Procedūra : 2016/2304(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0201/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0201/2017

Debates :

PV 12/06/2017 - 15
CRE 12/06/2017 - 15

Balsojumi :

PV 13/06/2017 - 5.1
CRE 13/06/2017 - 5.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0245

ZIŅOJUMS     
PDF 691kWORD 74k
24.5.2017
PE 599.809v02-00 A8-0201/2017

par partneru līdzdalības palielināšanu un pārredzamības uzlabošanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā

(2016/2304(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referents: Daniel Buda

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejas atzinums
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par partneru līdzdalības palielināšanu un pārredzamības uzlabošanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā

(2016/2304(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 174., 175. un 177. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk „KNR”)(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldījuma izmantošana”(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju „ESI fondu darbības programmu novēlota īstenošana: ietekme uz kohēzijas politiku un turpmākā rīcība”(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par jauniem teritoriālās attīstības instrumentiem 2014.–2020. gada kohēzijas politikā — integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem(6),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 16. novembra secinājumus par kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo un investīciju fondu rezultātiem un jaunajiem elementiem(7),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kohēzijas politikas redzamības nodrošināšana: informācijas un komunikācijas noteikumi 2014.–2020. gadam”(8),

–  ņemot vērā Komisijas uzdevumā veikto Eirobarometra 2015. gada septembra zibensaptauju Nr. 423 „Pilsoņu izpratne un priekšstati par ES reģionālo politiku”(9),

–  ņemot vērā L. Van den Brande 2014. gada oktobra ziņojumu „Daudzlīmeņu pārvaldība un partnerība”, kas tika sagatavots pēc reģionālās politikas un pilsētpolitikas komisāra Johannes Hahn pieprasījuma(10),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas sabiedrības informēšanas plānu 2016. gadam „Reģionu un pilsētu savienošana spēcīgākai Eiropai”(11),

–  ņemot vērā Komisijas uzdevumā veikto 2016. gada jūlija pētījumu „Partnerības principa un daudzlīmeņu pārvaldības īstenošana 2014.-2020. gada ESI fondiem”(12),

–  ņemot vērā Interreg Europe sekretariāta izklāstu „Projekta komunikācijas stratēģijas veidošana”(13),

–  ņemot vērā Polijas Ekonomiskās attīstības ministrijas uzdevumā izstrādāto ziņojumu „Kā ES-15 dalībvalstis gūst labumu no kohēzijas politikas V4 valstīs?”(14), kas tika sagatavots kā daļa no ex post novērtējuma un prognozēm par V4 valstīs īstenotās kohēzijas politikas rezultātā radītajām priekšrocībām ES-15 valstīm,

–  ņemot vērā Eiropas Nabadzības novēršanas tīkla (EAPN) 2014. gada rokasgrāmatu „Dot vārdu pilsoņiem: ieinteresēto personu iesaistīšanās veicināšana efektīvai lēmumu pieņemšanai. Pamatnostādnes lēmumu pieņēmējiem ES un valstu līmenī”(15),

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departaments —Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2014. gada novembra pētījumu „Communicating Europe to its Citizens: State of Affairs and Prospects” („Informācijas sniegšana par Eiropu tās pilsoņiem: pašreizējais stāvoklis un perspektīvas”),

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departaments —Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2016. gada aprīļa informatīvo dokumentu (briefing) „Research for REGI Committee: Mid-term review of the MFF and Cohesion Policy” („Pētījums REGI komitejai: DFS vidusposma pārskatīšana un kohēzijas politika”),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. septembra kopsavilkuma ziņojumu par 2007.–2013. gada ERAF un Kohēzijas fonda ex post novērtējumu (SWD(2016)0318),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0201/2017),

A.  tā kā kohēzijas politika ir ievērojami palīdzējusi veicināt izaugsmi un nodarbinātību un samazināt nevienlīdzību starp ES reģioniem;

B.  tā kā vairāki ziņojumi un neatkarīgi novērtējumi liecina, ka ES kohēzijas politikas finansējumam ir pozitīva ietekme gan uz ekonomiku, gan uz iedzīvotāju dzīvi, tomēr rezultāti ne vienmēr ir tikuši labi izklāstīti sabiedrībai, un informētības līmenis par šā finansējuma pozitīvo ietekmi joprojām ir diezgan zems; tā kā ES kohēzijas politikas pievienoto vērtību veido ne tikai tās apliecinātā pozitīvā ekonomiskā, sociālā un teritoriālā ietekme, bet arī dalībvalstu un reģionu apņēmība nostiprināt Eiropas integrāciju;

C.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai galalietotāji un pilsoniskā sabiedrība būtu informēti par vietējām ES finansētām programmām neatkarīgi no finansējuma līmeņa konkrētajā reģionā;

D.  tā kā partnerības princips un daudzlīmeņu pārvaldības modelis, kuru pamatā ir plašāka koordinācija starp publiskā sektora iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, var efektīvi veicināt labāku sabiedrības informēšanu par ES politikas mērķiem un rezultātiem;

E.  tā kā pastāvīgam dialogam un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai ir būtiska nozīme sabiedriskās politikas pārskatatbildības un leģitimitātes nodrošināšanā, radot kopīgas atbildības izjūtu un pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā;

F.  tā kā ESI fondu redzamības palielināšana var palīdzēt uzlabot priekšstatu par kohēzijas politikas efektivitāti un atgūt iedzīvotāju uzticēšanos un ieinteresētību Eiropas projektā;

G.  tā kā būtiska nozīme ir konsekventai komunikācijas stratēģijai, ar to domājot ne tikai lejupēju komunikāciju par ESI fondu konkrētajiem rezultātiem, bet arī augšupēju komunikāciju, kas vērsta uz projektu iniciatoru informētības uzlabošanu par finansēšanas iespējām, lai tādējādi palielinātu sabiedrības iesaistīšanos īstenošanas procesā;

H.  tā kā būtu jāpaplašina un jāuzlabo informācijas sniegšanas un komunikācijas kanālu dažādošanas metodes,

Vispārīgi apsvērumi

1.  uzsver, ka kohēzijas politika ir viens no galvenajiem publiskā sektora mehānismiem izaugsmes veicināšanai, un ar piecu ESI fondu starpniecību tā nodrošina ieguldījumus visos ES reģionos un palīdz samazināt nevienlīdzību, atbalstīt konkurētspēju un gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

2.  ar bažām konstatē, ka vispārējā sabiedrības informētība un izpratne par ES reģionālās politikas efektivitāti gadu gaitā ir samazinājusies; norāda uz Eirobarometra 2015. gada septembra aptauju Nr. 423, kurā tikai nedaudz vairāk kā viena trešdaļa (34 %) Eiropas iedzīvotāju atbildēja, ka ir dzirdējuši par ES līdzfinansētiem projektiem, kas uzlabo dzīves kvalitāti viņu dzīvesvietas apvidū; norāda, ka lielākā daļa respondentu kā svarīgas jomas nosauca izglītību, veselības aprūpi, sociālo infrastruktūru un vides politiku; uzskata, ka priekšnoteikums pozitīvai komunikācijai ir ne tikai ESI fondu finansēto projektu daudzums, bet galvenokārt šo projektu kvalitāte un pievienotā vērtība, ko nodrošina projektu faktiskie rezultāti; tādēļ uzsver, ka, novērtējot, atlasot, īstenojot un pabeidzot projektus, ir jākoncentrējas uz iecerēto rezultātu panākšanu, lai nepieļautu neefektīvus izdevumus, kuru dēļ sabiedrībā varētu veidoties negatīvs priekšstats par kohēzijas politiku; vērš uzmanību uz to, ka, izraugoties komunikācijas pasākumus, īpaši jāapsver to saturs un tvērums, un vienlaikus atkārtoti uzsver, ka pats labākais reklāmas veids ir uzskatāmi parādīt īstenoto projektu nozīmīgumu un noderīgumu;

3.  norāda, ka kohēzijas politikas ieguldījumu redzamības nodrošināšanai būtu jāpaliek Komisijas un dalībvalstu dalītā atbildībā un ka ir jātiecas formulēt efektīvas Eiropas komunikācijas stratēģijas, kas izstrādātas tā, lai nodrošinātu kohēzijas politikas ieguldījumu redzamību; šajā sakarībā norāda uz vadošo iestāžu un it sevišķi vietējo un reģionālo kompetento iestāžu lomu, īstenojot institucionālo komunikāciju, un kā atbalsta saņēmējām, jo tās piedāvā visefektīvāko saskarni saziņai ar iedzīvotājiem, sniedzot informāciju uz vietas un tuvinot Eiropu iedzīvotājiem; turklāt atgādina, ka minētās iestādes vislabāk pārzina vietējo un reģionālo situāciju un vajadzības un ka redzamības uzlabošanai ir nepieciešami lielāki centieni vairot informētību un pārredzamību iedzīvotājiem tuvā līmenī;

4.  uzsver, ka politikas redzamības nodrošināšana izpaužas kā duāls process, ko veido komunikācija un mijiedarbība ar partneriem; turklāt uzsver, ka, ņemot vērā sarežģītos problēmjautājumus, kā arī tiecoties nodrošināt leģitimitāti un efektīvus ilgtermiņa risinājumus, publiskā sektora iestādēm saskaņā ar partnerības principu ir jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas visos parnerības nolīguma un darbības programmu apspriešanas un īstenošanas posmos; turklāt uzsver nepieciešamību nostiprināt publiskā sektora iestāžu un partneru institucionālās spējas un atkārtoti uzsver Eiropas Sociālā fonda (ESF) iespējamo lomu šajā kontekstā;

5.  šajā sakarībā uzsver, ka dalībvalstīs ir vērojams nevienmērīgs progress virzībā uz administratīvo procedūru racionalizēšanu, kas ļautu plašāk mobilizēt un iesaistīt reģionālos un vietējos partnerus, tostarp ekonomiskos un sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību pārstāvošās organizācijas; atgādina par sociālā dialoga svarīgo nozīmi šajā kontekstā;

Risināmie problēmjautājumi

6.  norāda, ka palielinās eiroskepticisms un pret Eiropu vērsta populistiska propaganda, kas sagroza informāciju par Savienības politiku, un aicina Komisiju un Padomi analizēt un risināt šo parādību pamatā esošos cēloņus; tāpēc uzsver, ka ir steidzami nepieciešams attīstīt efektīvākas komunikācijas stratēģijas, nodrošinot iedzīvotājiem draudzīgas valodas lietojumu un tiecoties pārvarēt plaisu starp ES un tās iedzīvotājiem, tostarp arī bezdarbniekiem un sociālas atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, un šajā nolūkā izmantot dažādas vietēja, reģionāla un valsts līmeņa plašsaziņas platformas, ar kuru starpniecību ir iespējams raidīt iedzīvotājiem precīzu un saprotamu vēstījumu par Eiropas projekta pievienoto vērtību viņu dzīves kvalitātei un labklājībai;

7.  aicina Komisiju un Padomi gan attiecībā uz pašreizējo satvaru, gan uz kohēzijas politikas reformu, kas tiks veikta pēc 2020. gada, analizēt, kā priekšstata veidošanos par ES politiku ietekmē pasākumi, kuri vērsti uz saiknes nostiprināšanu ar Eiropas pusgadu un strukturālo reformu īstenošanu ar ESI fondu finansēto programmu starpniecību;

8.  atzīst, ka tiesiskais regulējums tikai ierobežotā mērā nodrošina pienācīgu kohēzijas politikas redzamību; uzsver, ka līdz ar to informācijas sniegšana par šīs politikas faktiskajiem sasniegumiem ne vienmēr ir bijusi prioritāte dažādajām ieinteresētajām personām; uzskata, ka būtu nepieciešams pastāvīgi aktualizēt ieteicamos komunikācijas pasākumus informēšanai par faktiskajiem sasniegumiem; šajā sakarībā norāda, ka nedz Savienības, nedz dalībvalstu līmenī ESI fondu tehniskās palīdzības ietvaros nav paredzēts atvēlēt finansējumu šādiem pasākumiem; tomēr uzsver, ka vadošās iestādes un atbalsta saņēmēji ir atbildīgi par to, lai tiktu regulāri uzraudzīta Kopīgo noteikumu regulas (ES) 1303/2013 115. pantā un XII pielikumā paredzēto noteikumu ievērošana attiecībā uz informācijas un komunikācijas pasākumiem;

9.  atkārtoti uzsver, ka ir jārod pienācīgs līdzsvars starp nepieciešamību vienkāršot kohēzijas politikas īstenošanas noteikumus un saglabāt pareizu un pārredzamu finanšu pārvaldību un cīnīties pret krāpšanu, vienlaikus par to pienācīgi informējot sabiedrību; šajā sakarībā atgādina — lai sabiedrībā nezustu uzticēšanās vadošajām iestādēm un vietējai pārvaldei, ir nepieciešams skaidri nošķirt pārkāpumus no krāpšanas; turklāt uzstāj uz to, ka, neskarot nepieciešamās kontroles un revīzijas, ir jāvienkāršo un jāsamazina administratīvais slogs, kas gulst uz atbalsta saņēmējiem;

10.  uzsver, ka ir būtiski palielināt līdzatbildību par politiku vietējā un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu rezultātu efektivitāti un sabiedrības informēšanu par tiem; atzinīgi vērtē to, ka partnerības princips rada pievienoto vērtību Eiropas sabiedriskās politikas īstenošanā, kā tas tika apstiprināts nesen veiktā Komisijas pētījumā; taču norāda, ka dažkārt joprojām ir diezgan grūti mobilizēt partnerus, kas skaidrojams ar to, ka partnerības princips ticis īstenots formāli un partneri nav varējuši patiešām iesaistīties pārvaldības procesā; atgādina, ka ir nepieciešams veltīt vairāk pūļu un resursu partneru iesaistīšanai un pieredzes apmaiņai ar partneriem paredzētu dialoga platfomu starpniecību, cita starpā tiecoties panākt, lai viņi tālāk izplatītu informāciju par ES finansējuma iespējām un gūtajiem panākumiem;

11.  turklāt atgādina arī par kohēzijas politikas ieguldījumu ilgtermiņa stratēģiskā rakstura būtību, proti, ka dažkārt rezultāti nav saskatāmi uzreiz, un šis apstāklis kaitē kohēzijas politikas instrumentu redzamībai, it sevišķi salīdzinājumā ar citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); tāpēc mudina attiecīgā gadījumā turpināt komunikācijas pasākumus vēl četrus gadus pēc projekta slēgšanas; uzsver, ka dažu ieguldījumu rezultāti (it sevišķi ieguldījumi cilvēkkapitālā) ir mazāk redzami un tos ir grūtāk kvantificēt nekā „taustāmus” ieguldījumus, un prasa veikt detalizētāku un diferencētāku izvērtējumu par kohēzijas politikas ilgtermiņa ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi; turklāt uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš ex post novērtējumam un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kas ir Eiropas ilgtermiņa attīstības stratēģija;

12.  norāda, ka plašsaziņas līdzekļiem ir nozīmīga loma iedzīvotāju informēšanā par dažādām ES politikas jomām un vispārējiem ES jautājumiem; tomēr pauž nožēlu, ka ES kohēzijas politikas ieguldījumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos ir diezgan ierobežots; uzsver nepieciešamību izstrādāt informatīvas kampaņas un komunikācijas stratēģijas, kas būtu vērstas uz tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri ir piemēroti pašreizējiem informācijas izaicinājumiem un sniedz informāciju pieejamā un pievilcīgā veidā; uzsver, ka ir nepieciešams izmantot sociālo plašsaziņas līdzekļu augošo ietekmi, digitālā progresa sniegtās priekšrocības un dažādo pieejamo komunikācijas kanālu apvienojumu, tiecoties tos labāk izmantot ESI fondu piedāvāto iespēju un nodrošināto sasniegumu polpularizēšanā;

Komunikācijas uzlabošana un sadarbība ar partneriem 2014.–2020. gada plānošanas perioda otrajā pusē

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt jau pastāvošo komunikācijas līdzekļu un instrumentu koordināciju un pieejamību ES līmenī, lai pievērstos tematiem, kuriem ir ietekme uz ES darba kārtību; šajā kontekstā uzsver, ka ir svarīgi sniegt pamatnostādnes, kurās būtu izklāstīti paņēmieni un metodes efektīvai sabiedrības informēšanai par to, kā kohēzijas politikas īstenošana nodrošina ES iedzīvotājiem ikdienas dzīvē jūtamus rezultātus; aicina vadošās iestādes un atbalsta saņēmējus aktīvi un sistemātiski informēt sabiedrību par politikas rezultātiem, devumu un ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus ņemot vērā dažādos projektu attīstības posmus;

14.  norāda, ka, ņemot vērā tradicionālajos un modernajos saziņas līdzekļos izplatītās informācijas daudzumu un kvalitāti, vairs nav pietiekami tikai izvietot Komisijas logotipu uz projekta apraksta planšetēm; aicina Komisiju izstrādāt efektīvākus identifikācijas līdzekļus;

15.  atzinīgi vērtē konkrētus pašreizējos komunikācijas pasākumus, piemēram, kampaņu „Eiropa manā reģionā”, Komisijas tīmekļa lietojumprogrammu „EU Budget for Results”, sadarbību ar CIRCOM Regional(16), programmu „Eiropa pilsoņiem”, kā arī nesen izveidotā Eiropas Solidaritātes korpusa sniegtās iespējas; turklāt uzsver „Europe Direct” informācijas centru būtisko nozīmi decentralizētajā komunikācijā, tiem tiecoties palielināt informētību par kohēzijas politikas ietekmi uz vietas gan vietējā, gan reģionālā mērogā; turklāt uzsver, ka ir jāveltī koncentrēti centieni tam, lai kā potenciālos komunikācijas veicinātājus uzrunātu studentus un žurnālistus un lai komunikācijas kampaņās nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru;

16.  uzsver nepieciešamību pielāgot Kopīgo noteikumu regulā (ES) Nr. 1303/2013 izklāstītos noteikumus attiecībā uz komunikāciju; aicina Komisiju apsvērt jautājumu par pievienoto vērtību, kādu nodrošinātu īpaša finansējuma atvēlēšana komunikācijas vajadzībām tehniskās palīdzības budžetā, kā arī — attiecīgā gadījumā — saistošu publicitātes un informācijas prasību skaita palielināšana attiecībā uz kohēzijas politikas projektiem; aicina Komisiju 2017. gadā sniegt skaidras norādes par to, kā tehnisko palīdzību pašreizējā finansēšanas periodā varētu izmantot komunikācijas vajadzībām, lai nodrošinātu juridisko noteiktību vietējām un reģionālajām iestādēm un citiem atbalsta saņēmējiem; turklāt atkārtoti uzsver to, ka parastie komunikācijas un reklāmas standarti, kas ir labi uztverami strukturālo un tehnoloģisko ieguldījumu gadījumā, nav tik efektīvi tad, kad runa ir par nemateriāliem ieguldījumiem cilvēkkapitālā;

17.  uzsver nepieciešamību piešķirt komunikācijai lielāku nozīmi ES kohēzijas politikas prioritāšu sarakstā, it sevišķi tā darba kontekstā, kuru veic vadošie darbinieki, kas nav tieši atbildīgi par komunikāciju, un integrēt komunikāciju parastajā ESI fondu procedūrā; prasa profesionālāku komunikāciju, it sevišķi vietējam līmenim adresētus pasākumus un izvairīšanos no ES žargona izmantošanas;

18.  atznīgi vērtē Komisijas veikto ex post novērtējumu par 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmām, kas piedāvā izcilu pamatu sabiedrības informēšanai par sasniegtajiem rezultātiem un panākto ietekmi; pieņem zināšanai V4 valstu iniciatīvu par kohēzijas politikas ārējiem efektiem ES-15 dalībvalstīs(17) un aicina Komisiju sagatavot plašāku objektīvu pētījumu ES-28 līmenī; turklāt mudina Komisiju dažādot savas komunikācijas stratēģijas attiecībā uz neto līdzekļu devējām un neto saņēmējām dalībvalstīm un izcelt īpašās priekšrocības, ko kohēzijas politika sniedz reālās ekonomikas stimulēšanā, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanā, izaugsmes un darbvietu radīšanā visos ES reģionos un kopienu un ekonomikas infrastruktūras uzlabošanā, gan izmantojot tiešus ieguldījumus, gan tiešo un netiešo eksportu (netiešā ietekme);

19.  aicina Komisiju un vadošās iestādes apzināt veidus, kā atvieglot un standartizēt piekļuvi informācijai, lai veicinātu zināšanu un labas prakses apmaiņu attiecībā uz komunikācijas stratēģijām un tādējādi labāk izmantotu esošo pieredzi un palielinātu pārredzamību un finansēšanas iespēju pamanāmību;

20.  atzinīgi vērtē e-kohēzijas ieviešanu pašreizējā plānošanas periodā ar mērķi vienkāršot un racionalizēt ESI fondu īstenošanu; uzsver tās spēju efektīvi veicināt piekļuvi informācijai, uzraudzīt programmu attīstību un veidot noderīgas saiknes starp ieinteresētajām personām;

21.  uzskata, ka ir nepieciešams pastiprināt komunikāciju jaunajos plašsaziņas kanālos un ka šajā nolūkā būs vajadzīga stratēģija attiecībā uz digitālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām, kas būtu izstrādātas tā, lai informētu iedzīvotājus un dotu viņiem iespēju izteikt savas vajadzības, koncentrējoties uz galalietotāju sasniegšanu ar dažādu instrumentu, piemēram, interaktīvu tiešsaistes līdzekļu, starpniecību, izstrādājot pieejamāku mobilo saturu un lietojumprogrammas, kā arī nodrošinot, lai informācija būtu pielāgota dažādām vecuma grupām un vajadzības gadījumā pieejama dažādās valodās; aicina vadošās iestādes sniegt attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem aktuālu informāciju par finanšu datiem, sasniegumiem un ieguldījumiem, lai ievietotu ESI fondu atklāto datu platformā viegli lasāmus datus un grafikus žurnālistu vajadzībām; aicina uzsākt reģionālas iniciatīvas labāko projektu godalgošanai, gūstot ierosmi no „RegioStars”;

22.  turklāt ierosina uzlabot pašreizējo komunikācijas pasākumu uzraudzību un novērtēšanu un izveidot reģionālas darba grupas komunikācijas jautājumos, kurās tiktu iesaistīti dažādu līmeņu dalībnieki;

23.  uzsver to, cik svarīgs ir Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību, kā arī partnerības principa nozīmi, stiprinot kopīgās apņemšanās un līdzatbildīgumu par kohēzijas politiku; aicina nostiprināt saikni starp publiskā sektora iestādēm, potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem, īstenojot atklātu dialogu, un īstenošanas gaitā pēc nepieciešamības pielāgot partnerības dalībnieku sastāvu, lai nodrošinātu pareizu līdzsvaru starp partneriem, kas pārstāv kopienas intereses visos procesa posmos;

24.  atzinīgi vērtē inovatīvo daudzlīmeņu un daudzu ieinteresēto personu sadarbības modeli, kas tika ierosināts ES pilsētprogrammā, un iesaka iespēju robežās atkārtot to, īstenojot kohēzijas politiku;

25.  uzsver, ka ir jāpastiprina pārrobežu un starpreģionālās sadarbības komunikācijas dimensija, tostarp arī pašreizējo makroreģionālo stratēģiju līmenī, kuras vajadzētu darīt redzamākas ES iedzīvotājiem, izplatot labu praksi un piemērus, kas liecinātu par ieguldījumu nodrošinātajiem panākumiem un sniegtajām iespējām;

Komunikācijas sekmēšana par kohēzijas politiku laikposmā pēc 2020. gada

26.  aicina Komisiju vairot ES kohēzijas politikas finansējuma pievilcīgumu, turpinot vienkāršošanu un ierobežojot pārmērīgu reglamentēšanu, un apsvērt iespēju samazināt regulējošo noteikumu un pamatnostādņu sarežģītību un attiecīgā gadījumā — daudzumu, ņemot vērā ieteikumus, ko paudusi augsta līmeņa neatkarīgo ekspertu grupa ESI fondu atbalsta saņēmējiem paredzētās vienkāršošanas uzraudzības jautājumos;

27.  ņemot vērā to, kā ES kohēzijas politika veicina pozitīvu identificēšanos ar Eiropas integrācijas projektu, aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest projektu pieteikumu veidlapās obligātu komunikācijai veltītu iedaļu palielinātas tehniskās palīdzības izmantošanas ietvaros, atvēlot īpašu budžetu komunikācijai programmas līmenī un vienlaikus raugoties, lai nepalielinātos ierobežojumu skaits, un nodrošinot nepieciešamo elastīgumu; turklāt aicina vadošās iestādes un vietējās un reģionālās iestādes kvalitatīvāk informēt sabiedrību par projektu galīgajiem rezultātiem;

28.  uzsver nepieciešamību pastiprināt Savienības dialogu ar iedzīvotājiem, pārdomāt komunikācijas kanālus un stratēģijas un, ņemot vērā sociālo tīklu un jauno digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas, pielāgot vēstījumus vietējam un reģionālajam kontekstam; uzsver arī pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu potenciālo lomu komunikācijas īstenošanā; tomēr atkārtoti uzsver, ka izglītojošais saturs ir tikpat svarīgs kā plašsaziņas līdzekļu stratēģijas un popularizēšana dažādās platformās;

29.  uzsver, ka, raugoties no komunikācijas un redzamības aspekta, šī politika pēc 2020. gada ir jāturpina vienkāršot, tostarp attiecībā uz dalīto pārvaldību un revīzijas sistēmām, lai rastu pareizo līdzsvaru starp politiku, kas vērsta uz rezultātiem, atbilstošu pārbaužu un kontroļu daudzumu un vienkāršotām procedūrām;

30.  aicina nākamajā plānošanas periodā pēc 2020. gada vēl vairāk nostiprināt partnerības principu; pauž pārliecību, ka aktīva ieinteresēto personu, tostarp pilsonisko sabiedrību pārstāvošo organizāciju, iesaistīšana partnerības nolīguma un darbības programmu apspriešanā un īstenošanā varētu palīdzēt uzlabot līdzatbildīgumu par politikas īstenošanu un īstenošanas pārredzamību un varētu nozīmēt arī labāku politikas īstenošanu attiecībā uz ES budžetu; tādēļ aicina dalībvalstis apsvērt iespēju īstenot jau pastāvošos līdzdalīgas pārvaldības modeļus, apvienojot visus attiecīgos sabiedrības partnerus un iesaistot ieinteresētās personas līdzdalīgā budžeta izstrādes procesā, lai attiecīgā gadījumā noteiktu valsts, reģionālajam un vietējam līdzfinansējumam piešķirtos resursus, tā tiecoties palielināt savstarpējo uzticēšanos un iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā par publiskā sektora izdevumiem; turklāt ierosina sadarbībā ar atbalsta saņēmējiem un dažādām ieinteresētajām personām kopīgi veikt rezultātu novērtēšanu, lai apkopotu attiecīgos datus, kas varētu palīdzēt stimulēt aktīvu līdzdalību un turpmāko darbību redzamību;

31.  turklāt prasa palielināt pilsētu un lauku apvidu sadarbību, lai attīstītu teritoriālās partnerības starp pilsētām un lauku apvidiem, pilnībā izmantojot ES fondu sinerģijas potenciālu un pamatojoties uz pilsētu lietpratību un lielāko spēju pārvaldīt finansējumu;

32.  turklāt mudina Komisiju un dalībvalstis savos attiecīgajos komunikācijas rīcības plānos koncentrēties uz sadarbības stiprināšanu starp dažādajiem ģenerāldirektorātiem, ministrijām un informācijas sniedzējiem dažādos līmeņos un mērķauditoriju pārskata izveidi, lai izstrādātu un raidītu konkrētām mērķgrupām pielāgotus vēstījumus, kas ļautu tiešāk sazināties ar iedzīvotājiem vietējā līmenī un viņus labāk informēt;

33.  šajā sakarībā uzsver kultūras maiņas nozīmi tādā izpratnē, ka par komunikāciju ir jābūt atbildīgām visām iesaistītajām pusēm un atbalsta saņēmējiem pašiem jākļūst par galvenajiem vēstījuma paudējiem;

34.  turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis nostiprināt jau pastāvošo komunikācijas un informācijas tīklu lomu un pozīciju un izmantot ES e-komunikācijai par kohēzijas politikas īstenošanu paredzēto interaktīvo platformu, lai apkopotu visus attiecīgos datus par ESI fondu projektiem un dotu iespēju galalietotājiem sniegt atsauksmes par īstenošanas procesu un sasniegtajiem rezultātiem, neaprobežojoties tikai ar trūcīgu projekta aprakstu un informāciju par veiktajiem izdevumiem; uzskata, ka šāda platforma atvieglotu arī kohēzijas politikas komunikācijas efektivitātes novērtēšanu;

°

°  °

35.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu nacionālajiem un reģionālajiem parlamentiem.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0053.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0055.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0211.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0419.

(7)

http://www.consilium.europa.eu/press-releases-pdf/2016/11/47244650399_en.pdf.

(8)

http://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/brochures/2014/ensuring-the-visibility-of-cohesion-policy-information-and-communication-rules-2014-2020.

(9)

http://ec.europa.eu/COMMFrontOffice/publicopinion/index.cfm/ResultDoc/download/DocumentKy/67400.

(10)

http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/informing/dialog/2014/5_vandenbrande_report.pdf.

(11)

http://cor.europa.eu/en/about/Documents/CoR-communication-plan-2016.pdf.

(12)

http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/policy/how/studies_integration/impl_partner_report_en.pdf.

(13)

 http://www.interregeurope.eu/fileadmin/user_upload/events/Rotterdam/pdf/Designing_communication_strategy.pdf.

(14)

https://www.strukturalni-fondy.cz/getmedia/fdc8a04e-590d-47ac-9213-760d4ac76f75/V4_EU15_manazerske-shrnuti.pdf?ext=.pdf.

(15)

http://www.eapn.eu/images/stories/docs/EAPN-position-papers-and-reports/2014-eapn-handbook-Give-a-voice-to-citizens-Guidelines-for-Stakeholder-Engagement.pdf.

(16)

Eiropas Reģionālās sabiedriskās televīzijas pakalpojumu profesionālā asociācija.

(17)

Ziņojums „Kā ES-15 dalībvalstis gūst labumu no kohēzijas politikas V4 valstīs”, kas Polijas Ekonomiskās attīstības ministrijas uzdevumā izstrādāts saistībā ar ex post novērtējumu un prognozēm par V4 valstīs īstenotās kohēzijas politikas rezultātā radītajām priekšrocībām ES-15 valstīm.


PASKAIDROJUMS

Kohēzijas politika ir Savienības vissvarīgākais ieguldījumu mehānisms izaugsmes veicināšanai, tās budžets ir EUR 351,8 miljardi, un tā ietekmē visus ES reģionus un iedzīvotājus. Nodrošinot lielu ieguldījumu dalībvalstu ekonomikā, kohēzijas politikas ieguldījumi kopā ar valstu līdzfinansējumu veidoja vidēji 15 % no kopējiem publiskajiem ieguldījumiem ES 28 dalībvalstīs, dažās dalībvalstīs sasniedzot pat 60–80 %.

Kohēzijas politikas instrumenti ir izrādījušies lietderīgi un efektīvi instrumenti finansējuma novirzīšanai nabadzīgākajiem reģioniem un jomām, kuras visvairāk skārusi ekonomikas krīze, un līdzekļu ieguldīšanai nozarēs, kurām ir būtiska nozīme izaugsmes un nodarbinātības pespektīvā.

Līdzās savam galvenajam uzdevumam samazināt nevienlīdzību starp ES reģioniem kohēzijas politika un sinerģija ar pētniecības un izstrādes fondiem ir devušas būtisku ieguldījumu pārdomātas specializācijas platformu izstrādē, jauninājumu veicināšanā un izcilības sekmēšanā visos ES reģionos.

Kohēzijas politikas galvenā prioritāte ir un būs sniegt atbalstu mazāk attīstītiem reģioniem, taču tās uzmanības centrā ir izaugsmes un konkurētspējas palielināšana attīstītākos reģionos. Tādējādi ieguldījumi mazāk pārtikušos reģionos paver iespējas attīstītākiem reģioniem(1).

ES finansēšanas politika ietekmē visus ES iedzīvotājus, tomēr sabiedrība ne vienmēr ir tikusi pienācīgi informēta par tās rezultātiem, proti, par to, cik lielā mērā ESI fondu ieguldījumi ir mainījuši ES pilsoņu ikdienas dzīvi. Tāpēc šajā jziņojumā tiek ierosināti jauni veidi, kā „reklamēt” kohēzijas politikas ieguldījumu rezultātus.

Pēc Brexit sākšanās un populisma kustību pieauguma visā Eiropā ir stingri nepieciešams pārdomāt komunikācijas metodes, lai pretotos pret Eiropu vērstai un eiroskeptiskai retorikai un raidītu iedzīvotājiem skaidru vēstījumu, tiecoties atgūt viņu ticību kopējās Eiropas projekta redzējumam.

Šā patstāvīgā ziņojuma mērķis ir pārbaudīt faktisko pieredzi un darbu pie strukturālo fondu un investīciju fondu redzamības palielināšanas, un tajā piedāvātā pieeja ir saistīt kohēzijas politikas instrumentus ar vietējo politiku, lai palielinātu lēmumu efektivitāti vietējā līmenī, attīstot līdzdalības pārvaldību kā efektīvu līdzekli informētības uzlabošanai par ESI fondiem.

Turklāt ziņojumā tiks izvērtēts, kā var palielināt sociālajos plašsaziņas līdzekļos īstenotās komunikācijas ietekmi, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu satura demokratizāciju.

Ziņojuma projekta mērķis ir arī veicināt sabiedrības atbalstu un iesaistīt vietējo sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, attiecīgā gadījumā izmantojot līdzdalīgu budžeta izstrādi, kā arī sabiedrisko apspriešanu un citus instrumentus. ES būtu jācenšas apzināt jaunus veidus, kā palielināt atbildību — gan vertikālā, gan horizontālā aspektā —, apvienojot visus attiecīgos sabiedrības partnerus visos ar kohēzijas politikas īstenošanu saistītajos posmos(2).

Lai gan ir vērojamas ekonomikas atveseļošanās pazīmes, ES sociālā krīze turpinās. Atzinumi un risinājumi, kas nāk tieši no ieinteresētajām personām, kuras iesaistītas vietējas attīstības projektos, un regulārs dialogs ar pilsonisko sabiedrību un tās iesaistīšana nodrošina valdības politikas pārskatatbildību un leģitimitāti.

Partneriem ir jāuzņemas kopīga atbildība par spēcīgāku Eiropas Savienību un arvien vairāk saistītu pasauli, savukārt “daudzlīmeņu pārvaldības” struktūras(3) attīstīšana ir būtiski svarīga, lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

ESI fondu projektu līdzekļu saņēmējiem jāuzņemas kohēzijas politikas „vēstnieku” loma.

(1)

http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/information/cohesion-policy-achievement-and-future-investment/factsheet/en.pdf.

(2)

Van den Brande ziņojums par daudzlīmeņu pārvaldību un partnerību, Eiropas Komisija, 2014.

(3)

Komisijas darba dokuments – Apspriešanās par topošo ES stratēģiju 2020. gadam, COM(2009)0647/3.


Budžeta komitejas atzinums (12.5.2017)

Reģionālās attīstības komitejai

par partneru līdzdalības palielināšanu un pārredzamības uzlabošanu Eiropas Strukturālo un investīciju fondu izmantošanā

(2016/2304(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jan Olbrycht

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver — neraugoties uz to, ka Kopīgo noteikumu regulā ir precīzi noteikti Eiropas strukturālo un investīciju fondu (turpmāk — ESI fondi) līdzfinansētos projektus īstenojošo dalībvalstu un vadošo iestāžu pienākumi informācijas un komunikācijas jomā, nedz Savienības, nedz dalībvalstu līmenī nepastāv konkrēti noteikumi, kas nodrošinātu finansējuma atvēlēšanu šādiem pasākumiem;

2.  ar bažām konstatē, ka pastāv acīmredzama atšķirība starp dokumentētajiem kohēzijas politikas pasākumu rezultātiem un šīs politikas pievienoto vērtību kopumā, no vienas puses, un, no otras puses, to, kā ES finansētie projekti tiek uztverti un atzīti uz vietas; uzskata, ka ir steidzami jāpievēršas šīs problēmas risināšanai, it sevišķi ņemot vērā augošo skepsi pret ES, kas patlaban vērojama daudzās dalībvalstīs; aicina Komisiju piešķirt pienācīga apmēra finanšu resursus „RegioStars” godalgu aptverto jomu paplašināšanai, lai rīkotu ikgadējus konkursus, kuros tiktu apbalvoti labākie reģionālā līmenī īstenotie projekti visās dalībvalstīs; uzskata, ka, pateicoties šai iniciatīvai, labākie kohēzijas politikas iniciatīvu piemēri tiktu atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos un par tiem uzzinātu plašāka sabiedrība;

3.  uzsver partnerības principa potenciālu pastiprināt ieinteresētību kohēzijas politikā un apņēmību plašāk izplatīt šīs politikas rezultātus;

4.  uzsver, ka ir nepieciešams vienkāršot noteikumus par kohēzijas politikas īstenošanu un saglabāt pareizu finanšu pārvaldību, vienlaikus īstenojot pienācīgu komunikāciju ar sabiedrību;

5.  aicina Komisiju apsvērt iespēju atvēlēt informācijas un komunikācijas pasākumiem īpaši paredzētu finansējumu ar ESI fondiem saistītās tehniskās palīdzības ietvaros; uzskata, ka šajā ziņā lieliskas iespējas piedāvā patlaban notiekošā Kopīgo noteikumu regulas pārskatīšana, kas tiek īstenota DFS termiņa vidusposma novērtēšanas/pārskatīšanas paketē paredzētās vienkāršošanas kontekstā; aicina valstu, reģionālās un vietējās vadošās iestādes pielāgot savas iekšējās struktūras, tiecoties uzlabot komunikācijas spēju un tādējādi maksimāli efektīvi izmantot ESI fondu popularizēšanai paredzētos līdzekļus;

6.  uzskata, ka, paaugstinot ieinteresēto personu iesaistīšanās līmeni un vairojot ESI fondu īstenošanas pamanāmību, varētu panākt to, ka dalībvalstis iesniegtu vairāk projektu pieteikumu un līdz ar to uzlabotos ES budžeta izpildes līmenis;

7.  tomēr norāda, ka priekšstatu par ESI fondiem neuzlabos tikai informācijas un komunikācijas pasākumi vien, bet gan šo fondu radītā skaitļos izsakāmā un faktiskā pievienotā vērtība.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

11.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Clare Moody, Younous Omarjee, Pina Picierno, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anneli Jäätteenmäki, Louis Michel, Stanisław Ożóg, Rainer Wieland, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Gabriele Preuß, Claudia Schmidt, Axel Voss

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez, Anneli Jäätteenmäki, Louis Michel

ECR

Zbigniew Kuźmiuk, Stanisław Ożóg

GUE/NGL

Younous Omarjee

PPE

Georges Bach, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Monika Hohlmeier, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Inese Vaidere, Axel Voss, Rainer Wieland, Tomáš Zdechovský, Patricija Šulin

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Vladimír Maňka, Clare Moody, Pina Picierno, Gabriele Preuß, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Manuel dos Santos

VERTS/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand, Monika Vana

3

-

ECR

Bernd Kölmel

ENF

Marco Zanni

NI

Eleftherios Synadinos

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums (4.5.2017)

Reģionālās attīstības komitejai

par partneru līdzdalības palielināšanu un pārredzamības uzlabošanu Eiropas Strukturālo un investīciju fondu izmantošanā

(2016/2304(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Claude Rolin

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā ES finansēto projektu pamanāmības uzlabošana var būt nozīmīgs elements ēnu ekonomikas apkarošanā;

B.  tā kā ES strukturālo fondu un investīciju fondu pamanāmības uzlabošana, īstenojot līdzīgu un līdz ar to salīdzināmu komunikācijas un publicitātes stratēģiju, pavērtu lielas iespējas panākt visu fondu sinerģiju un palielināt efektivitāti,

1.  norāda, ka Eiropas strukturālos fondus un investīciju fondus (turpmāk — ESI fondi) veido pieci dažādi fondi, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti; uzsver ESI fondu un it sevišķi Eiropas Sociālā fonda (ESF) svarīgo nozīmi, jo ir apliecinājies, ka ESF ir viens no nozīmīgākajiem publiskā sektora instrumentiem izaugsmes, nodarbinātības un sociālās iekļautības veicināšanai un reģionālās nevienlīdzības mazināšanai, īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajiem reģioniem un personām; uzsver ESF pievienoto vērtību un nepieciešamību izstrādāt komunikācijas plānus, lai optimālāk izmantotu tā pamanāmības veicināšanā ieguldītos līdzekļus;

2.  ar bažām norāda, ka 2015. gadā tikai 34 % Eiropas iedzīvotāju atbildēja, ka ir dzirdējuši par ES līdzfinansētiem projektiem, ko īsteno, lai uzlabotu viņu dzīvesvietas teritoriju un veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un darbvietu radīšanu, un ka šis īpatsvars ir palicis nemainīgs kopš 2010. gada jūnija(1), un ka 2015. gadā 75 % cilvēku, kuri bija informēti par šiem fondiem, uzskatīja, ka tiem ir pozitīva ietekme un tikai 9 % to ietekmi vērtēja negatīvi; tādēļ uzsver, ka ir steidzami nepieciešams uzlabot komunikācijas stratēģiju saziņai ar iedzīvotājiem, un vēl jo svarīgāk tas ir šajos laikos, ko iezīmē nacionālisma viestā problemātika un negatīvas attieksmes izplatīšanās pret Eiropas projektu;

3.  aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar vietējām, reģionālajām un valstu iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām regulāri uzraudzīt to, lai rūpīgi tiktu īstenoti visi tiesību aktu noteikumi attiecībā uz informāciju un komunikāciju, tādējādi nodrošinot pārredzamību un plašu informācijas izplatīšanu par fondu sasniegumiem institucionālajā komunikācijā, sociālajos plašsaziņas līdzekļos un citos neformālas saziņas veidos un pievēršot īpašu uzmanību mazāk aizsargātām atbalsta saņēmēju grupām un paraugprakses apmaiņai starp iestādēm un fondu līdzekļu saņēmējiem;

4.  uzsver ES pievienotās vērtības nozīmi, kas ir viens no pamatprincipiem, pēc kura vadoties, būtu jāizvērtē iespējamie līdzekļu tēriņi ES līmenī; šajā sakarībā uzskata, ka viss ESI fondu finansējums ir jāizmanto tā, lai nodrošinātu pievienoto vērtību darbam, kas jau tiek veikts dalībvalstu līmenī, nevis valstu pieejas aizstāšanai;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot ESI fondu pamanāmību, ierosinot efektīvus un mērķtiecīgus komunikācijas pasākumus, ar kuriem būtu iespējams vislabāk atspoguļot ESI fondu pozitīvo ieguldījumu, projektiem piemītošo Eiropas pievienoto vērtību un to, kā ESI fondi sekmējuši Eiropas iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos vietējā mērogā, it īpaši attiecībā uz darbvietu radīšanu un sociālo integrāciju, kā arī ESF sniegtajām iespējām, it īpaši sociālās iekļautības un nodarbinātības jomā, mērķtiecīgi un detalizēti institucionālā līmenī informējot par gūtajiem rezultātiem un īstenotajiem projektiem, tostarp — rīkojot informatīvus pasākumus; atgādina, ka ietekmi ir iespējams pastiprināt, aktīvi iesaistot pilsonisko sabiedrību ES dotāciju programmu izstrādē un īstenošanā;

6.  šajā sakarībā vērš uzmanību uz sociālo plašsaziņas līdzekļu arvien pieaugošo lomu, kā arī uz to, ka internetā tiek izplatīta pret Eiropu vērsta propaganda; aicina Komisiju, dalībvalstis un visas ieinteresētās personas optimāli izmantot jaunās komunikācijas metodes, lai ESI fondus darītu pamanāmākus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai tiktu lietota iedzīvotājiem draudzīga valoda, un iesaka vairāk izmantot tādas koncepcijas kā „vienkārša valoda”; iesaka intensīvāk izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus, lai informētu par kohēzijas politikas panākumiem un iespējām, kas saistītas ar tās izmantošanu;

7.  atzīst nepieciešamību veikt izglītojošus pasākumus saistībā ar šiem fondiem, lai novērstu nacionālistiskas reakcijas attiecībā uz instrumentu, kura pamatā ir solidarizēšanās ar vistrūcīgākajiem reģioniem vai cilvēkiem, kuriem šāda solidarizēšanās ir vajadzīga visvairāk, piemēram, bezdarbniekiem vai cilvēkiem, kuriem draud sociālā atstumtība;

8.  aicina Komisiju sekmēt partnerības, vienošanās un iniciatīvas, izmantojot tīklus un komunikācijas kanālus, kurus lieto visciešāk iesaistītās ieinteresētās personas, piemēram, sociālie partneri un NVO;

9.  aicina Komisiju pārskatīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 115. pantā un XII pielikumā iekļautos noteikumus, lai ņemtu vērā ESF projektu specifiku, kuri galvenokārt ir koncentrēti uz cilvēkkapitālu, un jo īpaši paredzēt iespēju finansēt specifiskus informācijas izplatīšanas un izpaušanas pasākumus par veiktajām darbībām un ESF finansētajos pasākumos sasniegtajiem rezultātiem, ņemot vērā to, ka parastie komunikācijas un reklāmas standarti, kas ir labi uztverami strukturālo un tehnoloģisko investīciju gadījumā, nav tik efektīvi tad, kad runa ir par nemateriāliem ieguldījumiem cilvēkkapitālā;

10.  aicina Komisiju, neskarot nepieciešamās kontroles un revīzijas, samazināt administratīvo slogu, lai nodrošinātu labāku līdzekļu apgūšanas līmeni, jo īpaši MVU, mikrouzņēmumiem un uzņēmumiem nomaļos lauku apvidos, lai veicinātu minēto uzņēmumu spēju radīt darbvietas un vairot ekonomisko vērtību, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām; šajā sakarībā uzsver, ka ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp atbalsta saņēmēju pienākumu sniegt ziņojumus un atbildību pret Eiropas nodokļu maksātāju, lai, veicot konkrēta fonda pārskatīšanu, būtu pieejami pietiekami dati un līdz ar to būtu iespējams uzlabot finansējuma mērķtiecīgumu;

11.  atzīst to, cik nozīmīgs ir Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību, kas reglamentē vietējo iestāžu, sociālo partneru un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanu visos ESI fondu plānošanas, īstenošanas un pēcpārbaudes posmos; atgādina, ka partnerības princips pamatā nodrošina to, ka plānošanā tiek vairāk ņemtas vērā iedzīvotāju vajadzības un ka, to īstenojot, notiek konsultēšanās ar ieinteresētajām personām un integrēts to ieguldījums; norāda, ka izstrādes procesos jau sākumposmā būtu vairāk jāiesaista pilsoniskās sabiedrības dalībnieki un sociālie partneri un ka ieinteresētajām personām pilsētās un reģionos vajadzētu uzņemties nozīmīgāku lomu veicamo projektu īstenošanā;

12.  atzinīgi vērtē to, ka 2014.–2020. gada ESI fondos salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu tiek labāk piemērots partnerības princips, un šajā sakarībā atzīst ieguldījumu, ko nodrošina Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību; tomēr norāda, ka daži problēmjautājumi joprojām pastāv, it sevišķi grūtības iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas un laika trūkums, kas neļauj nodrošināt partneru iesaistīšanos; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt rīcības kodeksu un nodrošināt, lai visos partnerības nolīgumu un programmu īstenošanas posmos tiktu pilnībā un efektīvi iesaistīti ekonomiskie un sociālie partneri un pilsonisko sabiedrību pārstāvošās struktūras, un veicināt pieredzes un labas prakses apmaiņu;

13.  atzīst to, ka ESF ir uzņēmies īstenot jaunus uzdevumus un ka ir nepieciešams pastiprināt sociālo dialogu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt sociālo partneru pienācīgu iesaistīšanos Savienības, valstu un reģionālajā līmenī, veicinot šo partneru līdzdalību visos ESI fondu plānošanas, īstenošanas, uzraudzības un izmantojuma novērtēšanas posmos; aicina Komisiju šajā sakarībā nodrošināt un uzraudzīt pienācīgu resursu piešķiršanu sociālajiem partneriem saskaņā ar Regulas Nr. 1304/2013 6. pantu;

14.  atgādina, ka agrīnā posmā sniegtam ESI fondu finansējumam un projektu priekšfinansēšanai ir stimulējoša ietekme;

15.  uzsver trīspusējās ESF komitejas nozīmi, jo tā atvieglo ESF pārvaldību dalībvalstīs, un aicina Komisiju apsvērt līdzīgas komitejas izveidošanu pārējiem ESI fondiem, ņemot vērā sociālā dialoga nodrošināto pievienoto vērtību;

16.  uzsver, ka laikposmā pēc bēgļu krīzes bēgļu integrācija ir svarīgs un steidzami risināms politisks jautājums; šajā sakarībā uzstāj, ka ir jāpiešķir atbilstoši līdzekļi, to izmantošanai jābūt elastīgai un ir mērķtiecīgāk un atbilstošāk jāpievēršas riska grupām, lai mazinātu atstumtības un sociālās spriedzes risku;

17.  aicina Komisiju izanalizēt iepriekšējā plānošanas periodā ieguldīto ES fondu līdzekļu faktisko ietekmi un izdarīt konkrētus secinājumus par pozitīvo un negatīvo pieredzi, šādi uzsākot pievienotās vērtības radīšanu investīciju procesam;

18.  aicina Komisiju izveidot instrumentus, kas ļautu novērtēt ne tikai izveidoto darbvietu skaitu, bet arī to kvalitāti, ņemot vērā to, ka nestabilām darba attiecībām, kas negarantē pienācīgu aizsardzību, vai darba līgumiem, kas paredz darbinieku ekspluatēšanu, ir sava loma negatīva priekšstata veidošanā par kohēzijas politiku;

19.  uzskata, ka viens no lielākajiem problēmjautājumiem ir reģionu un partneru spēja izmantot ES finansējumu un piekļūt tam, aicina dalībvalstis kuras to vēl nav izdarījušas vai ir izdarījušas nelielā mērā, pienācīgu daļu no ESF līdzekļiem veltīt publisko iestāžu un attiecīgo partneru institucionālās spējas nostiprināšanai, lai tādējādi nodrošinātu efektīvu partnerību un adekvātu līdzekļu piešķiršanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek pilnībā izpildīti abi mērķi — gan piešķirti 20 % ESF budžeta sociālajai iekļautībai, gan nodrošināta minimālā garantētā ESF daļa katrai dalībvalstij;

20.  aicina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstīm būtu precīzi zināmas galīgās ESF prioritātes attiecībā uz partneru iesaistīšanu, kā arī palīdzēt tām īstenot šīs prioritātes, apzinot un izplatot paraugpraksi; šajā sakarībā aicina Komisiju uzraudzīt dalībvalstīs šajā jomā īstenoto pasākumu progresu un iekļaut šo aspektu ikgadējā ziņojumā par ESF programmu īstenošanu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota prasība attiecībā uz resursu piemērotību;

21.  prasa sadarbībā ar atbalsta saņēmējiem, vietējām un reģionālajām iestādēm, asociācijām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām kopīgi veikt rezultātu novērtēšanu, lai apkopotu attiecīgos datus un uzlabotu aktīvu līdzdalību un turpmāko darbību pamanāmību;

22.  uzsver, ka tas, ka publiskā parāda palielināšanās dēļ dažiem reģioniem vai apdzīvotām vietām nepienākas finansējums, raisa bažas, jo šāda parāda palielināšanās parasti izriet no centrālo iestāžu darbības;

23.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka ESI fondu pārvaldība ir vienkārša un pārredzama;

24.  uzsver, ka gan ES, gan dalībvalstu līmenī ir īpaši nepieciešams uzlabot atbalsta saņēmējiem paredzēto vienkāršošanu un precīzāk pievērsties viņu vajadzībām; šajā sakarībā uzskata, ka sociālie partneri un ieinteresētās personas varētu piedalīties labas un sliktas prakses apzināšanā un attiecīgi palīdzēt ieviest vienkāršošanas pasākumus savās dalībvalstīs; uzsver, ka vienkāršošanas centieni būtu jāvērš ne tikai uz līdzekļu saņēmējiem, un aicina Komisiju koncentrēt savus vienkāršošanas centienus arī uz tiem dalībniekiem, kas ir atbildīgi par kohēzijas politikas pārvaldību un īstenošanu;

25.  uzsver — lai ESI fondiem būtu ietekme un pievienotā vērtība, praksē nav iespējams realizēt pieeju „universāls, visiem derīgs risinājums”, un tādēļ līdzās kvantitatīvajai analīzei būtu jāievieš ietekmes rādītāji; prasa ESI fondu koncepcijā paredzēt pienācīga elastīguma iespēju, lai dalībvalstis un partnerorganizācijas varētu īstenot vietējām vajadzībām pielāgotu individualizētu atbalstu, nekaitējot revīzijai un kontrolei; uzskata, ka ESI fondiem būtu jāpiedāvā risinājumi specifiskām situācijām un jāņem vērā dažādas sociālās un ekonomiskās realitātes.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Heinz K. Becker, Lynn Boylan, Tania González Peñas, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Tamás Meszerics, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mireille D’Ornano

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45

+

ALDE

ECR

EFDD

GUE/NGL

PPE

 

S&D

VERTS/ALE

Marian Harkin, Robert Rochefort, Yana Toom, Renate Weber

Arne Gericke, Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Ulrike Trebesius, Jana Žitňanská

Laura Agea

Lynn Boylan, Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Kostadinka Kuneva, Paloma López Bermejo

Georges Bach, Heinz K. Becker, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc

Guillaume Balas, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Jan Keller, Javi López, Edouard Martin, Emilian Pavel, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato

Jean Lambert, Tamás Meszerics, Tatjana Ždanoka

3

-

ENF

NI

Mireille D'Ornano, Dominique Martin

Lampros Fountoulis

1

0

ENF

Mara Bizzotto

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Eirobarometra zibensaptauja Nr. 423: pilsoņu izpratne un priekšstati par ES reģionālo politiku.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

18.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Mercedes Bresso, James Carver, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Raymond Finch, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Viorica Dăncilă


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski

EFDD

Rosa D'Amato

GUE/NGL

Martina Michels, Younous Omarjee

PPE

Pascal Arimont, Daniel Buda, Tamás Deutsch, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Maria Spyraki, Ramón Luis Valcárcel Siso, Joachim Zeller, Lambert van Nistelrooij

S&D

Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Jens Nilsson, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

Verts/ALE

Terry Reintke, Monika Vana

3

-

EFDD

James Carver, Raymond Finch

NI

Konstantinos Papadakis

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika