ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu

15.5.2017 - (COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD)) - ***I

Budžeta komiteja
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: José Manuel Fernandes, Udo Bullmann
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 55. pants)
Atzinuma sagatavotājas (*):
Eva Kaili, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Inés Ayala Sender, Transporta un tūrisma komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu

(COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0597),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 172. un 173. pantu, 175. panta trešo daļu un 182. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0375/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 15. decembra atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 7. decembra atzinumu[2],

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0198/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[3]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu ▌(ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. un 173. pantu, 175. panta trešo daļu un 182. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2016[4],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Kopš 2014. gada novembrī tika publiskots Investīciju plāns Eiropai[5], ir investīciju pieauguma nosacījumi ir uzlabojušies un atgriežas pārliecība par Eiropas ekonomikas spēku un izaugsmi. Šobrīd Savienībā ceturto gadu notiek mērena atveseļošanās, un iekšzemes kopprodukts 2015. gadā ir pieaudzis par 2 %, taču bezdarba līmenis joprojām pārsniedz pirmskrīzes perioda rādītājus. Ar Investīciju plānu sāktie visaptverošie centieni jau sniedz konkrētus rezultātus, lai gan joprojām nav iespējams aplēst kopējo ietekmi, kāda ESIF bijusi uz izaugsmi, jo lielāku investīciju projektu makroekonomiskā ietekme nevar būt tūlītēja. Tiek prognozēts, ka investīcijas pakāpeniski palielināsies 2016. un 2017. gada laikā, taču progress joprojām ir lēns un zem vēsturiskā līmeņa.

(2)  Pozitīvais impulss būtu jāsaglabā un būtu jāturpina centieni, lai investīcijas atkal kļūtu ilgtermiņā ilgtspējīgas, sasniedzot reālo ekonomiku. Investīciju plāna mehānismi darbojas, un tie būtu jānostiprina, lai turpmāk mobilizētu privātā sektora investīcijas Eiropas nākotnei svarīgās nozarēs un jomās, kur tirgus joprojām pastāv tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas, būtiski ietekmējot makroekonomiku un radot darbvietas.

(3)  Komisija 2016. gada 1. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai”, kurā izklāstīti Investīciju plāna līdzšinējie sasniegumi un paredzētie turpmākie pasākumi, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības pagarināšana, pārsniedzot sākotnējo triju gadu periodu, mazo un vidējo uzņēmumu klases palielināšana saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) nostiprināšana.

(4)  ESIF, ko īsteno ▐ EIB grupa, kvantitatīvā ziņā ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus papildu investīciju reālajā ekonomikā līdz 2018. gada vidum. Tirgus reakcija un apgūšana ▐ ir īpaši strauji notikusi MVU klasē, kur ESIF rezultāti krietni pārsniedz gaidītos, jo tas sākotnēji izmantoja arī esošās Eiropas Investīciju fonda (EIF) pilnvaras (InnovFin MVUG, COSME LGF un riska kapitāla resursu pilnvaras), lai paātrinātu sākšanu. MVU klase 2016. gada jūlijā tika palielināta par EUR 500 miljoniem pašreizējo Regulas (ES) Nr. 2015/1017 parametru ietvaros. Lielāka finansējuma daļa tiks novirzīta MVU, ņemot vērā ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma no ESIF — 40 % no ESIF palielinātās riska uzņemšanās spējas būtu jānovirza tam, lai palielinātu MVU piekļuvi finansējumam.

(5)  Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā secināja, ka: “Investīciju plāns Eiropai, jo īpaši Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), jau ir devis konkrētus rezultātus un ir būtisks solis, lai palīdzētu piesaistīt privātās investīcijas, vienlaikus viedi izmantojot ierobežotos budžeta resursus. Komisija plāno drīz nākt klajā ar priekšlikumiem par ESIF nākotni, kuri Eiropas Parlamentam un Padomei būtu steidzami jāizskata.”

(6)  ESIF tika izveidots uz trīs gadu sākotnējo termiņu un ar mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus investīcijās. Tomēr vēlmei sasniegt minēto kvantitatīvo mērķi nevajadzētu kļūt svarīgākai par atlasīto projektu papildvērtību. Tādēļ Komisija ir apņēmusies ne tikai pagarināt ESIF investīciju periodu un finansiālo spēju, bet arī paaugstināt papildvērtības līmeni. Tiesību akta darbības pagarinājums attiecas uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un tam būtu jānodrošina kopumā vismaz pustriljons euro investīcijām līdz 2020. gadam. Lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju un dubultotu investīciju mērķi, dalībvalstīm vajadzētu sniegt ieguldījumu arī prioritārā kārtā.

(6a)  ESIF un tā īstenošana nevar būt pilnībā sekmīga, ja netiks veiktas darbības nolūkā stiprināt vienoto tirgu, izveidot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un īstenot sociāli līdzsvarotas un noturīgas strukturālās reformas. Turklāt, lai ESIF izmantošana būtu sekmīga, izšķiroši svarīgi ir labi strukturēti projekti, kas ir daļa no investīciju un attīstības plāniem dalībvalstu līmenī. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt spējas veidošanu attiecībā uz ilgtspējīgām investīcijām, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī, un nodrošināt, ka ir izveidotas minētajam nolūkam vajadzīgās administratīvās struktūras.

(7)  Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisijai saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums par visaptverošu investīciju shēmu, lai faktiski samazinātu investīciju trūkumu Savienībā. Minētais tiesību akta priekšlikums būtu jābalsta uz secinājumiem, kas ietverti Komisijas ziņojumā un neatkarīgā novērtējumā, kas līdz 2018. gada 31. decembrim jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā un neatkarīgajā novērtējumā būtu jāizvērtē arī ar šo regulu pārskatītās Regulas (ES) 2015/1017 piemērošana pagarinātajā ESIF darbības laikposmā.

(8)  Pagarinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijām, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbavietu radīšanai — tostarp jauniešu darbavietu radīšanai —, izaugsmei un konkurētspējai ar pastiprinātu papildvērtību. Tas ietver investīcijas šādās jomās: enerģētika, vide un rīcība klimata politikas jomā, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, kā arī digitālā pārveide. Jo īpaši būtu jānostiprina tāds ESIF atbalstīto operāciju ieguldījums, kas palīdz sasniegt Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21) un izpildīt Savienības apņemšanos par 80–95 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt ESIF atbalsts autoceļiem būtu jāsniedz tikai nolūkā atbalstīt privātās un/vai publiskās investīcijas transportā kohēzijas valstīs, mazāk attīstītos reģionos vai pārrobežu transporta projektos, vai arī gadījumos, kad ir nepieciešams atjaunināt un uzturēt, uzlabot ceļu satiksmes drošību, izstrādāt intelektiskas transporta sistēmas (ITS) ierīces vai nodrošināt esošo autoceļu standartu un integritāti Eiropas transporta tīklā, sevišķi tad, ja ierīko drošas autostāvvietas, alternatīvas tīrās degvielas uzpildes stacijas un elektriskās uzlādēšanas sistēmas. Digitālajā nozarē, ņemot vērā vērienīgo Savienības politiku attiecībā uz digitālo ekonomiku, būtu jānosaka jauni digitālās infrastruktūras mērķi, lai novērstu digitālo plaisu un lai Savienība kļūtu par pasaules līderi jaunajā tā dēvētā lietu interneta, bloku ķēdes tehnoloģijas, kiberdrošības un tīkla drošības laikmetā. Skaidrības labad, lai gan tie jau ir atbilstīgi, būtu skaidri jānosaka, ka projekti lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras jomā, ietilpst vispārējos mērķos, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.

(8a)  Lai sasniegtu Savienības mērķus, kas noteikti Parīzes klimata konferencē (COP 21), Valdei būtu jāsniedz sīki izstrādāti norādījumi, jo īpaši par atbilstīgajiem projektiem un ESIF kopējo portfeli, īpaši ņemot vērā COP 21. Lai ESIF ietvaros atbalstītu klimata pasākumus, EIB vajadzētu izmantot savu pieredzi, kas gūta kā lielākajai klimata jomas finansējuma nodrošinātajai, un izmantot starptautiskā līmenī saskaņotas metodes, lai noteiktu ar klimatu saistītos komponentus un izmaksas.

(8b)  Kultūras un radošajām nozarēm ir galvenā nozīme Eiropas reindustrializācijā, tās ir izaugsmes dzinējspēks un ir stratēģiski svarīgas kā plašākas inovāciju ietekmes izraisītājas citās rūpniecības nozarēs, piemēram, tūrismā, mazumtirdzniecībā un digitālajās tehnoloģijās. ESIF būtu jāpalīdz MVU pārvarēt kapitāla nepietiekamību minētajā nozarē un parasti par mērķi būtu jāizvēlas projekti ar augstāku riska profilu, nevis projekti, ko pašlaik finansē no programmas “Radošā Eiropa” un garantiju mehānisma.

(9)  Projektu atlasē būtu jānostiprina papildvērtība, kas ir ESIF būtiska iezīme. Proti, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu, ja tās risina skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Tādām operācijām infrastruktūras jomā infrastruktūras un inovācijas klasē, kas sasaista divas vai vairākas dalībvalstis vai reģionus, tostarp e-infrastruktūra vai TEN-T un TEN-E tīkli, būtu nepārprotami jāsniedz norāde par papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augsto pievienoto vērtību Savienībai.

(9a)  Papildvērtības kritērija izpilde ir atkarīga no reģiona īpašajiem saimnieciskajiem apstākļiem, jo projektam var būt papildvērtība vienā reģionā, bet citā var nebūt. Tādēļ Investīciju komitejai, vērtējot atbilstību papildvērtības kritērijam, būtu jāņem vērā reģiona īpašie apstākļi.

(10)  Ņemot vērā to potenciālu palielināt ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina apvienot tādas operācijas, kuras veido Savienības budžeta neatmaksājama atbalsta un/vai finanšu instrumentu kombinācija ▐, tostarp ESIF (kā arī citu investoru) piešķirtu EIB finansējumu. Apvienošanas mērķis ir uzlabot Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem investoriem, un nodrošināt to, ka atbalstītās darbības kļūst ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas. Lai gan Komisija jau ir publicējusi konkrētus norādījumus šajā jomā, būtu jāturpina izstrādāt pieeju ESIF apvienošanai ar Savienības fondiem, vienlaikus ņemot vērā ekonomisko efektivitāti un atbilstīgu papildu labuma gūšanu. ESIF un Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) kombinēta izmantošana var palīdzēt sasniegt plašāku ESIF ģeogrāfisko pārklājumu.

(11)  Lai palielinātu ESIF apguvi mazāk attīstītos un pārejas reģionos, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu. Ņemot vērā to, ka nevajadzētu būt nekādiem projekta lieluma ierobežojumiem, lai to pieteiktu ESIF atbalstam, nevajadzētu kavēt maza mēroga projektiem pieteikties uz ESIF finansējumu. Turklāt nepieciešama papildu rīcība tehniskās palīdzības stiprināšanai un ESIF veicināšanai minētajos reģionos.

(11a)  Investīciju platformas ir būtisks instruments tirgus nepilnību novēršanai, jo īpaši gadījumos, kad tiek finansēti projekti, kuri aptver vairākus reģionus vai tematus, tostarp energoefektivitātes projekti, un kad tiek finansēti pārrobežu projekti. Tādēļ ir svarīgi veicināt partnerību izveidi ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, tostarp nolūkā izveidot investīciju platformas. Saistībā ar šādām partnerībām Investīciju komitejai saskaņā ar attiecīgiem Valdes norādījumiem vajadzētu būt iespējai piešķirt atbilstīgu daļu no ES galvojuma tieši investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un pēc tam deleģēt šīm struktūrām lēmuma pieņemšanu par projektu atlasi. Šādos gadījumos Investīciju komitejai būtu jāsaglabā tiesības jebkurā laikā uzraudzīt projektu atlases procedūru, lai nodrošinātu, ka to piemēro saskaņā ar šo regulu.

(11b)  Šī iespēja tieši piešķirt ES galvojumu un investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm nekādā gadījumā nedrīkstētu izraisīt vispārēju diskrimināciju pret dalībvalstīm, kuras nav izveidojušas šādas struktūras, un tai nevajadzētu izraisīt ģeogrāfisku koncentrāciju.

(12)  Savienībai attiecībā uz visu investīciju periodu vajadzētu piešķirt Savienības galvojumu (“ES galvojums”), kas nevienā brīdī nedrīkstētu pārsniegt EUR 26 000 000 000, lai ļautu ESIF atbalstīt investīcijas, no kuriem ne vairāk kā EUR 16 000 000 000 vajadzētu būt pieejamiem pirms 2018. gada 6. jūlija.

(13)  Paredzams, ka tad, kad ES galvojums tiek kombinēts ar EUR 7 500 000 000, ko sniedz EIB, ESIF atbalstam būtu jārada papildu investīcijas EUR 100 000 000 000 apmērā no EIB un EIF. Paredzams, ka summa EUR 100 000 000 000 apmērā, ko atbalsta ESIF, līdz 2020. gada beigām radīs vismaz EUR 500 000 000 000 papildu investīcijas reālajā ekonomikā.

(14)  Lai daļēji finansētu Savienības vispārējā budžeta ieguldījumu ES garantijas fondā papildu investīciju veikšanai, minētajam mērķim būtu jāiezīmē summa EUR 650 000 000 apmērā no nepiešķirtajām rezervēm no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas maksimālajiem apjomiem, kam būtu jāsaņem atļauja no Eiropas Parlamenta un Padomes[6] ikgadējās budžeta procedūras laikā. Turklāt apropriācijas EUR 1 645 797 000 apmērā būtu jāpārved no EISI finanšu instrumentiem uz EISI dotāciju daļu, lai atvieglotu apvienošanu ar ESIF vai ar citiem attiecīgiem instrumentiem, jo īpaši tiem, kas vērsti uz energoefektivitāti.

(15)  Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar ESIF atbalstītajām investīcijām, garantiju fonda mērķapjomam vajadzētu būt 35 % no kopējām ES galvojuma saistībām, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni.

(16)  Saskaņā ar ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros, par kuru paredzams, ka tas turpināsies, būtu jāuzlabo ESIF MVU klase. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem un sociālajiem pakalpojumiem, tostarp izstrādājot un ieviešot jaunus instrumentus, kas ir atbilstoši nozares vajadzībām un īpatnībām.

(17)  EIB un EIF būtu jānodrošina, ka galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp MVU, zina par ESIF atbalsta pastāvēšanu, lai veicinātu informētību par ES galvojumu, kas tiek piešķirts saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017. Finansēšanas nolīgumā būtu jāiekļauj skaidra atsauce uz ESIF.

(18)  Lai uzlabotu ESIF operāciju pārredzamību, Investīciju komitejai savos lēmumos, kas ir publiski un pieejami, būtu jāpaskaidro iemesli, kāpēc tā uzskata, ka operācijai būtu jāpiešķir ES galvojums, īpašu uzmanību pievēršot atbilstībai papildvērtības kritērijam. Rezultātu pārskats būtu jāpublisko, tiklīdz operācija ir parakstīta ES galvojuma saņemšanai.

(18a)  Rezultātu pārskats būtu jāizmanto, stingri ievērojot šo regulu, kā arī Komisijas Deleģēto Regulu (ES) 2015/1558[7] un tās pielikumu, kā neatkarīgs un pārredzams novērtēšanas instruments, ko Investīciju komiteja izmantos, lai kā prioritāti noteiktu ES galvojuma izmantošanu operācijām, kuras parāda augstākus rezultātus un pievienoto vērtību. EIB rezultāti un rādītāji būtu jāaprēķina ex ante un jāuzrauga rezultāti pēc projekta pabeigšanas.

(18b)  Valdei būtu jāpārskata investīciju pamatnostādnes, lai noteiktu minimālo slieksni attiecībā uz dažādiem kritērijiem rezultātu pārskatā nolūkā uzlabot projektu novērtēšanu.

(19)  ESIF atbalstītajām operācijām būtu jāievēro Savienības labas nodokļu pārvaldības principi. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ieteikumiem un pamatnostādnēm, veicot savas operācijas, EIB nevajadzētu izmantot nodokļu apiešanas struktūras, jo īpaši agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, vai iesaistās tajās, kā arī nevajadzētu sniegt līdzekļus saņēmējiem, kas izmanto nodokļu apiešanas struktūras, jo īpaši agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, vai iesaistās tajās.

(20)  Turklāt ir lietderīgi veikt dažus tehniskus precizējumus saistībā ar nolīgumu par ESIF pārvaldību, par ES galvojuma piešķiršanu un par instrumentiem, uz ko tas attiecas, tostarp valūtas maiņas kursa risku segumu dažās situācijās. Saskaņā ar šo regulu būtu jāpieņem nolīgums ar EIB par ESIF pārvaldību un par ES galvojuma piešķiršanu.

(21)  Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) būtu jāuzlabo un tā darbībām būtu jānovērš jebkādas nepilnības saistībā ar ESIF īstenošanu. Tam vajadzētu uzņemties būtisku lomu projekta virzītāju stimulēšanā sākt un attīstīt dzīvotspējīgus, ilgtspējīgus un kvalitatīvus projektus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu atbalstīti projekti, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis vai reģioni, un projekti, kas palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” un COP 21 mērķus. ▐ EIKC vajadzētu arī aktīvi sekmēt to ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi un ▐ proaktīvi atbalstīt EIB saistībā ar projektu izveidi un sākšanas operācijām, kā arī vajadzības gadījumā pieprasījuma rosināšanu. EIKC darbībai būtu jāpapildina pašreizējo struktūru darbība un būtu jāizvairās no pakalpojumu dublēšanās dalībvalstīs. Tam būtu arī aktīvi jāsekmē investīciju platformu izveide un jāsniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF. Tiek uzskatīts, ka EIKC vajadzības gadījumā ir jānodrošina spēcīga vietējā pārstāvniecība, lai izmantotu vietējās zināšanas par ESIF un labāk ņemtu vērā vietējās vajadzības. EIKC būtu jācenšas noslēgt sadarbības nolīgumus ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm katrā dalībvalstī, kā arī palīdzēt dalībvalstīm izveidot valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, ja nepieciešams. Lai sasniegtu minētos mērķus, EIKC personāla resursiem vajadzētu būt samērīgiem ar uzdevumiem, kādus to aicina uzņemties.

(21a)  Lai novērstu tirgus nepilnības un trūkumus, stimulētu pienācīgas papildu investīcijas un veicinātu ESIF atbalstīto darbību ģeogrāfisko un reģionālo līdzsvaru, ir vajadzīga integrēta un racionalizēta pieeja mērķim sekmēt izaugsmi, nodarbinātību un investīcijas. Izcenojuma politikai būtu jāveicina šo mērķu sasniegšana.

(21b)  Lai sekmētu Regulā (ES) 2015/1017 izvirzītos investīciju mērķus, būtu jāmudina apvienošana ar pašreizējiem fondiem, nodrošinot atbilstošus labvēlīgus finansēšanas noteikumus un nosacījumus, tostarp attiecībā uz ESIF operāciju ES garantijas izcenojuma noteikšanu.

(22)  Tādēļ ▐ Regula (ES) Nr. 2015/1017 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 2015/1017 groza šādi:

(-1)  regulas 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)  pārrobežu, daudzvalstu, reģionālās vai makroreģionālās platformas, kas apvieno partnerus no vairākām dalībvalstīm, reģioniem vai trešām valstīm, kurus interesē projekti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā;”;

(1)  regulas 4. panta 2. punktu groza šādi:

a)  punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii)   summu, kas nav mazāka par EUR 7 500 000 000, galvojumos vai skaidrā naudā, un EIB ar ESIF starpniecību piešķiramā finanšu ieguldījuma noteikumiem;”;

aa)  punkta a) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

“iv)  “iv) EIB vispārējai cenu politikai atbilstošu kārtību, kādā jānosaka maksa par operācijām ar ES galvojumu saskaņā ar šīs regulas mērķi. Apstākļos, kad ciešāki ekonomikas un finanšu tirgus apstākļi kavētu realizēt dzīvotspējīgu projektu, galvojuma izcenojumu modulē, lai veicinātu ESIF atbalstīto darbību ģeogrāfisko un reģionālo līdzsvaru un lai novērstu tirgus nepilnības;”;

ab)  punkta b) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)  noteikumu, ka Valde lēmumus pieņem vienprātīgi un ka gadījumā, ja vienprātību nevar panākt, tā pieņem lēmumus ar savu locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu;”;

ac)  punkta b) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

“iv)  procedūru rīkotājdirektora un rīkotājdirektora vietnieka iecelšanai, viņu atalgojumu un nodarbināšanas kārtību ▐, noteikumus un procedūras attiecībā uz viņu aizstāšanu amatā un par pārskatatbildību, neskarot šo regulu;”;

b)  punkta c) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)   saskaņā ar 11. pantu — sīki izstrādātus noteikumus par ES galvojuma sniegšanu, tostarp tā noteikumus par segumu, tā noteikto segumu konkrētu instrumentu veidu portfeļiem un par attiecīgajiem notikumiem, kas izraisītu iespējamu pieprasījumu izlietot ES galvojumu;”;

(1a)  regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  Šajā regulā “papildvērtība” ir ESIF atbalsts operācijām, kas risina tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un ko laikposmā, kad var izmantot ES galvojumu, ar EIB, EIF vai saskaņā ar esošajiem Savienības finanšu instrumentiem bez ESIF atbalsta nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā mērā. ESIF atbalstītiem projektiem, atbalstot jebkuru no 9. panta 2. punktā paredzētajiem vispārējiem mērķiem un cenšoties radīt darbavietas un ilgtspējīgu izaugsmi, parasti ir augstāks riska profils nekā projektiem, kurus atbalsta ar EIB ierastajām operācijām, un ESIF portfelim kopumā ir augstāks riska profils nekā investīciju portfelim, ko pirms šīs regulas stāšanās spēkā atbalstījusi EIB saskaņā ar savu ierasto investīciju politiku.”

▐

ESIF var atbalstīt EIB projektus, ar kuriem saistītais risks ir mazāks nekā EIB īpašo darbību minimālais risks, ja ES galvojuma izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu papildvērtību, kā definēts šā punkta pirmajā daļā.

▐

Lai labāk risinātu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas, tādējādi nodrošinot papildināmību un līdz ar to novēršot dalībnieku izstumšanu vienā un tajā pašā tirgū, EIB īpašās darbības, ko atbalsta ESIF, ir vēlamais veids un pienācīgi pamatotos gadījumos tām raksturīga subordinācija un pakārtota loma attiecībā pret citiem investoriem, kā arī līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, pārrobežu iezīmes, pakļautība īpašiem riskiem vai citi nosakāmi aspekti, kā turpmāk norādīts II pielikumā.

▐

Neskarot prasību ievērot papildvērtības definīciju, kās izklāstīta šā punkta pirmajā daļā, turpmāk minētie elementi sniedz nepārprotamu norādi par papildvērtību:

–  projekti, ar kuriem saistītais risks atbilst EIB īpašajām darbībām, kā definēts EIB statūtu 16. pantā un EIB kredītriska politikas pamatnostādnēs, jo īpaši ja šie projekti atrodas mazāk attīstītos un pārejas reģionos;

–  projekti, kas ietver infrastruktūru, ar kuru savieno divas vai vairākas dalībvalstis, vai infrastruktūras vai tādu pakalpojumu paplašināšanu, kas saistīti ar infrastruktūru no vienas dalībvalsts uz vienu vai vairākām dalībvalstīm.”;

▐

(2a)  regulas 5. pantam pievieno šādu punktu:

  “2.a  Saskaņā ar cenu noteikšanas politiku ESIF:

    –  kā vēlamo rīcību pienācīgi pamatotos gadījumos izvēlas pakārtotu lomu attiecībā pret citiem investoriem un nodrošina, ka tās operāciju izcenojums tiek modulēts, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot apvienošanu, lai ar projektiem varētu maksimāli palielināt līdzekļus un lai ņemtu vērā vietējā tirgus apstākļus, un

    –  ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu ESIF mērķus un novērstu tirgus nepilnības un investīciju trūkumu, nodrošina, ka izcenojuma līmeņi kapitāla finansēšanas operācijām joprojām ir zem tirgus cenām tāda paša veida darījumiem.”;

(3)  regulas 6. panta 1. punkta ievadvārdus aizstāj ar šādu tekstu:

“ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF atbalsta projektus, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un kas:”;

(3a)  regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  Projektiem, kas atbilst ESIF atbalstam operācijām, kuras veic EIB vai EIF, izmantojot finanšu starpniekus, nav lieluma ierobežojuma. Lai nodrošinātu, ka ESIF atbalsts attiecas arī uz maza mēroga projektiem, EIB un EIF paplašina sadarbību ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un veicina iespējas, ko sniedz investīciju platformu izveide.”

(4)  regulas 7. pantu groza šādi:

(-a)  iekļauj šādu punktu:

“1.a  Visas iestādes un struktūras, kas ir iesaistītas ESIF pārvaldes struktūrās, cenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru visās ESIF pārvaldes struktūrās.”;

(-aa)  panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Valdē ir pieci locekļi, no kuriem trīs ieceļ Komisija, vienu — EIB un vienu — Eiropas Parlaments. Valde no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju uz noteiktu trīs gadu termiņu, ko var vienreiz atjaunot. Valde cenšas lēmumus pieņemt vienprātīgi. Ja vienprātību nav iespējams panākt, Valde pieņem lēmumus ar četru piektdaļu locekļu balsu vairākumu.”

(-ab)  panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Valdes sanāksmju detalizētus protokolus publicē, tiklīdz Valde tos ir apstiprinājusi. Eiropas Parlamentu nekavējoties informē par to publicēšanu.”

(-ac)  panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“5. ESIF nolīgumā nosaka, ka ESIF ir rīkotājdirektors, kas ir atbildīgs par ESIF ikdienas darba vadību un 6. punktā minētās Investīciju komitejas sanāksmju sagatavošanu un vadīšanu. Turklāt rīkotājdirektoram ir jāatskaitās Eiropas Parlamentam par Investīciju komitejas darbu.”

(-ad)  panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Rīkotājdirektoram palīdz rīkotājdirektora vietnieks. Rīkotājdirektors piedalās Valdes sanāksmēs kā loceklis bez balsstiesībām. Ja rīkotājdirektors nevar piedalīties Valdes sanāksmēs vai sanāksmju daļās, rīkotājdirektora vietnieks piedalās šādās sanāksmēs vai to daļās kā loceklis bez balsstiesībām.”;

(-ae)  panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“6. Pēc atklāta un pārredzama atlases procesa saskaņā ar šīs regulas noteikumiem Valde izvēlas kandidātus rīkotājdirektora un rīkotājdirektora vietnieka amatiem, un viņi abi saņem atalgojumu no Savienības vispārējā budžeta.”;

(a)  panta 8. punktu groza šādi:

i)  punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)   klimata politika, vides aizsardzība un pārvaldība;”;

ii)  pievieno šādu l) apakšpunktu:

“l)   lauksaimniecība, un zivsaimniecība un akvakultūra.”;

(b)  panta 10. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Katrs Investīciju komitejas loceklis nekavējoties sniedz Valdei, rīkotājdirektoram un rīkotājdirektora vietniekam visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.”;

(c)  panta 11. punktam pievieno šādu teikumu:

“Rīkotājdirektors ir atbildīgs par Valdes informēšanu attiecībā uz jebkādu šādu pienākumu nepildīšanu▐ un ierosina un īsteno atbilstīgus pasākumus.”;

(d)  panta 12. punkta otrās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Lēmumi par ES galvojuma izmantošanu ir publiski un pieejami detalizētajos protokolos. Šādu lēmumu publikācijā ietver lēmuma pamatojumu, īpaši koncentrējoties uz atbilstību papildvērtības kritērijam, un skaidrojumu par to, kā 14. punktā minētais rezultātu pārskats tika izmantots, lai pamatotu ES galvojuma izmantošanu.

Rezultātu pārskats ir instruments, ko Investīciju komiteja izmanto, lai ES galvojuma izmantošanā piešķirtu prioritāti operācijām, kuras parāda augstākus rezultātus un pievienoto vērtību. Tas ir publiski pieejams pēc tam, kad ir pieņemts galīgais lēmums par projektu. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju.

Komerciāli sensitīvu lēmumu gadījumā EIB šādus lēmumus un informāciju par projektu atbalstītājiem vai finanšu starpniekiem iesniedz Eiropas Parlamentam attiecīgā finansējuma slēgšanas dienā vai agrākā dienā, kurā beidzas šāda komerciāla sensitivitāte. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja to pamato ar EIB sniegto dokumentāciju.

EIB katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visu to Investīciju komitejas lēmumu sarakstu, ar kuriem noraidīta ES galvojuma izmantošana, kā arī pārskata rezultātu apkopojumu. Minēto informāciju iesniedz, stingri ievērojot konfidencialitātes prasības.”;

(da)  panta 14. punktu aizstāj ar šādu:

“14.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. panta 1. līdz 3. un 5. punktu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot rezultātu pārskatu, kas Investīciju komitejai jāizmanto, lai nodrošinātu ES galvojuma iespējamās un faktiskās izmantošanas neatkarīgu un pārredzamu novērtējumu. Šādus deleģētos aktus sagatavo ciešā dialogā ar EIB.

Valde pārskata investīciju pamatnostādnes, lai noteiktu minimālo slieksni attiecībā uz dažādiem kritērijiem rezultātu pārskatā nolūkā uzlabot projektu novērtēšanu.”;

(4a)  regulas 8. panta pirmās daļas b) punktu aizstāj ar šādu:

“(b)  šajās operācijās ir iesaistītas vienības, kuras atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs un aptver vai sadarbojas ar vienībām vienā vai vairākās trešām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, tostarp stratēģiskā partnerība, paplašināšanās politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, vai kādā no aizjūras zemēm vai teritorijām, kā noteikts LESD II pielikumā, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās ir partneris.”;

(5)  regulas 9. pantu groza šādi:

(-a)  panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“2.   ES galvojumu piešķir EIB finansēšanas un investīciju operācijām, kuras apstiprinājusi 7. panta 7. punktā minētā Investīciju komiteja, vai finansējumam vai galvojumiem EIF, lai veiktu EIB finansēšanas un investīciju operācijas saskaņā ar 11. panta 3. punktu. Saskaņā ar Valdes norādījumiem Investīciju komiteja var piešķirt atbilstīgu daļu no ES galvojuma tieši investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un deleģēt minētajām struktūrām lēmuma pieņemšanu par projektu atlasi. Investīciju komiteja jebkurā gadījumā saglabā tiesības uzraudzīt projektu atlases procedūru, lai nodrošinātu, ka to piemēro saskaņā ar šo regulu.

Attiecīgās operācijas atbilst Savienības politikas nostādnēm un atbalsta jebkuru no šādiem vispārējiem mērķiem:”;

(-aa)  panta 2. punkta c) apakšpunktam pievieno šādu punktu:

“iiia)   “dzelzceļa infrastruktūras un citiem dzelzceļa projektiem;”;

(-ab)  panta 2. punkta e) apakšpunktam pievieno šādus punktus:

“ia)   blokķēžu tehnoloģiju;

ib)  lietu internetu;

ic)  kiberdrošību un tīkla aizsardzības infrastruktūrām;”;

(-ac)  panta 2. punkta g) apakšpunkta ii) punktu groza šādi:

“ii)  kultūras un radošajām nozarēm, kurās ir atļauti konkrētu nozaru finanšu mehānismi, izmantojot mijiedarbību ar programmu “Radošā Eiropu” un garantiju mehānismu, lai nodrošinātu attiecīgajam nolūkam piemērotus aizdevumus kultūras un radošajām nozarēm;”;

(-ad)  panta 2. punkta g) apakšpunkta v) punktu groza šādi:

“v)  sociālajām infrastruktūrām, sociālajiem pakalpojumiem, sociālo un solidaritātes ekonomiku;”;

(a)  panta 2. punktam pievieno šādu h) un i) apakšpunktu:

“h)   ilgtspējīga lauksaimniecība, zvejniecība, akvakultūra, kā arī citas bioekonomikas un biorūpniecības nozares;

i)   saskaņā ar šīs regulas prasībām mazāk attīstītiem reģioniem un pārejas reģioniem, kuri uzskaitīti Komisijas Īstenošanas Lēmuma 2014/99/ES[8] attiecīgi I un II pielikumā, — citas rūpniecības nozares un pakalpojumi, kuri ir tiesīgi saņemt EIB atbalstu.”;

(b)  panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus un novērtēšanas instrumentus, jo īpaši attiecībā uz atbilstīgajiem projektiem un ESIF kopējo portfeli, īpaši ņemot vērā COP 21. Ar minētajiem norādījumiem nodrošina, ka vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klases ietvaros atbalsta projektu komponentus, kas veicina klimata politikas pasākumus.”;

(c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Investīciju periods, kurā var piešķirt ES galvojumu, lai atbalstītu finansēšanas un investīciju operācijas, uz ko attiecas šī regula, beidzas:

(a)  2020. gada 31. decembrī — EIB operācijām, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim;

(b)  2020. gada 31. decembrī — EIF operācijām, par kurām EIF un finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim.”;

(d)  panta 4. punktu svītro;

(da)  iekļauj šādu punktu:

  “4.a  Ja valsts iestāde dalībvalstī izveido investīciju platformu vai valsts attīstību veicinošai banku vai iestādi, kurai ir tādi paši mērķi kā ESIF, EIB sadarbojas ar attiecīgo iestādi. EIB arī sadarbojas ar investīciju platformām vai valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, kuras jau ir izveidotas un kurām ir tādi paši mērķi kā ESIF.”;

(db)  panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

  “Neskarot 7. panta 7. punktu, Investīciju komiteja pēc rūpīgas izvērtēšanas var nolemt izbeigt partnerību ar investīciju platformu vai valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi.”

(5a)  regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

  “1.  Piemērojot 9. panta 2. punktu un saskaņā ar 11. pantu EIB un attiecīgā gadījumā valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes un investīciju platformas izmanto ES galvojumu šā panta 2. punktā minēto instrumentu riska segumam.”;

(6)  10. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)  EIB aizdevumi, galvojumi, pretgalvojumi, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabošanas instruments, tostarp pakārtotais parāds, dalība kapitālā vai kvazikapitālā, tai skaitā valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu vai fondu labā;”;

(7)  11. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  ES galvojums nekad nepārsniedz EUR 26 000 000 000, no kuriem daļu var piešķirt EIB finansējumam vai galvojumiem EIF saskaņā ar 3. punktu. Kopējie neto maksājumi no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar ES galvojumu nepārsniedz EUR 26 000 000 000 un nepārsniedz EUR 16 000 000 000 pirms 2018. gada 6. jūlija.”;

(b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.  Ja EIB piešķir finansējumu vai galvojumu EIF, lai veiktu EIB finansēšanas un investīciju operācijas, ES galvojums nodrošina pilnu galvojumu šādam finansējumam vai galvojumam ar noteikumu, ka EIB piešķir finansējuma vai galvojuma summu vismaz EUR 4 000 000 000 apmērā bez ES galvojuma seguma, nepārsniedzot sākotnējo limitu EUR 6 500 000 000. Neskarot 1. punktu, Valde attiecīgā gadījumā var pielāgot minēto limitu līdz ne vairāk kā EUR 8 000 000 000, neradot EIB pienākumu piešķirt finansējumu par summām, kas pārsniedz sākotnējo limitu.”;

(c)  panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)  regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem parāda instrumentiem — pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas EIB, bet ko tā nav saņēmusi saskaņā ar finansēšanas operāciju noteikumiem līdz saistību nepildīšanas brīdim; zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām tirgos, kuros ilgtermiņa riska ierobežošanas iespējas ir limitētas; attiecībā uz pakārtoto parādu par saistību neizpildes gadījumu uzskata maksājuma atlikšanu, samazināšanu vai izbeigšanas pieprasīšanu;

b)  dalībai kapitālā vai kvazikapitālā, kā minēts 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā, — investētās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas un zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām;”;

(8)  12. pantu groza šādi:

(a)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.  Šā panta 2. punktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai sasniegtu attiecīgu līmeni (“mērķapjoms”), kas atspoguļo kopējās ES galvojuma saistības. Mērķapjomu nosaka 35 % apmērā no kopējām ES galvojuma saistībām.”;

(b)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.  No 2018. gada 1. jūlija, ja pieprasījumu izlietot ES galvojumu rezultātā galvojuma fonda līmenis vairs nesasniedz 50 % no mērķapjoma vai ja tas saskaņā ar Komisijas veiktu riska novērtējumu gada laikā var noslīdēt zem šā līmeņa, Komisija iesniedz ziņojumu par ārkārtas pasākumiem, kas var būt vajadzīgi.”;

(c)  panta 8., 9. un 10. punktu aizstāj ar šādiem:

“8.   Pēc pieprasījuma izlietot ES galvojumu 2. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētās iemaksas galvojuma fondā, kuras pārsniedz mērķapjomu, 9. pantā noteiktajā investīciju laikposmā izmanto, lai atjaunotu ES galvojumu līdz tā pilnai summai.

9.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai atjaunotu ES galvojumu līdz tā pilnai summai.

10.  Ja ES galvojums ir pilnībā atjaunots EUR 26 000 000 000 apmērā, jebkuru summu no galvojuma fonda, kas pārsniedz sākotnējo summu, iemaksā Savienības vispārējā budžetā kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu, lai papildinātu tās budžeta pozīcijas, kuras varētu būt izmantotas līdzekļu pārdalīšanai, pārvietojot tos uz galvojuma fondu.”;

(9)  regulas 14. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu groza šādi:

i)  pirmajā daļā otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Šāds atbalsts ietver mērķtiecīgu atbalstu tehniskās palīdzības izmantošanai projektu strukturēšanā, inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanai un publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanai, kā arī attiecīgā gadījumā konsultācijām par būtiskiem ar Savienības tiesību aktiem saistītiem jautājumiem, ņemot vērā to, kāda ir dalībvalstu ar mazāk attīstītiem finanšu tirgiem un dažādām nozarēm specifika un vajadzības.”;

ii)  otrajā daļā pievieno šādu teikumu:

“Tas arī palīdzēs sagatavot klimata politikas un aprites ekonomikas projektus vai to komponentus, jo īpaši saistībā ar COP 21, sagatavot digitālās nozares projektus, kā arī 5. panta 1. punkta piektajā daļā minētos projektus.”;

(b)  panta 2. punktu groza šādi:

i)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)  izmanto vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā un aktīvi sekmētu ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķa sasniegšanu, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, atbalstot EIB un valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes operāciju izstrādē un attīstīšanā, jo īpaši mazāk attīstītos un pārejas reģionos, un stimulējot pieprasījumu pēc ESIF atbalsta kur vien tas nepieciešams;”;

ii)  punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)  “e) nodrošinot proaktīvu, konsultatīvu atbalstu investīciju platformu izveidei, jo īpaši tādu pārrobežu un makroreģionālu investīciju platformu izveidei, kurās ir iesaistītas vairākas dalībvalstis un/vai reģioni, vajadzības gadījumā ar vietēju pārstāvniecību;”;

iia)  pievieno šādu apakšpunktu:

“ea)  izmanto maza mēroga projektu piesaistīšanas un finansēšanas potenciālu, tostarp ar investīciju platformu starpniecību;”;

iii)  pievieno šādu f) apakšpunktu:

“f)  sniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu (piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, programma “Apvārsnis 2020” un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments) kombinēšanu ar ESIF ar mērķi mazināt administratīvo slogu un risināt praktiskas problēmas, kas saistītas ar šādu kombinētu finansējuma avotu izmantošanu.”;

iiia)  pievieno šādu apakšpunktu:

“fa)  sniedz proaktīvu atbalstu 8. panta pirmās daļas b) punktā minēto darbību veicināšanai un sekmēšanai.”;

(c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu speciālās zināšanas.”;

(ca)  iekļauj šādu punktu:

“5.a  EIKC izmanto 16. panta 2.a punktā minēto sarakstu, lai vajadzības gadījumā proaktīvi palīdzētu iespējamu projektu virzītājiem labāk izstrādāt savus priekšlikumus ESIF finansējumam.”;

(d)  panta 6. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Sadarbība starp EIKC, no vienas puses, un valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi, starptautisku finanšu iestādi vai iestādi vai vadošo iestādi, tostarp tādu, kas darbojas kā valsts konsultants, kam ir speciālās zināšanas, kas ir nozīmīgas EIKC mērķiem, no otras puses, var būt līgumiskas partnerības veidā. EIKC noslēdz sadarbības nolīgumus ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm katrā dalībvalstī. Dalībvalstīs, kurās šādu iestāžu nav, EIKC attiecīgā gadījumā un pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma sniedz proaktīvu konsultatīvu atbalstu to izveidei.”;

(da)  iekļauj šādu punktu:

“6.a  Lai konsultāciju pakalpojumiem aktīvi nodrošinātu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par ESIF, vajadzības gadījumā un ņemot vērā pastāvošās atbalsta shēmas, nodrošina EIKC vietējo pārstāvniecību nolūkā sniegt konkrētu, proaktīvu, individuāli pielāgotu palīdzību uz vietas. To izveido jo īpaši dalībvalstīs vai reģionos, kas saskaras ar grūtībām, izstrādājot ESIF projektus. EIKC mērķis ir veicināt zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, un tas nodrošina pastāvīgu reģionālās un vietējās spējas veidošanu un īpašo zināšanu uzkrāšanu.”;

(db)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.  No Savienības vispārējā budžeta gadā dara pieejamu atsauces summu EUR 20 000 000 apmērā, kas paredzēta, lai segtu EIKC darbības izmaksas par pakalpojumiem, kurus EIKC sniedz saskaņā ar 2. punktu papildus tiem, kas jau ir pieejami saskaņā ar citām Savienības programmām, ciktāl minētās izmaksas nesedz 4. punktā minēto maksu summas pārpalikums.”;

(9a)  regulas 16. panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)  to projektu aprakstu, kuriem atbalsts no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem ir kombinēts ar ESIF atbalstu, un katra avota ieguldījuma kopējo summu, kā arī katra šāda projekta riska profilu;”;

(9b)  regulas 16. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“ja)  detalizētu informāciju par nodokļu maksājumiem saistībā ar EIB finansēšanas un investīciju operācijām saskaņā ar ESIF.”;

(9c)  regulas 16. pantam pievieno šādu apakšpunktu:

“2.a  EIB ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un EIKC sarakstu, kurā ir iekļauti visi investīciju priekšlikumi, kas ir iesniegti ES galvojuma izmantošanai, tostarp tie, kuri priekšatlasē nav izvēlēti iesniegšanai Investīciju komitejā. Minēto informāciju iesniedz, stingri ievērojot konfidencialitātes prasības.”;

(9d)  regulas 16. pantam pievieno šādu punktu:

“5.a  Komisija investīciju perioda beigās sagatavo ziņojumu izcenojuma politikas kopējo ietekmi un atbilstību un minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Valdei. Minētā ziņojuma konstatējumus ņem vērā.”;

(9e)  regulas 16. pantam pievieno šādu punktu:

“6.a  Komisija iesniedz gada ziņojumu, kurā ir iekļautas sīkas ziņas par visiem projektiem katrā politikas jomā, kuri ir saņēmuši atbalstu no ESIF, kopējo no katra avota saņemtā ieguldījuma summu, kā arī riska profilus.”;

(10)  regulas 18. pantu groza šādi:

a)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.  Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim un 2020. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietver neatkarīgu novērtējumu par šīs regulas piemērošanu.”;

b)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Komisija saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu iesniedz tiesību akta priekšlikumu par visaptverošu investīciju shēmu, lai faktiski samazinātu investīciju trūkumu Savienībā. Priekšlikumā pienācīgi ņem vērā secinājumus, kas ietverti 2018. gada 31. decembra ziņojumā, kurā ir arī neatkarīgs novērtējums, ko iesniedz laicīgi, lai to varētu pienācīgi ņem vērā šim nolūkam.”;

(ba)  panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.  Šā panta 6. punktā minētajā ziņojumā ir novērtējums par 7. panta 14. punktā un II pielikumā minētā rezultātu pārskata izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz katra pīlāra atbilstības izskatīšanu piemērotību un to relatīvo nozīmi novērtējumā. Ziņojumam, ja tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots ar tā secinājumiem, pievieno priekšlikumu par 7. panta 14. punktā minētā deleģētā akta pārskatīšanu.”;

(11)  regulas 19. pantam pievieno šādu punktu:

“EIB un EIF informē (vai uzliek par pienākumu finanšu starpniekiem informēt) galīgos saņēmējus par ESIF atbalsta esamību un nodrošina, lai šī informācija, jo īpaši MVU gadījumā, būtu vizuāli prominents elements finansēšanas nolīgumā, tāpat kā ikvienā līgumā, kas ietver ESIF atbalstu, un tādējādi palielina sabiedrības informētību un veicina plašāku atpazīstamību.”;

(11a)  regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.  Piemērojot šā panta 1. punktu, Revīzijas palātai pēc tās pieprasījuma un saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu sniedz pilnīgu piekļuvi visiem dokumentiem un informācijai, kas nepieciešami tās uzdevumu veikšanai.”

(12)  regulas 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  EIB, EIF un visi finanšu starpnieki, īstenojot savas finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, ievēro attiecīgos standartus un piemērojamos tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un cīņu pret terorismu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

  ▌

EIB un EIF, īstenojot savas finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, neizmanto nodokļu apiešanas struktūras, jo īpaši agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, vai praksi, kas neatbilst ES labas nodokļu pārvaldības kritērijiem, un nesaistās tajāsvai nesniedz līdzekļus saņēmējiem, kas izmanto nodokļu apiešanas struktūras, jo īpaši agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, vai praksi, kas neatbilst ES labas nodokļu pārvaldības kritērijiem, vai iesaistās tajās, kā izklāstīts Savienības tiesību aktos, Padomes secinājumos, Komisijas paziņojumos vai jebkādos citos Komisijas oficiālos paziņojumos.

  ▌

Jo īpaši EIB un EIF neuztur uzņēmējdarbības attiecības ar vienībām, kas ir inkorporētas vai reģistrētas jurisdikcijās, kuras nesadarbojas ar Savienību saistībā ar pārredzamības un informācijas apmaiņas jomā starptautiskā līmenī noteiktu nodokļu standartu un Savienības tiesību aktu piemērošanu.

Slēdzot nolīgumus ar finanšu starpniekiem, EIB un EIF transponē šajā pantā minētās prasības attiecīgajos līgumos un prasa sniegt pārskatus par šo prasību ievērošanu par katru valsti atsevišķi. EIB un EIF publicē un nepārtraukti atjaunina to finanšu starpnieku sarakstu, ar kuriem tie sadarbojas.

EIB un EIF ne vēlāk kā pēc tam, kad Savienība ir apstiprinājusi savu sarakstu, kurā iekļautas jurisdikcijas, kas nesadarbojas, pēc apspriešanās ar Komisiju un ieinteresētajām personām pārskata un atjaunina savu politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas. Pēc tam Komisija reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs politikas īstenošanu.”;

(13)  regulas 23. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādiem:

“Pilnvaras pieņemt šīs regulas 7. panta 13. un 14. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 4. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām.”;

(14)  regulas II pielikumu groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

▐

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –  Padomes vārdā –

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

PIELIKUMS

PRIEKŠLIKUMAM EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu

Pielikums

(1)  2. iedaļu groza šādi:

a)  iedaļas b) apakšpunktā pievieno šādas daļas:

“ESIF atbalstu autoceļiem sniedz, tikai lai atbalstītu publiskās un/vai privātās investīcijas transportā kohēzijas valstīs, mazāk attīstītos reģionos vai pārrobežu transporta projektos, vai arī gadījumos, kad ir nepieciešams atjaunināt un uzturēt, uzlabot ceļu satiksmes drošību, izstrādāt ITS ierīces vai nodrošināt esošo autoceļu standartu un integritāti Eiropas transporta tīklā, sevišķi tad, ja ierīko drošas autostāvvietas, alternatīvas tīrās degvielas uzpildes stacijas un elektriskās uzlādēšanas sistēmas.

ESIF atbalsts neapšaubāmi ir pieejams arī esošās transporta infrastruktūras uzturēšanai un atjaunināšanai.”;

b)  iedaļas c) apakšpunktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šajā saistībā ir paredzams, ka EIB sniegs ESIF finansējumu, lai sasniegtu kopējo mērķi — vismaz EUR 500 000 000 000 publiskās vai privātās investīcijās, tostarp finansējums, ko ar EIF starpniecību mobilizēs ESIF operāciju ietvaros saistībā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm —, un nodrošināt labāku piekļuvi finansējumam sabiedrībām, kurās nav vairāk kā 3000 darbinieku.”;

(2)  3. iedaļā pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)     viena vai vairākas no turpmāk norādītajām iezīmēm parasti būtu par iemeslu, lai operāciju klasificētu kā īpašu darbību:

–  pakārtotība attiecībā pret citiem aizdevējiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām un privātiem aizdevējiem;

–  līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, ja ieņemtā pozīcija pakļauj EIB augsta līmeņa riskam;

–  pakļautība specifiskiem riskiem, kā, piemēram, sevi vēl nepierādījusi tehnoloģija, atkarība no jauniem, nepieredzējušiem vai augstam riskam pakļautiem sadarbības partneriem, jaunas finanšu struktūras vai risks EIB, konkrētā nozare vai ģeogrāfiskā atrašanā vieta;

–  pašu kapitāla tipa riski, piemēram, ar rezultātiem saistīti maksājumi, vai

–  citi nosakāmi aspekti, kas saskaņā ar EIB Kredītriska politikas pamatnostādnēm rada lielāku pakļautību riskam;”;

(2a)  3. iedaļā pievieno šādu apakšpunktu:

“da)  vērtējot papildvērtību, ņem vērā reģiona īpašos apstākļus.”;

(3)  5. iedaļai pievieno šādu teikumu:

“Rezultātu pārskatu, izņemot sensitīvu komercinformāciju, publisko, tiklīdz ir parakstīta kāda operācija ar ES galvojumu.”;

(4)  6. iedaļu groza šādi:

(a)  iedaļas b) apakšpunktu groza šādi:

i)  pirmā ievilkuma pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādiem:

“Parāda finansēšanas operācijām EIB vai EIF veic savu standarta riska novērtējumu, veicot saistību nepildīšanas varbūtības un atgūšanas likmes aprēķinu. Pamatojoties uz šiem parametriem, EIB vai EIF kvantificē risku katrai operācijai.”;

ii)  otrā ievilkuma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Katrai parāda finansēšanas operācijai piešķir riska klasifikāciju (aizdevumu darījuma klasifikācija) saskaņā ar EIB vai EIF aizdevumu klasifikācijas sistēmu.”;

iii)  trešā ievilkuma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Projektiem jābūt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgiem, un EIB finansējumu strukturē, ievērojot pareizas banku darbības principus, un tas atbilst augsta līmeņa riska pārvaldības principiem, ko EIB vai EIF ir noteikuši savās iekšējās pamatnostādnēs.”;

iiia)  ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“Parāda finansēšanas produktu izcenojumu nosaka saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.”

(b)  iedaļas c) apakšpunktu groza šādi:

i)  pirmā ievilkuma otro teikumu aizstāj ar šādu:

“To, vai operācijai ir vai nav pašu kapitāla tipa riski, neatkarīgi no operācijas juridiskās formas un nomenklatūras, nosaka, pamatojoties uz EIB vai EIF standarta novērtējumu.”;

ii)  otrā ievilkuma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“EIB pašu kapitāla tipa operācijas veic saskaņā ar EIB vai EIF iekšējiem noteikumiem un procedūrām.”;

iia)  trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“Investīcijas kapitāla finansēšanas izcenojumu nosaka saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.”

(5)  7. iedaļas c) apakšpunktā svītro vārdu “sākotnējā”;

(6)  8. iedaļu groza šādi:

(a)  pirmās daļas otrajā teikumā svītro vārdu “sākotnējā”;

(b)  apakšpunkta pirmās daļas pirmajā teikumā svītro vārdu “sākotnējā”;

(c)  apakšpunkta pirmajā teikumā svītro vārdu “sākotnējā”.

• [1]    OV C 75, 10.3.2017., 57. lpp.
• [2]    Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [3] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [4]  OV C 465, 13.12.2016., 1. lpp.
• [5]   COM(2014) 903 final.
• [6]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).
• [7]    Komisijas 2015. gada 22. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/1558, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017, izveidojot ES galvojuma piemērošanas rezultātu pārskatu (OV L 244, 19.9.2015., 20. lpp.).
• [8]   Komisijas 2014. gada 18. februāra Īstenošanas lēmums Nr. 2014/99/ES, kurā 2014. līdz 2020. gadam noteikts to reģionu saraksts, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda, un to dalībvalstu saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, OV L 50, 20.2.2014., 22. lpp.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS (*) (3.4.2017)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 groza attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu
(COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Eva Kaili

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Pašreizējo Eiropas Savienības zemo izaugsmes un atveseļošanās līmeni pēckrīzes apstākļos ir radījusi ražošanas apjoma samazināšanās, ko izraisīja tādi faktori kā tehnoloģiskā progresa palēnināšanās, strukturālas novirzes uz zemas produktivitātes nozarēm un augsts sviras rādītāja īpatsvars. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēt mūsu spēkus uz centieniem novērst stagnāciju veidā, kas stiprina ekonomiku, vidi un sabiedrību.

ITRE savas kompetences ietvaros par prioritāti uzskata enerģētikas un telekomunikāciju nozares optimizēšanu, digitālās tehnoloģijas, pētniecību un izpēti, MVU un jaunas un tradicionālās rūpniecības struktūras. Šīs nozares var nodrošināt Eiropas produktivitātei tik ļoti vajadzīgo paātrinājumu.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ESIF 2.0 ir iespēja palielināt Eiropas produkcijas apjomu, kā arī dinamisks instruments, ar ko ir iespējams mainīt pašreizējo ieguldījumu sistēmu ES, saskaņojot ekonomikas ekosistēmu, samazinot birokrātiju un novēršot koordinācijas nepilnības un strukturālās neatbilstības.

Tomēr ESIF nav kohēzijas politikas instruments. Tas drīzāk ir paredzēts ES ekonomiskās jaudas stimulēšanai, un tam būtu jāpalīdz visām dalībvalstīm segt trūkstošās investīcijas. ESIF ir pievienotās vērtības mehānisms, kura mērķis ir palielināt un papildināt, nevis konkurēt ar pašreizējiem finanšu resursiem un instrumentiem. Galvenais secinājums ir tāds, ka ESIF nekad — ne tagad, ne arī nākotnē — nevajadzētu aizstāt kohēzijas fondus un līdzīgus instrumentus.

Lai ESIF varētu veiksmīgi sasniegt savus investīciju mērķus, tam būtu jāsekmē ekonomiskā potenciāla īstenošana katrā dalībvalstī, aptverot gan dažādas ģeogrāfiskās teritorijas, gan rūpniecības nozares. Diemžēl ESIF vēl nav nodrošinājis ģeogrāfisko un nozaru dažādošanu.

Atzinuma sagatavotāja uzsver, ka ES nevar atjaunot izaugsmi un radīt darbvietas un labklājību, izmantojot „lai viss paliek, kā ir” attieksmi. Šā uzdevuma īstenošanai ir vajadzīgi vidēja termiņa līdz ilgtermiņa pūliņi un noturība. Tas nav sprints. Tas ir maratons. EIB un Komisijai, divām iestādēm, kas ir galvenās atbildīgās par ESIF, būtu jāievēro šāda nostāja. Mērķis nav izdalīt naudu pēc iespējas ātrāk. Saturs, papildināmība un ģeogrāfiskā izplatība ir daudz svarīgāki nekā ātrums, ar kādu līdzekļi tiek apgūti.

Šis ITRE atzinums jo īpaši attiecas uz enerģētikas un telekomunikāciju nozari, digitālajām tehnoloģijām, pētniecību un MVU un ir vērsts uz ESIF pašreizējām nepilnībām, lai novērstu tirgus nepilnības sociālajā un ģeogrāfiskajā jomā un nepietiekamu investīciju situācijas, kas tagad būtu jārisina ar ESIF 2.0.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem, atzinuma sagatavotāja ierosina šādus grozījumus ESIF 2.0:

ØESIF atbalstītajiem projektiem vajadzētu būt savstarpēji vairāk papildinošiem. EIB būtu jāuzlabo spēja pieņemt riskantākus projektus, gan ar riska dalīšanas instrumentiem, gan ar pirmās kārtas zaudējumu garantijām, kas ir īpaši noderīgas infrastruktūras projektiem.

ØAtlases procesā pārredzamībai un pārskatatbildībai vajadzētu būt izšķirošai ex ante prasībai attiecībā uz papildināmības kritēriju un ESIF regulas īstenošanu, un tās būtu jānodrošina ar ESIF 2.0.

ØĢeogrāfiskā dažādošana ir jāpanāk, konkrēti pievēršoties problēmai saistībā ar atšķirīgu riska prēmiju, ko iekasē par līdzīgiem projektiem dažādās ES daļās, kas izriet no dalībvalstu dažādajiem riska profiliem.

ØInvestīciju plānā Eiropai trešais pīlārs (šķēršļu investīcijām likvidēšana) ir nepieciešams nosacījums ESIF veiksmīgai darbībai, taču to nevar izmantot kā alibi, lai attaisnotu vāju ESIF apguvi, jo īpaši kohēzijas valstīs vai dalībvalstīs, kas visvairāk cietušas no nesenās finanšu krīzes.

ØKomisijai būtu cieši sadarboties ar EIB, lai stiprinātu valstu attīstības veicinātāju iestāžu lomu, un izveidotu tās dalībvalstīs, kurās tādu vēl nav.

ØLai piesaistītu jaunus līdzekļus, Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar ES finanšu regulatoriem ar mērķi ļaut finanšu iestādēm vairāk ieguldīt ilgtermiņa infrastruktūras projektos, atvieglojot attiecināmos regulatīvus ierobežojumus to bilancēs.

ØStabilitātes un izaugsmes pakta stingrai īstenošanai nevajadzētu dalībvalstīm traucēt izmantot ESIF, lai veiktu ieguldījumus infrastruktūrā. Komisijai būtu jāpieņem vadlīnijas šajā virzienā.

ØĪpašs uzsvars būtu liekams uz izaugsmes un darbavietu radīšanas projektiem attālos apgabalos vai mazāk attīstītos reģionos.

ØEISI dotācijām un citiem saistītajiem instrumentiem nevajadzētu konkurēt ar ESIF vai ar tā uz tirgu balstīto darbību, kuras mērķis ir piesaistīt jaunus līdzekļus un mobilizēt brīvo kapitālu. Lai sekmīgi uzsāktu investīcijas ES, ir nepieciešams optimāli kombinēt resursus. Būtu jāņem vērā tiesiskais regulējums, kas atļauj šādu kombinēšanu. Ir paredzams, ka šajā varētu palīdzēt jomā Finanšu regulas „Omnibus”.

ØBūtu jāpaplašina starptautiski infrastruktūras projekti. Komisijai būtu jācenšas saskaņot dalībvalstīs pastāvošās regulatīvās atšķirības. Tas ir nepieciešams, lai paātrinātu infrastruktūras projektus, kuros piedalās divas vai vairākas dalībvalstis vai kuri ir pārrobežu projekti.

ØLai ESIF darbība būtu veiksmīga, izšķirošā loma ir ESIF nostiprināšanai un paplašināšanai. Tam būtu jāpalīdz vietējām iestādēm, bezpeļņas iestādēm un investoriem, jāsekmē investīciju platformu izveide, ja tādas ir vajadzīgas, jāpalīdz veidot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības un publiskā un privātā sektora partnerības, kā arī jākonsultē ieinteresētās personas par novatoriskiem finansējuma avotiem, jo īpaši infrastruktūras projektos, enerģētikas projektos un digitālās nozares projektos.

ØSaskaņā ar COP 21 saistībām ESIF būtu jāatbalsta vismaz līdz 40 % projektu, kas veicina klimata politikas īstenošanu, iekļaujot vismaz 20 % finansējuma energoefektivitātes projektiem. Ir jāatturas no fosilā kurināmā projektu finansēšanas.

ØSaskaņā ar konkurences priekšrocībām, kas ES ir digitālo tehnoloģiju jomā, ESIF par galveno finansēšanas prioritāti būtu jāuzskata uz nākotni vērstā digitālā nozare, jo īpaši projekti, kas paplašina savienojamības jaudu un infrastruktūru, kiberdrošību, tīklus, bloku ķēdes platformas, lietu internetu un tā tālāk. Šīs prioritātes būtu jāstiprina attiecīgo jomu ekspertiem no EIKC un EIB, uzņemoties pārraudzību par lēmumu pieņemšanu.

ØESIF būtu jāpievēršas investīciju trūkumam pētniecībā, jo īpaši novatoriskās nozarēs un nozarēs ar zemu tehnoloģiskās gatavības līmeni, kuras varētu ietekmēt un veidot patērētāju pieprasījumu nākamajos 20 gados.

ØKomisijai un EIB būtu jāsadarbojas, lai proaktīvi noteiktu jurisdikcijas, kas nevēlas sadarboties, un noteiktu skaidrus un publiski pieejamus kritērijus, kas palielinātu ESIF juridisko noteiktību, neapdraudot Savienības standartus attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar nodokļu pārvaldību.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (4)  ESIF, ko īsteno un līdzfinansē EIB grupa, ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus papildu investīciju reālajā ekonomikā līdz 2018. gada vidum. Apgūšana tirgū ir īpaši strauji notikusi MVU klasē, kur ESIF rezultāti krietni pārsniedz gaidītos. MVU klase 2016. gada jūlijā tika palielināta par EUR 500 miljoniem pašreizējo Regulas (ES) Nr. 2015/1017 parametru ietvaros. Lielāka finansējuma daļa tiks novirzīta MVU, ņemot vērā ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros: 40 % no ESIF palielinātās riska uzņemšanās spējas būtu jānovirza uz to, lai palielinātu MVU piekļuvi finansējumam. (4)  Pirmajā ESIF īstenošanas posmā ir panākti nozīmīgi un daudzsološi rezultāti. Pagaidām vēl nevar pilnībā izvērtēt to, cik lielā mērā ar ESIF izdosies novērst investīciju trūkumu, samazināt augsto bezdarba līmeni un uzlabot anēmisko izaugsmes tempu, kas Savienībā vērojams pēc nesenās finanšu krīzes. Pašlaik pieejamie dati tomēr liecina, ka ir iespējas panākt uzlabojumus dažādās jomās, cita starpā arī iespējas ar ESIF papildināt citus investīciju plāna pamatelementus un panākt labāku sadalījumu pa dalībvalstīm, labāku papildvērtību un pārvaldību, un ka var sekmīgāk piesaistīt ilgtspējīgas investīcijas, kas veicina rīcību klimata politikas jomā. Daži dati arī liecina, ka parakstīto operāciju un maksājumu ziņā ESIF, iespējams, atpaliek, kā tas norādīts vērtējumā, ko EIB sagatavojusi par savu darbību laikposmā līdz 2016. gada 30. jūnijam. Turklāt MVU klasē apgūšana tirgū ir notikusi straujāk nekā infrastruktūras un inovācijas klasē (IIK), taču tam par iemeslu varētu būt atšķirīgie projektu veidi.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a)  Sagaidāms, ka līdz 2018. gada vidum ar ESIF izdosies sasniegt iecerēto mērķi mobilizēt papildu investīcijas EUR 315 miljardu apmērā. Taču nav neatkarīgi izvērtēti nedz šie ekonomiskie rezultāti, nedz ESIF ietekme uz sabiedrību un vidi. Jāatgādina, ka ESIF primārais mērķis ir atbalstīt projektus, kas Eiropas iedzīvotājiem sniedz ilgtermiņa ieguvumus sociālajā un vides jomā, kvalitatīvas ilgtermiņa darbvietas un infrastruktūru.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā secināja, ka: „Investīciju plāns Eiropai, jo īpaši Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), jau ir devis konkrētus rezultātus un ir būtisks solis, lai palīdzētu piesaistīt privātās investīcijas, vienlaikus viedi izmantojot ierobežotos budžeta resursus. Komisija plāno drīz nākt klajā ar priekšlikumiem par ESIF nākotni, kuri Eiropas Parlamentam un Padomei būtu steidzami jāizskata.”	(5)  Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā secināja, ka Investīciju plāns Eiropai, jo īpaši ESIF, jau ir devis konkrētus rezultātus. Taču efektivitātes un līdzsvara ģeogrāfiskās un nozaru dažādības ziņā joprojām trūkst. Ģeogrāfiski līdz 2016. gada 30. jūnijam Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Spānijā īstenojamu IIK parakstīto projektu īpatsvars bija 63 % un šādu 15 ES dalībvalstīs īstenojamu projektu īpatsvars bija 91 %. Savukārt MVU klasē Itālijā, Francijā un Vācijā īstenojamu parakstīto projektu īpatsvars bija 54 % un šādu 15 ES dalībvalstīs īstenojamu projektu īpatsvars bija 93 %. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš finansiāli vājām Austrumeiropas dalībvalstīm, palīdzot tām pārvarēt ar investīcijām saistītās grūtības un nostiprināt savu konkurētspēju. Ņemot vērā šo līdzsvara trūkumu un aktuālās finansiālās nesaskaņas, strukturālos šķēršļus, tiesisko regulējumu un investoru nevēlēšanos uzņemties risku, Komisijai būtu jāveic vērienīgas iniciatīvas, lai palīdzētu piesaistīt privātās investīcijas, un jāturpina ieviest nepieciešamās regulatīvās pārmaiņas, lai finanšu iestādes savos portfeļos varētu iekļaut vairāk infrastruktūras projektu un lai cita starpā arī palielinātu finansējumu MVU, tomēr nodrošinot, ka gudri tiek izmantoti ierobežotie budžeta resursi. Jāņem arī vērā, ka strukturālās nepilnības, kas pastāv atsevišķās dalībvalstīs, nav izdevīgas citām dalībvalstīm, ja tas ir saistīts ar ESIF izmantošanu. Tādēļ ir jānodrošina, lai nevienai dalībvalstij nebūtu tiesību izmantot vairāk nekā 10 % no ESIF mehānisma.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  ESIF tika izveidots uz trīs gadu sākotnējo termiņu un ar mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus investīcijās. Ņemot vērā tā panākumus, Komisija ir apņēmusies dubultot ESIF gan tā ilguma, gan finansiālās spējas ziņā. Tiesību aktu paplašinājuma priekšlikums attiecas uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un tam būtu jānodrošina kopumā vismaz pustriljons euro investīcijām līdz 2020. gadam. Lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju un dubultotu investīciju mērķi, dalībvalstīm vajadzētu sniegt palīdzību arī prioritārā kārtā.	(6)  Ņemot vērā pozitīvos rādītājus, Komisija ir apņēmusies dubultot ESIF gan ilguma, gan finansiālās spējas ziņā. Tiesību aktu paplašinājuma priekšlikums attiecas uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, un tam būtu jānodrošina kopumā vismaz pustriljons euro investīcijām līdz 2020. gadam. Lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju un dubultotu investīciju mērķi, dalībvalstīm vajadzētu sniegt palīdzību arī prioritārā kārtā.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Paplašinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijām, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbavietu radīšanai — tostarp jauniešu darbavietu radīšanai —, izaugsmei un konkurētspējai ar pastiprinātu papildvērtību. Tas ietver investīcijas šādās jomās: enerģētika, vide un rīcība klimata politikas jomā, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, kā arī digitālā pārveide. Jo īpaši būtu jānostiprina ESIF atbalstīto operāciju investīcijas tajā, lai sasniegtu Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21). Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt būtu jāizvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams, lai kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts, atbalstītu privātās investīcijas transporta nozarē. Skaidrības labad, lai gan tie jau ir atbilstīgi, būtu skaidri jānosaka, ka projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, ietilpst vispārējos mērķos, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.	(8)  Paplašinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijām, kas Eiropas nākotnei ir būtiskas, lai veidotos augsts un noturīgs kvalitatīva cilvēkkapitāla līmenis, lai varētu radīt tiešām kvalitatīvas darbavietas (īpaši jauniešiem), lai panāktu izaugsmi un konkurētspēju ar spēcīgāku papildvērtību un arī lai veicinātu sociālo kohēziju, sociālo iekļaušanu un tādējādi vairotu Savienības iedzīvotāju labklājību. Tam būtu jāietver arī investīcijas šādās jomās: enerģētika, vide un rīcība klimata politikas jomā un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, tūrisms, kā arī digitālā pārveide. Jo īpaši būtu jānostiprina tāds ESIF atbalstīto operāciju ieguldījums, kas palīdz sasniegt Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21) un izpildīt Savienības apņemšanos līdz 2050. gadam par 80–95 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta elektrotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem, energoefektivitātes un aprites ekonomikas projektiem, sevišķi tad, ja tie palielina Savienības enerģētisko drošību, ļaujot aktīvi iesaistīties privātpersonām un vietējām kopienām un kooperatīviem, un vairāk būtu jāpievēršas arī darbībām, ar ko nodrošina energotīklu pielāgošanu un no atjaunojamiem resursiem iegūtas enerģijas ražošanu, uzkrāšanu un sadali, kā arī alternatīvus energoresursus transportlīdzekļiem un būvniecības nozarei. Līdz šim iegūtie dati liecina, ka plašais ESIF atbalsts, kas ir sniegts enerģētikas, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektiem, ir attiecīgi samazinājis EIB parastās investīcijas šajās nozarēs, papildvērtību tādējādi pielīdzinot nullei. ESIF finansētie aizdevumi būtu jāpiešķir papildus EIB parastajām investīciju operācijām. Tāpat arī digitālajā nozarē, ņemot vērā vērienīgo Savienības politiku attiecībā uz digitālo ekonomiku, būtu jānosaka jauni digitālās infrastruktūras mērķi, lai novērstu digitālo plaisu un lai Savienība kļūtu par pasaules līderi jaunajā tā dēvētā lietu interneta, bloku ķēdes tehnoloģijas, kiberdrošības un tīkla drošības laikmetā. Turklāt par ESIF veiksmes kritēriju vajadzētu uzskatīt palīdzību, ko tas sniedzis politikas jomās, kurām investīcijas ir samazinātas ESIF finansēšanas nolūkā, un tas attiecas, piemēram, uz dotācijām pētniecībai, jo īpaši pētījumiem, kas vērsti uz zemu tehnoloģiskās gatavības līmeni. Turklāt būtu jāatturas no ESIF atbalsta piešķiršanas autoceļiem, ja vien tas nav nepieciešams, lai atbalstītu privātās investīcijas transportā kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts. Kaut arī projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra jau ir atbilstīgi, skaidrības labad tomēr būtu jāprecizē, ka tie ietilpst vispārējos mērķos, kas ļauj pretendēt uz ESIF atbalstu. Būtu jāatturas no ESIF atbalsta piešķiršanas fosilā kurināmā projektiem, jo īpaši infrastruktūrai un kodoliekārtām.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a)  Jāatzīmē, ka savas īpašās darbības, ko atbalsta ESIF, EIB veic, sistemātiski izmantojot ar līdzinvestoriem kopīgus riska dalīšanas instrumentus. Tāpēc EIB noteikti būtu jāpiedalās visos apvienošanas darbību procesos un pēc vajadzības arī citos gadījumos, sniedzot pirmās kārtas zaudējumu garantiju attiecīgajām darbībām, lai tādējādi panāktu, ka ESIF mehānisms nodrošina optimālāku papildvērtību un ir piesaistīts vairāk privātā finansējuma.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b)  Derētu atcerēties, ka ikvienai pasaules vadošajai lielvarai ir savs militāri rūpnieciskais komplekss, ko tā ir radījusi, lai tehnoloģiju un zinātnes progresa ziņā apsteigtu konkurentus. Tādēļ ir obligāti jāpanāk, lai Savienība darītu to pašu, proti, lai tā jo īpaši ar ESIF starpniecību atvēlētu ievērojamas summas savas aizsardzības rūpniecības veidošanai, kas pētniecības un izstrādes darba rezultātā būtiski ietekmēs civilo sektoru un ekonomiku.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Turklāt projektu atlasē būtu jānostiprina viena ESIF būtiska iezīme. Proti, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu, ja tās risina skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Tādas operācijas infrastruktūras jomā infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros, kas sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, tostarp e-infrastruktūra, būtu jāuzskata par operācijām ar papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augstu pievienoto vērtību Savienībai.	(9)  Turklāt būtu jānodrošina, lai katrā projektā būtu sistemātiski izvērtēta un dokumentēta viena ESIF būtiska iezīme — papildvērtība — un lai par to būtu attiecīgi paziņots. EIB būtu jāpublicē analītiski dati par katru finansēto projektu, sniedzot iepriekšēju (ex ante) un izpildes (ex post) novērtējumu par katru projektu līdz ar detalizētu paskaidrojumu par atlasē un novērtēšanā izmantotajiem rādītājiem un kritērijiem. Proti, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu, ja tās risina skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Lielāka papildvērtība būtu jāpanāk arī ar ģeogrāfiskiem faktoriem, piemēram, tādiem kā saņēmēja izcelsme vai projekta ģeogrāfiskais galamērķis. Tādas operācijas infrastruktūras jomā infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros, kas sasaista divas vai vairākas dalībvalstis — jo īpaši tad, ja vismaz viena no dalībvalstīm ir kohēzijas valsts, — tostarp e-infrastruktūra, būtu jāuzskata par operācijām ar papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augstu pievienoto vērtību Savienībai. Turklāt būtu jāuzskata, ka ESIF atbalstītie projekti nodrošina papildvērtību arī tad, ja tie rada ilgtermiņa ieguvumus sociālajā un vides jomā. Būtu jāsagatavo darbības pārskats par to, kā un cik lielā mērā ir ņemti vērā sociālie un vides faktori.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a)  EIB jau ir izstrādājusi plašu produktu klāstu, kas vēl vairāk veicina riska uzņemšanos galvenokārt riska dalīšanas instrumentu izmantošanas ceļā. EIB būtu jāiesaistās, sniedzot pirmās kārtas zaudējumu garantiju, lai tādējādi panāktu, ka ESIF mehānisms nodrošina optimālāku papildvērtību un ir piesaistīts vairāk privātā finansējuma un ka investīciju process ir straujāks, sevišķi infrastruktūras nozarē.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b)  Pārredzamība projektu atbilstības noteikšanas, apstiprināšanas un atlases posmos ir būtisks nosacījums, un tam ir jāatspoguļojas lēmumu pieņemšanas procesa pārvaldības struktūrā. Būtu vēl sīkāk jāprecizē Valdes un Investīciju komitejas funkcijas. Ar lēmumiem, ko šīs struktūras pieņem atlases procedūrā, būtu jānodrošina papildvērtība, un tajos būtu skaidri jānorāda pamatojums, ar kādu projekts tiek noraidīts. Tādēļ ir svarīgi pastāvīgi uzturēt spēkā lēmumu pieņēmēju pārskatatbildību, lai nodrošinātu, ka ar Regulas (ES) 2015/1017 īstenošanu saistītās grūtības šajā regulā vairs neatkārtojas. Turklāt Komisijai būtu jārīkojas operatīvi, izstrādājot iepriekš definētus, skaidrus, objektīvus un publiski pieejamus kritērijus, kas mazina juridisko nenoteiktību un uzlabo nodokļu pārvaldību, jo īpaši tad, ja investīciju darbībās ir iesaistītas struktūras, kurām ir saiknes ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas. Pārredzamai jābūt arī metodikai, pēc kuras EIB nosaka procentu likmes savām finansēšanas darbībām, ko tā veic ar ESIF starpniecību. Saņēmējiem no dalībvalstīm, kurās situācija ir mazāk labvēlīga, pārmērīga valsts riska prēmija nebūtu jāuzskata par iemeslu, lai atturētos no līdzdalības.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Ņemot vērā to potenciālu palielināt ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina apvienot tādas operācijas, kuras veido Savienības budžeta neatmaksājama atbalsta un/vai finanšu instrumentu (piemēram, to, kas pieejami Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros) kombinācija ar EIB finansējumu, tostarp ESIF (kā arī citi ieguldītāju) piešķirtu EIB finansējumu. Apvienošanas mērķis ir uzlabot Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem ieguldītājiem, un nodrošināt to, ka atbalstītās darbības kļūst ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas.	(10)  Ņemot vērā to potenciālu palielināt ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina apvienot tādas operācijas, kuras veido Savienības budžeta neatmaksājama atbalsta un/vai finanšu instrumentu (piemēram, to, kas pieejami Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros) kombinācija ar EIB finansējumu, tostarp ESIF (kā arī citu investoru) piešķirtu EIB finansējumu. Apvienošanas mērķis ir uzlabot Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem investoriem, un nodrošināt to, ka atbalstītās darbības kļūst ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas. Tā kā šie instrumenti pēc būtības ir sarežģīti, EIKC būtu arī jāsniedz norādījumi par finansēšanas instrumentu optimālu izvēli un finansējuma apvienošanu. Turklāt EIKC ir tirgus virzīts instruments, kas dažādām tirgus nozarēm sniedz konsultācijas par investīcijām, tāpēc attiecīgā gadījumā EIKC savā pieredzē būtu jādalās arī ar citām konsultāciju struktūrām, kuras īpaši labi pārzina konkrētus tirgus sektorus. Turpmākas sadarbības veicināšanai starp EIKC un citām konsultāciju struktūrām ir izšķiroša nozīme, lai ESIF gūtu panākumus, jo īpaši tirgus jomās un nišās, kurās ir vajadzīga lielāka specializācija un pamatīgāka zinātība.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a)  Lai ESIF darbība būtu rezultatīvāka gan valsts, gan reģionu līmenī, ir jāveido ciešāka sadarbība starp EIB, kas pārvalda ESIF, un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11)  Lai palielinātu ESIF izmantošanu mazāk attīstītos un pārejas reģionos, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.	(11)  Lai palielinātu ESIF izmantošanu mazāk attīstītos un pārejas reģionos, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas ļauj pretendēt uz ESIF atbalstu, un tādējādi jāpanāk projektu līdzsvarots sadalījums visā Savienībā, nodrošinot, ka finansējums ir pieejams visām dalībvalstīm. Lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķi panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, samazināt atšķirības starp reģioniem, palielināt labas kvalitātes darbvietu skaitu un paplašināt dalībvalstu ražošanas bāzi, sevišķi dalībvalstīs, ko vissmagāk skārusi finanšu krīze, vai reģionos, kur IKP pieaugums atpaliek no Savienības vidējā rādītāja, ar ietekmīgāku EIKC darbību ir jāpanāk ģeogrāfiski līdzsvarotāks ESIF atbalsts, ievērojot norādījumus par ģeogrāfisko dažādošanu un koncentrāciju. Tas tomēr būtu jādara, saglabājot ESIF kā pēc būtības tirgus virzītu instrumentu.
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14)  Lai daļēji finansētu Savienības vispārējā budžeta ieguldījumu ES garantijas fondā papildu investīciju veikšanai, būtu jāpārved pieejamais finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/20134. Turklāt apropriācijas EUR 1 145 797 000 apmērā būtu jāpārved no EISI finanšu instrumentiem uz EISI dotāciju daļu, lai atvieglotu apvienošanu ar ESIF vai ar citiem attiecīgiem instrumentiem, jo īpaši tiem, kas vērsti uz energoefektivitāti.	(14)  Lai daļēji finansētu Savienības vispārējā budžeta ieguldījumu ES galvojuma fondā papildu investīciju veikšanai, būtu attiecīgi jāpielāgo ES galvojuma fonda mērķa likme, jo tā varētu iegūt nepieciešamo papildu finansējumu, nepieļaujot, ka vēl vairāk tiek samazināts ierobežotais finansējums, kas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) un pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir pieejams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/20134 un Regulu (ES) Nr. 1291/20135, kā to savā novērtējumā ir norādījusi Komisija. Turklāt apropriācijas EUR 1 145 797 000 apmērā būtu jāpārved no EISI finanšu instrumentiem uz EISI dotāciju daļu, lai atvieglotu apvienošanu ar ESIF vai ar citiem attiecīgiem instrumentiem, jo īpaši tiem, kas vērsti uz energoefektivitāti.
__________________	__________________
4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).	4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).
	5 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15)  Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar ESIF atbalstītajām investīcijām, garantijas fonda mērķapjomam vajadzētu būt 35 % no kopējām ES garantijas saistībām, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni.	(15)  Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar ESIF atbalstītajām investīcijām, galvojuma fonda mērķapjomam vajadzētu būt 32 % no kopējām ES galvojuma saistībām, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a)  Ārkārtīgi svarīgi ir noteikt, vai (un cik lielā mērā) dažām dalībvalstīm — jo īpaši tām, kas visvairāk cietušas no nesenās finanšu krīzes, — stingra Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošana ir šķērslis, kurš apgrūtina iespējas veikt tiešu iemaksu ESIF vai arī sniegt netiešu ieguldījumu, piešķirot publisko finansējumu konkrētiem projektiem un investīciju platformām. Vienlīdz svarīgi ir arī izanalizēt to, vai vairāk darbvietu un lielāku izaugsmi var panākt, ja tiešs vai netiešs dalībvalstu, kā arī reģionālo un vietējo pārvaldes struktūru ieguldījums tiek uzskatīts par vienreizēju ieguldījumu saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šie pasākumi palīdzēs dalībvalstīm īstenot nepieciešamās reformas, kas ir būtiskas, lai konsolidētu vietējās ekonomikas izaugsmi.
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 15.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15b)  Tāpat arī jāatzīmē, ka ESIF ir finanšu instruments, kas izveidots, lai vērtīgākus padarītu finanšu instrumentus, kuri jau tiek izmantoti (piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi, Kohēzijas fonds un EISI), nevis lai ar tiem konkurētu. Turklāt, ņemot vērā problemātiskos jautājumus, ko Savienībai nākas risināt, lai pasaules mērogā saglabātu savas līderpozīcijas zinātnes, pētniecības un atklājumu jomā, iespēja piemērot ESIF arī pēc pašreizējās DFS termiņa beigām būtu jāapsver, cenšoties rast alternatīvus finansējuma avotus, kuri nav minēti Regulā (ES) Nr. 1291/2013. Tātad ar ESIF nevajadzētu nedz pilnībā, nedz daļēji aizstāt jau izveidotos kohēzijas un struktūrfondus un ar tiem saistītos mehānismus, nedz arī tos kompromitēt vai mazināt to nozīmību.
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16)  Saskaņā ar ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros, par kuru paredzams, ka tas turpināsies, būtu jāuzlabo ESIF MVU klase. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, tostarp izstrādājot un ieviešot jaunus instrumentus.	(16)  Saskaņā ar ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros būtu jāuzlabo ESIF MVU klase, piešķirot tai papildu resursus, un arī jāpalielina konsultāciju centra spējas atbalstīt MVU. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  EIB un EIF būtu jānodrošina, ka galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp MVU, ir informēti par ESIF atbalstu, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2015/1017 veicinātu informētību par ES garantiju.	(17)  EIB un EIF būtu jānodrošina, ka galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp jaunuzņēmumi un MVU, ir informēti par ESIF atbalstu, lai saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017 veicinātu informētību par ES garantiju. ESIF logotipam būtu jākļūst par prominentu elementu finansēšanas nolīgumā, jo īpaši ar MVU, lai panāktu, ka ESIF kļūst par atpazīstamāku Savienības iniciatīvu.
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21)  Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) būtu jāuzlabo un tā darbības būtu jāpievērš vajadzībām, kuras nav pietiekami segtas saskaņā ar pašreizējo kārtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš projektu, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un projektu, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus, sagatavošanas atbalstam. Neatkarīgi no mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC vajadzētu arī aktīvi sekmēt to ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi un vajadzības gadījumā atbalstīt EIB saistībā ar projektu izveidi. Tam būtu arī aktīvi jāsekmē investīciju platformu izveide un jāsniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF.	(21)  Ar lielāku pieejamību un pārredzamību būtu jāuzlabo Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC), un tā darbības būtu jāpievērš vajadzībām, kuras nav pietiekami segtas saskaņā ar pašreizējo kārtību. Īpaši būtu jāpievēršas tam, lai atbalstītu sagatavošanos projektiem, kas nodrošina reālu papildvērtību, projektiem, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, vai projektiem pierobežas reģionos un projektiem, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus. Neatkarīgi no mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC vajadzētu arī aktīvi palīdzēt sasniegt ESIF nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķi un vajadzības gadījumā palīdzēt EIB aizsākt un sakopot projektus, tādēļ centram vajadzētu stiprināt savu klātbūtni dalībvalstīs, kuru spējas ir ierobežotas, taču investīciju potenciāls ir liels. EIKC ir vajadzīgs lielāks finansējums, lai veidotu birojus, kas darbojas kā decentralizētas reģionālas kopas tehniskās palīdzības sniegšanai, un lai nodrošinātu, ka informatīvie materiāli ir pieejami visās dalībvalstu valsts valodās. Turklāt centram būtu jāņem vērā dalībvalstu specifika, piemēram, finanšu tirgus brieduma pakāpe, ierobežotā sarežģītu finanšu instrumentu izmantošanas pieredze un tieši ar projektu izstrādi un īstenošanu saistīti šķēršļi. Tam būtu arī aktīvi jāsadarbojas ar bankām vai iestādēm, kuras izveidotas valsts attīstības veicināšanai, jāstrādā ar Komisiju, lai palīdzētu dalībvalstīm izveidot valsts attīstību veicinošas bankas un veidot nozaru, tematiskās vai reģionālās investīciju platformas, un jāsniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF, kā arī jāsniedz informācija par attiecīgajiem atbilstības kritērijiem, kas šāda finansējuma gadījumā ir jāievēro.
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a)  Pozitīvi būtu jāraugās uz iespēju daļu no ESIF finansējuma piedāvāt kā dalību finansētajos projektos. Ja daļu no finansējuma varēs piedāvāt šādā veidā, ir lietderīgi šādu sistēmu integrēt publiskā sektora projektos, kas ir pieteikti finansējuma saņemšanai.
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22)  Tādēļ Regula (ES) Nr. 1316/2013 un Regula (ES) Nr. 2015/1017 būtu attiecīgi jāgroza,	(22)  Tādēļ Regula (ES) 2015/1017 būtu attiecīgi jāgroza,
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Regula (ES) 2015/1017 5. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lai labāk reaģētu uz tirgus nepilnībām vai nepietiekamu investīciju situācijām, EIB īpašajām darbībām, ko atbalsta ESIF, parasti ir tādas iezīmes kā subordinācija, līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, pārrobežu iezīmes, pakļautība īpašiem riskiem vai citi nosakāmi aspekti, kā turpmāk norādīts II pielikumā. Ar EIB īpašajām darbībām, ko atbalsta ESIF, vajadzētu veiksmīgāk reaģēt uz ekonomiskām un finansiālām nepilnībām, tirgus nepilnībām un nepietiekamu investīciju situācijām, cita starpā arī uz tādiem faktoriem kā dalībvalstu atšķirīga investēšanas spēja un dažādās riska prēmijas, domstarpības par saistību īpatsvara palielināšanu, vāji investīciju multiplikatori, komplicēti starpvalstu un pārrobežu projekti un nevēlēšanās veikt riskantas investīcijas, sevišķi pētniecībā, inovācijā, jaunās tehnoloģijās un arīdzan gan jau izveidotā, gan jaunā infrastruktūrā.   Tādēļ šīm īpašajām darbībām parasti ir tādas iezīmes kā subordinācija, līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, pirmās kārtas zaudējumu garantijas shēmas gadījumā, ja ESIF apvieno ar Savienības un/vai valsts budžeta līdzekļiem, pārrobežu iezīmes un pakļautība īpašiem riskiem vai citi nosakāmi aspekti, kā turpmāk norādīts II pielikumā. Ar ESIF maksimāli palielina projektu un galīgo saņēmēju skaitu un iespējamo sviras efektu. ESIF var atbalstīt EIB projektus, ar kuriem saistītais risks ir zemāks nekā EIB īpašo darbību minimālais risks, ja ES galvojuma izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu papildvērtību, kā definēts šā punkta pirmajā daļā. Ar ESIF neatbalsta EIB projektus, ar kuriem saistītais risks ir zemāks nekā EIB īpašo darbību minimālais risks, ja vien ES galvojuma izmantošana nav nepieciešama, lai nodrošinātu papildvērtību, kā definēts šā punkta pirmajā daļā, un ja šos projektus nevar ar labākiem nosacījumiem finansēt no citiem finansējuma avotiem. Lai nodrošinātu papildvērtību, ņem vērā arī ESIF atbalstītos projektus, kas ietver fizisko infrastruktūru, kura sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, vai fiziskās infrastruktūras vai ar fizisko infrastruktūru saistīto pakalpojumu paplašināšanu no vienas dalībvalsts uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Ar ESIF var atbalstīt projektus, kas ietver fizisko infrastruktūru, kura sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, vai fiziskās infrastruktūras vai ar fizisko infrastruktūru saistīto pakalpojumu paplašināšanu no vienas dalībvalsts uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, ja vien attiecīgie projekti nodrošina papildvērtību.   Papildvērtība ir jāsaista arī ar projektu inovatīvo raksturu un ilgtermiņa ieguvumiem, kurus tie sniedz sabiedrībai un videi, un ar projektu finansiālajām vajadzībām, kas varētu būt ilgstošākas un riskantākas.   Turklāt, lai labāk sasniegtu nozares, kurās privātais tirgus nevar pietiekami apmierināt pieprasījumu pēc finansējuma un kurās operāciju rakstura un apmēra un aizdevuma prasību dēļ finansējuma pieejamību ar klasiskām EIB darbībām nav iespējams nodrošināt, ESIF būtu jāatbalsta arī konkrētu nozaru finanšu mehānismi, jo īpaši kultūras un radošajām industrijām, kā noteikts Savienības pamatprogrammās (piemēram, programmas „Radošā Eiropa” garantiju mehānisms), sniedzot šiem mehānismiem garantijas attiecībā uz finansējuma papildināšanu un intensīvāku nodrošināšanu sākumposmā.   Ja ESIF apvieno ar citiem finansējuma avotiem, piemēram, ar EISI, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” vai ESI fondiem, tad ir jāpiemēro arī papildvērtības kritērijs un laidienu ar augstāko risku sedz ESIF. Taču ar ESIF finansējumu neaizstāj citas dotācijas, ko Savienība finansē, piemēram, no ESI fondiem, EISI un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”.
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 5. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (2a)  regulas 5. pantā iekļauj šādu punktu:   „2.a  Tādēļ ESIF izvērtē katra atbalstītā projekta ekoloģiskos un sociālos raksturlielumus, lai panāktu, ka papildvērtības kritērijs neietver tikai finansiālos vai riska mainīgos lielumus.”;
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 6. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3a)  regulas 6. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:   „Investīciju komitejas pienākums ir panākt, lai projekti, kuriem piešķirts ES galvojums, kopumā paātrinātu sociālo un reģionālo kohēziju visā Savienībā.”;
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – i daļa (jauna) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 8. punkts – d apakšpunkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   -i)   punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: „d)   informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras;”; „d)   informācijas, kiberdrošības, tīklu, bloku ķēdes un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras;”;
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ia daļa (jauna) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 8. punkts – f apakšpunkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   ia)  punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu: „f)   izglītība un apmācība;”; „f)  cilvēkkapitāla veidošana, izglītība un apmācība;”;
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ii daļa (jauna) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 8. punkts – h apakšpunkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   -ii)  punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu: „h)  MVU;”; „h)  jaunuzņēmumi un MVU;”;
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – iia daļa (jauna) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 8. punkts – la apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   iia)  pievieno šādu la) apakšpunktu:   „la)  aizsardzība.”;
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 12. punkts – 2. daļa – otrais teikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lēmumi par ES galvojuma izmantošanu ir publiski un pieejami un ietver lēmuma pamatojumu, īpaši koncentrējoties uz atbilstību papildvērtības kritērijam. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja to pamato ar EIB sniegto dokumentāciju. Lēmumus par ES galvojuma izmantošanu publisko, un tie ir pieejami kopā ar detalizētu protokolu un ietver lēmuma pamatojumu, īpaši koncentrējoties uz atbilstību papildvērtības kritērijam. Investīciju komiteja savā priekšlikumā lielāku uzsvaru liek uz nodarbinātību un ilgtspēju. Publikācijās neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja to pamato ar EIB sniegto dokumentāciju. Katram projektam, kas apstiprināts saskaņā ar ESIF, Valdei būtu jāpievieno uz faktiem balstīts, pārbaudāms pamatojums attiecībā uz papildvērtību. Atsevišķu projektu nodrošinātu papildvērtību izvērtē sīki, jo īpaši ņemot vērā tirgus nepilnības, kuras ESIF cenšas novērst.   Rezultātu pārskats funkcionē kā prioritāšu noteikšanas instruments katram ESIF projektam un ir publiski pieejams pēc tam, kad ir izvērtēti projekti, kas pieteikti ES galvojuma saņemšanai. Turklāt Investīciju komiteja izmanto rezultātu pārskatu par rādītājiem, lai neatkarīgi un pārredzami novērtētu ES galvojuma iespējamo un faktisko izmantošanu un lai par prioritāru noteiktu ES galvojuma izmantošanu operācijām, kuras uzrāda augstākus rezultātus un papildvērtību.
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts – ia līdz ic daļas (jaunas)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   aa)   panta 2. punkta e) apakšpunktam pievieno šādas daļas:   „ia)   bloku ķēdes tehnoloģiju;   ib)   lietu internetu;   ic)   kiberdrošību un tīkla aizsardzības infrastruktūru;”;
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – aa apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   aa)  panta 2. punktam pievieno šādu ia) apakšpunktu:   „ia)   atbalsts Savienības iniciatīvām aizsardzības nozarē, jo īpaši saistībā ar:   i)  pētniecību un izstrādi Savienības līmenī;   ii)  Savienības aizsardzības spēju veidošanu;   iii)  MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kuri darbojas aizsardzības jomā;”;
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – 1.a daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums EIB nosaka mērķi, ka vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klases ietvaros atbalsta projektus ar komponentiem, kas veicina klimata politikas pasākumus atbilstīgi COP 21 saistībām. Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus, lai to panāktu. ESIF valde un Investīciju komiteja nodrošina, lai ikviens atbalstītais projekts atbilstu šajā regulā noteiktajiem kritērijiem un palīdzētu sasniegt Savienības mērķus klimata jomā un veicināt Savienības pāreju uz ilgtspēju. Vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klases ietvaros tiek piešķirti projektiem, kas tieši palīdz pildīt COP 21 saistības, kā arī ES 2050. gadam noteiktās saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 80–95 %. Turklāt vismaz 20 % no ESIF finansējuma piešķir energoefektivitātes projektu atbalstam, priekšroku dodot neliela mēroga inovatīviem projektiem būvniecības nozarē un īpašu uzmanību pievēršot projektiem, ar ko izskauž sociālo nevienlīdzību un cīnās pret enerģētisko nabadzību. ESIF finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu šajā aprēķinā vērā neņem.
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – da apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Noteikumi par elastību un Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu saskaņā ar pakta preventīvo un korektīvo daļu neierobežo dalībvalstu līdzdalību ESIF. Tāpēc, lai sasniegtu ESIF mērķi radīt darbvietas un izaugsmi, gadījumos, kad dalībvalstis un/vai reģionālās un vietējās pārvaldes struktūras līdzfinansē atsevišķus projektus, ko atbalsta ESIF, šādu līdzdalību uzskata par vienreizēju dalībvalsts un/vai reģionālās un vietējās pārvaldes struktūras ieguldījumu saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 12. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5.  Šā panta 2. punktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai sasniegtu attiecīgu līmeni („mērķapjoms”), kas atspoguļo kopējās ES galvojuma saistības. Mērķapjomu nosaka 35 % apmērā no kopējām ES galvojuma saistībām. 5.  Šā panta 2. punktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai sasniegtu attiecīgu līmeni („mērķapjoms”), kas atspoguļo kopējās ES galvojuma saistības. Mērķapjomu nosaka 32 % apmērā no kopējām ES galvojuma saistībām.
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts – ii daļa Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 1. punkts – 2. daļa – otrais teikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Tas arī palīdzēs sagatavot klimata politikas un aprites ekonomikas projektus vai to komponentus, jo īpaši saistībā ar COP 21, sagatavot digitālās nozares projektus, kā arī 5. panta 1. punkta piektajā daļā minētos projektus. Tas arī palīdzēs sagatavot klimata politikas un aprites ekonomikas projektus vai to komponentus, jo īpaši saistībā ar COP 21, sagatavot vērienīgus pārrobežu projektus, projektus pētniecības un inovācijas jomā, piemēram, digitālajā un telesakaru nozarē, kā arī 5. panta 1. punkta piektajā daļā minētos projektus.
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – i daļa Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums     c)  izmanto vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā un, ja iespējams, sekmētu ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķa sasniegšanu, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, atbalstot EIB operāciju izstrādē; c)  izmanto vietējās un reģionālās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā, un palīdz sasniegt ESIF nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķi, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, palīdzot EIB un projektu virzītājiem operācijas izstrādāt un sakopot;
Grozījums Nr.    38 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – ii daļa Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums e)  sniedz aktīvu atbalstu investīciju platformu izveidei; e)  kad vien tas nepieciešams, sniedz proaktīvu atbalstu investīciju platformu izveidei. Investīciju platformas ir instruments, kas būtisks tirgus nepilnību novēršanai, jo īpaši gadījumos, kad tiek finansēti projekti, kuri aptver vairākus reģionus vai tematus, tostarp energoefektivitātes projekti, un kad tiek finansēti pārrobežu projekti. Investīciju platformu ir vajadzīgs vairāk, nekā Savienībā pašlaik ir izveidots, tāpēc vēl mērķtiecīgāk ir jāpanāk investīciju platformu plašāka piemērošana un izmantošana, lai varētu efektīvi sakopot mazus projektus;
Grozījums Nr.    39 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – iii daļa Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums     f)  sniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu (piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, „Apvārsnis 2020” un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments) kombinēšanu ar ESIF. f)  sniedz konsultācijas par ESIF kombinēšanu ar citiem Savienības finansējuma avotiem, piemēram, ESI fondiem, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (cita starpā arī ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu) un EISI, un tā veicina dažādu Savienības resursu optimālu apvienošanu. To dara, nepieļaujot, ka mazinās stimuli, kas veicina kolektīvā finansējuma pieplūdumu vai palīdz piesaistīt jaunus līdzekļus vai dīko kapitālu;
Grozījums Nr.    40 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – iiia daļa (jauna) Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   iiia)  pievieno šādu fa) apakšpunktu:   „fa) sniedz konsultācijas projektiem, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un palīdz veidot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai citas ad hoc struktūras (tostarp decentralizētas kopas tehniskās palīdzības sniegšanai), lai labāk apmierinātu konkrētas nozares un/vai reģiona vajadzības (piemēram, energoefektivitātes projekti dienvidaustrumu dalībvalstīs). Konsultācijas tiek sniegtas arī starpvalstu, starpreģionu, vairākreģionu un pārrobežu projektiem un arī par iespēju kombinēt finansējumu ar citiem Savienības finansējuma avotiem, tostarp tiem, kas saistīti ar Savienības teritoriālo sadarbību;”;
Grozījums Nr.    41 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – iiib daļa (jauna) Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   iiib)  pievieno šādu fb) apakšpunktu:   „fb) sniedz papildu atbalstu dalībvalstīm, kuru finanšu un kapitāla tirgi ir pamatīgi cietuši no nesenās finanšu krīzes un kurām tāpēc pamatīgi pietrūkst investīciju stratēģiskās nozarēs, kas spēj nodrošināt ilgtermiņa priekšrocības konkurences ziņā, un cita starpā arī investīciju riskantos un mazāk izvērstos pētniecības un inovācijas projektos.”;
Grozījums Nr.    42 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – c apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu pieredzi. 5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, EIKC cenšas izmantot Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu pieredzi un sadarboties ar šīm struktūrām.
Grozījums Nr.    43 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – da apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 7. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   da)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu: „7.  Līdz 2020. gada 31. decembrim Savienība, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 20 000 000 gadā, finansē EIKC darbības izmaksas par pakalpojumiem, ko EIKC sniedz saskaņā ar 2. punktu papildus tiem, kas jau ir pieejami saskaņā ar citām Savienības programmām, ciktāl minētās izmaksas nesedz 4. punktā minēto maksu summas pārpalikums.”; „7.  Līdz 2020. gada 31. decembrim Savienība, sasniedzot vismaz EUR 20 000 000 gadā, ar nepieciešamo summu finansē EIKC darbības izmaksas, lai EIKC varētu pildīt plašākus pienākumus, kas tam uzticēti, un intensīvāk sniegt pakalpojumus saskaņā ar 2. punktu papildus tiem, kas jau ir pieejami saskaņā ar citām Savienības programmām, ciktāl minētās izmaksas nesedz 4. punktā minēto maksu summas pārpalikums.”;
Grozījums Nr.    44 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts – b apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 18. pants – 7. un 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b)  panta 7. un 8. punktu svītro; svītrots
Grozījums Nr.    45 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 11. punkts Regula (ES) 2015/1017 19. pants – 1.a daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums EIB un EIF informē vai uzliek par pienākumu finanšu starpniekiem informēt par ESIF atbalsta esību gala saņēmējus, tostarp MVU. EIB un EIF informē (vai uzliek par pienākumu finanšu starpniekiem informēt) galīgos saņēmējus par ESIF atbalsta esamību un nodrošina, lai šī informācija, jo īpaši MVU gadījumā, būtu vizuāli prominents elements finansēšanas nolīgumā, tāpat kā ikvienā līgumā, kas ietver ESIF atbalstu, un tādējādi palielina sabiedrības informētību un veicina plašāku atpazīstamību.
Grozījums Nr.    46 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 12. punkts Regula (ES) 2015/1017 22. pants – 1. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Komisija sniedz sīki izstrādātus norādījumus, ja tādi ir vajadzīgi. Komisija sniedz sīki izstrādātus norādījumus, ja tādi ir vajadzīgi. Turklāt Komisijai ir pienākums noteikt standarta kritērijus un definīcijas, lai nodrošinātu pārredzamību jautājumos, kas saistīti ar nodokļu pārvaldību. Komisija arī iesniedz gada ziņojumu, kurā sīki raksturo visus projektus katrā politikas jomā, kas ir saņēmuši Savienības atbalstu saskaņā ar ESIF, un cita starpā norāda arī katra avota ieguldījuma kopsummu un riska profilu. Veicot savas finansēšanas un investīciju operācijas, arī EIB piemēro principus un standartus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuru mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai, un cita starpā attiecīgos gadījumos pilda arī prasību veikt saprātīgi pieņemamus pasākumus, lai noskaidrotu faktiskos īpašniekus.
Grozījums Nr.    47 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts Regula (ES) Nr. 1316/2013 5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b)  telekomunikāciju nozare: EUR 1 091 602 000; b)  telekomunikāciju nozare: EUR 1 141 602 000;
Grozījums Nr.    48 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts Regula (ES) Nr. 1316/2013 5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c)  enerģētikas nozare: EUR 5 005 075 000. c)  enerģētikas nozare: EUR 5 350 075 000.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšana, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešana
Atsauces	COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD)
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 3.10.2016	ECON 3.10.2016
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 3.10.2016
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	19.1.2017
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Eva Kaili 16.11.2016
55. pants – kopīgā komiteju procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē	19.1.2017
Pieņemšanas datums	3.4.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 13 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Rebecca Harms, Eva Kaili, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Michel Reimon, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pilar Ayuso, Rosa D’Amato, Françoise Grossetête, Barbara Kudrycka, Marian-Jean Marinescu, Victor Negrescu, Sofia Sakorafa, Davor Škrlec, Theodor Dumitru Stolojan
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	György Hölvényi, Julia Reda

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37	+
ECR	Edward Czesak, Ashley Fox, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský
PPE	Pilar Ayuso, Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Françoise Grossetête, György Hölvényi, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Barbara Kudrycka, Janusz Lewandowski, Marian-Jean Marinescu, Angelika Niebler, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Theodor Dumitru Stolojan, Vladimir Urutchev, Hermann Winkler, Anna Záborská
S&D	José Blanco López, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Csaba Molnár, Victor Negrescu, Dan Nica, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

13	-
ALDE	Fredrick Federley, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Lieve Wierinck
EFDD	Rosa D'Amato, Dario Tamburrano
ENF	Jean-Luc Schaffhauser
GUE/NGL	Xabier Benito Ziluaga, Sofia Sakorafa, Neoklis Sylikiotis
PPE	Herbert Reul

6	0
GUE/NGL	Jaromír Kohlíček
VERTS/ALE	Reinhard Bütikofer, Rebecca Harms, Julia Reda, Michel Reimon, Davor Škrlec

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS (*) (28.3.2017)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 groza attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu
(COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Inés Ayala Sender

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Ar ESIF II priekšlikumu Komisija ir iecerējusi pagarināt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības termiņu un tehniski pilnveidot ESIF un Eiropas Investīciju konsultāciju centru (EIKC). Priekšlikumam ir pievienots Komisijas sagatavots novērtējums par to, kā kopš ESIF darbības sākuma ir izmantots ES budžeta nodrošinātais galvojums. Eiropas Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu „ESIF: agrs priekšlikums pagarināt termiņu un paplašināt” (Revīzijas palātas Atzinums Nr. 2/2016).

Vērtējot ES transporta politikai noteiktos mērķus un to sasniegšanai paredzēto ESIF ieguldījumu, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka bažas jo īpaši raisa šādi priekšlikuma aspekti, kuriem atzinumā būtu jāpievērš galvenā uzmanība:

  ESIF darbības termiņš pagarināts līdz spēkā esošās DFS laikposma beigām un investīciju mērķis palielināts līdz EUR 500 miljardiem (ESIF I — EUR 315 miljardi), tostarp šajā nolūkā

  ES galvojuma summa palielināta līdz EUR 26 miljardiem (ESIF I — EUR 16 miljardi) un pielāgota ES galvojuma fonda mērķa likme, to samazinot līdz 35 % no kopējām ES galvojuma saistībām (ESIF I — 50 %), un šo palielinājumu daļēji finansē

  vēl viens pārvedums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), par EUR 155 miljoniem samazinot transporta nozarei un par EUR 345 miljoniem — enerģētikas nozarei atvēlēto EISI finansējumu;

  stingrākas prasības attiecībā uz papildvērtību (ir jārēķinās ar tirgus nepilnībām vai nepietiekamu investīciju situācijām) projektiem infrastruktūras un inovācijas klasē, kuri saista divas vai vairākas dalībvalstis;

  vairāk uzmanības pievērsts projektiem, kas palīdz sasniegt COP 21 noteiktos klimata politikas mērķus un kam ir jāatvēl ne mazāk kā 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas klasē:

  atbalstu nepiešķir autoceļiem, ja vien tas nav vajadzīgs privāto investīciju atbalstam kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts;

  labāka tehniskā palīdzība projektiem, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis, kuros ESIF finansējums apvienots ar citiem ES finansējuma avotiem (piemēram, ar Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un EISI) un kuri veicina ESIF ģeogrāfiskā un nozaru tvēruma dažādošanu.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ESIF vajadzētu efektīvi izmantot kā instrumentu, ar ko rada papildu investīcijas un darbvietas transporta infrastruktūras un mobilitātes jomā. Taču līdz šim gūtā (niecīgā) pieredze liecina, ka ir jāturpina veikt pasākumi veiksmīgākai ESIF potenciāla līdzsvarošanai transporta nozarē. Transporta projektiem ir atvēlēti tikai 8 % (jeb EUR 11 miljardi) no visa projektiem piešķirtā ESIF finansējuma, un tas faktiski nozīmē, ka ir krietni daudz iespēju finansējuma, atbilstības kritēriju un tehniskās palīdzības ziņā padarīt ESIF vēl pievilcīgāku dalībvalstīm, reģionālām un vietējām struktūrām un projektu virzītājiem.

Pievienoto vērtību transporta nozarē ESIF var nodrošināt, ja tas darbojas kā instruments, kas papildina, nevis konkurē ar veiksmīgo un pieteikumiem pārpludināto EISI programmu. No EISI piešķir finansējumu Eiropas transporta tīklam (TEN-T), ievērojot saskaņotas ilgtermiņa prioritātes, par kurām abi likumdevēji ir vienojušies un kuras tie rūpīgi un pamatīgi pārbauda. Atzinuma sagatavotāja iebilst pret vēl vienu līdzekļu pārvietojumu ESIF II finansēšanas nolūkā un atgādina, ka no EISI un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” jau tika paņemti EUR 4 miljardi ESIF I vajadzībām. Patiesībā nav iemesla vēl vairāk samazināt finansējumu — Komisijas veiktais ESIF novērtējums liecina, ka drīzāk varētu vēl nedaudz pielāgot ES galvojuma mērķa likmi. Izvēloties ESIF I mazāku mērķa likmi (ne 50 %), jau no paša sākuma nebūtu vajadzējis tik ļoti daudz aizņemties no EISI. Visbeidzot, pirms pieņemt lēmumu jebkādā veidā turpināt vai mainīt ESIF darbību, Komisijai vajadzētu ne vien pilnībā novērtēt ESIF, bet arī izpildīt visus ar šādas novērtēšanas secinājumiem saistītos juridiskos pienākumus, ko abi likumdevēji tai ir noteikuši ESIF I regulā.

Ņemot šo visu vērā, atzinuma sagatavotāja ierosina šādi grozīt Komisijas sagatavoto ESIF II priekšlikumu:

  jāsaglabā EISI un tā transporta sadaļai pašlaik atvēlētais finansējums;

  jāpielāgo ES galvojuma fonda mērķa likme, to samazinot līdz 32 % no kopējām ES galvojuma saistībām;

  prasības par papildvērtību būtu jāpiemēro arī sarežģītiem starptautiskiem un pārrobežu projektiem, tostarp pamattīkla koridoru un citu pamattīkla daļu projektiem, kas atlasīti saistībā ar EISI, jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas (SESAR) un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) īstenošanu, lai palīdzētu raitāk pabeigt TEN-T projektus, kurus citādi neizdotos īstenot, jo EISI atlikušo resursu apjoms ir ierobežots;

  ES galvojums būtu jāizmanto tā, lai 20 % no galvojuma summas būtu mērķtiecīgi atvēlēti transporta nozarei un tomēr veicinātu arī klimata politikas mērķu sasniegšanu;

  dalībvalstu, kā arī reģionālo un vietējo pārvaldes struktūru līdzdalība ESIF projektos vai instrumentos būtu jāuzskata par vienreizēju ieguldījumu, kas jāņem vērā, attiecīgi samazinot strukturālu fiskālo pasākumu vērienu, kuru izpilde tiek no dalībvalstīm sagaidīta;

  Eiropas teritoriālās sadarbības grupām būtu jākļūst par partneriem, kas ir tiesīgi saņemt ES galvojumu, lai būtu vieglāk īstenot pārrobežu/starptautiskus projektus;

  ESIF atbalsts autoceļiem būtu jāpiešķir projektiem, kuri atbilst TEN-T un transporta politikas mērķiem (piemēram, ceļu satiksmes drošības veicināšanas, intelektisku transporta sistēmu (ITS) izstrādes, TEN-T ceļu uzturēšanas projektiem);

  ietekmīgākai vajadzētu kļūt EIKC darbībai, sniedzot konsultācijas reģionālajām iestādēm un projektu virzītājiem (arī tad, ja tie ir starptautiski vai pārrobežu projekti) un veicinot ESIF apvienošanu ar EISI;

  jāsaglabā regulas 18. panta 7. un 8. punkts, kas nodrošina iespēju par ESIF nākotni lemt, pamatojoties uz neatkarīgu novērtējumu.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a)  Ir jācenšas palielināt investīcijas, un to var panākt, ja nodrošina lielāku pārredzamību un plašāku informāciju plašsaziņas līdzekļos, sniedz tehnisko palīdzību visos projekta posmos un mudina gudrāk izmantot finanšu resursus.
Grozījums Nr.     2 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Paplašinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijām, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbavietu radīšanai — tostarp jauniešu darbavietu radīšanai —, izaugsmei un konkurētspējai ar pastiprinātu papildvērtību. Tas ietver investīcijas šādās jomās: enerģētika, vide un rīcība klimata politikas jomā, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, kā arī digitālā pārveide. Jo īpaši būtu jānostiprina ESIF atbalstīto operāciju investīcijas tajā, lai sasniegtu Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21). Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt būtu jāizvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams, lai kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts, atbalstītu privātās investīcijas transporta nozarē. Skaidrības labad, lai gan tie jau ir atbilstīgi, būtu skaidri jānosaka, ka projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, ietilpst vispārējos mērķos, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.	(8)  Paplašinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijām, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbavietu radīšanai — tostarp jauniešu darbavietu radīšanai —, izaugsmei un konkurētspējai ar pastiprinātu papildvērtību. Tas ietver investīcijas šādās jomās: enerģētika, vide un rīcība klimata politikas jomā, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, tūrisms, kā arī digitālā pārveide. Turklāt ar to būtu jārisina arī problēma, ko rada pārmērīga koncentrācija atsevišķos politikas sektoros, un jānovērš investīciju ģeogrāfiskā nelīdzsvarotība, lai tādējādi sekmētu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un nepieļautu, ka nevienlīdzība starp dažādiem reģioniem un dalībvalstīm palielinās. Jo īpaši būtu jānostiprina ESIF atbalstīto operāciju investīcijas tajā, lai sasniegtu Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21). Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt ESIF atbalsts autoceļiem būtu jāsniedz, tikai lai atbalstītu privātās un/vai publiskās investīcijas transportā kohēzijas valstīs, mazāk attīstītos reģionos vai pārrobežu transporta projektos vai gadījumos, kad ir nepieciešams atjaunināt un uzturēt, uzlabot ceļu satiksmes drošību, izstrādāt ITS ierīces vai nodrošināt esošo autoceļu standartu un integritāti Eiropas transporta tīklā, sevišķi tad, ja ierīko drošas autostāvvietas, alternatīvas tīrās degvielas uzpildes stacijas un elektriskās uzlādēšanas sistēmas. Skaidrības labad, lai gan tie jau ir atbilstīgi, būtu skaidri jānosaka, ka projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra ietilpst vispārējos mērķos, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.
Grozījums Nr.     3 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a)  Savas īpašās darbības, ko atbalsta ESIF, EIB veic, sistemātiski izmantojot ar līdzinvestoriem kopīgus riska dalīšanas instrumentus. Tāpēc EIB ir aicināta šo darbību īstenošanas procesā attiecīgos gadījumos, kad tas ir svarīgi, sniegt pirmās kārtas zaudējumu garantiju un ar šādu intervenci panākt, ka ESIF mehānisms nodrošina optimālāku papildvērtību un ir piesaistīts vairāk privātā finansējuma.
Grozījums Nr.     4 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Turklāt projektu atlasē būtu jānostiprina viena ESIF būtiska iezīme. Proti, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu, ja tās risina skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Tādas operācijas infrastruktūras jomā infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros, kas sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, tostarp e-infrastruktūra, būtu jāuzskata par operācijām ar papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augstu pievienoto vērtību Savienībai.	(9)  Turklāt projektu atlasē būtu jānostiprina viena ESIF būtiska iezīme — papildvērtība. Lai panāktu to struktūru labāku pārstāvību, kurām nepieciešams izmantot ESIF galvojuma fondu, būtu vēlams nodrošināt, ka ir iespējama Valdes sastāva maiņa rotācijas kārtībā un ka tajā ir pārstāvēti dažādi Eiropas Komisijas dienesti, piemēram, par transporta un vides politiku atbildīgie dienesti. Ievērojot papildvērtības principu, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu, ja tās risina skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Tādas operācijas infrastruktūras jomā infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros, kas sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, tostarp e-infrastruktūra (piemēram, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS)), būtu jāuzskata par operācijām ar papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augstu pievienoto vērtību Savienībai.
Grozījums Nr.     5 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Ņemot vērā to potenciālu palielināt ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina apvienot tādas operācijas, kuras veido Savienības budžeta neatmaksājama atbalsta un/vai finanšu instrumentu (piemēram, to, kas pieejami Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros) kombinācija ar EIB finansējumu, tostarp ESIF (kā arī citi ieguldītāju) piešķirtu EIB finansējumu. Apvienošanas mērķis ir uzlabot Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem ieguldītājiem, un nodrošināt to, ka atbalstītās darbības kļūst ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas.	(10)  Ņemot vērā to potenciālu palielināt ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina apvienot tādas operācijas, kuras veido Savienības budžeta neatmaksājama atbalsta un/vai finanšu instrumentu (piemēram, to, kas pieejami Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas strukturālo un investīciju fondu ietvaros) kombinācija ar EIB finansējumu, tostarp ESIF (kā arī citu ieguldītāju) piešķirtu EIB finansējumu. Apvienošanas mērķis ir uzlabot Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem ieguldītājiem, un nodrošināt to, ka atbalstītās darbības kļūst ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas. Būtu jāpanāk saskaņotība un sinerģija starp visiem Savienības nodrošinātā atbalsta veidiem.
Grozījums Nr.     6 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a)  Lai ESIF darbība būtu rezultatīvāka gan valsts, gan reģionu līmenī, ir jāveido ciešāka sadarbība starp EIB, kas pārvalda ESIF, un valsts attīstību veicinošām bankām.
Grozījums Nr.     7 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11)  Lai palielinātu ESIF izmantošanu mazāk attīstītos un pārejas reģionos, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.	(11)  Lai palielinātu ESIF izmantošanu mazāk attīstītos, tālākajos un pārejas reģionos un lai novērstu ģeogrāfisko nelīdzsvarotību, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.
Grozījums Nr.     8 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a)  Lai apstākļi būtu optimāli projektu ilgtspējai un sekmēm, tiem vajadzētu sakņoties vietējā un reģionu līmenī un tos arī vajadzētu īstenot, veidojot sadarbību minētajos līmeņos.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (13a)  Indikatīvais ESIF mērķis, kas pašlaik attiecas uz infrastruktūras un inovācijas klasi, būtu attiecīgi jāpielāgo, ņemot vērā, ka šajā regulā ir paredzēts vērienīgāks mērķis privāto un publisko investīciju piesaistīšanai vismaz EUR 500 miljardu apmērā.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14)  Lai daļēji finansētu Savienības vispārējā budžeta ieguldījumu ES garantijas fondā papildu investīciju veikšanai, būtu jāpārved pieejamais finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/20134. Turklāt apropriācijas EUR 1 145 797 000 apmērā būtu jāpārved no EISI finanšu instrumentiem uz EISI dotāciju daļu, lai atvieglotu apvienošanu ar ESIF vai ar citiem attiecīgiem instrumentiem, jo īpaši tiem, kas vērsti uz energoefektivitāti.	(14)  Lai daļēji finansētu Savienības vispārējā budžeta ieguldījumu ES galvojuma fondā papildu investīciju veikšanai, būtu attiecīgi jāpielāgo ES galvojuma fonda mērķa likme, jo tā varētu iegūt nepieciešamo papildu finansējumu, nepieļaujot, ka vēl vairāk tiek samazināts niecīgais finansējums, kas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) un pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir pieejams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/20134 un Regulu (ES) Nr. 1291/2013, kā savā novērtējumā to ir norādījusi Komisija. Turklāt apropriācijas EUR 1 145 797 000 apmērā būtu jāpārved no EISI finanšu instrumentiem uz EISI dotāciju daļu, lai atvieglotu apvienošanu ar ESIF vai ar citiem attiecīgiem instrumentiem, jo īpaši tiem, kas vērsti uz energoefektivitāti.
__________________	__________________
4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).	4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).
Grozījums Nr.     11 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a)  Ar ESIF ir izdevies plašāk izvērst EIB īpašās darbības, kas paredzētas tieši MVU, taču nav izdevies pietiekami lielā mērā veicināt transporta projektu kopskaita pieaugumu, jo īpaši kohēzijas valstīs. Transporta projektiem ir augsta Savienības pievienotā vērtība un milzīga nepieciešamība pēc investīcijām, tāpēc ir jāveic papildu pasākumi, lai sekmīgāk novērstu grūtības, ar kurām saskaras dalībvalstis un projektu virzītāji, piedāvājot infrastruktūras projektus.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b)  Transporta un mobilitātes projektus, iespējams, ir grūti finansēt, jo tiem ir mazāka peļņas norma, ilgtermiņa investīciju profils un ar tiem ir saistīts lielāks risks un nenoteiktība. Lai samazinātu projektu nelīdzsvarotu sadalījumu pa nozarēm, kas pašlaik ir vērojams attiecībā uz ESIF finansētajiem projektiem, un lai risinātu problēmu, kuru Savienībā rada investīciju nepietiekamība transporta infrastruktūrā, EIKC sadarbībā ar Komisiju būtu jāveic īpaši pasākumi, kas palīdzētu vienkāršāk un ar mazāku birokrātiju apvienot ESIF ar dotācijām vai cita veida publisko finansējumu, kurš ir pieejams no Savienības vai no dalībvalstu budžetiem.
Grozījums Nr.     13 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  EIB un EIF būtu jānodrošina, ka galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp MVU, ir informēti par ESIF atbalstu, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2015/1017 veicinātu informētību par ES garantiju.	(17)  EIB un EIF būtu jānodrošina ESIF publicitāte, lai šis svarīgais instruments kļūtu populārāks. Tāpat tiem būtu jānodrošina, ka galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp MVU, ir informēti par ESIF atbalstu, lai saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017 veicinātu informētību par ES galvojumu.
Grozījums Nr.     14 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  ESIF atbalstītajām operācijām būtu jāievēro Savienības labas nodokļu pārvaldības principi.	(19)  ESIF atbalstītajām operācijām būtu jāievēro Savienības labas nodokļu pārvaldības principi, jo ir vajadzīga drošāka pieeja, lai nepieļautu ESIF izmantošanu krāpniecībai.
Grozījums Nr.     15 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21)  Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) būtu jāuzlabo un tā darbības būtu jāpievērš vajadzībām, kuras nav pietiekami segtas saskaņā ar pašreizējo kārtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš projektu, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un projektu, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus, sagatavošanas atbalstam. Neatkarīgi no mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC vajadzētu arī aktīvi sekmēt to ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi un vajadzības gadījumā atbalstīt EIB saistībā ar projektu izveidi. Tam būtu arī aktīvi jāsekmē investīciju platformu izveide un jāsniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF.	(21)  Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) būtu jāuzlabo, un tā darbības būtu jāpievērš vajadzībām, nozarēm un reģioniem, kuri nav pietiekami segti saskaņā ar pašreizējo kārtību. Īpaši būtu jāpievēršas tam, lai atbalstītu sagatavošanos projektiem, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un projektiem, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus, kā arī projektiem ilgtspējīga transporta jomā. Neatkarīgi no mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC vajadzētu arī aktīvi sekmēt to ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi un vajadzības gadījumā atbalstīt EIB saistībā ar projektu izveidi. Tam būtu arī aktīvi jāsekmē investīciju platformu izveide un jāsniedz konsultācijas par ESIF apvienošanu ar citiem Savienības finansējuma avotiem (piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu), lai panāktu sinerģiju starp dažādiem avotiem, kas nodrošina Savienības atbalstu. Būtu jānodrošina, lai saistībā ar atbalsta sniegšanu EIKC būtu viegli pieejams un darbotos pārredzami, un jāpanāk, ka EIKC labāk atpazīst arī potenciālie projektu virzītāji.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a)  Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada pamatā ir dalībvalstu budžeta, makroekonomisko un strukturālo reformu plānu detalizēta analīze, un minētajā laikposmā dalībvalstīm tiek sniegti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi. Ņemot to vērā, EIB būtu jādara Komisijai zināms, kādus šķēršļus un nepilnības saistībā ar investīcijām banka dalībvalstīs ir konstatējusi, veicot investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula. Komisijai šie fakti cita starpā būtu jāņem vērā, veicot darbu, kas saistīts ar investīciju vides pilnveidošanu, likvidējot nozarēm raksturīgus un citus šķēršļus, kuri kavē investīcijas.
Grozījums Nr.     17 Regulas priekšlikums 21.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21b)  Strukturālo reformu trūkums ir lielākais šķērslis, kas kavē investīcijas, tāpēc iespēja saņemt ESIF atbalstu būtu jāsaista arī ar ekonomikas politikas un fiskālās politikas sekmīgu īstenošanu Eiropas pusgada procesā, pildot ieteikumus, kuri sniegti gan valstīm ar budžeta pārpalikumu, gan valstīm ar budžeta deficītu, ja šāda nelīdzsvarotība ir nozīmīga pārrobežu mērogā.
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (22)  Tādēļ Regula (ES) Nr. 1316/2013 un Regula (ES) Nr. 2015/1017 būtu attiecīgi jāgroza, (22)  Tādēļ Regula (ES) 2015/1017 būtu attiecīgi jāgroza,
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Regula (ES) 2015/1017 5. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „Lai labāk reaģētu uz tirgus nepilnībām vai nepietiekamu investīciju situācijām, EIB īpašajām darbībām, ko atbalsta ESIF, parasti ir tādas iezīmes kā subordinācija, līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, pārrobežu iezīmes, pakļautība īpašiem riskiem vai citi nosakāmi aspekti, kā turpmāk norādīts II pielikumā.”; „Lai labāk reaģētu uz tirgus nepilnībām, sarežģītiem starptautiskiem un pārrobežu projektiem vai nepietiekamu investīciju situācijām, EIB īpašajām darbībām, ko atbalsta ESIF, parasti ir tādas iezīmes kā subordinācija, līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, pārrobežu iezīmes, pakļautība īpašiem riskiem vai citi nosakāmi aspekti, kā turpmāk norādīts II pielikumā.”;
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts Regula (ES) 2015/1017 5. pants – 1. punkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „Lai nodrošinātu papildvērtību, ņem vērā arī ESIF atbalstītos projektus, kas ietver fizisko infrastruktūru, kura sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, vai fiziskās infrastruktūras vai ar fizisko infrastruktūru saistīto pakalpojumu paplašināšanu no vienas dalībvalsts uz vienu vai vairākām dalībvalstīm.”; „Lai nodrošinātu papildvērtību, ņem vērā arī ESIF atbalstītos projektus, kas ietver fizisko infrastruktūru, kura sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, projektus, kuri uzskaitīti I pielikumā Regulai (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, SESAR un ERTMS īstenošanas projektus, kā arī projektus, kas ietver fiziskās infrastruktūras vai ar fizisko infrastruktūru saistīto pakalpojumu paplašināšanu no vienas dalībvalsts uz vienu vai vairākām citām dalībvalstīm. Projekta atbilstību šajā panta daļā noteiktajām prasībām Investīciju komiteja izvērtē, īstenojot savu atlases procedūru. Atlases procedūrā Investīciju komiteja noteikti pārliecinās par papildvērtību.”;
Grozījums Nr.     21 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 6. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3a)  regulas 6. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:   „ea)  visticamāk, nevarēs piesaistīt finansējumu no citiem avotiem, taču ir ar būtisku sociālo ietekmi;”;
Grozījums Nr.     22 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 6. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3b)  regulas 6. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:   „Mazākiem projektiem un investīcijām ESIF atbalstu piešķir, ņemot vērā attiecīgo papildvērtību un ciešā sadarbībā ar valsts attīstību veicinošām bankām.”;
Grozījums Nr.     23 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 3. punkts – 1. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-a)  regulas 7. panta 3. punktu groza šādi: „Valdē ir četri locekļi, trīs no tiem ieceļ Komisija, bet vienu — EIB. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju uz noteiktu trīs gadu termiņu, ko var vienreiz atjaunot. Valde savus lēmumus pieņem vienprātīgi.”; „Valdē ir četri locekļi, trīs no tiem ieceļ Komisija, bet vienu — EIB. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju uz noteiktu trīs gadu termiņu, ko var vienreiz atjaunot. Valde savus lēmumus pieņem vienprātīgi, pamatojoties uz padziļinātu apspriežamās situācijas analīzi.”;
Grozījums Nr.     24 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – -aa apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 4. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-aa)  regulas 7. panta 4. punktu groza šādi: „4.  „Dalībvalstis un citas trešās personas — citu trešo personu gadījumā ar Valdes piekrišanu — var sniegt savu ieguldījumu ESIF, — dalībvalstis galvojumu veidā vai skaidrā naudā, bet citas trešās personas — tikai skaidrā naudā. Ne dalībvalstīm, ne citām trešām personām nepiešķir dalību Valdē, un tām nepiešķir nekādu lomu lēmumu pieņemšanā par citu ESIF darbinieku, tostarp Investīciju komitejas locekļu, iecelšanu, un tām nav arī nekādu tiesību attiecībā uz citiem ESIF pārvaldības aspektiem, kā norādīts šajā regulā.”; „4.  „Dalībvalstis un citas trešās personas — citu trešo personu gadījumā ar Valdes piekrišanu — var sniegt savu ieguldījumu ESIF: dalībvalstis to var sniegt galvojumu veidā vai skaidrā naudā, un tieši tāpat to var darīt arī citas trešās personas. Ne dalībvalstīm, ne citām trešām personām nepiešķir dalību Valdē, un tām nepiešķir nekādu lomu lēmumu pieņemšanā par citu ESIF darbinieku, tostarp Investīciju komitejas locekļu, iecelšanu, un tām nav arī nekādu tiesību attiecībā uz citiem ESIF pārvaldības aspektiem, kā norādīts šajā regulā.”;
Grozījums Nr.     25 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – -ab apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 5. punkts – 1. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-ab)  regulas 7. panta 5. punktu groza šādi: „ESIF nolīgumā nosaka, ka ESIF ir rīkotājdirektors, kas atbild par ESIF ikdienas darba vadību un 6. punktā minētās Investīciju komitejas sanāksmju sagatavošanu un vadīšanu.”; „ESIF nolīgumā nosaka, ka ESIF ir rīkotājdirektors, kas atbild par ESIF ikdienas darba pareizu vadību un 6. punktā minētās Investīciju komitejas sanāksmju sagatavošanu un vadīšanu.”;
Grozījums Nr.     26 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – -ac apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-ac)  regulas 7. panta 7. punktam pievieno šādu daļu:   „Valde stiprina sadarbību starp Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un struktūrfondiem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, lai veicinātu finansējuma apvienošanu un panāktu lielāku Eiropas investīciju sviras efektu, jo īpaši transporta jomā.”;
Grozījums Nr.     27 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – iia daļa (jauna) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 8. punkts – ka apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   iia)  pievieno šādu ka) apakšpunktu:   „ka)  „aizsardzība;”;
Grozījums Nr.     28 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – -aa apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (aa)  panta 2. punktā pievieno šādu ia) apakšpunktu:   „ia)  atbalsts Savienības iniciatīvām aizsardzības jomā, jo īpaši saistībā ar:   i)   pētniecību un izstrādi Savienības līmenī;   ii)   Savienības aizsardzības spēju attīstību;   iii)   MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem aizsardzības jomā;”
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – 1.a daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „EIB nosaka mērķi, ka vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klases ietvaros atbalsta projektus ar komponentiem, kas veicina klimata politikas pasākumus atbilstīgi COP 21 saistībām. Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus, lai to panāktu.”; „EIB nosaka mērķi, ka vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klases ietvaros atbalsta projektus ar būtisku klimata politikas pasākumu komponentu atbilstīgi COP 21 saistībām. Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus, lai to panāktu.   EIB cenšas panākt, lai vismaz 20 % no ESIF finansējuma būtu piešķirti, atbalstot projektus, kas saistīti ar transporta infrastruktūru un aprīkojuma un inovatīvu transporta tehnoloģiju izstrādi, kā norādīts c) apakšpunktā.   EIB tiecas nodrošināt investīciju ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu starp dalībvalstīm.   Neatkarīgi no šajā panta daļā noteiktajiem mērķiem īsteno ESIF finansējumam apstiprinātus projektus cilvēkkapitāla un veselības jomā (piemēram, produktīvas investīcijas slimnīcās un skolu iestādēs), kā norādīts g) apakšpunktā.”;
Grozījums Nr.     30 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (ba)  panta 2. punkta c) apakšpunktā pievieno šādu daļu:   „iiia)  „dzelzceļa infrastruktūras un citiem dzelzceļa projektiem;”;
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – i daļa Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „c)  izmanto vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā un, ja iespējams, sekmētu ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķa sasniegšanu, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, atbalstot EIB operāciju izstrādē;”; „c)  izmanto reģionālās un vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā un palīdz sasniegt ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, atbalstot EIB un projektu virzītājus operāciju izstrādē;”;
Grozījums Nr.     32 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – ii daļa Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „e)  sniedz aktīvu atbalstu investīciju platformu izveidei;”; „e)  sniedz aktīvu atbalstu investīciju platformu, tostarp nozaru investīciju platformu, izveidei;”;
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – iiia daļa (jauna) Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   iiia)  pievieno šādu fa) apakšpunktu:   „fa)  sniedz konsultācijas projektiem, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un palīdz veidot finanšu instrumentus starptautiskiem vai pārrobežu projektiem;”;
Grozījums Nr.     34 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – iiib daļa (jauna) Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   iiib)  pievieno šādu fb) apakšpunktu:   „fb)  sniedz labākās prakses piemērus publiskā un privātā sektora partnerībai dzelzceļa infrastruktūras izstrādes jomā;”;
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – iiic daļa (jauna) Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – fc apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   iiic)  pievieno šādu fc) apakšpunktu:   „fc) sniedz labākās prakses piemērus un sagataves projektu strukturēšanai 9. panta 2. punkta b), c), e) un f) apakšpunktā minēto nozaru galvenajās jomās, ņemot vērā jaunākos Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) norādījumus par valsts parāda grāmatvedības uzskaiti publiskā un privātā sektora partnerības gadījumos.”;
Grozījums Nr.     36 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (ba)  iekļauj šādu 3.a punktu:   „3.a  EIKC nodrošina, lai Eiropas Stratēģisko investīciju fonds un citas ES programmas būtu savstarpēji papildināmi, un tā cenšas veidot ciešāku sinerģiju, stimulēt finansējuma apvienošanu un panākt spēcīgāku ES finanšu instrumentu sviras efektu.”;
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. punkts – b apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 18. pants – 7. un 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b)  panta 7. un 8. punktu svītro; svītrots
Grozījums Nr.     38 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 11.a punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 19. pants – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (11a)  regulas 19. pantam pievieno šādu 1.b daļu:   „Komisija iesniedz un savā tīmekļa vietnē publicē gada ziņojumu, kurā izklāstīta izsmeļoša informācija par katru transporta projektu, kas ar ESIF finansējumu ir saņēmis ES atbalstu, un ir norādīta konkrēta attiecīgajam projektam plānoto investīciju kopsumma.”;
Grozījums Nr.    39 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 II pielikums – 2. iedaļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „Izvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot, ja tas ir vajadzīgs, lai atbalstītu privātās investīcijas transportā kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts.”; „ESIF atbalstu autoceļiem sniedz, tikai lai atbalstītu publiskās un/vai privātās investīcijas transportā kohēzijas valstīs, mazāk attīstītos reģionos vai pārrobežu transporta projektos vai gadījumos, kad ir nepieciešams atjaunināt un uzturēt, uzlabot ceļu satiksmes drošību, izstrādāt ITS ierīces vai nodrošināt esošo autoceļu standartu un integritāti Eiropas transporta tīklā, sevišķi tad, ja ierīko drošas autostāvvietas, alternatīvas tīrās degvielas uzpildes stacijas un elektriskās uzlādēšanas sistēmas.”;
Grozījums Nr.     40 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 II pielikums – 2. iedaļa – b apakšpunkts – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   „ESIF atbalsts neapšaubāmi ir pieejams arī esošās transporta infrastruktūras uzturēšanai un atjaunināšanai.”;
Grozījums Nr.     41 Regulas priekšlikums Pielikums – 3. punkts Regula (ES) 2015/1017 II pielikums – 5. iedaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „Rezultātu pārskatu, izņemot sensitīvu komercinformāciju, publisko, tiklīdz ir parakstīta kāda operācija ar ES galvojumu.”; „Rezultātu pārskatu, izņemot sensitīvu komercinformāciju, publisko, tiklīdz ir apstiprināta kāda operācija ar ES galvojumu. Investīciju komiteja iesniedz Parlamentam darbības rezultātu rādītājus par visiem ESIF projektiem.”;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšana, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešana
Atsauces	COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD)
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 3.10.2016	ECON 3.10.2016
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 3.10.2016
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	19.1.2017
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Inés Ayala Sender 25.10.2016
55. pants – kopīgā komiteju procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē	19.1.2017
Izskatīšana komitejā	26.1.2017
Pieņemšanas datums	23.3.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 8 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Peter Lundgren, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Hugues Bayet, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, Markus Ferber, Maria Grapini, Franck Proust, Patricija Šulin, Matthijs van Miltenburg
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Herbert Dorfmann

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32	+
ALDE	Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička, Matthijs van Miltenburg
ECR	Mark Demesmaeker, Jacqueline Foster, Roberts Zīle
PPE	Georges Bach, Deirdre Clune, Herbert Dorfmann, Markus Ferber, Dieter-Lebrecht Koch, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Cláudia Monteiro de Aguiar, Markus Pieper, Franck Proust, Massimiliano Salini, Patricija Šulin, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp
S&D	Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Ismail Ertug, Maria Grapini, Miltiadis Kyrkos, Jens Nilsson, Gabriele Preuß, Christine Revault D'Allonnes Bonnefoy, Claudia Țapardel, István Ujhelyi, Janusz Zemke

8	-
EFDD	Peter Lundgren, Jill Seymour
GUE/NGL	Tania González Peñas, Merja Kyllönen
S&D	Nicolas Bayet
Verts/ALE	Michael Cramer, Bas Eickhout, Keith Taylor

0	0

	Balsojumu labojumi un nodomi balsot
+	Hugues Bayet
-
0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Budžeta kontroles komitejAS ATZINUMS (12.4.2017)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu
(COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Hannu Takkula

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 5.a atsauce (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/20161a,   _________________   1a OV C 465, 13.12.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr.     2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1)  Kopš 2014. gada 26. novembrī tika publiskots Investīciju plāns Eiropai3, ir investīciju pieauguma nosacījumi ir uzlabojušies un atgriežas pārliecība par Eiropas ekonomikas spēku un izaugsmi. Šobrīd Savienībā ceturto gadu notiek mērena atveseļošanās, un iekšzemes kopprodukts 2015. gadā ir pieaudzis par 2 %. Ar Investīciju plānu sāktie visaptverošie centieni jau sniedz konkrētus rezultātus, neraugoties uz to, ka lielāku investīciju projektu makroekonomiskā ietekme nevar būt tūlītēja. Tiek prognozēts, ka investīcijas pakāpeniski palielināsies 2016. un 2017. gada laikā, lai gan tās joprojām ir zemākas par vēsturisko līmeni.	(1)  Neraugoties uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pastāvēšanu, Savienībā saglabājas investīciju trūkuma problēma. Šīs problēmas iemesls ir būtisks apkopotā pieprasījuma trūkums un taupības politikas ietekme. Ir nepieciešamas radikālas izmaiņas pieejai, kāda Savienībā tiek izmantota attiecībā uz investīcijām, proti, ir jānovērš reālie finanšu krīzes iemesli un jāpārskata ekonomikas pārvaldības satvars, lai pastāvīgi veicinātu produktīvas investīcijas, kas spēj radīt pievienoto vērtību reālajai ekonomikai un sabiedrībai visās dalībvalstīs.
_________________
3 COM(2014) 903 final.
Grozījums Nr.     3 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Komisija 2016. gada 1. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai”, kurā izklāstīti investīciju plāna līdzšinējie sasniegumi un paredzētie turpmākie pasākumi, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju (ESIF) pagarināšana, pārsniedzot sākotnējo triju gadu periodu, mazo un vidējo uzņēmumu klases palielināšana saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) nostiprināšana.	(3)  Komisija 2016. gada 1. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai”, kurā izklāstīti līdzšinējā situācija un paredzētie turpmākie pasākumi, tādi kā Eiropas Stratēģisko investīciju (ESIF) pagarināšana, pārsniedzot sākotnējo triju gadu periodu, mazo un vidējo uzņēmumu klases palielināšana saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) nostiprināšana.
Grozījums Nr.     4 Regulas priekšlikums 4.a. apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a)  ESIF ir daļa no investīciju plāna — visaptverošas stratēģijas, kas paredzēta, lai novērstu nenoteiktību attiecībā uz publiskajām un privātajām investīcijām un mazinātu investīciju trūkumu Savienībā. Šai stratēģijai ir trīs pīlāri: investēšanai nepieciešamā finansējuma mobilizācija, nodrošināšana, lai investīcijas sasniedz reālo ekonomiku, un investīciju vides uzlabošana Savienībā. Lai panāktu ģeogrāfisko diversifikāciju, ir ļoti svarīgi Savienībā uzlabot investīciju vidi, likvidējot šķēršļus investēšanai. ESIF papildina citas darbības, kas ir nepieciešamas, lai mazinātu investīciju trūkumu Savienībā, un garantiju fonda statusā tas kalpo par stimulu jaunām investīcijām.
Grozījums Nr.     5 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  ESIF tika izveidots uz trīs gadu sākotnējo termiņu un ar mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus investīcijās. Ņemot vērā tā panākumus, Komisija ir apņēmusies dubultot ESIF gan tā ilguma, gan finansiālās spējas ziņā. Tiesību aktu paplašinājuma priekšlikums attiecas uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un tam būtu jānodrošina kopumā vismaz pustriljons euro investīcijām līdz 2020. gadam. Lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju un dubultotu investīciju mērķi, dalībvalstīm vajadzētu sniegt palīdzību arī prioritārā kārtā.	(6)  ESIF tika izveidots uz trīs gadu sākotnējo termiņu un ar mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus investīcijās. Savienībā joprojām pastāv investīciju trūkums, un tiek paustas bažas, ka nepietiekama investīcija piešķīruma, projektu ar būtisku ietekmi uz vidi finansēšanas un ar papildvērtību saistītu jautājumu dēļ ESIF nav ticis pietiekami dažādots — gan nozaru, gan ģeogrāfiskā ziņā. Neraugoties uz to, tikai pēc nepilna viena ESIF darbības gada un neveicot neatkarīgu izvērtējumu, ar ko tika saistīta ESIF darbības iespējama pagarināšana, Komisija ir laidusi klajā priekšlikumu divkāršot ESIF gan darbības ilguma, gan finansiālās kapacitātes ziņā.
Grozījums Nr.     6 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7)  Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija plāno iesniegt vajadzīgos priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskās investīcijas turpinās ilgtspējīgā līmenī.	(7)  Regula (ES) 2015/1017 paredz, ka Komisija līdz 2018. gada 5. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietver Regulas (ES) 2015/1017 piemērošanas neatkarīgu izvērtējumu. Attiecīgā gadījumā Komisijai līdz 2020. gada 30. jūnijam būtu jāiesniedz vēl viens šāds ziņojums, kam tiktu pievienots tiesību akta priekšlikums grozīt Regulu (ES) 2015/1017 un saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu — ietekmes izvērtējums. Ar šāda tiesību akta priekšlikuma palīdzību būtu jānodrošina, jāveicina un jāstiprina Savienības stratēģiskās investīcijas ilgtspējīgā līmenī visā finanšu periodā, uz kuru attiecas daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada.
Grozījums Nr.     7 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a)  Lai varētu veikt savus pienākumus, Revīzijas palāta prasa piekļuvi Komisijas gada ziņojumam par ES garantiju fonda pārvaldību ne vēlāk kā katra gada 31. maijā. Šajā sakarā būtu pilnībā jāievēro LESD 287. pantā Revīzijas palātai paredzētās revīzijas tiesības, un Komisijas ziņojums būtu savlaicīgi jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (8)  Paplašinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijām, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbavietu radīšanai — tostarp jauniešu darbavietu radīšanai —, izaugsmei un konkurētspējai ar pastiprinātu papildvērtību. Tas ietver investīcijas šādās jomās: enerģētika, vide un rīcība klimata politikas jomā, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, kā arī digitālā pārveide. Jo īpaši būtu jānostiprina ESIF atbalstīto operāciju investīcijas tajā, lai sasniegtu Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21). Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt būtu jāizvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams, lai kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts, atbalstītu privātās investīcijas transporta nozarē. Skaidrības labad, lai gan tie jau ir atbilstīgi, būtu skaidri jānosaka, ka projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, ietilpst vispārējos mērķos, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu. (8)  Paplašinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt jauns privātā sektora finansējums investīcijām, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbavietu radīšanai — tostarp jauniešu darbavietu radīšanai —, izaugsmei un konkurētspējai ar pastiprinātu papildvērtību salīdzinājumā ar citiem pastāvošajiem Savienības instrumentiem un EIB galvenajām operācijām. Tās ietver investīcijas enerģētikas, bioekonomikas, vides un klimata politikas, sociālā un cilvēkkapitāla un ar to saistītās infrastruktūras, veselības aprūpes, pētniecības un inovācijas, pārrobežu un ilgtspējīga transporta un pārrobežu tīklu, kā arī visu nozaru digitālās pārveides jomā. Jo īpaši būtu jānostiprina ESIF atbalstīto operāciju investīcijas tajā, lai sasniegtu Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21). Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt būtu jāizvairās ESIF atbalstu piešķirt autoceļiem un ar lielām oglekļa emisijām saistīta transporta projektiem, ja vien tas nav kritiski nepieciešams, lai atbalstītu privātas investīcijas transporta projektos. Skaidrības labad, lai gan tie jau ir atbilstīgi, būtu skaidri jānosaka, ka projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, ietilpst vispārējos mērķos, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.
Grozījums Nr.     9 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Turklāt projektu atlasē būtu jānostiprina viena ESIF būtiska iezīme. Proti, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu, ja tās risina skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Tādas operācijas infrastruktūras jomā infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros, kas sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, tostarp e-infrastruktūra, būtu jāuzskata par operācijām ar papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augstu pievienoto vērtību Savienībai.	(9)  Turklāt projektu atlasē būtu jānostiprina viena ESIF būtiska iezīme. Proti, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu, ja tās risina skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Papildvērtības mērķim vajadzētu aprobežoties ar to, ka tiek nodrošināta to projektu atlase, kuri pretējā gadījumā augstāka riska profila dēļ tirgū nevarētu saņemt finansējumu. Terminam “papildvērtība” ir jābūt vienkāršam, un ir jārada citi viegli izmērāmi finansēšanas kritēriji. Tādas operācijas infrastruktūras jomā infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros, kas sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, tostarp e-infrastruktūra, būtu jāuzskata par operācijām ar papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augstu pievienoto vērtību Savienībai.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (11)  Lai palielinātu ESIF izmantošanu mazāk attīstītos un pārejas reģionos, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu. (11)  Lai pastiprinātu ESIF izmantošanu visos reģionos, tostarp mazāk attīstītos, tālākos un pārejas reģionos, un lai novērstu ESIF atbalsta ģeogrāfisko un nozaru nelīdzsvarotību, būtu jāpaplašina vispārīgo mērķu un to nosacījumu tvērums, kuri padara šos mērķus atbilstošus ESIF atbalsta saņemšanai, šajā nolūkā pastiprināti izmantojot Eiropas konsultāciju centru, lai sniegtu tehnisko palīdzību projektu izstrādē reģionālā un vietējā līmenī visā Savienībā, kā arī lai nodrošinātu labāku komunikāciju un redzamību.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (15)  Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar ESIF atbalstītajām investīcijām, garantijas fonda mērķapjomam vajadzētu būt 35 % no kopējām ES garantijas saistībām, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni. (15)  Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar ESIF atbalstītajām investīcijām, un uz ES garantijas pieprasījumu neesamību, garantijas fonda mērķapjomam vajadzētu būt 35 % no kopējām ES garantijas saistībām, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni.
Grozījums Nr.     12 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a)  Būtu jāvienkāršo operāciju apstrādes procedūras, lai informācija, ko sniedz galīgie labuma guvēji, jo īpaši MVU, būtu nepieciešamais minimums operāciju sekmīgas norises nodrošināšanai, neradot pārmērīgu birokrātisko slogu MVU. Tajā pašā laikā par prioritāti būtu jānosaka procedūru pārredzamība.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (17)  EIB un EIF būtu jānodrošina, ka galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp MVU, ir informēti par ESIF atbalstu, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2015/1017 veicinātu informētību par ES garantiju. (17)  EIB un EIF būtu jānodrošina, ka galīgie finansējuma saņēmēji un potenciālie privātā sektora investori, tostarp MVU, ir informēti par ESIF atbalstu, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2015/1017 veicinātu informētību par ES garantiju.
Grozījums Nr.     14 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  ESIF atbalstītajām operācijām būtu jāievēro Savienības labas nodokļu pārvaldības principi.	(19)  Veicot ESIF atbalstītas operācijas, no visiem viedokļiem būtu jāievēro Savienības labas nodokļu pārvaldības principi.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (21)  Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) būtu jāuzlabo un tā darbības būtu jāpievērš vajadzībām, kuras nav pietiekami segtas saskaņā ar pašreizējo kārtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš projektu, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un projektu, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus, sagatavošanas atbalstam. Neatkarīgi no mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC vajadzētu arī aktīvi sekmēt to ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi un vajadzības gadījumā atbalstīt EIB saistībā ar projektu izveidi. Tam būtu arī aktīvi jāsekmē investīciju platformu izveide un jāsniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF. (21)  Būtu jāpastiprina Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC), tostarp paredzot iespēju pamatotos gadījumos palielināt tā budžetu, un tā darbības būtu jākoncentrē uz vajadzībām, kuras nav pietiekami segtas saskaņā ar pašreizējo kārtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš projektu, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un projektu, kas palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” un COP 21 mērķus, sagatavošanas atbalstam. Neatkarīgi no mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC vajadzētu arī aktīvi sekmēt to ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi un vajadzības gadījumā atbalstīt EIB saistībā ar projektu izveidi. Tam būtu arī aktīvi jāsekmē investīciju platformu izveide un jāsniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 5. pants – 1. punkts – 3., 4. un 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lai labāk reaģētu uz tirgus nepilnībām vai nepietiekamu investīciju situācijām, EIB īpašajām darbībām, ko atbalsta ESIF, parasti ir tādas iezīmes kā subordinācija, līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, pārrobežu iezīmes, pakļautība īpašiem riskiem vai citi nosakāmi aspekti, kā turpmāk norādīts II pielikumā. Lai labāk reaģētu uz tirgus nepilnībām vai nepietiekamu investīciju situācijām, EIB īpašās darbības, ko atbalsta ESIF, tiek uzskatītas par papildvērtības vektoriem salīdzinājumā ar citiem EIB, EIF vai Savienības finanšu instrumentiem, un tām parasti ir tādas iezīmes kā subordinācija, līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, pārrobežu iezīmes, pakļautība īpašiem riskiem vai citi nosakāmi aspekti, kā turpmāk norādīts II pielikumā. ESIF var atbalstīt EIB projektus, ar kuriem saistītais risks ir zemāks nekā EIB īpašo darbību minimālais risks, ja ES galvojuma izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu papildvērtību, kā definēts šā punkta pirmajā daļā. ESIF var atbalstīt EIB projektus, ar kuriem saistītais risks ir zemāks nekā EIB īpašo darbību minimālais risks, ja ES galvojuma izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu papildvērtību, kā definēts šā punkta pirmajā daļā. Lai nodrošinātu papildvērtību, ņem vērā arī ESIF atbalstītos projektus, kas ietver fizisko infrastruktūru, kura sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, vai fiziskās infrastruktūras vai ar fizisko infrastruktūru saistīto pakalpojumu paplašināšanu no vienas dalībvalsts uz vienu vai vairākām dalībvalstīm.
Grozījums Nr.     17 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3.apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF atbalsta projektus, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un kas: ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF atbalsta projektus, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas, tostarp ar mērķi panākt investīciju līdzsvarotāku ģeogrāfisko sadalījumu, un kas:
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. apakšpunkts – d punkts Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 12. punkts – 2. daļa – 2. teikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lēmumi par ES galvojuma izmantošanu ir publiski un pieejami un ietver lēmuma pamatojumu, īpaši koncentrējoties uz atbilstību papildvērtības kritērijam. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja to pamato ar EIB sniegto dokumentāciju. Lēmumi par ES galvojuma izmantošanu ir publiski un pieejami un ietver lēmuma pamatojumu, īpaši koncentrējoties uz atbilstību papildvērtības kritērijam un Savienības politikas mērķiem. Šādos lēmumos iekļauj arī informāciju par 6. pantā minēto atbilstības kritēriju ievērošanu un par minētā punkta 14. punktā norādītā rādītāju kopuma izmantošanu. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja to pamato ar EIB sniegto dokumentāciju.
Grozījums Nr.     19 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. apakšpunkts – c punkts Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a)  2020. gada 31. decembrī – EIB operācijām, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim; a)  2020. gada 31. decembrī — EIB operācijām, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2021. gada 31. decembrim;
Grozījums Nr.     20 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. apakšpunkts – c punkts Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b)  2020. gada 31. decembrī – EIB operācijām, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim; b)  2020. gada 31. decembrī — EIB operācijām, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2021. gada 31. decembrim;
Grozījums Nr.     21 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. apakšpunkts – d punkts Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (d)  svītro 4. punktu; svītrots
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts – c punkts – i apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c)  izmanto vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā un, ja iespējams, sekmētu ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķa sasniegšanu, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, atbalstot EIB operāciju izstrādē; c)  izmanto vietējās, reģionālās un nacionālās zināšanas, ciešāk sadarbojas ar dalībvalstu iestādēm, galveno uzmanību velta veiktspējas palielināšanai, lai atvieglotu ESIF atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, veicina ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķa sasniegšanu, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, atbalstot EIB operāciju sākšanā;
Grozījums Nr.     23 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts – b punkts – ii apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums e)  sniedz aktīvu atbalstu investīciju platformu izveidei; e)  sniedz aktīvu atbalstu investīciju platformu izveidei, lai vienlaikus atbalstītu mazāka mēroga projektus, tajā pašā laikā paturot prātā nepieciešamību ievērot inovēšanas prasību;
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts – b punkts – iii apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums f)  sniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu (piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, "Apvārsnis 2020" un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments) kombinēšanu ar ESIF. f)  sniedz konsultācijas par citu avotu papildināmību un Savienības finansējuma un investīciju (piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, “Apvārsnis 2020” un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments) iespējamo sinerģiju ar ESIF.
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts – c punkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu pieredzi. 5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu ekspertīzi.
Grozījums Nr.     26 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts – da punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 9.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (da)  pievieno šādu 9.a punktu:   “9.a Lai nodrošinātu to, ka EIKC spēj veikt savas darbības un veicināt ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi, EIB var iesniegt Komisijai pamatotu prasību palielināt EIKC budžetu.”
Grozījums Nr.     27 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9.a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 16. pants – 2. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (9a)  regulas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.  EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, iesniedz gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojums ir publiski pieejams un ietver: “2.  EIB divreiz gadā Eiropas Parlamentam iesniedz ziņojumu par apstiprinātām investīciju operācijām. Ziņojumu pēc tam publisko un dara pieejamu.   Ziņojumā iekļauj šādu informāciju: a)  EIB finansēšanas un investīciju operāciju izvērtējumu operācijas, nozares, valsts un reģionu līmenī un operāciju atbilstību šai regulai, jo īpaši kritērijam par papildvērtības sniegšanu, līdz ar izvērtējumu par EIB finansēšanas un investīciju operāciju sadalījumu pa 9. panta 2. punktā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem; a)  EIB finansēšanas un investīciju operāciju izvērtējumu operācijas, nozares, valsts un reģionu līmenī un operāciju atbilstību šai regulai, jo īpaši papildvērtības kritērijam; b)  izvērtējumu par pievienoto vērtību, privātā sektora līdzekļu mobilizēšanu, EIB finansēšanas un investīciju operāciju lēstajiem un faktiskajiem apkopotajiem rezultātiem un iznākumu, tostarp ietekmi uz darbvietu radīšanu;   c)  izvērtējumu par to, cik lielā mērā operācijas, uz kurām attiecas šī regula, dod ieguldījumu 9. panta 2. punktā minēto vispārējo mērķu sasniegšanā, tostarp izvērtējumu par ESIF investīciju līmeni tādās jomās kā pētniecība, izstrāde un inovācija, transports (tostarp TEN-T un mobilitāte pilsētās), telesakari, enerģētikas infrastruktūra un energoefektivitāte; c)  izvērtējumu par to, cik lielā mērā operācijas, uz kurām attiecas šī regula, dod ieguldījumu ES vispārējo mērķu sasniegšanā, tostarp izvērtējumu par ESIF investīciju līmeni tādās jomās kā pētniecība, izstrāde un inovācija, transports, telesakari, enerģētikas infrastruktūra un energoefektivitāte; d)  izvērtējumu par atbilstību prasībām par ES galvojuma izmantošanu un 4. panta 2. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minētajiem galvenajiem rezultātu rādītājiem;   e)  izvērtējumu par sviras efektu, ko panākuši ESIF atbalstītie projekti; e)  izvērtējumu par reālo sviras efektu, ko panākuši ESIF atbalstītie projekti; f)  to projektu aprakstu, kuriem atbalsts no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem ir kombinēts ar ESIF atbalstu, un katra avota ieguldījuma kopējo summu; f)  to projektu aprakstu, kuriem atbalsts no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem ir kombinēts ar ESIF atbalstu, un katra avota ieguldījuma kopējo summu; g)  saņēmējiem pārskaitītā finansējuma summu un EIB finansēšanas un investīciju operāciju apkopotu izvērtējumu; g)  finanšu starpniekiem un galīgajiem saņēmējiem pārskaitītā finansējuma summu, analītiskus statistikas datus par katru finansēto projektu, tostarp ESIF aizdevumu darījumus, kuros ir iesaistīti finanšu starpnieki, un EIB finansēšanas un investīciju operāciju izvērtējumu neapkopotā veidā;   ga)  neatkarīgus ex ante un ex post izvērtējumus par katru projektu, detalizēti paskaidrojot atlasē un izvērtēšanā izmantotos rādītājus un kritērijus;   gb)  katras EIB finansēšanas un investīciju operācijas pievienotās vērtības un ar šīm operācijām saistītā apkopotā riska izvērtējumu;   gc)  finanšu pārskatus par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, kuras ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā un kuras pārbaudījis neatkarīgs ārējais revidents; h)  EIB finansēšanas un investīciju operāciju pievienotās vērtības un ar šīm operācijām saistītā kopējā riska izvērtējumu; h)  EIB finansēšanas un investīciju operāciju pievienotās vērtības un ar šīm operācijām saistītā kopējā riska izvērtējumu; i)  detalizētu informāciju par pieprasījumiem izlietot ES galvojumu, zaudējumiem, peļņu, atgūtajām summām un jebkādiem citiem saņemtiem maksājumiem; i)  detalizētu informāciju par pieprasījumiem izlietot ES galvojumu, zaudējumiem, peļņu, atgūtajām summām un jebkādiem citiem saņemtiem maksājumiem; j)  finanšu pārskatus par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, kuras ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā un kuras pārbaudījis neatkarīgs ārējais revidents. j)  finanšu pārskatus par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, kuras ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā un kuras pārbaudījis neatkarīgs ārējais revidents.
Grozījums Nr.     28 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. apakšpunkts – aa punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 18. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (aa)  panta 6. punktam pievieno šādu daļu:   “Ziņojumam, kas jāiesniedz līdz 2020. gada 30. jūnijam, attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai, lai noteiktu jaunu investēšanas periodu, novērstu jebkādus konstatētos trūkumus un nodrošinātu stratēģiskās investēšanas turpināšanu ilgtspējīgā līmenī vai — ja ziņojumā secināts, ka investīciju atbalsta shēmas uzturēšana nav pamatota, — lai nodrošinātu netraucētu ESIF darbības beigšanu, vienlaikus saglabājot ES galvojumu operācijām, kuras jau ir apstiprinātas saskaņā ar šo regulu. Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu šādam priekšlikumam pievieno ietekmes izvērtējumu.”;
Grozījums Nr.     29 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. apakšpunkts – b punkts Regula (ES) 2015/1017 18. pants – 7. un 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b)  panta 7. un 8. punktu svītro; svītrots
Grozījums Nr.     30 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10.a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 19. pants – 1. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (10a)  regulas 19. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Saskaņā ar savu pārredzamības politiku un Savienības vispārējiem principiem, kas noteikti attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un informācijai, EIB savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par visām EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, tostarp informāciju par finanšu starpnieku lomu, un par to, kādā veidā minētās operācijas dod ieguldījumu 9. panta 2. punktā izklāstīto vispārējo mērķu sasniegšanā.” “Saskaņā ar Savienības vispārējiem principiem, kas noteikti attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un informācijai, EIB savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par visām EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, tostarp informāciju par finanšu starpnieku lomu, un par to, kādā veidā minētās operācijas dod ieguldījumu 9. panta 2. punktā izklāstīto vispārējo mērķu sasniegšanā.”
Grozījums Nr.     31 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 11.a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 20. pants – 2. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (11a)  regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.  Šā panta 1. punkta nolūkā Revīzijas palātai pēc tās lūguma un saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu piešķir piekļuvi jebkuriem dokumentiem vai informācijai, kas nepieciešama revīzijas uzdevumu veikšanai.” “2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā Revīzijas palātai pēc tās pieprasījuma un saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu nodrošina pilnīgu piekļuvi jebkādiem dokumentiem un informācijai, kas nepieciešami tās uzdevumu veikšanai.”

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšana, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešana
Atsauces	COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD)
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 3.10.2016	ECON 3.10.2016
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 15.12.2016
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Hannu Takkula 21.11.2016
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)	Michael Theurer
55. pants – kopīgā komiteju procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē	19.1.2017
Izskatīšana komitejā	22.3.2017
Pieņemšanas datums	12.4.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 4 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Inés Ayala Sender, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Jean-François Jalkh, Arndt Kohn, Bogusław Liberadzki, Fulvio Martusciello, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Bart Staes, Hannu Takkula, Indrek Tarand, Marco Valli, Derek Vaughan, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Monika Hohlmeier, Julia Pitera, Miroslav Poche

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18	+
ALDE PPE S&D Greens	Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová, Hannu Takkula Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Fulvio Martusciello, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt Inés Ayala Sender, Cătălin Sorin Ivan, Arndt Kohn, Bogusław Liberadzki, Miroslav Poche, Derek Vaughan Bart Staes, Indrek Tarand

4	-
EFDD ENF GUE/NGL	Jonathan Arnott, Marco Valli Jean-François Jalkh Luke Ming Flanagan

1	0
PPE	Joachim Zeller

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS (2.3.2017)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu
(COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Krzysztof Hetman

ĪSS PAMATOJUMS

2014. gadā Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku kā stratēģisku partneri paziņoja par Investīciju plānu Eiropai, kura galvenā daļa ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). ESIF regula stājās spēkā 2015. gada jūlijā, un sākotnēji šo fondu izveidoja uz 3 gadiem. ESIF mērķis ir veicināt Eiropas ekonomikas atveseļošanos un konkurētspēju, radot publisko un privāto finansējumu EUR 315 miljardu apmērā stratēģiskām investīcijām. Šis finansējums bija paredzēts, lai papildinātu citus Eiropas Savienības finansējuma avotus un darbības un veicinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanu visā Savienībā.

Komisija 2016. gada 14. septembrī ierosināja regulu, lai pagarinātu ESIF darbības laiku — lai tas aptvertu laikposmu līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām — un lai paplašinātu investīciju plānu nolūkā līdz 2020. gadam mobilizēt vismaz EUR 500 miljardus. Šajā nolūkā Komisija ierosina palielināt ES garantiju no EUR 16 miljardiem līdz EUR 26 miljardiem, savukārt EIB palielinātu savu kapitālu no EUR 5 miljardiem līdz EUR 7,5 miljardiem. Komisija plāno saglabāt ESIF papildvērtības pamatkoncepciju, proti, atbalstīt tikai tās darbības, ar kuru palīdzību tiek novērsti tirgus darbības traucējumi vai neoptimāls stāvoklis investīciju jomā. Ar šo priekšlikumu Komisija arī ir nodomājusi uzlabot ESIF ģeogrāfisko tvērumu un pastiprināt tā līdzekļu izmantošanu mazāk attīstītos reģionos. Šajā sakarā Komisija plāno mudināt ESIF līdzekļu kombinēšanu ar citiem ES finansējuma avotiem. Visbeidzot, Komisija plāno uzlabot investēšanas lēmumu un pārvaldības procedūru pārredzamību.

Atzinuma sagatavotājs kopumā atbalsta šo priekšlikumu un ESIF darbības laika pagarināšanu, tomēr uzsver dažus būtiskus trūkumus. Pastāv acīmredzama nelīdzsvarotība starp ESIF izmantošanu ES 15 (91 % no ESIF) un ES 13 (9 % no ESIF), un viena dalībvalsts ESIF finansējumu vispār nav izmantojusi. Priekšlikumam ESIF kombinēt ar Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem piemīt potenciāls sasniegt vēlamos rezultātus un uzlabot minēto situāciju. Tomēr ir jāuzsver, ka kohēzijas politika kā viena no galvenajām ES investīciju politikām ir izrādījusies efektīva ne tikai investīciju radīšanā, bet arī strukturālo reformu atbalstīšanā, cilvēkkapitāla attīstīšanā un ilgtspējīgu darbvietu radīšanā. Tādēļ ir jānodrošina, ka ESIF neaizstāj vai neizstumj citus ES fondus un instrumentus, it īpaši ESI fondus, tostarp nākamajā finanšu plānā.

Turklāt starp projektiem, ko atbalsta no ESIF, pastāv nelīdzsvarotība arī nozaru ziņā, jo ar šī mehānisma palīdzību tiek atbalstīts ļoti maz sociālo investīciju. Iemesls tam varētu būt sociālo investīciju mazāk redzamā tiešā rentabilitāte, kā arī nereti sociālo dalībnieku vājākā administratīvā veiktspēja un pieredzes trūkums darbā ar lieliem investīciju projektiem. Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir ļoti svarīgi pilnībā atbalstīt ESIF sociālo un cilvēkresursu potenciālu, kā arī atbalstīt un atvieglot sociālās jomas dalībnieku līdzdalību, kas pārdomātas īstenošanas gadījumā varētu veicināt jaunu darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi. Tādēļ atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu jāstiprina Eiropas Investīciju konsultāciju centra darbības un ka tām vajadzētu būt vienlīdz pieejamām visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem uzņēmumiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs pauž bažas par to, ka trūkst datu par to darbvietu skaitu, it īpaši par ilgtspējīgu darbvietu skaitu, kuras radītas, pateicoties no ESIF atbalstītiem projektiem. Šāda veida datu vākšana nākotnē varētu būt ļoti noderīga ESIF darbības rezultātu vispārējā izvērtēšanā.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (1)  Kopš 2014. gada 26. novembrī tika publiskots Investīciju plāns Eiropai, ir investīciju pieauguma nosacījumi ir uzlabojušies un atgriežas pārliecība par Eiropas ekonomikas spēku un izaugsmi. Šobrīd Savienībā ceturto gadu notiek mērena atveseļošanās, un iekšzemes kopprodukts 2015. gadā ir pieaudzis par 2 %. Ar Investīciju plānu sāktie visaptverošie centieni jau sniedz konkrētus rezultātus, neraugoties uz to, ka lielāku investīciju projektu makroekonomiskā ietekme nevar būt tūlītēja. Tiek prognozēts, ka investīcijas pakāpeniski palielināsies 2016. un 2017. gada laikā, lai gan tās joprojām ir zemākas par vēsturisko līmeni. (1)  Kopš 2014. gada 26. novembrī tika publiskots Investīciju plāns Eiropai, ir investīciju pieauguma nosacījumi ir uzlabojušies un atgriežas pārliecība par Eiropas ekonomikas spēku un izaugsmi. Šobrīd Savienībā ceturto gadu notiek mērena atveseļošanās, un iekšzemes kopprodukts 2015. gadā ir pieaudzis par 2 %, taču bezdarba līmenis joprojām pārsniedz pirmskrīzes perioda rādītājus. Ar Investīciju plānu sāktie visaptverošie centieni jau sniedz konkrētus rezultātus, lai gan joprojām nav iespējams aplēst kopējo ietekmi, kāda ESIF bijusi uz izaugsmi, jo lielāku investīciju projektu makroekonomiskā ietekme nevar būt tūlītēja. Tiek prognozēts, ka investīcijas pakāpeniski palielināsies 2016. un 2017. gada laikā, taču progress joprojām ir lēns un zem pirmskrīzes līmeņa. __________________ __________________ 3 COM(2014) 903 final. 3 COM(2014) 903 final.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Pozitīvais impulss būtu jāsaglabā un būtu jāturpina centieni, lai investīcijas atkal kļūtu ilgtermiņā ilgtspējīgas. Investīciju plāna mehānismi darbojas, un tie ir jānostiprina, lai turpinātu privāto ieguldījumu mobilizēšanu nozarēs, kuras ir svarīgas Eiropas nākotnei un kurās joprojām pastāv neapmierinošas situācijas investīciju jomā.	(2)  Pozitīvais impulss būtu jāsaglabā un būtu jāturpina centieni, lai investīcijas atkal kļūtu ilgtermiņā ilgtspējīgas, sasniedzot reālo ekonomiku. Investīciju plāna mehānismi darbojas, un tie ir jānostiprina, lai turpinātu privāto ieguldījumu mobilizēšanu visās nozarēs, kuras rada izaugsmi un darbvietas un līdz ar to ir svarīgas Eiropas nākotnei, un kurās joprojām vērojamas tirgus nepilnības vai nepietiekami labvēlīgi apstākļi investēšanai.
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  ESIF tika izveidots uz trīs gadu sākotnējo termiņu un ar mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus investīcijās. Ņemot vērā tā panākumus, Komisija ir apņēmusies dubultot ESIF gan tā ilguma, gan finansiālās spējas ziņā. Tiesību aktu paplašinājuma priekšlikums attiecas uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un tam būtu jānodrošina kopumā vismaz pustriljons euro investīcijām līdz 2020. gadam. Lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju un dubultotu investīciju mērķi, dalībvalstīm vajadzētu sniegt palīdzību arī prioritārā kārtā.	(6)  ESIF tika izveidots kā ārkārtas rīcības plāns uz trīs gadu sākotnējo termiņu un ar mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus investīcijās. Komisija ir apņēmusies dubultot ESIF gan tā ilguma, gan finansiālās spējas ziņā. Tiesību aktu paplašinājuma priekšlikums attiecas uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un tam būtu jānodrošina kopumā vismaz pustriljons euro investīcijām līdz 2020. gadam. Lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju un dubultotu investīciju mērķi, dalībvalstīm vajadzētu sniegt palīdzību arī prioritārā kārtā.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7)  Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija plāno iesniegt vajadzīgos priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskās investīcijas turpinās ilgtspējīgā līmenī.	(7)  Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija plāno iesniegt vajadzīgos priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskās investīcijas turpinās ilgtspējīgā līmenī. Komisijai būtu jāizstrādā visaptverošs ietekmes novērtējums, lai pamatotu turpmākos priekšlikumus.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Paplašinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijām, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbavietu radīšanai — tostarp jauniešu darbavietu radīšanai —, izaugsmei un konkurētspējai ar pastiprinātu papildvērtību. Tas ietver investīcijas šādās jomās: enerģētika, vide un rīcība klimata politikas jomā, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, kā arī digitālā pārveide. Jo īpaši būtu jānostiprina ESIF atbalstīto operāciju investīcijas tajā, lai sasniegtu Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21). Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt būtu jāizvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams, lai kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts, atbalstītu privātās investīcijas transporta nozarē. Skaidrības labad, lai gan tie jau ir atbilstīgi, būtu skaidri jānosaka, ka projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, ietilpst vispārējos mērķos, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.	(8)  Paplašinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijām, kas ir būtiskas kvalitatīvu Eiropas nākotnes darbavietu radīšanai — tostarp jauniešu darbavietu radīšanai —, integrējošai izaugsmei un sociālo un nodarbinātības ietekmi sekmējošai konkurētspējai ar pastiprinātu papildvērtību. Tas ietver investīcijas šādās jomās: enerģētika, vide un rīcība klimata politikas jomā, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, sociālā ekonomika, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, kā arī digitālā pārveide. Būtu jānostiprina ESIF atbalstīto operāciju devums nolūkā sasniegt Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21). Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta arī energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt noteikti būtu jāpievēršas ar sociālo infrastruktūru saistītiem projektiem. Turklāt būtu jāizvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams, lai kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts, atbalstītu privātās investīcijas transporta nozarē. Skaidrības labad, lai gan tie jau ir atbilstīgi, būtu skaidri jānosaka, ka projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, ietilpst vispārējos mērķos, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu. Ņemot vērā augsto nabadzības un sociālās atstumtības līmeni Eiropā, būtu jānostiprina ESIF atbalstītās darbības, ar ko pievēršas šīs problēmas risināšanai.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a)  Turklāt būtu jānostiprina ESIF īstenošanas sociālā dimensija, kas ietver tādas jomas kā izglītība, apmācība un arodapmācība prasmju apguvei un mūžizglītība, inovācija veselības aprūpes un zāļu jomā, sociālie pakalpojumi, sociālie mājokļi un bērnu aprūpe.
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b)  Sākotnējie rezultāti liecina, ka dalībvalstis ar lielāku tehnisko un administratīvo spēju, kā arī finanšu iestādes no ESIF iegūst vairāk. Lai uzlabotu atsevišķu dalībvalstu spēju izmantot ESIF, EIB un Komisijai arī turpmāk būtu jāatbalsta valstis, kuras šajā ziņā atpaliek. Tādēļ regulāri būtu jāsniedz jauni rādītāji un jāveic atjaunināšana, un pirmā rezultātu precīza kvalitatīvi kvantitatīvā analīze būtu jāpublicē ne vēlāk kā 2018. gadā. Ikvienā šādā analīzē būtu jāietver neatkarīgi novērtējumi, kas balstīti uz līdz šim gūto pieredzi, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš radīto darbvietu skaitam un ESIF investīciju ietekmei uz tiešām un netiešām darbavietām. Mērķi būtu jānosaka atbilstīgi uzdevumiem, kas saistīti ar izaugsmi un nodarbinātību.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Turklāt projektu atlasē būtu jānostiprina viena ESIF būtiska iezīme. Proti, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu, ja tās risina skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Tādas operācijas infrastruktūras jomā infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros, kas sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, tostarp e-infrastruktūra, būtu jāuzskata par operācijām ar papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augstu pievienoto vērtību Savienībai.	(9)  Turklāt projektu atlasē precīzāk būtu jādefinē un jānostiprina viena ESIF būtiska iezīme. Proti, operācijām vajadzētu būt tiesīgām pretendēt uz ESIF atbalstu, ja tās risina skaidri apzinātas tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas. Tādas operācijas infrastruktūras jomā infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros, kas sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, tostarp e-infrastruktūra, būtu jāuzskata par operācijām ar papildvērtību, ņemot vērā tām raksturīgo sarežģītību un to augstu pievienoto vērtību Savienībai.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Ņemot vērā to potenciālu palielināt ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina apvienot tādas operācijas, kuras veido Savienības budžeta neatmaksājama atbalsta un/vai finanšu instrumentu (piemēram, to, kas pieejami Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros) kombinācija ar EIB finansējumu, tostarp ESIF (kā arī citi ieguldītāju) piešķirtu EIB finansējumu. Apvienošanas mērķis ir uzlabot Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem ieguldītājiem, un nodrošināt to, ka atbalstītās darbības kļūst ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas.	(10)  Ņemot vērā to potenciālu palielināt ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina apvienot tādas operācijas, kuras veido Savienības budžeta neatmaksājama atbalsta un/vai finanšu instrumentu (piemēram, to, kas pieejami Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros) kombinācija ar EIB finansējumu, tostarp ESIF (kā arī citi ieguldītāju) piešķirtu EIB finansējumu. Apvienošanas mērķis ir uzlabot Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem ieguldītājiem, un nodrošināt to, ka atbalstītās darbības kļūst ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas, vienlaikus ievērojot līdzfinansēšanas noteikumus. ESIF darbība ciešāk būtu jāsaista ar struktūrfondiem un citiem ES kohēzijas politikas fondiem. Tomēr būtiski ir tas, lai ESIF nebūtu pretrunā nedz Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES kohēzijas politikas sasniegumiem vai mērķiem, jo īpaši Eiropas strukturālo un investīciju fondu sasniegumiem vai mērķiem, nedz arī aizstātu vai izstumtu dotācijas, kā arī ESIF darbībai joprojām ir jābūt papildinošai.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a)  Būtu jāpadara redzamāks ESIF potenciāls darba tirgu atdzīvināšanā un ilgtspējīgu darbvietu radīšanā, kā tas ir kohēzijas politikas gadījumā, un būtu jāvāc un jāanalizē attiecīgi uzticami dati.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11)  Lai palielinātu ESIF izmantošanu mazāk attīstītos un pārejas reģionos, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.	(11)  Lai palielinātu ESIF izmantošanu, jo īpaši Eiropas apgabalos ar augstu bezdarba līmeni un mazāk attīstītos un pārejas reģionos, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu, kā arī būtu jāizstrādā un pienācīgi jāīsteno stratēģija, ar ko iepriekš minētajos reģionos labāk veicinātu ESIF finansējumu, veidotu spējas, sniegtu administratīvo atbalstu un vietēja mēroga tehnisko atbalstu.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (16)  Saskaņā ar ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros, par kuru paredzams, ka tas turpināsies, būtu jāuzlabo ESIF MVU klase. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, tostarp izstrādājot un ieviešot jaunus instrumentus. (16)  Saskaņā ar ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros, par kuru paredzams, ka tas turpināsies, būtu jāuzlabo ESIF MVU klase. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem un sociālajiem pakalpojumiem, tostarp izstrādājot un ieviešot jaunus instrumentus, kas atbilst nozares vajadzībām un īpatnībām.
Grozījums Nr.    13 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  EIB un EIF būtu jānodrošina, ka galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp MVU, ir informēti par ESIF atbalstu, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2015/1017 veicinātu informētību par ES garantiju.	(17)  EIB un EIF būtu jānodrošina, ka visi galīgie finansējuma saņēmēji tiek pienācīgi informēti par ESIF atbalstu, lai veicinātu informētību par ES garantiju, kas piešķirta saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017, un mudinātu sagatavot investīciju projektus, kuri piedāvā plašu nozaru un ģeogrāfisko tvērumu.
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a)  Dalībvalstīs būtu jāīsteno plašas informācijas kampaņas, lai nostiprinātu dialogu ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tādējādi varētu palielināt privātās investīcijas un nepieļaut reģionālu un sektorālu koncentrāciju.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18)  Lai uzlabotu ESIF operāciju pārredzamību, Investīciju komitejai savos lēmumos, kas ir publiski un pieejami, būtu jāpaskaidro iemesli, kāpēc tā uzskata, ka operācijai būtu jāpiešķir ES garantija, īpašu uzmanību pievēršot atbilstībai papildvērtības kritērijam. Rezultātu pārskats būtu jāpublisko, tiklīdz operācija ir parakstīta ES garantijas ietvaros.	(18)  Lai uzlabotu ESIF operāciju pārredzamību, Investīciju komitejai savos lēmumos, kas ir publiski un pieejami, būtu jāpaskaidro iemesli, kāpēc tā uzskata, ka operācijai būtu jāpiešķir ES garantija, īpašu uzmanību pievēršot atbilstībai papildvērtības kritērijam, kā arī darbības rezultātiem, piemēram, kvalitatīvu darbvietu radīšanai. Rezultātu pārskats būtu jāpublisko, tiklīdz operācija ir parakstīta ES garantijas ietvaros. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš darbvietu radīšanai un sociālajām investīcijām iedzīvotāju tagadējās un nākotnes spējās iesaistīties darba tirgū, un būtu jāizmanto skaidri sociālekonomiskie rādītāji.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  ESIF atbalstītajām operācijām būtu jāievēro Savienības labas nodokļu pārvaldības principi.	(19)  ESIF atbalstītajām operācijām būtu jāievēro Savienības labas nodokļu pārvaldības principi, plašāka stratēģija par ilgtspējīgām finansēm un tās sociālais acquis.
Grozījums Nr.    17 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21)  Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) būtu jāuzlabo un tā darbības būtu jāpievērš vajadzībām, kuras nav pietiekami segtas saskaņā ar pašreizējo kārtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš projektu, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un projektu, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus, sagatavošanas atbalstam. Neatkarīgi no mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC vajadzētu arī aktīvi sekmēt to ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi un vajadzības gadījumā atbalstīt EIB saistībā ar projektu izveidi. Tam būtu arī aktīvi jāsekmē investīciju platformu izveide un jāsniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF.	(21)  Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) būtu jāuzlabo un tā darbības būtu jāpievērš vajadzībām, kuras nav pietiekami segtas saskaņā ar pašreizējo kārtību, ietverot tālāko reģionu vajadzības, kā noteikts LESD 349. pantā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādu projektu sagatavošanas atbalstam, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, kuri ir pārrobežu projekti un projekti, ar ko palīdz sasniegt COP 21 un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, tostarp risina nabadzības un sociālās atstumtības problēmu, un jo īpaši tādu projektu sagatavošanas atbalstam, ar ko sekmē kvalitatīvu darbvietu radīšanu, ilgtspējīgu izaugsmi vai tālāko reģionu integrāciju. Neatkarīgi no mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC vajadzētu arī aktīvi sekmēt to ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi un vajadzības gadījumā atbalstīt EIB saistībā ar projektu izveidi. Tam būtu arī aktīvi jāsekmē investīciju platformu izveide, ietverot sektorālas platformas un jo īpaši daudznacionālas platformas, ar ko veicinātu pārrobežu projektus vai projektu kopas, kas skar visas dalībvalstis, un jāsniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF.
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 2. pants – 8.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-1)   regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:   “(8a)  “sociālais uzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir izmērāmas, pozitīvas sociālās ietekmes panākšana, nevis peļņas gūšana, un kurš savu peļņu pirmkārt un galvenokārt izmanto galvenā mērķa sasniegšanai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1296/2013 2. panta 1. un 5. punktā;”;
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 2. pants – 8.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-1.a)   regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:   “(8b)  “sociālie pakalpojumi” ir darbības, kuru mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti un nodrošināt sociālo aizsardzību, piemēram, ar sociālās drošības, nodarbinātības un apmācības pakalpojumiem, sociāliem mājokļiem, bērnu aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un sociālās palīdzības pakalpojumiem;”;
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 4. pants – 2. punkts – f apakšpunkts – iv punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (ba)  punkta f) apakšpunktā iv) daļu aizstāj ar šādu: (iv)  galvenos darbības rādītājus, jo īpaši attiecībā uz ES galvojuma izmantošanu, 6. un 9. pantā un II pielikumā izklāstīto vispārējo mērķu sasniegšanu, privātā kapitāla mobilizēšanu un ESIF makroekonomisko ietekmi, tostarp tā ietekmi uz atbalstošajām investīcijām; (iv)  galvenos darbības rādītājus, jo īpaši attiecībā uz ES galvojuma izmantošanu, 6. un 9. pantā un II pielikumā izklāstīto vispārējo mērķu sasniegšanu, privātā kapitāla mobilizēšanu un ESIF makroekonomisko ietekmi, tostarp tā ietekmi uz atbalstošajām investīcijām un darbvietu radīšanu;
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) 2015/1017 6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF atbalsta projektus, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un kas: 1.  ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF atbalsta projektus, kas sasniedz reālo ekonomiku un novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un kas:
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 3. punkts – 1. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-a)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu: 3.  Valdē ir četri locekļi, no kuriem trīs ieceļ Komisija, bet vienu – EIB. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju uz noteiktu trīs gadu termiņu, ko var vienreiz atjaunot. Valde savus lēmumus pieņem vienprātīgi. 3.  Valdē ir četri locekļi: no tiem trīs ir Komisijas iecelti, no kuriem viens ir no ECFIN un pārējie divi, kuri mainās, ir no attiecīgajiem ĢD, bet vienu locekli ieceļ EIB. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju uz noteiktu trīs gadu termiņu, ko var vienreiz atjaunot. Valde savus lēmumus pieņem vienprātīgi.
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – -i punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 8. punkts – 3. daļa – ievaddaļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-i)  trešo daļu aizstāj ar šādu: Investīciju komitejai ir dzimumu pārstāvības ziņā līdzsvarots sastāvs. Valde cenšas izvēlēties ekspertus, kam ir pieredze ar investīcijām vienā vai vairākās šādās jomās: Investīciju komitejai ir dzimumu pārstāvības ziņā līdzsvarots sastāvs. Valde cenšas izvēlēties ekspertus, kam kopā ir pieredze investēšanā ikvienā no šādām jomām:
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 8. punkts – f apakšpunkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (ia)  panta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu: (f)  izglītība un apmācība; (f)  darba tirgus, izglītība un apmācība, arodapmācība prasmju apguvei un mūžizglītība;
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ib punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 8. punkts – k apakšpunkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (ib)  punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu: ‘(k)  sociālās infrastruktūras un sociālā un solidaritātes ekonomika. (k)  sociālā infrastruktūra, sociālie pakalpojumi un sociālā un solidaritātes ekonomika.
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 12. punkts – 2. daļa – otrais teikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lēmumi par ES galvojuma izmantošanu ir publiski un pieejami un ietver lēmuma pamatojumu, īpaši koncentrējoties uz atbilstību papildvērtības kritērijam. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja to pamato ar EIB sniegto dokumentāciju. Lēmumus, ar kuriem apstiprina ES garantijas izmantošanu, nekavējoties dara publiskus un pieejamus, un tajos ietver uz projektu rezultātu pārskatu balstītu lēmuma pamatojumu, īpašu uzmanību pievēršot atbilstībai Savienības politikas nostādnēm, tostarp mērķim panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un papildvērtības kritērijam. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja to pamato ar EIB sniegto dokumentāciju.
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – g apakšpunkts – ievaddaļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-a)  panta 2. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu: (g)  cilvēkkapitāls, kultūra un veselība, jo īpaši saistībā ar: (g)  cilvēkkapitāls, sociālā attīstība, kultūra un veselība, jo īpaši saistībā ar:
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – -aa apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – g apakšpunkts – i punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-aa)  panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu: (i)  izglītību un apmācību; (i)  darba tirgu, izglītību un apmācību, arodapmācību prasmju apguvei un mūžizglītību;
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – -ab apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – g apakšpunkts – v punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-ab)  panta 2. punkta g) apakšpunkta v) punktu aizstāj ar šādu: (v)  sociālajām infrastruktūrām un sociālo un solidaritātes ekonomiku; (v)  sociālajām infrastruktūrām, sociālajiem pakalpojumiem un sociālo un solidaritātes ekonomiku;
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – -ac apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – g apakšpunkts – va punkts (jauns)
Spēkā esošais teksts Grozījums   (-ac)  panta 2. punkta g) apakšpunktam aiz v) punkta pievieno šādu punktu:   (va)  līdzekļu piešķiršanu sociālās ekonomikas organizāciju investīciju platformām, tostarp sociālajiem uzņēmumiem;
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums EIB nosaka mērķi, ka vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klases ietvaros atbalsta projektus ar komponentiem, kas veicina klimata politikas pasākumus atbilstīgi COP 21 saistībām. Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus, lai to panāktu.; EIB nosaka mērķi, ka vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klases ietvaros atbalsta projektus ar komponentiem, kas veicina klimata politikas pasākumus un darbvietu radīšanu atbilstīgi COP 21 saistībām un stratēģijai “Eiropa 2020”. Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus, lai to panāktu.;
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts – i punkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 1. punkts – 1. daļa – otrais teikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šāds atbalsts ietver mērķtiecīgu atbalstu tehniskās palīdzības izmantošanai projektu strukturēšanā, inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanai un publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanai, ņemot vērā to, kāda ir dalībvalstu ar mazāk attīstītiem finanšu tirgiem specifika un vajadzības. Šāds atbalsts ietver mērķtiecīgu vietējo atbalstu tehniskās palīdzības izmantošanai projektu strukturēšanā, inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanai un publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanai, kā arī attiecīgā gadījumā informāciju par būtiskiem ar Savienības tiesību aktiem saistītiem jautājumiem, ņemot vērā to, kāda ir dalībvalstu ar mazāk attīstītiem finanšu tirgiem un dažādo nozaru specifika un vajadzības.
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 1. punkts – 2. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (ia)  otro daļu aizstāj ar šādu: EIKC spēj sniegt tehnisko palīdzību jomās, kas uzskaitītas 9. panta 2. punktā, jo īpaši energoefektivitāte, TEN-T un mobilitāte pilsētās. EIKC spēj sniegt tehnisko palīdzību jomās, kas uzskaitītas 9. panta 2. punktā, jo īpaši energoefektivitāte, TEN-T mobilitāte pilsētās un sociālā infrastruktūra.
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts – ii punkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 1. punkts – 2. daļa – otrais teikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Tas arī palīdzēs sagatavot klimata politikas un aprites ekonomikas projektus vai to komponentus, jo īpaši saistībā ar COP 21, sagatavot digitālās nozares projektus, kā arī 5. panta 1. punkta piektajā daļā minētos projektus. Tas arī palīdzēs sagatavot klimata politikas un aprites ekonomikas projektus vai to komponentus, jo īpaši saistībā ar COP 21, īpaši mazāk attīstītos un pārejas reģionos, lai pēc iespējas labāk ietekmētu nodarbinātību un sociālo iekļautību un risinātu nabadzības problēmu, tostarp palīdzēs sagatavot digitālās nozares projektus, kā arī 5. panta 1. punkta piektajā daļā minētos projektus.
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – i punkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (c)  izmanto vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā un, ja iespējams, sekmētu ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķa sasniegšanu, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, atbalstot EIB operāciju izstrādē; (c)  izmanto vietējās zināšanas, ciešāk sadarbojoties ar dalībvalstu iestādēm un pievēršoties spēju veidošanai, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā un, ja iespējams, sekmētu ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķa sasniegšanu, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, atbalstot EIB operāciju izstrādē un sadarbības ar dalībvalstīm uzlabošanā;
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts – ii punkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (e)  sniedz aktīvu atbalstu investīciju platformu izveidei; (e)  sniedz aktīvu atbalstu investīciju platformu, tostarp sektorālo investīciju platformu, izveidei;
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ba apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 3. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (ba)  panta 3. punktu groza šādi: 3.  EIKC pakalpojumi ir pieejami publiskiem un privātiem projektu atbalstītājiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un investīciju platformām vai fondiem, kā arī reģionālām un vietējām publiskām struktūrām. 3.  EIKC pakalpojumi ir pieejami un sasniedzami visiem publiskiem un privātiem projektu atbalstītājiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un investīciju platformām vai fondiem, kā arī reģionālām un vietējām publiskām struktūrām un sociālās jomas ieinteresētajām personām.”;
Grozījums Nr.    38 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. punkts – c apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu pieredzi. 5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī un starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu pieredzi.
Grozījums Nr.    39 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 16. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (9.a)  regulas 16. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu: (c)  izvērtējumu par to, cik lielā mērā operācijas, uz kurām attiecas šī regula, dod ieguldījumu 9. panta 2. punktā minēto vispārējo mērķu sasniegšanā, tostarp izvērtējumu par ESIF investīciju līmeni tādās jomās kā pētniecība, izstrāde un inovācija, transports (tostarp TEN-T un mobilitāte pilsētās), telesakari, enerģētikas infrastruktūra un energoefektivitāte; (c)  izvērtējumu par to, cik lielā mērā operācijas, uz kurām attiecas šī regula, dod ieguldījumu 9. panta 2. punktā minēto vispārējo mērķu sasniegšanā, tostarp izvērtējumu par ESIF investīciju līmeni tādās jomās kā pētniecība, izstrāde un inovācija, transports (tostarp TEN-T un mobilitāte pilsētās), telesakari, enerģētikas infrastruktūra, energoefektivitāte un sociālā infrastruktūra, sociālie pakalpojumi un sociālā un solidaritātes ekonomika;
Grozījums Nr.    40 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 23. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (13.a)  regulas 23. pantam pievieno šādu punktu:   “5.a  Šis rezultātu pārskats ir publiski pieejams, lai visām iesaistītajām pusēm veicinātu pārskatatbildību, pārredzamību un labāku izpratni par papildvērtību, kā noteikts 3. pantā.”

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšana, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešana
Atsauces	COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD)
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 3.10.2016	ECON 3.10.2016
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 3.10.2016
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Krzysztof Hetman 23.11.2016
55. pants – kopīgā komiteju procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē	19.1.2017
Izskatīšana komitejā	25.1.2017
Pieņemšanas datums	28.2.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 12 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Jan Keller, Ádám Kósa, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Arena, Heinz K. Becker, Sergio Gutiérrez Prieto, Krzysztof Hetman, Paloma López Bermejo, Evelyn Regner, Jasenko Selimovic, Csaba Sógor
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ulrike Rodust

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34	+
ALDE PPE   S&D   VERTS/ALE	Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Jasenko Selimovic, Renate Weber Heinz K. Becker, Krzysztof Hetman, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Csaba Sógor, Romana Tomc, Maria Arena, Guillaume Balas, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Elena Gentile, Sergio Gutiérrez Prieto, Agnes Jongerius, Jan Keller, Georgi Pirinski, Evelyn Regner, Maria João Rodrigues, Ulrike Rodust, Marita Ulvskog Jean Lambert, Tatjana Ždanoka

12	-
ECR EFDD ENF GUE/NGL NI	Arne Gericke, Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Jana Žitňanská Laura Agea, Tiziana Beghin Dominique Martin, Joëlle Mélin Kostadinka Kuneva, Patrick Le Hyaric, Paloma López Bermejo Lampros Fountoulis

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Reģionālās attīstības komitejAS ATZINUMS (28.3.2017)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu
(COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Mercedes Bresso

ĪSS PAMATOJUMS

Kohēzijas politika ir galvenā ES investīciju politika, kuras mērķis ir ekonomikas izaugsme, konkurētspēja, darbvietu radīšana, ES iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana, kā arī ilgtspējīga attīstība ilgtermiņā. Tomēr tikai ar šo politiku vien nepietiek, lai garantētu nepieciešamo investīciju līmeni un nodrošinātu atbilstošu Eiropas ekonomikas izaugsmi.

Izveidojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), ES pirmoreiz izmēģinājuma veidā radīja inovatīvu instrumentu ar mērķi iezīmēt jaunu ceļu un noteikt jaunus risinājumus investīciju jomā. Šajā vēsturiskajā laikposmā, kad publiskie līdzekļi ir pakļauti vēl nepieredzētam spiedienam, ESIF mērķis ir maksimāli palielināt to atdevi, vienlaikus piesaistot privātās investīcijas.

Lai gan ESI fondi un ESIF ir instrumenti, ar ko atbalsta ekonomikas izaugsmi un stratēģiskās investīcijas, kurām ir Eiropas pievienotā vērtība, kā arī Savienības politikas mērķus, tie būtiski atšķiras darbības jomas un mērķu ziņā.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Reģionālās attīstības komitejas atzinuma par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017, mērķim būtu jānodrošina, no vienas puses, šādu instrumentu labāka koordinēšana, palielinot sinerģiju un nodrošinot to papildināmību tā, lai nepārklātos atbalsts no dažādajiem Eiropas Savienības instrumentiem un līdzekļiem, un, no otras puses, nodrošināt it īpaši ar ESIF palīdzību atbalstīto iniciatīvu un projektu patiesu papildināmību.

Investīciju platformas ir optimāls veids, kā nodrošināt sinerģiju starp ESI fondiem un ESIF, jo tās ir elastīgi instrumenti, kas ļauj identificēt un finansēt ekonomiski dzīvotspējīgus projektus un iniciatīvas un piesaistīt potenciālus investorus un tādējādi izmantot privātos līdzekļus, lai papildinātu publiskos līdzekļus, kas ir darīti pieejami ES budžetā vai ko ir darījusi pieejamus EIB grupa un valsts attīstību veicinošās bankas un iestādes.

ESI fondu līdzdalība ESIF, izmantojot investīciju platformas, būtu jāpastiprina ar finanšu instrumentiem reģionālā, nozaru (tostarp vienas konkrētas nozares ietvaros iesaistot vairākas dalībvalstis) un valsts līmenī (tostarp grupējot atsevišķus investīciju projektus vienas dalībvalsts teritorijā).

Pārrobežu projekti — par tādiem atzinuma sagatavotāja uzskata visus šāda veida projektus, ne tikai tos, kuros ir iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts, — būtu jāuzskata par svarīgiem ESIF projektu izstrādē. ESIF izaugsmes un attīstības mērķu sasniegšanā stratēģiska nozīme var būt gan materiālajai infrastruktūrai — īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgākiem infrastruktūras objektiem, tādiem kā dzelzceļš —, gan nemateriālajai infrastruktūrai, tādai kā e-infrastruktūra, IT tīkli un pētniecības un inovācijas tīkli.

Šajā sakarā atzinuma sagatavotāja ir pārliecināta, ka viens no iespējamiem risinājumiem ir īpašs režīms, kas paredz minēto instrumentu kombinēšanu, ar nosacījumu, ka to koordinē vadošās iestādes. ESIF regulas pārskatīšanai ir jānotiek atbilstoši grozījumiem, ko pašlaik veic finanšu noteikumos (Omnibus) un it īpaši Kopīgo noteikumu regulā, tā, lai nodrošinātu patiesu sinerģiju un efektīvu mijiedarbību starp dažādajiem instrumentiem.

Ir vēlreiz jāatgādina, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru visā Savienībā, tādējādi veicinot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu. Šajā sakarā, lai gan ir jāizvairās no nozaru vai teritoriāliem piešķīrumiem, valstīm, kurām vēl nav izdevies pēc iespējas labāk izmantot ESIF sniegtās iespējas, būtu jāsaņem arī Eiropas iestāžu atbalsts, piemēram, efektīvāka tehniskā palīdzība, tostarp vietējā līmenī, kā arī atbalsts EIB reģionālo biroju īstenoto centienu koordinēšanas veidā.

Šajā nolūkā EIB un Komisijai būtu jāpastiprina arī instrumenti, ko izmanto sākto projektu rezultātu vērtēšanai, nosakot to ietekmi uz Eiropas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (1)  Kopš 2014. gada 26. novembrī tika publiskots Investīciju plāns Eiropai3, ir investīciju pieauguma nosacījumi ir uzlabojušies un atgriežas pārliecība par Eiropas ekonomikas spēku un izaugsmi. Šobrīd Savienībā ceturto gadu notiek mērena atveseļošanās, un iekšzemes kopprodukts 2015. gadā ir pieaudzis par 2 %. Ar Investīciju plānu sāktie visaptverošie centieni jau sniedz konkrētus rezultātus, neraugoties uz to, ka lielāku investīciju projektu makroekonomiskā ietekme nevar būt tūlītēja. Tiek prognozēts, ka investīcijas pakāpeniski palielināsies 2016. un 2017. gada laikā, lai gan tās joprojām ir zemākas par vēsturisko līmeni. (1)  Šobrīd Savienībā ceturto gadu notiek mērena atveseļošanās. Komisija apgalvo, ka ar Investīciju plānu sāktie visaptverošie centieni jau sniedz konkrētus rezultātus, neraugoties uz to, ka lielāku investīciju projektu makroekonomiskā ietekme nevar būt tūlītēja. _________________   3 COM(2014) 903 final.
Grozījums Nr.     2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  Šī pozitīvā virzība būtu jāsaglabā un jāturpina centieni, lai investīcijas atgrieztos pie ilgtermiņā ilgtspējīgas tendences. Investīciju plāna mehānismi darbojas, un tie ir jānostiprina, lai turpinātu privāto ieguldījumu mobilizēšanu nozarēs, kuras ir svarīgas Eiropas nākotnei un kurās joprojām pastāv neapmierinošas situācijas investīciju jomā.	svītrots
Grozījums Nr.     3 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a)  2016. gada 11. novembrī Eiropas Revīzijas palāta laida klajā atzinumu Nr. 2/2016 “ESIF: agrs priekšlikums pagarināt termiņu un paplašināt”, kurā tā paziņoja, ka Eiropas Komisijas plāni palielināt un paplašināt “Junkera plāna” centrā esošo investīciju fondu tika izstrādāti pārāk drīz un ka šāda palielinājuma pamatojums nav bijis pietiekams. Eiropas Revīzijas palāta īpaši norādīja uz to, ka netika veikts visaptverošs ietekmes izvērtējums, un kritizēja tā noteikuma svītrošanu, kurš savieno ESIF turpināšanu ar neatkarīgas izvērtēšanas rezultātiem. Tā arī uzsvēra risku, ka ir pārspīlēta daudzkāršojošā ietekme, un to, ka minētie mērķi un rezultāti bija sagaidāmie mērķi un rezultāti, nevis tādi, kurus apstiprina konkrēti, precīzi, skaidri vai tūlītēji statistikas dati.
Grozījums Nr.     4 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  ESIF, ko īsteno un līdzfinansē EIB grupa, ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus papildu investīciju reālajā ekonomikā līdz 2018. gada vidum. Tirgus apguve ir īpaši strauji notikusi MVU atbalsta klasē, kur ESIF rezultāti krietni pārsniedz gaidītos. MVU klase 2016. gada jūlijā tika palielināta par EUR 500 miljoniem pašreizējo Regulas (ES) Nr. 2015/1017 parametru ietvaros. Lielāka finansējuma daļa tiks novirzīta MVU, ņemot vērā ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros: 40 % no ESIF palielinātās riska uzņemšanās spējas būtu jānovirza uz to, lai palielinātu MVU piekļuvi finansējumam.	(4)  ESIF, ko īsteno un līdzfinansē EIB grupa, cer sasniegt mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus papildu investīciju reālajā ekonomikā līdz 2018. gada vidum. Tomēr dažādās dalībvalstīs investīcijas ir bijušas ļoti atšķirīgas, un tas ir būtisks ESIF trūkums, kas ir ātri jānovērš. Tirgus apguve ir īpaši strauji notikusi MVU atbalsta klasē, kur ESIF rezultāti krietni pārsniedz gaidītos. MVU klase 2016. gada jūlijā tika palielināta par EUR 500 miljoniem pašreizējo Regulas (ES) Nr. 2015/1017 parametru ietvaros. Lielāka finansējuma daļa tiks novirzīta MVU, ņemot vērā ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros: 40 % no ESIF palielinātās riska uzņemšanās spējas būtu jānovirza uz to, lai palielinātu MVU piekļuvi finansējumam.
Grozījums Nr.     5 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a)  Regulas (ES) 2015/1017 18. panta 6. un 7. punkts paredz, ka līdz 2018. gada 5. jūlijam ir jāiesniedz priekšlikums leģislatīvam aktam, ar ko groza minēto regulu, un ka kopā ar šo priekšlikumu iesniedz arī neatkarīgu novērtējumu par to, vai “ESIF sasniedz savus mērķus” un vai “ir pamatoti uzturēt investīciju atbalsta shēmu”. Minētais novērtējums tika iesniegts pēc Komisijas priekšlikuma par ESIF termiņa pagarināšanu.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  ESIF tika izveidots uz trīs gadu sākotnējo termiņu un ar mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus investīcijās. Ņemot vērā tā panākumus, Komisija ir apņēmusies dubultot ESIF gan tā ilguma, gan finansiālās spējas ziņā. Tiesību aktu paplašinājuma priekšlikums attiecas uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un tam būtu jānodrošina kopumā vismaz pustriljons euro investīcijām līdz 2020. gadam. Lai vēl vairāk uzlabotu ESIF rīcībspēju un dubultotu investīciju mērķi, dalībvalstīm vajadzētu sniegt palīdzību arī prioritārā kārtā.	(6)  ESIF tika izveidots uz trīs gadu sākotnējo termiņu un ar mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus investīcijās. Fonda darbībā ir gūtas zināmas sekmes, piemēram, finansēto projektu papildvērtības, ģeogrāfiskā līdzsvara un ilgtspējas nodrošināšana, taču tika konstatēti ir daži trūkumi. Komisija ir paziņojusi par priekšlikuma paplašināšanu, divkāršojot gan ESIF darbības ilgumu, gan tā finansiālo kapacitāti, lai šo fondu labāk saskaņotu ar Savienības kohēzijas un integrācijas mērķiem. Komisijas ierosinātais tiesību akta paplašinājums attiecas uz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas laikposmu, un tam līdz 2020. gadam būtu jānodrošina investīcijas kopumā vismaz pustriljona euro apmērā. Lai censtos palielināt ESIF kapacitāti, dalībvalstis tajā var arī veikt iemaksas prioritārā kārtā.
Grozījums Nr.     7 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a)  2016. gada 11. novembrī Eiropas Revīzijas palāta secināja, ka joprojām ir pārāk agri mērīt ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi un izdarīt secinājumu par to, vai ESIF sasniedz savus mērķus. Nepieciešamais pamatojums tam, vai ESIF termiņš būtu jāpagarina vai ne, ir jāsniedz, izmantojot visaptverošu ietekmes izvērtējumu.
Grozījums Nr.     8 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7)  Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija plāno iesniegt vajadzīgos priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskās investīcijas turpinās ilgtspējīgā līmenī.	(7)  Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija plāno iesniegt vajadzīgos priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskās investīcijas turpinās ilgtspējīgā līmenī, papildinot pastāvošos Savienības fondus un programmas, tādus kā Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi), kas arī turpmāk būs visās dalībvalstīs un reģionos kohēziju un investīcijas atbalstošie galvenie fondi, kuru mērķis ir veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu un mazināt attīstības plaisu starp Savienības reģioniem.
Grozījums Nr.     9 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a)  Pirms tādu priekšlikumu iesniegšanas, kuru mērķis ir pagarināt investēšanas periodu, lai ietvertu laikposmu pēc 2020. gada, būtu jāveic neatkarīgi izvērtējumi, kuros tiktu analizēts tas, vai ESIF sasniedz savus mērķus, jo īpaši attiecībā uz projektu papildvērtību, kā arī ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību, un šiem priekšlikumiem būtu jābalstās uz šādiem izvērtējumiem.
Grozījums Nr.     10 Regulas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b)  Ar priekšlikumiem par ESIF termiņa pagarināšanu nevajadzētu censties aizstāt vai samazināt Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) budžetu.
Grozījums Nr.     11 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Paplašinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijām, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbavietu radīšanai — tostarp jauniešu darbavietu radīšanai —, izaugsmei un konkurētspējai ar pastiprinātu papildvērtību. Tas ietver investīcijas šādās jomās: enerģētika, vide un rīcība klimata politikas jomā, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, kā arī digitālā pārveide. Jo īpaši būtu jānostiprina ESIF atbalstīto operāciju investīcijas tajā, lai sasniegtu Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21). Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt būtu jāizvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams, lai kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts, atbalstītu privātās investīcijas transporta nozarē. Skaidrības labad, lai gan tie jau ir atbilstīgi, būtu skaidri jānosaka, ka projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, ietilpst vispārējos mērķos, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.	(8)  Paplašinātajam ESIF būtu jāpievēršas atlikušo tirgus nepilnību un nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai un jāturpina mobilizēt privātā sektora finansējums investīcijām, kas ir būtiskas Eiropas nākotnes darbavietu radīšanai, lai sekmētu publiskās un privātās partnerības un atbalstītu stratēģiskas investīcijas, kurām ir palielināta papildvērtība un augstāka sociālā, ar vidi saistītā, teritoriālā un ekonomiskā pievienotā vērtība, ietverot Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš LESD 174. pantā minētajiem reģioniem. Saskaņā ar pašreizējām ekonomikas tendencēm tiek iekļautas investīcijas tādās jomās kā enerģētika, vide un rīcība klimata politikas jomā, sociālā un cilvēkkapitāla joma un ar to saistītā infrastruktūra, veselības aprūpe, pētniecība un inovācija, pārrobežu un ilgtspējīgs transports, kā arī digitālā pārveide. Jo īpaši būtu jānostiprina ESIF atbalstīto operāciju investīcijas tajā, lai sasniegtu Parīzes Klimata konferencē izvirzītos Savienības vērienīgos mērķus (COP 21). Arvien vairāk uzmanības būtu jāvelta energotīklu starpsavienojumu prioritārajiem projektiem un energoefektivitātes projektiem. Turklāt būtu jāizvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot tad, ja tas ir nepieciešams, lai kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts, atbalstītu privātās investīcijas transporta nozarē. Skaidrības labad, lai gan tie jau ir atbilstīgi, būtu skaidri jānosaka, ka projekti tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, ietilpst vispārējos mērķos, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.
Grozījums Nr.     12 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Ņemot vērā to potenciālu palielināt ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina apvienot tādas operācijas, kuras veido Savienības budžeta neatmaksājama atbalsta un/vai finanšu instrumentu (piemēram, to, kas pieejami Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros) kombinācija ar EIB finansējumu, tostarp ESIF (kā arī citi ieguldītāju) piešķirtu EIB finansējumu. Apvienošanas mērķis ir uzlabot Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem ieguldītājiem, un nodrošināt to, ka atbalstītās darbības kļūst ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas.	(10)  Ņemot vērā to potenciālu palielināt ESIF līdzdalības efektivitāti, būtu jāmudina Savienības budžeta neatmaksājamā atbalsta un/vai finanšu instrumentu (piemēram, to, kas pieejami Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros) kombinēšana ar EIB grupas, tostarp ESIF ietvaros piešķirtu, finansējumu, kā arī ar citu investoru finansējumu. Šādas kombinēšanas mērķis ir uzlabot Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu resursus no privātiem ieguldītājiem, un nodrošināt to, ka atbalstītās darbības kļūst ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgas. ESIF un Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) kombinēta izmantošana var palīdzēt sasniegt plašāku ESIF ģeogrāfisko pārklājumu. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai ar ESIF netiktu aizstātas vai izstumtas dotācijas un lai tiktu saglabāta tā papildvērtība.
Grozījums Nr.     13 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a)  Būtu jāpadara redzamāks ESIF potenciāls radīt pozitīvas tendences darba tirgos un ilgtspējīgas darbvietas, kā tas ir kohēzijas politikas gadījumā, un būtu jāvāc un jāanalizē attiecīgi uzticami dati.
Grozījums Nr.     14 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11)  Lai palielinātu ESIF izmantošanu mazāk attīstītos un pārejas reģionos, būtu jāpaplašina to vispārīgo mērķu darbības joma, kas var pretendēt uz ESIF atbalstu.	(11)  Eiropas Investīciju bankas (EIB) ziņojumā par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības izvērtējumu, kas tika laists klajā 2016. gada 6. oktobrī, ir īpaši norādīts uz nepieciešamību novērst ESIF atbalsta ģeogrāfiskā līdzsvara trūkumu, izmantojot tādus pasākumus kā vispārīgo mērķu un ESIF atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošu projektu klāsta paplašināšana un Eiropas Investīciju konsultāciju centra lomas pastiprināšana. Tādēļ, lai sasniegtu Savienības kohēzijas mērķus un pastiprinātu ESIF izmantošanu, jo īpaši mazāk attīstītos un pārejas reģionos, būtu jāveic pasākumi nolūkā uzlabot un aizsargāt ESIF nozaru un ģeogrāfisko diversifikāciju.
Grozījums Nr.     15 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a)  ESIF un Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) būtu jāuzskata par papildinošiem fondiem, kas atbalsta ilgtspējīgas stratēģiskās investīcijas, kurām piemīt Eiropas pievienotā vērtībā, nolūkā sasniegt Savienības politikas mērķus, piemēram, klimata jomā, un kas var sniegt ieguldījumu teritoriālās attīstības un kohēzijas jomā. Tomēr ESIF un Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) darbības joma, mērķi, loģiskais pamats, iecerētais darbības veids un tiesiskais un regulatīvais satvars ir atšķirīgi.
Grozījums Nr.     16 Regulas priekšlikums 11.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11b)  Ņemot vērā ļoti zemo informētības līmeni par ESIF ES kandidātvalstīs un valstīs, kas iesniegušas pieteikumu dalībai ES, un to ka, šajās valstīs līdz šim no ESIF nav finansēts neviens projekts, ESIF būtu vairāk jāpopularizē minētajās valstīs.
Grozījums Nr.     17 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16)  Saskaņā ar ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros, par kuru paredzams, ka tas turpināsies, būtu jāuzlabo ESIF MVU klase. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, tostarp izstrādājot un ieviešot jaunus instrumentus.	(16)  Saskaņā ar ārkārtīgu tirgus pieprasījumu pēc MVU finansējuma ESIF ietvaros, par kuru paredzams, ka tas turpināsies, būtu jāuzlabo ESIF MVU klase, jo īpaši mazāk attīstītos un pārejas reģionos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem — kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ilgtspējīgiem un digitāliem projektiem, — tostarp izstrādājot un izvēršot jaunus instrumentus un ar daudzējādas finansēšanas, piemēram, kolektīvās finansēšanas, veicināšanas palīdzību dažādojot finansējuma avotus.
Grozījums Nr.     18 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  EIB un EIF būtu jānodrošina, ka galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp MVU, ir informēti par ESIF atbalstu, lai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2015/1017 veicinātu informētību par ES garantiju.	(17)  EIB un EIF būtu jānodrošina, ka galīgie finansējuma saņēmēji, tostarp MVU, ir informēti par dažādo ES atbalsta instrumentu, ko var izmantot atsevišķi vai kombinācijā ar ESIF, pastāvēšanu, un būtu jāsniedz palīdzība, lai nodrošinātu iespēju izvēlēties vispiemērotāko instrumentu vai to kombināciju, nolūkā palielināt informētību par ES galvojumu, ko piešķir saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017, un veicināt investīciju projektu sagatavošanu ar plašu skatījumu no nozaru un ģeogrāfiskā viedokļa.
Grozījums Nr.     19 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a)  Būtu jāsāk rīkot izpratnes veicināšanas kampaņas par ESIF investīciju projektiem. Šajā sakarā EIB būtu jāpublicē informācija un ietekmes izvērtējuma rezultāti attiecībā uz veiktajām operācijām un projektiem, norādot to pievienoto vērtību un papildvērtību. Tāpat arī EIB būtu jāpublicē analītiskie dati par katru finansēto projektu, lai šos datus būtu iespējams saistīt ar ESIF radītajām darbvietām.
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21)  Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) būtu jāuzlabo un tā darbības būtu jāpievērš vajadzībām, kuras nav pietiekami segtas saskaņā ar pašreizējo kārtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš projektu, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un projektu, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus, sagatavošanas atbalstam. Neatkarīgi no mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC vajadzētu arī aktīvi sekmēt to ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi un vajadzības gadījumā atbalstīt EIB saistībā ar projektu izveidi. Tam būtu arī aktīvi jāsekmē investīciju platformu izveide un jāsniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF.	(21)   Būtu jāpastiprina Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC), un tāpēc tā rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem budžeta līdzekļiem. Tā darbības būtu jākoncentrē uz vajadzībām, kuras nav pietiekami aptvertas saskaņā ar pašreizējo kārtību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš projektu, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, un projektu, kas palīdz sasniegt COP 21 mērķus, sagatavošanas atbalstam. Neatkarīgi no mērķa izmantot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs, EIKC vajadzētu arī aktīvi sekmēt to ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķi un vajadzības gadījumā atbalstīt EIB saistībā ar projektu izveidi. Tam būtu arī aktīvi jāsekmē investīciju platformu izveide un jāsniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF.
Grozījums Nr.     21 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 5. pants – 1. punkts – 2. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   (1a)  regulas 5. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: Lai gan ESIF atbalstītie projekti ir vērsti uz darbavietu radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi, uzskata, ka tie sniedz papildvērtību, ja ar tiem saistītais risks atbilst EIB īpašajām darbībām, kā definēts EIB statūtu 16. pantā un EIB kredītriska politikas pamatnostādnēs. “EIB statūtu 16. pantā un EIB kredītriska politikas pamatnostādnēs definētās EIB īpašās darbības, ko atbalsta no ESIF, arī uzskata par tādām, kas nodrošina papildvērtību, ja ir publiski dokumentēts, ka ar to palīdzību tiek novērstas tirgus darbības nepilnības vai investīciju nepietiekamība, un ka bez ESIF atbalsta EIB, EIF vai pastāvošo Savienības finanšu instrumentu ietvaros tajā pašā periodā tās nebūtu bijis iespējams veikt.”
Grozījums Nr.     22 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 5. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lai labāk reaģētu uz tirgus nepilnībām vai nepietiekamu investīciju situācijām, EIB īpašajām darbībām, ko atbalsta ESIF, parasti ir tādas iezīmes kā subordinācija, līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, pārrobežu iezīmes, pakļautība īpašiem riskiem vai citi nosakāmi aspekti, kā turpmāk norādīts II pielikumā. Lai labāk reaģētu uz tirgus darbības nepilnībām vai investīciju nepietiekamību, piemēram, valstu robežu vai noteikumu radīto barjeru dēļ, EIB īpašajām darbībām, ko atbalsta ESIF, parasti ir tādas iezīmes kā subordinācija, līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, pārrobežu iezīmes, pakļautība īpašiem riskiem vai citi nosakāmi aspekti, kā turpmāk norādīts II pielikumā.
Grozījums Nr.     23 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 5. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Par papildvērtību nodrošinošiem uzskata arī pārrobežu sadarbības projektus un reģionu sadarbības, jo īpaši starp funkcionāliem reģioniem, projektus.
Grozījums Nr.     24 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 5. pants – 1. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums ESIF var atbalstīt EIB projektus, ar kuriem saistītais risks ir zemāks nekā EIB īpašo darbību minimālais risks, ja ES galvojuma izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu papildvērtību, kā definēts šā punkta pirmajā daļā. ESIF var atbalstīt EIB projektus, ar kuriem saistītais risks ir zemāks nekā EIB īpašo darbību minimālais risks, tikai tad, ja ir pierādīts, ka ES galvojuma izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu papildvērtību, kā definēts šā punkta pirmajā daļā. Investīciju komiteja nodrošina, ka papildvērtība tiek pārbaudīta tās atlases procedūras īstenošanas laikā.
Grozījums Nr.     25 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 5. pants – 1. punkts – 5. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lai nodrošinātu papildvērtību, ņem vērā arī ESIF atbalstītos projektus, kas ietver fizisko infrastruktūru, kura sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, vai fiziskās infrastruktūras vai ar fizisko infrastruktūru saistīto pakalpojumu paplašināšanu no vienas dalībvalsts uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Lai nodrošinātu papildvērtību, ņem vērā arī ESIF atbalstītos pārrobežu projektus, kas ietver fizisko un nefizisko infrastruktūru vai nemateriālo infrastruktūru, kura sasaista divas vai vairākas dalībvalstis, piemēram, digitālo infrastruktūru, IT un pētniecības tīklu, vai šāda veida infrastruktūras vai ar infrastruktūru saistīto pakalpojumu paplašināšanu no vienas dalībvalsts uz citu vai vairākām citām dalībvalstīm.
Grozījums Nr.     26 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF atbalsta projektus, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un kas: ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF atbalsta ģeogrāfiski līdzsvarotus projektus, kas nodrošina papildvērtību, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un kas:
Grozījums Nr.     27 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. apakšpunkts – a punkts – -i apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 8. punkts – 3. daļa
Spēkā esošais teksts Grozījums   -i)  punkta trešo daļu aizstāj ar šādu: “Investīciju komitejai ir dzimumu pārstāvības ziņā līdzsvarots sastāvs. Valde cenšas izvēlēties ekspertus, kam ir pieredze ar investīcijām vienā vai vairākās šādās jomās:” “Investīciju komitejai ir dzimumu pārstāvības ziņā līdzsvarots sastāvs. Valde cenšas izvēlēties ekspertus, kuriem kopā ir pieredze investēšanā visās šādās jomās:”
Grozījums Nr.     28 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 4. apakšpunkts – d punkts Regula (ES) 2015/1017 7. pants – 12. punkts – 2. daļa – 2. teikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Lēmumi par ES galvojuma izmantošanu ir publiski un pieejami un ietver lēmuma pamatojumu, īpaši koncentrējoties uz atbilstību papildvērtības kritērijam. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja to pamato ar EIB sniegto dokumentāciju. Lēmumi par ES galvojuma izmantošanu ir publiski un pieejami un ietver lēmuma loģisko pamatu, īpaši koncentrējoties uz atbilstību Savienības politikām, tostarp gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes, kvalitatīvu darbvietu radīšanas un sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķim, un papildvērtības kritērijam. Ģeogrāfiskais līdzsvars būtu jāveicina, stiprinot EIKC palīdzību dalībvalstīm, reģioniem un vietējām pārvaldes iestādēm, kuriem ir zemāks līdzdalības līmenis ESIF projektos. Operāciju izvērtēšanai izmantoto rādītāju sarakstu dara publiski pieejamu, tiklīdz ir parakstīta ar ES galvojumu saistīta operācija, šajā sarakstā neietverot komerciāli sensitīvu informāciju. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja to pamato ar EIB sniegto dokumentāciju.
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. apakšpunkts – b punkts Regula (ES) 2015/1017 9. pants – 2. punkts – 1.a daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums EIB nosaka mērķi, ka vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klases ietvaros atbalsta projektus ar komponentiem, kas veicina klimata politikas pasākumus atbilstīgi COP 21 saistībām. Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus, lai to panāktu. EIB nosaka mērķi panākt to, ka vismaz 40 % no ESIF finansējuma kombinētajos mērķos infrastruktūras un inovācijas atbalsta klases ietvaros atbalsta projektus ar komponentiem, kas veicina klimata politikas pasākumus atbilstīgi COP 21 saistībām. Šajos aprēķinos neiekļauj MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām paredzēto ESIF finansējumu. Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus, lai to panāktu.
Grozījums Nr.     30 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts – a punkts – i apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 1. punkts – 1. daļa – 2. teikums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šāds atbalsts ietver mērķtiecīgu atbalstu tehniskās palīdzības izmantošanai projektu strukturēšanā, inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanai un publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanai, ņemot vērā to, kāda ir dalībvalstu ar mazāk attīstītiem finanšu tirgiem specifika un vajadzības. Šāds atbalsts ietver mērķtiecīgu atbalstu tehniskās palīdzības izmantošanai projektu strukturēšanā, inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanai, īpašu uzmanību pievēršot MVU un reģionālām un vietējām pārvaldes iestādēm, un publiskā un privātā sektora partnerību un konsultāciju par attiecīgiem ar Savienības tiesību aktiem saistītiem jautājumiem izmantošanai, ņemot vērā to, kāda ir dalībvalstu ar mazāk attīstītiem finanšu tirgiem specifika un vajadzības, kā arī to investēšanas potenciāls. EIKC sniedz tehnisko palīdzību 9. panta 2. punktā uzskaitītajās jomās, tostarp energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas, lauksaimniecības, aprites ekonomikas, TEN-T un pilsētu mobilitātes jomā. Turklāt EIKC Komisijai dara zināmus visus regulatīvos šķēršļus, kurus tā ir identificējusi, un tādējādi rada atgriezenisku saikni starp EIB un Komisiju.
Grozījums Nr.     31 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts – b punkts – i apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c)  izmanto vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā un, ja iespējams, sekmētu ESIF nozaru un ģeogrāfiskās diversifikācijas mērķa sasniegšanu, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, atbalstot EIB operāciju izstrādē; c)  izmanto reģionālās un vietējās zināšanas, kā arī atbalsta veiktspējas palielināšanu, lai sekmētu ESIF atbalstu visos līmeņos visā Savienībā un, ja iespējams, sekmē ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa, kā arī II pielikuma 8. punktā minētā ESIF nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa sasniegšanu, atbalstot EIB operāciju izstrādē, tostarp koordinējot savu darbību ar valsts un reģionālām attīstību veicinošām bankām;
Grozījums Nr.     32 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts – b punkts – ii apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums e)  sniedz aktīvu atbalstu investīciju platformu izveidei; e)  sniedz aktīvu atbalstu — tostarp koordinējot savu darbību ar valsts un reģionālām attīstību veicinošām bankām — investīciju platformu izveidei, lai uzlabotu tādu projektu pieejamību, kuros ir iesaistītas dažādas dalībvalstis;
Grozījums Nr.     33 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts – b punkts – iii apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums f)  sniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu (piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, “Apvārsnis 2020” un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments) kombinēšanu ar ESIF; f)  sniedz konsultācijas par citu Savienības finansējuma avotu kombinēšanu ar ESIF, lai sniegtu iespēju panākt investīciju optimālu papildināmību un to sinerģiju nolūkā nodrošināt vienotu politikas intervences plānošanu;
Grozījums Nr.     34 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts – c punkts Regula (ES) 2015/1017 14. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu pieredzi. 5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu reģionālā un vietējā līmenī, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts un reģionālo attīstību veicinošo banku vai institūciju un Eiropas strukturālo un investīciju fondu pārvaldības iestāžu pieredzi. Lai atvieglotu privāto investoru piesaistīšanu, ir jāpastiprina EIKC, Eiropas Investīciju projektu portāla (EIPP), EIB un valsts un reģionālo attīstību veicinošo banku vai institūciju mijiedarbība.
Grozījums Nr.     35 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9.a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 16. pants – 2. punkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (9a)  regulas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.  EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, iesniedz gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojums ir publiski pieejams un ietver:” “2.  EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, iesniedz gada ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Revīzijas palātai par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojums ir publiski pieejams un ietver:”
Grozījums Nr.     36 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9.b apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 16. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
Spēkā esošais teksts Grozījums   (9b)  regulas 16. panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “f)  to projektu aprakstu, kuru gadījumos atbalsts no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem tiek kombinēts ar ESIF atbalstu, un no katra finansēšanas avota saņemto iemaksu kopējo summu;” “f)  gadījumos, kad ESIF līdzekļi tiek kombinēti ar citiem Savienības finansējuma avotiem, tādiem kā ESI fondi, “Apvārsnis 2020” un EISI, — attiecīgo projektu detalizētu aprakstu, kā arī precīzu no katra finansējuma avota saņemtās iemaksas summu un katra projekta riska profilu;”
Grozījums Nr.     37 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 9.c apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 16. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (9c)  regulas 16. pantam pievieno šādu punktu:   “6.a  Lai nodrošinātu uzticamu pamatu Savienības finansējuma pievienotās vērtības analīzei, EIB ziņojumu sniegšanas nolūkā attiecībā uz katru operāciju izstrādā rezultātus raksturojošu rādītāju kopumu. Šādu metodiku apstiprina valde.”
Grozījums Nr.     38 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 10. apakšpunkts – a punkts Regula (ES) 2015/1017 18. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6.  Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam un 2020. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietver neatkarīgu novērtējumu par šīs regulas piemērošanu. 6.  Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam un 2020. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai ziņojumu, kurā ietver neatkarīgu novērtējumu par šīs regulas piemērošanu, par to, vai ESIF sasniedz savus mērķus attiecībā uz projektu papildvērtību, par tā ietekmi uz sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, kā arī par to, vai ir iespējams panākt projektu labāku ģeogrāfisko līdzsvaru.
Grozījums Nr.     39 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 11. apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 19. pants – 1.a daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums EIB un EIF informē vai uzliek par pienākumu finanšu starpniekiem informēt par ESIF atbalsta esību gala saņēmējus, tostarp MVU. EIB un EIF informē un uzliek par pienākumu finanšu starpniekiem informēt galīgos saņēmējus, tostarp MVU, par dažādo Savienības atbalsta instrumentu pastāvēšanu, kurus var izmantot atsevišķi vai kombinācijā ar ESIF finansējumu.   EIB savā tīmekļa vietnē publicē katram projektam paredzētā ESIF finansējuma summu.
Grozījums Nr.     40 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Regula (ES) 2015/1017 II pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts – 5. ievilkums
Spēkā esošais teksts Grozījums   -a)  punkta a) apakšpunkta piekto ievilkumu aizstāj ar šādu: “–  publiskā sektora struktūras (gan teritoriālas, gan citas, bet nepieļaujot operācijas ar šādām struktūrām, kas rada tiešu dalībvalsts risku) un publiskā sektora struktūrām līdzvērtīgas struktūras.” “–  publiskā sektora vienības (teritoriālās vai citas, taču neiekļaujot tādas operācijas ar šādām vienībām, kuras rada tiešu risku dalībvalstīm) un publiskā sektora vienībām pielīdzināmas vienības. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālo sadarbības grupu (ETSG) Eiropas teritoriālo sadarbības grupu uzskata par vienību, kas nerada tiešu risku dalībvalstīm.”   _______________   * Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālo sadarbības grupu (ETSG), OV L 210, 31.7.2006., 19.-24. lpp.
Grozījums Nr.     41 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 II pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Izvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot, ja tas ir vajadzīgs, lai atbalstītu privātās investīcijas transportā kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts. Izvairās no ESIF atbalsta autoceļiem, izņemot, ja tas ir vajadzīgs, lai atbalstītu publiskas vai privātas investīcijas transportā kohēzijas valstīs vai pārrobežu transporta projektos, kuros iesaistīta vismaz viena kohēzijas valsts, vai gadījumos, kad ir nepārprotami noteikts tirgus darbības nepilnības elements un ir skaidri novērtēta papildvērtība.
Grozījums Nr.     42 Regulas priekšlikums I pielikums – 6. punkts – c apakšpunkts Regula (ES) 2015/1017 II pielikums – 8. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c)  apakšpunkta pirmajā teikumā svītro vārdu “sākotnējā”. c)  punkta b) apakšpunkta pirmajā teikumā svītro vārdu “sākotnējā”. Apakšpunkta otrajā teikumā vārdus “pieņem indikatīvus norādījumus par ģeogrāfisko dažādošanu un koncentrāciju” aizstāj ar vārdiem “pieņem indikatīvus norādījumus par ģeogrāfisko dažādošanu un koncentrāciju un nodrošina to efektīvu īstenošanu”.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšana, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešana
Atsauces	COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD)
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 3.10.2016	ECON 3.10.2016
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 3.10.2016
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Mercedes Bresso 11.10.2016
55. pants – kopīgā komiteju procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē	19.1.2017
Pieņemšanas datums	21.3.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 5 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Franc Bogovič, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andor Deli, Josu Juaristi Abaunz, Ivana Maletić, Demetris Papadakis, Tomasz Piotr Poręba, Julia Reid, Davor Škrlec, Damiano Zoffoli, Milan Zver
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luigi Morgano

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29	+
ALDE	Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg
ECR	Andrew Lewer, Mirosław Piotrowski, Tomasz Piotr Poręba, Ruža Tomašić
PPE	Pascal Arimont, Franc Bogovič, Andor Deli, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Milan Zver, Lambert van Nistelrooij
S&D	Andrea Cozzolino, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Luigi Morgano, Jens Nilsson, Demetris Papadakis, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Damiano Zoffoli

5	-
EFDD	Rosa D'Amato, Julia Reid
GUE/NGL	Josu Juaristi Abaunz, Martina Michels
Verts/ALE	Davor Škrlec

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšana, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešana
Atsauces	COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	14.9.2016
Atbildīgās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 3.10.2016	ECON 3.10.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 15.12.2016	EMPL 3.10.2016	ENVI 3.10.2016	ITRE 3.10.2016
	TRAN 3.10.2016	REGI 3.10.2016	AGRI 3.10.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ENVI 29.9.2016	AGRI 29.9.2016
Iesaistītās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 19.1.2017	TRAN 19.1.2017
Referenti Iecelšanas datums	Udo Bullmann 26.1.2017	José Manuel Fernandes 26.1.2017
55. pants – kopīgā komiteju procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē	19.1.2017
Izskatīšana komitejā	20.3.2017	3.4.2017
Pieņemšanas datums	15.5.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	65 11 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nedzhmi Ali, Gerolf Annemans, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Reimer Böge, Udo Bullmann, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Jonás Fernández, Eider Gardiazabal Rubial, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Barbara Kappel, Othmar Karas, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Alain Lamassoure, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Marisa Matias, Gabriel Mato, Bernard Monot, Clare Moody, Luigi Morgano, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Luděk Niedermayer, Jan Olbrycht, Stanisław Ożóg, Urmas Paet, Pina Picierno, Paul Rübig, Pirkko Ruohonen-Lerner, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Jordi Solé, Theodor Dumitru Stolojan, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Indrek Tarand, Michael Theurer, Isabelle Thomas, Ramon Tremosa i Balcells, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Daniele Viotti, Marco Zanni, Stanisław Żółtek
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Xabier Benito Ziluaga, Richard Corbett, Andrea Cozzolino, Bas Eickhout, Doru-Claudian Frunzulică, Heidi Hautala, Ramón Jáuregui Atondo, Eva Kaili, Krišjānis Kariņš, Jeppe Kofod, Georgios Kyrtsos, Eva Maydell, Nils Torvalds, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Julia Reda, Bart Staes, Jarosław Wałęsa, Lambert van Nistelrooij
Iesniegšanas datums	15.5.2017

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

65	+
ALDE	Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez, Petr Ježek, Urmas Paet, Michael Theurer, Nils Torvalds, Ramon Tremosa i Balcells
ECR	Zbigniew Kuźmiuk, Stanisław Ożóg
PPE	Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Krišjānis Kariņš, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Werner Langen, Gabriel Mato, Eva Maydell, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Theodor Dumitru Stolojan, Tom Vandenkendelaere, Jarosław Wałęsa, Tomáš Zdechovský, Lambert van Nistelrooij, Patricija Šulin
S&D	Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Richard Corbett, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Doru-Claudian Frunzulică, Eider Gardiazabal Rubial, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Ramón Jáuregui Atondo, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Olle Ludvigsson, Clare Moody, Luigi Morgano, Victor Negrescu, Pina Picierno, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Manuel dos Santos
VERTS/ALE	Bas Eickhout, Heidi Hautala, Julia Reda, Jordi Solé, Bart Staes, Indrek Tarand

11	-
ECR	Bernd Kölmel
EFDD	Jonathan Arnott, Marco Valli
ENF	Gerolf Annemans, Bernard Monot, Marco Zanni, Stanisław Żółtek
GUE/NGL	Xabier Benito Ziluaga, Marisa Matias, Miguel Viegas
NI	Eleftherios Synadinos

2	0
ECR	Pirkko Ruohonen-Lerner
ENF	Barbara Kappel

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas