ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Mylène Troszczynski imunitāti

12.6.2017 - (2017/2019(IMM))

Juridiskā komiteja
Referente: Tadeusz Zwiefka

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Mylène Troszczynski imunitāti

(2017/2019(IMM))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Mylène Troszczynski imunitāti, kuru Francijas Republikas tieslietu ministrs nosūtījis 2016. gada 1. decembrī saistībā ar tiesu izmeklēšanu, ko veic Bobigny rajona prokurors, par publisku goda aizskaršanu un naida kurināšanu vai kūdīšanu uz vardarbību, kas vērsta pret personu vai personu grupu, pamatojoties uz viņu izcelsmi vai piederību vai nepiederību kādai noteiktai etniskai grupai, nācijai, rasei vai reliģijai, un par kuru paziņots 2017. gada 16. janvāra plenārsēdē,

–  pēc Mylène Troszczynski uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu[1],

–  ņemot vērā Francijas Republikas tās Konstitūcijas 26. pantu, kas ir grozīta ar 1995. gada 4. augusta konstitucionālo likumu Nr. 95-880,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0218/2017),

A.  tā kā Bobigny rajona prokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputātes Mylène Troszczynski un Pikardijas Reģionālās padomes deputātes imunitāti, jo pret viņu ir ierosināts kriminālprocess par tāda attēla izvietošanu viņas Twitter vietnē 2015. gada 23. septembrī, kurā redzamā sieviete ir pilnībā aizklājusi seju ar plīvuru un, spriežot pēc visa, gaida rindā pie CAF (Caisse d’allocation familiale — Ģimenes labklājības kase) biroju ieejas un kuram ir pievienots komentārs: „Rosny-Sous-Bois CAF 09.12.14.; Pilnīgi aizklājoša plīvura valkāšana taču ir aizliegta ar likumu ..”;

B.  tā kā aizskarošais attēls patiesībā bija fotomontāža, kuras pamatā bija Londonā fotografēts attēls, kuru jau bija izmantojis citas Twitter vietnes lietotājs, un tā kā izmeklēšanā atklājās, ka tiešsaistē šo vēstījumu ir publicējusi nevis Troszczynski kundze, bet gan viņas palīdze, kura šajā publicēšanā arī atzinās;

C.  tā kā prokurors norādīja, ka Troszczynski kundze varētu tikt saukta pie atbildības par šo tvītu, jo viņa ir savas Twitter vietnes publicētāja;

D.  tā kā Troszczynski kundze saprata, ka attēls ir viltots, viņa to no savas Twitter vietnes ātri izdzēsa;

E.  tā kā pieprasījums atcelt Mylène Troszczynski imunitāti attiecas uz iespējamu pārkāpumu — publisku goda aizskaršanu, kas ir vērsta pret personu vai personu grupu, pamatojoties uz viņu izcelsmi vai piederību vai nepiederību kādai noteiktai etniskai grupai, nācijai, rasei vai reliģijai, un par kuru 1881. gada 29. jūlija likuma 23. pantā, 29. panta I daļā, 32. panta 2. un 3.punktā, 42., 43. un 48-6. pantā ir paredzēts sods, un tā kā tas attiecas uz tādu naida kurināšanas vai kūdīšanas uz vardarbību pārkāpumu izdarīšanu, kas patlaban tiek izmeklēti un kas ir definēti 1881. gada 29. jūlija 24. panta 8., 10., 11. un 12. punktā un 23. panta 1. punktā un Kriminālkodeksa 131-26. panta 2. un 3. punktā, un par kuriem minētajos pantos ir noteikts arī sods;

F.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

G.  tā kā Francijas Konstitūcijas 26. pantā ir noteikts, ka nevienu Parlamenta deputātu nedrīkst saukt pie atbildības, pret viņu ierosināt izmeklēšanu, viņu aizturēt vai tiesāt par viedokļiem, kurus viņš/viņa ir paudis/-usi, vai balsojumu, kuru viņš/viņa ir veicis/-kusi, pildot savus oficiālos pienākumus, un ka Parlamenta deputātu nedrīkst aizturēt par kādu noziedzīgu nodarījumu vai viņam/viņai piemērot citus drošības līdzekļus, kas ir saistīti ar brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, ja nav saņemta Parlamenta piekrišana;

H.  tā kā Francijas Parlamenta deputātiem noteiktās imunitātes tvērums faktiski atbilst imunitātes tvērumam, kas Eiropas Parlamenta deputātiem ir paredzēts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā; tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka, lai Eiropas Parlamenta deputāta imunitāte būtu spēkā, viņam/viņai viedoklis ir jāpauž, pildot savus pienākumus, kas tādējādi nozīmē obligāto saikni starp pausto viedokli un parlamentārajiem pienākumiem; tā kā šai saiknei jābūt tiešai un acīmredzamai;

I.  tā kā apsūdzības nav saistītas ar Mylène Troszczynski darbu Eiropas Parlamenta deputātes amatā, bet gan ar reģionāla rakstura darbību, jo viltotais attēls un komentāri attiecās uz to, kas esot noticis Rosny-Sous-Bois un kas esot uzskatāms par Francijas tiesību pārkāpumu;

J.  tā kā inkriminētās darbības neskar viedokļus, kuru Mylène Troszczynski ir paudusi, vai balsojumu, kuru viņa ir veikusi, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

K.  tā kā nepastāv aizdomas par to, ka tiesu izmeklēšana, kuru ierosināja par ģenerāldirektora pārstāvētā Seine-Saint-Denis Ģimenes labklājības fonda iesniegto sūdzību attiecībā uz iespējamu valsts pārvaldes iestādes goda aizskārumu, ir uzskatāma par fumus persecutionis, par kādu būtu vērtējams katrs acīmredzams mēģinājums kaitēt Mylène Troszczynski darbam Parlamentā,

1.  nolemj atcelt Mylène Troszczynski parlamentāro imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un Parlamenta atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Francijas Republikas Tieslietu ministrijai un Mylène Troszczynski.

• [1]  Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19 marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.

PASKAIDROJUMS

I.  FAKTI

Priekšsēdētājs 2017. gada 16. janvāra plenārsēdē paziņoja, ka viņš 2016. gada 1. decembrī saņēma Francijas tieslietu ministra vēstuli, kurā ir prasīts atcelt Mylène Troszczynski imunitāti.

Saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu priekšsēdētājs šo pieprasījumu nodeva Juridiskajai komitejai.

Troszczynski kundze savā Twitter vietnē 2015. gada 23. septembrī izvietoja attēlu, kurā redzamā sieviete ir pilnībā aizklājusi seju ar plīvuru un, spriežot pēc visa, stāv rindā pie CAF (Ģimenes labklājības fonds) ieejas un kuram ir pievienots komentārs: „Rosny-Sous-Bois CAF 09.12.14. Pilnīgi aizklājoša plīvura valkāšana taču ir aizliegta ar likumu ..”; Aizskarošais attēls patiesībā bija fotomontāža, kuras pamatā bija Londonā fotografēts attēls, kuru jau ir izmantojis citas Twitter vietnes lietotājs. Kad Troszczynski kundze saprata, ka attēls ir viltots, viņa to no savas Twitter vietnes ātri izdzēsa;

Izmeklēšanas gaitā pēc tam atklājās, ka tiešsaistē šo vēstījumu ir publicējusi nevis Troszczynski kundze, bet gan viņas palīdze, kas šajā publicēšanā arī atzinās. Prokurors norādīja, ka Troszczynski kundze varētu tikt saukta pie atbildības par šo tvītu, jo viņa ir savas Twitter vietnes publicētāja;

Tiesu izmeklēšanu attiecībā uz Troszczynski kundzi ierosināja Bobigny rajona prokurors par publisku goda aizskaršanu un naida kurināšanu vai kūdīšanu uz vardarbību, kas vērsta pret personu vai personu grupu, pamatojoties uz viņu izcelsmi vai piederību vai nepiederību kādai noteiktai etniskai grupai, nācijai, rasei vai reliģijai.

II.  JURIDISKAIS PAMATOJUMS

a) Eiropas Savienības tiesību normas

Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots

Līgumam par Eiropas Savienības darbību

„8. pants

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši

, pildot pienākumus.

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a) savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b) visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas brīdī un vietā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.”

1976. gada 20. septembra Likums par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu

tiešās un vispārējās vēlēšanās

„6. panta 2. punkts

Eiropas Parlamenta deputāti bauda privilēģijas un imunitāti, kas viņiem piemērojama saskaņā ar 1965. gada 8. aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti

Eiropas Kopienās.”

Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums lietā Patriciello, C-163/10

„Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā

Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka paziņojums, ko Eiropas Parlamenta deputāts izdarījis ārpus Eiropas Parlamenta telpām un par kuru tā izcelsmes dalībvalstī ir uzsākts kriminālprocess par apmelojoša paziņojuma paušanu, ir viedoklis, kas pausts, pildot parlamentāros pienākumus, un uz kuru attiecas šajā tiesību normā paredzētā imunitāte, tikai tad, ja šis paziņojums atbilst subjektīvam vērtējumam, kuram ir tieša un acīmredzama saikne ar šādu pienākumu pildīšanu. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē,

vai pamata lietā šie nosacījumi ir izpildīti.”

b) Francijas tiesības

Francijas Konstitūcija

„26. pants

Attiecībā uz Parlamenta deputātu nevar uzsākt tiesvedību, veikt izmeklēšanas darbības, viņu apcietināt, aizturēt vai tiesāt sakarā ar viedokli, ko viņš paudis, vai balsojumu, ko viņš veicis, pildot oficiālos pienākumus.

Nevienu Parlamenta deputātu nedrīkst nedz aizturēt par noziedzīgiem nodarījumiem vai kriminālpārkāpumiem, nedz piemērot citus drošības līdzekļus, kas ir saistīti ar brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, ja nav saņemta tās palātas prezidija atļauja, kuras deputāts viņš ir. Šāda atļauja nav nepieciešama, ja [Parlamenta] deputātu aiztur noziedzīga nodarījuma vai kriminālpārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā vai ir spēkā stājies galīgais notiesājošais spriedums.

Parlamenta deputāta aizturēšana, drošības līdzekļi, kas saistīti ar brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, vai tiesvedība tiek apturēti uz sesijas laiku, ja to prasa palāta, kuras deputāts viņš ir.

Attiecīgā palāta automātiski sanāk kopā uz papildu sanāksmi, lai vajadzības gadījumā

varētu piemērot iepriekšējās daļas normas.”

Francijas Kriminālkodekss

„131. panta -26. punkts

Pilsonisko, civilo un ģimenes tiesību aizliegums attiecas uz:

(…)

2. pasīvajām vēlēšanu tiesībām;

3. tiesībām veikt juridiskas funkcijas vai būt par ekspertu kādā tiesu iestādē, kā arī pārstāvēt kādu tiesvedības procesā iesaistītu pusi vai palīdzēt tai;

(…)”

1881. gada 29. jūlija likums par preses brīvību

„23. pants

Kā noziedzīga nodarījuma vai kriminālpārkāpuma līdzzinātāji tiks sodītas personas, kas, vai nu ar runām, kliedzot vai draudot publiskās vietās vai sanāksmēs, vai nu, izmantojot ar roku rakstītu vai drukātu tekstu, zīmējumus, gravējumus, gleznas, emblēmas, tēlus vai cita veida rakstveida, runas vai tēlu līdzekļus, kas tiek pārdoti vai izplatīti, laisti pārdošanā vai izstādīti publiskā vietā vai sanāksmēs, vai nu, izmantojot publiski izstādītus plakātus vai afišas, vai nu — jebkādus elektroniskās saziņas līdzekļus, ar kuriem tiek uzrunāta sabiedrība, ir tiešā veidā vainīgo personu vai vainīgās personas pamudinājušas izdarīt minēto darbību, ja pamudinājumam ir bijušas sekas.

Šo normu piemēro arī gadījumos, kad pamudinājums seko tikai mēģinājums izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas ir paredzēts Kriminālkodeksa 2. pantā.

29. pants

Jebkurš apgalvojums par kādu faktu vai inkriminācija, kas aizskar kādas tādas personas vai struktūras cieņu vai reputāciju, kurai attiecīgais fakts vai darbība tiek inkriminēta, ir uzskatāms par neslavas celšanu. Tieša šāda fakta apgalvojuma vai inkriminācijas publicēšana vai pārpublicēšana ir uzskatāma par sodāmu noziedzīgu nodarījumu, pat ja tā ir veikta šaubīgā veidā vai ja tā attiecas uz kādu vārdā nepārprotami nenosauktu personu vai struktūru, kuru tomēr var identificēt no izteikumiem, kliedzieniem, draudiem, rakstīta vai drukāta teksta, plakātiem vai afišām, kas tiek uzskatīti par cilvēku cieņu aizskarošiem.

Jebkurš aizskarošs izteikums, nomelnojoši vārdi vai lamas, ar kuriem netiek inkriminēti nekādi fakti/darbības, ir uzskatāmi par neslavas celšanu.

32. pants

(…)

Par goda aizskārumu, kas ir izdarīts, izmantojot tos pašus līdzekļus un ir vērsts pret kādu personu vai personu grupu, pamatojoties uz viņu izcelsmi vai piederību vai nepiederību kādai noteiktai etniskai grupai, nācijai, rasei vai reliģijai, pienākas kriminālsods — ieslodzījums uz vienu gadu un 45 000 eiro liels naudassods vai tikai viens no šiem sodiem.

(…)

42. pants

Turpmākajā secībā uzskaitītajiem galvenajiem autoriem pienākas kriminālsods, ar ko izskauž noziedzīgus nodarījumus un kriminālpārkāpumus, kurus ir izdarījuši preses izdevumi:

1. publikāciju redaktori vai izdevēji neatkarīgi no viņu profesijas vai statusa, un gadījumos, kas ir paredzēti 6. panta otrajā daļā, pie atbildības ir saucami publikācijas līdzredaktori;

2. ja direktoru, līdzredaktoru vai izdevēju nav, — autori;

3.ja autoru nav, — iespiedēji;

4. ja nav iespiedēju, — pārdevēji, izplatītāji un publiskotāji.

Kriminālkodeksa 6. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, šā panta 2.   3. un 4. punktā minētās personas atbild subsidiāri — tā, it kā nav bijis publikācijas redaktora gadījumos, kad pretēji šā likuma normām, nav iecelts publikācijas redaktors.

43. pants

Ja vainojami ir publikācijas redaktori vai līdzredaktori, autorus sauks pie atbildības kā līdzzinātājus.

Kā līdzzinātājus pie atbildības uz tā paša pamata un visos gadījumos var saukt personas, kurām var piemērot Kriminālkodeksa 121. panta 7. punktu. Šo pantu nedrīkst piemērot iespiedējiem attiecībā uz iespieddarbiem, izņemot gadījumus un nosacījumus, kas ir paredzēti Kriminālkodeksa 431.-6. pantā par pulcēšanos, vai, ja nav publikācijas līdzredaktora, — 6. panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā.

Iespiedējus var saukt pie kriminālatbildības jebkurā gadījumā kā līdzzinātājus, ja tiesa konstatē, ka publikācijas redaktors vai līdzredaktors noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vainojami nav. Šādā gadījumā personu sauc pie atbildības trīs mēnešu laikā pēc kriminālpārkāpuma izdarīšanas vai vēlākais triju mēnešu laikā pēc tam, kad tiesa ir konstatējusi publikācijas redaktora vai līdzredaktora nevainīgumu.

48. pants

(…)

6. Tādu fizisku personu goda aizskaršanas gadījumā, kas ir reglamentētas Kriminālkodeksa 32. pantā, un Kriminālkodeksa 33. panta 2. punkta paredzētās neslavas celšanas gadījumā pie atbildības sauc, tikai pamatojoties uz tās personas sūdzību, kuras gods ir aizskarts vai attiecībā uz kuru ir celta neslava. Tomēr pie atbildības pēc savas ierosmes var saukt prokurors, ja goda aizskaršana vai neslavas celšana ir vērsta pret kādu personu vai personu grupu, pamatojoties uz viņu izcelsmi vai viņu piederību vai nepiederību kādai noteiktai etniskai grupai, nācijai, rasei vai reliģijai. Pie atbildības pēc savas ierosmes var saukt prokurors arī gadījumos, kad goda aizskaršana vai neslavas celšana ir vērsta pret kādu personu vai personu grupu, pamatojoties uz viņu dzimumu, seksuālo orientāciju vai viņu invaliditāti. Tas pats attiecas uz goda aizskaršanu vai neslavas celšanu, kas tiek vērstas pret personām individuāli, ja viņas piekrīt saukšanai pie atbildības;

(…)

24. pants

(…)

Personām, kas, izmantojot kādu no Kriminālkodeksa 23. pantā minētajiem līdzekļiem, ir pamudinājušas uz diskrimināciju, naidu vai vardarbību, kas ir vērsti pret kādu personu vai personu grupu, pamatojoties uz viņu izcelsmi vai piederību vai nepiederību kādai noteiktai etniskai grupai, nācijai, rasei vai reliģijai, pienākas kriminālsods — ieslodzījums uz vienu gadu un 45 000 eiro liels naudassods vai tikai viens no šiem sodiem.

(…)

Papildus notiesāšanai par vienu no iepriekšējās rindkopās minētajām darbībām, tiesa var noteikt:

1. Kriminālkodeksa 131-26. panta 2. un 3. punktā uzskaitīto tiesību atņemšanu maksimāli uz pieciem gadiem, izņemot gadījumus, kad kriminālpārkāpuma izdarītāja atbildība ir konstatēta, pamatojoties uz šā likuma 42. pantu un 43. panta pirmo daļu vai 1982. gada 29. jūlija Likuma par audiovizuālajiem sakariem 93-3. panta pirmajām trim daļām;

2. pieņemtā lēmuma publiskošanu vai izplatīšanu saskaņā ar Kriminālkodeksa 131-35. pantā paredzēto kārtību;

3. Kriminālkodeksa 131-5-1. panta paredzēto sabiedrisko darbu prakses sodu.

23. pants

Kā noziedzīga nodarījuma vai kriminālpārkāpuma līdzzinātāji tiks sodītas personas, kas, vai nu ar runām, kliedzot vai draudot publiskās vietās vai sanāksmēs, vai nu, izmantojot ar roku rakstītu vai drukātu tekstu, zīmējumus, gravējumus, gleznas, emblēmas, tēlus vai cita veida rakstveida, runas vai tēlu līdzekļus, kas tiek pārdoti vai izplatīti, laisti pārdošanā vai izstādīti publiskā vietā vai sanāksmēs, vai nu, izmantojot publiski izstādītus plakātus vai afišas, vai nu — jebkādus elektroniskās saziņas līdzekļus, ar kuriem tiek uzrunāta sabiedrība, ir tiešā veidā vainīgo personu vai vainīgās personas pamudinājušas izdarīt minēto darbību, ja pamudinājumam ir bijušas sekas.”

(…)

III.  KOMENTĀRI/PAMATOJUMI

tā kā Francijas Parlamenta deputātiem noteiktās imunitātes tvērums faktiski atbilst imunitātes tvērumam, kas Eiropas Parlamenta deputātiem ir paredzēts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

Arī Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka, lai Eiropas Parlamenta deputāta imunitāte būtu spēkā, šis viedoklis viņam/viņai ir jāpauž, pildot savus deputāta amata pienākumus. Starp pausto viedokli un parlamentārajiem pienākumiem ir jābūt tiešai un acīmredzamai saiknei.

No šīs lietas materiāliem izriet, ka izvirzītās apsūdzības nav saistītas ar Troszczynski kundzes darbu Eiropas Parlamenta deputāta amatā, bet gan ar reģionāla rakstura darbību, ņemot vērā, ka viltotais attēls un komentāri attiecās to, kas esot noticis Rosny-Sous-Bois un esot uzskatāms par Francijas tiesību pārkāpumu, bet nav saistīts ar viedokli, kuru Mylène Troszczynski ir paudusi, vai balsojumu, kuru viņa ir veikusi, pildot Eiropas Parlamenta deputāta amata pienākums Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē.

Visbeidzot, nepastāv aizdomas par to, ka tiesu izmeklēšana, kuru ierosināja par Seine-Saint-Denis Ģimenes labklājības fonda iesniegto sūdzību attiecībā uz iespējamu valsts pārvaldes iestādes goda aizskārumu, ir uzskatāma par fumus persecutionis, par kādu būtu vērtējams katrs acīmredzams mēģinājums kaitēt Mylène Troszczynski darbam Parlamentā.

IV.  SECINĀJUMI

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos argumentus un saskaņā ar Reglamenta 9. pantu pēc tam, kad Juridiskā komiteja ir apsvērusi visus argumentus par un pret imunitātes atcelšanu, tā Parlamentam iesaka Mylène Troszczynski imunitāti atcelt.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	12.6.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0.	13 2 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Joëlle Bergeron, Jean-Marie Cavada, Laura Ferrara, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Antanas Guoga, Heidi Hautala, Virginie Rozière, Kosma Złotowski