IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam
3.5.2017 - (14423/2016 – C8-0528/2016 – 2016/0204(APP)) - ***
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Angelika Mlinar
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam
(14423/2016 – C8-0528/2016 – 2016/0204(APP))
(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14423/2016),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C8-0528/2016),
– ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0177/2017),
1. sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;
2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
ĪSS PAMATOJUMS
2007. gada 15. februārī Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA). Aģentūras mērķis ir sniegt palīdzību un īpašās zināšanas pamattiesību jomā attiecīgajām Savienības un tās dalībvalstu iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus, tādējādi sniedzot tām atbalstu pasākumu veikšanā vai darbības virzienu noteikšanā to attiecīgajās kompetences jomās, lai pilnībā ievērotu pamattiesības. Aģentūrai uzticētie uzdevumi ir saistīti ar informācijas un datu vākšanu un analīzi, konsultācijām ziņojumu un atzinumu formā, sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un pamattiesību izpratnes veicināšanu.
Daudzgadu pamatprogramma
Aģentūras darbības tematiskās jomas nosaka piecu gadu daudzgadu pamatprogrammā. Aģentūra veic savus uzdevumus tematiskajās jomās, kas noteiktas šajā pamatprogrammā. Aģentūras valde pēc tam, kad Komisija ir sniegusi atzinumu, katru gadu pieņem aģentūras darba programmas daudzgadu pamatprogrammā noteiktajās tematiskajās jomās. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma saskaņā ar regulas 4. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu aģentūra var darboties ārpus šīm tematiskajām jomām, ja to ļauj tās finanšu resursi un cilvēkresursi.
Pašreizējās pamatprogrammas (2013–2017) termiņš beidzas 2017. gada beigās.
Komisija 2016. gada 5. jūlijā iesniedza Padomei priekšlikumu Padomes Lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam.
Padome 2016. gada 19. decembrī nolēma lūgt Eiropas Parlamentam dot piekrišanu Padomes lēmuma projektam.
Tematiskās jomas
Saskaņā ar izveides regulas 5. panta 1. punktu Komisija, izstrādājot jaunas daudzgadu pamatprogrammas priekšlikumu, konsultējas ar FRA valdi.
Valdes ieteikumi par pašreizējās daudzgadu pamatprogrammas pārskatīšanu ir balstīti uz institucionālo pieredzi, ko aģentūra guvusi kopš tās izveides 2007. gadā, tostarp liecībām, kas gūtas no ieinteresēto personu iesniegtajiem pieprasījumiem un novērtējumiem, FRA projektu izpildes un panāktajiem rezultātiem un ietekmi. 2015. gada septembrī tika veikta mērķorientēta apspriešanās ar ieinteresētajām personām.
Valdes identificētās tematiskās jomas atbilst tematiskajām jomām, ko Komisija ierosinājusi 2018.–2022. gada daudzgadu pamatprogrammai:
• tiesu iestāžu pieejamība un noziedzīgos nodarījumos cietušie;
• līdztiesība un nediskriminēšana;
• informācijas sabiedrība un jo īpaši privātās dzīves un personas datu aizsardzība;
• tiesu iestāžu un policijas sadarbība;
• migrācija, robežas, patvērums un bēgļu un migrantu integrācija;
• rasisms, ksenofobija un ar to saistītā neiecietība;
• bērna tiesības;
• romu integrācija un sociālā iekļaušana.
Padome savā lēmuma projektā ir ierosinājusi šādas tematiskās jomas:
• noziedzīgos nodarījumos cietušie un tiesu iestāžu pieejamība;
• līdztiesība un jebkāda diskriminācija, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai valstspiederības dēļ;
• informācijas sabiedrība un jo īpaši privātās dzīves un personas datu aizsardzība;
• tiesu iestāžu sadarbība, izņemot krimināllietas;
• migrācija, robežas, patvērums un bēgļu un migrantu integrācija;
• rasisms, ksenofobija un ar to saistītā neiecietība;
• bērna tiesības;
• romu integrācija un sociālā iekļaušana.
Kā uzskata referente, ir ļoti svarīgi, ka romu integrācijas un sociālās iekļaušanas jomā aģentūra vērsīs uzmanību uz antiromismu (rasismu pret romiem un diskriminācijas un marginalizācijas pamatcēloni).
Referente pauž lielu nožēlu par to, ka Padomē nav panākta vienošanās attiecībā uz policijas sadarbības un tiesas iestāžu sadarbības krimināllietās tematisko jomu iekļaušanu jaunajā daudzgadu pamatprogrammā.
Policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomas iekļaušana daudzgadu pamatprogrammā ne tikai atbilstu faktiskajām vajadzībām, bet arī ļautu aģentūrai pēc pašas iniciatīvas nodrošināt visaptverošu analīzi jomās, kas acīmredzami ir saistītas ar pamattiesībām.
Tādējādi arī tiktu pierādīts, ka ES rūp pamattiesību aspekti policijas un tiesu iestāžu sadarbībā, tostarp krimināllietās; šādu ES attieksmi vēlas un sagaida gan iedzīvotāji, gan cilvēktiesību aprindas, kā apliecinājusi aģentūras rīkotā apspriešanās ar ieinteresētajām personām.
Ja 2018. gada sākumā jaunas daudzgadu pamatprogrammas vēl nebūs, aģentūra varēs darboties vien pēc īpaša kādas iestādes pieprasījuma, bet ne pēc pašas iniciatīvas.
Referente uzskata, ka viens no aģentūras darba pamatuzdevumiem ir sniegt padomus par pamattiesību ievērošanu Savienības tiesību jomā un ka līdz ar to aģentūras darbību nevajadzētu pārtraukt.
Tāpēc referente ieteiks Parlamentam dot piekrišanu, ja gan Komisija, gan Padome apņemsies rūpīgi apdomāt FRA izveides regulas grozīšanu nolūkā:
1. Regulas (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, („FRA izveides regula”) atsauci uz „Eiropas Kopienu” aizstāt ar atsauci uz „Eiropas Savienību” (atbilstoši Lisabonas līgumam),
2. paplašināt FRA kompetences, ietverot arī kādreizējā trešā pīlāra jautājumus („policijas sadarbība”),
3. uzlabot aģentūras pārvaldības un darbības procedūras.
Šajā sakarā Padome un Komisija ir aicinātas pievienot deklarāciju Padomes lēmumam.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogramma laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam |
||||
Atsauces |
14423/2016 – C8-0528/2016 – COM(2016)0442 – 2016/0204(APP) |
||||
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums |
20.12.2016 |
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
LIBE 16.1.2017 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AFET 16.1.2017 |
BUDG 16.1.2017 |
FEMM 16.1.2017 |
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
AFET 30.1.2017 |
BUDG 31.8.2016 |
FEMM 1.9.2016 |
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Angelika Mlinar 14.11.2016 |
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
31.1.2017 |
12.4.2017 |
25.4.2017 |
|
|
Pieņemšanas datums |
25.4.2017 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
47 4 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jan Philipp Albrecht, Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Raymond Finch, Monika Flašíková Beňová, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Monica Macovei, Roberta Metsola, Alessandra Mussolini, József Nagy, Péter Niedermüller, Soraya Post, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pál Csáky, Maria Grapini, Jeroen Lenaers, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Salvatore Domenico Pogliese, Emil Radev, Barbara Spinelli, Axel Voss |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Karoline Graswander-Hainz, Stefano Maullu, Momchil Nekov, Dariusz Rosati, Marco Valli, Julie Ward |
||||
Iesniegšanas datums |
2.5.2017 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
47 |
+ |
|
ALDE |
Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Sophia in 't Veld |
|
ECR |
Jussi Halla-aho, Monica Macovei, Helga Stevens, Branislav Škripek |
|
EFDD |
Marco Valli |
|
GUE/NGL |
Malin Björk, Cornelia Ernst, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat |
|
PPE |
Heinz K. Becker, Michał Boni, Pál Csáky, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Jeroen Lenaers, Stefano Maullu, Roberta Metsola, Alessandra Mussolini, József Nagy, Salvatore Domenico Pogliese, Emil Radev, Dariusz Rosati, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Axel Voss, Tomáš Zdechovský |
|
S&D |
Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Sylvie Guillaume, Cécile Kashetu Kyenge, Dietmar Köster, Marju Lauristin, Momchil Nekov, Péter Niedermüller, Soraya Post, Birgit Sippel, Julie Ward, Josef Weidenholzer |
|
Verts/ALE |
Jan Philipp Albrecht, Eva Joly, Bodil Valero |
|
4 |
- |
|
EFDD |
Raymond Finch, Kristina Winberg |
|
ENF |
Auke Zijlstra |
|
NI |
Udo Voigt |
|
0 |
0 |
|
|
|
|
Key to symbols:
+ : par
- : pret
0 : atturas