāk.
Es esmu iesaistīta tiesvedībā, jo esmu iesniegusi prasību Budapeštas galvaspilsētas tiesā saistībā ar manu personas tiesību pārkāpumu.
11. Vai Jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmusi kādu politisku amatu? Ja jā, lūdzu, norādiet sīkāk.
Esmu aktīva Ungārijas Pilsoniskās alianses FIDESZ dalībniece kopš 2003. gada un tās priekšsēdētāja vietniece kopš 2006. gada.
12. Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā Jūs atkāpsieties no visiem amatiem, kuros esat ievēlēta, un pārtrauksiet jebkādu aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?
Ievēlēšanas gadījumā es atkāpšos no Eiropas Parlamenta deputātes amata un priekšsēdētāja vietnieces amata un pienākumiem, kas sīkāk norādīti 11. punktā. Vajadzības gadījumā es atteikšos no dalības visos fondos, lai nodrošinātu pilnīgu neatkarību savu pilnvaru laikā.
13. Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?
Krāpšanas un/vai korupcijas novēršana un pārkāpumu novēršana pārvaldē ir izšķirīgi svarīga, lai Eiropas iedzīvotāji uzticētos ES iestādēm. Ja manis uzraudzītās revīzijas laikā atklātos krāpšana vai korupcija, vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, es nosūtītu attiecīgo informāciju Revīzijas palātas priekšsēdētājam un informētu arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, ņemot vērā sadarbības nolīgumu starp šīm abām iestādēm. Es nekādā gadījumā nepieļautu nekādus izņēmumus, ja iesaistītās personas būtu no Ungārijas. Ja šādu smagu noziegumu izmeklēšanā rastos vismazākās šaubas vai iespējamība, ka mana rīcība varētu nebūt objektīva, es šādas lietas turpmāko izskatīšanu nodotu kādas citas kompetentas personas ziņā un savas attiecīgās pilnvaras neizmantotu. Vēlos uzsvērt, ka, pildot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieces pienākumus, es vienmēr esmu rīkojusies līdzīgi visos šādos gadījumos, jo esmu informējusi Parlamenta priekšsēdētāju par pieprasījumiem attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kas ir saistīti ar manu valsti, un lūgusi piešķirt manas pilnvaras citam priekšsēdētāja vietniekam.
Diemžēl esmu dzirdējusi, ka savulaik kāda persona ir izmantojusi savas pilnvaras Revīzijas palātā, lai parādītu savu valsti labvēlīgākā gaismā un pasargātu to no kritikas. Es to uzskatu par nosodāmu rīcību un savu pilnvaru būtisku jaukšanu. Neatkarīgi no tā, vai minētais apgalvojums ir pamatots vai nē, es uzskatu, ka problēmu rada jau tas vien, ka nodokļu maksātājiem vispār var rasties šādas bažas. Iestādes reputācijas saglabāšanas nolūkā es darīšu visu iespējamo, lai nepieļautu šādas situācijas.
Pienākumu izpilde
14. Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt tos īstenot?
ES iedzīvotāju pamatprasība ir pārliecināties par līdzekļu optimālu izmantošanu. Ja mēs nodrošinām pilnīgu pārskatabildību un noteikumu ievērošanu, tas vēl nenozīmē, ka līdzekļi tiks efektīvi izmantoti ES atbalstītos projektos.
Ja iedzīvotāji nesaprot, vai sistēma tiem sniedz kādas priekšrocības, mēs nevaram cerēt, ka iedzīvotāji tai uzticēsies. Šāda nespēja uzticēties bija vērojama saistībā ar Brexit referenduma galīgo rezultātu 2016. gadā.
Es uzskatu, ka uzticēšanās nevar rasties, ja nav pārredzamības. Šajā nolūkā Komisijas uzdevums ir ziņot Parlamentam un sabiedrībai par atbilstīgajām tēmām, un minētie ziņojumi pienācīgi jāpārbauda neatkarīgam revidentam.
Būtiskākie šīs kultūras elementi ir ētiska pieeja un vispārējā morāle, jo ne visu var reglamentēt likumdošanas procesā. Dzīvē vienmēr var rasties situācijas, ko nevar precīzi aprakstīt likumā.
15. Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (konkrētāk, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?
Varu pārliecināti apgalvot, ka es darīšu visu iespējamo, lai efektīvi un nepārtraukti veicinātu un atbalstītu Eiropas Revīzijas palātas un Parlamenta kopīgo darbu. Es uzskatu, ka attiecībā uz ziņojumu izstrādi būtu jānodrošina, ka tie ir pēc iespējas precīzāki un ticami, lai mēs varam sniegt pamatotas atbildes, neņemot vērā revidējamo iestāžu argumentus, un vienlaikus būtu pienācīgi atjaunināti, lai tos varētu izmantot ne tikai Budžeta kontroles komiteja, kurai tie ļautu ātri izdarīt secinājumus par iesniegtajiem pārskatiem, tā novēršot turpmākus zaudējumus vai arī ātri ieviešot uzlabojumus, bet arī, lai tie būtu noderīgi iespējami ātrai informācijas publiskošanai. Es arī uzskatu, ka steidzami jāpaātrina pārvaldes un finanšu vadības revīzija un izpildes revīzija.
Revīzijas palātas ziņojumi jāsniedz savlaicīgāk, un tiem jābūt izvērstākiem, lai Parlaments varētu tos pienācīgi izmantot. Lai gan realitātē viss bieži vien ir sarežģītāk nekā tikai melns un balts, es centīšos izmantot Parlamentam saprotamu valodu, lai tas varētu novērtēt, cik lielā mērā konkrētas politikas īstenošana ir uzskatāma par sekmīgu vai nesekmīgu.
Attiecībā uz ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu un to aktualitāti esmu informēta, ka ir bijuši vairāki mēģinājumi paātrināt revīzijas procesu, kas, protams, nedrīkst apdraudēt revīzijas kvalitāti, tomēr es uzskatu, šajā jomā joprojām ir iespējams veikt uzlabojumus. Piemēram, 2016. gada martā publicētais īpašais ziņojums par izdevumiem, kas saistīti ar migrāciju (Nr. 2016/3), attiecas uz izdevumiem tikai līdz 2014. gadam un tādējādi acīmredzami lielā mērā zaudē savu nozīmi.
Protams, konkrētā revīzijas ziņojumā jābūt atsaucēm uz revidējamās puses argumentiem, un apspriešanās process ir laikietilpīgs, tomēr es vēlētos arī norādīt, ka ne vienmēr jācenšas panākt vienprātību ar revidējamo pusi. Mani nebiedētu šādas viedokļu atšķirības.
Vienlaikus es uzskatu, ka ļoti noderīgi ir Revīzijas palātas atzinumi, kuros novērtētas Komisijas likumdošanas iniciatīvas. Varētu minēt divus konkrētus piemērus: viens no tiem ir atzinums par ES Finanšu regulas pārskatīšanu, un otrs ir dokuments par ESIF paplašināšanu, kas, manuprāt, var būtiski palīdzēt likumdošanas darbā. Tas ir virziens, kam vajadzētu sekot. Būdama Eiropas Parlamenta deputāte, es zinu, kādas ir konkrētās Eiropas Parlamenta vajadzības, tādēļ es turpināšu uzraudzīt Budžeta kontroles komitejas locekļu pieprasījumus, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību.
16. Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība, un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?
Pārvaldības revīzija ir viena no shēmām, kurās nodokļu maksātāji, iedzīvotāji, kreditori un administratori var pārbaudīt un gūt ieskatu par daudzu valdības veikto darbību rezultātiem.
Es uzskatu, ka, attiecīgi pastiprinot finanšu pārvaldības revīziju un lietderības revīziju, palielinātos iespējas uzlabot ES līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Tāpat uzskatu, ka īpaša uzmanība jāvelta līdzekļu atbilstīgai izlietošanai. Gan visaptveroša nozares revīzija, gan līdzekļu izmantošanas revīzija, ko veic uz vietas, varētu atklāt konkrētas nepilnības mērķu sasniegšanā, un šo revīziju iznākumā varētu izstrādāt ieteikumus, kas palīdzētu apturēt vai novērst nevēlamās tendences un būtu izšķirīgi ES līdzekļu efektīvākas izmantošanas nodrošināšanā.
Tādēļ lietderības revīzija ir īpaši svarīga ne vien pareizas finanšu pārvaldības nodrošināšanā, bet arī, lai katru gadu panāktu uzlabojumus atsevišķās politikas jomās kļūdu riska mazināšanas ziņā, kā arī līdzekļu lietderīgas izmantošanas ziņā. Lietderības revīziju var veikt gan iekšējas, gan ārējas revīzijas veidā.
Manuprāt, ārējās revīzijas papildu vērtība ir tā, ka ārēja iestāde ir pilnīgi neatkarīga un ka tās konstatējumi ir paredzēti ne vien konkrētajai iestādei, bet arī Parlamentam, kurš, pamatojoties uz ieteikumiem, var neatkarīgi izdarīt secinājumus. No procedūras izriet, ka lietderības revīzijas laikā veiktos novērojumus pārvaldības jomā var ņemt vērā atšķirīgā veidā. Pirmā iespēja ir, ka uzticēšanās un labvēlīgā gaisotnē revidējamā iestāde var būt pārliecināta, ka revidentu ierosināto pasākumu ieviešana sniegs pozitīvus rezultātus. Otrā iespēja ir tāda, ka iestāde, kam pakārtota revidējamā struktūra, pilda Revīzijas palātas ieteikumus un secinājumus un ievieš tos savā darbībā. Šajā jomā būtiska nozīme ir arī Eiropas Parlamentam — ja jautājums Parlamentam šķiet īpaši svarīgs, tas reaģē, pieņemot lēmumus.
Kopumā es uzskatu, ka arī lietderības revīzijā ir svarīgi pastāvīgi un sistemātiski pārbaudīt turpmākos pasākumus, kas izriet no Revīzijas palātas konstatējumiem un ieteikumiem.
Kļūdu līmenis pats par sevi sniedz nevis visaptverošu, bet tikai daļēju priekšstatu par konkrētu ES politikas jomu efektivitāti. Liela nozīme ir rezultātu un ietekmes novērtējumam, jo tas ļauj paredzēt gadījumus, kad viss ir izdarīts atbilstīgi noteikumiem, bet projekta īstenošana nav tuvinājusi mērķu sasniegšanu. Piemēram, kāda jēga ir būvēt tiltu, ja tam nav piekļuves ceļu? Cik lielā mērā šāds projekts veicinās nodarbinātību un ekonomikas uzplaukumu attiecīgajā reģionā?
Tomēr lietderības revīzija nedrīkst apdraudēt atbilstības noteikumiem pārbaudi. Es zinu, cik svarīga Eiropas Parlamentam ir piekļuve kļūdu koeficientiem, kas sadalīti pa izdevumu jomām. Līdzsvarotu datu stabilai un konsekventai nodrošināšanai laika gaitā ir tikpat liela nozīme, jo tikai šādi var noteikt un salīdzināt tendences laikā un telpā.
17. Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?
Revīzijas palātai ir īpaša nozīme svarīgas informācijas sistemātiskā sniegšanā Eiropas Parlamentam saistībā ar budžeta izpildi Eiropas Savienībā. Tādēļ es uzskatu, ka abu šo iestāžu dialogam ir liela pievienotā vērtība.
Komunikācijai jebkurā gadījumā jābūt abpusējai. Efektīva un cieša koordinācija palīdzēs veiksmīgāk noteikt prioritārās darba jomas un sniegs Budžeta kontroles komitejas locekļiem savlaicīgu un būtisku informāciju par konkrētām viņus interesējošām jomām.
Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojums par ES budžeta izpildi ir būtisks instruments gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā un var sniegt plašu pārskatu par sistēmām dažādās politikas jomās. Jāuzsver arī Revīzijas palātas sagatavoto īpašo ziņojumu nozīme, jo tie būtiski veicina atsevišķu jomu turpmāku pilnveidi — tajos tiek pievērsta uzmanība konkrētām nepilnībām, kā arī sniegti ieteikumi to novēršanai.
Es arī atzinīgi vērtēju, piemēram, to, ka Eiropas Parlaments pieņem lēmumus saskaņā ar tā jauno reglamentu, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, par pašiniciatīvas ziņojumu sagatavošanu, pamatojoties uz Revīzijas palātas izstrādātajiem īpašajiem ziņojumiem. Tādējādi Eiropas Parlamenta deputātu darbam būs lielāka pievienotā vērtība.
Kā Revīzijas palātas locekle es jebkurā gadījumā nodrošināšu, ka dokumenti, kurus iesniedzu Eiropas Parlamentā, efektīvi veicina Budžeta kontroles komitejas darbu. Efektīva divpusēja komunikācija būs manu attiecību ar Eiropas Parlamentu pamatprincips.
Es labprāt regulāri tikšos ar visiem ieinteresētajiem komitejas locekļiem, lai apspriestu jautājumus, kas interesē Parlamentu. Esmu pārliecināta, ka tas ļaus arī Eiropas Revīzijas palātai labāk risināt jautājumus, kas saistīti ar ES nodokļu maksātāju interešu aizsardzību.
Eiropas Revīzijas palāta spēj pienācīgi veikt savu darbu, ja tā izpildē var paļauties uz dalībvalstu revīzijas iestāžu darbību. Tādējādi var izvairīties no darbu pārklāšanās, nevajadzīgas dotāciju saņēmēju traucēšanas un administratīvā sloga palielināšanas. Šādai sadarbībai neapšaubāmi ir cieša saikne ar INTOSAI. Piemēram, ievērojamus panākumus varētu gūt metožu standartizācija. Liela nozīme ir iespējai iekļaut dalībvalstu revīziju rezultātus Eiropas Revīzijas palātas darbībās. Turklāt es redzu turpmākas iespējas kopīgu revīziju īstenošanai.
Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu revīzijas iestādes veiktu stingrākas pārbaudes par ES līdzekļu izmantošanu dalībvalstīs. Progresīvs un labs piemērs noteikti ir šo ziņojumu apspriešana valstu parlamentos un secinājumu izdarīšana, tādējādi uzlabojot līdzekļu turpmākas izmantošanas efektivitāti. Tieši tāds bija mans uzdevums Ungārijas Nacionālās Asamblejas komitejas saistībā ar ES līdzekļu izmantošanas uzraudzību priekšsēdētājas amatā.
Es uzskatu, ka šajā saistībā ir svarīgi plašāk izmantot dalībvalstu revīzijas apliecinājumus (valsts deklarācijas). Es zinu, ka federālajām zemēm tas nav tik viegli izdarāms, tomēr tas ir pasākums virzībā uz nepārprotamu atbildības un pārskatatbildības uzņemšanos.
Es iesaku, lai dalībvalstu revīzijas iestādes kā neatkarīgi ārējie revidenti, ievērojot starptautiskos revīzijas standartus, varētu sagatavot un iesniegt dalībvalstu valdībām revīzijas apliecinājumus par ES līdzekļu pārvaldību. Šie apliecinājumi savukārt būtu izmantojami budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā saskaņā ar īpašu iestāžu procedūru, ko ievieš vēlāk.
18. Kā Jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?
Ņemot vērā, ka lielākā daļa ES budžeta tiek īstenota, izmantojot dalīto pārvaldību, dalībvalstu sniegtās informācijas kvalitāte, pilnīgums un savlaicīgums lielā mērā nosaka šīs informācijas analīzes kvalitāti un attiecīgi Komisijas sniegto apliecinājumu kvalitāti.
No Revīzijas palātas gada pārskatiem izriet, ka Komisijas ģenerāldirektorāti darbības gada pārskatu sagatavošanā galvenokārt izmanto informāciju, ko iesniegušas dalībvalstu pārvaldes iestādes (piemēram, revīzijas ziņojumus). Revīzijas palātas gada pārskati man vairākkārt likuši secināt, ka revīzijas iestāžu darbā ir dažas nepilnības (galvenokārt precizitātes ziņā), ko Komisijas veiktajā pārbaudē pašlaik nav iespējams novērst.
Šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka Eiropas Revīzijas palātas ziņojumos arī turpmāk jāvelta uzmanība nepilnībām, neatkarīgi no tā, vai tās ir saistītas ar dalībvalstu iesniegto datu neprecizitāti vai trūkumiem Komisijas veiktajā pārbaudē. Revīzijas palātai būtu pēc iespējas skaidrāk un sīkāk jāizklāsta, kādi ir šie trūkumi un kā tos novērst.
Es uzskatu, ka, lai gan dalībvalstis ir vairāk vai mazāk informētas par mūsu ieteikumiem, to īstenošana dalībvalstu praksē ir ļoti atšķirīga. Tādējādi dalībvalstu līmenī ir maz liecību, ka politikas veidošanā un ikdienas praksē notiktu kādas izmaiņas.
Kā Revīzijas palātas locekle es vēlētos ciešāku sadarbību, lai uzlabotu finanšu pārvaldību ES. Ja mēs vēlamies izveidot tādu ES finanšu sistēmu, kas palīdzētu atgūt mūsu iedzīvotāju uzticēšanos, ES pēc iespējas drīzāk jāveic atbilstīgas reformas ne vien Briselē, bet visā ES. Dalībvalstīm vajadzētu būt spējīgām sniegt pilnīgu, būtisku un atjauninātu informāciju par savu pārvaldību, finanšu pārvaldību, iekšējo kontroli un iekšējām revīzijas sistēmām. Gadījumos, kad tiek konstatēti trūkumi, Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm nolūkā nodrošināt visu informāciju, kas tai vajadzīga, lai varētu veikt uz informāciju pamatotu novērtējumu par dalībvalstu sistēmām, ko tās izmanto ES budžeta izpildē.
Turklāt es atzīstu, ka ir bažas par informācijas sniegšanas izmaksām un priekšrocībām, tomēr, ja mūsu kopējais mērķis ir nodrošināt, ka budžeta lēmējinstitūcija sniedz augstākās kvalitātes revīzijas novērtējumu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ir jādara viss iespējamais, lai to panāktu. Tas ir īpaši svarīgi, jo bieži problēma ir ne vien informācijas trūkums, bet arī dalībvalstu revīzijas iestāžu vai piesaistīto revidentu nespēja to pienācīgi izmantot.
Viens no galvenajiem gada pārskatā iekļautajiem konstatējumiem, ko plaši apsprieda gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē, ir Revīzijas palātas paziņotais kļūdu īpatsvars. Sekojot līdzi nesenajām sarunām par budžeta izpildes apstiprināšanu pēdējo gadu laikā, es atzinīgi vērtēju to, ka Revīzijas palāta katru gadu sniedz plašāku pamatā esošo informāciju par kļūdu pamatcēloņiem. Es uzskatu, ka jāpanāk vēl lielāks kļūdu samazinājums un jārīko papildu apspriedes ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par to, kā konstatēt šīs kļūdas.
Turklāt es nodrošināšu, ka Revīzijas palāta ciešāk un sistemātiskāk uzrauga Eiropas Parlamenta gada ziņojumos par budžeta izpildi ietverto ieteikumu īstenošanu. Šajos ziņojumos par budžeta izpildi ir ietvertas daudzas problēmas, kas katru gadu atkārtojas, un ieteikumu īstenošana diemžēl notiek ļoti lēni vai nenotiek nemaz. Tas ir ļoti skumji. Šajā nolūkā Revīzijas palātai jāveic revīzijas izlēmīgāk un jāpastiprina tās veiktā uzraudzība. Parlamentam jāzina, cik lielā mērā tā ieteikumi ir īstenoti.
Kā vienu no nopietnākajām pašreizējām problēmām es varētu minēt budžeta „galaktiku”. Kā norādījis arī ES budžeta komisārs kādā no nesenajiem Parlamenta apmeklējumiem, aizvien lielākā valsts līdzekļu izdošana ārpus ES budžeta samazina pārredzamību un var pārkāpt vienota budžeta principu, kā arī, veicot iestāžu kontroli, sašaurināt revīzijas tvērumu. Šī satraucošā tendence, ka Revīzijas palātai ir tikai ierobežotas pilnvaras, ir jāmazina.
Kā jau paskaidroju savā atbildē uz 15. jautājumu, jāpievērš lielāka uzmanība likumdevēju prioritātēm, kas skar jautājumus, kuri ir būtiski ES iedzīvotājiem. Es uzskatu, ka Revīzijas palātai un Parlamentam ir cieši jāsadarbojas. Mums ir kopīgs uzdevums aizsargāt Eiropas nodokļu maksātāju intereses. Mūsu pienākums ir nodrošināt, ka ikkatrs eiro tiek izlietots paredzētajiem mērķiem un ka ES līdzekļi tiek izmantoti efektīvi, un mums ir jānovērš izšķērdība, nepamatoti izdevumi, nevērīga finanšu pārvaldība un visu veidu krāpšana.
Turklāt es vēlos norādīt, ka Revīzijas palāta 2016. gadā bija sagatavojusi 36 īpašos ziņojumus. Piemēram, nesen tika izstrādāti četri ziņojumi par jauniešu bezdarbu. Es ieteiktu veltīt uzmanību tēmu izvēlei, jo Parlaments vienkārši nespēj apstrādāt tik lielu skaitu ziņojumu, kuri ir rūpīgi jāizskata. Šiem vērtīgajiem un svarīgajiem ziņojumiem bieži netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Es zinu, cik ļoti Budžeta kontroles komiteja ir centusies uzlabot šo īpašo ziņojumu izskatīšanu Parlamentā, bet pagaidām bez panākumiem, diemžēl. Tomēr, ja Revīzijas palāta pievērstos konkrētai tēmai, tas, iespējams, palīdzētu novērst arī šo problēmu, jo mazāks ziņojumu skaits, bet izvērstāks saturs, neapšaubāmi, ļautu Parlamentam izmantot šo informāciju sekmīgāk.
Citi jautājumi
19. Vai Jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs?
Jā, es to darīšu, jo manā darbā ir svarīgi, lai Parlaments man uzticētos; pretējā gadījumā es nevarētu pienācīgi pildīt savus pienākumus.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Revīzijas palātas locekļu kolēģijas daļēja atjaunošana — Ungārijas kandidāts |
||||
Atsauces |
07080/2017 – C8-0110/2017 – 2017/0802(NLE) |
||||
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums |
10.3.2017 |
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
CONT 16.3.2017 |
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Indrek Tarand 15.3.2017 |
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
12.4.2017 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
12.4.2017 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
16 2 2 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Inés Ayala Sender, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Jean-François Jalkh, Arndt Kohn, Bogusław Liberadzki, Claudia Schmidt, Bart Staes, Indrek Tarand, Marco Valli, Derek Vaughan, Joachim Zeller |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Caterina Chinnici, Monika Hohlmeier, Andrey Novakov, Markus Pieper, Julia Pitera |
||||
Iesniegšanas datums |
19.4.2017 |
||||