ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu ieviešanu attiecībā uz Ukrainu, papildinot tirdzniecības koncesijas, kas pieejamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu

10.5.2017 - (COM(2016)0631 – C8-0392/2016 – 2016/0308(COD)) - ***I

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Jarosław Wałęsa

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu ieviešanu attiecībā uz Ukrainu, papildinot tirdzniecības koncesijas, kas pieejamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu

(COM(2016)0631 – C8-0392/2016 – 2016/0308(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0631),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0392/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0193/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1 Lēmuma priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Ņemot vērā Ukrainas uzsāktos ekonomikas reformu centienus, un lai atbalstītu ciešāku ekonomisko attiecību veidošanu ar Eiropas Savienību, ir lietderīgi palielināt tirdzniecības plūsmas saistībā ar konkrētu lauksaimniecības produktu importu un autonomo tirdzniecības pasākumu formā piešķirt koncesijas attiecībā uz konkrētiem rūpniecības ražojumiem atbilstīgi tirdzniecībai starp Eiropas Savienību un Ukrainu piemērojamo muitas nodokļu atcelšanas paātrināšanai.	(2)  Lai stiprinātu Ukrainas uzsāktos ekonomikas un politisko reformu centienus un lai atbalstītu un paātrinātu ciešāku ekonomisko attiecību veidošanu ar Savienību, ir lietderīgi un nepieciešami palielināt tirdzniecības plūsmas saistībā ar konkrētu lauksaimniecības produktu importu un autonomo tirdzniecības pasākumu formā piešķirt koncesijas attiecībā uz konkrētiem rūpniecības ražojumiem atbilstīgi tirdzniecībai starp Savienību un Ukrainu piemērojamo muitas nodokļu atcelšanas paātrināšanai.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Autonomie tirdzniecības pasākumi tiktu piešķirti kā nulles tarifa kvotas I un II pielikumā uzskaitītajiem produktiem papildus preferenciālajām tarifa kvotām, kas paredzētas Nolīgumā, un kā daļēja vai pilnīga importa nodokļu atcelšana III pielikumā uzskaitītajiem rūpniecības ražojumiem.	(3)  Pēc tam, kad Komisija būs publicējusi savu analīzi par šīs regulas iespējamo ietekmi, kurā būtu jāņem vērā šajā regulā paredzēto autonomo tirdzniecības pasākumu iespējamie gala saņēmēji un īpaši jāpievēršas mazajiem un vidējiem ražotājiem Ukrainā, autonomos tirdzniecības pasākumus vajadzētu piešķirt attiecībā uz produktiem, kas, ņemot vērā minēto analīzi, ir novērtēti kā lietderīgi. Šiem autonomajiem tirdzniecības pasākumiem būtu jābūt nulles tarifa kvotām I un II pielikumā uzskaitītajiem produktiem papildus preferenciālajām tarifa kvotām, kas paredzētas Asociācijas nolīgumā, un daļējai vai pilnīgai importa nodokļu atcelšanai III pielikumā uzskaitītajiem rūpniecības ražojumiem.
Pamatojums
Komisija ir veikusi izpēti par tās ierosināto pasākumu ietekmi un mutiski iepazīstinājusi ar to komiteju, lai gan šī izpēte nebija sagatavota kā oficiāls ietekmes uz ilgtspējību novērtējums, kas parasti tiek veikts. Lai nodrošinātu taisnīgumu, pārredzamību un demokrātisku likumdošanas procesu, kā arī sniegtu likumdevējiem iespēju pieņemt pamatotus lēmumus, būtu jāpublicē informācija par minēto analīzi.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  Lai novērstu jebkādu krāpšanas risku, tiesības izmantot papildu nulles tarifa kvotas būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka Ukraina ievēro attiecīgo produktu izcelsmes piemērojamos noteikumus un ar tiem saistītās procedūras, kā arī iesaistās ciešā administratīvā sadarbībā ar Eiropas Savienību saskaņā ar Nolīgumu.	(4)  Lai novērstu jebkādu krāpšanas risku, tiesības izmantot papildu nulles tarifa kvotas I un II pielikumā uzskaitītajiem produktiem un daļēju vai pilnīgu importa nodokļu atcelšanu III pielikumā uzskaitītajiem rūpniecības ražojumiem būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka Ukraina ievēro visus attiecīgos nosacījumus Asociācijas nolīgumā paredzēto ieguvumu saņemšanai, tostarp attiecīgo produktu izcelsmes piemērojamos noteikumus un ar tiem saistītās procedūras, kā arī iesaistās ciešā administratīvā sadarbībā ar Savienību saskaņā ar minēto nolīgumu.
Pamatojums
Nolīgumā paredzētie izcelsmes noteikumi un citi nosacījumi ir jāpilda attiecībā uz visiem produktiem, ne tikai I un II pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, bet arī attiecībā uz III pielikumā iekļautajiem rūpniecības ražojumiem.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Asociācijas nolīguma 2. pantā paredzēts, ka demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību un tiesiskuma principa ievērošana ir minētā nolīguma būtiskas sastāvdaļas. Ir lietderīgi paredzēt iespēju uz laiku apturēt preferences gadījumā, ja Ukraina neievēro cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipus.	(9)  Asociācijas nolīguma 2. un 3. pantā paredzēts, ka demokrātijas principu, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma principa ievērošana, kā arī cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību un pasākumi ilgtspējīgas attīstības un efektīvu daudzpusējo attiecību sekmēšanai ir būtiski elementi attiecībās ar Ukrainu, kuras regulē minētais nolīgums. Ir lietderīgi paredzēt iespēju uz laiku apturēt preferences gadījumā, ja Ukraina neievēro vispārējos Asociācijas nolīguma principus, kā tas ir darīts citu Savienības noslēgto asociācijas nolīgumu gadījumā.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a)  Komisijas gada ziņojumā par padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu vajadzētu iekļaut šajā regulā paredzēto pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu īstenošanas rūpīgu novērtējumu.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tiesības izmantot 1. pantā noteikto tarifa kvotu režīmu piešķir, ja izpildīti šādi nosacījumi:	Tiesības izmantot 1. pantā noteikto tarifa kvotu režīmu un preferenciālus muitas nodokļus importēšanai piešķir, ja izpildīti šādi nosacījumi:
Pamatojums
Nolīgumā paredzētie izcelsmes noteikumi un citi nosacījumi ir jāpilda attiecībā uz visiem produktiem, ne tikai I un II pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, bet arī attiecībā uz III pielikumā iekļautajiem rūpniecības ražojumiem.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  atbilstība ražojumu izcelsmes noteikumiem un ar tiem saistītām procedūrām, kā paredzēts Asociācijas nolīgumā un jo īpaši I protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm un II protokolā par savstarpēju administratīvo atbalstu muitas jautājumos;	(a)  atbilstība ražojumu izcelsmes noteikumiem un ar tiem saistītām procedūrām, kā paredzēts Asociācijas nolīgumā un jo īpaši I protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm un II protokolā par savstarpēju administratīvo atbalstu muitas jautājumos; saistībā ar ražojumiem, kuri ir ražoti teritorijā, ko efektīvi nepārvalda Ukrainas valdība, vai ir pārvesti no tās, tiek iesniegts pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kas minēts Asociācijas nolīguma I protokola 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kuru izdod Ukrainas valdības muitas iestādes pēc tam, kad tās ir eksportētāja telpās veikušas eksportētāja pārskatu pārbaudi vai citas pārbaudes, kuras tās uzskata par vajadzīgām saskaņā ar minētā protokola 17. panta 5. punktu un 33. pantu, tostarp novērtējušas, vai pastāv pamatots iemesls aizdomām, ka uzņēmēji, kas gūst labumu no pagaidu autonomajiem tirdzniecības pasākumiem, apdraud cīņu pret korupciju vai ir iesaistīti nelikumīgās ekonomiskās darbībās;
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  Ukraina no šīs regulas spēkā stāšanās dienas neievieš jaunus nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu ietekmi un jaunus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi importam, kura izcelsme ir Savienībā, kā arī nepalielina pašreizējos nodokļus vai maksājumus un neievieš nekādus citus ierobežojumus;	(b)  Ukraina no šīs regulas spēkā stāšanās dienas neievieš jaunus nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu ietekmi un jaunus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi importam, kura izcelsme ir Savienībā, kā arī nepalielina pašreizējos nodokļus vai maksājumus un neievieš nekādus citus ierobežojumus, tostarp diskriminējošus iekšējus noteikumus;
Pamatojums
Tā kā pantā, šķiet, tiek pievērsta uzmanība pasākumiem uz robežām un nodokļu jomā, ir jāprecizē, ka arī diskriminējoši noteikumi var izraisīt autonomo tirdzniecības pasākumu atcelšanu.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  tiek ievēroti demokrātijas principi, cilvēktiesības un pamatbrīvības, un tiesiskuma princips, kā paredzēts Asociācijas nolīguma 2. pantā.	(c)  tiek ievēroti demokrātijas principi, cilvēktiesības un pamatbrīvības, un tiesiskuma princips, kā arī īstenoti pastāvīgi un konsekventi korupcijas un nelikumīgas darbības apkarošanas centieni, kā paredzēts Asociācijas nolīguma 2., 3. un 22. pantā.
Grozījums Nr.     10 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca)  tiek konsekventi ievēroti pienākumi īstenot sadarbību nodarbinātības, sociālās politikas un iespēju vienlīdzības jautājumos saskaņā ar Asociācijas nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība) 13. nodaļu un V sadaļas (Sadarbība nodarbinātības, sociālās politikas un iespēju vienlīdzības jautājumos) 21. nodaļu, kā arī šā nolīguma 420. pantā paredzētajiem mērķiem;
Grozījums Nr.     11 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja Komisija uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi par 2. pantā minēto nosacījumu neievērošanu, tā var pilnībā vai daļēji apturēt šajā regulā paredzēto preferenču režīmu saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.	Ja Komisija uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi par šīs regulas 2. pantā minēto nosacījumu neievērošanu, tā var pilnībā vai daļēji apturēt šajā regulā paredzēto preferenču režīmu saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja dalībvalsts pieprasa, lai Komisija apturētu kādu no preferenču režīmiem, pamatojoties uz 2. panta b) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu neievērošanu, Komisija divu mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas iesniedz pamatotu atzinumu par to, vai apgalvojums par nosacījumu neievērošanu ir pamatots. Ja Komisija secina, ka tas ir pamatots, tā uzsāk procedūru, kas minēta šā panta pirmajā daļā.
Pamatojums
Tā kā parasti Komisija nelabprāt ievieš tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, ja iepriekš jau ir ieviesti liberalizācijas pasākumi, ir jāstiprina dalībvalstu nostāja attiecībā pret Komisiju.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Ja Ukrainas izcelsmes produktu importē saskaņā ar noteikumiem, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājam Kopienā rada vai var radīt ievērojamus sarežģījumus, Padome var pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu jebkurā laikā šādam produktam atkal piemērot kopējā muitas tarifa nodokļus.	1.  Ja Ukrainas izcelsmes produktu importē saskaņā ar noteikumiem, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājam Savienībā rada vai var radīt ievērojamus sarežģījumus, jebkurā laikā šādam produktam atkal piemērot kopējā muitas tarifa nodokļus.
Pamatojums
Drošības procedūrā iekļautā prasība izmantot kvalificētu balsu vairākumu ir padarījusi drošības mehānismus pilnīgi neizmantojamus. Drošības klauzulas nolūks ir reālas, nevis teorētiskas aizsardzības nodrošināšana ražošanas nozarei, kad tā saskaras ar neparasti sarežģītiem apstākļiem. Vienkārša balsu vairākuma ieviešana drošības procedūrā ļaus šo procedūru izmantot ražošanas nozarē. Komisija saglabā kontroli par rezultātu, jo tā ir iestāde, kas vada procedūras un ierosina risinājumus.
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Komisija cieši uzrauga šīs regulas ietekmi uz Savienības ražotājiem attiecībā uz I un II pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem, tostarp attiecībā uz cenām Savienības tirgū un ņemot vērā būtisko pieejamo informāciju par Savienības ražotājiem, piemēram, tirgus daļu, ražošanu, krājumiem, ražošana jaudu un jaudas izmantojumu līmeni.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija pieņem oficiālu lēmumu, lai pieņemamā laikposmā uzsāktu izmeklēšanu. Ja Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanu, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, ar kuru izsludina izmeklēšanas uzsākšanu. Paziņojumā sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un norāda, ka jebkāda svarīga informācija būtu jānosūta Komisijai. Turklāt tajā norāda termiņu, kas nepārsniedz četrus mēnešus no paziņojuma publicēšanas dienas, kurā ieinteresētās personas rakstiski var paziņot savu nostāju.	2.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma, jebkura juridiska persona vai jebkura apvienība, kas nav juridiska persona, rīkojoties Savienības ražošanas nozares, proti, līdzīgu vai tieši konkurējošo ražojumu visu vai lielākās daļas ražotāju, vārdā vai pēc pašas Komisijas iniciatīvas, ja Komisijai ir skaidrs, ka pastāv pietiekami prima facie pierādījumi, Komisija pieņem oficiālu lēmumu, lai pieņemamā laikposmā uzsāktu izmeklēšanu. Šā panta nolūkiem „lielākā daļa“ nozīmē Savienības ražotājus, kuru kopīgais ieguldījums veido vairāk nekā 50 % no Savienības līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu kopējās produkcijas, ko ražo minētā Savienības nozares daļa, paužot vai nu atbalstu vai nepiekrišanu šim pieprasījumam, un ne mazāk par 25 % no līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu kopējās produkcijas, ko ražo Savienības nozare. Ja Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanu, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, ar kuru izsludina izmeklēšanas uzsākšanu. Paziņojumā sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un norāda, ka jebkāda svarīga informācija būtu jānosūta Komisijai. Turklāt tajā norāda termiņu, kas nepārsniedz četrus mēnešus no paziņojuma publicēšanas dienas, kurā ieinteresētās personas rakstiski var paziņot savu nostāju.
Pamatojums
Līdzīgi kā citās tirdzniecības aizsardzības procedūrās, ES ražošanas nozarei ir jābūt iespējai pieprasīt, lai Komisija uzsāktu drošības procedūru.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 4. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.  Komisija saskaņā ar 5. pantā minēto procedūru pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā. Šāds lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas.	6.  Komisija saskaņā ar 5. pantā minēto procedūru pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā. Šāds lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas. Kopējā muitas tarifa nodokļus atjauno tikmēr, kamēr ir nepieciešams novērst Savienības ražotāju ekonomiskā un/vai finanšu stāvokļa pasliktināšanos, vai tikmēr, kamēr ir šādas pasliktināšanās risks. Kopējā muitas tarifa nodokļus atjauno ne ilgāk kā uz viena gada laikposmu, ja vien pienācīgi pamatotos apstākļos to nepagarina. Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka 4. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi nav ievēroti, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izbeidz izmeklēšanu un procedūru saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 5.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Autonomo tirdzniecības pasākumu īstenošanas novērtējums
	Komisijas gada ziņojumā par padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu iekļauj šajā regulā paredzēto pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu īstenošanas rūpīgu novērtējumu un, ciktāl tas ir vajadzīgs, iekļauj novērtējumu par šo pasākumu sociālo ietekmi Ukrainā un Savienībā. Komisijas tīmekļa vietnēs dara pieejamu informāciju par tarifa kvotu izmantošanu saistībā ar lauksaimniecību.
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 4. rinda
Komisijas ierosinātais teksts 09.6752 2002 Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti   5 000 Grozījums svītrots
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. tabula – 2. rinda
Komisijas ierosinātais teksts Parasto kviešu, speltas kviešu un labības maisījuma milti, putraimi, rupja maluma milti un granulas 1001 99 00, 1101 00 15, 1101 00 90, 1102 90 90, 1103 11 90, 1103 20 60 100 000 tonnas gadā Grozījums svītrots
Pamatojums
Tirdzniecības statistika parāda, ka Ukrainas ražošanas nozares eksporta jauda šajā produktu grupās jau šobrīd ir ievērojama. Papildus atbalsts, visticamāk, neradīs jaunu stimulu nepieciešamajai eksporta diversifikācijai, tādēļ tas nav ieteicams. Tarifu likmes kvotas kviešiem no Ukrainas sasniedz 950 tūkstošus tonnu, taču pēdējos gados faktiskais imports Eiropas Savienībā veidoja 3-4 miljonus tonnu gadā. Tas apstiprina faktu, ka pat bez preferenciālajiem nodokļiem, kviešu eksports no Ukrainas jau ir konkurētspējīgs, un sekmē labības cenu pazemināšanos ES. Turklāt ES augsnes apstrādes sektoru nesen skāra nopietna krīze, kas apvienojumā ar rekordzemu ražu rada milzīgas bažas par vairākām dalībvalstīm. Citās pasaules daļās (ASV, Kanādā, Brazīlijā, Argentīnā) ir vērojama pretēja situācija (rekordaugsta raža).
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums II pielikums – 3. rinda
Komisijas ierosinātais teksts Kukurūza, izņemot sēklu, kukurūzas milti, putraimi, rupja maluma milti, granulas un graudi 1005 90 00, 1102 20, 1103 13, 1103 20 40, 1104 23 650 000 tonnas gadā Grozījums Kukurūza, izņemot sēklu, kukurūzas milti, putraimi, rupja maluma milti, granulas un graudi 1005 90 00, 1102 20, 1103 13, 1103 20 40, 1104 23 650 000 050 kilogrami gadā
Pamatojums
Tirdzniecības statistika parāda, ka Ukrainas ražošanas nozares eksporta jauda šajā produktu grupās jau šobrīd ir ievērojama. Papildus atbalsts, visticamāk, neradīs jaunu stimulu nepieciešamajai eksporta diversifikācijai, tādēļ tas nav ieteicams. Turklāt ES augsnes apstrādes sektoru nesen skāra nopietna krīze, kas apvienojumā ar rekordzemu ražu rada milzīgas bažas par vairākām dalībvalstīm. Citās pasaules daļās (ASV, Kanādā, Brazīlijā, Argentīnā) ir vērojama pretēja situācija (rekordaugsta raža).
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums III pielikums – 1. tabula – 3. rinda
Komisijas ierosinātais teksts 3102 10 10 Urīnviela, ūdens šķīduma vai citā veidā, ja slāpeklis veido vairāk nekā 45 % no sausā bezūdens ražojuma kopējās masas (izņemot apaļas formas granulās vai tamlīdzīgos veidos, vai iepakojumos ar bruto svaru ne vairāk par 10 kg) 3% Grozījums svītrots

PASKAIDROJUMS

Vispārīga informācija

Padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona (DCFTA), kas ir Eiropas Savienības un Ukrainas Asociācijas nolīguma ekonomiskais un tirdzniecības pīlārs, tiek provizoriski piemērota kopš 2016. gada 1. janvāra. DCFTA paredz brīvās tirdzniecības zonu tirdzniecībai ar precēm pārejas laika periodā, kas nepārsniedz desmit gadus.

DCFTA paredzētā tarifu liberalizācija ir asimetriska, jo ES samazina vai atceļ savus muitas nodokļus ātrāk nekā Ukraina. Šī asimetriskā liberalizācija sākās jau pirms DCFTA piemērošanas, proti ar īslaicīgām vienpusējām tirdzniecības preferencēm, kuras piemēroja saskaņā ar ES Regulu (ES) Nr. 374/2014 par muitas nodokļu samazināšanu vai atcelšanu Ukrainas izcelsmes precēm, kura stājās spēkā 2014. gada 23. aprīlī. 2014. gadā, kad Ukrainā bija ārkārtīgi sarežģīta drošības, politiskā un ekonomiskā situācija, tika pieņemts lēmums piešķirt autonomos tirdzniecības pasākumus (

ATM). Šo pasākumu darbības termiņam bija jābeidzas vēlākais 2014. gada 1. novembrī, un vēlāk šo termiņu pagarināja ar grozījumiem regulā. ATM zaudēja spēku 2016. gada 1. janvārī, kad tika uzsākta provizoriska DCFTA piemērošana.

Pašreizējais Komisijas priekšlikums ir iesniegts kā papildinājums ES koncesijām, kuras piešķirtas ar DCFTA un ir jau spēkā, ņemot vērā Ukrainas grūto ekonomisko situāciju un uzsāktās ekonomikas reformas. Saskaņā ar Asociācijas nolīguma uzdevumiem priekšlikuma mērķis ir palielināt pašreizējās tirdzniecības plūsmas starp ES un Ukrainu. ATM tiek ierosinātas kā lielākas nulles tarifu likmes kvotas kukurūzai, kviešiem, miežiem, auzām, dabīgajam medum, pārstrādātajai tomātu un vīnogu sulai un kā daļēja vai pilnīga importa nodevu atcelšana (pārcelšana uz agrāku laiku (frontloading)) rūpniecības ražojumiem, piemēram, mēslošanas līdzekļiem, apaviem, alumīnija produktiem un elektroierīcēm. Ierosinātais piemērošanas laikposms ir trīs gadi.

Lielākas lauksaimniecības produktu kvotas tiek ierosinātas, ņemot vērā kvotu izmantošanu, kas paredzēta DCFTA. No 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada jūnijam Ukraina ir izmantojusi 100 % no DCFTA paredzētajām nulles tarifu likmes kvotām medum, cukuriem, putraimiem, granulām, iesalam un glutēnam, konservētiem tomātiem, vīnogu un ābolu sulai, kviešiem un kukurūzai. Turklāt tiek ierosināts piešķirt papildu tirdzniecības koncesijas graudaugiem, apstrādātiem tomātiem, medum un vīnogu sulai. Vienlaikus nulles tarifu likmes kvota ir nepietiekoši izmantota vai tā nav nemaz izmantota citās tarifu pozīcijās, ņemot vērā neatbilstību ES sanitārajām un fitosanitārajām prasībām (piemēram, lielākā daļa piena un gaļas produktu). Lielākā daļa koncesiju rūpniecības ražojumiem tiek piedāvāti, lai cita starpā atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektoru un lai kompensētu zaudēto Krievijas tirgu. Mēslošanas līdzekļu gadījumā šādu pasākumu nepieciešamības pamatā ir ražošanas rūpnīcu koncentrācija Austrumukrainā, kas daļēji ir radusies tādēļ, ka tās ir pārvietotas no Doņeckas reģiona.

Ekonomiskais un politiskais konteksts

Referents piekrīt, ka papildu preferenču piešķiršana Ukrainai var palīdzēt tai ekonomiski atveseļoties un pārorientēt savus tirgus uz Eiropas Savienību. Tik tiešām, ņemot vērā pastāvīgo konfliktu Austrumukrainā, Krievijas piemērotās tirdzniecības sankcijas, tām sekojošo tirgu zaudēšanu austrumos un nelabvēlīgu globālo ekonomisko vidi, Ukraina saskaras ar ekonomiskām grūtībām. 2015. gadā iekšzemes kopprodukts samazinājās par 9,8 % un tirdzniecība ar Krieviju 2015. gadā samazinājās līdz 16 % salīdzinājumā ar 27,3 % 2013. gadā. 2015. gadā divpusējā tirdzniecība ar ES samazinājās par 13,1 % salīdzinājumā ar 2014. gadu. Pašlaik Ukrainas tirdzniecība ar ES palielinās. No 2015. gada oktobra līdz 2016. gada septembrim tā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2014. un 2015. gadā. Tomēr vispārējās recesijas sekas vēl nav pilnībā pārvarētas.

Referents atzinīgi vērtē pret Krieviju vērsto ES ierobežojošo pasākumu turpināšanu, par ko tika panākta vienošanās 2016. gada jūnijā un septembrī. Viņš piekrīt ieteikumiem, kuri tika sniegti ceturtajā ES un Ukraina parlamentārās asociācijas komitejas (PAK) sanāksmē, kura notika 2016. gada 20. un 21. septembrī Kijevā, proti, lai šie pasākumi būtu spēkā līdz laikam, kamēr tiek pilnībā īstenota Minskas vienošanās un atjaunota Ukrainas teritoriālā vienotība starptautiski atzītās robežās. Referents uzsver, ka šajā jautājumā ir jāsaglabā vienota ES nostāja.

Papildu tirdzniecības preferences reformu procesa kontekstā

Būtu jāpauž atzinība Ukrainai par tās centieniem, īstenojot vēl nebijušas reformas. Tomēr reformas bieži rada arī īstermiņa sociālekonomiskas grūtības; tādēļ ir pamats apsvērt lielāku ES atbalstu Ukrainai papildu tirdzniecības preferenču veidā. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt, lai jebkurš atbalsta pasākums saskanētu ar asociācijas nolīguma mērķiem panākt funkcionējošu tirgus ekonomiku Ukrainā un vēl vairāk integrēt šo valsti ES iekšējā tirgū. Tādēļ ir jāpiedāvā papildu preferences, ja tās veicina tik ļoti nepieciešamo ekonomisko diversifikāciju un atbalsta MVU sektoru. No otras puses, tās nedrīkst piedāvāt ražotājiem, kuru eksporta jauda jau ir atzīta par ievērojamu.

Kaut gan vienpusējas preferences var sekmēt konkrētu nozaru uzplaukumu ekonomisko grūtību laikā, ilgtermiņa efektu var panākt vienīgi ar patiesām reformām, tostarp tādām, kuras Ukraina ir apņēmusies veikt saistībā ar DCFTA un tās dalību PTO. Joprojām ir jānovērš tādi šķēršļi kā neapstrādātu kokmateriālu un to produktu, kas neatbilst ES sanitārajām un fitosanitārajām prasībām, eksporta aizliegums un jāveic konkrēti pasākumi, lai uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un ievērošanu Ukrainā.

Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums par Ukrainu, kas tika publicēts 2016. gada 7. decembrī, pamato nepieciešamību pastiprināt reformas. Revīzijas palāta, novērtējot ES palīdzības efektivitāti publisko finanšu pārvaldībā, korupcijas apkarošanā un gāzes sektorā 2007.–2015. gada periodā, secināja, ka līdz šim vel nav panākti būtiski rezultāti, neraugoties uz to, ka kopš 2014. gada ir jauno stimuls reformu veikšanai. Korupcijas novēršanas pasākumu rezultāti vēl nav redzami.

Produktu izvēles pārredzamība un derīgums

Diemžēl pirms priekšlikuma iesniegšanas likumdevējiem netika izstrādāts atjaunināts ietekmes novērtējums un netika rīkotas oficiālas ieinteresēto personu apspriedes, kā arī netika nodrošināta analīze par iespējamiem Ukrainas ekonomiskajiem ieguvumiem vai arī par potenciālajiem draudiem ES ražotājiem, kas rastos no attiecīgo produktu iekļaušanas pielikumos.

Referents pauž bažas, ka Komisija paskaidrojuma rakstā atsaucas uz citiem nesen noslēgtajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kuros dažiem šajā priekšlikumā minētajiem lauksaimniecības produktiem paredzēta neierobežota beznodokļu piekļuve. Ir jānorāda, ka Ukrainai piešķirtās tirdzniecības koncesijas ir asimetriskas un ka Ukraina ievērojami atšķiras no citiem partneriem, jo tā atrodas ģeogrāfiski tuvu Eiropas Savienībai, un ka ievērojami atšķiras transporta izmaksas. Tādēļ nav pareizi saistīt šo priekšlikumu ar citiem nesen noslēgtajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem.

Ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp tūlītēju un ilgtermiņa palīdzību Ukrainai. Tādēļ ilgtermiņā Eiropas Savienībai ir jāsniedz palīdzība Ukrainai tādā jomās kā sanitārie un fitosanitārie standarti, atbalsts investīcijām lauksaimniecības sektorā un vīzu liberalizācijas sekmēšana.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (14.3.2017)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu ieviešanu attiecībā uz Ukrainu, papildinot tirdzniecības koncesijas, kas pieejamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu
(COM(2016)0631 – C8-0392/2016 – 2016/0308(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Czesław Adam Siekierski

ĪSS PAMATOJUMS

Šā priekšlikuma mērķis ir papildināt tirdzniecības preferences, kuras jau ir piešķirtas Ukrainai saskaņā ar padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA), ar papildu autonomajām tirdzniecības preferencēm, galvenokārt lauksaimniecības nozarē. Minētās autonomās tirdzniecības preferences tiek ierosinātas kā DCFTA jau noteikto gada tarifu likmes kvotu palielinājums 50 % apjomā konkrētiem produktiem (vīnogu sulai, pārstrādātiem tomātiem, medum) un 100 % apjomā— citiem produktiem (kukurūzai, kviešiem, miežiem, auzām, miežu un citiem putraimiem). Tās stātos spēkā nākamajā dienā pēc regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tiktu piemērotas trīs gadus.

Lasot šim priekšlikumam pievienoto paskaidrojuma rakstu, rodas izbrīns par ļoti vājo pamatojumu tam, kas acīmredzami ir jāuzskata par pilnībā politisku iniciatīvu. Paskaidrojuma rakstā ir iekļauta atsauce uz „sarežģīto ekonomikas situāciju Ukrainā“ un nepieciešamība palielināt „pašreizējās tirdzniecības plūsmas saistībā ar konkrētu lauksaimniecības produktu importu Savienībā no Ukrainas“ un veicināt „divpusējo tirdzniecību un ekonomisko sadarbību ar Savienību“ nepaskaidrojot, kādēļ saskaņā ar DCFTA Ukrainai jau piešķirtās tirdzniecības preferences nav pietiekamas, ja pagājis tik neilgs laiks pēc minētā nolīguma provizoriskas piemērošanas sākuma (2016. gada 1. janvārī), un kādēļ tiek uzskatīts, ka šādu papildu tirdzniecības preferenču piešķiršana ir likumīga, par to nesaņemot nekādu pretvērtību no attiecīgā tirdzniecības partnera.

Vēl satraucošāks ir arguments, ka „brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN), par ko ES nesen noslēgusi sarunas (jo īpaši ar Peru un Kolumbiju, Centrālameriku, Vjetnamu un Kanādu), jau ir piešķirta neierobežota beznodokļu pieeja attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas šī regula“, ko Komisija pasniedz kā pamatojumu par to, kādēļ šādas papildu tirdzniecības preferences ir jāpiešķir Ukrainai. Atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt to, cik bīstama ir šāda pieeja, ja to piemēro jutīgām lauksaimniecības nozarēm laikā, kad šī komiteja izjūt leģitīmas bažas par lauksaimniecības tirdzniecības nolīgumu kumulatīvo efektu (kas nesen tika apskatīts ES Kopīgās pētniecības centra pētījumā). Neatkarīgi no tā, kāda būs Parlamenta galīgā nostāja par šo priekšlikumu, tiek ierosināts nodot INTA komitejai pārliecinošu vēstījumu, ka AGRI komiteja neatbalsta šādu mūsu tirdzniecības politikas veidotāju un sarunu vedēju strauju traukšanos uz tarifu liberalizāciju lauksaimniecībā.

Attiecībā uz tirdzniecības preferenču ietekmi uz atbilstošajām ES ražošanas nozarēm ir satraucoši un nepieņemami, ka šajā gadījumā nav īstenots nekāds ietekmes novērtējums vienkārši tādēļ, ka „ņemot vērā sarežģīto ekonomikas situāciju Ukrainā, ir svarīgi, lai šī regula stātos spēkā iespējami drīz“. Saskaņā ar atzinuma sagatavotāja viedokli tas ir vēl viens pierādījums, cik pavirši Komisija ir izskatījusi jautājumu par negatīvu tirdzniecības liberalizācijas ietekmi uz jutīgiem lauksaimniecības sektoriem Eiropas Savienībā.

Ierosinātās autonomās tirdzniecības preferences pēc būtības ir paredzētas ļoti jutīgām ES lauksaimniecības nozarēm, kuras nesen skāra nopietna krīze un negatīvi ietekmēja Krievijas embargo, proti augļu, dārzeņu un labības produktu nozarēm, un nevarēja būt izvēlēts vēl neveiksmīgāks brīdis šādu preferenču ieviešanai. 2016. gada 12. oktobra AGRI komitejas sanāksmē īpaša uzmanība tika pievērsta labības produktu nozares krīzei, paužot īpašas bažas par 2016.–2017. gada sezonu vairākās dalībvalstīs, apvienojumā ar rekordzemām ražām (–20 % Francijā un Vācijā, –30 % Rumānijā un Bulgārijā) un rekordzemām cenām, kuru pamatā bija pretēja situācija (rekordaugstas ražas) citās pasaules daļās (ASV, Kanādā, Brazīlijā, Argentīnā).

Neraugoties uz pašreizējām Ukrainas politiskajām un ekonomiskajām grūtībām, šī ES kaimiņvalsts joprojām ir nozīmīga un konkurētspējīga labības produktu ražotāja un tai jau ir ievērojams tirdzniecības bilances pārpalikums ar mūsu Kopienu saistībā ar šiem ražojumiem (2015. gadā pārsniedzot EUR 100 miljonus). Turklāt pieejamie dati parāda, ka nodevas, kuras ES ir piemērojusi ārpus tarifu likmes kvotām, nerada problēmas importam no Ukrainas un tikai noteiktā mērā neļauj Ukrainas lauksaimniecības produktu cenām nenokrist pārāk zemā līmenī. Neraugoties uz iepriekš minēto un salīdzinājumā ar labības produktu cenām citās ES dalībvalstīs, šķiet, ka viszemākās cenas tiem ir valstīs, kuras atrodas tieši Ukrainas kaimiņos.

Ukraina pilnībā (100 %) izmanto tai jau piešķirtās tarifu likmes kvotas un tiek sagaidīts, ka tā tāpat izmantos jaunās autonomās tirdzniecības preferences, kuras ir ierosinājusi Komisija. Atzinuma sagatavotājs pauž bažas, ka šī iespējamā ES lauksaimniecības tirgu destabilizācija, kuru izraisītu Ukrainai paredzētās papildu autonomās tirdzniecības preferences, varētu radīt negatīvu nostāju attiecībā uz integrācijas procesa turpināšanu ar šo valsti.

Lai ņemtu vērā šos apstākļus un nepieļautu, ka palielinās grūtības, ar kurām jau ir saskārušies ES ražotāji nozarēs, kuras visvairāk ir cietušas no papildu preferenciāla importa no Ukrainas, atzinuma sagatavotājs iesaka neattiecināt ierosinātās tarifu likmes kvotas uz I un II pielikumā minētajiem kviešiem, kukurūzu un bez etiķa vai etiķskābes sagatavotiem vai konservētiem tomātiem.

Visbeidzot, ja INTA komiteja vai plenārsēdes dalībnieki nepiekritīs šim ieteikumam, tiek ierosināts to nedarīt vismaz līdz brīdim, kamēr Komisijai netiek lūgts veikt un iesniegt pienācīgu šo pasākumu ietekmes novērtējumu.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Tarifa kvotas konkrētiem lauksaimniecības produktiem, kuri norādīti II pielikumā, pārvalda Komisija, ievērojot noteikumus, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 184. pantu.	3.  Tarifa kvotas konkrētiem lauksaimniecības produktiem, kuri norādīti II pielikumā, pārvalda Komisija, ievērojot noteikumus, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 184. pantu. Lai izveidotu īstenošanas plānus un uzraudzības un izvērtēšanas kārtību, Komisijas tīmekļa vietnēs ir pieejama tiešsaistes ziņošana par tarifa kvotu izmantošanu saistībā ar lauksaimniecību.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca)  tiek ievēroti Asociācijas nolīguma 3. pantā paredzētie principi, tostarp saistībā ar cīņu pret korupciju;
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Ja Ukrainas izcelsmes produktu importē saskaņā ar noteikumiem, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājam Kopienā rada vai var radīt ievērojamus sarežģījumus, Padome var pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu jebkurā laikā šādam produktam atkal piemērot kopējā muitas tarifa nodokļus.	1.  Ja Ukrainas izcelsmes produktu importē saskaņā ar noteikumiem, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājam Kopienā rada vai var radīt ievērojamus sarežģījumus, Padome var pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu jebkurā laikā šādam produktam atkal piemērot kopējā muitas tarifa nodokļus. Komisija ievieš uzraudzību tiem apjomiem, par kuriem veiktas koncesijas, saistībā ar cenu līmeni attiecīgo produktu iekšējos tirgos, lai tirgu pasliktināšanās un Savienības ražotājiem radītu grūtību gadījumā nekavējoties atjaunotu kopējo muitas tarifu.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija pieņem oficiālu lēmumu, lai pieņemamā laikposmā uzsāktu izmeklēšanu. Ja Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanu, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, ar kuru izsludina izmeklēšanas uzsākšanu. Paziņojumā sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un norāda, ka jebkāda svarīga informācija būtu jānosūta Komisijai. Turklāt tajā norāda termiņu, kas nepārsniedz četrus mēnešus no paziņojuma publicēšanas dienas, kurā ieinteresētās personas rakstiski var paziņot savu nostāju.	2.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija pieņem oficiālu lēmumu, lai pieņemamā laikposmā uzsāktu izmeklēšanu. Ja Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanu, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, ar kuru izsludina izmeklēšanas uzsākšanu. Paziņojumā sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un norāda, ka jebkāda svarīga informācija būtu jānosūta Komisijai. Turklāt tajā norāda termiņu, kas nepārsniedz divus mēnešus no paziņojuma publicēšanas dienas, kurā ieinteresētās personas rakstiski var paziņot savu nostāju.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – 2.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	–  environmental standards
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Izmeklēšanu pabeidz sešu mēnešu laikā no 2. punktā minētā paziņojuma publicēšanas. Ārkārtas apstākļos Komisija saskaņā ar 5. pantā minēto procedūru var pagarināt šo termiņu.	5.  Izmeklēšanu pabeidz četru mēnešu laikā no 2. punktā minētā paziņojuma publicēšanas.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 4. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7.  Ja ārkārtas apstākļu dēļ, kas prasa tūlītēju rīcību, izmeklēšana nav iespējama, Komisija, iepriekš informējot komiteju, nekavējoties veic visus patiešām vajadzīgos preventīvos pasākumus.	7.  Komisija, iepriekš informējot komiteju, nekavējoties veic visus patiešām vajadzīgos preventīvos pasākumus.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 4.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Vidusposma pārskatīšana
	1.  Sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, Komisija sagatavo novērtējumu par regulas ietekmi uz tās I un II pielikumā uzskaitīto produktu Savienības tirgu un sniedz minētā novērtējuma secinājumus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	2.  Ja konstatēts, ka šīs regulas noteikumi ietekmē I un II pielikumā uzskaitīto produktu Savienības tirgu, Komisija ar īstenošanas aktiem drīkst ieviest kompensācijas pasākumus Savienības ražotājiem, kurus skārusi tarifu atcelšana dažiem no šiem produktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pamatojums
Šīs regulas spēkā stāšanās steidzamība neliedz Komisijai veikt novērtējumu attiecībā uz šo pasākumu ietekmi uz ES tirgiem un tādā pat steidzamības kārtā sniegt kompensācijas Eiropas ražotājiem, ja tas būtu nepieciešams.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a  Ja tiek apsvērta šajā regulā minēto pasākumu atjaunošana, Komisija izskata to ietekmi pirms 2. punktā minētā trīs gadu perioda beigām un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. tabula – 4. rinda
Komisijas ierosinātais teksts 09.6752 2002 Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti   5000   Grozījums svītrots
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. tabula – 2. rinda
Komisijas ierosinātais teksts Parasto kviešu, speltas kviešu un labības maisījuma milti, putraimi, rupja maluma milti un granulas 1001 99 00 1101 00 15, 1101 00 90 1102 90 90 1103 11 90 1103 20 60 100 000 tonnas gadā   Grozījums svītrots
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. tabula – 3. rinda
Komisijas ierosinātais teksts Kukurūza, izņemot sēklu, kukurūzas milti, putraimi, rupja maluma milti, granulas un graudi 1005 90 00 1102 20 1103 13 1103 20 40 1104 23 650 000 tonnas gadā   Grozījums svītrots
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums II pielikums – 1. tabula – 4. rinda – 3. sleja
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
350 000 tonnas gadā	50 000 tonnas gadā

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu ieviešana attiecībā uz Ukrainu, papildinot tirdzniecības koncesijas, kas pieejamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu
Atsauces	COM(2016)0631 – C8-0392/2016 – 2016/0308(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 6.10.2016
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 6.10.2016
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Czesław Adam Siekierski 12.10.2016
Pieņemšanas datums	13.3.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 9 16
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Diane Dodds, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ricardo Serrão Santos, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bas Belder, Franc Bogovič, Rosa D’Amato, Angélique Delahaye, Fredrick Federley, Jens Gieseke, Julie Girling, Michela Giuffrida, Maria Heubuch, Karin Kadenbach, Manolis Kefalogiannis, Norbert Lins, Gabriel Mato, Anthea McIntyre, Susanne Melior, Momchil Nekov, Annie Schreijer-Pierik, Hannu Takkula

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19	+
ECR	Richard Ashworth, Beata Gosiewska, Zbigniew Kuźmiuk, James Nicholson
NI	Diane Dodds
PPE	Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Esther Herranz García, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Marijana Petir, Czesław Adam Siekierski
S&D	Paolo De Castro

9	-
ALDE	Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Ulrike Müller
ECR	Jørn Dohrmann
EFDD	Rosa D'Amato, Marco Zullo
ENF	Edouard Ferrand, Philippe Loiseau
S&D	Momchil Nekov

16	0
EFDD	John Stuart Agnew
GUE/NGL	Matt Carthy, Luke Ming Flanagan, Anja Hazekamp, Maria Lidia Senra Rodríguez
S&D	Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Jean-Paul Denanot, Viorica Dăncilă, Maria Noichl, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi
Verts/ALE	Maria Heubuch, Martin Häusling, Bronis Ropė

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu ieviešana attiecībā uz Ukrainu, papildinot tirdzniecības koncesijas, kas pieejamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu
Atsauces	COM(2016)0631 – C8-0392/2016 – 2016/0308(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	29.9.2016
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 6.10.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 6.10.2016	AGRI 6.10.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	BUDG 10.10.2016
Referenti        Iecelšanas datums	Jarosław Wałęsa 12.10.2016
Izskatīšana komitejā	29.11.2016	24.1.2017	20.3.2017
Pieņemšanas datums	4.5.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 4 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Heidi Hautala, Yannick Jadot, Bernd Lange, David Martin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Franz Obermayr, Franck Proust, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eric Andrieu, Bendt Bendtsen, Dita Charanzová, Edouard Ferrand, Danuta Maria Hübner, Agnes Jongerius, Stelios Kouloglou, Sander Loones, Bolesław G. Piecha, Fernando Ruas, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Pedro Silva Pereira, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Beatriz Becerra Basterrechea, Edward Czesak, Danuta Jazłowiecka, Marco Zanni
Iesniegšanas datums	10.5.2017

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30	+
ALDE	Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Marietje Schaake, Hannu Takkula
ECR	Edward Czesak, Sander Loones, Bolesław G. Piecha
EFDD	Tiziana Beghin, David Borrelli
GUE/NGL	Helmut Scholz
PPE	Laima Liucija Andrikienė, Bendt Bendtsen, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Danuta Maria Hübner, Franck Proust, Fernando Ruas, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa
S&D	Eric Andrieu, Maria Arena, Agnes Jongerius, Bernd Lange, David Martin, Sorin Moisă, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira

4	-
ENF	Edouard Ferrand, Franz Obermayr, Marco Zanni
GUE/NGL	Anne-Marie Mineur

3	0
GUE/NGL	Stelios Kouloglou
VERTS/ALE	Heidi Hautala, Yannick Jadot

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas