ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu

17.7.2017 - (COM(2016)0447 – C8-0264/2016 – 2016/0207(COD)) - ***I

Ārlietu komiteja
Referents: Arnaud Danjean


Procedūra : 2016/0207(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0261/2017

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu

(COM(2016)0447 – C8-0264/2016 – 2016/0207(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0447),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8–0264/2016),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0261/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

6.a apsverums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Vajadzētu cieši uzraudzīt šā instrumenta izmantošanu un regulāri iesniegt Eiropas Parlamentam jaunāko informāciju par darbībām, kuras tiek finansētas saskaņā ar tā noteikumiem. Jānorāda, ka šā instrumenta darbības ilgums ir stingri ierobežots līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām, kad Komisijai būtu jāveic visaptverošs starpnozaru novērtējums par pasākumiem, ko finansē saskaņā ar spēju veidošanas drošības un attīstības atbalstam (CBSD) noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā, un par attiecīgajiem instrumentiem, kurus izmanto dalībvalstis, lai finansētu CBSD. Ar šo novērtējumu vajadzētu izvērtēt Savienības un tās dalībvalstu finansēto CBSD darbību saskaņotību ar ES vispārējo stratēģiju un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Turpmākajiem instrumentiem, ko izveidos, lai pievērstos saiknei starp drošību un attīstību, būtu jābalstās uz šā novērtējuma secinājumiem, kuru jāveic tikai pēc plašas sabiedriskās apspriešanās ar ieinteresētajām personām, un šim novērtējumam būtu jāsekmē Savienības, vietējo un reģionālo valsts vai starpvaldību struktūru, kā arī NVO sadarbība, lai sniegtu atbalstu trešām valstīm.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Palīdzību, uz kuru attiecas 3.a pants, finansē, Savienības vispārējā budžeta IV izdevumu kategorijā pārdalot 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas līdzekļus un nemobilizējot papildu resursus. Šajā pārdalīšanā neietver to apropriāciju izmantošanu, kuras piešķirtas pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES)  Nr. 233/2014 1a.

 

__________________

 

1aEiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropas Komisija 2016. gada 5. jūlijā publicēja likumdošanas priekšlikumu, kura mērķis ir atbalstīt partnervalstu spēju veidošanu drošības un aizsardzības jomā. Šādi ir iecerēts panākt, ka Savienība no sava budžeta var finansēt trešo valstu drošības spēkiem paredzētus apmācības pasākumus, kā arī nodrošināt tos ar nenāvējošu militāro aprīkojumu. Ar šādu Savienības atbalstu partneriem varētu ilgstoši uzturēt Savienības rīkoto apmācības pasākumu un tiesiskuma veidošanas procesa efektivitāti.

Komisija to ir ierosinājusi, lai stiprinātu drošības un attīstības saikni, kas noteikta 2003. gada Eiropas Drošības stratēģijā[1] („drošība ir priekšnosacījums attīstībai”) un uz ko pēc tam ne reizi vien ir nepārprotami norādīts visos stratēģiskajos, globālajos un tematiskajos dokumentos[2].

Saikne starp drošību un attīstību tiek uzskatīta par galveno principu, uz kura balstās Savienības integrētā pieeja rīcībai ārēju krīžu un konfliktu situācijās. Attīstības politika tiek īstenota, lai samazinātu un pilnībā izskaustu nabadzību („bez attīstības un nabadzības izskaušanas nebūs stabila miera”), tātad spēju veidošana drošības sektorā noteikti varētu lielā mērā veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Parlaments ar šo nostāju vienmēr ir bijis vienisprātis. Ziņojumā par ES vispārējo pieeju[3] Parlaments atzinīgi vērtēja „saikn[i] starp drošību un attīstību, kurai vajadzētu būt ES visaptverošās pieejas piemērošanas pamatprincipam”.

Tāpat arī der paturēt prātā, ka turpmāko ievirzi saiknei starp drošību un attīstību vēlreiz nepārprotami ir apliecinājis Eiropas Konsenss attīstības jomā, kas pašlaik tiek pārskatīts.

Ar šo priekšlikumu var panākt saskaņotāku Eiropas Savienības rīcību.

Tādējādi var īstenot mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ko 2016. gada jūnijā iesniedza Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. Minētās stratēģijas 4. prioritātē („No redzējuma uz rīcību”) ir uzsvērta nepieciešamība veidot ES partnervalstu spējas reaģēt uz ārēju krīzi.

Par šo nepieciešamību Parlaments ir atgādinājis arī savā rezolūcijā par miera atbalsta operācijām[4]: „Parlaments atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu par spēju veidošanu un pievienojas Padomei, prasot to nekavējoties īstenot”.

Turklāt šis priekšlikums izriet no 2015. gada aprīļa kopīgā paziņojuma[5], kurā norādīts uz trūkumiem, kas nav ļāvuši Eiropas Savienībai veidot savu partnervalstu spējas, nedz arī īstenot drošības sektora reformu. Pašlaik Savienības līmenī tiek vērtētas nestabilām valstīm aktuālās vajadzības, sevišķi Āfrikas kontinentā, un ar stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu jau tiek finansētas ar drošības sektora reformu saistītas darbības.

Šis priekšlikums pilnībā atbilst Savienības starptautiskajām saistībām, ko tā ir uzņēmusies attīstības jomā. Priekšlikums ir sagatavots, ņemot vērā pārskatītos ESAO/DAC norādījumus par to, kādā kārtībā ir jāziņo par oficiālo attīstības palīdzību (OAP) miera un drošības jomā, ar kuriem paplašina OAP noteikumu piemērošanas jomu drošības nozarē, un ņemot vērā arī ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un 16. ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) par mieru un tiesiskumu, kurā uzsvērta nepieciešamība atbalstīt valsts iestādes, kas atbildīgas par drošību nestabilās valstīs un valstīs, kurās ir konflikta situācija.

Šis priekšlikums ir tieši tas, kas steidzami vajadzīgs un ko sagaida vietējie dalībnieki. Vairāk nekā 3 gadus ir raidīti politiski signāli, taču par konkrētu rīcību tie tā arī nav tapuši. Jau 2013. gada decembrī Eiropadome pieprasīja apmācības un aprīkojuma nodrošināšanas programmu „Train and equip” pārveidot par iniciatīvu spēju veidošanai drošības un attīstības atbalstam (Capacity Building and Security Development — CBSD). Eiropadomes 2016. gada decembra sanāksmes secinājumos bija uzsvērts, ka līdz 2017. gada pirmā pusgada beigām ir jāpieņem attiecīgs Eiropas Komisijas likumdošanas priekšlikums.

Ar šo normatīvo tekstu tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu. Tas nozīmē, ka regulas pārskatīšanas rezultātā to tikai papildina ar mehānismu, kas ļauj novērst trūkumus, kuri konstatēti attiecībā uz atbalsta sniegšanu visiem drošības sektora dalībniekiem (tostarp bruņotajiem spēkiem), lai tos varētu nodrošināt ar apmācību un aprīkojumu, kas īstermiņā un vidējā termiņā ir steidzami vajadzīgs saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Tādējādi ar strauju CBSD iniciatīvas īstenošanu partnervalstīs varētu papildināt un pilnveidot jau iedibināto mehānismu.

Eiropas Savienības rīcībā jau ir vairāki instrumenti, ar ko atbalstīt civilos drošības un tiesībaizsardzības spēkus (tādus kā policija), finansējot konkrēta aprīkojuma iegādi (transportlīdzekļi, sakaru ierīces u. c.).

Tomēr ES nevar atbalstīt militāros spēkus, kaut arī atsevišķos gadījumos tikai bruņotie spēki uz vietas spēj panākt situācijas stabilizēšanos, palīdzot iedzīvotājiem atgūt drošību un palīdzot atjaunot valsts pārvaldi un pamatpakalpojumu sniegšanu.

Savienībai nav arī finanšu instrumenta, ko tā varētu ātri un efektīvi izmantot, lai vajadzības gadījumā sniegtu atbalstu saviem trešo valstu partneriem tieši drošības jomā. Vidējā termiņā un ilgtermiņā ir ļoti grūti nodrošināt iespēju pastāvīgi gūt pozitīvu rezultātu trešo valstu armiju apmācības un konsultēšanas ziņā, ja nav iespēju papildināt centienus, kas tiek īstenoti ar noderīgām un saskaņotām aprīkojuma nodrošināšanas programmām.

Ar Komisijas piedāvāto — un steidzami nepieciešamo — palīdzību varētu novērst plaisu, kas jau šķir programmas, kuru mērķis ir nostiprināt „civilos” drošības spēkus, no citām attīstības programmām, un plaisu starp apmācību, ko spēj sniegt ES struktūras, un vietējiem spēkiem aktuālo aprīkojuma trūkumu. Eiropas Savienībai ir vajadzīga iespēja piegādāt aprīkojumu partnervalstu drošības spēkiem, kas tiek apmācīti misiju īstenošanas procesā.

Piemēram, ar Eiropas palīdzību varētu finansēt garnizona medicīnisko infrastruktūru Mali, kur Eiropas Savienība jau īsteno militāro misiju, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali). Būtu jāatjauno esošā lazaretes medicīniskā infrastruktūra, lai tā atbilstu pieņemamam aprūpes standartam. Ir jāpanāk, lai šīs lazaretes spētu sniegt veselības aprūpes pamatpakalpojumus, cita starpā arī saistībā ar mātes un bērna veselības aizsardzību, un lai tās spētu nodrošināt primāro veselības aprūpi.

Palīdzot būvēt slimnīcas ievainoto aprūpei, Savienība patiesi izpelnītos lielāku atzinību un veicinātu ES misijas sekmīgu īstenošanu.

Pašlaik finansējuma trūkums mazina uzticēšanos Savienības ārējai darbībai, turpretim citi dalībnieki (piemēram, Ķīna, Krievija un Turcija), kas savu palīdzību nekad nav pakārtojuši labas pārvaldības principu ievērošanai (atšķirībā no Savienības, kura to veicina), izvērš aizvien spēcīgāku darbību, sevišķi militārajā jomā attiecībās ar Āfrikas valstīm.

Komisija ir paredzējusi vairākas iespējas finansēt šīs iniciatīvas. Ietekmes analīzē[6] Komisija secina, ka stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta pārskatīšana iesākumā ir piemērotākais un efektīvākais risinājums attiecībā uz spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam. Ar šo ļoti elastīgo instrumentu var finansēt plašu, ģeogrāfiski neierobežotu darbību klāstu.

Sākotnējais, pieticīgais finansējums EUR 100 miljonu apmērā ļaus pabeigt darbības, kas jau tiek īstenotas, un ļoti labvēlīgi ietekmēs drošību, attīstību un ekonomiku. Pašlaik nav paredzēts, ka tas varētu ietekmēt dalībvalstu valsts budžetus, lai gan tik apjomīgam finansējumam, iespējams, būs vajadzīgs lielāks ieguldījums, ņemot vērā globālās drošības prasības un ar drošības sektora reformu saistītās darbības.

Par turpmākiem šīs iniciatīvas īstenošanas pasākumiem tiks lemts, apspriežoties par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) laikposmam pēc 2020. gada, un tagad notiek gatavošanās Savienības ārējās finansēšanas instrumentu vidusposma pārskatīšanai, ko plānots veikt 2017. gada decembrī.

Priekšlikuma juridiskais pamatojums ir skaidrs, stingri definēts un nepieļaus nekādas atkāpes.

Rūpīgi ir noteikti aizsardzības mehānismi, lai garantētu regulas pienācīgu īstenošanu.

•  Trešās valsts armijai paredzētu atbalstu var sniegt tikai konkrētām valstīm skaidri noteiktās situācijās, kad armijas spēju veidošana ir līdzeklis attīstības mērķa sasniegšanai.

•  Precīzi noteikts, kādos apstākļos šādu finansiālu palīdzību var sniegt: to pamato situācija attiecīgajā valstī un ir spēkā trešās valsts un Savienības vienošanās.

•  Palīdzībai ir skaidri noteikti ierobežojumi: ar to nedrīkstēs segt periodiskus militārus tēriņus (atalgojums, pensijas), to nedrīkstēs izmantot, lai iegādātos nāvējošus materiālus (piemēram, iepirkt ieročus vai munīciju), un to nedrīkstēs atvēlēt mācībām, kas paredzētas tieši kaujas spēju veidošanai.

Turklāt īpaši uzmanīgi ir jāraugās, lai finansējums būtu pareizi piešķirts.

No otras puses, Eiropas Parlamentam grozītajai regulai ir jāatbilst visām Līgumu tiesību normām. Ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu sadarbībai attīstības jomā noteiktos Savienības mērķus, spēju veidošanu drošības jomā var finansēt, pamatojoties uz LESD 209. un 212. pantu (attiecīgi attīstības sadarbība un ekonomiskā, finanšu un tehniskā sadarbība).

Ja būs izpildīti vajadzīgie nosacījumi, tad ar šādu juridisko pamatu regulu varēs piemērot ne vien visām jaunattīstības valstīm, bet arī citām nestabilām valstīm. Ar šo instrumentu varēs palīdzēt tādām valstīm kā Mali, Centrālāfrikas Republika un Somālija un arī citām nestabilām valstīm, kurām tas patiešām ir vajadzīgs (Nigērijai, kas cieš no Mali teroristu pārrobežu darbības, Čadai un Kamerūnai).

Jāuzsver, ka jaunie grozījumi noteikumos tiks plānoti un ieviesti, ievērojot noteikumus, kas joprojām ir spēkā saskaņā ar 2014. gadā pieņemto stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta regulu. Tie ir ārkārtas palīdzības pasākumi un pagaidu reaģēšanas programmas (7. pants), tematiski stratēģijas dokumenti un daudzgadu indikatīvās programmas (8. pants). Tas arī nozīmē, ka plašāk ir piemērojams pienākums saskaņā ar starptautisko tiesību normām sniegt palīdzību, lai atbalstītu ar spēju veidošanu saistītus pasākumus, ar ko veicina drošību un attīstību (10. pants).

Attiecībā uz Parlamenta lomu noteikumi, kas piemērojami stabilitātes un miera veicināšanas instrumentam, būs spēkā arī visiem ar šo regulu grozītajiem noteikumiem. Neplānojamus pasākumus Parlamentam dara zināmus ar regulāriem informatīviem paziņojumiem, ko Komisija sniedz Politikas un drošības komitejai. Plānojamu pasākumu gadījumā Parlaments izvērtē īstenošanas aktu projektus (stratēģijas dokumentu, daudzgadu indikatīvās programmas, gada rīcības programmas) un pirms katras daudzgadu programmas īstenošanas rīko politikas dialogu ar Komisijas dienestiem un EĀDD.

Referents uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir tikai pirmais solis ceļā uz vērienīgāku Eiropas politiku Savienības spēju stiprināšanai partnervalstīs. Ir pagājis gandrīz gads kopš Eiropas Komisijas priekšlikuma publicēšanas, un nu Eiropas Parlamentam ir jāpilda savs pienākums un ātri jāpieņem šis dokuments, kuram ir būtiska nozīme, lai ilgtermiņā atbalstītu trešo valstu stabilitāti, tiesiskuma veidošanos un efektīvu Eiropas Savienības ārējo darbību

  • [1]  Eiropas Drošības stratēģija (Padomes 2003. gada 8. decembra dokuments Nr. 15895/03).
  • [2]  Piemērs: ES stratēģija attīstībai un drošībai Sāhelā (2011).
  • [3]  Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa rezolūcija par ES vispārējo pieeju un tās ietekmi uz ES ārējās darbības konsekvenci (2013/2146(INI)). Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0286.
  • [4]  Eiropas Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūcija par miera atbalsta operācijām — ES sadarbība ar ANO un Āfrikas Savienību (2015/2275(INI)). Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0249.
  • [5]  Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves kopīgais paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam — palīdzība partneriem krīžu novēršanai un pārvaldībai”, 28.4.2015., JOIN(2015) 17 final.
  • [6]  Ietekmes analīze. Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam, pielikums dokumentam, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (SWD(2016)0222 final).

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 52.a panta 4. punktu iesniedza GUE/NGL Sabine Lösing, Miguel Urban Crespo, Javier Couso Permuy, Takis Hadjigeorgiou

Ziņojumā pausts atbalsts Komisijas iniciatīvai paplašināt Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, lai ietvertu militāro spēju veidošanu. Šā ziņojuma mērķis ir apiet spēkā esošos noteikumus par finansēšanu no ES budžeta, kurā netiek iekļautas darbības ar mērķi finansēt aizsardzības nozari un militāros dalībniekus trešās valstīs.

Mēs iebilstam pret šo ziņojumu, jo tas:

• atbalsta attīstības palīdzības līdzekļu izmantošanu militāriem mērķiem;

•pieprasa finansēt bruņoto spēku spēju veidošanu;

• aicina apmaksāt bruņoto spēku aprīkojumu un apmācību trešās valstīs;

• sekmē aizsardzības nozari un tās uzņēmumus, kas izveidosies ar ES finansētām spēju veidošanas programmām;

• veicina drošības un attīstības saikni;

• pārkāpj LES 41. panta 2. punktu, kurš aizliedz izmantot Savienības budžetu, lai segtu izdevumus, kas rodas no darbībām, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus.

Mēs prasām:

• izmantot stabilitātes instrumentu vienīgi civiliem mērķiem;

• neizmantot attīstības palīdzības līdzekļus militāriem mērķiem;

• atbalstīt nabadzības izskaušanu, konfliktu nepieļaušanu, ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos;

• nepiešķirt no ES budžeta finansējumu militāriem mērķiem un stingri interpretēt LES 41. panta 2. punktu.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Elmar Brok

Priekšsēdētājs

Ārlietu komiteja

BRISELĒ

Temats:  Atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (COM(2016)447 - 2016/0207(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

2016. gada 11. jūlija koordinatoru sanāksmes laikā Juridiskā komiteja nolēma pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Reglamenta 39. panta 3. punktu pārbaudīt juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (COM(2016)447). Attīstības komitejas priekšsēdētājs 2016. gada 15. novembra vēstulē pauda lūgumu Juridiskajai komitejai saskaņā ar Reglamenta 39. pantu pārbaudīt minētā priekšlikuma juridisko pamatu. Priekšlikuma pamatā ir LESD 209. panta 1. punkts un 212. panta 2. punkts par tādu pasākumu pieņemšanu, kas nepieciešami attīstības sadarbības politikas un ekonomiskas, finansiālas un tehniskas sadarbības pasākumu īstenošanai ar attiecīgajām trešām valstīm, kuras nav jaunattīstības valstis.

Komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja tās 2017. gada 13. jūlija sanāksmē.

I — Situācijas raksturojums

Regulā (ES) Nr. 230/2014 (turpmāk tekstā — “SMI”)[1] ir paredzēti tehniskās un finansiālās palīdzības pasākumi, lai novērstu krīzes un reaģētu uz tām, kā arī lai sekmētu stabilitāti un mieru. Ierosināto SMI grozījumu mērķis ir pievienot jauna veida Savienības palīdzību, kas ir īpaši plānota, lai veidotu militāro dalībnieku spēju trešās valstīs, ja rodas ārkārtas apstākļi. Komisijas priekšlikuma pamatā ir iespējami cieša drošības un attīstības saikne, kura paredz sniegt atbalstu partnervalstu drošības sistēmām kā daļu no plašāka reformu procesa, lai nodrošinātu efektīvu un pārskatatbildīgu drošību valstij un iedzīvotājiem, tādējādi palīdzot sasniegt ES mērķi par iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību, valsts veidošanu un tiesiskumu.

Saiknes starp drošību un attīstību ieviešanās praksē aizsākās ar Regulu Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (turpmāk — SI)[2], kura ir Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta priekštece. SI mērķis bija īstenot attīstības sadarbības pasākumus un finanšu, ekonomiskās un tehniskās sadarbības pasākumus ar trešām valstīm[3], un sākotnēji tās darbības jomā bija iekļautas militārās novērošanas un miera uzturēšanas operācijas.[4] Attiecīgais noteikums — kas vēlāk Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu laikā par šo regulu tika svītrots — tika iekļauts 2. panta a) punktā un skanēja šādi:

„militārās novērošanas un miera uzturēšanas vai miera atbalsta operācijām (tai skaitā tām, kurās piedalās civilpersonas), ko vada reģionālās un apakšreģionālās organizācijas un citas valstiskas apvienības, kas darbojas ar Apvienoto Nāciju apstiprinājumu; pasākumiem, kas ļautu veidot šādu organizāciju iespējas un viņu dalībniekiem ļautu plānot, izpildīt un nodrošināt politisko kontroli pār šādām operācijām“

II – Attiecīgie Līguma panti

LESD Piektās daļa „Savienības ārējā darbība“ 209. panta 1. punkts kopā ar LESD 212. panta 1. punktu tiek norādīti kā juridiskais pamats Komisijas priekšlikumā un tie ir šādi (izcēlums pievienots):

LESD 209. pants

(bijušais EKL 179. pants)

1. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami sadarbības politikas īstenošanai attīstības jomā un kas var attiekties uz daudzgadu sadarbības programmām ar jaunattīstības valstīm vai tematiskām programmām. [...]

LESD 212. pants

(bijušais EKL 181.a pants)

2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami 1. punkta īstenošanai. [...]

LESD 212. panta 1. punkts ir šāds (izcēlums pievienots):

LESD 212. pants

(bijušais EKL 181.a pants)

1. Neskarot citus Līgumu noteikumus, jo īpaši 208. līdz 211. panta noteikumus, Savienība veic ekonomiskas, finansiālas un tehniskas sadarbības pasākumus ar trešām valstīm, kas nav jaunattīstības valstis, tostarp sniedzot finansiālu palīdzību. Šādi pasākumi atbilst Savienības attīstības politikai, un tos veic, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus. Savienības un dalībvalstu pasākumi papildina un stiprina cits citu.

LESD 208. pants, kurā noteikts, kad var pieņemt attīstības sadarbības pasākumus, ir šāds (izcēlums pievienots):

LESD 208. pants

(bijušais EKL 177. pants)

1. Savienības politiku attiecībā uz sadarbību attīstības jomā īsteno saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem. Savienības un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā viena otru papildina un stiprina.

Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā – tās izskaušana. Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā.[…]

Ņemot vērā norādi uz Eiropas Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem, jāapskata LES 21. pants (izcēlums pievienots):

LES 21. pants

1. Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana. […]

2. Savienība nosaka un īsteno kopējo politiku un darbības, kā arī tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai:

(a) sargātu savas vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti;

(b) konsolidētu un atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus;

(c) saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem,

Helsinku Nobeiguma akta principiem un Parīzes Hartas mērķiem, tostarp attiecībā uz ārējām robežām;

(d) veicinātu jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi – izskaustu nabadzību;

(e) veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus;

(f) palīdzētu attīstīt starptautiskus pasākumus vides kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī pasaules dabas resursu stabilai apsaimniekošanai un izmantošanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;

(g) palīdzētu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kurus skārušas dabas vai cilvēku izraisītās katastrofas; un

(h) sekmētu starptautisku sistēmu, kuras pamatā ir ciešāka daudzpusēja sadarbība un laba pasaules līmeņa vadība.

3. Sagatavojot un īstenojot Savienības ārējās darbības dažādās jomās, kas ietvertas šajā sadaļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību piektajā daļā, kā arī citu tās politiku ārējos aspektus, Savienība ievēro principus un tiecas sasniegt mērķus, kas minēti šā Līguma 1. un 2. punktā.

Savienība nodrošina konsekvenci savas ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci. Padome un Komisija, kam palīdz Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, atbild par šīs konsekvences nodrošināšanu un šajā nolūkā sadarbojas.

Tiek uzskatīts, ka arī LES 24. panta 1. punkts ir būtisks, lai analizētu un noteiktu piemērotu juridisko pamatu, un tas ir šāds (izcēlums pievienots):

LES 24. pants

(bijušais LES 11. pants)

1. Savienības kompetence kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos attiecas uz visām ārpolitikas jomām un visiem jautājumiem saistībā ar Savienības drošību, tostarp pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izstrādi, kam var sekot kopējas aizsardzības izveide.

Uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku attiecas īpaši noteikumi un procedūras. To nosaka un īsteno Eiropadome un Padome ar vienprātīgu lēmumu, izņemot gadījumus, ja Līgumos paredzēts citādi. Leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta. Kopējo ārpolitiku un drošības politiku atbilstīgi Līgumiem īsteno Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis. Eiropas Parlamenta un Komisijas īpašā loma šajā jomā ir noteikta Līgumos. Eiropas Savienības Tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz šiem noteikumiem, izņemot tās jurisdikciju pārraudzīt atbilstību šā Līguma 40. pantam un izskatīt dažu lēmumu likumību, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 275. panta otrajā daļā. [...]

LESD 40. pants ir šāds:

LES 40. pants

Kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošana neietekmē iestāžu veikto procedūru un iestādēm piešķirto pilnvaru piemērošanu, kas paredzētas Līgumos, lai īstenotu Savienības kompetenci, kas minēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. līdz 6. pantā.

Tāpat arī to politiku īstenošana, kas minēta šajos pantos, neietekmē iestāžu veikto procedūru un iestādēm piešķirto pilnvaru piemērošanu, kas Līgumos noteiktas Savienības kompetences īstenošanai saskaņā ar šo nodaļu.

III — Ierosinātais juridiskais pamats

Komisija ierosināja LESD 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu kā piemērotu juridisko pamatu grozījumiem Regulā (ES) Nr. 230/2014. Abi noteikumi ir iekļauti III sadaļā „Sadarbība ar trešām valstīm un humānā palīdzība”, kas saistīta Savienības ārējo darbību, kurā apvienota agrākā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas XX sadaļa (EK līguma 177.–181. pants) un XXI sadaļa (EK līguma181.a pants), ļaujot Kopienai (tagad Savienība) īstenot sadarbības politikas pasākumus gan ar jaunattīstības, gan arī ar attīstītajām valstīm (EK līguma 177.–188. pants).

Atbilstoša juridiskā pamata izvēlei ir kļuvusi par regulāri apspriestu jautājumu ES ārējās darbības jomā, jo īpaši attiecībā uz saikni starp kopējo drošības un aizsardzības politiku un sadarbību attīstības jomā un ekonomiskās, finansiālās un tehniskās sadarbības politiku. Tas ir saistīts ar būtiskām juridiskajām atšķirībām starp noteikumu kopumiem, kas reglamentē šīs jomas, kā arī ciešu mijiedarbību starp politikas jomām, ko praksē ir ieviesušas Savienības iestādes. Konkrētāk, sadarbību attīstības jomā un ekonomiskās, finansiālās un tehniskās sadarbības politiku īsteno, pamatojoties uz tradicionālo integrācijas modeli, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanā atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai, balstoties uz Komisijas priekšlikumu un ievērojot Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju.[5] Savukārt saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, Padome pieņem pasākumus galvenokārt vienprātīgi, Parlamentu tikai informējot, Turklāt lēmumu pieņemšana ir nepārprotami izslēgta no Tiesas jurisdikcijas.[6]

Šajā kontekstā Juridiskā komiteja ir nolēmusi izpētīt, vai ierosinātās Regulas Nr. 230/2014 grozījumiem ir izvēlēts pareizs juridiskais pamats. Vai Savienībai vajadzētu pieņemt ierosināto pasākumu, kas sasaista sadarbību attīstības jomā un ekonomiskās, finansiālās un tehniskās sadarbības politiku ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, pieņemot noteikumus, kuri reglamentē gan vienu, gan arī otru jomu? Atbilde uz šo juridisko jautājumu definēs ne tikai par procedūru, kas jāievēro, ierosinātā pasākuma pieņemšanā, bet arī tā juridisko raksturojumu un ietekmi.

IV — ES Tiesas judikatūra attiecībā uz juridiskā pamata izvēli

Jautājumu par atbilstīgu juridisko pamatu Tiesa tradicionāli ir uzskatījusi par konstitucionālas nozīmes jautājumu, jo tas nodrošina kompetences piešķiršanas principa (LES 5. pants) ievērošanu un nosaka Savienības kompetences būtību un darbības jomu.[7] Saskaņā ar Tiesas judikatūru “Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jābalsta uz objektīviem elementiem, kurus Tiesa var pārbaudīt, tostarp uz tiesību akta mērķi un saturu”.[8] Tādēļ nepareiza juridiskā pamata izvēle var būt attiecīgā akta atcelšanas pamats. Šajā sakarībā iestādes vēlmei aktīvāk piedalīties attiecīgā tiesību akta pieņemšanā, apstākļiem, kādos tiesību akts ticis pieņemts, kā arī darbam, kas paveikts attiecībā uz citiem aspektiem šā tiesību akta darbības jomā, nav nozīmes pareiza juridiskā pamata noteikšanā.[9]

Ja attiecīgajā tiesību akta pārbaudē tiek atklāts, ka tam ir divi mērķi vai divas sastāvdaļas, un ja vienu no tiem var atzīt par galveno vai izšķirošo, bet otram ir tikai palīgraksturs, tad šis tiesību akts ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, to, ar ko ir saistīts galvenais vai izšķirošais mērķis vai sastāvdaļa.[10] Tomēr, ja tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai jomas, kas ir savstarpēji nesaraujami saistīti un neviens nav pakārtots un mazāk svarīgs attiecībā pret otru, tad šāds tiesību akts jāpieņem, pamatojoties uz vairākiem attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem,[11] ja procedūras, kas noteiktas attiecīgajos juridiskajos pamatos nav nesavienojamas un tās neierobežo Eiropas Parlamenta tiesības.[12]

V — Tiesību akta priekšlikuma mērķis un saturs

Šī priekšlikuma mērķis, kā to Komisija paziņoja paskaidrojuma rakstā, ir iekļaut „jaunu pantu Regulas (ES) Nr. 230/2014 II sadaļā, lai paplašinātu Savienības palīdzību ārkārtas apstākļos, ko izmanto militāro dalībnieku spēju veidošanai partnervalstīs, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību un jo īpaši miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos.“[13] Saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kas pievienots Komisijas priekšlikumam, šai iniciatīvai ir divējādi mērķi: no vienas puses, dodot iespēju visiem drošības jomas dalībniekiem, tostarp militārpersonām, nodrošināt stabilitāti, mieru, kā arī likumību un kārtību, panākt, ka ES palīdzību attīstības jomā nestabilām jaunattīstības valstīm neietekmē nestabilitātes un konfliktu situācijas; no otras puses, veicināt jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi — izskaustu nabadzību.[14]

Šajā sakarībā 3. apsvērumā teikts — lai nodrošinātu piemērotus apstākļus nabadzības izskaušanai un attīstībai, konfliktu novēršanas, krīžu pārvarēšanas vai stabilizācijas kontekstā ārkārtīgi svarīgs ir atbalsts drošības sektora dalībniekiem, tostarp ārkārtas apstākļos arī militārajiem dalībniekiem. Tajā arī ir uzsvērts, ka šo darbību mērķis ir nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzība teritorijās, kuras ir skāruši konflikti, krīzes vai nestabilitāte, veicinot labu pārvaldību un efektīvu demokrātisko kontroli, kā arī to, kā tiek ievērotas cilvēktiesības un tiesiskums. Priekšlikuma 2., 4. un 5. apsvērumā tiek atkārtoti uzsvērta ciešā saikne starp drošību un ilgtspējīgu attīstību, šim nolūkam atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2010. gadam[15], Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksme secinājumiem un kopīgo paziņojumu „Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam — palīdzība partneriem krīžu novēršanai un pārvaldībai”.[16]

Konkrētāk, priekšlikumā ir paredzēts, ka Savienības palīdzībā drošības jomas dalībniekiem ārkārtas apstākļos varētu būt iekļauti militārie dalībnieki saistībā ar plašāku drošības sektora reformu procesu un saskaņā ar vispārējo mērķi panākt ilgtspējīgu attīstību (jauns 1. panta 2. punkta apakšpunkts). Priekšlikuma 3.a panta pirmajā punktā tiek atkārtots uzdevums veicināt ilgtspējīgu attīstību un izveidot stabilu, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību, ārkārtas apstākļos nodrošinot Savienības palīdzību militāro dalībnieku spēju veidošanai partnervalstīs. Panta otrajā punktā sniegts piemērs, kā Savienības palīdzībai šim nolūkam vajadzētu izpausties kā spēju veidošanas programmām drošības un attīstības atbalstam, tostarp piedāvājot apmācības, darbaudzināšanu un konsultācijas, kā arī nodrošinot ar aprīkojumu un infrastruktūras uzlabojumiem un sniedzot citus pakalpojumus. Šāda veida palīdzība būtu jāizmanto kā galējs līdzeklis, ja nemilitāri dalībnieki nevar adekvāti nodrošināt stabilas, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības. Tas attieksies uz gadījumiem, kad pastāv nopietni draudi valsts iestāžu pastāvēšanai un darbībai, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai vai kad valsts iestādes vairs nevar tikt galā ar šo nopietno apdraudējumu; un ar noteikumu, ka attiecīgās valsts un starptautiskās kopienas un/vai Eiropas Savienības starpā pastāv vienošanās par to, ka militārais sektors ir stabilitātes, miera un attīstības pamatā, jo īpaši krīzēs un sensitīvās situācijās un apstākļos. Tāpat 4. punktā noteikts ierobežojums palīdzībai militārajā jomā, nosakot, ka to nevajadzētu izmantot, lai finansētu nedz atkārtotus militārus izdevumus, nedz ieroču un munīcijas iepirkšanu, nedz arī apmācību, kas paredzēts vienīgi, lai veicinātu bruņoto spēku kaujas spējas. Visbeidzot, 5. punktā tiek atkārtots, ka palīdzības militārajā jomā mērķim ir jābūt partnervalsts līdzatbildībai un tādu nepieciešamo elementu un paraugprakses izstrādei, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ilgtspējību vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī tiesiskuma un starptautisko tiesību principu veicināšanai.

Citus nelielu SMI grozījumu, kas izdarīti 7. panta 1. punktā, 8. panta 1. punktā un 10. panta 1. punktā, mērķis ir ieviest atsauci uz jauno 3. panta a) apakšpunktu. Visbeidzot, 13. panta 1. punkts ir jāgroza, lai palielinātu finansējumu regulas īstenošanai par EUR 100 000 000.

V. Atbilstīga juridiskā pamata analīze un noteikšana

Komisija ierosināja LESD 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu kā piemērotu juridisko pamatu grozījumiem Regulā (ES) Nr. 230/2014. Atbilstīgi LESD 209. panta 1. punktam Savienības abi likumdevēji saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt pasākumus, kas nepieciešami sadarbības politikas īstenošanai attīstības jomā, kura saskaņā ar LESD 208. panta 1. punktu jāveic, ievērojot principus un mērķus Savienības ārējā darbībā, kuras galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgtermiņā — izskaušana. Nabadzības izskaušana ir mērķis, kas ir paredzēts arī LES 21. panta 2. punktā, kurā iekļauti vispārīgi noteikumi attiecībā uz visiem Savienības ārējās darbības mērķiem. Pievēršoties šim mērķim, LESD 208. panta 1. punkts, šķiet, ierosina, ka ar attīstības sadarbības pasākumiem var īstenot arī citus mērķus, kuri izklāstīti LES 21. panta 2. punktā, bet tika tad, ja tie ir pakārtoti.[17]

Plašā izpratne par Savienības attīstības sadarbības politiku saistībā ar attīstības un sadarbības nolīgumiem (DCA), tika apstiprināta lietā Portugāle/Padome, kurā Tiesa konstatēja, ka (pievienots izcēlums):[18]

„ir jāuzskata, ka tas, ka nolīgumā par sadarbību attīstības jomā ir klauzulas, kas attiecas uz dažādām specifiskām jomām, nevar mainīt šī nolīguma kvalifikāciju, kura ir jāveic, ņemot vērā tā pamatmērķi, nevis ņemot vērā kādas atsevišķas klauzulas, ar nosacījumu, ka specifiskajās jomās “„šajās klauzulās nav ietverti pienākumi tādā apjomā, ka šie pienākumi būtībā veido no sadarbības attīstības jomā mērķiem nošķirtus mērķus.“

Lietā C-403/05 Parlaments/Komisija Tiesa vēlreiz apstiprināja, ka attīstības sadarbība attiecas (izcēlums pievienots):[19]

„ne vien uz šo valstu stabilu ekonomisko un sociālo attīstību,“„ to harmonisku un progresīvu integrāciju pasaules ekonomikā, kā arī uz cīņu pret nabadzību, bet arī uz demokrātijas un tiesiskas valsts attīstību un nostiprināšanu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, ievērojot saistības, kas uzņemtas Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisku organizāciju ietvaros.“

Saskaņā ar Parlamenta Juridiskā dienesta 2004. gadā sagatavoto dienesta vēstuli par juridiskā pamata izvēli SMI priekšgājējam (kas sākotnēji ietvēra līdzīgu noteikumu par militāro spēju veidošanai ārkārtas situācijās):[20]

„pasākumus saistībā ar miera uzturēšanu un miera atbalstu var skaidri uzskatīt par ieguldījumu, lai attīstītu demokrātiju un tiesiskumu. EK Līguma 179. panta (šobrīd LESD 209. panta 1. punkta) un 181.a panta (šobrīd LESD 212. panta 2. punkta) formulējums neizslēdz miera uzturēšanas finansēšanu tajos noteikto mērķu īstenošanai. Turklāt Tiesa savā judikatūrā ir noteikusi, ka Savienības attīstības politika būtu jāinterpretē plašā nozīmē.”[21]

Parlamenta Juridiskais dienests ir apstiprinājis savā 2017. gada 6. janvāra dienesta vēstulē, ka ārkārtas apstākļos, kuros saskaņā ar grozīto Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu tiktu nodrošināti CBSD pasākumi, varētu pieļaut alternatīvu interpretāciju, saskaņā ar kuru militārais komponents 3.a pantā ir gan nejaušs, gan nepieciešams. To vēlreiz apstiprina noteikums par to, ka saskaņā ar 3.a panta 4. punktu tiek izslēgts acīmredzami militāra rakstura atbalsts, un to varētu vēl vairāk uzsvērt, izveidojot nepārprotami ciešāku saikni ar Savienības attīstības sadarbības politiku.[22] Saskaņā ar Komisijas dienestu 2017. gada 2. februāra dienesta vēstuli par procedūras Nr. 2016/0207 (COD) juridisko pamatu, kuru sagatavoja pēc Juridiskās komitejas pieprasījuma, priekšlikums ir paredzēts attīstības mērķa īstenošanai, izmantojot militāro jomu kā papildu iesaistīto dalībnieku ierobežotos gadījumos, ja šis dalībnieks nepilda savas militārās pilnvaras, bet gan darbojas tikai civilos nolūkos.[23]

Saskaņā ar Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam”[24] drošības sektora spēju veidošana var būt vērsta uz civilajiem vai policijas spēkiem, bet arī uz militārajām vajadzībām. 2003. gadā pieņemtā Eiropas Drošības stratēģija paredz, ka drošība ir attīstības priekšnoteikums, jo konflikts sagrauj infrastruktūru, tostarp sociālo infrastruktūru, vienlaikus sekmējot noziedzību un atturot no ieguldījumu veikšanas un normālas saimnieciskās darbības.[25] Visbeidzot, saskaņā ar Eiropas Konsensu attīstības jomā ES attīstības sadarbības pamatmērķis ir nabadzības izskaušana ilgtspējīgas attīstības kontekstā, šādā attīstībā ietverot “labu pārvaldību, cilvēktiesības, kā arī politiskos, ekonomiskos, sociālos un vides aspektus”.[26] Turklāt Eiropas Konsenss ir paredzēts, lai palīdzētu plānot un īstenot attīstības sadarbības palīdzības daļu visos Kopienas tiesību aktos un sadarbības stratēģijās ar trešām valstīm, definējot attīstības palīdzības daļu kā attīstības palīdzību (OAP), par kuru panākta vienošanās ESAO Attīstības palīdzības komitejā.[27] Saskaņā ar pārskatītajām OAP direktīvām, finansējums partnervalstu militārajai nozarei ir iespējams tikai tad, ja ārkārtas apstākļu dēļ nepieciešama attīstības pakalpojumu īstenošana, izmantojot militāro personālu, kas īsteno savu tiesiskuma atjaunošanas uzdevumu. Turpretim tieša dalība militāro izdevumu segšanā joprojām neatbilst noteikumiem.[28] Tādējādi situācija, kad valsts iestādes nespēj izveidot miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību netiek iekļauta oficiālās attīstības palīdzības (OAP) direktīvās, un pārskatītās regulas priekšlikums ir uzskatāms par iespēju neaprobežoties ar OAP, bet izmantot militāro sektoru kā attīstības pakalpojumu sniedzēju.[29] No juridiskā viedokļa, oficiālās attīstības palīdzības (OAP) direktīvas pašas par sevi nenosaka juridiski saistošus ierobežojumus LESD 208. panta piemērošanai un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta regulas īstenošana nav atkarīga no šādiem OAP nosacījumiem.[30]

Tomēr, kā atzīts ietekmes novērtējumā, kas pievienots šim priekšlikumam, militāru un aizsardzības spēju veidošana ar attīstības sadarbību nesaistītos nolūkos patiešām var aizskart KĀDP, pārkāpjot arī LES 40. pantu, kurā ir ieviests “savstarpējas neietekmēšanas” princips, kas attiecas uz KĀDP un ar KĀDP nesaistītajām Savienības ārējām darbībām.[31] Līdzīgi pasākums, kas tiek veikts, galvenokārt pievēršot uzmanību finansējumam, kas paredzēts trešo valstu militārpersonām ar aizsardzību saistītajiem mērķiem, būtu jāiekļauj Savienības KĀDP jomā un neatbilst ar KĀDP nesaistītas jomas juridiskajam pamatam. Tas tika apstiprināts Tiesas Lietā C-263/14, Parlaments/Padome,

„Attiecībā uz aktiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz kādu no KĀDP jomas normām, Tiesai tostarp atbilstoši LESD 275. panta otrās daļas pirmajai teikuma daļai un LES 40. pantam ir jāraugās, lai šīs politikas īstenošana neietekmētu iestāžu veikto procedūru piemērošanu un iestādēm piešķirto attiecīgo pilnvaru apjomu, kādas ir paredzētas Līgumos, lai īstenotu Savienības kompetences atbilstoši LESD. Atbilstoša juridiskā pamata izvēlei Savienības aktam ir konstitucionāla nozīme, kļūdaina juridiskā pamata izvēle var būt pamats šāda akta atcelšanai, tostarp tad, ja ar atbilstošo juridisko pamatu paredzēt citāda pieņemšanas procedūra, nekā tā, kura faktiski tika piemērota. Saskaņā ar Tiesas judikatūru “Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jābalsta uz objektīviem elementiem, kurus Tiesa var pārbaudīt, tostarp uz tiesību akta mērķi un saturu”.[32]

Saskaņā ar šīm nostādnēm, ierosinātās regulas militārais aspekts būtu jāskata plašākā kontekstā, proti, saistībā ar ES Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta mērķiem un saturu. Šajā nolūkā jāņem vērā ierosinātās reformas “galējas nepieciešamības raksturs” un to, ka ir stingri noteiktie gadījumi, kad militārs atbalsts varētu tikt uzskatīts par vienīgo efektīvo veidu, kā veicināt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos. Turklāt priekšlikumā aizliegts sniegt Savienības palīdzību, lai finansētu militārās mācības, kas paredzētas vienīgi bruņoto spēku kaujas spēju veicināšanai, segt regulārus militārus izdevumus un finansēt ieroču un munīcijas iepirkumu, kas varētu tikt uzskatīts par norādi uz to, ka šā priekšlikuma mērķis ir veicināt drošības un civiliedzīvotāju drošību trešās valstīs.[33] Šī iespēja ir vēl vairāk ierobežota ar Komisijas pienākumu izveidot atbilstošas riska novērtējuma, pārraudzības un novērtēšanas procedūras attiecībā uz pasākumiem (šī paša noteikuma 6. punktā). Pārraudzības un novērtēšanas kārtība ir arī izklāstīta Regulas (ES) Nr. 236/2014 12. un 13. pantā, kas attiecas uz visiem ES ārējas finansēšanas instrumentiem, tostarp SMI.

Ņemot vērā iepriekš minēto, varētu uzskatīt, ka ierosinātās regulas mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu attīstību un stabilas, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos, nodrošinot labu pārvaldību valsts pārvaldē, tostarp aizsardzības ministrijās un bruņotajos spēkos, kuri ir neatņemama valdības izpildvaras daļa, tomēr īstenojot pilsonisko pārraudzību un ārkārtas gadījumos, ja nav iespējams panākt ilgtspējīgu attīstību, izmantojot vienīgi nemilitārus dalībniekus.

VII — Secinājumi un ieteikumi

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai gan ar Komisijas priekšlikumu tiek ieviesti pienākumi, kuru mērķis ir attīstīt un konsolidēt tiesiskumu un labu pārvaldību, izmantojot uzlabotu civilo kontroli un uzraudzību pār militāro jomu trešās valstīs un tādējādi tas ir saistīts ar KĀDP un KDAP, tā galvenais un dominējošais mērķis tomēr ir attīstības un ekonomiskās, finanšu un tehniskās sadarbības politika, pievēršot galveno uzmanību miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanās veicināšanai, jo šāda sabiedrība tiek uzskatīta par neatņemamu aspektu ilgtspējīgas attīstības panākšanā. Tā kā šie galvenie mērķi ir nesaraujami saistīti un neviens nav pakārtots un mazāk svarīgs attiecībā pret otru,[34] LESD 209. panta 1. punkts kopā ar 212. panta 2. punktu ir derīgs un atbilstīgs juridiskais pamats šim priekšlikumam.

Juridiskā komiteja 2017. gada 13. jūlija sanāksmē ar 10 balsīm „par“, 7 — „pret“ un 6 locekļiem atturoties[35] atbilstīgi nolēma sniegt ieteikumu par to, ka pareizs juridiskais pamats priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, ir LESD 209. panta 1. punkts un 212. panta 2. punkts.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

  • [1]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 1.–10. lpp.).
  • [2]  [2006] OV L 327/1.
  • [3]  1. panta 1. punkts.
  • [4]  COM(2004)0630 final, „Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu”, Brisele, 2004. gada 29. septembrī, 15. lpp.
  • [5]  LESD 209. panta 1. punkts.
  • [6]  LES 24. panta 1. punkta otrā daļa un LESD 275. pants.
  • [7]  Atzinums 2/00 [2001] ECR I-9713, 5. punkts.
  • [8]  Lieta C-45/86 Komisija/Padome (Vispārējās tarifa preferences) [1987], ECR, 1439, 5. punkts; Lieta C–411/06, Komisija/ Parlaments un Padome, [2009] ECR I-7585.
  • [9]  Lieta C-269/97, Komisija/Padome, [2000] ECR I-2257, 44. punkts.
  • [10]  Lieta C-137/12, Komisija/Padome, EU:C:2013:675, 53. punkts; Lieta C-490/10, Komisija/Padome, EU:C:2012:525, 45. punkts; Lieta C-155/07, Parlaments/Padome, [2008] ECR I-08103, 34. punkts.
  • [11]  Lieta C-211/01 Komisija/Padome, [2003] ECR I-08913, 40. punkts; Lieta C-178/03 Komisija/Eiropas Parlaments un Padome, [2006] ECR I-107, 43.–56. punkts.
  • [12]  Lieta C-300/89 Komisija/Padome (titāna dioksīds), [1991] ECR I-2867, 17.–25. punkts; Lieta C-268/94, Portugāle/Padome [1996] ECR I-6177.
  • [13]  COM(2016)0447 final, 2. lpp.
  • [14]  SWD(2016)0222 final, 16. lpp.
  • [15]  Apvienoto Nāciju Organizācija, A/RES/70/1, Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju 2015. gada 25. septembrī.
  • [16]  JOIN(2015) 17 final, 2015. gada 28. aprīlis.
  • [17]  Skatīt Lietu C-91/05 Komisija/Padome (ECOWAS) 2008, ECR I -7907, 73. punkts. Skatīt arī Lietu C-377/12, Komisija/Padome, EU:C:2014:1903, 37. punkts. P. Koutrakos, The EU Common Security and Defence Policy („ES kopējā drošības un aizsardzības politika)“ (2013. g. OUP, 211.–211. lpp.)
  • [18]  Lieta C-268/94, Portugāles Republika/Eiropas Savienības Padome, Recueil 1996, I-6177, 39. punkts.
  • [19]  Lieta C-403/05, Parlaments/Padome, ECR 2007, I-9045. lpp., 56. punkts.
  • [20]  SJ-0746/04, 7. lpp.
  • [21]  Skatīt lietu C-268/94, Portugāle/Komisija, ECR, I-6177., 37. punkts.
  • [22]  SJ-0729/16, 10. lpp.
  • [23]  Sj.i(2017)303958, 2. lpp.
  • [24]  Skatīt JOIN(2015)0017 final.
  • [25]  Skatīt A Secure Europe in a Better World – European Security Strategy (“Droša Eiropa labākā pasaulē. Eiropas drošības stratēģija“ (Brisele, 2003. gada 12. decembris), 13. –11.lpp.
  • [26]  OV C 46/1, 2006., 5., 7. un 42. lpp. Skatīt arī Lietu C-377/12, ģenerāladvokāta P. Mengozzi atzinumu (2014), 40. punkts.
  • [27]  OV C 46/1, 2006., 8. lpp.
  • [28]  Skatīt 2016. gada 17. februāra ziņošanas direktīvas, ESAO 2016. gada 8. aprīļa dokumentu DCD/DAC(2016)3/FINAL, 96.–98. punktu.
  • [29]  Skatīt Sj.i(2017)303958, 3. lpp.
  • [30]  SJ-0729/16, 7.–8. lpp.
  • [31]  Sk. P. Van Elsuwege EU External Action after the Collapse of the Pillar Structure: in Search of a new Balance between Delimitation and Consistency („ES Ārējās darbības pēc pīlāru struktūras sabrukuma — jauna līdzsvara meklējumi starp nošķiršanu un konsekvenci“), 47 Common Market Law Review 2010.g., 1002. lpp.
  • [32]  Tiesas 2016. gada 14. jūnija spriedums, Parlaments/Padome, C-263/14, ECLI:EU:C:2016:435, 42. –43. punkts.
  • [33]  Attiecībā uz līdzīgu argumentāciju, ko Parlamenta Juridiskais dienests sniedza saistībā ar Stabilitātes instrumentu, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta priekšteci, skatīt: SJ-0746/04, 7. lpp.
  • [34]  Skatīt Lietu C-411/06 Komisija/Parlaments un Padome, ECR 2009, I-7585.
  • [35]  Galīgajā balsošanā piedalījās: Pavel Svoboda (priekšsēdētājs), Jean-Marie Cavada (priekšsēdētāja vietniece, referente), Mady Delvaux (priekšsēdētāja vietniece), Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (priekšsēdētāja vietniece), Axel Voss (priekšsēdētāja vietnieks), Isabella Adinolfi, Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Lynn Boylan, Daniel Buda, Angel Dzhambazki, Kostas Chrysogonos, Rosa Estaràs Ferragut, Heidi Hautala, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Angelika Niebler, Evelyn Regner, Tiemo Wölken, Tadeusz Zwiefka.

Attīstības komitejAS ATZINUMS (5.7.2017)

Ārlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu
(COM(2016)0447 – C8-0264/2016 – 2016/0207(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Linda McAvan

ĪSS PAMATOJUMS

Šā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu nolūkā iekļaut jaunu pantu, lai paplašinātu ES palīdzību ārkārtas apstākļos, ko izmanto militāro dalībnieku spēju veidošanai partnervalstīs, nosakot kā galvenos mērķus ilgtspējīgu attīstību un miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos.

Atzinuma sagatavotāja atbalsta Komisijas priekšlikuma pamatnostādnes, taču aicina rūpīgi uzraudzīt darbības, ko finansēs saskaņā ar jauno instrumentu, un uzsver, ka ir vajadzīgs pilnībā, pārredzami novērtēt CBSD darbības (spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam) vairākās nozarēs.

Atzinuma sagatavotāja arī atgādina, ka galvenais ES attīstības sadarbības politikas mērķis ir mazināt un ilgākā laika posmā — izskaust nabadzību (LESD 208. panta 1. punkts), un tādēļ ar attīstības sadarbības instrumenta (ASI) vai Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējumu nedrīkstētu veicināt CBSD darbības.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24., 40. pantu un 41. panta 2. punktu,

Pamatojums

Atsauces uz attiecīgiem KĀDP pantiem līgumā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  2005. gada Eiropas Konsensā attīstības jomā ir atzīta saikne starp drošību un attīstību16.

(1)  2005. gada Eiropas Konsensā attīstības jomā ir atzīta saikne starp drošību un attīstību16, vienlaikus uzsverot to papildinošo raksturu, un 2011. gada Pārmaiņu programmā tika uzsvērta korelācija starp attīstību un drošību16a.

__________________

__________________

16Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgais ziņojums: „Eiropas konsenss“ (OV C 46, 24.2.2006.).

16Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgais ziņojums par Eiropas Savienības attīstības politiku: „Eiropas konsenss“ (OV C 46, 24.2.2006.).

 

16a Komisijas paziņojums „ES attīstības politikas ietekmes palielināšana – pārmaiņu programma”, 2011. gada 13. oktobris (COM(2011)0637 final).

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1. a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Savienības attīstības sadarbības politikas galvenajam mērķim vajadzētu būt nabadzības mazināšanai un ilgtermiņā — izskaušanai, kā skaidri norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. panta 1. punktā, un tai vajadzētu balstīties uz attīstības efektivitātes principiem; tādēļ finansējumam, kas paredzēts pašreizējiem spēju veidošanas pasākumiem drošības un attīstības atbalstam (CBSD), kas paredzēts šajā regulā, būtu jānāk no citiem instrumentiem, nevis no attīstības sadarbības instrumenta (ASI) vai Eiropas attīstības fonda (EAF), lai saglabātu šos līdzekļus galvenokārt nabadzības mazināšanai un izskaušanai;

Pamatojums

Drošības instrumenti ir jāfinansē, izmantojot speciālas drošības nozarei paredzētas budžeta pozīcijas. Attiecībā uz ASI un EAF ir jāpilda līgumā paredzētās saistības, un tie ir jāizmanto nabadzības izskaušanai.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Savienībai būtu jāņem vērā attīstības sadarbības mērķi visās pašas īstenotajās politikas jomās, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis, kā noteikts LESD 208. pantā; tādēļ, ņemot vērā, ka nedrīkst pieļaut attīstības palīdzības un sadarbības pakārtošanu drošības vai aizsardzības politikai, ārējos finanšu instrumentus, tostarp drošības un miera veicināšanas instrumentu, ir jāīsteno šādā garā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, kas pieņemta 2015. gada septembrī, ir uzsvērts, cik svarīgi ir veicināt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības gan kā ilgtspējīgas attīstības mērķi (16. IAM), gan arī citu attīstības politikas rezultātu sasniegšanai. 16. IAM konkrēti noteikts “stiprināt attiecīgās valsts iestādes, tostarp īstenojot starptautisku sadarbību, lai veidotu spējas visos līmeņos, jo īpaši jaunattīstības valstīs, lai cita starpā nepieļautu vardarbību un apkarotu terorismu un noziedzību”.17

(2)  ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, kas pieņemta 2015. gada septembrī, izklāstīti ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), no kuriem pirmais ir nabadzības izskaušana (1. IAM). 16. IAM uzsvērts, ka ir svarīgi veicināt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības. 16. IAM konkrēti noteikts “stiprināt attiecīgās valsts iestādes, tostarp īstenojot starptautisku sadarbību, lai veidotu spējas visos līmeņos, jo īpaši jaunattīstības valstīs, lai cita starpā nepieļautu vardarbību un apkarotu terorismu un noziedzību”.17

__________________

__________________

17Apvienotās Nācijas, A/RES/70/1, Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju 2015. gada 25. septembrī.

17Apvienotās Nācijas, A/RES/70/1, Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju 2015. gada 25. septembrī.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai nodrošinātu piemērotus apstākļus nabadzības izskaušanai un attīstībai, trešās valstīs konfliktu novēršanas, krīžu pārvarēšanas vai stabilizācijas kontekstā ārkārtīgi svarīgs ir atbalsts drošības sektora dalībniekiem, tostarp ārkārtas apstākļos arī militārajiem dalībniekiem. Šīs darbības ir īpaši vajadzīgas, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju aizsardzību teritorijās, kuras skāruši konflikti, krīzes vai nestabilitāte. Drošības sistēmas, tostarp militārā sektora laba pārvaldība un efektīva demokrātiska kontrole un civilā pārraudzība, kā arī cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošana ikvienā gadījumā ir labi funkcionējošas valsts būtiski atribūti, un tie būtu jāveicina ar plašāku atbalstu drošības sektora reformām trešās valstīs.

(3)  Lai nodrošinātu piemērotus apstākļus, tostarp labu pārvaldību efektīvai sadarbības īstenošanai attīstības jomā, kur galvenais mērķis ir izskaust nabadzību, trešās valstīs konfliktu novēršanas, krīžu pārvarēšanas vai stabilizācijas kontekstā būtiska ir drošības sektora reforma, tostarp atbalsts bruņotajiem spēkiem ārkārtas apstākļos. Šīs darbības ir īpaši vajadzīgas, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju aizsardzību teritorijās, kuras skāruši konflikti, krīzes vai nestabilitāte. Drošības sistēmas, tostarp militārā sektora laba pārvaldība un efektīva demokrātiska kontrole un civilā pārraudzība, kā arī cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošana ikvienā gadījumā ir labi funkcionējošas valsts būtiski atribūti. Vajadzētu cieši uzraudzīt šā instrumenta izmantošanu un regulāri iesniegt Eiropas Parlamentam jaunāko informāciju par darbībām, kuras tiek finansētas saskaņā ar tā noteikumiem. Jānorāda, ka šā instrumenta darbības ilgums ir stingri ierobežots līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām, kad Komisijai būtu jāveic visaptverošs starpnozaru novērtējums par pasākumiem, ko finansē saskaņā ar CBSD noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā, un par attiecīgajiem instrumentiem, kurus izmanto dalībvalstis, lai finansētu CBSD. Ar šo novērtējumu vajadzētu izvērtēt Savienības un tās dalībvalstu finansēto CBSD darbību saskaņotību ar ES vispārējo stratēģiju un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Turpmākajiem instrumentiem, ko izveido, lai pievērstos saiknei starp drošību un attīstību, būtu jābalstās uz šā novērtējuma secinājumiem, kuru jāveic tikai pēc plašas ieinteresēto personu sabiedriskās apspriešanās, un šim novērtējumam būtu jāsekmē Savienības, vietējo un reģionālo valsts vai starpvaldību struktūru, kā arī NVO sadarbība, lai sniegtu atbalstu trešām valstīm.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Padome savos 2015. gada 18. maija secinājumos par kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) aicināja izpētīt iespējas uzlabot ES drošības un attīstības pasākumu saskaņotību un koordināciju, kā arī uzlabot spēju veidošanas pasākumus drošības un attīstības atbalstam, jo īpaši attiecībā uz finanšu instrumentiem . Tā arī aicināja izstrādāt ES mēroga stratēģisku satvaru drošības sektora reformai, apvienojot KDAP un visus citus attiecīgos kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) instrumentus, kā arī attīstības sadarbības instrumentus un tiesiskuma, brīvības un drošības jomas dalībniekus.

(6)  Padome savos 2015. gada 18. maija secinājumos par kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) aicināja izpētīt iespējas uzlabot ES drošības un attīstības pasākumu saskaņotību un koordināciju, kā arī uzlabot spēju veidošanas pasākumus drošības un attīstības atbalstam, jo īpaši attiecībā uz finanšu instrumentiem . Tā arī aicināja izstrādāt ES mēroga stratēģisku satvaru drošības sektora reformai, apvienojot KDAP un visus citus attiecīgos kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) instrumentus, kā arī tiesiskuma, brīvības un drošības jomas dalībniekus.

__________________

__________________

19Ārlietu padomes (aizsardzības jautājumu sastāvā) secinājumi par KDAP, 2015. gada 18. maija dokuments 8971/15.

19Ārlietu padomes (aizsardzības jautājumu sastāvā) secinājumi par KDAP, 2015. gada 18. maija dokuments 8971/15.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumos noteikts, ka vismaz 90 % no kopējās Savienības ārējās palīdzības būtu jāuzskata par oficiālo attīstības palīdzību saskaņā ar definīciju, ko formulējusi ESAO Attīstības palīdzības komiteja (DAC). Tādēļ piešķirot finansējumu saskaņā ar pārskatīto Regulu (ES) Nr. 230/2014, cik vien iespējams, ir svarīgi atspoguļot šo attiecību.

Pamatojums

Aptuveni 90 % izdevumu saskaņā ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP) pašlaik atbilst APK kritērijiem.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Finansēt ar drošību saistītus instrumentus nav oficiālās attīstības palīdzības (OAP) galvenais mērķis.

Pamatojums

Drošības instrumenti ir jāfinansē, izmantojot speciālas drošības nozarei paredzētas budžeta pozīcijas. Attiecībā uz ASI un EAF ir jāpilda līgumā paredzētās saistības, un tie ir jāizmanto nabadzības izskaušanai.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c)  Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos par Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019. gads)1a, jo īpaši pievienotajā ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā un tā 21. punkta c) apakšpunktā, pausts aicinājums Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) un Padomei līdz 2017. gadam izstrādāt un īstenot pienācīgas pārbaudes politiku, lai nodrošinātu, ka Savienības atbalsts drošības spēkiem atbilst Savienības cilvēktiesību politikai un atbilst to starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību veicināšanai, aizsardzībai un īstenošanai, kas var būt piemērojamas.

 

__________________

 

1a http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10897-2015-INIT/lv/pdf

Pamatojums

Pirms grozītā regula par stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu stājas spēkā, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pienācīgas pārbaudes politikas ieviešanu, lai panāktu, ka jaunajā 3.a pantā paredzētais ES atbalsts drošības spēkiem atbilst ES cilvēktiesību politikai.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

6.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6d)  Attiecībā uz kopējās drošības un aizsardzības politikas KĀDP sniegtajām iespējām Eiropas Parlamenta 2016. gada 22. novembra rezolūcijas par Eiropas aizsardzības savienību 47. punktā norādīts, ka, iespējams, ir jāreformē mehānisms ATHENA, lai palielinātu tā potenciālu attiecībā uz izmaksu sadali un kopējo finansējumu, jo īpaši saistībā ar militāro dalībnieku spēju veidošanu partnervalstīs (attiecībā uz apmācību, mentoru pakalpojumiem, konsultēšanu, ekipējuma nodrošināšanu, infrastruktūras uzlabošanu un citiem pakalpojumiem). Līdzīgs mehānisms tika izstrādāts ārpus Savienības budžeta, izmantojot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu.

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt, ka arī KĀDP ietvaros pastāv iespējas īstenot militāro spēju veidošanas programmas trešās valstīs. Viena no minētajām iespējām varētu būt mehānisma ATHENA reforma, kā jau teikts un atbalstīts nesen pieņemtā Eiropas Parlamenta rezolūcijā.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) Nr. 230/2014

1. pants – 2. punkts – 1.a daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“Savienības palīdzība drošības sektora dalībniekiem var ietvert arī palīdzību militārajiem dalībniekiem ārkārtas apstākļos, kā noteikts 3.a pantā, jo īpaši saistībā ar plašāku drošības sektora reformu procesu un/vai spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam trešās valstīs saskaņā ar vispārējo mērķi par ilgtspējīgas attīstības panākšanu.”

“Savienības palīdzība drošības sektora dalībniekiem var ietvert arī palīdzību militārajiem dalībniekiem ārkārtas apstākļos, kā noteikts 3.a pantā, jo īpaši saistībā ar plašāku drošības sektora reformu procesu un/vai spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam trešās valstīs saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un palīdzības efektivitātes un politikas virzienu saskaņotības principiem.”

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 230/2014

3.a pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam

Spēju veidošana drošības sektora reformas kontekstā

Pamatojums

Jebkurš pasākums, kuru īsteno saskaņā ar jauno 3.a pantu, ir jāveic Drošības sektora reformu (DSR) plašākas iniciatīvas ietvaros saskaņā ar jauno ES koncepciju par DSR un attiecīgajiem DSR pasākumiem attīstības sadarbības instrumentu kontekstā. Šiem pasākumiem jābūt galvenokārt orientētiem uz attiecīgo pārvaldības struktūru reformēšanu tā, lai stiprinātu parlamentāro uzraudzību, civilo kontroli, pārredzamību, pārskatatbildību un efektivitāti. Regulas 3.a pantā minētie pasākumi nav jāsaprot kā pasākumi reaģēšanai krīzes gadījumā, bet gan kā daļa no vidējā termiņa un ilgtermiņa strukturālās reformas politikas.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 230/2014

3.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Palīdzība jo īpaši var ietvert spēju veidošanas programmas, kuru mērķis ir atbalstīt drošību un attīstību, tostarp piedāvājot apmācības, darbaudzināšanu un konsultācijas, kā arī nodrošināšanu ar aprīkojumu un infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī citu pakalpojumu sniegšanu.

2.  Palīdzību drīkst izmantot, lai ietvertu spēju veidošanas programmas, kuru mērķis ir atbalstīt drošību un attīstību, tostarp piedāvājot apmācības, darbaudzināšanu un konsultācijas, kā arī nodrošināšanu ar aprīkojumu un infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī citu pakalpojumu sniegšanu.

 

Palīdzību, kas paredzēta šajā pantā, finansē, pārdalot 2014..–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai paredzētos līdzekļus Savienības vispārējā budžeta IV izdevumu kategorijā un nemobilizējot papildu resursus. Šādā pārdalīšanā neietver to apropriāciju izmantošanu, kuras piešķirtas pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES)  Nr. 233/2014 1a.

 

__________________

 

1aEiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam.

Pamatojums

Parlaments pieprasa izveidot nepapildināmu pozitīvu sarakstu ar darbībām, kas var pretendēt uz palīdzību saskaņā ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, un atgādina, ka ASI līdzekļus nevar izmantot, lai finansētu CBSD darbības.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 230/2014

3.a pants – 3. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Palīdzību saskaņā ar šo pantu sniedz tikai tad, ja:

3.  Palīdzību saskaņā ar šo pantu arī turpmāk sniedz tikai ārkārtas gadījumos un ievērojot šādus divus nosacījumus:

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 230/2014

3.a pants – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  attiecīgās valsts un starptautiskās kopienas un/vai Eiropas Savienības starpā pastāv vienprātība par to, ka drošības sektors un jo īpaši armija ir stabilitātes, miera un attīstības pamatā, jo īpaši krīzēs un nestabilās situācijās.

(b)  attiecīgās valsts un Eiropas Savienības starpā pastāv vienprātība par to, ka drošības sektors, tostarp valsts bruņotie spēki, ievērojami palīdz saglabāt, izveidot vai atjaunot nosacījumus, kuri ir būtiski ilgtspējīgai attīstībai.

Pamatojums

Stabilitāte, miers un krīžu pārvaldība nevar kļūt par galvenā mērķa daļu, nepārceļot smaguma centru.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 230/2014

3.a pants – 4. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ieroču vai munīcijas iepirkumu;

(b)  ieroču, rezerves daļu vai munīcijas, vai cita nāvējoša spēka pielietošanai paredzēta aprīkojuma iepirkumu;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 230/2014

3.a pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Izstrādājot un īstenojot pasākumus saskaņā ar šo pantu, Komisija veicina partnervalsts līdzatbildību. Tā arī izstrādā vajadzīgos labas prakses elementus un labu praksi, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ilgtspējību vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī veicina tiesiskumu un starptautisko tiesību principus.

5.  Izstrādājot un īstenojot pasākumus saskaņā ar šo pantu, Komisija un EĀDD nodrošina pilnīgu papildināmību ar citiem Savienībās ārējās palīdzības instrumentiem, kā arī nodrošina saskaņotību ar vispārējām ārējām darbībām, tostarp ar KĀDP, un veicina partnervalsts līdzatbildību. Tā arī izstrādā vajadzīgos labas prakses elementus un labu praksi, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ilgtspējību vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī veicina tiesiskumu un starptautisko tiesību principus.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) Nr. 230/2014

3.a pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija izveido atbilstošas riska novērtējuma, pārraudzības un novērtēšanas procedūras attiecībā uz pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar šo pantu.

6.  Komisija izveido atbilstošas riska novērtējuma, pārraudzības un novērtēšanas procedūras attiecībā uz pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar šo pantu, un nekavējoties publisko šo informāciju. Par to vienmēr tieši informē Eiropas Parlamentu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) Nr. 230/2014

7. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Ar šādu punktu aizstāj 7. panta 1. punktu:

svītrots

“1.  Savienības palīdzību saskaņā ar 3. pantu un attiecīgā gadījumā 3.a pantu sniedz, izmantojot ārkārtas palīdzības pasākumus un pagaidu reaģēšanas programmas.”

 

Pamatojums

Lēmumus saistībā ar jauno 3.a pantu par militāro spēju veidošanu nedrīkst pieņemt, īstenojot procedūras, kuras paredzētas attiecībā uz šīs regulas 3. pantu ātru lēmumu pieņemšanai par steidzamiem ārkārtas palīdzības pasākumiem. Regulas 3. panta īstenošanai paredzētā procedūra neparedz Eiropas Parlamenta iesaistīšanu, ko savukārt paredz procedūra attiecībā uz 4. un 5. panta īstenošanu.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Regula (ES) Nr. 230/2014

8. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tematiskie stratēģijas dokumenti veido vispārēju pamatu palīdzības sniegšanai saskaņā ar 4. un 5. pantu, un attiecīgi 3.a pantu. Tematiskie stratēģijas dokumenti nodrošina satvaru sadarbībai starp Savienību un attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem.

1.  Tematiskie stratēģijas dokumenti veido vispārēju pamatu palīdzības sniegšanai saskaņā ar 4. un 5. pantu, un 3.a pantu. Tematiskie stratēģijas dokumenti nodrošina satvaru sadarbībai starp Savienību un attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem.

Pamatojums

Procedūra, kura paredzēta šīs regulas 4. un 5. panta īstenošanai, ir atbilstoša attiecībā uz jauno 3.a pantu. Šī procedūra garantē to, ka procesā tiek iesaistīts arī Parlaments un militāro spēju veidošanas pasākumus izstrādā kā tā dēvētos ilgtermiņa pasākumus, kuri vērsti uz strukturālu problēmu risināšanu, ņemot vērā drošības sektora reformu plašākus pasākumus.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Regula (ES) Nr. 230/2014

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   “1. Komisija nodrošina, ka šajā regulā paredzētie pasākumi attiecībā uz terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī pasākumi, uz kuriem attiecas 3.a pants, tiek īstenoti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

1.  Komisija nodrošina, ka šajā regulā paredzētie pasākumi attiecībā uz terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī pasākumi, uz kuriem attiecas 3.a pants, tiek īstenoti saskaņā ar principu „nekaitēt“, kā arī starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām humanitārajām tiesībām, un saskaņā ar Savienības pienācīgas pārbaudes politiku, lai tādējādi nodrošinātu, ka Savienības palīdzība drošības spēkiem atbilst un veicina Savienības cilvēktiesību politikas īstenošanu, ievērojot arī starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību veicināšanas, aizsardzības un īstenošanas principu. Komisija nekavējoties publisko savus attiecīgos novērtējumus.

Pamatojums

Ir īpaši jāpiemin princips „nekaitēt“ un cilvēktiesības.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 230/2014

13. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Regulas 13. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

 

„ba)   21 procentpunktu no finansējuma piešķir pasākumiem, kas atbilst 5. pantā minētajam;”

Pamatojums

Šīs regulas 13. pantā precizēts, ka 70 % no finansējuma piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 3. pants, un 9 % no finansējuma piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 4. pants. Lai garantētu, ka attiecībā uz 5. pantu tiek nodrošināti vismaz 21 %, tas ir jānorāda šajā formulējumā. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka pasākumiem, uz kuriem attiecas jaunais 3.a pants, piešķir ne tikai EUR 100 miljonus, bet arī finansējumu, kurš ir paredzēts 5. panta pasākumiem, lai gan nav pareizi asignēts.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6.b punkts (jauns)

Regula (ES) Nr. 230/2014

13. pants – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Regulas 13. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

 

„bb)   palīdzība, uz kuru attiecas 3.a pants, nav lielāka par EUR 100 000 000;”

Pamatojums

Ir jānodrošina, ka, ieviešot jauno 3.a pantu par militāro spēju veidošanu, netiek samazināti jau attiecībā uz 3., 4. un 5. panta pasākumiem patlaban pieejamie līdzekļi.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta izveidošana

Atsauces

COM(2016)0447 – C8-0264/2016 – 2016/0207(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

12.9.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Linda McAvan

10.2.2017

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

Paavo Väyrynen

Izskatīšana komitejā

25.4.2017

29.5.2017

 

 

Pieņemšanas datums

3.7.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

13

8

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Joachim Zeller, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Frank Engel, Ádám Kósa, Judith Sargentini

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Jean-Paul Denanot, Estefanía Torres Martínez

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

13

+

PPE

Frank Engel, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ádám Kósa, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Bogdan Brunon Wenta, Željana Zovko

S&D

Jean-Paul Denanot, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Elly Schlein

8

-

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Paavo Väyrynen

EFDD

John Stuart Agnew, Ignazio Corrao

GUE/NGL

Lola Sánchez Caldentey, Estefanía Torres Martínez

Verts/ALE

Heidi Hautala, Judith Sargentini

1

0

PPE

Joachim Zeller

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta izveidošana

Atsauces

COM(2016)0447 – C8-0264/2016 – 2016/0207(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

5.7.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

12.9.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

12.9.2016

INTA

12.9.2016

BUDG

12.9.2016

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

INTA

31.8.2016

BUDG

31.8.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Arnaud Danjean

13.12.2016

 

 

 

Juridiskā pamata apstrīdēšana

       JURI komitejas atzinuma datums

JURI

13.7.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.7.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

14

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans, Anders Primdahl Vistisen, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Luis de Grandes Pascual, András Gyürk, Javi López, Marietje Schaake, Eleni Theocharous, Ernest Urtasun, Bodil Valero, Paavo Väyrynen, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Ádám Kósa

Iesniegšanas datums

17.7.2017

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48

+

ALDE

 

Petras Auštrevičius, Javier Nart, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans

ECR

Bas Belder, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Eleni Theocharous, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen

NI

Aymeric Chauprade

PPE

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Michael Gahler, András Gyürk, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ádám Kósa, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, László Tőkés, Luis de Grandes Pascual, Jaromír Štětina

S&D

Francisco Assis, Inés Ayala Sender, Brando Benifei, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Javi López, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Elena Valenciano, Boris Zala

14

-

EFDD

James Carver, Fabio Massimo Castaldo

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

NI

Janusz Korwin-Mikke

Verts/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Jordi Solé, Ernest Urtasun, Bodil Valero

4

0

ALDE

Iveta Grigule, Paavo Väyrynen

ENF

Mario Borghezio

S&D

Arne Lietz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas