Procedūra : 2016/0151(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0192/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0192/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 18/05/2017 - 11.8
CRE 18/05/2017 - 11.8
PV 02/10/2018 - 7.7
CRE 02/10/2018 - 7.7

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0364

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 2135kWORD 258k
10.5.2017
PE 587.655v03-00 A8-0192/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu

(COM(2016)0287 – C8-0193/2016 – 2016/0151(COD))

Kultūras un izglītības komiteja

Referentes: Sabine Verheyen, Petra Kammerevert

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu

(COM(2016)0287 – C8-0193/2016 – 2016/0151(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0287),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu un 62. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0193/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ... atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 7. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0192/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu

ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Pēdējais būtiskais grozījums Padomes Direktīvā 89/552/EEK27, kura pēc tam kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES28, tika ieviests 2007. gadā, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/65/EK29. Kopš tā laika audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir strauji un ievērojami attīstījies. Tehnikas attīstība ļauj piedāvāt lietotājiem jauna veida pakalpojumus un iespējas. Arī skatīšanās paradumi ir ievērojami mainījušies. Īpaši tas attiecas uz jaunāko paaudžu skatītājiem. Lai gan televizors joprojām ir svarīga audiovizuālo materiālu koplietošanas ierīce, daudzi lietotāji audiovizuālos materiālus tagad skatās arī citās, pārnēsājamās ierīcēs. Tradicionālajam televīzijas saturam joprojām ir nozīmīgs īpatsvars ikdienas vidējā skatīšanās laikā. Tomēr aizvien nozīmīgāks kļūst jauna veida saturs, piemēram, īsi video vai lietotāju radīts saturs, kā arī tirgū ir nostiprinājušies jauni dalībnieki, tostarp pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēji un video koplietošanas platformas.

(1)  Pēdējais būtiskais grozījums Padomes Direktīvā 89/552/EEK27, kura pēc tam kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES28, tika ieviests 2007. gadā, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/65/EK29. Kopš tā laika, turpinoties konverģencei starp televīziju un pakalpojumiem, ko izplata internetā, audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir strauji un ievērojami attīstījies. Tehnikas attīstība ļauj piedāvāt lietotājiem jauna veida pakalpojumus un iespējas. Arī skatīšanās paradumi ir ievērojami mainījušies. Īpaši tas attiecas uz jaunāko paaudžu skatītājiem. Lai gan televizors joprojām ir svarīga audiovizuālo materiālu koplietošanas ierīce, daudzi lietotāji audiovizuālos materiālus tagad skatās arī citās, pārnēsājamās ierīcēs. Tradicionālajam televīzijas saturam joprojām ir nozīmīgs īpatsvars ikdienas vidējā skatīšanās laikā. Tomēr aizvien nozīmīgāks kļūst jauna veida saturs, piemēram, īsi video vai lietotāju veidots saturs, kā arī tirgū ir nostiprinājušies jauni dalībnieki, tostarp pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina video pēc pieprasījuma, un video koplietošanas platformas. Šīs mediju konverģences dēļ ir jāatjaunina tiesiskais regulējums, lai atspoguļotu tirgū notikušās izmaiņas un panāktu līdzsvaru starp piekļuvi tiešsaistes satura pakalpojumiem, patērētāju aizsardzību un konkurētspēju.

__________________

__________________

27 Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.).

27 Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos ( OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos ( OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Komisija 2015. gada 6. maijā pieņēma “Digitālo vienoto tirgus stratēģiju Eiropai”30, kurā tā paziņoja par Direktīvas 2010/13/ES pārskatīšanu.

(2)  Komisija 2015. gada 6. maijā pieņēma “Digitālo vienoto tirgus stratēģiju Eiropai”30, kurā tā paziņoja par Direktīvas 2010/13/ES pārskatīšanu. Savā 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu30a Eiropas Parlaments noteica, ko tas sagaida no minētās pārskatīšanas. Eiropas Parlaments iepriekš ir prasījis veikt pārskatīšanu — 2013. gada 4. jūlija rezolūcijā par hibrīdtelevīziju30b un 2014. gada 12. marta rezolūcijā par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei30c — un ir norādījis minētās pārskatīšanas mērķus.

__________________

__________________

30 COM(2015) 192 final

30 COM(2015) 192 final

 

30a P8_TA(2016)0009

 

30b P7_TA(2013)0329

 

30c P7_TA(2014)0232

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Direktīvu 2010/13/ES vajadzētu turpināt piemērot tikai tiem pakalpojumiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt informatīvus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus. Galvenā mērķa prasību vajadzētu uzskatīt par izpildītu arī tad, ja pakalpojumam ir audiovizuāls saturs un forma, kas ir nošķirama no pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veida, piemēram, tiešsaistes laikraksti ar atsevišķām daļām, kurās pieejamas audiovizuālas programmas vai lietotāju sagatavoti videomateriāli, ja šīs daļas var uzskatīt par nošķiramām no to pamatdarbības veida. Sociālo mediju pakalpojumi netiek ietverti, ja vien tie nesniedz pakalpojumus, ko aptver video koplietošanas platformu definīcija. Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir tikai pamatdarbības nenošķirams papildinājums, ja ir saikne starp audiovizuālo piedāvājumu un pamatdarbību. Tādējādi kanāli vai jebkādi citi audiovizuālie pakalpojumi, par kuriem redakcionāli atbildīgs ir pakalpojuma sniedzējs, var paši par sevi būt audiovizuālo mediju pakalpojumi, pa ja tos piedāvā video koplietošanas platformā, kuras raksturīga iezīme ir redakcionālās atbildības neesamība. Šādos gadījumos pakalpojumu sniedzējiem ar redakcionālo atbildību būs jāievēro šīs direktīvas prasības.

(3)  Direktīva 2010/13/ES būtu jāpiemēro tikai tiem pakalpojumiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt informatīvus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus. Galvenā mērķa prasību vajadzētu uzskatīt par izpildītu arī tad, ja pakalpojumam ir audiovizuāls saturs un forma, kas ir nošķirama no pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veida. Tā kā sociālo mediju platformas pakalpojumu sniegšanā arvien vairāk tiek izmantots audiovizuālais saturs, tie ir būtiski, lai sasniegtu Direktīvas 2010/13/ES mērķus, ciktāl tiek nodrošināti tādi pakalpojumi, kas atbilst video koplietošanas platformas definēšanas kritērijiem. Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir tikai pamatdarbības nenošķirams papildinājums, ja ir saikne starp audiovizuālo piedāvājumu un pamatdarbību. Tādējādi kanāli vai jebkādi citi audiovizuālie pakalpojumi, par kuriem redakcionāli atbildīgs ir pakalpojuma sniedzējs, var paši par sevi būt audiovizuālo mediju pakalpojumi, pat ja tos piedāvā video koplietošanas platformā. Šādos gadījumos pakalpojumu sniedzējiem ar redakcionālo atbildību būs jāievēro šīs direktīvas prasības. Direktīvas 2010/13/ES darbības jomā nebūtu jāietver azartspēles, kas saistītas ar naudas likmēm, tostarp izlozes, derības un citi azartspēļu pakalpojumu veidi, kā arī tiešsaistes spēles un meklētājprogrammas.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Redakcionāli lēmumi ir lēmumi, kurus pieņem ikdienā, jo īpaši programmu direktori vai galvenie redaktori apstiprinātas raidījumu programmas ietvaros. Vieta, kurā redakcionālus lēmumus pieņem, ir to pieņēmēju parastā darba vieta.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu, ir svarīgi, lai dalībvalstis vestu savā piekritībā esošo audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēju un video koplietošanas platformu sniedzēju uzskaiti un regulāri nosūtītu šos datus savai kompetentajai neatkarīgajai regulētājiestādei un Komisijai. Šajos datos būtu jāiekļauj informācija par kritērijiem, pēc kuriem noteikta piekritība.

(4)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu, ir svarīgi, lai dalībvalstis veiktu savā jurisdikcijā esošo audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēju un video koplietošanas platformu sniedzēju atjauninātu un pārredzamu uzskaiti un regulāri nosūtītu šos datus savām kompetentajām neatkarīgajām regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām un Komisijai. Šajos datos būtu jāiekļauj informācija par kritērijiem, pēc kuriem noteikta jurisdikcija.

 

(Šā grozījuma daļa par “regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām” attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Piekritības noteikšanai ir jānovērtē faktiskās situācijas, ņemot vērā Direktīvā 2010/13/ES noteiktos kritērijus. Šādu faktisko situāciju novērtēšana var novest pie pretrunīgiem rezultātiem. Piemērojot sadarbības procedūras, kas noteiktas Direktīvas 2010/13/ES 3. un 4. pantā, ir svarīgi, lai Komisija savus konstatējumus varētu balstīt uz drošticamiem faktiem. Tāpēc Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) vajadzētu pilnvarot sniegt atzinumus par piekritību pēc Komisijas pieprasījuma.

(5)  Lai noteiktu jurisdikciju, ir jānovērtē faktiskās situācijas, ņemot vērā Direktīvā 2010/13/ES noteiktos kritērijus. Šādu faktisko situāciju novērtēšana var novest pie pretrunīgiem rezultātiem. Piemērojot Direktīvas 2010/13/ES 2., 3. un 4. pantu, ir svarīgi, lai Komisija savus konstatējumus varētu balstīt uz drošticamiem faktiem. Tāpēc Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA), kuras sastāvā ir audiovizuālo mediju pakalpojumu jomu pārstāvošas neatkarīgas regulatīvas iestādes un/vai struktūras, vajadzētu pilnvarot sniegt nesaistošus atzinumus par jurisdikciju pēc Komisijas pieprasījuma. Ir svarīgi, lai ERGA un kontaktkomiteja viena otru informētu un lai tās sadarbotos ar regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma”31 Komisija uzsvēra, ka, apsverot politikas risinājumus, tā apsvērs tādu gan regulatīvu, gan rūpīgi izstrādātu neregulatīvu līdzekļu izmantošanu, kas pamatojas uz prakses kopienu un labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem32. Ir pierādījies, ka vairāki kodeksi, kas noteikti direktīvas koordinētajās jomās, ir labi izstrādāti saskaņā ar labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem. Tiesiskā regulējuma atbalsta mehānisma esība tiek uzskatīta par svarīgu faktoru, kas veicinājis pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksa ievērošanu. Tāpat ir svarīgi, lai kodeksi noteiktu konkrētus mērķus un uzdevumus, tādējādi nodrošinot to sasniegšanas regulāru, pārredzamu un neatkarīgu uzraudzību un novērtēšanu. Pakāpeniskas sankcijas, kurās tiek saglabāts proporcionalitātes elements, parasti uzskata par efektīvu pieeju shēmas īstenošanai. Šie principi būtu jāievēro pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksos, ko pieņem direktīvas koordinētajās jomās.

(7)  Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma”31 Komisija uzsvēra, ka, apsverot politikas risinājumus, tā apsvērs tādu gan regulatīvu, gan neregulatīvu līdzekļu izmantošanu, kas pamatojas uz prakses kopienu un labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem32. Ir pierādījies, ka vairāki kodeksi, kas noteikti direktīvas koordinētajās jomās, ir labi izstrādāti saskaņā ar labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem, kuri ir lietderīgi likumdošanas palīglīdzekļi vai papildlīdzekļi. Tiesiskā regulējuma atbalsta mehānisma esība tiek uzskatīta par svarīgu faktoru, kas veicinājis pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksa ievērošanu. Tāpat ir svarīgi, lai kodeksi noteiktu konkrētus mērķus un uzdevumus, tādējādi nodrošinot to sasniegšanas regulāru, pārredzamu un neatkarīgu uzraudzību un novērtēšanu. Šie principi būtu jāievēro pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksos, ko pieņem direktīvas koordinētajās jomās.

__________________

__________________

31 COM(2015) 215 final

31 COM(2015) 215 final

32 https://ec.europa.eu/digital-single-market/communities/better-self-and-co-regulation

32 https://ec.europa.eu/digital-single-market/communities/better-self-and-co-regulation

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm, jēdzienu „naida kurināšana” būtu pienācīgā mērā jāsaskaņo ar definīciju Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumā 2008/913/JHA par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, kurā naidīga runa definēta kā „publiska kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana”. Tam vajadzētu ietvert kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pamatojuma saskaņošanu.

(8)  Lai nodrošinātu konsekvenci un juridisko noteiktību Savienības pilsoņiem, uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm, jēdziens “naida kurināšana” būtu jāsaskaņo ar definīciju Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumā 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, kurā naidīga runa ir definēta kā “publiska kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana”. Būtu jāpaplašina kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pamatojums saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Hartas) 21. pantā norādīto pamatojumu.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Lai pilsoņiem būtu iespēja piekļūt informācijai, veikt informētu izvēli, izvērtēt mediju kontekstus un lai viņi varētu atbildīgi izmantot, kritiski novērtēt un veidot audiovizālo saturu, viņiem ir nepieciešama paaugstināta līmeņa medijpratība. Šāda medijpratība ļautu viņiem izprast satura un pakalpojumu būtību, izmantojot visas iespējas, ko piedāvā komunikāciju tehnoloģijas, lai tādējādi viņi varētu efektīvi un droši izmantot medijus. Medijpratībai nebūtu jāaptver tikai mācības par rīkiem un tehnoloģijām, bet ar tās palīdzību vajadzētu panākt, ka pilsoņiem tiek nodrošinātas kritiskās domāšanas prasmes, kas nepieciešamas, lai viņi spētu spriest, analizēt sarežģītas situācijas, saskatīt atšķirību starp viedokli un faktu un nereaģēt uz nekādām naida runām. Būtu jāveicina visu pilsoņu medijpratība neatkarīgi no viņu vecuma.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai ļautu skatītājiem, tostarp vecākiem un nepilngadīgajiem, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par skatāmo saturu, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz pietiekama informācija par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. To varētu panākt, piemēram, izmantojot satura deksriptoru sistēmu, ar ko norāda satura veidu. Satura deskriptorus varētu sniegt rakstiski, grafiski vai akustiski.

(9)  Lai ļautu skatītājiem, jo īpaši vecākiem un nepilngadīgajiem, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par skatāmo saturu, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz pietiekama informācija par šādu saturu, jo īpaši par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. Arī video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāsniedz šāda informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. pantu.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Audiovizuālā satura pieejamības nodrošināšana ir būtiski nepieciešama saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Tiesības personām ar īpašām vajadzībām un vecāka gadagājuma cilvēkiem piedalīties un integrēties Savienības sociālajā un kultūras dzīvē ir saistītas ar pieejamu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ dalībvalstīm nekavējoties būtu jāveic atbilstoši un samērīgi pasākumi, ar kuriem nodrošina to, ka to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji aktīvi cenšas saturu padarīt pieejamu personām, kurām ir redzes vai dzirdes traucējumi. Pieejamības prasības būtu jāievēro, īstenojot pakāpenisku un nepārtrauktu procesu, vienlaikus ņemot vērā praktiskos un neizbēgamos ierobežojumus, kas varētu liegt pilnīgu pieejamību, piemēram, raidījumus vai pasākumus, kas tiek pārraidīti reāllaikā. Vajadzētu būt iespējai izveidot piemērotus pieejamības nodrošināšanas pasākumus, izmantojot pašregulēšanu un kopregulēšanu. Lai atvieglotu informācijas pieejamību un izskatītu sūdzības par pieejamības jautājumiem, dalībvalstīm būtu jāizveido tiešsaistē pieejams vienots kontaktpunkts.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Saistībā ar pārtikas reklāmu televīzijā bērniem ir dažas plaši atzītas uztura pamatnostādnes valstu un starptautiskā mērogā, piemēram, PVO Eiropas reģionālā biroja uzturvielu sastāva modelis, kas paredzētas, lai diferenciētu pārtiku, pamatojoties uz uzturvielu sastāvu tajā. Būtu jāmudina dalībvalstis nodrošināt, ka pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksi tiek izmantoti, lai efektīvi samazinātu bērnu un nepilngadīgo pakļaušanu audiovizuāliem komercpaziņojumiem par tādu pārtiku un dzērieniem, kuros ir augsts sāls, cukura vai tauku saturs vai kura kā citādi neatbilst šīm valsts vai starptautiskajām uztura pamatnostādnēm.

(10)  Būtu jāmudina dalībvalstis nodrošināt, ka ar pašregulēšanu un kopregulēšanu, tostarp rīcības kodeksiem, tiek efektīvi sasniegts mērķis samazināt ietekmi, ko uz bērniem rada audiovizuālie komercpaziņojumi par tādu pārtiku un dzērieniem, kuros ir augsts sāls, cukura vai tauku saturs vai kuri kā citādi neatbilst šīm valsts vai starptautiskajām uztura pamatnostādnēm. Lai šo uzdevumu izpildītu, būtu jāveic pašregulēšanas un kopregulēšanas pasākumi, kas būtu cieši jāuzrauga.

Grozījums Nr.     14

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksu izmantošana tā, lai tiktu efektīvi samazināta ietekme, ko uz bērniem un nepilngadīgajiem rada audiovizuālie komercpaziņojumi, kuros ir azartspēļu reklāma. Savienības un valstu līmenī ir vairākas kopregulēšanas un pašregulēšanas sistēmas, kas paredzētas, lai arī audiovizuālajos komercpaziņojumos veicinātu atbildīgu iesaistīšanos azartspēlēs. Minētās sistēmas būtu jāveicina arī turpmāk, jo īpaši tās sistēmas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai komercpaziņojumus par azartspēlēm papildinātu paziņojumi, ka azartspēlēs jāiesaistās atbildīgi.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lai novāktu šķēršļus pārrobežu pakalpojumu brīvai apritei Savienībā, ir nepieciešams nodrošināt tādu pašregulēšanas un kopregulēšanas pasākumu efektivitāti, kuru galvenais mērķis ir aizsargāt patērētājus vai sabiedrības veselību. Labi īstenoti un uzraudzīti, rīcības kodeksi Savienības līmenī varētu būt labs līdzeklis labāk saskaņotas un efektīvākas pieejas nodrošināšanai.

(12)  Lai likvidētu šķēršļus pārrobežu pakalpojumu brīvai apritei Savienībā, ir nepieciešams nodrošināt tādu pašregulēšanas un kopregulēšanas pasākumu efektivitāti, kuru galvenais mērķis ir aizsargāt patērētājus vai sabiedrības veselību.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Televīzijas apraides tirgus ir mainījies, un ir vajadzīga lielāka elastība attiecībā uz audiovizuālajiem komercpaziņojumiem, it īpaši, kvantitatīvi noteikumi par lineārajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem, produktu izvietošanu un sponsorēšanu. Jaunu pakalpojumu rašanās, tostarp bez reklāmas, ir devusi plašāku izvēli skatītājiem, kas var viegli pārslēgties uz alternatīviem piedāvājumiem.

(13)  Audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir mainījies, un ir vajadzīga lielāka skaidrība un elastība, lai nodrošinātu vienlīdzīgākus audiovizuālo komercpaziņojumu, sponsorēšanas un produktu izvietošanas konkurences apstākļus. Jaunu pakalpojumu rašanās, tostarp bez reklāmas, ir devusi plašāku izvēli skatītājiem, kas var viegli pārslēgties uz alternatīviem piedāvājumiem.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo atbildību, būtu jāaizsargā raidījumu un pakalpojumu integritāte. Būtu jāatļauj tādas izmaiņas raidījumu un pakalpojumu izrādīšanā, kuras ir ierosinājis pakalpojuma saņēmējs.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Lai audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem un regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām nodrošinātu pienācīgu un pārredzamu informāciju, ir nepieciešams neatkarīgs audiovizuālo mediju pakalpojumu auditorijas mērījums.

Pamatojums

Šā jaunā apsvēruma mērķis ir uzsvērt, ka kvantitatīvo noteikumu, piemēram, Eiropas darbu kvotu, mērījumam ir jābūt neatkarīgam, lai nodrošinātu datu precizitāti un lai šādi noteikumi būtu jēgpilni.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Sponsorēšana ir būtisks audiovizuālo mediju pakalpojumu vai raidījumu finansēšanas līdzeklis, kas tajā pašā laikā popularizē juridiskās vai fiziskās personas nosaukumu vai vārdu, preču zīmi, tēlu, darbību vai produktus. Tādējādi, lai sponsorēšana reklāmdevējiem un audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem varētu būt vērtīgs reklāmas tehniskais paņēmiens, sponsorēšanas paziņojumos var būt veicinošas norādes uz sponsora precēm vai pakalpojumiem bez tieša mudinājuma preces un pakalpojumus iegādāties. Sponsorēšanas paziņojumiem būtu jāturpina skaidri informēt skatītājus par sponsorēšanas līguma esību. Sponsorēto raidījumu saturu nedrīkstētu ietekmēt tā, ka tas iespaidotu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību.

(14)  Sponsorēšana ir būtisks audiovizuālā satura finansēšanas līdzeklis. Sponsorēšanas paziņojumiem būtu jāturpina skaidri informēt skatītājus par sponsorēšanas līguma esību. Sponsorētais saturs nebūtu jāietekmē tā, ka tiek iespaidota pakalpojumu sniedzēja redakcionālā neatkarība.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Produktu izvietošanas liberalizācija nav devusi gaidīto šā audiovizuālā komercpaziņojuma veida ieviešanos. Proti, vispārējais produktu izvietošanas aizliegums ar dažiem izņēmumiem nav radījis audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem juridisku noteiktību. Tāpēc produktu izvietošana būtu ar izņēmumiem atļaujama visos audiovizuālo mediju pakalpojumos.

(15)  Produktu izvietošanas liberalizācija nav devusi gaidīto šā audiovizuālā komercpaziņojuma veida ieviešanos. Proti, vispārējais produktu izvietošanas aizliegums ar dažiem izņēmumiem nav radījis audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem juridisku noteiktību. Tāpēc produktu izvietošana būtu ar noteiktiem izņēmumiem atļaujama visos audiovizuālo mediju pakalpojumos un video koplietošanas platformas pakalpojumos, jo tā var radīt papildu ienākumus audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem.

Pamatojums

Ir jāapsver lietotāju veidotu video iekļaušana AVMS direktīvas noteikumos par produktu izvietošanu.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Lai aizsargātu mediju pakalpojumu sniedzēju atbildību un audiovizuālo pievienotās vērtības veidošanas ķēdi, noteikti jānodrošina mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvāto raidījumu un pakalpojumu viengabalainība. Raidījumi un pakalpojumi būtu jāpārraida pilnā apmērā, nepārveidoti un bez pārtraukumiem. Raidījumus un pakalpojumus nevajadzētu pārveidot bez mediju pakalpojumu sniedzēja piekrišanas.

Pamatojums

Trešo pušu raidījumus un pakalpojumus nevajadzētu pārveidot bez mediju pakalpojumu sniedzēja piekrišanas.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Produktu izvietošana nebūtu pieņemama ziņu un aktuālo notikumu raidījumos, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos, reliģiskos raidījumos un raidījumos ar plašu bērnu auditoriju. Konkrēti, ir liecības, ka produktu izvietošana un iegultās reklāmas var ietekmēt bērnu rīcību, jo bērni bieži neprot atšķirt komerciālo saturu. Tādēļ ir jāturpina aizliegt produktu izvietošanu raidījumos ar ievērojamu bērnu auditoriju. Patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos skatītājiem dod padomus vai sniedz pārskatu par preču un pakalpojumu iegādi. Atļaujot produktu izvietošanu tādos raidījumos, skatītājiem, kuri tajos cer sagaidīt patiesu un godīgu pārskatu par produktiem vai pakalpojumiem, zustu robeža starp reklāmu un redakcionālo saturu.

(16)  Produktu izvietošana nebūtu pieņemama ziņu un aktuālo notikumu raidījumos, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos, reliģiskos raidījumos, bērnu raidījumos un saturā, kas paredzēts galvenokārt bērniem. Konkrēti, ir liecības, ka produktu izvietošana un iegultās reklāmas var ietekmēt bērnu rīcību, jo bērni bieži neprot atšķirt komerciālo saturu. Tādēļ ir jāturpina aizliegt produktu izvietošanu bērnu raidījumos un saturā, kas paredzēts galvenokārt bērniem. Patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos skatītājiem dod padomus vai sniedz pārskatu par preču un pakalpojumu iegādi. Atļaujot produktu izvietošanu šādos raidījumos, skatītājiem, kuri tajos cer sagaidīt patiesu un godīgu pārskatu par produktiem vai pakalpojumiem, zustu robeža starp reklāmu un redakcionālo saturu.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Praksē izrādījies grūti piemērot noteikumu, ka produktam nedrīkst piešķirt nepelnītu pamanāmību. Tas arī ierobežo produktu izvietošanas ieviešanos, jo pēc definīcijas tajā zināmā mērā vajadzīga ievērojama izrādīšana, lai tā spētu radīt vērtību. Tāpēc prasības raidījumiem, kuros ir produktu izvietošana, būtu jākoncentrē uz skatītāju skaidru informēšanu par produktu izvietošanas esību un uz audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālās neatkarības neietekmēšanu.

svītrots

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai arī šī direktīva nepalielina kopējo pieļaujamo reklāmas raidlaiku laikā no 7:00 līdz 23:00, ir svarīgi, lai raidorganizācijām būtu lielāka elastība un spēja izlemt, kad izvietot reklāmu, lai maksimizētu reklāmdevēju pieprasījumu un skatītāju plūsmu. Tādējādi būtu jāatceļ stundu ierobežojums un reklāmai laikā no 7:00 līdz 23:00 jāievieš ierobežojums 20 % vienā dienā.

(19)  Ir svarīgi, lai raidorganizācijām būtu lielāka elastība un spēja izlemt, kad izvietot reklāmu, lai maksimizētu reklāmdevēju pieprasījumu un skatītāju plūsmu. Tādējādi stundu ierobežojums būtu jāatceļ, taču būtu jānosaka reklāmas ierobežojums 20 % apmērā vienā dienā. Taču šajā sakarībā ir arī jāsaglabā pietiekams patērētāju aizsardzības līmenis, jo šādas elastības dēļ pārāk liels reklāmu skaits visizdevīgākajā raidīšanas laikā varētu apgrūtināt skatītājus. Tādēļ uz visizdevīgākajiem raidīšanas laikiem būtu jāattiecina īpaši ierobežojumi.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Daudzas raidorganizācijas ietilpst lielākos mediju koncernos, un to sludinājumi attiecas ne tikai uz pašu raidījumiem un palīgproduktiem, ko tieši atvasina no šiem raidījumiem, bet arī uz citu tā paša mediju koncerna sabiedrību raidījumiem. Raidlaiks, ko atvēl raidorganizācijas sludinājumiem par citu tā paša mediju koncerna sabiedrību raidījumiem, nebūtu iekļaujams diennakts maksimālajā raidlaikā, ko drīkst atvēlēt reklāmai un televeikalam.

(20)  Daudzas raidorganizācijas ietilpst lielākās raidorganizāciju sabiedrībās un izplata paziņojumus ne tikai saistībā ar pašu raidījumiem, palīgproduktiem un audiovizuālo mediju pakalpojumiem, ko tieši atvasina no šiem raidījumiem, bet arī saistībā ar citu tās pašas raidorganizāciju sabiedrības struktūru raidījumiem, produktiem un pakalpojumiem. Raidlaiks, ko atvēl raidorganizācijas paziņojumiem par citu tās pašas raidorganizāciju sabiedrības struktūru raidījumiem, arī nebūtu iekļaujams diennakts maksimālajā raidlaikā, ko drīkst atvēlēt reklāmai un televeikalam.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem būtu jāveicina Eiropas darbu veidošana un izplatīšana, nodrošinot, ka to katalogos ir Eiropas darbu minimālā daļa un ka šie darbi ir pietiekami pamanāmi.

(21)  Pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, būtu jāveicina Eiropas darbu veidošana un izplatīšana, nodrošinot, ka to katalogos ir Eiropas darbu minimālā daļa un ka šie darbi ir pietiekami pamanāmi. Tas ļautu lietotājiem, kuri izmanto audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, ātri noteikt un atrast Eiropas darbus, un vienlaikus tiktu veicināta kultūru daudzveidība. Tādēļ tiesību īpašniekiem vajadzētu būt iespējai marķēt savus audiovizuālā satura materiālus, kas pēc to metadatiem kvalificējami kā Eiropas darbi, un darīt tos pieejamus pakalpojumu sniedzējiem.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Lai Eiropas darbiem nodrošinātu adekvātu ieguldījumu apjomu, dalībvalstīm būtu jāvar uzlikt finansiālus pienākumus to teritorijā iedibinātiem pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem. Šie pienākumi var izpausties kā tiešas iemaksas Eiropas darbu veidošanā un to tiesību iegūšanā. Dalībvalstis varētu arī uzlikt nodevas, kas iemaksājamas fondā, pamatojoties uz ieņēmumiem, kas gūti ar pieprasījumpakalpojumiem, ko sniedz to teritorijā un kas ir vērsti uz tās auditoriju. Šī direktīva skaidri nosaka, ka, ņemot vērā tiešo saikni starp finansiāliem pienākumiem un dalībvalstu atšķirīgo kultūras politiku, dalībvalstīm ir atļauts tādus finansiālus pienākumus uzlikt arī citās valstīs iedibinātiem pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība vērsta uz to teritoriju. Šajā gadījumā finansiāli pienākumi attiektos tikai uz ieņēmumiem no auditorijas attiecīgajā dalībvalstī.

(22)  Lai Eiropas darbiem nodrošinātu adekvātu ieguldījumu apjomu, dalībvalstīm būtu jāvar uzlikt finansiālus pienākumus tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina pakalpojumus pēc pieprasījuma un kuri veic uzņēmējdarbību to jurisdikcijā. Šie pienākumi var izpausties kā tiešas iemaksas Eiropas darbu veidošanā un to tiesību iegūšanā. Dalībvalstis varētu arī uzlikt nodevas, kas iemaksājamas fondā, pamatojoties uz ieņēmumiem, kas gūti, sniedzot to teritorijā un to auditorijai pakalpojumus pēc pieprasījuma. Šī direktīva skaidri nosaka, ka, ņemot vērā tiešo saikni starp finansiāliem pienākumiem un dalībvalstu atšķirīgo kultūras politiku, dalībvalstīm ir atļauts tādus finansiālus pienākumus uzlikt arī tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina pakalpojumus pēc pieprasījuma un ir izveidoti citā dalībvalstī, taču darbību vērš uz attiecīgo dalībvalstu teritoriju. Šajā gadījumā finansiāli pienākumi attiektos tikai uz ieņēmumiem, kas gūti, sniedzot pakalpojumus pēc pieprasījuma un vēršot tos uz auditoriju attiecīgajā dalībvalstī. Ja dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, nosaka finansiālu iemaksu, tiek ņemtas vērā finansiālās iemaksas, ko nosaka auditorijas dalībvalsts.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ir parādījušās jaunas problēmas, it īpaši sakarā ar video koplietošanas platformām, kurās lietotāji, it īpaši nepilngadīgie, arvien vairāk izmanto audiovizuālu saturu. Šajā sakarā arvien vairāk rūpju sagādā kaitīgs saturs un naidīga runa, kas glabājas video koplietošanas platformās. Lai pasargātu nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana, ir vajadzīgi samērīgi noteikumi par šiem jautājumiem.

(26)  Ir parādījušies jauni izaicinājumi, it īpaši sakarā ar video koplietošanas platformām, kurās lietotāji, it īpaši nepilngadīgie, arvien vairāk izmanto audiovizuālu saturu. Arvien vairāk rūpju sagādā video koplietošanas platformās mitināts nelegāls, kaitīgs, rasistisks un ksenofobisks saturs un naidīga runa. Turklāt lēmums par šāda satura dzēšanu var apdraudēt vārda un informācijas brīvību, jo tas bieži ir atkarīgs no subjektīvas interpretācijas. Šajā saistībā, lai nepilngadīgos ne tikai pasargātu pret kaitīgu saturu un visus iedzīvotājus — pret saturu, kurā ir iekļauta kūdīšana uz vardarbību un naida kurināšana un kurš tiek mitināts video koplietošanas platformās, bet arī aizsargātu un nodrošinātu lietotāju pamattiesības, ir jānosaka kopīgi un samērīgi noteikumi, ar kuriem reglamentē šos jautājumus. Šādiem noteikumiem jo īpaši būtu jāturpina Savienības līmenī noteikt “kaitīga satura” un “kūdīšanas uz vardarbību un naida kurināšanas” pazīmes, ņemot vērā šāda satura piedāvāšanas mērķi un ietekmi Eiropas līmenī. Pašregulēšanas un kopregulēšanas pasākumos, kurus ir īstenojušas vai apstiprinājušas dalībvalstis vai Komisija, būtu pilnībā jāievēro Hartā noteiktās tiesības, brīvības un principi un jo īpaši tās 52. pants. Šajā saistībā regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām būtu jāsaglabā efektīvas īstenošanas pilnvaras.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/XXX [aizstāt ar atsauci uz direktīvu par terorisma apkarošanu pēc tās publicēšanas un atjaunināt pantu numurus], publiska kūdīšana uz terora aktu veikšanu ir definēta kā ar terorisma darbībām saistīts pārkāpums un par to ir paredzēts kriminālsods. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu tāda satura nekavējošu dzēšanu, kas uzskatāms par publisku provokāciju veikt terora aktu.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Komercpaziņojumus par video koplietošanas platformām jau normē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK, kas aizliedz negodīgu uzņēmuma komercpraksi pret patērētāju, ieskaitot maldināšanu un uzbāzību, kas gadās informācijas sabiedrības pakalpojumos. Jautājumā par komercpaziņojumiem par tabakas un ar to saistītiem izstrādājumiem un video koplietošanas platformām patērētāju aizsardzību pietiekami nodrošina pastāvošie Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/33/EK noteiktie aizliegumi, kā arī aizliegumi, kas attiecas uz paziņojumiem par elektroniskajām cigaretēm un uzpildes flakoniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/40/ES. Šajā direktīvā noteiktie pasākumi papildina Direktīvās 2005/29/EK, 2003/33/EK un 2014/40/ES noteiktos.

(27)  Komercpaziņojumus par video koplietošanas platformām jau reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK, kas aizliedz negodīgu uzņēmuma komercpraksi pret patērētāju, ieskaitot maldināšanu un uzbāzību, kas gadās informācijas sabiedrības pakalpojumos. Jautājumā par komercpaziņojumiem par tabakas un ar to saistītiem izstrādājumiem un video koplietošanas platformām patērētāju aizsardzību pietiekami nodrošina pastāvošie Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/33/EK noteiktie aizliegumi, kā arī aizliegumi, kas attiecas uz paziņojumiem par elektroniskajām cigaretēm un uzpildes flakoniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/40/ES, un tie būtu jāpiemēro visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem. Tādēļ šajā direktīvā noteiktie pasākumi papildina Direktīvās 2005/29/EK, 2003/33/EK un 2014/40/ES noteiktos pasākumus un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus audiovizuālo mediju pakalpojumiem, video koplietošanas platformas pakalpojumiem un lietotāju veidotiem video.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Ievērojama daļa video koplietošanas platformās glabātā satura nav redakcionāli atkarīga no koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēja. Tomēr šie pakalpojuma sniedzēji parasti nosaka satura organizāciju, proti, raidījumi ir lietotāju, arī ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem veidoti video. Tādēļ būtu jāprasa, lai minētie pakalpojumu sniedzēji veic atbilstošus pasākumus, kuri pasargā nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, un visus pilsoņus no kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pret personu grupu vai locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, reliģijas, kārtas vai valstiskās vai etniskās izcelsmes.

(28)  Daļa no video koplietošanas platformās vai sociālo mediju platformās mitinātā satura nav redakcionāli atkarīga no koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēja. Tomēr šie pakalpojuma sniedzēji parasti nosaka satura organizāciju, proti, raidījumi ir lietotāju, arī ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem veidoti video. Tādēļ būtu jāprasa, lai minētie pakalpojumu sniedzēji veic atbilstošus pasākumus, kuri pasargā nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskaja attīstībai, un visus lietotājus — no kūdīšanas uz terorismu vai vardarbību vai naida kurināšanas pret personu grupu vai locekli šādā grupā, ko raksturo pēc rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētiskajām īpašībām, valodas, reliģiskās piederības vai pārliecības, politiskā vai jebkāda cita viedokļa, piederības pie nacionālās minoritātes, īpašuma, dzimšanas, invaliditātes, vecuma, dzimuma, dzimuma izpausmes, dzimumidentitātes, seksuālās orientācijas, uzturēšanās statusa vai veselības. Minētie pamatojuma aspekti tiek uzskaitīti, lai vēl vairāk precizētu “publiskas kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas” pazīmes, taču tie nav pietiekami, lai tos uzskatītu par audiovizuālā satura piedāvāšanas ierobežojuma pamatu.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Ņemot vērā to, kādā veidā pakalpojuma sniedzēji iesaistās saturā, kas glabājas video koplietošanas platformās, minētajiem atbilstošajiem pasākumiem būtu jāattiecas uz satura organizāciju, nevis pašu saturu. Attiecīgās šajā direktīvā izklāstītās prasības būtu jāpiemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK34 14. pantu, kas paredz atbrīvojumu no atbildības par nelikumīgu informāciju, ko glabā daži informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji. Sniedzot pakalpojumus, uz ko attiecas Direktīvas 2000/31/EK 14. pants, minētās prasības arī būtu jāpiemēro, neskarot minētās direktīvas 15. pantu, kas neļauj piemērot minētajiem pakalpojumu sniedzējiem vispārējus pienākumus pārraudzīt šādu informāciju un aktīvi meklēt faktus vai apstākļus, kas norāda uz nelikumīgu darbību, tomēr tām nebūtu jāattiecas uz pārraudzības pienākumiem īpašos gadījumos un nekādi nebūtu jāietekmē valstu iestāžu rīkojumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(29)  Ņemot vērā to, kāda ir pakalpojumu sniedzēju saistība ar video koplietošanas platformās mitināto saturu, minētajiem atbilstošajiem pasākumiem būtu jāattiecas uz satura organizāciju, nevis pašu saturu. Attiecīgās šajā direktīvā izklāstītās prasības būtu jāpiemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK34 14. pantu, kas paredz atbrīvojumu no atbildības par nelikumīgu informāciju, ko glabā daži informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji. Sniedzot pakalpojumus, uz ko attiecas Direktīvas 2000/31/EK 14. pants, minētās prasības arī būtu jāpiemēro, neskarot minētās direktīvas 15. pantu, kas neļauj piemērot minētajiem pakalpojumu sniedzējiem vispārējus pienākumus pārraudzīt šādu informāciju un aktīvi meklēt faktus vai apstākļus, kas norāda uz nelikumīgu darbību, tomēr tām nebūtu jāattiecas uz pārraudzības pienākumiem īpašos gadījumos un nekādi nebūtu jāietekmē valstu iestāžu rīkojumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

__________________

__________________

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Īstenojot piemērotus pasākumus, kas veicami saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi cik iespējams iesaistīt video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējus. Tādēļ būtu jāveicina kopregulēšana. Lai nodrošinātu skaidru un konsekventu pieeju šim jautājumam visā Savienībā, dalībvalstīm nebūtu jābūt tiesīgām pieprasīt video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem veikt stingrākus pasākumus, sargājot nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kas satur kūdīšanu uz vardarbību vai naida kurināšanu, nekā pasākumi, kas noteikti šajā direktīvā. Tomēr būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm veikt stingrākus pasākumus, ja minētais saturs ir nelikumīgs, ar noteikumu, ka tās izpilda Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. pantu, un attiecībā uz saturu vietnēs, kurās ir pornogrāfija ar bērniem vai kuras to izplata, veikt pasākumus, kas prasīti un atļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES35 25. pantā. Vajadzētu arī palikt iespējai video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem stingrākus pasākumus veikt brīvprātīgi.

(30)  Īstenojot piemērotus pasākumus, kas veicami saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi pēc iespējas vairāk iesaistīt video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējus. Tādēļ būtu jāatbalsta pašregulēšana un kopregulēšana. Būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm pieprasīt stingrākus pasākumus, ja minētais saturs ir nelikumīgs, ar noteikumu, ka tās izpilda Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. pantu, un attiecībā uz saturu vietnēs, kurās ir bērnu pornogrāfija vai kuras to izplata, veikt pasākumus, kas prasīti un atļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES35 25. pantā. Būtu jāsaglabā arī iespēja video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem stingrākus pasākumus veikt brīvprātīgi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ievērojot vārda brīvību un mediju plurālismu.

__________________

__________________

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji, uz kuriem attiecas šī direktīva, sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumus Direktīvas 2000/31/EK 2. panta a) punkta nozīmē. Līdz ar to uz šiem pakalpojumu sniedzējiem, ja tie ir iedibināti kādā dalībvalstī, attiecas minētās direktīvas 3. panta noteikumi par iekšējo tirgu. Lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto pasākumu efektivitāti nepilngadīgo un pilsoņu aizsardzībā un cik iespējams sagādātu visiem vienādus konkurences apstākļus, ir lietderīgi nodrošināt, ka tie paši noteikumi attiecas uz video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem, kuri nav iedibināti kādā dalībvalstī, ciktāl šiem pakalpojumu sniedzējiem ir vai nu mātesuzņēmums, vai meitasuzņēmums, kas ir iedibināts kādā dalībvalstī, vai ja šie pakalpojumu sniedzēji ietilpst koncernā un kādā dalībvalstī ir iedibināta cita šā koncerna sabiedrība. Tālab būtu jāievieš kārtība, kā noteikt, kurā dalībvalstī tādi pakalpojumu sniedzēji būtu uzskatāmi par iedibinātiem. Komisija būtu jāinformē par to, kuri pakalpojumu sniedzēji ir katras dalībvalsts piekritībā, piemērojot šās direktīvas un Direktīvas 2000/31/EK noteikumus par iedibinājumu (organizāciju).

(32)  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji, uz kuriem attiecas šī direktīva, sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumus Direktīvas 2000/31/EK 2. panta a) punkta nozīmē un kopumā sniedz mitināšanas pakalpojumus, kas ir paredzēti minētās direktīvas 14. pantā. Līdz ar to uz šiem pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, attiecas minētās direktīvas 3. panta noteikumi par iekšējo tirgu. Lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto pasākumu efektivitāti nepilngadīgo un pilsoņu aizsardzībā un nodrošinātu, cik iespējams, visiem vienādus konkurences apstākļus, ir lietderīgi nodrošināt, ka tie paši noteikumi attiecas uz video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem, kuri neveic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ciktāl šiem pakalpojumu sniedzējiem ir vai nu mātesuzņēmums, vai meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, vai ja šie pakalpojumu sniedzēji ietilpst koncernā un dalībvalstī uzņēmējdarbību veic cita šā koncerna sabiedrība. Tālab būtu jāievieš kārtība, kā noteikt, kurā dalībvalstī minētie pakalpojuma sniedzēji veic uzņēmējdarbību. Tā kā video koplietošanas platformām un sociālajiem medijiem ir plaša auditorija, ir lietderīgi, ka dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir šāda platforma, sadarbojas ar citām attiecīgajām dalībvalstīm saistībā ar minēto platformu regulēšanu. Komisija būtu jāinformē par to, kuri pakalpojumu sniedzēji ir katras dalībvalsts jurisdikcijā, piemērojot šīs direktīvas un Direktīvas 2000/31/EK noteikumus par iedibinājumu (organizāciju). Šajā saistībā jēdziens “video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs” jāizprot šā termina visplašākajā nozīmē, lai varētu iekļaut tajā arī lineāro pakalpojumu sniedzējus un platformas, kas retranslē audiovizuālo mediju pakalpojumus neatkarīgi no retranslēšanai izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem (kabeļi, satelīts vai internets).

Pamatojums

Video koplietošanas platformu un sociālo mediju mērķauditorija var atrasties visā ES, taču šīs platformas ir tikai tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā tās tiek uzskatītas par iedibinātām. Tādēļ dalībvalstīm ir efektīvi jāsadarbojas šo platformu regulēšanas jomā, lai garantētu digitālā vienotā tirgus netraucētu darbību un efektīvi aizsargātu Eiropas iedzīvotājus.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Dalībvalstu regulētājiestādes var sasniegt prasīto strukturālās neatkarības pakāpi tikai tad, ja ir izveidotas kā atsevišķas juridiskas personas. Lai nodrošinātu savas valsts regulētājiestāžu lēmumu objektivitāti, dalībvalstīm būtu jāgarantē to neatkarība gan no pārvaldes iestādēm un publiskām struktūrām, gan nozares uzņēmējiem. Šī neatkarības prasība neskar iespēju dalībvalstīm veidot regulētājiestādes, kas uzrauga dažādas nozares, piemēram, audiovizuālo nozari un telesakarus. Valstu regulētājiestādēm būtu jābūt izpildes pilnvarām un resursiem, kas nepieciešami to uzdevumu izpildei — personāla, kompetences un finansiālo līdzekļu ziņā. Valstu regulētājiestādēm, kas izveidotas saskaņā ar šo direktīvu, būtu jānodrošina mediju plurālisma mērķu ievērošana, kultūras daudzveidība, patērētāju aizsardzība, iekšējais tirgus un godīgas konkurences veicināšana.

(33)  Lai nodrošinātu savas valsts regulatīvo iestāžu un/vai struktūru lēmumu objektivitāti, dalībvalstīm būtu jāgarantē to neatkarība gan no pārvaldes iestādēm un publiskām struktūrām, gan nozares uzņēmējiem. Šī neatkarības prasība neskar iespēju dalībvalstīm veidot regulatīvas iestādes, kas uzrauga dažādas nozares, piemēram, audiovizuālo nozari un telekomunikācijas. Regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām vajadzētu būt visām izpildes pilnvarām un resursiem, kas nepieciešami to uzdevumu izpildei — personāla, kompetences un finansiālo līdzekļu ziņā. Ar savām darbībām regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar šo direktīvu, būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti mērķi attiecībā uz mediju plurālismu, kultūras daudzveidību, patērētāju aizsardzību, kā arī iekšējo tirgu un godīgas konkurences veicināšanu. Šajā sakarā regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām ir jāatbalsta audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji redakcionālās neatkarības īstenošanā.

Grozījums Nr.     36

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Lai nodrošinātu ES audiovizuālās nozares tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs, Komisija ar Komisijas 2014. gada 3. februāra Lēmumu izveidoja ERGA36. ERGA uzdevums ir dot padomus un palīdzēt Komisijai tās darbā, lai nodrošinātu Direktīvas 2010/13/ES konsekventu īstenošanu visās dalībvalstīs, un veicināt sadarbību starp valstu regulētājiestādēm un starp valstu regulētājiestādēm un Komisiju.

(35)  Lai nodrošinātu ES audiovizuālās nozares tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs, Komisija ar Komisijas 2014. gada 3. februāra Lēmumu izveidoja ERGA36. ERGA uzdevums ir darboties kā neatkarīgai konsultējošai ekspertu grupai un palīdzēt Komisijai tās darbā, lai nodrošinātu Direktīvas 2010/13/ES konsekventu īstenošanu visās dalībvalstīs, un veicināt sadarbību starp valstu regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām un starp valstu regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām un Komisiju.

_________________

_________________

36 Komisijas 2014. gada 3. februāra Lēmums C(2014) 462 final, ar ko izveido Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu regulatoru grupu.

36 Komisijas 2014. gada 3. februāra Lēmums C(2014) 462 final, ar ko izveido Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu regulatoru grupu.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  ERGA ir devusi pozitīvu ieguldījumu konsekventā regulēšanas praksē un nodrošinājusi augsta līmeņa konsultācijas Komisijai par īstenošanas jautājumiem. Tādēļ šajā direktīvā tās loma formāli jāatzīst un jāpaplašina. Ar šo direktīvu grupa būtu no jauna jāizveido.

(36)  ERGA un kontaktkomiteja ir devušas pozitīvu ieguldījumu konsekventā regulēšanas praksē un nodrošinājušas augsta līmeņa un neatkarīgas konsultācijas Komisijai par īstenošanas jautājumiem.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Komisijai vajadzētu būt iespējai apspriesties ar ERGA par ikkatru jautājumu, kas saistīts ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem un video koplietošanas platformām. ERGA būtu jāpalīdz Komisijai ar lietpratību un padomu un jāsekmē dalīšanās labākajā praksē. Konkrēti, Komisijai būtu jāapspriežas ar ERGA, piemērojot Direktīvu 2010/13/ES, lai veicinātu tās konverģējošu īstenošanu visā digitālajā vienotajā tirgū. Pēc Komisijas lūguma ERGA būtu jāsniedz atzinumi, tostarp atzinumi par piekritību un Savienības rīcības kodeksiem nepilngadīgo aizsardzības un naidīgas runas jautājumos, kā arī par audiovizuāliem komercpaziņojumiem par pārtiku ar augstu tauku, sāls/nātrija un cukura saturu.

(37)  Komisijai vajadzētu būt iespējai apspriesties ar kontaktkomiteju par ikkatru jautājumu, kas saistīts ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem un video koplietošanas platformām. Vajadzētu būt arī iespējai, ka ERGA palīdz Komisijai ar lietpratību un padomu un sekmē apmaiņu ar labāko praksi. Komisijai vajadzētu būt iespējai apspriesties ar kontaktkomiteju, piemērojot Direktīvu 2010/13/ES, lai veicinātu tās konsekventu īstenošanu visā digitālajā vienotajā tirgū. Kontaktkomitejai būtu jālemj par ERGA sagatavotajiem atzinumiem, tostarp atzinumiem par jurisdikciju un Savienības noteikumiem un rīcības kodeksiem nepilngadīgo aizsardzības un naidīgas runas jautājumos, kā arī par audiovizuāliem komercpaziņojumiem par pārtiku ar augstu tauku, sāls/nātrija un cukura saturu, lai nodrošinātu koordināciju ar dalībvalstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Šī direktīva neskar dalībvalstu spēju uzlikt pienākumus nodrošināt tāda vispārējas nozīmes satura atrodamību un pieejamību, kas saistās ar definētajām vispārējām interesēm, piemēram, mediju plurālismu, vārda brīvību un kultūras daudzveidību. Šie pienākumi būtu uzliekami tikai tad, ja tie ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās intereses, ko skaidri definējušas dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesībām. Šajā sakarā dalībvalstīm vajadzētu īpaši samērot regulējošas iejaukšanās vajadzību un tirgus spēku radītos rezultātus. Ja dalībvalstis nolemj piemērot noteikumus par atrodamību, tām būtu uzņēmumiem jāpiemēro tikai proporcionāli pienākumi leģitīmu sabiedriskās kārtības apsvērumu interesēs.

(38)  Šī direktīva neskar dalībvalstu spēju uzlikt pienākumus nodrošināt tāda vispārējas nozīmes satura pienācīgu pamanāmību, kas saistās ar definētajām vispārējām interesēm, piemēram, mediju plurālismu, vārda brīvību un kultūras daudzveidību. Šie pienākumi būtu uzliekami tikai tad, ja tie ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās intereses, ko skaidri definējušas dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesībām. Ja dalībvalstis nolemj piemērot noteikumus par pienācīgu pamanāmību, tām būtu uzņēmumiem jāpiemēro tikai proporcionāli pienākumi leģitīmu sabiedriskās kārtības apsvērumu interesēs.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a)  Pieejamības nodrošināšanas līdzekļos cita starpā būtu jāietver tādi pieejamības nodrošināšanas pakalpojumi kā zīmju valoda, subtitri nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem, ierunāti subtitri, akustiski apraksti un viegli saprotama izvēlnes vadība. Mediju pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina pārredzamība un jābūt proaktīviem, lai uzlabotu šādus pieejamības nodrošināšanas pakalpojumus personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma personām, skaidri norādot raidījuma informācijā, kā arī elektroniskajā raidījumu aprakstā to pieejamību, uzskaitot un paskaidrojot, kā izmantot pakalpojumu pieejamības funkcijas, un nodrošinot, ka tie ir pieejami personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Šajā direktīvā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Galvenokārt šī direktīva tiecas nodrošināt, lai tiktu pilnībā ievērotas tiesības uz vārda brīvību, uzņēmējdarbības brīvība un tiesības uz izskatīšanu tiesā un veicināta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā iemiesoto bērna tiesību piemērošana.

(39)  Dalībvalstīm, īstenojot šo direktīvu, ir pienākums ievērot pamattiesības un piemērot principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai valsts tiesību akti, noteikumi un administratīvās normas, kas paredzētas šīs direktīvas transponēšanai, tieši vai netieši neierobežotu vārda brīvību, uzņēmējdarbības brīvību un tiesības uz izskatīšanu tiesā un lai tiktu veicināta Hartā nostiprināto bērna tiesību un tiesību uz nediskrimināciju piemērošana.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. un 57. pantā definēts pakalpojums, kura vai no kura atsaistāmas daļas galvenais mērķis ir ar mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālu atbildību veidot raidījumus, lai ar elektronisko sakaru tīkliem Direktīvas 2002/21/EK 2. panta a) punkta nozīmē informētu, izklaidētu vai izglītotu plašu publiku. Šāds audiovizuālo mediju pakalpojums ir vai nu televīzijas apraide, kāda definēta šā punkta e) apakšpunktā, vai audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojums, kāds definēts šā punkta g) apakšpunktā;

i)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. un 57. pantā definēts pakalpojums, kura vai no plašāka pakalpojuma nošķiramas daļas galvenais mērķis ir ar mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālu atbildību veidot raidījumus plašākai sabiedrībai, lai to informētu, izklaidētu vai izglītotu, izmantojot elektronisko komunikāciju tīklus Direktīvas 2002/21/EK 2. panta a) punkta nozīmē. Šāds audiovizuālo mediju pakalpojums ir vai nu televīzijas apraide, kā definēts šā punkta e) apakšpunktā, vai audiovizuālo mediju nodrošināts pakalpojums pēc pieprasījuma, definēts šā punkta g) apakšpunktā;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

"aa)   "video koplietošanas platformas pakalpojums” ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. un 57. pantā definēts pakalpojums, kas atbilst šādām prasībām:

“aa)  “video koplietošanas platformas pakalpojums” ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. un 57. pantā definēts pakalpojums, kas atbilst visām šīm prasībām:

i)  pakalpojums ir tādu raidījumu vai lietotāja veidotu video liela apjoma glabāšana, par kuriem video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs neatbild redakcionāli;

i)  pakalpojuma galvenā funkcionalitāte ir tādu raidījumu vai lietotāja veidotu video pieejamības nodrošināšana plašākai sabiedrībai, par kuriem video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs neatbild redakcionāli;

ii)  glabājamā satura organizāciju nosaka pakalpojuma sniedzējs, arī ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem, jo īpaši, mitinot, izrādot, marķējot un sekvencējot;

ii)  publiski pieejamā satura organizāciju nosaka pakalpojuma sniedzējs, arī ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem, it īpaši, mitinot, izrādot, marķējot un sekvencējot;

iii)  pakalpojuma vai no tā atsaistāmas daļas galvenais mērķis ir raidījumu un lietotāja veidotu video pasniegšana plašai publikai, lai to informētu, izklaidētu vai izglītotu;

iii)  pakalpojuma vai no plašāka pakalpojuma nošķiramas daļas galvenais mērķis ir raidījumu un lietotāja veidotu video nodrošināšana plašākai sabiedrībai, lai to informētu, izklaidētu vai izglītotu, vai minētajam pakalpojumam ir ievērojama nozīme šo raidījumu un lietotāja veidotu video nodrošināšanā plašākai sabiedrībai iepriekš minētajā nolūkā; kā arī

iv)  pakalpojumu dara pieejamu elektronisko sakaru tīklos Direktīvas 2002/21/EK 2. panta a) punkta nozīmē.";

iv)  pakalpojumu dara pieejamu elektronisko sakaru tīklos Direktīvas 2002/21/EK 2. panta a) punkta nozīmē.”;

Grozījums Nr.     44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  "raidījums" ir kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās, kas veido atsevišķu vienību raidījumu programmā vai katalogā, kuru veido mediju pakalpojumu sniedzējs, ieskaitot pilnmetrāžas filmas, īsus video, sporta pasākumus, situāciju komēdijas, dokumentālās filmas, bērnu raidījumus un oriģināllugas;

b)  “raidījums” ir kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās, kas veido atsevišķu vienību raidījumu programmā vai katalogā, kuru veido mediju pakalpojumu sniedzējs, ieskaitot pilnmetrāžas filmas, īsus video, sporta pasākumus, situāciju komēdijas, dokumentālās filmas, bērnu raidījumus, izklaides raidījumus un realitātes šovus, un oriģināllugas;

Pamatojums

Tā kā mums rūp raidījumi, attiecībā uz kuriem ir noteikti reklāmas ierobežojumi vai adaptācijas, jēdziena “raidījums” definīcija ir jāpaplašina, lai tajā iekļautu ģimenēm paredzētus raidījumus, piemēram, izklaides raidījumus un realitātes šovus, kurus skatās gan pieaugušie, gan bērni.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)  "lietotāja veidots video” ir kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās, kas ir atsevišķa vienība, ko rada un/vai video koplietošanas platformā augšupielādē viens vai vairāki lietotāji;

ba)  “lietotāja veidots video” ir kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās, kas ir atsevišķa vienība, ko augšupielādē video koplietošanas platformā;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  punktā iekļauj šādu bb) apakšpunktu:

 

“bb)  “redakcionāls lēmums” ir lēmums, kuru ikdienā pieņem, lai īstenotu redakcionālo atbildību;”

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db)  punktā iekļauj šādu bc) apakšpunktu:

 

“bc)  “pieejamības nodrošināšanas pakalpojums” ir audiovizuālo mediju pakalpojuma pievienojumlīdzeklis, kas uzlabo raidījumu pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personām ar invaliditāti;”

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

ea)  punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“k)  “sponsorēšana” ir jebkurš tāda valsts vai privāta uzņēmuma vai fiziskas personas, kas nav iesaistīta audiovizuālu pakalpojumu sniegšanā vai audiovizuālu darbu veidošanā, ieguldījums audiovizuālo mediju pakalpojumu vai raidījumu finansēšanā nolūkā popularizēt savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai ražojumus;”

“k)  “sponsorēšana” ir jebkurš tāda valsts vai privāta uzņēmuma vai fiziskas personas, kas nav iesaistīta audiovizuālu pakalpojumu, video koplietošanas platformas pakalpojumu vai lietotāju veidotu video sniegšanā vai audiovizuālu darbu veidošanā, tiešs vai netiešs ieguldījums audiovizuālo mediju pakalpojumu, video koplietošanas platformas pakalpojumu, lietotāju veidotu video vai raidījumu finansēšanā nolūkā popularizēt savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai ražojumus;”

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – m apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

eb)  panta m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m)  “produktu izvietošana” ir jebkurš audiovizuāla komercpaziņojuma veids, kurš sastāv no produktu, pakalpojumu vai tā preču zīmju iekļaušanas vai kurš sastāv no atsaucēm uz tiem, demonstrējot to raidījumā par maksu vai līdzīgu atlīdzību;”

“m)  “produktu izvietošana” ir jebkurš audiovizuāla komercpaziņojuma veids, kurš sastāv no produktu, pakalpojumu vai tā preču zīmju iekļaušanas vai kurš sastāv no atsaucēm uz tiem, demonstrējot to raidījumā vai lietotāju veidotajos video par maksu vai līdzīgu atlīdzību;”

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)   3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

svītrots

"b)   ja mediju pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs ir vienā dalībvalstī, bet redakcionālus lēmumus par audiovizuālo mediju pakalpojumiem pieņem citā dalībvalstī, tad uzskata, ka tas ir iedibināts (veic uzņēmējdarbību) tajā dalībvalstī, kurā darbojas audiovizuālo mediju pakalpojumu darbībā iesaistītā darbaspēka lielākā daļa;";

 

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

2. pants – 4. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

aa)  4. punktu aizstāj ar šādu:

4.  Uzskata, ka mediju pakalpojumu sniedzēji, kam nav piemērojami 3. punktā minētie noteikumi, atrodas dalībvalsts jurisdikcijā, ja:

4.  Uzskata, ka mediju pakalpojumu sniedzēji, kam nav piemērojami 3. punktā minētie noteikumi, atrodas dalībvalsts jurisdikcijā, ja:

a)  tie izmanto satelīta raidošo zemesstaciju, kas atrodas šajā dalībvalstī;

a)  tie izmanto satelīta raidošo zemesstaciju, kas atrodas šajā dalībvalstī; vai

b)  kaut gan tie neizmanto satelīta raidošo zemesstaciju, kas atrodas šajā dalībvalstī, tie izmanto satelīta resursus, kas pieder šai dalībvalstij.

b)  tie izmanto satelīta resursus, kas pieder šai dalībvalstij.

(Šā grozījuma nolūks ir grozīt spēkā esošā tiesību akta noteikumu — 2. panta 4. punkta m) apakšpunktu —, kas Komisijas priekšlikumā nebija minēts. Tomēr lūdzam ņemt vērā, ka šis grozījums nav pamats neviena jauna būtiska punkta izveidei šīs direktīvas pārskatīšanas gaitā, bet tikai ievieš izmaiņas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu juridisko konsekvenci ar referenšu nostāju.)

Pamatojums

Raidošās zemesstacijas atrašanās vieta var mainīties īsā laika periodā. Šā noteikuma precizēšana ļauj valsts regulatīvajām struktūrām ātri noteikt, kura jurisdikcija konkrētajā brīdī ir jāpiemēro.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

2. pants – 5.a un 5.b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a  Dalībvalstis nosūta Komisijai to piekritībā esošo audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēju sarakstu un 2.–5. punktā izklāstītos kritērijus, uz kuriem piekritība balstās. Vēlāk tās bez liekas kavēšanās informē Komisiju par visām izmaiņām minētajā sarakstā. Komisija nodrošina, ka kompetentajām neatkarīgajām regulētājiestādēm ir piekļuve šai informācijai.

5.a  Dalībvalstis uztur to jurisdikcijā esošo audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēju sarakstu un 2.–5. punktā izklāstītos kritērijus, uz kuriem jurisdikcija balstās. Minētajā sarakstā ietver arī informāciju par dalībvalstīm, kurās audiovizuālo mediju pakalpojums ir darīts pieejams, un par pakalpojuma valodu versijām. Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvās iestādes un/vai struktūras dara pieejamus šādus sarakstus Komisijai un Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupai (ERGA), izmantojot centrālu datubāzi, un publisko tos. Izmaiņu gadījumā minētos sarakstus nekavējoties atjaunina

5.b  Ja, piemērojot šās direktīvas 3. un 4. pantu, attiecīgās dalībvalstis nespēj vienoties, kurai dalībvalstij ir piekritība, tās bez liekas kavēšanās jautājumu iesniedz Komisijai. Komisija var pieprasīt Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas (ERGA) atzinumu par minēto jautājumu, kas tai sniedzams 15 darba dienu laikā pēc Komisijas pieprasījuma iesniegšanas. Ja Komisija pieprasa ERGA atzinumu, 3. panta 5. punkta un 4. panta 5. panta termiņus aptur, līdz ERGA atzinumu ir pieņēmusi.

5.b  Ja, piemērojot šās direktīvas 3. un 4. pantu, attiecīgās dalībvalstis nespēj vienoties, kurai dalībvalstij ir jurisdikcija, tās bez liekas kavēšanās jautājumu iesniedz Komisijai. Komisija var pieprasīt ERGA sniegt atzinumu par šo jautājumu 15 darbadienu laikā no Komisijas pieprasījuma iesniegšanas brīža. ERGA atzinumu nosūta arī kontaktkomitejai. Ja Komisija pieprasa ERGA atzinumu, 3. panta 5. punktā un 4. panta 5. punktā noteiktos termiņus aptur, līdz ERGA atzinumu ir pieņēmusi.

 

Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma vai pēc ERGA sniegtā atzinuma Komisija pieņem lēmumu par to, kurai dalībvalstij ir jurisdikcija.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

2. pants – 5.ba punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  pantā iekļauj šādu punktu:

 

“5.ba  Komisija pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc 5.b punktā minētā paziņojuma saņemšanas vai ERGA atzinuma sniegšanas.”

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir noteikt Eiropas Komisijai termiņu, lai tā pieņemtu lēmumu, ar kuru tiek atrisinātas domstarpības par kompetentās jurisdikcijas noteikšanu.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2010/13/ES

3. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“3. pants

“3. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm tādu apsvērumu dēļ, kuri ietilpst šās direktīvas koordinētajās jomās.

1.  Dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm tādu apsvērumu dēļ, kuri ietilpst šās direktīvas koordinētajās jomās.

2.  Dalībvalstis var uz laiku atkāpties no 1. punkta, ja audiovizuālo mediju pakalpojumi, ko sniedz citas dalībvalsts piekritībā esošs mediju pakalpojumu sniedzējs:

2.  Neskarot vārda un informācijas brīvību un mediju plurālismu, dalībvalstis var uz laiku atkāpties no 1. punkta, ja audiovizuālo mediju pakalpojumi, ko sniedz citas dalībvalsts jurisdikcijā esošs mediju pakalpojumu sniedzējs:

a)  klaji, nopietni un smagi pārkāpj 6., 12. vai abus šos pantus;

a)  klaji, nopietni un smagi pārkāpj 6. pantu vai 6.a panta 1. punktu; vai

b)  kaitē vai rada nopietnu un smagu risku, ka tie varētu apdraudēt sabiedrisko drošību, ieskaitot valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanu; vai

b)  kaitē vai rada nopietnu un smagu risku, ka tie varētu apdraudēt sabiedrisko drošību, ieskaitot valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanu, vai sabiedrības veselību.

c)  apdraud sabiedrības veselību vai rada nopietnu un smagu tās apdraudējuma risku.

 

3.  Šā panta 2. punktu dalībvalstis var piemērot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.  Šā panta 2. punktu dalībvalstis var piemērot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  12 mēnešu laikā pirms šā punkta b) apakšpunktā minētā paziņojuma mediju pakalpojumu sniedzējs, pēc attiecīgās dalībvalsts atzinuma, ir vismaz divos gadījumos pārkāpis 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu;

a)  mediju pakalpojumu sniedzējs pēc attiecīgās dalībvalsts atzinuma ir pārkāpis 2. punkta a) vai b) apakšpunktu;

b)  attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi mediju pakalpojumu sniedzējam, dalībvalstij, kuras piekritībā ir pakalpojumu sniedzējs, un Komisijai par varbūtējiem pārkāpumiem un par pasākumiem, ko tā nodomājusi veikt, ja tādi varbūtēji pārkāpumi atkārtotos;

b)  attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi mediju pakalpojumu sniedzējam, dalībvalstij, kuras jurisdikcijā ir pakalpojumu sniedzējs, un Komisijai par varbūtējo pārkāpumu un par pasākumiem, ko tā nodomājusi veikt, ja tāds varbūtējs pārkāpums atkārtotos;

c)  konsultācijas ar dalībvalsti, kuras piekritībā ir pakalpojumu sniedzējs, un Komisiju nav noslēgušās ar izlīgumu viena mēneša laikā pēc b) apakšpunktā paredzētā paziņojuma;

c)  konsultācijas ar dalībvalsti, kuras piekritībā ir pakalpojumu sniedzējs, un Komisiju nav noslēgušās ar izlīgumu viena mēneša laikā pēc b) apakšpunktā paredzētā paziņojuma;

d)  mediju pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu vismaz vienu reizi pēc šā punkta b) apakšpunktā paredzētā paziņojuma;

d)  mediju pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis 2. punkta b) vai c) apakšpunktu vismaz vienu reizi pēc šā punkta b) apakšpunktā paredzētā paziņojuma;

e)  paziņotāja dalībvalsts ir ievērojusi attiecīgā mediju pakalpojumu sniedzēja tiesības uz aizstāvību, it īpaši — devusi mediju pakalpojumu sniedzējam iespēju paust savus uzskatus par varbūtējiem pārkāpumiem un dalībvalsts nodomātajiem pasākumiem. Tā pienācīgi ņem vērā šos uzskatus, kā arī piekritības dalībvalsts uzskatus.

e)  paziņotāja dalībvalsts ir ievērojusi attiecīgā mediju pakalpojumu sniedzēja tiesības uz aizstāvību, it īpaši — devusi mediju pakalpojumu sniedzējam iespēju paust savus uzskatus par varbūtējo pārkāpumu un dalībvalsts nodomātajiem pasākumiem. Tā pienācīgi ņem vērā šos uzskatus, kā arī piekritības dalībvalsts uzskatus.

Šā panta 3. punkta a) un d) punkts attiecas tikai uz lineārajiem pakalpojumiem.

 

4.  Triju mēnešu laikā pēc paziņojuma par dalībvalsts veiktajiem 2. un 3. punkta piemērošanas pasākumiem un pēc apspriešanās ar ERGA Komisija pieņem lēmumu par to, vai minētie pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām. Minētais laikposms sākas nākamajā dienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas. Paziņojumu uzskata par pilnīgu, ja trīs mēnešos pēc tā vai pieprasītās papildinformācijas saņemšanas Komisija nav prasījusi sīkāku informāciju.

4.  Triju mēnešu laikā pēc paziņojuma par dalībvalsts veiktajiem 2. un 3. punkta piemērošanas pasākumiem un pēc apspriešanās ar ERGA Komisija pieņem lēmumu par to, vai minētie pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām. Minētais laikposms sākas nākamajā dienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas. Paziņojumu uzskata par pilnīgu, ja viena mēneša laikā pēc tā vai pieprasītās papildinformācijas saņemšanas Komisija nav prasījusi sīkāku informāciju.

Ja Komisija uzskata, ka paziņojums ir nepilnīgs, tā pieprasa visu vajadzīgo papildinformāciju. Komisija informē dalībvalsti, kad saņemta atbilde uz minēto pieprasījumu.

Ja Komisija uzskata, ka paziņojums ir nepilnīgs, tā pieprasa visu vajadzīgo papildinformāciju. Komisija informē dalībvalsti, kad saņemta atbilde uz minēto pieprasījumu.

Ja attiecīgā dalībvalsts prasīto informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija pieņem lēmumu, ka pasākumi, ko dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 2. punktu, nav saderīgi ar Savienības tiesībām. Ja Komisija nolemj, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, attiecīgā dalībvalsts steidzami izbeidz attiecīgos pasākumus.

Ja attiecīgā dalībvalsts prasīto informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija pieņem lēmumu, ka pasākumi, ko dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 2. punktu, nav saderīgi ar Savienības tiesībām. Ja Komisija nolemj, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, attiecīgā dalībvalsts steidzami divu nedēļu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas datuma izbeidz attiecīgos pasākumus.

5.  Šā panta 3. un 4. punkts neierobežo nevienas procedūras, tiesiskās aizsardzības līdzekļa vai sankcijas par attiecīgajiem pārkāpumiem piemērošanu dalībvalstī, kuras piekritībā ir attiecīgais mediju pakalpojumu sniedzējs.

5.  Šā panta 3. un 4. punkts neierobežo nevienas procedūras, tiesiskās aizsardzības līdzekļa vai sankcijas par attiecīgo pārkāpumu piemērošanu dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir attiecīgais mediju pakalpojumu sniedzējs.

6.  Steidzamos gadījumos dalībvalstis var atkāpties no 3. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Tādā gadījumā par pasākumiem visdrīzākajā laikā paziņo Komisijai un dalībvalstij, kuras piekritībā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, izklāstot iemeslus, kuru dēļ dalībvalsts uzskata, ka steidzamība ir tāda, ka ir nepieciešams atkāpties no minētajiem nosacījumiem.

6.  Steidzamos gadījumos dalībvalstis var atkāpties no 3. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Tādā gadījumā par pasākumiem visdrīzākajā laikā paziņo Komisijai un dalībvalstij, kuras piekritībā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, izklāstot iemeslus, kuru dēļ dalībvalsts uzskata, ka steidzamība ir tāda, ka ir nepieciešams atkāpties no minētajiem nosacījumiem.

7.  Neskarot dalībvalstu iespēju veikt 6. punktā minētos pasākumus, Komisija, kolīdz iespējams, pārbauda paziņoto pasākumu saderību ar Savienības tiesībām. Ja tā secina, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, Komisija pieprasa attiecīgajai dalībvalstij atturēties no nodomātajiem pasākumiem vai pasākumus steidzami izbeigt.

7.  Neskarot dalībvalstu iespēju veikt 6. punktā minētos pasākumus, Komisija, kolīdz iespējams, pārbauda paziņoto pasākumu saderību ar Savienības tiesībām. Ja tā secina, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, Komisija pieprasa attiecīgajai dalībvalstij atturēties no nodomātajiem pasākumiem vai minētos pasākumus steidzami izbeigt divu nedēļu laikā pēc tam, kad Komisija ir secinājusi, ka šādi pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām.

8.  Dalībvalstis un Komisija regulāri dalās pieredzē un labākajā praksē, kas skar 2.–7. punktā izklāstīto procedūru, darbojoties kontaktkomitejā, kas izveidota saskaņā ar 29. pantu, un ERGA.”;

8.  Dalībvalstis un Komisija regulāri dalās pieredzē un labākajā praksē, kas skar 2.–7. punktā izklāstīto procedūru, darbojoties kontaktkomitejā un ERGA.”;

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 2010/13/ES

4. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5)  4. pantu groza šādi:

5)  4. pantu aizstāj ar šādu:

a)   1. punktu aizstāj ar šādu:

a)   1. punktu aizstāj ar šādu:

“4. pants

“4. pants

1.  Dalībvalstis patur tiesības 5., 6., 6.a, 9., 10., 11., 12., 13., 16., 17., 19.–26., 30. un 30.a panta jomā pieprasīt, lai to piekritībā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji ievēro detalizētākus vai stingrākus noteikumus, ja vien noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām.";

1.  Dalībvalstis patur tiesības 5., 6., 6.a, 7., 9., 10., 11., 12., 13., 16., 17., 19.–26., 30. un 30.a panta jomā pieprasīt, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji ievēro detalizētākus vai stingrākus noteikumus, ja vien noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām, respektē vārda un informācijas brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neietver diskriminējošus noteikumus, kas ir saistīti ar mediju pakalpojumu sniedzēja valstspiederību vai dzīvesvietu. Dalībvalstis informē Komisiju, ERGA un kontaktkomiteju par jebkādiem sīkāk izstrādātiem vai stingrākiem pasākumiem un tās šos pasākumus publiski paziņo.

 

aa)   2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Ja dalībvalsts:

2.  Ja dalībvalsts:

a)  ir izmantojusi brīvas izvēles iespēju saskaņā ar 1. punktu pieņemt sīkāk izstrādātus vai stingrākus noteikumus vispārēju sabiedrības interešu jomā; un

a)  ir izmantojusi brīvas izvēles iespēju saskaņā ar 1. punktu pieņemt sīkāk izstrādātus vai stingrākus noteikumus vispārēju sabiedrības interešu jomā; un

b)  novērtē, ka raidorganizācija citas dalībvalsts jurisdikcijā veic televīzijas apraidi, kas pilnībā vai galvenokārt ir vērsta uz tās teritoriju,

b)  novērtē, ka citas dalībvalsts jurisdikcijā esošs mediju pakalpojumu sniedzējs sniedz audiovizuālo mediju pakalpojumu, kas pilnībā vai galvenokārt ir vērsts uz tās teritoriju,

tā var sazināties ar dalībvalsti, kuras jurisdikcijā ir attiecīgā raidorganizācija, lai panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu problēmām, kas radušās. Saņemot pamatotu lūgumu no pirmās minētās dalībvalsts, jurisdikcijas dalībvalsts lūdz raidorganizāciju ievērot attiecīgos noteikumus vispārējo sabiedrības interešu jomā. Jurisdikcijas dalībvalsts divos mēnešos informē pirmo dalībvalsti par rezultātiem, kas panākti saistībā ar minēto lūgumu. Jebkura no abām dalībvalstīm var aicināt kontaktkomiteju, kas izveidota saskaņā ar 29. pantu, izskatīt attiecīgo lietu.

tā var sazināties ar dalībvalsti, kuras jurisdikcijā ir attiecīgā raidorganizācija, lai panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu problēmām, kas radušās. Saņemot pamatotu lūgumu no pirmās minētās dalībvalsts, jurisdikcijas dalībvalsts lūdz mediju pakalpojumu sniedzēju ievērot attiecīgos noteikumus vispārējo sabiedrības interešu jomā. Jurisdikcijas dalībvalsts divos mēnešos informē pirmo dalībvalsti par rezultātiem, kas panākti saistībā ar minēto lūgumu. Jebkura no abām dalībvalstīm var aicināt kontaktkomiteju izskatīt attiecīgo lietu.

b)   3. punktā aiz pirmās daļas b) punkta iekļauj šādu otro daļu:

b)   3. punktu aizstāj ar šādu:

3.  Pirmā dalībvalsts var pieņemt atbilstīgus pasākumus pret attiecīgo raidorganizāciju, ja tā izvērtē, ka:

3.  Pirmā dalībvalsts var pieņemt atbilstīgus un efektīvus pasākumus pret attiecīgo mediju pakalpojumu sniedzēju, ja tā novērtē, ka:

a)  rezultāti, kas panākti, piemērojot 2. punktu, nav apmierinoši; un

a)  rezultāti, kas panākti, piemērojot 2. punktu, nav apmierinoši; un

b)  attiecīgā raidorganizācija veic uzņēmējdarbību jurisdikcijas dalībvalstī, lai apietu stingrākus noteikumus jomās, kuras koordinē ar šo direktīvu, un kas būtu piemērojami, ja minētā raidorganizācija veiktu uzņēmējdarbību pirmajā dalībvalstī.

b)  attiecīgais mediju pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību jurisdikcijas dalībvalstī, lai apietu stingrākus noteikumus jomās, kuras koordinē ar šo direktīvu, un kas būtu piemērojami, ja tas veiktu uzņēmējdarbību pirmajā dalībvalstī.

"Dalībvalsts, kas veikusi pasākumus saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu, pamato, uz ko balstīts varbūtējās apiešanas vērtējums.";

"Dalībvalsts, kas veikusi pasākumus saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu, pamato, uz ko balstīts varbūtējās apiešanas vērtējums.";

Šādi pasākumi ir objektīvi nepieciešami, tos piemēro nediskriminējoši un samērīgi noteiktajiem mērķiem.

Šādi pasākumi ir objektīvi nepieciešami, tos piemēro nediskriminējoši un samērīgi noteiktajiem mērķiem.

c)   4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

c)   4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

”4.  Šā panta 3. punkta pasākumus dalībvalstis drīkst veikt tikai gadījumos, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

”4.  Šā panta 3. punkta pasākumus dalībvalstis drīkst veikt tikai gadījumos, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  tā ir paziņojusi Komisijai un tai dalībvalstij, kurā raidorganizācija ir iedibināta, par savu nodomu veikt šādus pasākumus un pamatojusi, uz ko balstīts tās vērtējums;

a)  tā ir paziņojusi Komisijai un tai dalībvalstij, kurā mediju pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, par savu nodomu veikt šādus pasākumus, vienlaikus pamatojot iemeslus, uz kuriem balstīts tās novērtējums;

b)  tā ir ievērojusi attiecīgās raidorganizācijas tiesības uz aizstāvību, it īpaši devusi raidorganizācijai iespēju paust savus uzskatus par varbūtējo apiešanu un paziņotāju dalībvalstu nodomātajiem pasākumiem;

b)  tā ir ievērojusi attiecīgā mediju pakalpojumu sniedzēja tiesības uz aizstāvību un jo īpaši – devusi mediju pakalpojumu sniedzējam iespēju paust savus uzskatus par varbūtējo apiešanu un pasākumiem, ko paziņotājas dalībvalstis nodomājušas veikt;

c)  konsultējusies ar ERGA, Komisija ir nolēmusi, ka pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām, proti, pasākumu veicēju dalībvalstu vērtējumi saskaņā ar 2. un 3. punktu ir pareizi pamatoti.

c)  konsultējusies ar kontaktkomiteju un ERGA, Komisija ir nolēmusi, ka pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām, proti, pasākumu veicēju dalībvalstu vērtējumi saskaņā ar 2. un 3. punktu ir pareizi pamatoti.

5.  Pēc 4. punkta a) apakšpunktā paredzētā paziņojuma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu 3 mēnešu laikā. Minētais laikposms sākas nākamajā dienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas. Paziņojumu uzskata par pilnīgu, ja 3 mēnešos pēc tā vai pieprasītās papildinformācijas saņemšanas Komisija nav prasījusi sīkāku informāciju.

5.  Pēc 4. punkta a) apakšpunktā paredzētā paziņojuma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā. Minētais laikposms sākas nākamajā dienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas. Paziņojumu uzskata par pilnīgu, ja viena mēneša laikā pēc tā vai pieprasītās papildinformācijas saņemšanas Komisija nav prasījusi sīkāku informāciju.

Ja Komisija uzskata, ka paziņojums ir nepilnīgs, tā pieprasa visu vajadzīgo papildinformāciju. Komisija informē dalībvalsti, kad saņemta atbilde uz minēto pieprasījumu.

Ja Komisija uzskata, ka paziņojums ir nepilnīgs, tā pieprasa visu vajadzīgo papildinformāciju. Komisija informē dalībvalsti, kad saņemta atbilde uz minēto pieprasījumu.

Ja attiecīgā dalībvalsts prasīto informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija pieņem lēmumu, ka pasākumi, ko dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 3. punktu, nav saderīgi ar Savienības tiesībām. Ja Komisija nolemj, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, attiecīgā dalībvalsts atturas no nodomātajiem pasākumiem.";

Ja attiecīgā dalībvalsts prasīto informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija pieņem lēmumu, ka pasākumi, ko dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 3. punktu, nav saderīgi ar Savienības tiesībām. Ja Komisija nolemj, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, attiecīgā dalībvalsts atturas no nodomātajiem pasākumiem.";

 

ca)   6. punktu aizstāj ar šādu:

6.  Dalībvalstis savā tiesību sistēmā ar atbilstīgiem līdzekļiem nodrošina, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji efektīvi izpildītu šīs direktīvas noteikumus.

6.  Dalībvalstis savā tiesību sistēmā ar atbilstīgiem līdzekļiem nodrošina, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji efektīvi izpildītu šīs direktīvas noteikumus.

d)   7. punktu aizstāj ar šādu:

d)   7. punktu aizstāj ar šādu:

”7.  Dalībvalstis veicina kopregulēšanu un pašregulēšanu ar rīcības kodeksiem, ko pieņem valstu līmenī šās direktīvas koordinētajās jomās, ciktāl to ļauj to tiesību sistēma. Šie kodeksi ir tādi, ka tos plaši atzīst galvenās ieinteresētās personas attiecīgajās dalībvalstīs. Rīcības kodeksos skaidri un nepārprotami izklāsta to mērķus. Tie nodrošina, ka mērķu sasniegšana tiek regulāri, pārredzami un neatkarīgi pārraudzīta un izvērtēta. Tie nodrošina efektīvu īstenošanu, attiecīgos gadījumos ietverot efektīvas un samērīgas sankcijas.

”7.  Komisija un dalībvalstis veicina un atvieglo pašregulēšanu un kopregulēšanu ar rīcības kodeksiem, ko pieņem valstu līmenī šās direktīvas koordinētajās jomās, ciktāl to ļauj to tiesību sistēma. Minētos kodeksus plaši atzīst attiecīgo dalībvalstu jurisdikcijā darbojošās galvenās ieinteresētās personas. Rīcības kodeksos skaidri un nepārprotami izklāsta to mērķus. Regulatīvās iestādes un/vai struktūras nodrošina, ka mērķu sasniegšana tiek regulāri, pārredzami un neatkarīgi pārraudzīta un izvērtēta minētajos kodeksos. Rīcības kodeksi nodrošina efektīvu un pārredzamu piemērošanu, ko veic regulatīvas iestādes un/vai struktūras, ietverot efektīvas un samērīgas sankcijas.

 

ERGA mudina mediju pakalpojumu sniedzējus visā Savienībā dalīties ar labāko kopregulēšanas sistēmu praksi.

6.a panta 3. punktā un 9. panta 2. un 4. punktā minēto Eiropas Savienības rīcības kodeksu projektus un pastāvošo Savienības rīcības kodeksu grozījumus vai paplašinājumus šo kodeksu parakstītāji iesniedz Komisijai.

Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi, attiecīgos gadījumos saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem un pēc apspriešanās ar kontaktkomiteju, ERGA un mediju pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā apzinātos labākās prakses piemērus. Savienības rīcības kodeksu projektus un spēkā esošo Savienības rīcības kodeksu grozījumus vai paplašinājumus šo kodeksu parakstītāji iesniedz Komisijai. Komisija nodrošina atbilstīgu publicitāti minētajiem kodeksiem, lai veicinātu apmaiņu ar labāko praksi.

Komisija var pieprasīt ERGA atzinumu par minēto kodeksu projektiem, grozījumiem vai paplašinājumiem. Komisija var piemērotā veidā publicēt šos kodeksus.";

ERGA nodrošina regulāru uzraudzību un iesniedz Komisijai un kontaktkomitejai regulāru, pārredzamu un neatkarīgu novērtējumu par šajos Savienības rīcības kodeksos paredzēto mērķu sasniegšanu.

 

da)   aiz 7. punkta pievieno šādu punktu:

 

(7a)  Ja kāda valsts neatkarīgā regulatīvā iestāde un/vai struktūra secina, ka neviens rīcības kodekss vai tā daļas nav izrādījušies pietiekami efektīvi, tā dalībvalsts, kurā ir attiecīgā regulatīvā struktūra un/vai iestāde, saglabā tiesības pieprasīt, lai tās jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji ievērotu sīkāk izstrādātus vai stingrākus noteikumus, kas atbilst šai direktīvai un Savienības tiesību aktiem un ievērojot vārda un informācijas brīvību, kā arī plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Par šādiem noteikumiem nekavējoties tiek paziņots Komisijai.

 

db)   8. punktu aizstāj ar šādu:

8.  Piemēro Direktīvu 2000/31/EK, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi. Ja rodas kolīzija starp kādu Direktīvas 2000/31/EK noteikumu un kādu šīs direktīvas noteikumu, prevalē šīs direktīvas noteikumi, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi.

8.  Piemēro Direktīvu 2000/31/EK, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi. Ja rodas kolīzija starp kādu Direktīvas 2000/31/EK noteikumu un kādu šīs direktīvas noteikumu, prevalē šīs direktīvas noteikumi, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2010/13/ES

5. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7)  5. panta d) punktu aizstāj ar šādu:

7)  5. pantu aizstāj ar šādu:

 

“5. pants

 

Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošais pakalpojumu sniedzējs ļauj pakalpojuma saņēmējiem vienkārši, tieši un pastāvīgi piekļūt vismaz šādai informācijai:

 

a)  tā nosaukums,

 

b)  ģeogrāfiskā adrese, kurā tas veic uzņēmējdarbību;

 

c)  dati, tostarp tā e-pasta adrese vai tīmekļa vietne, kas ātri ļauj ar to sazināties tieši un efektīvi;

”d)  dalībvalsts, kuras piekritībā ir mediju pakalpojumu sniedzēji, un kompetentās regulētājiestādes vai uzraudzības struktūras.";

d)  dalībvalsts, kuras jurisdikcijā tas ir, un kompetentās regulatīvās iestādes un/vai struktūras vai uzraudzības struktūras.";

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2010/13/ES

6. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

"Dalībvalstis ar piemērotiem līdzekļiem nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumos, kurus sniedz to piekritībā esoši mediju pakalpojumu sniedzēji, nav kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pret personu grupu vai kādu locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rasiskās vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, gadiem vai dzimumorientācijas.";

Dalībvalstis ar piemērotiem līdzekļiem nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumi, kurus sniedz to jurisdikcijā esoši mediju pakalpojumu sniedzēji, neietver nekādu:

 

a)  kūdīšanu uz cilvēka cieņas aizskaršanu;

 

b)  kūdīšanu uz vardarbību vai naidu, kas būtu vērsts pret personu vai personu grupu, kuru raksturo pēc valstspiederības, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās piederības, ģenētiskajām īpašībām, valodas, reliģiskās piederības vai pārliecības, politiskiem vai citiem uzskatiem, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, dzimšanas, invaliditātes, vecuma, dzimuma, dzimuma izpausmes, dzimumidentitātes, seksuālās orientācijas, uzturēšanās statusa vai veselības;

 

c)  kūdīšanu uz terorismu.”

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2010/13/ES

6.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9)  iekļauj šādu 6.a pantu:

9)  iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

“6.a pants

 

1.  Dalībvalstis veic piemērotus, samērīgus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošu audiovizuālu mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvātos pakalpojumus, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, dara pieejamus tikai tā, ka tiek nodrošināts, ka parastos apstākļos nepilngadīgie tos nedzird un neredz. Šādi pasākumi var būt, piemēram, pārraides laika izvēle, vecuma pārbaudes rīki vai citi tehniski pasākumi. Tie ir samērīgi ar iespējamo raidījuma kaitējumu, un to īstenošana nedrīkst novest pie papildu personas datu apstrādes, kā arī tie neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 8. pantu1a.

 

Viskaitīgākajam saturam, piemēram, neattaisnojamai vardarbībai un pornogrāfijai, piemēro visstingrākos pasākumus.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji skatītājiem sniedz pietiekamu informāciju par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. Šim nolūkam audiovizuālo mediju pakalpojuma satura raksturošanai dalībvalstis var izmantot deskriptoru sistēmu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka mediju pakalpojumu sniedzēji skatītājiem sniedz pietiekamu informāciju par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. Šim nolūkam audiovizuālo mediju pakalpojuma satura raksturošanai dalībvalstis var izmantot deskriptoru sistēmu.

 

2.a  Dalībvalstis nodrošina to, ka pasākumi, kas tiek veikti, lai aizsargātu nepilngadīgos no audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kurus piedāvā šo dalībvalstu jurisdikcijā esoši audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji un kuri var kaitēt viņu fiziskajai vai garīgajai attīstībai, ir nepieciešami un samērīgi un pilnībā atbilst Hartā noteiktajām tiesībām, brīvībām un principiem, jo īpaši tiem, kas ir noteikti tās III nodaļā un 52. pantā.

2.  Lai īstenotu šo pantu, dalībvalstis veicina kopregulēšanu.

4.  Lai īstenotu šo pantu, dalībvalstis veicina pašregulēšanu un kopregulēšanu.

3.  Komisija un ERGA mudina mediju pakalpojumu sniedzējus visā Savienībā dalīties labākajā kopregulēšanas sistēmu praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi.

5.  Komisija un ERGA mudina mediju pakalpojumu sniedzējus visā Savienībā dalīties labākajā pašregulēšanas un kopregulēšanas sistēmu praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi.

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts

Direktīva 2010/13/ES

7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10)  7. pantu svītro;

10)  7. pantu aizstāj ar šādu:

 

“7. pants

 

1.  Dalībvalstis nekavējoties izstrādā pasākumus, lai nodrošinātu, ka pakalpojumi, kurus nodrošina to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji, tiek darīti arvien pieejamāki personām ar invaliditāti. Minētos pasākumus izstrādā, konsultējoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp mediju pakalpojumu sniedzējiem un personu ar invaliditāti organizācijām.

 

2.  Šā panta 1. punktā minētie pasākumi ietver prasību, ka mediju pakalpojumu sniedzēji katru gadu ziņo dalībvalstīm par veiktajiem pasākumiem un sasniegumiem attiecībā uz to, kā to sniegtie pakalpojumi tiek pakāpeniski darīti pieejamāki personām ar invaliditāti. Dalībvalstis ziņo Komisijai par pasākumiem, kurus veikuši mediju pakalpojumu sniedzēji, kas atrodas to jurisdikcijā.

 

3.  Ar šā panta 1. punktā minēto pasākumu palīdzību mediju pakalpojumu sniedzējus sadarbībā ar personu ar invaliditāti organizācijām un regulatīvām struktūrām mudina izstrādāt un publiskot pieejamības nodrošināšanas rīcības plānus attiecībā uz to, kā to sniegtie pakalpojumi tiek nepārtraukti un pakāpeniski darīti pieejamāki personām ar invaliditāti. Izstrādā šādu rīcības plānu un bez liekas kavēšanās informē valstu regulējiestādēm un/vai regulatīvās struktūras.

 

4.  Pasākumus, kas izstrādāti saskaņā ar šā panta 1. punktu, nekavējoties dara zināmu Komisijai, kontaktkomitejai un ERGA. Komisija un ERGA veicina labākās prakses apmaiņu starp mediju pakalpojumu sniedzējiem.

 

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par ārkārtas situācijām, tostarp valsts sniegtu informāciju un paziņojumus dabas katastrofu gadījumā, kas sabiedrībai tiek darīta pieejami, izmantojot audiovizuālo mediju pakalpojumus, ja vien ir iespējams, sniedz tādā veidā, lai tie būtu pieejami personām ar invaliditāti, tostarp nodrošinot subtitrus nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem, kā arī audio ziņojumus un aprakstus par jebkādu vizuālu informāciju un, ja iespējams, zīmju valodas tulkošanu.

 

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka mediju pakalpojumu sniedzēji, iegādājoties saturu, veidojot raidījumu un redakcionālo politiku, cenšas panākt, lai pieejamības nodrošināšanas pakalpojumi veidotu daļa no satura veidotāju piedāvātā komplekta.

 

7.  Dalībvalstis mudina mediju pakalpojumu sniedzējus ļaut patērētājiem meklēt un apskatīt pieejamu saturu un darīt pieejamākas savas tīmekļa vietnes, multimediju atskaņotājus, tiešsaistes lietojumprogrammas un mobilo ierīču pakalpojumus, tostarp mobilās lietojumprogrammas, kas tiek izmantotas pakalpojumu sniegšanai, konsekventi un pienācīgi, lai tās lietotājiem būtu uztveramas, izmantojamas un saprotamas, un stingri noteiktā veidā, kas atvieglo dažādu Savienības un starptautiskā līmenī pieejamu lietotāju līdzekļu un atbalsta tehnoloģiju sadarbspēju.”

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

7.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10a)  Iekļauj šādu 7.a pantu:

 

“7.a pants

 

Dalībvalstīm ir tiesības ieviest pienākumus nodrošināt vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pienācīgu pamanāmību.

 

Šādu pienākumu ieviešana ir samērīga un atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, piemēram, nodrošināt mediju plurālismu, vārda brīvību, kultūras daudzveidību un dzimumu līdztiesību, ko dalībvalstis ir skaidri definējušas saskaņā ar ES tiesību aktiem.”

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10.b punkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

7.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10b)  Iekļauj šādu 7.b pantu:

 

”7.b pants

 

Dalībvalstis nodrošina, ka mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvātās programmas un pakalpojumi netiek grozīti vai pārklāti bez viņu nepārprotamas piekrišanas, izņemot pakalpojumus, ko uzsācis lietot pakalpojuma saņēmējs privātām vajadzībām.”

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10.c punkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

8. pants – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

10c)  8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji nepārraida kinematogrāfiskos darbus ārpus laika, kas saskaņots ar tiesību īpašniekiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji nepārraida kinematogrāfiskos darbus ārpus laika, kas saskaņots ar tiesību īpašniekiem.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Direktīva 2010/13/ES

9. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11)  9. pantu groza šādi:

11)  9. pantu aizstāj ar šādu:

 

-a)   1. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošo mediju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātie audiovizuālie komercpaziņojumi atbilst šādām prasībām:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošo mediju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātie audiovizuālie komercpaziņojumi atbilst šādām prasībām:

a)  audiovizuālie komercpaziņojumi ir uzreiz atpazīstami. Slēpti audiovizuāli komercpaziņojumi ir aizliegti;

a)  audiovizuālie komercpaziņojumi ir skaidri atpazīstami un atšķirīgi no redakcionālā satura; slēpti audiovizuāli komercpaziņojumi ir aizliegti;

b)  audiovizuālos komercpaziņojumos neizmanto metodes, kas iedarbojas uz zemapziņu;

b)  audiovizuālos komercpaziņojumos neizmanto metodes, kas iedarbojas uz zemapziņu;

c)  audiovizuālos komercpaziņojumos:

c)  audiovizuālos komercpaziņojumos:

i)  neaizskar cilvēka cieņu;

i)  neaizskar cilvēka cieņu;

ii)  neietver un nepopularizē diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

ii)  neietver un nepopularizē diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

iii)  nemudina uz rīcību, kas apdraud veselību vai drošību;

iii)  nemudina uz rīcību, kas apdraud veselību vai drošību;

iv)  nemudina uz rīcību, kas var būtiski kaitēt vides aizsardzībai;

iv)  nemudina uz rīcību, kas var kaitēt vides aizsardzībai;

d)  ir aizliegti visi cigarešu un citu tabakas izstrādājumu audiovizuālu komercpaziņojumu veidi;

d)  ir aizliegti visi cigarešu, elektronisko cigarešu un citu tabakas izstrādājumu audiovizuālu komercpaziņojumu veidi;

e)  audiovizuālus komercpaziņojumus par alkoholiskajiem dzērieniem nevērš konkrēti uz nepilngadīgo auditoriju, un tajos neveicina šādu dzērienu pārmērīgu lietošanu;

e)  audiovizuālus komercpaziņojumus par alkoholiskajiem dzērieniem nevērš uz nepilngadīgo auditoriju, un tajos neveicina šādu dzērienu pārmērīgu lietošanu;

f)  ir aizliegti audiovizuāli komercpaziņojumi par zālēm un ārstēšanu, kas dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, pieejami tikai pēc ārsta norādījuma;

f)  ir aizliegti audiovizuāli komercpaziņojumi par zālēm un ārstēšanu, kas dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, pieejami tikai pēc ārsta norādījuma;

g)  audiovizuāli komercpaziņojumi nerada fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem. Tādēļ ar šādiem paziņojumiem tieši nepārliecina nepilngadīgos iegādāties vai nomāt preces vai pakalpojumus, izmantojot viņu pieredzes trūkumu vai lētticību, tieši neiedrošina viņus pārliecināt savus vecākus vai citus iegādāties reklamētās preces vai pakalpojumus, neizmanto nepilngadīgo īpašo uzticēšanos vecākiem, skolotājiem vai citām personām vai nepamatoti neparāda nepilngadīgos bīstamās situācijās.

g)  audiovizuāli komercpaziņojumi nerada fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem. Tādēļ ar šādiem paziņojumiem tieši nepārliecina nepilngadīgos iegādāties vai nomāt preces vai pakalpojumus, izmantojot viņu pieredzes trūkumu vai lētticību, vai nepamatoti neparāda nepilngadīgos bīstamās situācijās

a)   2. punktu aizstāj ar šādu:

a)   2. punktu aizstāj ar šādu:

”2.  Dalībvalstis un Komisija mudina izstrādāt pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksus, kas attiecas uz raidījumos ar plašu bērnu auditoriju iekļautiem vai tiem pievienotiem nepiemērotiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas, it īpaši tauki, transtaukskābes, sāls vai nātrijs un cukuri, un vielas ar ietekmi uz uzturu vai fizioloģiju, kuru pārmērīgas devas kopējā uzturā nav ieteicamas.

”2.  Dalībvalstis un Komisija mudina izstrādāt pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksus, kas attiecas uz nepiemērotiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskiem dzērieniem. Minēto kodeksu mērķis ir efektīvi ierobežot nepilngadīgo saskari ar audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskiem dzērieniem.

b)   iekļauj šādus 3. un 4. punktu:

b)   iekļauj šādus 3. un 4. punktu:

”3.  Dalībvalstis un Komisija mudina izstrādāt pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksus, kas attiecas uz nepiemērotiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskiem dzērieniem. Šie kodeksi būtu jāizmanto, lai efektīvi ierobežotu nepilngadīgo saskari ar audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskiem dzērieniem.

”3.  Dalībvalstis un Komisija mudina izstrādāt pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksus, kas attiecas uz bērnu raidījumos iekļautiem vai tiem pievienotiem nepiemērotiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas, it īpaši tauki, transtaukskābes, sāls vai nātrijs un cukuri, un vielas ar ietekmi uz uzturu vai fizioloģiju, kuru pārmērīgas devas kopējā uzturā nav ieteicamas. Minēto kodeksu mērķis ir efektīvi ierobežot bērnu saskari ar audiovizuāliem komercpaziņojumiem par šādu pārtiku un dzērieniem. Ar tiem ir paredzēts panākt, ka šādi audiovizuālie komercpaziņojumi neuzsver tādas pārtikas un dzērienu uztura aspektu pozitīvās īpašības.

4.  Komisija un ERGA mudina visā Savienībā dalīties pašregulēšanas un kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi, ja uzskata tādus par piemērotiem.";

4.  Komisija un ERGA nodrošina, ka visā Savienībā tiek veikta ar pašregulēšanas un kopregulēšanas sistēmām saistīta labākās prakses apmaiņa.

 

Vajadzības gadījumā Komisija un ERGA sadarbībā ar dalībvalstīm veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi, popularizēšanu un pieņemšanu.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2010/13/ES

10. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12)  10. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

12)  10. pantu aizstāj ar šādu:

 

“10. pants

 

1.  Audiovizuālo mediju pakalpojumi vai raidījumi, kas tiek sponsorēti, atbilst šādām prasībām:

 

a)  to saturs un — televīzijas apraides gadījumā — iekļaušana programmā nekādos apstākļos netiek ietekmēta tā, lai iespaidotu mediju pakalpojumu sniedzēja atbildību un redakcionālo neatkarību;

b)  tie nedrīkst tieši veicināt preču vai pakalpojumu iegādi vai nomu;";

b)  tie nedrīkst tieši veicināt preču vai pakalpojumu iegādi vai nomu;";

 

c)  skatītāji ir skaidri informēti par sponsorēšanas līguma pastāvēšanu; sponsorētos raidījumus skaidri identificē, norādot sponsora nosaukumu, logotipu un/vai citu sponsora simbolu, piemēram, atsauci uz produktu(-iem) vai pakalpojumu(-iem) vai tā (to) atšķirības zīmi raidījumiem piemērotā veidā raidījuma sākumā, laikā un/vai beigās.

 

2.  Audiovizuālo mediju pakalpojumus vai raidījumus nesponsorē uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir cigarešu, elektronisko cigarešu un citu tabakas izstrādājumu ražošana vai tirdzniecība.

 

3.  Ja audiovizuālo mediju pakalpojumus vai raidījumus sponsorē uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar zāļu ražošanu vai tirdzniecību un ārstēšanu, var reklamēt uzņēmuma nosaukumu vai tēlu, bet nereklamē konkrētas zāles vai ārstēšanu, kas ir pieejama tikai pēc ārsta norādījuma dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs.

 

4.  Ziņas un aktuālo notikumu raidījumus nesponsorē. Dalībvalstis var aizliegt bērniem paredzēto raidījumu vai galvenokārt bērniem paredzēta satura sponsorēšanu.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2010/13/ES

11. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šā panta 2., 3. un 4. punkts attiecas tikai uz raidījumiem, kas veidoti pēc 2009. gada 19. decembra.

1.  Šis pants attiecas tikai uz raidījumiem, kas veidoti pēc 2009. gada 19. decembra.

2.  Produktu izvietošana ir pieņemama visos audiovizuālo mediju pakalpojumos, izņemot ziņu un aktuālo notikumu raidījumus, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumus, reliģiskos raidījumus un raidījumus ar plašu bērnu auditoriju.

2.  Produktu izvietošana ir pieņemama visos audiovizuālo mediju pakalpojumos, izņemot ziņu un aktuālo notikumu raidījumus, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumus, reliģiskos raidījumus un bērnu raidījumus vai saturu, kas galvenokārt paredzēts bērniem.

3.  Raidījumi, kuros notiek produktu izvietošana, atbilst šādām prasībām:

3.  Raidījumi, kuros notiek produktu izvietošana, atbilst šādām prasībām:

a)  to saturs un — televīzijas apraides gadījumā — iekļaušana programmā nekādos apstākļos netiek ietekmēta tā, lai iespaidotu mediju pakalpojumu sniedzēja atbildību un redakcionālo neatkarību;

a)  to saturs un — televīzijas apraides gadījumā — iekļaušana programmā nekādos apstākļos netiek ietekmēta tā, lai iespaidotu mediju pakalpojumu sniedzēja atbildību un redakcionālo neatkarību;

b)  tie tieši neveicina preču vai pakalpojumu iegādi vai nomu;

b)  tie tieši neveicina preču vai pakalpojumu iegādi vai nomu;

 

ba)  tajos nav pārmērīgi izcelts attiecīgais produkts;

c)  skatītāji ir skaidri informēti par produktu izvietošanu.

c)  skatītāji ir skaidri informēti par produktu izvietošanu.

Raidījumos, kuros notiek produktu izvietošana, to pienācīgi norāda raidījuma sākumā un beigās, kā arī tad, kad raidījums atsākas pēc reklāmas pārtraukuma, lai izvairītos no skatītāja maldināšanas.

Raidījumos, kuros notiek produktu izvietošana, to pienācīgi norāda raidījuma sākumā un beigās.

Izņēmuma kārtā dalībvalstis var nepiemērot c) apakšpunktā izklāstītās prasības, ar nosacījumu, ka attiecīgo raidījumu nav pats veidojis vai pasūtījis mediju pakalpojumu sniedzējs vai ar mediju pakalpojumu sniedzēju saistīts uzņēmums.

Izņēmuma kārtā dalībvalstis var nepiemērot c) apakšpunktā izklāstītās prasības, ar nosacījumu, ka attiecīgo raidījumu nav pats veidojis vai pasūtījis mediju pakalpojumu sniedzējs vai ar mediju pakalpojumu sniedzēju saistīts uzņēmums.

4.  Nekādā gadījumā raidījumos neizvieto šādus produktus:

4.  Nekādā gadījumā raidījumos neizvieto šādus produktus:

a)  tabakas izstrādājumus un cigaretes vai tādu uzņēmumu ražojumus, kuru pamatdarbība ir cigarešu vai citu tabakas izstrādājumu izgatavošana vai tirgošana;

a)  tabakas izstrādājumus, cigaretes, elektroniskās cigaretes vai tādu uzņēmumu ražojumus, kuru pamatdarbība ir cigarešu, elektronisko cigarešu vai citu tabakas izstrādājumu izgatavošana vai tirgošana;

b)  noteiktas zāles vai ārstēšanu, kas dalībvalstī, kuras piekritībā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, pieejamas tikai ar ārsta recepti vai norīkojumu.";

b)  noteiktas zāles vai ārstēšanu, kas dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, pieejamas tikai ar ārsta recepti vai norīkojumu.";

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Direktīva 2010/13/ES

12. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14)  12. pantu aizstāj ar šādu un pārceļ uz III nodaļu:

14)  12. pantu svītro;

12. pants

 

Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to piekritībā esošu mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvātos raidījumus, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, dara pieejamus tikai tā, ka tiek nodrošināts, ka parastos apstākļos nepilngadīgie tos nedzird un neredz. Šādi pasākumi var būt, piemēram, pārraides laika izvēle, vecuma pārbaudes rīki vai citi tehniski pasākumi. Tie ir samērīgi ar iespējamo raidījuma kaitējumu.

 

Pašam kaitīgākajam saturam, kā neattaisnojamai vardarbībai un pornogrāfijai, piemēro visstingrākos pasākumus, kā šifrēšanu un efektīvu vecāku kontroli.";

 

Pamatojums

Skatīt -2. panta grozījumu Nr. 32.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts

Direktīva 2010/13/ES

13. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to piekritībā esošie audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu sniedzēji gādā, ka to katalogā Eiropas darbu ir vismaz 20 %, un nodrošina šiem darbiem pamanāmību.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošie audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu sniedzēji gādā, ka to katalogā Eiropas darbu ir vismaz 30 %, un nodrošina šiem darbiem pamanāmību. Minētā daļa ietver darbus oficiālajās valodās teritorijā, kurā tie tiek izplatīti.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts

Direktīva 2010/13/ES

13. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var pieprasīt to piekritībā esošajiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas darbu radīšanā, arī ar tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos. Dalībvalstis var pieprasīt šādas finansiālas iemaksas no audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēršas pie auditorijas to teritorijā, būdami iedibināti citās dalībvalstīs. Šajā gadījumā finansiālo iemaksu pamatā ir tikai ieņēmumi dalībvalstīs, pie kuru auditorijas notiek vēršanās. Ja dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts, uzliek finansiālu iemaksu, tā ņem vērā finansiālās iemaksas, ko uzliek dalībvalstis, pie kuru auditorijas notiek vēršanās. Finansiālas iemaksas atbilst Savienības tiesībām, it īpaši valsts atbalsta noteikumiem.

2.  Dalībvalstis var pieprasīt to jurisdikcijā esošajiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas darbu radīšanā, ņemot vērā kultūras un valodu daudzveidību teritorijā, kurā tie izvietoti vai sniedz savus pakalpojumus, arī ar tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos. Dalībvalstis var pieprasīt šādas finansiālas iemaksas no audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēršas pie auditorijas to teritorijā, nebūdami tajās iedibināti. Šajā gadījumā finansiālo iemaksu pamatā ir tikai ieņēmumi no pakalpojumiem pēc pieprasījuma dalībvalstīs, pie kuru auditorijas notiek vēršanās. Ja dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts, uzliek finansiālu iemaksu, tā ņem vērā finansiālās iemaksas, ko uzliek dalībvalstis, pie kuru auditorijas notiek vēršanās. Finansiālas iemaksas atbilst Savienības tiesībām, it īpaši valsts atbalsta noteikumiem.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts

Direktīva 2010/13/ES

13. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Pakalpojumu sniedzējus ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju un mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus dalībvalstis atbrīvo no 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām. Dalībvalstis var šīs prasības nepiemērot arī tad, ja tās nebūtu realizējamas vai pamatotas audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu rakstura vai temata dēļ.";

5.  Pakalpojumu sniedzējus ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju un mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus vai neatkarīgos producentus dalībvalstis atbrīvo no 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām. Dalībvalstis šīs prasības nepiemēro arī tad, ja tās nebūtu realizējamas vai pamatotas audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu rakstura vai temata dēļ.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15.a punkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

19. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

15a)  19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Televīzijas reklāma un televeikals ir skaidri atpazīstams un atšķirams no redakcionālā satura. Neskarot jaunu reklāmas paņēmienu lietojumu, televīzijas reklāmu un televeikalu pilnīgi nošķir no citām raidījumu daļām ar optiskiem un/vai akustiskiem, un/vai telpiskiem līdzekļiem.

”1.  Televīzijas reklāma un televeikals ir skaidri atpazīstams un atšķirams no redakcionālā satura. Neskarot jaunu reklāmas paņēmienu lietojumu, televīzijas reklāmu un televeikalu pilnīgi skaidri nošķir no citām raidījumu daļām ar optiskiem un/vai akustiskiem, un/vai telpiskiem līdzekļiem.

(Šā grozījuma nolūks ir grozīt spēkā esošā tiesību akta noteikumu — 19. panta 1. punktu —, kas Komisijas priekšlikumā nebija minēts.)

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15.b punkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

19. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

15b)  19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Atsevišķa reklāma un televeikals, kas nav iestarpinājumi sporta pasākumu pārraidē, ir izņēmums.

”2.  Atsevišķa reklāma un televeikals ir pieņemami sporta pasākumos. Papildus sporta pasākumiem atsevišķa reklāma un televeikals ir pieņemami saskaņā ar 20. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.”

(Šā grozījuma nolūks ir grozīt spēkā esošā tiesību akta noteikumu — 19. panta 2. punktu —, kas Komisijas priekšlikumā nebija minēts.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 16. punkts

Direktīva 2010/13/ES

20. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16)  20. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

16)  20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"Televīzijas filmu (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas), kinematogrāfisku darbu un ziņu raidījumu pārraidi var pārtraukt ar televīzijas reklāmu un/vai televeikalu vienu reizi katrā ieplānotā vismaz 20 minūšu laikposmā.";

Televīzijas filmu (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas), kinematogrāfisku darbu un ziņu raidījumu pārraidi var pārtraukt ar televīzijas reklāmu un/vai televeikalu vienu reizi katrā paredzētajā periodā, kas ir vismaz 30 minūtes. Bērniem paredzēto raidījumu pārraidi var pārtraukt ar televīzijas reklāmu vienreiz katrā paredzētajā periodā, kas ir vismaz 30 minūtes, ja raidījuma paredzētais ilgums pārsniedz 30 minūtes. Televeikala pārraide ir aizliegta bērnu raidījumu laikā. Televīzijas reklāmas vai televeikalu neiestarpina reliģisku ceremoniju pārraidēs.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts

Direktīva 2010/13/ES

23. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  No 7:00 līdz 23:00 televīzijas reklāmas un televeikala iestarpinājumu raidlaika īpatsvars vienā dienā nepārsniedz 20 %.

1.  Televīzijas reklāmas un televeikala iestarpinājumu raidlaika īpatsvars vienā dienā nepārsniedz 20 %. Dalībvalstis var brīvi izvēlēties noteikt visizdevīgāko raidīšanas laiku, kura ilgums nepārsniedz četras stundas pēc kārtas. Šādā visizdevīgākā raidīšanas laikā televīzijas reklāmas un televeikala iestarpinājumu raidlaika īpatsvars nepārsniedz 20 %.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts

Direktīva 2010/13/ES

23. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punkts neattiecas uz:

2.  Šā panta 1. punkts neattiecas uz:

a)  raidorganizācijas paziņojumiem par saviem raidījumiem un palīgproduktiem, kas tieši atvasināti no šiem raidījumiem, vai par citu tā paša mediju koncerna sabiedrību raidījumiem;

a)  a) raidorganizācijas pašreklamējošiem un šķērsreklamējošiem paziņojumiem par saviem raidījumiem, palīgproduktiem un audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kas tieši atvasināti no šiem raidījumiem, vai par citu tās pašas audiovizuālās grupas struktūru raidījumiem, produktiem un pakalpojumiem;

b)  sponsorēšanas paziņojumiem;

b)  sponsorēšanas paziņojumiem;

c)  produktu izvietošanu.";

c)  produktu izvietošanu.";

 

ca)  sabiedriskas nozīmes sludinājumiem un aicinājumiem uz labdarību;

 

cb)  neitrāliem kadriem, kas tiek izmantoti, lai redakcionālu saturu nošķirtu no audiovizuāliem komercpaziņojumiem un nošķirtu audiovizuālus komercpaziņojumus citu no cita;

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji veic piemērotus pasākumus, lai:

1.  Neskarot Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji veic piemērotus, samērīgus un efektīvus pasākumus, lai:

a)  pasargātu nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai;

a)  b) pasargātu visus iedzīvotājus no satura, kurā ir kūdīšana uz cilvēka cieņas aizskaršanu vardarbību vai saturs, kas ietver naida kurināšanu pret personu vai personu grupu, ko raksturo pēc valstspiederības, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētiskajām īpašībām, valodas, reliģijas vai pārliecības, politiskiem vai citiem uzskatiem, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, dzimšanas, invaliditātes, vecuma, dzimtes, dzimtes izpausmes, dzimumidentitātes, dzimumorientācijas, uzturēšanās statusa vai veselības;

b)  pasargātu visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana pret personu grupu vai locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, reliģijas, kārtas vai valstiskās vai etniskās izcelsmes.

b)  pasargātu nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai;

2.  Šādi pasākumi attiecīgos gadījumos nozīmē:

2.  Šādi pasākumi attiecīgos gadījumos nozīmē:

a)  video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju noteikumos definēt un piemērot tādus jēdzienus kā "kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana", kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, un "saturs, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai" saskaņā ar attiecīgi 6. un 12. pantu;

a)  video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju noteikumos definēt un piemērot tādus jēdzienus kā "kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana", kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, un "saturs, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai" saskaņā ar attiecīgi 6. panta a) un b) apakšpunktu un 6.a pantu; 1. punkta nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka šādu uz noteikumiem un nosacījumiem balstītu pasākumu īstenošana ir atļauta vienīgi tad, ja valsts procesuālie noteikumi paredz iespēju lietotājiem aizstāvēt savas tiesības tiesā pēc tam, kad viņiem šie pasākumi kļūst zināmi;

b)  izveidot un darbināt mehānismus, ar ko video koplietošanas platformas lietotāji var attiecīgajam video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējam ziņot vai signalizēt par 1. punktā minēto saturu, kas glabājas tā platformā;

b)  izveidot un darbināt pārredzamus un lietotājiem ērtus mehānismus, ar ko video koplietošanas platformas lietotāji var attiecīgajam video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējam ziņot vai signalizēt par 1. punktā minēto saturu, kas ir mitināts tā platformā;

 

ba)  izveidot un darbināt sistēmas, kurās video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzēji video koplietošanas platformu lietotājiem paskaidro, kas darīts saistībā ar b) apakšpunktā minētajām ziņām un signāliem.

c)  izveidot un darbināt video koplietošanas platformu lietotāju vecuma pārbaudes sistēmas sakarā ar saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai;

c)  izveidot un darbināt video koplietošanas platformu lietotāju vecuma pārbaudes sistēmas sakarā ar saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai; šādu sistēmu ieviešana nedrīkst novest pie papildu personas datu apstrādes, kā arī tā neskar Regulas (ES) 2016/679 8. pantu;

d)  izveidot un darbināt sistēmas, kas ļauj video koplietošanas platformu lietotājiem novērtēt 1. punktā minēto saturu;

d)  izveidot un darbināt viegli izmantojamas sistēmas, kas ļauj video koplietošanas platformu lietotājiem novērtēt 1. punktā minēto saturu;

e)  sagādāt vecāku kontroles sistēmas sakarā ar saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai;

e)  nodrošināt vecāku kontroles sistēmas, kuras kontrolē galalietotāji un kuras ir samērīgas ar šajā un 3. punktā minētajiem pasākumiem, saistībā ar saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai; regulatīvās iestādes un/vai struktūras izstrādā nepieciešamās pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka ar pieņemtajiem pasākumiem tiek ievērota vārda brīvība un ka tajos ir paredzēta prasība informēt lietotājus.

f)  izveidot un darbināt sistēmas, kurās video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzēji video koplietošanas platformu lietotājiem paskaidro, kas darīts sakarā ar b) apakšpunktā minētajām ziņām un signāliem.

f)  izveidot un darbināt pārredzamas, viegli izmantojamas un efektīvas procedūras, lai risinātu un izšķirtu strīdus starp video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju un tās lietotājiem saistībā ar b) – f) punktā minēto pasākumu īstenošanu.

Pasākuma piemērotību 1. punkta izpratnē nosaka, ņemot vērā aplūkojamā satura raksturu, kaitējumu, ko tas var nodarīt, pasargājamo personu kategorijas īpašības, kā arī tiesības un leģitīmās intereses, kas var tikt aizskartas, tostarp video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju un saturu radījušo un/vai augšupielādējušo lietotāju tiesības un leģitīmās intereses, kā arī vispārības intereses.

2.a  Pasākuma piemērotību 1. punkta izpratnē nosaka, ņemot vērā aplūkojamā satura raksturu, kaitējumu, ko tas var nodarīt, pasargājamo personu kategorijas īpašības, kā arī tiesības un leģitīmās intereses, kas var tikt aizskartas, tostarp video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju un saturu augšupielādējušo lietotāju tiesības un leģitīmās intereses, kā arī vispārības intereses. Atbilstīgi pasākumi respektē vārda un informācijas brīvību, kā arī plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Viskaitīgākajam saturam piemēro visstingrākos pasākumus. Šādi pasākumi nedrīkst novest pie ex ante kontroles pasākumiem vai satura augšupielādes filtrēšanas.

3.  Lai īstenotu 1. un 2. punktā norādītos pasākumus, dalībvalstis veicina 4. panta 7. punktā paredzēto kopregulēšanu.

3.  Lai īstenotu 1. un 2. punktā norādītos pasākumus, dalībvalstis un Komisija veicina un atvieglo 4. panta 7. punktā un 7.a pantā paredzēto pašregulēšanu un kopregulēšanu, pieņemot pamatnostādnes, nodrošinot to, ka rīcības kodeksi atbilst šīs direktīvas noteikumiem un pilnībā ievēro Pamattiesību hartā un jo īpaši ar tās 52. pantu izklāstītās tiesības, brīvības un principus.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji atbilstīgi 1. punktā minētajiem pasākumiem regulāri veic un publisko revīzijas rezultātus par savu darbību.

4.  Dalībvalstis izveido nepieciešamos mehānismus, ar kuriem novērtēt video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēju veikto 2. un 3. punkta pasākumu piemērotību. Šo uzdevumu dalībvalstis uztic iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 30. pantu.

4.  Dalībvalstis izveido nepieciešamos mehānismus, ar kuriem novērtēt un ziņot par veikto pasākumu īstenošanu un efektivitāti, ņemot vērā to likumību, pārredzamību, nepieciešamību, efektivitāti un samērīgumu Šo uzdevumu dalībvalstis uztic iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 30. pantu. Regulatīvās iestādes un struktūras izstrādā nepieciešamās pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka ar pieņemtajiem pasākumiem tiek ievērota vārda brīvība un ka tajos ir paredzēta prasība informēt lietotājus.

5.  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem dalībvalstis nepiemēro pasākumus, kas ir stingrāki par 1. un 2. punktā minētajiem. Dalībvalstīm nav liegts noteikt stingrākus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu. Nosakot tādus pasākumus, tās ievēro piemērojamajos Savienības tiesību aktos, piemēram, attiecīgos gadījumos, Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. pantā vai Direktīvas 2011/93/ES 25. pantā, izklāstītos nosacījumus.

5.  8. pants tiek piemērots video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem.

 

5.a  Dalībvalstis nodrošina, ka sponsorēšana vai audiovizuālie komercpaziņojumi, ko laiž tirgū, pārdod vai reklamē video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji, atbilst 9. un 10. punkta prasībām.

 

Neskarot Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka video koplietošanas platformās tiek prasīts, lai lietotāji, kas augšupielādē saturu, apliecinātu, ka šis saturs neietver reklāmas, sponsorētu saturu vai produktu izvietošanu.

 

Dalībvalstis pieprasa, lai video koplietošanas platformās tiktu nodrošināts, ka pakalpojumu saņēmēji ir skaidri informēti par apliecināto vai zināmo saturu, tostarp reklāmām, sponsorētu saturu vai produktu izvietošanu.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka lietotāju un video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju strīdu izšķiršanai ir pieejami sūdzību un atlīdzības mehānismi, kas attiecas uz 1. un 2. punktā norādīto piemēroto pasākumu piemērošanu.

 

7.  Komisija un ERGA mudina video koplietošanas platformu pakalpojuma sniedzējus visā Savienībā dalīties kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi.

7.  Komisija un ERGA mudina video koplietošanas platformu pakalpojuma sniedzējus visā Savienībā dalīties pašregulēšanas un kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi.

8.  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji vai — attiecīgā gadījumā — organizācijas, kas šajā aspektā pārstāv šos pakalpojumu sniedzējus, iesniedz Komisijai Savienības rīcības kodeksu projektus un grozījumus spēkā esošajos Savienības rīcības kodeksos. Komisija var pieprasīt ERGA atzinumu par minēto rīcības kodeksu projektiem, grozījumiem vai paplašinājumiem. Komisija var piemērotā veidā publiskot šos rīcības kodeksus.

8.  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji vai — attiecīgā gadījumā — organizācijas, kas šajā aspektā pārstāv šos pakalpojumu sniedzējus, iesniedz Komisijai Savienības rīcības kodeksu projektus un grozījumus spēkā esošajos Savienības rīcības kodeksos. Komisija var pieprasīt ERGA atzinumu par minēto rīcības kodeksu projektiem, grozījumiem vai paplašinājumiem. Komisija publicē minētos kodeksus, lai veicinātu apmaiņu ar labāko praksi.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.b pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu, kurā ir to teritorijā iedibinātie video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji un Direktīvas 2000/31/EK 3. panta 1. punkta un šā panta 1. punkta kritēriji, uz kuriem piekritība balstās. Sarakstu tās regulāri atjaunina. Komisija nodrošina, ka kompetentajām neatkarīgajām regulētājiestādēm ir piekļuve šai informācijai.

2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu, kurā ir to teritorijā iedibinātie video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji vai tie, kas uzskatāmi par to teritorijā iedibinātiem video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem saskaņā ar 1. punktā minētajiem kritērijiem, uz kuriem jurisdikcija balstās. Sarakstu tās regulāri atjaunina. Komisija nodrošina, ka kompetentajām neatkarīgajām regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām un sabiedrībai ir vienkārša un efektīva piekļuve šai informācijai.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.b pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja, piemērojot 1. punktu, attiecīgās dalībvalstis nevar vienoties, kurai dalībvalstij ir jurisdikcija, tās bez liekas kavēšanās par to informē Komisiju. Komisija var pieprasīt ERGA sniegt atzinumu par šo jautājumu 15 darbadienu laikā no Komisijas pieprasījuma iesniegšanas brīža.

Pamatojums

Tā kā video koplietošanas platformu mērķauditorija parasti atrodas visā Savienībā, starp dalībvalstīm varētu rasties domstarpības, šīs direktīvas nolūkos nosakot kompetentās dalībvalstis. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt tiesīgai rīkoties, lai noteiktu dalībvalsti, kurai ir jurisdikcija — līdzīgi kā attiecībā uz citiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem saskaņā ar 3. pantu.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19.a punkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

28.c pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

19a)  iekļauj šādu 28.c pantu:

 

”28.c pants

 

Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošais video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējs ļauj lietotājam vienkārši, tieši un pastāvīgi piekļūt vismaz šādai informācijai:

 

a)  tā nosaukums,

 

b)  ģeogrāfiskā adrese, kurā tas veic uzņēmējdarbību;

 

c)  dati, tostarp tā e-pasta adrese vai tīmekļa vietne, kas ātri ļauj ar to sazināties tieši un efektīvi;

 

d)  dalībvalsts, kuras jurisdikcijā tas ir, un kompetentās regulatīvās iestādes un/vai regulatīvās struktūras vai uzraudzības struktūras.";

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19.b punkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

29. pants

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

19b)  29. pantu groza šādi:

”29. pants

”29. pants

1.  Komisijas aizgādībā izveido kontaktkomiteju. Tajā ir dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji. Tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, un tā sanāk vai nu pēc priekšsēdētāja ierosmes, vai pēc dalībvalsts delegācijas lūguma.

1.  Komisijas aizgādībā izveido kontaktkomiteju. Tajā ir dalībvalstu kompetento iestāžu vai struktūru pārstāvji un četri Eiropas Parlamenta deputāti, kurus ieceļ reizi trijos gados par novērotājiem. Tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, un tā sanāk vai nu pēc priekšsēdētāja ierosmes, vai pēc dalībvalsts delegācijas lūguma. Tiek mudināts kontaktkomitejas sastāvā ievērot dzimumu līdzsvaru.

2.  Kontaktkomitejas uzdevumi ir:

2.  Kontaktkomitejas uzdevumi ir:

a)  veicināt šīs direktīvas efektīvu īstenošanu, noturot regulāras apspriedes par jebkurām praktiskām problēmām, kas rastos tās piemērošanas gaitā, jo īpaši piemērojot 2. pantu, kā arī apspriedes par jebkuriem citiem jautājumiem, kuros domu apmaiņu uzskata par lietderīgu;

a)  veicināt šīs direktīvas efektīvu īstenošanu, noturot regulāras apspriedes par jebkurām praktiskām problēmām, kas rastos tās piemērošanas gaitā, jo īpaši piemērojot 2. pantu, kā arī apspriedes par jebkuriem citiem jautājumiem, kuros domu apmaiņu uzskata par lietderīgu;

b)  sniegt atzinumus pēc savas ierosmes vai atzinumus, ko prasa Komisija, par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs;

b)  sniegt atzinumus pēc savas ierosmes vai atzinumus, ko prasa Komisija, par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs;

c)  būt par forumu viedokļu apmaiņai par jautājumiem, kas būtu jāiztirzā ziņojumos, kuri dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar 16. panta 3. punktu, un par to metodiku;

c)  būt par forumu viedokļu apmaiņai par jautājumiem, kas būtu jāiztirzā ziņojumos, kuri dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar 16. panta 3. punktu, un par to metodiku;

d)  pārrunāt to regulāro apspriežu iznākumu, kas Komisijai ir ar raidorganizāciju, producentu, patērētāju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju, arodbiedrību un radošo apvienību pārstāvjiem;

d)  pārrunāt to regulāro apspriežu iznākumu, kas Komisijai ir ar raidorganizāciju, producentu, patērētāju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju, arodbiedrību un radošo apvienību pārstāvjiem;

e)  veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju par stāvokli un regulatīvo darbību attīstību attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem, ņemot vērā Savienības audiovizuālo politiku, kā arī attiecīgu tehnikas attīstību;

e)  veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju par stāvokli un regulatīvo darbību attīstību attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem, ņemot vērā Savienības audiovizuālo politiku, kā arī attiecīgu tehnikas attīstību;

f)  pārbaudīt jebkuras šīs jomas attīstības tendences, kurās domu apmaiņa šķiet lietderīga.

f)  pārbaudīt jebkuras šīs jomas attīstības tendences, kurās domu apmaiņa šķiet lietderīga, un sniegt Komisijai atzinumus par tām.

(Šā grozījuma nolūks ir grozīt spēkā esošā tiesību akta noteikumu — 29. punktu —, kas Komisijas priekšlikumā nebija minēts.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts

Direktīva 2010/13/ES

30. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

”30. pants

”30. pants

1.  Katra dalībvalsts norīko vienu vai vairākas neatkarīgas valsts regulētājiestādes. Dalībvalstis nodrošina, ka tās ir juridiski un funkcionāli neatkarīgas no citām publiskām un privātām struktūrām. Tas neskar iespēju dalībvalstīm veidot regulētājiestādes, kas uzrauga dažādas nozares.

1.  Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas neatkarīgas valsts regulatīvās iestādes un/vai struktūras. Dalībvalstis nodrošina, ka tās ir funkcionāli un efektīvi neatkarīgas no to attiecīgajām valdībām un citām publiskām un privātām struktūrām. Tas neskar iespēju dalībvalstīm veidot regulatīvās iestādes, kas uzrauga dažādas nozares.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulētājiestādes savas pilnvaras īsteno objektīvi un pārredzami un saskaņā ar šās direktīvas mērķiem, it īpaši mediju plurālismu, kultūras daudzveidību, patērētāju aizsardzību, iekšējo tirgu un godīgas konkurences veicināšanu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes un/vai struktūras savas pilnvaras īsteno objektīvi un pārredzami un saskaņā ar šās direktīvas mērķiem, it īpaši mediju plurālismu, kultūras un valodu daudzveidību, patērētāju aizsardzību, pieejamību, nediskrimināciju, iekšējo tirgu un godīgas konkurences veicināšanu. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes un/vai struktūras neīsteno ex ante ietekmi uz redakcionāliem lēmumiem, redakcionālām izvēlēm vai satura izkārtojumu. To pienākumos ietilpst tikai šīs direktīvas īstenošana, valsts tiesību aktu piemērošana un tiesību aktos noteikto pienākumu izpildes uzraudzība.

Pildot uzdevumus, kas tām uzticēti ar valsts tiesību aktiem, kuri īsteno Savienības tiesības, valsts regulētājiestādes neprasa un nesaņem norādījumus ne no vienas citas struktūras. Tas neliedz īstenot pārraudzību saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām.

Pildot uzdevumus, kas tām uzticēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Savienības tiesību aktus, valsts regulatīvās iestādes un/vai struktūras neprasa un nesaņem norādījumus ne no vienas citas struktūras. Tas neliedz īstenot pārraudzību saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām.

3.  Neatkarīgo regulētājiestāžu kompetence un pilnvaras, kā arī to saukšana pie atbildības ir skaidri nosakāma tiesību aktos.

3.  Neatkarīgo regulatīvo iestāžu un/vai struktūru kompetence un pilnvaras, kā arī to saukšana pie atbildības ir skaidri nosakāma tiesību aktos.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulētājiestādēm ir pietiekamas izpildes pilnvaras savu funkciju efektīvai īstenošanai.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvajām iestādēm un/vai struktūrām ir pietiekamas izpildes pilnvaras savu funkciju efektīvai īstenošanai.

 

4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes un/vai struktūras nosaka vienu publiski pieejamu kontaktpunktu, kurā var iegūt informāciju un iesniegt sūdzības par 7. pantā minētajiem pieejamības jautājumiem.

5.  Valsts regulētājiestādes vadītāju vai koleģiālās struktūras, kura valsts regulētājiestādē pilda šo funkciju, locekļus var atlaist tikai tad, ja viņi vairs neatbilst savu pienākumu pildīšanai vajadzīgajiem nosacījumiem, kas iepriekš noteikti valsts tiesību aktos. Atlaišanas lēmumu publisko un pamatojumu dara pieejamu.

5.  Dalībvalstis valsts tiesību aktos paredz nosacījumus un procedūras valsts regulatīvās iestādes un/vai struktūras vadītāja vai koleģiālās struktūras locekļu, kas pilda minēto funkciju, iecelšanai un atlaišanai, tostarp pilnvaru termiņa laiku. Izmaiņas pirms pilnvaru izbeigšanās tiek pienācīgi pamatotas, tās iepriekš paziņojot un darot pieejamas sabiedrībai. Procedūras ir pārskatāmas, nediskriminējošas un nodrošina vajadzīgo neatkarības līmeni.

6.  Dalībvalstis gādā, lai neatkarīgām valsts regulētājiestādēm būtu atsevišķi gada budžeti. Budžetus dara zināmus atklātībai. Dalībvalstis arī nodrošina, ka valsts regulētājiestāžu rīcībā ir pietiekami finanšu un cilvēku resursi, kas tām ļauj izpildīt uzticētos uzdevumus un aktīvi iesaistīties un dot ieguldījumu ERGA darbā.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvo iestāžu un/vai struktūru rīcībā ir pietiekami budžeta līdzekļi, kas tām ļauj izpildīt uzticētos uzdevumus un aktīvi iesaistīties un dot ieguldījumu ERGA darbā. Budžetus dara zināmus atklātībai.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī pastāv efektīvi mehānismi, kas ikvienam lietotājam vai mediju pakalpojumu vai video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējam, kuru skar valsts regulētājiestādes lēmums, nodrošina tiesības šo lēmumu pārsūdzēt apelācijas iestādē. Apelācijas iestāde ir neatkarīga no pārsūdzības lietā iesaistītajām pusēm.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī pastāv efektīvi mehānismi, kas ikvienam pakalpojuma lietotājam, kura tiesības tieši skar audiovizuālais saturs, vai audiovizuālo mediju pakalpojumu vai video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējam, kuru skar valsts regulatīvās iestādes un/vai struktūras lēmums, nodrošina tiesības šo lēmumu pārsūdzēt apelācijas iestādē. Apelācijas iestāde ir neatkarīga no pārsūdzības lietā iesaistītajām pusēm.

Minētajai apelācijas iestādei, kam būtu jābūt tiesai, ir jābūt attiecīgai lietpratībai, kas tai ļauj efektīvi pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi un ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms.

Minētajai apelācijas iestādei, kam būtu jābūt tiesai, ir jābūt attiecīgai lietpratībai, kas tai ļauj efektīvi pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi un ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms.

Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts regulētājiestādes lēmums paliek spēkā, ja vien saskaņā ar valsts tiesību aktiem netiek noteikti pagaidu noregulējuma pasākumi.";

Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien saskaņā ar valsts tiesību aktiem netiek noteikti pagaidu noregulējuma pasākumi.";

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22. punkts

Direktīva 2010/13/ES

30.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

”30.a pants

”30.a pants

1.  Ar šo tiek izveidota Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA).

1.  Ar šo tiek izveidota Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA).

2.  Tā sastāv no valstu neatkarīgām audiovizuālo mediju pakalpojumu regulētājiestādēm. Tās pārstāv tādu valsts regulētājiestāžu vadītāji vai norīkoti augsta līmeņa pārstāvji, kuru galvenais uzdevums ir pārraudzīt audiovizuālo mediju pakalpojumus, vai — gadījumos, kad valsts regulētājiestādes nav — citi noteiktā kārtībā izraudzīti pārstāvji. Grupas sanāksmēs piedalās Komisijas pārstāvis.

2.  Tā sastāv no valstu regulatīvām iestādēm vai un/vai struktūrām, kuras var ietvert tās reģionālās neatkarīgās regulatīvās iestādes un struktūras, kas ir pilnībā kompetentas darboties audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā. Tās pārstāv tādu valsts regulatīvo iestāžu vadītāji vai norīkoti augsta līmeņa pārstāvji, kuru galvenais uzdevums ir pārraudzīt audiovizuālo mediju pakalpojumus, vai — gadījumos, kad valsts regulatīvās iestādes un/vai struktūras nav — citi noteiktā kārtībā izraudzīti pārstāvji. Grupas sanāksmēs piedalās Komisijas pārstāvis.

3.  ERGA uzdevumi ir šādi:

3.  EMSF ir šādi uzdevumi:

a)  dot padomu un palīdzēt Komisijai tās darbā, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu audiovizuālo mediju pakalpojumu tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu;

a)  konsultēt Komisiju un palīdzēt Komisijai pēc tās pieprasījuma tās darbā, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu īstenošanu;

b)  dot padomu un palīdzēt Komisijai ikkatrā jautājumā, kas attiecas uz Komisijas kompetencē esošajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem. Grupa var apspriesties ar tirgus dalībniekiem, patērētājiem un galalietotājiem, lai savāktu informāciju, kas nepieciešama Komisijas konsultēšanai konkrētos jautājumos;

b)  konsultēt Komisiju un palīdzēt Komisijai pēc tās pieprasījuma jautājumos, kas attiecas uz tās kompetencē esošajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem.

c)  nodrošināt pieredzes un labas prakses apmaiņu audiovizuālo mediju pakalpojumu tiesiskā regulējuma piemērošanas jautājumos;

c)  nodrošināt pieredzes un labas prakses apmaiņu audiovizuālo mediju pakalpojumu tiesiskā regulējuma piemērošanas jautājumos;

d)  sadarboties un sniegt saviem locekļiem šās direktīvas piemērošanai nepieciešamo informāciju, it īpaši sakarā ar tās 3. un 4. punktu;

d)  sadarboties un sniegt saviem locekļiem un kontaktkomitejai šīs direktīvas piemērošanai nepieciešamo informāciju, it īpaši sakarā ar tās 3., 4. un 7. punktu;

e)  pēc Komisijas pieprasījuma sniegt atzinumus jautājumos, kas paredzēti 2. panta 5.b punktā, 6.a panta 3. punktā un 9. panta 2. un 4. punktā, un visos jautājumos, kas saistās ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem, it īpaši par nepilngadīgo aizsardzību un naida kurināšanu.";

e)  pēc Komisijas pieprasījuma sniegt atzinumus jautājumos, kas paredzēti 2. panta 5.b punktā, 6.a panta 3. punktā un 9. panta 2. un 4. punktā, un visos jautājumos, kas saistās ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem, it īpaši par nepilngadīgo aizsardzību un naida kurināšanu.";

4.  Komisija ir pilnvarota ar īstenošanas aktu pieņemt ERGA reglamentu.";

4.  Komisija ir pilnvarota ar īstenošanas aktu pieņemt ERGA reglamentu.";

 

4.a  ERGA vajadzētu būt pietiekamiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, lai tā veiktu savus uzdevumus. Regulatīvās iestādes un/vai struktūras aktīvi iesaistās un sniedz ieguldījumu ERGA.”;

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 23. punkts

Direktīva 2010/13/ES

33. pants – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā [datums – ne vēlāk kā četrus gadus pēc pieņemšanas] un pēc tam vismaz reizi trijos gados Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz ziņojumu par šās direktīvas piemērošanu.

Ne vēlāk kā [datums – ne vēlāk kā trīs gadus pēc pieņemšanas] un pēc tam vismaz reizi trijos gados Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un vajadzības gadījumā izstrādā turpmākus priekšlikumus, lai to pielāgotu pārmaiņām audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā, jo īpaši ņemot vērā jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus, konkurētspēju nozarē, kā arī ziņojumu par praksēm, politikas virzieniem un saistītiem pasākumiemmediju lietotājprasmes jomā, ko atbalsta dalībvalstis.

(1)

OV C, 0.0.0000., 0. lpp.

(2)

OV C, 0.0.0000., 0. lpp


PASKAIDROJUMS

Komisija 2016. gada 25. maijā publicēja priekšlikumu par tā dēvētās AVMP direktīvas pārskatīšanu.

Iepriekšējā sasaukuma laikā Eiropas Parlaments un jo īpašu CULT komiteja, kurai šajā jautājumā ir ekskluzīva kompetence, vairākkārt aicināja veikt šādu pārskatīšanu, ņemot vērā straujo tehnoloģiju un tirgus attīstību, jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū, kā arī izmaiņas patērētāju uzvedībā, jo šo aspektu dēļ vairs nav iespējams skaidri nošķirt tradicionālos pakalpojumus un pieprasījumpakalpojumus.

Eiropas Parlaments 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu, 2014. gada 12. marta rezolūcijā par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei, 2013. gada 4. jūlijā rezolūcijā par hibrīdtelevīziju un 2013. gada 22. maija rezolūcijā par AVMP direktīvas īstenošanu mudināja Komisiju atjaunināt šo direktīvu, vienlaikus dodot skaidrus provizoriskus norādījumus, kam šajā pārskatīšanā jāpievērš uzmanība.

Tādēļ referentes atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veikt šo pārskatīšanu, ņemot vērā minētos svarīgos aspektus, kas skar audiovizuālos pakalpojumus.

Galvenie jautājumi, kuriem referentes vēlas pievērst uzmanību ir norādīti turpmāk tekstā.

I. Mediju konverģence: ar lineāriem un nelineāriem pakalpojumiem saistītu noteikumu saskaņošana, -2. – -2.f pants.

Šīs direktīvas pārskatīšanas mērķis ir saskaņot pašreizējos noteikumus ar mediju tirgu un tehnoloģiju pieaugošo konverģenci Eiropā. Direktīvas darbības joma tiek paplašināta, lai tajā iekļautu ne tikai tradicionālos apraides pakalpojumus un pieprasījumpakalpojumus, bet arī video koplietošanas platformas pakalpojumus un lietotāju veidotus video.

Lai saskaņotu noteikumus par šiem pakalpojumiem un radītu patiešām vienlīdzīgus konkurences apstākļus, I nodaļas struktūra ir mainīta, izveidojot vienotus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumiem, video koplietošanas platformas pakalpojumiem un lietotāju veidotiem video. I nodaļas noteikumus vienādi piemēro visiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma. Apvienojot septiņus pantus no pašreizējās direktīvas un šī priekšlikuma, ir izveidoti septiņi jauni panti (no grozījuma Nr. 32 līdz grozījumam Nr. 38):

–  kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana, diskriminācija (-2. pants);

–  nepilngadīgu personu aizsardzība pret kaitīgu saturu (-2.a pants);

–  audiovizuālie komercpaziņojumi, sponsorēšana (-2.b pants) un produktu izvietošana (-2.c pants);

–  kinematogrāfisko darbu aizsardzība (-2.d pants);

–  pakalpojumu saņēmēju tiesības saņemt informāciju (-2.e pants);

–  kopregulēšana un pašregulēšana, un rīcības kodeksi (-2.f pants).

Ir svarīgi veikt šādas izmaiņas direktīvas struktūrā, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību starp lineārajiem un nelineārajiem pakalpojumiem. To panākot, šajā direktīvā tiek ņemtas vērā mūsdienu reālās tendences saistībā ar mediju konverģenci, vienlaikus nosakot taisnīgus konkurences noteikumus mediju tirgos. Ņemot vērā krasās izmaiņas saistībā ar patērētāju uzvedību un satura patēriņu un nolūkā nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, no vienas puses, un patiešām vienlīdzīgus konkurences apstākļus, no otras puses, attiecībā uz visiem audiovizuālajiem pakalpojumiem, proti, audiovizuālajiem pakalpojumiem un sponsorētiem lietotāju veidotiem video vai lietotāju veidotiem video, būtu jānosaka vienāds prasību minimums.

II. Nepilngadīgo aizsardzība

Referentes vēlas nodrošināt augstu nepilngadīgo aizsardzības līmeni, saglabājot dalīta līmeņa aizsardzību atbilstoši iespējamā kaitējuma smagumam, kā noteikts -2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un šā paša panta 2. punktā (grozījums Nr. 32).

Referentes vēlas uzsvērt, ka pastāv tehniski paņēmieni kaitīga satura video identificēšanai un ka ir iespējams tos likvidēt. Taču ar šādiem instrumentiem nedrīkst ierobežot saziņas brīvību. Tādēļ jāpiemēro princips par informācijas ievērošanu un izņemšanu, kā noteikts Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. pantā (Direktīva par elektronisko tirdzniecību).

III. Kopregulējoši un pašregulējoši rīcības kodeksi

Referentes neatbalsta Komisijas priekšlikumu par video koplietošanas platformas pakalpojumu pilnīgu saskaņošanu, izmantojot kopregulēšanas un pašregulēšanas procedūras. Tā kā direktīvas mērķis ir tikai koordinēt dalībvalstu politikas virzienus, ir noteikts saskaņošanas minimuma līmenis, atļaujot dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus.

Konsekvences nodrošināšanas nolūkā -2.f pantā (grozījums Nr. 38) ir noteikta kopregulējošu un pašregulējošu rīcības kodeksu izveide. Ja kāda dalībvalsts konstatē, ka neviens rīcības kodekss nav efektīvs, tā var pieņemt tiesību aktus, lai reglamentētu attiecīgo jautājumu.

IV. Kvantitatīvi noteikumi par reklāmu, komercpaziņojumiem un produktu izvietošanu.

Ir nepieciešama lielāka elastība attiecībā uz kvantitatīviem noteikumiem par reklāmu.

Attiecībā uz reklāmas iestarpinājumu laika ierobežojumiem ir nepieciešama lielāka elastība, taču ir jāsaglabā pietiekams patērētāju aizsardzības līmenis. Ierosinātais vienas dienas robežlielums 20 % apmērā varētu apgrūtināt skatītājus, jo visizdevīgākajā raidīšanas laikā būtu pārāk liels reklāmu skaits. Tādēļ referentes ierosina 23. panta 1. punktā (grozījums Nr. 77) noteikt, ka laika periodā no 20.00 līdz 23.00 būtu jāpiemēro stingrāki ierobežojumi, t. i., robežlielums 20 % apmērā.

Turklāt jaunajā direktīvas -2.c pantā (grozījums Nr. 35) būtu jāsaglabā noteikums par pārmērīgu izcelšanu saistībā ar produktu izvietošanu.

Joprojām būtu jāsaglabā aizliegumi pārraidīt komercpaziņojumus par alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un zālēm.

Ar uzturu saistītu komercpaziņojumu ierobežojumi būtu jānosaka rīcības kodeksos, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni.

V. Eiropas audiovizuālo darbu veicināšana

Referentes atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu stiprināt Eiropas audiovizuālo darbu veicināšanu. Audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem būtu jāveicina Eiropas darbu veidošana un izplatīšana, nodrošinot, ka to katalogos ir Eiropas darbu minimālā daļa 30 % apmērā un ka šie darbi ir pietiekami pamanāmi (grozījums Nr. 75).

Referentes 21. apsvērumā (grozījums Nr. 16) arī ierosina, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to jurisdikcijā esoši tiesību īpašnieki marķē savus audiovizuālā satura materiālus, kas pēc saviem metadatiem kvalificējami kā "Eiropas darbi", un dara šo marķējumu pieejamu pakalpojumu sniedzējiem, lai viņi varētu viegli konstatēt, ka attiecīgā satura materiāli ir "Eiropas darbi".

VI. Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA)

Referentes pauž atzinību par ERGA ieguldījumu informācijas un konsultāciju sniegšanā. Tomēr viņas uzskata, ka nolūkā aizsargāt dalībvalstu prerogatīvas tai nevajadzētu piešķirt nekādas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Savukārt kontaktkomitejai, kas izveidota saskaņā ar pašreizējās direktīvas 29. pantu, būtu jāpiešķir vairāk kompetenču (grozījums Nr. 82).

Kontaktkomitejai vajadzētu būt vienīgajai kompetentajai struktūrai, kas pieņem lēmumus, tostarp par ERGA sagatavotajiem atzinumiem. Šajā sakarībā grozījumi tiek izdarīti attiecīgi -2.f pantā, 2. panta 5.b punktā, 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā un 4. panta 3. punktā (grozījumi Nr. 38, Nr. 42, Nr. 51, Nr. 54, Nr. 55, Nr. 56 un Nr. 57).

VII. Pieejamība

Referentes ierosina direktīvas tekstā saglabāt noteikumus par pieejamību. Pašreizējās direktīvas 7. pants ir grozīts. Mediju pakalpojumu sniedzējiem tiek prasīts darīt vairāk, lai darītu savus pakalpojumus pieejamākus personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem. Pieejamība būtu jānodrošina līdz 2027. gada beigām. Ierosinātajā teksta redakcijā (grozījums Nr. 67) tiek ņemta vērā ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm rīcības brīvību, kā sasniegt šo mērķi.

VIII. Citi jautājumi

– Raidījumi ar plašu bērnu auditoriju

Referentes uzskata, ka šis Komisijas priekšlikumā ieteiktais ierosinājums nav ne skaidrs, ne juridiski pamatots, jo šajā kategorijā var iekļaut raidījumus, kas sākotnēji nav paredzēti bērnu auditorijai, piemēram, sporta pārraides vai televīzijas dziesmu konkursus.

Referentes 16. apsvērumā (grozījums Nr. 12), kā arī -2.c panta 10. punktā un 33. panta 2. punktā (grozījumi Nr. 35, Nr. 72 un Nr. 94) ierosina saglabāt šādus terminus — "bērnu auditorija" un "bērnu raidījumi".

Vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu atbilstoša pamanāmība (9.a pants)

Lai aizsargātu mediju plurālismu un daudzveidību, dalībvalstīm ir tiesības veikt pasākumus, ar kuriem var nodrošināt vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu atbilstošu pamanāmību (grozījums Nr. 70).

Mediju pakalpojumu sniedzēju signāla integritātes aizsardzība (13.a apsvērums)

Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt mediju pakalpojumu sniedzēju signāla integritāti. Trešām personām, kas nav pakalpojuma saņēmēji, nevajadzētu būs iespējai izdarīt izmaiņas raidījumos un pakalpojumos bez attiecīgā mediju pakalpojumu sniedzēja piekrišanas (grozījums Nr. 10).


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS  (1.2.2017)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu

(COM(2016)0287 – C8-0193/2016 – 2016/0151(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Herbert Dorfmann

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija 2016. gada 25. maijā publicēja savu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu.

Šā priekšlikuma mērķis ir reaģēt uz tirgus, patēriņa un tehnoloģiju izmaiņām audiovizuālo mediju vidē, jo arvien vairāk palielinās televīzijas un internetā izplatīto pakalpojumu konverģence. Raugoties no auditorijas, reklāmas ieņēmumu un ieguldījumiem saturā viedokļa (aptuveni 30 % no ieņēmumiem), tradicionālajai apraidei Eiropas Savienībā joprojām ir spēcīgas pozīcijas. Tomēr raidorganizācijas izvērš savu darbību tiešsaistē, un nostiprinās jauni tirgus dalībnieki, kas piedāvā audiovizuālo saturu internetā (piemēram, pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina video pēc pieprasījuma, un video koplietošanas platformas) un cīnās par tām pašām auditorijām. Neraugoties uz to, televīzijas apraidi, video pēc pieprasījuma un lietotāju veidotu saturu reglamentē atšķirīgi noteikumi un šajās jomās ir noteikti atšķirīgi patērētāju aizsardzības līmeņi.

Šā priekšlikuma vispārējais mērķis ir: 1) uzlabot nepilngadīgo personu un patērētāju aizsardzību kopumā, saskaņojot Eiropas audiovizuālos standartus, ja tas ir iespējams, 2) nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tradicionālajām raidorganizācijām, audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma un video koplietošanas platformām un 3) vienkāršot normatīvo regulējumu, jo īpaši attiecībā uz komercpaziņojumiem.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz visiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem.

Attiecībā uz normatīvo regulējumu atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir būtiski pastiprināt regulatīvo iestāžu rīcības kodeksu nozīmi un prasa vairāk saskaņot dalībvalstu rīcības kodeksus un izstrādāt Savienības rīcības kodeksu.

Atzinuma sagatavotājs arī uzsver vajadzību nodrošināt vārda brīvības un skatītāju, jo īpaši neaizsargāto skatītāju, aizsardzības līdzsvaru. Tas jo īpaši ir aktuāli attiecībā uz audiovizuālajiem komercpaziņojumiem par pārtiku un dzērieniem, kuros ir augsts sāls, cukura un tauku saturs, vai par alkoholiskajiem dzērieniem. Ir efektīvi jāpastiprina skatītāju, jo īpaši bērnu, aizsardzība, sevišķi, priekšlikumā izmantojot vienādus standartus un terminoloģiju. Nepilngadīgajiem un bērniem nepiemērotu audiovizuālo komercpaziņojumu ierobežojumiem un produktu izvietošanas aizliegumam būtu jāattiecas uz visiem bērnu raidījumiem un saturu, kas ir paredzēts bērnu auditorijai, nevis tikai bērnu raidījumiem ar plašu bērnu auditoriju.

Video koplietošanas platformas un sociālie mediji aizvien vairāk savos piedāvājumos iekļauj audiovizuālu materiālu. Šos pakalpojumus AVMSD bieži vien nereglamentē — vai nu tāpēc, ka pakalpojumu sniedzēji nekontrolē satura atlasi un organizāciju, vai arī tāpēc, ka to galvenais mērķis nav piedāvāt audiovizuālu saturu. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka video koplietošanas platformām, kuras patlaban darbojas vieglākā režīmā, kas ir noteikts Elektroniskās tirdzniecības direktīvā, būtu jāievieš obligāts uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu to, ka augšupielādēts netiek neviens nelegāls vai kaitīgs saturs. Visos noteikumos, kurus izstrādāja, lai aizsargātu neaizsargātos skatītājus, būtu jāiekļauj pienācīgs uzraudzības un īstenošanas mehānisms.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu un 62. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 168. pantu,

Grozījums Nr.     2

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Pēdējais būtiskais grozījums Padomes Direktīvā 89/552/EEK27, kura pēc tam kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES28, tika ieviests 2007. gadā, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/65/EK29. Kopš tā laika audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir strauji un ievērojami attīstījies. Tehnikas attīstība ļauj piedāvāt lietotājiem jauna veida pakalpojumus un iespējas. Arī skatīšanās paradumi ir ievērojami mainījušies. Īpaši tas attiecas uz jaunāko paaudžu skatītājiem. Lai gan televizors joprojām ir svarīga audiovizuālo materiālu koplietošanas ierīce, daudzi lietotāji audiovizuālos materiālus tagad skatās arī citās, pārnēsājamās ierīcēs. Tradicionālajam televīzijas saturam joprojām ir nozīmīgs īpatsvars ikdienas vidējā skatīšanās laikā. Tomēr aizvien nozīmīgāks kļūst jauna veida saturs, piemēram, īsi video vai lietotāju radīts saturs, kā arī tirgū ir nostiprinājušies jauni dalībnieki, tostarp pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēji un video koplietošanas platformas.

(1)  Pēdējais būtiskais grozījums Padomes Direktīvā 89/552/EEK27, kura pēc tam kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES28, tika ieviests 2007. gadā, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/65/EK29. Kopš tā laika audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir strauji un ievērojami attīstījies. Tehnikas attīstība ļauj piedāvāt lietotājiem jauna veida pakalpojumus un iespējas. Arī skatīšanās paradumi ir ievērojami mainījušies. Īpaši tas attiecas uz jaunāko paaudžu skatītājiem. Lai gan televizors joprojām ir svarīga audiovizuālo materiālu koplietošanas ierīce, daudzi lietotāji audiovizuālos materiālus tagad skatās arī citās, pārnēsājamās ierīcēs. Tradicionālajam televīzijas saturam joprojām ir nozīmīgs īpatsvars ikdienas vidējā skatīšanās laikā. Tomēr aizvien nozīmīgāks kļūst jauna veida saturs, piemēram, īsi video vai lietotāju veidots saturs, kā arī tirgū ir nostiprinājušies jauni dalībnieki, tostarp pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina video pēc pieprasījuma, sociālie tīkli un video koplietošanas platformas.

_________________

_________________

27 Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.).

27 Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.).

28Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

28Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

29Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos ( OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.).

29Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos ( OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.).

Grozījums Nr.     3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Direktīvu 2010/13/ES vajadzētu turpināt piemērot tikai tiem pakalpojumiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt informatīvus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus. Galvenā mērķa prasību vajadzētu uzskatīt par izpildītu arī tad, ja pakalpojumam ir audiovizuāls saturs un forma, kas ir nošķirama no pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veida, piemēram, tiešsaistes laikraksti ar atsevišķām daļām, kurās pieejamas audiovizuālas programmas vai lietotāju sagatavoti videomateriāli, ja šīs daļas var uzskatīt par nošķiramām no to pamatdarbības veida. Sociālo mediju pakalpojumi netiek ietverti, ja vien tie nesniedz pakalpojumus, ko aptver video koplietošanas platformu definīcija. Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir tikai pamatdarbības nenošķirams papildinājums, ja ir saikne starp audiovizuālo piedāvājumu un pamatdarbību. Tādējādi kanāli vai jebkādi citi audiovizuālie pakalpojumi, par kuriem redakcionāli atbildīgs ir pakalpojuma sniedzējs, var paši par sevi būt audiovizuālo mediju pakalpojumi, pa ja tos piedāvā video koplietošanas platformā, kuras raksturīga iezīme ir redakcionālās atbildības neesamība. Šādos gadījumos pakalpojumu sniedzējiem ar redakcionālo atbildību būs jāievēro šīs direktīvas prasības.

(3)  Direktīvu 2010/13/ES vajadzētu turpināt piemērot tikai tiem pakalpojumiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt informatīvus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus. Galvenā mērķa prasību vajadzētu uzskatīt par izpildītu arī tad, ja pakalpojumam ir audiovizuāls saturs un forma, kas ir nošķirama no pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veida, piemēram, tiešsaistes laikraksti ar atsevišķām daļām, kurās pieejamas audiovizuālas programmas vai lietotāju veidoti video, ja šīs daļas var uzskatīt par nošķiramām no to pamatdarbības veida. Tiktāl, cik sociālie tīkli ir patērētājiem nozīmīgs informācijas avots un ir arvien atkarīgāki no audiovizuālā satura, ko veido vai dara pieejamu to lietotāji, šādi tīkli būtu jāiekļauj Direktīvas 2010/13/ES darbības jomā, ja tie atbilst video koplietošanas platformas definīcijai. Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir tikai nenošķirams pamatdarbības papildinājums, ja ir saikne starp audiovizuālo piedāvājumu un pamatdarbību. Tādējādi kanāli vai jebkādi citi audiovizuālie pakalpojumi, par kuriem redakcionāli atbildīgs ir pakalpojuma sniedzējs, var paši par sevi būt audiovizuālo mediju pakalpojumi, pa ja tos piedāvā video koplietošanas platformā, kuras raksturīga iezīme ir redakcionālās atbildības neesamība. Šādos gadījumos pakalpojumu sniedzējiem ar redakcionālo atbildību būs jāievēro šīs direktīvas prasības.

Grozījums Nr.     4

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma”31 Komisija uzsvēra, ka, apsverot politikas risinājumus, tā apsvērs tādu gan regulatīvu, gan rūpīgi izstrādātu neregulatīvu līdzekļu izmantošanu, kas pamatojas uz prakses kopienu un labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem32. Ir pierādījies, ka vairāki kodeksi, kas noteikti direktīvas koordinētajās jomās, ir labi izstrādāti saskaņā ar labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem. Tiesiskā regulējuma atbalsta mehānisma esība tiek uzskatīta par svarīgu faktoru, kas veicinājis pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksa ievērošanu. Tāpat ir svarīgi, lai kodeksi noteiktu konkrētus mērķus un uzdevumus, tādējādi nodrošinot to sasniegšanas regulāru, pārredzamu un neatkarīgu uzraudzību un novērtēšanu. Pakāpeniskas sankcijas, kurās tiek saglabāts proporcionalitātes elements, parasti uzskata par efektīvu pieeju shēmas īstenošanai. Šie principi būtu jāievēro pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksos, ko pieņem direktīvas koordinētajās jomās.

(7)  Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma”31 Komisija uzsvēra, ka, apsverot politikas risinājumus, tā apsvērs tādu gan regulatīvu, gan rūpīgi izstrādātu neregulatīvu līdzekļu izmantošanu, kas pamatojas uz prakses kopienu un labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem32. Ir pierādījies, ka vairāki kodeksi, kas noteikti direktīvas koordinētajās jomās, ir labi izstrādāti saskaņā ar labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem, kuri var būt lietderīgi likumdošanas palīglīdzekļi vai papildlīdzekļi. Tiesiskā regulējuma atbalsta mehānisma esība tiek uzskatīta par svarīgu faktoru, kas veicinājis pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksa ievērošanu. Tāpat ir svarīgi, lai kodeksi noteiktu konkrētus mērķus un uzdevumus, tādējādi nodrošinot to sasniegšanas regulāru, pārredzamu un neatkarīgu uzraudzību un novērtēšanu. Pakāpeniskas sankcijas, kurās tiek saglabāts proporcionalitātes elements, parasti uzskata par efektīvu pieeju shēmas īstenošanai. Šie principi būtu jāievēro pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksos, ko pieņem direktīvas koordinētajās jomās.

_________________

_________________

31 COM(2015) 215 final.

31 COM(2015) 215 final.

32 https://ec.europa.eu/digital-single-market/communities/better-self-and-co-regulation

32 https://ec.europa.eu/digital-single-market/communities/better-self-and-co-regulation

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai ļautu skatītājiem, tostarp vecākiem un nepilngadīgajiem, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par skatāmo saturu, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz pietiekama informācija par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. To varētu panākt, piemēram, izmantojot satura deksriptoru sistēmu, ar ko norāda satura veidu. Satura deskriptorus varētu sniegt rakstiski, grafiski vai akustiski.

(9)  Lai ļautu skatītājiem, jo īpaši vecākiem un nepilngadīgajiem, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par skatāmo saturu, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem un video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. To varētu panākt, piemēram, izmantojot satura deskriptoru sistēmu, ar ko norāda satura veidu. Satura deskriptorus varētu sniegt rakstiski, grafiski vai akustiski.

Grozījums Nr.     6

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9.a)  Personu ar īpašām vajadzībām un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības piedalīties un integrēties Savienības sociālajā un kultūras dzīvē ir saistītas ar pieejamu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši un samērīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji aktīvi cenšas padarīt saturu pēc iespējas drīzāk pieejamu personām ar redzes un dzirdes traucējumiem.

Grozījums Nr.     7

Direktīvas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9.b)  Pašreizējie noteikumi par mediju pakalpojumu pieejamības uzlabošanu personām ar redzes un dzirdes traucējumiem būtu jāpastiprina, lai nodrošinātu dalībvalstu un mediju pakalpojumu sniedzēju centienu progresu un nepārtrauktību.

Grozījums Nr.     8

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Saistībā ar pārtikas reklāmu televīzijā bērniem ir dažas plaši atzītas uztura pamatnostādnes valstu un starptautiskā mērogā, piemēram, PVO Eiropas reģionālā biroja uzturvielu sastāva modelis, kas paredzētas, lai diferenciētu pārtiku, pamatojoties uz uzturvielu sastāvu tajā. Būtu jāmudina dalībvalstis nodrošināt, ka pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksi tiek izmantoti, lai efektīvi samazinātu bērnu un nepilngadīgo pakļaušanu audiovizuāliem komercpaziņojumiem par tādu pārtiku un dzērieniem, kuros ir augsts sāls, cukura vai tauku saturs vai kura kā citādi neatbilst šīm valsts vai starptautiskajām uztura pamatnostādnēm.

(10)  Saistībā ar pārtikas reklāmu televīzijā bērniem valstu un starptautiskā mērogā ir dažas plaši atzītas uztura pamatnostādnes, kas paredzētas, lai diferenciētu pārtiku, pamatojoties uz uzturvielu sastāvu tajā. Būtu jāmudina dalībvalstis nodrošināt, ka pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksi, piemēram, iniciatīva “ES apņemšanās” un citi kodeksi, kas ir izstrādāti Komisijas platformas rīcībai uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā ietvaros, tiek izmantoti, lai efektīvi samazinātu ietekmi, ko uz bērniem un nepilngadīgajiem rada audiovizuālie komercpaziņojumi par tādu pārtiku un dzērieniem, kuros ir augsts sāls, cukura vai tauku saturs vai kura kā citādi neatbilst šīm valsts vai starptautiskajām uztura pamatnostādnēm.

Grozījums Nr.     9

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10.a)  Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksu izmantošana tā, lai tiktu efektīvi samazināta ietekme, ko uz bērniem un nepilngadīgajiem rada audiovizuālie komercpaziņojumi, kuros ir azartspēļu reklāma. Savienības un valstu līmenī ir dažas kopregulēšanas un pašregulēšanas sistēmas, kas paredzētas, lai veicinātu atbildīgas azartspēles, tostarp audiovizuālos komercpaziņojumos. Minētās sistēmas būtu jāveicina arī turpmāk, jo īpaši tās, kuru mērķis ir nodrošināt, lai komercpaziņojumus par azartspēlēm papildinātu paziņojumi, ka azartspēlēs jāiesaistās atbildīgi.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Tāpat arī dalībvalstis būtu jāmudina nodrošināt pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksu izmantošanu tā, lai tiktu efektīvi samazināta bērnu un nepilngadīgo pakļaušana audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskajiem dzērieniem. Savienībā un valstu līmenī ir dažas kopregulēšanas un pašregulēšanas sistēmas, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu saprātīgu tirgvedību, tostarp audiovizuālos komercpaziņojumos. Šīs sistēmas būtu jāveicina arī turpmāk, jo īpaši tās, kuru mērķis ir nodrošināt, lai alkoholisku dzērienu audiovizuālus komercpaziņojumus pavadītu paziņojumi, ka alkohols jālieto prātīgi.

(11)  Tāpat arī dalībvalstīm būtu jānodrošina pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksu izmantošana tā, lai tiktu efektīvi samazināta ietekme, ko uz bērniem un nepilngadīgajiem rada audiovizuālie komercpaziņojumi par alkoholiskajiem dzērieniem. Savienības un valstu līmenī ir dažas kopregulēšanas un pašregulēšanas sistēmas, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu atbildīgu tirgvedību, tostarp audiovizuālos komercpaziņojumos. Šīs sistēmas būtu jāveicina arī turpmāk, jo īpaši tās, kuru mērķis ir nodrošināt, lai alkoholisku dzērienu audiovizuālus komercpaziņojumus papildinātu paziņojumi, ka alkohols jālieto atbildīgi.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lai novāktu šķēršļus pārrobežu pakalpojumu brīvai apritei Savienībā, ir nepieciešams nodrošināt tādu pašregulēšanas un kopregulēšanas pasākumu efektivitāti, kuru galvenais mērķis ir aizsargāt patērētājus vai sabiedrības veselību. Labi īstenoti un uzraudzīti, rīcības kodeksi Savienības līmenī varētu būt labs līdzeklis labāk saskaņotas un efektīvākas pieejas nodrošināšanai.

(12)  Lai likvidētu pārrobežu pakalpojumu brīvas aprites šķēršļus Savienībā, ir nepieciešams nodrošināt tādu pašregulēšanas un kopregulēšanas pasākumu efektivitāti, kuru galvenais mērķis ir aizsargāt patērētājus vai sabiedrības veselību. Ar Savienības līmenī labi īstenotu un uzraudzītu rīcības kodeksu palīdzību būtu jānodrošina saskaņotāka un efektīvāka pieeja.

Grozījums Nr.     12

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.a)  Dalībvalstīm būtu jāizstrādā sistēma, kas attiecas uz visizdevīgākajiem raidīšanas laikiem. Šāda sistēma būtu jāizmanto gadījumos, kad šīs direktīvas noteikumus piemēro saistībā ar nepilngadīgo aizsardzību.

Grozījums Nr.   13

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Televīzijas apraides tirgus ir mainījies, un ir vajadzīga lielāka elastība attiecībā uz audiovizuālajiem komercpaziņojumiem, it īpaši, kvantitatīvi noteikumi par lineārajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem, produktu izvietošanu un sponsorēšanu. Jaunu pakalpojumu rašanās, tostarp bez reklāmas, ir devusi plašāku izvēli skatītājiem, kas var viegli pārslēgties uz alternatīviem piedāvājumiem.

svītrots

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Produktu izvietošana nebūtu pieņemama ziņu un aktuālo notikumu raidījumos, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos, reliģiskos raidījumos un raidījumos ar plašu bērnu auditoriju. Konkrēti, ir liecības, ka produktu izvietošana un iegultās reklāmas var ietekmēt bērnu rīcību, jo bērni bieži neprot atšķirt komerciālo saturu. Tādēļ ir jāturpina aizliegt produktu izvietošanu raidījumos ar ievērojamu bērnu auditoriju. Patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos skatītājiem dod padomus vai sniedz pārskatu par preču un pakalpojumu iegādi. Atļaujot produktu izvietošanu tādos raidījumos, skatītājiem, kuri tajos cer sagaidīt patiesu un godīgu pārskatu par produktiem vai pakalpojumiem, zustu robeža starp reklāmu un redakcionālo saturu.

(16)  Produktu izvietošana nebūtu pieņemama ziņu un aktuālo notikumu raidījumos, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos, reliģiskos raidījumos, bērnu raidījumos un saturā, kas paredzēts bērnu auditorijai. Konkrēti, ir liecības, ka produktu izvietošana un iegultās reklāmas var ietekmēt bērnu rīcību, jo bērni bieži neprot atšķirt komerciālo saturu. Tādēļ ir jāturpina aizliegt produktu izvietošanu bērnu auditorijai paredzētos raidījumos un saturā. Patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos skatītājiem dod padomus vai sniedz pārskatu par preču un pakalpojumu iegādi. Atļaujot produktu izvietošanu tādos raidījumos, skatītājiem, kuri tajos cer sagaidīt patiesu un godīgu pārskatu par produktiem vai pakalpojumiem, zustu robeža starp reklāmu un redakcionālo saturu.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ir parādījušās jaunas problēmas, it īpaši sakarā ar video koplietošanas platformām, kurās lietotāji, it īpaši nepilngadīgie, arvien vairāk izmanto audiovizuālu saturu. Šajā sakarā arvien vairāk rūpju sagādā kaitīgs saturs un naidīga runa, kas glabājas video koplietošanas platformās. Lai pasargātu nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana, ir vajadzīgi samērīgi noteikumi par šiem jautājumiem.

(26)  Ir parādījušās jaunas problēmas, it īpaši sakarā ar video koplietošanas platformām un sociālajiem tīkliem, kuros lietotāji, it īpaši nepilngadīgie, arvien vairāk izmanto audiovizuālu saturu. Šajā kontekstā arvien vairāk rūpju sagādā kaitīgs saturs un naidīga runa, kas glabājas video koplietošanas platformās. Lai pasargātu nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz vardarbību, naidu vai terorismu, ir vajadzīgi efektīvi noteikumi un šo jautājumu uzraudzības mehānismi.

Grozījums Nr.     16

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Ievērojama daļa video koplietošanas platformās glabātā satura nav redakcionāli atkarīga no koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēja. Tomēr šie pakalpojuma sniedzēji parasti nosaka satura organizāciju, proti, raidījumi ir lietotāju, arī ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem veidoti video. Tādēļ būtu jāprasa, lai minētie pakalpojumu sniedzēji veic atbilstošus pasākumus, kuri pasargā nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, un visus pilsoņus no kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pret personu grupu vai locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, reliģijas, kārtas vai valstiskās vai etniskās izcelsmes.

(28)  Ievērojama daļa video koplietošanas platformās vai sociālajos tīklos glabātā satura nav redakcionāli atkarīga no koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēja. Tomēr šie pakalpojuma sniedzēji parasti nosaka satura organizāciju, proti, raidījumi ir lietotāju, arī ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem veidoti video. Tādēļ jāprasa, lai minētie pakalpojumu sniedzēji veic efektīvus pasākumus, kuri pasargā nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, un visus pilsoņus no kūdīšanas uz terorismu, kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pret personu grupu vai locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, reliģijas, kārtas vai valstiskās vai etniskās izcelsmes.

Grozījums Nr.     17

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Saskaņā ar šo direktīvu pieņemot attiecīgus pasākumus, kas sargā nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana, būtu rūpīgi jālīdzsvaro Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās piemērojamās pamattiesības. Tas īpaši attiecas uz tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, uzņēmējdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu un bērna tiesībām.

(31)  Saskaņā ar šo direktīvu pieņemot attiecīgus pasākumus, kas aizsargā nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz terorismu, vardarbību vai naida kurināšana, būtu rūpīgi jālīdzsvaro Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās piemērojamās pamattiesības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visi audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji ņem vērā piemērojamos pamatprincipus. Tas īpaši attiecas uz tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, tiesībām uz privātīpašumu, vārda un informācijas brīvību, uzņēmējdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu un bērna tiesībām.

Grozījums Nr.     18

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Dalībvalstu regulētājiestādes var sasniegt prasīto strukturālās neatkarības pakāpi tikai tad, ja ir izveidotas kā atsevišķas juridiskas personas. Lai nodrošinātu savas valsts regulētājiestāžu lēmumu objektivitāti, dalībvalstīm būtu jāgarantē to neatkarība gan no pārvaldes iestādēm un publiskām struktūrām, gan nozares uzņēmējiem. Šī neatkarības prasība neskar iespēju dalībvalstīm veidot regulētājiestādes, kas uzrauga dažādas nozares, piemēram, audiovizuālo nozari un telesakarus. Valstu regulētājiestādēm būtu jābūt izpildes pilnvarām un resursiem, kas nepieciešami to uzdevumu izpildei — personāla, kompetences un finansiālo līdzekļu ziņā. Valstu regulētājiestādēm, kas izveidotas saskaņā ar šo direktīvu, būtu jānodrošina mediju plurālisma mērķu ievērošana, kultūras daudzveidība, patērētāju aizsardzība, iekšējais tirgus un godīgas konkurences veicināšana.

(33)  Dalībvalstu regulatīvās iestādes var sasniegt prasīto strukturālās neatkarības pakāpi tikai tad, ja ir izveidotas kā atsevišķas juridiskas personas. Lai nodrošinātu savas valsts regulatīvo iestāžu lēmumu neatkarību un tādējādi arī to objektivitāti, dalībvalstīm būtu jāgarantē to neatkarība gan no pārvaldes iestādēm un publiskām struktūrām, gan nozares uzņēmējiem. Šī neatkarības prasība neskar iespēju dalībvalstīm veidot regulatīvās iestādes, kas uzrauga dažādas nozares, piemēram, audiovizuālo nozari un telesakarus. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt izpildes pilnvarām un resursiem, kas nepieciešami to uzdevumu izpildei — personāla, kompetences un finansiālo līdzekļu ziņā. Valstu regulatīvajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar šo direktīvu, būtu jānodrošina mediju plurālisma mērķu ievērošana, kultūras daudzveidība, patērētāju aizsardzība, iekšējais tirgus un godīgas konkurences veicināšana.

Grozījums Nr.     19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts– i punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  pakalpojums ir tādu raidījumu vai lietotāja veidotu video liela apjoma glabāšana, par kuriem video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs neatbild redakcionāli;

(i)  pakalpojums ir tādu raidījumu vai lietotāja veidotu video liela apjoma glabāšana, par kuriem video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs neatbild redakcionāli, vai šādu materiālu pieejamības nodrošināšana;

Grozījums Nr.     20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

Directive 2010/13/UE

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  "raidījums" ir kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās, kas veido atsevišķu vienību raidījumu programmā vai katalogā, kuru veido mediju pakalpojumu sniedzējs, ieskaitot pilnmetrāžas filmas, īsus video, sporta pasākumus, situāciju komēdijas, dokumentālās filmas, bērnu raidījumus un oriģināllugas;";

(b)  "raidījums" ir kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās, kas veido atsevišķu vienību raidījumu programmā vai katalogā, kuru veido mediju pakalpojumu sniedzējs, ieskaitot pilnmetrāžas filmas, īsus video, sporta pasākumus, situāciju komēdijas, dokumentālās filmas, bērnu raidījumus, izklaides raidījumus un realitātes šovus, un oriģināllugas;";

Pamatojums

Tā kā mums rūp raidījumi, attiecībā uz kuriem ir noteikti reklāmas ierobežojumi vai adaptācijas, jēdziena "raidījums” definīcija ir jāpaplašina, lai tajā iekļautu ģimenēm paredzētus raidījumus, piemēram, izklaides raidījumus un realitātes šovus, kurus skatās gan pieaugušie, gan bērni.

Grozījums Nr.     21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2010/13/ES

6. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ar piemērotiem līdzekļiem nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumos, kurus sniedz to piekritībā esoši mediju pakalpojumu sniedzēji, nav kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pret personu grupu vai kādu locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rasiskās vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, gadiem vai dzimumorientācijas.

Dalībvalstis ar piemērotiem līdzekļiem nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumos, kurus sniedz to jurisdikcijā esoši mediju pakalpojumu sniedzēji, nav kūdīšanas uz terorismu, vardarbību vai naida kurināšanas pret personu grupu vai kādu locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rasiskās vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, gadiem vai dzimumorientācijas.

Grozījums Nr.     22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2010/13/ES

6.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji skatītājiem sniedz pietiekamu informāciju par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. Šim nolūkam audiovizuālo mediju pakalpojuma satura raksturošanai dalībvalstis var izmantot deskriptoru sistēmu.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji pirms raidījumiem un to laikā, kā arī pirms un pēc raidījumu pārtraukumiem skatītājiem efektīvi sniedz skaidru informāciju par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgajiem vai satraukt viņus un jo īpaši kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. Šim nolūkam audiovizuālo mediju pakalpojuma satura raksturošanai dalībvalstis izmanto deskriptoru sistēmu.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2010/13/ES

6.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Komisija un ERGA mudina mediju pakalpojumu sniedzējus visā Savienībā dalīties labākajā kopregulēšanas sistēmu praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi.

3.   Komisija un ERGA mudina mediju pakalpojumu sniedzējus visā Savienībā dalīties labākajā kopregulēšanas sistēmu praksē. Vajadzības gadījumos Komisija un ERGA izstrādā Savienības rīcības kodeksus un sekmē to pieņemšanu.

Grozījums Nr.     24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts

Direktīva 2010/13/ES

7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  7. pantu svītro;

(10)  7. pantu aizstāj ar šādu:

 

"Dalībvalstis īsteno pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji pakāpeniski dara savus pakalpojumus arvien pieejamākus personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem saskaņā ar saviem pienākumiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

 

Dalībvalstis pieprasa to jurisdikcijā esošajām raidorganizācijām raidīt notikumus, kas ir īpaši svarīgi sabiedrībai, tā, lai tie būtu pieejami cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personām ar īpašām vajadzībām."

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-a)   1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"(e)   audiovizuālus komercpaziņojumus par alkoholiskajiem dzērieniem nevērš konkrēti uz nepilngadīgo auditoriju, un tajos neveicina šādu dzērienu pārmērīgu lietošanu; "

"(e)   komercpaziņojumu par alkoholiskajiem dzērieniem ietekmi uz bērniem un nepilngadīgajiem mazina, šādos paziņojumos nav pamudinājuma uz šādu dzērienu pārmērīgu lietošanu un tie kā reklāmas pārtraukumos pārraidīti paziņojumi nepapildina bērnu auditorijai paredzētu raidījumu ne tā laikā, ne tūlīt pirms un ne tūlīt pēc šāda raidījuma, kā arī tos neiekļauj šādā raidījumā un aizliedz pārraidīt laikā, kurā ir visplašākā bērnu auditorija;"

Grozījums Nr.     26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-aa)  1. punktā iekļauj šādu punktu:

 

“(fa)   audiovizuālos komercpaziņojumus par azartspēļu pakalpojumiem neadresē konkrēti nepilngadīgajiem, un tajos ir skaidri redzams paziņojums, kurā norādīts minimālais vecums, līdz kuram azartspēles nav atļautas;”

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 2. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis un Komisija mudina izstrādāt pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksus, kas attiecas uz raidījumos ar plašu bērnu auditoriju iekļautiem vai tiem pievienotiem nepiemērotiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas, it īpaši tauki, transtaukskābes, sāls vai nātrijs un cukuri, un vielas ar ietekmi uz uzturu vai fizioloģiju, kuru pārmērīgas devas kopējā uzturā nav ieteicamas.

Dalībvalstis nodrošina, ka audiovizuālie komercpaziņojumi par pārtiku un bezalkoholiskiem dzērieniem, kuru sastāvā ir liels tauku, sāls vai cukuru daudzums, nepapildina bērniem paredzētus raidījumus vai tādus raidījumus, ko pārraida laikā, kurā ir visplašākā bērnu auditorija, kā arī tos neiekļauj šādos raidījumos. Dalībvalstis arī nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji īsteno atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu, ka bērnu auditorijai paredzēts saturs tiek papildināts ar šādiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem vai ka šādi komercpaziņojumi tiek iekļauti bērnu auditorijai paredzētā saturā.

Grozījums Nr.     28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  iekļauj šādu punktu:

 

“2.a Šā panta 1. punkta e) un ea) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis savā teritorijā, ņemot vērā situāciju valstī, nosaka raidlaika stundas, kad ir visplašākā bērnu auditorija.”

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Dalībvalstis un Komisija mudina izstrādāt pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksus, kas attiecas uz nepiemērotiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskiem dzērieniem. Šie kodeksi būtu jāizmanto, lai efektīvi ierobežotu nepilngadīgo saskari ar audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskiem dzērieniem.

3.   Dalībvalstis pieņem pasākumus, lai mazinātu ietekmi, ko uz nepilngadīgajiem rada komercpaziņojumi par alkoholiskajiem dzērieniem. Neskarot regulatīvu pasākumu pieņemšanu, dalībvalstis un Komisija mudina izstrādāt pašregulēšanas un kopregulēšanas iniciatīvas, tostarp rīcības kodeksus, lai turpinātu mazināt ietekmi, ko uz nepilngadīgajiem rada šādi komercpaziņojumi, kas papildina raidījumus, kuriem ir plaša bērnu auditorija, vai ir iekļauti šādos raidījumos.

Grozījums Nr.     30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka tiek izstrādāti kopregulēšanas rīcības kodeksi, kas attiecas uz nepiemērotiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem par azartspēlēm. Minētos kodeksus izmanto, lai efektīvi ierobežotu nepilngadīgo saskari ar audiovizuāliem komercpaziņojumiem par azartspēlēm.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Komisija un ERGA mudina visā Savienībā dalīties pašregulēšanas un kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi, ja uzskata tādus par piemērotiem.

4.   Komisija un ERGA nodrošina, ka visā Savienībā tiek veikta ar pašregulēšanas un kopregulēšanas sistēmām saistīta labākās prakses apmaiņa. Vajadzības gadījumos Komisija un ERGA izstrādā Savienības rīcības kodeksus un sekmē to pieņemšanu.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2010/13/ES

11. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Produktu izvietošana ir pieņemama visos audiovizuālo mediju pakalpojumos, izņemot ziņu un aktuālo notikumu raidījumus, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumus, reliģiskos raidījumus un raidījumus ar plašu bērnu auditoriju.

2.   Produktu izvietošana ir pieņemama visos audiovizuālo mediju pakalpojumos, izņemot ziņu un aktuālo notikumu raidījumus, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumus, reliģiskos raidījumus un bērnu raidījumus un bērnu auditorijai paredzētu saturu.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Direktīva 2010/13/ES

12. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to piekritībā esošu mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvātos raidījumus, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, dara pieejamus tikai tā, ka tiek nodrošināts, ka parastos apstākļos nepilngadīgie tos nedzird un neredz. Šādi pasākumi var būt, piemēram, pārraides laika izvēle, vecuma pārbaudes rīki vai citi tehniski pasākumi. Tie ir samērīgi ar iespējamo raidījuma kaitējumu.

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to piekritībā esošu mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvātos raidījumus, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, dara pieejamus tikai tā, ka tiek nodrošināts, ka nepilngadīgie tos nedzird un neredz. Šādi pasākumi var būt, piemēram, pārraides laika izvēle, vecuma pārbaudes rīki vai citi tehniski pasākumi. Tie ir samērīgi ar iespējamo raidījuma kaitējumu. Komisija un ERGA šim nolūkam izstrādā tehniskos standartus un nodrošina efektīvu īstenošanas mehānismu.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.a pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji veic piemērotus pasākumus, lai:

1.  Neskarot Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji veic visus nepieciešamos pasākumus, lai:

Grozījums Nr.     35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.a pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pasargātu visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana pret personu grupu vai locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, reliģijas, kārtas vai valstiskās vai etniskās izcelsmes.

(b)  pasargātu visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz terorismu vai vardarbību vai naida kurināšana pret personu grupu vai locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, reliģijas, kārtas vai valstiskās vai etniskās izcelsmes.

Grozījums Nr.     36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.a pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošu video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēju piedāvātos raidījumus, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, dara pieejamus tikai tā, ka tiek nodrošināts, ka parastos apstākļos nepilngadīgie tos nedzird un neredz.

 

Šādi pasākumi var ietvert vecuma pārbaudes rīkus vai citus tehniskus pasākumus. Tie ir samērīgi ar iespējamo raidījuma kaitējumu.

 

Pašam kaitīgākajam saturam, kā neattaisnojamai vardarbībai un pornogrāfijai, piemēro visstingrākos pasākumus, kā šifrēšanu un efektīvu vecāku kontroli.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir pastiprināt nepilngadīgo aizsardzību video koplietošanas platformu kontekstā.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.a pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādi pasākumi attiecīgos gadījumos nozīmē:

Komisija un ERGA šim nolūkam izstrādā tehniskos standartus un nodrošina efektīvu īstenošanas mehānismu. Šādi pasākumi attiecīgos gadījumos nozīmē:

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.a pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Komisija un ERGA mudina video koplietošanas platformu pakalpojuma sniedzējus visā Savienībā dalīties kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi.

7.  Komisija un ERGA mudina video koplietošanas platformu pakalpojuma sniedzējus visā Savienībā dalīties kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Vajadzības gadījumos Komisija un ERGA izstrādā Savienības rīcības kodeksus un sekmē to pieņemšanu.

Grozījums Nr.     39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 23. punkts

Direktīva 2010/13/ES

33. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā [datums – ne vēlāk kā četrus gadus pēc pieņemšanas] un pēc tam vismaz reizi trijos gados Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz ziņojumu par šās direktīvas piemērošanu.

Ne vēlāk kā [datums – ne vēlāk kā četrus gadus pēc pieņemšanas] un pēc tam vismaz reizi trijos gados Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz ziņojumu par šās direktīvas piemērošanu. Ziņojumā novērtē pašregulēšanas un kopregulēšanas prakses efektivitāti visās dalībvalstīs, jo īpaši ņemot vērā tādu reklamēšanas praksi, kas paredzēta bērniem un ģimenēm. Ja ziņojumā secina, ka pašregulējošie rīcības kodeksi attiecībā uz audiovizuāliem komercpaziņojumiem, piemēram, par neveselīgu pārtiku un saldinātiem dzērieniem, nav devuši gaidītos rezultātus attiecībā uz tās ietekmes mazināšanu, kuru uz bērniem un nepilngadīgajiem rada šādi audiovizuāli komercpaziņojumi, Komisija iesniedz priekšlikumu, lai reglamentētu šo konkrēto jautājumu.

Pamatojums

Ir svarīgi iekļaut pārskatīšanas klauzulu, jo īpaši attiecībā uz reklamēšanas praksi, lai pienācīgi aizsargātu bērnu tiesības, veselību un labklājību.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Dažu dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzēto noteikumu par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu koordinācija, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus

Atsauces

COM(2016)0287 – C8-0193/2016 – 2016/0151(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

9.6.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

9.6.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Herbert Dorfmann

14.7.2016

Izskatīšana komitejā

29.11.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

31.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

7

30

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Alberto Cirio, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Estefanía Torres Martínez, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Inés Ayala Sender, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Martin Häusling, Jan Huitema, Peter Jahr, Merja Kyllönen, Gesine Meissner, James Nicholson, Gabriele Preuß, Bart Staes, Tibor Szanyi, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dieter-Lebrecht Koch, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (19.12.2016)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu

(COM(2016)0287 – C8-0193/2016 – 2016/0151(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Emma McClarkin

ĪSS PAMATOJUMS

Kopš 2010. gada ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVMSD, Direktīvu 2010/13/ES) ir nodrošināts stingrs tiesiskais regulējums, kas aptver kultūras un radošās nozares un aizsargā neaizsargātus patērētājus, piemēram, nepilngadīgos. Ar šo direktīvu Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu nozarē tiek īstenota standartu minimuma saskaņošanas pieeja.

Ņemot vērā jaunās tehnoloģijas, patērētāju pieprasījumu un pakāpenisko pāreju no lineārām uz nelineārām apraides metodēm, AVMSD pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus, lai raidorganizācijas un satura veidotāji, izmantojot gan jaunās, gan tradicionālās tehnoloģijas, varētu konkurēt, aizsargāt un izplatīt kultūras saturu un ieguldīt tajā.

Piemērošanas joma

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir būtiski, lai jebkura piemērošanas jomas paplašināšana, jo īpaši attiecībā uz video koplietošanas platformām, neierobežotu Direktīvu 2000/31/EK (E-komercijas direktīvu) un attiektos tikai uz audiovizuālo nozari. Pašreizējie AVMSD parametri noder, lai aptvertu jau esošās daudzās jaunās tehnoloģijas, to definēšanā pievēršoties rezultāta veidam, nevis izplatīšanas līdzekļiem.

Paplašinot piemērošanas jomu, ir jānodrošina vienāda līmeņa aizsardzība. Ģeogrāfiskajā ziņā pašreizējā regulējuma piemērošanas joma joprojām ir atbilstīga un tāda, kas veicina spēcīga apraides pakalpojumu vienotā tirgus izveidi.

Definīcijas

Kopumā pašreizējās definīcijas, kas noteiktas Direktīvā 2010/13/ES, joprojām ir atbilstīgas. Jāņem vērā, ka mediju konverģences gadījumos ir lietderīgi nodalīt tādu saturu, kas veidots, uzņemoties redakcionālu atbildību, no tāda satura, kas veidots, neuzņemoties šādu atbildību. Tādā veidā būs iespējams nepieļaut E-komercijas direktīvas ietekmēšanu, jo ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt tajā interpretēto režīmu attiecībā uz starpnieku pakalpojumu sniedzēju saistībām.

Izcelsmes valsts (IV)

Izcelsmes valsts princips ir šā regulējuma pamats, un jebkādi centieni mazināt tā nozīmi negatīvi ietekmētu audiovizuālo mediju pakalpojumu nozari, vienoto tirgu un spēju izplatīt saturu pāri robežām. Izcelsmes valsts princips atvieglo regulatīvo slogu raidorganizācijām un nosaka satura īpašniekiem nepārprotamu juridisko un redakcionālo atbildību.

Komisijas priekšlikumā paredzētās nodevas, ko dalībvalstis nosaka par pārrobežu piegādēm, ir pretrunā ar izcelsmes valsts principu un ir pirmais solis virzībā uz galamērķa valsts principu. Šā iemesla dēļ referente šo Komisijas ierosinājumu IMCO komitejas atzinuma projektā nav iekļāvusi. IMCO komitejai jāraugās, lai tiktu ievērots izcelsmes valsts princips, jo tam ir svarīga nozīme vairākos regulējumos, uz ko attiecas IMCO komitejas kompetence, jo īpaši Direktīvā 2000/31/EK.

Taču ir jārisina jautājumi par dalībvalstu noteikumu apiešanu, izmantojot izcelsmes valsts principu. Tādēļ būtu padziļināti jāpēta ciešākas sadarbības iespējas un stingrāki un ātrāki tiesiskās aizsardzības mehānismi dalībvalstīs.

Noteikumi par komercpaziņojumiem

Lai gan lielāka elastība attiecībā uz noteikumiem par komercpaziņojumiem ir jāvērtē atzinīgi, ar šo noteikumu grozījumiem nedrīkst vājināt patērētāju aizsardzību. Pozitīvi ir vērtējams tas, kas tiek svītrots jēdziens “pārmērīga izcelšana” saistībā ar produktu izvietošanu, jo šā jēdziena pārprotamības dēļ ir ierobežotas raidorganizāciju iespējas izmantot šo komercieņēmumu plūsmu.

Taču, nosakot lielāku raidīšanas laika elastību un kvantitatīvos ierobežojumus, ne ietekmes, ne laika noteikšanas ziņā nav ņemti vērā dažādi reklāmu finansēšanas veidi ES. Reklāmas izdevumi lineārajiem apraides pakalpojumiem nepalielināsies. Šāda elastība radīs pārslogojumu izdevīgākajā raidlaikā, vājinot reklāmu ietekmi, radot reklāmu pārblīvētus periodus, kas nelabvēlīgi ietekmētu patērētājus. Patērētāju interesēs šajā atzinuma projektā ir svītroti pasākumi, kas paredzēti reklāmu raidīšanas laika ierobežojumu atcelšanai.

Eiropas darbi

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka būtu jāveicina Eiropas darbu popularizēšana, tomēr īstenotajai pieejai vajadzētu būt orientētai uz tirgu, nevis paredzēt satura izcelšanu vai atrodamību. Kvotu izmantošana būtu jāierobežo, un nekādā gadījumā nebūtu jāpārsniedz Komisijas priekšlikumā noteiktais attiecībā uz tām. Lielāka kvotu apjoma un detalizētāku norādījumu noteikšana ir raksturīga kultūras tirgu protekcionismam, nenovērtējot to, ka ES digitālais vienotais tirgus ir daļa no plašāka globālā tirgus. Ieguldījumi Eiropas saturā tiek maksimizēti ar konkurences un tirgus pieprasījuma palīdzību, nevis mākslīgi nosakot kritērijus un nodevas.

Valsts regulatīvās iestādes (VRI)

Komisijas ierosinājumi uzlabot VRI efektivitāti ir lietderīgi, lai nodrošinātu universālu un visaptverošu AVMSD īstenošanu. Lai gan ERGA ir nozīmīga loma regulatīvo struktūru koordinēšanā un apmaiņā starp tām, AVMSD īstenošanas slogs gulstas uz dalībvalstīm un VRI. Dalībvalstīm būtu jāpiešķir šīm struktūrām pienācīgi līdzekļi, lai tās varētu pilnveidot savas spējas un nodrošināt skaidrus tiesībaizsardzības un sūdzību procesus.

Nepilngadīgo aizsardzība

Mediju konverģences kontekstā AVMSD pārskatīšana ir iespēja nepieciešamības gadījumā izlīdzināt nepilngadīgo aizsardzību nelineāro pakalpojumu jomā. Ir svarīgi, lai visās jaunajās definīcijās vai AVMSD piemērošanas jomas grozījumos tiktu paredzēta nepilngadīgo aizsardzība, taču vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm elastību nelikumīgu darbību risināšanā.

Pieejamība

Lai gan ir būtiski turpināt iekļaut pieejamības aspektus, pašreizējās AVMSD 7. pants būtu jāsaglabā un jāuzlabo ar atsaucēm uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kas no Eiropas tiesību akta par pieejamību (EAA) ir svītroti. EAA, kurā ir apvienoti audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas saistošie un nesaistošie aspekti(1), nav pietiekami ņemta vērā reālā situācija un vajadzības audiovizuālajā nozarē, un tas varētu ierobežot patiesu inovāciju, kas nākotnē būs vislabākais līdzeklis, lai apmierinātu patērētāju vajadzības.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Pēdējais būtiskais grozījums Padomes Direktīvā 89/552/EEK27, kura pēc tam kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES28, tika ieviests 2007. gadā, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/65/EK29. Kopš tā laika audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir strauji un ievērojami attīstījies. Tehnikas attīstība ļauj piedāvāt lietotājiem jauna veida pakalpojumus un iespējas. Arī skatīšanās paradumi ir ievērojami mainījušies. Īpaši tas attiecas uz jaunāko paaudžu skatītājiem. Lai gan televizors joprojām ir svarīga audiovizuālo materiālu koplietošanas ierīce, daudzi lietotāji audiovizuālos materiālus tagad skatās arī citās, pārnēsājamās ierīcēs. Tradicionālajam televīzijas saturam joprojām ir nozīmīgs īpatsvars ikdienas vidējā skatīšanās laikā. Tomēr aizvien nozīmīgāks kļūst jauna veida saturs, piemēram, īsi video vai lietotāju radīts saturs, kā arī tirgū ir nostiprinājušies jauni dalībnieki, tostarp pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēji un video koplietošanas platformas.

(1)  Pēdējais būtiskais grozījums Padomes Direktīvā 89/552/EEK27, kura pēc tam kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES28, tika ieviests 2007. gadā, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/65/EK29. Kopš tā laika audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir strauji un ievērojami attīstījies. Tehnikas attīstība ļauj piedāvāt lietotājiem jauna veida pakalpojumus un iespējas. Arī skatīšanās paradumi ir ievērojami mainījušies. Īpaši tas attiecas uz jaunāko paaudžu skatītājiem. Lai gan televizors joprojām ir svarīga audiovizuālo materiālu koplietošanas ierīce, daudzi lietotāji audiovizuālos materiālus tagad skatās arī citās, pārnēsājamās ierīcēs. Tradicionālajam televīzijas saturam joprojām ir nozīmīgs īpatsvars ikdienas vidējā skatīšanās laikā. Tomēr aizvien nozīmīgāks kļūst jauna veida saturs, piemēram, īsi video vai lietotāju veidots saturs, kā arī tirgū ir nostiprinājušies jauni dalībnieki, tostarp pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina video pēc pieprasījuma, sociālie mediji un video koplietošanas platformas.

__________________

__________________

27 Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.).

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos ( OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos ( OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.).

Pamatojums

Sociālie mediji mūsu sabiedrībā kļūst arvien svarīgāki, jo īpaši jaunajai paaudzei, un pašlaik tie nodrošina priviliģētu piekļuvi audiovizuālo mediju saturam.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Direktīvu 2010/13/ES vajadzētu turpināt piemērot tikai tiem pakalpojumiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt informatīvus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus. Galvenā mērķa prasību vajadzētu uzskatīt par izpildītu arī tad, ja pakalpojumam ir audiovizuāls saturs un forma, kas ir nošķirama no pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veida, piemēram, tiešsaistes laikraksti ar atsevišķām daļām, kurās pieejamas audiovizuālas programmas vai lietotāju sagatavoti videomateriāli, ja šīs daļas var uzskatīt par nošķiramām no to pamatdarbības veida. Sociālo mediju pakalpojumi netiek ietverti, ja vien tie nesniedz pakalpojumus, ko aptver video koplietošanas platformu definīcija. Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir tikai pamatdarbības nenošķirams papildinājums, ja ir saikne starp audiovizuālo piedāvājumu un pamatdarbību. Tādējādi kanāli vai jebkādi citi audiovizuālie pakalpojumi, par kuriem redakcionāli atbildīgs ir pakalpojuma sniedzējs, var paši par sevi būt audiovizuālo mediju pakalpojumi, pa ja tos piedāvā video koplietošanas platformā, kuras raksturīga iezīme ir redakcionālās atbildības neesamība. Šādos gadījumos pakalpojumu sniedzējiem ar redakcionālo atbildību būs jāievēro šīs direktīvas prasības.

(3)  Direktīvu 2010/13/ES vajadzētu turpināt piemērot tikai tiem pakalpojumiem, kurus paredzēts sniegt būtiskai vispārējās sabiedrības daļai un kuriem uz to varētu būt nepārprotama ietekme, un kuru galvenais mērķis ir nodrošināt informatīvus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus. Galvenā mērķa prasību vajadzētu uzskatīt par izpildītu arī tad, ja pakalpojumam ir audiovizuāls saturs un forma, kas ir nošķirama no pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veida, piemēram, tiešsaistes laikraksti ar atsevišķām daļām, kurās pieejamas audiovizuālas programmas vai lietotāju veidoti video, ja šīs daļas var uzskatīt par nošķiramām no to pamatdarbības veida. Sociālo mediju pakalpojumi ir svarīgs patērētāju piekļuves punkts informācijai, un to sniegšanā arvien vairāk tiek izmantots audiovizuālais saturs, kuru veido vai dara pieejamu to lietotāji. Sociālo mediju pakalpojumi kopumā nav ietverti šīs direktīvas darbības jomā, taču tie ir jāietver tad, ja tie atbilst visiem video koplietošanas platformas definīcijā noteiktajiem kritērijiem. Tāpat nebūtu jāietver tie audiovizuālo mediju pakalpojumi, kuri paredzēti audiovizuālā mediju satura nodrošināšanai un izplatīšanai un kuri nekonkurē ar televīzijas apraidi, piemēram, nodrošinot un izplatot privātu lietotāju audiovizuālo saturu, lai ar šo saturu varētu dalīties interešu kopienās. Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir tikai pamatdarbības nenošķirams papildinājums, ja ir saikne starp audiovizuālo piedāvājumu un pamatdarbību. Tādējādi kanāli vai jebkādi citi audiovizuālie pakalpojumi, par kuriem redakcionāli atbildīgs ir pakalpojuma sniedzējs, var paši par sevi būt audiovizuālo mediju pakalpojumi, pat ja tos piedāvā video koplietošanas platformā, kuras raksturīga iezīme ir redakcionālās atbildības neesamība. Šādos gadījumos pakalpojumu sniedzējiem ar redakcionālo atbildību būs jāievēro šīs direktīvas prasības.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Redakcionāli lēmumi ir tādi lēmumi, kurus saskaņā ar apstiprinātu raidījumu programmu, pieņem ikdienā, jo īpaši programmu direktori un galvenie redaktori. Vieta, kurā redakcionālus lēmumus pieņem, ir to pieņēmēju parastā darba vieta.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  Pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, un televīzijas apraides pakalpojumu sniedzēji sacenšas par vienu un to pašu mērķauditoriju, un pieejamība audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma un pieejamības līdzekļi ir tādi, kas lietotājam liek pamatoti uzskatīt, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā ir iekļauta regulatīva aizsardzība. Ņemot to vērā un lai nepieļautu atšķirības brīvas pārvietošanās un konkurences jomā, jēdziena “raidījums” interpretācijai vajadzētu būt dinamiskai un tādai, kurā ņemtas vērā tendences, kas saistītas ar tādu audiovizuālo mediju satura pakalpojumu sniegšanu, kuri ir paredzēti plašai mērķauditorijai un ir uzskatāmi par plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Piekritības noteikšanai ir jānovērtē faktiskās situācijas, ņemot vērā Direktīvā 2010/13/ES noteiktos kritērijus. Šādu faktisko situāciju novērtēšana var novest pie pretrunīgiem rezultātiem. Piemērojot sadarbības procedūras, kas noteiktas Direktīvas 2010/13/ES 3. un 4. pantā, ir svarīgi, lai Komisija savus konstatējumus varētu balstīt uz drošticamiem faktiem. Tāpēc Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) vajadzētu pilnvarot sniegt atzinumus par piekritību pēc Komisijas pieprasījuma.

(5)  Lai noteiktu jurisdikciju, ir jānovērtē faktiskās situācijas, ņemot vērā Direktīvā 2010/13/ES noteiktos kritērijus. Šādu faktisko situāciju novērtēšana var novest pie pretrunīgiem rezultātiem. Piemērojot sadarbības procedūras, kas noteiktas Direktīvas 2010/13/ES 3. un 4. pantā, ir svarīgi, lai Komisija savus konstatējumus varētu balstīt uz drošticamiem faktiem. Tāpēc Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) vajadzētu pilnvarot kopā ar valsts regulatīvajām iestādēm sniegt atzinumus par jurisdikciju pēc Komisijas pieprasījuma.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm, jēdzienu „naida kurināšana” būtu pienācīgā mērā jāsaskaņo ar definīciju Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumā 2008/913/JHA par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, kurā naidīga runa definēta kā „publiska kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana”. Tam vajadzētu ietvert kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pamatojuma saskaņošanu.

(8)  Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm, jēdzienu „naida kurināšana” būtu pienācīgā mērā un gadījumos, kad tas piemērojams dalībvalstīs, jāsaskaņo ar definīciju Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumā 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, kurā naidīga runa definēta kā „publiska kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana”. Tam vajadzētu ietvert kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pamatojuma saskaņošanu.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai ļautu skatītājiem, tostarp vecākiem un nepilngadīgajiem, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par skatāmo saturu, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz pietiekama informācija par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. To varētu panākt, piemēram, izmantojot satura deksriptoru sistēmu, ar ko norāda satura veidu. Satura deskriptorus varētu sniegt rakstiski, grafiski vai akustiski.

(9)  Lai ļautu skatītājiem, tostarp vecākiem un nepilngadīgajiem, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par skatāmo saturu, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz pietiekama informācija par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. To varētu panākt, piemēram, izmantojot satura deskriptoru sistēmu, ar ko norāda satura veidu. Satura deskriptorus varētu sniegt rakstiski, grafiski vai akustiski. Dažādajiem satura deskriptoru sniegšanas veidiem vajadzētu būt pietiekami skaidriem, lai norādītu, vai konkrētais saturs var nodarīt kaitējumu nepilngadīgajiem.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Saistībā ar pārtikas reklāmu televīzijā bērniem ir dažas plaši atzītas uztura pamatnostādnes valstu un starptautiskā mērogā, piemēram, PVO Eiropas reģionālā biroja uzturvielu sastāva modelis, kas paredzētas, lai diferenciētu pārtiku, pamatojoties uz uzturvielu sastāvu tajā. Būtu jāmudina dalībvalstis nodrošināt, ka pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksi tiek izmantoti, lai efektīvi samazinātu bērnu un nepilngadīgo pakļaušanu audiovizuāliem komercpaziņojumiem par tādu pārtiku un dzērieniem, kuros ir augsts sāls, cukura vai tauku saturs vai kura kā citādi neatbilst šīm valsts vai starptautiskajām uztura pamatnostādnēm.

(10)  Būtu jāmudina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek izmantota pašregulēšana un kopregulēšana, tostarp rīcības kodeksi, lai efektīvi samazinātu bērnu un nepilngadīgo pakļaušanu audiovizuāliem komercpaziņojumiem par tādu pārtiku un dzērieniem, kuros ir augsts sāls, cukura vai tauku saturs vai kura kā citādi neatbilst valsts vai starptautiskajām uztura pamatnostādnēm, piemēram, tām, kas izstrādātas atbilstoši Komisijas rīcības platformai „Diēta, fiziskā aktivitāte un veselība” un PVO Eiropas reģionālā biroja uzturvielu sastāva modelim. Lai šo uzdevumu izpildītu, būtu jāveic pašregulēšanas un kopregulēšanas pasākumi.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Tāpat arī dalībvalstis būtu jāmudina nodrošināt pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksu izmantošanu tā, lai tiktu efektīvi samazināta bērnu un nepilngadīgo pakļaušana audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskajiem dzērieniem. Savienībā un valstu līmenī ir dažas kopregulēšanas un pašregulēšanas sistēmas, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu saprātīgu tirgvedību, tostarp audiovizuālos komercpaziņojumos. Šīs sistēmas būtu jāveicina arī turpmāk, jo īpaši tās, kuru mērķis ir nodrošināt, lai alkoholisku dzērienu audiovizuālus komercpaziņojumus pavadītu paziņojumi, ka alkohols jālieto prātīgi.

(11)  Tāpat arī dalībvalstīm ir jānodrošina pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksu izmantošana tā, lai tiktu efektīvi samazināta audiovizuālo komercpaziņojumu par alkoholiskajiem dzērieniem ietekme uz bērniem un nepilngadīgajiem. Savienībā un valstu līmenī ir dažas kopregulēšanas un pašregulēšanas sistēmas, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu saprātīgu tirgvedību, tostarp audiovizuālos komercpaziņojumos. Šīs sistēmas būtu jāveicina arī turpmāk, jo īpaši tās, kuru mērķis ir nodrošināt, lai alkoholisku dzērienu audiovizuālus komercpaziņojumus pavadītu paziņojumi, ka alkohols jālieto saprātīgi.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lai novāktu šķēršļus pārrobežu pakalpojumu brīvai apritei Savienībā, ir nepieciešams nodrošināt tādu pašregulēšanas un kopregulēšanas pasākumu efektivitāti, kuru galvenais mērķis ir aizsargāt patērētājus vai sabiedrības veselību. Labi īstenoti un uzraudzīti, rīcības kodeksi Savienības līmenī varētu būt labs līdzeklis labāk saskaņotas un efektīvākas pieejas nodrošināšanai.

(12)  Lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības un sabiedrības veselības līmeni, vienlaikus likvidējot šķēršļus pārrobežu pakalpojumu brīvai apritei Savienībā, ir nepieciešams nodrošināt pašregulēšanas un kopregulēšanas pasākumu efektivitāti. Labi īstenoti un uzraudzīti, rīcības kodeksi Savienības līmenī varētu būt labs līdzeklis labāk saskaņotas un efektīvākas pieejas nodrošināšanai. Tiem būtu jāpalīdz valsts regulatīvajām iestādēm valsts rīcības kodeksu izstrādē un saskaņotības uzlabošanā attiecībā uz Direktīvas 2010/13/ES īstenošanu.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Televīzijas apraides tirgus ir mainījies, un ir vajadzīga lielāka elastība attiecībā uz audiovizuālajiem komercpaziņojumiem, it īpaši, kvantitatīvi noteikumi par lineārajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem, produktu izvietošanu un sponsorēšanu. Jaunu pakalpojumu rašanās, tostarp bez reklāmas, ir devusi plašāku izvēli skatītājiem, kas var viegli pārslēgties uz alternatīviem piedāvājumiem.

svītrots

Pamatojums

Spēkā esošie kvantitatīvie noteikumi par reklāmu ir izrādījušies efektīvi, lai panāktu līdzsvaru starp patērētāju aizsardzību un audiovizuālo mediju finansēšanu. Audiovizuālā piedāvājuma palielināšanās nebūtu jāizmanto kā pamatojums, lai pazeminātu vispārējo patērētāju aizsardzības līmeni, kas tiek nodrošināts attiecībā uz reklāmu saturu. Kvantitatīvo noteikumu atcelšana ietekmētu arī svarīgas jomas, kas nav audiovizuālas, piemēram, presi, kas lielā mērā ir atkarīga no reklāmām un jau saskaras ar finansēšanas grūtībām.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Lai nodrošinātu Direktīvas 2010/13/ES efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo atbildību, būtu jāaizsargā raidījumu un pakalpojumu viengabalainība. Trešās personas, kas nav pakalpojuma saņēmējas, nedrīkstētu veikt izmaiņas raidījumos un pakalpojumos bez attiecīgā mediju pakalpojumu sniedzēja piekrišanas. Būtu jāatļauj tādas izmaiņas raidījumu un pakalpojumu izrādīšanā, kuras ir atļāvis vai ierosinājis pakalpojuma saņēmējs.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Sponsorēšana ir būtisks audiovizuālo mediju pakalpojumu vai raidījumu finansēšanas līdzeklis, kas tajā pašā laikā popularizē juridiskās vai fiziskās personas nosaukumu vai vārdu, preču zīmi, tēlu, darbību vai produktus. Tādējādi, lai sponsorēšana reklāmdevējiem un audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem varētu būt vērtīgs reklāmas tehniskais paņēmiens, sponsorēšanas paziņojumos var būt veicinošas norādes uz sponsora precēm vai pakalpojumiem bez tieša mudinājuma preces un pakalpojumus iegādāties. Sponsorēšanas paziņojumiem būtu jāturpina skaidri informēt skatītājus par sponsorēšanas līguma esību. Sponsorēto raidījumu saturu nedrīkstētu ietekmēt tā, ka tas iespaidotu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību.

(14)  Sponsorēšana ir būtisks audiovizuālo mediju pakalpojumu vai raidījumu finansēšanas līdzeklis, kas tajā pašā laikā popularizē juridiskās vai fiziskās personas nosaukumu vai vārdu, preču zīmi, tēlu, darbību vai produktus. Tādējādi, lai sponsorēšana reklāmdevējiem un audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem būtu vērtīgs reklāmas tehniskais paņēmiens, sponsorēšanas paziņojumos var būt veicinošas norādes uz sponsora precēm vai pakalpojumiem, bet tie nedrīkst tiešā veidā mudināt šīs preces un pakalpojumus iegādāties. Sponsorēšanas paziņojumiem būtu jāturpina skaidri informēt skatītājus par sponsorēšanas līguma esību. Sponsorēto raidījumu saturu nedrīkstētu ietekmēt tā, ka tas iespaidotu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Lai aizsargātu mediju pakalpojumu sniedzēja atbildību un audiovizuālo pievienotās vērtības veidošanas ķēdi, noteikti jānodrošina mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvāto raidījumu un pakalpojumu viengabalainība. Raidījumi un pakalpojumi ir jāpārraida pilnā apmērā, nepārveidoti un bez pārtraukumiem. Raidījumi un pakalpojumi nebūtu pārveidojami bez mediju pakalpojumu sniedzēja piekrišanas.

Pamatojums

Trešo pušu raidījumus un pakalpojumus nedrīkstētu pārveidot bez mediju pakalpojumu sniedzēja piekrišanas.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Produktu izvietošana nebūtu pieņemama ziņu un aktuālo notikumu raidījumos, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos, reliģiskos raidījumos un raidījumos ar plašu bērnu auditoriju. Konkrēti, ir liecības, ka produktu izvietošana un iegultās reklāmas var ietekmēt bērnu rīcību, jo bērni bieži neprot atšķirt komerciālo saturu. Tādēļ ir jāturpina aizliegt produktu izvietošanu raidījumos ar ievērojamu bērnu auditoriju. Patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos skatītājiem dod padomus vai sniedz pārskatu par preču un pakalpojumu iegādi. Atļaujot produktu izvietošanu tādos raidījumos, skatītājiem, kuri tajos cer sagaidīt patiesu un godīgu pārskatu par produktiem vai pakalpojumiem, zustu robeža starp reklāmu un redakcionālo saturu.

(16)  Produktu izvietošana nebūtu pieņemama ziņu un aktuālo notikumu raidījumos, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos, reliģiskos raidījumos un bērnu raidījumos. Konkrēti, ir liecības, ka produktu izvietošana un iegultās reklāmas var ietekmēt bērnu rīcību, jo bērni bieži neprot atšķirt komerciālo saturu. Tādēļ ir jāturpina aizliegt produktu izvietošanu bērnu raidījumos. Patērētāju tiesību aizsardzības raidījumos skatītājiem dod padomus vai sniedz pārskatu par preču un pakalpojumu iegādi. Atļaujot produktu izvietošanu tādos raidījumos, skatītājiem, kuri tajos cer sagaidīt patiesu un godīgu pārskatu par produktiem vai pakalpojumiem, zustu robeža starp reklāmu un redakcionālo saturu.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Praksē izrādījies grūti piemērot noteikumu, ka produktam nedrīkst piešķirt nepelnītu pamanāmību. Tas arī ierobežo produktu izvietošanas ieviešanos, jo pēc definīcijas tajā zināmā mērā vajadzīga ievērojama izrādīšana, lai tā spētu radīt vērtību. Tāpēc prasības raidījumiem, kuros ir produktu izvietošana, būtu jākoncentrē uz skatītāju skaidru informēšanu par produktu izvietošanas esību un uz audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālās neatkarības neietekmēšanu.

(17)  Tāpēc prasības raidījumiem, kuros ir produktu izvietošana, būtu jākoncentrē uz skatītāju skaidru informēšanu par produktu izvietošanas esību un uz audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālās neatkarības neietekmēšanu.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Tā kā jaunu pakalpojumu skaita palielināšanās skatītājiem ir paplašinājusi izvēli, raidorganizācijām tiek dota lielāka elastība iestarpināt reklāmu un televeikalu, kur tas pārmērīgi nekaitē raidījuma viengabalainībai. Tomēr, lai nosargātu Eiropas televīzijas vides īpatnības, pārtraukumiem kinematogrāfiskajos darbos un televīzijas filmās, kā arī dažu tādu kategoriju raidījumos, kam joprojām nepieciešama īpaša aizsardzība, ir jāpaliek ierobežotiem.

(18)  Lai arī jaunu pakalpojumu skaita palielināšanās skatītājiem ir paplašinājusi izvēli, joprojām ir jānodrošina, ka raidījumu viengabalainība un patērētāji tiek aizsargāti no nesamērīgi biežiem reklāmu un televeikala iestarpinājumiem. Tādēļ, lai nosargātu Eiropas televīzijas vides īpatnības, pārtraukumiem kinematogrāfiskajos darbos un televīzijas filmās, kā arī dažu tādu kategoriju raidījumos, kam joprojām nepieciešama īpaša aizsardzība, ir jāpaliek ierobežotiem, un šajā saistībā nedrīkst pieļaut lielāku elastību.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek uzsvērts, ka attiecībā uz pārtraukumiem kinematogrāfiskajos darbos ir svarīgi saglabāt „30 minūšu noteikumu”, jo biežāki pārtraukumi nesamērīgi ietekmētu raidījumu viengabalainību un neatbilstu patērētāju ieradumiem, turklāt tā nav neatliekama vajadzība audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas jomā.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai arī šī direktīva nepalielina kopējo pieļaujamo reklāmas raidlaiku laikā no 7:00 līdz 23:00, ir svarīgi, lai raidorganizācijām būtu lielāka elastība un spēja izlemt, kad izvietot reklāmu, lai maksimizētu reklāmdevēju pieprasījumu un skatītāju plūsmu. Tādējādi būtu jāatceļ stundu ierobežojums un reklāmai laikā no 7:00 līdz 23:00 jāievieš ierobežojums 20 % vienā dienā.

svītrots

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Daudzas raidorganizācijas ietilpst lielākos mediju koncernos, un to sludinājumi attiecas ne tikai uz pašu raidījumiem un palīgproduktiem, ko tieši atvasina no šiem raidījumiem, bet arī uz citu tā paša mediju koncerna sabiedrību raidījumiem. Raidlaiks, ko atvēl raidorganizācijas sludinājumiem par citu tā paša mediju koncerna sabiedrību raidījumiem, nebūtu iekļaujams diennakts maksimālajā raidlaikā, ko drīkst atvēlēt reklāmai un televeikalam.

svītrots

Pamatojums

Ja mediju koncerniem būtu atļauts brīvi izplatīt paziņojumus visās raidorganizācijās, kas tiem pieder, saistībā ar to īpašumā esošo raidorganizāciju raidījumiem, nozarē tiktu negatīvi ietekmēta godīga konkurence, jo tādējādi dominējošie tirgus dalībnieki saņemtu nepamatotas priekšrocības. Tas arī nevajadzīgi palielinātu reklāmu apjomu, jo šie paziņojumi netiktu iekļauti kvantitatīvajos noteikumos.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem būtu jāveicina Eiropas darbu veidošana un izplatīšana, nodrošinot, ka to katalogos ir Eiropas darbu minimālā daļa un ka šie darbi ir pietiekami pamanāmi.

(21)  Gadījumos, kad tas ir lietderīgi un tiek izmantoti atbilstoši līdzekļi, pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, būtu jāveicina Eiropas darbu veidošana un izplatīšana, nodrošinot, ka to katalogos ir Eiropas darbu minimālā daļa, ja netiek skarts mediju plurālisma princips un ja šādi pasākumi neietekmē patērētājam sniegtos pakalpojumus.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, būtu jāmudina veicināt Eiropas darbu veidošanu un izplatīšanu, nodrošinot, ka to katalogos ir iekļauti arī Eiropas darbi un ka tas neietekmē patērētāja skatīšanās pieredzi.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Lai Eiropas darbiem nodrošinātu adekvātu ieguldījumu apjomu, dalībvalstīm būtu jāvar uzlikt finansiālus pienākumus to teritorijā iedibinātiem pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem. Šie pienākumi var izpausties kā tiešas iemaksas Eiropas darbu veidošanā un to tiesību iegūšanā. Dalībvalstis varētu arī uzlikt nodevas, kas iemaksājamas fondā, pamatojoties uz ieņēmumiem, kas gūti ar pieprasījumpakalpojumiem, ko sniedz to teritorijā un kas ir vērsti uz tās auditoriju. Šī direktīva skaidri nosaka, ka, ņemot vērā tiešo saikni starp finansiāliem pienākumiem un dalībvalstu atšķirīgo kultūras politiku, dalībvalstīm ir atļauts tādus finansiālus pienākumus uzlikt arī citās valstīs iedibinātiem pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība vērsta uz to teritoriju. Šajā gadījumā finansiāli pienākumi attiektos tikai uz ieņēmumiem no auditorijas attiecīgajā dalībvalstī.

(22)  Lai Eiropas darbiem nodrošinātu adekvātu ieguldījumu apjomu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzlikt finansiālus pienākumus tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri, veicot uzņēmējdarbību to teritorijā, sniedz pakalpojumus pēc pieprasījuma. Šie pienākumi var izpausties kā tiešas iemaksas Eiropas darbu veidošanā un to tiesību iegūšanā. Dalībvalstis var noteikt finanšu saistības attiecībā uz pakalpojumiem pēc pieprasījuma tikai savā teritorijā, savā jurisdikcijā un saskaņā ar izcelsmes valsts principu.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Novērtējot katrā gadījumā atsevišķi, vai audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojuma sniedzējs, kas iedibināts citā dalībvalstī, vēršas pie auditorijas dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts atsaucas uz tādiem rādītājiem kā reklāmas vai citi veicināšanas pasākumi, kas konkrēti adresēti klientiem tās teritorijā, pakalpojuma galvenā valoda vai uz uztveršanas dalībvalsts auditoriju īpaši vērsta satura vai komercpaziņojumu esība.

svītrots

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Kad dalībvalstis nosaka finansiālas iemaksas pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem, ar šīm iemaksām tās cenšas panākt Eiropas darbu pienācīgu popularizēšanu, vienlaikus izvairoties no dubultas iemaksu noteikšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šim nolūkam, ja dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts, nosaka finansiālu iemaksu, tā ņem vērā finansiālās iemaksas, ko nosaka dalībvalstis, pie kuras auditorijas notiek vēršanās.

svītrots

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Lai nodrošinātu, ka pienākumi popularizēt Eiropas darbus negrauj tirgus attīstību, un ļautu ienākt jauniem tirgus dalībniekiem, tādas prasības nebūtu piemērojamas uzņēmumiem, kuriem nav ievērojamas klātbūtnes tirgū. Tas galvenokārt attiecas uz uzņēmumiem ar zemu apgrozījumu un šauru auditoriju un mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK33. Varētu arī nebūt lietderīgi tādas prasības piemērot gadījumos, kad audiovizuālo mediju pakalpojumu rakstura vai tēmas dēļ tās būtu nerealizējamas vai nepamatotas.

(25)  Lai nodrošinātu, ka pienākumi popularizēt Eiropas darbus negrauj tirgus attīstību, un ļautu ienākt jauniem tirgus dalībniekiem, tādas prasības nebūtu piemērojamas uzņēmumiem, kuriem nav ievērojamas klātbūtnes tirgū. Tas galvenokārt attiecas uz uzņēmumiem ar zemu apgrozījumu un šauru auditoriju un mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK33. Nav lietderīgi tādas prasības piemērot gadījumos, kad audiovizuālo mediju pakalpojumu rakstura vai tēmas dēļ vai līdzvērtīgu Eiropas darbu konkurences dēļ tās būtu nerealizējamas vai nepamatotas. Vienlaikus varētu būt lietderīgi izveidot sistēmu, kas veicina finansiālo palīdzību kvalitatīvu Eiropas darbu radīšanai, piemēram, ar nodokļu stimulu palīdzību.

__________________

__________________

33 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

33 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Komisijai saskaņā ar medijiem paredzēto programmu „Radošā Eiropa” būtu jānodrošina pienācīgs un ģeogrāfiski diversificēts finansējums, lai atbalstītu radošā satura pārrobežu apriti, tostarp uzlabojot Eiropas audiovizuālo darbu digitālo izplatīšanu un izstrādājot inovatīvus radošā satura finansēšanas modeļus.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ir parādījušās jaunas problēmas, it īpaši sakarā ar video koplietošanas platformām, kurās lietotāji, it īpaši nepilngadīgie, arvien vairāk izmanto audiovizuālu saturu. Šajā sakarā arvien vairāk rūpju sagādā kaitīgs saturs un naidīga runa, kas glabājas video koplietošanas platformās. Lai pasargātu nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana, ir vajadzīgi samērīgi noteikumi par šiem jautājumiem.

(26)  Ir parādījušās jaunas problēmas, it īpaši sakarā ar video koplietošanas platformām, kurās lietotāji, it īpaši nepilngadīgie, arvien vairāk izmanto audiovizuālu saturu. Šajā sakarā arvien vairāk rūpju sagādā kaitīgs saturs un naidīga runa, kas glabājas video koplietošanas platformās. Tā kā šāda satura patvaļīga dzēšana, kas bieži vien atkarīga no subjektīvas interpretācijas, var mazināt vārda un informācijas brīvību, ir jāaizsargā nepilngadīgie no kaitīga satura un visi pilsoņi no satura, kurā ir kūdīšana, tostarp uz vardarbību, naidu vai terorismu. Tāpat ir jāmudina video koplietošanas platformas saistībā ar šiem jautājumiem ieviest brīvprātīgus pasākumus atbilstoši valsts un Savienības tiesībām un saskaņā ar iestāžu regulāri izdotām pamatnostādnēm, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK1a 14. un 15. pantu. Pašam kaitīgākajam saturam, piemēram, neattaisnojamai vardarbībai un pornogrāfijai, būtu jāpiemēro visstingrākie pasākumi.

 

______________________

 

1a  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Ievērojama daļa video koplietošanas platformās glabātā satura nav redakcionāli atkarīga no koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēja. Tomēr šie pakalpojuma sniedzēji parasti nosaka satura organizāciju, proti, raidījumi ir lietotāju, arī ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem veidoti video. Tādēļ būtu jāprasa, lai minētie pakalpojuma sniedzēji veic atbilstošus pasākumus, kuri pasargā nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, un visus pilsoņus no kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pret personu grupu vai locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, reliģijas, kārtas vai valstiskās vai etniskās izcelsmes.

(28)  Ievērojama daļa video koplietošanas platformās glabātā satura nav redakcionāli atkarīga no koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēja. Tomēr daži pakalpojuma sniedzēji apliecina spēju noteikt satura organizāciju, proti, raidījumus vai lietotāju veidotus video, tostarp tādus, kas veidoti ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem, jo īpaši marķējot un sekvencējot tos. Tādēļ būtu jāprasa, lai minētie pakalpojuma sniedzēji veiktu atbilstošus pasākumus, kuri pasargā nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai un garīgajai attīstībai, ciktāl pakalpojumu sniedzēji ir ieguvuši faktisku informāciju par šādu saturu, un pasargā visus pilsoņus no kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pret personu grupu vai locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, reliģijas, cilmes vai valstiskās vai etniskās izcelsmes. Ja ir lietderīgi un ja ir iespējams, būtu jāapsver šāda satura dzēšanas iespēja, izmantojot drošas automātiskas atpazīšanas sistēmas.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Īstenojot piemērotus pasākumus, kas veicami saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi cik iespējams iesaistīt video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējus. Tādēļ būtu jāveicina kopregulēšana.

(30)  Īstenojot piemērotus pasākumus, kas veicami saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi pēc iespējas iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas un video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējus. Tādēļ būtu jāveicina pārskatāma un atbildīga kopregulēšana, ko uzraudzītu kompetentās valsts regulatīvās iestādes.

Lai nodrošinātu skaidru un konsekventu pieeju šim jautājumam visā Savienībā, dalībvalstīm nebūtu jābūt tiesīgām pieprasīt video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem veikt stingrākus pasākumus, sargājot nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kas satur kūdīšanu uz vardarbību vai naida kurināšanu, nekā pasākumi, kas noteikti šajā direktīvā. Tomēr būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm veikt stingrākus pasākumus, ja minētais saturs ir nelikumīgs, ar noteikumu, ka tās izpilda Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. pantu, un attiecībā uz saturu vietnēs, kurās ir pornogrāfija ar bērniem vai kuras to izplata, veikt pasākumus, kas prasīti un atļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES35 25. pantā. Vajadzētu arī palikt iespējai video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem stingrākus pasākumus veikt brīvprātīgi.

Lai nodrošinātu skaidru un konsekventu pieeju šim jautājumam visā Savienībā, dalībvalstīm nevajadzētu būt tiesīgām pieprasīt video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem veikt stingrākus pasākumus, sargājot nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kas satur kūdīšanu uz vardarbību vai naida kurināšanu, nekā pasākumi, kas noteikti šajā direktīvā. Tomēr būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm veikt stingrākus pasākumus, ja minētais saturs ir nelikumīgs, ar noteikumu, ka tās izpilda Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. pantu, un attiecībā uz saturu vietnēs, kurās ir pornogrāfija ar bērniem vai kuras to izplata, veikt pasākumus, kas prasīti un atļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES35 25. pantā. Vajadzētu arī palikt iespējai video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem stingrākus pasākumus veikt brīvprātīgi.

__________________

__________________

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(31a)  Lai nodrošinātu lietotāju pamattiesību aizsardzību, dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, sadarbojoties ar ERGA un Komisiju, būtu regulāri jāizdod pamatnostādnes par noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami kaitīga satura dzēšanai, ievērojot valsts un Savienības tiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji, uz kuriem attiecas šī direktīva, sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumus Direktīvas 2000/31/EK 2. panta a) punkta nozīmē. Līdz ar to uz šiem pakalpojumu sniedzējiem, ja tie ir iedibināti kādā dalībvalstī, attiecas minētās direktīvas 3. panta noteikumi par iekšējo tirgu. Lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto pasākumu efektivitāti nepilngadīgo un pilsoņu aizsardzībā un cik iespējams sagādātu visiem vienādus konkurences apstākļus, ir lietderīgi nodrošināt, ka tie paši noteikumi attiecas uz video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem, kuri nav iedibināti kādā dalībvalstī, ciktāl šiem pakalpojumu sniedzējiem ir vai nu mātesuzņēmums, vai meitasuzņēmums, kas ir iedibināts kādā dalībvalstī, vai ja šie pakalpojumu sniedzēji ietilpst koncernā un kādā dalībvalstī ir iedibināta cita šā koncerna sabiedrība. Tālab būtu jāievieš kārtība, kā noteikt, kurā dalībvalstī tādi pakalpojumu sniedzēji būtu uzskatāmi par iedibinātiem. Komisija būtu jāinformē par to, kuri pakalpojumu sniedzēji ir katras dalībvalsts piekritībā, piemērojot šās direktīvas un Direktīvas 2000/31/EK noteikumus par iedibinājumu (organizāciju).

(32)  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji, uz kuriem attiecas šī direktīva, sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumus Direktīvas 2000/31/EK 2. panta a) punkta nozīmē. Līdz ar to uz šiem pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, attiecas minētās direktīvas 3. panta noteikumi par iekšējo tirgu. Lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto pasākumu efektivitāti nepilngadīgo un pilsoņu aizsardzībā un, cik iespējams, nodrošinātu visiem vienādus konkurences apstākļus, ir lietderīgi nodrošināt, ka tie paši noteikumi attiecas uz video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem, kuri neveic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, ciktāl minētajiem pakalpojumu sniedzējiem ir vai nu mātesuzņēmums, vai meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, vai ja minētie pakalpojumu sniedzēji ir daļa no koncerna un cita minētā koncerna struktūra veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī. Tālab būtu jāievieš kārtība, kā noteikt, kurā dalībvalstī minētie pakalpojumu sniedzēji veic uzņēmējdarbību. Komisija būtu jāinformē par to, kuri pakalpojumu sniedzēji ir katras dalībvalsts jurisdikcijā, piemērojot šīs direktīvas un Direktīvas 2000/31/EK noteikumus par iedibinājumu (organizāciju). Šajā saistībā jēdziens „video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs” jāizprot šā termina visplašākajā nozīmē, lai varētu iekļaut tajā arī lineāro pakalpojumu sniedzējus un platformas, kas retranslē audiovizuālo mediju pakalpojumus, neatkarīgi no retranslēšanai izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem (kabeļi, satelīts vai internets).

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Dalībvalstu regulētājiestādes var sasniegt prasīto strukturālās neatkarības pakāpi tikai tad, ja ir izveidotas kā atsevišķas juridiskas personas. Lai nodrošinātu savas valsts regulētājiestāžu lēmumu objektivitāti, dalībvalstīm būtu jāgarantē to neatkarība gan no pārvaldes iestādēm un publiskām struktūrām, gan nozares uzņēmējiem. Šī neatkarības prasība neskar iespēju dalībvalstīm veidot regulētājiestādes, kas uzrauga dažādas nozares, piemēram, audiovizuālo nozari un telesakarus. Valstu regulētājiestādēm būtu jābūt izpildes pilnvarām un resursiem, kas nepieciešami to uzdevumu izpildei — personāla, kompetences un finansiālo līdzekļu ziņā. Valstu regulētājiestādēm, kas izveidotas saskaņā ar šo direktīvu, būtu jānodrošina mediju plurālisma mērķu ievērošana, kultūras daudzveidība, patērētāju aizsardzība, iekšējais tirgus un godīgas konkurences veicināšana.

(33)  Dalībvalstu regulatīvās iestādes var sasniegt prasīto strukturālās neatkarības pakāpi tikai tad, ja tās ir izveidotas kā atsevišķas juridiskas personas un kā struktūras, kas no šīm personām ir funkcionāli neatkarīgas. Lai nodrošinātu savas valsts regulatīvo iestāžu lēmumu objektivitāti, dalībvalstīm būtu jāgarantē to neatkarība gan no pārvaldes iestādēm un publiskām struktūrām, gan nozares uzņēmējiem. Šī neatkarības prasība neskar iespēju dalībvalstīm veidot regulatīvas iestādes, kas uzrauga dažādas nozares, piemēram, audiovizuālo nozari un telesakarus. Valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt izpildes pilnvarām un resursiem, kas nepieciešami to uzdevumu izpildei — personāla, kompetences un finansiālo līdzekļu ziņā. Valstu regulatīvajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar šo direktīvu, būtu jānodrošina mediju plurālisma mērķu ievērošana, kultūras daudzveidība, patērētāju aizsardzība, iekšējais tirgus un godīgas konkurences veicināšana. Ir jānosaka dalībvalstīm konkrēti pienākumi nodrošināt neatkarīgu un efektīvu regulatīvo iestāžu darbību. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizstrādā administratīvu un finansiālu prasību kopums, lai veicinātu šo regulatīvo iestāžu neatkarību un efektivitāti.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Komisijai vajadzētu būt iespējai apspriesties ar ERGA par ikkatru jautājumu, kas saistīts ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem un video koplietošanas platformām. ERGA būtu jāpalīdz Komisijai ar lietpratību un padomu un jāsekmē dalīšanās labākajā praksē. Konkrēti, Komisijai būtu jāapspriežas ar ERGA, piemērojot Direktīvu 2010/13/ES, lai veicinātu tās konverģējošu īstenošanu visā digitālajā vienotajā tirgū. Pēc Komisijas lūguma ERGA būtu jāsniedz atzinumi, tostarp atzinumi par piekritību un Savienības rīcības kodeksiem nepilngadīgo aizsardzības un naidīgas runas jautājumos, kā arī par audiovizuāliem komercpaziņojumiem par pārtiku ar augstu tauku, sāls/nātrija un cukura saturu.

(37)  Komisijai vajadzētu būt iespējai apspriesties ar ERGA par ikkatru jautājumu, kas saistīts ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem un video koplietošanas platformām. ERGA būtu jāpalīdz Komisijai ar lietpratību un padomu un jāsekmē dalīšanās labākajā praksē. Konkrēti, Komisijai būtu jāapspriežas ar ERGA, piemērojot Direktīvu 2010/13/ES, lai veicinātu tās saskaņotu īstenošanu visā digitālajā vienotajā tirgū. Pēc Komisijas lūguma ERGA būtu jāsniedz atzinumi, tostarp atzinumi par jurisdikciju un Savienības rīcības kodeksiem nepilngadīgo aizsardzības un naidīgas runas jautājumos.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Šī direktīva neskar dalībvalstu spēju uzlikt pienākumus nodrošināt tāda vispārējas nozīmes satura atrodamību un pieejamību, kas saistās ar definētajām vispārējām interesēm, piemēram, mediju plurālismu, vārda brīvību un kultūras daudzveidību. Šie pienākumi būtu uzliekami tikai tad, ja tie ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās intereses, ko skaidri definējušas dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesībām. Šajā sakarā dalībvalstīm vajadzētu īpaši samērot regulējošas iejaukšanās vajadzību un tirgus spēku radītos rezultātus. Ja dalībvalstis nolemj piemērot noteikumus par atrodamību, tām būtu uzņēmumiem jāpiemēro tikai proporcionāli pienākumi leģitīmu sabiedriskās kārtības apsvērumu interesēs.

(38)  Šī direktīva neskar dalībvalstu spēju veikt pasākumus, lai nodrošinātu tāda vispārējas nozīmes satura nediskriminējošu atrodamību un pieejamību, kas saistās ar definētajām vispārējām interesēm, piemēram, mediju plurālismu, vārda brīvību un kultūras daudzveidību. Šādi pienākumi būtu jānosaka tikai tad, ja tie ir nepieciešami un proporcionāli vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanai, kurus dalībvalstis ir skaidri definējušas saskaņā ar Savienības tiesībām. Šajā sakarā dalībvalstīm vajadzētu īpaši samērot regulējošas iejaukšanās vajadzību un tirgus spēku radītos rezultātus. Ja dalībvalstis nolemj ieviest noteikumus par atrodamību, tām attiecībā uz uzņēmumiem būtu jāveic tikai proporcionāli pasākumi leģitīmu sabiedriskās kārtības apsvērumu interesēs.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a)  Personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības piedalīties un tikt integrētiem Savienības sociālajā un kultūras dzīvē ir nedalāmi saistītas ar pieejamu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu. Tāpēc saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ir svarīgi nodrošināt, ka Direktīvā 2010/13/ES tiek pienācīgi ņemta vērā un veicināta pieejamība.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

38.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38b)  Pieejamības nodrošināšanas līdzekļos cita starpā būtu jāietver tādi pieejamības nodrošināšanas pakalpojumi kā žestu valoda, subtitri nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem, ierunāti subtitri, akustiski apraksti un viegli saprotama izvēlnes vadība. Audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina pārredzamība un jābūt proaktīviem, lai uzlabotu šādus pieejamības nodrošināšanas pakalpojumus personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma personām, skaidri norādot raidījuma informācijā, kā arī elektroniskajā raidījumu aprakstā to pieejamību, uzskaitot un paskaidrojot, kā izmantot pakalpojumu pieejamības funkcijas, un nodrošinot, ka tie ir pieejami personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

39.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39a)  Dalībvalstu līmenī īstenojot jebkādus pašregulēšanas un kopregulēšanas pasākumus, būtu pilnībā jāievēro pienākumi, kas ir noteikti Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 52. pantā.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts – i punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  pakalpojums ir tādu raidījumu vai lietotāja veidotu video liela apjoma glabāšana, par kuriem video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs neatbild redakcionāli;

i)  pakalpojums ir tādu raidījumu vai lietotāja veidotu video liela apjoma glabāšana vai nodrošināšana, par kuriem video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs neatbild redakcionāli;

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts – ii punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  glabājamā satura organizāciju nosaka pakalpojuma sniedzējs, arī ar automātiskiem līdzekļiem vai algoritmiem, it īpaši, mitinot, izrādot, marķējot un sekvencējot;

ii)  glabājamā satura organizāciju nosaka pakalpojuma sniedzējs;

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts – iii punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  pakalpojuma vai no atsaistāmas daļas galvenais mērķis ir raidījumu un lietotāja veidotu video pasniegšana plašai publikai, lai to informētu, izklaidētu vai izglītotu;

iii)  pakalpojuma vai tā daļas galvenais mērķis ir raidījumu un lietotāja veidotu video nodrošināšana plašai publikai, lai to informētu, izklaidētu vai izglītotu;

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

1. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  iekļauj šādus apakšpunktus:

 

bb)  “pieejamības nodrošināšanas pakalpojums” ir audiovizuālo mediju pakalpojumu pievienojumlīdzeklis, kas uzlabo raidījumu pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personām ar invaliditāti. Pieejamības nodrošināšanas pakalpojumi ir subtitri nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem, akustisks apraksts, ierunāti subtitri vai audio subtitri un tulkojums zīmju valodā;

 

bc)  “subtitri nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem” ir runas vai cita veida skaņas informācijas vizuāla, sinhronizēta alternatīva teksta formātā, kas nepieciešama, lai saprastu mediju saturu;

 

bd)  “audioapraksts” ir dzirdams papildu vēstījums, kas papildina dialogu un apraksta raidījuma vizuālās daļas būtiskos aspektus, kuri nav saprotami, ja ir dzirdams tikai galvenais skaņu celiņš;

 

be)  “ierunāti subtitri” jeb “audiosubtitri” ir subtitru teksta atskaņošana valsts valodā gadījumos, kad ierunātais teksts ir citā valodā;

 

bf)  “tulkošana zīmju valodā” ir attiecīgās valsts zīmju valodā nodrošināts runas un cita veida skaņas informācijas sinhrons tulkojums, kas nepieciešams, lai saprastu raidījumu.

Pamatojums

Šis ir saistīts ar pieejamības prasību atkārtotu ieviešanu.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  ja mediju pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs ir vienā dalībvalstī, bet redakcionālus lēmumus par audiovizuālo mediju pakalpojumiem pieņem citā dalībvalstī, tad uzskata, ka tas ir iedibināts (veic uzņēmējdarbību) tajā dalībvalstī, kurā darbojas audiovizuālo mediju pakalpojumu darbībā iesaistītā darbaspēka lielākā daļa;

b)  ja mediju pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs ir vienā dalībvalstī, bet redakcionālus lēmumus par audiovizuālo mediju pakalpojumiem pieņem citā dalībvalstī, tad uzskata, ka tas veic uzņēmējdarbību tajā dalībvalstī, kurā darbojas ievērojama daļa audiovizuālo mediju pakalpojumu darbībā iesaistītā darbaspēka. Ja ievērojama daļa audiovizuālo mediju pakalpojumu darbībā iesaistītā darbaspēka darbojas abās šajās dalībvalstīs, tad uzskata, ka mediju pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību tajā dalībvalstī, kurā tiek pieņemta lielākā daļa redakcionālu lēmumu saistībā ar audiovizuālo mediju pakalpojumu darbību;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2010/13/ES

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  klaji, nopietni un smagi pārkāpj 6., 12. vai abus šos pantus;

a)  klaji, nopietni un smagi pārkāpj 6., 7. vai 12. pantu;

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2010/13/ES

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  12 mēnešu laikā pirms šā punkta b) apakšpunktā minētā paziņojuma mediju pakalpojumu sniedzējs, pēc attiecīgās dalībvalsts atzinuma, ir vismaz divos gadījumos pārkāpis 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu;

svītrots

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2010/13/ES

3. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  mediju pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu vismaz vienu reizi pēc šā punkta b) apakšpunktā paredzētā paziņojuma;

svītrots

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2010/13/ES

3. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)   paziņotāja dalībvalsts ir ievērojusi attiecīgā mediju pakalpojumu sniedzēja tiesības uz aizstāvību, it īpaši — devusi mediju pakalpojumu sniedzējam iespēju paust savus uzskatus par varbūtējiem pārkāpumiem un dalībvalsts nodomātajiem pasākumiem. Tā pienācīgi ņem vērā šos uzskatus, kā arī piekritības dalībvalsts uzskatus.

e)  paziņotāja dalībvalsts ir ievērojusi attiecīgā mediju pakalpojumu sniedzēja tiesības uz aizstāvību, it īpaši — devusi mediju pakalpojumu sniedzējam iespēju 15 dienu laikā pēc b) apakšpunktā paredzētā paziņojuma paust savus uzskatus par varbūtējiem pārkāpumiem un dalībvalsts nodomātajiem pasākumiem. Tā pienācīgi ņem vērā šos uzskatus, kā arī piekritības dalībvalsts uzskatus.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2010/13/ES

3. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Triju mēnešu laikā pēc paziņojuma par dalībvalsts veiktajiem 2. un 3. punkta piemērošanas pasākumiem un pēc apspriešanās ar ERGA Komisija pieņem lēmumu par to, vai minētie pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām. Minētais laikposms sākas nākamajā dienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas. Paziņojumu uzskata par pilnīgu, ja trīs mēnešos pēc tā vai pieprasītās papildinformācijas saņemšanas Komisija nav prasījusi sīkāku informāciju.

4.  Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma par dalībvalsts veiktajiem 2. un 3. punkta piemērošanas pasākumiem un pēc apspriešanās ar ERGA Komisija pieņem lēmumu par to, vai minētie pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām. Minētais laikposms sākas nākamajā dienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas. Paziņojumu uzskata par pilnīgu, ja divos mēnešos pēc tā vai pieprasītās papildinformācijas saņemšanas Komisija nav prasījusi sīkāku informāciju.

Ja Komisija uzskata, ka paziņojums ir nepilnīgs, tā pieprasa visu vajadzīgo papildinformāciju. Komisija informē dalībvalsti, kad saņemta atbilde uz minēto pieprasījumu.

Ja Komisija uzskata, ka paziņojums ir nepilnīgs, tā tikai vienreiz pieprasa visu vajadzīgo papildinformāciju. Komisija informē dalībvalsti, kad saņemta atbilde uz minēto pieprasījumu.

Ja attiecīgā dalībvalsts prasīto informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija pieņem lēmumu, ka pasākumi, ko dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 2. punktu, nav saderīgi ar Savienības tiesībām. Ja Komisija nolemj, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, attiecīgā dalībvalsts steidzami izbeidz attiecīgos pasākumus.

Ja attiecīgā dalībvalsts prasīto informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija pieņem lēmumu, ka pasākumi, ko dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 2. punktu, nav saderīgi ar Savienības tiesībām. Ja Komisija nolemj, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, attiecīgā dalībvalsts steidzami divu nedēļu laikā pēc Komisijas lēmuma izbeidz attiecīgos pasākumus.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2010/13/ES

3. pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Steidzamos gadījumos dalībvalstis var atkāpties no 3. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Tādā gadījumā par pasākumiem visdrīzākajā laikā paziņo Komisijai un dalībvalstij, kuras piekritībā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, izklāstot iemeslus, kuru dēļ dalībvalsts uzskata, ka steidzamība ir tāda, ka ir nepieciešams atkāpties no minētajiem nosacījumiem.

6.  Steidzamos gadījumos un tad, ja mediju pakalpojumu sniedzējs ar savu nodrošināto pakalpojumu smagi pārkāpj 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta noteikumus, dalībvalstis var atkāpties no 3. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Tādā gadījumā par pasākumiem visdrīzākajā laikā paziņo Komisijai un dalībvalstij, kuras jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, izklāstot iemeslus, kuru dēļ dalībvalsts uzskata, ka steidzamība ir tāda, ka ir nepieciešams atkāpties no minētajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2010/13/ES

3. pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Neskarot dalībvalstu iespēju veikt 6. punktā minētos pasākumus, Komisija, kolīdz iespējams, pārbauda paziņoto pasākumu saderību ar Savienības tiesībām. Ja tā secina, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, Komisija pieprasa attiecīgajai dalībvalstij atturēties no nodomātajiem pasākumiem vai pasākumus steidzami izbeigt.

7.  Neskarot dalībvalstu iespēju veikt 6. punktā minētos pasākumus, Komisija, kolīdz iespējams, pārbauda paziņoto pasākumu saderību ar Savienības tiesībām. Ja tā secina, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, Komisija pieprasa attiecīgajai dalībvalstij atturēties no nodomātajiem pasākumiem vai pasākumus steidzami un pēc iespējas īsākā laikā izbeigt.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

4. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis patur tiesības 5., 6., 6.a, 9., 10., 11., 12., 13., 16., 17., 19.–26., 30. un 30.a panta jomā pieprasīt, lai to piekritībā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji ievēro detalizētākus vai stingrākus noteikumus, ja vien noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām.

Dalībvalstis patur tiesības 5., 6., 6.a, 7., 9., 10., 11., 12., 13., 16., 17., 19.–26., 30. un 30.a panta jomā pieprasīt, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji ievēro detalizētākus vai stingrākus noteikumus, ja vien noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām un neietver diskriminējošas normas, kas ir saistītas ar pakalpojumu sniedzēja valstspiederību vai dzīvesvietu.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

4. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  konsultējusies ar ERGA, Komisija ir nolēmusi, ka pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām, proti, pasākumu veicēju dalībvalstu vērtējumi saskaņā ar 2. un 3. punktu ir pareizi pamatoti.

c)  konsultējusies ar ERGA, Komisija divu mēnešu laikā ir nolēmusi, ka pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām, proti, pasākumu veicēju dalībvalstu vērtējumi saskaņā ar 2. un 3. punktu ir pareizi pamatoti.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

4. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Pēc 4. punkta a) apakšpunktā paredzētā paziņojuma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu 3 mēnešu laikā. Minētais laikposms sākas nākamajā dienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas. Paziņojumu uzskata par pilnīgu, ja 3 mēnešos pēc tā vai pieprasītās papildinformācijas saņemšanas Komisija nav prasījusi sīkāku informāciju.

5.  Pēc 4. punkta a) apakšpunktā paredzētā elektroniskā oficiālā paziņojuma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu 2 mēnešu laikā. Minētais laikposms sākas nākamajā dienā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas. Paziņojumu uzskata par pilnīgu, ja 6 nedēļu laikā pēc tā vai pieprasītās papildinformācijas saņemšanas Komisija nav prasījusi sīkāku informāciju.

Ja Komisija uzskata, ka paziņojums ir nepilnīgs, tā pieprasa visu vajadzīgo papildinformāciju. Komisija informē dalībvalsti, kad saņemta atbilde uz minēto pieprasījumu.

Ja Komisija uzskata, ka paziņojums ir nepilnīgs, tā tikai vienreiz pieprasa visu vajadzīgo papildinformāciju. Komisija informē dalībvalsti, kad saņemta atbilde uz minēto pieprasījumu.

Ja attiecīgā dalībvalsts prasīto informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija pieņem lēmumu, ka pasākumi, ko dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 3. punktu, nav saderīgi ar Savienības tiesībām. Ja Komisija nolemj, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, attiecīgā dalībvalsts atturas no nodomātajiem pasākumiem.

Ja attiecīgā dalībvalsts prasīto informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija divu nedēļu laikā no noteiktā perioda beigām vai pēc nepilnīgas informācijas saņemšanas pieņem lēmumu attiecībā uz to, ka pasākumi, ko dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 3. punktu, nav saderīgi ar Savienības tiesībām. Ja Komisija nolemj, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesībām, attiecīgā dalībvalsts atturas no nodomātajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

4. pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Dalībvalstis veicina kopregulēšanu un pašregulēšanu ar rīcības kodeksiem, ko pieņem valstu līmenī šās direktīvas koordinētajās jomās, ciktāl to ļauj to tiesību sistēma. Šie kodeksi ir tādi, ka tos plaši atzīst galvenās ieinteresētās personas attiecīgajās dalībvalstīs. Rīcības kodeksos skaidri un nepārprotami izklāsta to mērķus. Tie nodrošina, ka mērķu sasniegšana tiek regulāri, pārredzami un neatkarīgi pārraudzīta un izvērtēta. Tie nodrošina efektīvu īstenošanu, attiecīgos gadījumos ietverot efektīvas un samērīgas sankcijas.

7.  Dalībvalstis veicina kopregulēšanas un/vai pašregulēšanas režīmus ar rīcības kodeksiem, piemēram, kodeksiem, ko pieņem valstu līmenī šīs direktīvas koordinētajās jomās, ciktāl to ļauj to tiesību sistēma. Minētie kodeksi ir tādi, ka tos plaši atzīst attiecīgo dalībvalstu jurisdikcijā esošās galvenās ieinteresētās personas. Rīcības kodeksos skaidri un nepārprotami izklāsta to mērķus. Tie nodrošina, ka mērķu sasniegšana tiek regulāri, pārredzami un neatkarīgi pārraudzīta un izvērtēta. Tie nodrošina efektīvu īstenošanu, attiecīgos gadījumos ietverot efektīvas un samērīgas sankcijas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts jurisdikciju.

6.a panta 3. punktā un 9. panta 2. un 4. punktā minēto Eiropas Savienības rīcības kodeksu projektus un pastāvošo Savienības rīcības kodeksu grozījumus vai paplašinājumus šo kodeksu parakstītāji iesniedz Komisijai.

6.a panta 3. punktā un 9. panta 2. un 4. punktā minēto Eiropas Savienības rīcības kodeksu projektus un pastāvošo Savienības rīcības kodeksu grozījumus vai paplašinājumus šo kodeksu parakstītāji iesniedz Komisijai informācijas nolūkos.

Komisija var pieprasīt ERGA atzinumu par minēto kodeksu projektiem, grozījumiem vai paplašinājumiem. Komisija var piemērotā veidā publicēt šos kodeksus.

Komisija var pieprasīt ERGA atzinumu par minēto kodeksu projektiem, grozījumiem vai paplašinājumiem. Komisija piemērotā veidā publicē šos kodeksus un var veicināt informētību par tiem.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

4. pants – 8.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  iekļauj šādu jaunu punktu:

 

“8.a  Šī direktīva neskar dalībvalstu spēju uzlikt pienākumus nodrošināt tāda vispārējas nozīmes satura pieejamību un pienācīgu pamanāmību, kas saistās ar definētajām vispārējām interesēm, piemēram, mediju plurālismu, vārda brīvību un kultūras daudzveidību.”;

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2010/13/ES

6. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ar piemērotiem līdzekļiem nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumos, kurus sniedz to piekritībā esoši mediju pakalpojumu sniedzēji, nav kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pret personu grupu vai kādu locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rasiskās vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, gadiem vai dzimumorientācijas.

Dalībvalstis ar piemērotiem un likumīgiem līdzekļiem nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumos, kurus sniedz to jurisdikcijā esoši mediju pakalpojumu sniedzēji, nav kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pret personu grupu vai kādu locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2010/13/ES

6.a pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija mudina dalībvalstis uzlabot mediju lietotājprasmi kā uz nākotni vērstu instrumentu, lai attīstītu bērnu spēju saprast atšķirību starp saturu un komercpaziņojumiem.

Pamatojums

Bērni skatās daudz satura, kas, iespējams, nemaz nav paredzēts viņiem. Mediju lietotājprasmes uzlabošana ir labs un uz nākotni vērsts instruments, kas attīsta bērnu spēju saprast atšķirību starp saturu un komercpaziņojumiem.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2010/13/ES

6.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija un ERGA mudina mediju pakalpojumu sniedzējus visā Savienībā dalīties labākajā kopregulēšanas sistēmu praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi.

3.  Komisija un ERGA mudina mediju pakalpojumu sniedzējus visā Savienībā dalīties labākajā kopregulēšanas sistēmu praksē. Komisija kopā ar ERGA tiek mudināta izstrādāt Savienības rīcības kodeksus.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts

Direktīva 2010/13/ES

7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10)  7. pantu svītro;

10)  7. pantu aizstāj ar šādu:

 

“7. pants

 

1.  Dalībvalstis izstrādā pasākumus, lai nodrošinātu, ka pakalpojumi, kurus nodrošina to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji, tiek darīti arvien pieejamāki personām ar invaliditāti. Minētos pasākumus izstrādā, konsultējoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp mediju pakalpojumu sniedzējiem un personu ar invaliditāti organizācijām.

 

2.  Komisija un ERGA veicina labākās prakses apmaiņu starp audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem.

 

3.  Šā panta 1. punktā minētie pasākumi ietver prasību, ka mediju pakalpojumu sniedzēji katru gadu ziņo dalībvalstīm par veiktajiem pasākumiem un sasniegumiem attiecībā uz to, kā to sniegtie pakalpojumi tiek pakāpeniski darīti pieejamāki personām ar invaliditāti. Dalībvalstis nodrošina, ka šī informācija tiek publiskota.

 

4.  Ar šā panta 1. punktā minēto pasākumu palīdzību audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējus mudina izstrādāt un publiskot pieejamības nodrošināšanas rīcības plānus attiecībā uz to, kā to sniegtie pakalpojumi tiek pakāpeniski darīti pieejamāki personām ar invaliditāti. Par šādiem rīcības plāniem paziņo valsts regulatīvajām iestādēm.

 

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par ārkārtas situācijām, tostarp valsts sniegtu informāciju un paziņojumus dabas katastrofu gadījumā, kas sabiedrībai tiek darīta pieejama, izmantojot audiovizuālo mediju pakalpojumus, ja vien ir iespējams, sniedz tādā veidā, lai tā būtu pieejama personām ar invaliditāti, tostarp nodrošinot subtitrus nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem, kā arī nodrošinot tulkojumu zīmju valodā, akustiskus paziņojumus un jebkādas vizuālas informācijas akustiskus aprakstus.

 

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji, iegādājoties saturu, veidojot raidījumu un redakcionālo politiku, cenšas panākt, lai pieejamības nodrošināšanas pakalpojumi veidotu daļa no satura veidotāju piedāvātā komplekta.

 

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji dara pieejamākas savas tīmekļa vietnes, tiešsaistes lietojumprogrammas un mobilo ierīču pakalpojumus, tostarp mobilās lietojumprogrammas, kas tiek izmantotas pakalpojumu sniegšanai, konsekventi un pienācīgi, lai tās lietotājiem būtu uztveramas, izmantojamas un saprotamas, un stingri noteiktā veidā, kas atvieglo dažādu Savienības un starptautiskā līmenī pieejamu lietotāju līdzekļu un atbalsta tehnoloģiju sadarbspēju.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-a)  1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu groza šādi:

“ii)  neietver un nepopularizē diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;”

“ii)  neietver un nepopularizē diskrimināciju dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģiskās piederības vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;”

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX%3A32010L0013)

Pamatojums

Saskaņā ar ES Pamattiesību hartas 21.pantu.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iva daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-aa)  pievieno šādu punktu:

 

“iva)  nav nepilngadīgajiem paredzēta satura;”

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-ab)  1. punkta e) apakšpunktu groza šādi:

e)  audiovizuālus komercpaziņojumus par alkoholiskajiem dzērieniem nevērš konkrēti uz nepilngadīgo auditoriju, un tajos neveicina šādu dzērienu pārmērīgu lietošanu;

e)  audiovizuālus komercpaziņojumus par alkoholiskajiem dzērieniem vai dzērieniem ar augstu kofeīna saturu nevērš konkrēti uz nepilngadīgo auditoriju, un tajos neveicina šādu dzērienu pārmērīgu lietošanu;

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32010L0013&qid=1476777414550&from=LV)

Pamatojums

Enerģijas dzērienu reklāmas ierobežojums.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-ac)  pievieno šādu punktu:

 

“ga)  audiovizuālu komercpaziņojumu iekļaušana raidījumos ar plašu bērnu auditoriju vai to pievienošana šādiem raidījumiem ir aizliegta;”

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  2. punktu aizstāj ar šādu:

svītrots

“2.  Dalībvalstis un Komisija mudina izstrādāt pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksus, kas attiecas uz raidījumos ar plašu bērnu auditoriju iekļautiem vai tiem pievienotiem nepiemērotiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas, it īpaši tauki, transtaukskābes, sāls vai nātrijs un cukuri, un vielas ar ietekmi uz uzturu vai fizioloģiju, kuru pārmērīgas devas kopējā uzturā nav ieteicamas.

 

Šie kodeksi izmantojami, lai efektīvi mazinātu nepilngadīgo saskari ar audiovizuāliem komercpaziņojumiem par pārtiku un dzērieniem, kuros ir daudz sāls, cukuru vai tauku vai kuri kā citādi neatbilst valsts vai starptautiskajām uztura vadlīnijām. Šiem kodeksiem būtu jāpanāk, ka audiovizuālie komercpaziņojumi neuzsver tādas pārtikas un dzērienu uztura aspektu pozitīvās īpašības.

 

Komisija un ERGA mudina visā Savienībā dalīties pašregulēšanas un kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi."

 

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis un Komisija mudina izstrādāt pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksus, kas attiecas uz nepiemērotiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskiem dzērieniem. Šie kodeksi būtu jāizmanto, lai efektīvi ierobežotu nepilngadīgo saskari ar audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskiem dzērieniem.

3.  Dalībvalstis un Komisija mudina attīstīt pašregulēšanu un kopregulēšanu, tostarp izstrādāt rīcības kodeksus, kas attiecas uz nepiemērotiem audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskiem dzērieniem. Šie kodeksi, kuru pamatā ir dalībvalstu labākā prakse, būtu jāizmanto, lai efektīvi ierobežotu nepilngadīgo saskari ar audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskiem dzērieniem.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2010/13/ES

9. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija un ERGA mudina visā Savienībā dalīties pašregulēšanas un kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi.

4.  Komisija un ERGA mudina visā Savienībā dalīties pašregulēšanas un kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Piemērotos gadījumos un saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu Komisija apsver jautājumu par Savienības rīcības kodeksu izstrādi, pamatojoties uz labāko praksi dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11.a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

9.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a)   iekļauj šādu pantu:

 

“9.a pants

 

Dalībvalstis ir tiesīgas īstenot atbilstošus un nediskriminējošus pasākumus, lai nodrošinātu vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu atbilstošu pamanāmību. Šādi pasākumi ir samērīgi un atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, piemēram, nodrošināt mediju plurālismu, vārda brīvību un kultūras daudzveidību, ko dalībvalstis ir skaidri definējušas saskaņā ar Savienības tiesībām.

 

Šādus pasākumus nosaka tikai tad, ja tie ir nepieciešami vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanai, kurus dalībvalstis ir skaidri definējušas saskaņā ar Savienības tiesībām. Šajā saistībā dalībvalstis īpaši izvērtē nepieciešamību pēc regulatīvas iejaukšanās tirgus spēku radītajā situācijā. Ja dalībvalstis nolemj ieviest atrodamības noteikumus, pamatotu sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ tās nosaka proporcionālas saistības uzņēmumiem.”;

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11.b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

9.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.b)  iekļauj šādu pantu:

 

“9.b pants

 

Dalībvalstis nodrošina, ka mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvātos raidījumus un pakalpojumus bez to piekrišanas nevar pārveidot, piemēram, izmantojot reklāmu pārklājumus.”;

Pamatojums

Trešo pušu raidījumus un pakalpojumus nedrīkstētu pārveidot bez mediju pakalpojumu sniedzēja piekrišanas.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2010/13/ES

10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  tie tieši neveicina preču vai pakalpojumu iegādi vai nomu;

b)  tie neveicina preču vai pakalpojumu iegādi vai nomu;

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2010/13/ES

11. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Produktu izvietošana ir pieņemama visos audiovizuālo mediju pakalpojumos, izņemot ziņu un aktuālo notikumu raidījumus, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumus, reliģiskos raidījumus un raidījumus ar plašu bērnu auditoriju.

2.  Produktu izvietošana ir pieņemama visos audiovizuālo mediju pakalpojumos, izņemot ziņu un aktuālo notikumu raidījumus, patērētāju tiesību aizsardzības raidījumus, reliģiskos raidījumus un bērnu raidījumus.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2010/13/ES

11. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)   tie tieši neveicina preču vai pakalpojumu iegādi vai nomu;

b)   tie neveicina preču vai pakalpojumu iegādi vai nomu;

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Direktīva 2010/13/ES

12. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to piekritībā esošu mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvātos raidījumus, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, dara pieejamus tikai tā, ka tiek nodrošināts, ka parastos apstākļos nepilngadīgie tos nedzird un neredz. Šādi pasākumi var būt, piemēram, pārraides laika izvēle, vecuma pārbaudes rīki vai citi tehniski pasākumi. Tie ir samērīgi ar iespējamo raidījuma kaitējumu.

Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to piekritībā esošu mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvātos raidījumus, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, piemēram, alkoholisku dzērienu vai azartspēļu reklāmu, dara pieejamus tikai tā, ka tiek nodrošināts, ka parastos apstākļos nepilngadīgie tos nedzird un neredz. Šādi pasākumi var būt, piemēram, pārraides laika izvēle, vecuma pārbaudes rīki vai citi tehniski pasākumi. Tie ir samērīgi ar iespējamo raidījuma kaitējumu.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Direktīva 2010/13/ES

12. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pašam kaitīgākajam saturam, kā neattaisnojamai vardarbībai un pornogrāfijai, piemēro visstingrākos pasākumus, kā šifrēšanu un efektīvu vecāku kontroli.

Pašam kaitīgākajam saturam, kā neattaisnojamai vardarbībai un pornogrāfijai, piemēro visstingrākos pasākumus, kā šifrēšanu un efektīvu vecāku kontroli kopā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts

Direktīva 2010/13/ES

13. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to piekritībā esošie audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu sniedzēji gādā, ka to katalogā Eiropas darbu ir vismaz 20 %, un nodrošina šiem darbiem pamanāmību.

1.  Ja tas ir lietderīgi, dalībvalstis, izmantojot atbilstošus līdzekļus, nodrošina, ka to jurisdikcijā esošie pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, gādā, ka to katalogā Eiropas darbu ir vismaz 20 %. Finansiālās iemaksas atbilst Savienības tiesībām, it īpaši valsts atbalsta noteikumiem, un tās negatīvi neietekmē patērētājus.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts

Direktīva 2010/13/ES

13. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var pieprasīt to piekritībā esošajiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas darbu radīšanā, arī ar tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos. Dalībvalstis var pieprasīt šādas finansiālas iemaksas no audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēršas pie auditorijas to teritorijā, būdami iedibināti citās dalībvalstīs. Šajā gadījumā finansiālo iemaksu pamatā ir tikai ieņēmumi dalībvalstīs, pie kuru auditorijas notiek vēršanās. Ja dalībvalsts, kurā pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts, uzliek finansiālu iemaksu, tā ņem vērā finansiālās iemaksas, ko uzliek dalībvalstis, pie kuru auditorijas notiek vēršanās. Finansiālas iemaksas atbilst Savienības tiesībām, it īpaši valsts atbalsta noteikumiem.

2.  Dalībvalstis var pieprasīt to jurisdikcijā esošiem audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas darbu radīšanā, arī ar tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos.

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts

Direktīva 2010/13/ES

13. pants – 4.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija saskaņā ar medijiem paredzēto programmu “Radošā Eiropa” nodrošina pienācīgu un ģeogrāfiski diversificētu finansējumu, lai atbalstītu radoša satura pārrobežu apriti, tostarp uzlabotu Eiropas audiovizuālo darbu digitālo izplatīšanu un izstrādātu inovatīvus radošā satura finansēšanas modeļus.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15.a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

14. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

15.a)  14. panta 1. punktu groza šādi:

“1.  Katra dalībvalsts var veikt pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcijā esošās raidorganizācijas ekskluzīvi neraidītu notikumus, ko šajā dalībvalstī uzskatītu par īpaši svarīgiem sabiedrībai, tādā veidā, ka ievērojamai šīs dalībvalsts sabiedrības daļai ir liegta iespēja sekot šādiem notikumiem tiešraidē vai vēlākās reportāžās bezmaksas televīzijā. Ja šī raidorganizācija tā rīkojas, attiecīgā dalībvalsts izveido sarakstu ar noteiktiem notikumiem, valsts vai starptautiskiem pasākumiem, kurus tā uzskata par ļoti būtiskiem sabiedrībai. To dara skaidri un atklāti, un laikus. To veicot, attiecīgā dalībvalsts arī nosaka, vai šos pasākumus vajadzētu atspoguļot tiešraidē pilnībā vai daļēji vai vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs tos pilnībā vai daļēji raidīs vēlāk.”

“1.  Katra dalībvalsts var veikt pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcijā esošās raidorganizācijas ekskluzīvi neraidītu notikumus, ko šajā dalībvalstī uzskatītu par īpaši svarīgiem sabiedrībai, tādā veidā, ka ievērojamai šīs dalībvalsts sabiedrības daļai ir liegta iespēja sekot šādiem notikumiem tiešraidē vai vēlākās reportāžās bezmaksas televīzijā. Dalībvalstis arī pieprasa to jurisdikcijā esošajām raidorganizācijām raidīt šos notikumus, kas ir īpaši svarīgi sabiedrībai, tā, lai tie būtu pieejami cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personām ar invaliditāti. Ja šī raidorganizācija tā rīkojas, attiecīgā dalībvalsts izveido sarakstu ar noteiktiem notikumiem, valsts vai starptautiskiem pasākumiem, kurus tā uzskata par ļoti būtiskiem sabiedrībai. To dara skaidri un atklāti, un laikus. To veicot, attiecīgā dalībvalsts arī nosaka, vai šos pasākumus vajadzētu atspoguļot tiešraidē pilnībā vai daļēji vai vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs tos pilnībā vai daļēji raidīs vēlāk.”

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32010L0013&qid=1476777414550&from=LV)

Pamatojums

Grozījums saistīts ar pieejamības prasību atkārtotu iekļaušanu 7. pantā.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 16. punkts

Direktīva 2010/13/ES

20. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Televīzijas filmu (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas), kinematogrāfisku darbu un ziņu raidījumu pārraidi var pārtraukt ar televīzijas reklāmu un/vai televeikalu vienu reizi katrā ieplānotā vismaz 20 minūšu laikposmā.

Televīzijas filmu (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas), kinematogrāfisku darbu un ziņu raidījumu pārraidi var pārtraukt ar televīzijas reklāmu un/vai televeikalu vienu reizi katrā ieplānotā vismaz 30 minūšu laikposmā. Televīzijas reklāmu vai televeikalu neiestarpina reliģiskos raidījumos vai bērnu raidījumos.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 16.a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2010/13/ES

22. pants

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

16.a)  22. pantu groza šādi:

“Alkoholisko dzērienu televīzijas reklāma un televeikals atbilst šādiem kritērijiem:

“Alkoholisko dzērienu un dzērienu ar augstu kofeīna saturu televīzijas reklāma un televeikals atbilst šādiem kritērijiem:

a)  tie nedrīkst būt adresēti nepilngadīgajiem vai, jo īpaši, rādīt nepilngadīgos, kuri lieto šos dzērienus;

a)  tie nedrīkst būt adresēti nepilngadīgajiem vai, jo īpaši, rādīt nepilngadīgos, kuri lieto šos dzērienus;

b)  tie nesaista alkohola lietošanu ar fizisko spēju uzlabošanos vai transportlīdzekļa vadīšanu;

b)  tie nesaista alkohola vai dzērienu ar augstu kofeīna saturu lietošanu ar fizisko spēju uzlabošanos vai transportlīdzekļa vadīšanu;

c)  tie nerada iespaidu, ka alkohola lietošana palīdz gūt panākumus sabiedrībā vai seksā;

c)  tie nerada iespaidu, ka alkohola vai dzērienu ar augstu kofeīna saturu lietošana palīdz gūt panākumus sabiedrībā vai seksā;

d)  tie neapgalvo, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības vai ka tas ir stimulējošs, nomierinošs vai līdzeklis, kas palīdz risināt personiskas nesaskaņas;

d)  tie neapgalvo, ka alkoholam vai dzērieniem ar augstu kofeīna saturu piemīt ārstnieciskas īpašības vai ka tas ir stimulējošs, nomierinošs vai līdzeklis, kas palīdz risināt personiskas nesaskaņas;

e)  tie nemudina uz alkohola pārmērīgu lietošanu un nenopeļ atturību vai mērenu alkohola lietošanu;

e)  tie nemudina uz alkohola vai dzērienu ar augstu kofeīna saturu pārmērīgu lietošanu un nenopeļ atturību vai mērenu alkohola lietošanu;

f)  tie neuzsver, ka augsts alkohola saturs būtu dzēriena pozitīva īpašība.”

f)  tie neuzsver, ka augsts alkohola vai kofeīna saturs būtu dzēriena pozitīva īpašība.”

Pamatojums

Enerģijas dzērienu reklāmas ierobežojums.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts

Direktīva 2010/13/ES

23. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  No 7:00 līdz 23:00 televīzijas reklāmas un televeikala iestarpinājumu raidlaika īpatsvars vienā dienā nepārsniedz 20 %.

1.  Attiecīgās stundas laikā televīzijas reklāmas un televeikala iestarpinājumu raidlaika īpatsvars vienā dienā nepārsniedz 20 %.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts

Direktīva 2010/13/ES

23. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punkts neattiecas uz:

svītrots

a)   raidorganizācijas paziņojumiem par saviem raidījumiem un palīgproduktiem, kas tieši atvasināti no šiem raidījumiem, vai par citu tā paša mediju koncerna sabiedrību raidījumiem;

 

b)   sponsorēšanas paziņojumiem;

 

c)   produktu izvietošanu.

 

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18)  VIII nodaļu svītro;

svītrots

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir atjaunot Direktīvas 2010/13/ES 27. pantu, kas paredz svarīgus pasākumus attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību televīzijas apraidē.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji veic piemērotus pasākumus, lai:

1.  Neskarot Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. punktu, dalībvalstis sekmē un nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji veic piemērotus pasākumus, lai:

a)  pasargātu nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai;

a)   pasargātu visus nepilngadīgos no satura, kas var kaitēt viņu fiziskajai un garīgajai attīstībai;

b)  pasargātu visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana pret personu grupu vai locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, reliģijas, kārtas vai valstiskās vai etniskās izcelsmes.

b)  pasargātu visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana pret personu grupu vai locekli šādā grupā, ko raksturo pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, cilmes vai valsts, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētiskajām īpašībām, valodas, politiskajiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelšanās, vecuma vai seksuālās orientācijas;

 

ba)  ierobežotu bērnu pakļaušanu neveselīgas pārtikas un dzērienu reklāmu ietekmei video koplietošanas platformās.

2.  Pasākuma piemērotību 1. punkta izpratnē nosaka, ņemot vērā aplūkojamā satura raksturu, kaitējumu, ko tas var nodarīt, pasargājamo personu kategorijas īpašības, kā arī tiesības un leģitīmās intereses, kas var tikt aizskartas, tostarp video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju un saturu radījušo un/vai augšupielādējušo lietotāju tiesības un leģitīmās intereses, kā arī vispārības intereses.

 

Šādi pasākumi attiecīgos gadījumos nozīmē:

2.  Pasākumi attiecīgos gadījumos var nozīmēt:

a)   video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju noteikumos definēt un piemērot tādus jēdzienus kā "kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana", kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, un "saturs, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai" saskaņā ar attiecīgi 6. un 12. pantu;

a)   noteikt lietotāju tiesības un pienākumus un video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju noteikumos definēt un piemērot tādus jēdzienus kā "kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana", kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, un "saturs, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai" saskaņā ar attiecīgi 6. un 12. pantu un 4. punktā minētajām dalībvalstu sagatavotajām pamatnostādnēm;

b)   izveidot un darbināt mehānismus, ar ko video koplietošanas platformas lietotāji var attiecīgajam video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējam ziņot vai signalizēt par 1. punktā minēto saturu, kas glabājas tā platformā;

b)   izveidot un darbināt lietotājdraudzīgus mehānismus, ar ko video koplietošanas platformas lietotāji var attiecīgajam video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējam ziņot vai signalizēt par 1. punktā minēto saturu, kas glabājas tā platformā;

c)   izveidot un darbināt video koplietošanas platformu lietotāju vecuma pārbaudes sistēmas sakarā ar saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai;

c)   izveidot un darbināt video koplietošanas platformu lietotāju vecuma pārbaudes sistēmas vai citus tehniskus pasākumus sakarā ar zināmu saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai un garīgajai attīstībai;

d)   izveidot un darbināt sistēmas, kas ļauj video koplietošanas platformu lietotājiem novērtēt 1. punktā minēto saturu;

d)   izveidot un darbināt sistēmas, kas ļauj video koplietošanas platformu lietotājiem novērtēt 1. punktā minēto saturu;

e)   sagādāt vecāku kontroles sistēmas sakarā ar saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai vai garīgajai vai tikumiskajai attīstībai;

e)   sagādāt vecāku kontroles sistēmas sakarā ar saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai un garīgajai attīstībai;

f)   izveidot un darbināt sistēmas, kurās video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzēji video koplietošanas platformu lietotājiem paskaidro, kas darīts sakarā ar b) apakšpunktā minētajām ziņām un signāliem.

f)   izveidot un darbināt pārredzamas, viegli lietojamas un efektīvas sistēmas un procedūras, ar kuru palīdzību video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzēji izskata un risina jautājumus, kas radušies video koplietošanas platformu lietotājiem, un attiecīgos gadījumos paskaidro, kas darīts sakarā ar a)–f) apakšpunktos minēto pasākumu īstenošanu.

 

Dalībvalstis mudina video koplietošanas platformas ātri rīkoties, lai gadījumos, kad ir iegūtas ziņas vai to rīcībā ir informācija par nelikumīgu saturu, minēto saturu dzēstu vai liegtu tā pieejamību saskaņā ar Direktīvu 2000/31/EK.

 

2.a  Pasākuma piemērotību 1. punkta izpratnē nosaka, ņemot vērā aplūkojamā satura raksturu, kaitējumu, ko tas var nodarīt, pasargājamo personu kategorijas īpašības, kā arī tiesības un leģitīmās intereses, kas var tikt aizskartas, tostarp video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju un saturu veidojušo un/vai augšupielādējušo lietotāju tiesības un leģitīmās intereses, kā arī vispārības intereses un vārda un informācijas brīvības aizsardzību.

3.  Lai īstenotu 1. un 2. punktā norādītos pasākumus, dalībvalstis veicina 4. panta 7. punktā paredzēto kopregulēšanu.

3.  Lai īstenotu 1. un 2. punktā norādītos pasākumus, dalībvalstis veicina 4. panta 7. punktā paredzēto kopregulēšanu.

4.  Dalībvalstis izveido nepieciešamos mehānismus, ar kuriem novērtēt video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēju veikto 2. un 3. punkta pasākumu piemērotību. Šo uzdevumu dalībvalstis uztic iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 30. pantu.

4.  Dalībvalstis izveido nepieciešamos mehānismus, ar kuriem novērtēt un ziņot par to 2. un 3. punktā minēto pasākumu pārredzamību, nepieciešamību, efektivitāti un piemērotību, kurus veikuši video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji. Šo uzdevumu dalībvalstis uztic iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 30. pantu. Dalībvalstis izstrādā nepieciešamās pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka, īstenojot šos pasākumus, tiek ievērota vārda brīvība un nepieciešamība informēt lietotājus. Šādas pamatnostādnes varētu izstrādāt sadarbībā ar Komisiju un ERGA.

5.  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem dalībvalstis nepiemēro pasākumus, kas ir stingrāki par 1. un 2. punktā minētajiem. Dalībvalstīm nav liegts noteikt stingrākus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu. Nosakot tādus pasākumus, tās ievēro piemērojamajos Savienības tiesību aktos, piemēram, attiecīgos gadījumos, Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. pantā vai Direktīvas 2011/93/ES 25. pantā, izklāstītos nosacījumus.

5.  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem dalībvalstis nepiemēro pasākumus, kas ir stingrāki par 1. un 2. punktā minētajiem. Dalībvalstīm nav liegts noteikt stingrākus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu. Nosakot tādus pasākumus, tās ievēro piemērojamajos Savienības tiesību aktos, piemēram, attiecīgos gadījumos, Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. pantā vai Direktīvas 2011/93/ES 25. pantā, izklāstītos nosacījumus.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka lietotāju un video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju strīdu izšķiršanai ir pieejami sūdzību un atlīdzības mehānismi, kas attiecas uz 1. un 2. punktā norādīto piemēroto pasākumu piemērošanu.

 

7.  Komisija un ERGA mudina video koplietošanas platformu pakalpojuma sniedzējus visā Savienībā dalīties kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi.

7.   Komisija un ERGA mudina video koplietošanas platformu pakalpojuma sniedzējus visā Savienībā dalīties kopregulēšanas sistēmu labākajā praksē. Piemērotos gadījumos Komisija veicina Savienības rīcības kodeksu izstrādi.

8.  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji vai — attiecīgā gadījumā — organizācijas, kas šajā aspektā pārstāv šos pakalpojumu sniedzējus, iesniedz Komisijai Savienības rīcības kodeksu projektus un grozījumus spēkā esošajos Savienības rīcības kodeksos. Komisija var pieprasīt ERGA atzinumu par minēto rīcības kodeksu projektiem, grozījumiem vai paplašinājumiem. Komisija var piemērotā veidā publiskot šos rīcības kodeksus.

8.  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji vai — attiecīgā gadījumā — organizācijas, kas šajā aspektā pārstāv šos pakalpojumu sniedzējus, saskaņā ar 4. punktā minētajām pamatnostādnēm iesniedz Komisijai Savienības rīcības kodeksu projektus un grozījumus spēkā esošajos Savienības rīcības kodeksos. Komisija var pieprasīt ERGA atzinumu par minēto rīcības kodeksu projektiem, grozījumiem vai paplašinājumiem. Komisija piemērotā veidā publisko šos rīcības kodeksus, tādējādi popularizējot labāko praksi.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.b pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji, kuri nav iedibināti to teritorijā, bet kuriem ir to teritorijā iedibināts mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai kuri ietilpst koncernā, kam to teritorijā ir iedibināta cita vienība, Direktīvas 2000/31/EEK 3. panta 1. punkta piemērošanā tiek uzskatīti par iedibinātiem to teritorijā.

Dalībvalstis nodrošina, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji,

 

a)   kuri neveic uzņēmējdarbību to teritorijā, bet kuriem ir mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, vai kuri ir daļa no koncerna un kāda cita minētā koncerna struktūra veic uzņēmējdarbību to teritorijā,

 

b)   kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, bet kuru mērķauditorija ir to teritorijā, Direktīvas 2000/31/EEK 3. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā ir uzskatāmi par tādiem, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.b pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja ir vairāki meitasuzņēmumi, kas katrs ir iedibināts citā dalībvalstī, vai vairākas citas koncerna sabiedrības, kas katra ir iedibināta citā dalībvalstī, tad otrās daļas piemērošanā attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nosaka, kurā no šīm dalībvalstīm tas uzskatāms par iedibinātu.

Otrās daļas piemērošanas nolūkā, ja ir vairāki meitasuzņēmumi, kas katrs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, vai ja ir vairākas citas koncerna struktūras, kas katra veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, tad uzskata, ka tie veic uzņēmējdarbību tajā dalībvalstī, kurā darbojas to darbaspēka lielākā daļa.

Pamatojums

Šajā direktīvā sniegt video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem iespēju izvēlēties dalībvalsti, kurā tie veic uzņēmējdarbību, būtu nesamērīgs pasākums, jo tiktu pieļauta labvēlīgāka regulējuma izvēle. Darbaspēka lielākās daļas darbības vietas noteikšana ir skaidrs un uzticams kritērijs, lai noteiktu, vai platforma veic uzņēmējdarbību Savienībā.

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.b pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu, kurā ir to teritorijā iedibinātie video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji un Direktīvas 2000/31/EK 3. panta 1. punkta un šā panta 1. punkta kritēriji, uz kuriem piekritība balstās. Sarakstu tās regulāri atjaunina. Komisija nodrošina, ka kompetentajām neatkarīgajām regulētājiestādēm ir piekļuve šai informācijai.

2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu, kurā iekļauti tie video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā vai kurus uzskata par tādiem, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, un 3. panta 1. punktā noteiktos kritērijus, uz kuriem pamatojas to jurisdikcijas noteikšana. Sarakstu tās regulāri atjaunina. Komisija nodrošina, ka kompetentajām neatkarīgajām regulatīvajām iestādēm ir piekļuve šai informācijai.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2010/13/ES

28.b pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja, piemērojot 1. punktu, attiecīgās dalībvalstis nevar vienoties, kurai dalībvalstij ir jurisdikcija, tās bez nepamatotas kavēšanās par to informē Komisiju. Komisija var pieprasīt ERGA sniegt atzinumu par šo jautājumu 15 darbadienu laikā no Komisijas pieprasījuma saņemšanas brīža.

Pamatojums

Tā kā video koplietošanas platformu mērķauditorija parasti atrodas visā Savienībā, starp dalībvalstīm varētu rasties domstarpības, šīs direktīvas nolūkos nosakot kompetentās dalībvalstis. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt tiesīgai rīkoties, lai noteiktu dalībvalsti, kurai ir jurisdikcija — līdzīgi kā attiecībā uz citiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem saskaņā ar 3. pantu.

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts

Direktīva 2010/13/ES

30. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulētājiestādēm ir pietiekamas izpildes pilnvaras savu funkciju efektīvai īstenošanai.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvajām iestādēm ir pietiekamas izpildes pilnvaras un resursi savu funkciju efektīvai īstenošanai.

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts

Direktīva 2010/13/ES

30. pants – 4.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes nosaka vienu publiski pieejamu kontaktpunktu, kurā var iegūt informāciju un iesniegt sūdzības par 7. pantā minētajiem pieejamības jautājumiem.

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts

Direktīva 2010/13/ES

30. pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis gādā, lai neatkarīgām valsts regulētājiestādēm būtu atsevišķi gada budžeti. Budžetus dara zināmus atklātībai. Dalībvalstis arī nodrošina, ka valsts regulētājiestāžu rīcībā ir pietiekami finanšu un cilvēku resursi, kas tām ļauj izpildīt uzticētos uzdevumus un aktīvi iesaistīties un dot ieguldījumu ERGA darbā.

6.  Dalībvalstis gādā, lai neatkarīgām valsts regulatīvām iestādēm būtu atsevišķi gada budžeti. Budžetus dara zināmus atklātībai. Dalībvalstis arī nodrošina, ka valsts regulatīvo iestāžu rīcībā ir pietiekams apjoms finanšu resursu un cilvēkresursu, kas tām ļauj izpildīt uzticētos uzdevumus un aktīvi iesaistīties un dot ieguldījumu ERGA darbā.

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22. punkts

Direktīva 2010/13/ES

30.a pants – 3. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  sadarboties un sniegt saviem locekļiem šās direktīvas piemērošanai nepieciešamo informāciju, it īpaši sakarā ar tās 3. un 4. punktu;

d)  sadarboties un sniegt saviem locekļiem šīs direktīvas piemērošanai nepieciešamo informāciju, it īpaši sakarā ar tās 3., 4. un 7. punktu;

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22. punkts

Direktīva 2010/13/ES

30.a pants – 3. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  pēc Komisijas pieprasījuma sniegt atzinumus jautājumos, kas paredzēti 2. panta 5.b punktā, 6.a panta 3. punktā un 9. panta 2. un 4. punktā, un visos jautājumos, kas saistās ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem, it īpaši par nepilngadīgo aizsardzību un naida kurināšanu.";

e)  pēc Komisijas pieprasījuma sniegt atzinumus jautājumos, kas paredzēti 2. panta 5.b punktā, 6.a panta 3. punktā un 9. panta 2. un 4. punktā, un visos jautājumos, kas saistās ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem, it īpaši par nepilngadīgo aizsardzību, naida kurināšanu, mediju plurālismu un vārda un informācijas brīvības aizsardzību.";

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Dažu dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzēto noteikumu par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu koordinācija, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus

Atsauces

COM(2016)0287 – C8-0193/2016 – 2016/0151(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

9.6.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

9.6.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Emma McClarkin

17.6.2016

Izskatīšana komitejā

10.10.2016

9.11.2016

28.11.2016

 

Pieņemšanas datums

5.12.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Dennis de Jong, Pascal Durand, Vicky Ford, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jussi Halla-aho, Anna Hedh, Kaja Kallas, Emma McClarkin, Roberta Metsola, Julia Reda

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrejs Mamikins, Andrey Novakov, Tonino Picula, Traian Ungureanu

(1)

“audiovizuālo mediju pakalpojumiem un saistītām patērētāju iekārtām ar uzlabotu skaitļošanas tehnikas iespēju”— priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām, COM(2015) 615 final, 2015/0278(COD).


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (16.1.2017)

Kultūras un izglītības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu

(COM(2016)0287 – C8-0193/2016 – 2016/0151(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Daniel Buda

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko, ņemot vērā mainīgo tirgus realitāti, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu, pieņēma, lai modernizētu audiovizuālo mediju situāciju un ņemtu vērā tirgus, patēriņa un tehnoloģiskās izmaiņu ātrumu. Aizvien ciešākā televīzijas un internetā izplatīto pakalpojumu tuvināšanās un jaunie tapšanas stadijā esošie uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, pieprasījumvideo un lietotāju radīts saturs liek pārskatīt AVMSD piemērošanas jomu un to noteikumu rakstura tvērumu, kas ir piemērojami visiem tirgus dalībniekiem, tostarp noteikumu par nepilngadīgo personu aizsardzību un reklamēšanu tvērumu.

Pats par sevi šis priekšlikums ir daļa no 2016. gada 6. maijā pieņemtās Digitālā vienotā tirgus stratēģijas, un tā pamatā ir Komisijas 2015. gada darba programmā paredzētā REFIT izvērtējuma laikā izdarītie secinājumi. Šis atjauninātais tiesiskais regulējums nodrošina konkurētspējas un patērētāju aizsardzības līdzsvaru, atvieglina piekļuvi tiešsaistes satura pakalpojumiem un nodrošina pienācīgu un vienādu aizsardzības līmeni, jo īpaši nepilngadīgo un pārējo personu aizsardzību pret kaitīgu ietekmi un naidīgu runu internetā.

Runājot konkrētāk, šā priekšlikuma galvenie mērķi ir sagrupēti ap trim galvenajiem tematiem: a) nepilngadīgo un patērētāju nepietiekama aizsardzība video koplietošanas platformās; b) parasto raidorganizāciju un audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma un video koplietošanas platformu vienlīdzīgu konkurences apstākļu sekmēšana un c) vispārējā normatīvā regulējuma vienkāršošana, kas ir jāpanāk, pieņemot precīzākus un elastīgākus noteikumus par komerciālajiem paziņojumiem.

AVMSD patlaban reglamentē raidorganizācijas un atsevišķus pieprasījumvideo pakalpojumus un satur prasību dalībvalstīm noteikt audiovizuālo mēdiju pakalpojumu regulējuma noteikumu minimumu, kas aptvertu īpašas koordinētās jomas. Līdz ar to tajā ir noteikts izcelsmes valsts princips, saskaņā ar kuru tās piemērošanas jomā reglamentē mediju pakalpojumus, paredzot atsevišķus izņēmumus, lai novērstu ļaunprātību. Jaunajā priekšlikuma izstrādes mērķis ir video koplietošanas platformas iekļaušana tās piemērošanas jomā, kā arī tajā ir noteikti jauni pienākumi, kas ir jāievēro, sniedzot pieprasījuma pakalpojumus.

Priekšlikumā ir paredzēta tādu standartu vienādošana, ar kuriem aizsargā nepilngadīgas personas pret programmām, kas var nodarīt kaitējumu viņu fiziskajai, mentālajai vai morālajai attīstībai un kuras raida televīzija un pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji. Ar priekšlikumu tiek ieviestas arī kvantitatīvās kvotas, ar kurām garantē, ka pieprasījuma pakalpojumos popularizē ES saturu, un iespēja dalībvalstīm noteikt finanšu saistības attiecībā uz pieprasījuma pakalpojumiem, kas tiek sniegti to jurisdikcijā, un noteiktos apstākļos attiecībā uz pakalpojumiem, kurus sniedzošais uzņēmums ir reģistrēts citā dalībvalstī, ja vien šie pakalpojumi ir domāti minētās dalībvalsts auditorijai, tādējādi padarot vienādākus konkurences apstākļus. Papildus tam tajā ir noteikta lielāka visu audiovizuālo mediju pakalpojumu elastība, tostarp televīzijas apraides elastība no produktu izvietošanas un sponsorēšanas viedokļa, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp konkurētspēju un patērētāju aizsardzību. Visbeidzot, priekšlikuma regulatīvajā tvērumā ir iekļauti video koplietošanas platformu pakalpojumi, attiecībā uz kuros noglabāto saturu nepastāv redakcionāla atbildība, ņemot vērā, ka tie šo saturu tikai organizē, paredzot nepilngadīgo personu aizsardzības noteikumus pret kaitīgu saturu un visu iedzīvotāju aizsardzības noteikumus pret naidīgu runu.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ar šā priekšlikuma palīdzību būtu jānodrošina arī efektīva intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana. Šajā sakarībā Eiropas darbu radīšana un popularizēšana ir uzskatāma par svarīgu mērķi, un kultūras dažādību Eiropā varētu nodrošināt, garantējot autortiesību augsta līmeņa aizsardzību, autoriem un tiesību subjektiem taisnīgu atlīdzību un veicinot investīcijas kultūras un radošajās nozarēs. Šajā ziņā gan teritorialitātes princps, gan arī vērtība, ko rada ekskluzīvās tiesības, ir svarīgi audiovizuālās nozares panākumu un tās finansiālās stabilitātes svarīgi faktori, ņemot vērā mazo un vidējo dalībvalstu raksturlielumus un īpašās intereses un arī to kultūras ģenēzi un dažādību.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ar jaunajiem noteikumiem, kurus ieviesa, pieņemot grozošo priekšlikumu, būtu jānodrošina arī atbilstība Savienības tiesībām, tostarp Eiropas iedzīvotāju pamattiesību, samērīguma principa un pārredzamības ievērošana.

Turklāt, runājot par kaitīga satura un naidīgas runas apkarošanas pasākumiem, ir jāņem vērā, ka vārda un izpaušanās brīvība ir pamattiesība, ko nedrīkstētu izmantot kā ieganstu, lai attaisnotu šādas parādības.

Tā kā ir paplašināts Direktīvas 2010/13/ES regulatīvais tvērums, atzinuma sagatavotājs uzsver nepieciešamību vienādot lineāros un nelineāros audiovizuālos mediju pakalpojumus un šīs vienādošanas svarīgumu. Tradicionālo pakalpojumu tiesības un pienākumi būtu jāvienādo ar jauno plašsaziņas līdzekļu tiesībām un pienākumiem; šis aspekts būtu pilnībā jāņem vērā, pārskatot AVMSD.

Noslēgumā atzinuma sagatavotājs atzinīgi izsakās par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko, ņemot vērā mainīgo tirgus realitāti, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu, un ierosina veikt šādus grozījumus nolūkā pastiprināt audiovizuālo mediju nozares lomu visās nozarēs: ekonomiskajā, sociālajā un kultūras:

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Pēdējais būtiskais grozījums Padomes Direktīvā 89/552/EEK27, kura pēc tam kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES28, tika ieviests 2007. gadā, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/65/EK29. Kopš tā laika audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir strauji un ievērojami attīstījies. Tehnikas attīstība ļauj piedāvāt lietotājiem jauna veida pakalpojumus un iespējas. Arī skatīšanās paradumi ir ievērojami mainījušies. Īpaši tas attiecas uz jaunāko paaudžu skatītājiem. Lai gan televizors joprojām ir svarīga audiovizuālo materiālu koplietošanas ierīce, daudzi lietotāji audiovizuālos materiālus tagad skatās arī citās, pārnēsājamās ierīcēs. Tradicionālajam televīzijas saturam joprojām ir nozīmīgs īpatsvars ikdienas vidējā skatīšanās laikā. Tomēr aizvien nozīmīgāks kļūst jauna veida saturs, piemēram, īsi video vai lietotāju radīts saturs, kā arī tirgū ir nostiprinājušies jauni dalībnieki, tostarp pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēji un video koplietošanas platformas.

(1)  Pēdējais būtiskais grozījums Padomes Direktīvā 89/552/EEK27, kura pēc tam kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES28, tika ieviests 2007. gadā, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/65/EK29. Kopš tā laika, aizvien vairāk palielinoties konverģencei starp televīziju un pakalpojumiem, ko izplata internetā, audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir strauji un ievērojami attīstījies. Tehnikas attīstība ļauj piedāvāt lietotājiem jauna veida pakalpojumus un iespējas. Arī skatīšanās paradumi ir ievērojami mainījušies. Īpaši tas attiecas uz jaunāko paaudžu skatītājiem. Lai gan televizors joprojām ir svarīga audiovizuālo materiālu koplietošanas ierīce, daudzi lietotāji audiovizuālos materiālus tagad skatās arī citās, pārnēsājamās ierīcēs. Tradicionālajam televīzijas saturam joprojām ir nozīmīgs īpatsvars ikdienas vidējā skatīšanās laikā. Tomēr aizvien nozīmīgāks kļūst jauna veida saturs, piemēram, īsi video vai lietotāju radīts saturs, kā arī tirgū ir nostiprinājušies jauni dalībnieki, tostarp pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēji un video koplietošanas platformas. Tāpēc ir jāatjaunina tiesiskais regulējums, lai atspoguļotu tirgū notikušās izmaiņas un panāktu līdzsvaru starp piekļuvi tiešsaistes satura pakalpojumiem un patērētāju aizsardzību un konkurētspēju.

__________________

__________________

271989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.).

271989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.).

28Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

28Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

29Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos ( OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.).

29Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos ( OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Piekritības noteikšanai ir jānovērtē faktiskās situācijas, ņemot vērā Direktīvā 2010/13/ES noteiktos kritērijus. Šādu faktisko situāciju novērtēšana var novest pie pretrunīgiem rezultātiem. Piemērojot sadarbības procedūras, kas noteiktas Direktīvas 2010/13/ES 3. un 4. pantā, ir svarīgi, lai Komisija savus konstatējumus varētu balstīt uz drošticamiem faktiem. Tāpēc Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) vajadzētu pilnvarot sniegt atzinumus par piekritību pēc Komisijas pieprasījuma.

(5)  Piekritības noteikšanai ir jānovērtē faktiskās situācijas, ņemot vērā Direktīvā 2010/13/ES noteiktos kritērijus. Šādu faktisko situāciju novērtēšana var novest pie pretrunīgiem rezultātiem. Piemērojot sadarbības procedūras, kas noteiktas Direktīvas 2010/13/ES 3. un 4. pantā, ir svarīgi, lai Komisija savus konstatējumus varētu balstīt uz drošticamiem faktiem. Komisijai būtu jāvar pieprasīt, lai Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA), kas ir jāizveido no dalībvalstu neatkarīgām regulētājiestādēm, kas darbojas audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā, sniegtu nesaistošus atzinumus par piekritību, lai sekmētu koordināciju ar dalībvalstu tiesībām.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma”31 Komisija uzsvēra, ka, apsverot politikas risinājumus, tā apsvērs tādu gan regulatīvu, gan rūpīgi izstrādātu neregulatīvu līdzekļu izmantošanu, kas pamatojas uz prakses kopienu un labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem32. Ir pierādījies, ka vairāki kodeksi, kas noteikti direktīvas koordinētajās jomās, ir labi izstrādāti saskaņā ar labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem. Tiesiskā regulējuma atbalsta mehānisma esība tiek uzskatīta par svarīgu faktoru, kas veicinājis pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksa ievērošanu. Tāpat ir svarīgi, lai kodeksi noteiktu konkrētus mērķus un uzdevumus, tādējādi nodrošinot to sasniegšanas regulāru, pārredzamu un neatkarīgu uzraudzību un novērtēšanu. Pakāpeniskas sankcijas, kurās tiek saglabāts proporcionalitātes elements, parasti uzskata par efektīvu pieeju shēmas īstenošanai. Šie principi būtu jāievēro pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksos, ko pieņem direktīvas koordinētajās jomās.

(7)  Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma”31 Komisija uzsvēra, ka, apsverot politikas risinājumus, tā apsvērs tādu gan regulatīvu, gan neregulatīvu līdzekļu izmantošanu, kas pamatojas uz prakses kopienu un labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem32. Ir pierādījies, ka vairāki kodeksi, kas noteikti direktīvas koordinētajās jomās, ir labi izstrādāti un ir uzskatāmi par noderīgu alternatīvu vai papildu līdzekli, ko piemēro līdztekus tiesību aktiem, saskaņā ar labākas pašregulēšanas un kopregulēšanas principiem. Tiesiskā regulējuma atbalsta mehānisma esība tiek uzskatīta par svarīgu faktoru, kas veicinājis pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksa ievērošanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pašregulēšanas vai kopregulēšanas kodeksu īstenošana. Tāpat ir svarīgi, lai kodeksi noteiktu konkrētus mērķus un uzdevumus, tādējādi nodrošinot to sasniegšanas regulāru, iedarbīgu, pārredzamu un neatkarīgu uzraudzību un novērtēšanu. Pakāpeniskas sankcijas, kurās tiek saglabāts proporcionalitātes elements, parasti uzskata par efektīvu pieeju shēmas īstenošanai. Šie principi būtu jāievēro pašregulēšanas un kopregulēšanas kodeksos, ko pieņem direktīvas koordinētajās jomās.

__________________

__________________

31 COM(2015) 215 final.

31 COM(2015) 215 final.

32 https://ec.europa.eu/digital-single-market/communities/better-self-and-co-regulation.

32 https://ec.europa.eu/digital-single-market/communities/better-self-and-co-regulation.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm, jēdzienu „naida kurināšana” būtu pienācīgā mērā jāsaskaņo ar definīciju Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumā 2008/913/JHA par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, kurā naidīga runa definēta kā „publiska kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana”. Tam vajadzētu ietvert kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pamatojuma saskaņošanu.

(8)  Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību Savienības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm, jēdzienu „naida kurināšana” būtu jāsaskaņo ar definīciju Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumā 2008/913/JHA par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, kurā naidīga runa definēta kā „publiska kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana”. Tam vajadzētu ietvert kūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas pamatojuma saskaņošanu.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai ļautu skatītājiem, tostarp vecākiem un nepilngadīgajiem, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par skatāmo saturu, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz pietiekama informācija par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. To varētu panākt, piemēram, izmantojot satura deksriptoru sistēmu, ar ko norāda satura veidu. Satura deskriptorus varētu sniegt rakstiski, grafiski vai akustiski.

(9)  Lai ļautu skatītājiem, jo īpaši vecākiem un nepilngadīgajiem, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par skatāmo saturu, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija par saturu, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai. To varētu panākt, piemēram, izmantojot satura deskriptoru sistēmu, ar ko norāda satura veidu. Satura deskriptorus varētu sniegt rakstiski, grafiski vai akustiski un attiecīgos gadījumos ir jānodrošina to atbilstība pieejamām vietējām deskriptoru reitinga sistēmām.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Tiesības personām ar īpašām vajadzībām un vecāka gadagājuma cilvēkiem piedalīties un integrēties Savienības sociālajā un kultūras dzīvē ir saistītas ar pieejamu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši un samērīgi pasākumi, ar kuriem nodrošina to, ka to piekritībā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji līdz 2027. gadam aktīvi cenšas saturu padarīt pieejamu personām, kurām ir redzes un dzirdes traucējumi. Pieejamības prasības būtu jāievēro, īstenojot pakāpenisku un nepārtrauktu procesu, vienlaikus ņemot vērā praktiskos un neizbēgamos ierobežojumus, kas varētu liegt pilnīgu pieejamību, piemēram, raidījumus vai pasākumus, kas tiek translēti tiešraidē.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Tāpat arī dalībvalstis būtu jāmudina nodrošināt pašregulēšanas un kopregulēšanas rīcības kodeksu izmantošanu tā, lai tiktu efektīvi samazināta bērnu un nepilngadīgo pakļaušana audiovizuāliem komercpaziņojumiem par alkoholiskajiem dzērieniem. Savienībā un valstu līmenī ir dažas kopregulēšanas un pašregulēšanas sistēmas, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu saprātīgu tirgvedību, tostarp audiovizuālos komercpaziņojumos. Šīs sistēmas būtu jāveicina arī turpmāk, jo īpaši tās, kuru mērķis ir nodrošināt, lai alkoholisku dzērienu audiovizuālus komercpaziņojumus pavadītu paziņojumi, ka alkohols jālieto prātīgi.

(11)  Tāpat arī dalībvalstis būtu jāmudina nodrošināt pašregulēšanas un kopregulēšanas izmantošanu tā, lai tiktu efektīvi izbeigta audiovizuālo komercpaziņojumu par alkoholiskajiem izstrādājumiem ietekme uz bērniem un nepilngadīgajiem. Savienībā un valstu līmenī ir dažas kopregulēšanas un pašregulēšanas sistēmas, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu saprātīgu tirgvedību, tostarp audiovizuālos komercpaziņojumos. Šīs sistēmas būtu jāveicina arī turpmāk, un būtu jāļauj dalībvalstīm veikt turpmākus pasākumus, lai izstrādātu valsts pamatnostādnes, jo īpaši tās, kuru mērķis ir nodrošināt, lai alkoholisku dzērienu audiovizuālajiem komercpaziņojumiem tiktu pievienoti paziņojumi, ka alkohola izstrādājumi jālieto saprātīgi.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Televīzijas apraides tirgus ir mainījies, un ir vajadzīga lielāka elastība attiecībā uz audiovizuālajiem komercpaziņojumiem, it īpaši, kvantitatīvi noteikumi par lineārajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem, produktu izvietošanu un sponsorēšanu. Jaunu pakalpojumu rašanās, tostarp bez reklāmas, ir devusi plašāku izvēli skatītājiem, kas var viegli pārslēgties uz alternatīviem piedāvājumiem.

(13)  Audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus ir mainījies, un ir vajadzīga lielāka elastība un lielāka skaidrība, jo īpaši attiecībā uz spēkā esošajiem noteikumiem par pieaugošu konkurētspēju un vienlīdzīgu konkurences noteikumu reālu nodrošināšanu audiovizuālo komercpaziņojumu un produktu izvietošanas un sponsorēšanas jomā. Jaunu pakalpojumu rašanās, tostarp bez reklāmas, ir devusi plašāku izvēli skatītājiem, kas var viegli pārslēgties uz alternatīviem piedāvājumiem.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Sponsorēšana ir būtisks audiovizuālo mediju pakalpojumu vai raidījumu finansēšanas līdzeklis, kas tajā pašā laikā popularizē juridiskās vai fiziskās personas nosaukumu vai vārdu, preču zīmi, tēlu, darbību vai produktus. Tādējādi, lai sponsorēšana reklāmdevējiem un audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem varētu būt vērtīgs reklāmas tehniskais paņēmiens, sponsorēšanas paziņojumos var būt veicinošas norādes uz sponsora precēm vai pakalpojumiem bez tieša mudinājuma preces un pakalpojumus iegādāties. Sponsorēšanas paziņojumiem būtu jāturpina skaidri informēt skatītājus par sponsorēšanas līguma esību. Sponsorēto raidījumu saturu nedrīkstētu ietekmēt tā, ka tas iespaidotu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību.

(14)  Sponsorēšana ir būtisks audiovizuālo mediju pakalpojumu vai raidījumu finansēšanas līdzeklis, kas tajā pašā laikā popularizē juridiskās vai fiziskās personas nosaukumu vai vārdu, preču zīmi, tēlu, darbību vai produktus. Tādējādi, lai sponsorēšana reklāmdevējiem un audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem būtu vērtīgs reklāmas tehniskais paņēmiens, sponsorēšanas paziņojumos var būt veicinošas norādes uz sponsora precēm vai pakalpojumiem, bet tie nedrīkst tiešā veidā mudināt šīs preces un pakalpojumus iegādāties. Sponsorēšanas paziņojumiem būtu jāturpina skaidri informēt skatītājus par sponsorēšanas līguma esību. Sponsorēto raidījumu saturu nedrīkstētu ietekmēt tā, ka tas iespaidotu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Produktu izvietošanas liberalizācija nav devusi gaidīto šā audiovizuālā komercpaziņojuma veida ieviešanos. Proti, vispārējais produktu izvietošanas aizliegums ar dažiem izņēmumiem nav radījis audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem juridisku noteiktību. Tāpēc produktu izvietošana būtu ar izņēmumiem atļaujama visos audiovizuālo mediju pakalpojumos.

(15)  Produktu izvietošanas liberalizācija nav devusi gaidīto šā audiovizuālā komercpaziņojuma veida ieviešanos. Proti, vispārējais produktu izvietošanas aizliegums ar dažiem izņēmumiem nav radījis audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem juridisku noteiktību. Tāpēc produktu izvietošana būtu ar noteiktiem izņēmumiem atļaujama visos audiovizuālo mediju pakalpojumos, jo tā var radīt papildu ienākumus audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Tā kā jaunu pakalpojumu skaita palielināšanās skatītājiem ir paplašinājusi izvēli, raidorganizācijām tiek dota lielāka elastība iestarpināt reklāmu un televeikalu, kur tas pārmērīgi nekaitē raidījuma viengabalainībai. Tomēr, lai nosargātu Eiropas televīzijas vides īpatnības, pārtraukumiem kinematogrāfiskajos darbos un televīzijas filmās, kā arī dažu tādu kategoriju raidījumos, kam joprojām nepieciešama īpaša aizsardzība, ir jāpaliek ierobežotiem.

(18)  Kaut arī jaunu pakalpojumu skaita palielināšanās skatītājiem ir paplašinājusi izvēli, tomēr tā joprojām ir nepieciešama, lai arī turpmāk aizsargātu raidījumu viengabalainību un patērētājus no nesamērīgi biežiem reklāmu un televeikala iestarpinājumiem. Tādēļ, lai nosargātu Eiropas televīzijas vides īpatnības, pārtraukumiem kinematogrāfiskajos darbos un televīzijas filmās, kā arī dažu tādu kategoriju raidījumos, kam joprojām nepieciešama īpaša aizsardzība, arī turpmāk vajadzētu būt ierobežotiem un tos nedrīkstētu padarīt vēl elastīgākus.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek uzsvērts, ka attiecībā uz iestarpinājumiem kinematogrāfiskajos darbos ir svarīgi saglabāt „30 minūšu noteikumu”, jo biežāki pārtraukumi nesamērīgi ietekmētu raidījumu viengabalainību un neatbilstu patērētāju ieradumiem, turklāt tie nav uzskatāmi par neatliekamu vajadzību audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas jomā.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai arī šī direktīva nepalielina kopējo pieļaujamo reklāmas raidlaiku laikā no 7:00 līdz 23:00, ir svarīgi, lai raidorganizācijām būtu lielāka elastība un spēja izlemt, kad izvietot reklāmu, lai maksimizētu reklāmdevēju pieprasījumu un skatītāju plūsmu. Tādējādi būtu jāatceļ stundu ierobežojums un reklāmai laikā no 7:00 līdz 23:00 jāievieš ierobežojums 20 % vienā dienā.

svītrots

Pamatojums

Šis grozījums ir uzskatāms par mēģinājumu svītrot Komisijas priekšlikumu pašreizējo 20 % vienā pulksteņa stundā pieeju komercpaziņojumiem. Pašreizējā sistēma, ko piedāvā Direktīva 2010/13/ES, ir efektīva un, pamatojoties uz to, var gūt ienākumus un tos no jauna ieguldīt kvalitatīvā saturā, vienlaikus novēršot stāvgrūdu laikam raksturīgo piesātinājumu ar reklāmām, kas varētu neatbilst patērētāju interesēm. Skat. arī 13. apsvēruma grozījuma pamatojumu.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem būtu jāveicina Eiropas darbu veidošana un izplatīšana, nodrošinot, ka to katalogos ir Eiropas darbu minimālā daļa un ka šie darbi ir pietiekami pamanāmi.

(21)  Audiovizuālo mediju pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem būtu jāveicina Eiropas darbu veidošana un izplatīšana, ar pienācīgiem līdzekļiem nodrošinot, ka to katalogos ir iekļauts Eiropas darbu minimālais klāsts un ka šie darbi ir pietiekami pamanāmi. Saglabājot un sekmējot Eiropas ražojumus un kultūras daudzveidību, būtu jāievēro teritorialitātes un izcelsmes valsts principi.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ir parādījušās jaunas problēmas, it īpaši sakarā ar video koplietošanas platformām, kurās lietotāji, it īpaši nepilngadīgie, arvien vairāk izmanto audiovizuālu saturu. Šajā sakarā arvien vairāk rūpju sagādā kaitīgs saturs un naidīga runa, kas glabājas video koplietošanas platformās. Lai pasargātu nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana, ir vajadzīgi samērīgi noteikumi par šiem jautājumiem.

(26)  Ir parādījušās jaunas problēmas, it īpaši sakarā ar video koplietošanas platformām, kurās lietotāji, it īpaši nepilngadīgie, arvien vairāk izmanto audiovizuālu saturu. Šajā sakarā arvien vairāk rūpju sagādā kaitīgs saturs un naidīga runa, kas glabājas video koplietošanas platformās. Lai pasargātu iedzīvotājus un jo īpaši nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kurā ir kūdīšana uz vardarbību vai naida kurināšana, ir vajadzīgi kopīgi un samērīgi noteikumi par šiem jautājumiem, nekādi neietekmējot pamattiesības uz vārda brīvību un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK1a.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.07.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Komercpaziņojumus par video koplietošanas platformām jau normē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK, kas aizliedz negodīgu uzņēmuma komercpraksi pret patērētāju, ieskaitot maldināšanu un uzbāzību, kas gadās informācijas sabiedrības pakalpojumos. Jautājumā par komercpaziņojumiem par tabakas un ar to saistītiem izstrādājumiem un video koplietošanas platformām patērētāju aizsardzību pietiekami nodrošina pastāvošie Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/33/EK noteiktie aizliegumi, kā arī aizliegumi, kas attiecas uz paziņojumiem par elektroniskajām cigaretēm un uzpildes flakoniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/40/ES. Šajā direktīvā noteiktie pasākumi papildina Direktīvās 2005/29/EK, 2003/33/EK un 2014/40/ES noteiktos.

(27)  Komercpaziņojumus par video koplietošanas platformām jau normē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK, kas aizliedz negodīgu uzņēmuma komercpraksi pret patērētāju, ieskaitot maldināšanu un uzbāzību, kas gadās informācijas sabiedrības pakalpojumos. Jautājumā par komercpaziņojumiem par tabakas un ar to saistītiem izstrādājumiem un video koplietošanas platformām patērētāju aizsardzību pietiekami nodrošina pastāvošie Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/33/EK noteiktie aizliegumi, kā arī aizliegumi, kas attiecas uz paziņojumiem par elektroniskajām cigaretēm un uzpildes flakoniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/40/ES, un tie būtu jāpiemēro visiem audiovizuālajiem medijiem. Šajā direktīvā noteiktie pasākumi tādēļ papildina Direktīvās 2005/29/EK, 2003/33/EK un 2014/40/ES noteiktos.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Īstenojot piemērotus pasākumus, kas veicami saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi cik iespējams iesaistīt video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējus. Tādēļ būtu jāveicina kopregulēšana.

(30)  Īstenojot piemērotus pasākumus, kas veicami saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi aktīvā veidā iesaistīt video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējus. Tādēļ būtu jāveicina kopregulēšana.

Lai nodrošinātu skaidru un konsekventu pieeju šim jautājumam visā Savienībā, dalībvalstīm nebūtu jābūt tiesīgām pieprasīt video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem veikt stingrākus pasākumus, sargājot nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kas satur kūdīšanu uz vardarbību vai naida kurināšanu, nekā pasākumi, kas noteikti šajā direktīvā. Tomēr būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm veikt stingrākus pasākumus, ja minētais saturs ir nelikumīgs, ar noteikumu, ka tās izpilda Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. pantu, un attiecībā uz saturu vietnēs, kurās ir pornogrāfija ar bērniem vai kuras to izplata, veikt pasākumus, kas prasīti un atļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES35 25. pantā. Vajadzētu arī palikt iespējai video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem stingrākus pasākumus veikt brīvprātīgi.

Lai nodrošinātu skaidru un konsekventu pieeju šim jautājumam visā Savienībā, dalībvalstīm nebūtu jābūt tiesīgām pieprasīt video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem veikt stingrākus pasākumus, sargājot nepilngadīgos no kaitīga satura un visus pilsoņus no satura, kas satur kūdīšanu uz vardarbību vai naida kurināšanu, nekā pasākumi, kas noteikti šajā direktīvā. Tomēr būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm veikt stingrākus pasākumus, ja minētais saturs ir nelikumīgs, ar noteikumu, ka tās izpilda Direktīvas 2000/31/EK 14. un 15. pantu, un attiecībā uz saturu vietnēs, kurās ir pornogrāfija ar bērniem vai kuras to izplata, veikt pasākumus, kas prasīti un atļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES35 25. pantā. Vajadzētu arī palikt iespējai video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem stingrākus pasākumus veikt brīvprātīgi.

__________________

__________________

35Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

35Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji, uz kuriem attiecas šī direktīva, sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumus Direktīvas 2000/31/EK 2. panta a) punkta nozīmē. Līdz ar to uz šiem pakalpojumu sniedzējiem, ja tie ir iedibināti kādā dalībvalstī, attiecas minētās direktīvas 3. panta noteikumi par iekšējo tirgu. Lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto pasākumu efektivitāti nepilngadīgo un pilsoņu aizsardzībā un cik iespējams sagādātu visiem vienādus konkurences apstākļus, ir lietderīgi nodrošināt, ka tie paši noteikumi attiecas uz video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem, kuri nav iedibināti kādā dalībvalstī, ciktāl šiem pakalpojumu sniedzējiem ir vai nu mātesuzņēmums, vai meitasuzņēmums, kas ir iedibināts kādā dalībvalstī, vai ja šie pakalpojumu sniedzēji ietilpst koncernā un kādā dalībvalstī ir iedibināta cita šā koncerna sabiedrība. Tālab būtu jāievieš kārtība, kā noteikt, kurā dalībvalstī tādi pakalpojumu sniedzēji būtu uzskatāmi par iedibinātiem. Komisija būtu jāinformē par to, kuri pakalpojumu sniedzēji ir katras dalībvalsts piekritībā, piemērojot šās direktīvas un Direktīvas 2000/31/EK noteikumus par iedibinājumu (organizāciju).

(32)  Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji, uz kuriem attiecas šī direktīva, sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumus Direktīvas 2000/31/EK 2. panta a) punkta nozīmē un kopumā sniedz mitināšanas pakalpojumus, kas ir paredzēti šīs direktīvas 14. pantā. Līdz ar to uz šiem pakalpojumu sniedzējiem, ja tie ir iedibināti kādā dalībvalstī, attiecas minētās direktīvas 3. panta noteikumi par iekšējo tirgu. Lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto pasākumu efektivitāti nepilngadīgo un pilsoņu aizsardzībā un cik iespējams sagādātu visiem vienādus konkurences apstākļus, ir lietderīgi nodrošināt, ka tie paši noteikumi attiecas uz video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem, kuri nav iedibināti kādā dalībvalstī, ciktāl šiem pakalpojumu sniedzējiem ir vai nu mātesuzņēmums, vai meitasuzņēmums, kas ir iedibināts kādā dalībvalstī, vai ja šie pakalpojumu sniedzēji ietilpst koncernā un kādā dalībvalstī ir iedibināta cita šā koncerna sabiedrība. Tālab būtu jāievieš kārtība, kā noteikt, kurā dalībvalstī tādi pakalpojumu sniedzēji būtu uzskatāmi par iedibinātiem. Komisija būtu jāinformē par to, kuri pakalpojumu sniedzēji ir katras dalībvalsts piekritībā, piemērojot šās direktīvas un Direktīvas 2000/31/EK noteikumus par iedibinājumu (organizāciju).

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(32a)  Šo direktīvu pieņēma, lai nostiprinātu audiovizuālo mediju regulatoru neatkarību Savienības tiesībās atbilstoši Pamattiesību hartai un jo īpaši tās 11. pantam, nodrošinot to juridisko patstāvību un funkcionālo neatkarību no nozares un pārvaldes iestādēm, proti, to, ka tie nedz prasa, nedz saņem rīkoju