ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1273kWORD 146k
19.10.2017
PE 601.257v02-00 A8-0316/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014

(COM(2016)0468 – C8-0325/2016 – 2016/0225(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Malin Björk

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejas ATZINUMS
 Budžeta komitejas ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014

(COM(2016)0468 – C8-0325/2016 – 2016/0225(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0468),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 78. panta 2. punkta d) un g) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0325/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 25. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 8. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0316/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Pārmitināšana ir labi iestrādāta un uz humānās palīdzības vajadzībām balstīta solidaritātes ar bēgļu uzņēmējām valstīm izpausme. Pārmitināšana ir process, kurā trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība, atlasa un no valsts, kurā viņi ir lūguši aizsardzību, pārvieto uz citu valsti un uzņem tajā nolūkā piešķirt šīm personām starptautisko aizsardzību un rast ilgtermiņa risinājumu viņu situācijai. Pārmitināšanai ir trīs savstarpēji saistītas un savstarpēji papildinošas funkcijas: tā ir aizsardzības instruments, noturīgs risinājums un atbildības sadales mehānisms.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) nolikums un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) rezolūcijas pilnvaro UNHCR veikt pārmitināšanu kā vienu no noturīgiem risinājumiem, kas var palīdzēt personām, kuras jau ilgstoši ir bēgļu gaitās. UNHCR specializētās zināšanas šajā jomā ir balstītas uz desmitiem gadu ilgu darba pieredzi un visā pasaulē atbalstītu mandātu. UNHCR kompetencei šajā jomā vajadzētu būt dalībvalstu pārmitināšanas programmu un Savienības pārmitināšanas sistēmas atbalsta avotam.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Saskaņā ar LESD 78. panta 1. punktu Eiropas Savienības patvēruma politikai ir jāatbilst 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijai un 1967. gada 31. janvāra protokolam par bēgļa statusu un citiem saistītiem līgumiem. Šie līgumi ir pamatoti uz 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 14. pantu, kurā atzītas cilvēku tiesības meklēt patvērumu no vajāšanas citās valstīs.

Grozījums Nr.     4

Regulas priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1d)  Būtu jānodrošina kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) konsekvence un efektivitāte. Šim nolūkam jo īpaši jānostiprina trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ieceļošanas likumīgie un drošie ceļi. Pārmitināšana ir likumīgs ceļš, kam būtu jākļūst par ilgtspējīgu risinājumu visneaizsargātākajiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem un kas būtu jāpapildina ar citiem likumīgiem ceļiem.

Grozījums Nr.     5

Regulas priekšlikums

1.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1e)  Pārmitināšana ir aizsardzības līdzeklis. Ģimenes atkalapvienošanās pamatiem vajadzētu būt neatkarīgiem no pārmitināšanas mērķiem, un tā būtu jāsaglabā kā galvenais mehānisms, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotāji un trešo valstu valstspiederīgie, kas dalībvalstu teritorijā uzturas likumīgi, īsteno savas pamattiesības uz ģimenes dzīvi. Pārmitināšanas procedūra nebūtu jāizmanto ģimenes locekļiem, kuriem citādi ir tiesības savlaikus pievienoties savai ģimenei dalībvalstī saskaņā ar citiem ES vai valstu tiesību aktiem. Gadījumos, kad Savienības vai valstu tiesību aktus nepiemēro, vajadzētu būt iespējai izmantot pārmitināšanas procedūru paplašinātas ģimenes atkalapvienošanās nolūkos. Dalībvalstīm būtu jāpieņem elastīga ģimenes atkalapvienošanās politika un jānodrošina, ka ģimenes atkalapvienošanās programmas tiek izstrādātas ārpus to pārmitināšanas kvotām.

Grozījums Nr.     6

Regulas priekšlikums

1.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1f)  Ja tiek izskatīta viena ģimenes locekļa pārmitināšana (piemēram, aizsardzības apsvērumu dēļ), dalībvalstīm, ievērojot ģimenes vienotības principu, būtu jācenšas nodrošināt, ka visi šīs personas ģimenes locekļi, ieskaitot apgādājamos, kuri nav viņu pamatģimenes locekļi, tiek pārmitināti kopā. Nosakot katras konkrētās ģimenes parametrus, dalībvalstīm būtu jāievēro pieeja, kas ir vienlaikus pragmatiska, bet ņem vērā arī kultūru īpatnības. Pamatģimeni var uzskatīt par fundamentālu ģimenes jēdziena skaidrojumu, bet galīgajā vērtējumā būtu pienācīgi jāņem vērā arī ģimenes locekļu fiziskās un finansiālās, kā arī psiholoģiskās un emocionālās saiknes. Novērtējot personu, kuras ir spiestas bēgt, lai glābtos no vajāšanas un pilsoņu kara, priekšstatu par ģimeni, ir būtiski ņemt vērā kultūras īpatnības, jo šīm personām izdzīvošanas iespējas un psiholoģisko atbalstu sniedz un par viņiem emocionāli rūpējas tikai un vienīgi ģimene, un dzimta ir vienīgā struktūra, uz kuru viņi vēl var paļauties.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

1.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1g)  Savienības pārmitināšanas sistēmai būtu jāatbalsta un jāsekmē tas, kā dalībvalstis īsteno gan jau esošās, gan jaunās pastāvīgās pārmitināšanas programmas, pakāpeniski jāpastiprina to kopīgie pārmitināšanas centieni un jāatbalsta un jāatvieglo pārmitināto personu uzņemšana un integrācija.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

1.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1h)  Ņujorkas deklarācija par bēgļiem un migrantiem, ko ANO ĢA pieņēma 2016. gada 19. septembrī1a, mudina valstis pastiprināt pārmitināšanas centienus, un tajā ir paredzēts visaptverošs satvars reaģēšanai bēgļu jautājumā, saskaņā ar kuru valstīm ir jāizvirza mērķis nodrošināt pārmitināšanas vietas un citus likumīgus ieceļošanas veidus tādā apmērā, kas ļautu apmierināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja noteiktās ikgadējās pārmitināšanas vajadzības.

 

__________________

 

1a ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija A/RES/71/1.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

1.i apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1 i)  Jēdziens “apdraudējums sabiedrības veselībai” būtu jāsaprot kā slimība, kas varētu izraisīt epidēmiju, kā noteikts Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Komisija 2015. gada 15. decembrī dalībvalstīm un asociētajām valstīm sniedza Ieteikumu attiecībā uz brīvprātīgu humanitārās uzņemšanas shēmu ar Turciju29, kurā iesaistītajām valstīm ieteikts uzņemt personas, kas pārvietotas Sīrijas konflikta dēļ un kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Saskaņā ar 2016. gada 18. marta ES-Turcijas paziņojumu, tiklīdz beigsies vai vismaz būs būtiski un ilgtspējīgi samazināta neatbilstīga pārceļošana starp Turciju un ES, tiks iedarbināta brīvprātīga humanitārās uzņemšanas shēma. Dalībvalstis sniegs brīvprātīgu ieguldījumu šajā shēmā.

svītrots

__________________

 

29 C(2015) 9490.

 

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

5 apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Saskaņā ar 2016. gada 18. marta ES-Turcijas paziņojumu visi turpmākie neatbilstīgie migranti, kas pēc 2016. gada 20. marta no Turcijas pārceļos uz Grieķijas salām, tiks atgriezti Turcijā. Par katru sīrieti, kas tiek nosūtīts atpakaļ uz Turciju no Grieķijas salām, cits sīrietis tiks pārvietots no Turcijas uz ES, ņemot vērā ANO izstrādātos Neaizsargātības kritērijus. Dalībvalstis, Dublinas sistēmas asociētās valstis un Turcija panāca vienošanos par standarta operāciju procedūrām, kurās sniegtas norādes šīs pārmitināšanas shēmas īstenošanai.

svītrots

Grozījums Nr.     12

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Balstoties uz esošajām iniciatīvām, būtu jāizveido stabila un uzticama Savienības pārmitināšanas sistēma tādu personu pārmitināšanai, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un tā jāīsteno saskaņā ar Savienības ikgadējiem pārmitināšanas plāniem un Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām, kas efektīvi pilda dalībvalstu konkrētās saistības.

(8)  Balstoties uz esošajām iniciatīvām un atbilstīgi esošajai starptautiskajai pārmitināšanas struktūrai būtu jāizveido stabila un uzticama Savienības pārmitināšanas sistēma tādu personu pārmitināšanai, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un tā jāīsteno saskaņā ar Savienības pārmitināšanas plāniem un Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām, kas efektīvi pilda dalībvalstu konkrētās saistības. Savienības pārmitināšanas sistēmai vajadzētu būt pamatotai uz humanitārajām vajadzībām, veicināt globālās pārmitināšanas vajadzību nodrošināšanu un atvieglot ieilgušas bēgļu situācijas. Savienības pārmitināšanas sistēmai vajadzētu atbilst jau pastāvošajām pārmitināšanas struktūrām, jo īpaši gadskārtējām trīspusējām konsultācijām pārmitināšanas jautājumos (ATCR), ar mērķi nodrošināt vismaz 20 % UNHCR ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību. Saskaņā ar solidaritātes un atbildības taisnīgas sadales starp dalībvalstīm principu, kas noteikts LESD 80. pantā, pakāpeniski jāizpēta iespējas taisnīgi sadalīt pārmitinātās personas starp dalībvalstīm. Šie centieni būtu jāapvieno ar centieniem izstrādāt starptautiskus saistošus noteikumus par kopīgo pasaules mēroga atbildību pārmitināt personas, kurām nepieciešama pārmitināšana, kā to norādījis UNHCR.

 

(“Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu” būtu jāsauc par “Savienības pārmitināšanas plānu” (nosaukumā nepieminot vārdu “ikgadējais”). Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Lai to pieņemtu, jāveic atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Šāda sistēma ir labi pārvaldītas migrācijas politikas neatņemama sastāvdaļa, kuras nolūks ir mazināt atšķirības starp dažādu valstu pārmitināšanas praksi un procedūrām, nodrošināt trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, likumīgu un drošu ieceļošanu dalībvalstīs, palīdzēt mazināt trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku lielapjoma neatbilstīgas ieceļošanas dalībvalstu teritorijās risku, tādējādi mazinot spontānas ieceļošanas spiedienu uz dalībvalstu patvēruma sistēmām, paust solidaritāti ar valstīm reģionos, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt ieceļošanas spiedienu uz tām, sekmēt Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu, palielinot Savienības ietekmes līdzekļu klāstu attiecībās ar trešām valstīm, un sniegt efektīvu ieguldījumu pasaules mēroga pārmitināšanas iniciatīvās, starptautiskos forumos un attiecībās ar trešām valstīm paužot vienotu nostāju.

(9)  Šāda sistēma — ar nosacījumu, ka tā veicina likumīgus migrācijas ceļus, — ir labi pārvaldītas migrācijas politikas neatņemama sastāvdaļa un palīdz netraucēti darboties KEPS, kuras mērķis ir atbalstīt un paplašināt esošās valstu pārmitināšanas programmas, atbalstīt un palīdzēt īstenot jaunus pārmitināšanas centienus, nodrošināt trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, likumīgu un drošu ieceļošanu dalībvalstīs, un palīdzēt nodrošināt viņiem aizsardzību un rast viņu vajadzībām ilgtspējīgu risinājumu. Šāda sistēma, kas apvienota ar attīstības darbībām un politikas pasākumiem, varētu palīdzēt paust solidaritāti ar valstīm un reģioniem, uz kuriem ir pārvietots liels skaits personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un var reāli palīdzēt šajās valstīs mazināt spriedzi, palīdzot mazināt ieceļošanas spiedienu uz tām, īpaši pievēršoties tam, lai atvieglotu situācijas, kurās cilvēki jau ilgstoši ir bēgļu gaitās. Šāda sistēma varētu arī sniegt efektīvu ieguldījumu pasaules mēroga pārmitināšanas iniciatīvās, starptautiskos forumos paužot vienotu nostāju.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Savas valsts teritorijā pārvietotajām personām jānodrošina iespēja, ka tās uzņem Savienības teritorijā humanitārās uzņemšanas programmu ietvaros. Tādēļ ir jāņem vērā tas, ka humanitārā uzņemšana papildina pārmitināšanu. Līdz ar dalībvalstu centieniem, ko tās iekšzemē pārvietotu personu (IDP) labā īsteno valsts humanitārās uzņemšanas programmu ietvaros, būtu jānodrošina iespēja saņemt finansējumu no ES budžeta. Valstu humanitārās uzņemšanas programmām, kas saņem Savienības finansējumu, vajadzētu būt šajā Regulā paredzēto pārmitināšanas mērķu papildinājumam. Būtu jāizskata iespēja izstrādāt kopēju ES procedūru, kā uzņemt savas valsts teritorijā pārvietotās personas, un šai procedūrai jāatšķiras no pārmitināšanas.. Nodrošinot IDP uzņemšanu, dalībvalstīm pirmkārt un galvenokārt būtu jāievēro šo personu tiesības atgriezties savā izcelsmes vietā un nekādā gadījumā nebūtu jāpārmitina šīs personas kā līdzeklis Savienības vai valsts ārpolitikas mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Lai palīdzētu mazināt trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku lielapjoma neatbilstīgas ieceļošanas dalībvalstu teritorijās risku, paustu solidaritāti ar valstīm reģionos, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt ieceļošanas spiedienu uz tām, un sekmētu Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu, tiem reģioniem vai trešām valstīm, no kurām veicama pārmitināšana, būtu jāiekļaujas īpaši pielāgotā sadarbības satvarā ar trešām valstīm, kas vērsts uz labāku migrācijas pārvaldību, kā paredzēts Komisijas 2016. gada 7. jūnija Paziņojumā par jauna satvara izveidi partnerībai ar trešām valstīm saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā.

svītrots

__________________

 

32 COM(2016) 377 final.

 

Grozījums Nr.     16

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Saistībā ar pārmitināšanas stratēģisku izmantošanu Savienībai jātiecas jau no paša sākuma uzturēt pastāvīgu dialogu ar trešām valstīm, no kurām notiek pārmitināšana, un jo īpaši ar tām, kuras saskaras ar ilglaicīgām krīzēm, kam raksturīga ilglaicīga bēgļu klātbūtne. Minētā dialoga mērķim jābūt no šīm valstīm veiktās pārmitināšanas radīto ieguvumu palielināšanai, jo īpaši uzsverot šo valstu patvēruma piešķiršanas spēju palielināšanu, to teritorijā esošo bēgļu integrāciju, viņu aizsardzību pret vajāšanu un neizraidīšanu uz trešām valstīm. Pārmitināšanas stratēģisku izmantošanu nevajadzētu skaidrot kā migrācijas kontroles pasākumu, un tā nebūtu jāizmanto kā līdzeklis Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Apstākli, ka pārmitināšana netiek pietiekami stratēģiski izmantota, nebūtu jāizmanto par iemeslu tam, lai kādu valsti vai reģionu atteiktos atzīt par ģeogrāfiski prioritāru. Šāds pats princips attiecas uz papildināmību ar finansiālo un tehnisko palīdzību.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai mazinātu atšķirības starp dažādu valstu pārmitināšanas praksi un procedūrām, būtu jānosaka kopīgas standarta procedūras, kopīgi atbilstības kritēriji un izslēgšanas pamati personu atlasei, kā arī jāparedz kopīgs aizsardzības statuss, kas piešķirams pārmitinātajām personām.

(11)  Lai stiprinātu un atbalstītu dalībvalstu lielāku iesaistīšanos Savienības pārmitināšanas sistēmā, būtu jānosaka kopīgas standarta procedūras, kopīgi atbilstības kritēriji un neatbilstības pamati personu atlasei, kā arī jāparedz kopīgs aizsardzības statuss, kas piešķirams pārmitinātajām personām.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kopīgajām standarta procedūrām vajadzētu balstīties uz dalībvalstu esošo pārmitināšanas pieredzi un standartiem, jo īpaši standarta operāciju procedūrām, kurās sniegtas norādes 2016. gada 18. marta ES-Turcijas Paziņojumā izklāstītās pārmitināšanas shēmas ar Turciju īstenošanai. Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros būtu jāparedz iespēja pārmitināšanai piemērot divu veidu standarta procedūras.

(12)  Kopīgajām standarta procedūrām vajadzētu balstīties uz dalībvalstu un UNHCR esošo pārmitināšanas pieredzi un standartiem. Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros būtu jāparedz iespēja pārmitināšanai piemērot divu veidu procedūras.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Abu veidu procedūrās ietilpst šādi posmi: identifikācija, reģistrācija, izvērtējums un lēmuma pieņemšana.

(13)  Visu veidu procedūrās vajadzētu būt šādiem posmiem: identifikācija, lietu iesniegšana, izvērtējums, lēmuma pieņemšana un reģistrācija.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Būtu jāparedz arī ārkārtas procedūra, kura ietvertu tādu pašu drošības pārbaužu līmeni kā parastā procedūra. Tomēr ārkārtas procedūras ietvaros, ja UNHCR iesniedz ārkārtas pārmitināšanas lietas, atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām un kritērijiem izvērtē paātrinātā kārtībā. Ārkārtas pārmitināšanas lietas nebūtu obligāti jāsaista ar šajā regulā noteiktajām ģeogrāfiskajām prioritātēm. Ārkārtas vietu skaitam vajadzētu būt aptuveni 10 % apmērā no pārmitināmo personu mērķa skaita. Visas dalībvalstis būtu jāmudina piedāvāt ārkārtas vietas.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Pārmitināšanas procedūra būtu jāpabeidz iespējami īsā laikā, lai tādējādi atturētu personas, kam ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, izmantot neatbilstīgus ceļus ieceļošanai Eiropas Savienībā aizsardzības saņemšanas nolūkā. Tai pat laikā šai procedūrai būtu dalībvalstīm jāparedz pietiekami ilgs laikposms katra gadījuma pilnīgai un atbilstīgai pārbaudei. Termiņiem būtu jāatbilst praktiskajām vajadzībām, lai veiktu dažāda veida izvērtējumu, kā paredzēts parastās un paātrinātās procedūras ietvaros.

(16)  Pārmitināšanas procedūra būtu jāpabeidz iespējami īsā laikā, lai garantētu aizsardzību un nodrošinātu piekļuvi Savienībai personām, kam ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tai pat laikā šai procedūrai būtu dalībvalstīm jāparedz pietiekami ilgs laikposms katra gadījuma pilnīgai un atbilstīgai pārbaudei. Termiņiem būtu jāatbilst praktiskajām vajadzībām, lai veiktu dažāda veida izvērtējumu, kā paredzēts parastās un ārkārtas procedūras ietvaros. Veicot abu veidu procedūras, jāveic drošības pārbaudes.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Personas datus, kas savākti pārmitināšanas procedūras nolūkā, būtu jāglabā ne ilgāk kā piecus gadus no pārmitināšanas brīža. Ņemot vērā, ka trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kurus kāda dalībvalsts jau ir pārmitinājusi vai kuri pēdējo piecu gadu laikā ir atteikušies no pārmitināšanas kādā dalībvalstī, būtu jāizslēdz no pārmitināšanas citā dalībvalstī, minētais laikposms būtu uzskatāms par nepieciešamu laikposmu personas informācijas, tostarp pirkstu nospiedumu un sejas attēlu, glabāšanai.

(17)  Personas datus, kas savākti pārmitināšanas procedūras nolūkā, Eurodac būtu jāglabā ne ilgāk kā piecus gadus no pārmitināšanas brīža. Šis glabāšanas laiks ļaus nodrošināt šīm personām tādas pašas tiesības, kādas piemēro patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, attiecībā uz viņu datu apstrādi. Tas arī ļautu sekundārās kustības gadījumā noteikt par pārmitināšanu atbildīgo dalībvalsti.

Grozījums Nr.     23

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Ja tiek pieņemts negatīvs lēmums, attiecīgo personu nepārmitina uz dalībvalsti, kura pieņēmusi šo lēmumu, un visus glabātos datus dzēš. Procedūras nepabeigšanas iemeslu pamatotā atzinumā paziņo UNHCR, citām dalībvalstīm, EUAA un citām organizācijām, kas iesniegušas lietu, lai tās veiktu vajadzīgos turpmākos pasākumus. Jebkura dalībvalsts, kura pieņēmusi negatīvu lēmumu, var pieprasīt jebkurai citai dalībvalstij, kura izskata pārmitināšanas lietu, izskatīšanas laikā ar to konsultēties.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Nepastāv subjektīvas tiesības uz pārmitināšanu.

svītrots

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Lai paredzētu iespēju papildināt noteikumus, kas regulē Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām piemērojamo procedūru, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, kuru mērķis ir pielāgot procedūru apstākļiem tajā trešajā valstī, no kuras veicama pārmitināšana, piemēram, nosakot šādas valsts lomu procedūrā. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa33 Starpinstitūciju nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

svītrots

__________________

 

33OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

 

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Lai papildinātu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Savienības pārmitināšanas plāna izveidi, kurā reizi divos gados nosaka pārmitināmo personu mērķa skaitu, informāciju par dalībvalstu līdzdalību plānā un katras dalībvalsts devumu attiecībā uz pārmitināmo personu mērķa skaitu, kā arī vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes. Lai papildinātu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz mērķtiecīgu Savienības pārmitināšanas shēmu izveidi, kuros noteikts precīzais pārmitināmo personu skaits salīdzinājumā ar mērķa skaitu un dalībvalstu līdzdalības pakāpe, kas ir saskaņā ar Savienības pārmitināšanas plānu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Starpinstitūciju nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Padomei, kas pieņemtu Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu, tajā nosakot pārmitināmo personu maksimālo kopskaitu, ietverot detalizētu informāciju par dalībvalstu iesaistīšanos plāna īstenošanā un to ieguldījumu pārmitināmo personu kopskaitā, kā arī vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes.

svītrots

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Šīs pilnvaras būtu jāizmanto, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu par pārmitināmo personu maksimālo kopskaitu un vispārējām ģeogrāfiskajām prioritātēm. Komisijai savs priekšlikums būtu jāiesniedz vienlaikus ar priekšlikumu par Savienības gada budžeta projektu. Padomei būtu jātiecas priekšlikumu pieņemt divu mēnešu laikā. Komisijai un būtu jāņem vērā pārrunas Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejā.

svītrots

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras izveidot Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas, kurās nosaka precīzu pārmitināmo personu skaitu no visa pārmitināmo personu kopskaita un dalībvalsts iesaistīšanos saskaņā ar Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Tā kā Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām ir būtiska ietekme, to izveidei būtu jāizmanto pārbaudes procedūra. Komisijai būtu jātiecas Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas izveidot iespējami īsā laikā pēc Savienības ikgadējā pārmitināšanas plāna pieņemšanas un vajadzības gadījumā - Savienības ikgadējā pārmitināšanas plāna aptvertajā laikposmā. Komisijai būtu jāņem vērā pārrunas Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejā.

svītrots

__________________

 

34OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

 

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Katras Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas ietvaros būtu jānosaka, kuras standarta procedūras noteikumus piemēro tās īstenošanai. Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas ietvaros turklāt vajadzības gadījumā attiecīgi būtu jāizklāsta vietējās sadarbības kārtība.

(24)  Katras Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas ietvaros vajadzības gadījumā būtu jāizklāsta vietējās sadarbības kārtība, jo īpaši attiecībā uz sadarbību ar UNHCR, Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM), Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru [EUAA] un citām attiecīgām organizācijām.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Pārmitinātajām personām būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība. Tādējādi, patvēruma acquis ietvertie noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu, tostarp noteikumi starptautiskās aizsardzības saņēmēju atturēšanai no sekundārās pārvietošanās, būtu piemērojami no brīža, kad pārmitinātās personas ieceļo dalībvalstu teritorijā.

(25)  Pārmitinātajām personām būtu jāpiešķir starptautiskā aizsardzība nolūkā rast noturīgu risinājumu viņu situācijai. Tādējādi patvēruma acquis ietvertie noteikumi par starptautiskās aizsardzības saturu būtu piemērojami no brīža, kad pārmitinātās personas ieceļo dalībvalstu teritorijā.

Grozījums Nr.     32

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Pārmitināto personu integrācija uzņemošajā sabiedrībā ir svarīga pārmitināšanas procedūras sekmīgai īstenošanai un līdz ar to arī Savienības pārmitināšanas sistēmas efektivitātei. Pārmitinātajām personām vajadzētu būt tādai pašai pieejai integrācijas pasākumiem kā citiem starptautiskās aizsardzības saņēmējiem saskaņā ar [kvalifikācijas regulu]. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesaistīšanās šādos integrācijas pasākumos ir obligāta, tikai tad, ja šiem integrācijas pasākumiem ir viegli piekļūt un ja tie ir pieejami un bezmaksas. Dalībvalstīm būtu arī jāpiedāvā trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem pirmsizceļošanas orientācijas programmu, kurā būtu jāietver informācija par šo personu tiesībām un pienākumiem, valodu apmācība un informācija par dalībvalsts sociālo, kultūras un politisko iekārtu. Šīs programmas var nodrošināt pēc ieceļošanas vai iekļaut integrācijas programmās, ja dalībvalstis izvēlas tās īstenot, un tajās ņem vērā pārmitinātās personas konkrētos neaizsargātības aspektus. Dalībvalstīm arī jāparedz pēcierašanās ievirzes programmas, kas pielāgotas pārmitinātajām personām, lai tās informētu jo īpaši par valodas apgūšanu, izglītību, apmācību un darba tirgu, vienlaikus ņemot vērā viņu konkrētos neaizsargātības aspektus. Jānodrošina iespēja šādu programmu īstenošanā iespēju robežās iesaistīt attiecīgos dalībniekus, piemēram, vietējās iestādes un jau pārmitinātās personas.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Ņemot vērā UNHCR zinātību attiecībā uz personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, dažādu veidu uzņemšanas sekmēšanu no trešām valstīm, uz kurām šīs personas pārvietotas, dalībvalstīs, kuras vēlas uzņemt šīs personas, UNHCR arī turpmāk būtu jāsaglabā noteicoša loma Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros īstenotajos pārmitināšanas centienos. Sniegt atbalstu dalībvalstīm Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā papildus UNHCR būtu jāaicina arī citas starptautiskas struktūras, piemēram, Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

(27)  Ņemot vērā UNHCR zinātību attiecībā uz personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, dažādu veidu uzņemšanas sekmēšanu no trešām valstīm, uz kurām šīs personas pārvietotas, dalībvalstīs, kuras vēlas uzņemt šīs personas, UNHCR vajadzētu būt struktūrai, kura ir galvenā atbildīgā par personu, kas ir tiesīgas uz pārmitināšanu Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros, tālāknosūtīšanu. Sniegt atbalstu dalībvalstīm Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā papildus UNHCR būtu jāaicina arī citas starptautiskas struktūras, piemēram, Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] savu pilnvaru ietvaros būtu jāpalīdz dalībvalstīm Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā.

(28)  Jānodrošina, lai dalībvalstis varētu saņemt atbalstu, kas tām palīdzētu izpildīt saistības, un tādējādi nodrošinātu Savienības pārmitināšanas sistēmas pareizu darbību. [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] būtu jāsniedz šāds atbalsts dalībvalstīm pēc to pieprasījuma un savu pilnvaru ietvaros. EUAA jākoordinē arī labās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

Grozījums Nr.     35

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  Tā kā šī regula tiecas iedibināt kopējas pārmitināšanas procedūras, dalībvalstis būtu jāmudina savstarpēji sadarboties un kopīgi īstenot vairākus šīs procedūras posmus, kad tas atzīstams par lietderīgu. Šāda sadarbība var, piemēram, izpausties kā kopīga infrastruktūras izmantošana un kopīgu atlases misiju rīkošana. EUAA pēc dalībvalstu pieprasījuma jāspēj sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuras plāno īstenot šādu sadarbību.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Lai attiecībā uz Savienības pārmitināšanas sistēmu darītu iespējamas plašas apspriedes ar visām ieinteresētajām pusēm, būtu jāizveido Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja.

(29)  Lai attiecībā uz Savienības pārmitināšanas sistēmu darītu iespējamas plašas apspriedes ar visām ieinteresētajām pusēm, būtu jāizveido Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja. Šīs komitejas darbs būtu jāsaskaņo ar starptautisko pārmitināšanas struktūru darbu, jo īpaši darbu, ko veic gadskārtējās trīspusējās konsultācijās pārmitināšanas jautājumos un sakarā ar UNHCR ikgadējām plānotajām kopējām pārmitināšanas vajadzībām. Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejai būtu jāizstrādā ieteikumi, kuros formulētu Savienības pārmitināšanas plāna un dažādo mērķtiecīgo Savienības pārmitināšanas shēmu galvenos komponentus. Komisijai, kad tā reizi divos gados sagatavo Savienības pārmitināšanas plānu, būtu jābalstās uz Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejas ieteikumiem.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Šī Regula neskar dalībvalstu spēju pieņemt vai īstenot valsts līmeņa pārmitināšanas shēmas, kuras neapdraud Savienības mērķu sasniegšanu atbilstoši šai regulai, piemēram gadījumā, kad tās paredz papildu pārmitināšanas vietu skaitu Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu, tā pārsniedzot savu ieguldījumu saskaņā ar Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu pārmitināmo personu maksimālajā kopskaitā.

(31)  Šī Regula neskar dalībvalstu spēju pieņemt vai īstenot valsts līmeņa pārmitināšanas shēmas, piemēram, gadījumā, kad tās paredz papildu pārmitināšanas vietu skaitu Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu, tā pārsniedzot savu ieguldījumu saskaņā ar Savienības pārmitināšanas plānu pārmitināmo personu mērķa kopskaitā, un neietekmē dalībvalstu pienākumus saistībā ar minēto personu mērķa skaitu. Gadījumos, kad dalībvalstis piedāvā pārmitināšanas vietas valsts pārmitināšanas programmās, ir jānodrošina iespēja tām arī turpmāk saņemt finansējumu no Savienības budžeta.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku uzņemšanai dalībvalstu teritorijā ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību.

Ar šo regulu izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku uzņemšanai dalībvalstu teritorijā ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību un rast noturīgu risinājumu viņu situācijai.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā „pārmitināšana” ir to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšana dalībvalstu teritorijā no trešās valsts, uz kuru vai kuras teritorijā šīs personas pārvietotas, ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību.

Šajā regulā „pārmitināšana” ir process, kurā trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība, atlasa pēc UNHCR vai dalībvalstu pieprasījuma, uzņem un no trešās valsts, uz kuru šīs personas pārvietotas, pārvieto uz kādu dalībvalsti un aizsargā, ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību un rast noturīgu risinājumu viņu situācijai.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  nodrošina to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, likumīgu un drošu ieceļošanu dalībvalstu teritorijā;

(a)  garantē trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kuri ir visneaizsargātākās personas no tām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, likumīgu un drošu pārvietošanu un ieceļošanu dalībvalstu teritorijā nolūkā viņiem rast noturīgu risinājumu;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  palīdz mazināt to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, lielapjoma neatbilstīgas ieceļošanas dalībvalstu teritorijās risku;

(b)  mudina visas dalībvalstis pakāpeniski palielināt to pārmitināšanas centienus un kopējo pieejamo pārmitināšanas vietu skaitu, kā arī atbalsta un veicina pārmitināto personu uzņemšanu un integrāciju, tādējādi palīdzot mazināt to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, vajadzību neatbilstīgi ieceļot dalībvalstu teritorijās.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  sniedz ieguldījumu starptautiskajās pārmitināšanas iniciatīvās.

(c)  sniedz ieguldījumu starptautiskajās pārmitināšanas iniciatīvās, tostarp stratēģiski izmantojot pārmitināšanu, jo īpaši ieilgušās bēgļu situācijās, tādējādi palīdzot arī trešām valstīm, kurās cilvēki vispirms iesniedz pieteikumu starptautiskajai aizsardzībai.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosakot tos reģionus vai trešās valstis, no kurām veicama pārmitināšana Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros, saskaņā ar 7. un 8. pantā norādītajiem īstenošanas aktiem, ņem vērā šādus faktorus:

Nosakot tos reģionus vai trešās valstis, no kurām veicama pārmitināšana Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros, saskaņā ar 7. un 8. pantā norādītajiem deleģētajiem aktiem, ņem vērā šādus faktorus:

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  personu skaits, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras ir pārvietotas uz trešo valsti vai tās teritorijā, un šo personu tālāka kustība uz dalībvalstu teritoriju;

(a)  neaizsargātu personu skaits, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, kā norādīts UNHCR pārmitināšanas globālo vajadzību ikgadējā ziņojumā;

Grozījums Nr.     45

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(a a)  trešās valstis un reģionus, kuri cenšas atrisināt ieilgušas bēgļu situācijas.

Grozījums Nr.     46

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  papildināmība ar finansiālu un tehnisku palīdzību trešām valstīm, uz kurām vai kuru teritorijā pārvietotas personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

(b)  iespēja stratēģiski izmantot pārmitināšanu, lai kopīgi nodrošinātu risinājumus un uzlabotu aizsardzības vidi trešās valstīs, ņemot vērā tās papildināmību ar finansiālu un tehnisku palīdzību trešām valstīm, uz kurām pārvietotas personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība nolūkā uzņemšanas spēju un aizsardzības apstākļus;

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Savienības vispārējās attiecības ar trešo valsti vai trešām valstīm, no kurām veic pārmitināšanu, un ar trešām valstīm kopumā;

svītrots

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  trešās valsts efektīva sadarbība ar Savienību migrācijas un patvēruma jomā, ieskaitot:

svītrots

(i)  to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku skaita samazināšana, kas neatbilstīgi šķērso robežu, ieceļojot dalībvalstu teritorijā no attiecīgās trešās valsts;

 

(ii)  apstākļu nodrošināšana pirmās patvēruma valsts un drošas trešās valsts koncepciju piemērošanai to patvēruma pieteikumu iesniedzēju atgriešanai, kuri neatbilstīgi šķērsojuši robežu, ieceļojot dalībvalstu teritorijā no attiecīgās trešās valsts vai uzrādot saikni ar attiecīgo trešo valsti;

 

(iii)  spēju palielināšana tādu personu uzņemšanai un aizsardzībai, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras uzturas šajā valstī, tai skaitā ar efektīvas patvēruma sistēmas izstrādi; vai

 

(iv)  to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas apjoma palielināšana, kuri neatbilstīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, piemēram, noslēdzot un efektīvi īstenojot atpakaļuzņemšanas nolīgumus;

 

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  pārmitināšanas saistību apjoms un saturs, ko uzņēmušās trešās valstis.

svītrots

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Atbilstības kritēriji

Atbilstības kritēriji

Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, piemērošanai atbilst šādi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki:

Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, piemērošanai atbilst tikai šādi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki:

(a)  (i) trešo valstu valstspiederīgie, kuri, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgie šīs personas ir, vai ārpus minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieki, kas, būdami ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, tādu pašu iemeslu dēļ, kā minēts iepriekš, nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties vai tajā turpmāk uzturēties, vai, ja tas nav piemērojams,

(a)  (i) trešo valstu valstspiederīgie, kuri, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, invaliditātes, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgie šīs personas ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieki, kas, būdami ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ, kā minēts iepriekš, nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties vai tajā turpmāk uzturēties, vai, ja tas nav piemērojams,

(ii) trešo valstu valstspiederīgie, kuri atrodas ārpus valsts, kuras piederīgie šīs personas ir, vai ārpus minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, vai bezvalstnieki, kuri atrodas ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, un attiecībā uz kuriem ir sniegts pietiekams pamatojums, lai uzskatītu, ka attiecīgās personas, ja tās atgrieztos savā izcelsmes valstī vai agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, tiem draudētu reāls risks ciest būtisku kaitējumu, un kuri nevar vai šāda riska dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību;

(ii) trešo valstu valstspiederīgie, kuri atrodas ārpus valsts, kuras piederīgie šīs personas ir, vai bezvalstnieki, kuri atrodas ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts un attiecībā uz kuriem ir sniegts pietiekams pamatojums, lai uzskatītu, ka attiecīgās personas, ja tās atgrieztos savā izcelsmes valstī vai agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, tiem draudētu risks ciest būtisku kaitējumu, un kuri nevar vai šāda riska dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību;

(b)  trešo valstu valstspiederīgie un bezvalstnieki, kuri ietilpst vismaz vienā no turpmāk minētajām kategorijām:

   kuri turklāt ietilpst vismaz vienā no turpmāk minētajām neaizsargātu personu kategorijām:

(i)  neaizsargātas personas:

 

–  riskam pakļautas sievietes un meitenes;

–  riskam pakļautas sievietes un meitenes;

–  riskam pakļauti bērni un pusaudži, tostarp nepavadīti bērni;

–  riskam pakļauti bērni un pusaudži, tostarp nepavadīti bērni;

–  personas, kuras pārcietušas vardarbību un/vai spīdzināšanu, tostarp uz dzimuma pamata;

–  personas, kuras pārcietušas vardarbību un/vai spīdzināšanu, tostarp uz dzimuma vai seksuālās orientācijas pamata;

–  personas, kurām nepieciešama tiesiska un/vai fiziska aizsardzība;

–  personas, kurām nepieciešama tiesiska un/vai fiziska aizsardzība, tostarp personas, kurām draud izraidīšana;

 

  personas, kurām nav paredzams ilglaika risinājums, īpaši attiecībā uz personām ieilgušās bēgļu situācijās;

–  personas ar medicīniska rakstura vajadzībām vai invaliditāti; vai

–  personas ar medicīniska rakstura vajadzībām vai invaliditāti; vai

 

  veci cilvēki;

  personas, kuras ir sociāli un ekonomiski neaizsargātas;

 

 

(b)  trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuri atbilst a) punktā noteiktajiem kritērijiem un kuri turklāt saskaņā ar 1951. gada Ženēvas konvencijas 1. panta D daļas 2. punktu ir tiesīgi izmantot minētajā konvencijā paredzētās priekšrocības;

(ii)  trešo valstu valstspiederīgo, bezvalstnieku vai Savienības pilsoņu, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ģimenes locekļi:

(c)  tālāk minētie trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku ģimenes locekļi, kurus paredzēts pārmitināt, lai nodrošinātu ģimenes vienotību:

–  laulātais/laulātā vai neprecējies partneris stabilās attiecībās, ja atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi;

–  laulātais/laulātā vai neprecējies partneris stabilās attiecībās;

–  pirmajā atkāpē minēto pāru vai pārmitināmo trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku nepilngadīgie bērni ar nosacījumu, ka viņi ir neprecējušies, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos,

–  nepilngadīgie bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts vai atzīts attiecīgās valsts tiesību aktos, kā arī bērni, par kuriem viņiem ir vecāku atbildība;

–  tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par pārmitināmu neprecētu nepilngadīgo, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, kurā atrodas pieaugušais;

–  tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par pārmitināmu nepilngadīgo saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi;

–  pārmitināmo trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku brālis vai māsa vai brāļi vai māsas;

–  brālis vai māsa vai brāļi vai māsas;

–  pārmitināmie trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuri atrodas sava bērna vai vecāka apgādībā grūtniecības, jaundzimuša bērna, smagas slimības, smagas invaliditātes vai vecuma dēļ, ar nosacījumu, ka šīs ģimenes saites pastāvēja izcelsmes valstī, ka bērns vai vecāks spēj aprūpēt apgādājamo personu un ka attiecīgās personas ir izteikušas savu vēlmi rakstveidā;

–  trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuri atrodas sava bērna, vecāka vai cita ģimenes locekļa apgādībā grūtniecības, jaundzimuša bērna, smagas slimības, smagas invaliditātes vai vecuma dēļ, ar nosacījumu, ka šīs ģimenes saites pastāvēja izcelsmes valstī, ka bērns vai vecāks vai cits ģimenes loceklis spēj aprūpēt apgādājamo personu un ka attiecīgās personas ir izteikušas savu vēlmi rakstveidā;

(c)  trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz kuriem neattiecas 1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta D daļas piemērošanas joma, attiecībā uz citu Apvienoto Nāciju struktūru vai aģentūru nodrošināto aizsardzību vai palīdzību, izņemot Apvienoto Nāciju Augsto Komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR);

 

(d)  trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, attiecībā uz kuriem kompetentās iestādes valstī, kurā šīs personas atrodas vai uzturas, nav atzinušas par personām, kam piemīt tāds tiesību un pienākumu apjoms, kāds izriet no šīs valsts pilsonības, vai tam līdzvērtīgs tiesību un pienākumu apjoms.

 

Dalībvalstis nodrošina šā panta b) punkta ii) apakšpunktā minēto personu ģimenes vienotības uzturēšanu.

 

 

  Neskarot Savienības tiesību aktus par ģimenes atkalapvienošanos, tostarp Padomes Direktīvu 2003/86/EK1a vai dalībvalstu tiesību aktus par ģimenes atkalapvienošanos, šā panta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto trešo valstu valstspiederīgo, bezvalstnieku vai Savienības pilsoņu, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, ģimenes locekļus dalībvalstis var pārmitināt ārpus savas dalības Savienības mērķtiecīgajā pārmitināšanas shēmā.

 

____________

 

1a Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp.).

(Grozītais b) apakšpunkts kļūst par a) apakšpunkta otro daļu; grozītais c) apakšpunkts kļūst par b) apakšpunktu, grozītais b) apakšpunkta ii) punkts kļūst par c) apakšpunktu)

Grozījums Nr.     51

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izslēgšanas pamati

Neatbilstības pamati

Grozījums Nr.     52

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  No Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, piemērošanas izslēdz šādus trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus:

1.  Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, piemērošanai neatbilst šādi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki:

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  personas, attiecībā uz kurām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka:

(a)  personas, attiecībā uz kurām ir nopietni iemesli uzskatīt, ka:

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  tās ir izdarījušas smagu noziegumu;

(ii)  tās ir izdarījušas smagu nepolitisku noziegumu;

Grozījums Nr.     55

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  personas, attiecībā uz kurām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tās apdraud tās dalībvalsts kopienu, sabiedrisko kārtību, drošību, sabiedrības veselību vai starptautiskās attiecības, kura izskata pārmitināšanas lietu, ieskaitot gadījumus, kad cita dalībvalsts ir pieprasījusi dalībvalstij, kura izskata pārmitināšanas lietu, izskatīšanas laikā konsultēties ar šo otro dalībvalsti saistībā ar konkrētiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem vai īpašām trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kategorijām, pret kuru pārmitināšanu otrā dalībvalsts ir iebildusi iepriekš norādītā pamatojuma dēļ;

(b)  personas, attiecībā uz kurām ir nopietni iemesli uzskatīt, ka tās apdraud tās dalībvalsts sabiedrisko vai valsts drošību vai sabiedrības veselību, kura izskata pārmitināšanas lietu;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  personas, par kurām Šengenas Informācijas sistēmā vai dalībvalsts nacionālajā datu bāzē ir izdots brīdinājums par ieceļošanas atteikumu;

svītrots

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  personas, kuras ir neatbilstīgi uzturējušās, neatbilstīgi ieceļojušas vai mēģinājušas neatbilstīgi ieceļot dalībvalstu teritorijā pēdējo piecu gadu laikā pirms pārmitināšanas;

svītrots

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  personas, kuras jau ir pārmitinājusi cita dalībvalsts, īstenojot šo Regulu, Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2015. gada 20. jūlija secinājumus Nr. 11097/15, 2016. gada 18. marta ES-Turcijas Paziņojumu, Komisijas 2015. gada 15. decembra Ieteikumu C(2015) 9490 vai valsts līmeņa pārmitināšanas shēmu; un

(e)  personas, kuras jau ir pārmitinājusi kāda dalībvalsts.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  personas, kuras pēdējo piecu gadu laikā pirms pārmitināšanas dalībvalstis ir atteikušās pārmitināt saskaņā ar šo punktu.

svītrots

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  No Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, piemērošanas var izslēgt tos trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus, kuriem var prima facie piemērot vienu no šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem izslēgšanas pamatiem.

svītrots

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības ikgadējais pārmitināšanas plāns

Savienības divu gadu pārmitināšanas plāns

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome iepriekšējā gadā pirms gada, kurā šis plāns īstenojams, pieņem Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu.

1.  Lai saskaņā ar turpmākajiem punktiem izveidotu Savienības pārmitināšanas plānu, Komisija tiek pilnvarota reizi divos gados pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, papildinot šo regulu.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Savienības pārmitināšanas plānā pilnībā ņem vērā Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejas ieteikumus, un tas balstās uz UNHCR ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību ziņojumu.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

7. pants –3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā ietver:

2.  Savienības pārmitināšanas plānā ietver:

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

7. pants –2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pārmitināmo personu maksimālo kopskaitu;

(a)  pārmitināmo personu mērķa skaitu, kam būtu jāatbilst vismaz 20% ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību;

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

7. pants –2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  detalizētu informāciju par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā un to ieguldījumu pārmitināmo personu kopskaitā;

(b)  detalizētu informāciju par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības pārmitināšanas plānā un to ieguldījumu pārmitināmo personu mērķa skaitā;

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

7. pants –2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes.

(c)  uz UNHCR ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību ziņojumu balstītas vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

7. pants –2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  neiedalīta pārmitināmo personu ārkārtas kvota, kas minēta 11.a pantā un atbilst apmēram 10 % a) apakšpunktā minētā mērķa skaita, lai neatkarīgi no c) apakšpunktā identificētajām ģeogrāfiskajām prioritātēm ņemtu vērā steidzamus un ārkārtas gadījumus.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko atbilstoši Savienības ikgadējam pārmitināšanas plānam, kas pieņemts saskaņā ar 7. pantu, izveido Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 15. panta 2. punktā.

1.  Lai izveidotu mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas, kuras ir saskaņā ar Savienības pārmitināšanas plānu, kas pieņemts atbilstīgi 7. pantam, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, ar kuriem papildina šo regulu.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pārmitināmo personu precīzs skaits no maksimālā kopskaita, kas noteikts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā, kā arī detalizēta informācija par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības mērķtiecīgajā pārmitināšanas shēmā;

(b)  pārmitināmo personu precīzs skaits no mērķa skaita, kas noteikts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā, kā arī detalizēta informācija par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības mērķtiecīgajā pārmitināšanas shēmā;

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  norādes uz reģioniem un trešām valstīm, no kurām veicama pārmitināšana, kā minēts 4. pantā;

(c)  norādes uz reģioniem un trešām valstīm, no kurām saskaņā ar 7. panta 3. punkta c) apakšpunktu un, kā minēts 4. pantā, veicama pārmitināšana, kā arī vajadzības gadījumā ― Savienības prioritātes un izmantotās pieejas attiecībā uz šiem reģioniem vai trešām valstīm saistībā ar pārmitināšanas stratēģisko izmantošanu;

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  vajadzības gadījumā - dalībvalstu savstarpējās vietējās koordinācijas un praktiskas sadarbības kārtība, ko atbalsta [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] saskaņā ar 12. panta 3. punktu, un kārtība šādiem pasākumiem ar trešām valstīm, UNHCR vai citiem partneriem;

(d)   dalībvalstu savstarpējās vietējās koordinācijas un praktiskas sadarbības kārtība, ko atbalsta UNHCR un, pēc dalībvalstu pieprasījuma, [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra], saskaņā ar 12. panta 3. punktu, un kārtība šādiem pasākumiem ar trešām valstīm, UNHCR vai citiem partneriem;

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  tās trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku īpašās grupas vai īpašo grupu apraksts, kam piemēro Savienības mērķtiecīgo pārmitināšanas shēmu;

(e)  tās trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku īpašās grupas vai īpašo grupu apraksts, kam, balstoties uz UNHCR ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību ziņojumu un vadoties pēc 5. panta a) apakšpunktā izklāstītajām pārmitināšanas lietu kategorijām, piemēro Savienības mērķtiecīgo pārmitināšanas shēmu;

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  norāde, vai piemērojama 10. pantā noteiktā parastā procedūra vai 11. pantā noteiktā paātrinātā procedūra, vajadzības gadījumā precizējot, kā veicama trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku identificēšana un izvērtējums, un pārmitināšanas lēmumu pieņemšanas termiņš;

svītrots

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja pēc Savienības pārmitināšanas plāna divu gadu darbības laika beigām visu dalībvalstu kopīgā brīvprātīgā līdzdalība nav 75 % no 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētā pārmitināmo personu mērķa skaita, Savienības mērķtiecīgās pārmitināšanas shēmas nosaka precīzu to personu skaitu, kas jāpārmitina katrai dalībvalstij, lai sasniegtu vismaz norādīto procentuālo apmēru. Nosakot pārmitināmo personu kopējā skaita sadalījumu dalībvalstu starpā, vērā ņem atsauces atslēgu atbilstoši Regulai (ES) Nr. XXX/XXX [Dublinas regula].

 

Nosakot uz vienu dalībvalsti pārmitināmo personu kopējo skaitu, vērā ņem uz attiecīgo dalībvalsti jau pārmitināto personu skaitu.

 

 

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārmitināšanas procedūras, kas noteiktas 10. pantā un 11. pantā, piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuri ir snieguši savu piekrišanu pārmitināšanai un vēlāk to nav atsaukuši, tostarp ar atteikumu tikt pārmitinātiem kādā noteiktā dalībvalstī.

Pārmitināšanu, kas reglamentēta šajā regulā, piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuri ir snieguši savu piekrišanu pārmitināšanai un vēlāk to nav atsaukuši, tostarp ar atteikumu tikt pārmitinātiem kādā noteiktā dalībvalstī. Dalībvalsts pienācīgi informē trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no pārmitināšanas, kā arī par iespējamām sekām, ko radīs piekrišanas atsaukšana vai pārmitināšanas atteikums.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Īstenojot Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, dalībvalstis identificē trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus un izvērtē, vai uz šiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem attiecas Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas piemērošanas joma.

1.  Īstenojot Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, dalībvalstis atlasē galvenokārt balstās uz UNHCR identificētajiem gadījumiem un iesniegtajām lietām. Identificēšanu var veikt arī dalībvalstis vai atbilstīgas organizācijas.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis izvērtē, vai uz šiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem attiecas Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas piemērošanas joma.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var piešķirt priekšrocības trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, tostarp personām, kurām pastāv:

svītrots

(a)   ģimenes saites ar trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem vai Savienības pilsoņiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī;

 

(b)   sociālas vai kultūras saites, vai citas individuālas iezīmes, kas var veicināt integrāciju iesaistītajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka nepastāv diskriminācija kas balstīta uz tādiem iemesliem kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā vai sociālā izcelsme, ģenētiskas īpašības, valoda, reliģija vai ticība, politisks vai cits viedoklis, piederība nacionālai minoritātei, īpašums, dzimšana, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija, neskarot atšķirīgu attieksmi, kas nepieciešama pirmajā apakšpunktā minētā izvērtējuma veikšanai;

 

(c)   īpašas aizsardzības vajadzības vai neaizsargātība.

 

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pēc trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku identificēšanas dalībvalstis reģistrē šādu informāciju par personām, kurām tās plāno piemērot pārmitināšanas procedūru:

svītrots

(a)   vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, tautība un citi personas dati;

 

(b)   katra trešās valsts valstspiederīgā un bezvalstnieka, kurš nav jaunāks par sešiem gadiem, visu pirkstu nospiedumi un sejas attēls;

 

(c)   trešās valsts valstspiederīgā personu apliecinoša vai ceļošanas dokumenta veids un numurs; un

 

(d)  reģistrācijas datums, reģistrācijas vieta un iestāde, kas veikusi reģistrāciju.

 

Papildinformāciju, kas ir nepieciešama 3. un 4. punkta īstenošanai, var ievākt arī reģistrācijas laikā.

 

Grozījums Nr.     81

Regulas priekšlikums

10. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Pēc trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku identificēšanas dalībvalstis veic pienācīgas drošības pārbaudes attiecīgās Savienības un valstu datubāzēs, tostarp Šengenas Informācijas sistēmā:

Grozījums Nr.     82

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izvērtē, vai 2. punktā norādītie trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki atbilst 5. pantā ietvertajiem atbilstības kritērijiem un vai tie nav izslēgti saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

Dalībvalstis izvērtē, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki atbilst 5. pantā ietvertajiem atbilstības kritērijiem un vai tie nav izslēgti saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic šādu izvērtējumu, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, tostarp, vajadzības gadījumā, uz UNHCR sniegto informāciju par to, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki ir atzīstami par bēgļiem, vai balstoties uz personīgu interviju, vai uz abu procedūru kombināciju.

Dalībvalstis veic šādu izvērtējumu, jo īpaši pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, tostarp, vajadzības gadījumā, uz UNHCR sniegto informāciju par to, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki ir atzīstami par bēgļiem, un balstoties uz personīgu interviju.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

10. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Parastās procedūras piemērošanas nolūkā dalībvalstis var pieprasīt UNHCR vai vajadzības gadījumā [EUAA] vai attiecīgām starptautiskām organizācijām pilnībā un pārredzami izvērtēt šādus apstākļus:

 

(a)   vai šīs personas ietilpst Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas piemērošanas jomā; and

 

(b)   vai šīs personas ietilpst kādā no 5. panta a) apakšpunktā minētajās pārmitināšanas lietu kategorijās un izvērtējuma pamatojumu.

 

Dalībvalstis turklāt var pieprasīt UNHCR pilnībā izvērtēt, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, par kuriem UNHCR sniedzis nosūtījumu, kvalificējas bēgļu statusam 1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta izpratnē.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis lēmumu par trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pārmitināšanu pieņem, pamatojoties uz 3. punktā minēto izvērtējumu un iespējami īsā laikā un ne vēlāk par astoņiem mēnešiem no šo personu reģistrācijas brīža. Dalībvalstis var pagarināt šo astoņu mēnešu termiņu uz laikposmu, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, ja ir iesaistīti sarežģīti faktiska vai juridiska rakstura jautājumi.

4.  Dalībvalstis lēmumu par trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pārmitināšanu pieņem, pamatojoties uz 3. punktā minēto izvērtējumu un iespējami īsā laikā un ne vēlāk par sešiem mēnešiem no šo personu reģistrācijas brīža. Dalībvalstis var pagarināt šo termiņu uz laikposmu, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, ja ir iesaistīti sarežģīti faktiska vai juridiska rakstura jautājumi. Ja, beidzoties šajā punktā minētajam termiņam, dalībvalsts nav paziņojusi savu lēmumu, nenorādot iemeslus, attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka pārmitināšanas procedūru var ierosināt cita dalībvalsts.

Grozījums Nr.     86

Regulas priekšlikums

10. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Pēc lēmuma pieņemšanas dalībvalstis informē trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus par viņu tiesībām un pienākumiem, jo īpaši par tiesībām atteikties no pārmitināšanas un šādas atteikšanās iespējamajām sekām un par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no bēgļa vai alternatīvās aizsardzības saņēmēja statusa, jo īpaši attiecībā uz sekundāro kustību un pienākumu reģistrēt personas datus Eurodac.

 

Šo informāciju attiecīgajai personai saprotamā valodā sniedz rakstiski, un, ja nepieciešams, mutiski, un to pielāgo vajadzībām, kādas ir nepilngadīgajiem vai personām ar īpašām vajadzībām.

Grozījums Nr.     87

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis 2. līdz 4. punktos minētos datus glabā piecus gadus no pārmitināšanas datuma.

5.  Pēc ierašanās tās teritorijā katra dalībvalsts attiecīgā gadījumā reģistrē informāciju par pārmitināto personu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX [Eurodac regula]. Dalībvalstis [Eurodac regulā] minētos datus glabā piecus gadus no pārmitināšanas datuma.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Beidzoties šim termiņam, dalībvalstis datus dzēš. Datus par personu, kas ieguvusi kādas dalībvalsts pilsonību pirms šā termiņa beigām, dalībvalstis dzēš, tiklīdz dalībvalsts uzzinājusi, ka attiecīgā persona ir ieguvusi šādu pilsonību.

Beidzoties šim termiņam, dalībvalstis datus dzēš. Datus par personu, kas ieguvusi kādas dalībvalsts pilsonību pirms šā termiņa beigām, dalībvalstis dzēš.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

10. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja tiek pieņemts negatīvs lēmums, attiecīgās personas pārmitināšana netiek veikta.

6.  Ja tiek pieņemts negatīvs lēmums, netiek veikta attiecīgās personas pārmitināšana uz dalībvalsti, kura pieņēmusi šo lēmumu. Procedūras nepabeigšanas iemeslu pamatotā atzinumā paziņo UNHCR, citām dalībvalstīm, EUAA un citām organizācijām, kas iesniegušas lietu, lai tās veiktu vajadzīgos turpmākos pasākumus. Jebkura dalībvalsts, kura pieņēmusi negatīvu lēmumu, var pieprasīt jebkurai citai dalībvalstij, kura izskata pārmitināšanas lietu, izskatīšanas laikā ar to konsultēties.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  personai piešķir bēgļa statusu, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks kvalificējams kā bēglis, vai alternatīvo aizsardzību, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir tiesīgs uz alternatīvo aizsardzību. Dalībvalsts informē attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku par šo lēmumu. Tiklīdz attiecīgā persona ir ieceļojusi dalībvalsts teritorijā, šādam lēmumam par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu ir tāda pati nozīme kā lēmumam par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu, kas minēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [Kvalifikācijas regulas] 13. un 19. pantā;

(a)  personai piešķir bēgļa statusu, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks kvalificējams kā bēglis, vai alternatīvo aizsardzību, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks ir tiesīgs uz alternatīvo aizsardzību. Dalībvalsts informē attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku par šo lēmumu un informē viņu par tiesībām, ko šis statuss dod. Tiklīdz attiecīgā persona ir ieceļojusi dalībvalsts teritorijā, šādam lēmumam par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu ir tāda pati nozīme kā lēmumam par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu, kas minēts Regulā (ES) Nr. XXX/XXX [Kvalifikācijas regula]. Dalībvalstis var izsniegt uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu ar nosacījumiem, kas ir labvēlīgāki nekā tie, kas minēti Padomes Direktīvas 2003/109/EK1a 13. pantā.

 

__________________

 

1a Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, OV L 16, 23.1.2004., 44.–53. lpp.

Grozījums Nr.     91

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  piedāvā gādāt par ceļojuma organizēšanu, tostarp veikt medicīniskās pārbaudes par piemērotību ceļošanai, un nodrošina bezmaksas pārvietošanu uz tās teritoriju; šāds piedāvājums vajadzības gadījumā ietver arī procedūras atvieglošanu izceļošanai no trešās valsts, no kuras tiek uzņemts trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks;

(b)  piedāvā gādāt par ceļojuma organizēšanu, tostarp veikt medicīniskās pārbaudes par piemērotību ceļošanai vai, vajadzības gadījumā, medicīniskās apskates, un nodrošina bezmaksas pārvietošanu uz tās teritoriju; šāds piedāvājums vajadzības gadījumā ietver arī procedūras atvieglošanu izceļošanai no trešās valsts, no kuras tiek uzņemts trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks; organizējot ceļojumu, dalībvalstis ņem vērā attiecīgo personu iespējamās vajadzības atkarībā no viņu neaizsargātības pakāpes;

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  piedāvā trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem pirmsizceļošanas orientācijas programmu, kas var ietvert informāciju par šo personu tiesībām un pienākumiem, valodu apmācību un informāciju par dalībvalsts sociālo, kultūras un politisko iekārtu.

(c)  piedāvā trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem pirmsizceļošanas orientācijas programmu, kas var ietvert informāciju par šo personu tiesībām un pienākumiem, valodu apmācību un informāciju par dalībvalsts sociālo, kultūras un politisko iekārtu. Šīs programmas var nodrošināt pēc ieceļošanas vai iekļaut integrācijas programmās, ja dalībvalstis izvēlas tās īstenot, ar nosacījumu, ka tās ir viegli un bez maksas pieejamas, un tajās ņem vērā pārmitinātās personas konkrētos neaizsargātības aspektus.

Grozījums Nr.     93

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  veic pārvietošanu iespējami īsākā termiņā;

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

10. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Parastās procedūras piemērošanas nolūkā dalībvalstis pirms trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku identificēšanas var pieprasīt UNHCR vai vajadzības gadījumā [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] vai attiecīgām starptautiskām struktūrām dalībvalstīm sniegt nosūtījumu par tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, saistībā ar kuriem minētās struktūras ir pilnībā izvērtējušas šādus apstākļus:

svītrots

(a)   vai šīs personas ietilpst Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas piemērošanas jomā; un

 

(b)  vai šīs personas ietilpst kādā no 5. panta b) - i) apakšpunktā minētajās neaizsargātu personu kategorijās.

 

Dalībvalstis turklāt var pieprasīt UNHCR pilnībā izvērtēt, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, par kuriem UNHCR sniedzis nosūtījumu, kvalificējas bēgļu statusam 1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta izpratnē.

 

Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai cita starpā tiktu ņemti vērā kritēriji, kas noteikti 1. punkta a) - c) apakšpunktā.

 

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

10. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru pieņemt deleģētos aktus, kuru mērķis ir vajadzības gadījumā pielāgot pārmitināšanas procedūru apstākļiem tajā trešajā valstī, no kuras veic pārmitināšanu.

svītrots

Grozījums Nr.     96

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

svītrots

Paātrinātā procedūra

 

Gadījumos, kad Komisijas īstenošanas akts, ar kuru izveido Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, paredz paātrināto procedūru un, atkāpjoties no 10. panta, dalībvalstis:

 

(1)  neizvērtē, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki atbilst prasībām, kas minētas 5. panta a) - i) apakšpunktā;

 

(2)  nepieprasa UNHCR izvērtēt, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki ir kvalificējami kā bēgļi 1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta izpratnē;

 

(3)  pieņem lēmumu par pārmitināšanu iespējami īsā laikā un ne vēlāk par četriem mēnešiem no trešās valsts valstspiederīgā reģistrācijas brīža, kas minēts 10. panta 2. punktā; dalībvalstis var pagarināt šo četru mēnešu termiņu par laikposmu, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem, ja ir iesaistīti sarežģīti faktiska vai juridiska rakstura jautājumi.

 

(4)  attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem piešķir alternatīvās aizsardzības statusu.

 

Alternatīvās aizsardzības statusu, kas piešķirts, pamatojoties uz 4. punktu, uzskata par izbeigtu, ja ir pieņemts galīgais lēmums par šī statusa saņēmēja starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

 

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Ārkārtas procedūra

 

Ja Komisijas deleģētajā aktā, ar ko pieņem Savienības pārmitināšanas plānu, ir paredzēta ar konkrētiem reģioniem vai cilvēku grupām nesaistīta ārkārtas procedūra gadījumiem, kuros noteiktām personām pastāv tik tūlītējs drošības apdraudējums vai kuros viņu veselības stāvoklis ir tik smags, ka viņus ir ļoti īsā laikā jāaizved no vietas, kur pastāv apdraudējums, pieļaujot atkāpi no 10. panta, dalībvalstis:

 

(1)   apņemas izveidot saīsinātu procedūru steidzamiem un ārkārtas gadījumiem, ja tādas vēl nav;

 

(2)   norāda, uz cik vietām, kas var nebūt saistītas ar konkrētiem reģioniem vai cilvēku grupām, šo procedūru var attiecināt;

 

(3)   saņem UNHCR iesniegtās steidzamās vai ārkārtas pārmitināšanas lietas, kurās drošības apdraudējuma ir tik tūlītējs vai veselības stāvoklis ir tik smags, ka attiecīgā persona ir ļoti īsā laikā jāaizved no vietas, kur pastāv apdraudējums;

 

(4)   steidzamības kārtā izvērtē, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki atbilst prasībām un kritērijiem, kas šajā sistēmā noteikts ar 5. pantu, un;

 

(5)   cenšas pieņemt lēmumu divu nedēļu laikā pēc lietas iesniegšanas un nodrošina trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka tūlītēju pārvietošanu.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai sekmētu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu īstenošanu, dalībvalstis norīko nacionālos kontaktpunktus un var izlemt norīkot sadarbības koordinatorus trešās valstīs.

1.  Lai sekmētu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu īstenošanu, dalībvalstis norīko nacionālos kontaktpunktus un var izlemt norīkot sadarbības koordinatorus trešās valstīs. Dalībvalstīm var palīdzēt [EUAA], vajadzības gadījumos izmantojot jau esošās struktūras, kas paredzētas operatīvajai sadarbībai pārmitināšanas jomā.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] var sniegt atbalstu dalībvalstīm, tostarp koordinējot dalībvalstu savstarpējo tehnisko sadarbību, palīdzot tām īstenot Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas un veicinot infrastruktūras kopīgu lietojumu saskaņā ar [Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (ES Patvēruma aģentūras regula)].

svītrots

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Lai īstenotu Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas un īpaši lai īstenotu pirmsizceļošanas orientācijas programmas, veiktu medicīniskās pārbaudes par piemērotību ceļošanai, gādātu par ceļojuma organizēšanu un veiktu citus praktiskus pasākumus, dalībvalstīm var sniegt atbalstu partneri, ievērojot saskaņā ar 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu izveidotu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu vietējās koordinācijas un praktiskās sadarbības kārtību.

3.  Lai īstenotu Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas un īpaši lai īstenotu pirmsizceļošanas orientācijas programmas, veiktu medicīniskās pārbaudes par piemērotību ceļošanai, gādātu par ceļojuma organizēšanu un veiktu citus praktiskus pasākumus, dalībvalstīm var sniegt atbalstu Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) un citi partneri, ievērojot saskaņā ar 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu izveidotu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu vietējās koordinācijas un praktiskās sadarbības kārtību.

Grozījums Nr.     101

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras loma

 

1.  Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras (EUAA) loma ir sniegt atbalstu dalībvalstu pārmitināšanas centieniem un spējām. EUAA pēc dalībvalstu pieprasījuma sniedz tām atbalstu Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā.

 

Šajā atbalstā var būt palīdzība dalībvalstīm saistībā ar:

 

(a)  to izvērtējuma veikšanas pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz to, lai dalībvalstis varētu ievērot termiņus, kas paredzēti pārmitināšanai;

 

 

 

(b)  pārmitināšanā specializēta personāla apmācību;

 

(c) informāciju, kas tiek sniegta trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, un pirmsizceļošanas apmācību, ko viņiem nodrošina saskaņā ar 10. pantu;

 

(d)  sadarbību starp tām, ja tās nolemj kopīgi īstenot kādus pārmitināšanas procedūras posmus. EUAA cita starpā var sniegt atbalstu saistībā ar kopīgu infrastruktūras izmantošanu un kopīgu atlases pienākumu izpildi.

 

2.  EUAA koordinē labās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz šīs regulas īstenošanu un pārmitināto personu integrāciju uzņemošajā sabiedrībā.

 

3.  EUAA vāc informāciju par pārmitināto personu skaitu, dalībvalstu saistību izpildi un procedūru neizpildes iemesliem.

 

 

 

4.  EUAA piedalās ikgadējās trīspusējās konsultācijās par pārmitināšanu un par tajās paveikto darbu ziņo Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejā.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tiek izveidota Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu pārstāvji. Tajā var pieaicināt arī [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru], UNHCR un IOM. Augsta līmeņa pārmitināšanas komitejas sanāksmēs aicina piedalīties Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices pārstāvjus, ja tie ir norādījuši nodomu iesaistīties Savienības ikgadējā pārmitināšanas plāna īstenošanā.

1.  Tiek izveidota Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta deputāti, Padomes, Komisijas, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu, kā arī [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras], UNHCR, IOM un citu attiecīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Augsta līmeņa pārmitināšanas komitejas sanāksmēs aicina piedalīties Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices pārstāvjus, ja tie ir norādījuši nodomu iesaistīties Savienības pārmitināšanas plāna īstenošanā.

 

 

Grozījums Nr.     103

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Augsta līmeņa pārmitināšanas komitejas galvenais uzdevums ir pēc gadskārtējām trīspusējām konsultācijām pārmitināšanas jautājumos (ATRC), kur Augsta līmeņa pārmitināšanas komiteja piedalās, un pēc UNHCR ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību ziņojuma publicēšanas formulēt Savienības pārmitināšanas plāna un dažādo mērķtiecīgo Savienības pārmitināšanas shēmu galvenos komponentus, jo īpaši pieņemot ieteikumus par pārmitināmo personu skaitu, šo personu taisnīgu sadali starp dalībvalstīm, par tām trešām valstīm, no kurām būtu jāveic pārmitināšana, un pārmitināšanas stratēģiskas izmantošanas iespējām. Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejas ieteikumi tiek publiskoti.

Grozījums Nr.     104

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteju vada Komisija. Komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības, pamatojoties uz Komisijas uzaicinājumu vai dalībvalsts pieprasījumu, un vismaz vienreiz gadā.

2.  Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteju vada Komisija. Komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības, pamatojoties uz Komisijas uzaicinājumu vai dalībvalsts vai Eiropas Parlamenta pieprasījumu, un vismaz vienreiz gadā.

Grozījums Nr.     105

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija apspriežas ar Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteju par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanu.

3.  Komisija un Padome pilnībā ņem vērā Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejas ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanu, jo īpaši izstrādājot Savienības pārmitināšanas plānu un Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisiju pilnvaro pieņemt 10. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus uz neierobežotu laiku pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

2.  Komisiju pilnvaro pieņemt 7. un 8. pantā minētos deleģētos aktus uz 4 gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena ...]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 4 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšanas termiņu automātiski pagarina uz tādu pašu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarināšanu vismaz trīs mēnešus pirms kārtējā deleģēšanas termiņa beigām.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10.panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. un 8. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

14. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Saskaņā ar 10.panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.  Saskaņā ar 7. un 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. pants

svītrots

Committee procedure

 

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

 

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

Grozījums Nr.     110

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Regula (ES) Nr 516/2014

46. apsvērums

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1)  regulas 46. apsvērumu groza šādi:

Solidaritātes stiprināšanai ir svarīgi, ka fonds nodrošinot koordināciju un sinerģiju ar humānās palīdzības darbībām, ko vada Komisija, attiecīgā gadījumā nodrošina papildu atbalstu, sniedzot ārkārtas palīdzību, tādu ārkārtas situāciju risināšanā, ko rada liels migrācijas spiediens dalībvalstīs vai trešās valstīs vai pārvietoto personu masveida pieplūdums, saskaņā ar Padomes Direktīvu 2001/55/EK1. Ārkārtas palīdzībā būtu jāiekļauj arī atbalsts ar humāniem apsvērumiem pamatotām ad hoc uzņemšanas programmām, kuru mērķis ir atļaut pagaidu uzturēšanos dalībvalsts teritorijā steidzamas humanitāras krīzes gadījumos trešās valstīs. Tomēr citas šādas ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmas neskar un tām nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt Savienības pārvietošanas programmu, kuras mērķis no paša sākuma ir skaidri noteikts – nodrošināt ilgstošu risinājumu personām, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuras ir pārsūtītas uz Savienību no trešām valstīm. Līdz ar to dalībvalstīm nevajadzētu būt tiesīgām saņemt papildu vienreizējos maksājumus attiecībā uz personām, kurām atļauta pagaidu uzturēšanās dalībvalsts teritorijā saskaņā ar citām šādām ar humāniem apsvērumiem pamatotām uzņemšanas programmām.

Solidaritātes stiprināšanai ir svarīgi, ka fonds nodrošinot koordināciju un sinerģiju ar humānās palīdzības darbībām, ko vada Komisija, attiecīgā gadījumā nodrošina papildu atbalstu, sniedzot ārkārtas palīdzību, tādu ārkārtas situāciju risināšanā, ko rada liels migrācijas spiediens dalībvalstīs vai trešās valstīs vai pārvietoto personu masveida pieplūdums, saskaņā ar Padomes Direktīvu 2001/55/EK1. Ārkārtas palīdzībā būtu jāiekļauj arī atbalsts ar humāniem apsvērumiem pamatotām ad hoc uzņemšanas programmām, kuru mērķis ir atļaut pagaidu uzturēšanos dalībvalsts teritorijā steidzamas humanitāras krīzes gadījumos trešās valstīs. Tomēr citas šādas ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmas neskar un tām nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt Savienības pārvietošanas shēmu, kuras mērķis no paša sākuma ir skaidri noteikts – nodrošināt ilgstošu risinājumu personām, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuras ir pārsūtītas uz Savienību no trešām valstīm.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) Nr 516/2014

2. pants – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  „pārmitināšana” ir to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšana no trešās valsts, uz kuru vai kuras teritorijā šīs personas pārvietotas, kādas dalībvalsts teritorijā ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību”.

(a)  “pārmitināšana” ir process, kurā trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība, atlasa pēc UNHCR vai dalībvalstu pieprasījuma, uzņem un no trešās valsts, uz kuru šīs personas pārvietotas, pārvieto uz kādu dalībvalsti un aizsargā, ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību un rast noturīgu risinājumu viņu situācijai;

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Regula (ES) Nr 516/2014

2. pants – ab apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ab)  „Savienības mērķtiecīga pārmitināšanas shēma” ir Savienības mērķtiecīga pārmitināšanas shēma, kas izveidota saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Pārmitināšanas sistēmas regulas)] 15. panta 2. punktu”.

(ab)  „Savienības mērķtiecīga pārmitināšanas shēma” ir Savienības mērķtiecīga pārmitināšanas shēma, kas izveidota saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Pārmitināšanas sistēmas regulas)] 8. pantu”.

Grozījums Nr.     113

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) Nr 516/2014

17. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Resursi Savienības pārmitināšanas sistēmai

Resursi Savienības pārmitināšanas sistēmai un valstu pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas programmām

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) Nr 516/2014

17. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Papildus dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis par katru personu, kas pārmitināta saskaņā ar Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, saņem fiksētu summu EUR 10 000 apmērā.

1.  Papildus dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis, kā noteikts 15. panta 2. punktā, reizi divos gados saņem fiksētu summu EUR 6000 apmērā par katru pārmitināto vai saskaņā ar valsts humanitāras uzņemšanas programmu uzņemto personu. Fiksēto summu palielina līdz EUR 10 000 par katru personu, kas pārmitināta saskaņā ar [Regulu (ES) Nr. XXX/XXX (Pārmitināšanas sistēmas regula)].

Grozījums Nr.     115

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) Nr 516/2014

17. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā noteikto summu dalībvalstīm piešķir ar atsevišķiem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina šo valstu pārskatītās programmas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā.

2.  Šā panta 1. punktā noteiktās summas dalībvalstīm piešķir ar atsevišķiem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina šo valstu pārskatītās programmas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā.

Grozījums Nr.     116

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu dalībvalstīs.

1.  Komisija vēlākais četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu dalībvalstīs.

Grozījums Nr.     117

Regulas priekšlikums

18. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Ziņojumā Komisija novērtē iespējas izmantot Savienības budžetu privātās sponsordarbības iniciatīvu atbalstam.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis sniedz Komisijai un [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] nepieciešamo informāciju 1. punktā minētā ziņojuma izstrādāšanai, papildus informācijai, kas tiek sniegta [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku skaitu, kas faktiski pārmitināti ik nedēļu, kā noteikts [Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas Regulas) 22. panta 3. punktā].

2.  Dalībvalstis sniedz Komisijai un [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] nepieciešamo informāciju 1. punktā minētā ziņojuma izstrādāšanai, papildus informācijai, kas tiek sniegta [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku skaitu, kas faktiski pārmitināti, kā noteikts [Regulas (ES) Nr. XXX/XXX (Dublinas Regulas) 22. panta 3. punktā].

Grozījums Nr.     119

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā 1. punktā minēto ziņojumu, Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu līdz 2020. gada 30. jūnijam.

3.  Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā 1. punktā minēto ziņojumu, Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu ne vēlāk kā ... [18 mēnešu laikā] pēc tam, kad Komisija iesniegusi ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Katru dienu 34 000 vīriešu, sieviešu un bērni ir spiesti atstāt savas mājas konfliktu, vajāšanas, vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Viņu skaits katru gadu pastāvīgi palielinās, un pašlaik bēgļu gaitās ir devušies vairāk nekā 65 miljoni cilvēku, no kuriem divas trešdaļas ir iekšzemē pārvietotās personas, bet viena trešdaļa — bēgļi. 2015. gadā vien savas mājas bija spiesti pamest apmēram 12,4 miljoni cilvēku. Tā kā šādu cilvēku skaits arvien palielinās, bet šos procesus izraisošie konflikti un vardarbība tā arī nepierimst, globālā mērogā ir steidzami vajadzīgi iedarbīgāki un pastāvīgi risinājumi.

Ženēvas konvencija: pēc Otrā pasaules kara pieņemts starptautisko tiesību instruments

Pēc Otrā pasaules kara daudzas valstis vienlaikus apzinājās vajadzību veicināt un nostabilizēt starptautisko tiesību instrumentus. Viens no to mērķiem bija izstrādāt starptautisku instrumentu, kas nodrošinātu, ka cilvēki, kuriem vajadzīga aizsardzība, varētu to saņemt. Ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu starptautiskā sabiedrība noteica saistošus starptautisko humanitāro tiesību noteikumus, kuros paredzēts, kādām personām un kādos apstākļos ir tiesības uz bēgļa statusu, un kāda palīdzība šīm personām pienākas. Visas ES dalībvalstis ir parakstījušas šo konvenciju. Kaut gan pati Eiropas Savienība konvenciju nav parakstījusi, EK Līguma 63. panta 1. punktā ir skaidri paredzēts, ka kopējā patvēruma politika ir jāpieņem saskaņā ar 1951. gada konvenciju un tās 1967. gada protokolu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra birojs (UNHCR) bēgļu jautājumos tika izveidots 1950. gadā, kad pasaule vēl izjuta Otrā pasaules kara sekas, lai palīdzētu miljoniem cilvēku, kuri bija devušies bēgļu gaitās vai kuru mājas bija nopostītas. UNHCR ir 1951. gada konvencijas un tās 1967. gada protokola “aizgādnis”. UNHCR ir galvenā pasaules mēroga struktūra šajā jomā, kas sniedz atbalstu valstīm, kuras uzņem bēgļus, un palīdz valstīm īstenot to politisko reakciju. Lai Eiropas Savienība varētu paplašināt savu darbu bēgļu aizsardzības un pārmitināšanas jomā, ir būtiski svarīgi tajā balstīties uz UNHCR darbību.

Pārmitināšana: viens no drošiem un likumīgiem starptautiskās aizsardzības līdzekļiem

Kopējā Eiropas patvēruma sistēmā, kas pašlaik tiek pārskatīta, ir apskatīti dažādi elementi, piemēram, plašāka atbildības sadale par bēgļu uzņemšanu, uzņemšanas apstākļi, kopējas procedūras un kvalifikācijas noteikumi. Tomēr attiecībā uz drošas un likumīgas ieceļošanas nodrošināšanu ES pastāv nepilnības.

Pēdējos gados Eiropas Parlaments daudzās rezolūcijās, kā arī Eiropas Komisija, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos, ANO īpašais referents migrantu cilvēktiesību jautājumos, ANO augstais cilvēktiesību komisārs un daudzi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki ir prasījuši paplašināt drošu un likumīgu ieceļošanas veidu klāstu un uzlabot to darbību. Aicinājums garantēt drošus un likumīgus līdzekļus, tostarp pārmitināšanu, izskanēja arī ANO samitā par bēgļiem un migrantiem un samitā par bēgļiem, ko 2016. gada septembrī sasauca ASV prezidents B. Obama.

Kaut gan pārmitināšana dažos aspektos līdzinās migrācijai, tā tomēr nav gluži tas pats. Tāpēc pārmitināšana ir jāatzīst par līdzekli, kas papildina, nevis aizstāj citus likumīgus starptautiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp humanitārās vīzas, ģimenes atkalapvienošanās iespēju paplašināšanu un humanitārās uzņemšanas programmas.

UNHCR ar tās nolikumu un ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām ir dotas pilnvaras kārtot ar pārmitināšanu kā ar vienu no trim noturīgajiem risinājumiem saistītos jautājumus. Jēdziens “pārmitināšana” UNHCR Rokasgrāmatā par pārmitināšanu ir definēts šādi:

Pārmitināšana ir bēgļu atlase un nosūtīšana no valsts, kurā viņi ir pieprasījuši aizsardzību, uz trešo valsti, kas ir piekritusi uzņemt viņus kā bēgļus, piešķirot viņiem pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Šis statuss nodrošina aizsardzību pret izraidīšanu un pārmitinātajiem bēgļiem un viņu ģimenēm vai apgādājamajiem uzņēmējā valstī nodrošina piekļuvi līdzīgām tiesībām, kādas ir tās valstspiederīgajiem. Pārmitināšana nodrošina arī iespēju naturalizācijas procesā kādreiz kļūt par pārmitināšanas valsts pilsoni.

Pārmitināšana pēc būtības ir izstrādāta, lai nodrošinātu bēgļiem aizsardzību un noturīgu risinājumu viņu situācijai. Tieši tāpēc ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos, Starptautiskā Migrācijas organizācija, Eiropas Padome bēgļu un izsūtīto personu jautājumos, Starptautiskā Glābšanas komiteja, “Caritas”, Sarkanais Krusts, “Amnesty International” un daudzas citas ieinteresētās personas norāda, ka pārmitināšanas saistīšana ar trešo valstu gatavību sadarboties migrācijas jautājumos nav ilgtspējīga. Šādi rīkojoties, pārmitināšana tiek padarīta par ko citu, nevis aizsardzības instrumentu visneaizsargātākajiem bēgļiem. Pārmitināšanai arī turpmāk ir jābūt balstītai uz visneaizsargātāko bēgļu vajadzību nodrošināšanu. Jāpiebilst, ka UNHCR jau pašlaik uzskata, ka pārmitināšana ir pēdējais līdzeklis, respektīvi, izvērtējot lietas atbilstību pārmitināšanas kritērijiem, citi noturīgi risinājumi parasti jau ir izskatīti. Tāpēc ģeogrāfisku prioritāšu noteikšana, pamatojoties uz trešo valstu sadarbību migrācijas jomā un pārmitināšanas kā ietekmes līdzekļa izmantošana ārpolitisku mērķu sasniegšanā reāli apdraudētu humānu, uz vajadzībām un starptautiskās aizsardzības principiem balstītu pieeju. Tāpat, nosakot pārmitināšanas programmās izmantojamos atbilstības kritērijus, ir būtiski saskaņot Savienības sistēmu ar UNHCR pieeju.

Savienības sistēma, kas papildinātu starptautisko pārmitināšanas struktūru darbību

Lai panāktu, ka ES sistēma pastiprina globālā līmeņa pārmitināšanas centienus un atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem, pārmitināšanai ir jābalstās uz attiecīgo personu aizsardzības apsvērumiem. Eiropas Savienības pārmitināšanas sistēmai vajadzētu būt pamatotai uz humanitārajām vajadzībām, veicināt globālās pārmitināšanas vajadzību nodrošināšanu un atvieglot ieilgušas bēgļu situācijas. Šī iemesla dēļ sistēmai ir jābūt saskaņotai ar jau esošajām starptautiskajām pārmitināšanas struktūrām, lai tā papildinātu pašreizējos centienus, vēl vairāk palielinātu ES dalībvalstu līdzdalību pārmitināšanā un, kas ir visbūtiskāk, reāli funkcionētu praksē. Tas tiks panākts šādi:

o  atkārtoti norādot, ka UNHCR ir galvenā iestāde, kura nosūta pārmitināšanas lietas dalībvalstīm (10. pants). Tas nenozīmē, ka dalībvalstis vai citas attiecīgas organizācijas nevar nosūtīt pārmitināšanas lietas. Šī norma tikai vēlreiz atkārto, kā pašlaik praksē tiek īstenota pārmitināšana. Tomēr ar to ievieš aizsardzības mehānismus un novērš procedūru vai struktūru dublēšanos.

o  ģeogrāfiskajām prioritātēm (4. un 7. pants) ir jābūt balstītām uz plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību dokumentā, ko UNHCR publicē katru gadu, minēto informāciju. Šajā dokumentā ir visrūpīgāk izvērtēts, kur pasaulē ir visakūtāk nepieciešama pārmitināšana, tāpēc Savienības pārmitināšanas sistēmai tas noteikti ir jāņem vērā.

o  Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejas darbs ir skaidrāk jāsaskaņo ar esošo struktūru darbību. Pēc gadskārtējām trīspusējām konsultācijām pārmitināšanas jautājumos (ATRC) Pārmitināšanas augstā līmeņa komiteja rīko sanāksmi, lai formulētu pārmitināšanas plāna un dažādo pārmitināšanas shēmu galvenos komponentus. Lai uzlabotu pārredzamību un darba kvalitāti, Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja ir paplašināta.

Savienības sistēma, kas palielinātu palīdzības saņēmēju skaitu

Eiropa veido 23,8 % no pasaules IKP (pēc EDSO datiem, 2014. g.), tomēr ES dalībvalstis uzņem tikai 8 % no pasaules bēgļiem. Tas rada nesamērīgu slogu jaunattīstības valstīm, kuras uzņem lielāko daļu bēgļu. 2015. gadā 22 Eiropas valstis pārmitināja 13 040 cilvēku (9629 uz 17 ES dalībvalstīm), kas nozīmē, ka Eiropa vidēji ir uzņēmusi 10 % no pasaulē pēdējos piecos gados pārmitināto cilvēku kopskaita. Turpretī ASV tajā pašā gadā pārmitināja 69 933 bēgļu.

ES dalībvalstis ir izrādījušas nevēlēšanos izveidot pienācīgus likumīgus un drošus ceļus uz reģionu. Tā rezultātā bēgļiem tā arī nav citu iespēju kā vērsties pie kontrabandistiem, doties bīstamos ceļojumos un reģionā ieceļot nelikumīgi. Samazināt vajadzību doties bīstamos ceļojumos, bojā gājušo skaitu un paļaušanos uz kontrabandistu tīkliem varēs tikai tad, ja Eiropas piedāvātais pārmitināšanas vietu skaits būs ticams un jēgpilns. Savienības pārmitināšanas sistēmai būtu jāizvirza mērķis pārmitināt tādu skaitu cilvēku, kas atbilst vismaz 25 % ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību. 2017. gadā tie būtu apmēram 250 000 cilvēku.

Savienības sistēma, kas atbalstītu valstu programmas

ES dalībvalstis, kurās sekmīgi darbojas pārmitināšanas programmas, būtu jāmudina tās turpināt un paplašināt, dalīties pieredzē un apvienot resursus. ES dalībvalstīm, kuras pirmoreiz sāk īstenot pārmitināšanas programmas, ir jāsniedz viss atbalsts, kas tām nepieciešams, lai to pirmā pieredze būtu pozitīva. ES dalībvalstīm, kurām ir neliela pieredze pārmitināšanā vai tās nav vispār, ir jāizveido stabila struktūra, kas palīdzēs tām sākt darbu, tostarp jāveic paraugprakses apmaiņa ar citām dalībvalstīm un jāsaņem operatīvais un tehniskais atbalsts, tostarp no [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras]. Ja ar Savienības pārmitināšanas sistēmu arī valstu programmās tiks ieviestas kopīgas procedūras, atbilstības kritēriji vai izslēgšanas pamatojumi, pastāv risks, ka tā atturēs valstis no individuāliem centieniem pārmitināšanas jomā.

Vienlaikus ir skaidrs, ka dalībvalstīm ir jāsniedz stimuls piedalīties Savienības pārmitināšanas sistēmā. Lai rastu līdzsvaru starp abiem minētajiem mērķiem, tiek ierosināts saglabāt noteikumu, saskaņā ar ko dalībvalstis no AMIF saņem EUR 6000 par katru pārmitināto personu, un saglabāt noteikumu par summas palielināšanu līdz EUR 10 000 par katru personu, kas dalībvalstī pārmitināta saskaņā ar Savienības pārmitināšanas sistēmu.

Savienības sistēma, kas palīdzētu rast noturīgu risinājumu

Pārmitināšanas kā noturīga risinājuma pamatojums ir tāds, ka tiek sagaidīts, ka uzņēmējas valstis nodrošina pārmitinātajām personām pastāvīgu uzturēšanos atļauju. Uzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš būtu viens vai trīs gadi, nekādi nevar uzskatīt par noturīgu risinājumu. Tāpēc ir būtiski, ka dalībvalstis var piešķirt uzturēšanās atļauju ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie, kas paredzēti [Kvalifikācijas regulā]. Šajā sakarā tiek ierosināts, ka dalībvalstis var izsniegt uzturēšanās atļaujas ar pastāvīgu vai neierobežotu derīguma termiņu ar nosacījumiem, kas ir labvēlīgāki nekā tie, kas minēti 13. pantā Padomes Direktīvā 2003/109/EK [Ilgtermiņa uzturēšanās direktīva], kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2011/51/ES.

A Common European Asylum System must have several safe and legal pathways

Our common asylum system cannot continue to exclusively focus on making it as hard as possible for people fleeing to reach the territory of the European Union. Safe and legal pathways, together with good reception and integration structures, is absolutely vital for a functioning European asylum system. The right to asylum and international law must be respected. It is not a choice that Member States can opt-out of. A robust Union Resettlement Framework that ensures added quality and quantity to already existing European resettlement efforts is one fundamental part of such a system – but must be coupled with other legal pathways as well. The European Union must step up our common efforts and prove that our continent and our Union can take our fair share of the global responsibility.


Ārlietu komitejas ATZINUMS (1.6.2017)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014

(COM(2016)0468 – C8-0325/2016 – 2016/0225(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Laima Liucija Andrikienė

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.     1

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Komisija ir sniegusi regulārus ziņojumus par pārcelšanas un pārmitināšanas tēmu, tajos konstatējot ārkārtīgi lēno progresu, kas panākts pārcelšanas un pārmitināšanas jomā. Dalībvalstīm būtu jāturpina īstenot savas saistības pārmitināšanas jomā.

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Balstoties uz esošajām iniciatīvām, būtu jāizveido stabila un uzticama Savienības pārmitināšanas sistēma tādu personu pārmitināšanai, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un tā jāīsteno saskaņā ar Savienības ikgadējiem pārmitināšanas plāniem un Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām, kas efektīvi pilda dalībvalstu konkrētās saistības.

(8)  Balstoties uz esošajām iniciatīvām, būtu jāizveido stabila un uzticama Savienības pārmitināšanas sistēma tādu personu pārmitināšanai, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un tā jāīsteno saskaņā ar Savienības ikgadējiem pārmitināšanas plāniem un Savienības mērķtiecīgām pārmitināšanas shēmām, kas efektīvi pilda dalībvalstu konkrētās saistības. Savienības pārmitināšanas sistēmai vajadzētu būt pamatotai ar humanitārajām vajadzībām, tai būtu jāveicina globālās pārmitināšanas vajadzību apmierināšana un jāatvieglo ieilgušas bēgļu situācijas.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

9. apsvērums.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Šāda sistēma ir labi pārvaldītas migrācijas politikas neatņemama sastāvdaļa, kuras nolūks ir mazināt atšķirības starp dažādu valstu pārmitināšanas praksi un procedūrām, nodrošināt trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, likumīgu un drošu ieceļošanu dalībvalstīs, palīdzēt mazināt trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku lielapjoma neatbilstīgas ieceļošanas dalībvalstu teritorijās risku, tādējādi mazinot spontānas ieceļošanas spiedienu uz dalībvalstu patvēruma sistēmām, paust solidaritāti ar valstīm reģionos, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt ieceļošanas spiedienu uz tām, sekmēt Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu, palielinot Savienības ietekmes līdzekļu klāstu attiecībās ar trešām valstīm, un sniegt efektīvu ieguldījumu pasaules mēroga pārmitināšanas iniciatīvās, starptautiskos forumos un attiecībās ar trešām valstīm paužot vienotu nostāju.

(9)  Šāda sistēma ir labi pārvaldītas migrācijas politikas neatņemama sastāvdaļa, kuras nolūks ir uzlabot un papildināt dažādu valstu pārmitināšanas praksi un procedūras, nodrošināt trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, likumīgu un drošu ieceļošanu dalībvalstīs, palīdzēt mazināt trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku slikti pārvaldītas neatbilstīgas ieceļošanas, jo sevišķi pirmās ieceļošanas, dalībvalstu teritorijās risku, tādējādi mazinot spontānas ieceļošanas spiedienu uz dalībvalstu patvēruma sistēmām, paust solidaritāti ar valstīm reģionos, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt ieceļošanas spiedienu uz tām, uzlabot sadarbību ar trešām valstīm un sniegt efektīvu ieguldījumu pasaules mēroga pārmitināšanas iniciatīvās, starptautiskos forumos un attiecībās ar trešām valstīm paužot vienotu nostāju. Īstenota kopā ar attīstības palīdzības pasākumiem un politiku, pārmitināšana var efektīvi veicināt spriedzes mazināšanu un uzlabot ieilgušas bēgļu situācijas trešās valstīs.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Lai palīdzētu mazināt trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku lielapjoma neatbilstīgas ieceļošanas dalībvalstu teritorijās risku, paustu solidaritāti ar valstīm reģionos, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt ieceļošanas spiedienu uz tām, un sekmētu Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu, tiem reģioniem vai trešām valstīm, no kurām veicama pārmitināšana, būtu jāiekļaujas īpaši pielāgotā sadarbības satvarā ar trešām valstīm, kas vērsts uz labāku migrācijas pārvaldību, kā paredzēts Komisijas 2016. gada 7. jūnija Paziņojumā par jauna satvara izveidi partnerībai ar trešām valstīm saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā.

(10)  Lai palīdzētu mazināt neatbilstīgas ieceļošanas risku, trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem nodrošinātu pārmitināšanas uz dalībvalstu teritorijām īstenas izredzes, paustu solidaritāti ar valstīm reģionos, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt ieceļošanas spiedienu uz tām, un sekmētu Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu, tiem reģioniem vai trešām valstīm, no kurām veicama pārmitināšana, būtu jāiekļaujas īpaši pielāgotā ilgstošā sadarbības satvarā ar trešām valstīm, kas vērsts uz labāku migrācijas pārvaldību, kā paredzēts Komisijas 2016. gada 7. jūnija Paziņojumā par jauna satvara izveidi partnerībai ar trešām valstīm saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā32. Tādēļ partnervalstis būtu jāuzskata par prioritārām. Tomēr Savienības vispārējā pieejā būtu jāņem vērā globālās pārmitināšanas un konstatētās aizsardzības vajadzības, tostarp ieilgušās bēgļu situācijas.

__________________

__________________

32 COM(2016) 377 galīgā redakcija.

32 COM(2016) 377 galīgā redakcija.

Grozījums Nr.     5

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kopīgajām standarta procedūrām vajadzētu balstīties uz dalībvalstu esošo pārmitināšanas pieredzi un standartiem, jo īpaši standarta operāciju procedūrām, kurās sniegtas norādes 2016. gada 18. marta ES-Turcijas Paziņojumā izklāstītās pārmitināšanas shēmas ar Turciju īstenošanai. Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros būtu jāparedz iespēja pārmitināšanai piemērot divu veidu standarta procedūras.

(12)  Kopīgajām standarta procedūrām vajadzētu balstīties uz dalībvalstu esošo pārmitināšanas pieredzi un standartiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), jo īpaši uz gadskārtējām trīspusējām konsultācijām pārmitināšanas jautājumos (GTKP), lai pakāpeniski pastiprinātu kopīgos pūliņus pārmitināšanas jomā nolūkā apmierināt globālās pārmitināšanas vajadzības, kā tas ir izklāstīts UNHCR ikgadējā kopējo pārmitināšanas vajadzību plānā. Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros būtu jāparedz iespēja pārmitināšanai piemērot divu veidu standarta procedūras.

Pamatojums

Šī vienošanās joprojām ir pretrunīga, un to nevajadzētu apsvērt kā paraugpraksi, uz kuru pamatojoties Eiropai būtu jāveido tās pārmitināšanas politiku.

Grozījums Nr.     6

Regulas priekšlikums

16. apsvērums.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Pārmitināšanas procedūra būtu jāpabeidz iespējami īsā laikā, lai tādējādi atturētu personas, kam ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, izmantot neatbilstīgus ceļus ieceļošanai Eiropas Savienībā aizsardzības saņemšanas nolūkā. Tai pat laikā šai procedūrai būtu dalībvalstīm jāparedz pietiekami ilgs laikposms katra gadījuma pilnīgai un atbilstīgai pārbaudei. Termiņiem būtu jāatbilst praktiskajām vajadzībām, lai veiktu dažāda veida izvērtējumu, kā paredzēts parastās un paātrinātās procedūras ietvaros.

(16)  Pārmitināšanas procedūra būtu jāpabeidz iespējami īsā laikā, lai nodrošinātu paātrinātu ieceļošanu Savienībā personām, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tai pat laikā šai procedūrai būtu dalībvalstīm jāparedz pietiekami ilgs laikposms katra gadījuma pilnīgai un atbilstīgai pārbaudei. Termiņiem būtu jāatbilst praktiskajām vajadzībām, lai veiktu dažāda veida izvērtējumu, kā paredzēts parastās un paātrinātās procedūras ietvaros.

Grozījums Nr.     7

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Ar humanitāriem apsvērumiem pamatota uzņemšana būtu jāuzskata kā papildinājums Savienības pārmitināšanas programmām.

Grozījums Nr.     8

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Padomei, kas pieņemtu Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu, tajā nosakot pārmitināmo personu maksimālo kopskaitu, ietverot detalizētu informāciju par dalībvalstu iesaistīšanos plāna īstenošanā un to ieguldījumu pārmitināmo personu kopskaitā, kā arī vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes.

(21)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Padomei, kas pieņemtu Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu, tajā nosakot pārmitināmo personu skaitu, ietverot izsmeļošu informāciju par dalībvalstu iesaistīšanos plāna īstenošanā un to ieguldījumu pārmitināmo personu kopskaitā, kā arī vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes atbilstoši UNHCR ikgadējam pārmitināšanas globālo vajadzību plānam.

Grozījums Nr.     9

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Šīs pilnvaras būtu jāizmanto, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu par pārmitināmo personu maksimālo kopskaitu un vispārējām ģeogrāfiskajām prioritātēm. Komisijai savs priekšlikums būtu jāiesniedz vienlaikus ar priekšlikumu par Savienības gada budžeta projektu. Padomei būtu jātiecas priekšlikumu pieņemt divu mēnešu laikā. Komisijai un būtu jāņem vērā pārrunas Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejā.

(22)  Šīs pilnvaras būtu jāizmanto, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu par Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros pārmitināmo personu kopskaitu un vispārējām prioritātēm par personām, kurām aizsardzība ir nepieciešama visvairāk. Komisijai savs priekšlikums būtu jāiesniedz vienlaikus ar priekšlikumu par Savienības gada budžeta projektu. Padomei būtu jātiecas priekšlikumu pieņemt divu mēnešu laikā. Komisijai un būtu jāņem vērā pārrunas Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejā un jāsaskaņo tās priekšlikums ar GTKP, lai pakāpeniski pastiprinātu kopīgos pūliņus pārmitināšanas jomā nolūkā apmierināt globālās pārmitināšanas vajadzības, kā tas ir izklāstīts UNHCR ikgadējā kopējo pārmitināšanas vajadzību plānā.

Grozījums Nr.     10

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Katras Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas ietvaros būtu jānosaka, kuras standarta procedūras noteikumus piemēro tās īstenošanai. Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas ietvaros turklāt vajadzības gadījumā attiecīgi būtu jāizklāsta vietējās sadarbības kārtība.

(24)  Katras Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas ietvaros būtu jānosaka, kuras standarta procedūras noteikumus piemēro tās īstenošanai. Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas ietvaros turklāt vajadzības gadījumā attiecīgi būtu jāizklāsta vietējās sadarbības kārtība un ar UNHCR īstenotās sadarbības kārtība, lai atvieglotu tās īstenošanu.

Grozījums Nr.     11

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Ņemot vērā UNHCR zinātību attiecībā uz personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, dažādu veidu uzņemšanas sekmēšanu no trešām valstīm, uz kurām šīs personas pārvietotas, dalībvalstīs, kuras vēlas uzņemt šīs personas, UNHCR arī turpmāk būtu jāsaglabā noteicoša loma Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros īstenotajos pārmitināšanas centienos. Sniegt atbalstu dalībvalstīm Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā papildus UNHCR būtu jāaicina arī citas starptautiskas struktūras, piemēram, Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

(27)  Ņemot vērā UNHCR zinātību attiecībā uz personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, dažādu veidu uzņemšanas sekmēšanu no trešām valstīm, uz kurām šīs personas pārvietotas, dalībvalstīs, kuras vēlas uzņemt šīs personas, UNHCR arī turpmāk būtu jāsaglabā noteicoša loma Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros īstenotajos pārmitināšanas centienos. Sniegt atbalstu dalībvalstīm Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā papildus UNHCR būtu jāaicina arī citas starptautiskas organizācijas un nevalstiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) un Savienības delegācijas.

Grozījums Nr.     12

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] savu pilnvaru ietvaros būtu jāpalīdz dalībvalstīm Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā.

(28)  [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] savu pilnvaru ietvaros būtu jāpalīdz dalībvalstīm un jāsadarbojas ar saistītajām trešajām valstīm Savienības pārmitināšanas sistēmas īstenošanā, tostarp sniedzot praktisku un tehnisku palīdzību un operatīvo atbalstu.

Grozījums Nr.     13

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas nostiprināti īpaši Eiropas Savienības pamattiesību hartā, un tādēļ šī regula būtu jāpiemēro atbilstīgi šīm tiesībām un principiem, tostarp bērnu tiesībām, tiesībām uz ģimenes neaizskaramību un vispārējam diskriminācijas aizlieguma principam.

(33)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas nostiprināti īpaši Eiropas Savienības pamattiesību hartā, un tādēļ šī regula būtu jāpiemēro atbilstīgi šīm tiesībām un principiem, tostarp bērnu tiesībām, tiesībām uz ģimenes neaizskaramību un diskriminācijas aizlieguma principam.

Grozījums Nr.     14

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku uzņemšanai dalībvalstu teritorijā ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību.

Ar šo regulu izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atlasei, uzņemšanai un pārvietošanai uz dalībvalstu teritoriju ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību.

Grozījums Nr.     15

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. daļa – -a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(–a)  izveido pastāvīgu saistošu Savienības sistēmu to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pārmitināšanai, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  palīdz mazināt to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, lielapjoma neatbilstīgas ieceļošanas dalībvalstu teritorijās risku;

(b)  palīdz mazināt to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, neatbilstīgas ieceļošanas dalībvalstu teritorijās risku;

Grozījums Nr.     17

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  izveido pārdalošus mehānismus, lai mazinātu spiedienu uz trešām valstīm, kuras uzņem lielu skaitu pārvietoto personu nolūkā apliecināt solidaritāti un sadalīt atbildības slogu;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  personu skaits, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras ir pārvietotas uz trešo valsti vai tās teritorijā, un šo personu tālāka kustība uz dalībvalstu teritoriju;

(a)  personu skaits, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras ir pārvietotas uz trešo valsti vai tās teritorijā, tās ietekme uz minētās trešās valsts reģionālo stabilitāti un šo personu tālāka kustība uz dalībvalstu teritoriju;

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  papildināmība ar finansiālu un tehnisku palīdzību trešām valstīm, uz kurām vai kuru teritorijā pārvietotas personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

(b)  papildināmība ar finansiālu un tehnisku palīdzību, īpaši palīdzību, kas tiek sniegta, lai uzlabotu uzņemšanas spēju un to personu aizsardzību, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un lai izveidotu efektīvu tām trešām valstīm domātu patvēruma sistēmu, uz kurām vai kuru teritorijā pārvietotas personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

Grozījums Nr.     20

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  Savienības vispārējās attiecības ar trešo valsti vai trešām valstīm, no kurām veic pārmitināšanu, un ar trešām valstīm kopumā;

svītrots

Pamatojums

Tā vietā, lai apliecinātu solidaritāti, šī sistēma draud izmantot pārmitināšanas procesu kā līdzekli, lai no šīm partnervalstīm izspiestu kaut kādu labumu.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  trešās valsts efektīva sadarbība ar Savienību migrācijas un patvēruma jomā, ieskaitot:

svītrots

i)  to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku skaita samazināšana, kas neatbilstīgi šķērso robežu, ieceļojot dalībvalstu teritorijā no attiecīgās trešās valsts;

 

ii)  apstākļu nodrošināšana pirmās patvēruma valsts un drošas trešās valsts koncepciju piemērošanai to patvēruma pieteikumu iesniedzēju atgriešanai, kuri neatbilstīgi šķērsojuši robežu, ieceļojot dalībvalstu teritorijā no attiecīgās trešās valsts vai uzrādot saikni ar attiecīgo trešo valsti;

 

iii)  spēju palielināšana tādu personu uzņemšanai un aizsardzībai, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras uzturas šajā valstī, tai skaitā ar efektīvas patvēruma sistēmas izstrādi; or

 

iv)  to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas apjoma palielināšana, kuri neatbilstīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, piemēram, noslēdzot un efektīvi īstenojot atpakaļuzņemšanas nolīgumus;

 

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  pārmitināšanas saistību apjoms un saturs, ko uzņēmušās trešās valstis.

(e)  pārmitināšanas saistību apjoms un saturs, ko uzņēmušās citas trešās valstis.

Grozījums Nr.     23

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  i) trešo valstu valstspiederīgie, kuri, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgie šīs personas ir, vai ārpus minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieki, kas, būdami ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, tādu pašu iemeslu dēļ, kā minēts iepriekš, nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties vai tajā turpmāk uzturēties, vai, ja tas nav piemērojams,

(a)  i) trešo valstu valstspiederīgie, kuri, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, dzimuma, dzimumidentitātes, seksuālās orientācijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgie šīs personas ir, vai ārpus minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieki, kas, būdami ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai minētās valsts daļas, kurā bija šo personu agrākā pastāvīgā dzīvesvieta, tādu pašu iemeslu dēļ, kā minēts iepriekš, nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties vai tajā turpmāk uzturēties, vai, ja tas nav piemērojams,

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  neaizsargātas personas:

i)  neaizsargātas personas, jo īpaši:

Grozījums Nr.     25

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – ii apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  riskam pakļauti bērni un pusaudži, tostarp nepavadīti bērni;

–  riskam pakļauti bērni un pusaudži, jo īpaši nepavadīti bērni;

Grozījums Nr.     26

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts – 6.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  personas, kurām nav citu ilgtspējīgu risinājumu;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – ii apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  pirmajā atkāpē minēto pāru vai pārmitināmo trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku nepilngadīgie bērni ar nosacījumu, ka viņi ir neprecējušies, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos,

–  pirmajā atkāpē minēto pāru vai pārmitināmo trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku nepilngadīgie bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos;

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – b punkts – ii apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par pārmitināmu neprecētu nepilngadīgo, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, kurā atrodas pieaugušais;

–  tēvs, māte vai cits pieaugušais, kas ir atbildīgs par pārmitināmu nepilngadīgo, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, kurā atrodas pieaugušais;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina šā panta b) punkta ii) apakšpunktā minēto personu ģimenes vienotības uzturēšanu.

Dalībvalstis nodrošina ģimenes vienotības uzturēšanu.

Grozījums Nr.     30

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  tās ir izdarījušas smagu noziegumu;

ii)  tās ir izdarījušas smagu noziegumu, kas ir pielīdzināms noziedzīgam nodarījumam, par kuru pienākas sods saskaņā ar dalībvalstu krimināllikumu;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  personas, kuras ir neatbilstīgi uzturējušās, neatbilstīgi ieceļojušas vai mēģinājušas neatbilstīgi ieceļot dalībvalstu teritorijā pēdējo piecu gadu laikā pirms pārmitināšanas;

svītrots

Grozījums Nr.     32

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  personas, kuras jau ir pārmitinājusi cita dalībvalsts, īstenojot šo Regulu, Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2015. gada 20. jūlija secinājumus Nr. 11097/15, 2016. gada 18. marta ES-Turcijas Paziņojumu, Komisijas 2015. gada 15. decembra Ieteikumu C(2015) 9490 vai valsts līmeņa pārmitināšanas shēmu; un

(e)  personas, kuras jau ir pārmitinājusi cita dalībvalsts, īstenojot šo regulu vai valsts līmeņa pārmitināšanas shēmu, un

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  No Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, piemērošanas var izslēgt tos trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus, kuriem var prima facie piemērot vienu no šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem izslēgšanas pamatiem.

svītrots

Grozījums Nr.     34

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome iepriekšējā gadā pirms gada, kurā šis plāns īstenojams, pieņem Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu.

1.  Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un atbilstoši UNHCR ikgadējam kopējo pārmitināšanas vajadzību plānam Padome iepriekšējā gadā pirms gada, kurā šis plāns īstenojams, pieņem Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pārmitināmo personu maksimālo kopskaitu;

(a)  pārmitināmo personu maksimālo kopskaitu atbilstoši UNHCR ikgadējam kopējo pārmitināšanas vajadzību plānam;

Grozījums Nr.     36

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes.

(c)  vispārējās aizsardzības vajadzības un īpašās ģeogrāfiskās prioritātes atbilstoši UNHCR ikgadējam kopējo pārmitināšanas vajadzību plānam.

Grozījums Nr.     37

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  kritērijus dalībvalstu efektīvas īstenošanas uzraudzībai un novērtēšanai.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pārmitināmo personu precīzs skaits no maksimālā kopskaita, kas noteikts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā, kā arī detalizēta informācija par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības mērķtiecīgajā pārmitināšanas shēmā;

(b)  pārmitināmo personu precīzs skaits no skaita, kas noteikts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā, kā arī detalizēta informācija par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības mērķtiecīgajā pārmitināšanas shēmā;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  vajadzības gadījumā - dalībvalstu savstarpējās vietējās koordinācijas un praktiskas sadarbības kārtība, ko atbalsta [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] saskaņā ar 12. panta 3. punktu, un kārtība šādiem pasākumiem ar trešām valstīm, UNHCR vai citiem partneriem;

(d)  vajadzības gadījumā dalībvalstu savstarpējās vietējās koordinācijas un praktiskas sadarbības kārtība, ko atbalsta [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra] saskaņā ar 12. panta 3. punktu un Savienības delegācijas, un kārtība šādiem pasākumiem ar trešām valstīm, UNHCR, IOM un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai citiem partneriem;

Grozījums Nr.     40

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  tās trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku īpašās grupas vai īpašo grupu apraksts, kam piemēro Savienības mērķtiecīgo pārmitināšanas shēmu;

(e)  tās trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku īpašās grupas vai īpašo grupu apraksts, pamatojoties uz UNHCR ikgadējo kopējo pārmitināšanas vajadzību plānu, kam piemēro Savienības mērķtiecīgo pārmitināšanas shēmu saskaņā ar UNHCR noteiktajiem neaizsargātības kritērijiem;

Grozījums Nr.     41

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ģimenes saites ar trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem vai Savienības pilsoņiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī;

(a)  ģimenes saites ar trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem vai Savienības pilsoņiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, bet kam nav tiesību uz ģimeņu atkalapvienošanos saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/86/EK1a;

 

_________________

 

1a Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp.).

Grozījums Nr.     42

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic šādu izvērtējumu, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, tostarp, vajadzības gadījumā, uz UNHCR sniegto informāciju par to, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki ir atzīstami par bēgļiem, vai balstoties uz personīgu interviju, vai uz abu procedūru kombināciju.

Dalībvalstis veic šādu izvērtējumu, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, tostarp, vajadzības gadījumā, uz UNHCR, IOM, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegto informāciju par to, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki ir atzīstami par bēgļiem, vai pamatojoties uz personīgu interviju, vai uz abu procedūru kombināciju.

Grozījums Nr.     43

Regulas priekšlikums

10. pants – 8. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis turklāt var pieprasīt UNHCR pilnībā izvērtēt, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, par kuriem UNHCR sniedzis nosūtījumu, kvalificējas bēgļu statusam 1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta izpratnē.

Dalībvalstis turklāt pieprasa UNHCR, IOM un iesaistītajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām pilnībā izvērtēt, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kurus UNHCR, IOM un iesaistītās pilsoniskās sabiedrības organizācijas nosūtījušas, kvalificējas bēgļu statusam 1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta izpratnē.

Grozījums Nr.     44

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  nepieprasa UNHCR izvērtēt, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki ir kvalificējami kā bēgļi 1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta izpratnē;

(2)  nepieprasa UNHCR, IOM un iesaistītajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām izvērtēt, vai trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki ir kvalificējami kā bēgļi 1951. gada Ženēvas Konvencijas 1. panta izpratnē;

Grozījums Nr.     45

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai sekmētu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu īstenošanu, dalībvalstis norīko nacionālos kontaktpunktus un var izlemt norīkot sadarbības koordinatorus trešās valstīs.

1.  Lai sekmētu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu īstenošanu, dalībvalstis norīko nacionālos kontaktpunktus un var izlemt norīkot sadarbības koordinatorus trešās valstīs. Dalībvalstīm var palīdzēt [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra], un vajadzības gadījumā tās var izmantot jau esošās struktūras, kas paredzētas operatīvajai sadarbībai pārmitināšanas jomā.

Grozījums Nr.     46

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Lai īstenotu Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas un īpaši lai īstenotu pirmsizceļošanas orientācijas programmas, veiktu medicīniskās pārbaudes par piemērotību ceļošanai, gādātu par ceļojuma organizēšanu un veiktu citus praktiskus pasākumus, dalībvalstīm var sniegt atbalstu partneri, ievērojot saskaņā ar 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu izveidotu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu vietējās koordinācijas un praktiskās sadarbības kārtību.

3.  Lai īstenotu Savienības mērķtiecīgas pārmitināšanas shēmas un īpaši lai īstenotu pirmsizceļošanas orientācijas programmas, veiktu medicīniskās pārbaudes par piemērotību ceļošanai, gādātu par ceļojuma organizēšanu un veiktu citus praktiskus pasākumus, dalībvalstīm var sniegt atbalstu partneri, jo īpaši UNHCR un attiecīgās starptautiskās organizācijas, ievērojot saskaņā ar 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu izveidotu Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu vietējās koordinācijas un praktiskās sadarbības kārtību.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tiek izveidota Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu pārstāvji. Tajā pieaicina arī [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru], UNHCR un IOM. Augsta līmeņa pārmitināšanas komitejas sanāksmēs aicina piedalīties Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices pārstāvjus, ja tie ir norādījuši nodomu iesaistīties Savienības ikgadējā pārmitināšanas plāna īstenošanā.

1.  Tiek izveidota Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu pārstāvji. Tajā pieaicina arī [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru], UNHCR un IOM un attiecīgo pilsonisko organizāciju pārstāvjus. Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejas sanāksmēs aicina piedalīties Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices pārstāvjus, ja tie ir norādījuši nodomu iesaistīties Savienības ikgadējā pārmitināšanas plāna īstenošanā.

Grozījums Nr.     48

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteju vada Komisija. Komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības, pamatojoties uz Komisijas uzaicinājumu vai dalībvalsts pieprasījumu, un vismaz vienreiz gadā.

2.  Pārmitināšanas augsta līmeņa komiteju vada Komisija. Komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības, pamatojoties uz Komisijas uzaicinājumu vai dalībvalsts pieprasījumu, un vismaz vienreiz gadā. Komisija papildus tam novēro, vai UNHCR un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jo īpaši kompetentās starptautiskās organizācijas, neliek saprast, ka pārmitināšanas vajadzības ir mainījušās.

Grozījums Nr.     49

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu dalībvalstīs.

1.  1. Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim un pēc tam ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu dalībvalstīs. Komisija ziņo UNHCR par Savienības un tās dalībvalstu ieguldījumu globālo vajadzību apmierināšanā pārmitināšanas jomā.

  `ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības pārmitināšanas sistēma

Atsauces

COM(2016)0468 – C8-0325/2016 – 2016/0225(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

12.9.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Laima Liucija Andrikienė

4.1.2017

Pieņemšanas datums

30.5.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

7

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Petras Auštrevičius, Victor Boştinaru, Klaus Buchner, James Carver, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Tamás Meszerics, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Alojz Peterle, Tonino Picula, Julia Pitera, Jozo Radoš, Jordi Solé, Dubravka Šuica, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Elena Valenciano

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Luis de Grandes Pascual, Ana Gomes, Marek Jurek, Antonio López-Istúriz White, David Martin, Norica Nicolai, Soraya Post, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Igor Šoltes, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Željana Zovko

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Norica Nicolai, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Luis de Grandes Pascual

PPE

Michèle Alliot-Marie, Laima Liucija Andrikienė, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Alojz Peterle, Julia Pitera, Željana Zovko, Dubravka Šuica

S&D

Nikos Androulakis, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Ana Gomes, Andrejs Mamikins, David Martin, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Soraya Post, Elena Valenciano

Verts/ALE

Klaus Buchner, Tamás Meszerics, Jordi Solé, Bodil Valero, Igor Šoltes

7

-

ECR

Anna Elżbieta Fotyga, Marek Jurek, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock

EFDD

James Carver

NI

Georgios Epitideios, Janusz Korwin-Mikke

5

0

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Helmut Scholz, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Budžeta komitejas ATZINUMS (25.4.2017)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014

(COM(2016)0468 – C8-0325/2016 – 2016/0225(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Gérard Deprez

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ES ir steidzami nepieciešama integrēta un ilgtspējīga migrācijas politika, kuras pamatā būtu solidaritāte un taisnīga sloga sadale dalībvalstu starpā. Viņš uzskata, ka patvēruma lūgšanas Eiropā tiesisku veidu izveide varētu novērst traģiskās bojāejas Vidusjūrā un sagraut migrantu kontrabandistu rūpala modeli.

Atzinuma sagatavotājs piekrīt ierosinātās Dublinas regulas(1) pārstrādes saistīšanai ar šo priekšlikumu, lai noteikts skaits pārmitināto personu tiktu pievienots pieteikumu pēc starptautiskās aizsardzības skaitam, lai varētu aprēķināt korektīvo sadales mehānismu. Atzinuma sagatavotājs atbalsta arī saiknes izveidi ar Eurodac regulu(2) — tādējādi dati par pārmitinātajām personām tiks noglabāti Eurodac sistēmā.

No ietekmes uz budžetu viedokļa jāteic, ka, neraugoties uz to, ka priekšlikumā nav sniegta pārmitināmo personu kvotas precīza definīcija, atzinuma sagatavotājs vēlas, lai šie pārmitināšanas plāni būtu vērienīgi un lai tiktu piešķirti to īstenošanai nepieciešamie līdzekļi.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē priekšlikumu no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda piešķirt dalībvalstīm Savienības budžeta līdzekļus EUR 10 000 apmērā par katru pārmitināto personu, pamatojoties uz pārmitināšanas plāniem, kurus katru gadu pieņem Padome. Atzinuma sagatavotājs saprot līdzfinansējuma atcelšanu no ES budžeta attiecībā uz pārmitināšanu saskaņā ar dalībvalstu pārmitināšanas programmām, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu minētajām Eiropas pārmitināšanas programmām.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt, ka diviem budžeta iestāžu atzariem ir jābūt pilnībā informētiem par nākamā gada pārmitināšanas plāna finanšu sekām brīdī, kad tiks iesniegts priekšlikums par Savienības gada budžeta projektu nākamajam gadam.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Grozījums Nr.     1

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  Eiropas projekts vienmēr ir bijis balstīts uz tādu vērtību veicināšanu kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības.

Grozījums Nr.     2

Regulas priekšlikums

-1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1a)  Migrācijas pārvaldība ir kopīga atbildība.

Grozījums Nr.     3

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kopīgajām standarta procedūrām vajadzētu balstīties uz dalībvalstu esošo pārmitināšanas pieredzi un standartiem, jo īpaši standarta operāciju procedūrām, kurās sniegtas norādes 2016. gada 18. marta ES-Turcijas Paziņojumā izklāstītās pārmitināšanas shēmas ar Turciju īstenošanai. Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros būtu jāparedz iespēja pārmitināšanai piemērot divu veidu standarta procedūras.

(12)  Kopīgajām standarta procedūrām vajadzētu balstīties uz dalībvalstu esošo pārmitināšanas pieredzi un UNHCR un dalībvalstu standartiem un jo īpaši standarta operāciju procedūrām, kurās sniegtas norādes 2016. gada 18. marta ES-Turcijas Paziņojumā izklāstītās pārmitināšanas shēmas ar Turciju īstenošanai. Savienības pārmitināšanas sistēmas ietvaros būtu jāparedz iespēja pārmitināšanai piemērot divu veidu standarta procedūras.

Pamatojums

Būtu jāņem vērā esošā starptautiskā kārtība, kas balstīta uz UNHCR standartiem.

Grozījums Nr.     4

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Abu veidu procedūrās ietilpst šādi posmi: identifikācija, reģistrācija, izvērtējums un lēmuma pieņemšana.

(13)  Abu veidu procedūrās ietilpst šādi posmi: identifikācija, reģistrācija, izvērtējums un lēmuma pieņemšana, un tie ir jāīsteno ciešā sadarbībā ar UNHCR.

Pamatojums

UNHCR ir plašas specializētās zināšanas un pieredze pārmitināšanas jomā, kas būtu jāizmanto pēc iespējas vairāk.

Grozījums Nr.     5

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Personas datus, kas savākti pārmitināšanas procedūras nolūkā, būtu jāglabā ne ilgāk kā piecus gadus no pārmitināšanas brīža. Ņemot vērā, ka trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kurus kāda dalībvalsts jau ir pārmitinājusi vai kuri pēdējo piecu gadu laikā ir atteikušies no pārmitināšanas kādā dalībvalstī, būtu jāizslēdz no pārmitināšanas citā dalībvalstī, minētais laikposms būtu uzskatāms par nepieciešamu laikposmu personas informācijas, tostarp pirkstu nospiedumu un sejas attēlu, glabāšanai.

(17)  Personas datus, kas savākti pārmitināšanas procedūras nolūkā, būtu jāglabā ne ilgāk kā piecus gadus no pārmitināšanas brīža. Ņemot vērā, ka trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kurus kāda dalībvalsts jau ir pārmitinājusi vai kuri pēdējo piecu gadu laikā ir atteikušies no pārmitināšanas kādā dalībvalstī, nevajadzētu būt atbilstīgiem pārmitināšanai citā dalībvalstī, minētais laikposms būtu uzskatāms par nepieciešamu laikposmu personas informācijas, tostarp pirkstu nospiedumu un sejas attēlu, glabāšanai.

Pamatojums

Jēdziens “izslēgšana” bēgļu starptautiskās aizsardzības kontekstā attiecas uz personām, kurām starptautiskā aizsardzība nepienākas. Tā vietā labāk būtu lietot jēdzienu “atbilstība”.

Grozījums Nr.     6

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Pārmitināšanas procedūras izvēle būtu jāveic attiecībā uz katru Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu. Paātrinātā procedūra varētu būt pamatota humanitāru iemeslu vai juridiskas vai fiziskas aizsardzības steidzamu vajadzību gadījumā.

(18)  Pārmitināšanas procedūras izvēle ciešā sadarbībā ar UNHCR būtu jāveic attiecībā uz katru Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu. Paātrinātā procedūra varētu būt pamatota humanitāru iemeslu vai juridiskas vai fiziskas aizsardzības steidzamu vajadzību gadījumā.

Pamatojums

UNHCR ir plašas specializētās zināšanas un pieredze pārmitināšanas jomā, kas būtu jāizmanto pēc iespējas vairāk.

Grozījums Nr.     7

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku uzņemšanai dalībvalstu teritorijā ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību.

Ar šo regulu izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku uzņemšanai to dalībvalstu teritorijā, kuras ir izvēlējušās piedalīties pārmitināšanas shēmā, ar nolūku šīm personām piešķirt starptautisko aizsardzību.

Pamatojums

Dalībai šajā projektā ir jābūt brīvprātīgai, jo pārmitināšanas nolūks ir garantēt aizsardzību un rast noturīgu risinājumu. Dalībvalstīm ir vislabāk zināms, cik daudz cilvēku tās patiešām spēj uzņemt nolūkā garantēt viņu aizsardzību un integrēt sabiedrībā. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda vienreizējais maksājums 10 000 euro apmērā sedz tikai pārmitināšanas sākotnējās izmaksas.

Grozījums Nr.     8

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina šā panta b) punkta ii) apakšpunktā minēto personu ģimenes vienotības uzturēšanu.

Dalībvalstis nodrošina ģimenes vienotības uzturēšanu, kā tas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/.. 25. pantā1a.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/.. par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV..).

Pamatojums

Ierosinātajā Kvalifikācijas direktīvā ir skaidrotas starptautiskās aizsardzības saņēmēju ģimenes locekļu tiesības.

Grozījums Nr.     9

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izslēgšanas pamati

Neatbilstība

Pamatojums

Jēdziens “izslēgšana” bēgļu starptautiskās aizsardzības kontekstā attiecas uz personām, kurām starptautiskā aizsardzība nepienākas. Tā vietā labāk būtu lietot jēdzienu “atbilstība”.

Grozījums Nr.     10

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  No Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, piemērošanas izslēdz šādus trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus:

1.  Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, kas izveidotas saskaņā ar 8. pantu, piemērošanai neatbilst šādi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki:

Pamatojums

Jēdziens “izslēgšana” bēgļu starptautiskās aizsardzības kontekstā attiecas uz personām, kurām starptautiskā aizsardzība nepienākas. Tā vietā labāk būtu lietot jēdzienu “atbilstība”.

Grozījums Nr.     11

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  personas, attiecībā uz kurām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka:

(a)  personas, attiecībā uz kurām ir nopietni iemesli uzskatīt, ka:

Pamatojums

1951. gada Ženēvas Konvencijā ir lietots formulējums “nopietni iemesli uzskatīt”.

Grozījums Nr.     12

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome iepriekšējā gadā pirms gada, kurā šis plāns īstenojams, pieņem Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu.

1.  Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome iepriekšējā gadā pirms gada, kurā šis plāns īstenojams, pieņem Savienības ikgadējo pārmitināšanas plānu, kas attiecas uz tām dalībvalstīm, kuras nākamajā gadā ir izvēlējušās piedalīties pārmitināšanā.

Pamatojums

Dalībai šajā projektā ir jābūt brīvprātīgai.

Grozījums Nr.     13

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts– b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  detalizētu informāciju par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā un to ieguldījumu pārmitināmo personu kopskaitā;

(b)  detalizētu informāciju par dalībvalstīm, kuras izvēlējušās piedalīties Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā un to brīvprātīgo ieguldījumu pārmitināmo personu kopskaitā;

Pamatojums

Dalībai šajā projektā ir jābūt brīvprātīgai. Ir svarīgi paplašināt bēgļu pārmitināšanu Eiropā un sadarbību pārmitināšanas jomā, bet dalībvalstīm nevajadzētu uzlikt pienākumu uzņemt noteiktu daļu ES pārmitināmo personu.

Grozījums Nr.     14

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts– b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pārmitināmo personu precīzs skaits no maksimālā kopskaita, kas noteikts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā, kā arī detalizēta informācija par dalībvalstu iesaistīšanos Savienības mērķtiecīgajā pārmitināšanas shēmā;

(b)  pārmitināmo personu precīzs skaits no maksimālā kopskaita, kas noteikts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā Savienības ikgadējā pārmitināšanas plānā, kā arī detalizēta informācija par dalībvalstīm, kuras ir izvēlējušās piedalīties Savienības mērķtiecīgajā pārmitināšanas shēmā;

Pamatojums

Dalībai šajā projektā ir jābūt brīvprātīgai. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lemt par to, cik daudzus cilvēkus tās pārmitinās, nevis pienākumam pārmitināt noteiktu daļu ES pārmitināmo cilvēku.

Grozījums Nr.     15

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – 3. daļa

Regula (ES) Nr. 516/2014

17. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Papildus dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis par katru personu, kas pārmitināta saskaņā ar Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, saņem fiksētu summu EUR 10 000 apmērā.

1.  Papildus dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis par katru personu, kas pārmitināta saskaņā ar Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu, saņem fiksētu summu EUR 10 000 apmērā. Visi piešķirtie finanšu resursi tiek atvēlēti pārmitināšanas nolūkiem, nevis citām darbībām, kuru finansēšana ir noteikta Regulā (ES) Nr. 516/2014, piemēram, imigrantu aizturēšanas centru finansēšana.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības pārmitināšanas sistēma

Atsauces

COM(2016)0468 – C8-0325/2016 – 2016/0225(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

12.9.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Gérard Deprez

31.8.2016

Pieņemšanas datums

24.4.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Monika Vana, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Caputo, Ivana Maletić, Pier Antonio Panzeri, Nils Torvalds, Marco Valli, Derek Vaughan, Rainer Wieland, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Karin Kadenbach, Ramón Luis Valcárcel Siso

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Gérard Deprez, Nils Torvalds

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

EFDD

Marco Valli

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Ivana Maletić, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Ramón Luis Valcárcel Siso, Rainer Wieland, Tomáš Zdechovský

S&D

Inés Ayala Sender, Nicola Caputo, Eider Gardiazabal Rubial, Karin Kadenbach, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Derek Vaughan, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

4

-

ECR

Bernd Kölmel

ENF

Marco Zanni, Stanisław Żółtek

Verts/ALE

Monika Vana

1

0

Verts/ALE

Jordi Solé

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

COM(2016)0270 final

(2)

COM(2016)0272 final


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības pārmitināšanas sistēma

Atsauces

COM(2016)0468 – C8-0325/2016 – 2016/0225(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

13.7.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

12.9.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

12.9.2016

DEVE

12.9.2016

BUDG

12.9.2016

EMPL

12.9.2016

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

DEVE

7.9.2016

EMPL

1.9.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Malin Björk

7.11.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

8.9.2016

12.4.2017

30.5.2017

12.10.2017

Pieņemšanas datums

12.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

20

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ahmedov Ademov, Jan Philipp Albrecht, Gerard Batten, Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Frank Engel, Cornelia Ernst, Raymond Finch, Lorenzo Fontana, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Sophia in ‘t Veld, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Roberta Metsola, Claude Moraes, József Nagy, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Coelho, Ignazio Corrao, Gérard Deprez, Anna Hedh, Marek Jurek, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Ska Keller, Jeroen Lenaers, Andrejs Mamikins, Barbara Spinelli, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Francesc Gambús, Czesław Hoc, Christelle Lechevalier, Olle Ludvigsson, Maria Noichl, Stanisław Ożóg, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Lieve Wierinck

Iesniegšanas datums

23.10.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Sophia in 't Veld, Lieve Wierinck,

EFDD

Ignazio Corrao

GUE/NGL

Malin Björk, Cornelia Ernst, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

PPE

Asim Ahmedov Ademov, Michał Boni, Carlos Coelho, Frank Engel, Francesc Gambús, Jeroen Lenaers, Roberta Metsola, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra

S&D

Caterina Chinnici, Ana Gomes, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cécile Kashetu Kyenge, Dietmar Köster, Marju Lauristin, Olle Ludvigsson, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Maria Noichl, Soraya Post, Birgit Sippel

Verts/ALE

Jan Philipp Albrecht, Ska Keller, Judith Sargentini, Bodil Valero

20

-

ECR

Czesław Hoc, Marek Jurek, Monica Macovei, Stanisław Ożóg, , Branislav Škripek, Anders Primdahl Vistisen

EFDD

Gerard Batten, Raymond Finch, Kristina Winberg

ENF

Lorenzo Fontana, Christelle Lechevalier, Auke Zijlstra

NI

Udo Voigt

PPE

Heinz K. Becker, Rachida Dati, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský

2

0

PPE

Barbara Kudrycka, József Nagy

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika