Procedūra : 2016/2271(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0183/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0183/2017

Debates :

PV 31/05/2017 - 20
CRE 31/05/2017 - 20

Balsojumi :

PV 01/06/2017 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0240

ZIŅOJUMS     
PDF 817kWORD 97k
10.5.2017
PE 595.761v02-00 A8-0183/2017

par Eiropas rūpniecības digitalizāciju

(2016/2271(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Reinhard Bütikofer

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums
 Transporta un tūrisma komitejas atzinums
 Kultūras un izglītības komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas rūpniecības digitalizāciju

(2016/2271(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pantu (XVII sadaļa), kurš attiecas uz ES rūpniecības politiku un cita starpā uz Savienības rūpniecības konkurētspēju,

–  ņemot vērā LESD 9., 11. un 16. pantu,

  ņemot vērā LESD Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

  ņemot vērā LESD Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016)0176),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 19. aprīļa darba dokumentu “Kvantu tehnoloģijas” (SWD(2016)0107),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 19. aprīļa darba dokumentu “Lietu interneta attīstīšana Eiropā” (SWD(2016)0110),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu “Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par stratēģiju “ES 2020”(3),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par Kopienas inovāciju politiku mainīgā pasaulē(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. oktobra paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010)0614),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”” (COM(2010)0546),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 4. jūlija paziņojumu “Rūpniecības politikas termiņa vidusposma pārskats. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2007)0374),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192), pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100) un turpmākos tiesību aktu un neleģislatīvos priekšlikumus,

–  ņemot vērā 2013. gada 11. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (COM(2013)0627),

–  ņemot vērā 2013. gada 26. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (COM(2013)0147),

–  ņemot vērā 2013. gada 7. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (COM(2013)0048),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017)0009),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(5),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā(6),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par digitalizācijas programmu izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai — laiks palielināt apgriezienus(7),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību — tās sasniegumiem un turpmākajiem pasākumiem virzībā uz globālu kiberdrošību(8),

  ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku(9),

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu(10),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par lietisko internetu(11),

  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 14. jūlija atzinumu “Rūpniecība 4.0 un digitālā revolūcija: nākotnes perspektīvas”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0183/2017),

A.  tā kā enerģiskie centieni ar konkrētām politikām, darbībām un stimuliem reindustrializēt ES un dalībvalstis būtu jāveic ar mērķi apvienot konkurētspēju, ilgtspēju, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un iekļaušanu; atminoties ES mērķi, proti, ka līdz 2020. gadam 20 % Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) būtu jābalstās uz rūpniecību, saistībā ar kuru ir noteikti jāņem vērā digitālās plaisas un jaunu uzņēmējdarbības modeļu izraisītā rūpniecības nozares strukturālā pārveide;

B.  tā kā Eiropas rūpniecība ir Eiropas ekonomikas un labklājības pamats un tā saskaras ar lielām problēmām straujāku globalizācijas un inovācijas tendenču dēļ;

C.  tā kā rūpnieciskās ražošanas digitalizācija palīdz palielināt tautsaimniecību noturību, energoefektivitāti un resursefektivitāti, inovāciju, ilgtspēju un konkurētspēju, tādējādi pārveidojot uzņēmējdarbības modeļus, ražošanu, ražojumus, procesus un vērtības radīšanu un būtiski ietekmējot Eiropas nozaru un darba ņēmēju iespēju un problēmu līdzsvaru;

D.  tā kā Eiropai ar tās rūpniecisko mantojumu, rūpniecības nozaru un vērtību ķēžu tīklu, inovatīvajām priekšrocībām, stratēģiskajām publiskajām investīcijām pētniecībā un izstrādē, privāto investīciju pieejamību un efektīvo pārvaldi, kvalificēto darbaspēku un rūpnieciskās attīstības integrēšanu sabiedrības jautājumos un ar to, ka tai ir vairāk nekā 30 valstu un reģionālās iniciatīvas rūpniecības digitalizācijai, ir stabils pamats kļūšanai par līderi digitālajā pārveidē; tā kā pastāv iespēja nostiprināt ES rūpniecību, ja izdotos izveidot pilnībā integrētas vērtību ķēdes digitāli uzlabotiem rūpnieciskiem ražojumiem un ražojumu-pakalpojumu komplektiem;

E.  tā kā 5G būtiski pārveidos mūsu tautsaimniecības, digitalizācijai atvēlot vietu rūpnieciskās attīstības un sociālo pakalpojumu centrā;

F.  tā kā, lai Eiropas rūpniecības stratēģija būtu veiksmīga, ir jāizveido digitālais vienotais tirgus, kas veicina sociāli atbildīgu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību;

G.  tā kā rūpnieciskās ražošanas digitalizācijai labi plānota un tehnoloģiski neitrāla stratēģija, kas veido arvien vairāk saikņu starp cilvēkiem un mašīnām, kā arī pārrobežu pakalpojumiem visā globālajā vērtību ķēdē, ir svarīgs atspēriena punkts, lai palielinātu mūsu ekonomikas noturību, ilgtspēju un konkurētspēju un radītu jaunas darbvietas;

H.  tā kā digitalizācijai būtu jāpalielina resursu, enerģijas un kapitāla efektīvas izmantošanas potenciāls, tādējādi veicinot integrētāku aprites ekonomiku, mazāku materiālietilpību un plašāku rūpniecisko simbiozi;

I.  tā kā digitalizācija var veicināt tūrisma nozares attīstību par labu ceļotājiem un viņu mobilitātei, cita starpā ļaujot viegli piekļūt reāllaika informācijai un plašam pakalpojumu klāstam;

J.  tā kā augsti attīstītas valodu tehnoloģijas var palīdzēt pārvarēt rūpniecībā pastāvošās valodas barjeras, kas rada šķēršļus digitālā tirgus attīstībai;

K.  tā kā digitalizācija transporta nozarē rada jaunas iespējas ražotājiem, uzņēmumiem, investoriem, darba ņēmējiem un pasažieriem un tā kā tā ir priekšnoteikums transporta nozares turpmākai gan konkurētspējai, gan darbībai un lielākai efektivitātei un priekšnoteikums transporta pakalpojumu ilgtspējai ar labākiem darbības rādītājiem;

L.  tā kā digitalizācija var veicināt drošākus darba apstākļus, lielāku ražojumu drošumu un ražošanas individualizāciju un decentralizāciju;

M.  tā kā IKT nozarē nodarbinātības un apmācības jomā ir liela dzimumu nevienlīdzība, kas ievērojami negatīvi ietekmē vienlīdzību darba tirgū;

N.  tā kā ražošanas digitalizācija, individualizācija un decentralizācija novedīs pie mainīgiem darba apstākļiem un radīs virkni sociālo pārmaiņu; tā kā drošiem un pienācīgiem darba apstākļiem un ražojumu drošuma augstiem standartiem arī turpmāk ir jābūt kopīgi risināmai problēmai;

O.  tā kā pastāv daudzi pētījumi, kuros uzsvērts, ka rūpnieciskās ražošanas digitalizācija mainīs darba tirgus pieprasījumu un nodarbinātību Eiropā; tā kā tas var ietekmēt spēkā esošos noteikumus, kas reglamentē darba ņēmēju tiesības un līdzdalību; tā kā ir skaidrs, ka ir vajadzīgs sagaidīt šīs pārmaiņas, mācot darbiniekiem jaunās IKT prasmes un uzlabojot digitālās prasmes sabiedrībā kopumā,

Integrētas rūpniecības digitalizācijas stratēģijas (RDS) izstrādāšana Eiropas Savienībai

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas rūpniecības digitalizāciju;

2.  pauž stingru pārliecību, ka RDS ir izšķirīga nozīme Eiropas ekonomikas un sabiedrības spiedīgāko problēmu risināšanā, ja tā:

(a)  stiprina ekonomikas dinamiku, sociālo un teritoriālo kohēziju un noturību attiecībā uz tehnoloģiskajām pārmaiņām un traucējumiem, veicot Eiropas rūpniecības nozaru un ekonomikas vērtību ķēžu modernizāciju un savstarpēju savienošanu, palielinot publiskās un privātās investīcijas reālajā ekonomikā un kontekstā ar ilgtspējīgu modernizāciju nodrošinot investēšanas iespējas;

(b)   sekmē kvalitatīvu darbvietu radīšanu un uzņēmumu atgriešanas iespējas, uzlabo darba standartus un rūpniecības nozares darbvietu pievilcību, nodrošina patērētājiem lielākas iespējas un informāciju, īsteno sociāli apzinīgu pāreju un iekļaujošu darba tirgu ar daudzveidīgākiem darba modeļiem un darba laikiem un nodrošina labākus apstākļus un nodarbinātības un mūžizglītības integrāciju;

(c)  efektīvāk izmanto resursus un samazina rūpniecības nozares materiālietilpību, pateicoties spēcīgākai Eiropas aprites ekonomikai, atgādina, ka tam ir izšķiroša nozīme Eiropas augsto tehnoloģiju nozares materiālajiem apstākļiem, kā arī digitalizētai rūpnieciskai ražošanai un tās ražojumiem;

(d)  stiprina Eiropas kohēziju, izmantojot uzticamu un vērienīgu Eiropas investīciju politiku (īpaši pievēršoties modernas digitālās infrastruktūras izvēršanai), izmanto dažādus Eiropas finansēšanas instrumentus, tostarp ESIF, reģionālos fondus, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un citus, kā arī nodrošina saskaņotu, tehnoloģiski neitrālu Eiropas rūpniecības politiku, pamatojoties uz godīgu konkurenci starp daudziem dalībniekiem, inovāciju un ilgtspējīgu modernizāciju un tehnoloģiju, sociālā un uzņēmējdarbības modeļa inovāciju, kas uzlabo digitālo vienoto tirgu un visas Eiropas rūpniecības integrāciju un modernizāciju;

(e)  atbalsta Eiropas mērķus klimata politikas jomā, paaugstinot rūpnieciskās ražošanas energoefektivitāti un resursefektivitāti, kā arī cirkularitāti, samazinot emisijas un nodrošinot, ka ražošanas ilgtspēja iet roku rokā ar konkurētspēju;

(f)  stiprina ekonomisko, politikas un sociālo inovāciju, izmantojot publiskā un privātā sektora datu un informācijas atklātības un pieejamības principus, vienlaikus un vienmēr aizsargājot sensitīvus datus datu apmaiņā starp uzņēmumiem, darba ņēmējiem un patērētājiem un ļaujot labāk integrēt visu veidu ekonomikas nozares un politikas jomas, tostarp radošās un kultūras nozares;

(g)  uzlabo iedzīvotāju dzīves apstākļus pilsētu un ārpilsētu teritorijās un palīdz viņiem apzināties un spēt izmantot digitalizācijas radītās iespējas;

(h)  stimulē tehnoloģisko un sociālo inovāciju ES pētniecībā, īstenojot rūpniecības digitalizācijas politiku ar skaidru orientāciju un redzējumu;

(i)  uzlabo energoapgādes drošību un samazina energopatēriņu, izmantojot digitalizētu, elastīgāku un efektīvāku rūpniecisko ražošanu, kas nodrošinās uzlabotu enerģijas pieprasījuma pārvaldību;

(j)  veido partnerattiecības ar citiem makroreģioniem pasaulē, izstrādājot inovatīvus un taisnīgus digitālos atvērtos tirgus;

(k)  apzinās vajadzību pēc taisnīgākas un efektīvākas Eiropas nodokļu politikas, paskaidrojot tādus jautājumus kā nodokļu bāze pasaules līmenī savienotu digitālo tirgu un digitalizētas ražošanas laikmetā;

(l)  piesaista investīcijas un pasaules vadošos pētniekus un zināšanas, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi un Eiropas konkurētspēju;

(m)  atbalsta jaunus uzņēmējdarbības modeļus un inovatīvus jaunuzņēmumus, ko motivē digitalizācija un tehnoloģiju attīstība;

3.  uzsver, ka ir svarīgi izveidot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina privātās investīcijas, veicinošu tiesisko regulējumu, kurš ļauj izvairīties no birokrātiskiem šķēršļiem, modernu Eiropas digitālo infrastruktūru un ES koordinācijas struktūru rūpniecības digitalizācijai, kas ļauj vieglāk koordinēt valsts, reģionālās un visas Savienības rūpniecības digitalizācijas iniciatīvas un platformas; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek sasniegts līdz 2020. gadam rūpniecībai noteiktais 20 % no IKP mērķis; uzsver — lai ES varētu īstenot pasaules mēroga vadošo lomu rūpniecībā, rūpniecības digitalizācija ir jāsaista ar plašāku ES rūpniecības stratēģiju; uzsver, ka ir svarīgi turpināt digitalizācijas procesu, jo īpaši mazāk attīstītajās dalībvalstīs, reģionos un sektoros un attiecībā uz tiem cilvēkiem, kurus skar digitālā plaisa; šajā saistībā atzinīgi vērtē ierosinātās augsta līmeņa apaļā galda sarunas un Eiropas ieinteresēto personu forumu; uzsver sadarbības nozīmi starp attiecīgajiem dalībniekiem un sagaida, ka papildus rūpniecības līderiem un sociālajiem partneriem arī akadēmiskās aprindas, MVU, standartizācijas organizācijas, politikas veidotāji, valsts un vietējā līmeņa pārvalde un pilsoniskā sabiedrība tiks aicināti uzņemties aktīvu lomu;

4.  prasa Komisijai turpināt tās svarīgo darbu analizēt ražošanas un digitalizācijas tendences, kā arī tendences netehniskajās disciplīnās (piemēram, tiesību akti, politika, pārvalde, sakari utt.), pētīt attiecīgos notikumus citos reģionos, identificēt jaunas svarīgas tehnoloģijas un censties nodrošināt ES vadošās lomas saglabāšanu šajās jomās un jauno tendenču integrāciju politikā un darbībās, vienlaikus ņemot vērā integrētas drošības un integrēta privātuma jēdzienus, un izskatīt, vai šo darbu varētu veikt, izmantojot īpašu nozares prognozēšanas tīklu, izmantojot valsts pētniecības un tehnoloģiju organizācijas;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180), taču pauž nožēlu, ka šajā paziņojumā transporta jomā galveno uzmanību veltot tikai savienotai un automatizētai braukšanai, pietiekami nav apskatītas visas pastāvošās problēmas; atgādina — lai gan tīklā pieslēgti un automatizēti transportlīdzekļi ir viens no saistošākajiem gaidāmās digitālās pārveides gadījumiem šajā nozarē, pastāv digitalizācijas iespējas visos transporta veidos, gan operacionālos, gan administratīvos procesos un visā vērtību ķēdē — no ražotājiem līdz pasažieriem un kravām, kā arī iespējas koordinēšanai ar visām šajā nozarē izmantotajām jaunajām tehnoloģijām, piemēram, Eiropas globālās satelītu navigācijas sistēmas EGNOS un Galileo, kuru darbības rezultātus var gaidīt jau tuvākajā nākotnē; prasa Komisijai galveno uzmanību veltīt visu transporta veidu, tostarp ar transportu un tūrismu saistīto pakalpojumu, digitālai pārveidei;

6.  norāda, ka digitalizācijas process nav sniedzis vienādu labumu visā transporta nozarē un ka tas ir izraisījis kaitīgu sadrumstalotību iekšējā tirgū gan starp dažādiem transporta veidiem, gan viena transporta veida ietvaros; uzsver, ka starp dalībvalstīm pastāv būtiskas un aizvien pieaugošas atšķirības transporta nozares konkurētspējas un digitalizācijas jomā un ka šīs atšķirības atspoguļojas arī starp reģioniem, uzņēmumiem un MVU; uzskata, ka koordinētas ES RDS izstrāde varētu palīdzēt pārvarēt šādu sadrumstalotību un atšķirības un piesaistīt investīcijas digitāliem projektiem; uzsver, ka mērķim nevajadzētu būt tikai vēl viena politikas dokumenta izstrādei, bet gan reālai stratēģijai, kura atspoguļo inovācijas tendences un tirgus potenciālu un kuras īstenošana tiktu pastāvīgi izvērtēta;

7.  uzskata, ka šāda RDS veicinās dažu steidzamāko transporta un tūrisma nozares problēmu atrisināšanu; tādēļ aicina Komisiju turpināt atbalstīt digitalizāciju, lai:

(a)  uzlabotu transporta nozares vispārējo sniegumu drošības, kvalitātes un vides jomā;

(b)  uzlabotu no šķēršļiem brīvu pieejamību ikvienam, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti, un uzlabotu informētību par alternatīviem mobilitātes risinājumiem, nodrošinot pasažieriem lielākas izvēles iespējas, vairāk lietotājiem draudzīgu un personalizētu produktu un vairāk informācijas visā ES — gan pilsētās, gan mazāk attīstītos reģionos;

(c)  samazinātu transporta izmaksas, piemēram, ekspluatācijas izmaksas, un uzlabotu pašreizējās transporta infrastruktūras kapacitātes izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu pārvietošanos saistītās kolonnās (platooning), sadarbīgās intelektiskās transporta sistēmas (C-ITS), Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) un upju satiksmes informācijas pakalpojumus (RIS));

(d)  uzlabotu konkurētspēju, atbalstot jaunu dalībnieku, it īpaši MVU un jaunuzņēmumu, ienākšanu tirgū, lai izaicinātu pastāvošos monopolus;

(e)  atvieglotu ES tiesību aktu pienācīgu un saskaņotu īstenošanu, izveidojot satiksmes vadības sistēmas, intelektiskas transporta sistēmas, digitālus tahogrāfus, elektroniskas ceļu nodevu iekasēšanas sistēmas utt., un lai izstrādātu tiesiskus regulējumus, kas būtu piemēroti reālām jaunām situācijām, kuras var rasties modernu tehnoloģiju izmantošanas rezultātā;

(f)  mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem pārvadātājiem un jaunuzņēmumiem, piemēram, kravu pārvadājumu un loģistikas nozarē, vienkāršojot administratīvās procedūras, paredzot kravu izsekošanu un lokalizēšanu un optimizējot grafikus un satiksmes plūsmas;

(g)  turpinātu nodrošināt pasažieru tiesību aizsardzību, tostarp datu aizsardzību, arī multimodālos braucienos;

(h)  mazinātu problēmas, kas saistītas ar informācijas asimetriju transporta pakalpojumu tirgū;

(i)  veicinātu tūrisma nozares pievilcīgumu un attīstību, jo tā palīdz radīt aptuveni 10 % no visa Eiropas IKP, kā arī radošo nozaru pievilcīgumu un attīstību pilsētās, lauku apvidos un tālākos reģionos, piemēram, labāk integrējot mobilitāti un tūrisma pakalpojumus, tostarp uz mazāk zināmiem galamērķiem;

8.  norāda, ka nepārtraukta un augstas veiktspējas savienojamība ir priekšnoteikums ātriem, drošiem un uzticamiem savienojumiem attiecībā uz visiem transporta veidiem un transporta nozares turpmākai digitalizācijai; pauž nožēlu par digitālā pārklājuma būtisko sadrumstalotību Eiropas Savienībā; uzskata, ka investīcijām platjoslā un taisnīgai spektra piešķiršanai ir izšķiroša nozīme transporta nozares digitalizācijā; šajā sakarā uzsver nepieciešamību pēc transversāla skatījuma, kas ietvertu, piemēram, elektroniku, telekomunikācijas, transportu un tūrismu; aicina Komisiju un dalībvalstis pildīt apņemšanos nodrošināt šāda veida savienojamību galvenajiem transporta ceļiem un centriem ne vēlāk kā 2025. gadā un sākt nodrošināt pilnīgu pārklājumu visā ES teritorijā;

Vajadzīgo nosacījumu radīšana veiksmīgai rūpniecības digitalizācijai: infrastruktūra, investīcijas, inovācija un prasmes

9.  uzsver, ka RDS sniedz iespēju veicināt inovācijas, efektivitāti un ilgtspējīgas tehnoloģijas, kas palielina konkurētspēju un modernizē ES industriālo bāzi, kā arī atceļ šķēršļus digitālā tirgus attīstībai; uzsver, ka integrēta rūpniecības digitalizācija ir jābalsta uz stingriem veicinošiem nosacījumiem, sākot ar pirmklasīgu, progresīvu digitālo infrastruktūru, pētniecību un izstrādi un investīcijas atbalstošu vidi līdz atbilstošam, modernam un inovācijas veicinošam tiesiskajam regulējumam, padziļinātam digitālajam vienotajam tirgum, augsta līmeņa prasmēm un uzņēmējdarbībai un pastiprinātam sociālajam dialogam;

10.  uzsver nepieciešamību sekmēt publiskās un privātās investīcijas ātrdarbīga pieslēguma nodrošināšanā, izmantojot, piemēram, 5G, optiskās šķiedras, navigāciju un satelītsakaru infrastruktūru, lai nodrošinātu stabilu digitālās infrastruktūras pamatu pilsētu teritorijās un rūpniecības rajonos; uzsver, ka frekvenču piešķiršanā ir svarīga saskaņotība, kuras mērķis ir palielināt pieprasījumu pēc savienojamības un uzlabot tīkla investīciju vides prognozējamību; uzsver, ka ir jāieņem vadošā pozīcija digitālās rūpniecības vērtību ķēdēs un svarīgās tehnoloģijās, piemēram, 5G, kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā, mākslīgajā intelektā, mākoņdatošanā, lielo datu analītikā, lietu internetā (IoT), robotikā, automatizācijā (tostarp augsti automatizētā transportlīdzekļa vadīšanā) un dalītās grāmatvedības tehnoloģijās; šajā sakarā atbalsta Komisijas darba dokumentus, kas pievienoti tās paziņojumam;

11.  atzīmē, ka digitālā pārveide transporta un tūrisma nozarē, it īpaši ekonomikas pēc pieprasījuma un sadarbīgas ekonomikas attīstība, palīdz būtiski mainīt pasažieru un patērētāju uzvedību attiecībā uz mobilitāti un tūrismu, kā arī veicina nepieciešamību pēc infrastruktūras pielāgošanas; aicina Komisiju izvērtēt digitalizācijas ietekmi transporta, mobilitātes un tūrisma pakalpojumu nozarē, īpašu uzmanību veltot attiecīgo pakalpojumu lietotāju uzvedībai un izdarītajai izvēlei, un turpināt atraisīt šo sabiedrisko pārmaiņu potenciālu;

12.  atzīmē, ka aizvien pieaugošā digitalizācija transporta biļešu izplatīšanā nozīmē to, ka internetā patērētājiem ir pieejams vairāk informācijas, taču aizvien vairāk tādā veidā, kas apgrūtina piedāvājumu salīdzināšanu; uzskata, ka tāpēc attiecībā uz izplatīšanu, it īpaši internetā, ir jāpastiprina pārredzamības un neitralitātes garantijas, lai patērētāji varētu izdarīt izvēli, pamatojoties uz uzticamu informāciju, ne tikai attiecībā uz cenu, bet arī citiem parametriem, tostarp pakalpojumu kvalitāti un papildu piedāvājumiem; uzskata, ka šāda pārredzamība veicinās konkurenci un atbalstīs multimodāla transporta attīstību;

13.  uzskata, ka digitalizācijai būtu patērētājiem jānodrošina lielāka izvēle, vairāk lietotājdraudzīgu un patērētāja vēlmēm īpaši pielāgotu izstrādājumu un vairāk informācijas, it īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti;

14.  vērš uzmanību uz to, ka valodas barjeru ietekme uz rūpniecību un tās digitalizāciju nav pietiekami plaši apsvērta un novērtēta ar digitālo tirgu saistītajos dokumentos; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt valodu tehnoloģiju attīstību, kas kopā ar rūpniecības digitalizāciju samazinātu Eiropas tirgus sadrumstalotību;

15.  uzsver, ka īpašais atbalsts „analogajai” daudzvalodībai Eiropā ir izdevīgs gan attiecībā uz Eiropas rūpniecības digitalizāciju, gan vispārēju digitālo prasmju mācīšanu; tādēļ uzsver, ka ievērojami vairāk uzmanības ir jāpievērš fundamentālajiem pētījumiem par statistisko un intelektisko tulkošanu un mašīntulkošanu, kā arī mācību programmatūru;

16.  uzsver, ka reģioniem ir jāvērš uzmanība uz savām ražīguma priekšrocībām un jāveicina to attīstība ar viedo specializāciju, viedajām ķēdēm un kopām; uzskata, ka uzņēmumu kopas un sinerģija starp MVU, rūpniecības nozares dalībniekiem, amatniecības sektoru, jaunizveidotiem uzņēmumiem, akadēmiskām aprindām, pētniecības centriem, patērētāju organizācijām, radošo nozaru sektoru, finanšu jomu un citām ieinteresētajām personām var būt veiksmīgi paraugi digitālās ražošanas un inovācijas veicināšanā; mudina pētniecības, inovācijas un strukturālo kohēziju Eiropas Savienībā; uzsver veicināšanas programmu un riska kapitāla nozīmi, lai atbalstītu jaunuzņēmumu izaugsmi; norāda, cik svarīgi ir izmantot digitalizāciju, lai virzītu uzņēmējdarbības modeļa inovācijas, piemēram, sistēmas „maksā par izlaidi” un masveida pielāgošanu;

17.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš specifiskajām problēmām, ar ko saskaras MVU apstākļos, kur relatīvais ieguvums no digitalizācijas centieniem attiecībā uz energoefektivitāti, resursefektivitāti un ražošanas efektivitāti būs visaugstākais; atbalsta MVU apvienību stiprināšanu un to informatīvos pasākumus, izmantojot digitalizācijas programmas, uz digitalizāciju orientētu lietišķo zinātņu centru attīstību un līdzfinansējumu MVU iekšējai pētniecībai un izstrādei; uzskata, ka ir jāpievērš uzmanība datu īpašumtiesībām un piekļuvei datiem, un Eiropas digitālās mācību prakses programmas izstrādei;

18.  atzinīgi vērtē Viedās specializācijas platformas rūpniecības modernizācijai izveidošanu un jo īpaši Rūpniecības digitalizācijas rīcības plānā ietverto Komisijas priekšlikumu izveidot kompetenču centru un digitālās inovācijas centru tīklu, lai stiprinātu rūpniecības digitalizāciju un MVU digitālo inovāciju visos reģionos; norāda, ka šajā sakarā nevajadzētu aizmirst amatniecības nozari; aicina EK jo īpaši sekmēt digitālās inovācijas centru un digitālo kompetenču centru izveidi mazāk digitalizētos Eiropas reģionos; aicina Komisiju piešķirt lielāku finansējumu digitālās inovācijas centriem, izmantojot dažādus Eiropas resursus (programmu “Apvārsnis 2020”, struktūrfondus u. c.), lai atbalstītu dalībvalstu centienus un stratēģijas, kuru mērķis ir attīstīt valstu digitālās inovācijas centru tīklu, un apsvērt iespēju izmēģināt “smilškastes” pieeju, saskaņā ar kuru spēkā esošiem noteikumiem neļauj ierobežot starpnozaru eksperimentus kontrolētā vidē; aicina dalībvalstis palielināt starpvalstu sadarbību starp to digitālās inovācijas centriem; uzskata, ka izraudzītajiem digitālās inovācijas centriem būtu jāspecializējas rūpniecības digitālajās inovācijās, palīdzot risināt Eiropas sabiedrības problēmas; šajā sakarā uzskata, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumu digitālās inovācijas centriem varētu apvienot ar finansējumu no šīs programmas sabiedrības problēmu risināšanai; norāda uz IKT inovācijas kuponu nozīmi MVU attiecībā uz piekļuvi konsultācijām, paraugprakses koplietošanai un digitālās inovācijas centru zināšanām;

19.  norāda uz pilsētu un pašvaldību nozīmīgo lomu jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstībā un digitālās infrastruktūras un atbalsta MVU un citiem rūpniecības pārstāvjiem sniegšanā, kā arī uz lielajām iespējām, ko digitāli rūpnieciskā inovācija rada pilsētām, piemēram, ar vietējo ražošanu bez atkritumiem, ciešāku rūpnieciskās ražošanas un vietējo un pilsētas loģistikas un transporta integrāciju, kā arī enerģijas ražošanu, patēriņu, ražošanu un 3D druku; uzskata, ka arī pilsētām vajadzētu būt iespējai piekļūt digitālās inovācijas centriem; prasa Komisijai izpētīt vietējās, valstu un starptautiskās paraugprakses un veicināt apmaiņu ar tām; atzinīgi vērtē Eiropas digitālo pilsētu indeksa publicēšanu un iniciatīvas veicināt datu un sistēmu sadarbspēju starp Eiropas pilsētām; norāda, ka šajā saistībā nozīme ir iniciatīvai par viedajām pilsētām; uzsver pozitīvo pieredzi ar reģionālajiem konsultatīvajiem forumiem;

20.  uzsver publiskā iepirkuma un uzņēmuma reģistrācijas un uzņēmējdarbības pārskata vai informācijas atklāšanas juridisko prasību potenciālo lomu jaunu rūpniecības digitālo tehnoloģiju veicināšanā; prasa Komisijai apsvērt, kā publisko iepirkumu varētu izmantot kā inovatīvu motivējošu mehānismu; aicina Komisiju iekļaut digitālo pārbaudi tās Normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) programmā, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir atjaunināti atbilstoši digitālajam kontekstam, un veicināt paraugprakses apmaiņu starp valsts iestādēm par to, kā publiskajos iepirkumos izmantot inovāciju kritērijus; iesaka paātrināt tiesiskās un tehnoloģiskās vides pielāgošanu, piemēram, IPv6 pāreju, rūpniecības digitalizācijas un lietu interneta ieviešanas vajadzībām;

21.  uzsver, ka ir svarīgi rast pietiekamu publisko un privāto finansējumu Eiropas rūpniecības digitalizācijai, labāk izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); uzskata, ka šāds finansējums ir būtiski jāpalielina, kā ir jāpalielina arī publiskās investīcijas digitālajā infrastruktūrā; uzsver privātās un sadarbības platformu finansēšanas centrālo lomu; prasa Komisijai organizēt finanšu apaļā galda sarunas par rūpniecības digitalizāciju, lai pētītu šo jautājumu un ierosinātu inovatīvus finansēšanas priekšlikumus; pauž nožēlu par to, ka piešķirtie resursi ES budžetā ir nepietiekami, lai radītu reālu ietekmi; atzīst, ka ir nepieciešams stimulēt Eiropas ekonomiku, veicot produktīvas investīcijas: uzskata, ka pašreizējo Eiropas finansēšanas instrumentu, piemēram, Eiropas strukturālo un investīciju fondu un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, pieejamībai būtu jānodrošina šā mērķa sasniegšana; uzskata, ka šo līdzekļu apvienošanai būtu jāatbilst valstu resursu un valsts atbalsta noteikumiem; atzīst publiskās un privātās partnerību un kopuzņēmumu nozīmi;

22.  aicina dalībvalstis rūpniecības efektīvas digitalizācijas atbalstīšanas nolūkā nodrošināt fiskālus stimulus uzņēmumiem, kas ievieš digitālas un viedas ražošanas sistēmas;

Eiropas vadošās lomas tehnoloģiju jomā un drošības rūpniecības digitalizācijā nodrošināšana: apvienošanās un pārņemšanas, kiberdrošība, datu plūsmas, standartizācija

23.  atzīst, ka ir noteikti jānostiprina pētniecība un izstrāde; aicina Komisiju atbalstīt iekšējos un arī ārējos pētniecības un izstrādes centienus un veicināt inovāciju tīklus un sadarbību starp jaunuzņēmumiem, stabiliem uzņēmumiem, MVU, universitātēm utt. digitālajā ekosistēmā; prasa Komisijai izpētīt, kā pēc iespējas maksimāli integrēt tirgū pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības rezultātus un tos izmantot Eiropas uzņēmumos; prasa Komisijai palielināt to pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības projektu daļu, kas rada patentus un intelektuālā īpašuma tiesības, un ziņot par to;

24.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt sensitīvas Eiropas tehnoloģijas un zinātību, kas ir pamatā rūpniecības spēkam un ekonomikas noturībai nākotnē; uzsver potenciālos riskus, kas saistīti ar ārvalstu tiešajām investīcijām, kuras motivē stratēģisku valsts un rūpniecības politiku, jo īpaši, ja tos veic valstij piederoši uzņēmumi, izmantojot apvienošanos un pārņemšanu; uzsver attiecībā uz ārējiem tiešajiem investoriem to, ka daži no viņiem izrāda arvien pieaugošu interesi iegādāties sensitīvas Eiropas tehnoloģijas, izmantojot apvienošanos un pārņemšanu; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izpētīt ASV Ārvalstu investīciju komitejas (CFIUS) pieredzi; uzsver, ka līdzvērtīga tirgus piekļuve investīcijām būtu jāpanāk, izstrādājot vispārīgus noteikumus;

25.  uzsver, ka attīstība saistībā ar automatizāciju, robotiku, mākslīgā intelekta izmantošanu ražošanā, kā arī dažādas izcelsmes tehnisko ierīču padziļinātu integrēšanu rada jaunus jautājumus par atbildību attiecībā uz produktiem un ražotnēm; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk precizēt drošības un atbildības noteikumus autonomām sistēmām, tostarp testēšanas nosacījumus;

26.  atzīst, ka atvērtība un savienojamība arī var ietekmēt neaizsargātību pret kiberuzbrukumiem, sabotāžu, datu manipulāciju vai rūpniecisko spiegošanu, un šajā saistībā uzsver kopējas Eiropas kiberdrošības pieeju; atzīst, ka ir jāvairo informētība par kiberdrošības uzlabošanu; uzskata, ka kibernoturība ir svarīga atbildība uzņēmumu vadītājiem un valstu un Eiropas rūpniecības un drošības politikas veidotājiem; uzskata, ka ražotāji ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu drošības un kiberdrošības standartus kā galvenos uzbūves parametrus visās digitālajās inovācijās saskaņā ar pieejamo jaunāko tehnoloģiju un tādiem principiem kā „droša konstrukcija” un „drošs pēc noklusējuma”, bet, ka saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un kritērijiem no šīs ražotāja atbildības var izvairīties; norāda, ka kiberdrošības prasībām attiecībā uz lietu internetu (IoT) un IT drošības standartiem, piemēram, pamatojoties uz atsauces arhitektūru RAMI 4.0 un ICS, būtu jāstiprina Eiropas kibernoturība; uzskata, ka Eiropas standartizācijas iestādēm šajā ziņā ir īpaša loma un ka to nozīmi nevajadzētu samazināt; prasa Komisijai pētīt dažādus modeļus, kas veicina lietu interneta kiberdrošību; tomēr aicina publiskās iestādes publiskajos iepirkumos IT aprīkojumam un lietu interneta produktiem kiberdrošības prasības padarīt obligātas; uzskata, ka ļoti svarīgi piedāvāt MVU kiberdrošības pārbaudes un konsultācijas šo uzņēmumu digitālajiem rūpniecības produktiem; uzskata, ka paraugprakses apmaiņa starp ES dalībvalstīm varētu šajā saistībā sekmēt Eiropas kibernoturību;

27.  uzskata, ka būtu jānosaka kopīgi kritēriji attiecībā uz kritisku infrastruktūru un tās digitālo drošību un ka ES direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību (NIS direktīva) ir pirmais pasākums, lai Savienībā panāktu tīklu un informācijas sistēmu vienādi augstu drošības līmeni; aicina Komisiju censties nodrošināt tās konsekventu un savlaicīgu transponēšanu dalībvalstīs; uzsver, ka ir jānostiprina NIS direktīvā minēto pārvaldības struktūru loma saistībā ar uzticības radīšanu nākotnes tehnoloģijām; norāda, ka kiberdraudu uzraudzības mehānismi un perspektīvu novērtējums būtu jāatzīst par svarīgiem aspektiem ES digitālo rūpniecības nozaru drošībai, īpaši uzverot MVU un patērētāju aizsardzību;

28.  uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš jautājumiem par rūpniecības vai ražošanas datu un informācijas apkopošanu un piekļuvi; uzsver, ka šajā saistībā ir īpaši jāpievēršas datu suverenitātes, atvērtas un standartizētas piekļuves un datu pieejamības principiem, kā arī inovācijas un ražīguma nostiprināšanai, jauniem pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļiem un drošības kontrolējamībai, vienlaikus neierobežojot godīgu konkurenci; uzsver, ka datu īpašumtiesību un piekļuves datiem jaunām regulējuma formām jāpievēršas ļoti uzmanīgi un tās var ieviest tikai pēc tam, kad veiktas daudzpusīgas apspriedes ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām; uzskata, ka gan jauninājumi, gan darba ņēmēju un patērētāju privātums ir jāaizsargā un jānodrošina saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu; turklāt uzsver, ka būtu jāveicina informācijas atklāšana un pieejamība sabiedrības interesēs un zinātniskos nolūkos; šajā saistībā norāda uz Komisijas priekšlikumu par datu ekonomiku, lai veicinātu Eiropas vienoto datu tirgu; uzskata, ka pašreizējās debatēs par datu režīmu, lai veicinātu tehnisko risinājumu izstrādi datu uzticamai identificēšanai un apmaiņai, ir jāuzsver divi pamataspekti, proti, no vienas puses, līgumu standartnoteikumi un, no otras puses, negodīguma pārbaudes ieviešana B2B līgumattiecībās;

29.  uzsver, ka Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvai kopā ar leģislatīvo priekšlikumu par brīvas datu plūsmas iniciatīvu un tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir likvidēt nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz datu atrašanās vietu, piemīt potenciāls vēl vairāk stimulēt Eiropas rūpniecības, it īpaši MVU un jaunuzņēmumu, digitalizācijas procesu un nepieļaut ES vienotā tirgus sadrumstalotību; aicina Komisiju uzraudzīt Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas pieņemšanu un saskaņotu īstenošanu, lai darītu iespējamu taisnīgu, ātru, uzticamu un nevainojamu datu plūsmu un to izmantošanu; atgādina Komisijai tās ziņojumā pausto apņemšanos iesniegt leģislatīvu priekšlikumu par brīvu datu plūsmu Eiropas Savienībā, lai valsts tiesību aktos un regulējumā likvidētu vai nepieļautu nepamatotas prasības attiecībā uz atrašanās vietu;

30.  pauž stingru pārliecību par to, ka it īpaši transporta nozarē brīvi izmantojami dati, lielie dati un datu analīze joprojām ir ļoti svarīgi elementi, lai gūtu pilnu labumu no digitālā vienotā tirgus un veicinātu inovāciju; pauž nožēlu, ka datu plūsmu atvieglošanas iniciatīvas joprojām ir sadrumstalotas; uzsver, ka ir nepieciešama lielāka juridiskā noteiktība — galvenokārt attiecībā uz īpašumtiesībām un atbildību —, kas balstītos uz privātumu un datu aizsardzību;

31.  atzīst rūpniecības digitalizācijas potenciālu attiecībā uz nozares datu izguvi un pārvaldību, ko veic publiskas un daļēji publiskas iestādes un tirgus dalībnieki;

32.  uzsver to, cik svarīgi ir integrēt datu arhitektūras atklātību kā digitālo komponentu uzbūves principu;

33.  atzīst, ka ir svarīgi aizsargāt tehnisko zinātību attiecībā uz rūpniecības digitālo sastāvdaļu apmaiņu un savstarpējo saikni, vienlaikus atļaujot un veicinot sadarbspēju un savstarpēju savienojamību;

34.  uzsver, ka Eiropas vadošā loma rūpniecības digitalizācijā pieprasa spēcīgu standartizācijas stratēģiju, kas būtu jākoordinē ar dalībvalstīm un Komisiju, tostarp sadarbspēja digitālajā jomā; uzsver Eiropas standartizācijas iestāžu nozīmīgo un īpašo uzbūvi ar to iekļaujošo uz konsensu balstīto pieeju, kas integrē sabiedrības ieinteresētās personas un jo īpaši MVU; aicina Komisiju veicināt atvērtu standartu izstrādi un atzinīgi vērtē tās nodomu garantēt piekļuvi standartu svarīgiem patentiem un to efektīvu licencēšanu atbilstoši taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem (FRAND) nosacījumiem, kā arī atzīst, ka tas ir būtiski, lai veicinātu inovācijas, pētniecību un izstrādi Eiropas Savienībā; uzskata, ka aprites ekonomika varētu būt nozīmīgs dzinējspēks sakaru plūsmu saskaņotai standartizācijai rūpnieciskajās vērtību ķēdēs; aicina noteikt visā ES saskaņotu pieeju attiecībā uz starptautiskiem forumiem un konsorcijiem, izmantojot Eiropas standartizācijas organizācijas (CEN, CENELEC un ETSI); uzskata, ka ir vēlams censties noteikt vispārīgus un universālus standartus, bet arī uzsver, ka tiek izrādīta vēlme turpināt Eiropas standartu izstrādi, ja starptautiskā sadarbība standartizācijas forumos nebūs konstruktīva; uzskata, ka ir nepieciešama savietojamība, it īpaši lietu interneta jomā, lai nodrošinātu, ka jaunu tehnoloģiju attīstība uzlabo iespējas patērētājiem, kuriem nevajadzētu būt piesaistītiem dažiem konkrētiem piegādātājiem;

35.  uzsver, ka tirdzniecības šķēršļi digitalizācijas jomā kavē Eiropas rūpniecības starptautisko darbību un kaitē Eiropas konkurētspējai; uzskata, ka taisnīgi tirdzniecības nolīgumi starp ES un trešām valstīm var būtiski sekmēt kopīgus starptautiskos noteikumus datu aizsardzības, datu plūsmu, datu izmantošanas un standartizācijas jomā;

Sociālā dimensija: prasmes, izglītība un sociālā inovācija

36.  uzskata, ka ir jāpieliek lieli pūliņi attiecībā uz izglītību, nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmām, lai pārveidojošo ietekmi integrētu Eiropas sociālajā un ekonomikas modelī; uzsver, ka rūpniecības digitālajai pārveidei ir liela ietekme uz sabiedrību, sākot no tādām jomām kā nodarbinātība, darba apstākļi, darba ņēmēju tiesības uz izglītību un prasmēm, e-veselību, vidi un ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka šo pārmaiņu procesā ir jācenšas garantēt drošību; aicina Komisiju pienācīgi novērtēt rūpniecības digitalizācijas sociālās sekas un novērst tās, un attiecīgā gadījumā ierosināt papildu pasākumus, lai samazinātu digitālo plaisu un sekmētu iekļaujošu digitālo sabiedrību, vienlaikus veicinot Eiropas konkurētspēju;

37.  atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa ir definējusi jēdzienu „darba ņēmējs”, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām ar noteiktiem kritērijiem, piemēram, pakļautība, atalgojums un darba raksturs(12); aicina nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz to, kā digitālajā darba tirgū saprast jēdzienu „nodarbinātība”, lai tādējādi nodrošinātu atbilstību darba un sociālo tiesību aktiem; norāda, ka platformu ekonomikā atkarībā no faktu primāruma visi darba ņēmēji ir vai nu nodarbinātie vai pašnodarbinātie un tādēļ tie būtu attiecīgi jāklasificē neatkarīgi no līgumattiecībām;

38.  uzsver, ka izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai ir pati lielākā nozīme attiecībā uz sociālo kohēziju un digitālo sabiedrību; uzsver, ka Eiropa šajā ziņā saskaras ar digitālo plaisu; aicina pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un ar viņu līdzdalību ieviest prasmju garantijas un aicina dalībvalstis rast risinājumus, kā apmierināt iedzīvotāju vajadzības pēc nepārtrauktas (atkārtotas) apmācības, kvalifikācijas celšanas un mūžizglītības, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz viedu ekonomiku; uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt digitālo prasmju veicināšanu un atzīšanu šajās jomās, kā arī uzsver jauno tendenci, ka tiek apgūtas daudzējādas prasmes; uzskata, ka darba devējiem vajadzētu izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai veiktu šādu apmācīšanu un veicinātu digitālo rīku kopumu prasmju celšanai sadarbībā ar nozari un sociālajiem partneriem; atzinīgi vērtē mācību materiālu izstrādi un īpašu nozares mācību programmu; prasa Komisijai izpētīt iespējas izveidot sertificēšanas sistēmu digitālo prasmju tālākizglītības programmām;

39.  uzsver, ka digitālās prasmes ir jāintegrē valstu izglītības programmās; norāda, ka, lai sasniegtu šo mērķi, būtu jāturpina pilnveidot tādas Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) atbalstītas iniciatīvas kā Eiropas kiberdrošības mēnesis un Eiropas kiberdrošības izaicinājums; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt īpašu digitālo prasmju apmācību skolotājiem un ka digitālās prasmes būtu jāmāca visiem bērniem; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visas skolas ir aprīkotas ar Wi-fi un mūsdienīgu IT materiālu; norāda, ka būtiska nozīme ir arī kodēšanai; aicina apmainīties ar paraugpraksi starp dalībvalstīm, lai mācītos no iedibinātas prakses, piemēram, Fit4coding programmas, digitālās akadēmijas iniciatīvas, e-mācību programmām vai tādām kodēšanas skolām kā Webforce3; prasa Komisijai veicināt digitālo prasmju pārbaužu ietveršanu IGCU/Pisa pētījumos, lai starp ES dalībvalstīm būtu iespējama konkurence un salīdzināšana; aicina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādāt starpdisciplināras mācību programmas, kuru mērķis ir integrēt vairākas kompetences, piemēram, IT ar uzņēmējdarbības vadību vai inženierzinībām un datu zinātni; uzsver, ka visām dalībvalstīm būtu jāizstrādā vispusīgas valstu digitālo prasmju stratēģijas ar mērķiem, kā to jau ir aicinājusi darīt Komisija; uzsver būtisko lomu, kāda var būt sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām šādu stratēģiju izstrādē un īstenošanā; norāda, ka līdz šim tikai puse ES dalībvalstu ir izstrādājusi valstu koalīcijas digitālajām darbvietām; uzsver, ka īpaša budžeta pozīcija, kas atbalsta digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas darbības, nostiprinātu informācijas izplatīšanu un turpmākās darbības;

40.  uzsver, cik svarīgi ir investēt profesionālās apmācības un amatniecības sektora digitalizācijā; uzsver, ka digitālās prasmes ir arī jāapvieno ar inženierijas prasmēm un izglītības zinātnē, tehnoloģijās, inženierijā un matemātikā (STEM priekšmeti) veicināšanu, kā arī ar tādu vispārīgu prasmju veicināšanu kā saziņa, komandas koordinācija un starpnozaru pieeja;

41.  pieprasa visās digitālajās iniciatīvās ietvert dzimumu līdztiesību, nodrošinot, ka arī pašreizējā digitālā pārveide kļūst par dzimumu līdztiesības dzinējspēku; uzsver, ka ir jārisina nopietnā dzimumu nevienlīdzība IKT nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai;

42.  norāda uz digitalizācijas potenciālu attiecībā uz piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotu mobilitāti darba tirgū; jo īpaši šajā sakarā uzsver tāldarba nozīmīgumu;

43.  norāda, ka saskaņā ar iniciatīvu Europeana Eiropas darbu digitalizācija ir būtiska iespēja uzlabot to pieejamību, izplatīšanu un popularizēšanu un ka digitālā inovācija var būt stimuls revolūcijai tādā nozīmē, kā kultūras preces tiek izstādītas un ir pieejamas; uzsver, ka ir svarīgi īpaši veicināt 3D tehnoloģiju izmantošanu datu vākšanai un bojātu kultūras preču un mantojuma rekonstrukcijai; uzsver nepieciešamību nodrošināt finansējumu Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijai, saglabāšanai un pieejamībai tiešsaistē;

44.  pauž nožēlu, ka vēsturiski un kultūras objekti bieži vien nav viegli pieejami personām ar invaliditāti, un uzsver iespējas, ko sniedz spēcīgāka digitālā kultūras platforma, lai uzlabotu iesaistīšanos kultūras pieredzē un kultūras objektu un artefaktu pieejamību visā Eiropā neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

45.  mudina pētīt un izstrādāt izmantojamas atbalsta tehnoloģijas, kas varētu kļūt par jauniem rūpnieciskiem produktiem cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai;

46.  atbalsta regulāras apmaiņas ar paraugpraksi ieviešanu, progresa pārskatu veikšanu divreiz gadā un ieteikumu sniegšanu par rūpniecības digitalizāciju;

47.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.

(2)

OV C 199 E, 7.7.2012., 131. lpp.

(3)

OV C 236 E, 12.8.2011., 57. lpp.

(4)

OV C 236 E, 12.8.2011., 41. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0032.

(6)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0535.

(7)

OV C 93, 9.3.2016., 120. lpp.

(8)

OV C 332 E, 15.11.2013., 22. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0486.

(10)

OV C 81 E, 15.3.2011., 45. lpp.

(11)

OV C 236 E, 12.8.2011., 24. lpp.

(12)

Sk. Tiesas sprieduma lietā C 596/12 17. punktu un Tiesas sprieduma lietā C 232/09 39. punktu.


PASKAIDROJUMS

Ražošanas nozarei ir ļoti svarīga loma Eiropas ekonomikā. Tā nodrošina darbvietas, ekonomikas dinamiku un var būtiski veicināt risinājumus Eiropas Savienības lielajiem sabiedrības jautājumiem, sākot ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un klimata pārmaiņām līdz demogrāfiskām pārmaiņām, sociālajai nedrošībai un bioloģiskās daudzveidības samazinājumam. Tajā pašā laikā pasaule piedzīvo jaunu industriālo revolūciju, kuras pamatā ir digitalizācija un automatizācija. Tas maina uzņēmējdarbības modeļus, vērtību ķēdes, ražošanu un patēriņu. Rodas jaunas pamattehnoloģijas, piemēram, lielie dati, lietu internets (IoT), 5G, mākoņdatošana, robotika, mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas un tā tālāk. Iezīmējas pasaules mēroga sacensība par to, kurš visātrāk pieņems šīs jaunās pārmaiņas un tām pielāgosies noturīgā un sociālā veidā.

Lai Eiropas rūpniecība saglabātu konkurētspēju, tai ir jābūt šī jaunās industriālās revolūcijas priekšgalā, veicinot inovāciju un ilgtspēju. Eiropas Savienībai šajā sakarā ir skaidras rūpnieciskas priekšrocības. Tai ir zinātība, R&D, prasmīgi darba ņēmēji, liels vienots tirgus, spēcīga industriālā bāze un vēsture, kas apvieno ražošanu un pakalpojumus. Šajā situācijā Eiropai ir vajadzīga vērienīga rūpniecības modernizācijas stratēģija ražošanas bāzes digitalizācijai. Eiropas Komisijas paziņojums ir svarīgs pirmais solis pareizajā virzienā.

Stratēģijā ir jāizmanto holistiska pieeja, kuras pamatā ir šādi pīlāri:

•  Eiropas līmeņa koordinācija un redzējums

•  Pareizo pamatnosacījumu nodrošināšana (infrastruktūra, investīcijas, inovācija)

•  Uzsvars uz drošību kā Eiropas specifiku jaunu pamattehnoloģiju izstrādē

•  Sabiedrības noturības palielināšana, izmantojot prasmes, izglītību un sociālo inovāciju.

ES ir vajadzīga kopīga stratēģiska pieeja. Tas, ka pastāv 28 atsevišķas valstu stratēģijas, platformas un pieejas, nestimulē Eiropas pievienoto vērtību izmantošanu, veicina sadrumstalotību, riskus, kas apdraud vienoto tirgu, un samazina efektivitāti. Tas ir iemesls, kādēļ Eiropas pieeja ar Eiropas koordinēšanas platformu ir būtiska, lai nodrošinātu, ka valstu stratēģijas tiek integrētas plašākā kontekstā, ņemot vērā Eiropas perspektīvu. Jo īpaši ir vajadzīgs kopīgs Eiropas redzējums. Digitalizācija pati par sevi nevar būt vadmotīvs. Digitalizācija ir katalizators, kas veicina konkurētspēju, ilgtspēju un labu darbu. Produktu un pakalpojumu digitalizācija nākamo 5 gadu laikā katru gadu rūpniecībai radītu vairāk nekā EUR 110 miljardus ieņēmumu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem tikai Vācijā vien digitalizācija nākamajā desmitgadē varētu nodrošināt 8 % ražīguma pieaugumu. Tā var radīt arī sociāli ekonomiskos un vides ieguvumus. Saskaņā ar BT līdz 2030. gadam, pateicoties IKT, būtu iespējams samazināt ES CO2 emisijas par vairāk nekā 1,5 Gt, jo uzlabotos enerģijas un resursu izmantošanas efektivitāte, un e-veselība varētu palīdzēt ietaupīt EUR 14 miljardus gadā, samazinot izdevumus par telpām, jo būtu mazāk fiziskas klātbūtnes konsultāciju.

Taču nebūs iespējams pielāgoties šīm jaunajām rūpniecības tendencēm, ja Eiropa nenodrošinās pareizos pamatnosacījumus. Tas nozīmē nodrošināt vislabāko infrastruktūru Eiropas ekonomikai, piemēram, izmantojot 5G un šķiedru optiku, veicinot inovāciju un R&D, kā arī veicinot investīcijas jaunās tehnoloģijās un modernizācijā. Saskaņā ar Eiropas Komisiju apmēram 15 pēdējos gadus “ieguldījumi ar IKT saistītos produktos ES bija aptuveni viena trešdaļa salīdzinājumā ar ASV veiktajiem ieguldījumiem.” Investīciju līmenis ir pārāk zems. Tāpēc ir jārada pamatnosacījumi, kas taupības pieeju transformētu par investīciju pieeju. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) šajā kontekstā ir īpaši svarīgi. Aptaujas liecina, ka lielākā daļa Eiropas MVU uzskata, ka tie atpaliek digitālo tehnoloģiju ieviešanā un ka šādām darbībām trūkst investīciju. Pret to ir jāvēršas, izmantojot MVU piemērotus digitalizācijas centienus.

Lielāka uzmanība šajā jaunajā digitālās rūpniecības laikmetā jāvelta arī dažādiem drošības aspektiem. Tas ietver virkni darbību, sākot no nodrošināšanas, ka galvenās Eiropas stratēģiskās tehnoloģijas netiek lēti pārdotas ārvalstu konkurentiem, vienlaikus nekavējot brīvos tirgus. Tas nozīmē arī to, ka digitālajā rūpnīcā ir jānodrošina kiberdrošība un lietu interneta drošība, jo katrs digitālais produkts vai pakalpojums var pēkšņi kļūt par ieroci datorsistēmu uzlaušanas gadījumā. Tā veikšanai ir nepieciešami skaidri kiberdrošības noteikumi. Izšķiroša nozīme būs arī standartizācijai un regulējumam, kas nodrošina datu brīvu plūsmu, vienlaikus aizsargājot datu suverenitāti un ieviešot skaidrus noteikumus attiecībā uz datu pārvaldību B2B attiecībās. Eiropas konkurenti jau tagad attīsta standartizācijas stratēģijas, lai palīdzētu attīstīties saviem rūpniecības nozares uzņēmumiem. Šajā kontekstā Eiropai kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām ir jāpapildina tās rūpniecības digitalizācijas stratēģija ar skaidriem standartizācijas centieniem.

Ir skaidrs, ka Eiropas rūpniecības digitalizācija rada arī problēmas. Pastāv absurda situācija, ka jaunās tehnoloģijas saskaņā ar dažādiem pētījumiem varētu novest pie darbvietu zaudēšanas un sociālas nestabilitātes, kamēr tajā pašā laikā Eiropai trūkst kvalificētu darba ņēmēju. Eiropā pašlaik trūkst aptuveni 180 000 IT speciālistu. Tāpēc rūpniecības digitalizācijas stratēģijā ir vajadzīga spēcīga sociālā dimensija. Tas ietver tiesības uz apmācību un prasmju garantijas, veicinot mūžizglītību un nodrošinot to, ka digitālās prasmes tiek mācītas no agrīna vecuma un iekļautas skolu mācību programmās. Digitālās prasmes būtu jāattīsta arī transversāli. Ne tikai lielos rūpniecības uzņēmumos, bet arī mazos un vidējos uzņēmumos un amatniecības sektorā. Šajā sakarā ir arī svarīgi apvienot digitālās prasmes ar profesionālo apmācību.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums (28.3.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas rūpniecības digitalizāciju

(2016/2271(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Marju Lauristin

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Eiropā patlaban ir nodarbināti seši miljoni cilvēku; tā kā 40 % darba ņēmēju Eiropā ir nepietiekamas digitālās prasmes un viņi saskaras ar grūtībām mūžizglītības jomā; tā kā izglītības un apmācības sistēmas ir jāpielāgo un jāstiprina, lai tās atbilstu digitālā darba tirgus prasībām;

B.  tā kā IKT nozarē nodarbinātības un apmācības jomā ir liela dzimumu atšķirība, kas ievērojami negatīvi ietekmē vienlīdzību darba tirgū;

C.  tā kā digitalizācija ielaužas dziļi visās rūpniecības jomās un līdz ar to palielina tās konkurētspēju, izmantojot inovatīvu un ilgtspējīgu preču un pakalpojumu ražošanu, veicinot ekonomisko izaugsmi un radot jaunas darbvietas un labklājību, bet arī radot problēmas, kas prasa aktīvi iesaistīt sociālos partnerus un valsts iestādes, īstenojot taisnīgu pāreju uz digitālo vidi;

D.  tā kā rūpniecības pievienotās vērtības īpatsvars un nodarbinātība tajā ir samazinājusies vairākus gadu desmitus, kas ir veicinājis ekonomisko nelīdzsvarotību un dažos gadījumos negatīvi ietekmējis sociālo un reģionālo kohēziju;

E.  tā kā digitalizācija varētu novest pie jaunām tīklveida attiecībām starp cilvēkiem, grupām, iekārtām un sistēmām, tādējādi veidojot sinerģijas starp cilvēku radošumu un mākslīgo intelektu;

F.  tā kā vidēji 9 % darbvietu apdraud automatizācija, savukārt vēl 25 % darbvietu automatizācijas rezultātā ievērojami mainīsies puse no darba uzdevumiem;

G.  tā kā saskaņā ar Komisiju pieprasījums pēc augsti kvalificētiem digitālā darba veicējiem turpina augt un, ja netiks veikti atbilstīgi pasākumi, varētu līdz 2020. gadam sasniegt pat 756 000 vakanču, tādējādi apdraudot Eiropas izaugsmi un konkurētspēju; tā kā vajadzības gadījumā būtu jāpārskata pašreizējās izglītības un apmācības sistēmas, lai labāk apmierinātu digitālā darba tirgus vajadzības un paaugstinātu nodarbinātības līmeni;

H.  tā kā pielāgošanās tehnoloģiju attīstībai un no tās izrietošās darba vides pārmaiņas ir nemitīgi risināms uzdevums, ar ko uzņēmumi, arodbiedrības un politikas veidotāji nodarbosies vēl labu laiku; tā kā viens no galvenajiem uzdevumiem būs izglītības un apmācības sistēmas pielāgot digitālā darba tirgus vajadzībām un nodrošināt, ka rūpniecības digitalizācija attiecībā pret cilvēku veikto darbu joprojām ir tikai papildinoša,

1.  uzsver, ka rūpniecības digitalizācija rada nozīmīgus izaicinājumus un iespējas gan attiecībā uz darbvietu radīšanu, gan zaudēšanu, gan darba organizāciju; uzsver, ka rūpniecības digitalizācijas radītā situācija pieprasa Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, veikt mērķtiecīgus pasākumus nodarbinātības, sociālās, izglītības un nodokļu politikas jomā, veicināt darba koplīgumu sarunas, kā arī nodrošināt modernu infrastruktūru; uzsver, ka rūpniecības digitalizācijai būtu jānotiek tā, lai tā palīdz uzlabot darba apstākļus;

2.  norāda, ka jauni digitālo tehnoloģiju darba veidi nereti nošķir darba vietu no uzņēmuma un tas rada grūtības attiecībā uz piemērojamām darba tiesībām, sociālo aizsardzību un darba koplīgumiem, tostarp vienlīdzīgas attieksmes principu darbavietā; pauž bažas par to, ka rūpniecībā pieaug nestabila darba īpatsvars, tostarp fiktīva pašnodarbinātība un ļaunprātīga „nulles stundu” darba līgumu izmantošana; uzsver, ka darba ņēmēju aizsardzība ir jānodrošina vienādi visās jomās digitālajā darba tirgū;

3.  norāda, ka attiecībā uz rūpniecības digitalizāciju pastāv lielas reģionālās atšķirības, kurām ir ietekme uz darbvietām, ražīgumu un izaugsmi, jo īpaši attiecībā uz MVU; norāda, ka digitalizācijas jomā ir ne tikai reģionālas atšķirības, bet arī sociāla plaisa, kā arī atšķirības starp uzņēmumiem; tādēļ prasa pastiprināt centienus, lai attīstītu iekļaujošu digitālo infrastruktūru, tostarp piekļuvi platjoslas pakalpojumiem, un atbalstītu MVU, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos; aicina Savienību atbalstīt investīcijas digitālajā infrastruktūrā un šajā sakarā labāk izmantot Eiropas līdzekļus; uzsver, ka ir nepieciešams veicināt vispārēju piekļuvi internetam, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām un cilvēkiem lauku apvidos;

4.  uzskata, ka publiska digitālā inovācija un atvērti standarti var samazināt digitālo zināšanu koncentrāciju dažos rūpniecības uzņēmumos, tādējādi sekmējot līdzsvarotu digitālo attīstību visās dalībvalstīs;

5.  uzsver, ka ir svarīga tīklu veidošana un sadarbība starp jau iedibinātām valstu digitalizācijas iniciatīvām, piemēram, „Rūpniecība 4.0”, un aicina intensīvāk atbalstīt atpalikušos reģionus un sektorus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un veicinātu lielāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver digitālās kompetences centru iespējas atbalstīt rūpniecības digitalizāciju, palielināt uzņēmumu konkurētspēju un atbalstīt jaunu uzņēmumu veidošanu;

6.  norāda, ka digitālā pārveide ir sarežģīts process, kam jāpievēršas arī Eiropas līmenī, lai novērstu vienotā tirgus sadrumstalotību, un ka šajā ziņā ir vēlama cieša sadarbība ar valstu un reģionu ieinteresētajām personām;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem regulāri uzraudzīt un novērtēt digitalizācijas ietekmi uz darbvietu kvalitāti, skaitu un veidu, kā arī pieprasījumu pēc prasmēm un kvalifikācijām un attiecīgi pielāgot ar to saistītās politikas jomas, lai aizsargātu darba ņēmēju tiesības, garantētu godīgu konkurenci un nodrošinātu, ka digitalizācija palīdz celt sociālos un darba standartus; norāda, ka rūpniecības digitalizācijas rezultātā starpība starp dažādu darbvietu izveidi un zudumu var ietekmēt dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu, pensiju sistēmu un bezdarba apdrošināšanas sistēmu finansiālo ilgtspēju; atgādina, ka rūpniecības digitalizācija visas nākotnes darbvietas neietekmēs vienādi un ka cilvēku mijiedarbība nebūtu jānovērtē pārāk zemu;

8.  norāda uz ietekmi, kas jauniem uz digitālajām tehnoloģijām balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem ir uz darba tirgu, kā arī uz pieprasījumu pēc darba ņēmēju un pakalpojumu sniedzēju digitālajām prasmēm; uzsver, ka digitalizācija piedāvā iespējas atgriezt ražošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ražošanas atgriešanas stratēģijas, lai Savienībā veicinātu izaugsmi un radītu darbvietas;

9.  atgādina, ka digitālās plaisas paplašināšanās var novest pie tā, ka digitalizācija pastiprina labklājības sadalījuma nevienlīdzību tādā mērā, ka varētu sašķelties sabiedrība, dalībvalstis un reģioni tādos, kuri spēj gūt peļņu no digitalizācijas palielinātā ražīguma, un tādos, kuri to nespēj; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt automatizācijas radītās nevienlīdzības samazināšanas iespējas;

10.  atzīst iespējas un problēmas, kas saistītas ar rūpniecības digitalizāciju; norāda, ka rūpniecības digitalizācijai ir pozitīva ietekme, jo tā paplašina elastīgas darba organizācijas iespējas, kas var labāk līdzsvarot darba un privāto dzīvi, dažādot izvēles, ko rada mobils attālināts darbs, kā arī nodrošināt lauku un nošķirtu apgabalu iedzīvotājiem iespēju iekļūt darba tirgū (ja viņu rīcībā ir vajadzīgā infrastruktūra), tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi; vienlaikus atzīst, ka digitalizācijas radītā tendence tiekties uz lielāku elastīgumu var palielināt nestabilas un nepastāvīgas nodarbinātības risku; uzsver, ka jauni darba organizācijas veidi nav jāizmanto, lai neievērotu darba un sociālo tiesību aktu noteikumus par darba ņēmēju un patērētāju tiesību aizsardzību; norāda, ka tradicionālajām nozarēm un uzņēmumiem platformu ekonomikā ir jābūt vienlīdzīgā situācijā;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis vākt datus, lai varētu uzraudzīt un novērtēt digitalizācijas ietekmi uz nodarbinātības veidiem un darba apstākļiem, un īstenot vajadzīgās iniciatīvas, lai precizētu platformu darba ņēmēju tiesisko stāvokli, jo īpaši nošķirot pašnodarbinātās personas un algota darba ņēmējus un vajadzības gadījumā pielāgotu spēkā esošos tiesību aktus ar mērķi nodrošināt, ka darba tiesības pienācīgi attiecas uz visām darbavietām; uzsver, ka visiem darba ņēmējiem ir vienādas sociālās tiesības, kas ir noteiktas Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un kas būtu jāatbalsta, tostarp tiesības uz brīvu pārvietošanos, biedrošanās brīvība, tiesības slēgt koplīgumus un tiesības uz kolektīvu rīcību; uzsver, ka attiecībā uz platformu ekonomiku ir nepieciešama samērīga regulatīvā un administratīvā vide, kurā ņemtu vērā visu ieinteresēto personu tiesības un pienākumus;

12.  atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa ir definējusi jēdzienu „darba ņēmējs”, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām ar noteiktiem kritērijiem, piemēram, pakļautība, atalgojums un darba raksturs(1); aicina nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz to, kā digitālajā darba tirgū saprast jēdzienu „nodarbinātība”, lai tādējādi nodrošinātu atbilstību darba un sociālo tiesību aktiem; norāda, ka platformu ekonomikā atkarībā no faktu primāruma visi darba ņēmēji ir vai nu nodarbinātie vai pašnodarbinātie un tādēļ būtu attiecīgi jāklasificē neatkarīgi no līgumattiecībām;

13.  pauž bažas par darba ņēmēju digitālo prasmju līmeņa būtiskajām atšķirībām dalībvalstīs; uzsver nepieciešamību šīs atšķirības samazināt, jo tās negatīvi ietekmē attīstības iespējas un darba tirgu;

14.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka rūpniecības digitalizācija un ar to saistītā jaunu darba organizācijas veidu rašanās nesamazinās sociālā nodrošinājuma iemaksu apmēru un ka par visiem darba organizācijas veidiem tiks veiktas visas iemaksas; norāda, ka digitālie risinājumi var atvieglot nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu iekasēšanu;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis, pieņemot digitālās ekonomikas tiesisko regulējumu, regulāri iesaistīt sociālos partnerus; aicina sociālos partnerus slēgt platformu ekonomikas koplīgumus;

16.  aicina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi 21. gadsimta prasmju, jo īpaši digitālo prasmju, kritiskās domāšanas, problēmu risināšanas, komandas darba un lielapjoma datu izmantošanas prasmju apguvei, lai digitālajā vienotajā tirgū varētu vienlīdzīgi piedalīties visi iedzīvotāji; šajā sakarā uzsver to transversālo prasmju nozīmi, kas darba ņēmējiem ļauj pieņemt apzinātus lēmumus, attīstīt pašiniciatīvu un celt pašapziņu; uzsver darba devēju lomu atbilstošas apmācības organizēšanā un finansēšanā, kas ļauj darba ņēmējiem uzlabot digitālās prasmes un kvalifikāciju; īpašu uzmanību pievērš darba ņēmējiem darbvietās, kurām draud likvidēšana notiekošās rūpniecības digitalizācijas dēļ;

17.  uzsver, ka digitālajā laikmetā visiem darba ņēmējiem ir svarīga mūžizglītība; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka darba ņēmējiem, kas zaudē darbu, nekavējoties būtu piekļuve digitālo prasmju apguvei, ja viņi to vēlas; prasa modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, lai ņemtu vērā digitalizācijas ietekmētos darba un karjeras modeļus;

18.  uzsver, ka ir svarīgi saskaņot izglītības sistēmas ar digitālās ekonomikas vajadzībām, lai apmācāmajiem nodrošinātu atbilstīgas zināšanas un prasmes; atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt starpdisciplināru domāšanu skolās, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc digitālajām un papildu prasmēm; aicina dalībvalstis pievērst uzmanību ne tikai darbaspēka prasmju pilnveidei, bet veicināt zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) mācīšanu jau agrīna vecuma bērniem un šo bērnu interesi par tām, kā arī uzņēmējdarbības un attiecīgo vispārīgo prasmju apgūšanu; uzsver, ka īpašas pūles jāpieliek, lai pārvarētu nopietnās paaudžu atšķirības IKT nozarē; aicina dalībvalstis iesaistīt sociālos partnerus, kā arī izglītības un apmācības iestādes prasmju stratēģiju un digitālajam laikmetam atbilstošu profesionālu apmācību programmu izstrādē;

19.  norāda, ka prasmju neatbilstības digitālajai ekonomikai pamatā nav tikai prasmju trūkums, bet arī sliktie darba apstākļi, kuru dēļ augsti kvalificēti darba ņēmēji izvēlas strādāt citur, un cilvēkresursu slikta pārvaldība, kura noved pie nespējas pilnībā izmantot digitālās paaudzes prasmes un zināšanas;

20.  atzinīgi vērtē tādas Eiropas Komisijas uzsāktās iniciatīvas augsti kvalificētu darba ņēmēju trūkuma novēršanai kā Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija; uzsver, ka stabili panākumi šajā jomā ir gūstami vienīgi, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp sociālos partnerus, izglītības un apmācības iestādes un nevalstiskās organizācijas;

21.  uzsver, ka darba ņēmēji nav pakārtoti robotizētām ražošanas sistēmām vai digitālajām platformām, bet tiem ir būtiska loma savas darba vides un rūpniecības digitalizācijas veidošanā; tāpēc uzsver, ka ir nepieciešams stiprināt tiesības uz konsultēšanos un līdzdalību uzņēmumu jautājumu risināšanā, kā arī sociālo partneru līdzdalību visos līmeņos, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju uz digitālo vidi;

22.  uzsver, ka ir jāapzina un jāanalizē gan pozitīvā ietekme, ko rada rūpniecības digitalizācija, gan tās radītie darba drošības un veselības aizsardzības riski, tostarp jauni psiholoģiskie riski un robotu-cilvēku mijiedarbības ietekme, lai vajadzības gadījumā veiktu atbilstīgus pasākumus; uzsver nepieciešamību šajā sakarā iesaistīt sociālos partnerus; uzsver digitalizācijas psiholoģisko un neiroloģisko ietekmi uz darba ņēmējiem, jo pastāvīga pieejamība var radīt ar darbu saistītas garīgās veselības problēmas, piemēram, izdegšanu; tādēļ aizstāv viedokli, ka darba ņēmējiem pēc nolīgtā darba laika jābūt tiesībām “atslēgties no sistēmas”;

23.  aicina Komisiju un tās aģentūras, jo īpaši Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, pārbaudīt digitalizācijas, robotikas un mākslīgā intelekta ietekmi uz garīgo pārslodzi un vajadzības gadījumā izvirzīt politisko risinājumu ieteikumus; norāda, ka pastāvīga uzraudzība darbā, izmantojot digitālās ierīces, var ietekmēt darba vidi, kā arī radīt stresu; šajā saistībā uzsver, ka pētījumi skaidri norāda uz to, ka lielāks spiediens un uzraudzība drīzāk palielina nevis darbības rādītājus, bet gan veselības apdraudējumus un kļūdu un nelaimes gadījumu biežumu(2);

24.  aicina dalībvalstis kopā ar sociālajiem partneriem sākt valsts mēroga apspriešanu par darba un digitalizācijas nākotni; uzskata, ka Komisijai vajadzētu būt nozīmīgai lomai šādu valstu iniciatīvu izplatīšanā un koordinēšanā;

25.  norāda, ka aizvien intensīvāka jauno tehnoloģiju un elektronisko sakaru līdzekļu izmantošana darbavietā izvirza daudzus jautājumus saistībā ar darba ņēmēju privātumu un jaunajām novērošanas un uzraudzības iespējām; tādēļ uzsver, ka steidzami jāapspriež un jāizstrādā labāki politikas satvari attiecībā uz darbinieku datu izmantošanu, apstrādi, uzglabāšanu un īpašumtiesībām saskaņā ar Regulu Nr. 2016/679, lai novērstu darba ņēmēju pamattiesību pārkāpumus un nodrošinātu darba ņēmēju tiesības uz piekļuvi datiem;

26.  norāda uz digitalizācijas potenciālu attiecībā uz piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotu mobilitāti darba tirgū; jo īpaši šajā sakarā uzsver tāldarba nozīmīgumu;

27.  norāda, ka ir palielinājies platformu darba īpatsvars, un sagaida, ka tas rūpniecības nozarē izplatīsies tālāk, ņemot vērā decentralizācijas un elastības iespējas, ko sniedz digitalizācija; atkārtoti pauž bažas par platformu darba izmantošanu, lai apietu tiesību aktus nodokļu un darba ņēmēju tiesību jomā, tostarp attiecībā uz minimālo algu, pienākumiem veselības un drošības jomā, maksimālo darba laiku un dažos gadījumos tiesībām uz sociālo nodrošinājumu; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot sistēmu, kas nodrošina platformu darba ņēmējiem tādas pašas tiesības kā darba ņēmējiem tradicionālajā ekonomikā un vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz nodokļu maksājumiem un sociālajām iemaksām par personām un uzņēmumiem, lai saglabātu valsts finanšu un sociālās drošības sistēmu ilgtermiņa stabilitāti.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mara Bizzotto, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Georges Bach, Tania González Peñas, Krzysztof Hetman, Marju Lauristin, Alex Mayer, Joachim Schuster, Jasenko Selimovic, Csaba Sógor, Michaela Šojdrová, Neoklis Sylikiotis

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

43

+

ALDE

ECR

ENF

GUE/NGL

EPP

 

S&D

Green/EFA

Enrique Calvet Chambon, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Yana Toom, Renate Weber

Anthea McIntyre; Jana Žitňanská

Dominique Martin, Joëlle Mélin

Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Patrick Le Hyaric, Neoklis Sylikiotis

Georges Bach, David Casa, Krzysztof Hetman, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Michaela Šojdrová, Csaba Sógor, Romana Tomc

Maria Arena, Ole Christensen, Jan Keller, Marju Lauristin, Javi López, Alex Mayer, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Maria João Rodrigues, Joachim Schuster, Jutta Steinruck, Marita Ulvskog

Jean Lambert, Terry Reintke, Tatjana Ždanoka

1

-

NI

Lampros Fountoulis

2

0

ENF

GUE/NGL

Mara Bizzotto

João Pimenta Lopes

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas.

(1)

Sk. Tiesas sprieduma lietā C 596/12 17. punktu un Tiesas sprieduma lietā C 232/09 39. punktu.

(2)

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra: “Ar darbu saistītā stresa un riska novērtējums. Eiropas kampaņa par riska novērtējumu”; izgūts 2013. gada 14. jūnijā no https://osha.europa.eu/en/surveys-and-statistics-osh/esener.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums (7.2.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas rūpniecības digitalizāciju

(2016/2271(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Sergio Gaetano Cofferati

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016)0180); atgādina par mērķi līdz 2020. gadam rūpniecības daļu ES IKP palielināt līdz 20 %; uzsver digitalizācijas iespējamo būtisko lomu šajā kontekstā un uzņēmējdarbības iespējas, ko tā var sniegt; uzsver, ka steidzami ir jāizstrādā vērienīga un saskaņota ES stratēģija, kurā tiktu apkopotas dažādās ES iniciatīvas un ar kuru tiktu koordinētas attiecīgās valstu un reģionālās stratēģijas, vienlaikus novēršot sadrumstalotību un maksimāli palielinot iespējas patērētājiem, strādājošajiem un uzņēmumiem;

2.  uzsver, ka digitalizācija ir radījusi apvērsumu visās ekonomikas nozarēs un ka Eiropai ir jāizmanto šī iespēja, lai uzlabotu savu konkurētspēju starptautiskā līmenī; mudina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk palielināt ES vienotā tirgus atvērtību, lai stiprinātu Eiropas rūpniecību, tostarp MVU un jaunuzņēmumus, nodrošināt saskaņotu tiesisko regulējumu, likvidēt nepamatotus regulatīvos šķēršļus, mazināt birokrātiju un modernizēt attiecīgos noteikumus;

3.  uzsver nepieciešamību pēc atbilstošām investīcijām un saskaņota tiesiskā regulējuma pētniecības un inovācijas, infrastruktūras, kiberdrošības, datu aizsardzības, e-pārvaldes un digitālo prasmju jomā, lai nodrošinātu labi funkcionējošu digitālo vienoto tirgu; uzsver, ka ES šajā jomā atpaliek no saviem konkurentiem, ka šādām investīcijām ir nepieciešams vairāk līdzekļu un ka būtu pilnībā jāizmanto pastāvošo fondu un privāto investīciju stimulēšanas potenciāls un sinerģija; uzskata, ka šo sarežģīto problēmu efektīvai risināšanai ir nepieciešami turpmāki Komisijas centieni; mudina Komisiju viest lielāku skaidrību par to uzsākto un gaidāmo iniciatīvu finansēšanu, kuras atvieglo digitalizācijas procesu, it īpaši attiecībā uz ESIF, ESI fondu un programmas “Apvārsnis 2020” lomu un to iespējamo savstarpējo sinerģiju, kā arī par lēsto iemaksu no dalībvalstu budžeta; aicina Komisiju izpētīt publiskās un privātās partnerības un kopīgās tehnoloģiju ierosmes ietekmi saistībā ar gaidāmo programmas “Apvārsnis 2020” starpposma izvērtēšanu;

4.  atgādina, ka pašlaik paralēli pastāv 30 valsts un reģionālās iniciatīvas; uzsver — lai nodrošinātu minēto iniciatīvu labāku atpazīstamību un pievienoto vērtību, kā arī resursu efektīvu izmantošanu, ir svarīgi starp tām izveidot sinerģiju un pārnacionālu sadarbību; pauž nožēlu par pieaugošo ģeogrāfisko plaisu rūpniecības konkurētspējas un digitalizācijas ziņā; prasa vērst plašumā ļoti ātrdarbīgu — gan fiksēto, gan mobilo — platjoslas tīklu infrastruktūru, lai to darītu pieejamu visiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, tostarp lauku un norobežotām teritorijām; lai labāk izvērtētu digitalizācijas procesus dažādās jomās un nozarēs, mudina Komisiju sagatavot visaptverošu statistiku, kas papildinātu jau pastāvošos statistiskos rādītājus, tādus kā DESI indekss;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu visā Eiropā izveidot digitālās inovācijas centrus, kam būtu jāapkopo pašreizējās ES un valsts iniciatīvas; uzsver, ka šiem centriem būtu jāpiedāvā apmācība un konsultācijas un jānodrošina paraugprakses apmaiņas iespēja; aicina Komisiju nodrošināt to, ka Eiropas līmeņa sadarbība un investīcijas rūpniecības digitalizācijā pakāpeniski mazina digitālo plaisu no ģeogrāfiskā aspekta, ļauj labāk koordinēt pašreizējos fondus un palielina MVU digitalizācijas iespējas; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt digitālā ziņā draudzīgu vidi mikrozuņēmumiem un MVU;

6.  uzsver — pastāv risks, ka peļņa varētu tikt novirzīta no rūpnieciskajiem ražotājiem uz patentētu digitālo platformu īpašniekiem un ka tirgus varētu koncentrēties dažu dalībnieku rokās, tādējādi radot de facto monopolu, it īpaši attiecībā uz platformām; uzskata — lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp daudzajiem dalībniekiem, tostarp digitālajā vidē, ir nepieciešama kompetento iestāžu efektīva un konsekventa rīcība un attiecīgā gadījumā likumdošanas iniciatīvas;

7.  uzsver nepieciešamību steidzami nākt klajā ar efektīvu standartizācijas plānu un nodrošināt pilnīgu savietojamību rūpniecības digitalizācijas jomā, tostarp attiecībā uz lietu internetu un autonomām sistēmām, jo mūsdienu ES līmeņa piegādes ķēdes un digitalizācija šajā jomā rada uzdevumus, kurus var atrisināt tikai Eiropas līmenī; aicina Komisiju veicināt atklātu, savietojamu un pieprasījuma virzītu standartu izstrādi visās svarīgākajās jomās un atzinīgi vērtē tās nodomu garantēt attiecībā uz standartiem svarīgu patentu pieejamību atbilstoši taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem (FRAND) nosacījumiem; atgādina Komisijai, ka standartu izstrādē ir jāņem vērā visi attiecīgie aspekti un ka ir jānodrošina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp sociālo partneru un jaunu dalībnieku, pienācīga līdzdalība standartizācijas procesos attiecīgi globālā, Eiropas, valsts vai reģionālā līmenī;

8.  uzskata — lai pilnībā atraisītu ar rūpniecības digitalizāciju saistīto izaugsmes un inovācijas potenciālu strādājošo, patērētāju un uzņēmumu, tostarp MVU un jaunuzņēmumu, labā, svarīgi ir panākt datu un IT infrastruktūras drošību un uzticēšanos digitālajai videi; turklāt mudina komerciālās programmatūras un tehniskā nodrošinājuma ražotājus garantēt drošuma un drošības standartus, kas atbilst jaunākajai pieejamai tehnoloģijai; aicina rūpniecības nozari papildus integrēta privātuma aizsardzības principam un automātiskas privātuma aizsardzības principam pilnībā īstenot integrētas drošības principu;

9.  mudina īstenot turpmākus Eiropas līmeņa centienus kiberdrošības jomā; aicina dalībvalstis savlaicīgi un konsekventi transponēt Tīklu un informācijas drošības direktīvu un stingri ievērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kā arī iesaistīties efektīvā sadarbībā, lai Eiropas Savienībā iedzīvotājiem un uzņēmumiem garantētu drošu vidi; atgādina, ka 80 % Eiropas uzņēmumu pagājušajā gadā nācās saskarties ar vismaz vienu kiberuzbrukumu(1); pieprasa virkni jaunu un konkrētu iniciatīvu, lai uzņēmumiem, it īpaši MVU, sniegtu norādījumus par to, kā pastiprināt noturību pret kiberuzbrukumiem, un atzinīgi vērtē Komisijas nesen sākto jauno publisko un privāto partnerību kiberdrošības jomā;

10.  uzskata, ka digitalizācijai būtu patērētājiem jānodrošina lielāka izvēle, vairāk lietotājdraudzīgu un patērētāja vēlmēm īpaši pielāgotu izstrādājumu un vairāk informācijas, it īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka digitālajā vidē tiek pilnībā ievērotas iedzīvotāju tiesības uz privātumu un uz viņu personas datu aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi pareizi īstenot Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), nodrošinot, ka tiek pilnībā ievērots princips, kas paredz privātumu visā izstrādes procesā un privātumu pēc noklusējuma; atzīmē, ka kļūst aizvien svarīgāk kliedēt bažas attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi datiem, īpašumtiesībām un atbildību, un aicina Komisiju turpināt izvērtēt pašreizējo tiesisko regulējumu šajās jomās; uzskata, ka patērētājiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai brīvi izvēlēties un pilnībā izmantot produktus un pakalpojumus (tostarp brīvi izvēlēties labotājus) un ka tos nevajadzētu kavēt ar datiem saistītiem jautājumiem; aicina Komisiju saistībā ar VDAR īstenošanu paskaidrot un noteikt dažas minimālās prasības attiecībā uz darbavietā savāktiem datiem;

12.  uzsver, ka Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvai kopā ar leģislatīvo priekšlikumu par brīvas datu plūsmas iniciatīvu un tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir likvidēt nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz datu atrašanās vietu, piemīt potenciāls vēl vairāk stimulēt Eiropas rūpniecības, it īpaši MVU un jaunuzņēmumu, digitalizācijas procesu un nepieļaut ES vienotā tirgus sadrumstalotību; aicina Komisiju uzraudzīt Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas pieņemšanu un saskaņotu īstenošanu, lai darītu iespējamu taisnīgu, ātru, uzticamu un nevainojamu datu plūsmu un to izmantošanu; atgādina Komisijai tās ziņojumā pausto apņemšanos iesniegt leģislatīvu priekšlikumu par brīvu datu plūsmu Eiropas Savienībā, lai valsts tiesību aktos un regulējumā likvidētu vai nepieļautu nepamatotas prasības attiecībā uz atrašanās vietu;

13.  aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk izskaidrot drošuma un atbildības noteikumus attiecībā uz autonomām sistēmām (tādām kā transportlīdzekļi un bezpilota gaisa kuģi), lai nodrošinātu ātru un efektīvu juridisko kompensāciju incidenta gadījumā un lai saskaņotu testēšanas nosacījumus; uzskata, ka ir nepieciešama savietojamība, it īpaši lietu interneta jomā, lai nodrošinātu, ka jaunu tehnoloģiju attīstība uzlabo iespējas patērētājiem un ka tie nav piesaistīti dažiem konkrētiem piegādātājiem; uzsver ar drošumu, drošību un atbildību saistītās problēmas attiecībā uz lietu internetu, lietojumprogrammām un neiegulto programmatūru; uzsver, ka lietu interneta jomā ražotāji ir galvenais sākumpunkts atbildības režīma pastiprināšanai, kā rezultātā uzlabosies produktu kvalitāte un tiks radīta ārējās piekļuves ziņā drošāka vide un dokumentēta atjaunināšanas iespēja;

14.  atzīmē pašreiz notiekošās digitalizācijas, it īpaši rūpniecības digitalizācijas, ļoti būtiskās sekas, iespējas un uzdevumus, kas skar sabiedrību, uzņēmējdarbības un nodarbinātības modeļus un darba pieprasījumu; pauž nožēlu, ka Komisija nav veikusi digitalizācijas sociālās ietekmes analīzi, un mudina to veikt rūpniecības digitalizācijas ietekmes padziļinātu analīzi šajā jomā un līdz 2017. gada beigām ar tās rezultātiem iepazīstināt Eiropas Parlamentu un Padomi;

15.  lai gan atzīst rūpniecības digitalizācijas sniegtās iespējas, uzsver zināmas problēmas, ko tā rada saistībā ar darba pieprasījumu, darba apstākļiem un strādājošo tiesībām, it īpaši nestandarta darba attiecību gadījumā, un uzsver arī nepieciešamību pilnībā ievērot darba tiesības un nodrošināt atbilstošu sociālās drošības segumu digitālajā jomā; uzskata, ka ar rūpniecības digitalizāciju saistīto Eiropas un valsts līmeņa iniciatīvu noteikšanā ir jāiesaista sociālie partneri; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos kopā ar visām ieinteresētajām personām visaptveroša dialoga ietvaros un rīkojot augsta līmeņa apaļā galda diskusijas, kliedēt bažas, kas saistītas ar digitalizācijas sociālajiem aspektiem;

16.  atzīmē, ka digitālās iemaņas ir svarīgas saistībā ar mūsdienu darba tirgu, ES reģionu iekļautību un konkurētspēju, kā arī ar digitālās atstumtības apkarošanu, it īpaši jaunās Prasmju programmas Eiropai ietvaros; mudina Komisiju veicināt un koordinēt kvalitatīvu izglītību, mūžizglītību un arodmācības, tostarp digitālās pamatkvalifikācijas un pamatprasmju, kā arī augstāka līmeņa digitālās kvalifikācijas un prasmju, tādu kā datošana, kodēšana, programmēšana un kriptoloģija, jomā, un prasa šajās jomās nodrošināt nepieciešamās publiskās un privātās investīcijas;

17.  lai mazinātu inovācijas plaisu un Eiropas reģionu attīstības veicināšanas nolūkā piesaistītu profesionāļus, prasa stimulēt plašāku reģionālo līdzdalību; uzsver nepieciešamību strādāt ar sociālajiem partneriem, lai jau iepriekš paredzētu ilgtermiņā vajadzīgās prasmes, un atzinīgi vērtē Digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas un citu Eiropas iniciatīvu noteikšanu šajā jomā; mudina Komisiju un dalībvalstis, ieviešot Eiropas sertifikācijas vai klasifikācijas sistēmu, nodrošināt digitālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu;

18.  uzskata — lai palielinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju, līdzās platformām, kas veicina rūpniecības digitalizācijas attīstību sekmējošas kibertelpas izveidi, ir jāattīsta sadarbīga digitālā vide.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.2.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Daniel Dalton, Nicola Danti, Vicky Ford, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Marcus Pretzell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Richard Sulík, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Biljana Borzan, Birgit Collin-Langen, Anna Hedh, Kaja Kallas, Roberta Metsola, Julia Reda, Adam Szejnfeld, Marc Tarabella, Ulrike Trebesius

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor

(1)

Global State of Information Security®, http://www.pwc.com/gx/en/issues/cyber-security/information-security-survey.html.


Transporta un tūrisma komitejas atzinums (11.4.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas rūpniecības digitalizāciju

(2016/2271(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Pavel Telička

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā digitalizācija transporta nozarē rada jaunas iespējas ražotājiem, uzņēmumiem, investoriem, strādājošajiem un pasažieriem un tā kā tā ir priekšnoteikums tam, lai transporta nozare arī turpmāk būtu gan konkurētspējīga, gan operacionāla, lai palielinātos tās efektivitāte un lai transporta pakalpojumi kļūtu ilgtspējīgāki un to sniegšana — rezultatīvāka;

B.  tā kā digitalizācija rada jaunas iespējas MVU un jaunuzņēmumiem un veicina jaunu uzņēmējdarbības modeļu rašanos, tostarp sadarbīgās ekonomikas attīstību transporta nozarē tādās jomās, kā automobiļu secīga izmantošana, automobiļu kopīga izmantošana, velosipēdu kopīga izmantošana un kravu apvienošana;

C.  tā kā digitalizācija jau ir veicinājusi transporta nozares pārveidi, it īpaši ļaujot pakāpeniski automatizēt transporta veidus un atvieglot transporta pakalpojumu sniegšanu;

D.  tā kā digitalizācijai arī turpmāk ir jābūt vienai no transporta nozares galvenajām prioritātēm, lai veicinātu tās pievilcību un nodrošinātu tai stabilu ekonomisko pozīciju Eiropā un salīdzinājumā ar citām valstīm;

E.  tā kā digitalizācija var veicināt tūrisma nozares attīstību, kas nāks par labu ceļotājiem un palielinās viņu mobilitāti, tādējādi cita starpā ļaujot viegli piekļūt reāllaika informācijai un plašam pakalpojumu klāstam,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180), taču pauž nožēlu, ka šajā paziņojumā transporta jomā galveno uzmanību veltot tikai savienotai un automatizētai braukšanai, pietiekami nav apskatītas visas pastāvošās problēmas; atgādina — lai gan satīkloti un automatizēti transportlīdzekļi ir viens no saistošākajiem gaidāmās digitālās pārveidošanas gadījumiem šajā nozarē, pastāv digitalizācijas iespējas visos transporta veidos — gan operacionālos, gan administratīvos procesos — un visā vērtību ķēdē — no ražotājiem līdz pasažieriem —, kā arī iespējas koordinēšanai ar visām šajā nozarē izmantotajām jaunajām tehnoloģijām, tādām kā Eiropas globālās satelītu navigācijas sistēmas “EGNOS” un “Galileo”, kuru darbības rezultātus var gaidīt jau tuvākajā nākotnē; prasa Komisijai galveno uzmanību veltīt visu transporta veidu, tostarp ar transportu un tūrismu saistīto pakalpojumu, digitālai pārveidei;

2.  norāda, ka digitalizācijas process nav sniedzis vienādu labumu visā transporta nozarē un ka šis nevienmērīgums ir izraisījis kaitīgu sadrumstalotību iekšējā tirgū gan starp dažādiem transporta veidiem, gan viena transporta veida ietvaros; uzsver, ka starp dalībvalstīm pastāv būtiskas un aizvien pieaugošas atšķirības transporta nozares konkurētspējas un digitalizācijas jomā un ka šīs atšķirības atspoguļojas arī starp reģioniem, uzņēmumiem un MVU; uzskata, ka koordinētas ES rūpniecības digitalizācijas stratēģijas izstrāde palīdzētu pārvarēt šādu sadrumstalotību un atšķirības un piesaistīt investīcijas digitāliem projektiem; uzsver, ka mērķim nevajadzētu būt tikai vēl viena politikas dokumenta izstrādei, bet gan tādas reālas stratēģijas sagatavošanai, kura atspoguļo inovācijas tendences un tirgus potenciālu un kuras īstenošana tiktu pastāvīgi izvērtēta;

3.  uzskata, ka šāda rūpniecības digitalizācijas stratēģija veicinās dažu steidzamāko transporta un tūrisma nozares problēmu atrisināšanu; tādēļ aicina Komisiju turpināt atbalstīt digitalizāciju, lai:

  a)  uzlabotu transporta nozares vispārējo sniegumu drošības, kvalitātes un vides jomā;

  b)  uzlabotu no šķēršļiem brīvu pieejamību ikvienam, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai ar invaliditāti, un uzlabotu informētību par alternatīviem mobilitātes risinājumiem, nodrošinot pasažieriem lielākas izvēles iespējas, vairāk lietotājdraudzīgu un personalizētu produktu un vairāk informācijas visā ES, kā arī gan pilsētās, gan mazāk attīstītos reģionos;

  c)  samazinātu transporta izmaksas, piemēram, ekspluatācijas izmaksas, un uzlabotu pašreizējās infrastruktūras kapacitātes izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu pārvietošanās saistītās kolonnās (platooning), C-ITS, ERTMS un RIS);

  d)  uzlabotu konkurētspēju, atbalstot jaunu dalībnieku, it īpaši MVU un jaunuzņēmumu, ienākšanu tirgū, lai mestu izaicinājumu pastāvošajiem monopoliem;

  e)  atvieglotu ES tiesību aktu pienācīgu un saskaņotu īstenošanas nodrošināšanu, izveidojot satiksmes pārvaldības sistēmas, intelektiskas transporta sistēmas, digitālus tahogrāfus, elektroniskas ceļu nodevu iekasēšanas sistēmas utt., un lai izveidotu tiesiskus regulējumus, kas būtu piemēroti reālām situācijām, kuras var radīt modernu tehnoloģiju izmantošana;

  f)  mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem pārvadātājiem un jaunuzņēmumiem, piemēram, kravu pārvadājumu un loģistikas nozarē, vienkāršojot administratīvās procedūras, paredzot kravu izsekošanu un lokalizēšanu un optimizējot grafikus un satiksmes plūsmas;

  g)  turpinātu nodrošināt pasažieru tiesību aizsardzību, tostarp datu aizsardzību, arī multimodālos braucienos;

  h)  mazinātu problēmas, kas saistītas ar informācijas asimetriju transporta pakalpojumu tirgū;

  i)  veicinātu tūrisma nozares pievilcīgumu, jo tā palīdz radīt aptuveni 10 % no visa Eiropas IKP, kā arī radošo nozaru pievilcīgumu pilsētās, lauku apvidos un tālākajos reģionos, piemēram, labāk integrējot mobilitāti un tūrisma pakalpojumus, tostarp uz mazāk zināmiem galamērķiem;

4.  norāda, ka nepārtraukta un augstas veiktspējas savienojamība ir priekšnoteikums ātriem, drošiem un uzticamiem savienojumiem attiecībā uz visiem transporta veidiem un transporta nozares turpmākai digitalizācijai; pauž nožēlu par digitālā pārklājuma būtisko sadrumstalotību Eiropas Savienībā; uzskata, ka investīcijām platjoslā un taisnīgai spektra piešķiršanai ir izšķiroša nozīme transporta nozares digitalizācijā; šajā sakarā uzsver nepieciešamību pēc transversāla skatījuma, kas ietvertu, piemēram, elektroniku, telekomunikācijas, transportu un tūrismu; aicina Komisiju un dalībvalstis pildīt savu apņemšanos nodrošināt šāda veida savienojamību attiecībā uz galvenajiem transporta ceļiem un centriem ne vēlāk kā 2025. gadā un sākt nodrošināt pilnīgu pārklājumu visā ES teritorijā;

5.  uzsver nepieciešamību mobilizēt un piesaistīt publiskas un privātas investīcijas, lai pienācīgi finansētu pāreju uz digitāliem procesiem un atbalstītu saistītās infrastruktūras attīstību; aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas līmeņa sadarbība un investīcijas transporta nozares digitalizācijā rada pakāpenisku konverģenci starp apgabaliem, tostarp ar pieejamo ES līdzekļu palīdzību palielinot iespējas veikt MVU digitalizāciju; uzskata, ka ir iespējams labāk un efektīvāk koordinēt un izmantot pašreizējos ES fondus (tostarp saistībā ar kohēzijas politiku), it īpaši Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kas līdz šim nav ticis pietiekami izmantots patiesi inovatīvu projektu finansēšanai;

6.  norāda, ka tuvākajā nākotnē varētu ātri attīstīties autonoms transports, un tāpēc aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk viest skaidrību par drošības un atbildības noteikumiem autonoma transporta jomā, lai noteiktu juridiskos nosacījumus un tādējādi nodrošinātu ātru un efektīvu integrāciju tirgū;

7.  pauž stingru pārliecību par to, ka it īpaši transporta nozarē brīvi izmantojami dati, lielie dati un datu analīze joprojām ir ļoti svarīgi elementi, lai gūtu pilnu labumu no digitālā vienotā tirgus un veicinātu inovāciju; pauž nožēlu, ka datu plūsmu atvieglošanas iniciatīvas joprojām ir sadrumstalotas; uzsver, ka ir nepieciešama lielāka juridiskā noteiktība — galvenokārt attiecībā uz īpašumtiesībām un atbildību —, kas balstītos uz privātumu un datu aizsardzību;

8.  atzīst jaunuzņēmumu un MVU ieguldījumu digitalizācijas procesā un uzsver, ka ir svarīgi tiem nodrošināt atbilstošu atbalstu un instrumentus, tostarp attiecīgā gadījumā finansiālā ziņā, lai nodrošinātu to inovāciju izmantošanu un veicinātu to integrāciju tirgū; atbalsta, piemēram, ideju turpināt attīstīt digitālās inovācijas centrus visā ES jomās, kurās varētu izveidot jaunus kompetenču centrus un klasterpartnerības;

9.  atzīmē, ka aizvien pieaugošā digitalizācija transporta biļešu izplatīšanā nozīmē to, ka internetā patērētājiem ir pieejams vairāk informācijas, taču aizvien vairāk tādā veidā, kas apgrūtina piedāvājumu salīdzināšanu; uzskata, ka tāpēc attiecībā uz izplatīšanu, it īpaši internetā, ir jāpastiprina pārredzamības un neitralitātes garantijas, lai patērētāji varētu izdarīt izvēli, pamatojoties uz uzticamu informāciju, ne tikai attiecībā uz cenu, bet arī citiem parametriem, tostarp pakalpojumu kvalitāti un papildu piedāvājumiem; uzskata, ka šāda pārredzamība veicinās konkurenci un atbalstīs multimodāla transporta attīstību;

10.  atzīmē, ka digitālā pārveide transporta un tūrisma nozarē, it īpaši ekonomikas pēc pieprasījuma un sadarbīgas ekonomikas attīstība, palīdz būtiski mainīt pasažieru un patērētāju uzvedību attiecībā uz mobilitāti un tūrismu, kā arī veicina nepieciešamību pēc infrastruktūras pielāgošanas; aicina Komisiju izvērtēt digitalizācijas ietekmi transporta, mobilitātes un tūrisma nozarē, īpašu uzmanību veltot attiecīgo pakalpojumu lietotāju uzvedībai un izdarītajai izvēlei, un turpināt atraisīt šo sabiedrisko pārmaiņu potenciālu;

11.  atgādina, ka digitalizācija nav tikai tehnoloģisks jautājums, bet ka tai ir plašāka ietekme sociālajā, darba un ekonomikas jomā, un šajā sakarā aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk veikt šīs ietekmes padziļinātu analīzi; atzīmē — lai gūtu pilnīgu labumu no digitalizācijas, tostarp darbvietu radīšanas un darba ņēmēju pārkvalificēšanas ziņā, un lai nepieļautu to, ka Eiropai turpmākajos gados būtiski trūkst IKT jomā kvalificētu darbinieku, ir nepieciešama darba ņēmēju prasmju masveida uzlabošana un investīcijas arodapmācībā visos līmeņos, lai sagatavotos digitālo tehnoloģiju integrācijai; aicina dalībvalstis prioritāti piešķirt minētos jautājumus risinošai politikai un iekļaut digitalizāciju savās nacionālajās transporta nozares stratēģijās.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

11.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Salvatore Domenico Pogliese, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Maria Grapini, Franck Proust, Matthijs van Miltenburg, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Jiří Maštálka

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

43

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Dominique Riquet, Pavel Telička, Matthijs van Miltenburg

ECR

Jacqueline Foster, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle,, Kosma Złotowski, Peter van Dalen

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Merja Kyllönen, Jiří Maštálka

PPE

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Salvatore Domenico Pogliese, Franck Proust, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Henna Virkkunen, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

S&D

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Jens Nilsson, Gabriele Preuß, David-Maria Sassoli, Claudia Țapardel, István Ujhelyi, Janusz Zemke

Verts/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

2

-

EFDD

Peter Lundgren, John Stuart Agnew

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Kultūras un izglītības komitejas atzinums (30.1.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas rūpniecības digitalizāciju

(2016/2271(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Angel Dzhambazki

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina — tā kā aptuveni 40 % ES darba ņēmēju trūkst atbilstošu digitālo prasmju, kas negatīvi ietekmē viņu dzīvi sabiedrībā un spēju strādāt, un tā kā sešas no desmit visbiežāk pieprasītajām prasmēm ir tehniskas vai digitālas, Savienība saskaras ar digitālo prasmju trūkumu; pieņem zināšanai Komisijas nesenos paziņojumus “Eiropas rūpniecības digitalizācija” un “Jauno prasmju programma Eiropai” kā pirmo soli pareizajā virzienā, lai uzlabotu Eiropas iedzīvotāju digitālo pratību un prasmes; tomēr uzsver nepieciešamību pieņemt papildu sistēmiskas iniciatīvas, kurām būtu jānodrošina visaptverošs satvars, kas palielinātu Eiropas pilsoņu izpratni par šādu prasmju svarīgumu, un vajadzību integrēt to izmantošanu ikdienas dzīvē;

2.  aicina Komisiju gaidāmajā pamatprasmju sistēmas pārskatīšanā digitālajām prasmēm veltīt galveno uzmanību; mudina dalībvalstis turpināt attīstīt pamatizglītības, vidējās izglītības un terciārās izglītības programmas, kā arī arodmācības programmas, lai apmierinātu aizvien digitālāka darba tirgus un digitāli pastarpinātas demokrātijas vajadzības, sniegtu pilsoņiem prasmes aktīvi piedalīties valsts pārvaldes procesos un mijiedarboties ar tiem; uzsver nepieciešamību pēc pienācīgas skolotāju apmācības, kas palīdz atjaunināt mācību metodiku un palielina inovatīvas digitālās mācīšanās un tālmācības iespējas, tādējādi radot labākas iespējas studentiem sagatavoties jauno digitālo prasmju prasībām darba tirgū;

3.  uzsver iespējas, ko Eiropas jauniešiem, kuri nav iesaistīti izglītībā vai darba tirgū, piedāvā digitalizēta mācīšanās, un aicina veikt pasākumus, kas savukārt uzlabos integrāciju gan sabiedrībā, gan darba tirgū;

4.  uzsver, ka ir jānovērš pastāvīgi pieaugošās atšķirības piekļuvē internetam un digitālajām prasmēm, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu bezdarbniekiem, pieaugušajiem ar zemu izglītības līmeni un grupām, kuras parasti saskaras ar tādiem izglītošanās šķēršļiem kā “pārtraukta mācīšanās ” vai “tālmācība”, piemēram, klejotāju kopienai;

5.  uzskata, ka digitālajās pamatprasmēs, ko māca pamatskolā un vidusskolā, būtu jāietver zināšanas par digitālo prasmju sniegtajām iespējām, spējas augstākā līmenī izmantot digitālos pamatrīkus, drošu rīcību internetā un meklēšanas metodes, kas palīdz identificēt ticamus avotus, un jāuzlabo informētība par tiesībām tiešsaistē; turklāt uzsver nepieciešamību skolu un kultūrizglītības institūciju programmās iekļaut medijpratību, kas ļautu iedzīvotājiem izkopt kritisku izpratni par dažādu veidu medijiem un tādējādi paplašināt un uzlabot resursus un iespējas, ko sniedz „digitālā pratība”; uzsver, ka būtu jāakcentē tāda pieeja kā mācīšanās darot;

6.  uzsver, ka svarīgi ir integrēt digitālo prasmju programmu mūžizglītības programmās darbspējīga vecuma iedzīvotājiem un jo īpaši pensijas vecuma iedzīvotājiem, kuri ir 18,9 % (un šis īpatsvars arvien pieaug) no kopējā iedzīvotāju skaita Eiropas Savienībā un kuri tādējādi iegūs ievērojamas potenciālas nodarbinātības iespējas papildus ilgajai darba pieredzei;

7.  uzsver nozīmīgās dalībvalstu atšķirības attiecībā uz digitalizāciju, kā arī digitālo pratību un prasmēm un uzskata, ka ir jāveicina lielāka konverģence šajā jomā; uzsver, ka šīs atšķirības varētu mazināt, veicinot paraugprakses apmaiņu un dialogu; šajā sakarā uzsver Digitālo darbvietu lielās koalīcijas potenciālu; atkārtoti uzsver, ka šādas konkrētas iniciatīvas ir jāiekļauj plašākā, vērienīgākā digitālās darbības ietvarā;

8.  uzsver, ka īpašais atbalsts „analogajai” daudzvalodībai Eiropā ir izdevīgs gan attiecībā uz Eiropas rūpniecības digitalizāciju, gan vispārēju digitālo prasmju mācīšanu; tādēļ uzsver, ka ievērojami vairāk uzmanības ir jāpievērš fundamentālajiem pētījumiem par statistisko un intelektisko tulkošanu un mašīntulkošanu, kā arī mācību programmatūru;

9.  atzinīgi vērtē pieeju, kas paredz iesaistīt daudzas ieinteresētās personas un kas ir iekļauta Komisijas “digitālo inovāciju centra” modelī; norāda, ka cieša sadarbība starp universitātēm un uzņēmumiem var palīdzēt veidot daudzveidīgāku darba kārtību un sniegt izglītošanās darbavietā un apmācības iespējas;

10.  uzsver, ka kultūras un radošās nozares gan virza digitālo inovāciju, gan gūst no tās labumu; norāda — tā kā šajās nozarēs nereti darbojas mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, tām ir nepieciešams precīzi definēts atbalsts, lai palīdzētu kļūt digitālām un izvērst darbības drošā, ilgtspējīgā un efektīvā veidā;

11.  norāda, ka saskaņā ar iniciatīvu Europeana Eiropas darbu digitalizācija ir būtiska iespēja uzlabot to pieejamību, izplatīšanu un popularizēšanu un ka digitālā inovācija var būt stimuls revolūcijai tādā nozīmē, ka kultūras preces ir izstādītas un pieejamas; uzsver, ka ir svarīgi īpaši veicināt 3D tehnoloģiju izmantošanu datu vākšanai un bojātu kultūras preču un mantojuma rekonstrukcijai; uzsver nepieciešamību nodrošināt finansējumu Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijai, saglabāšanai un pieejamībai tiešsaistē;

12.  pauž nožēlu, ka vēsturiski un kultūras objekti bieži vien nav viegli pieejami personām ar invaliditāti, un uzsver iespējas, ko sniedz spēcīgāka digitālā kultūras platforma, lai uzlabotu iesaistīšanos kultūras pieredzē un uzlabotu kultūras objektu un artefaktu pieejamību visā Eiropā neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

13.  uzsver, ka digitalizācijai būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj fiziska mijiedarbība ar oriģinālajām kultūras precēm, piemēram, muzeju eksponātiem vai grāmatām; uzstāj, ka visi komerciālie nolīgumi par kultūras preču digitalizāciju būtu jāveido tā, lai netiktu apdraudēta pēc iespējas plašākas sabiedrības piekļuve šīm precēm;

14.  iesaka visus jaunos audiovizuālos darbus sistemātiski reģistrēt ar starptautiska standarta identifikatoru, piemēram, Starptautisko standarta audiovizuālo darbu numuru (ISAN) vai Izklaides nozares identifikācijas reģistrā (EIDR), lai būtu vieglāk audiovizuālo saturu identificēt un atrast tiešsaistē un filmu datubāzes un katalogi Eiropā būtu tehniski savietojami;

15.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt un sekmēt augstas kvalitātes kultūras, jaunrades un izglītības satura digitālo ražošanu, kas palīdz stiprināt Eiropas uzņēmumu zinātību un konkurētspēju šajās jomās;

16.  mudina pētīt un izstrādāt izmantojamas atbalsta tehnoloģijas, kas varētu kļūt par jauniem rūpnieciskiem produktiem cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Angel Dzhambazki, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Luigi Morgano, Momchil Nekov, John Procter, Michaela Šojdrová, Yana Toom, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Therese Comodini Cachia


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

25.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

59

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Ashley Fox, Adam Gierek, Rebecca Harms, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Jaromír Kohlíček, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Amjad Bashir, Soledad Cabezón Ruiz, Isabella De Monte, Francesc Gambús, Constanze Krehl, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Gesine Meissner, Clare Moody, Michèle Rivasi, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan, Pavel Telička

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georgi Pirinski


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

59

+

ALDE

Gesine Meissner, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Pavel Telička, Lieve Wierinck

ECR

Amjad Bashir, Edward Czesak, Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Evžen Tošenovský

EFDD

David Borrelli, Dario Tamburrano

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Jaromír Kohlíček, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

EPP

Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Christian Ehler, Francesc Gambús, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Angelika Niebler, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Anne Sander, Algirdas Saudargas, Theodor Dumitru Stolojan, Vladimir Urutchev, Hermann Winkler, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

S&D

José Blanco López, Isabella De Monte, Adam Gierek, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Constanze Krehl, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Clare Moody, Dan Nica, Georgi Pirinski, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Carlos Zorrinho

Greens/EFA

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Michel Reimon, Claude Turmes

1

-

EFDD

Roger Helmer

1

0

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika