ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī

29.6.2017 - (COM(2016)0551 – C8-0345/2016 – 2016/0264(COD)) - ***I

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referents: Tamás Meszerics

Grozījumi

Procedūra : 2016/0264(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0247/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0247/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 16/04/2019 - 8.29

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0387

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī

(COM(2016)0551 – C8-0345/2016 – 2016/0264(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0551),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0345/2016),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0247/2017),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(-1) Statistikas dati un rādītāji ir atbildīgas un uz pierādījumiem balstītas politikas pamats. Savienības, valsts un reģionālās politikas izstrādes, analīzes un pielāgošanas nolūkā ar mērķi risināt iedzīvotāju vajadzības un pieņemt atbildīgus lēmumus ir būtiski, ka politikas veidotāji laikus saņem salīdzināmu un precīzu informāciju.

Grozījums Nr 2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Stratēģijas “Eiropa 2020”²¹ un ekonomikas pārvaldības stiprināšanas kontekstā sociālajiem rādītājiem ir svarīga nozīme, sniedzot informāciju saistībā ar Savienības galvenajām prioritātēm un atbalstot to īstenošanu izaugsmes un darbvietu radīšanas, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas, prasmju, mobilitātes un digitālās ekonomikas jomā. Proti, sociālajiem rādītājiem ir jāsniedz uzticams statistiskais pamatojums to politikas virzienu izstrādei un pārraudzībai, kurus Savienība ievieš šo prioritāšu īstenošanai.

(1) Stratēģijas “Eiropa 2020”²¹ un ekonomikas pārvaldības stiprināšanas kontekstā sociālajiem rādītājiem ir svarīga nozīme, sniedzot informāciju saistībā ar Savienības galvenajām prioritātēm un atbalstot to īstenošanu iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas, sociālās kohēzijas panākšanas, nabadzības, nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšanas, personu ar invaliditāti integrācijas, dzimumu līdztiesības, prasmju, mobilitātes un digitālās ekonomikas jomā. Proti, sociālajiem rādītājiem ir jāsniedz uzticams statistiskais pamatojums to politikas virzienu izstrādei un pārraudzībai, kurus Savienība un dalībvalstis ievieš šo prioritāšu īstenošanai.

__________________

²¹ Komisijas paziņojums “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”; COM(2010) 2020, 2010. gada 3. marts.

Grozījums Nr 3

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Pienācīgs līdzsvars starp ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, ko atbalsta ar kvalitatīviem statistikas datiem abās jomās, ir īpaši svarīgs ekonomiskās un monetārās savienības ilgtspējas un leģitimitātes nodrošināšanai Eiropas pusgadā. Tādēļ Eiropas pusgadā vēl jo nozīmīgāki ir kļuvuši sociālie un nodarbinātības mērķi, jo gan valstu ziņojumos, gan konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos tiek risināti sociālie un nodarbinātības uzdevumi un veicinātas politikas reformas, balstoties uz paraugpraksi. Šajā ziņā sociālajai statistikai ir ievērojama loma, un ir svarīgi savlaicīgāk sniegt sociālos rādītājus, lai tie laikus būtu pieejami attiecīgo politikas satvaru vajadzībām, tostarp Eiropas pusgadam.

Grozījums Nr 4

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1b) Veidojot Eiropas sociālo statistiku, pienācīgi būtu jāņem vērā LESD 10. pants. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu datu vākšanu pēc dzimuma un vecuma, tostarp par personām virs 74 gadu vecuma, lai apzinātu ar dzimumu un vecumu saistītās problēmas un nodrošinātu stingru faktu bāzi, kas ļautu novērtēt progresu attiecībā uz dzimumu līdztiesību un risināt diskrimināciju dzimuma un vecuma dēļ. Šajā ziņā pienācīga vērība jo īpaši būtu jāpievērš references rokasgrāmatai “Dzimumu statistikas izstrāde: praktisks instruments”, kuru sagatavojusi ANO Eiropas Ekonomikas komisijas darba grupa par statistikas speciālistu apmācību dzimumu statistikā un kurā ieguldījumu snieguši dažādi eksperti^1a.

__________________

^1ahttp://www.unece.org/fileadmin/DAM/stats/publications/Developing_Gender_Statistics.pdf.

Grozījums Nr 5

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1c) Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir svarīgs makroekonomikas rādītājs, pēc kura var spriest par kopējo saimniecisko darbību. Tomēr ir būtiski IKP papildināt ar spēcīgiem rādītājiem, kas atspoguļo mājsaimniecību perspektīvu, koncentrējoties uz iedzīvotāju situāciju, un kas raksturo materiālo dzīves apstākļu sadalījumu un nevienlīdzību, kā arī labāk izpēta dzīves kvalitātes daudzās dimensijas. Tādēļ ar šo regulu minētajās jomās būtu jānodrošina plaša statistikas datu kopa, kas pastāvīgi attīstās.

Pamatojums

Politikas veidotāji un plašsaziņas līdzekļi pievērš lielu uzmanību IKP. Tas ir svarīgs rādītājs. Tomēr statistikai būtu jākoncentrējas arī uz iedzīvotāju dzīves apstākļiem, nevienlīdzību, dzīves kvalitāti un viņu labklājību, kas LESD ir noteikts kā viens no ES mērķiem. Tādēļ dati šajās jomās būtu jānostiprina, lai atbalstītu politikas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju dzīvi.

Grozījums Nr 6

Regulas priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1d) Saskaņā ar iniciatīvu “Tālāk par IKP”^1a ir svarīgi papildus ekonomikas rādītājiem, tādiem kā IKP, izstrādāt augsta līmeņa rādītājus, kas atspoguļo citas dimensijas, jo īpaši panāktās attīstības sociālos aspektus, piemēram, dzīves kvalitāti (tostarp darba un privātās dzīves līdzsvaru), iekļaušanu, labklājību un sociālo kohēziju, uzsverot, ka attiecīgajiem datiem jābūt sadalāmiem, lai varētu noteikt, piemēram, ar dzimumu saistītas problēmas.

__________________

^1ahttp://ec.europa.eu/environment/beyond_gdp/background_en.html.

Grozījums Nr 7

Regulas priekšlikums

1.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1e) Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu nosaka tādi statistikas principi kā profesionālā neatkarība, neitralitāte, objektivitāte, uzticamība un rentabilitāte.

Pamatojums

Tie ir galvenie principi, kas reglamentē ES statistikas izstrādi un izplatīšanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 223/2009.

Grozījums Nr 8

Regulas priekšlikums

1.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1f) Eiropas Statistikas sistēma (ESS) — kas ir partnerība starp Komisiju (Eurostat), valsts statistikas iestādēm (VSI) un citām valsts iestādēm, kuras katrā dalībvalstī atbild par Eiropas oficiālās statistikas izstrādi, sagatavošanu, publicēšanu un izplatīšanu, — cenšas nodrošināt būtiskus, objektīvus, uzticamus, savlaicīgus un salīdzināmus statistikas datus Savienības līmenī.

Grozījums Nr 9

Regulas priekšlikums

1.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1g) Eiropas sociālā statistika būtu jāsniedz, pamatojoties uz principu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas visām lietotāju kategorijām, piemēram, politikas veidotājiem, valsts pārvaldes iestādēm, pētniekiem, arodbiedrībām, studentiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp nevalstiskajām organizācijām (NVO), kam brīvi un viegli būtu jāpiekļūst datiem, izmantojot Komisijas (Eurostat) datubāzes tās tīmekļa vietnē. ESS ir apņēmusies proaktīvi iesaistīt lietotājus un attiecīgi reaģēt uz viņu prasībām.

Pamatojums

Šis princips ir ietverts Regulā (EK) Nr. 223/2009. Praksē ikviens var tiešsaistē piekļūt Eurostat datubāzei, kas ietver visus Eurostat apkopotos publiski pieejamos datus. Tie ir iekļauti daudzdimensiju tabulās ar dažādiem atlases elementiem un eksporta formātiem. Pētniekiem ir plašāka piekļuve datiem, īpaši konfidenciāliem datiem, lai veiktu analīzi zinātnes attīstības interesēs — šī piekļuve tiek stingri reglamentēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 557/2003 noteikumiem.

Grozījums Nr 10

Regulas priekšlikums

1.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1h) Eiropas pusgadā ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, ko atbalstītu kvalitatīva statistika, lai uzlabotu Savienības noturību un tās kohēzijas mērķus, kā arī saglabātu Savienības labklājības līmeni.

Grozījums Nr 11

Regulas priekšlikums

1.i apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1i) Šīs regulas īstenošanai dalībvalstīm būtu jāievēro Eiropas Statistikas prakses kodekss.

Grozījums Nr 12

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Ņemot to vērā, sociālajiem rādītājiem būtu jābūt pietiekami kvalitatīviem, jo īpaši attiecībā uz uzticamību, savlaicīgumu, atbilstību, pielāgojamību jaunām lietotāju prasībām, kā arī salīdzināmību un efektivitāti.

(2) Tāpēc ir ārkārtīgi būtiski, lai sociālie rādītāji būtu sevišķi kvalitatīvi, jo īpaši attiecībā uz to uzticamību, precizitāti, savlaicīgumu, izmantojamību un pieejamību, atbilstību, pielāgojamību jaunām lietotāju prasībām, kā arī salīdzināmību, saskaņotību un efektivitāti.

Grozījums Nr 13

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a) Mājsaimniecību ienākumi ir galvenais faktors, kas nosaka dzīves standartus, un atsauces budžeta pieeja ir vissīkāk izstrādātā metode, ar ko noteikt minimālo resursu līmeni pienācīgai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, kā arī nepieciešamā preču un pakalpojuma groza cenu. Ja nepārprotami ir jāuzlabo datu vākšana un atsauces budžeta novērtēšanas metode reģionu līmenī sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem, izmantojot izmēģinājuma pētījumus, Komisijai (Eurostat) būtu jānodrošina finansiāls atbalsts šādu izmēģinājuma pētījumu veikšanai.

Grozījums Nr 14

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2b) Novērtējot mājsaimniecību situāciju, plaši tiek izmantoti ienākumu rādītāji. Tomēr gan no mājsaimniecību, gan makroekonomiskās perspektīvas ir svarīgi mērīt arī patēriņu, labklājību un parādsaistības, tostarp iespējamās parādsaistības ārvalstu valūtā.

Pamatojums

Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības, atspoguļo mājsaimniecību materiālos dzīves apstākļus. Dažām mājsaimniecībām var būt parādsaistības, kas attiecībā pret to ienākumiem ir lielas un reizēm ir aizgūtas ārvalstu valūtā. Tas skar mājsaimniecības, bet var ietekmēt ekonomiku arī plašāk, ko nesen pierādīja vairākas parādu krīzes.

Grozījums Nr 15

Regulas priekšlikums

2.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2c) Nabadzība ir daudzšķautņaina parādība. Tā saistīta ne tikai ar materiālajiem dzīves apstākļiem, tādiem kā ienākumi, patēriņš, labklājība vai parādsaistības, bet arī ar veselību, izglītību, piekļuvi pakalpojumiem un to izmantošanu. Turklāt nabadzība būtu jāvērtē arī tās sabiedrības kontekstā, kurā attiecīgie cilvēki dzīvo. Tādēļ ir būtiski, lai statistikas dati veidotu plašu, uzticamu, salīdzināmu un pamatīgu bāzi rādītāju noteikšanai, kas būtu pielāgoti dažādiem iespējamajiem izmantošanas veidiem.

Pamatojums

Jāpieļauj vairāki viedokļi par nabadzību un tās analīzes veidi, piemēram, daudzdimensionāla nabadzība vai absolūtā nabadzība. Statistikai būtu jānodrošina bāze, kas pieļauj pieeju daudzveidību.

Grozījums Nr 16

Regulas priekšlikums

2.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2d) Ir svarīgi precīzi raksturot invaliditāti, jo īpaši attiecībā uz neatkarīgu dzīvi, pienācīgu iekļaušanu darba tirgū un iespējamajiem šķēršļiem, kas traucē sociālajai integrācijai un integrācijai darba tirgū. Tādēļ ir svarīgi labāk iesaistīt attiecīgos iedzīvotājus un ļaut viņiem pilnvērtīgi piedalīties datu vākšanā, nodrošinot pilnīgu piekļuvi apsekojumiem.

Pamatojums

Apsekojumiem jābūt pieejamiem personām ar invaliditāti, jo tādējādi tiek nodrošināta viņu līdzdalība.

Grozījums Nr 17

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Eiropas statistika par personām un mājsaimniecībām patlaban tiek vākta, pamatojoties uz vairākiem tiesību aktiem, kas reglamentē apsekojumus par personām un mājsaimniecībām, demogrāfisko statistiku, iedzīvotāju un mājsaimniecību skaitīšanu, kā arī statistiku, kas galvenokārt tiek iegūta no administratīviem avotiem. Atsevišķi dati tiek vākti arī no uzņēmējdarbības apsekojumiem. Pētījumu lietotāji ir uzsvēruši problēmas saistībā ar savlaicīgumu un datu kvalitāti, tostarp to salīdzināmību. Lai gan pēdējos gados ir panākti būtiski uzlabojumi, visā Savienībā holistiskākā veidā ir jāturpina uz personu un mājsaimniecību apsekojumiem pamatotās statistikas vākšanas integrācija un saskaņošana. Lai pētījumu veikšanai un politikas veidošanai būtu uzticams datu pamats, ir būtiski vairāk ieguldīt kvalitatīvu, precīzāku un holistisku datu vākšanā un nesamazināt šos ieguldījumus, jo uzticami dati ir atbildīgas politikas veidošanas priekšnoteikums.

Grozījums Nr 18

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Pateicoties tehnoloģiskajam progresam, iespēja izmantot administratīvos avotus statistikas vajadzībām ir ievērojami palielinājusies. Sociālās statistikas jomā būtu aktīvi jāveicina administratīvo avotu izmantošana, vienlaikus vienmēr nodrošinot minētās statistikas kvalitāti, savlaicīgumu un salīdzināmību.

(4) Datu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas nolūkā pēc iespējas vairāk būtu jāveicina administratīvo ierakstu izmantošana. Pateicoties straujam tehnoloģiskajam progresam, iespēja izmantot administratīvos avotus statistikas vajadzībām jau ir ievērojami palielinājusies. Sociālās statistikas jomā vēl aktīvāk būtu jāveicina administratīvo avotu izmantošana, vienlaikus vienmēr nodrošinot minētās statistikas kvalitāti, savlaicīgumu un salīdzināmību. Būtu jāsaglabā arī citi instrumenti, kas pielāgoti personām vai attiecīgajiem tematiem, kuriem nav iespējams piekļūt, izmantojot administratīvos ierakstus, un vienlaikus būtu jāsaglabā tiesības uz personas datu aizsardzību.

Grozījums Nr 19

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Eiropas Statistikas sistēma (ESS) 2011. gadā Vīsbādenē pieņēma Memorandu par jaunu konceptuālo sistēmu attiecībā uz mājsaimniecību un sociālo statistiku. Šajā memorandā ir pausts uzskats, ka Eiropas apsekojumi, kas nodrošina datus par personām un mājsaimniecībām, būtu jāvienkāršo un papildus būtu jāizmanto retāk veiktā mikrodatu vākšana, lai papildinātu minētos galvenos sociālos apsekojumus. Turklāt būtu jānodrošina labāka piekļuve administratīvajiem datiem, lietošanai draudzīgāka Eurostat tīmekļa vietne un valsts un Savienības līmenī būtu jāuzlabo pašreizējo datu avotu atkārtota izmantošana un piekļuve jauniem datu avotiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679^1a. Pielāgojot un modernizējot sociālos apsekojumus, ir ārkārtīgi būtiski, lai pienācīgi tiktu ņemts vērā visu ieinteresēto personu ieguldījums, tostarp no politikas veidotājiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, datu sagatavotājiem, pilsoniskās sabiedrības un interešu grupām.

___________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr 20

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Šai regulai jo īpaši būtu jādarbojas kā katalizatoram, kas sekmētu un stiprinātu sadarbību starp Komisiju (Eurostat), valstu centrālajām bankām un Statistikas padomdevēju komiteju. Tajā arī būtu jāparedz ciešāka integrācija ar VSI un jānodrošina, ka dalībvalstis ievēro Eiropas Statistikas prakses kodeksu.

Grozījums Nr 21

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Iepriekš aprakstītās tendences ir pakāpeniski jāvienkāršo, un ir jāmodernizē statistikas tiesību akti sociālās statistikas jomā, lai nodrošinātu, ka kvalitatīvi sociālie rādītāji tiek sagatavoti integrētāk, elastīgāk un efektīvāk. Vienlaikus pienācīga uzmanība jāvelta lietotāju vajadzībām, respondentiem uzliktajam slogam, dalībvalstu resursiem, izmantoto metožu ticamībai un precizitātei, statistikas sagatavošanas tehniskās īstenošanas iespējamībai, laikam, kurā statistika kļūst pieejamība, un rezultātu ticamībai.

(7) Iepriekš aprakstītās tendences ir pakāpeniski jāvienkāršo, un ir jāmodernizē statistikas tiesību akti sociālās statistikas jomā, lai nodrošinātu, ka kvalitatīvi sociālie rādītāji tiek sagatavoti integrētāk, pielāgojamāk, elastīgāk, efektīvāk un ātrāk, lai varētu pielāgoties pārmaiņām sabiedrībā. Vienlaikus, bet nekādā ziņā nepazeminot kvalitāti, efektivitāti vai savlaicīgumu, pienācīga uzmanība jāvelta lietotāju vajadzībām, respondentu vajadzību ievērošanai, dalībvalstu spējām un resursiem, izmantoto metožu ticamībai un precizitātei, statistikas sagatavošanas tehniskās īstenošanas iespējamībai, laikam, kurā statistika kļūst pieejamība, un rezultātu ticamībai.

Grozījums Nr 22

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a) Savienības tiesību akti par sociālās statistikas datiem individuālā līmenī tika pieņemti, lai reaģētu uz atsevišķām politikas vajadzībām, kādas bija to pieņemšanas laikā. Taču sociālajai jomai ir raksturīga jaunu apstākļu parādīšanās un straujas pārmaiņas. Rodas jauni sociālie apstākļi un parādības, kas liek atjaunināt spēkā esošo normatīvo regulējumu Savienības līmenī. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina spēcīga statistikas bāze, kas pienācīgi aptvertu un atspoguļotu pašreizējās vajadzības un ļautu izstrādāt un sagatavot statistikas datus, kuri atbilstu politikas veidotāju, lietotāju un plašas sabiedrības nākotnes vajadzībām, ņemot vērā statistikas salīdzināmību starptautiskā līmenī. Ar tās juridisko struktūru jo īpaši būtu jānodrošina liela elastība attiecībā uz turpmākajām pārmaiņām tās statistikas jomā, kas saistīta ar personām un mājsaimniecībām. Ir arī būtiski, lai datu vākšana tiktu modernizēta atbilstīgi tehnoloģiskajām pārmaiņām.

Grozījums Nr 23

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai efektīvāk vienkāršotu un racionalizētu atsauces sistēmu Eiropas sociālajai statistikai, kuras pamatā ir izlases apsekojumos savāktie dati, pašreizējā Eiropas statistika par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir dati individuālā līmenī, būtu jāiekļauj viena regulējuma darbības jomā. Tas garantētu, ka Eiropas sociālā statistika, kas tiek vākta no izlasēm, tostarp darba tirgus, ienākumu un dzīves apstākļu, veselības, izglītības un apmācības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā, tiktu nodrošināta saskaņoti, konsekventi un koordinēti.

(9) Lai efektīvāk vienkāršotu un racionalizētu atsauces sistēmu Eiropas sociālajai statistikai, kuras pamatā ir izlases apsekojumos savāktie dati, spēkā esošie normatīvie noteikumi attiecībā uz Eiropas statistiku par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir dati individuālā līmenī, būtu jāiekļauj viena regulējuma darbības jomā. Tas garantētu, ka Eiropas sociālās statistikas izlases paraugu vākšana, tostarp darbaspēka, ienākumu un dzīves apstākļu, laika izlietojuma, patēriņa, veselības stāvokļa, izglītības un apmācības, līdzdalības mūžizglītībā un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā, tiktu nodrošināta saskaņotāk, konsekventāk un koordinētāk. Līdz ar to nolūkā uzlabot politikas veidošanas procesu būtu jānodrošina, ka tiek sniegti atbilstīgi dati par bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, jaunām nodarbinātības tendencēm, jo īpaši digitālās ekonomikas kontekstā, nabadzību, tostarp bērnu nabadzību, sociālo atstumtību, piekļuvi veselības aprūpei un IKT, prasmju pilnveidošanu un piedalīšanos izglītojošos pasākumos, patēriņa izdevumiem un pirktspēju.

Grozījums Nr 24

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a) Saskaņā ar šīs regulas mērķiem un nolūkā uzlabot datu kopu un sociālo rādītāju kvalitāti, Komisijai būtu jāpieņem pasākumi tādu priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumu īstenošanai, kuru mērķis ir uzlabot sociālās statistikas kvalitāti, tostarp salīdzināmību, modernizējot datu vākšanu un apmierinot lietotāju jaunās vajadzības rentablā un atbilstīgā veidā. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas minēto priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumu veikšanā, un Komisijai būtu jārod iespēja nodrošināt finansiālu atbalstu to īstenošanai.

Pamatojums

Pirms būtisku izmaiņu ieviešanas šajā tiesiskajā regulējumā gan metodoloģijas, gan satura ziņā, jāveic priekšizpēte un citi izmēģinājuma pētījumi, kā norādīts 13. pantā.

Grozījums Nr 25

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9b) Lai pielāgotos lietotāju vajadzībām un jaunajām vēlmēm, darbaspēka, ienākumu un dzīves apstākļu jomā datus var vākt par ad hoc tematu kādā konkrētā brīdī, lai papildinātu pastāvīgi apkopotos mainīgos lielumus, uzsverot darba tirgus, ienākumu un dzīves apstākļu neizpētītos aspektus. Pamatotos gadījumos šos datus var attiecināt arī uz tēmām, kas nav paredzētas šajā regulā.

Pamatojums

Sk. 4. pantu. Lai pielāgotos jaunām vajadzībām, vajadzīga zināma pielāgošanās spēja un elastīgums.

Grozījums Nr 26

Regulas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9c) Vajadzētu apkopot saskaņotu mainīgo lielumu pamatkopumu par katru jomu, lai labāk izmantotu un izplatītu Komisijai (Eurostat) pieejamos datus, īpaši kā priekšnoteikumu datu saskaņošanai un visaptverošai analīzei. Tas ļaus palielināt datu kopu analīzes iespēju, piemērojot modelēšanas metodes, un gūt apjomradītus ietaupījumus.

Pamatojums

Saskaņota mainīgo lielumu pamatkopuma iekļaušana ļauj lietotājiem izstrādāt visaptverošu aptauju. Tas būtiski uzlabo analītiskās iespējas, neradot papildu izmaksas.

Grozījums Nr 27

Regulas priekšlikums

9.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9d) Būtu jāveic metodiskā izpēte, izmantojot izmēģinājuma pētījumus, lai noteiktu, cik liels personu īpatsvars netiek aptverts apsekojumos, uz kuriem attiecas šī regula. Saistībā ar šo izpēti būtu jāsniedz priekšlikumi, lai pēc iespējas koriģētu un pielāgotu nepietiekami pārstāvētos apsekojumus un apsekojumos neaptvertās personas, un šī izpēte būtu ļoti noderīga ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam.

Grozījums Nr 28

Regulas priekšlikums

9.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9e) Ņemot vērā, ka apsekojumos ir grūti sasniegt konkrētas apakšgrupas un dažkārt šīs apakšgrupas ir mazāk aizsargātas nekā galvenā grupa, vai arī tām piemīt citas īpatnības, ir jācenšas apsekojumos ietvert vairāk šādu apakšgrupu, veicot metodiskas izpētes nolūkā sniegt priekšlikumus, lai koriģētu un pielāgotu apsekojumu tvērumu. Tikmēr dalībvalstu uzdevums būtu ziņot par to, cik liels ir to nepārstāvēto personu īpatsvars, kuras nedzīvo privātās mājsaimniecībās, piemēram, personas, kas uzturas aprūpes namos, un bezpajumtnieki.

Pamatojums

Datiem jābūt pamatotiem uz reprezentatīviem paraugiem, tomēr ir grūti sasniedzamas apakšgrupas (piemēram, bezpajumtnieki), kuras de facto netiek iekļautas, un tas, iespējams, ietekmē statistikas rādītājus (piemēram, attiecībā uz nabadzību). Jāveic metodiska izpēte un apmaiņa ar paraugpraksi ESS ietvaros un plašākā mērogā ANO statistikas sistēmā, lai ilgtermiņā novērstu šos šķēršļus.

Grozījums Nr 29

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Datu vākšanu laika izlietojuma un patēriņa jomā daudzas dalībvalstis patlaban veic brīvprātīgi, pamatojoties un saskaņotām vispārējām pamatnostādnēm. Šīs abas jomas būtu jāmodernizē, lai pilnīgi izmantotu jauno tehnoloģisko uzlabojumu sniegtās iespējas. Datu vākšana abās šajās jomās būtu jāorganizē saskaņā ar šo regulu, lai radītu un sniegtu turpmākas attīstības iespējas nākotnē, nodrošinot savlaicīgākus, atbilstīgākus un efektīvāk sagatavotus datus. Tikmēr dalībvalstu pašreizējās pieejas nevajadzētu mainīt.

(10) Datu vākšanu laika izlietojuma un patēriņa jomā Savienības līmenī daudzas dalībvalstis patlaban veic brīvprātīgi, pamatojoties uz vienošanos un vispārējām pamatnostādnēm. Pētījumi, kuru pamatā ir laika izlietojuma apsekojums, ir bijuši ļoti noderīgi, lai novērtētu dzimumu līdztiesību attiecībā uz darba un aprūpes pienākumu sadali. Dzimumu aspekts ir ļoti svarīgs arī mājsaimniecību patēriņa jomā. Dzimumu līdztiesība kā Savienības pamatprincips ir vēl viens iemesls, kāpēc abus šos datu apsekojumus pilnībā integrēt Eiropas sociālās statistikas kopā. Šīs abas jomas nodrošina svarīgu daudzējādi izmantojamu informāciju par Eiropas Savienības politiku, kas ietekmē iedzīvotāju dzīvi. Tās būtu jāmodernizē, ietverot datu vākšanu, lai pilnīgi izmantotu jauno tehnoloģisko uzlabojumu sniegtās iespējas, un tām jābūt pilnībā pieejamām Savienības līmenī, lai nodrošinātu politikas veidošanu, kas pamatota uz uzticamiem statistikas datiem. Datu vākšana abās šajās jomās būtu jāorganizē saskaņā ar šo regulu, lai radītu un sniegtu turpmākas attīstības iespējas nākotnē, nodrošinot savlaicīgākus, salīdzināmākus, atbilstīgākus un efektīvāk sagatavotus datus. Ja iespējams, būtu jānodrošina Savienības finanšu atbalsts šo datu kopumu modernizēšanai un īstenošanai. Tikmēr dalībvalstis varētu turpināt pašreizējās pieejas, taču laika gaitā tās vajadzētu pielāgot jaunajām attīstības tendencēm un politikas vajadzībām, tostarp Savienības līmenī, un saskaņot nolūkā panākt lielāku salīdzināmību.

Grozījums Nr 30

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Statistika vairs netiek uzskatīta tikai par vienu no daudziem informācijas avotiem politikas veidošanai; tagad tai ir galvenā nozīme politikas veidošanas procesā. Lai pieņemtu ar pierādījumiem pamatotus lēmumus, ir vajadzīga augstas kvalitātes kritērijiem atbilstoša statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009²⁵, atbilstīgi šo lēmumu mērķiem.

(12) Sociālajai statistikai ir galvenā nozīme lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši saistībā ar politikas pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot sociāli ekonomiskos apstākļos un iedzīvotāju dzīves līmeni un labklājību, nodrošinot nediskriminēšanu un dzimumu līdztiesību. Statistika vairs netiek uzskatīta tikai par vienu no daudziem informācijas avotiem politikas veidošanai; tagad tai ir galvenā nozīme politikas veidošanas procesā. Lai pieņemtu ar pierādījumiem pamatotus lēmumus, ir vajadzīga augstas kvalitātes kritērijiem atbilstoša statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009²⁵, atbilstīgi šo lēmumu mērķiem. Statistikas dati ir būtiski, lai aprakstītu un novērtētu iedzīvotāju dzīves kvalitātes un labklājības, kā arī ekonomikas un vides uzlabošanos. Uzticamiem datiem ir milzīga nozīme un tie veido aizsargbarjeru pret safabricētiem datiem, alternatīviem faktiem un nepatiesām ziņām.

__________________

²⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

Grozījums Nr 31

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a) Ienākumi, patēriņš un labklājība ir trīs dimensijas, kas nosaka mājsaimniecību materiālo labklājību. Ir būtiski, izmantojot pašreizējos datu avotus, censties labāk aprakstīt šīs dimensijas, noteikt katras šīs dimensijas sadalījumu, kā arī to kopējo sadalījumu mājsaimniecībās, ņemot vērā vairāku datu avotu pastāvēšanu un cenšoties nostiprināt to kopēju izmantošanu. Tādēļ šajā regulā būtu jāiekļauj un jāuzlabo patēriņa joma un saikne starp trim minētajām dimensijām.

Pamatojums

Līdztekus pastāv vairāki datu avoti, kas raksturo ienākumu, patēriņa un labklājības dimensiju. Tomēr mājsaimniecību līmenī šīs dimensijas ir jāapsver kopā. Tādēļ patēriņa joma ir jāiekļauj tiesiskajā regulējumā un ir jāattīsta sinerģija starp ienākumu, patēriņa un labklājības jomu (tā kā labklājība ir ECB veiktā apsekojuma temats, šajā regulā tas nebūtu jāregulē), nedublējot pašreizējo datu vākšanu.

Grozījums Nr 32

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina atsauces sistēmu Eiropas statistikai un paredz, ka dalībvalstīm ir jāievēro regulā noteiktie statistikas principi un kvalitātes kritēriji. Kvalitātes ziņojumi ir svarīgi, lai novērtētu, uzlabotu un ziņotu par Eiropas statistikas kvalitāti. Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESS komiteja) ir apstiprinājusi ESS standarta kvalitātes ziņojuma struktūru atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantam. Tam būtu jāpalīdz saskaņot ziņošanu par kvalitāti atbilstīgi šai regulai.

(14) Lai garantētu kvalitatīvus rezultātus, Eiropas sociālā statistika būtu jāizstrādā, jāsagatavo un jāizplata, balstoties uz visaptverošu un saskaņotu pieeju (ar vienotiem standartiem); tam ne vien būtu jāatbilst Komisijas politiskajām prioritātēm, bet tās pat jāpārsniedz, pamatojoties arī uz ESS pēc 2020. gada^1a, lai atbalstītu politiku, kas veicina Savienības padziļinātas integrācijas procesu. Šajā ziņā Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina atsauces sistēmu Eiropas statistikai un paredz, ka dalībvalstīm ir jāievēro regulā noteiktie statistikas principi un kvalitātes kritēriji. Kvalitātes ziņojumi ir svarīgi, lai novērtētu, uzlabotu un ziņotu par Eiropas statistikas kvalitāti. Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESS komiteja) ir apstiprinājusi ESS standarta kvalitātes ziņojuma struktūru atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantam. Turklāt ESS 2014. gadā publicēja ESS redzējumu 2020. gadam “Eiropas statistikas nākotni veidojot”^1b, kas izstrādāts kā pamatnostādnes ESS attīstībai laikposmā līdz 2020. gadam. Ņemot to vērā, dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumi par nosūtīto datu kvalitāti un skaidrojumi par izmantoto metodiku, piemērojot tādas prasības kā būtiskums, precizitāte un ticamība, savlaicīgums un punktualitāte, saskaņotība un salīdzināmība, pieejamība un skaidrība. Komisijai (Eurostat) būtu jānovērtē nosūtīto datu kvalitāte un jāsagatavo un jāpublicē ziņojumi par Eiropas statistikas kvalitāti. Tam būtu jāpalīdz saskaņot ziņošanu par kvalitāti atbilstīgi šai regulai.

__________________

^1a http://ec.europa.eu/eurostat/documents/42577/6906243/ESS+vision+2020+brochure/4baffcaa-9469-4372-b1ea-40784ca1db62.

^1b http://ec.europa.eu/eurostat/documents/42577/6906243/ESS+vision+2020+brochure/4baffcaa-9469-4372-b1ea-40784ca1db62.

Grozījums Nr 33

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a) Ar šo regulu nodrošina tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā. Ar šo regulu nodrošina arī personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi un paredz — ciktāl tas attiecas uz Eiropas statistiku — noteikumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK^1a.

___________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

Grozījums Nr 34

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir paredzēti noteikumi par datu nosūtīšanu no dalībvalstīm, tostarp konfidenciālu datu nosūtīšanu. Saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem būtu jānodrošina, lai konfidenciālie dati tiktu aizsargāti un lai Eiropas statistikas sagatavošanas un izplatīšanas laikā nenotiktu datu nelikumīga izpaušana vai izmantošana mērķiem, kas nav statistiski mērķi.

(15) Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir paredzēti noteikumi par datu nosūtīšanu no dalībvalstīm, tostarp konfidenciālu datu nosūtīšanu. Saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem būtu jānodrošina, lai atbilstīgi Regulai (ES) 2016/679 konfidenciālie dati tiktu aizsargāti un lai Eiropas statistikas sagatavošanas un izplatīšanas laikā nenotiktu datu nelikumīga izpaušana vai izmantošana mērķiem, kas nav statistiski mērķi.

Grozījums Nr 35

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Statistika ir vajadzīga arī valsts un reģionālā līmenī. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003²⁷ visiem dalībvalstu statistikas datiem, kas jānosūta Komisijai un jāsniedz teritoriālo vienību dalījumā, būtu jāizmanto NUTS klasifikācija. Tādēļ, lai sagatavotu salīdzināmu reģionālo statistiku, datus par teritoriālajām vienībām vajadzētu nodrošināt saskaņā ar NUTS klasifikāciju.

(16) Uzticama statistika ir vajadzīga arī valsts un reģionālā līmenī. Ja ir vajadzīga labāka salīdzināmība, ir svarīgi, lai būtu pieejami kopsavilkuma dati par salīdzināmām teritoriālām vienībām, tādām kā NUTS 2, vienlaikus ņemot vērā izmaksas un piešķirot dalībvalstīm atbilstīgus finanšu resursus. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003²⁷ visiem dalībvalstu statistikas datiem, kas jānosūta Komisijai un jāsniedz teritoriālo vienību dalījumā, būtu jāizmanto NUTS klasifikācija. Tādēļ, lai sagatavotu salīdzināmu reģionālo statistiku, datus par teritoriālajām vienībām vajadzētu nodrošināt saskaņā ar NUTS klasifikāciju. Ilgtermiņā būtu jācenšas panākt detalizētāka respondentu ģeolokalizācija, pamatojoties uz infrastruktūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK^27a.

__________________

²⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maijā Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

^27a Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

Grozījums Nr 36

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) Lai varētu sagatavot kvalitatīvus un salīdzināmus datus NUTS 2 līmenī un ilgtermiņā pārvarēt ar ģeolokalizāciju saistītās metodikas grūtības, būtu jāveic šā jautājuma priekšizpēte, kā arī jāizveido saikne starp šo regulu un tendencēm tautas un mājokļu skaitīšanas kontekstā. Šajā nolūkā Komisijai (Eurostat) būtu jānodrošina atbilstīgi finanšu resursi.

Grozījums Nr 37

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Lai ņemtu vērā ekonomisko, sociālo un tehnoloģisko attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz I pielikumā norādītajiem detalizētajiem tematiem. Komisijai arī būtu jābūt pilnvarām noteikt vai pielāgot daudzgadu mainīgos plānus astoņiem gadiem attiecībā uz šīs regulas darbības jomā ietverto datu vākšanu ar regularitāti, kas norādīta IV pielikumā. Īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba laikā veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī, un lai šī apspriešanās tiktu veikta saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu paredzētajiem principiem. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17) Lai ņemtu vērā ekonomisko, sociālo un tehnoloģisko attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Ib–Ig pielikumā norādītajiem detalizētajiem tematiem, proti, mainīgo lielumu skaitu, nosaukumu un aprakstu, statistikas kopu, novērojamo vienību un respondentu precīziem raksturlielumiem, references periodiem un datumiem, kā arī attiecībā uz dalībvalstīm piešķirtām noteiktām atkāpēm un atļaujām. Komisijai arī būtu jābūt pilnvarām noteikt vai pielāgot daudzgadu mainīgos plānus astoņiem gadiem attiecībā uz šīs regulas darbības jomā ietverto datu vākšanu ar regularitāti, kas norādīta IV pielikumā, un saskaņā ar Eiropas statistikas programmu. Īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba laikā veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī, un lai šī apspriešanās tiktu veikta saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu^1a paredzētajiem principiem. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

____________________

^1a. OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr 38

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras saistībā ar konkrētu datu kopu tehniskajām specifikācijām, tehniskajiem aspektiem, ja tie ir kopīgi vairākām datu kopām, tehniskajiem standartiem, kas ir vajadzīgi informācijas kopīgošanas un apmaiņas veicināšanai starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm, izlases bāzēm, jo īpaši nosakot to obligātās prasības, kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu, kā arī saistībā ar visām atkāpēm. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011²⁸.

(18) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras saistībā ar konkrētu datu kopu tehniskajām specifikācijām, tehniskajiem aspektiem, ja tie ir kopīgi vairākām datu kopām, tehniskajiem standartiem, kas ir vajadzīgi informācijas kopīgošanas un apmaiņas veicināšanai starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm, izlases bāzēm, jo īpaši nosakot to obligātās prasības, kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un formātu. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011²⁸.

__________________

²⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr 39

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Lai īstenotu šo regulu, var būt nepieciešama būtisku pielāgojumu veikšana valsts statistikas sistēmās, tāpēc Komisija dalībvalstīm var noteikt izņēmumus.

(19) Lai īstenotu šo regulu, var būt nepieciešama būtisku pielāgojumu veikšana valsts statistikas sistēmās, tāpēc dalībvalstīm būtu jāpiešķir ierobežoti izņēmumi. Vajadzības gadījumā Savienības finansiālais ieguldījums dalībvalstīm būtu jāsniedz arī dotāciju veidā, jo īpaši veiktspējas palielināšanas mērķiem un priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumu atbalstam un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EU, Euratom) Nr. 966/2012^1a.

______________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr 40

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Uz statistikas datiem, kas ir iekļauti šīs regulas darbības jomā, būtu jāattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK²⁹ un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001³⁰. Proti, statistikas dati, kas ir vajadzīgi Savienības un valsts pasākumu un stratēģiju izstrādei un pārraudzībai sabiedrības veselības un darba aizsardzības jomā, būtu jāuzskata par datiem, kas tiek apstrādāti, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm.

(20) Uz statistikas datiem, kas ir iekļauti šīs regulas darbības jomā, būtu jāattiecas Direktīvai 95/46/EK²⁹ un Regulai (EK) Nr. 45/2001³⁰. Proti, statistikas dati, kas ir vajadzīgi Savienības un valsts pasākumu un stratēģiju izstrādei un pārraudzībai sabiedrības veselības un darba aizsardzības jomā, būtu jāuzskata par datiem, kas tiek apstrādāti, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm, saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 8. panta 4. punktu.

__________________

²⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

³⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

Grozījums Nr 41

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a) Būtu jānostiprina iestāžu sadarbība un koordinācija ESS ietvaros, lai saskaņā ar LESD 338. panta 2. punktā noteiktajiem principiem sagatavotā Eiropas sociālā statistika būtu saskaņota un salīdzināma. Papildus ar šo regulu izveidotajai datu vākšanai datus vāc arī citas Savienības struktūras, kā arī akadēmiskās aprindas. Tāpēc būtu jānostiprina sadarbība starp minētajām struktūrām un ESS darbā iesaistītajām pusēm, lai izmantotu sinerģijas sniegtās priekšrocības.

Grozījums Nr 42

Regulas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20b) Būtu jānosaka pienākums ziņot uzraudzības iestādēm par personas datu apstrādi, ja tiek veiktas datu apstrādes darbības, kuras ir saistītas ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu, vai ja tiek veiktas jauna veida datu apstrādes darbības un ja datu pārzinis pirms tam nav veicis novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, vai datu apstrādes darbības ir kļuvušas nepieciešamas, ņemot vērā laiku, kāds ir pagājis kopš sākotnējās apstrādes.

Grozījums Nr 43

Regulas priekšlikums

20.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20c) Ja tiek izmantoti dati no jauniem datu avotiem, piemēram, no mobilā tālruņa ierakstiem iegūti atrašanās vietas dati, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK.

_____________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

Pamatojums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē, OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.; grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK.

Grozījums Nr 44

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Šīs regulas mērķi, proti, vienotas sistēmas izveidi tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, bet šis mērķis ir efektīvāk īstenojams ES līmenī ar saskaņošanu un salīdzināmību saistītu iemeslu dēļ. Tāpēc ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, vienotas sistēmas izveidi tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, bet šis mērķis ir efektīvāk īstenojams Savienības līmenī ar saskaņošanu, datu kvalitāti un salīdzināmību saistītu iemeslu dēļ, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Vienoti un kvalitatīvi apkopoti statistikas dati nodrošina būtisku pievienoto vērtību politikas veidošanai Savienības un dalībvalstu līmenī. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

Pamatojums

Kā minēts iepriekš, kvalitatīvi un īpaši salīdzināmi statistikas dati ir ļoti būtiski uz pierādījumiem pamatotas politikas veidošanā.

Grozījums Nr 45

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) No izlasēm savāktai sociālajai statistikai un datu vākšanas procesam ir jākļūst efektīvākam un atbilstošākam. Būtu jānodrošina datu salīdzināmība un saskaņotība ilgtermiņā. Eiropas statistiku par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savāktie dati individuālā līmenī, patlaban reglamentē pieci atsevišķi tiesību akti, kas būtu pilnībā vai daļēji jāaizstāj ar šo regulu. Šī regula pilnībā aptver Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98³¹ un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003³², tādēļ tās ir jāatceļ. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 808/2004^32a, Regula (EK) Nr. 1338/2008^32b un Regula (EK) Nr. 452/2008^32c aptver citas statistiskās vienības, ne tikai personas un mājsaimniecības, kā arī citas jomas un tematus, kas ir ārpus šīs regulas darbības jomas. Lai arī šīm regulām būtu jāpaliek spēkā, tās būtu jāgroza, lai no to darbības jomas izslēgtu attiecīgās daļas, kas ir saistītas ar datu vākšanu par personām un mājsaimniecībām, uz kurām attiecas šī regula.

__________________

³¹ Padomes 1998. gada 9. marta Regula (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.).

³² Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regula (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (OV L 165, 3.7.2003., 1. lpp.).

^32a Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (OV L 143, 30.4.2004., 49. lpp.).

^32b Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.).

^32c Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 452/2008 par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi (OV L 145, 4.6.2008., 227. lpp.).

Grozījums Nr 46

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu izveido vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no minēto personu un mājsaimniecību izlasēm savākti dati individuālā līmenī.

2. Šī regula neattiecas uz Regulā (EK) Nr. 763/2008³³ minēto iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

2. Šī regula neattiecas uz iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu, kā minēts Regulā (EK) Nr. 763/2008³³.

__________________

³³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu

Grozījums Nr 47

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā)

(-a) “mikrodati” ir atsevišķu vienību raksturlielumu neagregēti novērojumi vai mērījumi;

(a) “iepriekš pārbaudīti dati vai mikrodati” ir dati vai mikrodati, ko ir pārbaudījušas dalībvalstis, pamatojoties uz saskaņotiem kopīgiem validācijas noteikumiem;

(a) “iepriekš pārbaudīts” ir tāds, ko ir pārbaudījušas dalībvalstis, pamatojoties uz saskaņotiem kopīgiem validācijas noteikumiem;

(b) “joma” ir viena vai vairākas datu kopas, kas ir organizētas, lai aptvertu konkrētus tematus;

(b) “joma” ir viena vai vairākas organizētas datu kopas, lai aptvertu konkrētus tematus;

(d) “temats” ir vācamās informācijas saturs par novērojamām vienībām, katram tematam ietverot vairākus sīkākus tematus;

(e) “administratīvie ieraksti” ir dati, kurus saviem nolūkiem ir radījis ar statistiku nesaistīts avots, parasti — publisko tiesību subjekts, un kuru mērķis nav statistikas sniegšana;

(e) “administratīvie ieraksti” ir dati, kurus ir radījis ar statistiku nesaistīts avots (parasti, bet ne vienmēr — publisko tiesību subjekts) un kuru mērķis nav saistīts ar statistiku;

(f) “ad hoc temats” ir temats, kas lietotājus konkrētā brīdī īpaši interesē, bet kas nav iekļauts tradicionālajās datu kopās;

(f) “ad hoc temats” ir temats vai jautājums, kas lietotājus konkrētā brīdī īpaši interesē, bet kas nav iekļauts tradicionālajās datu kopās;

(g) “pamatrādītāji” ir plaši izmantota informācija, ko izmanto, lai pārraudzītu ES politikas galvenā mērķa īstenošanu.

(g) “pamatrādītāji” ir plaši izmantota informācija, ko izmanto, lai pārraudzītu ES politikas galvenā mērķa īstenošanu;

(ga) “metadati” ir informācija, kas ir vajadzīga, lai varētu izmantot un interpretēt statistiku, un kas strukturēti apraksta datus, definējot un sniedzot informāciju par tādiem jautājumiem kā datu kopas, temati, mainīgie lielumi, metodika un kvalitāte;

(gb) “kvalitātes ziņojums” ir ziņojums, kas ietver informāciju par visām statistikas produkta vai procesa kvalitātes dimensijām;

(gc) “izlases bāzes” ir to vienību saraksts, karte vai citi raksturlielumi, kurus nosaka datu kopu, kas pilnībā jāuzskaita vai jāatlasa;

(gd) “privāta mājsaimniecība” ir persona, kas dzīvo viena, vai cilvēku grupa, kas dzīvo kopā un nodrošina sev dzīves pamatvajadzības.

Grozījums Nr 48

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

Datu kopas

1. Regulas 1. pantā minēto datu vākšanu organizē šādās jomās:

(a) darba tirgus;

(a) darbaspēks;

(b) ienākumi un dzīves apstākļi;

(d) izglītība un apmācība;

(e) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana;

(f) laika izlietojums;

(g) patēriņš.

1.a Datu kopas aptver visām jomām kopīgus tematus, kā noteikts Ia pielikumā.

2. Datu kopas aptver visām jomām kopīgus tematus papildus turpmāk norādītajiem konkrētajiem tematiem, kas sīkāk uzskaitīti I pielikumā:

2. Papildus visām jomām kopīgiem tematiem datu kopas aptver konkrētus attiecīgo jomu tematus, kā noteikts Ib–Ig pielikumā.

(a) personu un mājsaimniecību raksturlielumi;

(b) dalība darba tirgū;

(d) darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laika režīms;

(e) iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību;

(f) dalība izglītībā un apmācībā;

(g) veselība: veselības stāvoklis un invaliditāte, aprūpe un veselību noteicošie faktori;

(h) ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības;

(i) dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide un piekļuve pakalpojumiem;

(j) dzīves kvalitāte, tostarp dalība sociālajā un kultūras dzīvē un labsajūta;

(k) laika sadale un

(l) dalība informācijas sabiedrībā.

3. Precizitātes prasības un dažādās jomās izmantotie izlašu raksturlielumi ir tādi, kā noteikts attiecīgi II pielikumā un III pielikumā.

3.a Datus sadala tā, lai raksturotu apakškopas, par kurām ir interese, un attiecīgā gadījumā atspoguļotu nevienlīdzību. Dalībvalstis un Komisija (Eurostat) sagatavo arī informāciju, kas ļauj iegūt NUTS2 teritoriālajā līmenī derīgu informāciju, lai labāk varētu salīdzināt datus starp valstīm, ņemot vērā izmaksas.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai veiktu grozījumus I pielikumā sīki izklāstītajos tematos nolūkā atspoguļot attiecīgo tehnisko, sociālo un ekonomisko attīstību un reaģēt uz lietotāju jaunajām vajadzībām. Izmantojot šīs pilnvaras, Komisija nodrošina, ka:

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, pamatojoties uz priekšizpēti, lai veiktu grozījumus Ib–Ig pielikumā sīki izklāstītajos tematos nolūkā atspoguļot attiecīgo leģislatīvo, tehnisko, sociālo, pilsonisko un ekonomisko attīstību un reaģēt uz lietotāju jaunajām vajadzībām, tostarp saskaņā ar Eiropas statistikas programmu, vienlaikus izvairoties no papildu sloga radīšanas respondentiem.

(a) šādi deleģētie akti nerada būtisku papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm vai respondentiem;

(b) ar deleģētajiem aktiem katrā jomā netiek mainīti vairāk kā 20 % no I pielikumā sīki izklāstītajiem tematiem. Jomās, kurās dati tiek vākti reizi gadā vai biežāk, šīs izmaiņas attiecas ne vairāk kā uz 10 % no sīki izklāstīto tematu saraksta. Minētais maksimālais procentuālais īpatsvars attiecas uz četriem secīgiem gadiem. Sīki izklāstīto tematu skaitu, kuros drīkst veikt izmaiņas, noapaļo līdz veselam skaitlim.

Ja vien nepastāv pienācīgi pamatoti ārkārtas apstākļi, katrā jomā var mainīt ne vairāk kā 20 % no Ib–Ig pielikumā sīki izklāstītajiem tematiem. Jomās, kurās dati tiek vākti reizi gadā vai biežāk, šīs izmaiņas attiecas ne vairāk kā uz 10 % no sīki izklāstīto tematu saraksta. Minētais maksimālais procentuālais īpatsvars attiecas uz četriem secīgiem gadiem. Sīki izklāstīto tematu skaitu, kuros drīkst veikt izmaiņas, noapaļo līdz veselam skaitlim.

(Visā regulā joma “darba tirgus” tiek aizstāta ar jomu “darbaspēks”)

Grozījums Nr 49

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

Daudzgadu mainīgie plāni

1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai noteiktu vai pielāgotu daudzgadu mainīgos plānus astoņiem gadiem šīs regulas darbības jomā ietverto datu vākšanai saskaņā ar IV pielikumā paredzēto regularitāti. Komisija nodrošina, ka šādi deleģētie akti nerada būtisku papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm vai respondentiem.

1. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot vai pielāgojot daudzgadu mainīgos plānus astoņiem gadiem šīs regulas darbības jomā ietverto datu vākšanai saskaņā ar IV pielikumā paredzēto regularitāti un saskaņā ar Eiropas statistikas programmu.

2. Šajos daudzgadu mainīgajos plānos nosaka periodu, kurā dati tiek vākti par:

(a) sīki izklāstītajiem tematiem, kas saistīti ar jomām;

(b) lietotāju pieprasītiem ad hoc tematiem, darba tirgu un ienākumu, kā arī dzīves apstākļu jomām, kā noteikts IV pielikumā. Izņēmuma vai pamatotos gadījumos šie dati var ietvert sīki izklāstītus tematus, kas nav norādīti I pielikumā.

(b) lietotāju pieprasītiem ad hoc tematiem, darbaspēka un ienākumu, kā arī dzīves apstākļu jomām, kā noteikts IV pielikumā. Pamatotos gadījumos šie dati var ietvert sīki izklāstītus tematus, kas nav norādīti Ib–Ig pielikumā.

3. Šā panta 1. punktā minētos plānu pielāgojumus veic ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms katra datu vākšanas perioda sākuma, kā norādīts plānos. Šo pielāgojumu mērķis ir nodrošināt plānu efektivitāti un saskaņotību ar lietotāju vajadzībām.

Grozījums Nr 50

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstu mērķis ir paplašināt datu vākšanas tvērumu, attiecinot to ne tikai uz privātām mājsaimniecībām, ar nosacījumu, ka nosūtītie dati ļauj identificēt novērojamās vienības, kas nepieder pie privātām mājsaimniecībām un kas pastāvīgi dzīvo attiecīgajā dalībvalstī.

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jācenšas iekļaut tvērumā iedzīvotājus ārpus privātām mājsaimniecībām. Tas ir svarīgs ilgtermiņa mērķis, jo statistika uzlabosies, ja datu kopas varētu attiecināt arī uz personām, kas dzīvo aprūpes namos — veci cilvēki, personas ar invaliditāti, hroniski slimi cilvēki vai citi —, un bezpajumtniekiem.

Grozījums Nr 51

Regulas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a pants

Datu kopu specifikācijas

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot šādus dažādu datu kopu aspektus, tostarp gadījumā, ja šie aspekti ir kopīgi vairākām datu kopām, lai aptvertu vajadzības, kas ir noteiktas attiecīgajos sīki izklāstītajos tematos:

(a) mainīgo lielumu skaitu, nosaukumu un aprakstu;

(b) statistikas kopu, novērojamo vienību un respondentu precīzos raksturlielumus;

Grozījums Nr 52

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Datu kopu tehniskās specifikācijas

1. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu šādus atsevišķo datu kopu tehniskos aspektus:

1. Komisija pieņem īstenošanas aktus, precizējot šādus atsevišķo datu kopu tehniskos aspektus:

(a) mainīgo lielumu skaitu un aprakstu;

(b) statistiskās klasifikācijas;

(a) statistiskās klasifikācijas;

(d) pārskata periodus un datumus;

(e) prasības saistībā ar ģeogrāfisko aptvērumu, izlases iezīmēm, tostarp apakšizlasēm, praktiskā darba tehniskajiem aspektiem, labošanu un imputāciju, svaru noteikšanu, novērtēšanu un variācijas novērtēšanu;

(f) gadījumos, kad jānodrošina nodarbinātības un bezdarba datu augsta līmeņa salīdzināmība darba tirgus jomā, metodiku, kas izmantojama datu vākšanā. Tas vajadzības gadījumā var ietvert jautājumu secību un novietojumu anketā. Šo vajadzību pienācīgi pamato.

(f) metodiku, ar ko nodrošina savākto datu salīdzināmību; attiecībā uz nodarbinātību un bezdarbu darbaspēka jomā un materiālo nenodrošinātību ienākumu un dzīves apstākļu jomā šāda metodika pienācīgi pamatotos gadījumos var ietvert jautājumu secību. Anketu modeļi nav obligāti, tiem ir vienīgi ieteikuma raksturs.

2. Ja vairākām datu kopām ir kopīgi elementi, Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu šādus datu kopu tehniskos raksturlielumus:

(a) mainīgo lielumu sarakstu un aprakstu;

(b) statistiskās klasifikācijas;

3. Komisija attiecībā uz datu kopām par ikmēneša bezdarbu saistībā ar darba tirgus jomu ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai aprakstītu mainīgos lielumus, kā arī nosūtāmo laikrindu garumu, kvalitātes prasības un detalizācijas pakāpi.

3. Komisija attiecībā uz datu kopām par ikmēneša bezdarbu saistībā ar darbaspēka jomu pieņem īstenošanas aktus, lai aprakstītu mainīgos lielumus, kā arī nosūtāmo laikrindu garumu, kvalitātes prasības un detalizācijas pakāpi.

4. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr 53

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

Informācijas nosūtīšanas un apmaiņas standarti

1. Nosaka tehniskos standartus, lai atvieglotu informācijas kopīgošanu un apmaiņu starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm, jo īpaši nolūkā atbalstīt šīs regulas darbības jomā iekļautās statistikas kvalitātes pārvaldību un procesa dokumentēšanu.

1. Nosaka tehniskos standartus, lai atvieglotu informācijas kopīgošanu un apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju (Eurostat), jo īpaši nolūkā atbalstīt šīs regulas darbības jomā iekļautās statistikas kvalitātes pārvaldību un procesa dokumentēšanu.

2. Tehniskie standarti attiecas uz statistikas jēdzieniem, procesiem un produktiem, tostarp datiem un metadatiem.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu 1. punktā minētos tehniskos standartus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka 1. punktā minētos tehniskos standartus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr 54

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

Datu avoti un metodes

1. Dalībvalstis sniedz 1. pantā minētos datus, izmantojot kādu no turpmāk minētajiem avotiem vai šo avotu apkopojumu, ar nosacījumu, ka tie atbilst 12. pantā paredzētajām kvalitātes prasībām un tiek vākti un apstrādāti, ievērojot drošības pasākumus, kas noteikti piemērojamajos datu aizsardzības tiesību aktos:

(a) respondentu tieši sniegtu informāciju;

(a) respondentu brīvprātīgi tieši sniegtu informāciju, pamatojoties uz to datu subjektu piekrišanu, kuri sniedz šos datus, ja vien informācijas sniegšana netiek īpaši prasīta Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri attiecas uz datu pārzini un kuros ir arī noteikti piemēroti pasākumi, lai aizsargātu datu subjektu tiesības, brīvības un likumīgās intereses;

(b) administratīvos ierakstus un citus avotus, metodes vai inovatīvas pieejas tiktāl, ciktāl tās sniedz iespēju sagatavot datus, kas ir salīdzināmi un atbilst piemērojamajām konkrētajām prasībām, kas paredzētas šajā regulā.

(b) administratīvos ierakstus un citus avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, tostarp nelielu teritoriju novērtēšanas metodes nolūkā aptvert teritoriālo daudzveidību, tiktāl, ciktāl tās sniedz iespēju sagatavot datus, kas ir salīdzināmi un atbilst piemērojamajām konkrētajām prasībām, kuras paredzētas šajā regulā un atbilst Regulai (ES) Nr. 2016/679.

2. Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) sīku informāciju par izmantotajiem avotiem un metodēm.

2. Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) sīku informāciju par izmantotajiem avotiem un metodēm, kā arī attiecīgajām datu kopām saskaņā ar 7. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem.

Grozījums Nr 55

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

Datu nosūtīšana un termiņi

1. Nosūtīšanas termiņi ir noteikti V pielikumā.

2. Par katru kopu dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) iepriekš pārbaudītus mikrodatus bez tiešas identificēšanas.

2. Par katru kopu dalībvalstis, izmantojot drošus sūtīšanas kanālus, nosūta Komisijai (Eurostat) iepriekš pārbaudītus mikrodatus bez tiešas identificēšanas.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, ikmēneša bezdarba statistikas apkopošanai nosūta iepriekš pārbaudītus kopsavilkuma datus.

4. Dalībvalstis, sākot ar 2019. gadu, vāc un nosūta datus saskaņā ar šo regulu.

4.a Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, Komisija (Eurostat) apkopotos datus publicē Eurostat tīmekļa vietnē lietošanai draudzīgā formātā sešu mēnešu laikā no galīgo mikrodatu saņemšanas dienas, ar nosacījumu, ka datus ir iesniegusi puse no visām dalībvalstīm.

Grozījums Nr 56

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

Izlases bāzes

1. Datu pamatā ir reprezentatīvas izlases, kas ir iegūtas no valsts līmenī izveidotām izlases bāzēm, kuras sniedz iespēju izvēlēties personas un mājsaimniecības pēc nejaušības principa ar zināmu atlases varbūtību. Izlases bāzu mērķis ir pilnīgi aptvert tikai interesējošo kopu, un tās regulāri atjaunina. Izlases bāzes ietver visu informāciju, kas nepieciešama izlases izstrādei, piemēram, vajadzīgo informāciju stratifikācijas nolūkiem, kā arī saziņai ar personām un mājsaimniecībām. Izlases bāze arī ietver informāciju, kas nepieciešama personu sasaistei ar citiem administratīvajiem ierakstiem tiktāl, ciktāl to atļauj datu aizsardzības noteikumi.

1. Datu pamatā ir reprezentatīvas izlases, kas ir iegūtas no valsts līmenī izveidotām izlases bāzēm, kuras sniedz iespēju izvēlēties personas un mājsaimniecības pēc nejaušības principa ar zināmu atlases varbūtību. Izlases bāzu mērķis ir pilnīgi aptvert tikai visu mērķkopu, attiecīgi pieļaujot parasti pieņemto tvēruma kļūdu, un tās regulāri atjaunina. Izlases bāzes ietver visu informāciju, kas nepieciešama izlases izstrādei, piemēram, vajadzīgo informāciju stratifikācijas nolūkiem, kā arī saziņai ar personām un mājsaimniecībām. Izlases bāze arī ietver informāciju, kas nepieciešama personu sasaistei ar citiem administratīvajiem ierakstiem tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešami un samērīgi un to atļauj visi piemērojamie datu aizsardzības noteikumi, kuros būtu jānosaka arī pasākumi datu subjektu tiesību, brīvību un likumīgo interešu aizsardzībai. Izlases bāze nodrošina atbilstīgus datu subjektu aizsardzības pasākumus.

2. Ja dalībvalstī nav pieejama šāda izlases bāze, izmanto citas izlases bāzes, kas atbilst turpmāk norādītajiem kritērijiem. Šādas izlases bāzes:

(a) identificē izlases vienības, kas var būt personas, mājsaimniecības, mājokļi vai adreses;

(b) spēj nodrošināt izlases varbūtību;

(ba) sniedz informāciju par grūti sasniedzamo apakškopu lielumu;

2.a Ja tas ir nepieciešams Savienības mērķiem, Komisija veicina piekļuvi valsts statistikas iestāžu izlases bāzēm, lai veiktu ar ESS nesaistītus apsekojumus.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas paredz vienādus nosacījumus attiecībā uz izlases bāzēm, jo īpaši noteikt obligātās prasības. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas paredz vienādus nosacījumus attiecībā uz izlases bāzēm, jo īpaši nosaka obligātās prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr 57

Regulas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12. pants

Kvalitāte

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nosūtīto datu un metadatu kvalitāte ir maksimāli augsta.

2. Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3. Komisija (Eurostat) novērtē metadatu par specifikācijām, nosūtīto datu un izlases bāzu kvalitāti.

3. Komisija (Eurostat) novērtē metadatu par specifikācijām, nosūtīto datu un izlases bāzu kvalitāti, pienācīgu uzmanību veltot arī to parādīšanai Eurostat tīmekļa vietnē lietotājiem draudzīgā veidā.

4. Šajā nolūkā dalībvalstis saistībā ar 10. pantā minētajiem datiem un mikrodatiem nosūta:

(a) metadatus, kas apraksta izmantoto metodiku un to, kā tika īstenotas tehniskās specifikācijas, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajām prasībām;

(a) metadatus, kas apraksta izmantoto metodiku, tostarp 8. pantā minētos datu avotus un metodes, un to, kā tika īstenotas tehniskās specifikācijas, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajām prasībām;

(b) informāciju par atbilstību obligātajām prasībām attiecībā uz izmantotajām izlases bāzēm, tostarp to izstrādi un atjaunināšanu, kā noteikts šajā regulā.

(b) informāciju par atbilstību obligātajām prasībām attiecībā uz izmantotajām izlases bāzēm, tostarp to izstrādi un atjaunināšanu, kā noteikts šajā regulā;

(ba) informāciju par apakškopām, kuras nav ietvertas datu vākšanā.

5. Dalībvalstis nosūta 4. punktā minētos metadatus un informāciju ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc datu un mikrodatu nosūtīšanas termiņa. Šo papildu informāciju sniedz kvalitātes ziņojumos, kuros atspoguļots tas, kā nosūtītie dati un mikrodati, kā arī metadati un informācija atbilst kvalitātes prasībām.

5. Dalībvalstis nosūta šā panta 4. punktā un 11. pantā minētos metadatus un informāciju ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc datu un mikrodatu nosūtīšanas termiņa. Šo papildu informāciju sniedz kvalitātes ziņojumos, kuros atspoguļots tas, kā nosūtītie dati un mikrodati, kā arī metadati un informācija atbilst kvalitātes prasībām. Komisija (Eurostat) šo informāciju publisko saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas paredz kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas paredz kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. Dalībvalstis iespējami drīz sniedz Komisijai (Eurostat) visu to attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti.

8. Pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu statistiskās informācijas kvalitāti.

Grozījums Nr 58

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

Priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumi

Lai uzlabotu datu kopas, Komisija (Eurostat) vajadzības gadījumā ierosina un sadarbojas ar dalībvalstīm vairākos priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumos, lai uzlabotu kvalitāti, tostarp salīdzināmību, veicinātu patēriņa un laika izlietojuma jomu modernizāciju, izpētītu un īstenotu jaunus veidus, kā uzlabot spēju reaģēt uz lietotāju vajadzībām, labāk integrētu datu vākšanu un citu datu avotu izmantošanu, kā arī pilnveidotu datu vākšanas efektivitāti dalībvalstīs, ņemot vērā tehnoloģiskos uzlabojumus.

1. Ievērojot šīs regulas mērķus un nolūkā uzlabot datu kopas un sociālos rādītājus, Komisija ierosina un dalībvalstis sadarbojas un piedalās ierobežota skaita reprezentatīvos priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumos, novērtējot un izstrādājot alternatīvas metodes, kā arī ņemot vērā tehnoloģijas attīstību, jo īpaši ar mērķi:

(a) uzlabot datu kopu kvalitāti un salīdzināmību;

(b) paplašināt datu vākšanas tvērumu attiecībā uz personām, kas nedzīvo privātās mājsaimniecībās, vai attiecībā uz grūti sasniedzamām apakškopām;

(c) izstrādāt, novērtēt un ieviest metodes, ar kurām labāk aptvert teritoriālo daudzveidību NUTS2 līmenī un vietējā līmenī;

(d) attiecināt statistikas tvērumu uz migrējošiem iedzīvotājiem, kuri maina dzīvesvietas valsti;

(e) izstrādāt un izmēģināt jaunus sīki izklāstītus tematus datu vākšanai;

(f) veicināt patēriņa un laika izlietojuma jomu modernizēšanu, ietverot patēriņa struktūrdatus;

(g) izpētīt un ieviest jaunus veidus, kā labāk reaģēt uz lietotāju vajadzībām;

(h) labāk integrēt datu vākšanu un citu datu avotu izmantošanu, kā arī

(i) padarīt datu vākšanu dalībvalstīs efektīvāku un uzlabot datu vākšanas instrumentus, lai pilnībā varētu piedalīties personas ar invaliditāti.

Ja priekšizpētes vai izmēģinājuma pētījums ir obligāts, Komisija (Eurostat) nodrošina atbilstīgu finansējumu saskaņā ar 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Komisija (Eurostat) attiecīgā gadījumā aicina Savienības aģentūras, kuras veic ar ESS nesaistītus Eiropas sociālos apsekojumus, piedalīties jaunu rādītāju izstrādē un izmēģinājuma datu vākšanā par ad hoc tematiem, kā minēts IV pielikumā, vai tematiem, kas nākotnē būs ESS interešu joma.

Grozījums Nr 59

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13.a pants

Konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem

Komisija (Eurostat) zinātniskiem nolūkiem un saskaņā ar Komisijas Regulā (ES) Nr. 557/2013^1a paredzētajiem nosacījumiem savās telpās var piešķirt piekļuvi konfidenciāliem datiem vai izplatīt anonimizētu mikrodatu kopas no datu kopu avotiem 3. pantā uzskaitītajās jomās.

__________________

^1aKomisijas 2013. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 557/2013, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 831/2002 (OV L 164, 18.6.2013., 16. lpp.).

Grozījums Nr 60

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) datu vākšanas vai datu vākšanas metožu, tostarp izlases bāzu, izstrādei un/vai īstenošanai sociālās statistikas jomā datu kopu vākšanas pirmajos četros gados;

(a) datu vākšanas vai datu vākšanas metožu, tostarp izlases bāzu, izstrādei un/vai īstenošanai sociālās statistikas jomā datu kopu vākšanas pirmajā ciklā katrā jomā, uz kuru attiecas šī regula;

Grozījums Nr 61

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) metodiku izstrādei, tostarp 13. pantā minētajiem priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumiem;

(b) metodiku izstrādei, tostarp dalībai 13. pantā minētajos priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumos;

Grozījums Nr 62

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) valsts statistikas iestādēm piešķir pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, kas ir paredzēti šajā regulā izklāstīto papildu uzdevumu veikšanai, kurus tās pašlaik neveic. Nepieciešamos resursus atkārtoti izvērtē atbilstīgi izmaiņām šajā regulā.

Grozījums Nr 63

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Savienības finansiālo ieguldījumu sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 99/2013³⁴ 7. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1296/2013³⁵ 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/2013³⁶ 6. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013³⁷ 58. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 282/2014 5. pantu³⁸.

2. Savienības finansiālo ieguldījumu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam sniedz saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par Eiropas statistikas programmu, Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un Strukturālo reformu atbalsta programmu.

__________________

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.)

36 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

37 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr 64

Regulas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 4. punktā un 4. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs: lūdzu ierakstīt precīzu regulas spēkā stāšanās datumu].

2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā, 5.a pantā un 17. panta 1., 2., 2. un 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [Publikāciju birojs: lūdzu ierakstīt precīzu regulas spēkā stāšanās datumu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 4. punktā un 4. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā, 5.a pantā un 17. panta 1., 2., 2. un 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts norīkotajiem ekspertiem saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu paredzētajiem principiem39.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 3. panta 4. punktu un 4. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6. Saskaņā ar 3. panta 4. punktu, 4. panta 1. punktu, 5.a pantu un 17. panta 1., 2., 2. un 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

__________________

³⁹OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr 65

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17. pants

Atkāpes

1. Ja, piemērojot šo regulu vai saskaņā ar to pieņemtos īstenošanas pasākumus un deleģētos aktus, rastos vajadzība veikt būtiskus pielāgojumus dalībvalstu statistikas sistēmās, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var piešķirt atkāpi uz laikposmu līdz trim gadiem. Atkāpi var piešķirt tikai tad, ja tā neapdraudēs ar pamatrādītājiem saistīto dalībvalstu datu salīdzināmību un nekavēs savlaicīgu nepieciešamo reprezentatīvo Eiropas kopsavilkuma rādītāju aprēķinu.

1. Ja, piemērojot šo regulu vai saskaņā ar to pieņemtos īstenošanas pasākumus un deleģētos aktus, rastos vajadzība veikt būtiskus pielāgojumus dalībvalstu statistikas sistēmās, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai papildinātu šo regulu saistībā ar atkāpes piešķiršanu uz laikposmu līdz četriem gadiem. Atkāpi var piešķirt tikai tad, ja nav piešķirta 3. punktā minētā atļauja un ja tā neapdraudēs ar pamatrādītājiem saistīto dalībvalstu datu salīdzināmību un nekavēs savlaicīgu nepieciešamo reprezentatīvo Eiropas kopsavilkuma rādītāju aprēķinu.

2. Gadījumā, ja piešķirtās atkāpes termiņa beigās šādas atkāpes piemērošana joprojām ir pamatota, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var piešķirt turpmāku atkāpi uz laikposmu līdz trim gadiem.

2. Gadījumā, ja piešķirtās atkāpes termiņa beigās šādas atkāpes piemērošana joprojām ir pamatota ar pietiekamiem pierādījumiem, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai papildinātu šo regulu saistībā ar turpmākas atkāpes piešķiršanu uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu.

3. Ja dalībvalsts var nodrošināt vajadzīgās datu kopas, tikai izmantojot citas, nevis šajā regulā vai saskaņā ar to pieņemtajos īstenošanas pasākumos un deleģētajos aktos paredzētās metodes, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izņēmuma kārtā var atļaut šādu metožu izmantošanu laikposmā līdz pieciem gadiem.

3. Gadījumā, ja dalībvalsts var nodrošināt vajadzīgās datu kopas, tikai izmantojot citas, nevis šajā regulā vai saskaņā ar to pieņemtajos īstenošanas pasākumos un deleģētajos aktos paredzētās metodes, un ja nav piešķirta 1. punktā minētā atkāpe, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu saskaņā ar 15. pantu, izņēmuma kārtā var atļaut šādu metožu izmantošanu laikposmā līdz pieciem gadiem.

4. Gadījumā, ja sniegtās atļaujas termiņa beigās šāda atļauja joprojām ir pamatota, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var piešķirt turpmāku atļauju uz laikposmu līdz pieciem gadiem.

4. Gadījumā, ja sniegtās atļaujas termiņa beigās šāda atļauja joprojām ir pamatota ar pietiekamiem pierādījumiem, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai papildinātu šo regulu, piešķirot turpmāku atļauju uz laikposmu līdz diviem gadiem.

5. Šā panta 1. un 4. punkta nolūkā dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā akta stāšanās spēkā vai sešus mēnešus pirms tā laikposma beigām, uz kuru ir piešķirta spēkā esošā atkāpe vai atļauja, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu prasību. Pieprasot šā panta 3. un 4. punktā minēto atļauju, attiecīgā dalībvalsts sīki apraksta izmantotās metodes un apliecina, ka tās nodrošina salīdzināmus rezultātus.

6. Komisija pieņem minētos īstenošanas aktus saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr 66

Regulas priekšlikums

17.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	17.a pants
	Grozījumi Regulā (EK) Nr. 808/2004
	Regulu (ES) Nr. 808/2004 groza šādi:
	1. regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:
	“4. pants
	Moduļi
	Šajā regulā minētie moduļi aptver jomas uzņēmumus un informācijas sabiedrību, kā noteikts I pielikumā.”
	2. Regulas II pielikumu svītro.

Grozījums Nr 67

Regulas priekšlikums

17.b pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	17.b pants
	Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1338/2008
	Regulu (EK) Nr. 1338/2008 groza šādi:
	1. regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:
	“2. pants
	Darbības joma
	Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) statistiku par šādām jomām:
	(a) veselības aprūpe, kā definēts II pielikumā;
	(b) nāves iemesli, kā definēts III pielikumā;
	(c) nelaimes gadījumi darbā, kā definēts IV pielikumā;
	(d) arodslimības un citas ar darbu saistītas veselības problēmas un slimības, kā definēts V pielikumā.”
	2. Regulas I pielikumu svītro.

Grozījums Nr 68

Regulas priekšlikums

17.c pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	17.c pants
	Grozījumi Regulā (EK) Nr. 452/2008
	Regulu (EK) Nr. 452/2008 groza šādi:
	1. regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:
	“3. pants
	Sfēras
	Šī regula attiecas uz statistikas izveidi trijās sfērās:
	(a) 1. sfēra attiecas uz statistiku par izglītības un apmācības sistēmām;
	(b) 2. sfēra attiecas uz pārējo statistiku par izglītību, tādu kā statistika par cilvēkkapitālu un izglītības sabiedrisko un tautsaimniecisko lietderību, uz ko neattiecas 1. sfēra un Regula (ES) Nr. ... [Regula, ar ko izveido vienotu sistēmu Eiropas statistikai, COD 2016/0264].
	Statistikas izveide šajās sfērās veicama saskaņā ar pielikumu.”;
	2. Pielikumā sadaļu “2. sfēra. Pieaugušo piedalīšanās mūžizglītībā” svītro.

Grozījums Nr 69

Regulas priekšlikums

I pielikums – joma “Attiecībā uz visām jomām ”


Komisijas ierosinātais teksts
Temats	Detalizēti temati
Tehniskie dati	Datu vākšanas informācija
	Identifikācija
	Svari
	Interviju raksturlielumi
	Vieta
Personas un mājsaimniecības raksturlielumi	Demogrāfija
	Valstspiederība un migranta izcelsme
	Mājsaimniecības sastāvs
Dalība darba tirgū	Galvenās darbības statuss (pašdefinēts)
	Galvenie darba raksturlielumi
Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību	Iegūtais izglītības līmenis
Grozījums
Temats	Detalizēti temati
Tehniskie dati	Datu vākšanas informācija
	Identifikācija
	Svari
	Interviju raksturlielumi
	Vieta
Personas un mājsaimniecības būtiskākie raksturlielumi	Demogrāfija
	Valstspiederība un migranta izcelsme
	Mājsaimniecības sastāvs
Invaliditāte	Invaliditāte
Dalība darba tirgū	Galvenās darbības statuss (pašdefinēts)
	Galvenie darba raksturlielumi
Iegūtais izglītības līmenis, izglītības nepārtrauktība un ziņas par izglītību	Iegūtais izglītības līmenis
	Izglītības nepārtrauktība
Mājsaimniecības ienākumu pamata raksturlielumi	Kopējie mājsaimniecības ienākumi

(I pielikums ir sadalīts atsevišķos pielikumos, pamatojoties uz jomām)

Grozījums Nr 70

Regulas priekšlikums

Ia pielikums (jauns) – joma “Darba tirgus”


Komisijas ierosinātais teksts
Temats	Detalizēti temati
Personas un mājsaimniecības raksturlielumi	Mājsaimniecības sastāvs — sīka informācija
	Uzturēšanās ilgums valstī
Dalība darba tirgū	Nodarbinātības statuss
	Līguma darbības ilgums
	Līguma darbības ilgums — papildu informācija
	Pilna vai nepilna darba laika statuss — pamatojums
	Atkarīga pašnodarbinātība
	Uzraudzības pienākumi
	Uzņēmuma lielums
	Darba vieta
	Darbs mājās
	Darba meklējumi
	Vēlme strādāt
	Pieejamība
	Otrs darbs
	Cita darba meklējumi
	Darba un ģimenes dzīves saskaņošana
	Jaunieši darba tirgū
	Migrantu un viņu tiešo pēcnācēju stāvoklis darba tirgū
	Pāreja uz pensionēšanos
	Aprūpes vajadzības
Darba stāžs un iepriekšējā darba pieredze	Darba sākums
	Darba atrašanas veids
	Iepriekšējā darba pieredze
Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laika režīms	Darba stundas
	Darba laika režīms
	Darba organizācija un darba laika režīms
Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību	Iegūtais izglītības līmenis — sīka informācija
Dalība izglītībā un apmācībā	Dalība formālajā un neformālajā izglītībā un apmācībā (4 nedēļas)
	Dalība formālajā un neformālajā izglītībā un apmācībā (12 mēneši)
Veselība: veselības stāvoklis un invaliditāte, aprūpe un veselību noteicošie faktori	Nelaimes gadījumi darbā un citas ar darbu saistītas veselības problēmas
	Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību
Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības	Ienākumi no darba
Grozījums
Temats	Detalizēti temati
Personas un mājsaimniecības papildu raksturlielumi	Mājsaimniecības sastāvs — īpaša papildu informācija
	Uzturēšanās ilgums valstī
Dalība darba tirgū	Nodarbinātības statuss
	Līguma darbības ilgums
	Līguma darbības ilgums — papildu informācija
	Pilna vai nepilna darba laika statuss — pamatojums
	Atkarīga pašnodarbinātība
	Uzraudzības pienākumi
	Uzņēmuma lielums
	Darba vieta
	Darbs mājās
	Nodarbinātības meklējumi
	Vēlme strādāt
	Pieejamība
	Otrs darbs vai vairākas darbavietas
	Cita darba meklējumi
	Nepietiekama nodarbinātība
	Darba un ģimenes dzīves saskaņošana
	Jaunieši darba tirgū
	Personas ar invaliditāti darba tirgū
	Migrantu un viņu tiešo pēcnācēju stāvoklis darba tirgū
	Pāreja uz pensionēšanos
	Aprūpes vajadzības un pienākumi
Darba stāžs, darba gājums un iepriekšējā darba pieredze	Darba sākums
	Darba atrašanas veids
	Darba beigas
	Profesionālās darbības turpinājums un pārtraukumi
	Iepriekšējā darba pieredze
Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laika režīms	Darba stundas
	Darba laika režīms
	Darba organizācija un darba laika režīms
Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību	Iegūtais izglītības līmenis — sīka informācija
Dalība izglītībā un apmācībā	Dalība formālajā un neformālajā izglītībā un apmācībā (4 nedēļas)
	Dalība formālajā un neformālajā izglītībā un apmācībā (12 mēneši)
Veselības stāvoklis, invaliditāte, piekļuve veselības aprūpei, tās pieejamība un izmantošana un veselību noteicošie faktori	Nelaimes gadījumi darbā un citas ar darbu saistītas veselības problēmas
	Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību
Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības	Ienākumi no darba
	Ienākumi no pabalstiem

Grozījums Nr 71

Regulas priekšlikums

Ib pielikums (jauns) – joma “Ienākumi un dzīves apstākļi”

Temats

Detalizēti temati

Personas un mājsaimniecības raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs — sīka informācija

Uzturēšanās ilgums valstī

Dalība izglītībā un apmācībā

Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)

Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Iegūtais izglītības līmenis — sīka informācija

Dalība darba tirgū

Darba vietas raksturlielumi

Līguma darbības ilgums

Nodarbinātības statuss

Sīka informācija par darba tirgus situāciju

Uzraudzības pienākumi

Darba stāžs un iepriekšējā darba pieredze

Iepriekšējā darba pieredze

Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laika režīms

Darbību kalendārs

Darba stundas

Veselība: veselības stāvoklis un invaliditāte, aprūpe un veselību noteicošie faktori

Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību

Veselības stāvoklis un invaliditāte

Bērnu veselība

Piekļuve veselības aprūpei

Veselības aprūpe

Piekļuve veselības aprūpei (bērni)

Veselību ietekmējošie faktori

Dzīves kvalitāte, tostarp dalība sociālajā un kultūras dzīvē un labjutība

Dzīves kvalitāte

Dalība sociālajā un kultūras dzīvē

Labjutība

Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide un piekļuve pakalpojumiem

Materiālā nenodrošinātība

Bērnu materiālā nenodrošinātība

Galvenie mājokļu raksturlielumi

Sīka informācija par mājokļa apstākļiem, tostarp nenodrošinātību

Mājokļa izmaksas, tostarp aprēķinātā īres maksa

Dzīves vide

Pakalpojumu, tostarp aprūpes pakalpojumu, izmantošana

Materiālā pieejamība

Neapmierinātas vajadzības un iemesli

Bērnu aprūpe

Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības

Ienākumi no darba

Ienākumi no pabalstiem

Ienākumi no pensijām

Citi ienākumi

Nodokļi un iemaksas

Kopējie ienākumi

Pārmērīgas parādsaistības

Kavētie maksājumi

Labklājība

Galvenās patēriņa sastāvdaļas

Trūkumu pārmantošana no paaudzes paaudzē

Grozījums

Temats

Detalizēti temati

Personas un mājsaimniecības papildu raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs — īpaša papildu informācija

Mājsaimniecības ar vairākām paaudzēm, kuras ir ilglaicīgi bezdarbnieki

Uzturēšanās ilgums valstī

Dalība izglītībā un apmācībā

Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)

Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Iegūtais izglītības līmenis — sīka informācija

Dalība darba tirgū

Darba vietas raksturlielumi

Līguma darbības ilgums

Nodarbinātības statuss

Sīka informācija par darba tirgus situāciju

Uzraudzības pienākumi

Darba stāžs, darba gājums un iepriekšējā darba pieredze

Iepriekšējā darba pieredze

Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laika režīms

Darbību kalendārs

Darba stundas

Veselības stāvoklis un invaliditāte, piekļuve veselības aprūpei, tās pieejamība un izmantošana un veselību noteicošie faktori

Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību

Veselības stāvoklis un invaliditāte

Bērnu veselība

Piekļuve veselības aprūpei

Veselības aprūpe

Piekļuve veselības aprūpei (bērni)

Veselību ietekmējošie faktori

Dzīves kvalitāte, tostarp dalība sociālajā, pilsoniskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē, iekļautība un labjutība

Dzīves kvalitāte

Dalība sociālajā un kultūras dzīvē

Labjutība

Iespējas personām ar invaliditāti dzīvot neatkarīgu dzīvi

Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide, veselība un izglītība, neapmierinātās vajadzības un pašu vajadzību novērtējums un piekļuve pakalpojumiem

Materiālā nenodrošinātība

Bērnu materiālā nenodrošinātība

Galvenie mājokļu raksturlielumi

Sīka informācija par mājokļa apstākļiem, tostarp nenodrošinātību

Mājokļa izmaksas, tostarp aprēķinātā īres maksa

Mājokļa izmaksas, tostarp samazinātas komunālo pakalpojumu izmaksas

Personām ar invaliditāti nodrošināti saprātīgi pielāgojumi

Dzīves vide

Mājokļa grūtības (tostarp īres grūtības)

Pakalpojumu, tostarp aprūpes pakalpojumu, izmantošana

Materiālā pieejamība

Neapmierinātas vajadzības un iemesli

Pašu vajadzību novērtējums

Bērnu aprūpe

Aprūpe

Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības

Ienākumi no darba

Ienākumi no pabalstiem

Ienākumi no pensijām

Citi ienākumi

Nodokļi un iemaksas, tostarp nodokļu kredīti ģimenēm ar bērniem

Kopējie ienākumi — papildu informācija (attiecībā uz mājsaimniecību un respondentu)

Pārmērīgas parādsaistības un to iemesli

Kavētie maksājumi

Turība (tostarp visi aktīvi)

Galvenās patēriņa sastāvdaļas

Trūkumu pārmantošana no paaudzes paaudzē

Priekšrocību pārmantošana no paaudzes paaudzē

Grozījums Nr 72

Regulas priekšlikums

Ic pielikums (jauns) – joma “Veselība”


Komisijas ierosinātais teksts
Temats	Detalizēti temati
Veselība: veselības stāvoklis un invaliditāte, aprūpe un veselību noteicošie faktori	Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību
	Slimības un hroniskas slimības
	Nelaimes gadījumi un traumas
	Sāpes
	Garīgā veselība
	Funkcionāli ierobežojumi
	Grūtības ar personiskās aprūpes darbībām
	Grūtības ar mājsaimniecības darbībām
	Pagaidu darbības ierobežojumi (veselības problēmu dēļ)
	Šķēršļi līdzdalībai konkrētās dzīves jomās
	Veselības un ilgtermiņa aprūpes izmantošana
	Zāļu lietošana
	Profilaktiskā aprūpe
	Piekļuve veselības aprūpei
	Garums un svars
	Fiziskā aktivitāte
	Uztura paradumi
	Smēķēšana
	Alkohola lietošana
	Sociālie un vides faktori
Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības	Kopējie ienākumi
Grozījums
Temats	Detalizēti temati
Veselība: veselības stāvoklis un invaliditāte, piekļuve veselības aprūpei, tās pieejamība un izmantošana un veselību noteicošie faktori	Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību
	Slimības un hroniskas slimības
	Nelaimes gadījumi un traumas
	Sāpes
	Garīgā veselība
	Atkarība
	Funkcionāli ierobežojumi
	Invaliditāte — īpaša papildu informācija
	Grūtības ar personiskās aprūpes darbībām
	Grūtības ar mājsaimniecības darbībām
	Personas ar invaliditāti: neatkarīga dzīve
	Pagaidu darbības ierobežojumi (veselības problēmu dēļ)
	Šķēršļi līdzdalībai konkrētās dzīves jomās
	Veselības un ilgtermiņa aprūpes izmantošana
	Zāļu lietošana
	Profilaktiskā aprūpe
	Piekļuve veselības aprūpei
	Garums un svars
	Fiziskā aktivitāte
	Uztura paradumi
	Smēķēšana
	Alkohola lietošana
	Sociālie un vides faktori

Grozījums Nr 73

Regulas priekšlikums

Id pielikums (jauns) – joma “Izglītība un apmācība”


Komisijas ierosinātais teksts
Temats	Detalizēti temati
Personas un mājsaimniecības raksturlielumi	Uzturēšanās ilgums valstī
Darba stāžs un iepriekšējā darba pieredze	Darba sākums
Dalība darba tirgū	Uzņēmuma lielums
Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību	Iegūtais izglītības līmenis — sīka informācija
	Ziņas par izglītību
	Pašu norādītās prasmes
Dalība izglītībā un apmācībā	Piekļuve informācijai par mācību iespējām un ieteikumi (12 mēneši)
	Dalība formālās izglītības pasākumos (12 mēneši)
	Pēdējais formālās izglītības pasākums — sīka informācija (12 mēneši)
	IKT izmantošana pēdējā formālajā izglītībā (12 mēneši)
	Dalības iemesli pēdējā formālajā izglītībā (12 mēneši)
	Pēdējās formālās izglītības samaksa un stundas (12 mēneši)
	Pēdējās formālās izglītības iznākumi un iegūto prasmju izmantošana (12 mēneši)
	Dalība neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)
	Neformālās izglītības pasākumi — sīka informācija (12 mēneši)
	IKT izmantošana neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)
	Dalības iemesli neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)
	Neformālās izglītības pasākumu samaksa un stundas (12 mēneši)
	Neformālās izglītības pasākumu iznākumi un iegūto prasmju izmantošana (12 mēneši)
	Šķēršļi dalībai izglītībā un apmācībā (12 mēneši)
	Ikdienēja mācīšanās
Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības	Kopējie ienākumi
Grozījums
Temats	Detalizēti temati
Personas un mājsaimniecības papildu raksturlielumi	Uzturēšanās ilgums valstī
Darba stāžs un iepriekšējā darba pieredze	Darba sākums
Dalība darba tirgū	Uzņēmuma lielums
Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību	Iegūtais izglītības līmenis — sīka informācija
	Ziņas par izglītību
	Pašu norādītās prasmes
Dalība izglītībā un apmācībā	Piekļuve informācijai par mācību iespējām un ieteikumi, tostarp personām ar invaliditāti (12 mēneši)
	Dalība formālās izglītības pasākumos (12 mēneši)
	Pēdējais formālās izglītības pasākums — sīka informācija (12 mēneši)
	IKT izmantošana pēdējā formālajā izglītībā (12 mēneši)
	Dalības iemesli pēdējā formālajā izglītībā (12 mēneši)
	Pēdējās formālās izglītības samaksa un stundas (12 mēneši)
	Pēdējās formālās izglītības iznākumi un iegūto prasmju izmantošana (12 mēneši)
	Dalība neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)
	Neformālās izglītības pasākumi — sīka informācija (12 mēneši)
	IKT izmantošana neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)
	Dalības iemesli neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)
	Neformālās izglītības pasākumu samaksa un stundas (12 mēneši)
	Neformālās izglītības pasākumu iznākumi un iegūto prasmju izmantošana (12 mēneši)
	Šķēršļi dalībai izglītībā un apmācībā (12 mēneši)
	Ikdienēja mācīšanās
	Personu ar invaliditāti dalība izglītībā un arodapmācībā
Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības	Kopējā aktīvu vērtība, izņemot ienākumus

Grozījums Nr 74

Regulas priekšlikums

Ie pielikums (jauns) – joma “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana”


Komisijas ierosinātais teksts
Temats	Detalizēti temati
Dalība informācijas sabiedrībā	Piekļuve IKT
	IKT izmantošana un tās biežums
	Šķēršļi un grūtības izmantot
	Izmantošanas ietekme
	Drošība, privātums, uzticēšanās
	Pieslēgums internetam jebkurā vietā
	Digitālās prasmes
	Darbības internetā
	E-komercija
	Mijiedarbība ar citām publiskajām iestādēm
Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības	Kopējie ienākumi
Grozījums
Temats	Detalizēti temati
Dalība informācijas sabiedrībā	Piekļuve IKT
	IKT izmantošana un tās biežums
	Šķēršļi un grūtības izmantot
	Izmantošanas ietekme
	Drošība, privātums, uzticēšanās
	Pieslēgums internetam jebkurā vietā
	Digitālās prasmes
	Darbības internetā
	E-komercija
	Mijiedarbība ar citām publiskajām iestādēm
Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības	Kopējā aktīvu vērtība, izņemot ienākumus

Grozījums Nr 75

Regulas priekšlikums

If pielikums (jauns) – joma “Laika izmantojums”


Komisijas ierosinātais teksts
Temats	Detalizēti temati
Personas un mājsaimniecības raksturlielumi	Mājsaimniecības sastāvs — sīka informācija
Dalība izglītībā un apmācībā	Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)
Veselība: veselības stāvoklis un invaliditāte, aprūpe un veselību noteicošie faktori	Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību
Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide un piekļuve pakalpojumiem	Ilglietojuma preču esība īpašumā
	Bērnu aprūpe
	Slimu un vecu cilvēku aprūpe
Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laika režīms	Darba stundas
	Darba laika režīms
Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības	Ražošana pašu patēriņam un pārdošanai, remonti
	Ienākumi no darba
	Kopējie ienākumi
Laika sadalījums	Laika izmantojums, darbību veidi
	Paralēlas darbības
	Darbības vieta
	Citu personu klātbūtne darbības laikā
	Darbības novērtējums
Grozījums
Temats	Detalizēti temati
Personas un mājsaimniecības papildu raksturlielumi	Mājsaimniecības sastāvs — sīka informācija
Dalība izglītībā un apmācībā	Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)
Veselības stāvoklis un invaliditāte, piekļuve veselības aprūpei, tās pieejamība un izmantošana un veselību noteicošie faktori	Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību
Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide, veselība un izglītība, neapmierinātās vajadzības un pašu vajadzību novērtējums un piekļuve pakalpojumiem	Ilglietojuma preču esība īpašumā
	Bērnu aprūpe
	Slimu un vecu cilvēku aprūpe
Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laika režīms	Darba stundas
	Darba laika režīms

Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības	Ražošana pašu patēriņam un pārdošanai, remonti
	Ienākumi no darba
	svītrots
Laika sadalījums	Laika izmantojums, darbību veidi
	Paralēlas darbības
	Darbības vieta
	Citu personu klātbūtne darbības laikā
	Darbības novērtējums

Grozījums Nr 76

Regulas priekšlikums

Ig pielikums (jauns) – joma “Patēriņš”


Komisijas ierosinātais teksts
Temats	Detalizēti temati
Personas un mājsaimniecības raksturlielumi	Mājsaimniecības sastāvs — sīka informācija
Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide un piekļuve pakalpojumiem	Galvenie mājokļu raksturlielumi
Dalība izglītībā un apmācībā	Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)
Dalība darba tirgū	Līguma darbības ilgums
Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības	Kopējie ienākumi
	Nodokļi un iemaksas
	Ienākumi natūrā no darbībām, kas nav algotas darbības
	Aprēķinātā īres maksa
	Galvenais ienākumu avots
	Turība
	Parādsaistības
	Kavētie maksājumi
	Patēriņš COICOP dalījumā
	Pārrobežu patēriņa izdevumu COICOP dalījumā
	Pašu patēriņš
Grozījums
Temats	Detalizēti temati
Personas un mājsaimniecības papildu raksturlielumi	Mājsaimniecības sastāvs — īpaša papildu informācija
Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide, veselība un izglītība, neapmierinātās vajadzības un pašu vajadzību novērtējums un piekļuve pakalpojumiem	Galvenie mājokļu raksturlielumi
Dalība izglītībā un apmācībā	Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)
Dalība darba tirgū	Līguma darbības ilgums
Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības	Kopējie ienākumi — papildu informācija (attiecībā uz mājsaimniecību un respondentu)
	Ienākumi no darba
	Nodokļi un iemaksas
	Ienākumi natūrā no darbībām, kas nav algotas darbības
	Aprēķinātā īres maksa
	Mājokļa izmaksas, tostarp samazinātas komunālo pakalpojumu izmaksas
	Galvenais ienākumu avots
	Kopējā aktīvu vērtība, izņemot ienākumus
	Turība
	Parādsaistības
	Kavētie maksājumi
	Patēriņš COICOP dalījumā
	Pārrobežu patēriņa izdevumu COICOP dalījumā
	Pašu patēriņš

PASKAIDROJUMS

Ticama un kvalitatīva statistika ir labas politikas veidošanas pamats. Mums kā politikas veidotājiem ir vajadzīga pamatota informācija par situāciju darba tirgū, Eiropas iedzīvotāju dzīves apstākļiem un ienākumiem, veselības stāvokli, izglītības un apmācības apstākļiem, patēriņa ieradumiem, laika izlietojumu un tehnoloģiju izmantošanu, lai mēs spētu izstrādāt stabilu un uz pierādījumiem pamatotu politiku. Šis statistikas regulējums, kurā apvienoti septiņi mājsaimniecību apsekojumi, ir ievērojams panākums šajā virzienā un ļaus turpmāk pilnveidot sociālās statistikas kvalitāti. Tādēļ ir svarīgi kopīgi izstrādāt tādus tiesību aktus, kuri ir pamatoti, praksē darbojas, nodrošina kvalitatīvus, savlaicīgus, salīdzināmus un ticamus datus, un kurus laika gaitā var pielāgot mainīgajām vajadzībām.

Parlamenta ziņojuma projektā ir pastiprināti daži elementi un izstrādāti turpmāki priekšlikumi, lai uzsvērtu turpmāk izklāstītos mērķus. Eiropas statistikā vajadzētu apkopot ticamus un salīdzināmus kvalitatīvus datus, kas pielāgoti lietotāju — politikas veidotāju, pētnieku vai jebkuru citu ieinteresēto personu — vajadzībām. Tiem arī efektīvi jāataino sociālās problēmas, kas skar Eiropas Savienību, lai nodrošinātu atbalstu pamatotiem politikas pasākumiem.

Lai nodrošinātu datu ticamību, svarīgi ir risināt jautājumu par tvērumu. Mājsaimniecību apsekojumi tiek attiecināti uz personām, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, savukārt personas, kuras dzīvo aprūpes iestādēs, vai bezpajumtnieki netiek aptaujāti, tādējādi liekot apšaubīt datu, jo īpaši ar veselību saistīto datu, ticamību. Valsts statistikas birojiem būtu jānorāda tvērumā nepārstāvēto personu īpatsvars. Ilgtermiņā visiem dalībniekiem vajadzētu izstrādāt alternatīvus veidus, kā ietvert tvērumā tos iedzīvotājus, kuri nedzīvo privātās mājsaimniecībās. Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā ir sniegta vērtīga informācija par bezpajumtniecību, formulējot retrospektīvus jautājumus, kuri jāizstrādā sīkāk, ņemot vērā, kas vislabāk atbilst definīcijai “ar mājokli saistītie sarežģījumi”.

Salīdzināmības un kvalitātes nodrošināšanas nolūkā statistikas datu apkopošanas līmenim vajadzētu būt līdzīgam. Salīdzinot Luksemburgu ar Vāciju, var būt statistikas nepilnības, bet, salīdzinot pilsētu reģionus ar lauku reģioniem, var iegūt būtisku papildinformāciju. Būtu labi, ja šis regulējums ļautu sākt datu apkopošanu NUTS2 līmenī. NUTS2 definīcija ir — salīdzināma lieluma ģeogrāfisko vienību statistiskas reģioni. Viens no galvenajiem reformas mērķiem ir labākas salīdzināmības nodrošināšana. Tādēļ ziņojumā ieteikts, ka dalībvalstīm un Eurostat būtu jācenšas to panākt ilgākā laikposmā.

Šajā tiesiskajā regulējumā apsekojumi sniedz pamatdatus par ienākumiem un patēriņu, un tie ir būtiski, lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par mājsaimniecību labklājību, kā arī spētu novērtēt tirgu pienācīgu darbību. Apkopojot un analizējot datus, lielāka uzmanība jāpievērš tādiem kompleksiem rādītājiem kā atsauces budžets.

Ziņojumā īpaši atbalstīts regulējums pareizajā līmenī. Eiropas Parlamenta uzdevums būtu nodrošināt regulas panākumus attiecībā uz izpildāmību un kvalitāti (piemēram, apsekojumu un atkāpju saturs un tvērums), tādēļ šie elementi būtu jānosaka pamataktā vai deleģētajos aktos. Ar īstenošanas aktiem vajadzētu reglamentēt tikai tehniskos jautājumus.

Finansiālās sekas kompensē iespēja izveidot mērķtiecīgāku kvalitātes nodrošināšanas politiku, kā arī agrīna metožu koriģēšana un jauno tehnoloģisko uzlabojumu pilnīgāka izmantošana. Taupīšana statistikas datu un statistikas analīzes sagatavošanas izmaksu jomā radīs sabiedrību, kurā politikas un sabiedriskās domas veidotāji vairs nevarēs atsaukties uz pamatotām zināšanām, bet drīzāk uz pieņēmumiem, bažām un neīstiem faktiem. Datu kopuma salīdzināmība, savlaicīgums, precizitāte un tvērums ir pastāvīgi jāpilnveido. Ziņojumā tiek atzinīgi vērtēts un uzsvērts tas, ka Komisija var piešķirt dotācijas valstu statistikas iestādēm, jo īpaši spēju veidošanas nolūkā. Tajā pausts atbalsts regulējuma pielāgojamībai, lai atbilstīgi apmierinātu jaunās vajadzības un norises, tādēļ jauno problēmu risināšanas nolūkā jāveic izmēģinājuma pētījumi.

Statistika ir viens no labākajiem instrumentiem, kas ļauj izprast mūsu sabiedrības un ekonomikas pašreizējo situāciju, un šīs zināšanas ir vienīgais un visvērtīgākais politikas veidotāju instruments.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienotas sistēmas izveide tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī
Atsauces	COM(2016)0551 – C8-0345/2016 – 2016/0264(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	24.8.2016
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 12.9.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 12.9.2016	ECON 12.9.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	BUDG 31.8.2016	ECON 15.9.2016
Referenti Iecelšanas datums	Tamás Meszerics 18.10.2016
Izskatīšana komitejā	25.1.2017	28.2.2017	12.4.2017
Pieņemšanas datums	21.6.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 4 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Guillaume Balas, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Marian Harkin, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Dominique Martin, Elisabeth Morin-Chartier, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Jana Žitňanská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georges Bach, Heinz K. Becker, Lynn Boylan, Miapetra Kumpula-Natri, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Alex Mayer, Tamás Meszerics, Michaela Šojdrová
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Xabier Benito Ziluaga, Morten Messerschmidt, Monika Smolková, Milan Zver
Iesniegšanas datums	29.6.2017

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

ALDE

ENF

EPP

Green/EFA

GUE/NGL

S&D

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, António Marinho e Pinto, Robert Rochefort

Dominique Martin

Georges Bach, Heinz K. Becker, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Anne Sander, Sven Schulze, Michaela Šojdrová, Romana Tomc, Milan Zver

Jean Lambert, Tamás Meszerics, Terry Reintke

Xabier Benito Ziluaga, Lynn Boylan, Rina Ronja Kari, Paloma López Bermejo, João Pimenta Lopes

Guillaume Balas, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Jan Keller, Miapetra Kumpula-Natri, Javi López, Alex Mayer, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Monika Smolková, Marita Ulvskog

4	-
ECR	Czesław Hoc, Morten Messerschmidt, Ulrike Trebesius, Jana Žitňanská

ENF

Mara Bizzotto

Lampros Fountoulis

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika