Procedūra : 2016/2070(IMM)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0219/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0219/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 14/06/2017 - 8.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0257

ZIŅOJUMS     
PDF 671kWORD 48k
12.6.2017
PE 592.371v04-00 A8-0219/2017

par pieprasījumu atcelt Rolandas Paksas imunitāti

(2016/2070(IMM))

Juridiskā komiteja

Referente: Angel Dzhambazki

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Rolandas Paksas imunitāti

(2016/2070(IMM))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Rolandas Paksas imunitāti, kuru Lietuvas Republikas ģenerālprokurors nosūtījis 2016. gada 31. martā un par kuru paziņots 2016. gada 13. aprīļa plenārsēdē,

–  pēc Rolandas Paksas uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā viedokļu apmaiņu, kas notika ar Lietuvas ģenerālprokuroru un Ģenerālprokurora biroja Organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas departamenta galveno prokuroru,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Lietuvas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Likuma par to Eiropas Parlamenta deputātu statusu un darba apstākļiem, kas ir ievēlēti Lietuvas Republikā, 4. pantu,

–  ņemot vērā Seima Nolikuma 22. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0219/2017),

A.  tā kā Lietuvas Republikas ģenerālprokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Rolandas Paksas parlamentāro imunitāti, jo pret viņu ir ierosināta kriminālizmeklēšana;

B.  tā kā ģenerālprokurora pieprasījums attiecas uz aizdomām par to, ka Rolandas Paksas 2016. gada 31. augustā piekrita pieņemt kukuli apmaiņā pret publisko iestāžu un valsts amatpersonu ietekmēšanu nolūkā panākt noteiktu to rīcību, kas saskaņā ar Lietuvas Kriminālkodeksu būtu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu;

C.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;

D.  tā kā saskaņā ar Lietuvas Republikas Konstitūcijas 62. pantu Seima deputātus nedrīkst nedz saukt pie kriminālatbildības, nedz viņus aizturēt, nedz viņu brīvību ierobežot kā citādi, ja nav saņemta Seima piekrišana;

E.  tā kā saskaņā ar Likuma par to Eiropas Parlamenta deputātu statusu un darba apstākļiem, kas ir ievēlēti Lietuvas Republikā, 4. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem Lietuvas Republikas teritorijā ir tādas pati personas imunitāte, kāda ir Lietuvas Republikas Seima deputātiem, ja vien ES tiesību aktos nav noteikts citādi;

F.  tā kā saskaņā ar Seima Nolikuma 22. pantu pret Seima deputātu nedrīkst nedz ierosināt kriminālprocesu, nedz viņu aizturēt, nedz viņam piemērot citādus personīgās brīvības ierobežojumus, ja nav saņemta Seima piekrišana, izņemot gadījumos, kad deputāts ir aizturēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī un vietā, par ko ģenerālprokuroram ir nekavējoties jāinformē Seims;

G.  tā kā saskaņā ar 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan tā ir uzskatāma par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;

H.  Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem saistībā ar darbībām, kas veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

I.  tā kā gadījumos, kad šādi procesi neattiecas uz attiecīgā deputāta pienākumu veikšanu, imunitāte ir jāatceļ, ja vien neizrādās, ka juridiskā procesa ierosināšanas patiesais iemesls varētu būt vēlme kaitēt attiecīgā deputāta politiskajai darbībai un līdz ar to kaitēt arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

J.  tā kā, pamatojoties uz plašu un izsmeļošu informāciju, kas ir sniegta šajā lietā, nav nekāda pamata domāt, ka juridiska procesa ierosināšanas pret Rolandas Paksas iemesls ir vēlme kaitēt viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai;

K.  tā kā Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesu sistēmas salīdzinošo pareizību,

1.  nolemj atcelt Rolandas Paksas parlamentāro imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un Parlamenta atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Lietuvas Republikas kompetentajai iestādei un Rolandas Paksas.

(1)

Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


PASKAIDROJUMS

I.  FAKTI

2016. gada 13. aprīļa sanāksmē priekšsēdētājs saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. punktu darīja zināmu, ka ir saņēmis Lietuvas ģenerālprokurora vēstuli, kurā ir pieprasīts atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Rolandas Paksas imunitāti, lai Lietuvas iestādes pret viņu varētu ierosināt krimināllietu, kā rezultātā varētu tikt noteikti viņa brīvības ierobežojumi.

Lietuvas Republikas īpašais izmeklēšanas dienests Ģenerālprokura biroja vadībā 2016. gada 17. februārī sāka iepriekšēju izmeklēšanu par elementiem, kas veido tirgošanās ar ietekmi un publisku pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, kas saskaņā ar Lietuvas Kriminālkodeksa 226. panta 3. un 4. punktu un 228. panta 1. punktu ir kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi. Rolandas Paksas un liecinieku liecību protokols, lietā iesniegtie rakstiskie paskaidrojumi un audioieraksti ģenerālprokurora skatījumā sniedz pietiekami daudz datu, lai varētu domāt, ka Rolandas Paksas piekrita pieņemt kukuli EUR 15 000 apmērā pret apsolījumu, ka viņš, izmantojot savu sociālo stāvokli, savus sakarus un savu iespējamo ietekmi uz publiskām iestādēm un valsts amatpersonām, ietekmēs minētās iestādes un valsts amatpersonas.

Tā kā Rolandas Paksas kā Eiropas Parlamenta deputātam saskaņā ar Lietuvas tiesībām ir imunitāte, viņu šajā lietā pratināja kā liecinieku, pamatojoties uz ģenerālprokurora 2016. gada 22. februāra lēmumu, neparedzot iespēju, ka var iestāties kriminālatbildība, ja izrādīsies, ka viņš ir liecinājis nepatiesi. Rolandas Paksas tika informēts par viņa tiesībām pirms pratināšanas, viņu pavadīja advokāts un viņam atļāva iesniegt pierādījumus.

Tās viedokļu apmaiņas laikā, kas notika Juridiskajā komitejā, ģenerālprokurors uzsvēra, ka visus apstiprinājumus, kas attiecas uz skaņas ierakstiem, kuri izdarīti, veicot uzraudzību, ir devusi tiesa, kas ņēma vērā informācijas pietiekamību. Turklāt šādas darbības īstenoja saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru, un šajā lietā nedz ģenerālprokurora birojs, nedz tiesa nav konstatējuši nekādus tiesību pārkāpumus.

Ģenerālprokurora pieprasījums atcelt Rolandas Paksas parlamentāro imunitāti Eiropas Parlamentam ir adresēts ar mērķi darīt iespējamu viņa informēšanu par viņam inkriminētajiem noziegumiem, nopratināt viņu kā aizdomās turamo un īstenot citus pasākumus, kas saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem ierobežo viņa brīvību, un turpināt pret viņu ierosināto kriminālprocesu nolūkā šajā lietā iegūt galīgo spriedumu saskaņā ar Lietuvas tiesībām.

Rolandas Paksas uzskata, ka viņa parlamentārā imunitāte jāatceļ nav. Viņš uzskata, ka pirmstiesas izmeklēšanas procedūra, kas attiecas uz iespējamo kukuļdošanu, un ģenerālprokurora pieprasījums ir uzskatāmi par pasākumiem, ar kuriem tiek pamatota un pagarināta politiskā vajāšana, kuras upuris viņš esot kopš 2004. gada. Lietuva ir ignorējusi ECT spriedumu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas dokumentu un Ministru padomes trīs pārsūdzības par šo vajāšanu.

Turklāt Rolandas Paksas uzskata, ka ir būtiski pārkāpts Lietuvas Kriminālkodekss un citas tiesību normas attiecībā uz lēmumu viņu pratināt kā liecinieku turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ; viņa dzīvesvieta un pārvietošanās automobilī tika uzraudzīta; viņu un viņa advokātu Viļņā izseko; iestādes šajā uzraudzībā iekļāva plašsaziņas līdzekļus un attiecībā uz viņu īstenotos operatīvos pasākumus veica cilvēki, kuriem nebija tādu tiesību; Lietuvā tiesībaizsardzības aģentūras un slepenie dienesti tiek izmantoti kā rīks, lai valsts politiskajos procesos panāktu noteiktus mērķus, ko šajā lietā pierāda tas, ka viens no pārējiem galvenajiem aizdomās turamajiem par kukuļošanu ir tās Lietuvas mediju grupas akciju kontrolpaketes turētājs un galvenais redaktors, kas plaši atspoguļoja Lietuvas prezidenta atstādināšanu no amata.

Rolandas Paksas uzskata, ka Eiropas Savienības iestādēm nav nekādu reālu līdzekļu un mehānismu, ar kuriem tās varētu nodrošināt cilvēktiesības, pilsoniskās un politiskās brīvības, tiesiskumu un demokrātijas principu tādā valstī kā Lietuva, kurā šīs vērtības tiek ignorētas. Viņš uzskata, ka patlaban tiek veikts mēģinājums Eiropas Parlamentu oficiāli iesaistīt politiskās vajāšanas procesā, kurš ir ildzis vairāk nekā desmit gadus.

II.  JURIDISKAIS PAMATOJUMS

a)  Eiropas Savienības tiesību normas

Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienības darbību

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a) savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b) visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.”

1976. gada 26. septembra Akts par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās

„6. panta 2. punkts

Eiropas Parlamenta deputāti bauda privilēģijas un imunitāti, kas viņiem piemērojama saskaņā ar 1965. gada 8. aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.”

b)  Lietuvas tiesības

Lietuvas Republikas Konstitūcija

„62. pants

Seima deputāta persona ir neaizskarama.

Seima deputātu nevar tiesāt, apcietināt vai citādi ierobežot viņa brīvību, ja tam nepiekrīt Seims.

Seima deputātu ne par balsošanu, ne par Seimā izteiktām domām nevar saukt pie atbildības. Tomēr viņu var tiesiskā ceļā saukt pie kriminālatbildības par neslavas celšanu vai aizskarošu ziņu izplatīšanu par kādu personu.”

Likums par to Eiropas Parlamenta deputātu statusu un darba apstākļiem, kas ir ievēlēti Lietuvas Republikā

„4. pants. Eiropas Parlamenta deputāta imunitāte

Eiropas Parlamenta deputātiem Lietuvas Republikas teritorijā ir tādas pati personas imunitāte, kāda ir Lietuvas Republikas Seima deputātiem, ja vien ES tiesību aktos nav noteikts citādi.”

Lietuvas Republikas Seima Nolikums

„22. pants. Seima deputāta imunitāte

1. Seima deputāta persona ir neaizskarama.

2. Seima deputātu nevar saukt pie atbildības ne par balsošanu, ne par domām, kas izteiktas Seimā, t. i., Seima sēdēs, Seima komitejās, komisijās un Seima frakcijās; tomēr viņu var tiesiskā ceļā saukt pie kriminālatbildības par neslavas celšanu vai aizskarošu ziņu izplatīšanu par kādu personu.

3. Seima deputātu nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, aizturēt vai kā citādi ierobežot viņa brīvību, ja tam nav piekritis Seims, izņemot gadījumus, ja viņu aiztur pārkāpuma izdarīšanas brīdī. Šādos gadījumos ģenerālprokurors nekavējoties informē Seimu.”

III.  VISPĀRĪGI APSVĒRUMI UN IEROSINĀTĀ LĒMUMA PAMATOJUMS

Par tāda Eiropas Parlamenta deputāta vainu vai nevainīgumu, kura imunitātes atcelšana tiek attiecīgajā brīdī apspriesta, un par juridiskā procesa piemērojamību lemj dalībvalstis. Eiropas Parlaments šādus jautājumus neizskata, bet tikai pieņem lēmumus par to, vai šāda procesa īstenošanai traucē šķērslis, kas izriet no vajadzības nodrošināt Eiropas Parlamenta neatkarību.

Turklāt, izskatot imunitātes lietas, Eiropas Parlaments neapspriež dalībvalstu tiesību un tiesu sistēmu salīdzinošo pareizību. Iespējami trūkumi dalībvalstu tiesu sistēmās nevar būt par pamatu lēmumam neatcelt vai aizstāvēt attiecīgā deputāta imunitāti.

Ja attiecīgā lieta neattiecas uz viedokli, kas pausts, vai balsojumu, kas veikts, pildot deputāta pienākumus, imunitāte būtu jāatceļ, ja vien nerodas iespaids, ka tiesvedības mērķis ir kaitēt kāda deputāta politiskajai darbībai un tādējādi kaitēt arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis).

Šajā gadījumā ģenerālprokurors prasa atcelt Rolandas Paksas imunitāti, lai varētu veikt turpmākās procesuālās darbības, pamatojoties uz kriminālprocesu, kas ir ierosināts saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem.

Juridiskā komiteja, balstoties uz Paksas kunga un Lietuvas ģenerālprokurora sniegto informāciju, tāpēc nespēj secināt, ka minētās darbības tiek veiktas, lai pret viņu īstenotu politisku vajāšanu.

IV.  SECINĀJUMS

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto informāciju un Reglamenta 9. pantu un būdama apsvērusi argumentus par un pret imunitātes atcelšanu, Juridiskā komiteja Eiropas Parlamentam iesaka atcelt Rolandas Paksas imunitāti.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

13

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Joëlle Bergeron, Jean-Marie Cavada, Laura Ferrara, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Antanas Guoga, Heidi Hautala, Virginie Rozière, Kosma Złotowski

Juridisks paziņojums - Privātuma politika