Procedūra : 2016/0363(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0302/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0302/2017

Debates :

PV 30/11/2017 - 2
CRE 30/11/2017 - 2

Balsojumi :

PV 30/11/2017 - 8.19

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0470

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 737kWORD 83k
12.10.2017
PE 606.264v03-00 A8-0302/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā

(COM(2016)0853 – C8-0479/2016 – 2016/0363(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Gunnar Hökmark

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā

(COM(2016)0853 – C8-0479/2016 – 2016/0363(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0853),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0479/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0302/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai plāno to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(1)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(2),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Finanšu stabilitātes padome (FSP) 2015. gada 9. novembrī publicēja kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) noteikumus (turpmāk — TLAC standarts), ko 2015. gada novembrī apstiprināja G20 valstis. TLAC standarta mērķis ir nodrošināt, ka globālām sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB), kas Savienības regulējumā tiek apzīmētas kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI), ir tāda zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, kas nepieciešama, lai palīdzētu nodrošināt, ka noregulējumā un tūlīt pēc tā izšķiroši svarīgu funkciju veikšanu ir iespējams turpināt, nepakļaujot riskam publiskās finanses vai finanšu stabilitāti(4). Komisija 2015. gada 24. novembra paziņojumā(5) apņēmās līdz 2016. gada beigām nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas ļautu TLAC standartu ieviest Savienības tiesību aktos līdz starptautiski saskaņotajam termiņam — 2019. gadam.

(2)  TLAC standarta īstenošanā Savienībā ir jāņem vērā spēkā esošā katrai iestādei noteiktā minimālā prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL), kas piemērojama visām Savienības iestādēm , kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES(6). Tā kā TLAC un MREL ir vienāds mērķis, proti, nodrošināt, ka Savienības iestādēm ▌ir pietiekama zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, abām prasībām vajadzētu būt papildinošiem elementiem vienotā satvarā. No operacionālā viedokļa Komisija ierosināja, lai attiecībā uz G-SNI noteiktais TLAC standarta saskaņotais minimālais līmenis (turpmāk — TLAC minimālā prasība) Savienības tiesību aktos tiktu ieviests, veicot grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013(7), savukārt katrai iestādei noteikto palielinājumu attiecībā uz G-SNI un katrai iestādei noteikto prasību attiecībā pret iestādēm, kas nav G-SNI, būtu jāievieš, veicot mērķtiecīgus grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014(8). Attiecīgie šīs direktīvas noteikumi par nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā papildina iepriekš minēto tiesību aktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES(9) noteikumus.

(3)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, kas vajadzīga, lai nodrošinātu netraucētu un ātru zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju, vienlaikus izvairoties no ietekmes uz finanšu stabilitāti un nodokļu maksātājiem. Tas būtu jāpanāk, nodrošinot, ka iestādes pastāvīgi ievēro TLAC minimālo prasību — kas Savienības tiesību aktos ir jāievieš, izdarot grozījumu Regulā (ES) Nr. 575/2013, — un Direktīvā 2014/59/ES paredzēto prasību attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām.

(4)  TLAC standarts, kas Savienības tiesību aktos ir jāievieš, izdarot grozījumu Regulā (ES) Nr. 575/2013, paredz, ka G-SNI ir jāizpilda TLAC minimālā prasība (ar atsevišķiem izņēmumiem) ar pakārtotajām saistībām, kas maksātnespējas procedūrā ierindojas zem ▌saistībām, uz kurām TLAC neattiecas (turpmāk — pakārtotības prasība). Saskaņā ar TLAC standartu pakārtotība būtu jāpanāk, izmantojot līguma juridiskās sekas (līgumiska pakārtotība), konkrētas jurisdikcijas tiesību aktus (likumiska pakārtotība) vai konkrētu korporatīvu struktūru (strukturāla pakārtotība). Ja to paredz Direktīva 2014/59/ES, iestādēm, kas ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, sava katrai sabiedrībai specifiskā prasība būtu jāizpilda ar pakārtotām saistībām, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka kreditori ierosinās juridisku strīdu, pamatojoties uz to, ka viņu zaudējumi noregulējumā ir lielāki nekā zaudējumi, kas tiem rastos, ja tiktu izmantota parastā maksātnespējas procedūra (princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”).

(4a)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību tirgiem un lai ļautu izveidot nepieciešamās rezerves, tirgiem savlaicīgi ir nepieciešama arī skaidrība par atbilstības kritērijiem, kas jāievēro, lai instrumentus varētu atzīt par TLAC vai MREL saistībām.

(4b)  Plānošanas vajadzībām un lai tirgiem un individuālām iestādēm nodrošinātu juridisko noteiktību un iestādēm nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem ir jāievieš aizsardzības pasākumi attiecībā uz to parāda instrumentu atbilstību, kuri emitēti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(4c)  Lai izvairītos no trūkumiem un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp iestādēm, ir jāparedz tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz to instrumentu atbilstību, kuri emitēti pirms minēto atbilstības kritēriju stāšanās spēkā.

(5)  Vairākas dalībvalstis ir grozījušas vai pašlaik groza nenodrošināta pirmās kārtas parāda maksātnespējas prioritāti saskaņā ar saviem maksātnespēju reglamentējošajiem tiesību aktiem, lai to iestādes varētu efektīvāk izpildīt pakārtotības prasību, tādējādi atvieglojot noregulēšanu.

(6)  Līdz šim pieņemtie valstu noteikumi būtiski atšķiras. Saskaņotu Savienības noteikumu trūkums rada nenoteiktību gan emitējošajām iestādēm, gan ieguldītājiem un sarežģī iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu pārrobežu iestādēm. Tas izraisa arī konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, ņemot vērā to, ka izmaksas, kas rodas iestādēm, lai izpildītu ▌pakārtotības prasību, un izmaksas, kas rodas ieguldītājiem, kad tiek pērk iestāžu emitētos parāda instrumentus, Savienībā var ievērojami atšķirties.

(7)  Savā ziņojumā par banku savienību Eiropas Parlaments aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai vēl vairāk mazinātu ar prasījumiem saistītos juridiskos riskus saskaņā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”, savukārt Padome savos 2016. gada 17. jūnija secinājumos(10) aicināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par vienotu pieeju bankas kreditoru hierarhijai, lai uzlabotu juridisko noteiktību noregulējuma gadījumā.

(8)  Tādēļ ir nepieciešams likvidēt ievērojamos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai, izvairīties no konkurences izkropļojumiem, ko rada saskaņotu Savienības noteikumu par bankas kreditoru hierarhiju trūkums, un nepieļaut šādu šķēršļu un izkropļojumu rašanos nākotnē. Līdz ar to atbilstošajam šīs direktīvas juridiskajam pamatam vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantam, kas interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(9)  Lai līdz minimumam samazinātu kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību izmaksas, kas saistītas ar pakārtotības prasības izpildi, un jebkādu negatīvu ietekmi uz to finansēšanas izmaksām, ar šo direktīvu būtu jāļauj dalībvalstīm saglabāt esošo nenodrošināta pirmās kārtas parāda kategoriju, kurai starp parāda instrumentiem ir visaugstākā maksātnespējas prioritāte un kuru kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības var emitēt ar mazākām izmaksām nekā jebkuras citas pakārtotās saistības. Tomēr direktīvā būtu jāparedz tas, ka dalībvalstis izveido jaunu aktīvu kategoriju, proti, nepreferenciālu pirmās kārtas parādu, kas noregulēšanā būtu iekšēji jārekapitalizē tikai pēc citiem kapitāla instrumentiem, taču pirms citām pirmās kārtas saistībām. Kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāsaglabā iespēja brīvi emitēt abu kategoriju parādu, savukārt tikai nepreferenciālajam pirmās kārtas parādam vajadzētu būt atbilstīgam, lai izpildītu Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2014/59/ES paredzēto pakārtotības prasību. Tam būtu jāļauj kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām savai finansēšanai vai citu operacionālu iemeslu dēļ izmantot lētāko pirmās kārtas parādu, savukārt jauno nepreferenciālo pirmās kārtas parādu emitēt, lai izpildītu pakārtotības prasību.

(10)  Lai nodrošinātu, ka jaunā nepreferenciāla pirmās kārtas parāda instrumentu kategorija atbilst TLAC standartā aprakstītajiem un Direktīvā 2014/59/ES izklāstītajiem atbilstības kritērijiem, tādējādi palielinot juridisko noteiktību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šie parāda instrumenti nav atvasinātie instrumenti, ka tie nesatur iegultus atvasinātos instrumentus un ka ar to emisiju saistītajos attiecīgajos līgumu dokumentos un attiecīgā gadījumā prospektos skaidri ir norādīta to zemākā prioritāte parastajā maksātnespējas procedūrā. Šai direktīvai nevajadzētu skart nekādas valsts tiesību aktos noteiktās prasības reģistrēt parāda instrumentus emitenta uzņēmuma saistību reģistrā, lai izpildītu šajā direktīvā paredzētos nosacījumus attiecībā uz nepreferenciāla pirmās kārtas parāda instrumentu kategoriju.

(11)  Lai palielinātu juridisko noteiktību ieguldītājiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka maksātnespēju reglamentējošajos valsts tiesību aktos parastajiem pirmās kārtas parāda instrumentiem un citām nenodrošinātām parastām pirmās kārtas saistībām, kas nav parāda instrumenti, ir augstāka prioritāte nekā jaunajai nepreferenciālā pirmās kārtas parāda instrumentu kategorijai▐. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka jaunajai nepreferenciālā pirmās kārtas parāda instrumentu kategorijai ir augstāka prioritāte nekā pašu kapitāla instrumentiem un jebkurām citām pakārtotām saistībām▐.

(12)  Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, noteikt saskaņotus noteikumus par nenodrošinātu parāda instrumentu maksātnespējas prioritāti Savienības atveseļošanas un noregulējuma satvara vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz ticama iekšējās rekapitalizācijas režīma nodrošināšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un tāpēc, minētās rīcības mēroga dēļ, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Šai direktīvai jo īpaši nevajadzētu skart citas izvēles iespējas, kā izpildīt TLAC standartā paredzēto pakārtotības prasību.

(13)  Šajā direktīvā paredzētos Direktīvas 2014/59/ES grozījumus būtu lietderīgi piemērot nenodrošinātiem prasījumiem, kas izriet no parāda instrumentiem, kuri emitēti šīs direktīvas piemērošanas dienā vai pēc tam▐. Tomēr juridiskās noteiktības labad un lai pēc iespējas samazinātu pārejas izmaksas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visu to nenokārtoto nenodrošināto prasījumu maksātnespējas prioritāti, kuri izriet no parāda instrumentiem, ko iestādes ir emitējušas pirms minētā datuma, reglamentē dalībvalstu tiesību akti 2016. gada 31. decembrī pieņemtajā redakcijā. Tiktāl, ciktāl ar atsevišķiem valsts tiesību aktiem 2016. gada 31. decembrī pieņemtajā redakcijā, iespējams, jau ir sasniegts mērķis ļaut iestādēm emitēt pakārtotas saistības, vajadzētu paredzēt iespēju, ka daļai no nenokārtotajiem nenodrošinātajiem prasījumiem vai visiem šiem prasījumiem, kas izriet no parāda instrumentiem, kuri emitēti pirms šīs direktīvas piemērošanas dienas, ir tāda pati maksātnespējas prioritāte kā nepreferenciālā pirmās kārtas parāda instrumentiem, kas emitēti saskaņā ar šīs direktīvas nosacījumiem. Turklāt, lai izpildītu šajā direktīvā paredzētos nosacījumus, pēc 2016. gada 31. decembra un pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas dalībvalstīm būtu jāspēj pielāgot savus tiesību aktus, ar ko reglamentē tādu nenodrošinātu prasījumu prioritāti parastajā maksātnespējas procedūrā, kuri izriet no parāda instrumentiem, kas emitēti pēc šādu tiesību aktu piemērošanas dienas. Šādos gadījumos ar dalībvalstu tiesību aktiem 2016. gada 31. decembrī pieņemtajā redakcijā būtu jāturpina reglamentēt tikai tos nenodrošinātos prasījumus, kas izriet no parāda instrumentiem, kuri emitēti pirms šo jauno valsts tiesību aktu piemērošanas.

(13a)  Šai direktīvai nevajadzētu liegt dalībvalstīm noteikt, ka šo direktīvu būtu jāturpina piemērot gadījumos, kad uz emitējošajām vienībām vairs neattiecas Savienības noregulējuma satvars, jo īpaši tad, ja tā iemesls ir šo vienību kreditēšanas vai ieguldīšanas darbību atsavināšana par labu trešai personai.

(13b)  Ar šo direktīvu saskaņo no parāda instrumentiem izrietošu nenodrošinātu prasījumu prioritāti parastajā maksātnespējas procedūrā, un tā neattiecas uz noguldījumu maksātnespējas prioritāti ārpus spēkā esošajiem piemērojamiem Direktīvas 2014/59/ES noteikumiem. Tādēļ šī direktīva neskar parasto maksātnespējas procedūru reglamentējošos dalībvalstu tiesību aktus, kuru piemērošanas jomā ietilpst noguldījumu maksātnespējas prioritāte, kas nav saskaņota, izmantojot Direktīvu 2014/59/ES, neatkarīgi no noguldījumu prioritātes maksātnespējas procedūrās un no to datuma.

(13c)  Ar šo direktīvu saskaņo no parāda instrumentiem izrietošu nenodrošinātu prasījumu prioritāti parastajā maksātnespējas procedūrā, un tā neattiecas uz noguldījumu maksātnespējas prioritāti ārpus spēkā esošajiem piemērojamiem Direktīvas 2014/59/ES noteikumiem. Tādēļ šī direktīva neskar parasto maksātnespējas procedūru reglamentējošos dalībvalstu tiesību aktus, ko piemēro tādai noguldījumu prioritātei maksātnespējas hierarhijā, kuras saskaņošanu neparedz Direktīva 2014/59/ES. Līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisijai būtu jāpārskata Direktīvas 2014/59/EK piemērošana attiecībā uz noguldījumu prioritāti maksātnespējas procedūrā un jo īpaši jāizvērtē nepieciešamība veikt jebkādus turpmākus tās grozījumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/59/ES

-1.  Direktīvas 2. panta 1. punkta 48. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

48) “parāda instrumenti”:

i)  63. panta 1. punkta g) un j) apakšpunkta piemērošanas nolūkā ir obligācijas un citi pārvedama parāda veidi, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kuri dod tiesības iegādāties parāda instrumentus;

ii)  108. panta piemērošanas nolūkā ir obligācijas un citi pārvedama parāda veidi un instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu;

  ▐

1.a  Direktīvas 108. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Prioritāte maksātnespējas hierarhijā

1.b  Direktīvas 108. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.  Dalībvalstis nodrošina, ka parasto maksātnespējas procedūru reglamentējošos valsts tiesību aktos:

a)  vienāda prioritāte — kas ir augstāka nekā prioritāte, kura ir paredzēta▐ parastu nenodrošinātu kreditoru prasījumiem, — ir:

i)  tai fizisko personu un mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu daļai, kas pārsniedz Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā paredzēto seguma līmeni,

ii)  noguldījumiem, kas būtu fizisku personu, mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgie noguldījumi, ja tie nebūtu veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kuras atrodas ārpus Savienības;

b)  vienāda prioritāte — kas ir augstāka nekā a) apakšpunktā paredzētā prioritāte un visu pārējo parasto nenodrošināto saistību prioritāte, — ir:

i)  segtiem noguldījumiem,

ii)  noguldījumu garantiju sistēmām, ar ko aizstāj segto noguldītāju tiesības un pienākumus maksātnespējas procedūrā.”

2.  Regulas 108. panta beigās pievieno šādus punktus:

“2.  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām parastiem nenodrošinātiem prasījumiem valsts tiesību aktos, kuri reglamentē parasto maksātnespējas procedūru, ir augstāka prioritāte nekā nenodrošinātiem prasījumiem, kas izriet no parāda instrumentiem, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

a)  parāda instrumentu sākotnējais līguma termiņš ir vismaz viens gads;

b)  tie neietver iegultus atvasinātos instrumentus un paši nav atvasinātie instrumenti;

c)  attiecīgajos ar emisiju saistītajos līguma dokumentos un attiecīgā gadījumā prospektos skaidri ir minēta zemākā prioritāte saskaņā ar šo punktu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka▐ nenodrošinātiem prasījumiem, kas izriet no▐ parāda instrumentiem, kuri atbilst 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, valsts tiesību aktos, kas reglamentē parasto maksātnespējas procedūru, ir augstāka prioritāte nekā prasījumiem, kuri izriet no 48. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.

4.  Neskarot 4.b un 4.c punktu, dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību akti, kas reglamentē parasto maksātnespējas procedūru, [2016. gada 31. decembrī] pieņemtajā redakcijā attiecas uz tādu nenodrošinātu prasījumu prioritāti parastajā maksātnespējas procedūrā, kuri izriet no parāda instrumentiem, ko 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētās vienības emitējušas pirms [šo direktīvu] transponējošos valsts tiesību aktos paredzēto pasākumu spēkā stāšanās dienas▌.

4.a  EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu, kas ir 2. punkta b) apakšpunktā minētie iegultie atvasinātie instrumenti.

EBI līdz [6 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota šo Direktīvu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

4.b  Ja pēc 2016. gada 31. decembra un pirms [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] kāda dalībvalsts ir pieņēmusi tiesību aktu, kas reglamentē no tādiem parāda instrumentiem izrietošu nenodrošinātu prasījumu prioritāti parastā maksātnespējas procedūrā, kuri emitēti pēc šādu valsts tiesību aktu pieņemšanas dienas, šā panta 4. punktu nepiemēro prasījumiem, kas izriet no parāda instrumentiem, kuri emitēti pēc konkrētā valsts tiesību akta stāšanās spēkā, ar nosacījumu, ka ir izpildītas šādas prasības:

a)  saskaņā ar konkrēto valsts tiesību aktu un attiecībā uz 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām parastiem nenodrošinātiem prasījumiem parastajā maksātnespējas procedūrā ir augstāka prioritāte nekā nenodrošinātiem prasījumiem, kas izriet no parāda instrumentiem, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

i)  parāda instrumentu sākotnējais līguma termiņš ir vismaz viens gads,

ii)  parāda instrumenti neietver iegultus atvasinātos instrumentus un paši nav atvasinātie instrumenti,

iii)  attiecīgajos ar emisiju saistītajos līguma dokumentos un attiecīgā gadījumā prospektos ir skaidri norādīta zemākā prioritāte saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu;

b)  saskaņā ar konkrēto valsts tiesību aktu nenodrošinātiem prasījumiem, kas izriet no parāda instrumentiem, kuri atbilst šā punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, parastā maksātnespējas procedūrā ir augstāka prioritāte nekā prasījumiem, kas izriet no 48. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.

[Šo direktīvu transponējošos valsts tiesību aktos paredzēto pasākumu spēkā stāšanās dienā] nenodrošinātiem prasījumiem, kas izriet no b) apakšpunktā minētajiem parāda instrumentiem, ir tāda pati prioritāte kā 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 3. punktā minētajiem instrumentiem.

4.c  Dalībvalstis, kas pirms 2016. gada 31. decembra ir pieņēmušas parasto maksātnespējas procedūru reglamentējošu valsts tiesību aktu, saskaņā ar kuru nenodrošinātus prasījumus, kas izriet no parāda instrumentiem, kurus emitējušas 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētās vienības, sadala divās vai vairākās dažādas prioritātes grupās vai saskaņā ar kuru tiek mainīta no šādiem parāda instrumentiem izrietošu nenodrošinātu prasījumu prioritāte salīdzinājumā ar visiem pārējiem tās pašas kategorijas parastajiem nenodrošinātajiem prasījumiem, var paredzēt, ka parāda instrumentiem, kam no minētajiem parastajiem nenodrošinātajiem prasījumiem ir viszemākā prioritāte, ir tāda pati prioritāte kā prasījumiem, kuri atbilst 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta un 3. punkta nosacījumiem.”

2. pantsTransponēšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto pasākumu tekstu.

Dalībvalstis minētos pasākumus piemēro no dienas, kad tie stājas spēkā attiecīgajos valsts tiesību aktos, un šī stāšanās spēkā notiek ne vēlāk kā ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

2.  Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālas publicēšanas gadījumā. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.a  Šā panta 2. punktu nepiemēro gadījumos, kad dalībvalstu attiecīgie pasākumi, kas bija spēkā pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, atbilst šīs direktīvas noteikumiem. Šādos gadījumos dalībvalstis attiecīgi informē Komisiju.

3.  Dalībvalstis dara zināmus Komisijai un EBI to savu galveno pasākumu tekstu, kurus tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.a pantsPārskatīšana

Līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pārskata Direktīvas 2014/59/EK 108. panta 1. punkta piemērošanu. Komisija jo īpaši izvērtē nepieciešamību izdarīt jebkādus turpmākus grozījumus attiecībā uz noguldījumu prioritāti maksātnespējas procedūrā. Komisija par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. pantsStāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pantsAdresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

(1)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(2)

  OV C , , lpp.

(3)

  OV C , , lpp.

(4)

  Principi attiecībā uz G-SNB zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju noregulējumā, Finanšu stabilitātes padome, 2015. gada 9. novembris.

(5)

  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu”, 24.11.2015., COM(2015)0587 final.

(6)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012, OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(8)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.

(9)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(10)

  Padomes 2016. gada 17. jūnijs secinājumi par ceļvedi banku savienības izveides pabeigšanai. http://www.consilium.europa.eu/press-releases-pdf/2016/6/47244642837_lv.pdf.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāte maksātnespējas hierarhijā

Atsauces

COM(2016)0853 – C8-0479/2016 – 2016/0363(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

23.11.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

16.1.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

16.1.2017

JURI

16.1.2017

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

BUDG

8.12.2016

JURI

31.1.2017

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Gunnar Hökmark

24.11.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

28.2.2017

25.4.2017

3.5.2017

11.7.2017

 

25.9.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Fabio De Masi, Markus Ferber, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Barbara Kappel, Wajid Khan, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Sander Loones, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alain Cadec, Andrea Cozzolino, Ashley Fox, Doru-Claudian Frunzulică, Sophia in ‘t Veld, Thomas Mann, Luigi Morgano, Michel Reimon, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Judith Sargentini

Iesniegšanas datums

13.10.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48

+

ALDE

Thierry Cornillet, Sophia in ‘t Veld, Petr Ježek, Lieve Wierinck

ECR

Ashley Fox, Sander Loones, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Kay Swinburne,

ENF

Barbara Kappel

PPE

Burkhard Balz, Alain Cadec, Markus Ferber, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan, Tom Vandenkendelaere, Esther de Lange

S&D

Pervenche Berès, Udo Bullmann, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Doru-Claudian Frunzulică, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Wajid Khan, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Luigi Morgano, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Michel Reimon, Judith Sargentini, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

6

-

EFDD

Marco Valli

ENF

Bernard Monot, Marco Zanni

GUE/NGL

Fabio De Masi, Marisa Matias, Miguel Viegas

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika