ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Béla Kovács imunitāti

29.5.2017 - (2016/2266(IMM))

Juridiskā komiteja
Referente: Heidi Hautala

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Béla Kovács imunitāti

(2016/2266(IMM))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Béla Kovács deputāta imunitāti, kuru 2016. gada 19. septembrī nosūtīja Ungārijas ģenerālprokurors Dr. Péter Polt saistībā ar krimināllietu, ko pret B. Kovács ir ierosinājusi Ģenerālprokuratūras Galvenā izmeklēšanas pārvalde, par kuru paziņots 2016. gada 3. oktobra plenārsēdē,

–  pēc B. Kovács 2017. gada 12. janvāra, 30. janvāra un 22. marta uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu[1],

–  ņemot vērā Ungārijas Pamatlikuma 4. panta 2. punktu, 2004. gada Likuma Nr. LVII 10. panta 2. punktu un 12. panta 1. punktu, kas reglamentē Ungārijā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu juridisko statusu, un Ungārijas 2012. gada Likuma Nr. XXXVI par Ungārijas Nacionālo asambleju 74. panta 1. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0203/2017),

A.  tā kā Ungārijas Ģenerālprokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas parlamenta deputāta Béla Kovács imunitāti, lai varētu veikt izmeklēšanu nolūkā pārbaudīt, vai celt apsūdzību pret viņu saistībā ar Ungārijas kriminālkodeksā paredzētiem noziegumiem par līdzekļu izkrāpšanu no budžeta, kas izraisījis ievērojamus finansiālus zaudējumus, kā paredzēts Ungārijas Kriminālkodeksa 396. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un privātu dokumentu viltojumu vairākkārtēju izmantošanu, kā paredzēts Kriminālkodeksa 345. pantā; tā kā saskaņā ar šo pantu ikviena persona, kas izmanto privātu dokumentu viltojumu vai privātu dokumentu ar nepatiesu saturu, lai apliecinātu tiesības vai pienākuma pastāvēšanu, grozīšanu vai izbeigšanos, ir atzīstama par vainīgu kriminālpārkāpumā, par kuru soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam;

B.  tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;

C.  tā kā saskaņā ar Ungārijas Pamatlikuma 4. panta 2. punktu šīs valsts parlamenta deputātiem ir tiesības uz imunitāti; tā kā saskaņā ar 2004. gada Likuma Nr. LVII 10. panta 2. punktu par Eiropas Parlamentā ievēlēto Ungārijas deputātu juridisko statusu Eiropas Parlamenta deputātiem ir tāda pati imunitāte kā Ungārijas parlamenta deputātiem un saskaņā ar šā likuma 12. panta 1. punktu lēmuma pieņemšana atcelt imunitāti Eiropas Parlamenta deputātam ir Eiropas Parlamenta kompetencē; tā kā saskaņā ar 2012. gada Likuma Nr. XXXVI 74. panta 1. punktu par Nacionālo asambleju kriminālprocesu vai, ja attiecīgajā gadījumā brīvprātīga atteikšanās no imunitātes nenotiek, kriminālpārkāpuma procesu pret deputātu var vērst tikai tad, ja saņemta iepriekšēja Nacionālās asamblejas piekrišana; tā kā saskaņā ar šā paša likuma 74. panta 3. punktu apsūdzību var izvirzīt tikai pēc tam, kad Ģenerālprokurors iesniedzis pieprasījumu par imunitātes atcelšanu;

D.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Lēmumu 2005/684/EK, Euratom, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu[2], deputātiem ir tiesības uz brīvi izvēlētu personīgu palīgu pakalpojumiem, un Parlaments sedz ar šo personīgo palīgu nodarbināšanu faktiski saistītos izdevumus;

E.  tā kā saskaņā ar Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmuma 34. panta 4. punktu par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem, izmaksas, kas radušās saistībā ar prakses līgumiem var tikt segtas, pamatojoties uz Biroja pieņemtajiem noteikumiem;

F.  tā kā saskaņā ar Prezidija 2010. gada 19. aprīļa lēmuma par noteikumiem par deputātu praktikantiem I panta 1. punktu Eiropas Parlamenta deputāti, lai dotu ieguldījumu Eiropas izglītības un profesionālās sagatavošanas jomā un veicinātu labāku izpratni par to, kā konkrētā iestāde darbojas, var piedāvāt stažēšanos Briselē un Strasbūrā plenārsēžu laikā vai viņu kā deputātu darbības īstenošanas laikā, valstī, kurā deputāts katrā konkrētā gadījumā ir ievēlēts;

G.  tā kā saskaņā ar Noteikumu par praktikantiem 5. panta 1. un 2. punktu konkrētu kārtību saistībā ar stažēšanos iekļauj rakstiskā stažēšanās līgumā, kuru paraksta gan deputāts, gan praktikants; tā kā līgumā iekļauj atrunu, kurā nepārprotami norādīts, ka Eiropas Parlamentu nevar uzskatīt par līguma pusi; tā kā atbilstoši 5. panta 4. punktam ar praksi saistītās izmaksas, tostarp stipendijas un apdrošināšanas izmaksas, ja tās sedz deputāts, tiek segtas no parlamentārās palīdzības piemaksas saskaņā ar Īstenošanas noteikumu 33. panta 4. punktu, nepārsniedzot šīs piemaksas apmēru;

H.  tā kā saskaņā ar Noteikumu par praktikantiem1. panta 1. punkta pēdējo teikumu, praktikantam piešķirtā stipendija nedrīkst būt tāda, ka tā faktiski veidotu slēpta veida atalgojumu; tā kā saskaņā ar 7. panta 1. punktu visā prakses laikā atbildību par praktikantiem uzņemas vienīgi attiecīgais deputāts, pie kura praktikanti stažējas;

I.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis,

t. i., pietiekami nopietnas un konkrētas aizdomas, ka pieprasījums atcelt imunitāti saistībā ar kriminālprocesu ir iesniegts nolūkā nodarīt politisku kaitējumu attiecīgajam deputātam;

J.  tā kā Parlamenta bijušā priekšsēdētāja lēmumu uzlikt sodu rājiena veidā par to, ka B. Kovács pārkāpis Rīcības kodeksa[3] 1. panta a) punktu, nevar uzskatīt par līdzvērtīgu tiesu instances nolēmumam, kas būtu uzskatāms par juridiski saistošu to lietu izspriešanu, ar kurām ir saistīti kriminālprocesi, kurus ir ierosinājusi Ģenerālprokuratūra; tā kā attiecīgi nav pārkāpts dubulta soda neuzlikšanas princips par vienu un to pašu nodarījumu; tā kā attiecīgi Parlamenta bijušā priekšsēdētāja saskaņā ar Rīcības kodeksu noteiktais sods nav šķērslis kriminālprocesa uzsākšanai un īstenošanai Ungārijā, lai konstatētu, vai pret deputātu jāceļ apsūdzība,

1.  nolemj atcelt Béla Kovács deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Ungārijas kompetentajai iestādei un Béla Kovács.

• [1]  Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.
• [2]  OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp.
• [3]  Skatīt Reglamenta I pielikumu, Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā.

PASKAIDROJUMS

1. Priekšvēsture

Priekšsēdētājs 2016. gada 3. oktobra plenārsēdē saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu paziņoja, ka viņš ir saņēmis vēstuli, ko viņam 2016. gada 15. septembrī nosūtīja Ungārijas ģenerālprokurors Dr. P. Polt un ar kuru pieprasīts atcelt Béla Kovács imunitāti.

Saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu priekšsēdētājs šo pieprasījumu ir nodevis Juridiskajai komitejai.

Pieprasījums atcelt Béla Kovács imunitāti ir izsniegts, pamatojoties uz to, ka B. Kovács varētu būt izdarījis noziegumu, kas paredzēts Ungārijas Kriminālkodeksa 396. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. punkta a) apakšpunktā un kas izpaužas līdzekļu krāpšanā no budžeta, kas izraisījis ievērojamus finansiālus zaudējumus, un noziegumu, kas paredzēts Kriminālkodeksa 345. pantā, proti, vairāku privātu dokumentu viltojumu izmantošanu. Saskaņā ar šo pantu, ikvienu personu, kura: a) maldina citu personu vai ļauj tai maldīties, vai slēpj zināmus faktus sakarā ar jebkādu budžeta maksājumu saistībām vai citiem līdzekļiem, kas izmaksāti vai maksājami no budžeta, vai šajā ziņā izteikusi nepatiesu apgalvojumu, un 3) soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz pieciem gadiem, ja: a) līdzekļu krāpšana no budžeta, kas izraisījis ievērojamus finansiālus zaudējumus.

Saskaņā ar Ungārijas Kriminālkodeksa 345 pantu ikviena persona, kas izmanto privātu dokumentu viltojumu vai privātu dokumentu ar nepatiesu saturu, lai apliecinātu tiesības vai pienākuma pastāvēšanu, grozīšanu vai izbeigšanos, ir atzīstama par vainīgu kriminālpārkāpumā, par kuru soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

Saskaņā ar Ģenerālprokurora sniegto informāciju, B. Kovács ar trim praktikantiem ir parakstījis stažēšanās līgumus, kuros ir nepatiesi norādīts, ka puses stājas tiesiskās attiecībās nolūkā absolvēt stažēšanos, ka stažēšanās notiks kā pilnas slodzes amats darba vietā Briselē un ka stažēšanās gaitā praktikanti apmetīsies Briselē, līgumā norādītajā adresē, kura ir tāda pati kā Béla Kovács adrese Briselē.

Turklāt papildus ir norādīts, ka parakstot stažēšanās līgumus, iesniedzot tos kopā ar citiem nepieciešamajiem dokumentiem attiecīgajam Eiropas Parlamenta dienestam un slēpjot no Eiropas Parlamenta stažēšanos fiktīvo raksturu, B. Kovács pārkāpis Noteikumu par praktikantiem 1. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka praktikantam piešķirtā stipendija nedrīkst būt tāda, ka tā faktiski veidotu slēpta veida atalgojumu.

B. Kovács ir nosūtījis priekšsēdētājam atbildi, norādot, ka šajā laikā viņš vēl nav ne saņēmis oficiālu informāciju par OLAF ziņojumu, nedz arī viņam sniegta piekļuve viņa lietai, kas ierosināta OLAF. Šajā vēstulē B. Kovács arī norādījis, ka visi viņa praktikanti ir veikuši savus pienākumus pēc viņa pieprasījuma un viņa pakļautībā dažādās vietās, cita starpā, piemēram, Briselē un Budapeštā.

B. Kovács ir arī uzsvēris, ka viņš bija paredzējis organizēt stažēšanos atbilstoši attiecīgajiem regulējumiem un noteikumiem un ka viņam nebija nekāda nodoma iegūt jebkāda veida nepamatotus maksājumus.

2. Eiropas Parlamenta deputātu imunitātes tiesības un procedūra

7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantā teikts:

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

(a)	savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

(b)	visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.

Ņemot vērā to, ka imunitātes atcelšana tiek prasīta Ungārijā, saskaņā ar 9. panta pirmā daļas a) punktu tiek piemēroti Ungārijas tiesību akti par parlamentāro imunitāti. Saskaņā ar Ungārijas pamatlikuma 4. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta deputātiem ir tiesības uz imunitāti. Saskaņā ar 2004. gada Likuma Nr. LVII 10. panta 2. punktu par Eiropas Parlamentā ievēlēto Ungārijas deputātu juridisko statusu Eiropas Parlamenta deputātiem ir tāda pati imunitāte kā Ungārijas parlamenta deputātiem, un 2012. gada Akta Nr. XXXVI 74. panta 1. punkts par Nacionālo asambleju paredz, ka kriminālprocesu un piespiedu līdzekļus kriminālprocesa ietvaros var ierosināt vai veikt un piespiedu līdzekļus kriminālprocesa ietvaros pret deputātu var piemērot tikai tad, ja saņemta iepriekšēja Nacionālās asamblejas piekrišana. Visbeidzot, saskaņā ar 74. panta 3. punktu pieprasījums par imunitātes atcelšanu ir jāiesniedz Ģenerālprokuroram.

Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 1. un 2. punktā un 9. pantā teikts:

5. pants

Privilēģijas un imunitāte

1.   Deputāti izmanto privilēģijas un imunitāti, kas noteiktas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

2.   Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija.

(...)

9. pants 

 Ar imunitāti saistītās procedūras

1.   Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.

2.   Ar attiecīgā deputāta vai bijušā deputāta piekrišanu pieprasījumu var iesniegt cits deputāts, kuram tiek atļauts attiecīgo deputātu vai bijušo deputātu pārstāvēt visos procedūras posmos.

Deputāts, kurš pārstāv attiecīgo deputātu vai bijušo deputātu, nepiedalās komitejas lēmumu pieņemšanā.

3.   Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt privilēģijas un imunitāti.

4.   Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas. Grozījumi nav pieņemami. Ja priekšlikumu noraida, uzskata, ka ir pieņemts pretējs lēmums.

5.   Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.

6.   Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, un viņš var iesniegt jebkādu dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu.

Deputāts nepiedalās debatēs — izņemot uzklausīšanu — par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti.

Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam.

Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš, minot iemeslus, ir lūdzis attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā. Komitejas priekšsēdētājs izlemj, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt.

Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti.

(...)

8.   Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.

9.   Komitejas lēmuma priekšlikumu iekļauj pirmās sēdes darba kārtībā pēc lēmuma priekšlikuma iesniegšanas. Šādam priekšlikumam grozījumus neiesniedz.

Debatēs min vienīgi tos apsvērumus, kuri liek pieņemt vai noraidīt katru priekšlikumu atcelt, saglabāt vai aizstāvēt privilēģiju vai imunitāti.

Neskarot 164. pantu, deputāts, par kura privilēģijām un imunitāti spriež, debatēs nepiedalās.

Par ziņojumā iekļauto lēmuma priekšlikumu vai priekšlikumiem balso uzreiz pēc debatēm.

Kad Parlaments šo jautājumu ir izskatījis, notiek balsošana par katru ziņojumā iekļauto priekšlikumu atsevišķi. Ja priekšlikumu noraida, uzskata, ka ir pieņemts pretējs lēmums.

(...)

11.   Komiteja šos jautājumus risina un visus saņemtos dokumentus izskata, ievērojot visstingrākās konfidencialitātes prasības. Pieprasījumus saistībā ar imunitātes procedūru komiteja vienmēr izskata aiz slēgtām durvīm.

12.   Parlaments izskata tikai tādus pieprasījumus par deputāta imunitātes atcelšanu, ko tam iesniegušas tiesu iestādes vai dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības.

13.   Komiteja sagatavo šī panta piemērošanas principus.

14.   Jebkuru pieprasījumu attiecībā uz deputāta privilēģiju vai imunitātes piemērošanas jomu, ko iesniegusi kompetenta iestāde, izskata saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem.

3. Lēmuma priekšlikuma pamatojums

Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, šai lietai var piemērot 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu.

Saskaņā ar minēto normu deputātiem sava valstī ir imunitāte, ko piešķir šīs valsts parlamenta deputātiem.

Lai izlemtu par to, vai saglabāt vai atcelt Parlamenta deputāta imunitāti, Parlaments piemēro paša noteiktus konsekventus principus. Viens no tiem ir tāds, ka imunitāti parasti atceļ tad, kad uz pārkāpumu attiecas 7. protokola 9. pants — ja vien nepastāv fumus persecutionis, proti, pietiekami nopietnas un pamatotas aizdomas par to, ka jautājums ir izvirzīts, lai attiecīgajam deputātam nodarītu politisku kaitējumu.

Pēc plašas apspriešanas kompetentajā komitejā un pēc tam, kad attiecīgais deputāts bija iesniedzis rakstiskus apsvērumus un trīs reizes pēc kārtas apstiprināja uzaicinājumus uzklausīšanai, bet tomēr uzklausīšanā ne reizi neieradās, tiek uzskatīts, ka šajā lietā nav konstatēts fumus persecutionis. Turklāt B. Kovács pārējie argumenti par iespējamu fumus persecutionis šķiet nepamatoti vai pārsniedz procedūras aptveramo jomu parlamentārās imunitātes atcelšanai. Turklāt, kaut gan B. Kovács iepriekš minētos faktus nav apstrīdējis, viņš tomēr ir argumentējis, ka nodošana kriminālvajāšanai nav samērīga, jo viņš uzskata, ka šāda apzināta piesavināšanās var būt par pamatu vienīgi kriminālpārkāpumu procedūrai.

Konkrētāk attiecībā uz argumentu, kas pamatots ar dubulta soda neuzlikšanas principu, šķiet ir skaidrs, ka sodu rājiena veidā, kas B. Kovács noteikts par rīcības kodeksa 1. panta a) punkta pārkāpumu, nevar uzskatīt par tiesas spriedumu tiešā nozīmē.

Patiešām, noteiktais sods rājiena veidā ir vienīgi disciplinārs pasākums, kuru nosaka bijušā priekšsēdētāja pamatots lēmums, jo viņš bija secinājis, ka to publisko līdzekļu piesavināšanos, kurus Eiropas Parlaments bijis piešķīris B. Kovács, var uzskatīt par pierādītu un ka tā notikusi Eiropas Parlamenta noteikumu par praktikantiem piešķirtajām stipendijām apzinātas ignorēšanas rezultātā. Šāda apzināta Eiropas Parlamenta līdzekļu piesavināšanās, ko izdara Parlamenta deputāts pati par sevi nozīmē rīcības kodeksa 1. panta a) punktā iekļauto principu, īpaši, integritāte, rūpība, atklātība, godīgums, atbildība un Parlamenta reputācijas ievērošana.

Šā iemesla dēļ šajā kontekstā nevar atsaukties uz dubulta soda neuzlikšanas principu, jo sodu rājiena veidā nebūtu jāuzskata par atbilstīgu spriedumu, kuru taisījusi konstitūcijai atbilstoša, neatkarīga un objektīva tiesu iestāde, tāpēc ka Parlamenta kompetencē spriest krimināllietā, kuru ierosinājusi Ģenerālprokuratūra saistībā ar noziedzīgu nodarījumu līdzekļu izkrāpšanā no budžeta, kas radījusi ievērojamus finansiālus zaudējumus un noziegumu, kas izpaužas vairāku privātu dokumentu viltojumu izmantošanu ar Ungārijas Kriminālkodeksu.

Turklāt apgalvojums, ka šajā gadījumā būtu dubultā soda neuzlikšanas principa pārkāpums, jo sankcija, kas noteikta B. Kovács, neatbilst pieprasījumam par imunitātes atcelšanu, kas iesniegts, lai varētu ierosināt un īstenot kriminālprocesu viņa izcelsmes valstī, balstoties uz pamatotām aizdomām, lai noskaidrotu, vai pret viņu ceļama apsūdzība.

Visbeidzot, var konstatēt, ka B. Kovács nav divreiz tiesāts par vieniem un tiem pašiem apstākļiem — soda noteikšana rājiena veidā nav notiesājošs spriedums, kura pamatā ir tā pati apsūdzība un tādēļ arī nav pārkāpts dubulta soda neuzlikšanas princips, jo sankcija rājiena veidā neattur Ungārijas valsti no kriminālvajāšanas īstenošanas pret B. Kovács.

4. Secinājums

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Reglamenta 9. panta 3. punktu, Juridisko lietu komiteja iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Béla Kovács deputāta imunitāti.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	29.5.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	16 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mario Borghezio, Jytte Guteland, Heidi Hautala, Virginie Rozière, Viktor Uspaskich