ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012
14.7.2017 - (COM(2016)0850 – C8-0158/2017 – 2016/0360B(COD)) - ***I
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Peter Simon
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012
(COM(2016)0850 – C8-0158/2017 – 2016/0360B(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0850),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0158/2017),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas parlaments un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas … atzinumu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 30. marta atzinumu[1],
– ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2017. gada 18. maija lēmumu atļaut Ekonomikas un monetārajai komitejai sadalīt iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu un, balstoties uz to, sagatavot divus atsevišķus normatīvos ziņojumus,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0255/2017),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[2]*
Komisijas priekšlikumā
---------------------------------------------------------
2016/0360B(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz pārejas pasākumiem, lai mazinātu 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu, un režīmu, ko piemēro atsevišķiem publiskā sektora liela apjoma riska darījumiem, kuri denominēti valūtā, kura nav dalībvalstu valsts valūta
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[3],
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1) ▌Piemērojot ar pārskatītajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem par finanšu instrumentiem (9. SFPS) ieviesto paredzamo kredītzaudējumu (PKZ) novērtējumu, var pēkšņi būtiski samazināties iestāžu kapitāla rādītāji. Tā kā Bāzeles Banku uzraudzības komitejā (BCBS) pašlaik notiek diskusijas par paredzamo kredītzaudējumu novērtējumam piemērojamo ilgāka termiņa regulatīvo režīmu un, lai novērstu nepamatotu nelabvēlīgu ietekmi uz kredītiestāžu veikto aizdošanu, būtu jāievieš atbilstoši pārejas pasākumi nolūkā ļaut iestādēm kompensēt to iespējami būtisko negatīvo ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, kuru rada paredzamo kredītzaudējumu uzskaite pārejas periodā, kas noteikts, ieviešot pārskatītos starptautiskos grāmatvedības standartus.
(2) Eiropas Parlaments 2016. gada 6. oktobra rezolūcijā pieprasīja pakāpeniskas ieviešanas režīmu, kas mazinātu 9. SFPS paredzētā jaunā vērtības samazinājuma modeļa ietekmi.
(3) Iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot pakāpeniski ieviestu pārejas periodu, kas nepārsniegtu piecus gadus. Saskaņā ar Standartu par grāmatvedības noteikumiem piemērojamo regulatīvo režīmu: pagaidu pieeja un pārejas pasākumi, kuru BCBS pieņēma 2017. gada martā, PKZ novērtējuma ietekmei uz pirmā līmeņa pamata kapitālu pārejas periodā nevajadzētu būt pilnībā neitralizētai.
(4) Iestādēm vajadzētu būt izvēles iespējai noteikt pārejas pasākumus attiecībā uz 9. SFPS ieviešanu. Ja iestādes nolemtu to nedarīt, tām parastos gadījumos nevajadzētu būt paredzētai iespējai pēc tam piemērot šādus pasākumus. Tomēr pēc pārejas perioda pirmā ziņošanas perioda un saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju apstiprinājumu, iestādēm vajadzētu būt vienreizējai iespējai grozīt minēto lēmumu un atlikušajā pārejas periodā piemērot pārejas pasākumus.
(5) Lai sabiedrība varētu noteikt šajā regulā minēto 9. SFPS pārejas pasākumu ietekmi uz minētajiem rādītājiem, iestādēm būtu publiski jāatklāj savi kapitāla rādītāji un sviras rādītāji gan gadījumos, kad šie pārejas pasākumi tiek piemēroti, gan gadījumos, kad tie netiek piemēroti. Ja iestāde nolemj nepiemērot pārejas pasākumus, uz to nevajadzētu attiecināt prasību par šo pasākumu ietekmes atklāšanu.
(6) ▌Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:
(1) ▌aiz 473. panta iekļauj šādu jaunu 473.a pantu:
“473.a pants9. SFPS ieviešana
1. Līdz 2022. gada 31. decembrim iestādes, kas savus pārskatus gatavo atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. panta 2. punktā noteikto procedūru, un iestādes, kurām saskaņā ar šīs regulas 24. panta 2. punktu ir jāveic aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtēšana un jānosaka pašu kapitāls saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, var, atkāpjoties no šīs regulas 50. panta, savam pirmā līmeņa pamata kapitālam pievienot summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 2. punktu un reizināta ar 4. punktā noteikto piemērojamo koeficientu.
2. Šā panta 1. punktā minētā summa ir lielāka nekā:
(a) nulle;
(b) pēcnodokļa summa, kura aprēķināta saskaņā ar i) punktu un no kuras atskaitīta saskaņā ar ii) punktu aprēķinātā summa:
(i) divpadsmit mēnešu paredzamo kredītzaudējumu summa, kuri noteikti saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 2016/2067 pielikuma 5.5.5. punktu, un zaudējumu atskaitījumu summa attiecībā uz visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kas noteikti saskaņā ar minētās regulas pielikuma 5.5.3. punktu attiecībā uz 9. SFPS A pielikumā definētajiem finanšu aktīviem, kuriem nav samazināta kredītvērtība, — sākot no ziņošanas datuma;
(ii) to zaudējumu kopējā summa, kurus rada aizdevumu un debitoru parādu, līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu un pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu, kas nav pašu kapitāla instrumenti vai daļas kolektīvos ieguldījumu uzņēmumos, vērtības samazināšanās, un kuri noteikti 2017. gada 31. decembrī vai dienu pirms 9. SFPS pirmās piemērošanas saskaņā ar 39. SGS — kas Savienībā pieņemts ar Regulu (EK) Nr. 1126/2008 — 63., 64., 65., 67. un 68. punktu, izņemot zaudējumu atskaitījumu kopējo summu attiecībā uz visā darbības laikā paredzamiem finanšu aktīvu ar samazinātu kredītvērtību zaudējumiem, kuri noteikti 2018. gada 1. janvārī vai 9. SFPS pirmās piemērošanas dienā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2016/2067 pielikuma 5.5.3. punktu.
3. Attiecībā uz finanšu aktīviem, kas ir riska darījumi, kuriem saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu piemēro riska svēršanu, iestādes paredzamo kredītzaudējumu summu — ko aprēķina saskaņā ar šā panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu — attiecībā uz aktīviem, kuriem nav iestājusies saistību neizpilde, samazina par paredzamo zaudējumu summu, ko aprēķina saskaņā ar 158. panta 5., 6. un 10. punktu. Ja aprēķinu rezultātā tiek iegūts negatīvs skaitlis, minēto summu uzskata par nulli.
4. Aprēķinot 1. punktā minēto summu, piemēro šādus koeficientus:
(a) 0,9 — laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim;
(b) 0,8 — laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim;
(c) 0,6 — laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;
(d) 0,4 — laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim;
(e) 0,2 — laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.
Iestādes, kas bija nolēmušas neieviest šajā pantā izklāstītos pārejas pasākumus attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktā minēto laikposmu, var nolemt šos pasākumus ieviest attiecībā uz sekojošajiem laikposmiem, kas minēti pirmās daļas b) līdz e) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka tās pirms tam saņem kompetentās iestādes apstiprinājumu.
5. Ja iestāde papildina savu pirmā līmeņa pamata kapitālu saskaņā ar 1. punktu, tā pārrēķina turpmāk minētos posteņus, neņemot vērā tās pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto paredzamo kredītzaudējumu novērtējuma ietekmi uz šiem posteņiem:
(a) atliktā nodokļa aktīvu summa, kura ir atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai kurai ir piemērots riska svērums saskaņā ar 48. panta 4. punktu;
(b) riska darījuma vērtība, kura noteikta saskaņā ar 111. panta 1. punktu aktīviem, kas ir riska darījumi, kuriem riska svērtās summas aprēķinātas saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.
Specifiskās kredītriska korekcijas, par kādām samazina riskam pakļauto vērtību, reizina ar šādu svēršanas koeficientu (sf):
sf=1-AB/RA,
kur:
AB = pēcnodokļu summa, kas aprēķināta saskaņā ar 1. un 2. punktu,
RA = kopējā specifisko kredītriska korekciju pēcnodokļu summa;
(c) otrā līmeņa papildu kapitāla posteņu summa, kas aprēķināta saskaņā ar 62. panta d) apakšpunktu.
Iestāde pārrēķina visas šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības, kurās kā ievades dati tiek izmantoti pirmajā daļā uzskaitītie posteņi.
6. Panta 1. punktā noteiktajā laikposmā papildus astotajā daļā prasītās informācijas atklāšanai, uz ko attiecas šā panta noteikumi, iestādes atklāj un paziņo to pašu kapitāla, pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa kapitāla, pirmā līmeņa kapitāla rādītāja, kopējā kapitāla rādītāja un sviras rādītāja vērtību, kuru tās iegūtu, ja nepiemērotu šo pantu.
EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu līdz [2018. gada 30. jūnijam] izdod pamatnostādnes par šajā pantā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām.”.
(2) regulas 493. pantam pievieno šādus punktus:
“4. Atkāpjoties no 395. panta 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm uzņemties jebkurus no 5. punktā paredzētajiem riska darījumiem, kas atbilst 6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un kas nepārsniedz šādus maksimālos robežlielumus:
(a) 100 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2018. gada 31. decembrim;
(b) 75 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2019. gada 31. decembrim;
(c) 50 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla līdz 2020. gada 31. decembrim.
Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktos maksimālos robežlielumus riska darījumu vērtībām piemēro pēc tam, kad ir ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399. līdz 403. pantu.
5. Panta 4. punktā izklāstīto režīmu piemēro šādiem riska darījumiem:
(a) aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālajām bankām vai publiskā sektora struktūrām;
(b) aktīvu posteņi, kas ir prasījumi, kurus skaidri nodrošina dalībvalstu centrālās valdības, centrālās bankas vai publiskā sektora struktūras;
(c) citi riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām, centrālajām bankām vai publiskā sektora struktūrām vai to nodrošināti citi riska darījumi;
(d) aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm, kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu;
(e) citi riska darījumi ar dalībvalstu reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm vai to nodrošināti citi riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu.
Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā 4. punktā izklāstīto režīmu piemēro tikai tādiem aktīvu posteņiem un citiem riska darījumiem ar publiskā sektora struktūrām vai to nodrošinātiem riska darījumiem, kurus uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību, reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu. Ja aktīvu posteņus un citus riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām vai to nodrošinātus riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi saskaņā ar 116. panta 4. punktu, 4. punktā paredzēto režīmu piemēro tikai tad, ja riska darījumus ar attiecīgo reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi uzskata par riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 115. panta 2. punktu.
6. Šā panta 4. punktā paredzēto režīmu piemēro tikai tad, ja 5. punktā minētais riska darījums atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
(a) riska darījumam, kāds tas bija pirms 2018. gada 1. janvāra, saskaņā ar 495. panta 2. punktu tiktu piešķirts 0 % riska svērums;
(b) riska darījumu uzņēmās ... [pieņemšanas datumu pievieno tad, kad tiek publicēts šis teksts] vai pēc tam.
7. Šā panta 5. punktā minēto riska darījumu, kuru uzņēmās pirms ... [pieņemšanas datumu pievieno tad, kad tiek publicēts šis teksts] un kam 2017. gada 31. decembrī bija piešķirts 0 % riska svērums saskaņā ar 495. panta 2. punktu, atbrīvo no 395. panta 1. punkta piemērošanas.”.
▌
2. pantsStāšanās spēkā un piemērošanas diena
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Šo regulu piemēro no 2018. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz, lai mazinātu 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu un ietekmi, ko rada pieeja dažiem publiskā sektora liela apjoma riska darījumiem, kuri denominēti valūtā, kas nav dalībvalstu valsts valūta |
||||
|
Atsauces |
COM(2016)0850 – C8-0158/2017 – 2016/0360B(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
23.11.2016 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ECON 31.5.2017 |
|
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Peter Simon 11.4.2017 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
20.6.2017 |
11.7.2017 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
11.7.2017 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
39 11 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Jonás Fernández, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Othmar Karas, Wajid Khan, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Marisa Matias, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
David Coburn, Andrea Cozzolino, Ramón Jáuregui Atondo, Thomas Mann, Joachim Starbatty, Lieve Wierinck |
||||
|
Iesniegšanas datums |
14.7.2017 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
39 |
+ |
|
|
ALDE |
Petr Ježek, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck, Cora van Nieuwenhuizen |
|
|
ECR |
Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Joachim Starbatty, Kay Swinburne |
|
|
ENF |
Gerolf Annemans, Bernard Monot |
|
|
PPE |
Burkhard Balz, Brian Hayes, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Dariusz Rosati, Anne Sander, Tom Vandenkendelaere, Esther de Lange |
|
|
S&D |
Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Ramón Jáuregui Atondo, Wajid Khan, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Alfred Sant, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker |
|
|
11 |
- |
|
|
EFDD |
David Coburn, Marco Valli |
|
|
ENF |
Marco Zanni |
|
|
GUE/NGL |
Fabio De Masi, Marisa Matias, Dimitrios Papadimoulis, Miguel Viegas |
|
|
Verts/ALE |
Sven Giegold, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun |
|
|
0 |
0 |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas