Procedūra : 2013/0255(APP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0290/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0290/2017

Debates :

PV 04/10/2017 - 17
CRE 04/10/2017 - 17

Balsojumi :

PV 05/10/2017 - 4.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0384

IETEIKUMS     ***
PDF 611kWORD 57k
29.9.2017
PE 609.373v02-00 A8-0290/2017

par projektu Padomes regulai, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu Eiropas Prokuratūru (EPPO)

(09941/2017 – C8-0229/2017 – 2013/0255(APP))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Barbara Matera

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes regulai, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu Eiropas Prokuratūru (EPPO)

(09941/2017 – C8-0229/2017 – 2013/0255(APP))

(Īpašā likumdošanas procedūra - piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes regulas projektu (09941/2017)

–  ņemot vērā Padomes saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību darbību 86. pantu iesniegto pieprasījumu sniegt piekrišanu (C8-0229/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punktu un 4 pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0290/2017),

1.  sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam ;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


PASKAIDROJUMS

Patlaban par aizsardzību pret noziegumiem pret ES budžetu un saukšanu pie atbildības par šiem pārkāpumiem atbild tikai dalībvalstis. OLAF, Eirojust un Europol nav pilnvaru veikt kriminālizmeklēšanu, un EPPO aizpildīs šo institucionālo robu.

EPPO izveide būtiski mainīs veidu, kādā Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas. Tā apvienos Eiropas un dalībvalstu tiesībsargāšanas darbu, radot vienotu, nesadalītu un efektīvu pieeju, kā apkarot krāpšanu ar ES līdzekļiem. Patlaban tikai dalībvalstu iestādes var izmeklēt un saukt pie atbildības par krāpšanu ar ES līdzekļiem, un viņu kompetence nepārsniedz savas valsts robežas.

Eiropas Komisija 2013. gada 17. jūlijā iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru izveido Eiropas Prokuratūru (EPPO) un nosaka tās kompetenci un procedūras. Līguma par ES darbību 86. pantā ir paredzēts EPPO izveides juridiskais pamats un noteikumi. Saskaņā ar 86. pantu ierosinātā regula ir jāpieņem saskaņā ar piekrišanas likumdošanas procedūru: Padome vienbalsīgi pieņem lēmumu pēc tam, kad saņēm Eiropas Parlamenta piekrišanu.

Padome 2017. gada 7. februārī konstatēja, ka priekšlikums netiek atbalstīts vienbalsīgi. Saskaņā ar Līguma par ES darbību 86. pantu šādā situācijā dalībvalstu grupai, kuru veido vismaz 9 dalībvalstis, ir tiesības minēto dokumentu nosūtīt Eiropadomei apspriešanas nolūkā, lai mēģinātu panākt vienbalsību pēdējo reizi. Referente pauž nožēlu, ka līdz šim brīdim ciešākā sadarbībā piedalās tikai 20 dalībvalstis un mudina nepiedalošās dalībvalstis arī pievienoties kaut kad vēlāk.

Ciešajā sadarbībā piedalošās dalībvalstis 8. jūnijā pieņēma vispārēju pieeju attiecībā uz šo priekšlikumu.

Eiropas Parlaments ir pieņēmis 3 ar EPPO saistītus pagaidu ziņojumus (2014., 2015. un 2016. gadā), kuros tas ir aplūkojis virkni problēmu, kas attiecas uz EPPO kompetencēm, PIF direktīvu un krāpšanu ar PVN, struktūru, izmeklēšanām, procesuālajām tiesībām, pārsūdzības veidiem, un attiecības ar citiem attiecīgajām ES aģentūrām.

•  EPPO struktūra 

EPPO būs Savienības struktūra, kuras uzbūve būs decentralizēta, lai integrētu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes. EPPO vadīs Eiropas prokurors, un katru dalībvalsti pārstāvēs viens prokurors. Saskaņā ar minēto regulu izmeklēšanas veiks Eiropas deleģētie prokurori, kas atradīsies katrā dalībvalstī. Eiropas deleģēto prokuroru skaitu katra dalībvalsts noteiks pati, taču katrai dalībvalstij ir jābūt vismaz vienam šādām prokuroram. Deleģētie prokurori būs EPPO neatņemama sastāvdaļa, taču viņi arī turpmāk darbosies arī kā dalībvalstu prokurori. Rīkojoties EPPO uzdevumā, viņi būs pilnīgi neatkarīgi no dalībvalstu tiesībsargājošajām struktūrām.

•  Kompetences

EPPO atbildēs par noziegumu pret Savienības finanšu interesēm izmeklēšanu, saukšanu pie atbildības par tiem un šādu pārkāpumu izdarījušo personu notiesājošu tiesas spriedumu izpildi. Prokurora funkcijas attiecībā uz šāda veida pārkāpumiem veiks dalībvalstu kompetentās tiesas.

EPPO kompetenču un procedūru kopums satur priekšlikumu direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, izmantojot krimināltiesības (PIF direktīva). 2016. gada decembrī EP un Padome panāca pagaidu vienošanos par PIF priekšlikumu. Tie vienojās šīs direktīvas tvērumā iekļaut smagās PVN pārrobežu krāpšanas lietas, robežvērtību paredzot EUR 10 miljonu apmērā.

Referente atzinīgi vērtē to, ka „kaitējuma” kritērija lietderību lielā mērā mazināja ieviestie izņēmumi un ka tas vairs nav piemērojams PIF direktīvas 3. panta a), b) un d) apakšpunktam (ar publisko iepirkumu nesaistīti izdevumi; ar publisko iepirkumu saistīti izdevumi un ienākumi, kurus gūst no PVN pašu līdzekļiem). Ir paredzēta iespēja dalībvalsts iestādei nodot lietu EPPO, kuru EPPO citādi nebūtu kompetenta skatīt.

EPPO regula paplašina dalībvalstu iestāžu ziņošanas pienākuma tvērumu un EPPO sniedz lielākas iespējas pieprasīt papildu informāciju. Varētu nākotnē paplašināt to smago noziedzīgo nodarījumu pārrobežu dimensiju, uz kuriem attiecas EPPO kompetence.

•  Juridiskā pārsūdzēšana

EPPO regulā ir nodrošināta visaptveroša juridiskās pārsūdzības sistēma, kuru īstenotu dalībvalstu tiesas un kas paredz iespēju iesniegt pārsūdzību nepastarpināti EST (EPPO lēmums lietu skatīšanā nepieņemt, ko apstrīd, pamatojoties uz ES tiesībām, tiesvedība par EPPO nodarīta kaitējuma kompensāciju, tiesvedība par arbitrāžas klauzulām, ar darbiniekiem saistītas lietas un lēmumi, kas ietekmē datu subjektu tiesības, piemēram, sabiedrības locekļu tiesības piekļūt dokumentiem).

•  Izmeklēšanas pasākumi

EPPO, veicot savu izmeklēšanu, būs iespējas izmantot pietiekami daudz izmeklēšanas pasākumu. Regulas 30. pantā ir paredzēts tādu pasākumu saraksts, kurus īsteno gadījumos, kad izmeklēšana attiecas uz pārkāpumu, par kuru maksimālais sods ir noteikts — četri gadi ieslodzījumā. Šajā sakarībā likumdevējas iestādes ir vienojušās par kritēriju, saskaņā ar kuru dalībvalstis var iesniegt pieprasījumu veikt izmeklēšanas pasākumus, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu, kas ir noteikts Direktīvā 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās.

•  Procesuālās garantijas   

Aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālo tiesību aizsardzība ir nodrošināta, pilnībā ievērojot aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesības, kas ir nostiprinātas Pamattiesību hartā. Regulā ir paredzētas EPPO aizdomās turēto aizstāvības tiesības, jo īpaši tiesības uz juridisko palīdzību, tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu, tiesības uz informāciju un piekļuvi lietas materiāliem, kā arī tiesības iesniegt pierādījumus un prasīt EPPO iegūt pierādītjumus aizdomās turētās personas uzdevumā.

•  Eurojust, OLAF un Europol

EPPO var nākties izveidot un saglabāt sadarbības attiecības ar pastāvošajām Savienības aģentūrām, birojiem vai struktūrām, piemēram, Eurojust, OLAF un Europol, — tas ir jāuzskata par nepieciešamu EPPO pienākumu izpildes instrumentu.

EPPO un Eurojust kompetences ir jādefinē īpaši precīzi, lai nodrošinātu juridisko noteiktību. Nolūkā novērst divu biroju kompetenču nevēlamu atkārtošanos un dublēšanos, tās ir precīzi jānodala un jādefinē. Pamatojoties uz katra gadījuma specifiku un precīziem kritērijiem, abi biroji var cieši sadarboties, apmainoties ar informāciju par attiecīgajām izmeklēšanām.

EPPO izveido ciešu sadarbības attiecības ar OLAF, jo īpaši par informācijas apmaiņu. Regulas normās ir paredzēts aizliegums īstenot paralēlas izmeklēšanas par tiem pašiem faktiem. EPPO var pieprasīt OLAF sniegt informāciju, atvieglot koordināciju un veikt administratīvas izmeklēšanas.

EPPO attiecības ar Europol aprobežosies tikai ar sadarbību, un EPPO, ja tas ir nepieciešams tās veikto izmeklēšanu nolūkā, varēs iegūt jebkuru vajadzīgo informāciju, kas ir Europol rīcībā.

•  Nepiedalošās valstis

Referent atzinīgi vērtē Padomes lēmumu 59.a pantā normās saistībā ar EPPO attiecībām ar dalībvalstīm, kas ciešākajā sadarbībā nepiedalās, paredzēt šīm valstīm pienākumu EPPO informēt kā kompetento iestādi, lai ievērot sadarbību tieslietās un krimināllietās.

•  Secinājumi

Kaut arī referente gribētu, lai regula būtu tālejošāka un vērienīgāka, viņa tomēr uzskata, ka EP bažas lielā mērā ir novērstas arī šā teksta pašreizējā redakcijā.

Referente pauž nožēlu par to, ka ne visas ES dalībvalstis piedalās Eiropas Prokuratūras izveidē, taču atznīgi vērtē to, ka 20 no tām ir panākušas vienošanos par vispārēju pieeju, kas jo īpaši aptver PIF noziedzīgos nodarījumus un sevišķi smagas PVN krāpšanas lietas. Referente mudina nepiedalošās dalībvalstis ciešākajai sadarbībai pievienoties kaut kad vēlāk.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Prokuratūra

Atsauces

09941/2017 – C8-0229/2017 – COM(2013)05342013/0255(APP)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

17.7.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

11.9.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

11.9.2017

CONT

11.9.2017

JURI

11.9.2017

PETI

11.9.2017

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

BUDG

27.9.2017

CONT

27.9.2017

JURI

27.9.2017

PETI

27.9.2017

Referenti

       Iecelšanas datums

Barbara Matera

10.11.2015

 

 

 

Aizstātie referenti

Monica Macovei

 

 

 

Izskatīšana komitejā

29.11.2016

25.9.2017

28.9.2017

 

Pieņemšanas datums

28.9.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

5

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Lorenzo Fontana, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Roberta Metsola, Louis Michel, Péter Niedermüller, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Anna Hedh, Lívia Járóka, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Gilles Lebreton, Angelika Mlinar, Emil Radev, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Jaromír Štětina

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maurice Ponga, Cristian Dan Preda

Iesniegšanas datums

29.9.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

PPE

Heinz K. Becker, Michał Boni, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Lívia Járóka, Barbara Kudrycka, Roberta Metsola, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Emil Radev, Traian Ungureanu, Jaromír Štětina

S&D

Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Ana Gomes, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cécile Kashetu Kyenge, Dietmar Köster, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Péter Niedermüller, Soraya Post, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

ECR

Monica Macovei

ALDE

Nathalie Griesbeck, Sophia in 't Veld, Louis Michel, Angelika Mlinar, Cecilia Wikström

Verts/ALE

Jan Philipp Albrecht, Jean Lambert, Judith Sargentini

EFDD

Laura Ferrara

5

-

ENF

Lorenzo Fontana, Gilles Lebreton

GUE/NGL

Marina Albiol Guzmán, Malin Björk, Cornelia Ernst

2

0

ECR

Helga Stevens

GUE/NGL

Marie-Christine Vergiat

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika