Procedūra : 2016/0204(APP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0177/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0177/2017

Debates :

PV 31/05/2017 - 18
CRE 31/05/2017 - 18

Balsojumi :

PV 01/06/2017 - 7.7
PV 01/06/2017 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0238

IETEIKUMS     ***
PDF 684kWORD 56k
3.5.2017
PE 601.223v02-00 A8-0177/2017

par projektu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam

(14423/2016 – C8-0528/2016 – 2016/0204(APP))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Angelika Mlinar

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ĪSS PAMATOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam

(14423/2016 – C8-0528/2016 – 2016/0204(APP))

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14423/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C8-0528/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0177/2017),

1.  sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


ĪSS PAMATOJUMS

2007. gada 15. februārī Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA). Aģentūras mērķis ir sniegt palīdzību un īpašās zināšanas pamattiesību jomā attiecīgajām Savienības un tās dalībvalstu iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus, tādējādi sniedzot tām atbalstu pasākumu veikšanā vai darbības virzienu noteikšanā to attiecīgajās kompetences jomās, lai pilnībā ievērotu pamattiesības. Aģentūrai uzticētie uzdevumi ir saistīti ar informācijas un datu vākšanu un analīzi, konsultācijām ziņojumu un atzinumu formā, sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un pamattiesību izpratnes veicināšanu.

Daudzgadu pamatprogramma

Aģentūras darbības tematiskās jomas nosaka piecu gadu daudzgadu pamatprogrammā. Aģentūra veic savus uzdevumus tematiskajās jomās, kas noteiktas šajā pamatprogrammā. Aģentūras valde pēc tam, kad Komisija ir sniegusi atzinumu, katru gadu pieņem aģentūras darba programmas daudzgadu pamatprogrammā noteiktajās tematiskajās jomās. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma saskaņā ar regulas 4. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu aģentūra var darboties ārpus šīm tematiskajām jomām, ja to ļauj tās finanšu resursi un cilvēkresursi.

Pašreizējās pamatprogrammas (2013–2017) termiņš beidzas 2017. gada beigās.

Komisija 2016. gada 5. jūlijā iesniedza Padomei priekšlikumu Padomes Lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam.

Padome 2016. gada 19. decembrī nolēma lūgt Eiropas Parlamentam dot piekrišanu Padomes lēmuma projektam.

Tematiskās jomas

Saskaņā ar izveides regulas 5. panta 1. punktu Komisija, izstrādājot jaunas daudzgadu pamatprogrammas priekšlikumu, konsultējas ar FRA valdi.

Valdes ieteikumi par pašreizējās daudzgadu pamatprogrammas pārskatīšanu ir balstīti uz institucionālo pieredzi, ko aģentūra guvusi kopš tās izveides 2007. gadā, tostarp liecībām, kas gūtas no ieinteresēto personu iesniegtajiem pieprasījumiem un novērtējumiem, FRA projektu izpildes un panāktajiem rezultātiem un ietekmi. 2015. gada septembrī tika veikta mērķorientēta apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

Valdes identificētās tematiskās jomas atbilst tematiskajām jomām, ko Komisija ierosinājusi 2018.–2022. gada daudzgadu pamatprogrammai:

•  tiesu iestāžu pieejamība un noziedzīgos nodarījumos cietušie;

•  līdztiesība un nediskriminēšana;

•  informācijas sabiedrība un jo īpaši privātās dzīves un personas datu aizsardzība;

•  tiesu iestāžu un policijas sadarbība;

•  migrācija, robežas, patvērums un bēgļu un migrantu integrācija;

•  rasisms, ksenofobija un ar to saistītā neiecietība;

•  bērna tiesības;

•  romu integrācija un sociālā iekļaušana.

Padome savā lēmuma projektā ir ierosinājusi šādas tematiskās jomas:

•  noziedzīgos nodarījumos cietušie un tiesu iestāžu pieejamība;

•  līdztiesība un jebkāda diskriminācija, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai valstspiederības dēļ;

•  informācijas sabiedrība un jo īpaši privātās dzīves un personas datu aizsardzība;

•  tiesu iestāžu sadarbība, izņemot krimināllietas;

•  migrācija, robežas, patvērums un bēgļu un migrantu integrācija;

•  rasisms, ksenofobija un ar to saistītā neiecietība;

•  bērna tiesības;

•  romu integrācija un sociālā iekļaušana.

Kā uzskata referente, ir ļoti svarīgi, ka romu integrācijas un sociālās iekļaušanas jomā aģentūra vērsīs uzmanību uz antiromismu (rasismu pret romiem un diskriminācijas un marginalizācijas pamatcēloni).

Referente pauž lielu nožēlu par to, ka Padomē nav panākta vienošanās attiecībā uz policijas sadarbības un tiesas iestāžu sadarbības krimināllietās tematisko jomu iekļaušanu jaunajā daudzgadu pamatprogrammā.

Policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomas iekļaušana daudzgadu pamatprogrammā ne tikai atbilstu faktiskajām vajadzībām, bet arī ļautu aģentūrai pēc pašas iniciatīvas nodrošināt visaptverošu analīzi jomās, kas acīmredzami ir saistītas ar pamattiesībām.

Tādējādi arī tiktu pierādīts, ka ES rūp pamattiesību aspekti policijas un tiesu iestāžu sadarbībā, tostarp krimināllietās; šādu ES attieksmi vēlas un sagaida gan iedzīvotāji, gan cilvēktiesību aprindas, kā apliecinājusi aģentūras rīkotā apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

Ja 2018. gada sākumā jaunas daudzgadu pamatprogrammas vēl nebūs, aģentūra varēs darboties vien pēc īpaša kādas iestādes pieprasījuma, bet ne pēc pašas iniciatīvas.

Referente uzskata, ka viens no aģentūras darba pamatuzdevumiem ir sniegt padomus par pamattiesību ievērošanu Savienības tiesību jomā un ka līdz ar to aģentūras darbību nevajadzētu pārtraukt.

Tāpēc referente ieteiks Parlamentam dot piekrišanu, ja gan Komisija, gan Padome apņemsies rūpīgi apdomāt FRA izveides regulas grozīšanu nolūkā:

1.  Regulas (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, („FRA izveides regula”) atsauci uz „Eiropas Kopienu” aizstāt ar atsauci uz „Eiropas Savienību” (atbilstoši Lisabonas līgumam),

2.  paplašināt FRA kompetences, ietverot arī kādreizējā trešā pīlāra jautājumus („policijas sadarbība”),

3.  uzlabot aģentūras pārvaldības un darbības procedūras.

Šajā sakarā Padome un Komisija ir aicinātas pievienot deklarāciju Padomes lēmumam.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogramma laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam

Atsauces

14423/2016 – C8-0528/2016 – COM(2016)04422016/0204(APP)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

20.12.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

16.1.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

16.1.2017

BUDG

16.1.2017

FEMM

16.1.2017

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

AFET

30.1.2017

BUDG

31.8.2016

FEMM

1.9.2016

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Angelika Mlinar

14.11.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

31.1.2017

12.4.2017

25.4.2017

 

Pieņemšanas datums

25.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Raymond Finch, Monika Flašíková Beňová, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Monica Macovei, Roberta Metsola, Alessandra Mussolini, József Nagy, Péter Niedermüller, Soraya Post, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pál Csáky, Maria Grapini, Jeroen Lenaers, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Salvatore Domenico Pogliese, Emil Radev, Barbara Spinelli, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karoline Graswander-Hainz, Stefano Maullu, Momchil Nekov, Dariusz Rosati, Marco Valli, Julie Ward

Iesniegšanas datums

2.5.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

47

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Sophia in 't Veld

ECR

Jussi Halla-aho, Monica Macovei, Helga Stevens, Branislav Škripek

EFDD

Marco Valli

GUE/NGL

Malin Björk, Cornelia Ernst, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

PPE

Heinz K. Becker, Michał Boni, Pál Csáky, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Jeroen Lenaers, Stefano Maullu, Roberta Metsola, Alessandra Mussolini, József Nagy, Salvatore Domenico Pogliese, Emil Radev, Dariusz Rosati, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Axel Voss, Tomáš Zdechovský

S&D

Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Sylvie Guillaume, Cécile Kashetu Kyenge, Dietmar Köster, Marju Lauristin, Momchil Nekov, Péter Niedermüller, Soraya Post, Birgit Sippel, Julie Ward, Josef Weidenholzer

Verts/ALE

Jan Philipp Albrecht, Eva Joly, Bodil Valero

4

-

EFDD

Raymond Finch, Kristina Winberg

ENF

Auke Zijlstra

NI

Udo Voigt

0

0

 

 

Key to symbols:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika