Procedūra : 2016/2064(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0200/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0200/2017

Debates :

PV 14/06/2017 - 17
CRE 14/06/2017 - 17

Balsojumi :

PV 15/06/2017 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0270

ZIŅOJUMS     
PDF 899kWORD 124k
22.5.2017
PE 597.724v02-00 A8-0200/2017

par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošanu

(2016/2064(INI))

Budžeta komiteja

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referenti: José Manuel Fernandes, Udo Bullmann

Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 55. pants

Atzinumu sagatavoja (*):

Marian-Jean Marinescu, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Inés Ayala Sender un Dominique Riquet, Transporta un tūrisma komiteja

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

PASKAIDROJUMS — FAKTU UN KONSTATĒJUMU KOPSAVILKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (*)
 Transporta un tūrisma komitejas atzinums (*)
 Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums
 Budžeta kontroles komitejas atzinums
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums
 Reģionālās attīstības komitejas atzinums
 Kultūras un izglītības komitejas atzinums
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

PASKAIDROJUMS — FAKTU UN KONSTATĒJUMU KOPSAVILKUMS

2015. gada jūlijā spēkā stājās regula par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Pirms tam notika gan satura, gan arī laika ziņā intensīvas sarunas starp Eiropas Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu. Šajās sarunās Eiropas Parlaments uzstāja uz vairākiem politiskiem un tehniskiem pielāgojumiem un panāca būtiskus uzlabojumus Eiropas Komisijas priekšlikumā, kas iepriekš tika apspriests ar Eiropas Investīciju banku.

Atskats uz paveikto: ko Eiropas Parlaments panāca trialoga sarunās

Politisko grupu veiksmīgas sadarbības garā notikušo trialoga sarunu 66 stundās Eiropas Parlaments panāca:

•  to, ka ESIF nodrošinās īstu papildvērtību. Daudziem projektiem, kas potenciāli var sekmēt Eiropas ekonomikas izaugsmi, tādiem kā investīcijas energoefektivitātē, platjoslas pakalpojumos un transporta nozarē, trūkst finansējuma tikai tā iemesla dēļ, ka tie ir pārāk riskanti. Pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, investīciju pamatnostādnēm un rezultātu pārskatu, Eiropas Parlaments ieviesa skaidrus norādījumus attiecībā uz projektu atlasi, tādējādi nosakot, ka uz nākotni vērstas investīcijas ir skaidrs ESIF mērķis;

•  ES galvojuma fondam paredzētā EUR 8 miljardu finansējuma nodrošināšanu ar papildu EUR 1 miljardu, kas ņemts no rezervēm (t. i., jaunas apropriācijas), kā rezultātā gan programmas „Apvārsnis 2020”, gan arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžeta samazinājums kļuva par EUR 500 miljoniem mazāks (salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu). Šī summa palielināja kopējo ieguldījumu no rezervēm līdz EUR 3 miljardiem un attiecīgi samazināja abu programmu ieguldījumu;

•  efektīvu starpniekstruktūru. Ņemot vērā, ka dalībvalstis nevēlējās iesaistīties ESIF struktūrā, un atzīstot sekmīgo darbu, ko Eiropā jau šodien veic valsts attīstību veicinošas bankas, Eiropas Parlaments paplašināja ESIF rīcības brīvību, ieviešot starpniekstruktūru;

•  atbalstu MVU. Šiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme izaugsmes un darbvietu radīšanā, tāpēc ESIF tos atbalstīs, it īpaši, izmantojot EIF MVU klasi (bet ne tikai);

•  būtisku ieguldījumu ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, kā arī nodarbinātības veicināšanā;

•  to, ka tika novērsta ESIF intervences pasākumu lielā ģeogrāfiskā un tematiskā koncentrācija;

•  to, ka Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) sniegtās ekspertu konsultācijas publiskiem projektu atbalstītājiem ir bez maksas un ka maksimālā maksa, kas noteikta MVU, ir viena trešā daļa no to izmaksām; tā nolūks ir nodrošināt taisnīgu piekļuvi ESIF finansējumam visā ES;

•  galvojuma paplašināšanu, ietverot projektus trešās valstīs.

Eiropas Parlaments veiksmīgi paplašināja ESIF iespējas sekmēt izaugsmi un nodarbinātību, veicinot uz nākotni vērstas investīcijas, kas nebija izvirzītas Eiropas Komisijas sākotnēji paredzētā un Padomes atbalstītā priekšlikuma priekšplānā.

Pašreizējā situācija pusotru gadu pēc ESIF ieviešanas

ESIF darbojas jau aptuveni pusotru gadu. Lai gan tas neļauj veikt ne visaptverošu, ne arī galīgu novērtējumu, līdz šim savāktie pierādījumi var sniegt pirmo priekšstatu par to, kā ir īstenota regula.

Vispārējais iespaids ir tāds, ka kvantitatīvā ziņā ESIF ir noteiktajā termiņā sasniedzis gaidītos rezultātus attiecībā uz EUR 315 miljardu kritēriju, savukārt MVU klasē šie rezultāti pat ir lielā mērā pārsnieguši gaidīto. Taču pastāv bažas, vai kvalitatīvā ziņā regula ir pilnībā īstenota tā, kā to paredzēja abi likumdevēji. Tā vietā, lai veicinātu novatoriskus projektus, EIB izmantoja ES galvojumu arī tādu projektu attīstīšanai, kuri rada šaubas par to atbilstību noteiktajiem projektu atlases kritērijiem. Tā vietā, lai sadarbotos ar valsts attīstību veicinošām bankām nolūkā atrast labākos projektus Eiropā un palīdzētu tām visā projekta ciklā, EIB, šķiet, ar tām konkurē. Tā vietā, lai proaktīvi sadarbotos ar Eiropas Parlamentu, nav nodrošināta optimāla informācijas plūsma.

Šis iespaids ir uzsvērts vairākos pētījumos, novērtējumos un izvērtējumos par ESIF. Svarīgākajā un jaunākajā neatkarīgajā ietekmes novērtējumā, ko pasūtījusi un apmaksājusi Eiropas Komisija, ir secināts, ka ESIF īstenošanā, ko veikusi Eiropas Investīciju banka, var konstatēt vairākas nepilnības.

Dažādo novērtējumu un ziņojumu galvenie konstatējumi ir šādi:

•  Atbilstība. Neraugoties uz investīciju pastāvīgo nepietiekamību, ESIF ir atbilstoši pievērsies investīciju un tirgus vajadzībām Eiropā, koncentrējoties uz finansējumu ar augstu riska līmeni.

•  Multiplikators un privātais kapitāls. Ar portfeļa multiplikatoru, kas ir 14,1 parakstītajām operācijām, un 63 % privāto investīciju piesaistīšanu ESIF ir veicinājis uzlabotu piekļuvi finansējumam un privātā kapitāla piesaistīšanu.

•  Papildvērtība. Lai gan EIB parakstīto darījumu apjoms kopš 2012. gada ir bijis samērā nemainīgs (aptuveni EUR 75 miljardi), īpašo darbību apjoms ir būtiski pieaudzis (no aptuveni EUR 4 miljardiem 2013. gadā līdz plānotajiem EUR 20–24 miljardiem 2016.–2018. gadā). Turklāt periodā līdz 2016. gada 30. jūnijam ar jauniem partneriem bija saistīti 85 % no parakstītajām infrastruktūras un inovācijas klases (IIK) operācijām un 38 % no MVU klases operācijām. Neraugoties uz šiem skaitļiem, šķiet, ka ne visi ESIF atbalstītie projekti nodrošina īstu papildvērtību. Aptauju respondenti un intervētās personas norādīja, ka dažus no finansētajiem projektiem varēja finansēt bez ESIF atbalsta. Citiem projektiem nebūtu iespējamas tik lielas investīcijas kā ar ESIF atbalstu. Tomēr pētījumā ir konstatēts, ka ar risku saistītā EIB rīcība attiecībā uz ESIF darbībām laika gaitā ir nedaudz uzlabojusies.

•  Papildināmība ar citiem ES finansējuma avotiem. Galvenā problēma, šķiet, ir ESIF finansējuma mērķu un nosacījumu atšķiršana no citiem, līdzīgiem finansējuma avotiem, kas rada konkurenci ar citiem ES fondiem. Tas īpaši attiecas uz papildināmību ar EISI parāda instrumentiem, kas vērsti uz tāda paša veida projektiem, kurus varētu finansēt ESIF infrastruktūras un inovācijas klasē, kā arī uz dažiem instrumentiem, kurus pārvalda EIB saskaņā ar programmu „Apvārsnis 2020”. Turklāt ir augsta papildināmība ar COSME un InnovFin MVU klasē. Tomēr daži līdzekļu saņēmēji norādīja, ka ESIF ir pievilcīgs, jo salīdzinājumā ar citiem investoriem tas ir lētāks un tā sniegtajam atbalstam ir ilgāks izmantošanas laiks nekā alternatīviem atbalsta instrumentiem. Attiecībā uz ESI fondiem ir atzīts, ka apvienojumā ar ESIF tie rada pievienoto vērtību; tomēr regulējuma problemātika šādu apvienošanu sarežģī.

•  Rezultātu pārskats. Rezultātu pārskata izmantošanā ir konstatētas nepilnības. EIB novērtē projektu pievienoto vērtību, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, tādiem kā ieguldījums ESIF mērķu sasniegšanā, papildvērtība, projektu ekonomiskā un tehniskā dzīvotspēja un privāto investīciju maksimāla palielināšana. Tomēr šķiet, ka nav skaidri noteikta ne minimālā robežvērtība katram kritērijam, ne arī tā svērums.

•  Procedūras efektivitāte. Apstiprinājumu ziņā ESIF atbalsts ir efektīvs (viena trešdaļa paredzamo investīciju tika mobilizētas pēc vienas trešdaļas no sākotnējā izmantošanas laika). Tomēr līdzekļu saņēmēji un starpnieki ir norādījuši, ka apstiprināšanas/uzticamības pārbaudes process ir jāpaātrina.

•  Ģeogrāfiskais sadalījums. Kopumā ir aptvertas visas nozares un dalībvalstis. Tomēr, palūkojoties vērīgāk, ir redzams, ka līdz 2016. gada 30. jūnijam ESIF atbalsts nebija sadalīts vienmērīgi: ES-15 saņēma 91 % no ESIF atbalsta, savukārt ES-13 — tikai 9 % (izņemot operācijas, kurās iesaistītas vairākas valstis). Infrastruktūras un inovācijas klasē Apvienotā Karaliste, Itālija un Spānija saņēma 63,4 %, savukārt MVU klasē Itālija, Francija un Vācija saņēma 36,1 % no kopējā ESIF atbalsta.

•  Sadalījums pa nozarēm. Parakstītās operācijas IIK klasē aptvēra septiņas ESIF nozares. No tām dominējošā bija enerģētika, kas saņēma 46 % no ESIF kopējā finansējuma infrastruktūras un inovācijas klasē, tādējādi pārsniedzot indikatīvo 30 % nozares koncentrācijas ierobežojumu, kas noteikts ESIF stratēģiskajā ievirzē. Parakstītās MVU klases operācijas aptvēra četras ESIF nozares. Galvenā no tām bija pētniecība, attīstība un inovācija, kas saņēma 69 % no ESIF kopējā finansējuma MVU klasē.

•  Investīciju platformas. Tika konstatētas nopietnas grūtības investīciju platformu izveidē (gadu pēc regulas stāšanās spēkā neviena šāda platforma vēl nebija izveidota), kā arī vajadzība pastiprināt centienus, lai EIKC sniegtu tehnisku palīdzību šajā jomā. Turklāt visām ieinteresētajām personām nav skaidrs, kāda būs EIB loma šajās platformās. Intervētās personas arī norādīja, ka ir liels pieprasījums pēc inovācijas projektiem, kas nesasniedz ESIF infrastruktūras un inovācijas klases projektiem noteikto robežvērtību. Pašlaik šķiet, ka netiek pietiekami novērtēta vajadzība finansēt mazākus projektus, veidojot platformas vai sadalot resursus ar finanšu starpnieku palīdzību.

•  Komunikācija un pamanāmība. Saistībā ar ESIF ir vajadzīga labāka ieinteresēto personu komunikācija, lai vairotu to informētību un tādējādi arī uzlabotu sadarbību ar valsts attīstību veicinošām bankām (VAVB) un vietējiem dalībniekiem.

•  EIKC. Ir konstatēta vajadzība uzlabot komunikāciju un vairot informētību par iespējamajiem pakalpojumiem, kā arī vajadzība palielināt spējas un stiprināt saiknes ar citiem pakalpojumu sniedzējiem.


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošanu

(2016/2064(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017(1) (ESIF regulu),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 31. maija ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda galvojuma fonda pārvaldību (COM(2016)0353),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2016)0359),

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2015. gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB grupas finansēšanas un investīciju operācijām saskaņā ar ESIF(2),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD(2016)0297) sniegto novērtējumu, Eiropas Investīciju bankas novērtējumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbību(3), Ernst & Young ad hoc revīziju par Regulas (ES) 2015/1017 piemērošanu(4) un Eiropas Revīzijas palātas atzinumu(5),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 (COM(2016)0597),

  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 21. Pušu konferencē (COP 21) 2015. gada decembrī Parīzē (Francija),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0200/2017),

1.  norāda uz Eiropā veikto investīciju lielo nepietiekamību, kas saskaņā ar Komisijas aplēsēm sasniedz vismaz EUR 200–300 miljardus gadā; ņemot to vērā, īpaši uzsver to, ka Eiropā ir vajadzīgs finansējums ar augstu riska līmeni, it sevišķi MVU finansēšanas, pētniecības un izstrādes, IKT un transporta, komunikāciju un enerģētikas infrastruktūras jomā, kurā ir nepieciešams saglabāt iekļaujošu ekonomikas attīstību; pauž bažas par to, ka jaunākie nacionālo kontu dati neuzrāda nekādu ievērojamu investīciju apjoma pieaugumu kopš Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības sākšanas, un tas rada bažas, ka, neko nemainot, turpināsies izaugsmes samazināšanās un aizvien pieaugoša bezdarba līmeņa palielināšanās sevišķi attiecībā uz jauniešiem un jaunajām paaudzēm; uzsver — lai atjaunotu izaugsmi, cīnītos pret bezdarbu, veicinātu spēcīgas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas rūpniecības attīstību un sasniegtu ES politikas ilgtermiņa mērķus, šī investīciju nepietiekamība ir noteikti jānovērš, radot investīcijām labvēlīgu vidi konkrētās stratēģiskās jomās;

2.  uzsver ESIF nozīmi, palīdzot pārvarēt grūtības un novērst šķēršļus finansējuma saņemšanā, kā arī veikt stratēģiskas, pārveidojošas un produktīvas investīcijas, kas nodrošina augstu pievienoto vērtību ekonomikai, videi un sabiedrībai, reformēt un modernizēt dalībvalstu ekonomikas, radīt izaugsmi un darbvietas, kurām, neraugoties uz ekonomisko iespējamību, nav pieejams tirgus finansējums, un stimulēt privātās investīcijas visos ES reģionos;

3.  atgādina par regulā paredzēto Parlamenta lomu, jo īpaši attiecībā uz ESIF īstenošanas uzraudzību; tomēr atzīst, ka ir pāragri sniegt visaptverošu uz faktiem balstītu galīgo novērtējumu par ESIF darbību un tā ietekmi uz ES ekonomiku, bet uzskata, ka ir jāveic provizorisks novērtējums, kura pamatā būtu visaptveroši dati par atlasītajiem un noraidītajiem projektiem, kā arī saistītie lēmumi, lai noteiktu iespējamās jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, īstenojot ESIF 2.0 un turpmākās versijas; aicina Komisiju nākt klajā ar vispusīgu novērtējumu, tiklīdz tai ir pieejama vajadzīgā informācija;

Papildvērtība

4.  atgādina, ka ESIF mērķis ir nodrošināt papildvērtību, palīdzot novērst tirgus nepilnības vai neapmierinošu situāciju investīciju jomā un atbalstot operācijas, kuras nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā mērā, izmantojot pašreizējos ES finanšu instrumentus vai privātus resursus bez ESIF līdzdalības; tomēr norāda, ka ir vēl vairāk jāprecizē papildvērtības jēdziens;

5.  atgādina — lai gan ESIF atbalstītie projekti ir vērsti uz darbvietu radīšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar ESIF regulas 9. pantā noteiktajiem vispārējiem mērķiem, tiek uzskatīts, ka tie sniedz papildvērtību, ja ar tiem saistītais risks atbilst EIB īpašajām darbībām, kā definēts EIB statūtu 16. pantā un EIB kredītriska politikas pamatnostādnēs; atgādina, ka ESIF atbalstītajiem projektiem parasti ir augstāks riska profils nekā tiem, kurus atbalsta ar EIB parastajām operācijām; uzsver, ka EIB projektus, ar kuriem saistītais risks ir zemāks par EIB īpašo darbību minimālo risku, ESIF var atbalstīt tikai tādā gadījumā, ja ES galvojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu papildvērtību;

6.  ņem vērā, ka, lai gan visi ESIF apstiprinātie projekti ir norādīti kā „īpašas darbības”, neatkarīgā novērtējumā tika konstatēts, ka dažus projektus būtu varēts finansēt, neizmantojot ES galvojumu;

7.  aicina Komisiju sadarbībā ar EIB un ESIF pārvaldības struktūru sagatavot sarakstu, kurā norādīts viss ES garantētais EIB finansējums, kas atbilst papildvērtības kritērijiem, un sniegt skaidrus un visaptverošus paskaidrojumus par pierādījumiem, kas apliecina, ka projektus nebūtu varēts īstenot ar citiem līdzekļiem;

8.  norāda, ka var rasties pretrunas starp kvalitatīviem un kvantitatīviem ESIF mērķiem tādā ziņā, ka piesaistīto privāto investīciju mērķa sasniegšanai EIB varētu finansēt mazāk riskantus projektus, kuru īstenošanā investori jau ir ieinteresēti; mudina EIB un ESIF pārvaldības struktūras panākt patiesu papildvērtību, kā definēts ESIF regulas 5. pantā, un nodrošināt to, ka tiek pilnībā novērstas tirgus nepilnības un neapmierinošas situācijas investīciju jomā;

9.  aicina EIB nodrošināt pārredzamību līdzekļu pārvaldībā un attiecībā uz visu publisko, privāto un trešās puses ieguldījumu izcelsmi, kā arī sniegt konkrētus datus, tostarp par specifiskiem projektiem un ārvalstu investoriem, un uzsver ESIF regulā paredzētās prasības par ziņošanu Parlamentam; atkārtoti norāda, ka visiem iespējamiem turpmākajiem trešo valstu ieguldītājiem ir jāievēro visi ES noteikumi par publisko iepirkumu, darba tiesības un vides regulējums, un sagaida, ka lēmumos par ESIF projektu finansēšanu tiks pilnībā ievēroti sociālie un vides kritēriji, kas ir piemērojami EIB projektiem;

Rezultātu pārskats un projektu atlase

10.  norāda, ka saskaņā ar regulu, pirms projekts tiek atlasīts ESIF atbalsta piešķiršanai, tam piemēro uzticamības pārbaudes un lēmumu pieņemšanas procesus, ko veic gan EIB, gan arī ESIF pārvaldības struktūrās; ņem vērā, ka projektu atbalstītāji ir izteikuši vēlmi pēc ātras atgriezeniskās saites un uzlabotas pārredzamības gan attiecībā uz atlases kritērijiem, gan arī iespējamā ESIF atbalsta summu un veidu/daļu; prasa nodrošināt lielāku skaidrību, lai vēl vairāk mudinātu projektu atbalstītājus pieteikties ESIF atbalsta saņemšanai, tostarp sniedzot tiem, kas piesakās uz ESIF finansējuma saņemšanu, piekļuvi rezultātu pārskatam; prasa lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz atlases kritērijiem un finansiālo atbalstu darīt pārredzamāku un to paātrināt, vienlaikus ES resursu aizsardzības nolūkā arī turpmāk nodrošināt stingru uzticamības pārbaudi; uzsver — lai vienkāršotu novērtēšanas procesu, jo īpaši investīciju platformām, būtu jāmudina EIB un valsts attīstību veicinošas bankas vai EIB delegācija valsts attīstību veicinošās bankās veikt kopīgu uzticamības pārbaudi;

11.  uzskata, ka ir detalizētāk jāprecizē kritēriji, saskaņā ar kuriem tiek novērtēti projekti un galvojuma saņemšanai atbilstīgie partneri; prasa ESIF pārvaldības struktūrām sniegt papildinformāciju par novērtējumiem, kas veikti visiem saskaņā ar ESIF attiecīgi apstiprinātajiem projektiem, jo īpaši attiecībā uz to papildvērtību, ieguldījumu ilgtspējīgā izaugsmē un darbvietu radīšanas spēju, kā noteikts regulā; attiecībā uz galvojuma saņemšanai atbilstīgajiem partneriem prasa ieviest stingrus korporatīvās pārvaldības noteikumus, kas šāda veida struktūrām jāievēro, lai tās varētu kļūt par pieņemamiem ESIF partneriem saskaņā ar ES principiem un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standartiem;

12.  atgādina, ka rezultātu pārskats ir Investīciju komitejas (IK) vajadzībām izveidots rīks, lai tā ES galvojuma piešķiršanas nolūkos noteiktu prioritārās operācijas, kurām ir lielāki rezultāti un pievienotā vērtība, un ka Investīciju komitejai šis rīks ir attiecīgi jāizmanto; plāno izvērtēt, vai rezultātu pārskats un tā rādītāji tiek pienācīgi ņemti vērā, piemēroti un izmantoti; prasa pienācīgi piemērot projektu atlases kritērijus un padarīt šo procesu pārredzamāku; atgādina, ka saskaņā ar spēkā esošās regulas pielikumu, nosakot prioritāros projektus, IK ir jāpiešķir vienāda nozīme katram rezultātu pārskata pīlāram neatkarīgi no tā, vai konkrēto pīlāru vērtē ar noteiktu punktu skaitu vai arī to raksturo ar kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem, par kuriem punktus nepiešķir; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā rezultātu pārskatā 3. pīlāram, kurš attiecas uz projektu tehniskajiem aspektiem, tiek piešķirta tikpat liela nozīme kā 1. un 2. pīlāram, kas attiecas uz vēlamo rezultātu, kurš ir svarīgāks aspekts; kritiski vērtē to, ka EIB pati atzīst — IK eksperti 4. pīlāru izmanto tikai informatīviem nolūkiem, nevis lēmumu pieņemšanai; prasa, lai pēc tam, kad par projektu ir pieņemts galīgais lēmums, rezultātu pārskati, izņemot sensitīvu komercinformāciju, tiktu publiskoti;

13.  atzīst, ka, lai sagatavotu jaunus, novatoriskus projektus, var paiet vairāki gadi, ka EIB izjūt spiedienu sasniegt EUR 315 miljardu mērķi, tāpēc tai nebija citas iespējas kā vien nekavējoties sākt ESIF darbības; tomēr pauž bažas, ka EIB, īstenojot ESIF, līdz šim ir lielā mērā izmantojusi jau esošo projektu portfeli, kas ietver projektus ar zemāku risku, tādējādi samazinot savu parasto finansējumu; pauž bažas par to, ka ESIF nenodrošina papildu finansējumu novatoriskiem projektiem ar augstu riska līmeni; uzsver, ka projekts, kas atbilst īpašās darbības kritērijiem, ne vienmēr ir riskants; tomēr projekts varētu tikt klasificēts kā īpaša darbība arī tādēļ, ka tā finansējums ir strukturēts mākslīgi riskantā veidā, netieši norādot uz to, ka arī ļoti zema riska projekti var viegli kļūt arī par projektiem ar augstu riska līmeni; uzsver, ka projektu atlases kritērijus nekādā gadījumā nevajadzētu vājināt tikai tādēļ, lai sasniegtu politikas mērķi piesaistīt EUR 315 miljardus investīciju;

14.  prasa EIB sniegt aplēsi par tās iespējamām ikgadējām aizdošanas spējām vidējā termiņā, ņemot vērā ESIF un iespējamās izmaiņas regulējumā, turpināt izsniegt savus aizdevumus EUR 70–75 miljardu apmērā gadā, izmantojot peļņu, atmaksu no programmām u. c., un izmantot ESIF kā papildu instrumentu; norāda, ka tādējādi EIB darījumu apjoms kopumā sasniegtu vismaz EUR 90 miljardus, nevis EUR 75 miljardus;

15.  uzskata, ka ir svarīgi apspriest, vai paredzētais sviras rādītājs, kas ir 15, ir atbilstošs, lai ESIF varētu atbalstīt kvalitatīvus projektus ar augstāku risku, un aicina Komisiju sniegt par to novērtējumu; atgādina, ka šis paredzētais sviras rādītājs, kas ir 15, ir balstīts uz portfeli un atspoguļo EIB finansēšanas pieredzi, lai novērstu tirgus nepilnības; prasa papildus prasībai par apjomu izvērtēt sabiedriskos mērķus, kas ESIF jāsasniedz; ierosina ņemt vērā arī Parīzes Klimata pārmaiņu konferencē (COP 21) noteiktos Savienības mērķus; aicina EIB publiskot līdz šim sasniegto sviras efektu un tā aprēķināšanā izmantoto metodi;

16.  norāda, ka mazo projektu atbalstītājiem bieži vien ir grūtības piekļūt nepieciešamajam finansējumam; ar bažām konstatē, ka mazo projektu atbalstītāji tiek atturēti no pieteikumu iesniegšanas ESIF finansējuma saņemšanai vai pat tiek uzskatīti par neatbilstīgiem minētā finansējuma saņemšanai projektu apmēra dēļ; norāda uz būtisko ietekmi, kāda mazam projektam tomēr varētu būt valsts vai reģionālā mērogā; uzsver nepieciešamību pastiprināt tehnisko palīdzību, ko piedāvā Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC), kurš sniedz mazu projektu atbalstītājiem ieteikumus un praktiskus padomus projektu strukturēšanā un apvienošanā, izmantojot investīciju platformas vai pamatnolīgumus; aicina Valdi izskatīt šo jautājumu un iesniegt priekšlikumus, lai šo situāciju labotu;

Nozaru dažādošana

17.  uzsver, ka ESIF ir uz pieprasījumu balstīts instruments, kura izmantošanā tomēr būtu jāievēro regulā izklāstītie un Valdes noteiktie politiskie mērķi; prasa īstenot vairāk informēšanas pasākumu un sniegt vairāk informācijas nozarēm, kurās nav apmierināts pieprasījums pēc investīcijām, bet kuras nav spējušas pilnībā izmantot ESIF; šajā sakarībā norāda, ka ES makroekonomikas līmenī ir jāīsteno vairāk pasākumu investīciju pieprasījuma veicināšanai;

18.  atzinīgi vērtē to, ka ESIF finansējums aptver visas ESIF regulā noteiktās nozares; tomēr norāda, ka dažas nozares ir pārstāvētas nepietiekami, jo īpaši sociālās infrastruktūras, veselības un izglītības nozare, kurām atvēlēti tikai 4 % ESIF apstiprinātā finansējuma; norāda, ka tam var būt dažādi iemesli, piemēram, dažās nozarēs varētu trūkt pieredzes un tehnisko zināšanu par to, kā piekļūt ESIF, vai arī laikā, kad sāka darboties ESIF, dažās nozarēs jau tika piedāvātas labākas investīciju iespējas īstenošanai sagatavotu, rentablu projektu ziņā; ņemot to vērā, aicina EIB apspriest veidus, kā uzlabot nozaru dažādošanu, to saistot ar regulā izklāstītajiem mērķiem, kā arī jautājumu par to, vai ESIF atbalsts nebūtu jāpaplašina, aptverot arī citas nozares;

19.  atgādina — lai ievērotu ES atbalstīto COP 21 klimata nolīgumu, ir jāmaina virziens un jākoncentrējas uz ilgtspējīgām investīcijām, kuras ESIF būtu pilnībā jāatbalsta; uzsver, ka ESIF investīcijām būtu jāatbilst šīm saistībām; norāda uz nepieciešamību pastiprināt ziņošanu par klimata pārmaiņām;

20.  uzsver nepieciešamību palielināt to resursu proporcionālo īpatsvaru, kas tiek piešķirti ilgtermiņa projektiem, piemēram, telesakaru tīkliem vai projektiem, kuriem ir salīdzinoši augsts riska līmenis, kas parasti ir raksturīgs jaunām un progresīvām tehnoloģijām; norāda, ka šādas investīcijas platjoslas infrastruktūrā, 5G, kiberdrošībā, tradicionālās ekonomikas digitalizācijā, mikroelektronikā un augstas veiktspējas skaitļošanā (HPC) varētu vēl vairāk mazināt digitālo plaisu;

21.  pauž nožēlu par to, ka sākotnējā intensificēšanas stadijā nav noteikti koncentrācijas ierobežojumi; atgādina, ka transporta nozare ir devusi lielāko ieguldījumu ESIF fondā, proti, EUR 2,2 miljardus no EUR 8 miljardiem, tādējādi pārsniedzot 25 % no kopējā galvojuma fonda; ar bažām norāda, ka transporta nozare ir saņēmusi tikai aptuveni 13 % no visām investīcijām, kas līdz šim piesaistītas un darītas pieejamas ESIF infrastruktūras un inovāciju klasē, un ka tas ir tālu no 30 % robežas, kura noteikta katrai konkrētajai nozarei; aicina Investīciju komiteju īpašu uzmanību pievērst transporta nozares projektiem, jo tie joprojām ir ļoti maz pārstāvēti investīciju portfelī, lai gan transportam ir ļoti būtiska loma gan ekonomikas izaugsmes, gan patērētāju drošības ziņā;

Pārvaldība

22.  konstatē, ka Eiropas Investīciju bankā ir pilnībā ieviestas ESIF pārvaldības struktūras; uzskata — lai uzlabotu ESIF efektivitāti un pārskatatbildību, būtu jāapspriež iespējas, kā ESIF pārvaldības struktūru pilnībā nošķirt no EIB pārvaldības struktūras;

23.  atgādina, ka rīkotājdirektors (RD) atbild par ESIF ikdienas darba vadību, IK sanāksmju sagatavošanu un vadīšanu un ārējo pārstāvību; atgādina, ka RD palīdz rīkotājdirektora vietnieks (RDV); pauž nožēlu par to, ka praksē attiecīgie pienākumi, it īpaši RDV pienākumi, nav skaidri noteikti; aicina EIB apsvērt iespēju precizēt RD un RDV uzdevumus, lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību; uzskata, ka ir svarīgi, lai RD, kam palīdz RDV, joprojām noteiktu IK sanāksmju darba kārtību; turklāt ierosina noteikt, ka rīkotājdirektoram būtu jāizstrādā procedūras iespējamo interešu konfliktu novēršanai Investīciju komitejā, jāsniedz ziņojumi Valdei un jāierosina sankcijas par pārkāpumiem, kā arī to piemērošanas līdzekļi; uzskata, ka RD un RDV pilnvaras šo uzdevumu izpildē kļūtu plašākas, ja tiktu iegūta lielāka autonomija no EIB; tāpēc aicina EIB izpētīt iespējas, kā palielināt RD un RDV neatkarību;

24.  atgādina, ka IK eksperti atbild par ESIF projektu atlasi, ES galvojuma piešķiršanu un operāciju apstiprināšanu ar investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm; turklāt atgādina, ka eksperti ir neatkarīgi; tādēļ pauž bažas par reģistrētajiem IK locekļu interešu konfliktiem, no kuriem turpmāk katrā gadījumā vajadzētu izvairīties;

25.  uzskata, ka projektu atlase nav pietiekami pārredzama; uzsver, ka EIB būtu jāuzlabo informācijas publiskošana par apstiprinātajiem ESIF projektiem, sniedzot pienācīgu pamatojumu par to papildvērtību un rezultātu pārskatu, kā arī projektu devumu ESIF mērķu sasniegšanā, īpaši uzsverot ESIF operāciju gaidīto ietekmi uz investīciju trūkuma samazināšanu Savienībā;

26.  aicina EIB apsvērt iespējas, kā varētu uzlabot sadarbību starp IK, RD un Valdi; uzskata, ka ir svarīgi, lai RD piedalītos Valdes sanāksmēs un viņam tādējādi būtu iespēja informēt Valdi par turpmākajām darbībām;

27.  ierosina apspriest iespējas, kā uzlabot ESIF pārvaldības struktūru pārredzamību Parlamenta vajadzībām, un iecelt vēl vienu pilntiesīgu Valdes locekli, kura kandidatūru izvirzījis Parlaments; mudina ESIF pārvaldības struktūras proaktīvi dalīties informācijā ar Parlamentu;

Valsts attīstību veicinošas bankas

28.  atgādina, ka zinātības dēļ valsts attīstību veicinošas bankas (VAVB) ir būtiskas ESIF veiksmīgai darbībai, jo tās atrodas tuvu vietējiem tirgiem un pazīst tos; uzskata, ka sinerģija līdz šim nav izmantota vajadzīgajā apmērā; konstatē risku, ka EIB var izstumt vietējās iestādes, un aicina EIB uzlabot spēju masveidā piesaistīt valstu un reģionu līmeņa partnerus; prasa EIB atbalstīt jau pastāvošo publisko banku struktūru stiprināšanu, lai aktīvi sekmētu labas prakses un tirgus zināšanu apmaiņu starp šīm iestādēm; uzskata, ka šajā nolūkā VAVB būtu jācenšas noslēgt sadarbības nolīgumus ar Eiropas Investīciju fondu (EIF); atzīst, ka ESIF un EIB aizvien vairāk vēlas iegūt lielāku skaitu subordinēto daļu ar VAVB, un mudina turpināt to darīt; aicina Komisiju un EIB apspriest, vai būtu lietderīgi Valdē integrēt VAVB specializētās zināšanas;

Investīciju platformas

29.  atgādina, ka jābūt iespējai piesaistīt daudzveidīgas investīcijas ar ģeogrāfisku vai tematisku ievirzi, palīdzot finansēt un apvienot projektus un līdzekļus no dažādiem avotiem; ar bažām norāda, ka pirmā investīciju platforma tika izveidota tikai 2016. gada 3. ceturksnī un ka šī kavēšanās apgrūtina gan maza mēroga projektu iespējas gūt labumu no ESIF, gan pārrobežu projektu attīstību; uzsver nepieciešamību vienkāršot investīciju platformu izveides noteikumus; prasa EIB un Eiropas Investīciju konsultāciju centram (EIKC) veicināt investīciju platformu izmantošanu kā veidu investīciju ģeogrāfiskās un tematiskās dažādošanas sasniegšanai;

30.  mudina ESIF pārvaldības struktūras pievērst lielāku uzmanību investīciju platformām, lai maksimāli palielinātu labumu, ko tās var sniegt, pārvarot šķēršļus investīcijām, jo īpaši dalībvalstīs, kurās ir mazāk attīstīti finanšu tirgi; aicina EIB sniegt ieinteresētajām personām, tostarp valsts, vietējām un reģionālām struktūrām, vairāk informācijas par platformām un to izveides nosacījumiem un kritērijiem; atzīst vietējo un reģionālo pašvaldību lomu stratēģisku projektu identificēšanā un līdzdalības veicināšanā;

31.  ierosina apspriest to, kādus papildu līdzekļus izmantot investīciju platformu popularizēšanai, piemēram, projektu apstiprināšanā prioritāti piešķirot tiem projektiem, kas iesniegti ar platformas starpniecību, kā arī apvienojot mazākus projektus un grupas līgumus un izveidojot mehānismus līgumu grupu finansēšanai; uzskata, ka īpaši būtu jāveicina transnacionālu platformu izveide, jo daudziem projektiem enerģētikas un digitālajā jomā ir transnacionāla dimensija;

Finanšu instrumenti

32.  atgādina, ka EIB ir izveidojusi jaunus finanšu instrumentus ESIF vajadzībām, lai nodrošinātu augsta riska finansējumam īpaši pielāgotus produktus; mudina EIB vēl vairāk palielināt tās pievienoto vērtību, koncentrējoties uz augstāka riska finanšu produktiem, piemēram, finanšu ķīlām un kapitāla tirgus instrumentiem; pauž bažas par projektu atbalstītāju pausto kritiku, ka nodrošinātie finanšu instrumenti nav savienojami ar projektu vajadzībām (augsta riska projektiem bieži vien ir vajadzīgs avanss, lai aktivizētu investīcijas, nevis mazākas summas, kas tiek izsniegtas katru gadu), un par investoriem, kuri uzsver, ka pašlaik viņi nevar piedalīties ESIF finansējumā, jo trūkst pienācīgu privātā kapitāla instrumentu; aicina EIB sadarbībā ar projektu atbalstītājiem un investoriem izskatīt šo jautājumu; turklāt aicina EIB izpētīt, kā ar „zaļo” obligāciju attīstību varētu maksimāli izmantot ESIF potenciālu, finansējot projektus, kuri nes labumu vides un/vai klimata jomā;

Ģeogrāfiskā dažādošana

33.  atzinīgi vērtē to, ka līdz 2016. gada beigām ESIF finansējumu bija saņēmušas visas 28 valstis; tomēr ar bažām konstatē, ka līdz 2016. gada 30. jūnijam ES-15 valstis bija saņēmušas 91 %, savukārt ES-13 valstis — tikai 9 % no ESIF atbalsta; pauž nožēlu par to, ka ESIF atbalsts ir galvenokārt palīdzējis tikai ierobežotam skaitam valstu, kurās investīciju nepietiekamība jau ir zemāka par ES vidējo rādītāju; norāda, ka ESIF finansēto projektu ģeogrāfiskais sadalījums līdzekļu saņēmējās valstīs bieži vien ir nelīdzsvarots; uzskata, ka pastāv teritoriālās koncentrācijas risks, un uzsver, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš mazāk attīstītiem reģioniem visās 28 dalībvalstīs; aicina EIB sniegt turpmāku tehnisko palīdzību tām valstīm un reģioniem, kas no ESIF ir guvuši vismazāko labumu;

34.  atzīst, ka pastāv saistība starp IKP un apstiprināto projektu skaitu; atzīst, ka lielākās dalībvalstis var izmantot labāk attīstītos kapitāla tirgus, tādēļ pastāv lielāka iespēja, ka tās gūst labumu no tāda uz tirgu balstīta instrumenta kā ESIF; uzsver, ka mazāks ESIF atbalsts ES-13 valstīm var būt saistīts ar citiem faktoriem, piemēram, projektu mazo apmēru, attiecīgā reģiona atrašanos perifērijā un konkurenci ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem); tomēr ar bažām konstatē, ka dažu valstu ieguvums ir neproporcionāls, un uzsver, ka ģeogrāfiskā dažādošana ir jāturpina, jo īpaši tādās svarīgās jomās kā ražošanas modernizēšana un uzlabošana un ekonomikas ilgtspējība, galveno uzmanību šajā procesā pievēršot tehnoloģiskajai attīstībai; prasa Komisijai turpināt pētīt un analizēt pašreizējā ģeogrāfiskā sadalījuma cēloņus;

Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC)

35.  uzskata, ka EIKC darbība ir ļoti svarīga; uzskata, ka tā misija būt par vienotu piekļuves punktu visaptverošām konsultācijām un tehniskajai palīdzībai visos projekta cikla posmos lielā mērā atbilst iestāžu un projektu atbalstītāju augošajām vajadzībām pēc tehniskās palīdzības;

36.  pauž gandarījumu, ka EIKC darbojas kopš 2015. gada septembra un ka tā ieviešana noritēja raiti; atzīst, ka, ņemot vērā tā pastāvēšanas ierobežoto periodu un darbinieku trūkumu sākotnējā posmā, ne visi EIKC pakalpojumi ir pilnībā izveidoti un tā darbība galvenokārt ir vērsta uz atbalsta sniegšanu projektu izstrādē un strukturēšanā, kā arī politikas ieteikumiem un projektu pārbaudi; uzsver, ka EIKC ir jāpieņem darbā dažādu nozaru eksperti, lai sniegtu labāk pielāgotas konsultācijas, informāciju un atbalstu jomām, kurās ESIF netiek izmantots pilnā mērā;

37.  ir pārliecināts, ka EIKC var sniegt būtisku ieguldījumu daudzu ESIF īstenošanas trūkumu novēršanā; pauž stingru pārliecību, ka šim nolūkam EIKC jāieņem aktīvāka nostāja, sniedzot palīdzību tādās jomās kā investīciju platformu izveide, tostarp ņemot vērā šo platformu nozīmi mazāku projektu finansēšanā; uzsver arī EIKC lomu konsultāciju sniegšanā par to, kā apvienot citus ES finansējuma avotus ar ESIF;

38.  tāpat uzskata, ka EIKC var aktīvi veicināt ģeogrāfisko un nozaru dažādošanu, ne tikai ietverot savos pakalpojumos visus reģionus un lielāku skaitu nozaru, bet arī palīdzot EIB operāciju uzsākšanā; uzskata, ka EIKC var būt svarīga loma ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanā;

39.  atgādina, ka ar ESIF regulu EIKC tiek pilnvarots izmantot vietējās zināšanas, lai veicinātu ESIF atbalstu visā Savienībā; uzskata, ka šajā jomā ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi, jo īpaši ciešāka sadarbība ar attiecīgajām valstu iestādēm; piešķir lielu nozīmi pakalpojumu sniegšanai vietējā līmenī, arī tādēļ, lai ņemtu vērā konkrētās situācijas un vietējās vajadzības, jo īpaši valstīs, kurās nav pieredzējušu valsts attīstību veicinošu iestāžu (VAVI) vai VAVB; uzskata — lai ņemtu to vērā, būtu jāpastiprina saikne ar citiem vietējiem pakalpojumu sniedzējiem;

40.  sagaida, ka EIKC bez liekas kavēšanās pabeigs darbā pieņemšanas procedūras un nokomplektēs personālu pilnā sastāvā; tomēr pauž šaubas par to, vai paredzētā personāla jauda būs pietiekama, lai EIKC sniegtu vajadzīgos konsultāciju pakalpojumus un tiktu galā ar palielinātu darba apjomu, kā arī plašākām pilnvarām;

41.  uzsver, ka EIKC ir jāpaaugstina savu pakalpojumu profils, jāuzlabo komunikācija un jāpalielina EIKC ieinteresēto personu informētība un izpratne par centra darbībām; uzskata, ka šim nolūkam būtu jāizmanto visi attiecīgie komunikācijas kanāli, tostarp valsts un vietējā līmenī;

Eiropas Investīciju projektu portāls (EIPP)

42.  pauž nožēlu, ka Eiropas Investīciju projektu portālu (EIPP) Komisija atklāja tikai 2016. gada 1. jūnijā — gandrīz gadu pēc ESIF regulas pieņemšanas; norāda, ka tagad portāls darbojas un pašlaik tajā ir ietverti 139 projekti, tomēr uzskata, ka tas joprojām ir ļoti tālu no potenciāla, kas tika sagaidīts, pieņemot ESIF regulu;

43.  uzskata, ka EIPP nodrošina vienkārši lietojamu platformu projektu atbalstītājiem, lai pārredzamā veidā uzlabotu investīciju projektu pamanāmību; tomēr uzskata, ka portāla panākumu atslēga ir arī savas pamanāmības būtiska uzlabošana, lai investori un projektu atbalstītāji to atzītu par lietderīgu, uzticamu un efektīvu instrumentu; mudina Komisiju aktīvi strādāt šajā virzienā, īstenojot pārdomātus komunikācijas pasākumus;

44.  norāda, ka ar EIPP izveidi un attīstību, pārvaldību, atbalstu, uzturēšanu un vadīšanu saistītās izmaksas pašlaik tiek segtas no ES budžeta ikgadējā piešķīruma EUR 20 miljonu apmērā, kas paredzēts EIKC; tomēr atgādina, ka maksas, kas tiek iekasētas no privātajiem projektu atbalstītājiem, kuri reģistrē savus projektus portālā, veido EIPP ārējos piešķirtos ieņēmumus un turpmāk būs tā galvenais finansējuma avots;

Galvojums

45.  atgādina, ka ES sniedz neatsaucamu beznosacījumu galvojumu EIB attiecībā uz finansēšanas un investīciju operācijām, kas tiek veiktas ESIF satvarā; pauž pārliecību, ka ES galvojums ir devis iespēju EIB uzņemties lielāku risku infrastruktūras un inovācijas klasē (IIK) un ļāvis palielināt un pārcelt uz agrāku laiku finansējuma piešķiršanu programmā COSME un InnovFin ietvertiem MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem, paredzot atbalstu no MVU klases (MVUK); uzskata, ka EUR 25 miljonu lielā robežvērtība, ko EIB, šķiet, izmanto parastajām aizdevuma operācijām, nebūtu jāpiemēro ESIF gadījumā, lai palielinātu mazāku projektu finansēšanu un veicinātu piekļuvi MVU un citiem iespējamiem līdzekļu saņēmējiem;

46.  uzsver, ka ļoti intensīvās līdzekļu apguves dēļ, kas atspoguļo lielo tirgus pieprasījumu, MVU klasei saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tika piešķirti papildu EUR 500 miljoni no IIK parāda portfeļa; atzinīgi vērtē to, ka ESIF regulas elastīguma rezultātā papildu finansējums tika piešķirts MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu; plāno cieši uzraudzīt galvojuma piešķiršanu abās klasēs; turklāt norāda, ka 2016. gada 30. jūnijā parakstīto operāciju apmērs IIK bija tikai 9 % no kopējā mērķapjoma;

47.  atgādina, ka ES galvojuma fonds tiek galvenokārt finansēts no ES budžeta; ņem vērā visus attiecīgos novērtējumus, kuros norādīts, ka galvojuma fonda pašreizējā nodrošinājuma likme 50 % apmērā attiecībā uz iespējamo zaudējumu segšanu šķiet pārdomāta un piesardzīga un ka ES budžetu jau aizsargātu arī koriģēta mērķa likme 35 % apmērā; plāno izpētīt, vai priekšlikumi par zemāku mērķa likmi ietekmētu atlasīto projektu kvalitāti un veidu; uzsver, ka līdz šim nav celtas nekādas prasības EIB vai EIF operāciju saistību nepildīšanas dēļ;

Turpmākais finansējums, fonda spējas

48.  norāda, ka Komisija ir ierosinājusi gan pagarināt ESIF darbības laiku, gan paplašināt tā finansiālās spējas un ka tas ietekmētu ES budžetu; pauž nodomu nākt klajā ar alternatīviem finansēšanas priekšlikumiem;

49.  atgādina, ka dalībvalstis tika aicinātas sniegt ieguldījumu ESIF, lai paplašinātu tā spējas, tādējādi ļaujot tam atbalstīt vairāk investīciju ar augstāku riska līmeni; pauž nožēlu par to, ka, lai gan šāds ieguldījums tiek uzskatīts par vienreizēju pasākumu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 5. panta un Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, 3. panta izpratnē, dalībvalstis šo iniciatīvu neuzņēmās; prasa informāciju no EIB un Komisijas par to, vai tās šajā laikā ir veikušas pasākumus, lai pārliecinātu dalībvalstis sniegt ieguldījumu ESIF, un vai tās varētu piesaistīt citus investorus; aicina Komisiju un EIB pastiprināt centienus šajā virzienā;

Papildināmība ar citiem ES finansējuma avotiem

50.  ņem vērā, ka, Komisijai un EIB apzinoties pārklāšanos un konkurenci starp ESIF un ES budžeta finanšu instrumentiem, ir pieņemtas pamatnostādnes, kurās ieteikts ESIF un ESI fondu finansējumu apvienot; uzsver, ka ESIF un ESI fondu finansējuma apvienošana nekādā veidā nedrīkstētu negatīvi ietekmēt ESI fondu dotāciju finansējuma apmēru un mērķi; tomēr norāda uz pastāvošajām atbalsttiesīguma kritēriju, noteikumu, ziņošanas termiņu un valsts atbalsta noteikumu piemērošanas atšķirībām, kas kavē šo finansējuma avotu apvienotu izmantošanu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sākusi šos jautājumus risināt savā priekšlikumā par Finanšu regulas pārskatīšanu, un cer, ka šī pārskatīšana tiks veikta savlaicīgi, lai vienkāršotu finansējumu apvienošanu un izvairītos no konkurences un pārklāšanās; uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni un ka šim nolūkam ir jāizmanto investīciju plāna otrais un trešais pīlārs;

51.  ierosina, ka Komisijai savos kārtējos ziņojumos vajadzētu iekļaut to projektu sarakstu, kuri gūst labumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) dotāciju apvienošanas ar ESIF;

52.  norāda, ka publiskā un privātā sektora partnerības projektus transporta infrastruktūras jomā parasti vajadzētu balstīt uz principu „lietotājs maksā”, lai mazinātu slogu, ko publiskajiem budžetiem un nodokļu maksātājiem rada infrastruktūras būvniecība un uzturēšana; norāda — lai nodrošinātu, ka ES transporta politikas mērķi tiek sasniegti visā ES, ir svarīgi koordinēt dažādus ES finansējuma veidus un neatbalstīt publiskā un privātā sektora partnerības fondus uz struktūrfondu rēķina;

Nodokļi

53.  pauž nopietnas bažas, ka dažos gadījumos EIB ar ESIF starpniecību cenšas atbalstīt projektus, kas strukturēti, izmantojot nodokļu oāzēs reģistrētus uzņēmumus; mudina EIB un EIF atturēties no nodokļu apiešanas struktūru, jo īpaši agresīvas nodokļu plānošanas shēmu, vai prakšu izmantošanas vai iesaistīšanās šādās struktūrās vai praksēs, kas neatbilst ES labas pārvaldības principiem nodokļu jomā, kuri izklāstīti attiecīgajos ES tiesību aktos, tostarp Komisijas ieteikumos un paziņojumos; uzstāj, ka neviens projekts vai projekta atbalstītājs nedrīkst būt atkarīgs no tādām personām vai sabiedrībām, kas veic darbību valstīs, kuras ir iekļautas plānotajā Eiropas sarakstā ar tām nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

Komunikācija un pamanāmība

54.  konstatē, ka daudzi projektu atbalstītāji nav informēti par ESIF pastāvēšanu vai viņiem nav pietiekami skaidra priekšstata par to, ko ESIF var piedāvāt, kādi ir konkrētie atbalsttiesīguma kritēriji un kas konkrēti jādara, lai pieteiktos finansējuma saņemšanai; uzsver, ka ir jāveic turpmāki pasākumi, tostarp mērķtiecīga tehniskā atbalsta sniegšana attiecīgajā ES valodā valstīs, kas guvušas mazāku labumu no ESIF, lai vairotu informētību par to, kas ir ESIF, kādus konkrētus produktus un pakalpojumus tas piedāvā un kāda ir investīciju platformu un VAVB loma;

55.  prasa iztulkot visās dalībvalstu valodās visus informatīvos materiālus un ar finansēšanas procedūru saistītos materiālus, lai veicinātu informētību un piekļuvi vietējā līmenī;

56.  pauž bažas, ka tiešais atbalsts, kas sniegts finanšu starpniekiem, kuri vēlāk atbild par ES finansējuma piešķiršanu, varētu radīt situācijas, kurās līdzekļu galīgais saņēmējs nezina, ka ir saņēmis ESIF finansējumu, un prasa rast risinājumus, lai uzlabotu ESIF pamanāmību; tādēļ prasa EIB iekļaut ESIF līgumos konkrētu klauzulu, skaidri norādot projekta atbalstītājam, ka saņemtais finansējums ir piešķirts no ESIF/ES budžeta;

Paplašināšana

57.  atzīst, ka ESIF viens pats un ierobežotā apmērā, visticamāk, nespēs novērst investīciju nepietiekamību Eiropā, tomēr tas ir ES investīciju plāna centrālais pīlārs, kas apliecina ES apņemšanos risināt šo jautājumu; aicina iesniegt turpmākus priekšlikumus par to, kā pastāvīgi veicināt investīcijas Eiropā;

°

°  °

58.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1)

OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

(2)

http://www.eib.org/attachments/strategies/efsi_2015_report_ep_council_en.pdf

(3)

http://www.eib.org/attachments/ev/ev_evaluation_efsi_en.pdf, 2016. gada septembris.

(4)

2016. gada 14. novembra ziņojums, https://ec.europa.eu/priorities/sites/beta-political/files/ey-report-on-efsi_en.pdf

(5)

OV C 465/1, 13.12.2016.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (*) (6.4.2017)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošanu

(2016/2064(INI))

Atzinuma sagatavotājs (*): Marian-Jean Marinescu

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetārajai komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē ESIF ātro īstenošanu un tā paredzēto investīciju piesaisti EIB un EIF apstiprinātajām darbībām vairāk nekā EUR 160 miljardu apmērā jeb vairāk nekā 50 % no kopējā investīciju apjoma, ko paredzēts piesaistīt līdz 2018. gadam; tomēr atgādina, ka būtu jāņem vērā atšķirība starp apstiprināto un apmaksāto investīciju apmēru; turklāt norāda, ka tikai aptuveni 60 % no ESIF paredzētā piesaistīto investīciju kopapjoma ir iegūti no privātajiem finanšu līdzekļiem, bet pārējie — no EIB (vidēji 20–25 %) un valstu attīstību veicinošo banku, valsts iestāžu un ES fondu (ESI fondi, EISI) kopīgi ieguldītajiem līdzekļiem;

2.  atgādina, ka visa pieejamā informācija apstiprina paredzamo ESIF investīciju piesaistes apmēru, tomēr uzsver, ka lēmumu pieņēmējiem ir būtiski zināt, cik lieli līdzekļu apjomi jau ir pārskaitīti uzņēmumiem; uzskata, ka, novērtējot ESIF darbības rezultātus, ir svarīgi aprēķināt apmaksāto privāto investīciju procentuālo daļu; uzskata, ka nolūkā nodrošināt EIB un Komisijas sniegto datu pārredzamību būtu ļoti svarīgi publiskot izmaksātās summas apmēru;

3.  norāda, ka ES joprojām ir investīciju nepietiekamība, un atzīst, ka ESIF var palīdzēt to novērst; uzsver, ka ESIF mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgus projektus, kuri uzlabo reālo ekonomiku un arī rada ilgtermiņa vides un sociālos ieguvumus, vienlaikus nodrošinot papildvērtību un kvalitāti, nevis kuri pēc iespējas vairāk palielina daudzkāršojošu iedarbību vai investīciju tempu un apjomus;

4.  pauž nožēlu par reāllaikā paziņotas informācijas nepietiekamību saistībā ar izmantotās garantijas summu; norāda, ka vairāki novērtējumi liecina par sviras efektu 14,1; aicina ESIF valdi publiskot reāllaika multiplikatoru un izmantot ESAO aprēķina metodi;

5.  norāda, ka uz 2017. gada 31. janvāri lielākie saņēmēji ir: absolūtās vērtības ziņā — Itālija, Spānija, Francija, AK un Vācija (vairāk nekā 60 % no piesaistīto investīciju kopējā apjoma); uz vienu iedzīvotāju — Somija, Īrija, Igaunija, Spānija un Itālija; savukārt IKP ziņā (miljonos EUR) — Igaunija, Bulgārija, Spānija, Lietuva un Portugāle;

6.  norāda, ka saskaņā ar neatkarīgu novērtējumu(1) līdz 2016. gada jūnija beigām ES 15 dalībvalstis saņēma vairāk nekā 90 % ESIF atbalsta, savukārt 13 jaunās dalībvalstis saņēma mazāk nekā 10 % atbalsta; pauž nožēlu par līdz šim nesabalansēto ESIF līdzekļu ģeogrāfisko sadalījumu un atgādina, ka trim dalībvalstīm nevajadzētu piešķirt vairāk nekā 45 % no ESIF kopējā finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta daļā (IIW); tādēļ aicina ESIF valdi nepārtraukti uzraudzīt un uzlabot ģeogrāfisko tvērumu, veicinot līdzsvaru un uzlabojot visu dalībvalstu tautsaimniecību produktivitāti un ilgtspējību;

7.  uzskata, ka ES dotāciju apvienošana ar finanšu instrumentiem var veicināt ESIF papildvērtību; norāda, ka tikai 11 projekti infrastruktūras un inovācijas atbalsta daļā (IIW) un divi projekti MVU daļā, pārstāvot deviņas dalībvalstis, ir saņēmuši kopējo ESIF/ESI fondu finansējumu; mudina savlaicīgi veikt Finanšu regulas un Omnibus regulas pārskatīšanu, kas ļautu vienkāršot apvienotos ESI fondu un ESIF līdzekļus, lai novērstu konkurenci un pārklāšanos, nodrošinātu papildināmību un sekmētu papildu sinerģiju;

8.  norāda, ka 30 % ESIF finansējuma abās daļās tika izmantots MVU, 23 % enerģētikas nozarē (tikai 7 % energoefektivitātei), 21 % attīstībā un inovācijā, bet 10 % digitālajā nozarē; atgādina, ka papildvērtība ir galvenais princips, kas ir jāievēro attiecībā uz projektiem, lai saņemtu ESIF atbalstu, un pauž nožēlu, ka trūkst informācijas par finansēto projektu papildvērtību, kā arī nav pēc sīki izstrādātiem rādītājiem veikta novērtējuma; atgādina, ka sīki izstrādāto rādītāju kopumam ir jābūt noderīgam lēmumu pieņemšanas rīkam; prasa nodrošināt pārredzamību attiecībā uz punktu piešķiršanas un novērtēšanas sistēmu un prasa tos agrīni publicēt, tiklīdz ir pabeigta projekta novērtēšana; uzsver, ka pirms atbalsta piešķiršanas ir jāpanāk projektu pilnīga atbilstība papildvērtības kritērijam un jāveic atbilstīga uzticamības pārbaudes procedūra; turklāt uzskata, ka būtu jāuzlabo nozaru diversifikācija;

9.  uzsver, ka pašreizējā papildvērtības definīcija ir jāpārskata, lai tā būtu saprotamāka un efektīvāka; uzskata, ka papildvērtību varētu labāk novērtēt, ja Investīciju komiteja darītu pieejamu katra ESIF finansētā projekta riska profilu; atgādina, ka pašreizējais regulējums radīja iespējas projektiem, ar kuriem saistītais risks ir zemāks nekā EIB īpašo darbību minimālais risks; aicina EIB nodrošināt īstenu papildvērtību un uzskata, ka ESIF būtu jāfinansē tikai tie projekti, kurus EIB pretējā gadījumā uzskatītu par nepieņemamiem tādēļ, ka šie projekti pēc to būtības ir riskanti, un uzskata, ka, izmantojot ESIF, nevajadzētu pārorientēt projektus piemēram, attiecībā uz plašo ESIF atbalstu projektiem enerģētikas, enerogefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu jomā, kam papildus ir bijis vērojams atbilstīgs parasto EIB investīciju samazinājums minētajās nozarēs; aicina nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību, nodrošinot par EIB finansētajiem projektiem apkopoto finanšu datu publiskošanu;

10.  uzsver nepieciešamību palielināt to resursu proporcionālo īpatsvaru, kas tiek piešķirti ilgtermiņa projektiem, piemēram, telesakaru tīkliem vai salīdzinoši riskantām tehnoloģijām, kas ir raksturīgi jaunām un progresīvām tehnoloģijām; norāda, ka šādas investīcijas platjoslas infrastruktūrā, 5G, kiberdrošībā, tradicionālās ekonomikas digitalizācijā, mikroelektronikā un augstas veiktspējas skaitļošanā (HPC) varētu vēl vairāk mazināt digitālo plaisu;

11.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan tādās nozarēs kā kosmosa izpēte vai emisiju mazināšanas tehnoloģijas nepieciešamo investīciju veidam būtu jāatbilst ESIF prasībām, līdz šim tikai daži projekti šajās nozarēs ir finansēti ESIF ietvaros, un uzskata, ka ESIF būtu jāpielāgo atbilstoši šo nozaru ierobežotajām iespējām;

12.  uzskata, ka gadījumos, kad reģionā, kurā projekts tiek īstenots vai kurā darbojas saņēmējs, ir zems attīstības līmenis, ir svarīgi to ņemt vērā kā papildu riska faktoru, jo ESIF mērķis ir piešķirt līdzekļus augsta riska projektiem;

13.  lai uzlabotu ESIF darbības rādītājus gan valsts, gan reģionālajā līmenī, uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību starp EIB, ESIF vadību un valsts un reģionālo attīstību veicinošajām bankām vai iestādēm;

14.  tomēr norāda, ka valsts vai reģionālo attīstību veicinošās bankas vai veicinošās iestādes nav vienādā mērā uzsākušas darbību visās dalībvalstīs un ka to ierobežotais ģeogrāfiskais tvērums rada papildu šķēršļus ESIF ģeogrāfiskā pārklājuma ziņā; uzskata, ka valsts vai reģionālo attīstību veicinošo banku vai iestāžu izveidei vajadzētu būt svarīgai dalībvalstu un ESIF prioritātei, lai pievērstos reģioniem, kuriem nepieciešams atbalsts; aicina EIB un Komisiju nodrošināt to, lai valsts un reģionālo attīstību veicinošās bankas vai iestādes būtu viena no Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) galvenajām prioritātēm un lai dalībvalstīm tiktu sniegta nepieciešamā zinātība un tehniskā palīdzība; aicina Komisiju mudināt un atbalstīt valsts attīstību veicinošo banku izveidi reģionos, kuros ir maz šo banku, lai stimulētu maza mēroga projektus un uzlabotu reģionālo un nozaru diversifikāciju;

15.  aicina EIB nepārvērst procentu likmi līdzekļiem, kas tiek piešķirti aizdevuma veidā, par atturošu faktoru un par slogu saņēmējiem, ņemot vērā to, cik svarīgi ir piešķirt līdzekļus projektiem un reģioniem ar augstu riska pakāpi; aicina EIB arī uzlabot pārredzamību attiecībā uz procentu likmi un komisijas maksu, ko pieprasa par ESIF projektiem visā Savienībā, un nodrošināt, ka tās neveicina diskrimināciju dažādu saņēmēju kategoriju vai dažādu reģionu starpā;

16.  uzsver, ka EIKC ir būtiska nozīme veiksmīgas ESIF darbības nodrošināšanā; atzīmē tā daudzsološo darbības sākumu, bet ar bažām norāda, ka līdz šim tas nevarēja pilnvērtīgi darboties; uzsver, ka EIKC būtu jānodrošina līdzekļi vismaz EUR 20 000 000 apmērā katru gadu, kas ir nepieciešami, lai segtu tā izmaksas un lai tas varētu īstenot un paplašināt savu darbību un pakalpojumu sniegšanu; turklāt uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas ātri atrisināt personāla nepietiekamības problēmu, lai EIKC varētu uzņemties visu tam uzticēto uzdevumu un pienākumu izpildi;

17.  aicina EIKC paplašināt savu klātbūtni tajās valstīs, kuras saskārušās ar grūtībām ESIF izmantošanā un kurām trūkst administratīvās spējas, lai varētu radīt dzīvotspējīgus projektus, jo īpaši kohēzijas valstīs; turklāt aicina EIKC dot īpašus padomus, lai sniegtu atbalstu dažiem konkrētiem projektiem visur, kur ir liela nevēlēšanās uzņemties risku, vai visur, kur risks tiek sadalīts starp investoriem (piemēram, pārrobežu/starptautiskos projektos un ilgtermiņa infrastruktūru/ienākumus gūstošos projektos);

18.  aicina EIKC sadarboties ar attiecīgām valstu iestādēm, lai panāktu līdzsvarotāku ģeogrāfisko un nozares tvērumu; uzsver, ka EIKC ir svarīgs pienākums integrēt ESIF vietējā līmenī, un EIKC vienas pieturas aģentūras nozīmi tehnisko un finansiālo konsultāciju sniegšanā projektu noteikšanai, sagatavošanai un izstrādei, kā arī tā misiju aktīvi apkopot maza mēroga projektus un izveidot investīciju platformas; uzsver, ka šie uzdevumi nav pietiekami labi izpildīti un tuvākajā laikā ir jāpastiprina centieni to īstenošanai;

19.  norāda, ka investīciju platformām ir nepieciešams vairāk laika, lai tās sāktu darboties; uzsver to nozīmi vairāku tāda paša veida mazāku projektu apkopošanā vai apvienošanā un pārrobežu projektu sekmēšanā;

20.  atgādina, ka viens no ESIF mērķiem bija stimulēt maza mēroga, novatoriskus un riskantus projektus, cita starpā tos apvienojot ar investīciju platformu starpniecību lielākās kopās, kurām ir vieglāk piesaistīt investīcijas; aicina EIKC paredzēt decentralizētu reģionālo kopu izveidi, lai labāk pielāgotos attiecīgās nozares vai reģiona īpašo vajadzību risināšanai, piemēram, lielākas energoefektivitātes nodrošināšanai Dienvidaustrumeiropā;

21.  aicina EIB pastiprināt tās padomdevēja lomu un aicina Komisiju uzlabot savus komunikācijas un informācijas izplatīšanas centienus, lai palielinātu ESIF izmantošanas intensitāti visās dalībvalstīs un reģionos; pauž nožēlu par to, ka daudzas ieinteresētās personas joprojām nav informētas par ESIF, tā sniegtajām iespējām vai veidiem, kā pieteikties ESIF atbalstam; turklāt norāda, ka dažos gadījumos līdzekļu saņēmēji nav apzinājušies to, ka tie jau izmanto atbalstu no ESIF, jo īpaši sakarā ar pārredzamības trūkumu finanšu starpnieka dēļ, kurš nav informējis saņēmējus par ESIF atbalstu; uzskata, ka informācijas trūkums par ESIF atbalsta pieejamību, kā arī faktisko ESIF atbalsta saņēmēju neinformētība rada zaudētas iespējas ES; tādēļ uzsver nepieciešamību uzlabot saziņu un īstenot informētības veicināšanas kampaņas;

22.  prasa visās dalībvalstu valodās tulkot visus informatīvos materiālus un finansēšanas procedūrā ietvertos materiālus, lai tādējādi veicinātu informētību un piekļuvi vietējā līmenī;

23.  pauž nožēlu par to, ka saistībā ar ESIF 2015.–2020. gada laikposmā tika samazinātas vairākas budžeta pozīcijas, kas negatīvi ietekmēja tādas programmas kā „Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments; uzskata, ka saistībā ar DFS pārskatīšanu jautājums par šo budžeta deficītu būtu no jauna jāizvērtē un ka ESIF būtu jāfinansē, izmantojot tādus avotus, kas būtu neatkarīgi no jau apstiprinātām ES programmām; prasa Komisijai šajā sakarībā iesniegt pilnīgu līdzekļu atmaksāšanas grafiku, sākot ar DFS pārskatīšanu;

24.  atgādina, ka ir svarīgi pievērst uzmanību finanšu instrumentiem, kas nodrošina finansējumu ESIF paplašināšanai (ESIF II); uzskata, ka ar ESIF finansējumu nevajadzētu aizstāt citu ES finansējuma avotu, piemēram, ESI fondu, EISI un „Apvārsnis 2020”, dotācijas; aicina Komisiju noteikt alternatīvus finansējuma avotus jebkādai turpmākai darbības laika pagarināšanai;

25.  uzsver, ka vērtēšanas rādītāju kopuma piemērošanā ESIF darbību atlasei ir jānodrošina pārredzamība, jo īpaši pieejama, precīza un atjaunināta informācija par papildvērtību un lēmumu pieņemšanas procesu ES garantijas piešķiršanai; aicina EIB publicēt visu informāciju par ietekmes novērtējumu rezultātiem saistībā ar Eiropas Investīciju projektu portālā (EIPP) veiktajām darbībām, norādot katra finansētā projekta pievienoto vērtību un papildvērtību; uzskata, ka EIB vajadzētu publicēt statistikas datus atsevišķi par katru finansētu projektu, tostarp ESIF aizdevumiem, kas veikti, izmantojot finanšu starpniekus, ex ante un ex post novērtējumu par katru projektu ar skaidrojumu par izmantotajiem atlases un novērtēšanas rādītājiem un kritērijiem; visbeidzot, uzskata, ka ir jāpublicē objektīvi dati par darbvietām, kas tiešā vai netiešā veidā izveidotas, izmantojot ESIF; mudina Komisiju palielināt EIPP iespējas un pamanāmību;

26.  uzskata, ka, pirms pieņemt ierosināto ESIF termiņa pagarinājumu, būtu bijis vēlams veikt padziļinātāku izpēti un papildus izvērtēt sākotnējo ESIF regulu; sagaida, ka šā ziņojuma secinājumi, jo īpaši attiecībā uz reģionālo diversifikāciju, nozaru diversifikāciju, papildvērtību, vadības un investīciju komitejas izmantotā projektu atlases procesa pārredzamību, un Revīzijas palātas ieteikumi tiks pienācīgi ņemti vērā regulas, ar ko pagarina ESIF darbības ilgumu, galīgajā izstrādē.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Rebecca Harms, Eva Kaili, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Rosa D’Amato, Françoise Grossetête, Barbara Kudrycka, Marian-Jean Marinescu, Victor Negrescu, Sofia Sakorafa, Davor Škrlec, Theodor Dumitru Stolojan

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

György Hölvényi, Julia Reda

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

49

+

ALDE

Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Lieve Wierinck

ECR

Edward Czesak, Ashley Fox, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Jaromír Kohlíček, Sofia Sakorafa, Neoklis Sylikiotis

PPE

Pilar Ayuso, Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Françoise Grossetête, György Hölvényi, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Barbara Kudrycka, Marian-Jean Marinescu, Angelika Niebler, Herbert Reul, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Theodor Dumitru Stolojan, Vladimir Urutchev, Hermann Winkler, Anna Záborská

S&D

José Blanco López, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Csaba Molnár, Victor Negrescu, Dan Nica, Patrizia Toia, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Verts/ALE

Reinhard Bütikofer, Rebecca Harms, Julia Reda, Davor Škrlec

2

-

EFDD

Rosa D’Amato, Dario Tamburrano

0

0

 

 

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Neatkarīgs EY 2016. gadā veikts investīciju plāna novērtējums ir pieejams šeit: https://ec.europa.eu/commission/publications/independent-evaluation-investment-plan_lv


Transporta un tūrisma komitejas atzinums (*) (23.3.2017)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošanu

(2016/2064(INI))

Atzinuma sagatavotāji (*): Inés Ayala Sender un Dominique Riquet

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Komisiju, sagatavojot novērtējumu un izstrādājot jauno tiesību akta priekšlikumu, ņemt vērā piezīmes, ko Parlaments paudis šajā īstenošanas ziņojumā;

2.  atzinīgi vērtē ESIF struktūru izveidi un to pārvaldes struktūras locekļu pārredzamo atlases procedūru; tomēr aicina ESIF struktūras regulāri, detalizēti un pārredzamākā veidā informēt Parlamentu, Padomi un sabiedrību par ESIF projektiem; iesaka Eiropas Investīciju konsultāciju centram (EIKC) uzlabot informācijas sniegšanu cita starpā MVU un mikrouzņēmumiem;

3.  atzinīgi vērtē stratēģisko ievirzi, ko ESIF Valde apstiprināja 2015. gada decembrī un kas ietver indikatīvus ģeogrāfiskās koncentrācijas ierobežojumus; norāda uz ESIF līdzekļu saņēmēju nesabalansētu ģeogrāfisko sadalījumu; norāda, ka pirmajā darbības gadā 92 % no visām investīcijām tika veiktas ES 15 vecākajās dalībvalstīs, bet tikai 8 % sasniedza ES 13 jaunākās dalībvalstis, un ka līdz šim 10 dalībvalstīs, galvenokārt Centrāleiropā un Austrumeiropā, operācijas ir notikušas tikai ESIF MVU sadaļā (SMEW); atgādina, ka cita starpā attiecības pret IKP kritērijs ir nozīmīgs, lai nodrošinātu ekonomisku, sociālu un teritoriālu kohēziju un panāktu projektu līdzsvarotu izplatību, ņemot vērā katras valsts vispārējo ekonomisko aktivitāti, vajadzību pēc investīcijām un nodarbinātības līmeni; uzsver, ka kapitāla koncentrācija padziļina sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Savienībā;

4.  norāda, ka augsta riska investīcijas nevar uzspiest un vidē ar zemiem izaugsmes rādītājiem un mazu pieprasījumu tās lielākoties nav izdevīgas; tāpēc aicina papildus līdzsvarotam ģeogrāfiskajam sadalījumam ESIF līdzekļu piešķiršanu ciešāk saistīt arī ar ekonomiskās un fiskālās politikas sekmīgu attīstību;

5.  pauž nožēlu par to, ka sākotnējā intensificēšanas stadijā nav noteikti koncentrācijas ierobežojumi; atgādina, ka transporta nozare ir devusi lielāko ieguldījumu ESIF fondā, proti, EUR 2,2 miljardus no EUR 8 miljardiem, tādējādi pārsniedzot 25 % no kopējā garantiju fonda; ar bažām norāda, ka transporta nozare ir saņēmusi tikai aptuveni 13 % no visām investīcijām, kas līdz šim piesaistītas un darītas pieejamas ESIF infrastruktūras un inovāciju sadaļā, un ka tas ir tālu no 30 % robežas, kura noteikta katrai konkrētai nozarei; aicina Investīciju komiteju īpašu uzmanību pievērst transporta nozares projektiem, jo tie joprojām ir ļoti maz pārstāvēti investīciju portfelī, lai gan transportam ir ļoti būtiska loma gan ekonomikas izaugsmes, gan patērētāju drošības ziņā;

6.  mudina Komisiju ieviest noteikumus ilgtspējīgu projektu atlasei, sasaistot šos projektus ar galvenajiem ES politikas mērķiem un uzdevumiem, piemēram, nulles līmeņa emisiju un mazemisiju mobilitāti, vai ar pašreizējām iniciatīvām, piemēram, Eiropas velobraucienu maršrutu tīkliem kombinācijā ar dzelzceļa braucieniem vai iniciatīvām, kuru mērķis ir atjaunot reģionālos dzelzceļa pārrobežu savienojumus, kas tikuši pamesti vai nojaukti(1);

7.  atgādina, ka pārredzamā un pieejamā veidā ir regulāri jāpublisko gan apstiprināto, gan noraidīto operāciju novērtējuma rezultātu pārskats;

8.  pauž šaubas par dažu sākotnēji atlasīto transporta projektu atbilstību papildināmības principam, jo tos, visticamāk, būtu bijis iespējams finansēt bez ESIF līdzdalības;

9.  atzīst, ka Eiropas Investīciju bankai iesniegtie infrastruktūras projekti bieži iekļūst tradicionālo EIB darbību kategorijā, jo tos iesniedz iestādes, kurām ir nodrošinātas publiskās garantijas un līdz ar to risks ir zemāks; aicina EIB analizēt citus parametrus, kas dotu iespēju šādiem projektiem kvalificēties kā papildinošiem un tiesīgiem saņemt ESIF atbalstu, kā arī vairāk popularizēt ESIF sniegtās priekšrocības privāto partneru vidū, lai tiešām palielinātu projektu skaitu šajā pirmajā ESIF uzaicinājuma kārtā;

10.  aicina atlases procesā ņemt vērā Eiropas pievienoto vērtību, kā arī saskaņot ESIF ar ES politikas mērķiem, īpaši pārrobežu projektiem un citiem projektiem, kas jau iepriekš definēti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI) un citās ES pamatiniciatīvās transporta jomā (piemēram, ERTMS un SESAR); uzsver, ka būtu jāņem vērā citas Savienības politikas prioritātes, tādas kā nulles līmeņa emisiju un mazemisiju intermodālā mobilitāte, resursu izmantošanas efektivitāte, ilgtspējīgas infrastruktūras, pētniecība un inovācija, kā arī sinerģija starp Eiropas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīkliem;

11.  mudina Komisiju vairāk pievērsties investīcijām tādos projektos, kuri veicina ārējo izmaksu samazināšanu;

12.  uzskata, ka ES dotāciju apvienošana ar finanšu instrumentiem arī var nodrošināt nepieciešamo papildināmību un mudinās investorus iesniegt projektus, kas citādi varbūt netiktu īstenoti; aicina EIB un Komisiju veicināt ES dotāciju (dažādu ES mehānismu, tādu kā EISI, “Apvārsnis 2020”, Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi)) apvienošanu ar ESIF, lai uzlabotu infrastruktūras projektu finansiālo profilu, tādējādi nodrošinot Eiropas pievienoto vērtību;

13.  norāda, ka publiskā un privātā sektora partnerības projektus transporta infrastruktūras jomā parasti vajadzētu balstīt principā “lietotājs maksā”, lai mazinātu slogu, ko valstu budžetiem un nodokļu maksātājiem rada infrastruktūras būvniecība un uzturēšana; norāda — lai nodrošinātu, ka ES transporta politikas mērķi tiek sasniegti visā ES, ir svarīgi koordinēt dažādus ES finansējuma veidus un neatbalstīt publiskā un privātā sektora partnerības fondus uz struktūrfondu rēķina;

14.  uzsver Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) daudzsološo darbības sākumu un atzīst līdzšinējo investīciju koncentrāciju noteiktās nozarēs un ģeogrāfiskajos reģionos; aicina EIKC uzlabot savu darbību kopumā un pastiprināt klātbūtni valstīs, kurās ESIF ir bijis grūti nostiprināties un kurās trūkst administratīvās spējas īstenojamu projektu iesniegšanai, īpaši kohēzijas valstīs; aicina EIKC arī sniegt īpašas konsultācijas, lai palīdzētu konkrētiem transporta projektiem gadījumos, kad ir augsta nevēlēšanās uzņemties risku vai risks sadalās starp investoriem (piemēram, pārrobežu/daudznacionālos projektos, ilgtermiņa/peļņas infrastruktūras projektos;

15.  uzskata — ir jāstiprina sadarbība starp EIB, kas vada ESIF, un valsts un reģionālajām attīstību veicinošajām bankām, kā arī ar vietējām iestādēm, lai uzlabotu ESIF sniegumu valstu un reģionu līmenī un Eiropas pievienoto vērtību;

16.  ar bažām norāda, ka mazais ESIF iesniegto transporta projektu skaits varētu apliecināt šīs nozares grūtības iegūt tādu finansējumu, kuru lielā mērā vai visā pilnībā nodrošina privāti investori, pat gadījumos, kad EISI finansējums ir gandrīz pilnībā izlietots un līdz 2020. gadam nav pieejams cits ES finansējums; tāpēc aicina nākamajā finanšu shēmā palielināt EISI finansējumu;

17.  pauž nožēlu par to, ka nav pieejami dati par kopējo parakstīto operāciju skaitu ESIF MVU sadaļā un ar tām saistītajām investīcijām, īpaši attiecībā uz pārvadājumu piegādes ķēdi, aeronautiku un dzelzceļa nozari, kā arī par to, ka tādējādi tiek apgrūtināta projektu, rezultātu, veiksmes stāstu un atsauces kritēriju verifikācija; prasa novērst datu nepieejamības problēmu; aicina Komisiju īpaši pievērsties lielāka atbalsta sniegšanai MVU, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm;

18.  ierosina, ka Komisijai savos kārtējos ziņojumos vajadzētu iekļaut to projektu sarakstu, kuri gūst labumu no EISI dotāciju apvienošanas ar ESIF;

19.  iesaka veicināt ESIF finansējuma atpazīstamību ar izlēmīgu rīcību visā ES, izmantojot informācijas kampaņu un ieviešot ESIF logo.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Peter Lundgren, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hugues Bayet, Mark Demesmaeker, Bas Eickhout, Markus Ferber, Patricija Šulin, Matthijs van Miltenburg

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Herbert Dorfmann

(1)

www.missing-rail-links.eu


Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums (10.11.2016)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošanu

(2016/2064(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Emmanuel Maurel

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), ko izmanto riskantu un inovatīvu projektu finansēšanai, var kalpot par instrumentu, lai stimulētu izaugsmi un nodarbinātību ES un veicinātu spēcīgas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas rūpniecības attīstību, ar nosacījumu, ka vienlaikus tiek izmantoti arī efektīvi tirdzniecības aizsardzības instrumenti; šajā sakarībā aicina palielināt ESIF nozīmi kohēzijas programmā, uzlabojot šajā satvarā veikto investīciju nozaru un ģeogrāfisko līdzsvaru; uzskata, ka ir jānovērš šķēršļi ESIF apvienošanai ar citiem ES instrumentiem (galvenokārt ESI fondiem) un jāpaplašina ESIF atbalsttiesīgās nozares;

2.  atgādina, ka Ķīna ir paredzējusi veikt ieguldījumu ESIF un ka Komisija ir norādījusi, ka nekāda veida atlīdzība, jo īpaši saistībā ar pārvaldību, tai šajā sakarā netiks piešķirta; uzsver, ka Ķīnas ieguldījums ESIF nedrīkst būt saistīts ar tirgus ekonomikas statusa jautājumu, un aicina EIB nodrošināt pārredzamību līdzekļu pārvaldībā un attiecībā uz visu publisko, privāto un trešās puses ieguldījumu izcelsmi, kā arī sniegt konkrētus datus, cita starpā par specifiskiem projektiem un par ārvalstu investoriem, un uzsver ESIF regulā paredzētās prasības par ziņojumu sniegšanu Parlamentam; atkārtoti norāda, ka visiem iespējamiem turpmākajiem trešo valstu ieguldītājiem ir jāievēro visi ES noteikumi par publisko iepirkumu, darba tiesības un vides regulējums, un uzskata, ka sociālie un vides kritēriji, kas ir piemērojami EIB projektiem, ir pilnībā jāievēro lēmumos par ESIF projektu finansēšanu;

3.  uzskata, ka ES ir nepieciešams pēc iespējas dažādot savus finansējuma avotus un prioritāri piesaistīt privātās investīcijas;

4.  norāda — lai gan MVU ir Eiropas ekonomikas pamats, tirdzniecību ārpus ES veic tikai 13 % MVU; uzskata, ka ESIF sinerģiski ar COSME programmu par prioritāti būtu jānosaka MVU internacionalizācija, atbalstot konkrētus projektus, kas vērsti uz Eiropas MVU eksporta darbībām; atkārtoti aicina uzlabot esošos instrumentus un prasa pilnveidot Komisijas un EIB komunikāciju par pieejamo atbalstu un palielināt Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) nozīmi, uzticot tam uzdevumu atbalstīt eksportu; uzskata, ka MVU ir pastāvīgi jābūt pieejamai kontaktpersonai saistībā ar šiem jautājumiem;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu sākt Eiropas ārējo investīciju plānu (EĀIP), lai mobilizētu investīcijas Āfrikā un ES kaimiņvalstīs EUR 44 līdz EUR 88 miljardu apmērā, vienlaikus atzīstot privāto investīciju lomu attīstības stratēģijās; uzsver, ka šie instrumenti būtu regulāri jāizvērtē un ar tiem nevajadzētu aizstāt esošās investīcijas, tiem ir jāatbilst principam par politikas saskaņotību attīstībai, kā arī papildināmības principam attiecībā uz citiem instrumentiem un tiem vajadzētu būt vērstiem uz riskantiem, strukturējošiem un pēc iespējas maza mēroga projektiem, kā arī orientētiem uz konkrētu valstu faktiskajām vajadzībām, lai nodrošinātu manāmu uzlabojumu vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļos, vietējā mērogā radot pienācīgas darbvietas un tādējādi sekmējot migrācijas krīzes atvieglošanu;

6.  prasa, lai ārējo investīciju plāna gadījumā neviens projekta investors vai veicējs nevarētu būt atkarīgs no tādām personām vai sabiedrībām, kas veic darbību valstīs, kuras iekļautas plānotajā Eiropas sarakstā ar tām nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

7.  uzskata, ka šāda veida instrumentiem ir jābūt saderīgiem ar ES ārējās darbības principiem un mērķiem, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā, un ka šo principu ievērošanai līdz ar sasniegtajiem rezultātiem ir jābūt vienam no svarīgākajiem kritērijiem, novērtējot EĀIP efektivitāti ziņojumos par tā īstenošanu; uzsver, ka turpmākajām EĀIP darbībām būtu jāveicina privātās investīcijas Āfrikā un ES kaimiņvalstīs, lai palīdzētu risināt migrācijas pamatcēloņus un īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes klimata nolīgumu;

8.  ierosina, ka EĀIP varētu būt iesaistīts mikrokredītu darbību finansēšanā neaizsargātākajām grupām;

9.  uzsver, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta delegācijām varētu būt īpaša nozīme kontaktu izveidē starp investoriem un projektu mērķa valstīm; prasa, lai Parlaments būtu cieši iesaistīts ārējo ieguldījumu plāna īstenošanas uzraudzībā, saņemot no Komisijas regulārus progresa ziņojumus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Karoline Graswander-Hainz, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Nicola Danti, Syed Kamall, Frédérique Ries, Fernando Ruas, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Philippe Loiseau


Budžeta kontroles komitejas atzinums (12.4.2017)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošanu

(2016/2064(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Hannu Takkula

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Investīciju plāns Eiropai ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir apvērst negatīvo tendenci publiskā un privātā sektora investīciju jomā, mobilizējot jaunu un privātu finanšu likviditāti, ko paredzēts iepludināt reālajā ekonomikā, lai veicinātu ilgtermiņa stratēģiskas un ilgtspējīgas investīcijas visā Savienībā; tā kā Investīciju plānam ir trīs pīlāri: investīcijām paredzēto finanšu mobilizācija, pasākumi, ar kuriem tiek nodrošināts, ka investīcijas nonāk reālajā ekonomikā, un investīciju vides uzlabošana Savienībā; tā kā ģeogrāfiskās diversifikācijas nolūkos ir būtiski uzlabot investīciju vidi Savienībā, likvidējot šķēršļus investīcijām; tā kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) būtu jāuzskata par papildinājumu citām darbībām, ko nepieciešams veikt, lai samazinātu investīciju trūkumu Savienībā, un — garantiju fonda kapacitātē — par stimulu jaunām investīcijām;

B.  tā kā ESIF sākotnēji izveidoja, lai risinātu dažāda veida tirgus nepilnības un neapmierinošas situācijas investīciju jomā, ko rada virkne regulatīvo šķēršļu;

C.  tā kā ESIF ir būtisks instruments, kas sniedz ieguldījumu ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, kā arī atbalsta darba iespējas, proti, nodrošinot stabilu atbalstu MVU;

D.  tā kā ir svarīgi, ka ESIF sniedz pienācīgu ieguldījumu, lai adekvāti reaģētu uz tirgus vajadzībām un sekmīgi piesaistītu ievērojamu privātā sektora kapitālu;

E.  tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir publicējusi atzinumu, kurā tika konstatēts, ka Eiropas Komisijas plāni palielināt un paplašināt investīciju fondu, kas ieņem centrālo vietu Ž. K. Junkera plānā, tika izstrādāti pārāk strauji un bez liela pamatojuma par šāda palielinājuma nepieciešamību; tā kā Revīzijas palāta ir arī norādījusi, ka priekšlikums tika izstrādāts, neveicot vispusīgu ietekmes novērtējumu, un paudusi kritiku par to, ka ir svītrots noteikums par ESIF darbības turpināšanas atkarību no neatkarīga novērtējuma rezultātiem;

F.  tā kā Revīzijas palāta ir uzsvērusi, ka pastāv risks, ka daudzkāršojošā ietekme ir pārspīlēta un ka minētie mērķi un rezultāti ir prognozes, kas nav apstiprinātas ar taustāmiem, precīziem, skaidriem un jaunākajiem statistikas datiem,

1.  norāda, ka ESIF mērķis ir ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) starpniecību un ES budžeta atbalstu līdz 2018. gadam piesaistīt kopumā EUR 315 miljardus papildu investīcijām un jauniem projektiem reālajā ekonomikā; atkārtoti norāda, ka ESIF ir instruments privātu, uz tirgu balstītu investīciju stimulēšanai;

2.  ņem vērā 2016. gada septembrī publicēto EIB novērtējumu par ESIF funkcionēšanu; izsaka atzinību par pozitīvi vērtējamām investīciju plūsmām, ko ESIF novirzījis MVU, un ņem vērā, ka jau 2016. gada jūnijā bija sasniegti 58 % no MVU finansēšanas mērķa; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2016 “ESIF: agrs priekšlikums pagarināt termiņu un paplašināt”, kas attiecas uz Komisijas priekšlikumu pagarināt ESIF termiņu (COM(2016)0597) un tās novērtējumu par ES garantijas izmantošanu un garantiju fonda funkcionēšanu (SWD(2016)0297);

3.  atgādina, ka visiem ESIF atbalstītajiem projektiem būtu jāatbilst papildināmības kritērijam un ka būtu jādokumentē šī novērtējuma pamatojums; pauž nožēlu par to, ka nav publicēti apstiprināto darbību rezultātu pārskati; atgādina, ka šo pārskatu nepublicēšana rada gan pārskatatbildības, gan pārredzamības problēmas; uzsver, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība un publicitāte attiecībā uz ESIF galveno projektu kritērijiem, lai palielinātu tirgus uzticēšanos ESIF un ESIF kā efektīva finansēšanas instrumenta pievilcību;

4.  atgādina, ka atšķirībā no citiem pašreizējiem EIB finanšu instrumentiem no ES budžeta atbalstītā ESIF mērķis ir identificēt atšķirīgu, patiesi papildinošu, inovatīvu un riskantāku projektu profilus un jaunus partnerus no privātā sektora, kā arī akcentēt ESIF potenciālu finansēt augsto tehnoloģiju uzņēmumus un uz nākotni vērstas nozares, kurām būtu jākļūst par finansēšanas programmas pamatu;

5.  atzīst, ka ESIF izveide ir strauji mainījusi EIB profilu un uzņēmējdarbības modeli attiecībā uz procesiem un parakstu un līgumu uzraudzību;

6.  uzskata — lai pienācīgi reaģētu uz pieprasījumu pēc investīcijām un labāk risinātu valstu un nozaru vajadzības, būtu atbilstīgi valstu līmenī veikt iepriekšēju analīzi par to, kādi ir iespējamie tirgus nepilnību un privāto investīciju trūkuma cēloņi ESIF uzticētajās nozarēs un darbību veidos;

7.  uzsver, ka ir svarīgi apsvērt un pastiprināt Eiropas pārrobežu pievienoto vērtību atlasīto projektu īstenošanā un apzināt to, vai tie sniedz efektīvu ieguldījumu pašreizējo ES kopējo politisko un ekonomisko mērķu sasniegšanā;

8.  norāda, ka projektu ģeogrāfiskais sadalījums līdz šim ir bijis nevienmērīgs; atgādina, ka kohēzijas un ilgtspējas mērķu sasniegšanas nolūkā ESIF projektu plūsmas īstenošanā būtu jāapsver labākas ģeogrāfiskās izkliedētības nodrošināšana, ņemot vērā ES mazapdzīvoto apgabalu potenciālu, vienlaikus koncentrējoties uz realizējamības, praktiskuma un finanšu kritērijiem, lai uzlabotu fonda sniegumu un stiprinātu galvenos fonda mērķus; atgādina, ka investīciju ģeogrāfisko trūkumu Savienībā nevar novērst tikai ar ESIF kā tirgus instrumentu vien;

9.  mudina ESIF valdi un Investīciju komiteju nodrošināt to, lai projektiem paredzētais finansējums netiktu koncentrēts tirgos vai investīcijās, kuros tas ir mazāk pamanāms vai vajadzīgs;

10.  atgādina, ka līdz 2016. gada jūnijam infrastruktūras un inovācijas atbalsta daļā bija sasniegti tikai 9 % no mērķa; mudina turpināt dalīšanos ar informāciju par iespējām, ko ESIF piedāvā riskantākām inovācijām;

11.  prasa EIB pēc iespējas vairāk uzlabot ģeogrāfisko līdzsvarotību un paplašināt ESIF portfelī koncentrēto nozaru klāstu, proti, infrastruktūras un inovācijas atbalsta daļā (IIW) un mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta daļā (SMEW), pastiprinot savas konsultatīvās darbības projektu attīstībai dalībvalstīs un tehnisko palīdzību ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) starpniecību, tostarp iespēju pamatotos gadījumos palielināt tā budžetu;

12.  aicina EIB atvieglot pieteikumu iesniegšanas procesu un uzsver nepieciešamību stiprināt ESIF pamanāmību un interesi un informētību par to, jo īpaši dalībvalstu MVU vidū;

13.  aicina EIB arī apsvērt iespēju paplašināt to nozaru skaitu, kas ir tiesīgas saņemt ESIF finansējumu (iekļaujot, piemēram, vidi, bioekonomiku un sociālo infrastruktūru), vai labāk pielāgot projektu veidu un lielumu tirgus vajadzībām dalībvalstīs;

14.  uzskata, ka vietējiem un reģionāliem dalībniekiem būtu jāsniedz pienācīgi paskaidrojumi vai stratēģiskas norādes, jo īpaši attiecībā uz ESIF mērķiem, pozicionēšanu un iespējamu kombinēšanu ar citiem Savienības vai EIB līdzekļiem; norāda, ka ESIF nebūtu jāuzskata vienīgi par citu papildu finansējuma avotu un ka pienācīga uzmanība būtu jāpievērš tam, lai novērstu dubultu mērķu noteikšanu vai dubultu finansēšanu;

15.  aicina EIB atlases procesā rūpīgi apsvērt patiesu papildināmību un jaunu dinamiku, kā arī palielinošas ietekmes apmēru, kas dažādiem projektiem varētu atšķirties, jo īpaši jomās, kurās EIB vai EIF vēl nav iesaistīti, gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnības vai neapmierinošas situācijas investīciju jomā;

16.  atzinīgi vērtē to, ka palielinās to EIB īpašo darbību apjoms, kas izriet no ESIF īstenošanas pirmā pusotra gada, kurš atspoguļo EIB piesardzīgās riska kultūras un aizdevumu politikas attīstību;

17.  uzskata, ka, lai labāk risinātu tirgus nepilnības vai neapmierinošas situācijas investīciju jomā, ESIF atbalstītās EIB īpašās darbības būtu jāuzskata par papildināmības veicinātājām salīdzinājumā ar citiem EIB, EIF vai Savienības finanšu instrumentiem;

18.  norāda, ka projektu sviras efekts atšķiras atkarībā no to apmēra, sarežģītības un korelācijas starp svarīgām nozaru problēmām un galīgo saņēmēju vēlmēm, ņemot vērā publiskā finansējuma ierobežotību; uzskata, ka pieņēmumu par sviras efekta vidējo vērtību var izmērīt vienīgi investīciju cikla beigās, vienlaikus ņemot vērā nozares īpatnības; ierosina ESIF izmantoto pastiprinošās ietekmes metodoloģiju pielāgot ESAO ierosinātajai metodoloģijai, ņemot vērā investīciju projektus, kurus investori ir apņēmušies īstenot vai kuri ir iekļauti valstu programmās, kas jau pastāvēja vai tika izziņotas, pirms ESIF sāka savu darbību;

19.  aicina EIB turpināt sniegt informāciju par sviras efektu pa darbībām, ne tikai norādot vidējo vērtību, vienlaikus informējot arī par piesaistītā privātā finansējuma apmēru; turklāt uzskata, ka intervenču efektivitāte būtu jāizvērtē, pamatojoties uz finanšu instrumentu potenciālu un ņemot vērā arī iegūstamus un izmērāmus rezultātus;

20.  uzsver to, ka ir svarīgi nefinansēt projektus, kas citādi tiktu finansēti bez ESIF atbalsta, jo tādējādi netiktu samazināts ESIF finansējums projektiem, kam tas patiešām ir vajadzīgs; tādēļ aicina EIB un jo īpaši ESIF Investīciju komiteju pievērst īpašu uzmanību svarīgajam papildināmības principam, tā izpratnei, interpretācijai un īstenošanai, lai izvairītos no netaisnīgu tirgus izmaiņu veikšanas;

21.  norāda, ka papildināmību varētu būt grūti izmērīt, tādēļ, atlasot finansējamos projektus, vienlīdz liela nozīme būtu jāpiešķir citām prasībām, piemēram, novatoriskumam;

22.  prasa sniegt pilnīgu un attiecīgu kvalitatīvu vadības informāciju par ESIF paziņoto mērķu īstenošanu, norādot faktisko papildināmību un ietekmi salīdzinājumā ar kritērijiem, bet ņemot vērā arī ESIF termiņa pagarināšanu pēc 2017. gada;

23.  uzskata, ka par katru projektu, ko sedz ESIF garantija, būtu jāsniedz atbilstīga kvalitatīva vadības informācija, pamatojoties uz kontroles vai papildināmības rādītājiem, lai novērtētu pievienoto vērtību un efektivitāti vai ieguldījumu ES politikā; prasa EIB iekļaut ziņojumos darbību kvalitātes novērtējumu, to riska pakāpi un vadības izmaksas;

24.  uzskata, ka privātā sektora kapitāla mobilizēšanas nolūkos ir svarīgi, lai EIB daļēji atbrīvotu investorus no riskiem, ko rada potenciālie projekti; turklāt aicina EIB gan palielināt ESIF pievilcību un pamanāmību investīciju vadlīnijās, gan stiprināt finansējamos projektus, turpinot izstrādāt efektīvāku politiku, lai palielinātu potenciālo vietējā un reģionālā līmeņa privāto investoru un projektu atbalstītāju informētību;

25.  uzstāj, ka pārskatatbildības nolūkā ir jāattīsta uz rezultātiem orientētas investīcijas, kas Investīciju komitejai regulāri jānovērtē, izmantojot rādītāju pārskatu, lai konstatētu labi orientētus projektus, kuri efektīvi ietekmē makroekonomiku vai stimulē izaugsmi un darbvietu radīšanu, un prasa sniegt objektīvu pārskatu par šo projektu papildināmību, pievienoto vērtību un atbilstību Savienības politikai vai citām tradicionālām EIB darbībām;

26.  aicina EIB sniegt pilnīgu informāciju par to, kādus rezultātus guvuši projekti, kas saņem ESIF garantiju, salīdzinot tos ar ESIF rādītāju un ar tiem saistīto kritēriju un koeficientu pārskatu, tostarp to ieguldījumu ESIF mērķu sasniegšanā, papildināmību, ekonomisko un tehnisko dzīvotspēju un privāto investīciju maksimālu palielināšanu;

27.  mudina uzlabot darbību atlases procesa pārredzamību un visas operatīvās informācijas izpaušanu par darījumiem, kas noslēgti, izmantojot rādītāju pārskatu, kā arī uzlabot darījumu pārskatatbildību; turklāt uzskata, ka būtu jāuzlabo un projektu novērtēšanas laikā pienācīgi jādokumentē apspriešanās ar vietējām un reģionālām iestādēm;

28.  prasa racionalizēt pārvaldības pasākumus, lai labāk definētu attiecīgos Komisijas un EIB pienākumus, nodrošinātu neatkarību un novērstu dažādu lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīto dalībnieku, jo īpaši ESIF Investīciju komitejas locekļu, interešu konfliktus, kā arī pārskatatbildības nolūkos noteiktu, kurš ir atbildīgs ES budžeta lēmējinstitūcijas un likumdevēju iestāžu priekšā par ESIF sniegumu un riska pārvaldību;

29.  uzsver, ka būtu jāpalielina un jānostiprina noteikumi par pārredzamību un nodokļiem, jo īpaši noteikumi attiecībā uz nodokļu apiešanu;

30.  atkārtoti norāda, ka Parlamentam ir svarīga nozīme ESIF pievienotās vērtības un papildināmības uzraudzībā;

31.  atkārtoti norāda uz ESIF regulas 20. pantā noteikto Revīzijas palātas lomu revīziju veikšanā; norāda uz Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2016 “ESIF: agrs priekšlikums pagarināt termiņu un paplašināt”; ar bažām pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu par to, ka ir grūti rast pamatojumu ierosinātajai ES garantijas palielināšanai; atgādina, ka būtu pilnībā jāievēro Revīzijas palātas LESD 287. pantā noteiktās tiesības veikt revīzijas;

32.  pauž nožēlu, ka priekšlikumam par ESIF termiņa pagarināšanu nav pievienots ietekmes novērtējums, kā paredzēts labāka regulējuma pamatnostādnēs, un ex ante novērtējums, kā prasīts 30. un 140. pantā Finanšu regulā izdevumu programmām un finanšu instrumentiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu (COM(2016)0597) pagarināt ESIF termiņu; atzinīgi vērtē ierosinātos ESIF regulas uzlabojumus; pauž nožēlu par to, ka priekšlikumam nebija pievienots ietekmes novērtējums un tajā netika ievēroti labāka regulējuma principi; atgādina, ka, ņemot vērā iespējamo termiņa pagarināšanu pēc 2020. gada, ietekmes novērtējums būtu jāveic, pirms priekšlikums tiek iesniegts Parlamentam un Padomei;

33.  pauž nožēlu par to, ka ESIF tika uzskatīts par izņēmumu, uz kuru Finanšu regulas prasību ievērošana neattiecas, lai gan lielākā daļa no garantijas fondu finansējuma tiek iegūta no ES budžeta un Eiropas Investīciju bankai sniegtā budžeta garantija rada ievērojamas iespējamās saistības ES budžetā;

34.  norāda, ka ESIF riska ietekme ir tikusi pārspīlēta; piekrīt Revīzijas palātas konstatējumam par to, ka garantiju fonda finansēšanas ietekme uz ES budžetu būtu bijusi zemāka, ja Komisija sākotnējā priekšlikumā par ESIF būtu balstījusies uz tādiem pašiem pieņēmumiem;

35.  prasa precizēt informāciju par to, kā valsts atbalsta noteikumi tiek piemēroti projektiem, kuros ir apvienots finansējums no ESIF un struktūrfondiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Inés Ayala Sender, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Jean-François Jalkh, Arndt Kohn, Bogusław Liberadzki, Fulvio Martusciello, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Bart Staes, Hannu Takkula, Indrek Tarand, Marco Valli, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Julia Pitera, Miroslav Poche

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

ENF

PPE

S&D

GREENS

Nedzhmi Ali, Martina Dlabajová, Hannu Takkula

Jean-François Jalkh

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Fulvio Martusciello, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Joachim Zeller

Inés Ayala Sender, Cătălin Sorin Ivan, Arndt Kohn, Bogusław Liberadzki, Miroslav Poche, Derek Vaughan

Bart Staes, Indrek Tarand

2

-

EFDD

Jonathan Arnott, Marco Valli

1

0

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums (31.1.2017)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošanu

(2016/2064(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Romana Tomc

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka galvenajam saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) finansēto projektu mērķim vajadzētu būt ilgtspējīgas izaugsmes un tāda darba tirgus radīšanai, kas var nodrošināt kvalitatīvas darbvietas Eiropā, un tādējādi ES iedzīvotāju labklājības, sociālās kohēzijas un iekļaušanas uzlabošanai; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka minētais fonds jau ir palīdzējis uzlabot piekļuvi finansējumam;

2.  atgādina, ka ESIF mērķis ir novērst pastāvošos trūkumus un neoptimālas investīciju situācijas ES, izmantojot publiskos līdzekļus, lai palielinātu riska finansējuma pieejamību, kā arī mobilizēt privāto kapitālu un nodrošināt, ka investīcijas nonāk reālajā ekonomikā; uzskata, ka ESIF finansētajiem projektiem būtu jārada ilgtermiņa, inovāciju virzīta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, jāveicina darbvietu radīšana, cita starpā Eiropas teritorijās, kur ir augsts bezdarba līmenis, kas rada problēmas, un jānodrošina investīcijas nozarēs, kuras ir svarīgas Eiropas nākotnei, jo īpaši pievēršoties sociālajam kapitālam un cilvēkkapitālam, Eiropas infrastruktūrām un rūpniecībai; uzsver, ka visiem ESIF atbalstītajiem projektiem būtu jābūt balstītiem uz papildvērtības principu, proti, bez ESIF atbalsta tos nebūtu bijis iespējams īstenot; atbalsta EIB novērtējumu, kurā prasīts uzlabot papildvērtības definīciju;

3.  norāda, ka ESIF ir sācis sekmīgu darbību, dažās dalībvalstīs jau sniedzot konkrētus rezultātus, un tādējādi kļuvis par pozitīvu instrumentu, lai ar saskaņotu rīcību novērstu ieguldījumu trūkumu un cīnītos pret bezdarbu Eiropā;

4.  uzskata, ka ESIF varētu būt nozīmīgs solis, lai demonstrētu, cik efektīva ir ES budžeta novatoriskāka izmantošana, piesaistot ES budžetu investīciju veicināšanai reālajā ekonomikā; uzsver — Eiropas Revīzijas palāta (ERP) uzskata, ka ir pāragri izdarīt secinājumus par tā vispārējo efektivitāti;

5.  pauž dziļas bažas par to, ka ESIF investīcijas pārsvarā ir koncentrētas piecās nozīmīgākajās ES ekonomikās, tādējādi radot vēl lielākas atšķirības; pauž nožēlu, ka joprojām ir daudz dalībvalstu, kurās nav nedz parakstīts, nedz apstiprināts neviens ESIF projekts;

6.  uzsver, ka ESIF ir jāuzskata par ārkārtas situāciju plānu, un mudina EIB papildus ESIF optimāli izmantot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; norāda, ka EIB dažkārt dod priekšroku ESIF, nevis minētajām programmām; atzīst, ka ir svarīgi atbalstīt ESIF darbības pagarinājumu pēc 2020. gada un atzīt nepieciešamību palielināt ES budžeta galvojumu, tomēr uzsver visaptveroša ietekmes novērtējuma nepieciešamību, lai pamatotu Komisijas ierosinātā palielinājuma pamatotību;

7.  aicina pastiprināt gan saistībā ar ESIF atbalstīto projektu papildvērtību, lai palielinātu ģeogrāfisko segumu, gan apguvi, jo īpaši teritorijās, kurās ir augsts bezdarba līmenis, lai radītu ievērojamu ietekmi uz nodarbinātības rādītājiem; uzsver nepieciešamību turpināt investēšanu pārrobežu projektos;

8.  uzsver, ka investīciju stāvoklis Eiropā pamazām uzlabojas, tomēr šis temps joprojām ir gauss un var regresēt; norāda, ka investīciju līmenis joprojām ir zemāks par pirmskrīzes līmeni un joprojām vērojams liels investīciju trūkums, tādēļ ESIF ir jābūt orientētam uz visiem projektiem, kas veicina darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību;

9.  aicina Komisiju, dalībvalstis un EIB grupu palīdzēt atvieglot MVU, mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem piekļuvi finansējumam un tādējādi palielināt to izaugsmes iespējas, iespējas īstenot projektus un radīt kvalitatīvas darbvietas, efektīvāk veicinot ESIF un radot labākas piekļuves iespējas attiecībā uz tehnisko atbalstu vietējā līmenī; norāda, ka MVU finansēšana šķietami ir vissekmīgākā ESIF finansēšanas daļa; norāda, ka MVU daļas sekmes ir saistītas ar citu ES MVU iniciatīvu prioritāru nodrošināšanu, tomēr ir pamatoti palielināt šo daļu, ja arī turpmāk tiek nodrošinātas kvalitātes prasības; iesaka nodrošināt MVU un mikrouzņēmumiem piekļuvi informācijai par pieejamo finansējumu;

10.  aicina Komisiju un EIB turpināt savas vietējā/valsts līmeņa kampaņas, lai visā Eiropā palīdzētu skaidrot un popularizēt Investīciju plāna sniegtos ieguvumus; atzinīgi vērtē to, ka EIB dalībvalstīs ir atvērusi jaunus birojus, lai sniegtu lielāku atbalstu un arī palielinātu sadarbību ar valsts attīstību veicinošajām bankām (NPB), sekmējot lielāka projektu skaita izstrādi jomās, kurās ir augsts bezdarba līmenis un kurām līdz šim ir pievērsta mazāka uzmanība;

11.  aicina Komisiju un EIB grupu pastiprināt centienus un palielināt ESIF ietekmi sociālajā un nodarbinātības jomā, vienlaicīgi saglabājot ESIF mērķi palīdzēt pārvarēt pašreizējo ieguldījumu trūkumu ES, mobilizējot privāto finansējumu stratēģiskām investīcijām;

12.  atzinīgi vērtē Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) garantijas pastiprināšanu ESIF MVU daļā, kā arī ESIF kapitāla instrumenta attīstību, kurš ir vērsts uz to, lai nodrošinātu atbilstīgu ieguldījumu tirgus attīstībā tādās jomās kā sociālā ietekme; prasa nodrošināt apņemšanos ilgtermiņā attīstīt sociālo uzņēmējdarbību un sociālo un solidaritātes ekonomiku, lai vēl vairāk paplašinātu sociālos, kultūras un vides mērķus tādās jomās kā nabadzības samazināšana, veselības aprūpe un kopienu attīstība;

13.  aicina dalībvalstis izveidot valstu un reģionālās platformas un uzlabot sadarbību ar dažādām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, lai racionalizētu investīcijas, kas var radīt kvalitatīvas darbvietas un uzlabot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un attiecīgā gadījumā izmantot ESIF, lai veiktu pārdomātas investīcijas to pilsoņiem paredzētu kvalitatīvu sociālo, aprūpes un veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai; aicina Komisiju, EIB grupu un dalībvalstis pastiprināt savus centienus, veidot veiktspēju, palielināt informētību, izstrādāt atbilstīgu ekosistēmu un palielināt investīciju piesaisti sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, izglītībai, apmācībai, veselības aprūpei un mājokļiem;

14.  atgādina, ka lielā starpniekbanku interese par ESIF projektiem un dalība tajos visā ES, lai nodrošinātu finansējumu MVU, ir bijusi ārkārtīgi sekmīga;

15.  aicina Komisiju sadarboties ar ESIF valdi nolūkā izmantot visas pašreizējās iespējas, lai paplašinātu šo piekļuvi MVU finansējumam, tādējādi palielinot šo instrumentu kopējo izmantošanas apjomu;

16.  aicina Komisiju un EIB grupu radīt iespējas ESIF izmantošanai, veidojot ciešāku saistību ar struktūrfondiem un dažādiem ES fondiem un finansēšanas instrumentiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi), EaSI programmu, COSME, InnovaFin, Progresa mikrofinansēšanas instrumentu un citiem attiecīgajiem fondiem, bet novērst dubultu finansēšanu un tiecoties nodrošināt optimālu un efektīvu papildinošāku finansēšanu; uzsver, ka šī saikne ir vēl vairāk jāvienkāršo, un ir jānovērš administratīvie sķēršļi; tādēļ prasa nodrošināt atbilstīgu koordināciju starp attiecīgajām iestādēm un pievērsties arī reģioniem, kurus visvairāk ir skāris augstais bezdarba un nabadzības līmenis, lai samazinātu nevienlīdzību, radot kvalitatīvas darbvietas un ilgtspējīgu izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu un palielinot vides ilgtspējību; uzsver, ka ESIF būtu jāpapildina un jāpilnveido kohēzijas politika;

17.  uzsver, ka sākotnējie rezultāti liecina, ka dalībvalstis ar lielāku tehnisko un administratīvo spēju, kā arī finanšu iestādes vairāk izmanto ESIF; brīdina, ka tas varētu palielināt atšķirību starp spēcīgākajiem un vājākajiem reģioniem; uzsver, ka EIB un Komisijai ir jābūt lielākai ietekmei attiecībā uz šajā ziņā atpalikušo valstu atbalstīšanu, sniedzot lielāku tehnisko palīdzību vietējā līmenī un palielinot dažu valstu spēju ESIF izmantošanā;

18.  atgādina — lai gan, izlietojot ESIF līdzekļus, nevajadzētu koncentrēties uz konkrētiem reģioniem vai nozarēm vai finansējuma iepriekšēju sadali, ESIF galvenokārt tiek koncentrēts valstīs, kur tirgus plaisa attiecībā uz investīcijām ir mazāk izteikta, un tas liek secināt, ka tirgus nepilnību un darba tirgus ierobežojumu faktiskai novēršanai netiek pievērsta pietiekama uzmanība; uzskata, ka ESIF būtu efektīvāk jāsadarbojas ar struktūrfondiem, lai palīdzētu vājākiem reģioniem pārvarēt šķēršļus, un uzskata, ka, izveidojot Eiropas Investīciju konsultāciju centru (EIKC), kas darbotos vairāk vietējā līmenī, sniegtu pielāgotu tehnisko palīdzību un veidotu kapacitāti, palielinātos pieteikumu skaits;

19.  aicina Komisiju un EIB grupu aktīvāk iesaistīties apspriedēs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām sadarbībā ar valstu iestādēm, valstu investīciju bankām, kā arī valsts attīstību veicinošajām bankām un sociālajiem partneriem, jo īpaši valstīs, kuru rezultāti Fonda apguvē līdz šim ir bijuši vāji; uzskata, ka ESIF būtu jo īpaši jākoncentrējas uz projektiem, kuri vērsti uz bezdarba samazināšanu, un projektiem, kuri vērsti uz sociālajiem ieguldījumiem cilvēku pašreizējās un nākotnes spējās iesaistīties darba tirgū un kuriem ir augsta Eiropas pievienotā vērtība, un kuri veicina Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei mērķu sasniegšanu, veicina kohēziju un nodrošina ieguldījumus cilvēkkapitālā; uzskata, ka ir svarīgi, lai ESIF nodrošinātu galvenās ES nozares, kā arī Līgumā balstīto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanas un reģionālo atšķirību mazināšanas mērķu sasniegšanu; joprojām uzskata, ka veiksmīgi projekti mazina bezdarbu;

20.  aicina Komisiju un EIB grupu pēc iespējas maksimāli atbalstīt dalībvalstis gan vispārēji, gan saistībā ar ESIF investīciju palielināšanā tādiem projektiem, kas vērsti uz sociālo iekļaušanu un vides ilgtspējības palielināšanu krīzes visvairāk skartajos, vismazāk apdzīvotajos, nomaļākajos un tālākajos reģionos, lai mazinātu atšķirības, it sevišķi bezdarba līmeņa un nodarbinātības līmeņa ziņā, un tajos reģionos un valstīs ar visaugstāko bezdarba un nabadzības līmeni, kurus īpaši nelabvēlīgi ietekmē nepietiekamas investīcijas jaunu darba iespēju nodrošināšanā, tādējādi radot bezdarbu, atstumtību un emigrāciju;

21.  aicina Komisiju intensīvāk īstenot ESIF komunikācijas kampaņu un uzlabot informētību par ESIF, sagatavojot MVU paredzētu informāciju, kurā vienkārši un saprotami ar konkrētiem piemēriem paskaidrots, kā saņemt finansējumu un kādus projektus ESIF finansē;

22.  atgādina, ka ESIF vajadzībām joprojām nav izdarīts novērtējums un analīze par to, kādi ir investīciju trūkuma iemesli un kādas ir tirgus vajadzības, un kā uz tām vislabāk reaģēt; aicina Komisiju sagatavot visaptverošu novērtējumu par minēto; pauž dziļu nožēlu, ka Komisijas novērtējumā par ESIF nav norādīts saistībā ar fondu līdz šim radīto darbvietu skaits, veidi un nodarbinātības izredzes un ka nav izvērtēta tā ietekme, raugoties no dzimumu perspektīvas; aicina Komisiju ieviest ar nodarbinātību saistītus mērķus un nodrošināt, ka tiek atbilstoši izmērīts un pārraudzīts ESIF devums izaugsmes un darbvietu nodrošināšanā, pētīt un izvērtēt ESIF projektu ietekmi uz vairākām izveidotajām darbvietām, kā arī šo investīciju faktisko ietekmi uz tiešajām un netiešajām darbvietām, kā arī uzskaitīt ar Fonda palīdzību gūtos rezultātus pa nozarēm un valstīm, īpaši koncentrējoties uz MVU;

23.  atgādina, ka ir svarīgi, lai regulāri tiktu publiskoti jauni skaitļi un atjaunināta informācija, tostarp neatkarīgi novērtējumi, kas sagatavoti, balstoties uz līdz šim gūto pieredzi; atzīst, ka šo komponentu novērtēt ir grūti, jo, lai projekti nestu rezultātus un būtu iespējams novērtēt to ietekmi, ir vajadzīgs laiks, un šajā sakarībā aicina EIB grupu izstrādāt paraugprakses metodes šādu rezultātu apkopošanai un novērtēšanai nākamajā novērtēšanas reizē, ņemot vērā arī ilgtermiņa ietekmi pēc ESIF darbības termiņa beigām; uzskata, ka ir jāpieliek lielāki pūliņi, veidojot uz rezultātiem vērstus rādītājus, ar kuriem noteikt katra projekta mērķus un rezultātus; atzinīgi vērtē izaugsmes un nodarbinātības ziņojumus attiecībā uz instrumentiem, kas tiek izmantoti ESIF MVU daļas ietvaros, kā arī sociālās ietekmes ziņojumus attiecībā uz EaSI garantijas finanšu instrumentu un ESIF MVU daļas sociālās ietekmes izmēģinājuma instrumentiem un mudina turpināt šādu ziņojumu sagatavošanu;

24.  uzskata, ka pārrobežu infrastruktūras projektiem ir būtiski svarīga nozīme vienotā tirgus īstenošanā, kā arī nodarbinātības iespēju uzlabošanā; aicina Komisiju un EIKC koncentrēties uz tehniskās palīdzības sniegšanu un veiktspējas veidošanu, lai sekmētu šādu projektu skaita palielināšanos un kvalitātes uzlabošanos un palielinātu to ietekmi;

25.  aicina dalībvalstis noteikt skaidrākas valsts investīciju prioritātes, tostarp attiecībā uz darbvietu radīšanu un investīcijām sociālajā jomā, un ar EIKC atbalstu izstrādāt atbilstīgus projektus; uzskata, ka EIB būtu jānodrošina pienācīga informācijas atgriezeniskā saite ar Komisiju attiecībā uz iespējamiem normatīvajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt labu projektu īstenošanu dažādos līmeņos; aicina Komisiju ciešāk sadarboties ar dalībvalstīm, īstenojot Eiropas pusgada procesu, lai palīdzētu tām pēc iespējas ātrāk uzsākt ieteikumu īstenošanu, jo īpaši veicot ekonomikas un sociālās reformas, tādējādi novēršot valsts šķēršļus ieguldījumiem un radot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi; atgādina, ka panākumus gūt ļaus tikai „pozitīvais trijstūris”, proti, strukturālās reformas, kas noteiktas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, atbildīga fiskālā politika un ieguldījumi; uzsver, ka ir jāpalielina ESIF pārredzamība, kuram vajadzētu būt atbildīgam Parlamenta priekšā, nodrošinot izsmeļošas un pareizas budžeta informācijas izpaušanu un piekļuvi finanšu datiem, kas saistīti ar EIB finansētajiem projektiem;

26.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ESIF otrajā posmā projektu atlasi padarīt pārredzamāku, prasot ESIF Investīciju komitejai izskaidrot tās lēmumus un pamatot atbalsta piešķiršanu, kā arī priekšlikumu uzreiz pēc ESIF projektu parakstīšanas publiskot projektu rezultātu pārskatu, izņemot sensitīvu komercinformāciju; norāda, ka būtiska nozīme ir tādiem rādītājiem kā darbvietu radīšana un prasmju attīstīšana;

27.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija, cieši sadarbojoties ar EIB, turpinās nostiprināt informatīvo darbu attiecībā uz ESIF un EIKC, lai visā Savienībā uzlabotu informētību par pieejamo finansējumu un tehnisko palīdzību; uzskata, ka informācija par finansēšanas risinājumiem, tehnisko palīdzību un procedūrām, tostarp labas prakses piemēri un konkrētu gadījumu analīze, var rosināt jaunu ideju rašanos un sekmēt ieguldījumu iniciatīvas;

28.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai ESIF projekti būtu saskaņā ar ES Pamattiesību hartu, tostarp ar tiesībām uz godīgiem un taisnīgiem nodarbinātības nosacījumiem; īpaši uzsver, ka ir jānodrošina, lai tiktu ievērotas darbinieku tiesības uz informāciju un konsultēšanos.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

25.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

10

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Heinz K. Becker, Lynn Boylan, Dieter-Lebrecht Koch, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Evelyn Regner, Csaba Sógor, Helga Stevens, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Valli

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ALDE

ECR

PPE

S&D

VERTS/ALE

Enrique Calvet Chambon, Martina Dlabajová, Marian Harkin, Robert Rochefort, Yana Toom, Renate Weber

Arne Gericke, Czesław Hoc, Helga Stevens, Ulrike Trebesius, Jana Žitňanská

Georges Bach, Heinz K. Becker, Dieter-Lebrecht Koch, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Csaba Sógor, Romana Tomc

Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Agnes Jongerius, Jan Keller, Javi López, Edouard Martin, Georgi Pirinski, Evelyn Regner, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato

Jean Lambert, Terry Reintke

 

10

-

EFDD

ENF

GUE/NGL

NI

 

Laura Agea, Marco Valli

Dominique Martin, Joëlle Mélin

Lynn Boylan, Rina Ronja Kari, Patrick Le Hyaric, Paloma López Bermejo, João Pimenta Lopes

Lampros Fountoulis

 

0

0

 

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums (11.10.2016)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošanu

(2016/2064(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Nicola Danti

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas pilnībā darbojas neilgu laiku, ir sekmīgi uzsācis savu darbu, panākot konkrētos rezultātus un stimulējot ieguldījumus, lai ar saskaņotu rīcību novērstu ieguldījumu un konkurētspējas trūkumu Eiropā; tomēr uzsver, ka ir ievērojami jāpaātrina darbības temps vēl taustāmāku rezultātu panākšanai, īpaši dalībvalstīs, kurās ESIF sniegtais finansējums bijis neliels, lai šis instruments pilnībā sasniegtu savus mērķus;

2.  uzsver, ka ESIF pamatprincips ir mobilizēt uz tirgu balstītos privātos ieguldījumus, pilnībā vadoties pēc pieprasījuma, un tāpēc mudina Komisiju izskatīt ESIF garantiju izmantošanas iespējas, lai veicinātu līdzfinansējumu galvenajiem projektiem no plašāka spektra ieguldījumu avotiem, piemēram, pensiju fondiem, valsts ieguldījumu fondiem un sociālajiem ieguldījumiem;

3.  uzsver, ka ESIF vajadzētu nodrošināt lielāku papildināmību attiecībā uz tā projektiem, kas saistīti ar parastajām EIB darbībām, kā noteikts Regulas (ES) 2015/1017 5. pantā; uzsver, ka, ņemot vērā, ka ESIF līdzekļi ir novirzīti no ES pētniecības, inovācijas un infrastruktūras programmām, fondam būtu jāatbalsta stratēģiskie ieguldījumi, kas saistīti ar projektiem, kuri nevar iegūt finansējumu tirgus nepilnību, neoptimālu ieguldījumu situāciju vai augsta riska dēļ; mudina Komisiju šajā sakarībā veikt rūpīgu papildināmības novērtējumu projektiem, kurus ESIF jau finansē, un atkarībā no rezultātiem noteikt skaidrus noteikumus un kritērijus papildināmības definēšanai; turklāt atgādina — nosakot kritērijus ES garantijas izmantošanai, ESIF būtu jāņem vērā ne vien rentabilitātes faktors, bet arī pozitīvā ilgtermiņa ietekme uz vienoto tirgu gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes, darbvietu radīšanas un kohēzijas ziņā;

4.  norāda — neraugoties uz vairākiem sekmīgiem infrastruktūras un inovāciju projektiem, augstā robežvērtība, kas noteikta minimālajam projekta līdzekļu apjomam (EUR 50 miljoni) ierobežo to projektu skaitu, kurus varētu īstenot ar ESIF palīdzību, īpaši mazās dalībvalstīs; tādēļ prasa pazemināt minimālo projekta līdzekļu robežvērtību;

5.  uzsver — lai gan ESIF MVU daļa tiek veiksmīgi īstenota un jaunuzņēmumiem, MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu nodrošina labas iespējas ātrai piekļuvei finanšu līdzekļiem, to ir jāturpina uzlabot, tāpat kā arī daļu, kas veltīta ieguldījumiem infrastruktūrā un inovācijām; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nolūku paplašināt un stiprināt MVU atbalsta daļu; uzsver, ka jāapsver, vai ar finanšu resursiem nevar atbalstīt MVU starptautisku projektu īstenošanā, un aicina palielināt iespējas MVU saņemt finansējumu augstāka riska projektiem, īpaši digitālo produktu jomā, vērš uzmanību arī uz to, ka nedrīkstētu aizmirst arī par lieliem ieguldījumu projektiem, īpaši infrastruktūras un inovāciju projektiem; vērš uzmanību uz vajadzību nodrošināt fondu pieejamību digitālajai pārveidei, lai atbalstītu MVU, kurus ietekmējusi digitālā pāreja, veicinātu jaunus un inovatīvus tehnoloģiskās attīstības risinājumus ciešākā sadarbībā starp vecākiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem;

6.  norāda, ka lielā starpniekbanku interese un dalība ESIF projektos visā ES, lai nodrošinātu finansējumu MVU, bija ārkārtīgi sekmīga; mudina Komisiju sadarboties ar ESIF valdi, lai izmantotu visas pašreizējās iespējas atbilstīgi ESIF noteikumiem, lai paplašinātu pieeju MVU finansējumam, tādējādi palielinot kopējo šo instrumentu izmantošanas apjomu un ļaujot EIF finansēt nozīmīgi lielāku darījumu apjomu;

7.  prasa uzlabot koordināciju un sinerģiju starp ESIF un citiem ES fondiem, jo īpaši Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), lai veicinātu ciešāku kohēziju Eiropā un nodrošinātu, ka ESIF ir plašs ģeogrāfiskais tvērums, īpaši tajās valstīs, kurās bijis zems ESIF finansējuma līmenis, nolūkā panākt lielāku ieguldījumu viendabību un mazinātu reģionālās atšķirības; prasa arī īstenot ciešāku sadarbību ar valstu attīstību veicinošajām bankām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un attiecīgajām ieinteresētajām personām, cita starpā turpinot atbalstīt ieguldījumu platformu izveidi, lai apkopotu nozaru un ģeogrāfisko ieguldījumu iespējas;

8.  uzsver nepieciešamību palielināt ESIF darbību pārredzamību un turpināt informēt iedzīvotājus un iespējamos līdzekļu saņēmējus par projektiem un to rezultātiem; aicina Komisiju īstenot mērķtiecīgākus centienus saziņas un konsultēšanas jomā, lai vairotu izpratni par ESIF; piedāvā sagatavot MVU paredzētu informāciju, kur vienkārši un saprotami ar konkrētiem piemēriem paskaidrots, kā saņemt finansējumu un kādus projektus ESIF finansē;

9.  uzskata, ka visi līgumi, kas noslēgti starp EIB un tās klientiem ― valsts vai privātpersonām ―, sistemātiski jāpublisko, lai pierādītu ESIF projektu papildināmību un apliecinātu sabiedrībai, ka ESIF finansētajiem projektiem tiek piemēroti augsti standarti; norāda uz nepieciešamību stiprināt Eiropas Investīciju projektu portālu (EIPP) un Eiropas Investīciju konsultāciju centru (EIKC), lai izveidotu saikni ar reālo ekonomiku, tostarp ciešāku sadarbību ar valstu attīstību veicinošajām bankām, popularizētu projektus un nodrošinātu kvalitatīvu tehnisko atbalstu potenciālajiem virzītājiem;

10.  uzskata, ka ESIF palīdz pabeigt vienoto tirgu un sekmēt tā darbību; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir stiprināt „Investīciju plāna Eiropai” trešo pīlāru arī saistībā ar Eiropas pusgada procesu, veidojot drošāku, viendabīgāku un ieguldījumiem labvēlīgāku ES normatīvo vidi, jo īpaši pievēršoties stratēģiskajiem mērķiem, piemēram, pilnībā integrēta, konkurētspējīga un labi funkcionējoša vienotā tirgus izveides pabeigšanai un uz inovācijām balstīta digitālā vienotā tirgus attīstībai, un galvenajiem pasākumiem, kas atbalsta šos mērķus; norāda, ka ESIF iesaistīšanās digitālās nozares projektos ir ļoti nepietiekama;

11.  prasa dalībvalstīm un ieinteresētajām personām vairāk izpētīt un veicināt ieguldījumu iespējas digitālā satura un pakalpojumu, plaši pieejamas, finansiāli izdevīgas un drošas ātrgaitas platjoslas un telesakaru infrastruktūras jomā, kas ir priekšnoteikums īstai patērētāju tiesību izpildei saistībā ar satura pieejamību, pakalpojumu kvalitāti un zemām izmaksām; uzsver, ka ir svarīgi pārvarēt infrastruktūras attīstības līmeņu atšķirību starp dažādiem Eiropas reģioniem, kā arī starp pilsētu un lauku teritorijām; uzsver, ka ir svarīgi finansēt tehnoloģijas centru izveidi rūpnieciski mazāk attīstītos reģionos, lai mazinātu reģionālās atšķirības un atdzīvinātu vietējo ekonomiku, nodrošinot augsti kvalificēta darba iespējas un atbalstu prasmju pilnveidošanai;

12.  atzinīgi vērtē neseno Komisijas priekšlikumu pagarināt ESIF darbību pēc 2018. gada, lai pārvarētu pašreizējo ieguldījumu trūkumu Eiropā, un arī turpmāk izmantot privātā sektora kapitālu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Catherine Bearder, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Marlene Mizzi, Eva Paunova, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Birgit Collin-Langen, Morten Løkkegaard, Julia Reda, Marc Tarabella, Sabine Verheyen


Reģionālās attīstības komitejas atzinums (13.10.2016)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošanu

(2016/2064(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Mercedes Bresso

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka kohēzijas politika ir Savienības galvenā investīciju politika, kuras mērķis ir samazināt nevienlīdzību starp reģioniem un veicināt Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanu; ņem vērā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) sākotnējos rezultātus privāto investīciju mobilizēšanā, jo īpaši MVU vajadzībām; atgādina, ka ar ESIF ir arī jāveicina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un ka ir vajadzīgi centieni, lai uzlabotu ESIF, Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) un citu ES programmu sinerģiju un papildināmību; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ar ESIF, risinot tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas, tiktu papildinātas citas EIB iniciatīvas un ES finansētas programmas, jo šim aspektam īstenošanas procesā līdz šim nav pievērsta pietiekami liela nozīme;

2.  atzinīgi vērtē EIB Valdes apstiprinātos investīciju projektus, kuros ir iekļauti augstāka riska darījumi, kas nebūtu saņēmuši finansējumu no finanšu iestādēm vai kohēzijas politikas pasākumiem; tomēr norāda, ka daudzi darījumi attiecas uz ESI fondu intervencēm un atbilstības kritērijiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar ERAF; prasa, lai apstiprināto investīciju projektu augstāka riska profils sniegtu ekonomikai lielāku vērtību un aptvertu tirgus nišas, kurās citādi lielā mērā trūktu investīciju;

3.  mudina Komisiju un EIB strādāt aktīvāk un ieviest mehānismus, tostarp kritēriju kopumu, lai nodrošinātu papildināmības pārbaudīšanu;

4.  aicina Komisiju sadarbībā ar EIB iesniegt līdz šim atbalstīto projektu vispusīgu analīzi, ietverot tajā arī MVU daļu, un sniegt pilnvērtīgus datus un informāciju par progresu MVU daļā, lai novērtētu ESIF atbalsta lietderīgumu, turpmākās izredzes saņemt ESIF atbalstu un iespējamu ESIF paplašināšanu;

5.  pieņem zināšanai to, ka Komisija 2016. gada 22. februārī publiskoja jaunas vadlīnijas par ESI fondu un ESIF apvienošanu un 2016. gada 18. martā Komisija un EIB publiskoja ESIF noteikumus par investīciju platformām; tomēr norāda, ka starp ESIF un ESI fondu līdzekļiem pastāvošās sinerģijas līmenis joprojām ir ārkārtīgi zems, un aicina Komisiju, EIB, valsts un reģionālā līmeņa attīstību veicinošas bankas un iestādes (NPBI) un vadošās iestādes paātrināt turpmākas sinerģijas veidošanu un īstenošanu, lai nodrošinātu ESIF plašāku ģeogrāfisko tvērumu;

6.  pauž bažas par Komisijas priekšlikumu, kurā pieprasīts, lai gadījumos, kad instrumenti ir apvienoti, visaugstākā riska uzņemšanās laidienu segtu nevis no ESIF, bet gan no ESI fondiem; uzskata, ka tas rada juridisko nenoteiktību attiecībā uz ESI fondu izmantošanu, un ir pretrunā sākotnējai ESIF izveides iecerei — nodrošināt jaunu riska uzņemšanas spēju attiecībā uz ES investīcijām;

7.  pauž bažas par Parlamenta ierobežoto lomu ESIF darbības īstenošanā un pārredzamības trūkumu attiecībā uz specifisku projektu atlases kritērijiem, kā arī katrā gadījumā piešķirtajām summām, no kurām daudzas netiek izpaustas;

8.  konstatē, ka Komisijas vadlīnijas un rīcība attiecībā uz sinerģijas panākšanu nav izklāstīta pietiekami izsmeļoši; norāda, ka līdz šim ESI fondu un ESIF apvienošana ir notikusi augšupēji pēc vietējo iestāžu un dalībnieku pieprasījuma;

9.  uzskata, ka Komisijai, EIB, Reģionu komitejai, dalībvalstīm un vadošajām iestādēm, tostarp reģionāla līmeņa iestādēm, būtu jāuzlabo sadarbība, lai nodrošinātu to, ka teritoriālās attīstības un kohēzijas politikas veicināšanas nolūkā tiek iesniegti integrētāki un savstarpēji papildinoši ESI fondu un ESIF projekti ar Eiropas pievienoto vērtību; norāda, ka aprites ekonomikā projekti varētu kalpot kā integrēta ESI fondu un ESIF projekta paraugs, jo ar tiem tiek veicināta vietējo un reģionālo iestāžu loma, sekmējot pāreju uz ilgtspējīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, un vienlaikus tiek nodrošināta atbilstība no ESIF finansējamu projektu investīcijas profilam;

10.  uzskata, ka ir būtiski ņemt vērā reģionu atšķirīgās ekonomikas un infrastruktūras attīstības vajadzības un dalībvalstu teritoriālo daudzveidību, vienlaikus nodrošinot, ka projektu atbilstība tiek aizsargāta no jebkādas iejaukšanās, kuras dēļ apropriācijas tiktu pārāk sadrumstalotas; uzsver to, ka ir svarīgi veidot arī tematiskus vai pārrobežu projektus, kas varētu sekmēt kohēziju un radīt lielāku Eiropas pievienoto vērtību, un norāda, ka tādēļ būtu jāizstrādā vienotas vadlīnijas par pārrobežu projektiem; mudina visas dalībvalstis noteikt un veicināt valstu un reģionālo attīstību veicinošo banku iesaistes procesu, jo tās ir svarīgas gan tematisku, gan reģionālu investīciju platformu izveidei;

11.  lai paātrinātu ESIF projektu īstenošanu un to sinerģiju ar ESI fondiem, aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt tādu alternatīvu finansēšanas modeļu kā publiskā un privātā sektora partnerība izmantošanu, kā arī vienkāršot valsts atbalsta noteikumu tiesisko regulējumu; aicina dalībvalstis ar konsultāciju centra palīdzību sagatavot rūpīgi izstrādātu investīciju projektu plūsmas sistēmas, tās optimāli strukturējot, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku finanšu instrumentu izmantošanu un ESIF un ESI fondu papildināmību;

12.  aicina Komisiju un EIB censties radīt iespējas neiesaistītajiem reģioniem, investējot līdzekļus uz vietas sniegtā tehniskajā palīdzībā, lai reģionāli līdzsvarotu projektu darbības; uzskata, ka būtu jāpaātrina vietējo investīciju platformu — publisko līdzekļu un privātā finansējuma saplūsmes punkta — izveide;

13.  norāda uz kohēzijas politikas darbību īstenošanā gūto pieredzi, kas apliecina, ka tehniskā palīdzība privātā un publiskā sektora līdzekļu saņēmējiem visvairāk ir vajadzīga reģionālā un vietējā līmenī; tādēļ aicina Komisiju un EIB elastīgi un atklāti iesaistīt finanšu starpniekus un jumta organizācijas; uzskata, ka ES reģionos, kuros izpildes rādītāji ir vāji, būtu jāizvērš aktīva komunikācijas kampaņa par ESIF investīciju projektiem;

14.  uzskata, ka gadījumos, kad ar ESIF projektiem tiek papildināts ESI fondu finansējums, ir jāievēro prasības attiecībā uz tematisko koncentrāciju; norāda uz nepieciešamību paātrināt ESIF projektu īstenošanu un ņemt vērā ar ESI fondu un ESIF saistītās dalībvalstu prioritātes;

15.  uzskata, ka ESIF finansēšanas darījumu atlasei un projektu vadībai vajadzētu būt pārredzamākai, atbildīgākai un balstītai uz noteiktiem kritērijiem un, ja nepieciešams, tajā agrīnā posmā būtu jāiesaista vietējās un reģionālās ieinteresētās personas; norāda uz nepieciešamību vietējas un reģionālas nozīmes projektu atlasē vairāk iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes; uzsver, ka Eiropas Investīciju konsultāciju centram (EIKC) un ESIF Investīciju komitejai būtu jāizmanto reģionālo un vietējo iestāžu zinātība, lai veicinātu integrētus un savstarpēji papildinošus ESI fondu un ESIF projektus; ņemot vērā iepriekš minēto, EIKC būtu jāuzņemas aktīva loma, lai vēl vairāk vietējo un reģionālo iestāžu varētu gūt maksimālu labumu no ESIF; mudina dalībvalstis, kā arī vietējās un reģionālās iestādes iesniegt projektus, kurus Eiropas Investīciju projektu portālā, paredzot savstarpēju papildināmību, varētu finansēt gan no ESIF, gan ESI fondiem, lai piesaistītu investīcijas savai teritorijai;

16.  uzsver nepieciešamību uzlabot valsts un reģionālo platformu, lai atbalstītu ES fondu un citu programmu koordināciju un sinerģiju; vienlaikus aicina administratīvos instrumentus organizēt dalībvalstu līmenī, lai finansējuma saņemšanai iesniegtos projekta pieteikumus atkarībā no projekta veida varētu novirzīt uz attiecīgajiem instrumentiem;

17.  prasa Komisijai izvairīties no darbības pārklāšanās, proti, no tā, ka ESIF finansējums tiek paredzēts projektiem, kurus tikpat labi varētu finansēt no ESI fondiem; ņemot vērā papildināmības nozīmi, prasa nodrošināt ESI fondu labāku pamanāmību un komunikāciju par tiem, nevis vērst teju visu uzmanību uz ESIF, kā Komisija to dara šobrīd;

18.  atgādina, ka Parlamentam jāuzņemas būtiska loma, uzraugot to, kādu ietekmi rada stratēģijas un projekti, kuru mērķis ir veicināt nodarbinātību, ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas attīstību; uzsver, ka Parlamentam ir arī jāuzņemas svarīga loma, uzraugot to, kādu ietekmi rada ESIF, ESI fondu un citu ES programmu sinerģijas un papildināmība.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Mercedes Bresso, Rosa D’Amato, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Julia Reid, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Viorica Dăncilă, Josu Juaristi Abaunz, Bronis Ropė, Peter Simon, Branislav Škripek, Damiano Zoffoli


Kultūras un izglītības komitejas atzinums (23.3.2017)

Budžeta komitejai un Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības īstenošanu

(2016/2064(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Jill Evans

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju un Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ar nožēlu norāda, ka tikai 4 % ESIF finansējuma — gan MVU daļā, gan daļā, kas veltīta ieguldījumiem infrastruktūrā un inovācijām, ir piešķirti tematiskajam mērķim, kas izklāstīts ESIF regulas 9. panta 2. punkta g) apakšpunktā, un ka tikai daļa no minētajiem 4 % ir nonākusi līdz kultūras un izglītības nozarei;

2.  turklāt ņem vērā nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotāku ESIF finansējuma ģeogrāfisko sadalījumu; atgādina, ka vairums ESIF projektu tiek apstiprināti ekonomiski veselīgākos Rietumeiropas reģionos; tādēļ prasa ieguldīt lielākus centienus, lai turpinātu noteikt un pārskatīt to valstu īpašās vajadzības un trūkumus, kuras mazāk izmanto ESIF atbalstu, un sniegt tehniskāku palīdzību un vietēju un nozares atbalstu, lai nodrošinātu to, ka ESIF tiek izmantots visās dalībvalstīs;

3.  uzsver kultūras un radošo nozaru ieinteresēto personu interesi par ESIF finansējumu, kā arī iespējas, ko MVU daļa var sniegt šai nozarei; tomēr pauž nožēlu par to, ka trūkst informētības par ESIF un tā finansējuma iespējām un instrumentiem; neatlaidīgi prasa, lai Komisija pieņemtu jaunas un uzlabotu jau esošās komunikācijas iniciatīvas, kas jāpielāgo kultūras un radošās nozares vajadzībām un jāīsteno vietējā līmenī dalībvalstīs, cita starpā ar “Radošās Eiropas” biroju starpniecību;

4.  norāda, ka kultūras un radošajā nozarē galvenokārt darbojas MVU ar augstāku riska pakāpi; šajā sakarībā norāda, ka investīciju platformas var palielināt ESIF finansējuma saņēmēju loku, jo tās var apvienot mazākus projektus un grupēt līgumus; mudina ESIF vadības struktūras lielāku uzmanību pievērst investīciju platformām, lai maksimāli palielinātu labumu, ko tās var sniegt, pārvarot šķēršļus investīcijām; aicina EIB sniegt ieinteresētajām personām vairāk informācijas par platformām; atgādina, ka Eiropas apvienībām, kas darbojas kultūras un izglītības jomā, ir izveidoti locekļu apvienību tīkli, kuriem ir nozares un ģeogrāfiskas zināšanas, kas varētu palīdzēt uzlabot izpratnes veicināšanas pasākumu īstenošanu; norāda uz to, cik nozīmīga loma varētu būt Eiropas Investīciju konsultāciju centra palīdzībai investīciju platformu izveidē, kuras savukārt varētu palīdzēt uzlabot ģeogrāfisko un nozaru līdzsvaru;

5.  uzskata, ka kultūras un radošajai nozarei ir nepieciešamas arī mērķtiecīgas konsultācijas, lai izprastu ESIF finansējuma iespējas un procedūras, un ka ir jāsniedz atbalsts finanšu starpniekiem, lai tie labāk izprastu kultūras un radošo nozari un tās vajadzības; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ESIF 2.0. priekšlikumu palielināt Eiropas Investīciju konsultāciju centra lomu un uzlabot tā pieejamību valsts, reģionālajā un vietējā līmenī; uzsver, ka ir jānodrošina, lai centram būtu atbilstīgi līdzekļi nolūkā visā procesā sniegt pielāgotu atbalstu izglītības un kultūras nozarei;

6.  aicina Komisiju un EIB grupu veidot un integrēt zinātību, centrā īpaši koncentrējoties uz ieguldījumiem kultūrā; prasa, lai centrs pēc iespējas ciešāk sadarbotos ar valsts attīstību veicinošajām bankām un kultūras un radošās nozares dalībniekiem nolūkā sniegt optimālu atbalstu;

7.  norāda — tā kā vairumā dalībvalstu skolām un augstskolām saskaņā ar likumu ir liegts aizņemties naudu, ESIF kopumā nav piemērots šai nozarei; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz to, ka finansējums no programmas “Apvārsnis 2020” tiek novirzīts, ESIF atbalsts pētniecībai un inovācijai nav sniedzis atbilstīgus ieguvumus valsts augstskolām; tādēļ neatlaidīgi prasa atjaunot programmas “Apvārsnis 2020” finansējumu;

8.  norāda, ka cilvēki lauku apvidos, cenšoties piekļūt izglītībai, ir ievērojami nelabvēlīgākā situācijā, un tādēļ prasa uzlabot savienojamību, infrastruktūru un pieejamību;

9.  prasa palielināt sinerģiju starp ESIF un citiem ES fondiem, jo īpaši ESI fondiem, programmu “Apvārsnis 2020” un “Radošās Eiropas” garantiju mehānismu; mudina Komisiju, izmantojot ESIF, sākumā koncentrēt līdzekļus “Radošās Eiropas” garantiju mehānismam MVU vajadzībām; uzsver, ka centrs var būt nozīmīgs informācijas sniedzējs par ES fondu kombinēšanu un ka attiecīgi būtu jānodrošina konsultācijas un apmācība; mudina Komisiju nodrošināt vienotā kontaktpunkta tiešsaistes portālu, lai potenciālie kultūras un izglītības nozares saņēmēji varētu izvērtēt visas finansēšanas iespējas un to, kā tās iespējams efektīvi kombinēt; šajā sakarībā pauž gandarījumu par nesen publicētajām Komisijas pamatnostādnēm par ESIF kombinēšanu ar ESI fondiem.

PIELIKUMS. Juridiskas un fiziskas personas, kas ATZINUMA sagatavotājai sniegušas noderīgu informāciju

Šo sarakstu sagatavo pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs vienīgi atzinuma sagatavotājs. Atzinuma sagatavotāja, sagatavojot atzinuma projektu, ir saņēmusi informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Entity

European Investment Bank

European Investment Fund

International Union of Cinemas

Performing Arts Employers’ Associations League Europe (Pearle)

Culture Action Europe

European Universities Association

European Association of Institutions in Higher Education (EURASHE)

Lifelong Learning Platform

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Jill Evans, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Therese Comodini Cachia, Dietmar Köster, Emma McClarkin, Martina Michels

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22

+

ECR

Andrew Lewer, Emma McClarkin

GUE/NGL

Nikolaos Chountis, Martina Michels

PPE

Andrea Bocskor, Therese Comodini Cachia, Svetoslav Hristov Malinov, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Dietmar Köster, Krystyna Łybacka, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Julie Ward

Verts/ALE

Jill Evans, Helga Trüpel

1

-

EFDD

Isabella Adinolfi

1

0

ENF

Dominique Bilde

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

15.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

63

10

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Gerolf Annemans, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Reimer Böge, Udo Bullmann, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Jonás Fernández, Eider Gardiazabal Rubial, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Barbara Kappel, Othmar Karas, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Olle Ludvigsson, Marisa Matias, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Clare Moody, Luigi Morgano, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Luděk Niedermayer, Jan Olbrycht, Stanisław Ożóg, Urmas Paet, Pina Picierno, Paul Rübig, Pirkko Ruohonen-Lerner, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Jordi Solé, Theodor Dumitru Stolojan, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Michael Theurer, Isabelle Thomas, Ramon Tremosa i Balcells, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Daniele Viotti, Marco Zanni, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Richard Corbett, Andrea Cozzolino, Bas Eickhout, Heidi Hautala, Ramón Jáuregui Atondo, Eva Kaili, Krišjānis Kariņš, Jeppe Kofod, Eva Maydell, Nils Torvalds, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Julia Reda, Bart Staes, Jarosław Wałęsa, Lambert van Nistelrooij


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

63

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez, Petr Ježek, Urmas Paet, Michael Theurer, Nils Torvalds, Ramon Tremosa i Balcells

ECR

Zbigniew Kuźmiuk, Stanisław Ożóg

PPE

Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Krišjānis Kariņš, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Gabriel Mato, Eva Maydell, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Theodor Dumitru Stolojan, Tom Vandenkendelaere, Jarosław Wałęsa, Tomáš Zdechovský, Lambert van Nistelrooij, Patricija Šulin

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Richard Corbett, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Eider Gardiazabal Rubial, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Ramón Jáuregui Atondo, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Clare Moody, Luigi Morgano, Victor Negrescu, Pina Picierno, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Manuel dos Santos

VERTS/ALE

Bas Eickhout, Heidi Hautala, Julia Reda, Jordi Solé, Bart Staes

10

-

ECR

Bernd Kölmel

EFDD

Jonathan Arnott, Marco Valli

ENF

Gerolf Annemans, Marco Zanni, Stanisław Żółtek

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Marisa Matias, Miguel Viegas

NI

Eleftherios Synadinos

2

0

ECR

Pirkko Ruohonen-Lerner

ENF

Barbara Kappel

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika