ZIŅOJUMS Par ES e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam

2.5.2017 - (2016/2273(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Sabine Verheyen
Atzinumu sagatavoja (*):
Angelika Mlinar, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Pavel Svoboda, Juridiskā komiteja
(*)  Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam

(2016/2273(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā G8 Atklāto datu hartu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam. IKT izmantošana viedas, noturīgas un novatoriskas pārvaldes veicināšanā” (COM(2010)0743),

–  ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks[1],

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” (COM(2016)0179),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada salīdzinošo ziņojumu par e-pārvaldi,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmumu (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA²) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropas standarti XXI gadsimtam” (COM(2016)0358),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 31. marta paziņojumu par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību. “Sasniegumi un turpmākie pasākumi: virzība uz globālu kiberdrošību” (COM(2011)0163),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā 2016. gada 10. marta rezolūciju par virzību uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem[3],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (Pārstrādāta redakcija), (COM(2016)0590) un tā 1.–11. pielikumam — Ietekmes novērtējums (SWD(2016)0303), Ietekmes novērtējuma kopsavilkums (SWD(2016)0304), Novērtējums un kopsavilkums (SWD(2016)0305),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un Regulu (ES) Nr. 283/2014 (COM(2016)0589),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) Nr. 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīvu (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 27. jūnija Direktīvu 2013/37/ES par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš Eiropas pakalpojumu e-karti un saistīto administratīvo nodrošinājumu (COM(2016)0824),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu „Apmaiņa ar personas datiem un šo datu aizsardzība globalizētā pasaulē” (COM(2017)0007),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu “Datu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2017)0009),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra priekšlikumu regulai par privātas dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātumu un elektronisko sakaru regula) (COM(2017)0010),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra priekšlikumu regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/ES (COM(2017)0008),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvu 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu „Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2010/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu „Jaunā prasmju programma Eiropai” (COM(2016)0381/2),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0178/2017),

A.  tā kā publiskās pārvaldes iestāžu modernizācijas stratēģijas ir jāpielāgo mainīgajai videi, dodot iespēju pārejai uz digitālu pārvaldi;

B.  tā kā pārvaldes pakalpojumu digitalizācijai būtu jāpalīdz pilnībā īstenot visu vienotā tirgus potenciālu, veicināt pilsonisko līdzdalību, uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un reģionu sociālo un ekonomisko attīstību, palielināt iedzīvotāju izpratni par sabiedriskajiem pakalpojumiem un iesaistīšanos to sniegšanā, kā arī uzlabot šo pakalpojumu efektivitāti un izmaksu lietderību, kā arī stiprināt politisko līdzdalību, paplašinot iedzīvotāju dialogu ar valsts iestādēm un uzlabojot pārredzamību; tā kā ES būtu jāmudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi un tehnoloģijām;

C.  tā kā IKT nozare tiek aicināta palīdzēt šajā pārejas procesā, sniedzot publiskās pārvaldes iestādēm konkrētām vajadzībām pielāgotus risinājumus;

D.  tā kā pāreja uz digitālu pārvaldi ir jāveic Savienības, dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī;

E.  tā kā pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz digitāla publiskā pārvalde, var tikai tad, ja iedzīvotāji un uzņēmumi var pilnībā uzticēties piedāvātajiem pakalpojumiem;

F.  tā kā ES e–tiesiskuma portāls ir būtisks instruments, kas ļauj piekļūt informācijai un tiesu iestādēm, un ir nozīmīgs solis ceļā uz ES publiskās administrācijas modernizāciju;

G.  tā kā, uzlabojot piekļuvi informācijai un plašāk izmantojot uzlabotos digitālos rīkus, lai risinātu ar uzņēmējdarbības tiesībām saistītās formalitātes visā uzņēmumu dzīves ciklā, vajadzētu palielināties juridiskajai noteiktībai un samazināties uzņēmumu izmaksām;

H.  tā kā turpinās centieni savstarpēji savienot elektroniskos uzņēmumu un maksātnespējas reģistrus visā Savienībā, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību iekšējā tirgū;

I.  tā kā vienota piekļuve šiem reģistriem e–tiesiskuma portālā vēl nav iespējama, jo atšķiras dalībvalstu izmantotie tehniskie standarti; tā kā nepieciešami centieni, lai izveidotu novērtējamus, sadarbspējīgus, ērti lietojamus e–pārvaldes rīkus, kas pieejami plašākai ES sabiedrībai; tā kā, ņemot vērā tiesu iestāžu darbā ietverto datu raksturu, datu drošības un aizsardzības līmenis datu apstrādē ir pamatnosacījums e–tiesiskuma portāla lietošanai,

1.  uzskata, ka e-pārvaldes attīstība ir būtisks digitālā vienotā tirgus elements, un aicina Komisiju noteikt konkrētus, izmērāmus mērķus attiecībā uz rīcības plānu, kas balstās uz darbības rādītājiem, un uzraudzīt un katru gadu ziņot Parlamentam par progresu, kas panākts saistībā ar tā īstenošanu; uzsver, ka e-pārvaldes rīcības plāns 2011. — 2015. gadam ir devis pozitīvus rezultātus gan ES, gan dalībvalstu līmenī; mudina Komisiju un dalībvalstis novērtēt arī patērētāju vajadzības, lai palielinātu e-pakalpojumu izmantošanu;

Publiskās pārvaldes digitalizēšanās

2.  uzskata, ka publiskās pārvaldes sistēmām vajadzētu kļūt atvērtām, pārredzamām, efektīvām un iekļaujošām un, sākot no 2022. gada, neatkarīgi no robežām sniegt iedzīvotājiem un uzņēmumiem personalizētus, ērti lietojamus pilncikla (end-to-end) digitālos publiskos pakalpojumus, tādējādi samazinot iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, izmaksas, šķēršļus un administratīvo slogu, palielinot pārredzamību un ļaujot pilnībā izmantojot visas digitālās revolūcijas sniegtās priekšrocības; tomēr uzskata, ka šiem pasākumiem vajadzētu būt savienojamiem ar taisnīgu publiskās pārvaldes pārstrukturēšanu;

3.  atbalsta plānu turpmākās ierosmes balstīt uz principu „automātiski digitāls” un uzsver principa „tikai vienreiz” īstenošanas lielo nozīmi, jo tas atvieglos iedzīvotājiem un uzņēmumiem saziņu ar publiskās pārvaldes iestādēm, ļaujot izvairīties no nevajadzīgi laikietilpīgiem administratīviem procesiem, un atvieglos vienreiz sniegtas informācijas atkārtotu izmantošanu citiem pieteikumiem; uzsver, ka saskaņā ar Komisijas veiktajiem pētījumiem principa „tikai vienreiz” īstenošana ES līmenī ļaus līdz 2017. gadam ietaupīt aptuveni EUR 5 miljardus gadā; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par rezultātiem, kas gūti uzņēmumiem paredzētajā principa “tikai vienreiz” piemērošanas plaša mēroga izmēģinājuma projektā, un līdz 2017. gada beigām uzsākt liela mēroga “tikai vienreiz” principa piemērošanas izmēģinājuma projektu iedzīvotājiem;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pēc iespējas ātrāk izveidot vienotu digitālo vārteju, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem gan valsts, gan ES līmenī nodrošinātu saistītu un saskaņotu tiešsaistes vienotā tirgus pakalpojumu dokumentu kopumu, ietverot informāciju par ES un valstu noteikumiem, kā arī palīdzības dienestu, pabeigt iedzīvotājiem un uzņēmumiem svarīgākās procedūras pārrobežu situācijās, kā arī palīdzēt Savienībā īstenot principu „tikai vienreiz”; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vārtejas ātru un pilnīgu izveidi un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu tās efektīvu darbību un sadarbspēju ar mērķi pilnībā atraisīt tās potenciālu un priekšrocības; uzsver, ka būtu jāveicina dažās dalībvalstīs jau izmantotā paraugprakse; uzskata, ka šai iniciatīvai būtu jānodrošina, ka katrā dalībvalstī ir vienots oficiāls e-pakalpojumu portāls, kas ļauj piekļūt visiem šīs valsts sniegtajiem tiešsaistes pakalpojumiem un pieejamajiem ES sadarbspējīgajiem pakalpojumiem; mudina dalībvalstis nodrošināt šo „vienoto kontaktpunktu” portālu ātru un pilnīgu izveidi;

5.  aicina Komisiju apsvērt papildu veidus, kā turpmāk veicināt digitālos risinājumus formalitāšu kārtošanai visā uzņēmuma dzīves ciklā, uzņēmējsabiedrību dokumentu elektronisku iesniegšanu un pārrobežu un citas informācijas sniegšanu uzņēmumu reģistriem; norāda, ka šajā jomā tiesību akti varētu būt vienīgais veids, kā izveidot atbilstīgu tiesisko regulējumu ES mēroga digitāliem risinājumiem;

6.  uzskata, ka būtu jāpastiprina darbs, lai elektroniski savienotu dalībvalstu uzņēmumu un maksātnespējas reģistrus, un uzsver, cik svarīga šī savienošana ir iekšējam tirgum; uzsver, ka jebkurai informācijai, kas jāsniedz, būtu jāatbilst Eiropas kopējam paraugam vai sistēmai;

7.  uzsver iekļautības, pieejamības un vispārējas piekļuves digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem nozīmi, jo tās ir būtisks faktors, kas palīdz izstrādāt un īstenot politikas pasākumus, ar kuriem veicina konkurētspēju, izaugsmi un darbvietu radīšanu, un aicina dalībvalstis pilnībā īstenot un piemērot jauno direktīvu par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu pieejamību invalīdiem un veciem cilvēkiem;

8.  uzsver, cik nozīmīgi ir atklātie dati, jo tie ļauj publiskajās iestādēs un darbībās, kas saistītas ar vairākām publiskā sektora iestādēm, brīvi izmantot un atkalizmantot noteiktu publiskā sektora informāciju, turklāt izmantošana un atkalizmantošana ir pieejama arī trešām pusēm; uzsver, ka ir nepieciešami drošības pasākumi, kas nodrošina autortiesību ievērošanu un datu aizsardzību; atkārtoti uzsver, ka atvērta un brīva datu plūsma ļautu vēl vairāk attīstīt un izstrādāt jaunus novatoriskus risinājumus, paaugstinot efektivitāti un pārredzamību; uzsver, ka tādēļ iespēju robežās būtu jādara pieejami šāda veida dati un publiskā informācija, lai sekmētu jaunas zināšanu ieguves iespējas un palīdzētu veidot un stiprināt atvērtu sabiedrību; atgādina, ka publiskajā pārvaldē informāciju pēc iespējas vairāk vajadzētu publiskot, jo īpaši, ja ģenerēto datu apjoms ir ļoti liels, piemēram, kā INSPIRE programmas gadījumā; uzskata, ka būtu jāpieliek lielākas pūles, lai īstenotu saskaņotas datu stratēģijas gan ES iestādēs, gan dalībvalstīs, tostarp vairāk un ātrāk sniedzot datus sabiedrībai, nodrošinot datu labāku kvalitāti, vieglu piekļuvi datiem un e-likumus mašīnlasāmā formātā;

9.  uzsver ieguvumus, ko sniedz e-līdzdalība, un uzsver, ka dalībvalstīm būtu vairāk jāizmanto e-apspriedes, e-informācija un e-lēmumpieņemšana; uzsver, ka, lai izvairītos no šo sistēmu ļaunprātīgas izmantošanas un nodrošinātu pārskatatbildību un pārredzamību, e-līdzdalībai, bet jo īpaši e-lēmumpieņemšanai ir jābūt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū;

10.  atzinīgi vērtē visas ES iestāžu īstenotās iniciatīvas nolūkā veicināt e-līdzdalības mehānismus ES un dalībvalstu līmenī un aicina Komisiju turpināt attīstīt un popularizēt digitālos mehānismus, piemēram, elektroniskās balsošanas sistēmas un elektroniskos lūgumrakstus, kuras mērķis ir palielināt un veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību ES politikas veidošanas procesā;

11.  norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā būtiski ir palielinājusies mobilo ierīču izmantošana, bet tikai viena trešdaļa no publiskā sektora tīmekļa vietnēm ir piemērota skatīšanai arī mobilajos telefonos; tādēļ aicina dalībvalstis novērtēt iespējas izstrādāt mobilos risinājumus e-pārvaldes pakalpojumiem un nodrošināt to lietotājdraudzīgumu un pieejamību visiem; uzsver, ka, lai nodrošinātu turpmākajai attīstības gaitai piemērotu piekļuvi e-pārvaldes pakalpojumiem, ir regulāri jāatjaunina publiskās pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnes un instrumenti, ņemot vērā moderno tehnoloģiju attīstību un arvien pieaugošās kiberdrošības prasības;

12.  aicina dalībvalstis, iegādājoties preces un pakalpojumus vai izsludinot konkursus par publiskajiem darbiem, veicināt un izmantot e-iepirkumu, tādējādi padarot publiskos izdevumus pārredzamākus un efektīvākus, kas ļaus samazināt izmaksas un birokrātiju; prasa dalībvalstīm savā publiskajā sektorā arī plašāk izmantot līgumu reģistrus un sadarbspējīgus e–parakstus; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka publiskā iepirkuma procedūras ir pārredzamas un ka ar tām saistītā informācija visiem dalībniekiem ir pieejama reāllaikā; šajā sakarībā aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu par to, kā izmantot inovācijas kritērijus publiskā iepirkuma konkursos, jo īpaši nodrošinot, ka šādos konkursos jau sākotnēji nenosaka risinājumus, bet gan dod pretendentiem iespēju ierosināt novatoriskus un atklātus risinājumus; aicina Komisiju turpināt darbu pie e-rēķinu standartiem, e-iesniegšanas un e-paziņošanas un mudināt publiskās pārvaldes iestāžu iekšējās sistēmās izmantot elektronisko identifikāciju, lai uzlabotu pārskatatbildību un izsekojamību attiecībā uz visām šādās sistēmās veiktajām darbībām;

13.  uzsver, ka ir svarīgi attīstīt drošus, uzticamus un sadarbspējīgus pārrobežu publiskos pakalpojumus, nepieļaujot turpmāku sadrumstalotību un atbalstot mobilitāti; uzsver, ka sadarbspēja un standartizācija ir būtiski e-pārvaldes struktūru īstenošanas elementi, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas standarti XXI gadsimtam” un šajā sakarībā arī Eiropas sadarbspējas satvara pārskatīšanu; uzsver, ka atvērtu standartu izmantošana ir būtiska, lai ļautu ES iedzīvotājiem piedalīties valdības platformās, un uzsver, ka standartiem ir jākalpo sabiedrības interesēm kopumā, tiem jābūt iekļaujošiem, taisnīgiem un piemērotiem nākotnes risinājumiem un tie ir jāizstrādā atklātā un pārredzamā veidā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot digitālus risinājumus publiskajam sektoram, veicināt atvērtus standartus un pievērst lielāku uzmanību sadarbspējai un iespējamajām priekšrocībām, ko sniedz digitālo tehnoloģiju izmantošana;

14.  pauž nožēlu, ka 2015. gadā tikai 28 % Eiropas mājsaimniecību lauku apvidos bija fiksēts ātrgaitas interneta pieslēgums un ka vidējais ES pieejamai pārklājums bija 4G, neskatoties uz to, ka tas bija pieejams 86 % no ES teritorijas, bet lauku apvidos tas bija pieejams tikai 36 % mājsaimniecību, un vērš uzmanību uz steidzamo nepieciešamību turpināt sniegt atbalstu platjoslas tīkla paplašināšanai, it īpaši lauku teritorijās, jo bez piekļuves ātrgaitas platjoslas savienojumam nav iedomājama e-pārvaldes un tās sniegto priekšrocību izmantošana; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt piešķirt atbilstīgu finansējumu platjoslas tīkla paplašināšanai, digitālo pakalpojumu infrastruktūrai, publiskās pārvaldes iestāžu pārrobežu saziņai pēc 2020. gada no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un citām piemērotām ES programmām, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa noturību; šajā sakarībā aicina operatorus vairāk ieguldīt infrastruktūrā, lai uzlabotu savienojamību lauku apvidos un nodrošinātu, ka arī lauku apvidi gūs labumu no ļoti augstas kapacitātes 5G tīkliem, jo tie būs vieni no svarīgākajiem mūsu digitālās sabiedrības veidošanas elementiem;

15.  uzsver, ka, lai e-pārvaldes pakalpojumi varētu darboties, ir būtiski pilnībā nodrošināt drošu, piemērotu, noturīgu, uzticamu un efektīvu infrastruktūru, piemēram, īpaši ātrdarbīgus platjoslu un telekomunikāciju tīklus; tādēļ prasa ātri pieņemt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (EESK), lai sasniegtu Eiropas stratēģisko mērķus; uzskata, ka ir būtiski modernizēt publiskā sektora iestādes, lai tās neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības un būtu spējīgas ieviest inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, lielos datus un lietu internetu vai mobilos pakalpojumus, piemēram, 5G, kas spēj apmierināt lietotāju vajadzības;

16.  uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) tehnisko uzbūves bloku atkārtota izmantošana visā publiskajā un privātajā sektorā ir būtiska digitālo pakalpojumu infrastruktūras darbībai; uzsver nepieciešamību garantēt ilgtermiņa ilgtspēju EISI tehniskajiem uzbūves blokiem, kā arī rezultātiem, kas iegūti no lielapjoma izmēģinājuma projektiem un ISA² pēc 2020. gada; uzsverWifi4EU iniciatīvas potenciālu veicināt vispārēju piekļuvi ātrdarbīgiem tīkliem; tāpēc aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izstrādāt ilgtermiņa pārvaldības struktūru vienotā digitālā tirgus mērķu sasniegšanai, par prioritāti izvirzot reaģēšanu uz iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām un pēc iespējas veicinot kopīgu standartu izmantošanu;

17.  norāda, ka tādu inovatīvu risinājumu, kas paredzēti intensīvas datplūsmas publisko pakalpojumu, piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu, izmantošanai, ieviešana joprojām ir lēna un sadrumstalota; atgādina, ka tādi pakalpojumi kā INSPIRE rada lielus datu apjomus, kuriem nepieciešama lielāka skaitļošanas jauda; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu” un uzskata, ka Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa lietotāju bāze būtu jāpaplašina, iekļaujot arī publisko sektoru;

18.  aicina Komisiju palielināt informētību par e–tiesiskuma portāla nozīmīgumu un tā izmantošanu un padarīt to par vienas pieturas aģentūru, kur iespējams piekļūt visai attiecīgajai juridiskai informācijai un tiesu iestādēm dažādās dalībvalstīs; tomēr norāda, ka ne visām procesā iesaistītajām pusēm ir vienlīdzīga piekļuve un nepieciešamās prasmes, lai izmantotu informācijas un sakaru tehnoloģijas, kas var nozīmēt, ka viņu iespējas vērsties tiesā ir ierobežotas; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu piekļuvi e–tiesiskuma portālam;

19.  atzinīgi vērtē e–CODEX ieviešanu, kas padara iespējamu tiešu saziņu starp iedzīvotājiem un tiesām visās dalībvalstīs un ir nozīmīgs solis sabiedrisko pakalpojumu pārrobežu pieejamības veicināšanā;

20.  izsaka atzinību par Padomes un Komisijas darbu, ieviešot Eiropas judikatūras identifikatoru (ECLI), kas ir ļoti noderīgs juridiskiem pētījumiem un tiesu dialogam, un atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ECLI meklētājprogramma, kura atvieglos piekļuvi juridiskai informācijai visā Savienībā;

21.  atkārtoti norāda uz nepieciešamību uzlabot pārvaldes darbinieku, kā arī visu iedzīvotāju un uzņēmēju digitālās prasmes, izstrādājot un atbalstot apmācības pasākumus valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai mazinātu digitālās atstumtības risku, un ieviešot specializētus mācību kursus par e–pārvaldes pakalpojumiem, kas paredzēti civildienesta ierēdņiem un politikas veidotājiem; uzsver, ka digitālās prasmes ir absolūts priekšnoteikums dalībai e-pārvaldē; mudina izstrādāt e-mācību programmas, kas tiktu atzītas Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmā (ECTS); uzskata, ka būtisks elements e-pārvaldes attīstībā ir pastāvīga izaugsme digitālo prasmju attīstīšanā; uzsver, ka ir nepieciešams pārvarēt un novērst digitālās plaisas starp ģeogrāfiskajiem apgabaliem, starp cilvēkiem ar atšķirīgu sociālekonomisko līmeni un starp paaudzēm; aicina dalībvalstis izskatīt e-pārvaldes rīcības plānā iekļautos ierosinājumus par to, kā uzlabot, jo īpaši jauniešu, saziņu ar administratīvajām struktūrām, ņemot vērā viņu saziņas paradumus citās dzīves jomās, un uzsver arī, ka izglītība digitālo prasmju jomā ir īpaši svarīga veciem cilvēkiem, kuriem bieži vien trūkst prasmju vai pārliecības, izmantojot elektroniskos pakalpojumus; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāveicina mūžizglītība un komunikācijas un izglītošanas kampaņas, tostarp veidojot mediju lietotprasmes apmācības tīklus, lai ES pilsoņi varētu pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā jaunie e–pārvaldes portāli un pakalpojumi;

22.  uzsver, ka ir nepieciešama iekļaujoša un divējāda tiešsaistes un bezsaistes pieeja, lai nepieļautu atstumtību, ņemot vērā pašreizējo digitālā analfabētisma līmeni un to, ka vairāk nekā 22 % Eiropas iedzīvotāju, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, saziņā ar publisko pārvaldi izvēlas neizmantot tiešsaites pakalpojumus; uzsver, ka šāda izvēle ir saistīta vairākiem cēloņi un šķēršļiem, kas jārisina vai jānovērš, piemēram, neinformētību, prasmju un/vai uzticēšanās trūkumu un kļūdainiem pieņēmumiem; uzskata, ka, lai nepieļautu digitālo atstumtību vai digitālās plaisas padziļināšanos, ir jānodrošina e-pārvaldes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte iedzīvotājiem, kas mīt lauku, kalnu un attālos apvidos;

23.  uzsver, ka digitalizēšanās var dot publiskajām iestādēm izmaksu ietaupījumus; apzinās, ka digitalizācija un citi izaicinājumi, ko rada modernizācija, bieži vien tiek risināti ierobežota budžeta apstākļos un ka jo īpaši reģionālajām un vietējām varas iestādēm turpmākajos gados joprojām būs jāveic milzīgs darbs, un ne tikai jāpieņem digitāli risinājumi, kuru pamatā ir atvērti standarti, kas samazinās uzturēšanas izmaksas un palielinās inovāciju, bet arī jāveicina publiskā un privātā sektora partnerības; uzsver, ka rentabilitāte būs vērojama tikai pēc kāda laika, jo ieguldījumi digitalizācijā palīdzēs samazināt administratīvās izmaksas nākotnē; uzsver, ka tajā pašā laikā nekur nepazūd nepieciešamība nodrošināt tiešsaistes un bezsaistes pieeju;

24.  norāda uz to, ka, apsverot atsevišķu administratīvo procedūru digitalizāciju, jāņem vērā iebildumi saistībā ar būtiskām sabiedrības interesēm;

Pārrobežu e-pārvalde visos administratīvajos līmeņos

25.  uzsver to, cik svarīgi ir izveidot ilgtspējīgu pārrobežu e-pārvaldes infrastruktūru, lai vienkāršotu piekļuvi četrām pamatbrīvībām un to izmantošanu;

26.  uzsver pārrobežu e-pārvaldes lielo nozīmi iedzīvotājiem viņu ikdienas dzīvē un uzsver labumus, ko dos sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās apmaiņas (EESSI) un Eiropas darbvietu mobilitātes portāla EURES turpmākā izstrāde, kā arī pārrobežu e-veselības pakalpojumi;

27.  atzinīgi vērtē Komisijas dažādās iniciatīvas izstrādāt pārrobežu digitālas zāļu receptes, jo īpaši saistībā ar sadarbspēju un standartizāciju; tomēr uzsver, ka šādu risinājumu ieviešana ir pārāk lēna, ņemot vērā, cik šie pakalpojumi ir vērtīgi un svarīgi ES iedzīvotājiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek ieviests atbilstīgs regulējums, lai veicinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un paātrinātu pārrobežu digitālo zāļu recepšu izstrādi, sākot ar datu aizsardzību, datu apmaiņas drošību un beidzot ar vajadzīgās digitālās infrastruktūras un pakalpojumu ieviešanu;

28.  lai atvieglotu un palielinātu darba devēju un darba meklētāju mobilitātes iespējas Eiropas Savienībā, prasa Komisijai vēl turpināt veidot Eiropas darbvietu mobilitātes portālu EURES un veicināt tā izmantošanu, panākot to ar ciešāku integrāciju un sadarbību starp publisko nodarbinātības dienestu sistēmām un portālu EURES;

29.  uzsver, ka e-veselība var būtiski uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinot pacientiem pieejamāku, rentablāku un efektīvāku veselības aprūpi;

30.  uzskata, ka, lai pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumi varētu darboties pilnā apjomā, ir jānovērš valodu radītie šķēršļi un publiskās pārvaldes iestādēm, jo īpaši pierobežu reģionos, būtu jādara sniegtā informācija un piedāvātie pakalpojumi pieejami ne tikai konkrētās dalībvalsts valodā, bet arī citās attiecīgās Eiropas valodās;

31.  uzsver, cik svarīgi ir apmainīties ar paraugpraksi, piemēriem un projektu pieredzi visos administrācijas līmeņos gan pašās dalībvalstīs, gan starp tām; atzīst, ka ES finansēti liela apjoma izmēģinājuma projekti, piemēram, eSENSE, eCODEX un TOOP būtiski palīdz uzlabot pārrobežu pakalpojumus Eiropā;

32.  uzskata, ka visaptverošai e-pārvaldes darbības uzraudzībai dalībvalstīs būtu jānodrošina, ka darbības metodoloģijā tiek pienācīgi ņemta vērā valstu specifiskā situācija; uzsver ieguvumus, ko politikas veidotājiem un sabiedrības viedoklim sniegtu uzticami darbības mērījumi dalībvalstīs;

33.  norāda, ka sadarbspēja un atvērti standarti ir būtiski ne tikai pārrobežu kontekstā, bet tie ir nepieciešami arī katrā dalībvalstī valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, vienlaikus ņemot vērā arī to, ka, pārsūtot informāciju, ir jānodrošina datu aizsardzība;

34.  aicina Komisiju un citas ES iestādes rādīt piemēru e-pārvaldes jomā un piedāvāt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārredzamu un lietotājdraudzīgu vārteju, kā arī pilncikla (end-to-end) digitālos pakalpojumus, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem ES finansējumam un publisko iepirkumu, un prasa Komisijai paātrināt centienus tulkot savas tīmekļvietnes ES oficiālajās valodās un izcelt labāko praksi;

Datu aizsardzība un drošība

35.  uzsver — lai nodrošinātu e-pārvaldes rīcības plāna 2016.–2020. gadam veiksmīgu īstenošanu, fundamentāli nozīmīga ir iedzīvotāju uzticēšanās personas datu aizsardzībai un norāda, ka publiskās pārvaldes iestādēm personas dati būtu jāapstrādā drošā veidā atbilstīgi Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (GDPR) un ES noteikumiem par privātumu;

36.  uzsver, ka e-veselības plāns būtu jāizskata arī e-pārvaldes rīcības plāna kontekstā, jo tas ir būtiska e-pārvaldes plāna daļa; uzskata, ka datu vākšana un pārsūtīšana būtu jāuzlabo un vajadzības gadījumā būtu jānodrošina iespēja datu pārrobežu pārsūtīšanai, jo tas uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu visiem ES iedzīvotājiem;

37.  tajā pašā laikā norāda, ka datu aizsardzību nevajadzētu uztvert kā šķērsli, bet drīzāk kā sākumpunktu novatorisku e-pārvaldes risinājumu izstrādei, un tādēļ uzsver nepieciešamību nodrošināt efektīvus norādījumus saistībā ar GDPR piemērošanu, kā arī pastāvīgu viedokļu apmaiņu ar ieinteresētajām personām;

38.  norāda, ka tikai 15 % Eiropas iedzīvotāju apgalvo, ka jūtas pilnīgi droši par to, ka pilnībā kontrolē savu personas datu izmantošanu; uzskata, ka ir svarīgi turpināt datu īpašumtiesību principa izpēti, un tic, ka turpmākos pasākumus var veidot, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Datu ekonomikas veidošana Eiropā” un citiem ar šo jautājumu saistītiem priekšlikumiem;

39.  mudina dalībvalstis ātri un pilnībā īstenot eIDAS regulu, jo e-paraksts, e-identifikācija un e-autentifikācija ir pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu izveides stūrakmeņi; uzsver, cik svarīgi ir mudināt iedzīvotājus, uzņēmumus un publiskās pārvaldes iestādes sākt izmantot paziņotās eID shēmas saskaņā ar eIDAS regulu; šajā sakarā uzsver, ka šo galveno veicinātājfaktoru pieņemšanai vajadzētu būt prioritātei gan privātajam, gan publiskajam sektoram, izstrādājot digitālos pakalpojumus; tāpēc aicina Komisiju rīkoties, lai atbalstītu un veicinātu publiskā un privātā sektora sadarbību pārrobežu un starpnozaru digitālās identifikācijas un parakstu izmantošanas jomā; atzinīgi vērtē arī ISA² programmu, kas aptver visas tās ES politikas jomas, kurām vajadzīga ES un valstu līmenī esošo sistēmu sadarbspēja;

40.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi pasākumi publisko iestāžu aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem, kā arī pasākumi, kas nodrošina to noturību šādu uzbrukumu gadījumā, un šādi pasākumi ir jāizstrādā; uzsver, ka šajā jomā ir nepieciešama Eiropas mēroga pieeja, jo īpaši ņemot vērā, ka principa „tikai vienreiz” īstenošana, kas ir daļa no e-pārvaldes rīcības plāna 2016.–2020. gadam, ir atkarīga no iedzīvotāju datu apmaiņas starp Eiropas pārvaldes struktūrām;

41.  uzsver, ka datu drošība ir jāņem vērā jau modernu un vienkārši izmantojamu lietotņu un efektīvu (integrēta drošība) administratīvo procesu izstrādes sākumposmā, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem gūt labumu no modernajam tehnoloģijām;

°

°  °

42.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

• [1]  OV C 258E , 7.9.2013., 64. lpp.
• [2]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.
• [3]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0089.

PASKAIDROJUMS

Referente atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iesniegto e-pārvaldes rīcības plānu, kurā izvirzīti vērienīgi turpmākajos gados sasniedzami mērķi. Pretēji rīcības plānam, kas tika izstrādāts laikposmam no 2011. gada līdz 2015. gadam, pašreizējie pasākumi ir iekļauti plašākā kontekstā un ir daļa no Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģijas. Šādi rīkojoties, Komisija atzīst, ka digitālie šķēršļi, ko rada digitālā vienotā tirgus sadrumstalotība, pastāv ne tikai privātajā, bet arī publiskajā sektorā.

Patiešām, visi sektori saskaras ar būtiskām problēmām, ko rada pāreja uz digitālo sabiedrību. Pārsteidzošs ir ne tikai šīs pārejas ātrums, bet arī pieejamie vai drīzumā sagaidāmie tehnoloģiskie līdzekļi, kas, šķiet, piedāvā neapjaustas iespējas. Publiskajai pārvaldei ir jābūt gatavai aktīvi piedalīties šajā pārejas procesā un padarīt savus pakalpojumus atbilstīgus nākotnes prasībām.

Publiskās pārvaldes digitalizēšanās

Ir jānodrošina, ka publiskā pārvalde var pilnībā izmantot digitalizācijas piedāvātās iespējas. Šādas iespējas ir saistītas gan ar iekšējo, gan ārējo pārvaldes darba plūsmu, jo darbinieki sagaida, ka varēs strādāt, bet iedzīvotāji un uzņēmumi sagaida, ka varēs piedalīties modernā digitālā vidē.

Publiskajai pārvaldei jābūt atvērtai, efektīvai un iekļaujošai un neatkarīgi no robežām spējīgai sniegt personalizētus, ērti lietojamus pilncikla (end-to-end) digitālos publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Priekšnosacījums tam ir, ka publiskie pakalpojumi ir jāsniedz digitāli, kur tas vien ir iespējams (digitāli pēc noklusējuma). Tajā pat laikā nevajadzētu pieprasīt iedzīvotājiem un uzņēmumiem iesniegt identisku informāciju vairākas reizes („tikai vienreiz” princips). Atkārtota identiskas informācijas sniegšana ne tikai radītu papildu šķēršļus visām iesaistītajam pusēm, bet arī liecinātu, ka publiskā pārvalde nepilnīgi izmanto digitālo risinājumu potenciālu un tādējādi nevajadzīgi pavairo iekšējos procesus.

Taču turpmākās stratēģijās ir saistītas ne tikai ar datu sniegšanu, bet arī ar to pieejamību. No Savienības viedokļa raugoties, tas pirmām kārtām un galvenokārt attiecas uz informāciju, kas saistīta ar vienoto tirgu, kā to pareizi norādīja Komisija. Vienotās digitālās vārtejas izveidošana noteikti veicinātu iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi informācijai.

Savienība jau ir sasniegusi citus ar pieejamību saistītus pagrieziena punktus: ar jauno direktīvu par tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu pieejamību[1] ES likumdevēji ir pastiprinājuši tiešsaistes publisko pakalpojumu pieejamību. Dalībvalstu pienākums tagad ir padarīt tīmekļa vietnes lietotājdraudzīgākas ne tikai personām ar invaliditāti, bet kopumā visiem lietotājiem.

Šajā sakarībā jānorāda, ka šobrīd vairāk nekā 83 % Eiropas mājsaimniecību ir piekļuve internetam, un turpinās tendence aizvien vairāk izmantot mobilās ierīces. Tajā pašā laikā tikai viena trešdaļa no publiskajām tīmekļa vietnēm ir piemērota skatīšanai arī mobilajos telefonos. Šī diagnoze ļauj secināt, ka pastāv nozīmīgs potenciāls mobilo e-pārvaldes pakalpojumu risinājumu palielināšanai.

Lietotāji var gūt labumu arī no atklātajiem datiem. Gan publiskos, gan privātos datus var uzskatīt par 21. gadsimta jaunajiem resursiem. Ir svarīgi, lai atklāto datu stratēģijas dotu iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju brīvi izmantot publiskā sektora informāciju. Ļaujot brīvi izmantot šādus datus, tiktu atbalstīti inovatīvi risinājumi, uzlabota efektivitāte un pārredzamība, turklāt arī atbalstīta pāreja uz patiesu zināšanu sabiedrību. Dažas dalībvalstis, piemēram, Igaunija ar tā atklāto datu portālu (opendata.riik.ee), ir panākušas lielāku progresu nekā citas. Vēl viens piemērs ir Vācija, kur federālā valdība pašlaik īsteno izmēģinājuma projektu govdata.de. Dalībvalstis ir aicinātas pēc iespējas apmainīties ar attiecīgo informāciju, lai šajā jomā panāktu virzītu uz priekšu.

Pieejamība ir priekšnosacījums līdzdalībai sabiedrības nostājas veidošanā. E-līdzdalība ļauj iedzīvotājiem viegli un aktīvi iesaistīties politikas veidošanā, un dalībvalstīm būtu vairāk jāizmanto e-apspriedes, e-informācija un e-lēmumpieņemšana.

Komisija pamatoti paziņo par turpmāku atbalstu dalībvalstīm, kas strādā pie pārejas uz pilnīgu e-iepirkuma izmantošanu, tostarp pie e-rēķinu standartiem, e-iesniegšanas un e-paziņošanas. Noteiktais grafiks ir vērienīgs (2018. gads — elektroniskie piedāvājumi, 2019. gads — e-rēķinu pieņemšana), taču to var īstenot tikai tad, ja Komisija un dalībvalstis cieši sadarbosies turpmāko divu gadu laikā.

Gan valsts, gan privāto pārveides procesu ietekmē pārāk augstais analfabētisma līmenis Eiropā[2] un daļas iedzīvotāju, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku, nevēlēšanās izmantot tiešsaistes pakalpojumus, sazinoties ar valsts pārvaldes iestādēm. Tomēr publiskajam sektoram lielākā mērā nekā privātajam sektoram svarīgs ir princips “Nevienu iedzīvotāju nedrīkst atstāt novārtā”. Tādēļ referente uzskata, ka ir nepieciešams apvienot tiešsaistes un bezsaistes iniciatīvas, piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem un novēršot dažādu sabiedrības grupu atstumšanu.

Veiksmīga pāreja uz digitālo nākotni ir jāatbalsta, izmantojot modernus standartus, kas ne tikai nodrošina paredzamu un stabilu ieguldījumu sistēmu, bet arī veicina preču un pakalpojumu kvalitātes, drošuma, pārredzamības un sadarbspējas uzlabošanu. IMCO komiteja šobrīd strādā pie patstāvīgā ziņojuma[3], atbildot uz Komisijas paziņojumu “Eiropas standarti XXI gadsimtam”[4]. Tikpat svarīgas ir arī citas iniciatīvas, ko Komisija jau ir uzsākusi vai arī vēl uzsāks, tostarp Komisijas iecere pārskatīt Eiropas sadarbspējas satvaru.

Bez pienācīgas savienojamības pastāv risks, ka e-pārvaldes risinājumi var palikt nepamanīti. Līdztekus citiem pasākumiem, piemēram, 5G tīkla pārklājuma paplašināšanai u.c., izšķiroša nozīme piekļuves digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, jo īpaši lauku apvidos, izveidošanai ir platjoslas izplatībai. Bez pienācīga Eiropas Komisijas un dalībvalstu sniegta publiskā finansējuma platjoslas plaša ieviešana nebūs iespējama. Tāpēc ir svarīgi, lai šos ieguldījumus atbalstītu ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu vai citām piemērotām ES programmām.

Vairāk līdzekļu ir vajadzīgs arī, lai pienācīgi apmācītu administratīvos darbiniekus, iedzīvotājus un uzņēmumus. Turklāt būs nepieciešams Savienības un dalībvalstu līmeņa līdzfinansējums, lai izstrādātu vērienīgas apmācības programmas, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt digitālās atstumtības risku.

Tomēr par spīti visam šim optimismam, referente atzīst, ka digitalizācijai ir robežas. Attiecībā uz lielāko daļu publisko pakalpojumu digitalizācijai patiešām ir potenciāls uzlabot to kvalitāti un efektivitāti. Tomēr dažu pakalpojumu sniegšanai vēl joprojām būs nepieciešams īpaši apmācīts personāls un tie būs jāsniedz darba vietā. Piemēram, modernas tehnoloģijas, protams, var atvieglot sabiedrībai uzraudzīt ekonomiku saistībā ar finanšu tirgu regulēšanu. Tomēr efektivitātes pieaugumam ir ierobežojumi, ja runājam par higiēnas standartu pārbaudi restorānos, kur vēl joprojām ir nepieciešamas pārbaudes uz vietas.

Tādējādi modernizācijas pasākumus nedrīkst īstenot, par pamatu ņemot tikai informācijas tehnoloģiju risinājumus vai uzņēmējdarbības apsvērumus, bet gan to, ka valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina efektīvi, iedarbīgi un iedzīvotājiem draudzīgi pakalpojumi, ko sniedz labi apmācīti darbinieki, kuri arī turpmāk būs pieejami reģistratūrās, lai atbildētu uz iedzīvotāju pieprasījumiem.

Pārrobežu e-pārvalde visos administratīvajos līmeņos

Digitalizācija ir skārusi visas dalībvalstīs un Savienību, kā arī visus administratīvajos līmeņus. Šis pārejas process būtu jāvada tieši Eiropas Savienības pārvaldei, rādot labu piemēru. Kā vienkāršu piemēru varētu minēt — daudzi iedzīvotāji sūdzas, ka Komisijas tīmekļa vietnēs ne vienmēr ir viegli atrast attiecīgo informāciju. Atklāta un pārredzama piekļuve informācijai ir svarīga ne tikai tāpēc, lai veicinātu Eiropas integrāciju, bet tā arī veido daļu no mūsdienu administrācijas uz pakalpojumiem vērstā domāšanas veida.

Šis impulss ir jāizmanto, lai publiskās pārvaldes digitalizācijas procesā uzlabotu arī pārrobežu pakalpojumus. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai iedzīvinātu iekšējā tirgus četras pamatbrīvības (piemēram, atbalstot iedzīvotāju un uzņēmumu mobilitāti un uzlabojot to). Arī attiecībā uz publisko sektoru mums ir jāatzīst, ka: iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā sagaida, ka citās dalībvalstīs, kas nav to rezidences valsts vai kur tie nav reģistrēti, varēs izmantot digitālo tehnoloģiju priekšrocības. Tāpēc ir ļoti svarīgi arī turpmāk attīstīt sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI), Eiropas darbvietu mobilitātes portālu EURES, kā arī pārrobežu e-veselības pakalpojumus.

Jo īpaši pierobežas reģionos, kur kļūst redzama valodu barjeras lielā nozīme. Mēs nedrīkstam tikai aicināt iedzīvotājus uzlabot savas valodu prasmes, bet mums pašiem ir jārāda piemērs un, kur vien iespējams, jāpiedāvā pakalpojumi vienā vai vairākās papildu valodās, kas nav rezidences valsts vai tās valsts, kur viņi ir reģistrēti, valoda, ja pēc šādas(-ām) valodas(-ām) pastāv reāls pieprasījums.

Datu aizsardzība un drošība

Datu aizsardzība un drošība ir ļoti nozīmīga joma, kur publiskā pārvalde var rādīt piemēru, demonstrējot privātajam sektoram, kā ievērot šādus pamatprincipus, kad tiek izstrādāta jauna tehnoloģiskā arhitektūra.

Datu aizsardzība ir viena no pamattiesībām, un Savienība tikai nesen ir atjauninājusi savus tiesību aktus ar jaunu regulu par datu aizsardzību (Vispārīgā datu aizsardzības regula), kas būs piemērojama no 2018. gada maija.[5] Komisija nesen arī nāca klajā ar dokumentu par e-privātuma direktīvas un ES datu aizsardzību noteikumu saskaņošanu, izmantojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kad datus apstrādā ES iestādes[6], un publiskoja priekšlikumu regulai par privātas dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektroniskajos sakaros (regula par privātumu un elektronisko saziņu)[7]. Ar jauno tiesību aktu kopumu Savienības rāda paraugu attiecībā uz personas datu drošu apstrādi. Tomēr valsts pārvaldes iestādēm, jo īpaši vietējā līmenī, būs vajadzīgas būtiskas norādes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu. Šādas norādes būtu jāsniedz gan ES, gan dalībvalstu līmenī, un tās vajadzības gadījumā būtu jāatjaunina. Tieši viedokļu apmaiņa ar ieinteresētajām personām dos svarīgu ieskatu, kā panākt pareizo līdzsvaru starp pamattiesību ievērošanu un datu aizsardzību, un palīdzēs izstrādāt novatoriskus e-pārvaldes risinājumus.

Šādos risinājumos būtu jāņem vērā arī jautājums par datu īpašumtiesībām. Atbilstīgas apspriedes, jo īpaši attiecībā uz privāto sektoru, ir tika sākušās pēc tam, kad Komisijas nāca klajā ar paziņojumu “Veidot Eiropas datu ekonomiku”[8]. Šajā paziņojumā paredzētajiem pasākumiem attiecībā uz datu īpašumtiesībām un citiem pasākumiem, piemēram, saistībā ar piekļuvi datiem un to pārraidīšanu, būs arī liela nozīme, veidojot publiskajai pārvaldei piemērotu politikas satvaru. Pievienotajā dienestu darba dokumentā ir sniegta sīkāka informācija par to, kā šo jautājumu varētu risināt turpmāk[9].

Modernu e-pārvaldes stratēģiju divi papildu pīlāri ir drošība un uzticēšanās. Visām ierosmēm jābalstās uz drošības pasākumiem, kuri savukārt veicinās iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos, jo tās ir nepieciešamas, lai pieņemtu publiskās pārvaldes sniegtos digitālos piedāvājumus un piemērotu tos. Attiecībā uz drošību Savienības pasākumi jau ir iesniegti, lai tos uzsāktu. Piemēram, eIDAS regulā jau ir paredzēta normatīvā vide valsts iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai tie varētu veikt drošus elektroniskos darījumus, izmantojot elektroniskās identifikācijas sistēmas. E-paraksts, e-identifikācija un e-autentifikācija ir svarīgi uzticamības pakalpojumi, kas publiskās pārvaldes iestādēm turpmāk būs jāizmanto.

Visbeidzot, jebkurā digitalizācijas stratēģijā, tostarp e-pārvaldē, vienam no principiem ir jābūt integrētās drošības principam. Diemžēl tieši dalībvalstis bloķēja publiskās pārvaldes iekļaušanu t. s. Kiberdrošības direktīvā[10]. Vēl Komisija savā 2016. gada paziņojumā par to, kā nostiprināt Eiropas Kiberizturētspējas sistēmu un sekmēt konkurētspējīgu un inovatīvu kiberdrošības nozari” (COM(2016)0410, 5.7.2016), noteica politikas principus attiecībā uz kiberdrošību, kuros integrētās drošības princips tika veicināts attiecībā uz visiem svarīgākajiem ieguldījumiem infrastruktūrā. Tagad ir pienācis laiks nodrošināt, ka integrētās drošības princips ir jāievēro visu ar e-pārvaldi saistītu iniciatīvu izstrādes posmā.

• [1]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pieejamību, OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.
• [2]  Skatīt, piemēram, ES Augsta līmeņa grupas rakstpratības jautājumos ziņojums, 2012. gada septembris.
• [3]  2016/2274(INI) Eiropas standarti: Regulas (ES) Nr. 1025/2012 īstenošana.
• [4]  COM (2016)0358, 16.2016.
• [5]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK, OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
• [6]  Komisijas priekšlikumu regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/ES.
• [7]  Komisijas 2017. gada 10. janvāra priekšlikums regulai par privātas dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektroniskajos sakaros, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (regula par privātumu un elektronisko saziņu) (COM(2017)0010 final), 2017/0003(COD).
• [8]  Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojums “Veidot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017)0009),
• [9]  Komisijas dienestu darba dokuments par datu brīvu plūsmu un jaunām problēmām Eiropas datu ekonomikā, kas pievienots paziņojumam “Veidot Eiropas datu ekonomiku” (SWD(2017)0002 final).
• [10]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS (28.2.2017)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par ES e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam
(2016/2273(INI))

Atzinuma sagatavotāja (*): Angelika Mlinar

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka e-pārvaldes attīstība ir būtisks digitālā vienotā tirgus elements; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam”; atbalsta rīcības plāna pamatā esošos principus, kas valstu pārvaldes iestādes padarīs konsekventākas, iekļaujošākas, uzticamākas, efektīvākas un pārredzamākas, sniedzot atklātus, savstarpēji savienotus un lietotājorientētus digitālos pakalpojumus, tādējādi palielinot iespējas pilsoņiem; atzinīgi vērtē to, ka administratīvais slogs un izmaksas samazināsies, pieņemot vienreizējas iesniegšanas principu; atgādina, ka vienreizējas iesniegšanas principa īstenošana varētu radīt ikgadēju neto ietaupījumu ES līmenī EUR 5 miljardu apmērā gadā; atzinīgi vērtē vienreizējas iesniegšanas principa projekta (TOOP) uzsākšanu šī principa īstenošanai pārrobežu kontekstā un aicina Komisiju iesaistīt pierobežas reģionu vietējās iestādes šajā projektā;

2.  uzsver, ka iekļaujoši un pieejami digitāli publiskie pakalpojumi ir būtisks faktors, kas palīdz izstrādāt un īstenot politikas pasākumus, lai veicinātu konkurētspēju, izaugsmi un darbvietas; uzsver, ka digitālo tehnoloģiju potenciāls būtu jāizmanto, lai panāktu rezultatīvāku un efektīvāku publiskā sektora darbību, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un vairāk izmantojot līdzdalības instrumentus un digitālo platformu gadījumā pieejamo efektīvo atgriezenisko saiti, lai e-pārvalde atbilstu attīstībā esošas sabiedrības mērķiem; norāda, ka digitālā attīstība var cita starpā samazināt maksājumu kavēšanos piegādātājiem, uzlabot nodokļu iekasēšanas un veselības aprūpes sistēmas un palielināt tiesu sistēmas efektivitāti, piemēram, izveidojot saikni starp uzņēmējdarbības reģistriem un maksātnespējas reģistriem; aicina Komisiju sniegt atbalstu rūpnieciskiem pētījumiem ar mērķi izstrādāt produktus, pakalpojumus un procesus, kas vēl nav pieejami tirgū un kas var sniegt inovatīvus risinājumus darbības un funkcionalitātes vajadzībām publiskajā sektorā;

3.  mudina Komisiju mazināt ar pārrobežu e-komerciju saistīto slogu, kas izriet no atšķirīgiem PVN režīmiem, izmantojot mini vienas pieturas aģentūras (MOSS) sniegto pieredzi, lai nodrošinātu noteikumu labāku ievērošanu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem;

4.  uzsver to, cik svarīgi ir palielināt pilsoņu informētību par pieejamiem e-pārvaldes instrumentiem un pakalpojumiem; uzskata, ka, lai nepieļautu digitālo atstumtību vai digitālās plaisas padziļināšanos, ir jānodrošina e-pārvaldes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte pilsoņiem, kas dzīvo lauku, kalnu un attālos apvidos; prasa veicināt iekļaujošu pieeju, izstrādājot e-pārvaldes rīcības plānu attiecībā uz veciem cilvēkiem, mazaizsargātām grupām un tiem, kam ir ierobežotas prasmes vai tādi traucējumi, kuri ierobežo iespējas izmantot vispārēji pieejamas sistēmas vai saskarnes; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot globālu un visaptverošu pieeju e-pārvaldei, nodrošinot netraucētu koordināciju starp tiešsaistes un bezsaistes administratīvajiem pakalpojumiem;

5.  uzsver, ka pilsoņiem, kuriem nav digitālo prasmju vai instrumentu, vajadzētu būt piekļuvei visiem publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot standarta formas un metodes, tostarp personīgu ierašanos publiskajās iestādēs;

6.  uzsver, cik svarīgs ir ES e-pārvaldes rīcības plāns pārrobežu reģioniem, lai atvieglotu ikdienas dzīvi pilsoņiem un MVU, kas pieraduši strādāt pāri robežām;

7.  prasa ātri izveidot sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu, lai stiprinātu aizsardzību un uzraudzību attiecībā uz mobilo pilsoņu sociālā nodrošinājuma tiesībām;

8.  uzsver, ka nepieciešama droša piekļuve datiem un datu apmaiņa; uzsver, ka e-pārvaldes pakalpojumi būtu jāizstrādā tā, lai garantētu informācijas drošību un personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem; nepieciešamības gadījumā būtu jāizstrādā jaunas un inovatīvas tehnoloģijas, lai nodrošinātu, ka kiberdrošība ir paredzēta šo pakalpojumu izstrādē; norāda, ka šo nosacījumu izpilde stiprinās uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem un to izmantošanu;

9.  uzsver, ka, lai e-pārvaldes pakalpojumi varētu darboties, ir būtiski pilnībā nodrošināt drošu, adekvātu, noturīgu, uzticamu un efektīvu infrastruktūru, piemēram, īpaši ātrdarbīga platjoslu un telekomunikāciju tīklus; tādēļ prasa ātri pieņemt EESK, lai sasniegtu Eiropas stratēģisko mērķus; uzskata, ka ir būtiski modernizēt publiskās iestādes, lai neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības un būtu pietiekamas spējas ieviest inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, lielos datus un lietu internetu vai mobilos pakalpojumus, piemēram, 5G, kas spēj apmierināt lietotāju vajadzības;

10.  atzinīgi vērtē dinamisko un elastīgo pieeju rīcības plānā; aicina valdi pastāvīgi noteikt konkrētus, reālus un izmērāmus mērķus, pamatojoties uz darbības rādītājiem, lai sekmētu inovāciju, un uzraudzīt to izpildi un ziņot par panākto progresu; uzskata, ka e-pārvaldes sniegtie ieguvumi būs vēl lielāki, ja pēc iespējas vairāk tiks izplatīta informācija par pakalpojumu efektivitāti, palielinot sabiedrības uzticību tās izmantošanai;

11.  uzsver, cik svarīgi ir attīstīt drošus, uzticamus un sadarbspējīgus pārrobežu publiskos pakalpojumus, nepieļaut turpmāku sadrumstalotību un atbalstīt mobilitāti vienotajā tirgū, pilnībā ieviešot galvenos veicinošos faktorus, piemēram, ļoti drošu eID un e-parakstus; norāda, ka joprojām trūkst dažādu publisko pakalpojumu sadarbspējas starp dalībvalstīm ES, valstu un vietējā līmenī;; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas sadarbspējas stratēģiju un satvaru, iesaka atbalstīt labāko praksi, piemēram, atvērto standartu un atklātā pirmkoda programmatūras izmantošanu, un aicina ātri īstenot Regulu (ES) Nr. 910/2014 (eIDAS); it īpaši aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un privāto sektoru nolūkā attīstīt pārrobežu un pilncikla digitālos pakalpojumus, pamatojoties uz paziņoto eID un digitālo parakstu, lai nodrošinātu gan digitālo pakalpojumu, gan digitālās identitātes ieviešanu līdz laikam, kad tiks pilnībā īstenota eIDAS regula;

12.  atzinīgi vērtē ISA² programmu, kas aptver visas ES politikas jomas, kurās nepieciešama ES un valsts līmenī strādājošu sistēmu sadarbspēja, un šajā nolūkā dos iespēju nodrošināt Eiropas mēroga e-pakalpojumus pilsoņiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm;

13.  uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) tehnisko uzbūves bloku atkārtota izmantošana visā publiskajā un privātajā sektorā ir būtiska digitālo pakalpojumu infrastruktūras darbībai; uzsver nepieciešamību garantēt ilgtermiņa ilgtspēju EISI tehniskajiem uzbūves blokiem, kā arī rezultātiem, kas iegūti no lielapjoma izmēģinājuma projektiem un ISA² pēc 2020. gada; uzsver potenciālu, kas ir Wifi4EU iniciatīvai attiecībā uz to, lai veicinātu vispārēju piekļuvi ātrdarbīgiem tīkliem; tāpēc aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izstrādāt ilgtermiņa pārvaldības struktūru vienotā digitālā tirgus mērķu sasniegšanai, par prioritāti izvirzot reaģēšanu uz pilsoņu un uzņēmumu vajadzībām un pēc iespējas veicinot kopīgu standartu izmantošanu;

14.  atgādina, ka valsts pārvaldē pēc iespējas vairāk un pēc noklusējuma vajadzētu būt atvērtajiem datiem, jo īpaši, ja ģenerēto datu apjoms ir ļoti liels, piemēram, INSPIRE programmas gadījumā; uzsver, ka ir svarīgi datus un pakalpojumus padarīt droši pieejamus atkalizmantošanai trešajām personām un uzglabāt tos, vienlaikus ievērojot ES un dalībvalstu tiesisko regulējumu; uzsver svarīgo lomu, kas var būt publiskajām un privātajām partnerībām un privātajam sektoram jaunu un inovatīvu pakalpojumu un risinājumu izstrādē;

15.  norāda, ka inovatīvu risinājumu ieviešanu intensīvas datplūsmas publiskajiem pakalpojumiem, piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana, joprojām ir lēna un sadrumstalota; atgādina, ka tādi pakalpojumi kā, piemēram, INSPIRE, rada lielus datu apjomus, kur nepieciešama lielāka skaitļošanas jauda; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu” un uzskata, ka Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa lietotāju bāze būtu jāpaplašina, iekļaujot arī publisko sektoru;

16.  uzsver, ka publisko datu atklātība un iespēja brīvi izmantot šos datus ir pamats mūsdienīgai e-pārvaldei un palīdz attīstīt un stiprināt atvērtu sabiedrību;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt apmācības politiku, kas ierēdņiem ļautu apgūt nepieciešamās e-prasmes, un īstenot informācijas kampaņas pilsoņiem un uzņēmumiem par jaunu e-pakalpojumu izmantošanu un pieejamību;

18.  uzskata, ka Komisijai var būt vadoša loma atvērtākas un iekļaujošas e-pārvaldības pieejas veidošanā, par pamatu ņemot pilsoņus un viņu vajadzības; tādēļ prasa Komisijai paātrināt savus centienus, rādot piemēru, it sevišķi tulkojot savas tīmekļvietnes ES valodās un izceļot labāko praksi, pilnībā atzīstot paziņoto eID un digitālos parakstus atbilstīgi eIDAS regulai, īstenojot “digitāls pēc noklusējuma” procedūras, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem ES finansējumam un publiskajam iepirkumam, un citām Eiropas iestādēm ātri sekot šim paraugam; uzskata, ka EISI uzbūves bloku noteikumu pieņemšana Komisijā varētu sekmēt uzticēšanos un kultūras pārorientēšanos uz digitālu publisko pakalpojumu ieviešanu.

19.  uzskata, ka būtisks elements e-pārvaldes attīstībā ir pastāvīga izaugsme digitālo prasmju attīstībā, kas vairo pieprasījumu pēc dažādu veidu digitālajiem pakalpojumiem;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt plašāku ietekmi un e-pārvaldes risinājumu izplatīšanu privātajā sektorā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.2.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	43 1 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nicolas Bay, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Hans-Olaf Henkel, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Olle Ludvigsson, Notis Marias, Anne Sander, Maria Spyraki

JuridiskāS komitejAS ATZINUMS (2.3.2017)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par ES e–pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam
(2016/2273(INI))

Atzinuma sagatavotājs (*): Pavel Svoboda

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā ES e–tiesiskuma portāls ir būtisks instruments, lai piekļūtu informācijai un tiesu iestādēm, un ir nozīmīgs pasākums ES publiskās administrācijas modernizācijas sasniegšanā;

B.  tā kā ar labāku piekļuvi informācijai un plašāku uzlabotu digitālo rīku izmantošanu, lai risinātu ar uzņēmējdarbības tiesībām saistītās formalitātes visā uzņēmumu dzīves ciklā, būtu jāpalielina juridiskā noteiktība un jāsamazina uzņēmumu izmaksas;

C.  tā kā turpinās centieni savstarpēji savienot elektroniskos uzņēmējdarbības un maksātnespējas reģistrus visā Savienībā, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību iekšējā tirgū;

D.  tā kā vienota piekļuve šiem reģistriem e–tiesiskuma portālā vēl nav iespējama, jo atšķiras dalībvalstu izmantotie tehniskie standarti; tā kā nepieciešami centieni, lai panāktu novērtējamus, sadarbspējīgus, ērti lietojamus e–pārvaldes rīkus, kas pieejami plašākai sabiedrībai ES; tā kā datu drošības un aizsardzības līmenis datu apstrādē ir pamatnosacījums e–tiesiskuma lietošanai, ņemot vērā tiesu iestāžu darbā ietverto datu raksturu;

E.  tā kā tiek īstenoti centieni, lai uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu administrācijām, vienkāršojot un digitalizējot noteiktus administratīvus pakalpojumus;

F.  tā kā atvērtu standartu izmantošana ir būtiska, lai ļautu ES pilsoņiem piedalīties valdības platformās un lai nespiestu pilsoņus izmantot piegādātāju programmas nolūkā sazināties ar savām valdībām;

G.  tā kā galvenajām digitālajām pamattehnoloģijām būtu jāatbalsta visi centieni modernizēt un racionalizēt sabiedriskos pakalpojumus, lai nodrošinātu ātrus un augstas kvalitātes pakalpojumus iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanai un radītu pārrobežu publiskās administratīvās struktūras, tādējādi palīdzot palielināt konkurētspēju un padarot ES par pievilcīgāku vietu, kur veikt ieguldījumus un dzīvot;

H.  tā kā tiek īstenoti centieni, lai atbalstītu dalībvalstu publiskās pārvaldes sistēmas, tām pilnībā pārejot uz e–iepirkumu, un līgumu reģistru un sadarbspējīgu e–parakstu izmantošanu,

1.  aicina Komisiju palielināt informētību par e–tiesiskuma portāla nozīmīgumu un tā izmantošanu un padarīt to par vienas pieturas aģentūru visai attiecīgajai juridiskai informācijai un piekļuvei tiesu iestādēm dažādās dalībvalstīs; tomēr norāda, ka ne visām procesā iesaistītajām pusēm ir vienlīdzīga piekļuve un nepieciešamās prasmes, lai izmantotu informācijas un sakaru tehnoloģijas, kas var nozīmēt, ka viņu iespējas vērsties tiesā ir ierobežotas; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu piekļuvi e–tiesiskuma portālam;

2.  aicina Komisiju veicināt un turpināt attīstīt e–tiesiskuma portālu un digitālās tehnoloģijas izmantošanu uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī publisko sektoru kopumā, lai paātrinātu elektroniskās identifikācijas (e–ID), tostarp mobilās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (e–paraksta un citu eIDAS[1] pakalpojumu, tīmekļa vietņu autentifikācijas un elektroniski reģistrētu piegādes pakalpojumu) pārrobežu un starpnozaru izmantošanu;

3.  uzsver nepieciešamību saglabāt cilvēcisko aspektu, ja pakalpojumi tiek modernizēti elektroniskā formātā, lai iedzīvotājiem dotu iespēju gūt labumu no individuālas konsultācijas un risinājumiem;

4.  atzinīgi vērtē e–CODEX ieviešanu, nodrošinot tiešu saziņu starp iedzīvotājiem un tiesām visās dalībvalstīs, kas ir nozīmīgs solis, lai veicinātu pārrobežu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem; turklāt aicina ES līmenī izveidot savstarpēji saistītas datubāzes, lai vēl vairāk vienkāršotu juridisko iestāžu sadarbspēju ES; tomēr atgādina, ka dokumentu un identitātes drošība, kā arī tīkla drošība joprojām rada lielas bažas; atgādina, ka ir svarīgi ievērot personas datu aizsardzību un principus, kas ietverti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, piemēram, tiesību uz privātuma neaizskaramību, īstenojot šādus digitālus pakalpojumus;

5.  izsaka atzinību par Padomes un Komisijas darbu, ieviešot Eiropas judikatūras identifikatoru (ECLI), kas ir ļoti noderīgs juridiskiem pētījumiem un tiesu dialogam, un atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ECLI meklētājprogramma, kura atvieglos piekļuvi juridiskai informācijai visā Savienībā;

6.  aicina Komisiju apsvērt papildu veidus, kā turpmāk veicināt digitālos risinājumus formalitāšu kārtošanai visā uzņēmuma dzīves ciklā, uzņēmējsabiedrību dokumentu elektronisku iesniegšanu un pārrobežu un citas informācijas sniegšanu uzņēmējdarbības reģistriem; norāda, ka šajā jomā tiesību akti varētu būt vienīgais veids, kā izveidot atbilstīgu tiesisko regulējumu ES mēroga digitāliem risinājumiem;

7.  uzsver, ka e–pārvalde ir īpaši svarīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru nodarbināto skaits un pieejamie līdzekļi ir ierobežoti;

8.  aicina veikt koordinēšanu ES mērogā, iegādājoties un īstenojot e–pārvaldes risinājumus, lai vēl vairāk atvieglotu datu apmaiņu;

9.  uzskata, ka sekmīgai rīcības plāna īstenošanai ir vajadzīgi skaidri termiņi, kā arī konkrēti pasākumi, kas paredzēti, lai mazinātu birokrātiju;

10.  uzskata — lai nodrošinātu savlaicīgu Eiropas mēroga rīcības plāna īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāievieš specializēti mācību kursi par e–pārvaldes pakalpojumiem, kas paredzēti civildienesta ierēdņiem un politikas veidotājiem;

11.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāveicina saziņas un izglītošanas kampaņas, lai ES pilsoņi varētu pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā jaunie e–pārvaldes portāli un pakalpojumi;

12.  aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm ieviest automatizētus un centralizētus mehānismus, kas atvieglo jebkuru fizisku vai juridisku personu savlaicīgu identificēšanu, kuru īpašumā vai kontrolē ir zemes un ēkas to teritorijā, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai; uzskata, ka šai informācijai valsts līmenī vajadzētu būt tieši pieejamai finanšu izlūkošanas vienībām (FIU) un kompetentajām iestādēm, un ar centralizētu mehānismu starpniecību tai vajadzētu būt pieejamai citu valstu FIU un to varētu sameklēt FIU citās dalībvalstīs;

13.  uzskata, ka būtu jāpastiprina darbs, lai elektroniski savienotu dalībvalstu uzņēmējdarbības un maksātnespējas reģistrus, un uzsver, cik svarīga šī savienošana ir iekšējam tirgum; uzsver, ka jebkurai informācijai, kas jāsniedz, būtu jāatbilst Eiropas kopējam paraugam vai sistēmai;

14.  mudina publiskā sektora datu un pakalpojumu atvēršanu, lai veicinātu jaunas iespējas palielināt zināšanu ieguvi, izaugsmi un nodarbinātību; aicina Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot valsts digitālos risinājumus, veicināt atvērtus standartus;

15.  aicina Komisiju uzsākt un īstenot pasākumu kopumu, kas dos uzņēmumiem iespēju elektroniski piedalīties publiskā iepirkuma līgumu izsolēs visā ES, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstu elektronisko publiskā iepirkuma sistēmu, Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta, e–Certis un e–rēķinu izstrādei;

16.  šajā sakarībā uzskata — ir būtiski, ka Komisija un dalībvalstis sadarbojas IKT iepirkuma standartu Eiropas kataloga prototipa izstrādē, lai veicinātu savstarpēju izmantojamību digitālo risinājumu gūšanā, mudinot atsaukšanos uz kopējiem IKT publiskā iepirkuma standartu kopumiem un profiliem;

17.  aicina Komisiju, pārbaudot esošo iekšējā tirgus tiesību aktu normatīvo atbilstību (REFIT), lielāku uzmanību pievērst sadarbspējai un iespējamām digitālo tehnoloģiju efektīvas izmantošanas priekšrocībām, kad tā pārskata spēkā esošo iekšējo tirgu reglamentējošo tiesību aktu kopumu un sagatavo jaunus priekšlikumus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.2.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 2 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Laura Ferrara, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Buda, Evelyne Gebhardt, Virginie Rozière, Tiemo Wölken
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pál Csáky

• [1]  Standartu kopums elektroniskajai identifikācijai un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai Eiropas iekšējā tirgū. Šis kopums ir noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	25.4.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 2 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Morten Løkkegaard, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Marcus Pretzell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Antanas Guoga, Franz Obermayr, Ulrike Trebesius, Sabine Verheyen
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	David Coburn, Pál Csáky, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32	+
ALDE	Dita Charanzová, Morten Løkkegaard, Jasenko Selimovic
ECR	Daniel Dalton, Ulrike Trebesius, Anneleen Van Bossuyt
EFDD	Marco Zullo
PPE	Pascal Arimont, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Pál Csáky, Andor Deli, Antanas Guoga, Dieter-Lebrecht Koch, Eva Maydell, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Sabine Verheyen
S&D	Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Marlene Mizzi, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler
VERTS/ALE	Pascal Durand, Igor Šoltes

2	-
EFDD	David Coburn
GUE/NGL	Dennis de Jong

3	0
EFDD	Robert Jarosław Iwaszkiewicz
ENF	Franz Obermayr, Marcus Pretzell

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas