Procedūra : 2017/2005(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0235/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0235/2017

Debates :

PV 03/07/2017 - 26
CRE 03/07/2017 - 26

Balsojumi :

PV 04/07/2017 - 6.5

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0279

ZIŅOJUMS     
PDF 747kWORD 67k
26.6.2017
PE 597.729v02-00 A8-0235/2017

par virzību uz Eiropas satvaru attiecībā uz segtajām obligācijām

(2017/2005(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Bernd Lucke

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par virzību uz Eiropas satvaru attiecībā uz segtajām obligācijām

(2017/2005(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā EBI 2016. gada 20. decembra ziņojumu par segtajām obligācijām: ieteikumi saskaņošanas jautājumos par ES segto obligāciju sistēmu (EBA-Op-2016-23),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 30. septembra apspriešanas dokumentu par segtajām obligācijām Eiropas Savienībā un Komisijas dokumentu “Kopsavilkums par sabiedriskajām apspriedēm par “segtajām obligācijām”” (bez datuma),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 20. oktobra ziņojumu par Regulas (ES) Nr. 575/2013 503. pantu: kapitāla prasības slēgtajām obligācijām (COM(2015)0509),

–  ņemot vērā EBI 2014. gada 1. jūlija atzinumu par preferenciālu kapitāla režīmu segtajām obligācijām (EBA/Op/2014/04),

–  ņemot vērā EBI 2014. gada 1. jūlija ziņojumu par ES segto obligāciju regulējumu un kapitāla režīmu: atsaucoties uz Komisijas 2013. gada decembra aicinājumu sniegt ieteikumu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 503. pantu un ESRK 2012. gada decembra Ieteikumu E par kredītiestāžu finansēšanu (ESRB/12/2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/91/ES, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām, jo īpaši tās 52. panta 4. punktu (turpmāk — “PVKIU direktīva”)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, jo īpaši tās 129. pantu (turpmāk — “CRR”)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012, un jo īpaši tās 44. panta 2. punktu(3),

–  ņemot vērā 1. panta 2. punktu Komisijas 2015. gada 6. augusta Deleģētajā Regulā (ES) 2015/2205, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par tīrvērtes pienākumu(4),

–  ņemot vērā 1. panta 2. punktu Komisijas 2016. gada 10. jūnija Deleģētajā Regulā (ES) 2016/1178, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par tīrvērtes pienākumu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (turpmāk — “LCR deleģētais akts”)(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0235/2017),

A.  tā kā segtās obligācijas (CB) ir instrumenti ar ilglaicīgu stabili zemu saistību neizpildes līmeni un uzticamiem maksājumiem, ar to palīdzību tiek finansēti aptuveni 20 % Eiropas hipotēku un tās Eiropā 2015. gadā veidoja vairāk nekā EUR 2 000 miljardu saistības; tā kā aptuveni 90 % no visām segtajām obligācijām pasaulē tiek emitētas deviņās Eiropas valstīs;

B.  tā kā CB ir bijusi būtiska loma kredītiestāžu finansēšanā, jo īpaši finanšu krīzes laikā; tā kā krīzes laikā CB saglabāja augstu drošības un likviditātes līmeni, par ko jāpateicas kvalitatīvam valsts regulējumam; tā kā 2008.–2014. gada epizode, kad palielinājās CB cenu starpības dažādās dalībvalstīs, nesniedz pārliecinošus pierādījumus par tirgus sadrumstalotību, jo šīs starpības lielā mērā korelēja ar valdības obligāciju starpībām un, iespējams, tikai atspoguļoja pamatā esošos riskus seguma pūlos; tā kā atbilstošs riska jutīgums segto obligāciju cenām dažādās dalībvalstīs liecina par pareizi funkcionējošiem un labi integrētiem tirgiem;

C.  tā kā pastāv ievērojamas pārrobežu investīcijas Eiropas CB tirgos; tā kā CB ir pietiekami diversificēta investoru bāze, kurā ievērojama daļa ir bankām — aptuveni 35 % tirgus daļa 2009.–2015. gadā; tā kā aktīvu pārvaldītāju, apdrošināšanas uzņēmumu un pensiju fondu tirgus daļa samazinājās par gandrīz 20 procentpunktiem un būtībā to aizstāja lielākas centrālo banku investīcijas segtajās obligācijās;

D.  tā kā CB ir pievilcīgi parāda instrumenti, jo tām — līdz nodrošinājuma līmenim seguma pūlā — nepiemēro Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (BRRD) 44. pantā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu; tā kā CB, kuras atbilst CRR 129. panta prasībām, piemēro preferenciālu riska svērumu;

E.  tā kā viens no faktoriem, kas nosaka banku pieprasījumu pēc CB, ir preferenciāls regulējuma režīms, kurš šīm obligācijām ir noteikts LCR deleģētajā aktā, kas ļauj bankām CB iekļaut likviditātes rezervē pat tad, ja CB neatbilst LCR kritērijiem saskaņā ar Bāzeles noteikumiem;

F.  tā ka CB programmām ar zināmiem nosacījumiem nepiemēro prasības par sākotnējo drošības rezervi darījuma partnera kredītriska segumam atvasināto instrumentu darījumos;

G.  tā kā valstis pēc saviem ieskatiem var nolemt uz CB neattiecināt ES prasības, kas noteiktas lieliem riska darījumiem;

H.  tā kā nenodrošināto banku kreditoru pozīcijas negatīvi ietekmēja aktīvu apgrūtinājumi saistībā ar virsnodrošināšanas (OC) prasībām, bet ne princips, ka parādu finansē ar nošķirtiem seguma pūliem; tā kā šādas operācijas, ja tās ir saistītas ar aizdevuma un vērtības attiecību krietni zem 100 %, parasti uzlabo nenodrošinātu banku kreditoru pozīcijas tādā apmērā, ka šīs rezerves nav nepieciešamas, lai segtu prasījumus pret seguma pūlu;

I.  tā kā CB ir ievērojama loma daudzu banku bilanču aktīvu pusē; tā kā finanšu stabilitātes nolūkā ir svarīgi, lai šie aktīvi saglabātu maksimālu drošumu un likviditāti; tā kā šo mērķi nedrīkstētu apdraudēt CB inovācijas, kas ļauj emitentiem pēc saviem ieskatiem pārnest risku uz investoriem;

J.  tā kā CB emisijas ar nosacījuma termiņa pagarināšanu (pagarināma termiņa un nosacījuma caurplūdes (CPT) struktūras) palielinājās par 8 % 12 mēnešu laikā, 2016. gada aprīlī sasniedzot 45 % lielu tirgus daļu; tā kā šādas iespējas mazina likviditātes risku nesaskaņotos seguma pūlos, samazina virsnodrošināšanas prasības un palīdz izvairīties no ārkārtas pārdošanas; tā kā termiņa pagarināšana emitenta risku tomēr novirza uz investoriem; tā kā preferenciāls regulējuma režīms būtu jāpiešķir tikai īpaši drošiem parāda instrumentiem;

K.  tā kā Eiropas Savienības tiesību aktos trūkst precīzas CB definīcijas,

L.  tā kā CB tirgus lēnāk attīstās dalībvalstīs, kurās šādu obligāciju emisija nav tradicionāla prakse vai kuru izaugsmi apgrūtina ar valsts parādu saistītais risks vai sarežģīti makroekonomiskie apstākļi;

M.  tā kā ir plaši atzīts, ka valstīs ir izveidotas ārkārtīgi dažādas segto obligāciju sistēmas, kas jo īpaši atšķiras tehnisko aspektu ziņā, piemēram, attiecībā uz publiskās uzraudzības līmeni;

N.  tā kā visai ES vienota segto obligāciju sistēma ir jāveido, tiecoties sasniegt visaugstākos standartus;

O.  tā kā vairākās valstīs jau ir izveidotas ļoti veiksmīgas CB sistēmas, kuru pamatā ir gan vēsturiski, gan juridiski faktori un kuras daļēji iedibinātas valsts tiesību aktos; tā kā šo valstu sistēmām ir kopīgas pamatiezīmes, jo īpaši tādas kā iespēja divējādi īstenot regresa tiesības, zema riska aktīvu seguma pūlu nošķiršana un īpaša publiskā uzraudzība; tā kā šos principus varētu būt lietderīgi attiecināt arī uz citiem parāda instrumentu veidiem;

P.  tā kā saskaņošanu nevajadzētu veikt ar vienveidīgu pieeju (“viens risinājums visiem”), jo tādējādi varētu nopietni mazināties produktu daudzveidība un tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tirgu valstīs, kur tas darbojas sekmīgi; tā kā saskaņošanā būtu jāievēro subsidiaritātes princips;

Q.  tā kā tirgus dalībnieki ir īstenojuši iniciatīvas, lai veicinātu CB tirgus attīstību, piemēram, 2013. gadā ir izveidots apzīmējums “Nodrošināta obligācija” (Covered Bond Label — CBL) un saskaņota pārredzamības veidne (Harmonized Transparency Template — HTT);

R.  tā kā uzraudzības pārbaudes rezultātā Eiropas Banku iestāde (EBI) ir noteikusi segto obligāciju emitēšanas un uzraudzības labākās prakses piemērus un izvērtējusi dažādu valsts sistēmu atbilstību šādai praksei;

S.  tā kā Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas procesā lielākā daļa ieinteresēto personu norādīja, ka iebilst pret pilnīgu saskaņošanu, bet investori uzsvēra, ka augstu vērtē produktu daudzveidību; tā kā ieinteresētās personas ir paudušas piesardzīgu atbalstu ES tiesību aktiem ar nosacījumu, ka tie balstās uz principiem, tiek veidoti uz esošo sistēmu bāzes un jo īpaši ņem vērā valstu regulējuma specifiku;

Vispārīgas piezīmes un nostājas

1.  uzsver, ka ES tirgos iekšzemes un pārrobežu investīcijas segtajās obligācijās saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu ir darbojušās labi; uzsver, ka stabilu un drošu produktu daudzveidība būtu jāsaglabā;

2.  norāda, ka valsts modeļu obligāta saskaņošana vai arī to aizstāšana ar Eiropas līmeņa modeli varētu izraisīt neparedzētas negatīvas sekas tirgos, kuru pašreizējo panākumu pamatā ir tas, ka CB tiesību akti ir iekļauti valstu tiesību aktos; uzstāj, ka integrētākā Eiropas Savienības sistēmā būtu jāparedz vienīgi uz principiem balstīta pieeja, kurā nosaka mērķus, bet veidus un līdzekļus precizē, transponējot valstu tiesību aktos; uzsver, ka šī sistēma būtu jāveido, pamatojoties uz augstas kvalitātes standartiem un labāko tirgus praksi un uz labi funkcionējoša valstu regulējuma bāzes, netraucējot to darbībai; uzsver, ka potenciālajai jaunajai Eiropas segto obligāciju sistēmai, pielāgojot to labākajai praksei, būtu jākļūst par atskaites punktu jaunizveidotu tirgu attīstībai un jāuzlabo segto obligāciju kvalitāte;

3.  prasa izstrādāt ES direktīvu, kurā skaidri nošķirtu pašlaik pastāvošās divu veidu segtās obligācijas, proti:

a)  CB (turpmāk — “premiālās segtās obligācijas” (PCB)), kuru standarti nav zemāki par tiem, kas pašlaik noteikti CRR 129. pantā, un

b)  CB (turpmāk — “ordinārās segtās obligācijas” (OCB)), kas neatbilst PCB izvirzītajām prasībām, bet atbilst standartiem, kas nav zemāki par tiem, kas pašlaik noteikti PVKIU direktīvas 52. panta 4. punktā;

uzsver, ka PCB arī turpmāk vajadzētu būt regulatīvai priekšrocībai salīdzinājumā ar OCB un ka OCB vajadzētu būt regulatīvai priekšrocībai salīdzinājumā ar cita veida nodrošinātiem parādiem; atzīst visu PVKIU atbilstīgo parāda instrumentu potenciālu kapitāla tirgu savienības mērķu sasniegšanā;

4.  aicina dalībvalstis aizsargāt “segto obligāciju” marķējumu (gan PCB, gan OCB), ar valsts tiesību aktiem nodrošinot, ka segtajām obligācijām ir augsta likviditāte un ka tās ir gandrīz bezriska parāda instrumenti; stingri iesaka, ka parāda instrumenti, kas ir segti ar aktīviem, kuri ir ievērojami riskantāki nekā valsts parādi un hipotēkas (piemēram, ne valsts atbalstītas investīcijas infrastruktūrā vai kredīti maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)), nebūtu jāmarķē kā “segtās obligācijas”, bet, iespējams, kā “Eiropas nodrošinātās parādzīmes” (ESN); atbalsta principu, ka PCB un OCB seguma pūli būtu pilnībā jānodrošina ar ilglaicīga rakstura aktīviem, kurus var novērtēt un paņemt atpakaļ;

5.  aicina Komisiju iekļaut direktīvā tiesiskā regulējuma principus par Eiropas nodrošinātām parādzīmēm (ESN), piemēram, divējādas regresa iespējas, īpašu valsts uzraudzību, bankrota nenozīmīgumu un pārredzamības prasības; aicina dalībvalstis integrēt šos principus savos tiesību aktos un maksātnespējas procedūrās; uzsver, ka stabils ESN tiesiskais regulējums potenciāli varētu padarīt ESN pārredzamākas, likvīdākas un izmaksefektīvākas nekā vērtspapīrus, kuros izmanto līgumiskās attiecības; norāda, ka tas varētu palīdzēt ESN finansēt riskantākas darbības, piemēram, MVU kredītus, patēriņa kredītus vai infrastruktūras investīcijas bez valdības garantijas; norāda, ka ESN būtu atbrīvotas no BRRD direktīvas 44. pantā minētā iekšējās rekapitalizācijas instrumenta darbības jomas;

6.  mudina iekļaut direktīvā minimālos uzraudzības standartus, kas atspoguļo konstatēto labāko praksi attiecībā uz segtajām obligācijām; mudina visā Eiropas Savienībā veicināt uzraudzības konverģenci;

7.  prasa direktīvā palielināt pārredzamību attiecībā uz informāciju par seguma pūla aktīviem un tiesisko regulējumu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu divējādas regresa iespējas un šo aktīvu nodalīšanu emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā; turklāt šajā ziņā uzstāj, ka direktīvai jābūt balstītai uz principiem un vērstai tikai uz informatīvām prasībām;

PCB, OCB, ESN un to tiesiskā regulējuma definēšana

8.  aicina Komisiju priekšlikumu par Eiropas segto obligāciju satvaru (direktīvu) un PCB, OCB un ESN definēšanu iesniegt vienlaicīgi, lai pārejas posmos nepieļautu traucējumus tirgus darbībā; aicina Komisiju iekļaut šajā definīcijā visus šādus kopīgos principus, kas jāievēro visā šī emitētā instrumenta dzīves ciklā neatkarīgi no iespējamā preferenciālā režīma:

a)  PCB, OCB un ESN būtu pilnībā jānodrošina ar aktīvu seguma pūlu;

b)  valsts tiesību aktiem būtu jānodrošina divējādas regresa iespējas, t. i., investoram ir:

i)  tiesības uz prasījumu pret parāda instrumenta emitentu pilnā maksājuma saistību apmērā;

ii)  tiesības uz līdzvērtīgu prioritāru prasījumu attiecībā uz aktīvu seguma pūlu (ieskaitot aizvietošanas aktīvus un atvasinātos instrumentus) emitenta saistību neizpildes gadījumā;

ja ar minētajiem prasījumiem nepietiek, lai panāktu, ka emitents pilnā apmērā izpilda savas maksājumu saistības, atlikušie investora prasījumi ir vismaz līdzvērtīgi emitenta augstākas prioritātes nenodrošināto kreditoru prasījumiem;

c)  visu aktīvu seguma pūla faktiskā nošķiršana tiek nodrošināta ar juridiski saistošiem nosacījumiem, kas ir viegli izpildāmi emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā; tas pats attiecas uz visiem aizvietošanas aktīviem un atvasinātajiem instrumentiem, ar ko ierobežo seguma pūla riskus;

d)  PCB, OCB un ESN ir bankrota situācijā nenozīmīgas, proti, ir nodrošināts, ka emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā nesāk automātiski strauji pieaugt emitenta maksājumu saistības;

e)  tiek piemērota virsnodrošināšana (OC), kas atspoguļo PCB, OCB un ESN specifiskos riskus un ko piemēro valsts tiesību aktos noteiktajā pakāpē. Visu seguma pūlu aktīvu vērtībai vienmēr ir jāpārsniedz neizpildīto maksājumu saistību vērtība. Seguma pūlu aktīvu novērtēšanas metodes un aprēķināšanas biežums būtu skaidri jānosaka valsts tiesību aktos, un tiem būtu pienācīgi jāņem vērā visi attiecīgie lejupējie riski;

f)  Eiropas vai valsts tiesību akti definē maksimālos aizdevuma pret vērtību (LTV) parametrus seguma pūla aktīviem. Seguma pūla aktīvu izņemšanai LTV robežvērtību pārkāpšanas gadījumā nevajadzētu būt obligātai, bet tā vietā ir jānodrošina, ka šāda izņemšana notiek tikai tad, ja tos aizstāj ar attiecināmiem aktīviem vismaz ar tādu pašu tirgus vērtību;

g)  daļa no seguma pūlu aktīviem vai likviditātes līgumiem ir pietiekami likvīdi, lai segtās obligācijas vai ESN programmas maksājumu saistības varētu izpildīt turpmākos sešus mēnešus, ja vien tās nav saskaņota finansējuma obligācijas vai obligācijas ar pagarināmu termiņu un nosacījuma caurplūdi (CPT);

h)  atvasinātie instrumenti ir atļauti tikai riska ierobežošanas mērķiem, un atvasināto instrumentu līgumus, ko emitents slēdz ar atvasināto instrumentu darījuma partneri un kas reģistrēti seguma pūlā, nevar izbeigt emitenta maksātnespējas gadījumā;

i)  valsts tiesību aktos ir noteikta stabila īpašā valsts uzraudzības sistēma, kurā norādīta kompetentā iestāde, seguma pūla uzraugs un īpašais administrators, kā arī skaidri definēti kompetentās iestādes pienākumi un uzraudzības pilnvaras, lai nodrošinātu, ka:

i)  emitentiem ir kvalificēti darbinieki un atbilstošas darba procedūras seguma pūlu pārvaldībai, tostarp spriedzes situācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā;

ii)  seguma pūlu iezīmes atbilst prasībām, kas ir piemērojamas gan pirms parāda instrumenta emisijas, gan līdz tā termiņa beigām;

iii)  PCB, OCB un ESN atbilstība attiecīgajām prasībām (tostarp attiecībā uz seguma aktīvu un seguma atbilstību) ir pakļauta pastāvīgai, regulārai un neatkarīgai uzraudzībai;

iv)  emitenti regulāri veic seguma prasību aprēķināšanas stresa testus, ņemot vērā galvenos riska faktorus, kas ietekmē parāda instrumentu, piemēram, ar kredītu, procentu likmi, valūtu un likviditāti saistītos riskus;

ir skaidri definēti kompetentās iestādes un īpašā administratora pienākumi un pilnvaras emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā;

j)  emitentam vismaz reizi divos gados ir jāatklāj kopsavilkuma dati par seguma pūliem tādā detalizācijas pakāpē, kas ļauj investoriem veikt visaptverošu riska analīzi. Būtu jāsniedz informācija par seguma aktīviem raksturīgo kredītrisku, tirgus risku un likviditātes risku, par darījuma partneriem, kuri iesaistīti seguma pūlos, par tiesiskās, līgumiskās un brīvprātīgās virsnodrošināšanas līmeni, un šai informācijai būtu jāietver arī sadaļa par atvasinātajiem instrumentiem, kas piesaistīti seguma pūla aktīviem un saistībām;

k)  termiņu var pagarināt tikai emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā un ar kompetentās uzraudzības iestādes apstiprinājumu vai saskaņā ar objektīviem finanšu kritērijiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos un ko apstiprinājusi kompetentā Eiropas iestāde; precīzi nosacījumi pagarinājuma noteikšanai un iespējamās kupona, termiņa un citu iezīmju izmaiņas būtu skaidri jānorāda katras obligācijas noteikumos;

9.  aicina Komisiju direktīvas PCB definīcijā iekļaut šādus papildu principus:

a)  parāda instrumenti ir pilnībā nodrošināti ar aktīviem, kas definēti CRR 129. panta 1. punktā, un atbilst CRR 129. panta 3. un 7. punktā noteiktajām papildu prasībām; attiecībā uz mājokļa aizdevumiem, kas nodrošināti ar garantijām saskaņā ar CRR 129. panta 1. punkta e) apakšpunktu, nedrīkst būt nekādu juridisku šķēršļu CB programmas administratoram uzlikt augstākas prioritātes hipotekāros apķīlājumus aizdevumiem, ja segtās obligācijas emitentam ir saistību neizpildes vai noregulējuma situācija un garantija jebkāda iemesla dēļ nav ievērota. kuģu atbilstība izmantošanai par seguma pūla aktīviem (CRR 129. panta 1. punkta g) apakšpunkts) tiek pārskatīta;

b)  maksimālie LTV parametri hipotēkām, kas iekļautas seguma pūlā, ir noteikti Eiropas tiesību aktos tā, lai tie nepārsniegtu LTV koeficientus, kuri pašlaik noteikti CRR 129. pantā, bet ir pakļauti regulārai pārskatīšanai un pielāgošanai saskaņā ar stresa testiem, kas balstās uz neatkarīgiem novērtējumiem par tirgus cenām, kuras varētu dominēt attiecīgajos nekustamo īpašumu tirgos stresa apstākļos; būtu jāveicina aizdevuma un ķīlas vērtības attiecības, nevis aizdevuma un tirgus vērtības attiecības izmantošana;

10.  uzsver, ka Savienības tiesību aktos noteiktajam segto obligāciju riska svērumam ir jāatspoguļo pamatā esošo risku novērtējums tirgus kontekstā; norāda, ka tas pats neattiecas uz visu citu veidu parāda instrumentiem, kuriem ir tiesības uz preferenciālu regulējuma režīmu saistībā ar konkrētām īpašībām;

11.  aicina Komisiju piešķirt Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) pilnvaras izvērtēt atbilstību PCB, OCB un ESN noteiktajiem kritērijiem, lai PVKIU direktīvas 52. panta 4. punktā minētos sarakstus papildinātu vai pat aizstātu ar vienu autoritatīvu sarakstu, kurā uzskaitīti atbilstīgi PCB, OCB un ESN režīmi Eiropas līmenī;

12.  aicina EBI izdot ieteikumus par PCB, OCB un ESN režīmiem attiecībā uz aktīvu atbilstības kritērijiem (tostarp aktīvu aizvietošanu), LTV koeficientiem un minimālajiem efektīvajiem virsnodrošināšanas līmeņiem dažādu veidu aktīviem, un par iespējamiem CRR grozījumiem; aicina EBI sniegt nepieciešamās vadlīnijas par to, kā izveidot šādu īpašu publiskās uzraudzības un administratīvo sistēmu;

13.  iesaka atcelt šķēršļus, kas neļauj ienākt tirgū emitentiem, kuri veido segto obligāciju tirgus ārpus EEZ, un tādēļ nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret segtajām obligācijām, kas nākušas no emitentiem trešās valstīs, ar nosacījumu, ka to juridiskā, institucionālā un uzraudzības vide iztur rūpīgu Eiropas kompetentās iestādes veiktu līdzvērtības pārbaudi; iesaka veicināt Eiropas tiesību aktu galvenos principus, lai izveidotu potenciālu etalonu segto obligāciju tirgiem visā pasaulē;

14.  aicina Komisiju ierosināt pārskatīt Eiropas finanšu pakalpojumu tiesību aktus, kas nosaka PCB, OCB un ESN regulējuma režīmu;

15.  aicina Komisiju, novērtējot spēkā esošos ES finanšu pakalpojumu tiesību aktus, ņemt vērā PCB, OCB un ESN potenciālu attiecībā uz kapitāla tirgu savienības mērķu sasniegšanu;

16.  aicina Komisiju noteikt iespējamos valstu līmeņa šķēršļus segto obligāciju sistēmas attīstībai un publicēt vadlīnijas par to, kā šādus šķēršļus likvidēt, neskarot banku stabilu un piesardzīgu darījumdarbību;

17.  aicina Komisiju un EBI no jauna izvērtēt (iespējams, kā daļu no ietekmes novērtējuma) atbilstību jūras ķīlām attiecībā uz kuģiem kā seguma pūla aktīviem, kā noteikts CRR 129. panta 1. punkta g) apakšpunktā; pauž bažas par to, ka preferenciāls režīms attiecībā uz kuģiem kropļo konkurenci ar citiem transportlīdzekļiem; aicina Komisiju un EBI izpētīt, vai kuģa segtās obligācijas ir vienādos apstākļos ar citām CRR atbilstīgām segtajām obligācijām attiecībā uz to likviditāti un riska novērtējumiem, ko veic neatkarīgas reitingaģentūras, un vai šādu obligāciju preferenciāls režīms, pamatojoties uz LCR atbilstību un zemākiem riska svērumiem, CRR regulā tāpēc ir pamatots;

18.  aicina dalībvalstis valsts tiesību aktos paredzēt iespēju izveidot atsevišķus seguma pūlus, kas katrs sastāv no viendabīgas aktīvu klases (piemēram, mājokļa kredītiem); aicina dalībvalstis paredzēt iespēju visus seguma aktīvus, kas norādīti CRR 129. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, izmantot kā aizvietošanas aktīvus, kuri palīdz izpildīt seguma prasību, un skaidri norādīt ierobežojumus attiecībā uz kredītkvalitāti, riska darījumu lielumu un aizvietošanas aktīvu seguma iemaksu augstākajām robežām;

Atbalsts tirgus pārredzamībai un brīvprātīgai konverģencei

19.  atzinīgi vērtē uzlabojumus, kas veikti CB reitingu metodikā, un CB reitingu tirgu paplašināšanu;

20.  vērš uzmanību uz to, ka vienlīdzīgi konkurences apstākļi ir nozīmīgs elements, lai panāktu godīgu konkurenci finanšu tirgos; uzsver, ka ES tiesību aktos dažādiem nodrošinātu parāda instrumentu veidiem nedrīkst paredzēt atšķirīgas prasības, ja vien nav pamatots iemesls uzskatīt, ka tie atšķiras drošuma vai likviditātes ziņā;

21.  atzinīgi vērtē tirgus iniciatīvas, ar kurām izstrādā saskaņotus standartus un sistēmas informācijas atklāšanai (piemēram, HTT), lai atvieglotu dažādu segto obligāciju salīdzināšanu un analīzi visā ES;

22.  atbalsta EBI ieteikumu izstrādi attiecībā uz tirgus standartiem un labākās prakses vadlīnijām; mudina veikt brīvprātīgu konverģenci šajā virzienā;

23.  mudina regulāri veikt seguma pūlu stresa testus un publicēt stresa testu rezultātus;

°

°  °

24.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Banku iestādei.

(1)

OV L 257, 28.8.2014., 186. lpp.

(2)

OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(3)

OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(4)

OV L 314, 1.12.2015., 13. lpp.

(5)

OV L 195, 20.7.2016., 3. lpp.

(6)

OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Segtās obligācijas (CB) – kopš to izgudrošanas vairāk nekā pirms diviem gadsimtiem – vienmēr ir bijušas ļoti īpaša aktīvu grupa daudzos veidos. Tie ir vairāku dalībvalstu finansēšanas struktūrā jau sen ieviesti instrumenti, kas pierādījuši sevi kā dažādām finanšu iestādēm stabili ieguldījumi un ērta un efektīva finansēšanas iespēja emitentiem. To pamatā ir ļoti spēcīgas strukturālās iezīmes, proti, divas iespējas – augstas kvalitātes seguma portfeļi, kas sastāv gandrīz vienīgi no hipotekārajiem aizdevumiem (85 %) un valsts parāda instrumentiem (15 %), un seguma portfeļa aktīvu nošķiršana. Ieguldītāju uzticēšanos CB pastiprina tas, ka uz tām attiecas īpaša valsts uzraudzība.

Ārkārtīgi augstais CB drošības un likviditātes līmenis, ko tie pierādījuši vairāku desmitgažu laikā, dominēja pat ļoti smagu finanšu tirgu traucējumu laikā, proti, pēdējos desmit gados. Tā rezultātā CB ir atzīts par aktīvu, kura turēšana garantē atvieglotu regulējuma režīmu saskaņā ar ES finanšu pakalpojumu tiesību aktiem.

Diezgan neskaidrais aktīvu grupu apraksts PVKIU direktīvas 52. panta 4. punktā(1) tiek uzskatīts par segto obligāciju “definīciju” ES tiesību aktos, lai gan tekstā ir maz atsauču uz “segtajām obligācijām” kā aktīvu grupu. Turpmākajos ES tiesību aktos šī definīcija ir paplašināta, lai

• piešķirtu atvieglotu režīmu bankās turētajām CB, ja tās atbilst konkrētām, precīzi formulētām prasībās, kas noteiktas CRR 129. pantā(2);

• iekļautu CB, kas atbilst dažiem īpašiem nosacījumiem, to aktīvu sarakstā, kas atzīti par 1. līmeņa augstas kvalitātes likvīdiem aktīviem saskaņā ar likviditātes seguma prasības deleģēto aktu(3); un

•  CB nodrošināto daļu izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas, ja tiek veikts bankas noregulējums saskaņā ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas 44. panta 2. punktu(4).

CB panākumi ir galvenokārt saistīti ar diviem faktoriem:

1)  ekonomiski – nodrošinājumu ar augstas kvalitātes aktīviem ar ilglaicīgu raksturu, kurus ir viegli novērtēt un atgūt īpašumā, t. i., galvenokārt ar hipotekārajiem kredītiem un valdības obligācijām;

2)  institucionāli – tiesiskā regulējuma un uzraudzības sistēmu, kas garantē ieguldītājam divas iespējas, proti, seguma portfeļa nošķiršanu un īpašu valsts uzraudzību.

Raugoties no Eiropas tiesību aktu viedokļa, ir interesanti atzīmēt, ka CB “definīcijā” PVKIU direktīvas 52. panta 4. punktā CB ir galvenokārt jāatbilst iepriekš minētā 2) punkta prasībām, bet tām nav noteiktas augstas kvalitātes prasības attiecībā uz seguma portfeļa aktīviem, kā minēts 1) punktā. Turklāt pieņemama seguma portfeļa aktīvi ir noteikti valsts tiesību aktos. Visās dalībvalstīs šie tiesību akti ir vērsti uz hipotekārajiem kredītiem un publiskā sektora aizdevumiem, bet dažas dalībvalstis paredz arī iespēju iekļaut citus, iespējams, riskantākus aktīvus.

No sistēmiskās finanšu stabilitātes viedokļa 1) punkts šķiet neaizstājams. CB kreditoru atbrīvošanu no BRRD paredzētā iekšējās rekapitalizācijas instrumenta var attaisnot tikai tad, ja CB atšķiras no citiem parāda instrumentiem, pamatojoties uz ļoti zemu saistību neizpildes risku. Tā kā nepastāv būtisks saistību neizpildes risks, ir arī svarīgi LCR deleģētajā aktā CB iekļaut kā 1. līmeņa likvīdu aktīvu un ieguldītājiem attiecībā uz šāda veida riska darījumiem noteikt augstāku iespējamā riska līmeni nekā citiem pārvedamiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem.

EBI savā 2016. gada ziņojumā skaidri norāda, ka iebilst pret atvieglota regulējuma režīma piešķiršanu tām CB, kuru seguma portfeļi ietver riskantāku aktīvu veidus, piemēram, MVU aizdevumus, infrastruktūras aizdevumus vai aizdevumus citiem aizņēmējiem, kas nav publiskas iestādes. EBI ir skeptiski noskaņota arī pret kustamu īpašumu, piemēram, kuģiem (un gaisa kuģiem), kurus, ja tos izved no ES, var būt sarežģīti atgūt.

No otras puses, ņemot vērā CB sekmīgo lomu, kāda tām ir bijusi un joprojām ir hipotekāro kredītu finansēšanā vai publiskā sektora aizdevumos, ir ieteicams institucionālo struktūru (2) punkts) darīt pieejamu arī riskantākiem aktīvu veidiem, piemēram, MVU finansēšanai vai ieguldījumiem infrastruktūrā. Stabils tiesiskais regulējums, kas gan emitentiem, gan ieguldītājiem paredz divas iespējas – nodrošinājuma portfeļu nošķiršanu un īpašu valsts uzraudzību – var nodrošināt pievilcīgu alternatīvu vērtspapīrošanai vai cita veida parāda finansējumam. Līgumiskās vienošanās, kas ir pamatā vērtspapīrošanas darījumiem, bieži vien ir ļoti dārgi noslēgt un sarežģīti uzraudzīt, un tās ir pakļautas juridiskiem strīdiem emitenta saistību neizpildes vai noregulējuma gadījumā.

Lielāku pārredzamību, lielāku publisko uzraudzību un lielāku tiesisko noteiktību var panākt, CB institucionālos principus (2) punkts) piemērojot arī attiecībā uz parāda instrumentiem, ar kuriem finansē svarīgas un izaugsmi veicinošas ekonomiskās darbības (piemēram, MVU vai investīcijas infrastruktūrā). Tomēr tas nedrīkst apdraudēt finanšu stabilitāti. Atbrīvojumus no vispārējām kapitāla prasībām banku regulējuma jomā vai no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas nevajadzētu piešķirt vērtspapīriem, kuru nodrošinājums neatbilst 1) punkta prasībām.

Tādēļ referents ierosina izstrādāt Eiropas direktīvu, kurā būtu skaidri noteikti un nošķirti divu veidu aktīvi: Segtās obligācijas (CB) un Eiropas nodrošinātās parādzīmes (ESN). Šo abu veidu vērtspapīriem būtu kopēji tiesiskās un uzraudzības sistēmas principi (2) punkts). Apzīmējumu “segtā obligācija” izmantotu tikai un vienīgi tad, ja vērtspapīri atbilstu arī 1) punkta prasībām, un līdz ar to tikai CB varētu pretendēt uz atvieglota regulējuma režīmu. Lai izvairītos no nevajadzīgiem traucējumiem CB tirgu darbā, referents ierosina arī definēt CB izveidi ciešā saskaņā ar CRR 129. pantu(5).

CRR nekas nav teikts par CB pieņemamību uz nosacījumiem balstīta maksājuma termiņa pagarinājuma gadījumā (uz noteiktu laiku (soft bullets) un uz nosacījumiem balstītas (conditional pass-through) atļauju piešķiršanas struktūras). Šāda veida CB skaits ir ievērojami pieaudzis pēdējos gados. Lai arī termiņa pagarinājumi var kalpot kā noderīgi līgumu noteikumu paredzamības un riska pārvaldības jomā, jo īpaši emitentu saistību neizpildes vai noregulējuma gadījumos, tās skaidri novirza daļu no riskiem no emitenta uz ieguldītāju. Tas, ja tam nepiešķir uzmanību, var radīt plašāku sistēmisko risku. Tāpēc atvieglota regulējuma režīmu nebūtu jāpiešķir CB ar maksājuma termiņa pagarinājumu, izņemot saistību neizpildes vai noregulējuma gadījumā, t. i., gadījumos, kad alternatīva atmaksas termiņa pagarināšanai būtu emitenta saistību nepildīšana attiecībā uz CB. Turklāt, lai aizsargātu ieguldītājus un nodrošinātu finanšu stabilitāti, emitentam nav tiesību lemt par maksājuma termiņu pagarinājumu. Tieši pretēji, katram CB maksājumu termiņa pagarinājumam saistību neizpildes vai noregulējuma gadījumā vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai to apstiprina kompetentā uzraudzības iestāde.

Segto obligāciju režīmi ir dziļi iesakņojušies valstu tiesību aktos par maksātnespēju. Seguma portfeļi un divu iespēju princips ir garantija pret emitenta maksātnespēju gadījumos, kad tiesiskās procedūras, kas ir vajadzīgas, lai varētu apmierināt kreditoru prasības pret nelikvīdu CB emitentu, ir atkarīgas no valsts tiesību aktiem un dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Savienības tiesību akti nedrīkst radīt traucējumus sistēmās, kas ir labi iestrādātas valsts tiesību aktos un kas ļāva CB tirgiem bez traucējumiem un sekmīgi darboties vairākas desmitgades. Šā iemesla dēļ Eiropas tiesību aktos būtu jāparedz tikai direktīva, kas nosaka CB un ESN tirgu principus. Tehniskos standartu izstrāde būtu jāatstāj kompetento valsts uzraudzības iestāžu ziņā pēc transponēšanas valsts tiesību aktos.

Maksimālais aizdevuma apjoma–ieķīlātās vērtības rādītājs hipotekārajiem kredītiem veido svarīgu to atbilstības kritēriju daļu, kas izklāstīti CRR 129. pantā. Ņemot vērā ievērojamās cenu svārstības, kas skārušas dažus nekustamā īpašuma tirgus, LTV ir jāuzskata par nodrošinājumu noteicošo īpašību tiem CB, kam piemēro atvieglota regulējuma režīmu, un nevis par tehnisko standartu, par ko brīvi lemj dalībvalstis. Tādēļ referents ierosina turpināt ar Eiropas tiesību aktiem noteikt maksimālos LTV un cieši uzraudzīt, vai ja šādas LTV atbilst neatkarīgiem novērtējumiem par cenu veidošanās apstākļiem, kas varētu dominēt attiecīgajos nekustamo īpašumu tirgos spriedzes apstākļos.

Visbeidzot, jebkurā Eiropas līmeņa darbībā būtu jāņem vērā arī trīs svarīgas attīstības tendences, kas nav minētas līdz šim:

•  Jau ir vērojamas spēcīgas tirgus ierosinātas iniciatīvas šajā jomā. Piemēram, Nodrošināto obligāciju apzīmējuma iniciatīva, kuru izstrādājusi emitentu kopiena sadarbībā ar ieguldītājiem un regulatoriem, par kuru vienojās 2013. gadā un kura 2016. gadā aptvēra 60 % neizpildīto CB visā pasaulē. Gadījumos, kad šādas iniciatīvas pastāv, tās būtu jāatbalsta un vai nu jāaizstāj ar publisku alternatīvu, vai arī jāizmanto par pamatu fakultatīviem vai obligātiem standartiem. Jo īpaši Harmonizētā pārredzamības sistēma, kas kopš 2016. gada reģistrēta saskaņā ar CBL, varētu būt pamats vispārējiem informācijas atklāšanas standartiem, kas piemērojami CB emitentiem.

• CB gūst popularitāti vairākās tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības kā Austrālija, Kanāda, Čīle, Jaunzēlande, Singapūra, Dienvidkoreja, Turcija un Krievija. Citas nozīmīgas jurisdikcijas (ieskaitot Brazīliju, Indiju, Japānu, Meksiku, Maroku, Panamu, Peru, Dienvidāfriku un Amerikas Savienotās Valstis), iespējams, drīz sekos šim piemēram. Uzmanīga pieeja Eiropas tiesību aktos, iekļaujot tikai pamatprincipus, apvienojumā ar pietiekamu elastīgumu attiecībā uz valsts tiesību aktu īpatnībām un tradīcijām ļaus integrēt Eiropas CB un ESN tirgus ar līdzīgiem tirgiem ar tikpat drošiem finanšu produktiem citur pasaulē un tādējādi pastiprinās ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes izredzes Eiropas Savienībā un trešās valstīs. Turklāt ES standarti varētu kļūt par pamatu CB tirgu izveidei visā pasaulē.

• Tirgus iepriekšējos gados ir zināmā mērā darbojies saskaņā ar valsts atbalstu. ECB aktīvu iegādes programmai (nesen atkārtoti saskaņā ar CBPP3 kopš 2014. gada oktobra) ir bijusi ievērojama ietekme uz primārajiem un sekundārajiem CB tirgiem, veicinot regulatīvo režīmu CB emisiju palielināšanai kopš 2013. gada. Tomēr tas ir izraisījis ievērojamu privāto ieguldītāju izstumšanu un ieinteresētās personas ir brīdinājušas, ka šāda izstumšana no tirgus var turpināties un galu galā iznīcināt tirgu, ja vien ECB tuvākajā nākotnē nepārtrauks darbību CB tirgos. Tādēļ būtu rūpīgi jāpasver jebkura likumdošanas vai reglamentējošā iniciatīva. Būtiskas izmaiņas noteikumos radītu nenoteiktību tirgos, kam jāatgūst ieguldītāji, ko tie ir zaudējuši.

Kopš 2015. gada Komisijas kapitāla tirgu savienības iniciatīva (jo īpaši 2015. gada septembra sabiedriskajā apspriešanā par CB) ir izskatījusi iespējas uzlabot CB tirgus Eiropā, pienācīgi ņemot vērā valstu priekšrocības un sistēmas. Tas ir svarīgi, jo aktīvu grupas panākumi ir balstījušies uz valstu sistēmām, kas izstrādātas vairāku desmitgažu laikā un ir pielāgotas vietējām ilgtermiņa finansiālajām vajadzībām, banku vai kapitāla tirgus struktūrām un vēlmei uzņemties risku. Šīs īpatnības un elastība ir augsti jāvērtē un jākultivē, lai Eiropas CB tirgi arī turpmāk būtu vadošie pasaulē.

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva Nr. 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU).

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(3)

Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ).

(5)

Tas ierobežo seguma portfeļa aktīvus hipotekārajos kredītos, valsts aizdevumos vai aktīvos ar valsts garantiju. Nelielās atšķirības no CRR dēļ kuģi nedrīkstētu atbilst CB prasībām.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Marisa Matias, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Pirkko Ruohonen-Lerner, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Cora van Nieuwenhuizen, Jakob von Weizsäcker, Jarosław Wałęsa, Sotirios Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Simona Bonafè, Enrique Calvet Chambon, Nessa Childers, Andrea Cozzolino, Mady Delvaux, Jan Keller, Paloma López Bermejo, Luigi Morgano, Romana Tomc, Roberts Zīle

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jarosław Wałęsa


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

43

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Petr Ježek, Ramon Tremosa i Balcells, Cora van Nieuwenhuizen

ECR

Bernd Lucke, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Kay Swinburne, Roberts Zīle

PPE

Burkhard Balz, Markus Ferber, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Sirpa Pietikäinen, Romana Tomc, Jarosław Wałęsa, Esther de Lange

S&D

Simona Bonafè, Udo Bullmann, Nessa Childers, Andrea Cozzolino, Mady Delvaux, Jonás Fernández, Neena Gill, Cătălin Sorin Ivan, Jan Keller, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Luigi Morgano, Alfred Sant, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

6

-

EFDD

Marco Valli

GUE/NGL

Fabio De Masi, Paloma López Bermejo, Marisa Matias, Dimitrios Papadimoulis

NI

Sotirios Zarianopoulos

1

0

ENF

Gerolf Annemans

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika