ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)

20.10.2017 - (COM(2017)0010 – C8‑0009/2017 – 2017/0003(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Marju Lauristin

Procedūra : 2017/0003(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0324/2017
Iesniegtie teksti :
A8-0324/2017
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)

(COM(2017)0010 – C8-0009/2017 – 2017/0003(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 16. un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0009/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā ieguldījumu, ko saistībā ar leģislatīvā akta projektu ir sniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta, Čehijas parlamenta Senāts, Vācijas Bundesrāts, Spānijas parlaments, Itālijas parlamenta Deputātu palāta, Nīderlandes parlamenta Pirmā palāta un Portugāles parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0324/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk "Harta") 7. pants aizsargā ikvienas personas pamattiesības uz viņa/viņas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību. Šo tiesību būtisks aspekts ir personas sakaru privātuma neaizskaramība. Elektronisko sakaru konfidencialitāte nodrošina, ka informācija, ar kuru puses apmainās, un šādas saziņas ārējie elementi (piemēram, kad, no kurienes un kam informācija nosūtīta) nav atklājami nevienam citam kā vien šajā saziņā iesaistītajām pusēm. Konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro gan tagad izmantotajiem saziņas līdzekļiem, gan tiem, kas tiks izmantoti nākotnē, tostarp izsaukumiem, saziņai internetā, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnēm, e-pastiem, zvaniem internetā un privātajai ziņapmaiņai sociālajos medijos.

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk "Harta") 7. pants aizsargā ikvienas personas pamattiesības uz viņa/viņas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību. Šo tiesību būtisks aspekts ir personas sakaru privātuma neaizskaramība. Elektronisko sakaru konfidencialitāte nodrošina, ka informācija, ar kuru puses apmainās, un šādas saziņas ārējie elementi (piemēram, kad, no kurienes un kam informācija nosūtīta) nav atklājami nevienam citam kā vien šajā saziņā iesaistītajām pusēm. Konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro gan tagad izmantotajiem saziņas līdzekļiem, gan tiem, kas tiks izmantoti nākotnē, tostarp izsaukumiem, saziņai internetā, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnēm, e-pastiem, zvaniem internetā un starppersonu ziņapmaiņai sociālajos medijos. Tas būtu jāpiemēro arī tad, kad saplūst elektronisko sakaru konfidencialitāte un fiziskās vides privātums, t. i., kad elektronisko sakaru galiekārtas var arī uztvert savu fizisko vidi vai izmantot citus ievades kanālus, piemēram, Bluetooth signālus vai kustību sensorus.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Elektronisko sakaru saturs par saziņā iesaistītajām fiziskām personām var atklāt īpaši sensitīvu informāciju – no personīgās pieredzes un emocijām līdz medicīniskajām problēmām, seksuālajai orientācijai un politiskajiem uzskatiem –, kuras izpaušana var radīt personisku un sociālu kaitējumu, ekonomisku zaudējumu vai apkaunojumu. Līdzīgā veidā ļoti sensitīvu un personisku informāciju var atklāt arī elektronisko sakaru metadati. Šie metadati ietver izsauktos numurus, apmeklētās tīmekļa vietnes, ģeogrāfisko atrašanās vietu, personas veiktā izsaukuma laiku, datumu un ilgumu, kā arī citu informāciju, kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus par elektroniskajā saziņā iesaistīto personu privāto dzīvi, piemēram, par viņu sociālajām attiecībām, ikdienas paradumiem un nodarbēm, interesēm, gaumi utt.

(2)  Elektronisko sakaru saturs par saziņā iesaistītajām fiziskām personām var atklāt īpaši sensitīvu informāciju – no personīgās pieredzes un emocijām līdz medicīniskajām problēmām, seksuālajai orientācijai un politiskajiem uzskatiem –, kuras izpaušana var radīt personisku un sociālu kaitējumu, ekonomisku zaudējumu vai apkaunojumu. Līdzīgā veidā ļoti sensitīvu un personisku informāciju var atklāt arī elektronisko sakaru metadati. Šie metadati ietver izsauktos numurus, apmeklētās tīmekļa vietnes, ģeogrāfisko atrašanās vietu, personas veiktā izsaukuma laiku, datumu un ilgumu, kā arī citu informāciju, kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus par elektroniskajā saziņā iesaistīto personu privāto dzīvi, piemēram, par viņu sociālajām attiecībām, ikdienas paradumiem un nodarbēm, interesēm, gaumi utt. Metadatus var arī apstrādāt un analizēt daudz vieglāk nekā saturu, jo tie jau ir strukturētā un standartizētā formātā. Sakaru konfidencialitātes aizsardzība ir būtisks nosacījums citu saistīto pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanai, piemēram, domas, apziņas un reliģijas brīvības, pulcēšanās brīvības, vārda un informācijas brīvības aizsardzībai.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Saskaņā ar Hartas 8. panta 1. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punktu ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Regulā (ES) 2016/679 izklāstīti noteikumi par fizisku personu aizsardzību personas datu apstrādē un par personas datu brīvu apriti. Elektronisko sakaru datu vidū var būt personas dati, kas definēti Regulā (ES) 2016/679.

(4)  Saskaņā ar Hartas 8. panta 1. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punktu ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Regulā (ES) 2016/679 izklāstīti noteikumi par fizisku personu aizsardzību personas datu apstrādē un par personas datu brīvu apriti. Elektronisko sakaru dati parasti ir personas dati, kas definēti Regulā (ES) 2016/679.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Šīs regulas noteikumi konkretizē un papildina vispārīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, kuri izklāstīti Regulā (ES) 2016/679 attiecībā uz elektronisko sakaru datiem, kas kvalificējami kā personas dati. Tāpēc šajā regulā netiek vājināta aizsardzība, kas fiziskām personām noteikta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar šo regulu.

(5)  Šīs regulas noteikumi konkretizē un papildina vispārīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, kuri izklāstīti Regulā (ES) 2016/679 attiecībā uz elektronisko sakaru datiem, kas kvalificējami kā personas dati. Tāpēc šajā regulā netiek vājināta aizsardzība, kas fiziskām personām noteikta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Gluži pretēji – tās mērķis ir ieviest papildu un papildinošus aizsardzības pasākumus, ņemot vērā, ka sakaru konfidencialitātei nepieciešama papildu aizsardzība. Elektronisko sakaru datu apstrāde būtu jāatļauj tikai saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK22 principi un galvenie noteikumi joprojām ir kopumā pareizi, minētā direktīva vairs nav pilnībā atbilstīga tehnoloģiju un tirgus faktiskajai attīstībai, un tādēļ elektronisko sakaru jomā privātuma un konfidencialitātes aizsardzība kļūst nekonsekventa vai nepietiekami efektīva. Šāda attīstība cita starpā skar tādu elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanu tirgū, kas no patērētāju viedokļa var aizvietot tradicionālos pakalpojumus, bet attiecībā uz kuriem nav jāpanāk atbilstība tam pašam noteikumu kopumam. Tā attiecas arī uz jaunām metodēm, kas ļauj izsekot Direktīvā 2002/58/EK neaptverto galalietotāju uzvedību tiešsaistē. Tāpēc Direktīva 2002/58/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(6)  Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK22 principi un galvenie noteikumi joprojām ir kopumā pareizi, minētā direktīva vairs nav pilnībā atbilstīga tehnoloģiju un tirgus faktiskajai attīstībai, un tādēļ elektronisko sakaru jomā privātuma un konfidencialitātes aizsardzība kļūst nekonsekventa vai nepietiekami efektīva. Šāda attīstība cita starpā skar tādu elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanu tirgū, kas no patērētāju viedokļa var aizvietot tradicionālos pakalpojumus, bet attiecībā uz kuriem nav jāpanāk atbilstība tam pašam noteikumu kopumam. Tā attiecas arī uz jaunām metodēm, kas ļauj izsekot lietotājus. Tāpēc Direktīva 2002/58/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

__________________

__________________

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu efektīvu piemērošanu un interpretēšanu, dalībvalstīm būtu jādod iespēja, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, saglabāt vai ieviest valstu noteikumus, kuri vēl vairāk precizētu un izskaidrotu šīs regulas noteikumu piemērošanu. Tāpēc saistībā ar rīcības brīvību, kas šajā sakarā piešķirta dalībvalstīm, būtu jāievēro līdzsvars starp privātās dzīves un personas datu aizsardzību, no vienas puses, un elektronisko sakaru datu brīvu apriti, no otras puses.

(7)  Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu efektīvu piemērošanu un interpretēšanu, Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai vajadzības gadījumā vajadzētu pieņemt norādījumus un atzinumus, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, lai saglabātu vai ieviestu valstu noteikumus, kuri vēl vairāk precizētu un izskaidrotu šīs regulas noteikumu piemērošanu. Dalībvalstu, jo īpaši valstu datu aizsardzības iestāžu, sadarbība un konsekvence ir būtiska, lai varētu saglabāt līdzsvaru starp privātās dzīves un personas datu aizsardzību, no vienas puses, un elektronisko sakaru datu brīvu apriti, no otras puses.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem un programmatūras nodrošinātājiem, kuri dod iespēju izmantot elektroniskos sakarus, tostarp saistībā ar informācijas izguvi un parādīšanu internetā. Šī regula būtu jāpiemēro arī tādām fiziskām un juridiskām personām, kuras izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nosūtītu tiešās tirgvedības komercpaziņojumus vai vāktu informāciju, kas saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai tiek tajās saglabāta.

(8)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem un programmatūras nodrošinātājiem, kuri dod iespēju izmantot elektroniskos sakarus, tostarp saistībā ar informācijas izguvi un parādīšanu internetā. Šī regula būtu jāpiemēro arī tādām fiziskām un juridiskām personām, kuras izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nosūtītu tiešās tirgvedības komercpaziņojumus vai vāktu informāciju, kas tiek pārraidīta uz lietotāju galiekārtām, tiek tajās saglabāta, ir ar tām saistīta vai tiek tajās apstrādāta.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuri apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu Savienībā, neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās. Turklāt, lai Savienībā galalietotājiem neliegtu efektīvu aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro arī elektronisko sakaru datiem, kas apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus no ārpussavienības valstīm sniedz galalietotājiem Savienībā.

(9)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuri apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu piedāvāšanu un izmantošanu Savienībā, neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās. Turklāt, lai Savienībā galalietotājiem neliegtu efektīvu aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro arī elektronisko sakaru datiem, kas apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus no ārpussavienības valstīm sniedz galalietotājiem Savienībā. Šāda kārtība būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai elektroniskie sakari ir saistīti ar maksājumu vai nav. Šīs regulas nolūkos, ja elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tam būtu rakstiski jāieceļ pārstāvis Savienībā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi. Lai nodrošinātu, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, šajā regulā ir izmantota elektronisko sakaru pakalpojumu definīcija, kas sniegta [Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi24]. Minētā definīcija ietver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus. Sakaru konfidencialitātes aizsardzībai ir būtiska nozīme arī starppersonu sakaru pakalpojumos, kurus sniedz papildus citam pakalpojumam; tādēļ šī regula būtu jāpiemēro šāda veida pakalpojumiem, kam arī ir saziņas funkcijas.

(11)  Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi, kas pazīstami arī kā “over-the-top” (OTT) pakalpojumi. Šīs regulas mērķis ir panākt, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, lai nodrošinātu viņu sakaru konfidencialitāti neatkarīgi no izraudzītā tehnoloģiskā līdzekļa. Tā aptver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus.

__________________

 

24 Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM/2016/0590 final – 2016/0288 (COD)).

 

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Starp internetam pievienotām ierīcēm un iekārtām jeb mašīnām arvien vairāk iespējama saziņa elektronisko sakaru tīklos (lietu internets). Mašīnas-mašīnas sakaru pārraide ietver signālu pārvadi tīklā, un tādēļ to parasti uzskata par elektronisko sakaru pakalpojumu. Lai nodrošinātu tiesību uz privātumu un sakaru konfidencialitāti pilnīgu aizsardzību un veicinātu uzticamu un drošu lietu internetu digitālajā vienotajā tirgū, ir jāprecizē, ka šī regula būtu jāpiemēro mašīnas-mašīnas sakaru pārraidei. Tāpēc šajā regulā ietvertais konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro arī attiecībā uz mašīnas-mašīnas sakaru pārraidi. Varētu noteikt arī konkrētus aizsardzības pasākumus saskaņā ar nozares tiesību aktiem, piemēram, Direktīvu 2014/53/ES.

svītrots

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, dažādās pilsētas daļās, lielveikalos, tirdzniecības centros un slimnīcās, izvietotos tīklājos kļuvuši pieejami ikvienam. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti nenoteiktai galalietotāju grupai. Iespēja papildus citiem pakalpojumiem sniegt bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus nedrīkstētu radīt šķēršļus sakaru datu konfidencialitātes nodrošināšanai un šīs regulas piemērošanai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi un publiskie sakaru tīkli. Taču tā nebūtu jāpiemēro slēgtām galalietotāju grupām, piemēram, korporatīviem tīkliem, kuriem piekļūt var tikai konkrētās organizācijas locekļi.

(13)  Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, bezvadu interneta piekļuves punktos dažādās pilsētas daļās, piemēram, lielveikalos, tirdzniecības centros, slimnīcās, lidostās, viesnīcās un restorānos, kļuvuši pieejami ikvienam. Minēto piekļuves punktu izmantošanai var būt vajadzīga pieteikšanās sistēmā vai paroles izsniegšana, un tos var nodrošināt arī publiskās pārvaldes iestādes, tostarp Savienības struktūras un aģentūras. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti lietotājiem. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi un publiskie sakaru tīkli. Šī regula būtu jāpiemēro slēgtiem sociālo mediju profiliem un grupām, ko attiecīgie lietotāji ir ierobežojuši vai noteikuši par privātu. Taču tā nebūtu jāpiemēro slēgtām galalietotāju grupām, piemēram, korporatīviem iekštīkliem, kuriem piekļūt var tikai organizācijas locekļi. Ja piekļuve visam pakalpojumam kopumā tiek nodrošināta nenoteiktai galalietotāju grupai, tad tikai to, ka piekļuves nolūkos tiek prasīta parole, nevajadzētu uzskatīt par piekļuves nodrošināšanu slēgtai galalietotāju grupai.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Elektronisko sakaru dati ir jādefinē pietiekami plaši un tehnoloģiju ziņā neitrāli tā, lai aptvertu visu informāciju, kas attiecas uz pārraidīto vai apmaiņā nosūtīto saturu (elektronisko sakaru saturu), un informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju, kas apstrādāta nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai nodrošināt iespēju veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tas attiecas arī uz datiem, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu paziņojuma avotu un galamērķi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saziņas datumu, laiku, ilgumu un veidu. Neatkarīgi no tā, vai šādu signālu un saistīto datu pārvadē izmanto vadus, radioviļņus, optiskos vai elektromagnētiskus līdzekļus, ieskaitot satelītsakaru tīklus, kabeļtīklus, fiksētos (ķēžu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobilos zemes tīklus, elektrokabeļu sistēmas, ar šādiem signāliem saistītie dati būtu jāuzskata par elektronisko sakaru metadatiem, un tāpēc tiem būtu piemērojami šīs regulas noteikumi. Elektronisko sakaru metadati var ietvert informāciju, kura sniegta saistībā ar pakalpojuma abonēšanu, ja šādu informāciju apstrādā nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu.

(14)  Elektronisko sakaru dati ir jādefinē pietiekami plaši un tehnoloģiju ziņā neitrāli tā, lai aptvertu visu informāciju, kas attiecas uz pārraidīto vai apmaiņā nosūtīto saturu (elektronisko sakaru saturu), un informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju, kas apstrādāta nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai nodrošināt iespēju veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tas attiecas arī uz datiem, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu paziņojuma avotu un galamērķi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saziņas datumu, laiku, ilgumu un veidu. Būtu jāietver arī dati, kas nepieciešami lietotāju galiekārtu identificēšanai, un dati, kurus ir emitējusi galiekārta, meklējot piekļuves punktus vai citas iekārtas. Neatkarīgi no tā, vai šādu signālu un saistīto datu pārvadē izmanto vadus, radioviļņus, optiskos vai elektromagnētiskus līdzekļus, ieskaitot satelītsakaru tīklus, kabeļtīklus, fiksētos (ķēžu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobilos zemes tīklus, elektrokabeļu sistēmas, ar šādiem signāliem saistītie dati būtu jāuzskata par elektronisko sakaru metadatiem, un tāpēc tiem būtu piemērojami šīs regulas noteikumi. Elektronisko sakaru metadati var ietvert informāciju, kura sniegta saistībā ar pakalpojuma abonēšanu, ja šādu informāciju apstrādā nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu. Pakalpojumu, kuri nodrošina “saturu, ko pārraida elektronisko sakaru tīklos”, izslēgšana no šīs regulas 4. pantā dotās jēdziena “elektronisko sakaru pakalpojums” definīcijas nenozīmē, ka uz pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā gan elektronisko sakaru pakalpojumus, gan satura pakalpojumus, neattiecas šīs regulas noteikumi, kuri attiecas uz elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Mūsdienu elektronisko sakaru pakalpojumi, tostarp internets un tajā sniegtie OTT pakalpojumi, darbojas uz protokolu steka pamata. Katrs protokols izšķir saturu (ko sauc arī par vērtumu), iesākumu un dažkārt arī noslēgumu. Katrs augstāks steka protokols ir iekļauts zemāka protokola satura daļā. Piemēram, TCP segments ir IP paketes satura daļā, un tās iesākumā ir avota un mērķa IP adreses, starp kurām IP pakete ir jāmaršrutē. TCP segmenta satura daļā var būt SMTP ziņojums, t. i., e-pasta vēstule. SMTP protokolu līmenī iesākums satur galvenokārt sūtītāja un saņēmēja e-pasta adreses, savukārt satura daļā ir pats ziņojums. Praksē protokola ziņojuma iesākums un noslēgums ir attiecīgā protokola metadati. Tas nozīmē, ka viena protokolu slāņa metadati ir zemāku slāņu, kas šo informāciju ietver, saturs. Gadījumos, kad šī regula paredz atšķirīgus noteikumus satura un metadatu apstrādei, tas būtu jāsaprot, raugoties tieši uz attiecīgo elektronisko sakaru pakalpojumu un protokolu slāni, kurā tas darbojas. Piemēram, interneta pakalpojumu sniedzēja gadījumā e-pasta vēstules temats, sūtītājs, saņēmējs un pamatteksts kopumā uzskatāmi par IP pakešu, kuras tas maršrutē, saturu. Savukārt e-pasta pakalpojuma sniedzēja gadījumā par saturu uzskatāms tikai e-pasta vēstules temats un pamatteksts, bet dati par saņēmēju un sūtītāju uzskatāmi par metadatiem. Protokolu slāņu nodalīšana ir būtiski svarīga, lai saglabātu elektronisko sakaru pakalpojumu neitralitāti (tīkla neitralitāti), ko sargā Regula (ES) 2015/2120.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Elektronisko sakaru dati būtu jāapstrādā kā konfidenciāla informācija. Tas nozīmē, ka iejaukšanās elektronisko sakaru datu pārraidē – vai nu tieši ar cilvēka dalību, vai ar iekārtu veiktu automatizētu apstrādi – būtu jāaizliedz, ja nav saņemta piekrišana no visiem saziņā iesaistītajiem. Sakaru datu pārtveršanas aizliegums būtu jāpiemēro tad, kad notiek datu pārvade, proti, kamēr paredzētais adresāts nav saņēmis elektroniskās saziņas saturu. Elektronisko sakaru datu pārtveršana var notikt, piemēram, kad kāda persona, kas nav saziņā iesaistītā puse, noklausās telefonsarunas, izlasa, noskenē vai saglabā elektronisko sakaru saturu vai saistītos metadatus un dara to nolūkā, kas nav saistīts ar informācijas apmaiņu. Pārtveršana notiek arī tad, ja trešās personas bez attiecīgo galalietotāju piekrišanas uzmana apmeklētās tīmekļa vietnes, apmeklējumu laikus, sakarus ar citiem un citus aspektus. Līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinājušās ir arī pārtveršanas tehniskās iespējas. Iespējas ir dažādas – var tikt uzstādītas iekārtas, kas vāc datus no galiekārtām konkrēti izvēlētās teritorijās, piemēram, tā sauktās starptautiskās mobilo sakaru abonenta identitātes (IMSI) uztvērēji, vai izmantotas tādas programmas un metodes, kas, piemēram, ļauj slepeni uzraudzīt pārlūkošanas paradumus nolūkā izveidot galalietotāja profilu. Citi pārtveršanas piemēri ietver ar RPAS aprīkojumu (payload) iegūtu datu vai satura datu pārtveršanu no nešifrētiem bezvadu tīkliem un maršrutētājiem, tostarp bez galalietotāja piekrišanas pārtverot datus saistībā ar pārlūkošanas paradumiem.

(15)  Elektroniskie sakari būtu jāuzskata par konfidenciālu informāciju. Tas nozīmē, ka iejaukšanās elektronisko sakaru pārraidē – vai nu tieši ar cilvēka dalību, vai ar iekārtu veiktu automatizētu apstrādi – būtu jāaizliedz, ja nav saņemta piekrišana no visiem saziņā iesaistītajiem. Ja saskaņā ar kādu no šajā regulā paredzētajiem aizliegumu izņēmumiem apstrāde ir atļauta, jebkāda cita apstrāde uz Regulas (ES) 2016/679 6. panta pamata būtu jāuzskata par aizliegtu, arī apstrāde citā nolūkā uz minētās regulas 6. panta 4. punkta pamata. Tam nevajadzētu liegt pieprasīt papildu piekrišanu veikt jaunas apstrādes darbības. Sakaru pārtveršanas aizliegums būtu jāpiemēro arī tad, kad notiek datu pārvade. Attiecībā uz elektroniskajiem sakariem, kas nenotiek reāllaikā, piemēram, e-pastu vai ziņapmaiņu, pārraidīšana sākas brīdī, kad saturs tiek nodots sūtīšanai, un beidzas tad, kad paredzētā saņēmēja pakalpojuma sniedzējs saņem elektroniskās saziņas saturu. Elektronisko sakaru pārtveršana var notikt, piemēram, kad kāda persona, kas nav saziņā iesaistītā puse, noklausās telefonsarunas, izlasa, noskenē vai saglabā elektronisko sakaru saturu vai saistītos metadatus un dara to nolūkā, kas nav saistīts ar informācijas apmaiņu. Pārtveršana notiek arī tad, ja trešās personas bez attiecīgo lietotāju piekrišanas uzmana apmeklētās tīmekļa vietnes, apmeklējumu laikus, sakarus ar citiem un citus aspektus. Līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinājušās ir arī pārtveršanas tehniskās iespējas. Iespējas ir dažādas – var tikt uzstādītas iekārtas, kas vāc datus no galiekārtām konkrēti izvēlētās teritorijās, piemēram, tā sauktās starptautiskās mobilo sakaru abonenta identitātes (IMSI) uztvērēji, vai izmantotas tādas programmas un metodes, kas, piemēram, ļauj slepeni uzraudzīt pārlūkošanas paradumus nolūkā izveidot lietotāja profilu. Citi pārtveršanas piemēri ietver vērtuma datu vai satura datu pārtveršanu no nešifrētiem bezvadu tīkliem un maršrutētājiem un lietotāju informācijas plūsmas datu analīzi, tostarp pārlūkošanas paradumu datu pārtveršanu bez lietotāja piekrišanas.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā. Šādā veidā nedrīkstētu aizliegt ne elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic nolūkā nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu drošību un nepārtrauktību, citstarp pārbaudot, vai nepastāv drošības apdraudējumi un vai nav izveidota ļaunprogrammatūra, ne metadatu apstrādi, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā.

(16)  Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu. Ar to nevajadzētu aizliegt elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic publiskās iestādes, datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT), datordrošības incidentu reaģēšanas vienības (CSIRT), elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji un drošības tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzēji, ievērojot Regulu 2016/679 un tikai tādā mērā, kāds ir stingri nepieciešams un samērīgs tikai un vienīgi nolūkā nodrošināt tīkla un informācijas drošību (t. i., saglabāt pieejamību, integritāti) un informācijas konfidencialitāti un nodrošināt saistīto pakalpojumu drošību, kurus piedāvā šie tīkli un sistēmās vai kuriem var piekļūt ar to starpniecību. Attiecīgas darbības varētu būt, piemēram, novērst neatļautu piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem un ļaunprātīga koda izplatīšanu, apturēt pakalpojumatteices uzbrukumus un novērst datorsistēmu un elektronisko sakaru sistēmu, drošības pakalpojumu bojājumus, pārbaudīt, vai nepastāv drošības apdraudējumi, piemēram, vai netiek izmantota ļaunprogrammatūra, surogātpasts, sargāt pret DDoS uzbrukumiem un apstrādāt metadatus nolūkā nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā. Šādu apstrādi varētu veikt arī cita persona, kas darbojas kā pakalpojuma sniedzēja datu apstrādātājs Regulas (ES) 2016/679 izpratnē.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Elektronisko sakaru datu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Salīdzinot ar Direktīvu 2002/58/EK, šī regula paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējas apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja galalietotāji tam devuši piekrišanu. Tomēr galalietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un iespējai kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem galalietotāju piekrišana un tikai tad viņi drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, kas ietver tādus datus par iekārtas atrašanās vietu, kuri ģenerēti pakalpojuma piekļuves piešķiršanas un saglabāšanas un pieslēguma izveidošanas vajadzībām. Atrašanās vietas dati, kas nav ģenerēti elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas saistībā, nebūtu jāuzskata par metadatiem. Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji izmanto elektronisko sakaru metadatus komerciālos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, kas norāda cilvēku koncentrēšanās vietas. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, ir jāizmanto identifikators, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos. Šo identifikatoru nevarētu izmantot, ja tiktu izmantoti anonīmi dati, un šādu plūsmu nevarētu attēlot. Šādā veidā izmantojot elektronisko sakaru metadatus, iespējamie ieguvēji būtu, piemēram, publiskās iestādes un sabiedriskā transporta operatori, kuri varētu noteikt, kur, pamatojoties uz jau izveidotās struktūras izmantojumu un slodzi, veidot jaunu infrastruktūru. Ja elektronisko sakaru metadatu apstrādes veids – jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un mērķus – varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā.

(17)  Elektronisko sakaru datu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Tomēr lietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un iespējai kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Šai regulai būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem lietotāju piekrišana un tikai tad viņi drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, kas ietver tādus datus par iekārtas atrašanās vietu, kuri ģenerēti pakalpojuma piekļuves piešķiršanas un saglabāšanas un pieslēguma izveidošanas vajadzībām. Atrašanās vietas dati, kas nav ģenerēti elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas saistībā, nebūtu jāuzskata par metadatiem. Ja elektronisko sakaru metadatu apstrādes veids – jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un mērķus – varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji elektronisko sakaru metadatus izmanto komerciālos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, norādot cilvēku koncentrēšanās vietas. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, ir jāizmanto identifikators, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos. Šo identifikatoru nevarētu izmantot, ja tiktu izmantoti anonīmi dati, un šādu plūsmu nevarētu attēlot. Šādā veidā izmantojot elektronisko sakaru metadatus, iespējamie ieguvēji būtu, piemēram, publiskās iestādes un sabiedriskā transporta operatori, kas varētu noteikt, kur, pamatojoties uz jau izveidotās struktūras izmantojumu un slodzi, veidot jaunu infrastruktūru.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai saņemtu konkrētus pakalpojumus, piemēram, aizsardzību pret krāpnieciskām darbībām (analizējot izmantošanas datus, atrašanās vietu un klienta kontu reāllaikā), galalietotāji var dot piekrišanu savu metadatu apstrādei. Digitālajā ekonomikā pakalpojumu bieži sniedz pret citu pakalpojumu, nevis par naudu, piemēram, galalietotājus pakļaujot reklāmai. Šajā regulā galalietotāja – tiklab fiziskas, kā juridiskas personas – piekrišanai vajadzētu būt tādai pašai nozīmei, kāda ir Regulā (ES) 2016/679 paredzētajai datu subjekta piekrišanai, un attiecīgi tai būtu jāpiemēro tādi paši nosacījumi. Pamatpiekļuve platjoslas internetam un balss sakaru pakalpojumi ir jāuzskata par cilvēkiem svarīgiem pakalpojumiem, kas tiem ļauj sazināties un izmantot digitālās ekonomikas priekšrocības. Attiecībā uz tādu datu apstrādi dota piekrišana, kas iegūti no izmantotajiem interneta un balss sakaru pakalpojumiem, nav uzskatāma par derīgu, ja datu subjektam nav bijusi dota īsta vai brīva izvēle vai viņš nav varējis atteikties vai atsaukt savu izvēli bez nelabvēlīgām sekām.

(18)  Lai saņemtu konkrētus pakalpojumus, piemēram, aizsardzību pret krāpnieciskām darbībām (analizējot izmantošanas datus, atrašanās vietu un klienta kontu reāllaikā), lietotājs vai galalietotājs var dot piekrišanu savu metadatu apstrādei. Digitālajā ekonomikā pakalpojumu bieži sniedz pret citu pakalpojumu, nevis par naudu, piemēram, galalietotājus pakļaujot reklāmai. Šajā regulā lietotāja piekrišanai vajadzētu būt tādai pašai nozīmei, kāda ir Regulā (ES) 2016/679 paredzētajai datu subjekta piekrišanai, un attiecīgi tai būtu jāpiemēro tādi paši nosacījumi. Pamatpiekļuve platjoslas internetam un balss sakaru pakalpojumi ir jāuzskata par cilvēkiem svarīgiem pakalpojumiem, kas tiem ļauj sazināties un izmantot digitālās ekonomikas priekšrocības. Attiecībā uz tādu datu apstrādi dota piekrišana, kas iegūti no izmantotajiem interneta un balss sakaru pakalpojumiem, nav uzskatāma par derīgu, ja datu subjektam nav bijusi dota īsta vai brīva izvēle vai viņš nav varējis atteikties vai atsaukt savu izvēli bez nelabvēlīgām sekām. Piekrišanu nevajadzētu uzskatīt par brīvu, ja piekļuve pakalpojumam bez tās nav iespējama vai ja tā ir panākta ar atkārtotiem pieprasījumiem. Lai novērstu šādus agresīvus pieprasījumus, lietotājiem vajadzētu būt iespējai prasīt, lai pakalpojuma sniedzēji atceras viņu izvēli nepiekrist un ievēro tehniskās specifikācijas, kas signalizē par nepiekrišanu, piekrišanas atsaukšanu vai iebilšanu.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Elektronisko sakaru saturs ir cieši saistīts ar to pamattiesību būtību, kas paredz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību un ir aizsargātas saskaņā ar Hartas 7. pantu. Iejaukšanās elektronisko sakaru saturā būtu jāatļauj vienīgi skaidri noteiktos apstākļos un atbilstīgi īpašiem nolūkiem, un būtu tai jāpiemēro pienācīga aizsardzība pret ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā regulā ir paredzēta iespēja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem apstrādāt tranzītā esošus elektronisko sakaru datus, ja visi attiecīgie galalietotāji ir snieguši apzinātu piekrišanu. Piemēram, pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt pakalpojumus, kuri ietver e-pastu skenēšanu, lai tādējādi izdzēstu konkrētu, iepriekš noteiktu materiālu. Ņemot vērā sakaru satura sensitivitāti, šajā regulā ir ietverts pieņēmums, ka šāda satura datu apstrāde stipri apdraudēs fizisku personu tiesības un brīvības. Apstrādājot šāda veida datus, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam vienmēr pirms apstrādes būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi. Apspriežoties būtu jāievēro atbilstība Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktam. Pieņēmums neattiecas uz satura datu apstrādi, kas veikta, lai sniegtu galalietotāja pieprasītos pakalpojumus, ja galalietotājs ir piekritis šādai apstrādei un ja tā tiek veikta tādā nolūkā un tik ilgi, cik tas ir noteikti nepieciešams un samērīgi attiecībā uz šādu pakalpojumu. Kad galalietotājs ir nosūtījis elektronisko sakaru saturu, bet paredzētais galalietotājs vai paredzētie galalietotāji to ir saņēmuši, to var ierakstīt vai saglabāt galalietotājs, galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši ierakstīt vai saglabāt šādus datus. Jebkurai šādu datu apstrādei ir jāatbilst Regulai (ES) 2016/679.

(19)  Elektronisko sakaru saturs ir cieši saistīts ar to pamattiesību būtību, kas paredz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību un ir aizsargātas saskaņā ar Hartas 7. pantu. Jebkura elektronisko sakaru satura datu apstrāde būtu jāatļauj vienīgi skaidri noteiktos apstākļos un atbilstīgi īpašiem nolūkiem, un tai būtu jāpiemēro pienācīga aizsardzība pret ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā regulā ir paredzēta iespēja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem apstrādāt tranzītā esošus elektronisko sakaru datus, ja visi attiecīgie lietotāji ir snieguši informētu piekrišanu. Piemēram, pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt pakalpojumus, kuri ietver e-pastu skenēšanu, lai tādējādi izdzēstu konkrētu, iepriekš noteiktu materiālu. Ņemot vērā sakaru satura sensitivitāti, šajā regulā ir ietverts pieņēmums, ka šāda satura datu apstrāde stipri apdraudēs fizisku personu tiesības un brīvības. Apstrādājot šāda veida datus, elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējam vienmēr pirms apstrādes būtu jāveic ietekmes novērtējums, kas noteikts Regulā (ES) 2016/679, un, ja saskaņā ar šo regulu nepieciešams, jāapspriežas ar uzraudzības iestādi. Kad lietotājs ir nosūtījis elektronisko sakaru saturu, bet paredzētais lietotājs vai paredzētie lietotāji to ir saņēmuši, to var ierakstīt vai saglabāt lietotājs, lietotāji vai trešā persona, kurai lietotāji ir uzticējuši ierakstīt vai saglabāt šādus datus un kura varētu būtu elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs. Jebkurai šādu saglabātu sakaru datu apstrādei, ja dati tiek glabāti lietotāja vārdā, ir jāatbilst šai regulai. Lietotājs drīkst tālāk apstrādāt datus, un, ja tie ietver personas datus, apstrādei ir jāatbilst Regulai (ES) 2016/679.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Elektronisko sakaru datus vajadzētu būt iespējams apstrādāt nolūkā sniegt pakalpojumus, kurus lietotājs ir nepārprotami pieprasījis personiskām vai ar paša darbu saistītām vajadzībām, piemēram, meklēšanu, atslēgvārdu indeksēšanas funkciju, virtuālos palīgus, teksta pārvēršanas runā programmas un tulkošanas pakalpojumus, arī attēla pārvēršanu runā vai citādu automatizētu satura apstrādi, ko piekļūstamības panākšanas nolūkā izmanto personas ar invaliditāti. Tam vajadzētu būt iespējamam bez visu lietotāju piekrišanas, taču to drīkst darīt tad, ja lietotājs, kas pakalpojumu pieprasījis, ir sniedzis piekrišanu. Turklāt šāda piekrišana liedz pakalpojuma sniedzējam minētos datus apstrādāt citiem nolūkiem.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b)  Iejaukšanās metadatu konfidencialitātē vai iejaukšanās tādas informācijas aizsardzībā, kas tiek glabāta galalietotāja galiekārtā un ir saistīta ar to, var tikt uzskatīta par likumīgu tikai tad, ja tā ir stingri nepieciešama un samērīga, lai aizsargātu intereses, kas ir būtiski svarīgas datu subjekta vai citas fiziskas personas dzīvei. Šāda iejaukšanās, pamatojoties uz citas fiziskās personas vitālajām interesēm, būtu jāveic tikai īpašā gadījumā un tikai tad, ja apstrādi nevar acīmredzami balstīt uz citu juridisko pamatu.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Elektronisko sakaru tīklu galalietotāju galiekārtas un jebkura informācija, kas saistīta ar šādu galiekārtu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tā tiek īpaši saglabāta šādās iekārtās vai iekārtas to emitē, pieprasa vai apstrādā, lai tās varētu savienoties ar citu ierīci un/vai tīkla iekārtām, ir daļa no galalietotāju privātās sfēras, kuras aizsardzība jānodrošina saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Ņemot vērā, ka šādas iekārtas satur vai apstrādā informāciju, kas var atklāt informāciju par indivīda emocionālajiem, politiskajiem, sociālajiem sarežģījumiem, ieskaitot sakaru saturu, attēlus, datus par indivīda atrašanās vietu, ko atklāj pieslēgšanās ierīces GPS informācijai, adresātu sarakstus un citu informāciju, kas jau ir saglabāta ierīcē, ir jānodrošina lielāka privātuma aizsardzība attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar šādu iekārtu. Turklāt tā sauktā spiegprogrammatūra, neredzamie pikseļi (web bugs), slēptie identifikatori, pastāvīgās sīkdatnes un tamlīdzīgi nevēlamas izsekošanas rīki var iekļūt galalietotāju galiekārtās bez viņu ziņas un iegūt pieeju informācijai, saglabāt iekārtā apslēptu informāciju un izsekot darbības. Ar galalietotāja ierīci saistīto informāciju var vākt arī attālināti, lai pēc tam to izmantotu identificēšanas un izsekošanas vajadzībām, izmantojot tādas metodes kā "pirkstu nospiedumu lasītāju", kas bieži vien notiek bez galalietotāju ziņas, un tādējādi var tikt nopietni pārkāpta šo galalietotāju privātuma neaizskaramība. Metodes, ar kurām slepeni tiek uzraudzītas galalietotāju darbības, piemēram, tādas, ar kurām tiek izsekotas darbības tiešsaistē vai viņu galiekārtas atrašanās vieta vai apturēta galalietotāju galiekārtu darbība, nopietni apdraud galalietotāju privātuma neaizskaramību. Tāpēc jebkāda šāda iejaukšanās attiecībā uz galalietotāja galiekārtu būtu jāatļauj vienīgi ar galalietotāja piekrišanu un tikai tad, ja tās nolūki ir konkrēti un pārredzami.

(20)  Elektronisko sakaru tīklu lietotāju galiekārtas un jebkura informācija, kas saistīta ar šādu galiekārtu izmantošanu, neatkarīgi no tā, vai tā tiek īpaši saglabāta šādās iekārtās vai iekārtas to emitē, pieprasa vai apstrādā, lai tās varētu savienoties ar citu ierīci un/vai tīkla iekārtām, ir daļa no lietotāju privātās sfēras, kuras aizsardzība jānodrošina saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Ņemot vērā, ka šādas iekārtas satur vai apstrādā ļoti sensitīvus datus, kas var atklāt informāciju par indivīda uzvedību, psiholoģiskajām īpašībām, emocionālo stāvokli un politiskajām un sociālajām preferencēm, tostarp sakaru saturu, attēlus, datus par indivīda atrašanās vietu, ko atklāj pieslēgšanās ierīces GPS informācijai, adresātu sarakstus un citu informāciju, kas jau ir saglabāta ierīcē, ir jānodrošina lielāka privātuma aizsardzība attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar šādu iekārtu. Ar lietotāja ierīci saistīto informāciju var vākt arī attālināti, lai pēc tam to izmantotu identificēšanas un izsekošanas vajadzībām, izmantojot tādas metodes kā ierīces digitālā nospieduma lasīšana (device fingerprinting), kas bieži vien notiek bez galalietotāju ziņas, un tādējādi var tikt nopietni pārkāpta šo lietotāju privātuma neaizskaramība. Turklāt tā sauktā spiegprogrammatūra, tīmekļa informatori, slēptie identifikatori un nevēlamai izsekošanas rīki var iekļūt lietotāju galiekārtās bez viņu ziņas, lai iegūtu piekļuvi informācijai, saglabātu iekārtā apslēptu informāciju, apstrādātu datus un izmantotu ievades un izvades funkcijas, piemēram, sensorus, un izsekotu darbības. Metodes, ar kurām slepeni tiek uzraudzītas lietotāju darbības, piemēram, tādas, ar kurām tiek izsekotas darbības tiešsaistē vai viņu galiekārtas atrašanās vieta vai apturēta lietotāju galiekārtu darbība, nopietni apdraud lietotāju privātuma neaizskaramību. Tāpēc jebkāda šāda iejaukšanās attiecībā uz lietotāja galiekārtu būtu jāatļauj vienīgi ar lietotāja piekrišanu un tikai tad, ja tās nolūki ir konkrēti un pārredzami. Lietotājiem skaidrā un viegli saprotamā valodā būtu jāsaņem visa būtiskā informācija par paredzēto apstrādi. Šāda informācija būtu jāsniedz atsevišķi no pakalpojuma izmantošanas noteikumiem.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Izņēmumi attiecībā uz pienākumu iegūt piekrišanu par galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošanu vai piekļuvi galiekārtā saglabātai informācijai būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai arī tā ir ļoti ierobežota. Piemēram, piekrišana nebūtu jāpieprasa tad, ja vajadzīga atļauja tehniskai glabāšanai vai piekļuvei, kas ir noteikti nepieciešama un samērīga likumīgā nolūkā, lai nodrošinātu tāda konkrēta pakalpojuma izmantošanu, kuru galalietotājs ir nepārprotami pieprasījis. Tas var ietvert sīkdatņu saglabāšanu uz atsevišķas sesijas laiku tīmekļa vietnē, lai izsekotu ievaddatiem, kurus galalietotājs norādījis, aizpildot tiešsaistes veidlapas vairākās lapās. Sīkdatnes var būt arī likumīgs un lietderīgs rīks, ko izmanto, piemēram, lai novērtētu tīmekļa datplūsmu uz tīmekļa vietni. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem veicot konfigurācijas pārbaudes, lai nodrošinātu pakalpojumu atbilstību galalietotāju iestatījumiem, un reģistrējot tikai to, ka galalietotāja ierīce nespēj saņemt galalietotāja pieprasīto saturu, nedrīkstētu rasties situācija, kad tiek nodrošināta piekļuve šādai ierīcei vai izmantotas šādas ierīces apstrādes iespējas.

(21)  Izņēmumi attiecībā uz pienākumu iegūt piekrišanu par galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošanu vai piekļuvi galiekārtā saglabātai informācijai būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai arī tā ir ļoti ierobežota. Piemēram, piekrišana nebūtu jāpieprasa tad, ja vajadzīga atļauja tehniskai glabāšanai vai piekļuvei, kas ir noteikti nepieciešama un samērīga likumīgā nolūkā, lai nodrošinātu tāda konkrēta pakalpojuma izmantošanu, kuru lietotājs ir nepārprotami pieprasījis. Tas var ietvert informācijas (piemēram, sīkdatņu un citu identifikatoru) saglabāšanu uz atsevišķas sesijas laiku tīmekļa vietnē, lai izsekotu ievaddatiem, kurus galalietotājs norādījis, aizpildot tiešsaistes veidlapas vairākās lapās. Ja šādas metodes tiek izmantotas ar pienācīgu privātuma aizsardzību, tās var būt arī likumīgs un lietderīgs rīks, ko izmanto, piemēram, lai novērtētu tīmekļa datplūsmu uz tīmekļa vietni. Šāda novērtēšana nozīmē, ka apstrādes rezultāts nav personas dati, bet gan apkopoti dati un ka šo rezultātu vai personas datus neizmanto, lai pamatotu pasākumus vai lēmumus, kuri attiecas uz kādu konkrētu fizisku personu. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji var veikt konfigurācijas pārbaudes, lai nodrošinātu pakalpojuma atbilstību lietotāja iestatījumiem, un tikai reģistrēšana, kas atklāj, ka lietotāja ierīce nespēj saņemt lietotāja pieprasīto saturu, nebūtu jāuzskata par neleģitīmu piekļuvi šādai ierīcei vai ierīces apstrādes iespēju izmantošanu, kurai nepieciešama piekrišana.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt pēc iespējas ērtākām lietotājiem. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, galalietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkfailu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā galalietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu, izmantojot atbilstīgus iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē. Izvēlēm, ko galalietotāji izdara, mainot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, vajadzētu būt saistošām jebkurām trešām personām un tādām, ko šīs trešās personas var izpildīt. Tīmekļa pārlūkprogrammas ir tāda veida lietojumprogrammatūra, kas ļauj no interneta izgūt informāciju un to tur arī parādīt. Tādas pašas spējas ir arī cita veida lietotnēm, piemēram, tām, kas ļauj veikt izsaukumus un sūtīt īsziņas vai dot maršruta norādījumus. Tīmekļa pārlūkprogrammas nodrošina lielu daļu sakaru starp galalietotāju un tīmekļa vietni. No šāda viedokļa raugoties, tām ir priekšrocība, ko dod vajadzība tās aktīvi izmantot, lai galalietotājam būtu vieglāk kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām. Konkrētāk, tīmekļa pārlūkprogrammas var izmantot kā "vārtsargus", kas tādējādi palīdz galalietotājiem nodrošināt, ka viņu galiekārtās (piemēram, viedtālrunī, planšetdatorā vai datorā) saglabātajai informācijai neviens nepiekļūs un neviens to nesaglabās.

(22)  Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt pēc iespējas ērtākām lietotājiem. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, lietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkdatņu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā lietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Šai regulai būtu jānovērš tā saukto "sīkdatņu sienu" un "sīkdatņu karogu" izmantošana – šie līdzekļi nepalīdz lietotājiem saglabāt kontroli pār savu personisko informāciju un privātumu vai uzzināt savas tiesības. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu ar tehnisko konfigurāciju, piemēram, izmantojot atbilstīgus iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē. Šajos iestatījumos vajadzētu būt norādītai arī izvēlei attiecībā uz informācijas glabāšanu lietotāja galiekārtā, kā arī signālam, ko pārlūkprogramma vai cita lietotne nosūta, lai citas personas informētu par lietotāja izvēlēm. Izvēlēm, ko lietotāji izdara, iestatot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, vajadzētu būt saistošām jebkurām trešām personām un tādām, ka ir panākams, lai minētās trešās personas tās izpilda. Tīmekļa pārlūkprogrammas ir tāda veida lietojumprogrammatūra, kas ļauj no interneta izgūt informāciju un to tur arī parādīt. Tādas pašas spējas ir arī cita veida lietotnēm, piemēram, tām, kas ļauj veikt izsaukumus un sūtīt ziņas vai dot maršruta norādījumus. Tīmekļa pārlūkprogrammas nodrošina lielu daļu sakaru starp lietotāju un tīmekļa vietni. No šāda viedokļa raugoties, tās ir īpaši piemērotas, lai varētu galalietotājiem aktīvi palīdzēt kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām. Konkrētāk, tīmekļa pārlūkprogrammas, lietotnes vai operētājsistēmas var izmantot kā lietotāja izvēļu izpildītājas, kas tādējādi palīdz lietotājiem nodrošināt, ka viņu galiekārtās (piemēram, viedtālrunī, planšetdatorā vai datorā) saglabātajai informācijai neviens nepiekļūs un neviens to nesaglabās.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" tika kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Patlaban sīkdatņu noklusējuma iestatījumi vairumā pārlūkprogrammu ir iestatīti kā "pieņemt visas sīkdatnes". Tādēļ tās programmatūras nodrošinātājiem, kas ļauj izgūt no interneta informāciju un to tur parādīt, būtu jānosaka pienākums veikt tādu programmatūras konfigurāciju, lai būtu iespējams liegt trešajām personām saglabāt informāciju galiekārtās; bieži vien šī iespēja ir iestatīta kā "noraidīt trešās personas sīkdatnes". Galalietotājiem vajadzētu būt piedāvātai virknei privātuma iestatījumu iespēju, sākot no augstāka līmeņa (piemēram, "nekad nepieņemt sīkdatnes") līdz vidējam līmenim (piemēram, "noraidīt trešās personas sīkdatnes" vai "pieņemt tikai pirmās puses sīkdatnes") un, visbeidzot, zemākam līmenim (piemēram, "vienmēr pieņemt sīkdatnes"). Šādu privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt viegli pamanāmam un saprotamam.

(23)  Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" ir kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Patlaban sīkdatņu noklusējuma iestatījumi vairumā pārlūkprogrammu ir iestatīti kā "pieņemt visas sīkdatnes". Tādēļ tādas programmatūras nodrošinātāji, kas dara iespējamus elektroniskos sakarus (piemēram, pārlūkprogrammas, operētājsistēmas un saziņas lietotnes), neatkarīgi no tā, vai programmatūra iegūta atsevišķi vai kopā ar aparatūru, konfigurē programmatūru tā, lai privātums tiktu aizsargāts un trešo personu veikta starpdomēnu izsekošana un informācijas saglabāšana galiekārtās būtu aizliegta pēc noklusējuma. Turklāt šādas programmatūras nodrošinātājiem ir jāpiedāvā pietiekami sadalītas izvēles iespējas attiecībā uz piekrišanu katrai mērķu kategorijai. Atsevišķās kategorijas ietver vismaz šādas kategorijas: i) izsekošana komerciāliem mērķiem vai tiešajai tirgvedībai nekomerciālos nolūkos (uz uzvedību balstīta reklāma); ii) izsekošana satura personalizēšanas nolūkos; iii) izsekošana analītiskiem mērķiem; iv) atrašanās vietas datu izsekošana; v) datu sniegšana trešām personām (tostarp tādu unikālu identifikatoru nodrošināšana, kas sasaistāmi ar personas datiem, kuri atrodas trešo personu rīcībā). Piekrišana nav vajadzīga attiecībā uz informāciju, ko vāc no galalietotāja galiekārtas, kad tas ir stingri nepieciešams, lai sniegtu galalietotāja pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu, piemēram, lai ekrāna izmēru pielāgotu ierīcei vai paturētu preces iepirkumu grozā. Tīmekļa pārlūkprogrammām, operētājsistēmām un saziņas lietotnēm būtu jāļauj galalietotājiem sniegt piekrišanu attiecībā uz sīkdatnēm vai citu informāciju, kuru galiekārtā (ieskaitot pārlūkprogrammu minētajā iekārtā) saglabā vai no tās nolasa kāda noteikta tīmekļa vietne vai sūtītājs, pat tad, ja vispārējie iestatījumi nepieļauj iejaukšanos un otrādi. Attiecībā uz kādu konkrētu pusi tīmekļa pārlūkprogrammām un saziņas lietotnēm būtu arī jāļauj lietotājiem atsevišķā veidā piekrist izsekošanai visā internetā. Privātuma iestatījumos vajadzētu būt arī iespējai atļaut lietotājam izlemt, vai, piemēram, var izmantot multivides atskaņotājus, interaktīvās programmēšanas valodas vizualizācijas rīkus vai līdzīgas programmas, vai tīmekļa vietne var vākt lietotāja ģeolokācijas datus un vai tā var piekļūt konkrētai aparatūrai, piemēram, tīmekļa kamerai vai mikrofonam. Šādu privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt viegli pamanāmam un saprotamam, un instalēšanas vai pirmās lietošanas brīdī lietotājiem vajadzētu būt informētiem par iespēju nomainīt privātuma iestatījumus, izvēloties no dažādiem variantiem. Sniegtā informācija nedrīkstētu atturēt lietotājus no augstāka līmeņa privātuma iestatījumiem, un tajā būtu jāiekļauj relevanta informācija par riskiem, ko var radīt starpdomēnu izsekotāji, ieskaitot datu apkopošanu par personas pārlūkošanas vēsturi ilgtermiņā un par šādu datu izmantošanu mērķētas reklāmas sūtījumos vai izplatīšanai citām trešajām personām. Programmatūras izstrādātājiem būtu jānosaka pienākums lietotājiem sniegt iespējas vienkāršā veidā mainīt privātuma iestatījumus jebkurā lietošanas brīdī un ļaut lietotājam izdarīt izņēmumus attiecībā uz pakalpojumiem vai precizēt, kurām tīmekļa vietnēm izsekotāji un sīkdatnes vienmēr ir atļautas vai nekad nav atļautas.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai tīmekļa pārlūkprogrammās būtu iespējams saņemt galalietotāju piekrišanu, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679, piemēram, par trešās personas pastāvīgo sīkdatņu datu saglabāšanu, tajās būtu jāpieprasa galiekārtas galalietotājam veikt skaidru apstiprinošu darbību, kas apliecinātu galalietotāja brīvu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu piekrišanu šādu sīkdatņu saglabāšanai un piekļuvei galiekārtās vai no galiekārtām. Šādu darbību var uzskatīt par apstiprinošu, piemēram, ja galalietotājiem prasa apzināti izvēlēties "pieņemt trešās personas sīkdatnes", lai apstiprinātu savu piekrišanu, un ja viņiem tiek sniegta šādas izvēles izdarīšanai nepieciešamā informācija. Šajā nolūkā jāpieprasa, lai tās programmatūras instalēšanas brīdī, kas sniedz piekļuvi internetam, programmatūras nodrošinātāji informētu galalietotājus par iespēju no dažādiem variantiem izvēlēties privātuma iestatījumus un lūgtu tiem izdarīt izvēli. Sniegtā informācija nedrīkstētu atturēt galalietotājus no augstāka līmeņa privātuma iestatījumiem, un tajā būtu jāiekļauj attiecīgā informācija par riskiem, ko var radīt trešo personu sīkdatņu saglabāšana datorā, ieskaitot datu apkopošanu par personas pārlūkošanas vēsturi ilgtermiņā, un par šādu datu izmantošanu mērķētas reklāmas sūtījumos. Tīmekļa pārlūkprogrammas tiek mudinātas sniegt galalietotājiem iespējas vienkāršā veidā mainīt privātuma iestatījumus jebkurā lietošanas brīdī un ļaut lietotājam izdarīt izņēmumus attiecībā uz dažām tīmekļa vietnēm vai iekļaut tās "baltajā sarakstā" vai precizēt, kurām tīmekļa vietnēm (trešās) personas sīkdatnes vienmēr ir vai nekad nav atļautas.

svītrots

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz izstarot aktīvos signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp iedzīvotāju skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad galalietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, pie pārklājuma zonas robežlīnijas būtu jāsniedz nepārprotams paziņojums, informējot galalietotājus pirms ieiešanas noteiktajā zonā par to, ka konkrētā tehnoloģija darbojas attiecīgajā perimetrā, kā arī par izsekošanas mērķi, šajā saistībā atbildīgo personu un pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai samazinātu vai apturētu datu vākšanu. Ja personas dati tiek vākti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, būtu jāsniedz papildu informācija.

(25)  Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz emitēt aktīvus signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp cilvēku skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad lietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, būtu vai nu jāiegūst lietotāja piekrišana, vai arī nekavējoties dati jāanonimizē, turklāt nolūku ierobežojot vien uz statistisku uzskaiti ierobežotā laikposmā un telpā un piedāvājot īstas atteikšanās iespējas.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tad šajā regulā būtu jāparedz iespēja Savienībai vai dalībvalstīm īpašos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, kā arī garantētu citas svarīgas Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši svarīgas Savienības vai dalībvalsts ekonomiskās vai finansiālās intereses, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina piemērotas procedūras, kuras palīdzētu izskatīt kompetento iestāžu likumīgos pieprasījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā arī saskaņā ar 3. panta 3. punktu ieceltā pārstāvja pienākumus.

(26)  Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tad šajā regulā būtu jāparedz iespēja Savienībai vai dalībvalstīm īpašos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Lai aizsargātu tīklu un pakalpojumu drošību un integritāti, būtu jāveicina un vajadzības gadījumā jāpadara par obligātu galšifrēšanas izmantošana saskaņā ar integrētas drošības un integrētas privātuma aizsardzības principiem. Dalībvalstīm nebūtu jāuzliek šifrēšanas nodrošinātājiem, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem vai jebkurai citai organizācijai (visos piegādes ķēdes posmos) nekādi pienākumi, kuri varētu mazināt to tīklu un pakalpojumu drošību, piemēram, radot vai veicinot apiešanas iespējas.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju saraksti tiek plaši izplatīti. Publiski pieejams abonentu saraksts ir jebkurš abonentu saraksts vai pakalpojums, kas ietver informāciju par galalietotājiem, piemēram, tālruņa numurus (arī mobilo tālruņu numurus), e-pasta adreses kontaktinformāciju, turklāt tie ietver uzziņu dienestu pakalpojumus. Fiziskas personas tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību paredz, ka galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, lūdz dot piekrišanu pirms viņu personas datu iekļaušanas abonentu sarakstā. Tiesību subjektu likumīgo interešu labad galalietotājiem, kuri ir tiesību subjekti, jābūt tiesībām iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem.

(30)  Publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju saraksti tiek plaši izplatīti. Publiski pieejams abonentu saraksts ir jebkurš abonentu saraksts vai pakalpojums, kas ietver informāciju par galalietotājiem, piemēram, tālruņa numurus (arī mobilo tālruņu numurus), e-pasta adreses kontaktinformāciju, turklāt tie ietver uzziņu dienestu pakalpojumus. Fiziskas personas tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību paredz, ka lietotājiem lūdz dot piekrišanu pirms viņu personas datu iekļaušanas abonentu sarakstā. Tiesību subjektu likumīgo interešu labad galalietotājiem, kuri ir tiesību subjekti, jābūt tiesībām iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem. Piekrišana elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaņem brīdī, kad tiek noslēgts līgums par šādu pakalpojumu. Fiziskas personas, kas rīkojas savā profesionālās darbības jomā, piemēram, neatkarīgi pašnodarbinātie, mazie uzņēmēji vai ārštata darbinieki, tiek pielīdzinātas juridiskām personām, attiecībā uz datiem, kas saistīti ar to profesionālo darbību.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Ja galalietotāji, kas ir fiziskas personas, dod piekrišanu savu datu iekļaušanai šādos abonentu sarakstos, tiem, pamatojoties uz sniegto piekrišanu, vajadzētu būt iespējai noteikt, kuras personas datu kategorijas tiek iekļautas abonentu sarakstā (piemēram, vārds un uzvārds, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, lietotāja vārds un uzvārds, tālruņa numurs). Turklāt publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem pirms galalietotāju datu iekļaušanas attiecīgajā sarakstā būtu jāinformē galalietotāji par abonentu saraksta izmantošanas nolūku un tajā izmantojamajām meklēšanas funkcijām. Galalietotājiem vajadzētu būt iespējai dot piekrišanu attiecībā uz personas datu kategorijām, kuras izmantojamas viņu kontaktinformācijas meklēšanā. Abonentu sarakstā iekļautajām personas datu kategorijām un tām personas datu kategorijām, kuras izmantojamas galalietotāju kontaktinformācijas meklēšanā, nav noteikti jābūt vienādām.

(31)  Ja lietotāji dod piekrišanu savu datu iekļaušanai šādos abonentu sarakstos, tiem, pamatojoties uz sniegto piekrišanu, vajadzētu būt iespējai noteikt, kuras personas datu kategorijas tiek iekļautas abonentu sarakstā (piemēram, vārds un uzvārds, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, lietotāja vārds un uzvārds, tālruņa numurs). Turklāt elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem pirms lietotāju datu iekļaušanas attiecīgajā sarakstā būtu jāinformē lietotāji par abonentu saraksta izmantošanas nolūku un tajā izmantojamajām meklēšanas funkcijām. Lietotājiem vajadzētu būt iespējai dot piekrišanu attiecībā uz personas datu kategorijām, kuras izmantojamas viņu kontaktinformācijas meklēšanā. Abonentu sarakstā iekļautajām personas datu kategorijām un tām personas datu kategorijām, kuras izmantojamas lietotāju kontaktinformācijas meklēšanā, nav noteikti jābūt vienādām. Publiski pieejamo abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji sniedz informāciju par meklēšanas funkcijām, kā arī par to, vai publiski pieejamos abonentu sarakstos ir pieejamas jaunas abonentu sarakstu iespējas un funkcijas, un nodrošina lietotājiem iespēju šādas funkcijas atslēgt.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Šajā regulā tiešā tirgvedība attiecas uz jebkura veida reklāmu, kurā fiziska vai juridiska persona tiešā veidā sūta tiešās tirgvedības paziņojumus vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem. Papildus produktu un pakalpojumu piedāvāšanai komerciālos nolūkos tajā būtu jāiekļauj arī ziņojumi, ko popularitātes iemantošanas nolūkā sūta politiskās partijas, kuras ar fiziskām personām sazinās ar elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību. Tas pats būtu jāattiecina uz ziņojumiem, ko savu mērķu sasniegšanas vārdā nosūtījušas citas bezpeļņas organizācijas.

(32)  Šajā regulā tiešā tirgvedība attiecas uz jebkura veida reklāmu, kurā fiziska vai juridiska persona tiešā veidā sūta tiešās tirgvedības paziņojumus vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, neatkarīgi no tās veida. Papildus produktu un pakalpojumu piedāvāšanai komerciālos nolūkos tajā būtu jāiekļauj arī ziņojumi, ko popularitātes iemantošanas nolūkā sūta politiskās partijas, kuras ar fiziskām personām sazinās ar elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību. Tas pats būtu jāattiecina uz ziņojumiem, ko savu mērķu sasniegšanas vārdā nosūtījušas citas bezpeļņas organizācijas.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Lai aizsargātu galalietotājus pret nepasūtītiem paziņojumiem, kas, pārkāpjot galalietotāju privātās dzīves neaizskaramību, nosūtīti tiešās tirgvedības nolūkā, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Iejaukšanās privātajā sfērā un traucējumu līmenis ir visai līdzīgs neatkarīgi no plašā tehnoloģiju un kanālu klāsta, kas tiek izmantots šajos elektroniskajos sakaros (automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, e-pasti, SMS, MMS, Bluetooth utt.). Tādēļ ir pamats pieprasīt, lai galalietotāja piekrišana tiktu saņemta pirms tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu elektronisko komercpaziņojumu nosūtīšanas galalietotājiem, tādējādi efektīvi aizsargājot gan indivīdus no iejaukšanās viņu privātajā dzīvē, gan juridisku personu likumīgās intereses. Juridiskā noteiktība un nepieciešamība nodrošināt, lai noteikumi, kas aizsargā no nepasūtītiem elektroniskajiem paziņojumiem, joprojām atbilstu nākotnes prasībām, pamato vajadzību definēt tādu vienotu noteikumu kopumu, kas neatšķiras atkarībā no šādu nepasūtītu paziņojumu pārvadē izmantotās tehnoloģijas un vienlaikus garantē vienādu aizsardzības līmeni visiem iedzīvotājiem visā Savienības teritorijā. Tomēr, uzturot attiecības ar esošajiem klientiem, kuriem tiek piedāvāti jau izmantotajiem līdzīgi produkti vai pakalpojumi, ir lietderīgi atļaut izmantot e-pasta kontaktinformāciju. Šāda iespēja būtu izmantojama tikai tādam uzņēmumam, kas elektronisko kontaktinformāciju ieguvis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(33)  Lai aizsargātu galalietotājus pret nepasūtītiem paziņojumiem vai tiešo tirgvedību, kas pārkāpj galalietotāju privātās dzīves neaizskaramību, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Iejaukšanās privātajā sfērā un traucējumu līmenis ir visai līdzīgs neatkarīgi no plašā tehnoloģiju un kanālu klāsta, kas tiek izmantots šajos elektroniskajos sakaros (automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, pusautomatizētas sistēmas, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, fakss, e-pasti, SMS, MMS, Bluetooth utt.). Tādēļ ir pamats pieprasīt, lai galalietotāja piekrišana tiktu saņemta pirms tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu elektronisko komercpaziņojumu nosūtīšanas galalietotājiem, tādējādi efektīvi aizsargājot gan indivīdus no iejaukšanās viņu privātajā dzīvē, gan juridisku personu likumīgās intereses. Juridiskā noteiktība un nepieciešamība nodrošināt, lai noteikumi, kas aizsargā no nepasūtītiem elektroniskajiem paziņojumiem, joprojām atbilstu nākotnes prasībām un pamatotu vajadzību definēt tādu vienotu noteikumu kopumu, kas neatšķiras atkarībā no šādu nepasūtītu paziņojumu pārvadē izmantotās tehnoloģijas un vienlaikus garantē vienādi augstu aizsardzības līmeni visiem galalietotājiem visā Savienības teritorijā. Tomēr, uzturot attiecības ar esošajiem klientiem, kuriem tiek piedāvāti citi produkti vai pakalpojumi, ir lietderīgi atļaut izmantot e-pasta kontaktinformāciju. Šāda iespēja būtu izmantojama tikai tādam uzņēmumam, kas elektronisko kontaktinformāciju ieguvis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas nav saistīti ar automatizētām izsaukšanas un saziņas sistēmām, sūtītājam izmaksā daudz vairāk, bet galalietotājiem finansiālas izmaksas nerada. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot un/vai saglabāt valsts sistēmas, kas šādus izsaukumus ļauj adresēt tikai tiem galalietotājiem, kuri nav pret to iebilduši.

(36)  Tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas nav saistīti ar automatizētām izsaukšanas un saziņas sistēmām, sūtītājam izmaksā daudz vairāk, bet galalietotājiem finansiālas izmaksas nerada, un tas ir pamats dot dalībvalstīm iespēju izveidot un/vai saglabāt valsts sistēmas, kas šādus izsaukumus ļauj adresēt tikai tiem galalietotājiem, kuri nav pret to iebilduši.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, būtu jāinformē galalietotāji par pasākumiem, ko tie var veikt savu sakaru drošības aizsardzībai, piemēram, izmantojot īpaša veida programmatūru vai šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt galalietotājus par sevišķiem drošības riskiem neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstīgus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus drošības riskus un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības riskiem būtu jāsniedz abonentam bez maksas. Drošības jautājums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32. pantu.

(37)  Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, elektronisko sakaru dati būtu jāapstrādā tādā veidā, lai nepieļautu neatļautu apstrādi, tostarp piekļuvi vai grozīšanu. Tiem būtu jānodrošina, ka šādu neatļautu piekļuvi vai grozīšanu var atklāt, un arī jānodrošina, ka elektronisko sakaru dati tiek aizsargāti, izmantojot modernu programmatūru un kriptogrāfijas metodes, tostarp šifrēšanas tehnoloģijas. Pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāinformē lietotāji par pasākumiem, ko tie var veikt savu sakaru drošības aizsardzībai, piemēram, izmantojot īpaša veida programmatūru vai šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt galalietotājus par sevišķiem drošības riskiem neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstīgus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus drošības riskus un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības riskiem būtu jāsniedz abonentam bez maksas. Drošības jautājums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32. pantu. Attiecībā uz tīklu un pakalpojumu drošību un ar to saistītajiem drošības pienākumiem visiem pakalpojumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, būtu jāpiemēro [Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa] 40. pantā paredzētie pienākumi.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Regulai (ES) 2016/679, šīs regulas noteikumu īstenošana būtu jāuztic tām pašām iestādēm, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 noteikumu izpildi, un šī regula balstās uz Regulas (ES) 2016/679 konsekvences mehānismu. Atbilstīgi savai konstitucionālajai, organizatoriskajai un administratīvajai iekārtai dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt, ka tajās ir vairāk nekā viena uzraudzības iestāde. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt atbildīgām arī par šīs regulas piemērošanas uzraudzību attiecībā uz juridisko personu elektronisko sakaru datiem. Šādu papildu uzdevumu veikšanai nevajadzētu apdraudēt uzraudzības iestādes spēju pildīt tai uzticētos uzdevumus, kas attiecas uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un šo regulu. Katrai uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir papildu finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, telpas un infrastruktūra, kas vajadzīga efektīvai uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

(38)  Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Regulai (ES) 2016/679, šīs regulas noteikumu īstenošana būtu jāuztic tām pašām iestādēm, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 noteikumu izpildi, un šī regula balstās uz Regulas (ES) 2016/679 konsekvences mehānismu. Atbilstīgi savai konstitucionālajai, organizatoriskajai un administratīvajai iekārtai dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt, ka tajās ir vairāk nekā viena uzraudzības iestāde. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt atbildīgām arī par šīs regulas piemērošanas uzraudzību attiecībā uz juridisko personu elektronisko sakaru datiem. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena uzraudzības iestāde, šīm iestādēm citai ar citu būtu jāsadarbojas. Tām būtu jāsadarbojas arī ar iestādēm, kurām uzticēts panākt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izpildi, un citām attiecīgām izpildiestādēm, piemēram, patērētāju aizsardzības iestādēm. Šādu papildu uzdevumu veikšanai nevajadzētu apdraudēt uzraudzības iestādes spēju pildīt tai uzticētos uzdevumus, kas attiecas uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un šo regulu. Katrai uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir papildu finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, telpas un infrastruktūra, kas vajadzīga efektīvai uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a)  Šīs regulas noteikumu izpildes panākšanai bieži vien vajadzīga divu vai vairāku dalībvalstu valsts uzraudzības iestāžu sadarbība, piemēram, cīņā pret galiekārtas konfidencialitātes neievērošanu. Lai sadarbība šādos gadījumos būtu raita un ātra, šīs regulas II nodaļai būtu jāpiemēro saskaņā ar Regulu 2016/679/ES izveidotā sadarbības un konsekvences mehānisma procedūras. Tādēļ šīs regulas konsekventā piemērošanā visā Savienībā būtu jāiesaistās Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, jo īpaši — publicējot atzinumus konsekvences mehānismu sakarā vai, kā paredzēts Regulas 2016/679/ES 65. pantā, pieņemot saistošus lēmumus, kuri saistīti ar strīdu izšķiršanu attiecībā uz šīs regulas II nodaļu.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt kompetentai savas dalībvalsts teritorijā īstenot pilnvaras un pildīt uzdevumus, kas tai paredzēti šajā regulā. Lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanas uzraudzību un izpildi visā Savienībā, uzraudzības iestādēm, pievēršot tiesu iestāžu uzmanību šīs regulas pārkāpumiem un iesaistoties tiesvedībā, katrā dalībvalstī vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem uzdevumiem un faktiskajām pilnvarām, neskarot saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem noteiktās kriminālvajāšanas iestāžu pilnvaras. Dalībvalstis un to uzraudzības iestādes tiek mudinātas šīs regulas piemērošanā ņemt vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

(39)  Katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt kompetentai savas dalībvalsts teritorijā īstenot pilnvaras un pildīt uzdevumus, tostarp pieņemt saistošus lēmumus, kas tai paredzēti šajā regulā. Lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanas uzraudzību un izpildi visā Savienībā, uzraudzības iestādēm, pievēršot tiesu iestāžu uzmanību šīs regulas pārkāpumiem un iesaistoties tiesvedībā, katrā dalībvalstī vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem uzdevumiem un faktiskajām pilnvarām, tostarp izmeklēšanas pilnvarām, korektīvajām pilnvarām un sankcijām, kā arī atļaujas piešķiršanas un padomdevēja pilnvarām, neskarot saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem noteiktās kriminālvajāšanas iestāžu pilnvaras. Dalībvalstis un to uzraudzības iestādes tiek mudinātas šīs regulas piemērošanā ņemt vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, proti, aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, un nodrošinātu personas datu brīvu apriti Savienībā, Komisijai, papildinot šo regulu, būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Jo īpaši, deleģētie akti būtu jāpieņem attiecībā uz sniedzamo informāciju, arī to, ko sniedz ar standartizētām ikonām, kuras palīdz viegli pamanāmā un saprotamā veidā sniegt pārskatu par galiekārtas emitētās informācijas vākšanu, tās mērķi, atbildīgo personu un visiem pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai minimalizētu šādu informācijas vākšanu. Deleģētie akti būtu arī jāpieņem, lai precizētu kodu, ar kuru tiek identificēti tiešās tirgvedības izsaukumi, tostarp tie, kas veikti automatizētās izsaukšanas un saziņas sistēmās. Sevišķi svarīgi ir Komisijai pienācīgi apspriesties saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu25. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāsaņem īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(41)  Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, proti, aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un izmantošanā, jo īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves un saziņas aizsardzību personas datu apstrādē, un nodrošinātu personas datu brīvu apriti Savienībā, Komisijai, papildinot šo regulu, būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Jo īpaši, deleģētie akti būtu jāpieņem attiecībā uz sniedzamo informāciju, arī to, ko sniedz ar standartizētām ikonām, kuras palīdz viegli pamanāmā un saprotamā veidā sniegt pārskatu par galiekārtas emitētās informācijas vākšanu, tās mērķi, atbildīgo personu un visiem pasākumiem, ko lietotājs var veikt, lai minimalizētu šādu informācijas vākšanu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai pienācīgi apspriesties saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu25. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāsaņem īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā. Piemēram, ir nepieciešami īstenošanas pasākumi, lai precizētu kodu, ar kuru tiek identificēti tiešās tirgvedības izsaukumi, tostarp tie, kas veikti automatizētās izsaukšanas un saziņas sistēmās. Tie ir nepieciešami arī nolūkā ieviest procedūras un apstākļus, lai uz laiku neievērotu atteikšanos uzrādīt izsaucošo numuru, ja lietotāji pieprasījuši ļaunprātīgu vai traucējošu izsaukumu izsekošanu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

__________________

__________________

25 Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

25 Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šo regulu piemēro elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, kā arī informācijai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām.

1.  Šo regulu piemēro:

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(a)  elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tiek prasīta samaksa;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(b)  tādas informācijas apstrādei, kas saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai ir apstrādāta šādās galiekārtās;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(c)  tādas programmatūras laišanai tirgū, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(d)  publiski pieejamu elektronisko sakaru lietotāju sarakstu nodrošināšanai;

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(e)  tiešās tirgvedības elektronisko paziņojumu nosūtīšanai galalietotājiem.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem Savienībā, neatkarīgi no tā, vai no galalietotāja prasa maksu;

(a)  elektronisko sakaru pakalpojumu, programmatūras, publiski pieejamu sarakstu vai tiešās tirgvedības elektronisko paziņojumu piedāvāšanai galalietotājiem Savienībā neatkarīgi no tā, vai no galalietotāja prasa maksu;

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  šādu pakalpojumu izmantošanai;

(b)  2. pantā minētajām darbībām, kuras tiek veiktas Savienības teritorijā;

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tādas informācijas aizsardzībai, kas saistīta ar galalietotāju galiekārtām, kuras atrodas Savienībā.

(c)  tādas informācijas apstrādei, kas saistīta ar Savienībā esošām galalietotāju galiekārtām vai ir apstrādāta šādās galiekārtās.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tas rakstiski ieceļ sev pārstāvi Savienībā.

2.  Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, tādas programmatūras nodrošinātājs, kas dod iespēju izmantot elektroniskos sakarus, persona, kura apstrādā informāciju, kas ir saistīta ar lietotāju vai galalietotāju galiekārtām vai ir apstrādāta šādās galiekārtās, publiski pieejama abonentu saraksta pakalpojumu sniedzējs vai persona, kas nosūta tiešās tirgvedības paziņojumus, neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tas rakstiski ieceļ pārstāvi Savienībā.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, pārstāvis ir pilnvarots atbildēt uz jautājumiem un sniegt informāciju papildus pakalpojumu sniedzējam vai tā vietā, jo īpaši uzraudzības iestādēm un galalietotājiem, par visiem jautājumiem, kas saistīti ar elektronisko sakaru datu apstrādi.

4.  Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, pārstāvis ir pilnvarots atbildēt uz jautājumiem un sniegt informāciju papildus pakalpojumu sniedzējam vai tā vietā, jo īpaši uzraudzības iestādēm, tiesām un galalietotājiem, par visiem jautājumiem, kas saistīti ar 2. pantā minētajām darbībām.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Pārstāvja iecelšana saskaņā ar šā panta 2. punktu neskar tiesiskās prasības, kuras varētu celt pret fizisku vai juridisku personu, kas apstrādā elektronisko sakaru datus saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus no valstīm ārpus Savienības sniedz galalietotājiem Savienībā.

5.  Pārstāvja iecelšana saskaņā ar šā panta 2. punktu neskar tiesiskās prasības, kuras varētu celt pret fizisku vai juridisku personu, kas veic 2. pantā minētās darbības no valstīm ārpus Savienības.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  definīcijas "elektronisko sakaru tīkls", "elektronisko sakaru pakalpojums", "starppersonu sakaru pakalpojums", "numuratkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums", "numurneatkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums", "galalietotājs" un "izsaukums", kas attiecīgi minētas [Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] 2. panta 1., 4., 5., 6., 7., 14. un 21. punktā;

(b)  [Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] 2. panta 21. punktā norādītā jēdziena “izsaukums” definīcija;

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, definīcijā "starppersonu sakaru pakalpojums" ietilpst pakalpojumi, kuros interaktīva starppersonu saziņa ir tikai ar citu pakalpojumu saistīta sīka palīgfunkcija.

svītrots

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  “elektronisko sakaru tīkls” ir uz patstāvīgu infrastruktūru vai centralizētas administrācijas spēju gan balstīta, gan nebalstīta pārraidīšanas sistēma un attiecīgos gadījumos komutācijas vai maršrutēšanas ierīces un citi resursi, tostarp tīkla pasīvie elementi, ar kuriem signālus var pārvadīt pa vadiem, radioviļņiem, optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem, tostarp satelītsakaru tīkliem, fiksētiem (ķēžu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobiliem zemes tīkliem, elektrokabeļu sistēmas, ciktāl tās izmanto signālu pārraides nolūkā, radio un televīzijas apraides nolūkā izmantotie tīkli un kabeļtelevīzijas tīkli neatkarīgi no pārvadītās informācijas veida;

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-aa)  “elektronisko sakaru pakalpojums” ir pakalpojums, ko elektroniskā sakaru tīklā sniedz gan par atlīdzību, gan bez tās un kas aptver vienu vai vairākus šādus pakalpojumus: “interneta piekļuves pakalpojumu”, kā definēts Regulas (ES) 2015/2120 2. panta 2. punktā; starppersonu sakaru pakalpojumu; pakalpojumu, kuru pilnībā vai galvenokārt veido signālu pārvade, piemēram, pārraides pakalpojumu, ko izmanto mašīnas-mašīnas pakalpojumu sniegšanai un apraidei, taču tas neaptver informāciju, ko pārvada, sabiedrībai sniedzot apraides pakalpojumus, izmantojot elektronisko sakaru tīklu vai sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, izņemot gadījumus, kad informāciju var saistīt ar identificējamu galalietotāju, kas saņem šo informāciju; tas ietver arī pakalpojumus, kuri nav publiski pieejami, bet nodrošina piekļuvi publiski pieejamam elektronisko sakaru tīklam;

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – -ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-ab)  “starppersonu sakaru pakalpojums” ir pakalpojums, kuru sniedz gan par atlīdzību, gan bez tās un ar kuru nodrošina tiešu starppersonu un interaktīvu informācijas apmaiņu starp noteiktu skaitu personu, un kurā personas, kas sāk saziņu vai piedalās tajā, nosaka saņēmēju(-us);

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – -ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-ac)  “numuratkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums” ir starppersonu sakaru pakalpojums, ar ko pieslēdzas publiskam komutējamam telefonu tīklam, vai nu izmantojot piešķirtos numerācijas resursus, proti, numuru vai numurus, kurus satur kādas valsts vai starptautiskie numerācijas plāni, vai nu nodrošinot sakarus ar numuru vai numuriem, kurus satur kādas valsts vai starptautiskie numerācijas plāni;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – -ad apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-ad)  “numurneatkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums” ir starppersonu sakaru pakalpojums, ar ko nepieslēdzas publiskam komutējamam telefonu tīklam, ne izmantojot piešķirtos numerācijas resursus, proti, numuru vai numurus, kurus satur kādas valsts vai starptautiskie numerācijas plāni, ne nodrošinot sakarus ar numuru vai numuriem, kurus satur kādas valsts vai starptautiskie numerācijas plāni;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – -ae apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-ae)  “galalietotājs” ir juridiska vai fiziska persona, kas izmanto vai pieprasa publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu;

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – -af apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-af)  “lietotājs” ir jebkura fiziska persona, kas privātām vai darījumdarbības vajadzībām izmanto publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu, ne vienmēr būdama šā pakalpojuma abonents;

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  "elektronisko sakaru saturs" ir saturs, ar kuru notiek apmaiņa, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus, piemēram, teksts, balss ieraksti, video, attēli skaņa;

(b)  "elektronisko sakaru saturs" ir saturs, kuru pārraida, izplata vai ar kuru notiek apmaiņa, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus, un tas var būt, piemēram, teksts, balss ieraksti, video, attēli skaņa. Ja, izmantojot attiecīgo pakalpojumu, tiek pārraidīti vai izplatīti citu elektronisko sakaru pakalpojumu vai protokolu metadati vai notiek apmaiņa ar tiem, tie ir uzskatāmi par attiecīgā pakalpojuma elektronisko sakaru saturu;

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  "elektronisko sakaru metadati" ir dati, kas elektronisko sakaru tīklā tiek apstrādāti nolūkā tos pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tie ir arī dati, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu saziņas avotu un galamērķi, dati par ierīces atrašanās vietu, kas ģenerēti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī saziņas datums, laiks, ilgums un veids;

(c)  "elektronisko sakaru metadati" ir dati, kas elektronisko sakaru tīklā tiek apstrādāti nolūkā tos pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tie ir arī dati, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu saziņas avotu un galamērķi, dati par galiekārtas atrašanās vietu, kas apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī saziņas datums, laiks, ilgums un veids;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  "tiešās tirgvedības paziņojumi" ir katra rakstiska vai mutiska reklāma, ko nosūta vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, ieskaitot automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas izmantošanu ar cilvēka dalību vai bez tās, elektronisko pastu, SMS, utt.;

(f)  "tiešās tirgvedības paziņojumi" ir katra rakstiska, mutiska vai video formāta reklāma, ko nosūta, piedāvā vai pasniedz vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, ieskaitot automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas izmantošanu ar cilvēka dalību vai bez tās, elektronisko pastu, SMS, faksu utt.;

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  "tiešās tirgvedības balss izsaukumi" ir tiešie izsaukumi, kuru veikšanai nav jāizmanto automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas;

(g)  "tiešās tirgvedības balss izsaukumi" ir tiešie izsaukumi, kuru veikšanai nav jāizmanto automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tostarp izsaukumi, ko veic automatizētā izsaukšanas un saziņas sistēma, kas izsaukto personu savieno ar citu personu;

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  "automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas" ir sistēmas, kas spēj automātiski veikt viena vai vairāku saņēmēju izsaukumus saskaņā ar konkrētajai sistēmai noteiktajiem norādījumiem, un pārraidīt skaņu, kas nav tieši pārraidīta runa, tostarp izsaukumus, ko veic automatizētā izsaukšanas un saziņas sistēma, kas izsaukto personu savieno ar citu personu.

(h)  "automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas" ir sistēmas, kas spēj automātiski veikt viena vai vairāku saņēmēju izsaukumus saskaņā ar konkrētajai sistēmai noteiktajiem norādījumiem, un pārraidīt skaņu, kas nav tieši pārraidīta runa.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

2. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

FIZISKU UN JURIDISKU PERSONU ELEKTRONISKO SAKARU UN VIŅU GALIEKĀRTĀS GLABĀTĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

FIZISKU PERSONU ELEKTRONISKO SAKARU UN VIŅU GALIEKĀRTĀS APSTRĀDĀTĀS UN AR TĀM SAISTĪTĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

5. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte

Elektronisko sakaru konfidencialitāte

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektronisko sakaru dati ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās elektronisko sakaru datos, piemēram, elektronisko sakaru datu noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana, uzraudzība, skenēšana vai citāda pārtveršana, pārraudzība vai apstrāde, ko veic personas, kuras nav galalietotāji, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj šī regula.

Elektroniskie sakari ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās, izmantojot elektroniskos sakarus, piemēram, elektronisko sakaru noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana, uzraudzība, skenēšana vai citāda pārtveršana, pārraudzība vai jebkāda apstrāde, ko veic personas, kuras nav galalietotāji, ir aizliegta.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Elektronisko sakaru konfidencialitāti piemēro arī datiem, kas saistīti vai tiek apstrādāti ar galiekārtu.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atļautā elektronisko sakaru datu apstrāde

Likumīga elektronisko sakaru datu apstrāde

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus, ja:

1.  Elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus tikai tad, ja tehniski ir nepieciešams panākt sakaru pārraidi, un tik ilgi, cik tas nepieciešams šim nolūkam.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji un pakalpojumu sniedzēji vai citas personas, kas rīkojas nodrošinātāja, pakalpojumu sniedzēja vai galalietotāja vārdā, var apstrādāt elektroniskās saziņas datus tikai tad, ja tehniski ir nepieciešams saglabāt vai atjaunot attiecīgo elektronisko sakaru tīklu vai pakalpojumu pieejamību, integritāti, konfidencialitāti un drošību vai konstatēt tehniskos bojājumus un/vai kļūdas elektronisko sakaru pārraidīšanā, tik ilgi, cik tas nepieciešams šim nolūkam.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja:

2.  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un tīklu nodrošinātāji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus tikai tad, ja:

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tas ir jādara, lai tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes obligāto līmeni saskaņā ar [Direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] vai Regulu (ES) 2015/212028, vai

(a)  tas ir stingri vajadzīgs, lai tik ilgi, cik tas tehniski ir nepieciešams šim nolūkam, nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes obligāto līmeni saskaņā ar [Direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] vai Regulu (ES) 2015/212028, vai

__________________

__________________

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1.–18. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1.–18. lpp.).

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tas ir jādara saistībā ar rēķinu sagatavošanu, starpsavienojumu maksas aprēķināšanu, elektronisko pakalpojumu krāpnieciskas vai ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanu vai apturēšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu abonēšanu, vai

(b)  tas ir stingri nepieciešams saistībā ar rēķinu sagatavošanu, starpsavienojumu maksas noteikšanu, elektronisko pakalpojumu krāpnieciskas izmantošanas atklāšanu vai apturēšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu abonēšanu, vai

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  attiecīgais galalietotājs ir devis piekrišanu viņa sakaru metadatu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, tostarp attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniegšanu šādiem galalietotājiem, ar nosacījumu, ka attiecīgo nolūku vai nolūkus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju.

(c)  attiecīgais lietotājs ir devis piekrišanu viņa sakaru metadatu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, tostarp attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniegšanu šādiem lietotājiem, ar nosacījumu, ka attiecīgo nolūku vai nolūkus nevar sasniegt, neapstrādājot šādus metadatus.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā gadījumos, kad elektronisko sakaru metadatu apstrādes veids — jo īpaši, ja tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā minētās apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un mērķus — var ievērojami apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, piemēro Regulas (ES) Nr. 2016/679 35. un 36. pantu.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai galalietotājam sniegtu konkrētu pakalpojumu, ja attiecīgais galalietotājs vai galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei un minētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez šāda satura apstrādes, vai

(a)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai lietotājam sniegtu pieprasīto konkrēto pakalpojumu, ja attiecīgais lietotājs ir devis savu piekrišanu elektronisko sakaru satura apstrādei un minētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez pakalpojuma sniedzēja veiktas šāda satura apstrādes, vai

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ja visi attiecīgie galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, kurus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju, un pakalpojumu sniedzējs ir apspriedies ar uzraudzības iestādi. Attiecībā uz apspriešanos ar uzraudzības iestādi piemēro Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktu.

(b)  ja visi attiecīgie lietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, kurus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju, un pakalpojumu sniedzējs ir apspriedies ar uzraudzības iestādi. Attiecībā uz apspriešanos ar uzraudzības iestādi piemēro Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktu.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs var apstrādāt elektronisko sakaru datus tikai nepārprotami pieprasīta pakalpojuma sniegšanas nolūkā, tikai individuālām vajadzībām, tikai uz laiku, kas nepieciešams minētajam nolūkam, un bez visu lietotāju piekrišanas tikai tad, ja šāda pieprasīta apstrāde negatīvi neietekmē cita lietotāja vai lietotāju pamattiesības un intereses.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

Article 7 – paragraph 1

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, kad elektronisko sakaru saturu ir saņēmis paredzētais saņēmējs vai saņēmēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu vai padara minētos datus anonīmus. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši tos ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

1.  Neskarot 6. panta 1.b punktu un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu, ja vairs nav nepieciešamības sniegt šādu lietotāja pieprasītu pakalpojumu. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt lietotāji vai trešā persona, kurai lietotāji ir uzticējuši tos ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt. Lietotājs var apstrādāt datus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru metadatus vai padara minētos datus anonīmus tad, kad tie vairs nav vajadzīgi paziņojuma pārraidīšanai.

2.  Neskarot 6. panta 1.b punktu un 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs dzēš elektronisko sakaru metadatus vai tos anonimizē, ja vairs nav nepieciešamības sniegt šādu lietotāja pieprasītu pakalpojumu.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja elektronisko sakaru metadati tiek apstrādāti rēķinu sagatavošanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, attiecīgos metadatus var glabāt līdz tā termiņa beigām, kura laikā saskaņā ar valsts tiesību aktiem rēķinu var likumīgi apstrīdēt vai saņemt maksājumu.

3.  Ja elektronisko sakaru metadati tiek apstrādāti rēķinu sagatavošanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, absolūti nepieciešamos metadatus var glabāt līdz tā termiņa beigām, kura laikā saskaņā ar valsts tiesību aktiem rēķinu var likumīgi apstrīdēt vai saņemt maksājumu.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

8. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galalietotāja galiekārtā glabātās un ar to saistītās informācijas aizsardzība

Uz lietotāja galiekārtu nosūtītās, tajā glabātās un apstrādātās un no tās ievāktās informācijas aizsardzība

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un informācijas vākšana no galalietotāju galiekārtām, tostarp par to programmatūru un aparatūru, ja to neveic attiecīgais galalietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

1.  Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un informācijas vākšana no galalietotāju galiekārtām, tostarp par programmatūru un aparatūru, ja to neveic attiecīgais lietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tas ir jādara tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai

(a)  tas ir stingri nepieciešams tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  galalietotājs ir devis piekrišanu, vai

(b)  lietotājs ir devis konkrētu piekrišanu, vai

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tas ir jādara, lai sniegtu galalietotāja pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu, vai

(c)  tas no tehniskā viedokļa ir stingri nepieciešams, lai sniegtu lietotāja konkrēti pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu, vai

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  tas ir jādara, lai veiktu tīmekļa mērķauditorijas mērījumus, ar nosacījumu, ka tos veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kam to lūdzis galalietotājs.

(d)  tas no tehniskā viedokļa ir nepieciešams, lai veiktu lietotāja pieprasītā informācijas sabiedrības pakalpojuma mērķauditorijas mērījumus, ar nosacījumu, ka tos veic pakalpojumu sniedzējs vai šā pakalpojuma sniedzēja vārdā, vai tīmekļa analīzes aģentūra, kas darbojas sabiedrības interesēs, tostarp zinātniskā nolūkā; datus apkopo un lietotājam nodrošina iespēju izteikt iebildumus; un papildu nosacījums ir tāds, ka personas dati nav pieejami nevienai trešai personai un ka šāds mērījums negatīvi neietekmē lietotāja pamattiesības. Ja mērķauditorijas mērījumus veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja vārdā, savāktos datus apstrādā tikai šā pakalpojumu sniedzēja vajadzībām un glabā atsevišķi no datiem, kas savākti, veicot mērķauditorijas mērījumus citu pakalpojumu sniedzēju vārdā, vai

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  tas, izmantojot atjauninājumus, ir jādara, lai nodrošinātu galalietotāja galiekārtas drošību, konfidencialitāti, integritāti, pieejamību un autentiskumu, uz laiku, kas nepieciešams minētajam nolūkam, ar nosacījumu, ka:

 

(i)   nekādā ziņā netiek mainīta aparatūras vai programmatūras darbības spēja vai lietotāja izvēlētie privātuma iestatījumi,

 

(ii)   par ikviena atjauninājuma instalēšanu lietotāju informē iepriekš un

 

(iii)   lietotājam ir iespēja šādu automātisko atjauninājumu instalēšanu atlikt vai atspējot;

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  darba tiesisko attiecību kontekstā tas ir stingri nepieciešams no tehniska viedokļa, lai darba ņēmējs varētu veikt savu uzdevumu, ja:

 

(i) darba devējs nodrošina galiekārtu un/vai ir tās lietotājs;

 

(ii) darba ņēmējs ir galiekārtas lietotājs un

 

(iii) galiekārta papildus netiek izmantota, lai uzraudzītu darba ņēmēju.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Nevienam lietotājam netiek liegtas tiesības piekļūt informācijas sabiedrības pakalpojumam vai funkcionalitātei neatkarīgi no tā, vai šo pakalpojumu sniedz par atlīdzību vai bez tās, pamatojoties uz to, ka lietotājs nav saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu devis piekrišanu personas informācijas apstrādei un/vai galiekārtas saglabāšanas spēju izmantošanai, kas nav nepieciešama minētā pakalpojuma sniegšanai vai funkcionalitātes nodrošināšanai.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tādas informācijas vākšana, ko galiekārta emitē, lai būtu iespējama tās savienošana ar citu ierīci vai tīklu iekārtu, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

2.  Tādas informācijas apstrāde, ko galiekārta emitē, lai būtu iespējama tās savienošana ar citu ierīci vai tīklu iekārtu, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tas tiek darīts tikai un vienīgi savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku, vai

(a)  tas tiek darīts tikai un vienīgi lietotāja pieprasītā savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku, vai

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  lietotājs ir informēts un ir devis piekrišanu, vai

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  riski tiek mazināti.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  parādās skaidrs un nepārprotams paziņojums vismaz par šādas vākšanas kārtību, tās mērķi, atbildīgo personu un citiem aspektiem, par kuriem jāinformē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu gadījumos, kad tiek vākti personas dati, kā arī jebkuru pasākumu, ko galalietotājs var veikt, lai apturētu vai minimalizētu šādu informācijas vākšanu.

svītrots

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no tā, vai ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.

svītrots

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta un 2. punkta ab) apakšpunkta nolūkā, lai mazinātu riskus, īsteno šādus kontroles pasākumus:

 

(a)   datu vākšanas galiekārtās mērķis ir tikai statistiska uzskaite un

 

(b)   apstrādi ierobežo laikā un telpā, ciktāl tā ir stingri nepieciešama šim nolūkam, un

 

(c)   datus dzēš vai anonimizē tūlīt pēc mērķa sasniegšanas, un

 

(d)   lietotājiem nodrošina efektīvas iespējas izteikt iebildumus, neietekmējot galiekārtas funkcionalitāti.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

8. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Šā panta 2. punkta aa) un ab) apakšpunktā minēto informāciju dara zināmu, nosūtot precīzu un viegli pamanāmu paziņojumu, kurā sīki izklāsta vismaz to, kā informācijas vākšana notiks, kāds ir apstrādes mērķis, kura ir par apstrādi atbildīgā persona, un citu informāciju, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu ir jāsniedz gadījumos, kad tiek vākti personas dati. Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no tā, vai ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par savākto.

3.  Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. b punktu, var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par savākto.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz piekrišanu piemēro definīciju un nosacījumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punktā un 7. pantā.

1.  Attiecībā uz piekrišanu piemēro definīciju un nosacījumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2016/679.

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neskarot 1. punktu ja vien tas ir tehniski iespējami un rentabli, 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piekrišanu var dot, izmantojot atbilstīgus tehniskos iestatījumus pārlūkprogrammā, kas ļauj piekļūt internetam.

2.  Neskarot 1. punktu ja vien tas ir tehniski iespējams un rentabli, 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā piekrišanu var dot vai atsaukt, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu vai informācijas sabiedrības pakalpojumu tehniskās specifikācijas, kurās ir paredzēta konkrēta piekrišana konkrētiem mērķiem un atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem, kas lietotājam pašam ir patstāvīgi katru reizi jāizvēlas saskaņā ar 1. punktu. Ja šādas tehniskās specifikācijas izmanto lietotāja galiekārta vai tajā instalēta programmatūra, no tām var secināt par lietotāja vēlmēm, pamatojoties uz lietotāja iepriekš patstāvīgi veiktajām izvēlēm. Šīs norādes ir saistošas visām trešām personām, un to ievērošanu var panākt piespiedu ceļā.

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Galalietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā, un viņiem periodiski, ik pēc 6 mēnešiem, kamēr vien apstrāde turpinās, tiek atgādināts par šo iespēju.

3.  Lietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 2. punkta aa) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā, kamēr vien apstrāde turpinās.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

9. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Jebkāda apstrāde, kas tiek īstenota, pamatojoties uz piekrišanu, nedrīkst ierobežot to fizisko personu tiesības un brīvības, kuru personas dati ir saistīti ar saziņu vai tiek pārraidīti saziņas procesā, jo īpaši viņu tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā, piedāvā izvēlēties iespēju, kas liedz trešām personām saglabāt informāciju galalietotāja galiekārtā vai apstrādāt šādā galiekārtā jau saglabāto informāciju.

1.   Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā:

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(a)  pēc noklusējuma piedāvā aktivizētus privātuma aizsardzības iestatījumus, kuri neļauj trešām personām pārraidīt vai glabāt informāciju par lietotāja galiekārtu un apstrādāt šajā iekārtā jau noglabātu vai no šīs iekārtas ievāktu informāciju, izņemot mērķiem, kas ir noteikti 8. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā;

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(b)  pēc instalēšanas informē lietotājus un piedāvā viņiem iespēju mainīt vai apstiprināt a) apakšpunktā noteiktās privātuma iestatījumu opcijas, prasot lietotāja piekrišanu attiecīgās opcijas iestatīšanai un piedāvāšanai, lai trešās puses nevarētu apstrādāt uz galiekārtu nosūtīto, tajā glabāto vai no tās ievākto informāciju mērķiem, kas noteikti 8. panta 1. punkta a), c), d) un da) apakšpunktā;

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(c)  piedāvā lietotājam iespēju pēc programmatūras instalēšanas sniegt konkrētu piekrišanu, izmantojot iestatījumus.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pirms programmatūras izmantošanas pirmo reizi tā informē lietotāju par privātuma iestatījumiem un pieejamām atsevišķām iestatījumu opcijām atbilstoši pieejamam informācijas sabiedrības pakalpojumam. Šie iestatījumi programmatūras izmantošanas laikā ir viegli pieejami, un lietotājus ar tiem iepazīstina veidā, kas viņiem dod iespēju pieņemt lēmumu, pamatojoties uz informāciju.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Lai:

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns) – a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(a) piemērotu 1. punkta a) un b) apakšpunktu,

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns) – b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(b) dotu vai atsauktu piekrišanu saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu un

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns) – c apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(c) iebilstu pret personas datu apstrādi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/679 21. panta 5. punktu,

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns) – 1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iestatījumi, balstoties uz tehniskajām specifikācijām, rada signālu, kas tiek nosūtīts citām personām, lai tās informētu par lietotāja nodomiem attiecībā uz piekrišanu vai iebildumu izteikšanu. Šis signāls ir juridiski derīgs un saistošs jebkurai citai personai, un tai var likt tos ievērot.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Saskaņā ar 9. panta 2. punktu ar šādu programmatūru nodrošina, ka, izmantojot konkrētu informācijas sabiedrības pakalpojumu, lietotājs var paust konkrētu piekrišanu. Piekrišana, ko lietotājs sniedzis saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, prevalē pār līdzšinējiem konkrētā informācijas sabiedrības pakalpojuma privātuma iestatījumiem. Ja, neskarot 1. punktu, datu aizsardzības kolēģija ir atļāvusi izmantot specifisku tehnoloģiju 8. panta 1. punkta b) punkta īstenošanas nolūkā, piekrišanu var jebkurā laikā sniegt vai atsaukt gan no galiekārtas, gan izmantojot procedūras, kas paredzētas attiecībā uz konkrēto informācijas sabiedrības pakalpojumu.

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Uzreiz pēc instalēšanas programmatūra informē galalietotāju par privātuma iestatījumu iespējām un pirms instalēšanas turpināšanas pieprasa, lai galalietotājs piekristu iestatījumiem.

svītrots

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja 2018. gada 25. maijā programmatūra jau ir uzstādīta, 1. un 2. punktā minētās prasības ir jāievēro tad, kad tiek veikts pirmais programmatūras atjauninājums, taču ne vēlāk par 2018. gada 25. augustu.

3.  Ja [xx.xx.xxxx] programmatūra jau ir uzstādīta, 1., 1.a un 1.punktā minētās prasības ir jāievēro tad, kad tiek veikts pirmais programmatūras atjauninājums, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc vienu gadu pēc [šīs regulas stāšanās spēkā datums].

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

svītrots

Ierobežojumi

 

1.  Savienības vai dalībvalsts tiesību akti ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot 5.–8. pantā paredzēto pienākumu un tiesību tvērumu, ja vien ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un ja tas ir nepieciešams, piemērots un samērīgs demokrātiskas sabiedrības pasākums, kura mērķis ir garantēt vienu vai vairākas sabiedrības vispārējās intereses, kas minētas Regulas (ES) 2016/679 23. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā.

 

2.  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, pamatojoties uz leģislatīvu pasākumu, kas pieņemts atbilstīgi 1. punktam, izstrādā iekšējās procedūras, kas izmantojamas, lai atbildētu uz pieprasījumiem piekļūt galalietotāju elektronisko sakaru datiem. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji pēc kompetentās uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz tai informāciju par minētajām procedūrām, saņemto pieprasījumu skaitu, attiecīgo juridisko pamatojumu un pakalpojumu sniedzēju atbildēm.

 

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Lietotāja tiesību ierobežojumi

 

1. Savienības vai tās dalībvalsts tiesībās, kuras ir jāievēro pakalpojumu sniedzējam, ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot to pienākumu un principu tvērumu, kas ir jāņem vērā, apstrādājot elektronisko sakaru datus saskaņā ar šīs regulas 6., 7. un 8. pantu, ja šo pantu normas atbilst Regulā (ES) Nr. 2016/679 noteiktajām tiesībām un pienākumiem, ar nosacījumu, ka minētā ierobežošana pilnībā atbilst pamattiesību un brīvību būtībai un ir nepieciešama, piemērota un samērīga demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu vienu vai vairākas sabiedrības intereses, kas ir uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 2016/679 23. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā.

 

2. Ikvienā 1. punktā minētajā leģislatīvajā pasākumā attiecīgā gadījumā ietver vismaz konkrētus noteikumus atbilstoši Regulas (ES) 2016/679 23. panta 2. punktam.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

11.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.b pants

 

Sakaru konfidencialitātes ierobežojumi

 

1.   Savienības vai dalībvalsts tiesību akti ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot 5. pantā paredzēto tiesību tvērumu, ar nosacījumu, ka minētā ierobežošana pilnībā atbilst pamattiesību un brīvību būtībai un ir nepieciešama, piemērota un samērīga demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu vienu vai vairākas šādas sabiedrības intereses:

 

(a)   nacionālo drošību;

 

(b)   aizsardzību;

 

(c)   sabiedrisko drošību;

 

(d)  noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu vai atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, elektronisko sakaru sistēmu neatļautu izmantošanu vai kriminālsodu izpildi, tostarp pasargāšanu no sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanu.

 

2.  Ikvienā 1. punktā minētajā leģislatīvajā pasākumā attiecīgā gadījumā ietver vismaz konkrētus noteikumus atbilstoši Regulas (ES) 2016/679 23. panta 2. punktam.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

11.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.c pants

 

Ierobežojumu dokumentēšana un ziņošana par tiem

 

1.   Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji dokumentē saskaņā ar 11.b panta 2. punktu iesniegtus kompetento iestāžu pieprasījumus piekļūt sakaru saturam vai metadatiem. Attiecībā uz katru pieprasījumu dokumentē:

 

(a) attiecīgā uzņēmuma darbinieku, kas pieprasījumu izskatīja;

 

(b) tās struktūras identitāti, kura pieprasījumu iesniedza;

 

(c) nolūku, kādam šī informācija tika pieprasīta;

 

(d) pieprasījuma datumu un laiku;

 

(e) pieprasījuma juridisko pamatu un pilnvaras to iesniegt, tostarp tās amatpersonas identitāti un amata pakāpi vai funkciju, kura iesniedz pieprasījumu;

 

(f) tiesu iestāžu izsniegtu atļauju attiecībā uz pieprasījumu;

 

(g) to lietotāju skaitu, uz kuru datiem attiecas pieprasījums;

 

(h) pieprasījumu iesniegušajai iestādei nodotos datus un

 

(i) laikposmu, uz kuru attiecas dati.

 

Šīs dokumentētās ziņas pēc pieprasījuma dara pieejamas kompetentajai uzraudzības iestādei.

 

2.   Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji reizi gadā publicē ziņojumu, kurš satur statistisku informāciju par tiesībsargājošo iestāžu iesniegtiem pieprasījumiem piekļūt datiem saskaņā ar 11.a un 11.b pantu. Ziņojumā ietver vismaz:

 

(a) pieprasījumu skaitu;

 

(b) pieprasījuma nolūku kategorijas;

 

(c) pieprasīto datu kategorijas;

 

(d) pieprasījuma juridisko pamatu un pilnvaras to iesniegt;

 

(e) to lietotāju skaitu, uz kuru datiem attiecas pieprasījums;

 

(f) laikposmu, uz kuru attiecas dati;

 

(g) uz šiem pieprasījumiem sniegto negatīvo un pozitīvo atbilžu skaitu.

 

3.   Dalībvalstu kompetentās iestādes reizi gadā publicē ziņojumu, kurā iekļauj pa mēnešiem atspoguļotu statistikas informāciju par datu piekļuves pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 11.a un 11.b pantu, tostarp par pieprasījumiem, kurus tiesa nav atļāvusi iesniegt, tostarp arī šādus aspektus (bet ne tikai):

 

(a) pieprasījumu skaitu;

 

(b) pieprasījuma nolūku kategorijas;

 

(c) pieprasīto datu kategorijas;

 

(d) pieprasījuma juridisko pamatu un pilnvaras to iesniegt;

 

(e) to lietotāju skaitu, uz kuru datiem attiecas pieprasījums;

 

(f) laikposmu, uz kuru attiecas dati;

 

(g) uz šiem pieprasījumiem sniegto negatīvo un pozitīvo atbilžu skaitu.

 

Ziņojumos iekļauj arī pa mēnešiem atspoguļotu statistikas informāciju par citiem ierobežojumiem, kas noteikti 11.a un 11.b pantā.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neatkarīgi no tā, vai izsaucošais galalietotājs ir liedzis uzrādīt izsaucošo numuru gadījumos, kad tas ir bijis neatliekamās palīdzības dienestu izsaukums, publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai nodrošinātu atbildi šādos sakaros, vērtē atsevišķi katru numuru organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar neatliekamās palīdzības dienesta, tostarp ārkārtas izsaukumu centrāļu, sakariem, un attiecīgā gadījumā neievēro atteikšanos uzrādīt izsaucošo numuru un galalietotāja atteikšanos sniegt piekrišanu metadatu apstrādei vai tās neesamību.

1.  Neatkarīgi no tā, vai izsaucošais galalietotājs ir liedzis uzrādīt izsaucošo numuru gadījumos, kad tas ir bijis neatliekamās palīdzības dienestu izsaukums, publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai nodrošinātu atbildi šādos sakaros, vērtē atsevišķi katru numuru organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar neatliekamās palīdzības dienesta, tostarp ārkārtas izsaukumu centrāļu, sakariem, un attiecīgā gadījumā neievēro atteikšanos uzrādīt izsaucošo numuru un lietotāja atteikšanos sniegt piekrišanu metadatu apstrādei vai tās neesamību.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja galalietotāji pieprasa ļaunprātīgu vai traucējošu izsaukumu izsekošanu, dalībvalstis izstrādā konkrētākus noteikumus par ieviešamajām procedūrām un apstākļiem, kad publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji uz pagaidu laiku neievēro atteikšanos uzrādīt izsaucošo numuru.

2.  Ja lietotāji pieprasa ļaunprātīgu vai traucējošu izsaukumu izsekošanu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 26. panta 1. punktu pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz ieviešamajām procedūrām un apstākļiem, kad publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji uz pagaidu laiku neievēro atteikšanos uzrādīt izsaucošo numuru.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji veic pasākumus, kuri atbilst jaunākajiem tehniskajiem sasniegumiem un ļauj galalietotājiem samazināt nevēlamu izsaukumu saņemšanu, turklāt izsauktajiem galalietotājiem bez maksas nodrošina šādas iespējas:

Publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji izsauktajiem galalietotājiem bez maksas nodrošina šādas iespējas:

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  bloķēt ienākošos izsaukumus no konkrētiem numuriem vai anonīmiem avotiem;

(a)  bloķēt ienākošos izsaukumus no konkrētiem numuriem vai numuriem, kuriem ir īpašs kods vai prefikss, pēc kura identificē to, ka attiecīgais zvans ir 16. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais mārketinga zvans, vai no anonīmiem avotiem;

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pārtraukt izsaukumu automātisku pāradresēšanu uz galalietotāja galiekārtu, ko veic trešā persona.

(b)  pārtraukt izsaukumu automātisku pāradresēšanu uz lietotāja galiekārtu, ko veic trešā persona.

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji saņem piekrišanu no galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, un tikai pēc tam to personas datus iekļauj abonentu sarakstā, un attiecīgi no minētajiem galalietotājiem saņem piekrišanu par katras personas datu kategorijas iekļaušanu, ciktāl šādi dati ir būtiski šāda abonentu saraksta izveidē atbilstīgi tam, kā noteicis saraksta pakalpojumu sniedzējs. Galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.

1.  Neskarot Regulas (ES) 2016/679 12.-22. pantu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji saņem lietotāju piekrišanu iekļaut viņu personas datus publiski pieejamā abonentu sarakstā un pēc tam no minētajiem lietotājiem saņem piekrišanu par katras personas datu kategorijas iekļaušanu, ciktāl šādi dati ir būtiski šāda abonentu saraksta izveidē. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji lietotājiem sniedz līdzekļus, ar kuriem pārbauda, labo, atjaunina, papildina un svītro šādus datus. Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji saņem lietotāju piekrišanu, viņi lietotāju datus dara pieejamus publisko abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem nepastarpinātā, nediskriminējošā un taisnīgā veidā.

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Galalietotājus, kas ir fiziskas personas, kuru personas dati ir iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā, attiecīgā saraksta pakalpojumu sniedzēji informē par izmantojamajām meklēšanas funkcijām un saņem galalietotāju piekrišanu pirms šādu meklēšanas funkciju aktivizēšanas saistībā ar viņu datiem.

2.  Lietotājus, kuru personas dati ir iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā, attiecīgā saraksta pakalpojumu sniedzēji informē par pieejamām meklēšanas funkcijām un nodrošina lietotājiem iespēju atspējot šādas meklēšanas funkcijas saistībā ar viņu datiem.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespēju iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem. Šādiem galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.

3.  Galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, elektronisko sakaru pakalpojumu operatori nodrošina iespēju iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem. Šādiem galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus. Šajā pantā fiziskas personas, kas rīkojas savā profesionālās darbības jomā, piemēram, neatkarīgi pašnodarbinātie, mazie uzņēmēji vai ārštata darbinieki, tiek pielīdzinātas juridiskām personām, ņemot vērā ar viņu profesionālo spēju saistītos datus.

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Iespēja galalietotājiem izvēlēties netikt iekļautiem publiski pieejamā abonentu sarakstā vai pārbaudīt, labot vai dzēst jebkurus datus, kas saistīti ar šiem galalietotājiem, ir izmantojama bez maksas.

4.  Neskarot Regulas (ES) 2016/679 12. panta 5. punktu, informācija lietotājiem un iespēja izvēlēties netikt iekļautiem publiski pieejamā abonentu sarakstā vai pārbaudīt, labot, atjaunināt, papildināt un dzēst jebkurus datus, kas saistīti ar šiem lietotājiem, tiek nodrošināta bez maksas, un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina, kā tā ir viegli pieejama.

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

15. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Ja numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu lietotāju personas dati ir iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, šādu lietotāju personas dati paliek iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā, tostarp tā versijās ar meklēšanas funkcijām, ja vien lietotāji nav iebilduši pret viņu datu iekļaušanu abonentu sarakstā vai pret pieejamām meklēšanas funkcijām saistībā ar viņu datiem.

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Fiziskas vai juridiskas personas drīkst izmantot elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nosūtītu tiešās tirgvedības paziņojumus galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, kuras tam sniegušas piekrišanu.

1.  Fizisku vai juridisku personu veikta elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošana, tostarp automatizēta izsaukšana, sakaru sistēmas, pusautomatizētas sistēmas, kas izsaukuma personu savieno ar fizisku personu, fakss un e-pasts, vai cita veida elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošana nolūkā piedāvāt vai nosūtīt lietotājiem tiešās tirgvedības paziņojumus, ir atļauta tikai tādiem lietotājiem, kuri ir snieguši iepriekšēju piekrišanu.

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 saistībā ar produkta vai pakalpojuma pārdošanu fiziska vai juridiska persona no sava klienta iegūst elektronisko kontaktinformāciju elektroniskā pasta nosūtīšanai, tad minētā fiziskā vai juridiskā persona var izmantot šo elektronisko kontaktinformāciju savu līdzīgu produktu vai pakalpojumu tiešajā tirgvedībā tikai tad, ja klientiem skaidri un nepārprotami ir dota iespēja bez maksas un vienkāršā veidā izteikt iebildumus pret šādu izmantošanu. Tiesības izteikt iebildumus tiek dotas ikreiz, kad tiek vākta informācija un nosūtīts paziņojums.

2.  Ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 saistībā ar produkta vai pakalpojuma pārdošanu fiziska vai juridiska persona no sava klienta iegūst elektronisko kontaktinformāciju elektroniskā pasta nosūtīšanai, tad minētā fiziskā vai juridiskā persona var izmantot šo elektronisko kontaktinformāciju savu produktu vai pakalpojumu tiešajā tirgvedībā tikai tad, ja klientiem skaidri un nepārprotami ir dota iespēja bez maksas un vienkāršā veidā izteikt iebildumus pret šādu izmantošanu. Klientu informē par tiesībām izteikt iebildumus un klientam nodrošina ērtu veidu, kā tās īstenot ikreiz, kad tiek vākta informācija un nosūtīts paziņojums.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

16. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Ir aizliegta identitātes slēpšana, viltotas identitātes izmantošana, neīsta atpakaļadrese vai numuri, nosūtot nepasūtītus paziņojumus tiešās tirgvedības nolūkā.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Neskarot 1. punktu, dalībvalstis tiesību aktos var paredzēt, ka tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas adresēti galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, ir atļauti tikai attiecībā uz tiem galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, kuras nav izteikušas iebildumus pret šo paziņojumu saņemšanu.

4.  Neskarot 1. punktu, tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas adresēti lietotājiem, ir atļauti tikai attiecībā uz tiem lietotājiem, kuri nav izteikuši iebildumus pret šo paziņojumu saņemšanu. Dalībvalstis paredz, ka lietotāji ir tiesīgi iebilst pret tiešās tirgvedības balss izsaukumu saņemšanu, izmantojot bloķēto adresātu sarakstu, tādējādi nodrošinot arī to, ka lietotājam lēmums par atteikšanos ir jādara zināms tikai vienreiz.

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

16. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības paziņojumu pārraidīšanai, informē galalietotājus par paziņojumu tirgvedības raksturu un tās juridiskās vai fiziskās personas identitāti, kuras vārdā šie paziņojumi tiek pārraidīti, kā arī sniedz informāciju, kas saņēmējiem ir vajadzīga, lai izmantotu savas tiesības vienkāršā veidā atsaukt savu piekrišanu attiecībā uz turpmāku tirgvedības paziņojumu saņemšanu.

6.  Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības paziņojumu pārraidīšanai, informē galalietotājus par paziņojumu tirgvedības raksturu un tās juridiskās vai fiziskās personas identitāti, kuras vārdā šie paziņojumi tiek pārraidīti, kā arī sniedz informāciju, kas saņēmējiem ir vajadzīga, lai izmantotu savas tiesības vienkāršā veidā un bez maksas atsaukt savu piekrišanu attiecībā uz turpmāku tirgvedības paziņojumu saņemšanu.

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

16. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 26. panta 2. punktu pieņemt īstenošanas pasākumus, kuros tā precizē kodu vai prefiksu, kas norāda uz to, ka tas ir tirgvedības izsaukums atbilstīgi 3. punkta b) apakšpunktam.

7.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 26. panta 1. punktu pieņemt īstenošanas pasākumus, kuros tā precizē kodu vai prefiksu, kas norāda uz to, ka tas ir tirgvedības izsaukums atbilstīgi 3. punkta b) apakšpunktam.

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pastāvot īpašam riskam, kas var apdraudēt tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu drošību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē attiecīgos galalietotājus par šādu risku, un, ja šāds risks neietilpst pakalpojuma sniedzēja pieņemamo pasākumu tvērumā, informē galalietotājus par jebkuriem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iekļaujot norādi par iespējamām saistītajām izmaksām.

Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji ievēro drošības pienākumus, kas noteiktas Regulā (ES) 2016/679 un [Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā]. Attiecībā uz tīklu un pakalpojumu drošību un saistītajiem drošības pienākumiem [Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa] 40. pantā noteiktos pienākumus mutatis mutandis piemēro visiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas piemērošanas joma. Šis pants neskar pienākumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/679 32.–34. pantā un Direktīvā (ES) 2016/1148.

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina pietiekamu aizsardzību pret neatļautu piekļuvi elektronisko sakaru datiem vai izmaiņu veikšanu šajos datos un nodrošina to, lai pārraidītā vai uzglabātā ziņojuma konfidencialitāti un integritāti garantētu modernākās tehniskās iespējas, piemēram, kriptogrāfijas paņēmienus, tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru datu pilnīgu šifrēšanu. Izmantojot elektronisko sakaru šifrēšanu, šos datus ir aizliegts atšifrēt jebkuram citam, kurš nav attiecīgais lietotājs. Neskarot šīs regulas 11.a un 11.b pantu, dalībvalstis nenosaka nekādus pienākumus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem vai programmatūras ražotājiem, jo tas vājinātu to tīklu un pakalpojumu vai galiekārtu konfidencialitāti un integritāti, tostarp izmantotās šifrēšanas metodes.

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji un programmatūras ražotāji, kas ļauj izgūt un parādīt informāciju internetā, nedrīkst izmantot nekādus līdzekļus — ne tehniskus, ne operatīvus vai lietošanas nosacījumos vai līgumos paredzētus —, kas varētu kavēt lietotājus un abonentus izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus pret ielaušanos un pārtveršanu un padarīt drošus to tīklus, galiekārtas un elektroniskos sakarus. Neskarot šīs regulas 11.a un 11.b pantu, ir aizliegta šādu lietotāju vai abonentu veiktu pasākumu uzlaušana, atšifrēšana, ierobežošana vai apiešana.

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Pastāvot īpašam tīklu, elektronisko sakaru pakalpojumu, informācijas sabiedrības pakalpojumu vai programmatūras drošības riskam, attiecīgais pakalpojumu sniedzējs vai ražotājs par šādu risku informē visus abonentus un, ja minētais risks neattiecas uz to pasākumu piemērošanas jomu, kuri pakalpojuma sniedzējam ir jāveic, informē abonentus par jebkuriem iespējamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Tas arī informē attiecīgo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju.

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neatkarīgā uzraudzības iestāde vai iestādes, kas ir atbildīgas par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanu, ir atbildīgas arī par šīs regulas piemērošanas uzraudzību. Regulas (ES) 2016/679 VI un VII nodaļu piemēro pēc analoģijas. Uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras īsteno attiecībā uz galalietotājiem.

1.  Neatkarīgā uzraudzības iestāde vai iestādes, kas ir atbildīgas par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanu, ir atbildīgas arī par šīs regulas piemērošanas uzraudzību. Regulas (ES) 2016/679 VI un VII nodaļu piemēro pēc analoģijas. Ja Regula (ES) 2016/679 attiecas uz datu subjektiem, uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras īsteno attiecībā uz galalietotājiem saskaņā ar šo regulu. Ja Regula (ES) 2016/679 attiecas uz datu pārziņiem, uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras īsteno attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī programmatūras ražotājiem saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  izstrādāt uzraudzības iestādēm paredzētas pamatnostādnes par 9. panta 1. punkta piemērošanu un juridisko personu piekrišanas apliecināšanas īpatnībām;

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  izdot pamatnostādnes, lai noteiktu, kādas tehniskās specifikācijas un signāla pārraides metodes atbilst nosacījumiem un mērķiem saskaņā ar 10. panta 1.a punktu;

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – bc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bc)  izdot pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi saskaņā ar šīs daļas b) punktu, lai vēl vairāk precizētu to pakalpojumu veidu kritērijus un prasības, kurus var pieprasīt tikai individuālām un profesionālām vajadzībām, kā minēts 6. panta 3.a punktā;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – bd punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bd)  izdot pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi saskaņā ar šīs daļas b) punktu, lai vēl vairāk precizētu kritērijus un prasības attiecībā uz:

 

(i)  8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem informācijas sabiedrības pakalpojumu mērķauditorijas mērījumiem;

 

(ii)   8. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem drošības atjauninājumiem;

 

(iii)  8. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto iejaukšanos darba attiecībās;

 

(iv)  8. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto galiekārtas emitētās informācijas apstrādi;

 

(v)  tehniskajām specifikācijām un signāla pārraides metodēm, kas atbilst nosacījumiem par piekrišanu un iebildumiem saskaņā ar 8. panta 2.a punktu;

 

(vi)  10. panta 1.a un 1.b punktā minētajiem programmatūras iestatījumiem un

 

(vii)  tehniskiem pasākumiem, kuri paredzēti, lai nodrošinātu saziņas konfidencialitāti un integritāti saskaņā ar 17. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot citus administratīvās vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, katram elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājam ir izmantojami tādi paši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kādi paredzēti Regulas (ES) 2016/679 77., 78., un 79. pantā.

1.  Neskarot citus administratīvās vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, katrs elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājs un attiecīgā gadījumā ikviena struktūra, organizācija vai asociācija var izmantot tādus pašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kādi paredzēti Regulas (ES) 2016/679 77., 78., 79. un 80. pantā.

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Neskarot jebkādus citus administratīvās vai ārpustiesas aizsardzības līdzekļus, katram elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājam ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli pret uzraudzības iestādes izdotu juridiski saistošu lēmumu, kas attiecas uz šo galalietotāju. Galalietotājiem šādas tiesības ir arī gadījumos, kad uzraudzības iestāde sūdzību neizskata vai galalietotāju neinformē par iesniegtās sūdzības izskatīšanas virzību vai iznākumu trīs mēnešu laikā. Tiesvedību pret uzraudzības iestādi ierosina tās dalībvalsts tiesā, kurā uzraudzības iestāde ir reģistrēta.

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Katram elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājam ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, ja šis galalietotājs uzskata, ka ir pārkāptas viņa šajā regulā paredzētās tiesības. Minēto tiesvedību pret elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, publiski pieejama abonentu saraksta pakalpojuma sniedzēju un tādas programmatūras nodrošinātāju, ar kuras palīdzību īsteno elektroniskos sakarus personām, kas nosūta tiešās tirgvedības komercpaziņojumus vai vāc informāciju, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai tajās tiek saglabāta, ierosina tās dalībvalsts tiesu iestādēs, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Ja minētās dalībvalsts tiesā tiesvedību neierosina, to ierosina tās dalībvalsts tiesā, kurā galalietotājam ir parastā dzīves vieta.

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Piemērojot šo pantu, šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemēro Regulas (ES) 2016/679 VII nodaļu.

1.  Piemērojot šo pantu, šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemēro Regulas (ES) 2016/679 VII nodaļu, ievērojot principu mutatis mutandis.

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pienākumi, kas saskaņā ar 8. pantu noteikti jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, kura apstrādā elektronisko sakaru datus;

svītrots

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  pienākumi, kas saskaņā ar 11.c. pantu ir noteikti elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem;

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pienākumi, kas saskaņā ar 10. pantu noteikti programmatūras nodrošinātājam, kurš ļauj veikt elektronisko sakarus;

svītrots

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  pienākumi, kas saskaņā ar 12., 13. un 14. pantu ir noteikti publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem.

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Par 5., 6. un 7. pantā paredzētā sakaru konfidencialitātes principa, elektronisko sakaru datu atļautās apstrādes un datu dzēšanai paredzēto termiņu neievērošanu saskaņā ar šā panta 1. punktu piemēro administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.

3.  Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 1. punktu piemēro par šādiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem:

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(a)  par 5. pantā minētā paziņojumu konfidencialitātes principa pārkāpumu;

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(b)  par 6. pantā minētās atļautās elektronisko sakaru datu apstrādes pārkāpumu;

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – c apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(c)  par 7. pantā minēto dzēšanas termiņu un konfidencialitātes ievērošanas pienākuma pārkāpumu;

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – d apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(d)  par to pienākumu pārkāpumu, kuri saskaņā ar 8. pantu noteikti jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, kas apstrādā elektronisko sakaru datus;

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – e apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(e)  par 9. pantā minēto prasību sniegt piekrišanu pārkāpumu;

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – f apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(f)  par to pienākumu pārkāpumu, kuri saskaņā ar 10. pantu noteikti tādas programmatūras nodrošinātājam, kas ļauj veikt elektroniskos sakarus;

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – g apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(g)  par to pienākumu pārkāpumu, kuri saskaņā ar 17. pantu noteikti elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem vai tādas programmatūras ražotājiem, kura ļauj izgūt un iesniegt internetā informāciju.

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, ko piemēro par 12., 13., 14. un 17. panta pārkāpumiem.

4.  Ja viena un tā pati persona ar vienu un to pašu darbību vai bezdarbību pārkāpj gan Regulu (ES) 2016/679, gan šo regulu, maksimālais administratīvais sods ir ne lielāks kā maksimālais administratīvais sods, ko piemēro saskaņā ar šo regulu par šāda veida pārkāpumu.

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisijai palīdz Sakaru komiteja, kas ir ar [Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] 110. pantu izveidotā Komunikāciju komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/201129 nozīmē.

1.  13. panta 2. punkta un 16. panta 7. punkta nolūkā Komisijai palīdz Sakaru komiteja, kas ir ar [Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] 110. pantu izveidotā Komunikāciju komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/201129 nozīmē.

__________________

__________________

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13.–18. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13.–18. lpp.).

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Direktīvu 2002/58/EK atceļ no 2018. gada 25. maija.

1.  Direktīvu 2002/58/EK un Komisijas Regulu 611/2013 atceļ no [XXX].

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

28. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu, lai uzraudzītu šīs regulas efektivitāti.

Vēlākais līdz [šīs regulas spēkā stāšanās datums] Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu, lai uzraudzītu šīs regulas efektivitāti.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To piemēro no 2018. gada 25. maija.

To piemēro no [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma].

  • [1]    OV C 345, 13.10.2017., 138. lpp.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir juridiski saistoša, kopš spēkā stājās Lisabonas līgums, un tās 7. pantā ir nostiprinātas tiesības uz privāto dzīvi:

„Ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību.”

Hartas 8. pantā ir noteiktas tiesības uz personas datu aizsardzību, un tas ir formulēts šādi:

„1.   Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

2.   Šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.

3.   Atbilstību šiem noteikumiem kontrolē neatkarīga iestāde.”

Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā ir noteikts tādu Savienības normatīvo instrumentu pieņemšanas juridiskais pamats, ar kuriem reglamentē personas datu aizsardzību.

2017. gada 10. janvārī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu regulai par privātas dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektroniskajos sakaros un Direktīvas 2002/58/EK atcelšanu (E-privātuma regula).

E-privātuma direktīvā (2002/58/EK) bija paredzēti noteikumi, kas garantē privātuma aizsardzību elektronisko sakaru nozarē. Tās mērķis bija nodrošināt, ka tiek garantēta sakaru konfidencialitātes aizsardzība atbilstoši ES Pamattiesību hartas 7. pantā paredzētajām pamattiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Minētajā direktīvā paredzētie noteikumi papildināja un precizēja normas, kas ir noteiktas Direktīvā 95/46/EK (Datu aizsardzības direktīvā), kurā ir paredzēts Savienības personas datu aizsardzības vispārējais juridiskais satvars.

Kopš tā laika Savienība ir sākusi padziļinātu Savienības datu aizsardzības juridiskā satvara pārskatīšanu, lai izveidotu modernu, stabilu un visaptverošu satvaru, ar ko nodrošina fizisko personu augsta līmeņa aizsardzību, paredzot viņiem kontroli pār saviem personas datiem un vienlaikus samazinot to vienību birokrātisko slogu, kas personas datus apstrādā. Regula (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (VDAR) paredz datu aizsardzības Savienības juridisko satvaru. To piemēro, sākot ar 2018. gada 25. maiju.

E-privātuma regulas priekšlikums

Šis e-privātuma regulas priekšlikums ir uzskatāms par mēģinājumu modernizēt Savienības datu aizsardzības juridisko satvaru, ko aizsāka darīt, pieņemot VDAR. Ar to atceļ pašreiz spēkā esošo E-privātuma direktīvu 2002/58/EK, lai šīs direktīvas normas saskaņotu ar VDAR normām un izveidotu juridisku satvaru, kurā būtu ņemtas vērā svarīgas tehnoloģiskās un ekonomiskās evolūcijas izmaiņas, kas elektronisko sakaru nozarē bija notikuši kopš E-privātuma direktīvas pieņemšanas 2002. gadā. Patlaban jaunie starppersonu sakaru pakalpojumi (Over-the-Top (OTT) pakalpojumu sniedzēji utt.), kā arī mašīnas-mašīnas sakari un „lietu internets” (LI) pastāv līdzās tradicionālajiem sakaru pakalpojumiem, radot jaunas problēmas un riskus, kas attiecas uz privātumu un fizisko personu datu aizsardzību. Direktīvas 2002/58 piemērošanas jomā šie jaunie pakalpojumi iekļauti nav, kā rezultātā radās aizsardzības deficīts. Jaunajā priekšlikumā ir ņemta vērā gadu gaitā gūtā pieredze attiecībā uz sīkdatnēm un citiem rīkiem, ar kuriem var izsekot fiziskas personas un kuri būtiski ietekmē privāto dzīvi un sakaru konfidencialitāti. Visbeidzot, tajā ir ņemta vērā Eiropas Savienības Tiesas jaunākā judikatūra.

Komisija apgalvo, ka šis priekšlikums ir galvenais digitālā vienotā tirgus stratēģijas pabeigšanas faktors, jo, pateicoties tam, uzlabosies uzticība digitālajiem pakalpojumiem un šo pakalpojumu drošību, kas ir uzskatāms par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas priekšnoteikumu.

E-privātuma priekšlikums — lex specialis no VDAR viedokļa

Līdzīgi kā savstarpēji līdzdarbojas E-privātuma direktīva (Direktīva 2002/58/EK) un Direktīva 95/46/EK, ierosinātā E-privātuma regula precizē un papildina Vispārīgo datu aizsardzības Regulu Nr. 2016/679. E-privātuma priekšlikums no VDAR viedokļa attiecībā uz elektrisko sakaru datiem, kas ir personas dati, ir uzskatāms par lex specialis.

Papildus tam ar e-privātuma regulējumu cenšas ievērot un aizsargāt tiesības uz sakaru konfidencialitāti, kas ir nostiprinātas Hartas 7. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā, attiecībā uz kuriem EST un ECT ir izstrādājušas plašu un izsmeļošu judikatūru. EST ir apstiprinājusi sakaru konfidencialitātes nozīmību lietās Digital rights Ireland un Tele 2 un Watson.

Ar E-privātuma regulu ir jānodrošina augsta līmeņa aizsardzība

E-privātuma regulas noteikumi nedrīkst pazemināt aizsardzības līmeni, kādu paredz

Vispārīgā datu aizsardzības regula.

Tomēr datu aizsardzības iestādes (EDAU, 29. panta darba grupa) un daudzi akadēmisko aprindu pārstāvji un ieinteresētās personas, ar kurām referente konsultējās šā ziņojuma izstrādes nolūkā, izsakās, ka vairākas Komisijas priekšlikuma normas faktiski samazinātu pašreiz spēkā esošajās Savienības tiesībās paredzēto aizsardzības līmeni.

Sakaru dati (gan saturs, gan metadati) ir ārkārtīgi sensitīvi, jo no tiem var secināt fizisko personu privātās dzīves aspektus (seksuālā orientācija, filozofiskie vai politiskie uzskati, izpausmes un informācijas brīvība, finanšu situācija, veselības stāvoklis), tāpēc to aizsardzības līmenim ir jābūt augstam. Referente uzskata, ka šā iemesla dēļ Komisijas priekšlikums ir jāgroza, lai nesamazinātu VDAR paredzēto augsto aizsardzības līmeni un nodrošinātu to, ka priekšlikumā tiek noteikts augsts aizsardzības līmenis, kas atbilstu vismaz VDAR noteiktajam līmenim.

E-privātuma priekšlikuma piemērošanas joma

E-privātuma priekšlikums paplašina direktīvas piemērošanas jomu, aptverot jaunus elektronisko sakaru veidus un nodrošinot vienāda līmeņa aizsardzību fiziskām personām neatkarīgi no izmantotā sakaru pakalpojuma (OTT, lietu internets un mašīnas-mašīnas mijiedarbība).

Referente atbalsta Komisijas priekšlikumu paplašināt piemērošanas jomu, iekļaujot šos jaunos elektronisko sakaru kanālus un formas. Viņa uzskata, ka ir jāprecizē, ka priekšlikums būtu jāpiemēro ne tikai elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanai un informācijai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām un kuru šajās galiekārtās apstrādā, kā arī programmatūrai, ar kuras palīdzību galalietotāji īsteno elektroniskos sakarus, bet arī tiešās tirgvedības komerciālo paziņojumu sūtīšanai vai (citas) tādas informācijas vākšanai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai kuru šajās iekārtās saglabā citas personas.

E-privātumam arī ir jābūt atsevišķam instrumentam un ir jāsatur visas attiecīgās normas, novēršot atkarību no Elektronisko sakaru kodeksa (ESK). ESK definīcijas ir iekļautas šajā priekšlikumā un nepieciešamības gadījumā arī grozītas, lai ņemtu vērā priekšlikuma regulējuma priekšmetu, proti, tiesību uz sakaru konfidencialitāti un datu aizsardzību ievērošanas vajadzību.

Tādā pašā veidā ir iekļauta arī jēdziena „lietotājs” definīcija, kuras pamatā ir patlaban spēkā esošā E-privātuma direktīva un ar kuru aizsargā to fizisko personu tiesības, kas praksē izmanto publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, ne vienmēr būdami to abonenti. Referente papildus tam vēlas saglabāt Komisijas ierosināto jēdziena „galalietotājs” definīciju, lai precizētu situācijas, kurās saskaņā ar šo regulu tiek aizsargātas arī juridiskās personas.

Jēdziena „elektronisko sakaru metadati” definīcija arī ir grozīta, lai to precizētu.

Sakaru konfidencialitāte (5.–7. pants)

Priekšlikums ir izstrādāts pēc E-privātuma direktīvas, un tajā ir uzsvērta elektronisko sakaru elektronisko sakaru konfidencialitāte. Tajā ir atzītas ilgstoši pastāvošas fizisko personu pamattiesības, kas ir nostiprinātas ECTK un ES Pamattiesību hartā. Izdarot ierosinātos grozījumus, tiek mēģināts ņemt vērā tehnoloģisko attīstību, kas ir notikusi kopš E-privātuma direktīvas pieņemšanas. Šodienas elektroniskie sakari joprojām tiek saglabāti pie pakalpojumu sniedzēja — pat pēc to saņemšanas. Līdz ar to šajā priekšlikumā tiek ierosināts precizēt, ka sakaru konfidencialitāte tiek nodrošināta arī attiecībā uz sakariem, kas tiek saglabāti galiekārtās vai citās iekārtās (piemēram, mākoņkrātuvēs) vai šajā iekārtās tiek apstrādāti, un uz sakariem, kas tiek īstenoti lietu interneta vidē (mašīnas-mašīnas), ja tie skar lietotāju.

Tā kā tiesības uz sakaru konfidencialitāti ir Hartā atzītas pamattiesības, kas ir juridiski saistošas ES un dalībvalstīm, jebkāda to ierobežošana nedrīkst pārsniegt to, kas ir stingri nepieciešams un samērīgs demokrātiskā sabiedrībā. Referente ierosina izdarīt vairākus grozījumus 6. pantā, kurā ir paredzēti nosacījumi, kādos var likumīgi ierobežot tiesības uz sakaru konfidencialitāti, lai apstrādātu elektronisko sakaru datus, pastāvot īpašiem apstākļiem un sevišķiem nosacījumiem.

Lietotāja galiekārtā saglabātās un ar to saistītās informācijas aizsardzība

Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma mērķi aizsargāt informāciju, kas ir saglabāta lietotāja galiekārtā, pret piekļuvi tai vai pret programmatūras vai informācijas uzstādīšanu vai izvietošanu bez lietotāja piekrišanas (8. pants).

Tomēr referente uzskata, ka Komisijas ierosinātais regulējums pilnībā nenodrošina augsta līmeņa aizsardzību — gluži otrādi, tas pat pazeminātu VDAR paredzēto aizsardzības līmeni. Tā kā galiekārtās apstrādātā vai saglabātā vai savienojuma ar citu ierīci vai tīkla iekārtu (piemēram, Wi-Fi, tīklāji) laikā apstrādātā informācija var atklāt ļoti sensitīvas detaļas par attiecīgo fizisko personu, šīs informācijas apstrādē ir stingri jāievēro VDAR paredzētie nosacījumi. Tādēļ ar iesniegtajiem grozījumiem ir jānodrošina juridiska saskanība ar VDAR. Šajā sakarībā nosacījumi, saskaņā ar kuriem var piekļūt lietotāja galiekārtai vai tās emitētai informācijai, ir definēti labāk (8. panta 1. punkts). Tā saucamās izsekošanas sienas ir aizliegtas (8. panta 1. punkta 1.b) apakšpunkts), un lietotāju piekrišanas nosacījumi ir saskaņoti ar VDAR. Turklāt ir precīzi definēta analītisko līdzekļu izmantošana tīmekļa mērķauditorijas noteikšanā, lai ņemtu vērā faktiski izmantotos paņēmienus un nodrošinātu to, ka informācija tiek izmantota tikai šim īpašajam mērķim.

Ir grozīts arī 8. panta 2. punkts, lai nodrošinātu, ka galiekārtas atrašanās vietas izsekošana, kas, piemēram, tiek īstenota, pamatojoties uz Wi-Fi vai Bluetooth signāliem, atbilst VDAR.

Priekšlikuma 10. pants attiecas uz rīku un programmatūras to privātuma iestatījumu iespējām, kurus izmanto, lai lietotājs varētu neļaut citām personām glabāt informāciju galiekārtā vai apstrādāt šajā iekārtā saglabātu informāciju (izsekošanas nepieļaušanas mehānismi (INM)). Referente piekrīt šā priekšlikuma mērķim, taču viņa uzskata, ka nolūkā atspoguļot Savienības datu aizsardzības tiesību būtiskus pamatprincipus (privātums ieprojektēts un pēc noklusējuma) tas ir jāgroza. Jākonstatē, ka šie pamatprincipi nav efektīvi iekļauti Komisijas e-privātuma priekšlikumā. Tādēļ, pirmkārt, tiek ierosināts, lai INM būtu tehnoloģiski neitrāli un spētu aptvert dažādus tehniskā aprīkojuma un programmatūras veidus, un, otrkārt, lai INM iestatījumi pēc noklusējuma būtu konfigurēti tā, lai neļautu citām personām bez lietotāja piekrišanas saglabāt informāciju galiekārtā vai apstrādāt šajā iekārtā saglabāto informāciju, vienlaikus lietotājiem ikvienā brīdī pēc uzstādīšanas ir jāvar mainīt vai apstiprināt privātuma iestatījumu pēc noklusējuma iespējas. Ar iestatījumu palīdzību ir jānodrošina lietotāja piekrišanas smalkāka sadalīšana, ņemot vērā sīkdatņu un izsekošanas metožu funkcijas, un INM ir jāraida signāli citām personām, tās informējot par attiecīgā lietotāja privātuma iestatījumiem. Atbilstībai šiem iestatījumiem ir jābūt juridiski saistošai, un tās ievērošanu ir jāvar prasīt no visām citām personām.

Izsaucošā numura un savienotā numura uzrādīšana, abonentu saraksti un tiešā tirgvedība (12.–16. pants)

Referente atbalsta priekšlikuma normu lielāko daļu attiecībā uz izsaucošā numura un savienotā numura uzrādīšanu, ienākošo izsaukumu bloķēšanu un publiski pieejamiem abonentu sarakstiem.

Attiecībā uz nepasūtītiem sakariem tiešās tirgvedības nolūkā (16. pants) iesniegtie grozījumi precizē noteikumu piemērošanas jomu, lai aptvertu tādu rīku un metožu dažādus veidus, kurus izmanto tiešajā tirgvedībā. Tiešās tirgvedības izmantošana ir jāatļauj tikai attiecībā uz fiziskām personām vai juridiskām personām, kuras ir devušas piekrišanu iepriekš. Turklāt lietotājam ir jāvar atsaukt piekrišanu vai iebilst pret tiešās tirgvedības paziņojumiem jebkurā brīdī bez maksas. Regulas priekšlikuma 16. panta 3. punktā ir definēti nepasūtītu tiešās tirgvedības izsaukumu veikšanas nosacījumi un stiprinātas fiziskajām personām paredzētās aizsardzības garantijas. Nepasūtītiem tirgvedības paziņojumiem ir jābūt nepārprotami atpazīstamiem, un tajos ir jānorāda tās fiziskās vai juridiskās personas identitāte, kas ir pārraidījusi paziņojumu vai kuras vārdā paziņojums ir pārraidīts, kā arī jāsniedz saņēmējiem vajadzīgā informācija, kas viņiem ļautu izmantot tiesības iebilst pret turpmāku tirgvedības ziņojumu saņemšanu.

Uzraudzības iestādes

Referente pilnībā piekrīt Komisijas priekšlikumam neatkarīgas uzraudzības iestādes, kas nodrošina atbilstību E-privātuma regulai, uzskatīt par datu aizsardzības iestādēm, kas atbild par VDAR īstenošanas uzraudzību. Tā kā E-privātuma regula papildina un precizē VDAR, vienām un tām pašām neatkarīgajām iestādēm uzticot šīs regulas īstenošanas uzraudzības un ievērošanas panākšanas uzdevumus, tiek nodrošināta konsekvence. Ir jāgarantē sadarbība ar dalībvalstu regulatīvām iestādēm, kas ir izveidotas saskaņā ar Elektronisko sakaru kodeksu, lai īstenotu šajā instrumentā noteikto noteikumu ievērošanas uzraudzību atbilstoši to attiecīgajām pilnvarām.

Sodanaudu un sankciju regulējumu arī groza, lai tās piemērotu E-privātuma regulas pārkāpumiem, ievērojot VDAR.

Noslēgums

Referente atbalsta šā priekšlikuma mērķi izveidot mūsdienīgu un visaptverošu un tehnoloģiski neitrālu Savienības elektronisko sakaru satvaru, ar ko nodrošina fizisko personu augsta līmeņa aizsardzību, īstenojot viņu privātās dzīves un datu aizsardzības pamattiesības. Tomēr viņa uzskata, ka daži aspekti ir jāstiprina, lai garantētu augta līmeņa aizsardzību, kas ir garantēta Regulā (ES) 2016/679, Pamattiesību hartā un ECTK. Digitālā vienotā tirgus izveides pamatā ir uzticams juridiskais satvars, ar ko reglamentē elektroniskos sakarus un kas uzlabos fizisko personu uzticību digitālajai ekonomikai, un kas papildus tam ļaus uzņēmumiem turpināt savu darbību, pilnībā ievērojot pamattiesības.

Izstrādājot šo ziņojumu, referente ir rīkojusi plašas un padziļinātas apspriešanas, kurās piedalījās turpmāk uzskaitītās ieinteresētās personas, kas pārstāv dažādas intereses.

Referente sagaida, ka viņas priekšlikumus varēs uzskatīt par labu ātras vienošanās Eiropas Parlamentā un sarunu ar Padomi pamatu nolūkā nodrošināt, lai juridiskais satvars stātos spēkā līdz 2018. gada 25. maijam.

PIELIKUMS. STRUKTŪRAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ

Access Now

American Chamber of Commerce

App Developers Alliance

Apple

Article 29 Working Party

Association of Commercial Television in EU

AT&T

Bitkom

Bla Bla Car

Booking.com

Bouygues Europe

Business Europe

CENTR

Cisco

CNIL, the French Data Protection Authority

Computer and Communications Industry Association (ccia)

Confederation of Industry of Czech Republic

Cullen International

Deutsche Telekom

Digital Europe

Dropbox

Dutch Data Protection Authority

EBU

EGTA

EMMA

ENPA

Etno

EU Tech Alliance

Eurocommerce

European Association of Communications Agencies

European Commission

European Consumer Organisation (BEUC)

European Data Protection Supervisor

European Digital Media Association

European Digital Rights (EDRI)

European eCommerce and Omni-channel Trade Association

European Publishers Council

EYE/O

Facebook

Federation of European Direct and Interactive Marketing

Federation of German Consumer Organisations (VZBV)

Finnish Federation of Commerce

German Advertising Federation

Google

IAB

Industry Coalition for Data Protection

Interactive Software Federation of Europe

King

KPN

La quadrature du net

Microfost

Mozilla

Nielsen

Open Xchange

Pagefair

Permanent Representation of Germany

Permanent Representation of Spain

Permanent Representation of Sweden

Privasee

Qualcomm

Rakuten

Samsung

Seznam

Siinda

Spotify

Swedish Trade Federation

Symantec

Syndika

Telefonica

The software Alliance (BSA)

Verizon

Video Gaming Industry

Vodafone

World Federation of Advertisers

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS (4.10.2017)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)
(COM(2017)0010 – C8-0009/2017 – 2017/0003(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Kaja Kallas

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikuma regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un Direktīvas 2002/58/EK atcelšanu mērķis ir aizsargāt pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši privātās dzīves neaizskaramību, sakaru konfidencialitāti un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā, kā arī garantēt elektronisko sakaru datu, aprīkojuma un pakalpojumu brīvu apriti Savienībā.

Referente kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu un jo īpaši nolūkā panākt to, ka minētais tiesiskais regulējums sasniedz tam izvirzītos mērķus un atbilst tam paredzētajām funkcijām, piekrīt vajadzībai to pielāgot tehnoloģiskajiem jauninājumiem un jauniem saziņas līdzekļiem.

Datu brīva aprite un personas datu aizsardzība Savienībā

Referente atzinīgi vērtē juridiskā instrumenta mainīšanu no direktīvas uz regulu. Līdz šim spēkā esošā direktīva netika īstenota un interpretēta vienveidīgi. Tāpēc referente uzskata, ka regula varētu būt piemērotāks instruments, ar ko nodrošināt personas datu aizsardzību fizisko un juridisko personu saziņā un saglabāt datu brīvu apriti Savienībā. Tomēr referente uzskata, ka Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai ir jābūt svarīgākai lomai šīs regulas izpildes konsekvences nodrošināšanā un tai jo īpaši jāpieņem norādījumi un atzinumi, balstoties uz Regulā (ES) 2016/679 paredzēto konsekvences mehānismu. Turklāt referente atzinīgi vērtē datu aizsardzības iestādēm doto uzdevumu nodrošināt šīs regulas izpildi, vienlaikus uzsverot, ka datu aizsardzībai arvien lielākā mērā būtu jākļūst par horizontālu jautājumu, kura risināšanā būtu jāsadarbojas visām iestādēm, sniedzot tehnisko palīdzību, lai likvidētu dažādu jomu izolāciju.

Darbības joma

Referente atbalsta šīs regulas darbības jomas paplašināšanu, attiecinot to uz tā sauktajiem “over-the-top” pakalpojumiem, ņemot vērā, ka tiem ir arvien pieaugoša loma saziņas veicināšanā, un ierosinātās regulas saistīšanu ar elektronisko sakaru pakalpojumu definīciju, kas sniegta ierosinātajā Eiropas direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi. Tomēr referente uzsver vajadzību nodrošināt konsekvenci un saskaņu starp kodeksā un e-Privātuma regulā paredzēto definīciju, lai nepieļautu, ka rodas nepilnības un risks, ka dažus noteikumus nevarēs piemērot konkrētiem pakalpojumu veidiem.

Tehnoloģiju neitralitāte

Referente atzinīgi vērtē Komisijas nodomus un centienus mēģināt risināt sarežģīto “piekrišanas noguruma” jautājumu un vajadzību atrast lietotājiem draudzīgākus veidus, kā informēt galalietotājus un piedāvāt viņiem izvēli attiecībā uz viņu privātumu. Tomēr referente uzskata, ka Komisijas priekšlikumā pārāk liela uzmanība ir pievērsta tīmekļa vietnēm, kaut gan aktuālās tendences nozarē norāda uz lielāku uzsvaru uz lietotnēm, lietiskā interneta platformām un tamlīdzīgiem risinājumiem. Ierosinātajos risinājumos uzmanība ir pārāk koncentrēta uz pārlūkprogrammām, tāpēc pastāv risks, ka regula neizturēs laika pārbaudi. Turklāt priekšlikumā ir stingri nošķirtas apmeklētās tīmekļa vietnes sīkdatnes un trešo personu sīkdatnes. Referente uzskata, ka šis šķīrums neatbilst nākotnes vajadzībām, ņemot vērā to, cik strauji digitālajā nozarē tiek radītas inovācijas, to, ka apmeklētās tīmekļa vietnes sīkdatne var arī vākt datus kā trešās personas sīkdatne, vai to, ka citas izsekošanas metodes nemaz nebalstās uz apmeklētās tīmekļa vietnes un trešo personu sīkdatņu izmantošanu. Sīkdatnes ietekmei uz privātumu drīzāk vajadzētu būt balstītai uz nolūku, kāpēc to izmanto, piemēram, vai informācijas vākšanas nolūks ir izmantot šo informāciju uz lietotāja rīcību balstītas dažādās ierīcēs īstenotas tirgvedības vajadzībām, uz to, kāda veida informāciju tās vāc, un to, kā tiek kopīgota savāktā informācija. Tāpēc referente neuzskata, ka šķīrums starp apmeklētās tīmekļa vietnes un trešo personu sīkdatnēm būtu visiedarbīgākais līdzeklis. Lietotājiem vajadzētu būt labāk informētiem, informācijai par sīkdatņu darbību vajadzētu būt pārredzamākai, un lietotājam vajadzētu būt iespējai atļaut sīkdatņu izmantošanu.

Paziņošana un standartizētas ikonas

Referente neatbalsta iespēju vākt informāciju, ko sniedz galiekārta, lai to varētu pievienot citai ierīcei vai tīkla aprīkojumam, paredzot norādi, ka konkrētajā savienojumā tiek veikta izsekošana. Šāda kārtība rada risku, ka galalietotājiem radīsies bailes un nemiers, bet viņiem nebūs nodrošināta konkrēta un praktiska iespēja nepiekrist izsekošanai.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu efektīvu piemērošanu un interpretēšanu, dalībvalstīm būtu jādod iespēja, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, saglabāt vai ieviest valstu noteikumus, kuri vēl vairāk precizētu un izskaidrotu šīs regulas noteikumu piemērošanu. Tāpēc saistībā ar rīcības brīvību, kas šajā sakarā piešķirta dalībvalstīm, būtu jāievēro līdzsvars starp privātās dzīves un personas datu aizsardzību, no vienas puses, un elektronisko sakaru datu brīvu apriti, no otras puses.

(7)  Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu efektīvu piemērošanu un interpretēšanu, Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, vajadzības gadījumā vajadzētu pieņemt norādījumus un atzinumus, lai vēl vairāk izskaidrotu šīs regulas noteikumu piemērošanu. Šajos norādījumos un atzinumos vajadzētu ņemt vērā šīs regulas divējo mērķi, tāpēc tajos būtu jāievēro līdzsvars starp privātās dzīves un personas datu aizsardzību, no vienas puses, un elektronisko sakaru datu brīvu apriti, no otras puses.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Šīs regulas nozīmē, ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tam jāieceļ sev pārstāvis Savienībā. Pārstāvja iecelšanai vajadzētu būt rakstiskai. Pārstāvis var būt tas pats, kas ir iecelts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 27. pantu.

 

___________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi. Lai nodrošinātu, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, šajā regulā ir izmantota elektronisko sakaru pakalpojumu definīcija, kas sniegta [Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi24]. Minētā definīcija ietver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus. Sakaru konfidencialitātes aizsardzībai ir būtiska nozīme arī starppersonu sakaru pakalpojumos, kurus sniedz papildus citam pakalpojumam; tādēļ šī regula būtu jāpiemēro šāda veida pakalpojumiem, kam arī ir saziņas funkcijas.

(11)  Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi. Lai nodrošinātu, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, šajā regulā ir izmantota elektronisko sakaru pakalpojumu definīcija, kas sniegta [Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi24]. Minētā definīcija ietver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus.

_________________

_________________

24 Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM/2016/0590 final – 2016/0288 (COD)).

24 Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM/2016/0590 final – 2016/0288 (COD)).

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Starp internetam pievienotām ierīcēm un iekārtām jeb mašīnām arvien vairāk iespējama saziņa elektronisko sakaru tīklos (lietu internets). Mašīnas-mašīnas sakaru pārraide ietver signālu pārvadi tīklā, un tādēļ to parasti uzskata par elektronisko sakaru pakalpojumu. Lai nodrošinātu tiesību uz privātumu un sakaru konfidencialitāti pilnīgu aizsardzību un veicinātu uzticamu un drošu lietu internetu digitālajā vienotajā tirgū, ir jāprecizē, ka šī regula būtu jāpiemēro mašīnas-mašīnas sakaru pārraidei. Tāpēc šajā regulā ietvertais konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro arī attiecībā uz mašīnas-mašīnas sakaru pārraidi. Varētu noteikt arī konkrētus aizsardzības pasākumus saskaņā ar nozares tiesību aktiem, piemēram, Direktīvu 2014/53/ES.

(12)  Starp internetam pievienotām ierīcēm un iekārtām jeb mašīnām arvien vairāk iespējama saziņa elektronisko sakaru tīklos (lietu internets). Mašīnas-mašīnas sakaru pārraide ietver signālu pārvadi tīklā, un tādēļ to parasti uzskata par elektronisko sakaru pakalpojumu. Lai nodrošinātu tiesību uz privātumu un sakaru konfidencialitāti pilnīgu aizsardzību un veicinātu uzticamu un drošu lietu internetu digitālajā vienotajā tirgū, ir jāprecizē, ka šī regula būtu jāpiemēro mašīnas-mašīnas sakaru pārraidei. Tāpēc šajā regulā ietvertais konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro arī attiecībā uz mašīnas-mašīnas sakaru pārraidi. Tomēr tai nebūtu jāattiecas uz mašīnas-mašīnas sakariem, piemēram, pārraidi starp tīkla elementiem (serveri, komutatori), kas neietekmē sakaru privātumu un konfidencialitāti. Varētu noteikt arī konkrētus aizsardzības pasākumus saskaņā ar nozares tiesību aktiem, piemēram, Direktīvu 2014/53/ES.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Intelektisko transporta sistēmu jomā šajā regulā jānodrošina papildu aizsardzība attiecībā uz sakaru datiem, jo tīklam pieslēgti automobiļi rada, pārraida un glabā lietotāju personas datus. Jānodrošina patērētāju, kas pārvietojas tīklam pieslēgtos transportlīdzekļos, privātuma aizsardzība, jo trešās personas piekļūst un izmanto transportlīdzekļa vadītāja un brauciena datus.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, dažādās pilsētas daļās, lielveikalos, tirdzniecības centros un slimnīcās, izvietotos tīklājos kļuvuši pieejami ikvienam. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti nenoteiktai galalietotāju grupai. Iespēja papildus citiem pakalpojumiem sniegt bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus nedrīkstētu radīt šķēršļus sakaru datu konfidencialitātes nodrošināšanai un šīs regulas piemērošanai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi un publiskie sakaru tīkli. Taču tā nebūtu jāpiemēro slēgtām galalietotāju grupām, piemēram, korporatīviem tīkliem, kuriem piekļūt var tikai konkrētās organizācijas locekļi.

(13)  Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, dažādās pilsētas daļās, lielveikalos, tirdzniecības centros, lidostās, viesnīcās, augstskolās, slimnīcās un citos līdzīgos interneta piekļuves punktos izvietotos tīklājos kļuvuši pieejami ikvienam. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti nenoteiktai galalietotāju grupai. Iespēja papildus citiem pakalpojumiem sniegt bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus nedrīkstētu radīt šķēršļus sakaru datu konfidencialitātes nodrošināšanai un šīs regulas piemērošanai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi un publiskie sakaru tīkli. Taču tā nebūtu jāpiemēro slēgtām galalietotāju grupām, piemēram, korporatīviem tīkliem, kuriem piekļūt var tikai konkrētās organizācijas locekļi. Ja piekļuve tiek nodrošināta nenoteiktai galalietotāju grupai, tad tikai to, ka piekļuves nolūkos tiek prasīta parole, nevajadzētu uzskatīt par piekļuves nodrošināšanu slēgtai galalietotāju grupai.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Elektronisko sakaru dati ir jādefinē pietiekami plaši un tehnoloģiju ziņā neitrāli tā, lai aptvertu visu informāciju, kas attiecas uz pārraidīto vai apmaiņā nosūtīto saturu (elektronisko sakaru saturu), un informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju, kas apstrādāta nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai nodrošināt iespēju veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tas attiecas arī uz datiem, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu paziņojuma avotu un galamērķi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saziņas datumu, laiku, ilgumu un veidu. Neatkarīgi no tā, vai šādu signālu un saistīto datu pārvadē izmanto vadus, radioviļņus, optiskos vai elektromagnētiskus līdzekļus, ieskaitot satelītsakaru tīklus, kabeļtīklus, fiksētos (ķēžu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobilos zemes tīklus, elektrokabeļu sistēmas, ar šādiem signāliem saistītie dati būtu jāuzskata par elektronisko sakaru metadatiem, un tāpēc tiem būtu piemērojami šīs regulas noteikumi. Elektronisko sakaru metadati var ietvert informāciju, kura sniegta saistībā ar pakalpojuma abonēšanu, ja šādu informāciju apstrādā nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu.

(14)  Elektronisko sakaru dati ir jādefinē pietiekami plaši un tehnoloģiju ziņā neitrāli tā, lai aptvertu visu informāciju, kas attiecas uz pārraidīto vai apmaiņā nosūtīto saturu (elektronisko sakaru saturu), un informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju, kas apstrādāta nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai nodrošināt iespēju veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tas attiecas arī uz datiem, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu paziņojuma avotu un galamērķi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saziņas datumu, laiku, ilgumu un veidu. Tam būtu jāattiecas arī uz atrašanās vietas datiem, piemēram, tās galiekārtas faktisko vai iespējamo atrašanās vietu, no kuras vai uz kuru izdarīts zvans vai izveidots interneta savienojums, vai uz tā Wi-Fi tīklāja atrašanās vietu, kuram ir pieslēgta ierīce, kā arī datiem, kas vajadzīgi lietotāju galiekārtu identificēšanai. Neatkarīgi no tā, vai šādu signālu un saistīto datu pārvadē izmanto vadus, radioviļņus, optiskos vai elektromagnētiskus līdzekļus, ieskaitot satelītsakaru tīklus, kabeļtīklus, fiksētos (ķēžu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobilos zemes tīklus, elektrokabeļu sistēmas, ar šādiem signāliem saistītie dati būtu jāuzskata par elektronisko sakaru metadatiem, un tāpēc tiem būtu piemērojami šīs regulas noteikumi. Elektronisko sakaru metadati var ietvert informāciju, kura sniegta saistībā ar pakalpojuma abonēšanu, ja šādu informāciju apstrādā nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Datu anonimitāte būtu jāuzskata par papildu aizsardzību un konfidencialitāti. Pēc iespējas būtu jāievieš atbilstīgi noteikumi datu automātiskai anonimizēšanai. Šādām procedūrām jāpievieno vairākas pārbaudes, kas apliecina anonimitāti.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā. Šādā veidā nedrīkstētu aizliegt ne elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic nolūkā nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu drošību un nepārtrauktību, citstarp pārbaudot, vai nepastāv drošības apdraudējumi un vai nav izveidota ļaunprogrammatūra, ne metadatu apstrādi, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā.

(16)  Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā. Šādā veidā nedrīkstētu aizliegt ne elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic nolūkā nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu un tīklu drošību, konfidencialitāti, integritāti, pieejamību, autentiskumu un nepārtrauktību, citstarp pārbaudot, vai nepastāv drošības apdraudējumi un vai nav izveidota ļaunprogrammatūra, ne metadatu apstrādi, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Elektronisko sakaru datu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Salīdzinot ar Direktīvu 2002/58/EK, šī regula paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējas apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja galalietotāji tam devuši piekrišanu. Tomēr galalietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un iespējai kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem galalietotāju piekrišana un tikai tad viņi drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, kas ietver tādus datus par iekārtas atrašanās vietu, kuri ģenerēti pakalpojuma piekļuves piešķiršanas un saglabāšanas un pieslēguma izveidošanas vajadzībām. Atrašanās vietas dati, kas nav ģenerēti elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas saistībā, nebūtu jāuzskata par metadatiem. Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji izmanto elektronisko sakaru metadatus komerciālos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, kas norāda cilvēku koncentrēšanās vietas. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, ir jāizmanto identifikators, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos. Šo identifikatoru nevarētu izmantot, ja tiktu izmantoti anonīmi dati, un šādu plūsmu nevarētu attēlot. Šādā veidā izmantojot elektronisko sakaru metadatus, iespējamie ieguvēji būtu, piemēram, publiskās iestādes un sabiedriskā transporta operatori, kuri varētu noteikt, kur, pamatojoties uz jau izveidotās struktūras izmantojumu un slodzi, veidot jaunu infrastruktūru. Ja elektronisko sakaru metadatu apstrādes veids – jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un mērķus – varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā.

(17)  Elektronisko sakaru datu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Salīdzinot ar Direktīvu 2002/58/EK, šī regula paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējas apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja galalietotāji tam devuši piekrišanu. Tomēr galalietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un iespējai kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem galalietotāju piekrišana un tikai tad viņi drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, kas ietver tādus datus par iekārtas atrašanās vietu, kuri ģenerēti pakalpojuma piekļuves piešķiršanas un saglabāšanas un pieslēguma izveidošanas vajadzībām. Atrašanās vietas dati, kas nav ģenerēti elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas saistībā, nebūtu jāuzskata par metadatiem. Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji izmanto elektronisko sakaru metadatus komerciālos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, kas norāda cilvēku koncentrēšanās vietas. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, ir jāizmanto identifikators, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos. Šo identifikatoru nevarētu izmantot, ja tiktu izmantoti anonīmi dati, un šādu plūsmu nevarētu attēlot. Šādā veidā izmantojot elektronisko sakaru metadatus, iespējamie ieguvēji būtu, piemēram, publiskās iestādes un sabiedriskā transporta operatori, kuri varētu noteikt, kur, pamatojoties uz jau izveidotās struktūras izmantojumu un slodzi, veidot jaunu infrastruktūru. Ja elektronisko sakaru metadatu apstrādes veids – jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un mērķus – varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā. Metadatu turpmāka apstrāde citam nolūkam nekā tam, kuram tie sākotnēji tika ievākti, būtu jāatļauj tikai gadījumos, kad apstrāde ir saderīga ar sākotnējo nolūku, kuram tika saņemta piekrišana, un tai piemēro īpašas drošības garantijas, jo īpaši pseidonimizāciju, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 6. panta 4. punktā.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Elektronisko sakaru saturs ir cieši saistīts ar to pamattiesību būtību, kas paredz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību un ir aizsargātas saskaņā ar Hartas 7. pantu. Iejaukšanās elektronisko sakaru saturā būtu jāatļauj vienīgi skaidri noteiktos apstākļos un atbilstīgi īpašiem nolūkiem, un būtu tai jāpiemēro pienācīga aizsardzība pret ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā regulā ir paredzēta iespēja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem apstrādāt tranzītā esošus elektronisko sakaru datus, ja visi attiecīgie galalietotāji ir snieguši apzinātu piekrišanu. Piemēram, pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt pakalpojumus, kuri ietver e-pastu skenēšanu, lai tādējādi izdzēstu konkrētu, iepriekš noteiktu materiālu. Ņemot vērā sakaru satura sensitivitāti, šajā regulā ir ietverts pieņēmums, ka šāda satura datu apstrāde stipri apdraudēs fizisku personu tiesības un brīvības. Apstrādājot šāda veida datus, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam vienmēr pirms apstrādes būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi. Apspriežoties būtu jāievēro atbilstība Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktam. Pieņēmums neattiecas uz satura datu apstrādi, kas veikta, lai sniegtu galalietotāja pieprasītos pakalpojumus, ja galalietotājs ir piekritis šādai apstrādei un ja tā tiek veikta tādā nolūkā un tik ilgi, cik tas ir noteikti nepieciešams un samērīgi attiecībā uz šādu pakalpojumu. Kad galalietotājs ir nosūtījis elektronisko sakaru saturu, bet paredzētais galalietotājs vai paredzētie galalietotāji to ir saņēmuši, to var ierakstīt vai saglabāt galalietotājs, galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši ierakstīt vai saglabāt šādus datus. Jebkurai šādu datu apstrādei ir jāatbilst Regulai (ES) 2016/679.

(19)  Elektronisko sakaru saturs ir cieši saistīts ar to pamattiesību būtību, kas paredz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību un ir aizsargātas saskaņā ar Hartas 7. pantu. Iejaukšanās elektronisko sakaru saturā būtu jāatļauj vienīgi skaidri noteiktos apstākļos un atbilstīgi īpašiem nolūkiem, un būtu tai jāpiemēro pienācīga aizsardzība pret ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā regulā ir paredzēta iespēja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem apstrādāt tranzītā esošus elektronisko sakaru datus, ja visi attiecīgie galalietotāji ir snieguši apzinātu piekrišanu. Piemēram, pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt pakalpojumus, kuri ietver e-pastu skenēšanu, lai tādējādi izdzēstu konkrētu, iepriekš noteiktu materiālu. Attiecībā uz pakalpojumiem, kurus sniedz lietotājiem, kas veic tikai personiskas vai sadzīviska rakstura darbības, piemēram, teksta nolasīšanas balsī pakalpojums, pastkastītes organizēšana vai surogātpasta filtra pakalpojumi, būtu jāpietiek ar tā galalietotāja piekrišanu, kurš pieprasījis pakalpojumu. Ņemot vērā sakaru satura sensitivitāti, šajā regulā ir ietverts pieņēmums, ka šāda satura datu apstrāde stipri apdraudēs fizisku personu tiesības un brīvības. Apstrādājot šāda veida datus, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam vienmēr pirms apstrādes būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi. Apspriežoties būtu jāievēro atbilstība Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktam. Pieņēmums neattiecas uz satura datu apstrādi, kas veikta, lai sniegtu galalietotāja pieprasītos pakalpojumus, ja galalietotājs ir piekritis šādai apstrādei un ja tā tiek veikta tādā nolūkā un tik ilgi, cik tas ir noteikti nepieciešams un samērīgi attiecībā uz šādu pakalpojumu. Kad galalietotājs ir nosūtījis elektronisko sakaru saturu, bet paredzētais galalietotājs vai paredzētie galalietotāji to ir saņēmuši, to var ierakstīt vai saglabāt galalietotājs, galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši ierakstīt vai saglabāt šādus datus. Jebkurai šādu datu apstrādei ir jāatbilst Regulai (ES) 2016/679. Ja sakaru datus glabā trešā persona, tai jānodrošina, ka, nepārtraukti piemērojot jaunākos sasniegumus drošības pasākumos, tostarp tādas kriptogrāfiskas metodes kā šifrēšana, tiek aizsargāta visa informācija, kuras apstrāde nav vajadzīga, lai sniegtu galalietotāja pieprasīto pakalpojumu.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt pēc iespējas ērtākām lietotājiem. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, galalietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkfailu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā galalietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu, izmantojot atbilstīgus iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē. Izvēlēm, ko galalietotāji izdara, mainot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, vajadzētu būt saistošām jebkurām trešām personām un tādām, ko šīs trešās personas var izpildīt. Tīmekļa pārlūkprogrammas ir tāda veida lietojumprogrammatūra, kas ļauj no interneta izgūt informāciju un to tur arī parādīt. Tādas pašas spējas ir arī cita veida lietotnēm, piemēram, tām, kas ļauj veikt izsaukumus un sūtīt īsziņas vai dot maršruta norādījumus. Tīmekļa pārlūkprogrammas nodrošina lielu daļu sakaru starp galalietotāju un tīmekļa vietni. No šāda viedokļa raugoties, tām ir priekšrocība, ko dod vajadzība tās aktīvi izmantot, lai galalietotājam būtu vieglāk kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām. Konkrētāk, tīmekļa pārlūkprogrammas var izmantot kā "vārtsargus", kas tādējādi palīdz galalietotājiem nodrošināt, ka viņu galiekārtās (piemēram, viedtālrunī, planšetdatorā vai datorā) saglabātajai informācijai neviens nepiekļūs un neviens to nesaglabās.

(22)  Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt skaidrām un lietotājiem ērtām. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, galalietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkfailu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā galalietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu, izmantojot atbilstīgus tehniskos iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē. Izvēlēm, ko galalietotāji izdara, mainot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, un kuras viņiem palīdz kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām, vajadzētu būt saistošām nepiederīgām personām un tādām, ko šīs nepiederīgās personas var izpildīt. Turklāt, ņemot vērā inovāciju attīstības tempu, to, ka iedzīvotāji arvien vairāk izmanto arvien lielāku ierīču klāstu, kuras nodrošina saziņu, un arvien pieaugošo izsekošanu vairākās viena galalietotāja ierīcēs, lai šī regula sasniegtu savus mērķus, tajā ir jāsaglabā tehnoloģiju neitralitāte.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" tika kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Patlaban sīkdatņu noklusējuma iestatījumi vairumā pārlūkprogrammu ir iestatīti kā "pieņemt visas sīkdatnes". Tādēļ tās programmatūras nodrošinātājiem, kas ļauj izgūt no interneta informāciju un to tur parādīt, būtu jānosaka pienākums veikt tādu programmatūras konfigurāciju, lai būtu iespējams liegt trešajām personām saglabāt informāciju galiekārtās; bieži vien šī iespēja ir iestatīta kā "noraidīt trešās personas sīkdatnes". Galalietotājiem vajadzētu būt piedāvātai virknei privātuma iestatījumu iespēju, sākot no augstāka līmeņa (piemēram, "nekad nepieņemt sīkdatnes") līdz vidējam līmenim (piemēram, "noraidīt trešās personas sīkdatnes" vai "pieņemt tikai pirmās puses sīkdatnes") un, visbeidzot, zemākam līmenim (piemēram, "vienmēr pieņemt sīkdatnes"). Šādu privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt viegli pamanāmam un saprotamam.

(23)  Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" tika kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Patlaban sīkdatņu noklusējuma iestatījumi vairumā pārlūkprogrammu ir iestatīti kā "pieņemt visas sīkdatnes", kas liedz galalietotājiem labprātīgi sniegt uz informāciju pamatotu piekrišanu, un apgrūtina tos ar nepārtrauktiem pieprasījumiem. Tādēļ tās programmatūras nodrošinātājiem, kas ļauj izgūt no interneta informāciju un to tur parādīt, būtu jāinformē galalietotāji par iespēju paust savu piekrišanu, izmantojot atbilstīgus tehniskos iestatījumus. Minētajiem programmatūras nodrošinātājiem šajā nolūkā būtu jānosaka pienākums veikt tādu programmatūras konfigurāciju, lai galalietotājiem tajā būtu piedāvāta iespēja izvēlēties atļaut vai noraidīt tādu izsekotāju vai sīkdatņu izmantošanu, kuras nav nepieciešamas galalietotāja pieprasītā pakalpojuma sniegšanai pēc tam, kad viņam ir sniegta informācija par izsekotāju vai sīkdatņu funkciju, to izmantošanas un savāktās informācijas kopīgošanas veidu. Galalietotājiem vajadzētu būt piedāvātai virknei privātuma iestatījumu iespēju, sākot no augstāka līmeņa (piemēram, "nekad nepieņemt izsekotājus un sīkdatnes") līdz zemākajam līmenim (piemēram, "vienmēr pieņemt izsekotājus un sīkdatnes"), kā arī starpposma iespējas, kas atkarīgas no tā informācijas veida, ko galalietotājs ir ar mieru kopīgot, personām, ar kurām galalietotājs piekrīt to kopīgot, un izsekotāja vai sīkdatnes izmantošanas nolūka. Tām vajadzētu arī piedāvāt viņiem iespēju pielāgot iestatījumus, pieņemot “baltajā sarakstā” iekļautu informācijas sabiedrības pakalpojumu izsekotājus vai sīkdatnes. Galalietotājiem vajadzētu būt piedāvātai arī iespējai atteikties no izsekošanas vairākās ierīcēs. Ja galalietotājs atļauj izmantot sīkdatnes mērķtiecīgas reklāmas nolūkā, galalietotājam arī jābūt iespējai labot par viņu savākto informāciju, lai novērstu iespējamo kaitējumu, ko var radīt neprecīza informācija. Privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt objektīvam, viegli pamanāmam un saprotamam.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  Lai uzlabotu galalietotāju uzticēšanos personām, kas nodarbojas ar galiekārtās glabātās informācijas apstrādi, un ierobežotu privātumu negatīvi ietekmējošas sekošanas apmērus, kā alternatīva sekošanai būtu jāsekmē iespēja galalietotājiem pašiem izveidot savu profilu, piemēram, ar pašu radītiem rīkiem.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai tīmekļa pārlūkprogrammās būtu iespējams saņemt galalietotāju piekrišanu, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679, piemēram, par trešās personas pastāvīgo sīkdatņu datu saglabāšanu, tajās būtu jāpieprasa galiekārtas galalietotājam veikt skaidru apstiprinošu darbību, kas apliecinātu galalietotāja brīvu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu piekrišanu šādu sīkdatņu saglabāšanai un piekļuvei galiekārtās vai no galiekārtām. Šādu darbību var uzskatīt par apstiprinošu, piemēram, ja galalietotājiem prasa apzināti izvēlēties "pieņemt trešās personas sīkdatnes", lai apstiprinātu savu piekrišanu, un ja viņiem tiek sniegta šādas izvēles izdarīšanai nepieciešamā informācija. Šajā nolūkā jāpieprasa, lai tās programmatūras instalēšanas brīdī, kas sniedz piekļuvi internetam, programmatūras nodrošinātāji informētu galalietotājus par iespēju no dažādiem variantiem izvēlēties privātuma iestatījumus un lūgtu tiem izdarīt izvēli. Sniegtā informācija nedrīkstētu atturēt galalietotājus no augstāka līmeņa privātuma iestatījumiem, un tajā būtu jāiekļauj attiecīgā informācija par riskiem, ko var radīt trešo personu sīkdatņu saglabāšana datorā, ieskaitot datu apkopošanu par personas pārlūkošanas vēsturi ilgtermiņā, un par šādu datu izmantošanu mērķētas reklāmas sūtījumos. Tīmekļa pārlūkprogrammas tiek mudinātas sniegt galalietotājiem iespējas vienkāršā veidā mainīt privātuma iestatījumus jebkurā lietošanas brīdī un ļaut lietotājam izdarīt izņēmumus attiecībā uz dažām tīmekļa vietnēm vai iekļaut tās "baltajā sarakstā" vai precizēt, kurām tīmekļa vietnēm (trešās) personas sīkdatnes vienmēr ir vai nekad nav atļautas.

(24)  Lai tīmekļa pārlūkprogrammās vai citās lietojumprogrammās būtu iespējams saņemt galalietotāju piekrišanu, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679, tajās būtu jāpieprasa galiekārtas galalietotājam veikt skaidru apstiprinošu darbību, kas apliecinātu galalietotāja brīvu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu piekrišanu pastāvīgo sīkdatņu vai citu izsekošanas mehānismu saglabāšanai un piekļuvei galiekārtās vai no galiekārtām. Šādu darbību var uzskatīt par apstiprinošu, piemēram, ja galalietotājiem prasa apzināti izvēlēties sīkdatnes vai izsekotājus, kuri apstrādā vairāk datu, nekā ir nepieciešams pakalpojuma darbībai, lai apstiprinātu savu piekrišanu pēc tam, kad viņiem ir piedāvātas dažādas iespējas un viņiem ir sniegta šādas izvēles izdarīšanai nepieciešamā informācija. Šai informācijai jāietver iespējamā ietekme uz patērētāja ērtībām vai galalietotāja iespēju piekļūt visām tīmekļa vietnes funkcijām. Piekrišanu izsekošanai vairākās ierīcēs nebūtu jāuzskata par spēkā esošu, ja galalietotājs nav ticis informēts un nav varējis izsekošanu noraidīt. Šajā nolūkā jāpieprasa, lai tās programmatūras instalēšanas brīdī, kas sniedz piekļuvi internetam, programmatūras nodrošinātāji informētu galalietotājus par iespēju no dažādiem variantiem izvēlēties privātuma iestatījumus un lūgtu tiem izdarīt izvēli. Sniegtā informācija nedrīkstētu atturēt galalietotājus no augstāka līmeņa privātuma iestatījumiem, un tajā būtu jāiekļauj attiecīgā informācija par riskiem, ko var radīt pastāvīgo sīkdatņu vai citu izsekošanas mehānismu saglabāšana datorā, ieskaitot datu apkopošanu par personas pārlūkošanas vēsturi ilgtermiņā, un par šādu datu izmantošanu mērķētas reklāmas sūtījumos. Tīmekļa pārlūkprogrammām vai citām lietojumprogrammām būtu jāsniedz galalietotājiem iespējas vienkāršā veidā mainīt privātuma iestatījumus jebkurā lietošanas brīdī un ļaut lietotājam izdarīt izņēmumus attiecībā uz dažām personām vai sīkdatnēm vai iekļaut tās "baltajā sarakstā", norādot, kuru personu sīkdatnes vai kuras sīkdatnes vienmēr ir vai nekad nav atļautas. Ja uzņēmējdarbības modelis ir balstīts uz mērķētu reklamēšanu, piekrišanu nevajadzētu uzskatīt par labprātīgu, ja piekļuve pakalpojumam tiek nodrošināta ar nosacījumu, ka pakalpojuma lietotājs piekrīt datu apstrādei. Šādos gadījumos galalietotājam ir jānodrošina citas godīgas un pieņemamas izvēles iespējas, kas neietver viņa sakaru datu apstrādi, piemēram, abonements, piekļuve par maksu, vai ierobežota piekļuve pakalpojuma daļām.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz izstarot aktīvos signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp iedzīvotāju skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad galalietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, pie pārklājuma zonas robežlīnijas būtu jāsniedz nepārprotams paziņojums, informējot galalietotājus pirms ieiešanas noteiktajā zonā par to, ka konkrētā tehnoloģija darbojas attiecīgajā perimetrā, kā arī par izsekošanas mērķi, šajā saistībā atbildīgo personu un pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai samazinātu vai apturētu datu vākšanu. Ja personas dati tiek vākti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, būtu jāsniedz papildu informācija.

(25)  Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz izstarot aktīvos signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp iedzīvotāju skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad galalietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, būtu jālūdz attiecīgo galalietotāju piekrišana pēc tam, kad šos galalietotājus, uz galiekārtu nosūtot paziņojumu, pirms ieiešanas noteiktajā zonā informē par to, ka konkrētā tehnoloģija darbojas attiecīgajā perimetrā, kā arī par izsekošanas mērķi, šajā saistībā atbildīgo personu un pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai samazinātu vai apturētu datu vākšanu. Ja personas dati tiek vākti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, būtu jāsniedz papildu informācija. Gadījumos, kuros galalietotāju piekrišanu nav iespējams iegūt, šāda prakse būtu jāierobežo tādos apmēros, kādi ir absolūti nepieciešami statistikas datu uzskaites nolūkos un jāierobežo atkarībā no laika un vietas. Šie dati jāpadara anonīmi vai jāizdzēš, tiklīdz tie minētajos nolūkos vairs nav vajadzīgi.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tad šajā regulā būtu jāparedz iespēja Savienībai vai dalībvalstīm īpašos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, kā arī garantētu citas svarīgas Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši svarīgas Savienības vai dalībvalsts ekonomiskās vai finansiālās intereses, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina piemērotas procedūras, kuras palīdzētu izskatīt kompetento iestāžu likumīgos pieprasījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā arī saskaņā ar 3. panta 3. punktu ieceltā pārstāvja pienākumus.

(26)  Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tad šī regula neskar iespēju Savienībai vai dalībvalstīm īpašos šajā regulā izklāstītos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tos veic ar tiesas rīkojumu un tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina piemērotas procedūras, kuras palīdzētu izskatīt kompetento iestāžu likumīgos pieprasījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā arī saskaņā ar 3. panta 3. punktu ieceltā pārstāvja pienākumus.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Lai aizsargātu tīklu un pakalpojumu drošību un integritāti, būtu jāveicina un vajadzības gadījumā jāpadara par obligātu galšifrēšanas izmantošana saskaņā ar integrētas drošības un integrētas privātuma aizsardzības principiem. Dalībvalstīm nebūtu jāuzliek šifrēšanas nodrošinātājiem, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un visām citām organizācijām (visos piegādes ķēdes posmos) nekādi pienākumi, kuru rezultātā mazinātos to tīklu un pakalpojumu drošība, piemēram, radīt vai veicināt apiešanas iespējas.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju saraksti tiek plaši izplatīti. Publiski pieejams abonentu saraksts ir jebkurš abonentu saraksts vai pakalpojums, kas ietver informāciju par galalietotājiem, piemēram, tālruņa numurus (arī mobilo tālruņu numurus), e-pasta adreses kontaktinformāciju, turklāt tie ietver uzziņu dienestu pakalpojumus. Fiziskas personas tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību paredz, ka galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, lūdz dot piekrišanu pirms viņu personas datu iekļaušanas abonentu sarakstā. Tiesību subjektu likumīgo interešu labad galalietotājiem, kuri ir tiesību subjekti, jābūt tiesībām iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem.

(30)  Publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju saraksti tiek plaši izplatīti. Publiski pieejams abonentu saraksts ir jebkurš abonentu saraksts vai pakalpojums, kas ietver informāciju par galalietotājiem, piemēram, tālruņa numurus (arī mobilo tālruņu numurus), e-pasta adreses kontaktinformāciju, turklāt tie ietver uzziņu dienestu pakalpojumus. Fiziskas personas, kuras veic uzņēmējdarbību, tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību paredz, ka galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, lūdz dot piekrišanu pirms viņu personas datu iekļaušanas abonentu sarakstā. Tiesību subjektu un fizisku personu, kas veic uzņēmējdarbību, likumīgo interešu labad galalietotājiem, kuri ir tiesību subjekti vai fiziskas personas, kas veic uzņēmējdarbību, jābūt tiesībām iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem. Gadījumos, kad informācija sākotnēji netiek vākta publiski pieejama saraksta veidošanai, attiecīgā galalietotāja piekrišana ir jālūdz pirmajai personai, kura vāc datus. Piekrišana elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaņem brīdī, kad tiek noslēgts līgums par šādu pakalpojumu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Ja galalietotāji, kas ir fiziskas personas, dod piekrišanu savu datu iekļaušanai šādos abonentu sarakstos, tiem, pamatojoties uz sniegto piekrišanu, vajadzētu būt iespējai noteikt, kuras personas datu kategorijas tiek iekļautas abonentu sarakstā (piemēram, vārds un uzvārds, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, lietotāja vārds un uzvārds, tālruņa numurs). Turklāt publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem pirms galalietotāju datu iekļaušanas attiecīgajā sarakstā būtu jāinformē galalietotāji par abonentu saraksta izmantošanas nolūku un tajā izmantojamajām meklēšanas funkcijām. Galalietotājiem vajadzētu būt iespējai dot piekrišanu attiecībā uz personas datu kategorijām, kuras izmantojamas viņu kontaktinformācijas meklēšanā. Abonentu sarakstā iekļautajām personas datu kategorijām un tām personas datu kategorijām, kuras izmantojamas galalietotāju kontaktinformācijas meklēšanā, nav noteikti jābūt vienādām.

(31)  Ja galalietotāji, kas ir fiziskas personas, dod piekrišanu savu datu iekļaušanai šādos abonentu sarakstos, tiem, pamatojoties uz sniegto piekrišanu, vajadzētu būt iespējai noteikt, kuras personas datu kategorijas tiek iekļautas abonentu sarakstā (piemēram, vārds un uzvārds, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, lietotāja vārds un uzvārds, tālruņa numurs). Turklāt, galalietotājiem sniedzot piekrišanu, viņi pirms iekļaušanas abonentu sarakstā būtu jāinformē par abonentu saraksta izmantošanas nolūku un tajā izmantojamajām meklēšanas funkcijām. Galalietotājiem vajadzētu būt iespējai dot piekrišanu attiecībā uz personas datu kategorijām, kuras izmantojamas viņu kontaktinformācijas meklēšanā. Abonentu sarakstā iekļautajām personas datu kategorijām un tām personas datu kategorijām, kuras izmantojamas galalietotāju kontaktinformācijas meklēšanā, nav noteikti jābūt vienādām. Publiski pieejamo abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji sniedz informāciju par meklēšanas iespējām, kā arī par to, vai publiski pieejamos abonentu sarakstos ir pieejamas jaunas abonentu sarakstu iespējas un funkcijas.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, būtu jāinformē galalietotāji par pasākumiem, ko tie var veikt savu sakaru drošības aizsardzībai, piemēram, izmantojot īpaša veida programmatūru vai šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt galalietotājus par sevišķiem drošības riskiem neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstīgus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus drošības riskus un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības riskiem būtu jāsniedz abonentam bez maksas. Drošības jautājums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32. pantu.

(37)  Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, ir jāpilda Regulas (ES) 2016/679 32. pantā un [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi ] 40. pantā noteiktie drošības pienākumi. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem jo īpaši jānodrošina pietiekama aizsardzība pret neatļautu piekļuvi elektronisko sakaru datiem vai izmaiņu veikšanu šajos datos un jānodrošina, lai sakaru konfidencialitāti un integritāti garantētu modernākās tehniskās iespējas, piemēram, kriptogrāfiskas metodes, tostarp elektronisko sakaru datu pilnīga šifrēšana.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, proti, aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, un nodrošinātu personas datu brīvu apriti Savienībā, Komisijai, papildinot šo regulu, būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Jo īpaši, deleģētie akti būtu jāpieņem attiecībā uz sniedzamo informāciju, arī to, ko sniedz ar standartizētām ikonām, kuras palīdz viegli pamanāmā un saprotamā veidā sniegt pārskatu par galiekārtas emitētās informācijas vākšanu, tās mērķi, atbildīgo personu un visiem pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai minimalizētu šādu informācijas vākšanu. Deleģētie akti būtu arī jāpieņem, lai precizētu kodu, ar kuru tiek identificēti tiešās tirgvedības izsaukumi, tostarp tie, kas veikti automatizētās izsaukšanas un saziņas sistēmās. Sevišķi svarīgi ir Komisijai pienācīgi apspriesties saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu8. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāsaņem īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(41)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāsaņem īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

___________

 

8 Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

 

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī regula nodrošina elektronisko sakaru datu un elektronisko sakaru pakalpojumu brīvu apriti Savienībā, ko neierobežo un neaizliedz tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar fizisku un juridisku personu privātās dzīves un sakaru neaizskaramību un fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.

2.  Šī regula nodrošina digitālā vienotā tirgus pareizu un ilgtspējīgu darbību un elektronisko sakaru datu un elektronisko sakaru pakalpojumu brīvu apriti Savienībā, ko neierobežo un neaizliedz tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar fizisku un juridisku personu privātās dzīves un sakaru neaizskaramību un fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.

Pamatojums

Digitālā vienotā tirgus reglamentēšana vajadzīga, lai ieviestu aizsardzības pasākumus.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šīs regulas noteikumi, 1. un 2. punkta vajadzībām izklāstot īpašus noteikumus, konkretizē un papildina Regulu (ES) 2016/679.

3.  Šīs regulas noteikumi nemazina fizisko personu aizsardzību, kas paredzēta Regulā (ES) 2016/679, bet konkretizē un papildina Regulu (ES) 2016/679, 1. un 2. punkta vajadzībām izklāstot īpašus noteikumus.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šo regulu piemēro elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, kā arī informācijai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām.

1.  Šo regulu piemēro elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic, nodrošinot un izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus un tīkla pakalpojumus, kā arī informācijai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām.

Pamatojums

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanas nolūkā skaidri jāpiemin jēdzieni „elektroniskie sakaru pakalpojumi” un „tīkla pakalpojumi”.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tas rakstiski ieceļ sev pārstāvi Savienībā.

2.  Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tas pirms darbības sākšanas Savienībā rakstiski ieceļ sev pārstāvi Savienībā.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, definīcijā "starppersonu sakaru pakalpojums" ietilpst pakalpojumi, kuros interaktīva starppersonu saziņa ir tikai ar citu pakalpojumu saistīta sīka palīgfunkcija.

svītrots

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  "tiešās tirgvedības paziņojumi" ir katra rakstiska vai mutiska reklāma, ko nosūta vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, ieskaitot automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas izmantošanu ar cilvēka dalību vai bez tās, elektronisko pastu, SMS, utt.;

f)  "tiešās tirgvedības paziņojumi" ir katra rakstiska, audio, video, mutiska vai kāda cita formāta reklāma, ko nosūta, pārraida, piedāvā vai parāda vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, ieskaitot automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas izmantošanu ar cilvēka dalību vai bez tās, elektronisko pastu, SMS, utt.;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  "tiešās tirgvedības balss izsaukumi" ir tiešie izsaukumi, kuru veikšanai nav jāizmanto automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas;

g)  "tiešās tirgvedības balss izsaukumi" ir tiešie izsaukumi, kuru veikšanai nav jāizmanto automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas; tas neattiecas uz izsaukumiem un īsziņām, kas saistīti ar sistēmu pazudušu bērnu meklēšanai ("AMBER Alert" );

Pamatojums

AMBER brīdināšanas sistēma — Eiropas Bērnu glābšanas brīdinājumu un policijas tīkls pazudušu bērnu meklēšanai —, kas atbalstīta Eiropas Parlamenta rakstiskajā deklarācijā Nr. 7/2016.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

2. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

FIZISKU UN JURIDISKU PERSONU ELEKTRONISKO SAKARU UN VIŅU GALIEKĀRTĀS GLABĀTĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

FIZISKU UN JURIDISKU PERSONU ELEKTRONISKO SAKARU UN VIŅU GALIEKĀRTĀS GLABĀTĀS, APSTRĀDĀTĀS UN AR TĀM SAISTĪTĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektronisko sakaru dati ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās elektronisko sakaru datos, piemēram, elektronisko sakaru datu noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana, uzraudzība, skenēšana vai citāda pārtveršana, pārraudzība vai apstrāde, ko veic personas, kuras nav galalietotāji, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj šī regula.

Elektronisko sakaru dati ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās elektronisko sakaru datos, piemēram, elektronisko sakaru datu noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana, uzraudzība, skenēšana vai citāda pārtveršana vai pārraudzība, ko veic personas, kuras nav galalietotāji, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj šī regula.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

6. pants

Atļautā elektronisko sakaru datu apstrāde

Atļautā elektronisko sakaru datu apstrāde

1.  Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus, ja:

1.  Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus, ja:

a)  tas ir jādara, lai nodrošinātu saziņas pārraidīšanu tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, vai

a)  tas ir jādara, lai nodrošinātu saziņas pārraidīšanu tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, vai

b)  tas ir jādara, lai saglabātu vai atjaunotu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu drošību vai konstatētu tehniskos bojājumus un/vai kļūdas elektronisko sakaru pārraidīšanā tik ilgi, cik tas nepieciešams šim nolūkam.

b)  tas ir absolūti nepieciešams, lai garantētu tīkla vai pakalpojumu drošību vai pieejamību vai saglabātu, atjaunotu vai garantētu elektronisko sakaru pieejamību, drošību, integritāti vai autentiskumu, vai konstatētu tehniskos bojājumus un/vai kļūdas elektronisko sakaru pārraidīšanā tik ilgi, cik tas nepieciešams šim nolūkam;

2.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja:

2.  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un tīkla nodrošinātāji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja:

a)  tas ir jādara, lai tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes obligāto līmeni saskaņā ar [Direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] vai Regulu (ES) 2015/212028, vai

a)  tas ir jādara, lai tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes obligāto līmeni saskaņā ar [Direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] vai Regulu (ES) 2015/212028, vai

 

aa)  tas ir nepieciešams, lai atrastu personu pēc zvana neatliekamās palīdzības dienestiem, tostarp “Amber Alert” brīdinājuma, pat tad, ja galalietotājs ir liedzis vai nav devis piekrišanu savu metadatu apstrādei, ar nosacījumu, ka atrašanās vietas datus izmanto tikai minētajā nolūkā un izdzēš, tiklīdz tie vairs nav nepieciešami saziņas pārraidīšanai, vai

b)  tas ir jādara saistībā ar rēķinu sagatavošanu, starpsavienojumu maksas aprēķināšanu, elektronisko pakalpojumu krāpnieciskas vai ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanu vai apturēšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu abonēšanu, vai

b)  tas ir jādara saistībā ar rēķinu sagatavošanu, starpsavienojumu maksājumiem, elektronisko pakalpojumu krāpnieciskas vai ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanu vai apturēšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu abonēšanu, vai

c)  attiecīgais galalietotājs ir devis piekrišanu viņa sakaru metadatu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, tostarp attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniegšanu šādiem galalietotājiem, ar nosacījumu, ka attiecīgo nolūku vai nolūkus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju.

c)  attiecīgais galalietotājs ir devis piekrišanu viņa sakaru metadatu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, tostarp attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniegšanu šādiem galalietotājiem, ar nosacījumu, ka attiecīgo nolūku vai nolūkus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētus datus, vai

 

ca)  šo datu apstrāde citā konkrēti minētā nolūkā ir saderīga ar mērķi, kuram personas dati sākotnēji tika vākti, piemērojot īpašas drošības garantijas, jo īpaši pseidonimizāciju, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 6. panta 4. punktā;

3.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru saturu tikai tad, ja:

3.  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un tīkla nodrošinātāji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru saturu tikai tad, ja:

a)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai galalietotājam sniegtu konkrētu pakalpojumu, ja attiecīgais galalietotājs vai galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei un minētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez šāda satura apstrādes, vai

a)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai galalietotājam sniegtu konkrētu pakalpojumu, ja attiecīgais galalietotājs vai galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, un konkrētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez pakalpojumu sniedzēja veiktas šāda satura apstrādes,

 

aa)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai sniegtu konkrētu pakalpojumu, kuru nepārprotami pieprasījis galalietotājs, veicot tikai personisku vai sadzīves rakstura darbību, ja attiecīgais galalietotājs ir devis piekrišanu savu elektronisko sakaru satura apstrādei un minētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez šāda satura apstrādes, kā arī šāda apstrāde ietekmē tikai galalietotāju, kurš pieprasījis pakalpojumu, bet neietekmē citu lietotāju pamattiesības, vai

b)  ja visi attiecīgie galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, kurus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju, un pakalpojumu sniedzējs ir apspriedies ar uzraudzības iestādi. Attiecībā uz apspriešanos ar uzraudzības iestādi piemēro Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktu.

b)  ja visi attiecīgie galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, kurus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju, un pakalpojumu sniedzējs ir apspriedies ar uzraudzības iestādi. Attiecībā uz apspriešanos ar uzraudzības iestādi piemēro Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktu.

__________________

__________________

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1.–18. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1.–18. lpp.).

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

Elektronisko sakaru datu glabāšana un dzēšana

Elektronisko sakaru datu glabāšana un dzēšana

1.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, kad elektronisko sakaru saturu ir saņēmis paredzētais saņēmējs vai saņēmēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu vai padara minētos datus anonīmus. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši tos ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

1.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 3. punkta a), aa) un b) apakšpunktu, kad elektronisko sakaru saturu ir saņēmis paredzētais saņēmējs vai saņēmēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu vai padara minētos datus anonīmus. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši tos ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

2.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru metadatus vai padara minētos datus anonīmus tad, kad tie vairs nav vajadzīgi paziņojuma pārraidīšanai.

2.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punkta a), c) un ca) apakšpunktu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru metadatus vai padara minētos datus anonīmus tad, kad tie vairs nav vajadzīgi paziņojuma pārraidīšanai.

3.  Ja elektronisko sakaru metadati tiek apstrādāti rēķinu sagatavošanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, attiecīgos metadatus var glabāt līdz tā termiņa beigām, kura laikā saskaņā ar valsts tiesību aktiem rēķinu var likumīgi apstrīdēt vai saņemt maksājumu.

3.  Ja elektronisko sakaru metadati tiek apstrādāti rēķinu sagatavošanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tikai metadatus, kuri ir stingri nepieciešami šim nolūkam, var glabāt līdz tā termiņa beigām, kura laikā saskaņā ar valsts tiesību aktiem rēķinu var likumīgi apstrīdēt vai saņemt maksājumu.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

8. pants

Galalietotāja galiekārtā glabātās un ar to saistītās informācijas aizsardzība

Galalietotāja galiekārtā glabātās, apstrādātās un ar to saistītās informācijas aizsardzība

1.  Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un informācijas vākšana no galalietotāju galiekārtām, tostarp par to programmatūru un aparatūru, ja to neveic attiecīgais galalietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

1.  Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un informācijas vākšana no galalietotāju galiekārtām, tostarp par to programmatūru un aparatūru, ja to neveic attiecīgais galalietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

a)  tas ir jādara tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai

a)  tas ir jādara tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai

b)  galalietotājs ir devis piekrišanu, vai

b)  galalietotājs ir devis piekrišanu, vai

b)  galalietotājs ir devis piekrišanu, vai

b)  galalietotājs ir devis piekrišanu, vai

c)  tas ir jādara, lai sniegtu galalietotāja pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu, vai

(c)  tas ir jādara, lai sniegtu galalietotāja pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu uz laiku, kas ir nepieciešams minētā pakalpojuma sniegšanai, vai

d)  tas ir jādara, lai veiktu tīmekļa mērķauditorijas mērījumus, ar nosacījumu, ka tos veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kam to lūdzis galalietotājs.

(d)  tas ir jādara, lai iegūtu informāciju par tāda informācijas sabiedrības pakalpojuma tehnisko kvalitāti vai efektivitāti, kas ir ticis sniegts, vai par galiekārtas funkcionalitāti, un kas nekādi neietekmē vai maz ietekmē attiecīgā galalietotāja privātumu,

 

(da)  tas ir jādara, lai nodrošinātu galalietotāja galiekārtas drošību, konfidencialitāti, integritāti, pieejamību un autentiskumu, jo īpaši ar atjauninājumiem, vai lai noteiktu tehniskas kļūmes vai kļūdas, uz laiku, kas nepieciešams šim nolūkam, ar nosacījumu, ka:

 

i)  tas nekādā ziņā nemaina aparatūras vai programmatūras darbības spēju vai lietotāja izvēlētos privātuma iestatījumus,

 

ii)  lietotājs ir katru reizi iepriekš informēts par šāda atjauninājuma instalēšanu, kā arī

 

iii)  lietotājam ir iespēja jebkuru atjauninājumu automātisko instalēšanu atlikt vai atspējot;

Tādas informācijas vākšana, ko galiekārta emitē, lai būtu iespējama tās savienošana ar citu ierīci vai tīklu iekārtu, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

Tādas informācijas vākšana, ko galiekārta emitē, lai būtu iespējama tās savienošana ar citu ierīci vai tīklu iekārtu, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

a)  tas tiek darīts tikai un vienīgi savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku, vai

a)  tas tiek darīts tikai un vienīgi savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku, vai

b)  parādās skaidrs un nepārprotams paziņojums vismaz par šādas vākšanas kārtību, tās mērķi, atbildīgo personu un citiem aspektiem, par kuriem jāinformē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu gadījumos, kad tiek vākti personas dati, kā arī jebkuru pasākumu, ko galalietotājs var veikt, lai apturētu vai minimalizētu šādu informācijas vākšanu.

b)  galalietotājs ir devis savu piekrišanu pēc tam, kad viņa galiekārtā viņam ticis parādīts nepārprotams paziņojums par šādas informācijas vākšanas mērķi, tostarp tās kārtību, par to atbildīgo personu un citiem aspektiem, par kuriem jāinformē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2016/679 13. pantu gadījumos, kad tiek vākti personas dati, kā arī jebkuru pasākumu, ko galiekārtas galalietotājs var veikt, lai apturētu vai minimalizētu šādu informācijas vākšanu, vai

 

ba)  tā ir absolūti nepieciešama statistikas datu uzskaites nolūkos, ierobežota attiecībā uz laiku un vietu tādā apmērā, kāds absolūti nepieciešams šiem nolūkiem, un datus, tiklīdz tie šiem nolūkiem vairs nav nepieciešami, padara anonīmus vai izdzēš tādā veidā, ka tos vairs nevar saistīt ar galiekārtu vai izmantot galalietotāju identificēšanai pēc viņu galiekārtas, un to turpmāka apstrāde tiek veikta tikai statistikas nolūkos, lai iegūtu apkopotu informāciju.

Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no tā, vai ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

3.  Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par savākto.

 

4.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka ar standartizēto ikonu sniedzamo informāciju un procedūras standartizētu ikonu nodrošināšanai.

 

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

9. pants

Piekrišana

Piekrišana

1.  Attiecībā uz piekrišanu piemēro definīciju un nosacījumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punktā un 7. pantā.

1.  Attiecībā uz apzinātu piekrišanu piemēro definīciju un nosacījumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punktā un 7. pantā.

2.  Neskarot 1. punktu – ja vien tas ir tehniski iespējami un rentabli, 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piekrišanu var dot, izmantojot atbilstīgus tehniskos iestatījumus pārlūkprogrammā, kas ļauj piekļūt internetam.

2.  Neskarot 1. punktu – ja vien tas ir tehniski iespējami un rentabli, 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piekrišanu var dot, izmantojot atbilstīgus tehniskos iestatījumus pārlūkprogrammā, kas ļauj piekļūt internetam.

 

Ja lietotājs izsaka piekrišanu ar šādiem tehniskajiem iestatījumiem, tie ir jāievēro ikvienai citai personai un ikvienai citai personai var likt tās ievērot. Ja nolūkā piekļūt pakalpojumam ir nepieciešams apstrādāt informāciju, kas nav absolūti nepieciešama pakalpojuma sniegšanai, un galalietotājs ir atteicies dot piekrišanu šādai apstrādei, galalietotājam piedāvā citas godīgas un pieņemamas iespējas piekļūt pakalpojumam.

3.  Galalietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā, un viņiem periodiski, ik pēc 6 mēnešiem, kamēr vien apstrāde turpinās, tiek atgādināts par šo iespēju.

3.  Galalietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a), aa) un b) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā. Atsaukt piekrišanu ir tikpat viegli kā to dot.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

10. pants

Sniedzamā informācija un iespējas attiecībā uz privātuma iestatījumiem

Sniedzamā informācija un iespējas attiecībā uz privātuma iestatījumiem

1.  Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā, piedāvā izvēlēties iespēju, kas liedz trešām personām saglabāt informāciju galalietotāja galiekārtā vai apstrādāt šādā galiekārtā jau saglabāto informāciju.

1.  Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā, piedāvā atbilstošus tehniskos iestatījumus, kas ir minēti 9. panta 2. punktā. Šādi iestatījumi pēc noklusējuma piedāvā izvēlēties iespēju, kas liedz citām personām izmantot galalietotāja galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spējas vai savākt no šīs galiekārtas informāciju, kura nav nepieciešama galalietotāja pieprasītā konkrētā pakalpojuma sniegšanai.

 

Pirmajā daļā minētā programmatūra piedāvā iespēju atteikties no izsekošanas vairākās ierīcēs.

2.  Uzreiz pēc instalēšanas programmatūra informē galalietotāju par privātuma iestatījumu iespējām un pirms instalēšanas turpināšanas pieprasa, lai galalietotājs piekristu iestatījumiem.

2.  Programmatūra informē galalietotāju par privātuma iestatījumu iespējām instalēšanas laikā un pēc jebkura tāda programmatūras atjauninājuma, kas ietekmē informācijas glabāšanu galalietotāja galiekārtā vai šajā galiekārtā jau saglabātās informācijas apstrādi.

 

Privātuma iestatījumu iespējas parāda tā, lai galalietotājs varētu pieņemt pilnībā apzinātu lēmumu.

 

Lietojot galiekārtu vai programmatūru, privātuma iestatījumu iespējas ir viegli pieejamas un maināmas.

 

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija līdz 2018. gada 25. novembrim pieņem vadlīnijas par piekrišanas nosacījumu izpildi ar atbilstošiem tehniskiem iestatījumiem.

3.  Ja 2018. gada 25. maijā programmatūra jau ir uzstādīta, 1. un 2. punktā minētās prasības ir jāievēro tad, kad tiek veikts pirmais programmatūras atjauninājums, taču ne vēlāk par 2018. gada 25. augustu.

3.  Ja 2018. gada 25. maijā programmatūra jau ir uzstādīta, 1. un 2. punktā minētās prasības ir jāievēro tad, kad tiek veikts pirmais programmatūras atjauninājums, taču ne vēlāk par 2019. gada 25. novembri.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

11. pants

Ierobežojumi

Ierobežojumi

1.  Savienības vai dalībvalsts tiesību akti ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot 5.–8. pantā paredzēto pienākumu un tiesību tvērumu, ja vien ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un ja tas ir nepieciešams, piemērots un samērīgs demokrātiskas sabiedrības pasākums, kura mērķis ir garantēt vienu vai vairākas sabiedrības vispārējās intereses, kas minētas Regulas (ES) 2016/679 23. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā.

1.  Savienības vai dalībvalsts tiesību akti ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot 5.–8. pantā paredzēto pienākumu un tiesību tvērumu, ja vien ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un ja tas ir nepieciešams, piemērots un samērīgs demokrātiskas sabiedrības pasākums, kura mērķis ir garantēt vienu vai vairākas šādas sabiedrības intereses:

 

a)  nacionālo drošību;

 

b)  aizsardzību;

 

c)  noziedzīgu nodarījumu novēršana, izmeklēšana vai atklāšana vai saukšana pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi, tostarp pasargāšanu no sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanu.

 

Jo īpaši jebkurš leģislatīvs pasākums, kas ierobežo 5. pantā paredzēto pienākumu un tiesību tvērumu, vajadzības gadījumā ietver īpašus noteikumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 23. panta 2. punktu, un to īsteno, pamatojoties uz tiesas rīkojumu.

 

Saskaņā ar 17. pantu neviens 1. punktā minētais leģislatīvais pasākums nedrīkst atļaut vājināt izmantot kriptogrāfiskās metodes vai galiekārtas vai sakaru tīklu vai pakalpojumu drošību un integritāti.

2.  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, pamatojoties uz leģislatīvu pasākumu, kas pieņemts atbilstīgi 1. punktam, izstrādā iekšējās procedūras, kas izmantojamas, lai atbildētu uz pieprasījumiem piekļūt galalietotāju elektronisko sakaru datiem. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji pēc kompetentās uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz tai informāciju par minētajām procedūrām, saņemto pieprasījumu skaitu, attiecīgo juridisko pamatojumu un pakalpojumu sniedzēju atbildēm.

2.  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji pēc pieprasījuma sniedz kompetentajai uzraudzības iestādei un sabiedrībai informāciju par tādiem pieprasījumiem piekļūt galalietotāju elektronisko sakaru datiem, kuri balstās uz leģislatīvu pasākumu, kas pieņemts atbilstīgi 1. punktam, jo īpaši par saņemto pieprasījumu skaitu, apstiprināto pieprasīto skaitu un attiecīgo juridisko pamatojumu.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neatkarīgi no tā, vai izsaucošais galalietotājs ir liedzis uzrādīt izsaucošo numuru gadījumos, kad tas ir bijis neatliekamās palīdzības dienestu izsaukums, publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai nodrošinātu atbildi šādos sakaros, vērtē atsevišķi katru numuru organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar neatliekamās palīdzības dienesta, tostarp ārkārtas izsaukumu centrāļu, sakariem, un attiecīgā gadījumā neievēro atteikšanos uzrādīt izsaucošo numuru un galalietotāja atteikšanos sniegt piekrišanu metadatu apstrādei vai tās neesamību.

1.  Neatkarīgi no tā, vai izsaucošais galalietotājs ir liedzis uzrādīt izsaucošo numuru gadījumos, kad tas ir bijis neatliekamās palīdzības dienestu izsaukums, publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai nodrošinātu atbildi šādos sakaros, vērtē atsevišķi katru numuru organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar neatliekamās palīdzības dienesta, tostarp ārkārtas izsaukumu centrāļu, sakariem, un attiecīgā gadījumā neievēro atteikšanos uzrādīt izsaucošo numuru.

Pamatojums

Svītrots un pārcelts uz 6. panta 2.a punktu (jauns).

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Šī regula neskar prasības transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma “112” bāzes (Regula 2015/758), un ļauj eZvana sistēmai risināt ārkārtas situācijas un darboties pēc iespējas efektīvāk.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  bloķēt ienākošos izsaukumus no konkrētiem numuriem vai anonīmiem avotiem;

a)  bloķēt ienākošos izsaukumus no konkrētiem numuriem vai numuriem, kuriem ir īpašs kods vai prefikss, ar ko identificē to, ka attiecīgais zvans ir 16. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais mārketinga zvans, vai no anonīmiem avotiem;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. pants

15. pants

Publiski pieejami abonentu saraksti

Publiski pieejami abonentu saraksti

1.  Publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji saņem piekrišanu no galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, un tikai pēc tam to personas datus iekļauj abonentu sarakstā, un attiecīgi no minētajiem galalietotājiem saņem piekrišanu par katras personas datu kategorijas iekļaušanu, ciktāl šādi dati ir būtiski šāda abonentu saraksta izveidē atbilstīgi tam, kā noteicis saraksta pakalpojumu sniedzējs. Galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.

1.  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji saņem piekrišanu no galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, ar viņu personas datiem apmainīties ar publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem, un attiecīgi minētos galalietotājus informē par katras personas datu kategorijas iekļaušanu, ciktāl šādi dati ir nepieciešami šāda abonentu saraksta izveidē. Galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.

2.  Galalietotājus, kas ir fiziskas personas, kuru personas dati ir iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā, attiecīgā saraksta pakalpojumu sniedzēji informē par izmantojamajām meklēšanas funkcijām un saņem galalietotāju piekrišanu pirms šādu meklēšanas funkciju aktivizēšanas saistībā ar viņu datiem.

2.  Galalietotājus, kas ir fiziskas personas, kuru personas dati ir iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā, attiecīgā saraksta pakalpojumu sniedzēji informē par izmantojamajām meklēšanas funkcijām un saņem galalietotāju piekrišanu pirms šādu meklēšanas funkciju aktivizēšanas saistībā ar viņu datiem.

3.  Galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespēju iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem. Šādiem galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.

3.  Galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas vai fiziskas personas, kas veic uzņēmējdarbību, elektronisko sakaru pakalpojumu vai publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespēju iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem. Šādiem galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas vai fiziskas personas, kas veic uzņēmējdarbību, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.

4.  Iespēja galalietotājiem izvēlēties netikt iekļautiem publiski pieejamā abonentu sarakstā vai pārbaudīt, labot vai dzēst jebkurus datus, kas saistīti ar šiem galalietotājiem, ir izmantojama bez maksas.

4.  Iespēju galalietotājiem izvēlēties netikt iekļautiem publiski pieejamā abonentu sarakstā vai pārbaudīt, labot vai dzēst jebkurus datus, kas saistīti ar šiem galalietotājiem, bez maksas un viegli pieejamā veidā nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, vai arī to tieši nodrošina publiski pieejamā abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējs.

 

4.a  Ja tādu galalietotāju, kas ir fiziskas personas, personas dati ir iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā pirms šīs regulas stāšanās spēkā un ja piekrišanas saņemšana radītu nesamērīgu slogu abonentu sarakstam vai sākotnējam pakalpojumu sniedzējam, šādu galalietotāju personas dati paliek iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā, tostarp tā versijās ar meklēšanas funkcijām, ja vien galalietotāji nav skaidri iebilduši pret viņu datu iekļaušanu abonentu sarakstā vai pret pieejamām meklēšanas funkcijām saistībā ar viņu datiem.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16. pants

16. pants

Nepasūtīti paziņojumi

Nepasūtīti paziņojumi

1.  Fiziskas vai juridiskas personas drīkst izmantot elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nosūtītu tiešās tirgvedības paziņojumus galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, kuras tam sniegušas piekrišanu.

1.  Fiziskas vai juridiskas personas drīkst izmantot elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nosūtītu tiešās tirgvedības paziņojumus galalietotājiem, kas ir fiziskas personas un tam ir sniegušas piekrišanu.

2.  Ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 saistībā ar produkta vai pakalpojuma pārdošanu fiziska vai juridiska persona no sava klienta iegūst elektronisko kontaktinformāciju elektroniskā pasta nosūtīšanai, tad minētā fiziskā vai juridiskā persona var izmantot šo elektronisko kontaktinformāciju savu līdzīgu produktu vai pakalpojumu tiešajā tirgvedībā tikai tad, ja klientiem skaidri un nepārprotami ir dota iespēja bez maksas un vienkāršā veidā izteikt iebildumus pret šādu izmantošanu. Tiesības izteikt iebildumus tiek dotas ikreiz, kad tiek vākta informācija un nosūtīts paziņojums.

2.  Ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 saistībā ar produkta vai pakalpojuma pārdošanu fiziska vai juridiska persona no sava klienta iegūst elektronisko kontaktinformāciju elektroniskā pasta nosūtīšanai, tad minētā fiziskā vai juridiskā persona var izmantot šo elektronisko kontaktinformāciju savu produktu vai pakalpojumu tiešajā tirgvedībā tikai tad, ja klientiem skaidri un nepārprotami ir dota iespēja bez maksas un vienkāršā veidā izteikt iebildumus pret šādu izmantošanu. Klients tiek informēts par tiesībām izteikt iebildumus un viņam tiek sniegta iespēja vienkārši izmantot šīs tiesības, kad tiek vākta informācija un nosūtīts paziņojums.

3.  Neskarot 1. un 2. punktu, fiziskas vai juridiskas personas, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības izsaukumiem:

3.  Neskarot 1. un 2. punktu, fiziskas vai juridiskas personas, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības izsaukumiem:

a)  uzrāda tā tiešā numura identifikatoru, kuru izmantojot, var sazināties ar attiecīgo personu, vai

a)  uzrāda tā tiešā numura identifikatoru, kuru izmantojot, var sazināties ar attiecīgo personu, or

b)  uzrāda īpašu kodu vai prefiksu, kas norāda uz to, ka tas ir tirgvedības izsaukums.

b)  uzrāda īpašu kodu vai prefiksu, kas norāda uz to, ka tas ir tirgvedības izsaukums.

4.  Neskarot 1. punktu, dalībvalstis tiesību aktos var paredzēt, ka tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas adresēti galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, ir atļauti tikai attiecībā uz tiem galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, kuras nav izteikušas iebildumus pret šo paziņojumu saņemšanu.

4.  Neskarot 1. punktu, dalībvalstis tiesību aktos var paredzēt, ka tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas adresēti galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, ir atļauti tikai attiecībā uz tiem galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, kuras nav izteikušas iebildumus pret šo paziņojumu saņemšanu. Dalībvalstis paredz, ka lietotāji ir tiesīgi iebilst pret nepasūtītu paziņojumu saņemšanu, izmantojot attiecīgās valsts bloķēto adresātu sarakstu, tādējādi nodrošinot arī to, ka lietotājam lēmums par atteikšanos ir jādara zināms tikai vienreiz.

5.  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina, lai pietiekami tiktu aizsargātas galalietotāju, kas ir juridiskas personas, likumīgās intereses attiecībā uz nepasūtītiem paziņojumiem, kuri nosūtīti ar 1. punktā paredzētajiem līdzekļiem.

5.  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina, lai pietiekami tiktu aizsargātas galalietotāju, kas ir juridiskas personas, likumīgās intereses attiecībā uz nepasūtītiem paziņojumiem, kuri nosūtīti ar 1. punktā paredzētajiem līdzekļiem.

6.  Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības paziņojumu pārraidīšanai, informē galalietotājus par paziņojumu tirgvedības raksturu un tās juridiskās vai fiziskās personas identitāti, kuras vārdā šie paziņojumi tiek pārraidīti, kā arī sniedz informāciju, kas saņēmējiem ir vajadzīga, lai izmantotu savas tiesības vienkāršā veidā atsaukt savu piekrišanu attiecībā uz turpmāku tirgvedības paziņojumu saņemšanu.

6.  Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības paziņojumu pārraidīšanai, informē galalietotājus par paziņojumu tirgvedības raksturu un tās juridiskās vai fiziskās personas identitāti, kuras vārdā šie paziņojumi tiek pārraidīti, kā arī sniedz informāciju, kas saņēmējiem ir vajadzīga, lai izmantotu savas tiesības bez maksas, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 2016/679 12. panta 5. punktā, atsaukt savu piekrišanu vai iebilst attiecībā uz turpmāku tirgvedības paziņojumu saņemšanu. Ir aizliegta jebkāda sūtītāja identitātes slēpšanas, neīstas kontaktinformācijas vai neīstas atpakaļadreses vai numuru izmantošana tiešās tirgvedības nolūkā.

7.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 26. panta 2. punktu pieņemt īstenošanas pasākumus, kuros tā precizē kodu vai prefiksu, kas norāda uz to, ka tas ir tirgvedības izsaukums atbilstīgi 3. punkta b) apakšpunktam.

7.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 26. panta 2. punktu pieņemt īstenošanas pasākumus, kuros tā precizē kodu vai prefiksu, kas norāda uz to, ka tas ir tirgvedības izsaukums atbilstīgi 3. punkta b) apakšpunktam.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17. pants

17. pants

Informācija par konstatētajiem drošības riskiem

Pienākumi drošības jomā

Pastāvot īpašam riskam, kas var apdraudēt tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu drošību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē attiecīgos galalietotājus par šādu risku, un, ja šāds risks neietilpst pakalpojuma sniedzēja pieņemamo pasākumu tvērumā, informē galalietotājus par jebkuriem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iekļaujot norādi par iespējamām saistītajām izmaksām.

Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji pilda Regulā (ES) 2016/679 un [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi ] noteiktos drošības pienākumus. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina pietiekamu aizsardzību pret neatļautu piekļuvi elektronisko sakaru datiem vai izmaiņu veikšanu šajos datos un nodrošina, lai sakaru konfidencialitāti un integritāti garantētu modernākās tehniskās iespējas, tostarp tādas kriptogrāfiskas metodes kā pilnīga šifrēšana.

 

Lai galalietotājiem sniegtu informāciju par drošības standartiem, veicina pašsertifikācijas vai marķēšanas sistēmas, kuras norāda programmatūras un galiekārtu drošības un kvalitātes parametrus.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  izstrādāt uzraudzības iestādēm paredzētas pamatnostādnes par 9. panta 1. punkta piemērošanu un juridisko personu piekrišanas apliecināšanas īpatnībām;

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

21. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Galalietotājam vai galalietotāju grupai ir tiesības pilnvarot bezpeļņas struktūru, organizāciju vai apvienību, kura ir pienācīgi izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuras statūtos noteiktie mērķi atbilst sabiedrības interesēm un kura darbojas galalietotāja personas datu un privātuma aizsardzības jomā, lai viņa vārdā iesniegtu sūdzību, viņa vārdā īstenotu šā panta 1. un 2. punktā minētās tiesības un viņa vārdā īstenotu 22. pantā minētās tiesības saņemt kompensāciju, ja tas paredzēts dalībvalsts tiesību aktos.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

21. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Struktūrai, organizācijai vai apvienībai neatkarīgi no galalietotāja pilnvarojuma ir tiesības dalībvalstī, kurā tā reģistrēta, iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei, kas ir kompetentā iestāde atbilstīgi šā panta 1. punktam, un izmantot šā panta 2. punktā minētās tiesības, ja tā uzskata, ka ir pārkāptas šajā regulā noteiktās galalietotāju tiesības.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

VI nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

ĪSTENOŠANAS AKTI

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

25. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

25. pants

svītrots

Deleģēšanas īstenošana

 

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

 

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

 

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

6.   Saskaņā ar 8. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

 

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

27. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

27. pants

27. pants

Atcelšana

Atcelšana

1.  Direktīvu 2002/58/EK atceļ no 2018. gada 25. maija.

1.  Direktīvu 2002/58/EK atceļ no 2018. gada 25. novembra.

2.  Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

2.  Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

28. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants

28. pants

Uzraudzības un izvērtēšanas klauzula

Uzraudzības un izvērtēšanas klauzula

Ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu, lai uzraudzītu šīs regulas efektivitāti.

Ne vēlāk kā 2018. gada 1. jūnijā Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu, lai uzraudzītu šīs regulas efektivitāti.

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu un ziņo par galvenajiem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Izvērtējumā vajadzības gadījumā, ņemot vērā juridisko, tehnisko un ekonomisko attīstību, informē par priekšlikumu izdarīt grozījumus šajā regulā vai to atcelt.

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu un ziņo par galvenajiem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Izvērtējumā vajadzības gadījumā, ņemot vērā juridisko, tehnisko un ekonomisko attīstību, informē par priekšlikumu izdarīt grozījumus šajā regulā vai to atcelt.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

29. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

29. pants

29. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  To piemēro no 2018. gada 25. maija.

2.  To piemēro no 2018. gada 25. novembra.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)

Atsauces

COM(2017)0010 – C8-0009/2017 – 2017/0003(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

16.2.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

16.2.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Kaja Kallas

16.3.2017

Izskatīšana komitejā

21.6.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

2.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

5

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolay Barekov, Nicolas Bay, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Fredrick Federley, Adam Gierek, Theresa Griffin, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Nadine Morano, Dan Nica, Aldo Patriciello, Miroslav Poche, Michel Reimon, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Pervenche Berès, Michał Boni, Rosa D’Amato, Jens Geier, Françoise Grossetête, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Răzvan Popa, Dennis Radtke, Dominique Riquet

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Claudia Schmidt

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50

+

ALDE

Fredrick Federley, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Dominique Riquet, Lieve Wierinck

ECR

Nikolay Barekov, Edward Czesak, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

ENF

Nicolas Bay, Barbara Kappel, Christelle Lechevalier

PPE

Pilar Ayuso, Bendt Bendtsen, Michał Boni, Cristian-Silviu Buşoi, Françoise Grossetête, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Aldo Patriciello, Dennis Radtke, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Claudia Schmidt, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

S&D

Pervenche Berès, José Blanco López, Jens Geier, Adam Gierek, Theresa Griffin, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Csaba Molnár, Dan Nica, Miroslav Poche, Răzvan Popa, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Carlos Zorrinho

5

-

EFDD

Jonathan Bullock

GUE

Xabier Benito Ziluaga, Jaromír Kohlíček, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

7

0

EFDD

David Borrelli, Rosa D'Amato, Dario Tamburrano

Verts/ALE

Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Michel Reimon, Claude Turmes

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS (6.10.2017)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)
(COM(2017)0010 – C8-0009/2017 – 2017/0003(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Eva Maydell

ĪSS PAMATOJUMS

Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz privātās dzīves neaizskaramību, sakaru konfidencialitāti un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru nozarē, ir viens no digitālā vienotā tirgus (DVT) stratēģijas galvenajiem pīlāriem; tikpat nozīmīga ir elektronisko sakaru datu, aprīkojuma un pakalpojumu brīvas aprites garantēšana Savienībā nolūkā nodrošināt vienādus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem.

Pašreizējā Komisijas priekšlikumā šos mērķus ir iecerēts sasniegt, pārskatot e-privātuma direktīvu. Pirms Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 (VDAR) stāšanās spēkā ir svarīgi nodrošināt personas datu jomu digitālajā vidē reglamentējošo dažādo tiesību aktu konsekvenci, lai palielinātu uzticēšanos DVT ietvertajiem digitālajiem pakalpojumiem un šo pakalpojumu drošību.

Referente atzinīgi vērtē priekšlikumu kā svarīgu DVT stratēģijas daļu, tomēr uzskata, ka ir vajadzīgas dažādas izmaiņas, lai ar priekšlikumu varētu sasniegt tam izvirzītos galvenos mērķus.

Pirmkārt, referente uzskata, ka priekšlikumam būtu tikai jāskaidro VDAR noteikumi un jāparedz noteikumi gadījumos, kuros to trūkst, bet tam nevajadzētu pārsniegt VDAR paredzētās prasības, radot papildu šķēršļus un slogu.

Tāpēc priekšlikumam būtu jāveicina komercdarbība un sociālās aktivitātes tiešsaistē un jāpalīdz tām norisināties, un tiesiskajam regulējumam šajā jomā būtu jāparedz jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai pienācīga uzņēmējdarbības vide, tādējādi palielinot konkurenci un patērētājiem nodrošinot lielāku izvēli un pakalpojumu klāstu.

DVT attīstību un galalietotāju prasību apmierināšanu apgrūtinošs pārmērīgs regulējums un sarežģītas procedūras Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem būtu ļoti neproduktīvas un apgrūtinošas. Tāpēc šī priekšlikuma pamatā ir jābūt patērētājam draudzīgai digitālajai videi nolūkā nodrošināt iespējas veikt uz informāciju pamatotu privātuma iestatījumu izvēli.

Lai sasniegtu šo mērķi, vairākos referentes piedāvātajos grozījumos cita starpā ir apskatīta vispārīgā atsauce uz mašīnas–mašīnas sakariem un uzņēmumu tīklu atbrīvojuma neskaidro apmēru. Turklāt referente uzskata, ka ir vajadzīgi grozījumi, lai nodrošinātu lielāku elastību uz piekrišanu balstītai informācijas apstrādei.

Priekšlikuma 3. pantu par teritoriālo piemērošanas jomu un pārstāvi ir piedāvāts grozīt, lai nepieļautu dubulta regulējuma veidošanos. Prasība Savienībā nereģistrētiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem izraudzīties pārstāvi jau ir paredzēta VDAR.

Attiecībā uz priekšlikuma 4. pantu, kurā noteiktas definīcijas, referente uzskata, ka šai regulai ir jābūt saskaņotai ar ierosināto direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi, lai nodrošinātu jēdziena “papildpakalpojumi” konsekventu traktēšanu visos DVT stratēģijas tiesību aktos.

Attiecībā uz priekšlikuma 5. pantu par elektronisko sakaru datu konfidencialitāti referente uzskata, ka datu apstrāde jau ir plaši aptverta gan regulas priekšlikuma 6. pantā, gan VDAR.

Attiecībā uz priekšlikuma 6. pantu par atļauto elektronisko sakaru datu, metadatu un satura apstrādi referente ir pārliecināta, ka ir jāvienkāršo tā formulējums. Referente uzskata, ka būtu jāatļauj iepriekš savāktu datu apstrāde saderīgos nolūkos, piemēram, tādu pakalpojumu izstrādes vajadzībām, kuri galalietotājiem un pakalpojuma lietošanai, kā arī publiskajām iestādēm un uzņēmumiem nodrošina pievienoto vērtību.

Referente ierosina svītrot 7. pantu, jo fizisku personu sakaru datu glabāšanu un vēlāku izmantošanu reglamentē VDAR. Ierosinātajā 7. pantā tiek prasīts nekavējoties izdzēst sakaru datus pēc to nosūtīšanas, pieļaujot tikai nedaudzus ierobežotus izņēmumus. Modernajiem digitālajiem sakariem ir gan audio, gan teksta, gan video komponenti, tāpēc pakalpojumu sniedzējiem bieži vajag saglabāt ziņojumos ietverto saturu turpmākai lietošanai, piemēram, lai nodrošinātu lietotājam iespēju piekļūt iepriekš veiktajai saziņai un nosūtītajiem ziņojumiem. Uz šīm darbībām jau attieksies VDAR paredzētie ierobežojumi attiecībā uz galalietotāju personas datu glabāšanu un vēlāku lietošanu.

Attiecībā uz priekšlikuma 10. pantu referente iebilst pret obligāti veicamu izvēli un atbalsta elastīgu sistēmu, kas galalietotājiem nodrošina programmatūras lietošanas iespējas un vienkāršo tās lietošanu. Izvēles iespējas būtu jāgarantē vienmēr, bet izvēle nebūtu jāpadara obligāta. Saistībā ar priekšlikuma 11. pantu par ierobežojumiem ir iesniegti daži grozījumi, kuru nolūks ir skaidrot, par ko ir atbildīgi pakalpojumu sniedzēji, un viņu pienākumus.

Attiecībā uz priekšlikuma 15. punktu referente uzskata, ka elektronisko pakalpojumu sniedzēji vislabāk var iegūt galalietotāju piekrišanu tam, lai datus par viņiem iekļautu publiski pieejamos abonentu sarakstos. Attiecībā uz priekšlikuma 16. pantu referente uzskata, ka ierosinātajiem diviem pasākumiem ir atšķirīgi mērķi. Kaut gan ir būtiski norādīt tiešā numura identifikatoru, pienākums uzrādīt prefiksu var radīt nesamērīgas papildu izmaksas fiziskajām un juridiskajām personām, jo īpaši mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

Visbeidzot, attiecībā uz 17. pantu referente uzskata, ka galalietotāju interesēs ir tikt informētiem par to, ka drošības pārkāpumi var radīt nopietnu risku, jo īpaši ņemot vērā kiberdrošības apdraudējumu pieaugumu pasaulē.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Elektronisko sakaru saturs par saziņā iesaistītajām fiziskām personām var atklāt īpaši sensitīvu informāciju – no personīgās pieredzes un emocijām līdz medicīniskajām problēmām, seksuālajai orientācijai un politiskajiem uzskatiem –, kuras izpaušana var radīt personisku un sociālu kaitējumu, ekonomisku zaudējumu vai apkaunojumu. Līdzīgā veidā ļoti sensitīvu un personisku informāciju var atklāt arī elektronisko sakaru metadati. Šie metadati ietver izsauktos numurus, apmeklētās tīmekļa vietnes, ģeogrāfisko atrašanās vietu, personas veiktā izsaukuma laiku, datumu un ilgumu, kā arī citu informāciju, kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus par elektroniskajā saziņā iesaistīto personu privāto dzīvi, piemēram, par viņu sociālajām attiecībām, ikdienas paradumiem un nodarbēm, interesēm, gaumi utt.

(2)  Elektronisko sakaru saturs par saziņā iesaistītajām fiziskām personām var atklāt īpaši sensitīvu informāciju. Līdzīgā veidā ļoti sensitīvu un personisku informāciju var atklāt arī elektronisko sakaru metadati. Šie metadati ietver izsauktos numurus, apmeklētās tīmekļa vietnes, ģeogrāfisko atrašanās vietu, personas veiktā izsaukuma laiku, datumu un ilgumu, kā arī citu informāciju, kas ļauj izdarīt secinājumus par elektroniskajā saziņā iesaistīto personu privāto dzīvi. Sakaru konfidencialitātes aizsardzība ir būtisks nosacījums citu saistīto pamattiesību un brīvību ievērošanai, piemēram, domas, apziņas un reliģijas brīvības, pulcēšanās brīvības, vārda un informācijas brīvības aizsardzībai.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK5 principi un galvenie noteikumi joprojām ir kopumā pareizi, minētā direktīva vairs nav pilnībā atbilstīga tehnoloģiju un tirgus faktiskajai attīstībai, un tādēļ elektronisko sakaru jomā privātuma un konfidencialitātes aizsardzība kļūst nekonsekventa vai nepietiekami efektīva. Šāda attīstība cita starpā skar tādu elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanu tirgū, kas no patērētāju viedokļa var aizvietot tradicionālos pakalpojumus, bet attiecībā uz kuriem nav jāpanāk atbilstība tam pašam noteikumu kopumam. Tā attiecas arī uz jaunām metodēm, kas ļauj izsekot Direktīvā 2002/58/EK neaptverto galalietotāju uzvedību tiešsaistē. Tāpēc Direktīva 2002/58/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(6)  Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK5 principi un galvenie noteikumi joprojām ir kopumā pareizi, minētā direktīva vairs nav pilnībā atbilstīga tehnoloģiju un tirgus faktiskajai attīstībai, un tādēļ elektronisko sakaru jomā privātuma un konfidencialitātes aizsardzība kļūst neskaidra, bet tās īstenošana — nekonsekventa. Šāda attīstība cita starpā skar tādu elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanu tirgū, kas no patērētāju viedokļa var aizvietot tradicionālos pakalpojumus, bet attiecībā uz kuriem nav jāpanāk atbilstība tam pašam noteikumu kopumam. Tā attiecas arī uz jaunām metodēm, kas ļauj izsekot Direktīvā 2002/58/EK neaptvertos lietotājus. Tāpēc Direktīva 2002/58/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

__________________

__________________

5 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

5 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem un programmatūras nodrošinātājiem, kuri dod iespēju izmantot elektroniskos sakarus, tostarp saistībā ar informācijas izguvi un parādīšanu internetā. Šī regula būtu jāpiemēro arī tādām fiziskām un juridiskām personām, kuras izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nosūtītu tiešās tirgvedības komercpaziņojumus vai vāktu informāciju, kas saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai tiek tajās saglabāta.

(8)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem un programmatūras nodrošinātājiem, kuri dod iespēju izmantot elektroniskos sakarus, tostarp saistībā ar informācijas izguvi un parādīšanu internetā. Šī regula būtu jāpiemēro arī tādām fiziskām un juridiskām personām, kuras izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nosūtītu tiešās tirgvedības paziņojumus vai vāktu informāciju, kas saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai tiek tajās saglabāta.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi. Lai nodrošinātu, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, šajā regulā ir izmantota elektronisko sakaru pakalpojumu definīcija, kas sniegta [Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi24 ]. Minētā definīcija ietver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus. Sakaru konfidencialitātes aizsardzībai ir būtiska nozīme arī starppersonu sakaru pakalpojumos, kurus sniedz papildus citam pakalpojumam; tādēļ šī regula būtu jāpiemēro šāda veida pakalpojumiem, kam arī ir saziņas funkcijas.

(11)  Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi. Šīs regulas mērķis ir panākt, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, lai nodrošinātu viņu saziņas konfidencialitāti neatkarīgi no izvēlētā tehnoloģiskā līdzekļa. Šajā regulā ir izmantota elektronisko sakaru pakalpojumu definīcija, kas sniegta [Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi24 ]. Minētā definīcija ietver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus. Sakaru konfidencialitātes aizsardzībai ir būtiska nozīme arī starppersonu sakaru pakalpojumos, kurus sniedz papildus citam pakalpojumam; tādēļ šī regula būtu jāpiemēro šāda veida pakalpojumiem, kam arī ir saziņas funkcijas.

__________________

__________________

24 Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM/2016/0590 final – 2016/0288 (COD)).

24 Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM/2016/0590 final – 2016/0288 (COD)).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Starp internetam pievienotām ierīcēm un iekārtām jeb mašīnām arvien vairāk iespējama saziņa elektronisko sakaru tīklos (lietu internets). Mašīnas-mašīnas sakaru pārraide ietver signālu pārvadi tīklā, un tādēļ to parasti uzskata par elektronisko sakaru pakalpojumu. Lai nodrošinātu tiesību uz privātumu un sakaru konfidencialitāti pilnīgu aizsardzību un veicinātu uzticamu un drošu lietu internetu digitālajā vienotajā tirgū, ir jāprecizē, ka šī regula būtu jāpiemēro mašīnas-mašīnas sakaru pārraidei. Tāpēc šajā regulā ietvertais konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro arī attiecībā uz mašīnas-mašīnas sakaru pārraidi. Varētu noteikt arī konkrētus aizsardzības pasākumus saskaņā ar nozares tiesību aktiem, piemēram, Direktīvu 2014/53/ES.

(12) Starp internetam pievienotām ierīcēm un iekārtām jeb mašīnām arvien vairāk iespējama saziņa elektronisko sakaru tīklos (lietu internets). Mašīnas-mašīnas sakaru pārraide ietver signālu pārvadi tīklā, un tādēļ to parasti uzskata par elektronisko sakaru pakalpojumu. Lai nodrošinātu tiesību uz privātumu un sakaru konfidencialitāti pilnīgu aizsardzību un veicinātu uzticamu un drošu lietu internetu digitālajā vienotajā tirgū, ir jāprecizē, ka šī regula būtu jāpiemēro mašīnas-mašīnas sakaru pārraidei. Tomēr saistībā ar automatizētajām piegādes ķēdēm un citur ražošanas vai industrijas kontekstā gadījumos, kad saziņai starp iesaistītajām mašīnām nav starppersonu rakstura vai tajā nav iesaistītas fiziskas personas, šī regula nebūtu jāpiemēro.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, dažādās pilsētas daļās, lielveikalos, tirdzniecības centros un slimnīcās, izvietotos tīklājos kļuvuši pieejami ikvienam. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti nenoteiktai galalietotāju grupai. Iespēja papildus citiem pakalpojumiem sniegt bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus nedrīkstētu radīt šķēršļus sakaru datu konfidencialitātes nodrošināšanai un šīs regulas piemērošanai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi un publiskie sakaru tīkli. Taču tā nebūtu jāpiemēro slēgtām galalietotāju grupām, piemēram, korporatīviem tīkliem, kuriem piekļūt var tikai konkrētās organizācijas locekļi.

(13) Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, dažādās pilsētas daļās, lielveikalos, tirdzniecības centros un slimnīcās, izvietotos tīklājos kļuvuši pieejami ikvienam. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti nenoteiktai galalietotāju grupai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi, kas paredzēti plašākai sabiedrībai, un publiskie sakaru tīkli. Šī regula turklāt būtu jāpiemēro arī slēgtiem sociālo mediju profiliem un grupām, ko attiecīgais lietotājs ir ierobežojis vai noteicis par privātu. Šī regula nebūtu jāpiemēro cita veida slēgtām grupām, piemēram, korporatīviem tīkliem, kuriem piekļūt var tikai konkrētās organizācijas locekļi. Šādiem tīkliem piekļūt var tikai noteiktas galalietotāju grupas. Tomēr pat tad, ja minēto tīklu nolūkā veikt tās pašas darbības, ko veiktu noteiktās galalietotāju grupas lietotāji, izmanto arī nenoteikti galalietotāji, viņi tāpēc nebūtu jāuzskata par tādiem, uz kuriem attiecas regulas materiālā darbības joma. Piemēram, regulai nebūtu jāattiecas uz uzņēmuma sadarbības platformu, ko galvenokārt izmanto uzņēmuma darbinieki, bet kurai var pieslēgties vai kur darba vidē citādi var iesaistīties arī trešās personas. Ja piekļuve tiek nodrošināta nedefinētai galalietotāju grupai, tad tikai to vien, ka piekļuves nolūkos tiek prasīta parole, nevajadzētu uzskatīt par piekļuves nodrošināšanu slēgtai galalietotāju grupai.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā. Šādā veidā nedrīkstētu aizliegt ne elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic nolūkā nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu drošību un nepārtrauktību, citstarp pārbaudot, vai nepastāv drošības apdraudējumi un vai nav izveidota ļaunprogrammatūra, ne metadatu apstrādi, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā.

(16)  Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums tās pārraidīšanas laikā nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu. Šī regula arī nedrīkstētu aizliegt ne elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic nolūkā nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu un tīklu drošību, konfidencialitāti, integritāti, pieejamību, autentiskumu un nepārtrauktību, citstarp pārbaudot, vai nepastāv ar attiecīgo pakalpojumu saistīti drošības apdraudējumi, ne attiecīgā pakalpojuma metadatu apstrādi, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/6791a ir skaidri atzīta vajadzība nodrošināt papildu aizsardzību bērniem, ņemot vērā, ka viņi var mazāk apzināties riskus un sekas saistībā ar viņu personas datu apstrādi. Arī šajā regulā būtu jāpievērš īpaša uzmanība bērnu privātuma aizsardzībai. Bērni ir vieni no aktīvākajiem interneta lietotājiem, un būtu jāaizliedz viņu pakļaušana profilēšanai un uzvedības ziņā mērķorientētām reklamēšanas metodēm.

 

______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Elektronisko sakaru datu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Salīdzinot ar Direktīvu 2002/58/EK, šī regula paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējas apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja galalietotāji tam devuši piekrišanu. Tomēr galalietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un iespējai kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem galalietotāju piekrišana un tikai tad viņi drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, kas ietver tādus datus par iekārtas atrašanās vietu, kuri ģenerēti pakalpojuma piekļuves piešķiršanas un saglabāšanas un pieslēguma izveidošanas vajadzībām. Atrašanās vietas dati, kas nav ģenerēti elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas saistībā, nebūtu jāuzskata par metadatiem. Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji izmanto elektronisko sakaru metadatus komerciālos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, kas norāda cilvēku koncentrēšanās vietas. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, ir jāizmanto identifikators, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos. Šo identifikatoru nevarētu izmantot, ja tiktu izmantoti anonīmi dati, un šādu plūsmu nevarētu attēlot. Šādā veidā izmantojot elektronisko sakaru metadatus, iespējamie ieguvēji būtu, piemēram, publiskās iestādes un sabiedriskā transporta operatori, kuri varētu noteikt, kur, pamatojoties uz jau izveidotās struktūras izmantojumu un slodzi, veidot jaunu infrastruktūru. Ja elektronisko sakaru metadatu apstrādes veids – jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un mērķus – varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā.

(17)  Elektronisko sakaru metadatu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Salīdzinot ar Direktīvu 2002/58/EK, šī regula paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējas turpmāk apstrādāt elektronisko sakaru metadatus. Tomēr galalietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un iespējai kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji elektronisko sakaru metadatus, kas ietver datus par iekārtas atrašanās vietu, apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Elektronisko sakaru metadatu apstrāde citos nolūkos nekā tie, kuriem personas dati tika sākotnēji ievākti, būtu pieļaujama gadījumos, kad datu sākotnējai vākšanai ir dota piekrišana un turpmāka apstrāde ir saderīga saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 4. punktu. Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji izmanto elektronisko sakaru metadatus komerciālos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, kas norāda cilvēku koncentrēšanās vietas. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, ir jāizmanto identifikators, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos. Šo identifikatoru nevarētu izmantot, ja tiktu izmantoti anonīmi dati, un šādu plūsmu nevarētu attēlot. Šādā veidā izmantojot elektronisko sakaru metadatus, iespējamie ieguvēji būtu, piemēram, publiskās iestādes un sabiedriskā transporta operatori, kuri varētu noteikt, kur, pamatojoties uz jau izveidotās struktūras izmantojumu un slodzi, veidot jaunu infrastruktūru.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Elektronisko sakaru saturs ir cieši saistīts ar to pamattiesību būtību, kas paredz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību un ir aizsargātas saskaņā ar Hartas 7. pantu. Iejaukšanās elektronisko sakaru saturā būtu jāatļauj vienīgi skaidri noteiktos apstākļos un atbilstīgi īpašiem nolūkiem, un būtu tai jāpiemēro pienācīga aizsardzība pret ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā regulā ir paredzēta iespēja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem apstrādāt tranzītā esošus elektronisko sakaru datus, ja visi attiecīgie galalietotāji ir snieguši apzinātu piekrišanu. Piemēram, pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt pakalpojumus, kuri ietver e-pastu skenēšanu, lai tādējādi izdzēstu konkrētu, iepriekš noteiktu materiālu. Ņemot vērā sakaru satura sensitivitāti, šajā regulā ir ietverts pieņēmums, ka šāda satura datu apstrāde stipri apdraudēs fizisku personu tiesības un brīvības. Apstrādājot šāda veida datus, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam vienmēr pirms apstrādes būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi. Apspriežoties būtu jāievēro atbilstība Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktam. Pieņēmums neattiecas uz satura datu apstrādi, kas veikta, lai sniegtu galalietotāja pieprasītos pakalpojumus, ja galalietotājs ir piekritis šādai apstrādei un ja tā tiek veikta tādā nolūkā un tik ilgi, cik tas ir noteikti nepieciešams un samērīgi attiecībā uz šādu pakalpojumu. Kad galalietotājs ir nosūtījis elektronisko sakaru saturu, bet paredzētais galalietotājs vai paredzētie galalietotāji to ir saņēmuši, to var ierakstīt vai saglabāt galalietotājs, galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši ierakstīt vai saglabāt šādus datus. Jebkurai šādu datu apstrādei ir jāatbilst Regulai (ES) 2016/679.

(19)  Elektronisko sakaru saturs ir cieši saistīts ar to pamattiesību būtību, kas paredz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību un ir aizsargātas saskaņā ar Hartas 7. pantu. Iejaukšanās elektronisko sakaru saturā būtu jāatļauj vienīgi skaidri noteiktos apstākļos un atbilstīgi īpašiem nolūkiem, un būtu tai jāpiemēro aizsardzība pret ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā regulā ir paredzēta iespēja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem apstrādāt tranzītā esošus elektronisko sakaru datus, ja visi attiecīgie galalietotāji ir snieguši apzinātu piekrišanu. Piemēram, pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt pakalpojumus, kuri ietver e-pastu skenēšanu, lai tādējādi izdzēstu konkrētu, iepriekš noteiktu materiālu. Attiecībā uz pakalpojumiem, kurus sniedz lietotājiem, kas veic tikai personiskas vai sadzīviska rakstura darbības vai darījumdarbību, būtu jāpietiek ar tā galalietotāja piekrišanu, kurš pieprasījis pakalpojumu. Ja uz jaunām tehnoloģijām balstīts elektronisko sakaru pakalpojums, ņemot vērā pakalpojuma veidu, apjomu, kontekstu un nolūkus, ļoti iespējams, varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam vienmēr pirms apstrādes būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi. Apspriežoties būtu jāievēro atbilstība Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktam. Pienākums neattiecas uz satura datu apstrādi, kas veikta, lai sniegtu galalietotāja pieprasītos pakalpojumus, ja galalietotājs ir piekritis šādai apstrādei. Kad sūtītājs ir nosūtījis elektronisko sakaru saturu, bet paredzētais saņēmējs(-i) to ir saņēmis(-uši), to var ierakstīt vai saglabāt sūtītājs, saņēmējs(-i) vai cita persona, kurai viņi ir uzticējuši ierakstīt vai saglabāt šādus datus. Sakariem, kas nenorisinās reāllaikā, piemēram, sarakstei pa e-pastu vai ziņojumapmaiņai, pārraidīšana ir pabeigta, tiklīdz ziņojums tiek nogādāts uzticamajam pakalpojumu sniedzējam vai tiklīdz adresāts to ir saņēmis. Jebkurai šādu datu apstrādei ir jāatbilst Regulai (ES) 2016/679. Elektronisko sakaru datus vajadzētu būt iespējams apstrādāt nolūkā sniegt pakalpojumus, kurus lietotājs ir pieprasījis personiskām vai ar darbu saistītām vajadzībām, piemēram, meklēšanu, atslēgvārdu indeksēšanas funkciju, teksta pārvēršanas runā programmas un tulkošanas pakalpojumus, arī attēla pārvēršanu runā vai citādu automatizētu satura apstrādi, ko piekļūstamības panākšanas nolūkā izmanto, piemēram, cilvēki ar invaliditāti. Tam vajadzētu būt iespējamam bez visu to lietotāju piekrišanas, kuri piedalās saziņā, taču to drīkst darīt, ja lietotājs, kas pakalpojumu pieprasījis, ir sniedzis piekrišanu. Turklāt šāda īpaša piekrišana liedz pakalpojumu sniedzējam minētos datus apstrādāt citiem nolūkiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Izņēmumi attiecībā uz pienākumu iegūt piekrišanu par galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošanu vai piekļuvi galiekārtā saglabātai informācijai būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai arī tā ir ļoti ierobežota. Piemēram, piekrišana nebūtu jāpieprasa tad, ja vajadzīga atļauja tehniskai glabāšanai vai piekļuvei, kas ir noteikti nepieciešama un samērīga likumīgā nolūkā, lai nodrošinātu tāda konkrēta pakalpojuma izmantošanu, kuru galalietotājs ir nepārprotami pieprasījis. Tas var ietvert sīkdatņu saglabāšanu uz atsevišķas sesijas laiku tīmekļa vietnē, lai izsekotu ievaddatiem, kurus galalietotājs norādījis, aizpildot tiešsaistes veidlapas vairākās lapās. Sīkdatnes var būt arī likumīgs un lietderīgs rīks, ko izmanto, piemēram, lai novērtētu tīmekļa datplūsmu uz tīmekļa vietni. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem veicot konfigurācijas pārbaudes, lai nodrošinātu pakalpojumu atbilstību galalietotāju iestatījumiem, un reģistrējot tikai to, ka galalietotāja ierīce nespēj saņemt galalietotāja pieprasīto saturu, nedrīkstētu rasties situācija, kad tiek nodrošināta piekļuve šādai ierīcei vai izmantotas šādas ierīces apstrādes iespējas.

(21)  Izņēmumi attiecībā uz pienākumu iegūt piekrišanu par galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošanu vai piekļuvi galiekārtā saglabātai vai apstrādātai informācijai būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai arī tā ir ļoti ierobežota, piemēram, tehniskai glabāšanai vai piekļuvei, kas ir noteikti nepieciešama un samērīga likumīgā nolūkā, lai nodrošinātu tāda pakalpojuma izmantošanu, kuru galalietotājs ir pieprasījis. Tas var ietvert informācijas (piemēram, sīkdatņu un identifikatoru) saglabāšanu uz atsevišķas sesijas laiku tīmekļa vietnē, lai izsekotu ievaddatiem, kurus galalietotājs norādījis, aizpildot tiešsaistes veidlapas vairākās lapās. Tas var ietvert arī situācijas, kad galalietotāji izmanto pakalpojumu ierīcēs pakalpojuma personalizēšanas un satura ieteikšanas nolūkā. Ja sīkdatnes tiek izmantotas ar pienācīgu privātuma aizsardzību, tās var būt arī likumīgs un lietderīgs rīks, ko izmanto, piemēram, lai novērtētu tīmekļa datplūsmu uz tīmekļa vietni. Šādu novērtējumu var veikt arī cita persona, kura darbojas kā pakalpojuma sniedzēja datu apstrādātājs Regulas (ES) 2016/679 nozīmē. Tāpat galiekārtu un to lietošanai nepieciešamās programmatūras nodrošinātājiem regulāri ir nepieciešama piekļuvei konfigurācijas un citai ierīces informācijai un apstrādes un saglabāšanas iespējām, lai uzturētu iekārtas vai to izmantošanu, kā arī risinātu problēmas, kas saistītas ar iekārtu darbību. Tāpēc piekrišana nebūtu vajadzīga arī tad, ja apstrādātā vai saglabātā informācija ir nepieciešama galalietotāja privātuma, drošības vai drošuma aizsardzības nolūkā vai galiekārtas konfidencialitātes, integritātes, pieejamības un autentiskuma aizsardzības nolūkā. Informācijas sabiedrības un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem veicot konfigurācijas pārbaudes, lai nodrošinātu pakalpojumu atbilstību galalietotāju iestatījumiem, un reģistrējot tikai to, ka galalietotāja ierīce nespēj saņemt galalietotāja pieprasīto saturu, nebūtu jāuzskata par neatļautu piekļuvi.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt pēc iespējas ērtākām lietotājiem. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, galalietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkfailu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā galalietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu, izmantojot atbilstīgus iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē. Izvēlēm, ko galalietotāji izdara, mainot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, vajadzētu būt saistošām jebkurām trešām personām un tādām, ko šīs trešās personas var izpildīt. Tīmekļa pārlūkprogrammas ir tāda veida lietojumprogrammatūra, kas ļauj no interneta izgūt informāciju un to tur arī parādīt. Tādas pašas spējas ir arī cita veida lietotnēm, piemēram, tām, kas ļauj veikt izsaukumus un sūtīt īsziņas vai dot maršruta norādījumus. Tīmekļa pārlūkprogrammas nodrošina lielu daļu sakaru starp galalietotāju un tīmekļa vietni. No šāda viedokļa raugoties, tām ir priekšrocība, ko dod vajadzība tās aktīvi izmantot, lai galalietotājam būtu vieglāk kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām. Konkrētāk, tīmekļa pārlūkprogrammas var izmantot kā "vārtsargus", kas tādējādi palīdz galalietotājiem nodrošināt, ka viņu galiekārtās (piemēram, viedtālrunī, planšetdatorā vai datorā) saglabātajai informācijai neviens nepiekļūs un neviens to nesaglabās.

(22)  Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt pēc iespējas ērtākām lietotājiem. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, galalietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkfailu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā galalietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu vai iebilst, izmantojot atbilstīgus tehniskus iestatījumus. Izvēlēm, ko galalietotāji izdara, mainot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, vajadzētu būt saistošām nepiederīgām personām un tādām, ko šīs personas var izpildīt, ar nosacījumu, ka galalietotājs nav atsevišķi devis īpašu piekrišanu. Tīmekļa pārlūkprogrammas ir tāda veida lietojumprogrammatūra, kas ļauj no interneta izgūt informāciju un to tur arī parādīt. Tādas pašas spējas ir arī cita veida lietotnēm, piemēram, tām, kas ļauj veikt izsaukumus un sūtīt īsziņas vai dot maršruta norādījumus. Tīmekļa pārlūkprogrammas nodrošina lielu daļu sakaru starp galalietotāju un tīmekļa vietni. No šāda viedokļa raugoties, tām ir priekšrocība, ko dod vajadzība tās aktīvi izmantot, lai galalietotājam būtu vieglāk kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām. Taču, ņemot vērā inovāciju attīstības tempu, to, ka iedzīvotāji arvien vairāk izmanto arvien lielāku ierīču klāstu, kuras nodrošina saziņu, un arvien pieaugošo izsekošanu vairākās viena galalietotāja ierīcēs, lai šī regula sasniegtu savus mērķus, tajā ir jāsaglabā tehnoloģiju neitralitāte. Konkrētāk, tīmekļa pārlūkprogrammām, lietotnēm vai mobilo ierīču operētājsistēmām nebūtu ļaunprātīgi jāizmanto savs “vārtsargu” stāvoklis, bet jānodrošina lietotājam iespējas dot piekrišanu atsevišķi saistībā ar kādu konkrētu pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju. Šādai piekrišanai ir jābūt svarīgākai par privātuma iestatījumiem, kas izvēlēti iepriekš vai instalējot programmatūru.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" tika kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Patlaban sīkdatņu noklusējuma iestatījumi vairumā pārlūkprogrammu ir iestatīti kā "pieņemt visas sīkdatnes". Tādēļ tās programmatūras nodrošinātājiem, kas ļauj izgūt no interneta informāciju un to tur parādīt, būtu jānosaka pienākums veikt tādu programmatūras konfigurāciju, lai būtu iespējams liegt trešajām personām saglabāt informāciju galiekārtās; bieži vien šī iespēja ir iestatīta kā "noraidīt trešās personas sīkdatnes". Galalietotājiem vajadzētu būt piedāvātai virknei privātuma iestatījumu iespēju, sākot no augstāka līmeņa (piemēram, "nekad nepieņemt sīkdatnes") līdz vidējam līmenim (piemēram, "noraidīt trešās personas sīkdatnes" vai "pieņemt tikai pirmās puses sīkdatnes") un, visbeidzot, zemākam līmenim (piemēram, "vienmēr pieņemt sīkdatnes"). Šādu privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt viegli pamanāmam un saprotamam.

(23)  Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" tika kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Tādēļ tās programmatūras nodrošinātājiem, kas ļauj izgūt no interneta informāciju un to tur parādīt, būtu jānosaka pienākums informēt galalietotāju par iespēju izteikt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot atbilstīgos tehniskos iestatījumus. Galalietotājam būtu jāpiedāvā daudzas izvēles iespējas, tostarp iespēja neļaut saglabāt informāciju galiekārtās. Galalietotājiem vajadzētu būt piedāvātai virknei privātuma iestatījumu iespēju, sākot no, piemēram, tādu sīkdatņu vai izsekošanas noraidīšanas, kura nav nepieciešama tīmekļa vietnes vai citas programmatūras darbībai, līdz, piemēram, tādas izsekošanas pieņemšanai, kas nepieciešama tīmekļa vietnes vai citas programmatūras darbībai, kā arī citiem mērķiem, vai, piemēram, gan tādas izsekošanas pieņemšanai, kas nepieciešama tīmekļa vietnes vai citas programmatūras darbībai, gan izsekošanas pieņemšanai citiem mērķiem, ko veic puses, kas pierādījušas atbilstību Regulas (ES) 2016/679 40. un 42. pantam, un iespēju noraidīt izsekošanu dažādās ierīcēs. Šīs iespējas var būt arī izstrādātas sīkāk un cita starpā var atspoguļot iespēju, ka cita persona var rīkoties kā pakalpojumu sniedzēja datu apstrādātājs Regulas (ES) 2016/679 izpratnē. Gadījumos, kad uzņēmējdarbības modelis ir balstīts uz mērķorientētu reklamēšanu, piekrišanu nevajadzētu uzskatīt par labprātīgu, ja piekļuve pakalpojumam tiek nodrošināta ar nosacījumu, ka pakalpojuma lietotājs piekrīt datu apstrādei. Galalietotājam vajadzētu būt iespējai izvēlēties vai nu piekrist sīkdatņu izmantošanai, vai saņemt godīgas un pieņemamas izvēles iespējas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumam, piemēram, abonementu, samaksu vai ierobežotu piekļuvi pakalpojuma daļām, vai citas iespējas. Ja galalietotājs atļauj izmantot sīkdatnes mērķorientētas reklāmas nolūkā, galalietotājam arī jābūt iespējai labot par viņu savākto informāciju, lai novērstu iespējamo kaitējumu, ko var radīt neprecīza informācija. Šādu privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt viegli pamanāmam un saprotamam. Sniegtā informācija var ietvert piemērus tām priekšrocībām un riskiem, ko var radīt sīkdatņu saglabāšana datorā. Šādi pienākumi netiek uzlikti, ja programmatūra jau tiecas neļaut saglabāt informāciju galalietotāja galiekārtā vai apstrādāt iekārtā jau saglabāto informāciju.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  Bērni ir pelnījuši īpašu aizsardzību saistībā ar viņu privātumu tiešsaistē. Parasti viņi sāk lietot internetu agrīnā vecumā un kļūst par ļoti aktīviem lietotājiem. Taču viņi var mazāk apzināties riskus un sekas, ko var radīt viņu darbības tiešsaistē, kā arī mazāk apzināties savas tiesības. Ir nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi, vēršot tos pret bērnu datu izmantošanu, galvenokārt tirgvedības mērķiem un personas vai lietotāja profila izveidei.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai tīmekļa pārlūkprogrammās būtu iespējams saņemt galalietotāju piekrišanu, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679, piemēram, par trešās personas pastāvīgo sīkdatņu datu saglabāšanu, tajās būtu jāpieprasa galiekārtas galalietotājam veikt skaidru apstiprinošu darbību, kas apliecinātu galalietotāja brīvu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu piekrišanu šādu sīkdatņu saglabāšanai un piekļuvei galiekārtās vai no galiekārtām. Šādu darbību var uzskatīt par apstiprinošu, piemēram, ja galalietotājiem prasa apzināti izvēlēties "pieņemt trešās personas sīkdatnes", lai apstiprinātu savu piekrišanu, un ja viņiem tiek sniegta šādas izvēles izdarīšanai nepieciešamā informācija. Šajā nolūkā jāpieprasa, lai tās programmatūras instalēšanas brīdī, kas sniedz piekļuvi internetam, programmatūras nodrošinātāji informētu galalietotājus par iespēju no dažādiem variantiem izvēlēties privātuma iestatījumus un lūgtu tiem izdarīt izvēli. Sniegtā informācija nedrīkstētu atturēt galalietotājus no augstāka līmeņa privātuma iestatījumiem, un tajā būtu jāiekļauj attiecīgā informācija par riskiem, ko var radīt trešo personu sīkdatņu saglabāšana datorā, ieskaitot datu apkopošanu par personas pārlūkošanas vēsturi ilgtermiņā, un par šādu datu izmantošanu mērķētas reklāmas sūtījumos. Tīmekļa pārlūkprogrammas tiek mudinātas sniegt galalietotājiem iespējas vienkāršā veidā mainīt privātuma iestatījumus jebkurā lietošanas brīdī un ļaut lietotājam izdarīt izņēmumus attiecībā uz dažām tīmekļa vietnēm vai iekļaut tās "baltajā sarakstā" vai precizēt, kurām tīmekļa vietnēm (trešās) personas sīkdatnes vienmēr ir vai nekad nav atļautas.

svītrots

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz izstarot aktīvos signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp iedzīvotāju skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad galalietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, pie pārklājuma zonas robežlīnijas būtu jāsniedz nepārprotams paziņojums, informējot galalietotājus pirms ieiešanas noteiktajā zonā par to, ka konkrētā tehnoloģija darbojas attiecīgajā perimetrā, kā arī par izsekošanas mērķi, šajā saistībā atbildīgo personu un pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai samazinātu vai apturētu datu vākšanu. Ja personas dati tiek vākti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, būtu jāsniedz papildu informācija.

(25)  Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz izstarot aktīvos signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp iedzīvotāju skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad galalietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, būtu jālūdz attiecīgo galalietotāju piekrišana, vai gadījumos, kuros piekrišana nav iespējama, šāda prakse būtu jāierobežo tādos apmēros, kādi ir absolūti nepieciešami statistikas datu uzskaites nolūkos, jāierobežo atkarībā no laika un vietas vai jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums, un šādā gadījumā savāktajiem datiem ir jābūt pseidonīmiem vai anonīmiem vai tie ir jāpadara pseidonīmi vai anonīmi, vai jāizdzēš, tiklīdz tie šiem nolūkiem vairs nav nepieciešami. Ja datu aizsardzības ietekmes novērtējums liecina, ka apstrāde radītu lielu risku, datu apstrādātājam neveicot pasākumus riska mazināšanai, pirms apstrādes būtu jākonsultējas ar uzraudzības iestādi, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 36. pantā. Pakalpojumu sniedzējiem pie pārklājuma zonas robežlīnijas būtu jāsniedz vai jādara pieejams nepārprotams paziņojums, informējot galalietotājus pirms ieiešanas noteiktajā zonā par to, ka konkrētā tehnoloģija darbojas attiecīgajā perimetrā, kā arī par izsekošanas mērķi, šajā saistībā atbildīgo personu un pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai samazinātu vai apturētu datu vākšanu. Ja personas dati tiek vākti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, būtu jāsniedz papildu informācija.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tad šajā regulā būtu jāparedz iespēja Savienībai vai dalībvalstīm īpašos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, kā arī garantētu citas svarīgas Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši svarīgas Savienības vai dalībvalsts ekonomiskās vai finansiālās intereses, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina piemērotas procedūras, kuras palīdzētu izskatīt kompetento iestāžu likumīgos pieprasījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā arī saskaņā ar 3. panta 3. punktu ieceltā pārstāvja pienākumus.

(26)  Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tad šajā regulā būtu jāparedz iespēja Savienībai vai dalībvalstīm īpašos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana ir vērsta pret personām, ko tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp valsts drošību, aizsardzību, sabiedrisko drošību, un lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina piemērotas procedūras, kuras palīdzētu izskatīt kompetento iestāžu likumīgos pieprasījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā arī saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 27. pantu ieceltā pārstāvja pienākumus. Savienības vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm nebūtu jāpieprasa elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem vājināt jebkādus pasākumus, kas nodrošina elektronisko sakaru integritāti un konfidencialitāti.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Lai aizsargātu tīklu un pakalpojumu drošību un integritāti, būtu jāveicina un vajadzības gadījumā jāpadara par obligātu galšifrēšanas izmantošana saskaņā ar integrētas drošības un integrētas privātuma aizsardzības principiem. Dalībvalstīm nebūtu jāuzliek šifrēšanas nodrošinātājiem, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem un visām citām organizācijām (visos piegādes ķēdes posmos) nekādi pienākumi, kuru rezultātā mazinātos to tīklu un pakalpojumu drošība, piemēram, radīt vai veicināt apiešanas iespējas.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju saraksti tiek plaši izplatīti. Publiski pieejams abonentu saraksts ir jebkurš abonentu saraksts vai pakalpojums, kas ietver informāciju par galalietotājiem, piemēram, tālruņa numurus (arī mobilo tālruņu numurus), e-pasta adreses kontaktinformāciju, turklāt tie ietver uzziņu dienestu pakalpojumus. Fiziskas personas tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību paredz, ka galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, lūdz dot piekrišanu pirms viņu personas datu iekļaušanas abonentu sarakstā. Tiesību subjektu likumīgo interešu labad galalietotājiem, kuri ir tiesību subjekti, jābūt tiesībām iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem.

(30)  Publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju saraksti tiek plaši izplatīti. Publiski pieejams abonentu saraksts ir jebkurš abonentu saraksts vai pakalpojums, kas ietver informāciju par galalietotājiem, piemēram, tālruņa numurus (arī mobilo tālruņu numurus), e-pasta adreses kontaktinformāciju, turklāt tie ietver uzziņu dienestu pakalpojumus. Fiziskas personas, kas rīkojas savā profesionālās darbības jomā, tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību paredz, ka galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, sniedz pārredzamu informāciju par datiem, kuri tiek iekļauti abonentu sarakstā, un par veidiem, kā bez maksas pārbaudīt, labot, atjaunināt, papildināt un dzēst ar tām saistītos datus, kā arī par iespēju iebilst pret viņu datu iekļaušanu publiskā abonentu sarakstā. Tiesību subjektu likumīgo interešu labad galalietotājiem, kuri ir tiesību subjekti, jābūt tiesībām iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Ja galalietotāji, kas ir fiziskas personas, dod piekrišanu savu datu iekļaušanai šādos abonentu sarakstos, tiem, pamatojoties uz sniegto piekrišanu, vajadzētu būt iespējai noteikt, kuras personas datu kategorijas tiek iekļautas abonentu sarakstā (piemēram, vārds un uzvārds, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, lietotāja vārds un uzvārds, tālruņa numurs). Turklāt publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem pirms galalietotāju datu iekļaušanas attiecīgajā sarakstā būtu jāinformē galalietotāji par abonentu saraksta izmantošanas nolūku un tajā izmantojamajām meklēšanas funkcijām. Galalietotājiem vajadzētu būt iespējai dot piekrišanu attiecībā uz personas datu kategorijām, kuras izmantojamas viņu kontaktinformācijas meklēšanā. Abonentu sarakstā iekļautajām personas datu kategorijām un tām personas datu kategorijām, kuras izmantojamas galalietotāju kontaktinformācijas meklēšanā, nav noteikti jābūt vienādām.

(31)  Ja galalietotāji, kas ir fiziskas personas, neiebilst pret savu datu iekļaušanai šādos abonentu sarakstos, tiem vajadzētu būt iespējai izteikt iebildumus par to, kuras personas datu kategorijas tiek iekļautas abonentu sarakstā (piemēram, vārds un uzvārds, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, lietotāja vārds un uzvārds, tālruņa numurs). Turklāt publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jāinformē galalietotāji par abonentu saraksta izmantošanas nolūku un tajā izmantojamajām meklēšanas funkcijām.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Lai aizsargātu galalietotājus pret nepasūtītiem paziņojumiem, kas, pārkāpjot galalietotāju privātās dzīves neaizskaramību, nosūtīti tiešās tirgvedības nolūkā, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Iejaukšanās privātajā sfērā un traucējumu līmenis ir visai līdzīgs neatkarīgi no plašā tehnoloģiju un kanālu klāsta, kas tiek izmantots šajos elektroniskajos sakaros (automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, e-pasti, SMS, MMS, Bluetooth utt.). Tādēļ ir pamats pieprasīt, lai galalietotāja piekrišana tiktu saņemta pirms tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu elektronisko komercpaziņojumu nosūtīšanas galalietotājiem, tādējādi efektīvi aizsargājot gan indivīdus no iejaukšanās viņu privātajā dzīvē, gan juridisku personu likumīgās intereses. Juridiskā noteiktība un nepieciešamība nodrošināt, lai noteikumi, kas aizsargā no nepasūtītiem elektroniskajiem paziņojumiem, joprojām atbilstu nākotnes prasībām, pamato vajadzību definēt tādu vienotu noteikumu kopumu, kas neatšķiras atkarībā no šādu nepasūtītu paziņojumu pārvadē izmantotās tehnoloģijas un vienlaikus garantē vienādu aizsardzības līmeni visiem iedzīvotājiem visā Savienības teritorijā. Tomēr, uzturot attiecības ar esošajiem klientiem, kuriem tiek piedāvāti jau izmantotajiem līdzīgi produkti vai pakalpojumi, ir lietderīgi atļaut izmantot e-pasta kontaktinformāciju. Šāda iespēja būtu izmantojama tikai tādam uzņēmumam, kas elektronisko kontaktinformāciju ieguvis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(33)  Lai aizsargātu galalietotājus pret nepasūtītiem paziņojumiem, kas, pārkāpjot galalietotāju privātās dzīves neaizskaramību, nosūtīti tiešās tirgvedības nolūkā vai citos nolūkos, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Iejaukšanās privātajā sfērā un traucējumu līmenis ir visai līdzīgs neatkarīgi no plašā tehnoloģiju un kanālu klāsta, kas tiek izmantots šajos elektroniskajos sakaros (automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, e-pasti, SMS, MMS, Bluetooth utt.). Tādēļ ir pamats pieprasīt, lai galalietotāja piekrišana tiktu saņemta pirms tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu elektronisko komercpaziņojumu nosūtīšanas galalietotājiem, tādējādi efektīvi aizsargājot gan indivīdus no iejaukšanās viņu privātajā dzīvē, gan juridisku personu likumīgās intereses. Juridiskā noteiktība un nepieciešamība nodrošināt, lai noteikumi, kas aizsargā no nepasūtītiem elektroniskajiem paziņojumiem, joprojām atbilstu nākotnes prasībām, pamato vajadzību definēt tādu vienotu noteikumu kopumu, kas neatšķiras atkarībā no šādu nepasūtītu paziņojumu pārvadē izmantotās tehnoloģijas un vienlaikus garantē vienādu aizsardzības līmeni visiem iedzīvotājiem visā Savienības teritorijā. Tomēr, uzturot attiecības ar esošajiem klientiem, kuriem tiek piedāvāti produkti vai pakalpojumi, ir lietderīgi atļaut izmantot e-pasta kontaktinformāciju. Šāda iespēja būtu izmantojama tikai tādam uzņēmumam, kas elektronisko kontaktinformāciju ieguvis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, būtu jāinformē galalietotāji par pasākumiem, ko tie var veikt savu sakaru drošības aizsardzībai, piemēram, izmantojot īpaša veida programmatūru vai šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt galalietotājus par sevišķiem drošības riskiem neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstīgus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus drošības riskus un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības riskiem būtu jāsniedz abonentam bez maksas. Drošības jautājums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32. pantu.

(37)  Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, būtu jāapstrādā elektronisko sakaru dati tādā veidā, lai nepieļautu neatļautu apstrādi, tostarp piekļuvi, izpaušanu vai grozīšanu. Tiem būtu jānodrošina, ka šādu neatļautu piekļuvi, izpaušanu vai grozīšanu ir iespējams konstatēt, kā arī jānodrošina, ka elektronisko sakaru dati tiek aizsargāti, izmantojot jaunāko programmatūru un šifrēšanas tehnoloģijas. Pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāinformē galalietotāji par pasākumiem, ko tie var veikt savas anonimitātes un savu sakaru drošības aizsardzībai, piemēram, izmantojot īpaša veida programmatūru vai šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt galalietotājus par sevišķiem drošības riskiem neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstīgus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus drošības riskus un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības riskiem būtu jāsniedz abonentam bez maksas. Drošības jautājums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32. pantu.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt kompetentai savas dalībvalsts teritorijā īstenot pilnvaras un pildīt uzdevumus, kas tai paredzēti šajā regulā. Lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanas uzraudzību un izpildi visā Savienībā, uzraudzības iestādēm, pievēršot tiesu iestāžu uzmanību šīs regulas pārkāpumiem un iesaistoties tiesvedībā, katrā dalībvalstī vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem uzdevumiem un faktiskajām pilnvarām, neskarot saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem noteiktās kriminālvajāšanas iestāžu pilnvaras. Dalībvalstis un to uzraudzības iestādes tiek mudinātas šīs regulas piemērošanā ņemt vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

(39)  Katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt kompetentai savas dalībvalsts teritorijā īstenot pilnvaras un pildīt uzdevumus, kas tai paredzēti šajā regulā. Lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanas uzraudzību un izpildi visā Savienībā, uzraudzības iestādēm, pievēršot tiesu iestāžu uzmanību šīs regulas pārkāpumiem un iesaistoties tiesvedībā, katrā dalībvalstī vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem uzdevumiem un faktiskajām pilnvarām, neskarot saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem noteiktās kriminālvajāšanas iestāžu pilnvaras. Dalībvalstis un to uzraudzības iestādes tiek mudinātas šīs regulas piemērošanā ņemt vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības. Uzraudzības iestādēm pēc vajadzības būtu jāsadarbojas ar atbilstīgajām iestādēm citās īstenošanās jomās.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Lai stiprinātu šīs regulas noteikumu izpildes nodrošināšanu, papildus citiem šajā regulā paredzētiem atbilstošiem pasākumiem vai šādu pasākumu vietā katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt piešķirtām pilnvarām piemērot sankcijas, tostarp administratīvus naudas sodus par šīs regulas pārkāpumiem. Šajā regulā būtu jānorāda pārkāpumi un jānosaka attiecīgā administratīvā naudas soda maksimālais apmērs un kritēriji tā noteikšanai, kas katrā konkrētā gadījumā būtu jānosaka uzraudzības iestādei, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un pienācīgi ņemot vērā jo īpaši pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un sekas, kā arī pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un novērstu vai mazinātu pārkāpuma sekas. Nosakot naudas sodu saskaņā ar šo regulu, uzņēmums būtu jāsaprot kā uzņēmums saskaņā ar Līguma 101. un 102. pantu.

(40)  Lai stiprinātu šīs regulas noteikumu izpildes nodrošināšanu, papildus citiem šajā regulā paredzētiem atbilstošiem pasākumiem vai šādu pasākumu vietā katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt piešķirtām pilnvarām piemērot sankcijas, tostarp administratīvus naudas sodus par šīs regulas pārkāpumiem. Šajā regulā būtu jānorāda pārkāpumi un jānosaka attiecīgā administratīvā naudas soda maksimālais apmērs un kritēriji tā noteikšanai, kas katrā konkrētā gadījumā būtu jānosaka uzraudzības iestādei, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un pienācīgi ņemot vērā jo īpaši pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un sekas, kā arī pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un novērstu vai mazinātu pārkāpuma sekas. Nosakot naudas sodu saskaņā ar šo regulu, uzņēmums būtu jāsaprot kā uzņēmums saskaņā ar Līguma 101. un 102. pantu. Būtu jānovērš divkārši naudas sodi gadījumā, ja ar vienu un to pašu darbību vai bezdarbību tiek pārkāpta gan šī regula, gan Regula (ES) 2016/679.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, proti, aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, un nodrošinātu personas datu brīvu apriti Savienībā, Komisijai, papildinot šo regulu, būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Jo īpaši, deleģētie akti būtu jāpieņem attiecībā uz sniedzamo informāciju, arī to, ko sniedz ar standartizētām ikonām, kuras palīdz viegli pamanāmā un saprotamā veidā sniegt pārskatu par galiekārtas emitētās informācijas vākšanu, tās mērķi, atbildīgo personu un visiem pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai minimalizētu šādu informācijas vākšanu. Deleģētie akti būtu arī jāpieņem, lai precizētu kodu, ar kuru tiek identificēti tiešās tirgvedības izsaukumi, tostarp tie, kas veikti automatizētās izsaukšanas un saziņas sistēmās. Sevišķi svarīgi ir Komisijai pienācīgi apspriesties saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu25. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāsaņem īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(41)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāsaņem īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

_________________

 

25 Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

 

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Direktīva 2002/58/EK būtu jāatceļ.

(43)  Direktīva 2002/58/EK un Komisijas Regula (ES) Nr. 611/20131a būtu jāatceļ.

 

_____________

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 611/2013 (2013. gada 24. jūnijs) par pasākumiem, kas piemērojami paziņošanai par personas datu aizsardzības pārkāpumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK par privātumu un elektronisko komunikāciju (OV L 173, 26.6.2013., 2. lpp.).

Pamatojums

Komisijas Regula (ES) Nr. 611/2013, ar ko nosaka īpašus noteikumus paziņošanai par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, būtu jāatceļ, jo tiks atcelts tās juridiskais pamats — Direktīva 2002/58/EK, un paziņošana par pārkāpumiem tiks iekļauta VDAR piemērošanas jomā.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī regula nodrošina elektronisko sakaru datu un elektronisko sakaru pakalpojumu brīvu apriti Savienībā, ko neierobežo un neaizliedz tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar fizisku un juridisku personu privātās dzīves un sakaru neaizskaramību un fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.

2.  Šī regula saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/679 nodrošina elektronisko sakaru datu un elektronisko sakaru pakalpojumu brīvu apriti Savienībā.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šīs regulas noteikumi, 1. un 2. punkta vajadzībām izklāstot īpašus noteikumus, konkretizē un papildina Regulu (ES) 2016/679.

3.  Šīs regulas noteikumi, 1. un 2. punkta vajadzībām izklāstot īpašus noteikumus, konkretizē un papildina Regulu (ES) 2016/679. Regulu (ES) Nr. 2016/679/EK piemēro visiem ar pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību saistītajiem jautājumiem, uz ko konkrēti neattiecas šīs regulas noteikumi, tostarp pārziņa pienākumiem un fizisku personu tiesībām.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šo regulu piemēro elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, kā arī informācijai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām.

1.  Šo regulu piemēro elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tas rakstiski ieceļ sev pārstāvi Savienībā.

2.  Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tad tā pārstāvis Savienībā ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2016/679 27. pantu identificētā persona.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pārstāvis ir tāds, kas veic uzņēmējdarbību vienā no dalībvalstīm, kurās atrodas šādu elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāji.

svītrots

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektronisko sakaru dati ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās elektronisko sakaru datos, piemēram, elektronisko sakaru datu noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana, uzraudzība, skenēšana vai citāda pārtveršana, pārraudzība vai apstrāde, ko veic personas, kuras nav galalietotāji, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj šī regula.

Elektronisko sakaru dati ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās elektronisko sakaru datos to pārraidīšanas laikā, piemēram, elektronisko sakaru datu noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana vai citāda pārtveršana, vai pārraudzība, ko veic personas, kuras nav sūtītājs vai paredzētie saņēmēji, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj šī regula.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atļautā elektronisko sakaru datu apstrāde

Likumīga elektronisko sakaru datu apstrāde

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus, ja:

1.  Publisku elektronisko sakaru tīklu un publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus, ja:

(a)  tas ir jādara, lai nodrošinātu saziņas pārraidīšanu tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, vai

(a)  tas no tehniskā viedokļa ir nepieciešams, lai nodrošinātu saziņas pārraidīšanu tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, vai

(b)  tas ir jādara, lai saglabātu vai atjaunotu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu drošību vai konstatētu tehniskos bojājumus un/vai kļūdas elektronisko sakaru pārraidīšanā tik ilgi, cik tas nepieciešams šim nolūkam.

(b)  tas no tehniskā viedokļa ir nepieciešams, lai saglabātu vai atjaunotu attiecīgā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu pieejamību, integritāti, drošību un konfidencialitāti vai konstatētu tehniskos bojājumus un/vai kļūdas elektronisko sakaru pārraidīšanā, vai pārtrauktu pakalpojuma krāpniecisku izmantošanu tik ilgi, cik tas nepieciešams šim nolūkam.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Elektronisko sakaru datus, kas ir ģenerēti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu, kas galvenokārt paredzēts bērniem vai kura tiešā mērķauditorija ir bērni, neizmanto profilēšanas vai no izturēšanās izrietošas mērķtiecīgas reklāmas vajadzībām.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja:

2.  Elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja:

(a)  tas ir jādara, lai tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes obligāto līmeni saskaņā ar [Direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] vai Regulu (ES) 2015/212028, vai

(a)  tas ir jādara, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti, tostarp pārvaldītu tīklu un ievērotu pakalpojumu kvalitātes prasības, kas ir noteiktas [Direktīva par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] vai Regulā (ES) 2015/212028 tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, vai

(b)  tas ir jādara saistībā ar rēķinu sagatavošanu, starpsavienojumu maksas aprēķināšanu, elektronisko pakalpojumu krāpnieciskas vai ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanu vai apturēšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu abonēšanu, vai

(b)  tas ir jādara saistībā ar rēķinu sagatavošanu, starpsavienojumu maksas aprēķināšanu, elektronisko pakalpojumu krāpnieciskas vai ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanu vai apturēšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu abonēšanu, vai

 

(ba)  šo metadatu turpmāka apstrāde citā konkrēti minētā nolūkā ir saderīga ar mērķi, kuram personas dati sākotnēji tika vākti, piemērojot īpašas drošības garantijas, jo īpaši pseidonimizāciju, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 6. panta 4. punktā,

(c)  attiecīgais galalietotājs ir devis piekrišanu viņa sakaru metadatu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, tostarp attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniegšanu šādiem galalietotājiem, ar nosacījumu, ka attiecīgo nolūku vai nolūkus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju.

(c)  attiecīgais galalietotājs ir devis piekrišanu viņa sakaru metadatu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, tostarp attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniegšanu šādiem galalietotājiem, ar nosacījumu, ka attiecīgo nolūku vai nolūkus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju.

__________________

__________________

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1.–18. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1.–18. lpp.).

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru saturu tikai tad, ja:

3.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru saturu tad, ja:

(a)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai galalietotājam sniegtu konkrētu pakalpojumu, ja attiecīgais galalietotājs vai galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei un minētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez šāda satura apstrādes, vai

(a)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai galalietotājam sniegtu konkrētu pakalpojumu, ja attiecīgais galalietotājs vai galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei un minētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez šāda satura apstrādes, vai

(b)  ja visi attiecīgie galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, kurus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju, un pakalpojumu sniedzējs ir apspriedies ar uzraudzības iestādi. Attiecībā uz apspriešanos ar uzraudzības iestādi piemēro Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktu.

(b)   ja pakalpojumu sniedzēju galalietotāji ir piekrituši viņu elektronisko sakaru satura apstrādei, kas veicama saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, vai

 

(ba)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai sniegtu konkrētu pakalpojumu, kuru nepārprotami pieprasījis galalietotājs, veicot tikai personiska vai sadzīves rakstura darbību vai darījumdarbību, ja attiecīgais galalietotājs ir devis piekrišanu savu elektronisko sakaru satura apstrādei un minētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez šāda satura apstrādes.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, kad elektronisko sakaru saturu ir saņēmis paredzētais saņēmējs vai saņēmēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu vai padara minētos datus anonīmus. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši tos ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

1.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 3. punkta a), aa) un b) apakšpunktu, kad elektronisko sakaru saturu ir saņēmis paredzētais saņēmējs vai saņēmēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu vai padara minētos datus anonīmus. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt galalietotāji vai persona, kas varētu būt elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, kuram galalietotājs ir īpaši uzticējis šādus datus ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt. Vajadzības gadījumā galalietotājs var turpmāk apstrādāt šo saturu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru metadatus vai padara minētos datus anonīmus tad, kad tie vairs nav vajadzīgi paziņojuma pārraidīšanai.

2.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru metadatus vai padara minētos datus anonīmus vai pseidonīmus tad, kad tie vairs nav vajadzīgi paziņojuma pārraidīšanai.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un informācijas vākšana no galalietotāju galiekārtām, tostarp par to programmatūru un aparatūru, ja to neveic attiecīgais galalietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

1.  Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un personas datu vākšana no galalietotāju galiekārtām, tostarp par to programmatūru un aparatūru, ja to neveic attiecīgais galalietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

(a)  tas ir jādara tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai

(a)  tas ir tehniski nepieciešams tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai

(b)  galalietotājs ir devis savu piekrišanu, vai

(b)  galalietotājs ir devis savu piekrišanu, vai

(c)  tas ir jādara, lai sniegtu galalietotāja pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu, vai

(c)  tas ir jādara, lai sniegtu galalietotāja pieprasītu pakalpojumu, jo īpaši nolūkā nodrošināt informācijas sabiedrības pakalpojumu integritāti, drošību un piekļuvi tiem, vai veiktu pasākumus, ar kuriem aizsargā pret informācijas sabiedrības pakalpojumu neatļautu izmantošanu vai piekļuvi tiem, saskaņā ar lietošanas nosacījumiem, atbilstoši kuriem minēto pakalpojumu dara pieejamus galalietotājam, vai

(d)  tas ir jādara, lai veiktu tīmekļa mērķauditorijas mērījumus, ar nosacījumu, ka tos veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kam to lūdzis galalietotājs.

(d)  tas ir jādara, lai veiktu mērķauditorijas mērījumus, ar nosacījumu, ka tos veic galalietotāja pieprasīto informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs vai tie tiek veikti šā pakalpojumu sniedzēja vārdā, tostarp, lai pienākošās samaksas aprēķināšanas nolūkā iegūtu informācijas sabiedrības pakalpojumu izmantošanas radītājus, un ar nosacījumu, ka šādi mērķauditorijas mērījumi neierobežo galalietotāja pamattiesības vai ka tie ir nepieciešami, lai iegūtu informāciju par tāda informācijas sabiedrības pakalpojuma tehnisko kvalitāti vai efektivitāti, kas ir ticis sniegts un kas nekādi neietekmē vai maz ietekmē attiecīgā galalietotāja privātumu. Ja mērķauditorijas mērījumus veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja vārdā, savāktos datus apstrādā tikai šā pakalpojumu sniedzēja vajadzībām un glabā atsevišķi no datiem, kas savākti, veicot mērķauditorijas mērījumus citu pakalpojumu sniedzēju vārdā, vai

 

(da)  tas ir jādara, lai aizsargātu galalietotāja privātumu, drošību vai drošumu vai aizsargātu galiekārtas konfidencialitāti, integritāti, pieejamību vai autentiskumu.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tādas informācijas vākšana, ko galiekārta emitē, lai būtu iespējama tās savienošana ar citu ierīci vai tīklu iekārtu, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

2.  Tādas informācijas vākšana, ko galiekārta emitē, lai būtu iespējama tās savienošana ar citu ierīci vai tīklu iekārtu, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

(a)  tas tiek darīts tikai un vienīgi savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku, vai

(a)  tas tiek darīts tikai un vienīgi lietotāja pieprasītā savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku vai

 

(ab)  dati ir anonimizēti un riska faktori ir pienācīgi mazināti, vai

 

(ac) tā ir nepieciešama statistikas datu uzskaites nolūkos, ir ierobežota atkarībā no laika un vietas un to veic tādā apmērā, kāds absolūti nepieciešams šajos nolūkos, un dati tiek anonimizēti vai izdzēsti, tiklīdz tie šiem nolūkiem vairs nav nepieciešami.

(b)  parādās skaidrs un nepārprotams paziņojums vismaz par šādas vākšanas kārtību, tās mērķi, atbildīgo personu un citiem aspektiem, par kuriem jāinformē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu gadījumos, kad tiek vākti personas dati, kā arī jebkuru pasākumu, ko galalietotājs var veikt, lai apturētu vai minimalizētu šādu informācijas vākšanu.

(b)  galalietotājs ir devis savu piekrišanu pēc tam, kad viņam ticis parādīts skaidrs un nepārprotams paziņojums vismaz par šādas vākšanas kārtību, tās mērķi, par to atbildīgo personu un citiem aspektiem, par kuriem jāinformē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2016/679 13. pantu gadījumos, kad tiek vākti personas dati, kā arī par jebkuru pasākumu, ko galalietotājs var veikt, lai apturētu vai minimalizētu šādu informācijas vākšanu.

Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no tā, vai ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.

Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no tā, vai ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par savākto.

svītrots

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka ar standartizēto ikonu sniedzamo informāciju un procedūras standartizētu ikonu nodrošināšanai.

svītrots

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

8. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  galiekārta, kas jo īpaši ir paredzēta bērnu lietošanai, veic īpašus pasākumus, ar kuriem novērš piekļuvi iekārtas glabāšanas un apstrādes spējai, lai liegtu iespēju profilēt tās lietotājus vai izsekot viņu uzvedību komerciālā nolūkā.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja nolūkā piekļūt pakalpojumam ir nepieciešams apstrādāt informāciju, kas nav absolūti nepieciešama pakalpojuma sniegšanai, un galalietotājs ir atteicies dot piekrišanu šādai apstrādei, galalietotājam piedāvā citas godīgas un pieņemamas iespējas piekļūt pakalpojumam.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Galalietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā, un viņiem periodiski, ik pēc 6 mēnešiem, kamēr vien apstrāde turpinās, tiek atgādināts par šo iespēju.

3.  Galalietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā. Atsaukt piekrišanu ir tikpat viegli kā to dot.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā, piedāvā izvēlēties iespēju, kas liedz trešām personām saglabāt informāciju galalietotāja galiekārtā vai apstrādāt šādā galiekārtā jau saglabāto informāciju.

1.  Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā, piedāvā izvēlēties iespēju, kas liedz saglabāt informāciju galalietotāja galiekārtā vai apstrādāt šādā galiekārtā jau saglabāto informāciju.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Uzreiz pēc instalēšanas programmatūra informē galalietotāju par privātuma iestatījumu iespējām un pirms instalēšanas turpināšanas pieprasa, lai galalietotājs piekristu iestatījumiem.

2.  Uzreiz pēc instalēšanas programmatūra informē galalietotāju par privātuma iestatījumu iespējām. Tehniskos iestatījumus veido daudzējādas iespējas, no kurām galalietotājs var izvēlēties, tostarp iespēja liegt saglabāt informāciju galalietotāja galiekārtā un apstrādāt šajā iekārtā jau saglabātu vai apstrādātu informāciju. Lietojot programmatūru, šie iestatījumi ir viegli pieejami.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja 2018. gada 25. maijā programmatūra jau ir uzstādīta, 1. un 2. punktā minētās prasības ir jāievēro tad, kad tiek veikts pirmais programmatūras atjauninājums, taču ne vēlāk par 2018. gada 25. augustu.

3.  Ja 2018. gada 25. maijā programmatūra jau ir uzstādīta, 1. un 2. punktā minētās prasības ir jāievēro tad, kad tiek veikts pirmais programmatūras atjauninājums, taču ne vēlāk par vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības vai dalībvalsts tiesību akti ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot 5.–8. pantā paredzēto pienākumu un tiesību tvērumu, ja vien ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un ja tas ir nepieciešams, piemērots un samērīgs demokrātiskas sabiedrības pasākums, kura mērķis ir garantēt vienu vai vairākas sabiedrības vispārējās intereses, kas minētas Regulas (ES) 2016/679 23. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā.

1.  Savienības vai dalībvalsts tiesību akti ar leģislatīvu pasākumu var ierobežot 5.–8. pantā paredzēto pienākumu un tiesību tvērumu, ja vien ar šādu ierobežojumu tiek ievērota pamattiesību un pamatbrīvību būtība un ja tas ir nepieciešams, piemērots un samērīgs demokrātiskas sabiedrības pasākums, kura mērķis ir garantēt valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību un kriminālpārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstu tiesību aktos nedrīkst pieprasīt atcelt vai pārveidot tehniskās aizsardzības pasākumus, piemēram, pilnīgu šifrēšanu; tiem arī nevajadzētu citādi noteikt šādu pasākumu būtību, ja elektronisko sakaru tīkla, pakalpojuma vai galiekārtas nodrošinātājs vai galalietotājs to piemēro tiešā veidā.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja izsaucošā un savienotā numura uzrādīšana tiek piedāvāta saskaņā ar [Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] [107]. pantu, publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka:

1.  Ja izsaucošā un savienotā numura uzrādīšana tiek piedāvāta saskaņā ar [Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] [107]. pantu, publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, ievērojot tehniskās izpildāmības un ekonomiskās pamatotības apsvērumus, nodrošina, ka:

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji saņem piekrišanu no galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, un tikai pēc tam to personas datus iekļauj abonentu sarakstā, un attiecīgi no minētajiem galalietotājiem saņem piekrišanu par katras personas datu kategorijas iekļaušanu, ciktāl šādi dati ir būtiski šāda abonentu saraksta izveidē atbilstīgi tam, kā noteicis saraksta pakalpojumu sniedzējs. Galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.

1.  Neskarot dalībvalstu tiesību aktus, galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, elektroniskās informācijas, sakaru un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji dod tiesības iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem, un sniedz pārredzamu informāciju par datiem, kuri tiek iekļauti abonentu sarakstā, un par veidiem, kā bez maksas pārbaudīt, labot, atjaunināt un dzēst šos datus.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Galalietotājus, kas ir fiziskas personas, kuru personas dati ir iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā, attiecīgā saraksta pakalpojumu sniedzēji informē par izmantojamajām meklēšanas funkcijām un saņem galalietotāju piekrišanu pirms šādu meklēšanas funkciju aktivizēšanas saistībā ar viņu datiem.

2.  Galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, kuru personas dati ir iekļauti publiski pieejamā abonentu sarakstā, attiecīgā saraksta pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļūstamu un saprotamu informāciju par izmantojamajām meklēšanas funkcijām un sniedz galalietotājiem iespēju deaktivizēt šādas meklēšanas funkcijas saistībā ar viņu datiem.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, publiski pieejamu abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespēju iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem. Šādiem galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot vai dzēst šādus datus.

3.  Galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, elektroniskās informācijas, sakaru un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespēju iebilst pret tādu datu iekļaušanu abonentu sarakstā, kas saistīti ar šiem galalietotājiem. Šādiem galalietotājiem, kuri ir juridiskas personas, sarakstu pakalpojumu sniedzēji nodrošina iespējas pārbaudīt, labot, atjaunināt, papildināt vai dzēst šādus datus. Fiziskas personas, kas rīkojas savā profesionālās darbības jomā, piemēram, neatkarīgi pašnodarbinātie, mazie uzņēmēji vai ārštata darbinieki, tiek pielīdzinātas juridiskām personām.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Iespēja galalietotājiem izvēlēties netikt iekļautiem publiski pieejamā abonentu sarakstā vai pārbaudīt, labot vai dzēst jebkurus datus, kas saistīti ar šiem galalietotājiem, ir izmantojama bez maksas.

4.  Iespēja galalietotājiem izvēlēties netikt iekļautiem publiski pieejamā abonentu sarakstā vai pārbaudīt, labot, atjaunināt, papildināt vai dzēst jebkurus datus, kas saistīti ar šiem galalietotājiem, ir izmantojama bez maksas un viegli piekļūstamā veidā.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

15. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Šā panta 1.–4. punkta noteikumus nepiemēro datiem un informācijai, kas publicēta citos publiski pieejamos avotos, un datiem, ko dara pieejamus paši galalietotāji, kā arī datiem, kas publicēti publiski pieejamos abonentu sarakstos pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ja vien galalietotāji nav iebilduši pret viņu datu iekļaušanu abonentu sarakstā vai pret pieejamām meklēšanas funkcijām saistībā ar viņu datiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2016/679 17. pantu.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 saistībā ar produkta vai pakalpojuma pārdošanu fiziska vai juridiska persona no sava klienta iegūst elektronisko kontaktinformāciju elektroniskā pasta nosūtīšanai, tad minētā fiziskā vai juridiskā persona var izmantot šo elektronisko kontaktinformāciju savu līdzīgu produktu vai pakalpojumu tiešajā tirgvedībā tikai tad, ja klientiem skaidri un nepārprotami ir dota iespēja bez maksas un vienkāršā veidā izteikt iebildumus pret šādu izmantošanu. Tiesības izteikt iebildumus tiek dotas ikreiz, kad tiek vākta informācija un nosūtīts paziņojums.

2.  Ja saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 saistībā ar produkta vai pakalpojuma pārdošanu fiziska vai juridiska persona no sava klienta iegūst elektronisko kontaktinformāciju e-pasta nosūtīšanai, tad minētā fiziskā vai juridiskā persona var izmantot šo elektronisko kontaktinformāciju savu produktu vai pakalpojumu tiešajā tirgvedībā tikai tad, ja klientiem skaidri un nepārprotami ir dota iespēja bez maksas un vienkāršā veidā izteikt iebildumus pret šādu izmantošanu. Klientu informē par tiesībām izteikt iebildumus un klientam nodrošina ērtu veidu, kā tās īstenot, ikreiz, kad tiek vākta informācija un nosūtīts paziņojums.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neskarot 1. un 2. punktu, fiziskas vai juridiskas personas, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības izsaukumiem:

3.  Neskarot 1. un 2. punktu, fiziskas vai juridiskas personas, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus tiešās tirgvedības izsaukumiem, uzrāda savu tiešo identifikācijas numuru, pa kuru ar tām var sazināties, un var norādīt īpašu kodu/prefiksu, kas norādītu, ka tas ir tirgvedības izsaukums.

(a)  uzrāda tā tiešā numura identifikatoru, kuru izmantojot, var sazināties ar attiecīgo personu, vai

 

(b)  uzrāda īpašu kodu vai prefiksu, kas norāda uz to, ka tas ir tirgvedības izsaukums.

 

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Neskarot 1. punktu, dalībvalstis tiesību aktos var paredzēt, ka tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas adresēti galalietotājiem, kuri ir fiziskas personas, ir atļauti tikai attiecībā uz tiem galalietotājiem, kas ir fiziskas personas, kuras nav izteikušas iebildumus pret šo paziņojumu saņemšanu.

4.  Neskarot 1. punktu, dalībvalstis tiesību aktos var paredzēt, ka tiešās tirgvedības balss izsaukumi, kas adresēti galalietotājiem, ir atļauti tikai attiecībā uz tiem galalietotājiem, kuri nav izteikuši iebildumus pret šo paziņojumu saņemšanu. Dalībvalstis paredz, ka lietotāji ir tiesīgi iebilst pret nepasūtītu paziņojumu saņemšanu, izmantojot attiecīgās valsts bloķēto adresātu sarakstu, tādējādi nodrošinot arī to, ka lietotājam lēmums par atteikšanos ir jādara zināms tikai vienreiz.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17. pants

svītrots

Informācija par konstatētajiem drošības riskiem

 

Pastāvot īpašam riskam, kas var apdraudēt tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu drošību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē attiecīgos galalietotājus par šādu risku, un, ja šāds risks neietilpst pakalpojuma sniedzēja pieņemamo pasākumu tvērumā, informē galalietotājus par jebkuriem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iekļaujot norādi par iespējamām saistītajām izmaksām.

 

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neatkarīgā uzraudzības iestāde vai iestādes, kas ir atbildīgas par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanu, ir atbildīgas arī par šīs regulas piemērošanas uzraudzību. Regulas (ES) 2016/679 VI un VII nodaļu piemēro pēc analoģijas. Uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras īsteno attiecībā uz galalietotājiem.

1.  Katra dalībvalsts paredz, ka viena vai vairākas neatkarīgas publiskās iestādes ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanas uzraudzību. Regulas (ES) 2016/679 VI un VII nodaļu piemēro pēc analoģijas. Uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras īsteno attiecībā uz galalietotājiem.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Uzraudzības iestāde vai iestādes, kuras minētas 1. punktā, vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts regulatīvajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar [Direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi].

2.  Katra uzraudzības iestāde palīdz nodrošināt šīs regulas konsekventu īstenošanu visā Savienībā. Šajā nolūkā uzraudzības iestāde vai iestādes, kuras minētas 1. punktā, vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts regulatīvajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar [Direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi], un ar valsts iestādēm, kuru pienākums ir uzraudzīt tiesību aktu piemērošanu patērētāju aizsardzības jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) .../...1a).

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (ES) .../.... par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, attiecībā uz savstarpēju palīdzību, ar ko atceļ Regulu (EK) 2006/2004 (OV ...).

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas nav galalietotājs, bet kuru negatīvi ietekmējuši šīs regulas pārkāpumi un kurai ir likumīgas intereses izbeigt vai aizliegt iespējamos pārkāpumus, ieskaitot elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, kurš aizsargā savas likumīgās darījumdarbības intereses, ir tiesības vērsties tiesā pret tādiem pārkāpumiem.

svītrots

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, kuriem šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no regulas pārkāpēja saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 82. pantu saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, ja vien pārkāpējs nepierāda, ka nekādā veidā nav atbildīgs par notikumu, ar ko nodarīts attiecīgais kaitējums.

svītrots

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

6. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

ĪSTENOŠANAS AKTI

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

25. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

25. pants

svītrots

Deleģēšanas īstenošana

 

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

 

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

 

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

6. Saskaņā ar 8. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

 

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Direktīvu 2002/58/EK atceļ no 2018. gada 25. maija.

1.  Direktīvu 2002/58/EK un Regulu 611/2013 atceļ no [XXX].

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)

Atsauces

COM(2017)0010 – C8-0009/2017 – 2017/0003(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

16.2.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

16.2.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Eva Maydell

9.2.2017

Izskatīšana komitejā

4.9.2017

25.9.2017

 

 

Pieņemšanas datums

28.9.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

13

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Jiří Maštálka, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Marcus Pretzell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Edward Czesak, Kaja Kallas, Adam Szejnfeld, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vladimir Urutchev

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Dita Charanzová, Kaja Kallas, Matthijs van Miltenburg

ECR

Edward Czesak, Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Anneleen Van Bossuyt

PPE

Pascal Arimont, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Jiří Pospíšil, Adam Szejnfeld, Vladimir Urutchev, Lambert van Nistelrooij, Ivan Štefanec, Mihai Ţurcanu

13

-

EFDD

John Stuart Agnew

GUE/NGL

Jiří Maštálka

S&D

Lucy Anderson, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Marlene Mizzi, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler

5

0

EFDD

Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Marco Zullo

ENF

Marcus Pretzell

Verts/ALE

Pascal Durand, Igor Šoltes

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

JuridiskāS komitejAS ATZINUMS (5.10.2017)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)
(COM(2017)0010 – C8-0009/2017 – 2017/0003(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Pavel Svoboda

ĪSS PAMATOJUMS

Referents priekšlikumu par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā (turpmāk — E-privātuma regula) nevērtē atzinīgi.

Visi digitālā vienotā tirgus izveides mērķi (izaugsme, inovāciju sekmēšana, uz IT balstītas Eiropas ekonomikas veicināšana, brīva datu plūsma, kā arī MVU stimulēšana) netiek sasniegti vai pat tiek kavēti. Ieviešot šādu priekšlikumu, vairs nebūtu iespējams realizēt daudzus pastāvošos uzņēmējdarbības modeļus.

Priekšlikums noved pie spēcīgas juridiskās nekonsekvences attiecībā uz Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk — VDAR) un attiecībā uz priekšlikumu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (turpmāk — EESK) un pie ļoti lielas juridiskās nenoteiktības rīcībā ar datiem un pie neloģiskām sekām personas datu gadījumā.

Uzdrīkstēšanās trūkums, nepietiekams radošums, turēšanās pie senām struktūrām un pārliecības nav labi priekšnoteikumi tam, lai veidotu sekmīgu digitālo nākotni.

Priekšlikumam vajadzētu:

1)  galvenokārt skatīt sakaru konfidencialitātes jautājumus;

2)  radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus a) sakaru nozares jomā un b) pielāgoties situācijai pasaulē;

3)  priekšlikumam nevajadzētu būtu lex specialis attiecībā uz VDAR, bet gan to papildināt;

4)  būtu jāizvairās no VDAR dublējošām struktūrām (piem., piekrišana, personas datu nosūtīšanu trešām valstīm, sankcijas, EDAK utt.); personas datiem vajadzētu būt pakļautiem tikai tiesiskam regulējumam; sakaru datus kā personas datus nekādā gadījumā nevajadzētu apstrādāt kaut kā īpaši; uz vieniem un tiem pašiem datiem vajadzētu attiekties tām pašām tiesībām / tiem pašiem principiem; tāpat būtu jāformulē VDAR 6. pants;

5)  priekšlikumam vajadzētu būt vērstam uz nākotni un jāsaskan ar EESK;

6)  būtu jāatturas koncentrēties uz piekrišanu; piekrišana mūsdienās vairs nav īstais līdzeklis; vislabākā pieeja būtu pārredzamība, datu suverenitāte, risinājumi ar iespēju neizvēlēties, iebildumu risinājumi, jauna datu kategorija (piem., pseidonimizēti dati) vai vismaz labāka nodalīšana anonimizētos, pseidonimizētos un šifrētos datos. Turklāt pastāv iespēja, ka VDAR panāktais līdzsvars starp privātās dzīves aizsardzību un jaunajām tehnoloģijām atkal izjuktu tādējādi, ka plašā mērā tādas datu apstrādes, kas bija pieļaujamas saskaņā ar VDAR, vai nu tiks pakļautas vēl stingrākam piekrišanas veidam, vai arī būs pilnībā aizliegtas. Tas ir pavisam neproduktīvi.

Ir apsveicami tas, ka

•  E-privātuma regula tiek pieskaņota tehniskajai realitātei un ES Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam;

•  Komisija integrē piemērošanas jomā „Over-the-Top” („OTT”) sakaru pakalpojumus;

•  Komisija izrāda gribu sinhronizēt spēkā stāšanās brīdi ar VDAR spēkā stāšanos; faktiski to nebūs iespējams uzņēmumos īstenot, jo īpaši, ja saglabāsies sarežģītās dublējošās struktūras.

Konkrētāk:

•  jo paši 4. pants balstās uz EESK. Tādēļ E-privātuma regulu nevar piemērot pirms EESK pieņemšanas. Tā ir sistēmiska kļūda, kas jālabo;

•  priekšlikumā netiek noteikts skaidrs nodalījums starp saturu, datiem un informāciju;

•  neskaidra ir šķirtne starp E-privātuma regulu un VDAR. Juridiskās noteiktības apsvērumu dēļ ir nepieciešama skaidrība, kad piemēro vienu tiesību instrumentu un kad — otru, lai veidotu tiesisko regulējumu, ko atbildīgie var izprast. Tādēļ e-privātuma piemērošanas jomā vajadzētu ietilpt tikai personas datiem saziņas procesa laikā, kā tas tiek noteikts Direktīvā 2002/58/EK. Visos pārējos gadījumos tad tiktu piemērota VDAR. Turklāt būtu juridiski jānoskaidro, kad beidzas saziņas process;

•  nepieciešams skaidrs nodalījums starp saziņas satura konfidencialitāti un datu apstrādi (datu aizsardzība), jo E-privātuma piemērošanas joma aptver internetam pievienotas ierīces un iekārtas jeb mašīnas. Priekšlikums satur neskaidrības definīcijās un piemērošanas jomā. Tas noved pie neparedzamām un neloģiskām sekām attiecībā uz mašīnas-mašīnas sakaru pārraidi (piem., autobūves nozare, loģistika, viedā mājokļa tehnoloģija). Nav skaidrs, kad sākas saziņas process saskaņā ar E-privātumu, un kad — datu nodošana saskaņā ar VDAR. Nav arī skaidrs, ko piekrišana nozīmētu mašīnas-mašīnas sakaru pārraidei, vai arī otrādi;

•  priekšlikums paredz piekrišanas prasību pat anonīmu datu apstrādei, kas ir absolūti neloģiski un tehniskā ziņā neiespējami. Šeit varētu tālāk iztirzāt pseidonimizācijas jēdzienu, uz kuru netieši norādīts VDAR;

•  nav arī loģiski, kāpēc metadati (E-privātums) faktiski ir jāaizsargā labāk nekā veselības dati (VDAR);

•  nav arī saprotams, kāpēc vienam un tam pašam datumam ieviest divas sankciju sistēmas;

•  jāpārbauda, vai ir nepieciešams izņēmums attiecībā uz mājsaimniecībām;

•  ierosinātie noteikumi attiecībā uz sīkdatnēm dod priekšrocības lielajiem uzņēmumiem un nostāda sliktākā situācijā (Eiropas) MVU. Pareizi būtu rīkoties gluži otrādi;

•  priekšlikuma 5. panta formulējums varētu apdraudēt elektronisko vēstuļu pastāvēšanu.

Daudzviet ir nepieciešams veikt uzlabojumus. Tāpēc Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo komiteju ņemt vērā šādus grozījumus.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk "Harta") 7. pants aizsargā ikvienas personas pamattiesības uz viņa/viņas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību. Šo tiesību būtisks aspekts ir personas sakaru privātuma neaizskaramība. Elektronisko sakaru konfidencialitāte nodrošina, ka informācija, ar kuru puses apmainās, un šādas saziņas ārējie elementi (piemēram, kad, no kurienes un kam informācija nosūtīta) nav atklājami nevienam citam kā vien šajā saziņā iesaistītajām pusēm. Konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro gan tagad izmantotajiem saziņas līdzekļiem, gan tiem, kas tiks izmantoti nākotnē, tostarp izsaukumiem, saziņai internetā, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnēm, e-pastiem, zvaniem internetā un privātajai ziņapmaiņai sociālajos medijos.

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk "Harta") 7. pants aizsargā ikvienas personas pamattiesības uz viņa/viņas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību. Šo tiesību būtisks aspekts ir personas sakaru privātuma neaizskaramība. Elektronisko sakaru konfidencialitāte nodrošina, ka informācija, ar kuru puses apmainās, un šādas saziņas ārējie elementi (piemēram, attiecībā uz to, kad, no kurienes un kam informācija nosūtīta) nav atklājami nevienam citam kā vien pusēm, kuras sazinās. Konfidencialitātes princips būtu jāpiemēro gan tagad izmantotajiem saziņas līdzekļiem, gan tiem, kas tiks izmantoti nākotnē, tostarp izsaukumiem, saziņai internetā, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnēm, platformas ziņojumiem starp sociālā tīkla lietotājiem, e-pastiem, zvaniem internetā un privātajai ziņapmaiņai sociālajos medijos.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Elektronisko sakaru saturs par saziņā iesaistītajām fiziskām personām var atklāt īpaši sensitīvu informāciju – no personīgās pieredzes un emocijām līdz medicīniskajām problēmām, seksuālajai orientācijai un politiskajiem uzskatiem –, kuras izpaušana var radīt personisku un sociālu kaitējumu, ekonomisku zaudējumu vai apkaunojumu. Līdzīgā veidā ļoti sensitīvu un personisku informāciju var atklāt arī elektronisko sakaru metadati. Šie metadati ietver izsauktos numurus, apmeklētās tīmekļa vietnes, ģeogrāfisko atrašanās vietu, personas veiktā izsaukuma laiku, datumu un ilgumu, kā arī citu informāciju, kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus par elektroniskajā saziņā iesaistīto personu privāto dzīvi, piemēram, par viņu sociālajām attiecībām, ikdienas paradumiem un nodarbēm, interesēm, gaumi utt.

(2)  Elektronisko sakaru saturs par saziņā iesaistītajām fiziskām personām var atklāt īpaši sensitīvu informāciju – no personīgās pieredzes un emocijām līdz medicīniskajām problēmām, seksuālajai orientācijai un politiskajiem uzskatiem –, kuras izpaušana var radīt personisku un sociālu kaitējumu, ekonomisku zaudējumu vai apkaunojumu. Līdzīgā veidā ļoti sensitīvu un personisku informāciju var atklāt arī elektronisko sakaru metadati. Šie metadati ietver izsauktos numurus, apmeklētās tīmekļa vietnes, ģeogrāfisko atrašanās vietu, personas veiktā izsaukuma laiku, datumu un ilgumu, kā arī citu informāciju, kas ļauj izdarīt precīzus secinājumus par elektroniskajā saziņā iesaistīto personu privāto dzīvi, piemēram, par viņu sociālajām attiecībām, ikdienas paradumiem un nodarbēm, interesēm, gaumi utt.Sakaru konfidencialitātes aizsardzība ir būtisks nosacījums citu saistīto pamattiesību un brīvību ievērošanai, piemēram, domas, apziņas un reliģijas brīvības, pulcēšanās brīvības, vārda un informācijas brīvības aizsardzībai.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Šīs regulas noteikumi konkretizē un papildina vispārīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, kuri izklāstīti Regulā (ES) 2016/679 attiecībā uz elektronisko sakaru datiem, kas kvalificējami kā personas dati. Tāpēc šajā regulā netiek vājināta aizsardzība, kas fiziskām personām noteikta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar šo regulu.

(5)  Šīs regulas noteikumi konkretizē un papildina vispārīgos noteikumus par personas datu aizsardzību, kuri izklāstīti Regulā (ES) 2016/679 attiecībā uz elektronisko sakaru datiem, kas kvalificējami kā personas dati. Tāpēc šajā regulā nevar tikt vājināta aizsardzība, kas fiziskām personām noteikta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Elektronisko sakaru datu apstrāde būtu jāatļauj tikai saskaņā ar šo regulu un tikai uz šajā regulā īpaši paredzēta juridiskā pamata.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK22 principi un galvenie noteikumi joprojām ir kopumā pareizi, minētā direktīva vairs nav pilnībā atbilstīga tehnoloģiju un tirgus faktiskajai attīstībai, un tādēļ elektronisko sakaru jomā privātuma un konfidencialitātes aizsardzība kļūst nekonsekventa vai nepietiekami efektīva. Šāda attīstība cita starpā skar tādu elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanu tirgū, kas no patērētāju viedokļa var aizvietot tradicionālos pakalpojumus, bet attiecībā uz kuriem nav jāpanāk atbilstība tam pašam noteikumu kopumam. Tā attiecas arī uz jaunām metodēm, kas ļauj izsekot Direktīvā 2002/58/EK neaptverto galalietotāju uzvedību tiešsaistē. Tāpēc Direktīva 2002/58/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(6)  Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK22 principi un galvenie noteikumi joprojām ir kopumā pareizi, minētā direktīva vairs nav pilnībā atbilstīga tehnoloģiju un tirgus faktiskajai attīstībai, un tādēļ elektronisko sakaru jomā, izmantojot jaunos medijus, privātuma un konfidencialitātes aizsardzība kļūst nekonsekventa vai nepietiekami efektīva. Šāda attīstība cita starpā skar tādu elektronisko sakaru pakalpojumu ieviešanu tirgū (tostarp jaunus tīmekļa starppersonu sakaru pakalpojumus, ieskaitot tālruņa sakarus tiešsaistē, tūlītējo ziņapmaiņu un interneta e-pastu), kas no patērētāju viedokļa var aizvietot tradicionālos pakalpojumus, bet attiecībā uz kuriem nav jāpanāk atbilstība tam pašam noteikumu kopumam. Tā attiecas arī uz jaunām metodēm, kas ļauj izsekot Direktīvā 2002/58/EK neaptverto galalietotāju uzvedību tiešsaistē. Tāpēc Direktīva 2002/58/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

__________________

__________________

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu efektīvu piemērošanu un interpretēšanu, dalībvalstīm būtu jādod iespēja, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, saglabāt vai ieviest valstu noteikumus, kuri vēl vairāk precizētu un izskaidrotu šīs regulas noteikumu piemērošanu. Tāpēc saistībā ar rīcības brīvību, kas šajā sakarā piešķirta dalībvalstīm, būtu jāievēro līdzsvars starp privātās dzīves un personas datu aizsardzību, no vienas puses, un elektronisko sakaru datu brīvu apriti, no otras puses.

svītrots

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuri apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu Savienībā, neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās. Turklāt, lai Savienībā galalietotājiem neliegtu efektīvu aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro arī elektronisko sakaru datiem, kas apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus no ārpussavienības valstīm sniedz galalietotājiem Savienībā.

(9)  Šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuri apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu Savienībā, neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās. Turklāt, lai Savienībā galalietotājiem neliegtu efektīvu aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro arī elektronisko sakaru datiem, kas apstrādāti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus no ārpussavienības valstīm sniedz galalietotājiem Savienībā. Šāda kārtība būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai elektroniskie sakari ir saistīti ar samaksu vai nav.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi. Lai nodrošinātu, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, šajā regulā ir izmantota elektronisko sakaru pakalpojumu definīcija, kas sniegta [Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi24]. Minētā definīcija ietver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus. Sakaru konfidencialitātes aizsardzībai ir būtiska nozīme arī starppersonu sakaru pakalpojumos, kurus sniedz papildus citam pakalpojumam; tādēļ šī regula būtu jāpiemēro šāda veida pakalpojumiem, kam arī ir saziņas funkcijas.

(11)  Pakalpojumi, ko izmanto sakaru nodrošināšanai, un to tehniskie līdzekļi ir ievērojami attīstījušies. Galalietotāji arvien vairāk aizstāj tradicionālos balss telefonijas, īsziņu (SMS) un elektroniskā pasta pārvades pakalpojumus ar funkcionāli līdzvērtīgiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā IP balss pārraide, ziņapmaiņa un tīmekļa e-pasta pakalpojumi. Lai nodrošinātu, ka funkcionāli līdzvērtīgu pakalpojumu izmantošanā galalietotāji tiek efektīvi un vienādi aizsargāti, šajā regulā ir izmantota elektronisko sakaru pakalpojumu definīcija, kas sniegta [Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi24]. Minētā definīcija ietver ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus un pakalpojumus, kas pilnīgi vai daļēji ir signālu pārvade, bet arī starppersonu sakaru pakalpojumus, kas var būt un var nebūt numuratkarīgi, piemēram, piemēram, IP balss pārraidi, ziņapmaiņu un tīmekļa e-pasta pakalpojumus. Sakaru konfidencialitātes aizsardzībai ir būtiska nozīme arī starppersonu sakaru pakalpojumos, kurus sniedz papildus citam pakalpojumam, piemēram, attiecībā uz iekšējo ziņapmaiņu, ziņu plūsmām, laika skalām un līdzīgām funkcijām tiešsaistes pakalpojumos, kuros notiek ziņapmaiņa ar citiem lietotājiem attiecīgā pakalpojuma ietvaros vai neizmantojot attiecīgo pakalpojumu (t. i., publiskām un privāti pieejamām ziņu plūsmām un laika skalām); tādēļ šī regula būtu jāpiemēro šāda veida pakalpojumiem, kam arī ir saziņas funkcijas.

__________________

__________________

24 Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM/2016/0590 final – 2016/0288 (COD)).

24 Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (COM/2016/0590 final – 2016/0288 (COD)).

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, dažādās pilsētas daļās, lielveikalos, tirdzniecības centros un slimnīcās, izvietotos tīklājos kļuvuši pieejami ikvienam. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti nenoteiktai galalietotāju grupai. Iespēja papildus citiem pakalpojumiem sniegt bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus nedrīkstētu radīt šķēršļus sakaru datu konfidencialitātes nodrošināšanai un šīs regulas piemērošanai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi un publiskie sakaru tīkli. Taču tā nebūtu jāpiemēro slēgtām galalietotāju grupām, piemēram, korporatīviem tīkliem, kuriem piekļūt var tikai konkrētās organizācijas locekļi.

(13)  Attīstoties ātrām un efektīvām bezvadu tehnoloģijām, interneta pakalpojumi kļuvuši arvien pieejamāki sabiedrībai bezvadu tīklos, kuri publiskās un daļēji privātās vietās, piemēram, dažādās pilsētas daļās, lielveikalos, tirdzniecības centros, lidostās, viesnīcās, viesmītnēs, slimnīcās un citos līdzīgos interneta piekļuves punktos, izvietotos tīklājos kļuvuši pieejami ikvienam. Šādos tīklos pārraidītu sakaru konfidencialitāte būtu atbilstoši jāaizsargā, ciktāl minētie sakaru tīkli ir paredzēti nenoteiktai galalietotāju grupai. Iespēja papildus citiem pakalpojumiem sniegt bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus nedrīkstētu radīt šķēršļus sakaru datu konfidencialitātes nodrošināšanai un šīs regulas piemērošanai. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro elektronisko sakaru datiem, kuru pārraidīšanai tiek izmantoti elektronisko sakaru pakalpojumi un publiskie sakaru tīkli. Taču tā nebūtu jāpiemēro slēgtām galalietotāju grupām, piemēram, korporatīviem tīkliem, kuriem piekļūt var tikai konkrētās organizācijas locekļi.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Elektronisko sakaru dati ir jādefinē pietiekami plaši un tehnoloģiju ziņā neitrāli tā, lai aptvertu visu informāciju, kas attiecas uz pārraidīto vai apmaiņā nosūtīto saturu (elektronisko sakaru saturu), un informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju, kas apstrādāta nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai nodrošināt iespēju veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tas attiecas arī uz datiem, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu paziņojuma avotu un galamērķi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saziņas datumu, laiku, ilgumu un veidu. Neatkarīgi no tā, vai šādu signālu un saistīto datu pārvadē izmanto vadus, radioviļņus, optiskos vai elektromagnētiskus līdzekļus, ieskaitot satelītsakaru tīklus, kabeļtīklus, fiksētos (ķēžu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobilos zemes tīklus, elektrokabeļu sistēmas, ar šādiem signāliem saistītie dati būtu jāuzskata par elektronisko sakaru metadatiem, un tāpēc tiem būtu piemērojami šīs regulas noteikumi. Elektronisko sakaru metadati var ietvert informāciju, kura sniegta saistībā ar pakalpojuma abonēšanu, ja šādu informāciju apstrādā nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu.

(14)  Elektronisko sakaru dati ir jādefinē pietiekami plaši un tehnoloģiju ziņā neitrāli tā, lai aptvertu visu informāciju, kas attiecas uz pārraidīto vai apmaiņā nosūtīto saturu (elektronisko sakaru saturu), un informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju, kas apstrādāta nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai nodrošināt iespēju veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tas attiecas arī uz datiem, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu paziņojuma avotu un galamērķi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saziņas datumu, laiku, ilgumu un veidu. Tam būtu jāattiecas arī uz atrašanās vietas datiem, piemēram, tās galiekārtas faktisko vai iespējamo atrašanās vietu, no kuras vai uz kuru izdarīts zvans vai izveidots interneta savienojums, vai uz tā Wi-Fi tīklāja atrašanās vietu, kuram ir pieslēgta ierīce, kā arī datiem, kas vajadzīgi galalietotāju galiekārtu identificēšanai. Neatkarīgi no tā, vai šādu signālu un saistīto datu pārvadē izmanto vadus, radioviļņus, optiskos vai elektromagnētiskus līdzekļus, ieskaitot satelītsakaru tīklus, kabeļtīklus, fiksētos (ķēžu un pakešu komutācijas, ieskaitot internetu) un mobilos zemes tīklus, elektrokabeļu sistēmas, ar šādiem signāliem saistītie dati būtu jāuzskata par elektronisko sakaru metadatiem, un tāpēc tiem būtu piemērojami šīs regulas noteikumi. Elektronisko sakaru metadati var ietvert informāciju, kura sniegta saistībā ar pakalpojuma abonēšanu, ja šādu informāciju apstrādā nolūkā to pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Aprīkojuma atrašanās vietas datos būtu jāietver galiekārtā pārraidīti vai saglabāti dati, ko rada akselerometri, barometri, kompasi, satelītnavigācijas sistēmas vai līdzīgi sensori vai ierīces.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Elektronisko sakaru dati būtu jāapstrādā kā konfidenciāla informācija. Tas nozīmē, ka iejaukšanās elektronisko sakaru datu pārraidē – vai nu tieši ar cilvēka dalību, vai ar iekārtu veiktu automatizētu apstrādi – būtu jāaizliedz, ja nav saņemta piekrišana no visiem saziņā iesaistītajiem. Sakaru datu pārtveršanas aizliegums būtu jāpiemēro tad, kad notiek datu pārvade, proti, kamēr paredzētais adresāts nav saņēmis elektroniskās saziņas saturu. Elektronisko sakaru datu pārtveršana var notikt, piemēram, kad kāda persona, kas nav saziņā iesaistītā puse, noklausās telefonsarunas, izlasa, noskenē vai saglabā elektronisko sakaru saturu vai saistītos metadatus un dara to nolūkā, kas nav saistīts ar informācijas apmaiņu. Pārtveršana notiek arī tad, ja trešās personas bez attiecīgo galalietotāju piekrišanas uzmana apmeklētās tīmekļa vietnes, apmeklējumu laikus, sakarus ar citiem un citus aspektus. Līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinājušās ir arī pārtveršanas tehniskās iespējas. Iespējas ir dažādas – var tikt uzstādītas iekārtas, kas vāc datus no galiekārtām konkrēti izvēlētās teritorijās, piemēram, tā sauktās starptautiskās mobilo sakaru abonenta identitātes (IMSI) uztvērēji, vai izmantotas tādas programmas un metodes, kas, piemēram, ļauj slepeni uzraudzīt pārlūkošanas paradumus nolūkā izveidot galalietotāja profilu. Citi pārtveršanas piemēri ietver ar RPAS aprīkojumu (payload) iegūtu datu vai satura datu pārtveršanu no nešifrētiem bezvadu tīkliem un maršrutētājiem, tostarp bez galalietotāja piekrišanas pārtverot datus saistībā ar pārlūkošanas paradumiem.

(15)  Elektronisko sakaru dati būtu jāapstrādā kā konfidenciāla informācija. Tas nozīmē, ka iejaukšanās elektronisko sakaru datu pārraidē – vai nu tieši ar cilvēka dalību, vai ar iekārtu veiktu automatizētu apstrādi – būtu jāaizliedz, ja nav saņemta piekrišana no visiem saziņā iesaistītajiem. Sakaru datu pārtveršanas aizliegums būtu jāpiemēro arī tad, kad notiek datu pārvade, proti, kamēr paredzētais adresāts nav saņēmis elektroniskās saziņas saturu, un ja tos uzglabā. Elektronisko sakaru datu pārtveršana var notikt, piemēram, kad kāda persona, kas nav saziņā iesaistītā puse, noklausās telefonsarunas, izlasa, noskenē vai saglabā elektronisko sakaru saturu vai saistītos metadatus un dara to nolūkā, kas nav saistīts ar informācijas apmaiņu. Pārtveršana notiek arī tad, ja trešās personas bez attiecīgo galalietotāju piekrišanas uzmana apmeklētās tīmekļa vietnes, apmeklējumu laikus, sakarus ar citiem un citus aspektus. Līdz ar tehnoloģiju attīstību palielinājušās ir arī pārtveršanas tehniskās iespējas. Iespējas ir dažādas – var tikt uzstādītas iekārtas, kas vāc datus no galiekārtām konkrēti izvēlētās teritorijās, piemēram, tā sauktās starptautiskās mobilo sakaru abonenta identitātes (IMSI) uztvērēji, vai izmantotas tādas programmas un metodes, kas, piemēram, ļauj slepeni uzraudzīt pārlūkošanas paradumus nolūkā izveidot galalietotāja profilu. Citi pārtveršanas piemēri ietver ar RPAS aprīkojumu (payload) iegūtu datu vai satura datu pārtveršanu no nešifrētiem bezvadu tīkliem un maršrutētājiem, reklāmas vai cita satura ievadīšanu un klientu informācijas plūsmas datu analīzi, tostarp bez galalietotāja piekrišanas pārtverot datus saistībā ar pārlūkošanas paradumiem.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā. Šādā veidā nedrīkstētu aizliegt ne elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic nolūkā nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu drošību un nepārtrauktību, citstarp pārbaudot, vai nepastāv drošības apdraudējumi un vai nav izveidota ļaunprogrammatūra, ne metadatu apstrādi, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā.

(16)  Sakaru informācijas glabāšanas aizliegums nav noteikts ar nodomu aizliegt automātisku, pagaidu un īslaicīgu šādas informācijas saglabāšanu, ja tā veikta tikai un vienīgi ar mērķi veikt pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā. Šādā veidā nedrīkstētu aizliegt ne elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic nolūkā nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu drošību un nepārtrauktību, citstarp pārbaudot, vai nepastāv drošības apdraudējumi un vai nav izveidota ļaunprogrammatūra, ne metadatu apstrādi, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu kvalitātes prasību vajadzīgo līmeni, piemēram, latentuma, trīces un citādā ziņā. Ja šim mērķim paredzētās elektronisko sakaru datu apstrādes veids, ļoti iespējams, varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Elektronisko sakaru datu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Salīdzinot ar Direktīvu 2002/58/EK, šī regula paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējas apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja galalietotāji tam devuši piekrišanu. Tomēr galalietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un iespējai kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem galalietotāju piekrišana un tikai tad viņi drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, kas ietver tādus datus par iekārtas atrašanās vietu, kuri ģenerēti pakalpojuma piekļuves piešķiršanas un saglabāšanas un pieslēguma izveidošanas vajadzībām. Atrašanās vietas dati, kas nav ģenerēti elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas saistībā, nebūtu jāuzskata par metadatiem. Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji izmanto elektronisko sakaru metadatus komerciālos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, kas norāda cilvēku koncentrēšanās vietas. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, ir jāizmanto identifikators, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos. Šo identifikatoru nevarētu izmantot, ja tiktu izmantoti anonīmi dati, un šādu plūsmu nevarētu attēlot. Šādā veidā izmantojot elektronisko sakaru metadatus, iespējamie ieguvēji būtu, piemēram, publiskās iestādes un sabiedriskā transporta operatori, kuri varētu noteikt, kur, pamatojoties uz jau izveidotās struktūras izmantojumu un slodzi, veidot jaunu infrastruktūru. Ja elektronisko sakaru metadatu apstrādes veids – jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, tvērumu, kontekstu un mērķus – varētu stipri apdraudēt fizisku personu tiesības un brīvības, pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā.

(17)  Elektronisko sakaru datu apstrāde var būt lietderīga uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Salīdzinot ar Direktīvu 2002/58/EK, šī regula paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējas apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja galalietotāji tam devuši piekrišanu. Tomēr galalietotāji lielu nozīmi piešķir konfidencialitātei savos sakaros, tostarp savās tiešsaistes darbībās, un iespējai kontrolēt elektronisko sakaru datu izmantošanu arī citā nolūkā, ne tikai saistībā ar pārvadi. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem galalietotāju piekrišana un tikai tad viņi drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, kas ietver tādus datus par iekārtas atrašanās vietu, kuri ģenerēti pakalpojuma piekļuves piešķiršanas un saglabāšanas un pieslēguma izveidošanas vajadzībām. Atrašanās vietas dati, kas nav ģenerēti elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas saistībā, nebūtu jāuzskata par metadatiem. Kā piemēru situācijām, kad elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji izmanto elektronisko sakaru metadatus komerciālos nolūkos, var minēt intensitātes kartes, kurās ar krāsām grafiski attēloti dati, kas norāda cilvēku koncentrēšanās vietas. Tas būtu jādara saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Lai attēlotu satiksmes plūsmu konkrētos virzienos noteiktā laika periodā, var būt nepieciešams izmantot identifikatoru, kas ļauj savienot atsevišķu cilvēku atrašanās vietas noteiktos laika intervālos. Veicot elektronisko sakaru metadatu apstrādi, pirms apstrādes būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Elektronisko sakaru tīklu galalietotāju galiekārtas un jebkura informācija, kas saistīta ar šādu galiekārtu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tā tiek īpaši saglabāta šādās iekārtās vai iekārtas to emitē, pieprasa vai apstrādā, lai tās varētu savienoties ar citu ierīci un/vai tīkla iekārtām, ir daļa no galalietotāju privātās sfēras, kuras aizsardzība jānodrošina saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Ņemot vērā, ka šādas iekārtas satur vai apstrādā informāciju, kas var atklāt informāciju par indivīda emocionālajiem, politiskajiem, sociālajiem sarežģījumiem, ieskaitot sakaru saturu, attēlus, datus par indivīda atrašanās vietu, ko atklāj pieslēgšanās ierīces GPS informācijai, adresātu sarakstus un citu informāciju, kas jau ir saglabāta ierīcē, ir jānodrošina lielāka privātuma aizsardzība attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar šādu iekārtu. Turklāt tā sauktā spiegprogrammatūra, neredzamie pikseļi (web bugs), slēptie identifikatori, pastāvīgās sīkdatnes un tamlīdzīgi nevēlamas izsekošanas rīki var iekļūt galalietotāju galiekārtās bez viņu ziņas un iegūt pieeju informācijai, saglabāt iekārtā apslēptu informāciju un izsekot darbības. Ar galalietotāja ierīci saistīto informāciju var vākt arī attālināti, lai pēc tam to izmantotu identificēšanas un izsekošanas vajadzībām, izmantojot tādas metodes kā "pirkstu nospiedumu lasītāju", kas bieži vien notiek bez galalietotāju ziņas, un tādējādi var tikt nopietni pārkāpta šo galalietotāju privātuma neaizskaramība. Metodes, ar kurām slepeni tiek uzraudzītas galalietotāju darbības, piemēram, tādas, ar kurām tiek izsekotas darbības tiešsaistē vai viņu galiekārtas atrašanās vieta vai apturēta galalietotāju galiekārtu darbība, nopietni apdraud galalietotāju privātuma neaizskaramību. Tāpēc jebkāda šāda iejaukšanās attiecībā uz galalietotāja galiekārtu būtu jāatļauj vienīgi ar galalietotāja piekrišanu un tikai tad, ja tās nolūki ir konkrēti un pārredzami.

(20)  Elektronisko sakaru tīklu galalietotāju galiekārtas un jebkura informācija, kas saistīta ar šādu galiekārtu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai tā tiek īpaši saglabāta šādās iekārtās vai iekārtas to emitē, pieprasa vai apstrādā, lai tās varētu savienoties ar citu ierīci un/vai tīkla iekārtām, ir daļa no galalietotāju privātās sfēras, kuras aizsardzība jānodrošina saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Ņemot vērā, ka šādas iekārtas satur vai apstrādā informāciju, kas var atklāt informāciju par indivīda emocionālajiem, politiskajiem, sociālajiem sarežģījumiem, ieskaitot sakaru saturu, attēlus, datus par indivīda atrašanās vietu, ko atklāj pieslēgšanās ierīces GPS informācijai, adresātu sarakstus un citu informāciju, kas jau ir saglabāta ierīcē, ir jānodrošina lielāka privātuma aizsardzība attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar šādu iekārtu. Turklāt tā sauktā spiegprogrammatūra, neredzamie pikseļi (web bugs), slēptie identifikatori, pastāvīgās sīkdatnes un tamlīdzīgi nevēlamas izsekošanas rīki var iekļūt galalietotāju galiekārtās bez viņu ziņas un iegūt pieeju informācijai, saglabāt iekārtā apslēptu informāciju un izsekot darbības vai īstenot noteiktas tehniskas operācijas vai uzdevumus bieži vien bez lietotāja ziņas. Ar galalietotāja ierīci saistīto informāciju var vākt arī attālināti, lai pēc tam to izmantotu identificēšanas un izsekošanas vajadzībām, izmantojot tādas metodes kā "pirkstu nospiedumu lasītāju", kas bieži vien notiek bez galalietotāju ziņas, un tādējādi var tikt nopietni pārkāpta šo galalietotāju privātuma neaizskaramība. Metodes, ar kurām slepeni tiek uzraudzītas galalietotāju darbības, piemēram, tādas, ar kurām tiek izsekotas darbības tiešsaistē vai viņu galiekārtas atrašanās vieta vai apturēta galalietotāju galiekārtu darbība, nopietni apdraud galalietotāju privātuma neaizskaramību. Nepieciešams nodrošināt augsta līmeņa un līdzvērtīgu lietotāju privātās sfēras aizsardzību attiecībā uz lietotāju galiekārtu satura, darbību un izmantošanas privātumu un konfidencialitāti. Tāpēc jebkāda šāda iejaukšanās attiecībā uz galalietotāja galiekārtu būtu jāatļauj vienīgi ar galalietotāja piekrišanu un tikai tad, ja tās nolūki ir konkrēti, ierobežoti un pārredzami.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Izņēmumi attiecībā uz pienākumu iegūt piekrišanu par galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošanu vai piekļuvi galiekārtā saglabātai informācijai būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai arī tā ir ļoti ierobežota. Piemēram, piekrišana nebūtu jāpieprasa tad, ja vajadzīga atļauja tehniskai glabāšanai vai piekļuvei, kas ir noteikti nepieciešama un samērīga likumīgā nolūkā, lai nodrošinātu tāda konkrēta pakalpojuma izmantošanu, kuru galalietotājs ir nepārprotami pieprasījis. Tas var ietvert sīkdatņu saglabāšanu uz atsevišķas sesijas laiku tīmekļa vietnē, lai izsekotu ievaddatiem, kurus galalietotājs norādījis, aizpildot tiešsaistes veidlapas vairākās lapās. Sīkdatnes var būt arī likumīgs un lietderīgs rīks, ko izmanto, piemēram, lai novērtētu tīmekļa datplūsmu uz tīmekļa vietni. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem veicot konfigurācijas pārbaudes, lai nodrošinātu pakalpojumu atbilstību galalietotāju iestatījumiem, un reģistrējot tikai to, ka galalietotāja ierīce nespēj saņemt galalietotāja pieprasīto saturu, nedrīkstētu rasties situācija, kad tiek nodrošināta piekļuve šādai ierīcei vai izmantotas šādas ierīces apstrādes iespējas.

(21)  Izņēmumi attiecībā uz pienākumu iegūt piekrišanu par galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošanu vai piekļuvi galiekārtā saglabātai informācijai būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai arī tā ir ļoti ierobežota. Piemēram, piekrišana nebūtu jāpieprasa tad, ja vajadzīga atļauja tehniskai glabāšanai vai piekļuvei, kas ir noteikti nepieciešama un samērīga likumīgā nolūkā, lai nodrošinātu tāda konkrēta pakalpojuma izmantošanu, kuru galalietotājs ir nepārprotami pieprasījis. Tas var ietvert sīkdatņu saglabāšanu uz atsevišķas sesijas laiku tīmekļa vietnē, lai izsekotu ievaddatiem, kurus galalietotājs norādījis, aizpildot tiešsaistes veidlapas vairākās lapās. Sīkdatnes var būt arī likumīgs un lietderīgs rīks, ko izmanto, piemēram, lai persona vai juridiskā persona, kas atbild par tīmekļa vietni, novērtētu tīmekļa datplūsmu uz tīmekļa vietni („pirmās puses analītika”).

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Dati par iekārtas atrašanās vietu var sniegt ļoti sīku un privātumu aizskarošu informāciju par personas privāto dzīvi vai organizācijas uzņēmējdarbību un darbībām. Atrašanās vietas datus no jebkura avota, neatkarīgi no tā, vai tie ir elektronisko sakaru metadati vai iekārtas atrašanās vietas dati, vajadzētu apstrādāt, pamatojoties uz precīziem noteikumiem.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt pēc iespējas ērtākām lietotājiem. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, galalietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkfailu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā galalietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu, izmantojot atbilstīgus iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē. Izvēlēm, ko galalietotāji izdara, mainot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, vajadzētu būt saistošām jebkurām trešām personām un tādām, ko šīs trešās personas var izpildīt. Tīmekļa pārlūkprogrammas ir tāda veida lietojumprogrammatūra, kas ļauj no interneta izgūt informāciju un to tur arī parādīt. Tādas pašas spējas ir arī cita veida lietotnēm, piemēram, tām, kas ļauj veikt izsaukumus un sūtīt īsziņas vai dot maršruta norādījumus. Tīmekļa pārlūkprogrammas nodrošina lielu daļu sakaru starp galalietotāju un tīmekļa vietni. No šāda viedokļa raugoties, tām ir priekšrocība, ko dod vajadzība tās aktīvi izmantot, lai galalietotājam būtu vieglāk kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām. Konkrētāk, tīmekļa pārlūkprogrammas var izmantot kā "vārtsargus", kas tādējādi palīdz galalietotājiem nodrošināt, ka viņu galiekārtās (piemēram, viedtālrunī, planšetdatorā vai datorā) saglabātajai informācijai neviens nepiekļūs un neviens to nesaglabās.

(22)  Metodēm, ko izmanto informācijas sniegšanai un galalietotāju piekrišanas saņemšanai, vajadzētu būt pēc iespējas ērtākām lietotājiem. Ņemot vērā, ka pastāvīgo sīkdatņu un citu izsekošanas metožu izmantošana ir kļuvusi plaši izplatīta, galalietotājiem arvien biežāk tiek pieprasīts dot piekrišanu šādu pastāvīgo sīkfailu saglabāšanai viņu galiekārtās. Rezultātā galalietotāji ir pārslogoti ar prasībām dot piekrišanu. Taču šo problēmu var risināt, ja piekrišanas sniegšanā tiek, piemēram, izmantoti tādi tehniskie līdzekļi, kuru iestatījumi ir pārredzami un lietotājam ērti. Tādēļ šai regulai būtu jānovērš tā saukto "sīkdatņu sienu" un "sīkdatņu karogu" izmantošana — šie līdzekļi nepalīdz lietotājiem saglabāt kontroli pār savu personisko informāciju un privātumu vai uzzināt savas tiesības. Šajā regulā būtu jāparedz iespēja sniegt piekrišanu ar tehnisko konfigurāciju, piemēram, izmantojot atbilstīgus iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē. Šajos iestatījumos vajadzētu būt arī iespējai norādīt izvēli attiecībā uz informācijas glabāšanu lietotāja galiekārtā, kā arī signālam, ko pārlūkprogramma vai cita lietotne nosūta, lai citas personas informētu par lietotāja izvēlēm. Izvēlēm, ko lietotāji izdara, iestatot vispārējos privātuma iestatījumus pārlūkprogrammā vai citā lietotnē, vajadzētu būt saistošām jebkurām trešām personām un tādām, ka ir panākams, lai minētās trešās personas tās izpildītu. Tīmekļa pārlūkprogrammas ir tāda veida lietojumprogrammatūra, kas ļauj no interneta izgūt informāciju un to tur arī parādīt. Tādas pašas spējas ir arī cita veida lietotnēm, piemēram, tām, kas ļauj veikt izsaukumus un sūtīt īsziņas vai dot maršruta norādījumus. Tīmekļa pārlūkprogrammas nodrošina lielu daļu sakaru starp galalietotāju un tīmekļa vietni. No šāda viedokļa raugoties, tām ir priekšrocība, ko dod vajadzība tās aktīvi izmantot, lai lietotājam būtu vieglāk kontrolēt informācijas plūsmu no galiekārtām un uz tām. Konkrētāk, tīmekļa pārlūkprogrammas, lietotnes vai mobilās operētājsistēmas var izmantot kā galalietotāja izvēļu izpildītājas, kas tādējādi palīdz galalietotājiem nodrošināt, ka viņu galiekārtās (piemēram, viedtālrunī, planšetdatorā vai datorā) saglabātajai informācijai neviens nepiekļūs un neviens to nesaglabās.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" tika kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Patlaban sīkdatņu noklusējuma iestatījumi vairumā pārlūkprogrammu ir iestatīti kā "pieņemt visas sīkdatnes". Tādēļ tās programmatūras nodrošinātājiem, kas ļauj izgūt no interneta informāciju un to tur parādīt, būtu jānosaka pienākums veikt tādu programmatūras konfigurāciju, lai būtu iespējams liegt trešajām personām saglabāt informāciju galiekārtās; bieži vien šī iespēja ir iestatīta kā "noraidīt trešās personas sīkdatnes". Galalietotājiem vajadzētu būt piedāvātai virknei privātuma iestatījumu iespēju, sākot no augstāka līmeņa (piemēram, "nekad nepieņemt sīkdatnes") līdz vidējam līmenim (piemēram, "noraidīt trešās personas sīkdatnes" vai "pieņemt tikai pirmās puses sīkdatnes") un, visbeidzot, zemākam līmenim (piemēram, "vienmēr pieņemt sīkdatnes"). Šādu privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt viegli pamanāmam un saprotamam.

(23)  Principi "integrēta datu aizsardzība" un "datu aizsardzība pēc noklusējuma" tika kodificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 25. pantu. Patlaban sīkdatņu noklusējuma iestatījumi vairumā pārlūkprogrammu ir iestatīti kā "pieņemt visas sīkdatnes". Tādēļ tās programmatūras nodrošinātājiem, kas ļauj izgūt no interneta informāciju un to tur parādīt, vajadzētu būt pienākumam programmatūru konfigurēt tā, lai pēc noklusējuma būtu iespējams liegt citām personām veikt starpdomēnu izsekošanu un saglabāt informāciju galiekārtās; bieži vien šī iespēja ir iestatīta kā "noraidīt trešās personas izsekotājus un sīkdatnes". Galalietotājiem vajadzētu būt pēc noklusējuma piedāvātai virknei privātuma iestatījumu iespēju, sākot no augstāka līmeņa (piemēram, "nekad nepieņemt izsekotājus un sīkdatnes") līdz vidējam līmenim (piemēram, "noraidīt visus izsekotājus un sīkdatnes, kas nav stingri nepieciešami lietotāja nepārprotami pieprasītā pakalpojuma sniegšanai" vai "noraidīt jebkādu starpdomēnu izsekošanu") un, visbeidzot, zemākam līmenim (piemēram, "vienmēr pieņemt izsekotājus un sīkdatnes"). Šīs iespējas var būt arī izstrādātas sīkāk. Privātuma iestatījumos vajadzētu būt arī iespējai atļaut lietotājam izlemt, vai, piemēram, var izmantot Flash, JavaScript vai līdzīgas programmas, vai tīmekļa vietne var vākt lietotāja ģeolokācijas datus un vai tā var piekļūt konkrētai aparatūrai, piemēram, tīmekļa kamerai vai mikrofonam. Šādu privātuma iestatījumu attēlojumam vajadzētu būt viegli pamanāmam, objektīvam un saprotamam.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai tīmekļa pārlūkprogrammās būtu iespējams saņemt galalietotāju piekrišanu, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679, piemēram, par trešās personas pastāvīgo sīkdatņu datu saglabāšanu, tajās būtu jāpieprasa galiekārtas galalietotājam veikt skaidru apstiprinošu darbību, kas apliecinātu galalietotāja brīvu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu piekrišanu šādu sīkdatņu saglabāšanai un piekļuvei galiekārtās vai no galiekārtām. Šādu darbību var uzskatīt par apstiprinošu, piemēram, ja galalietotājiem prasa apzināti izvēlēties "pieņemt trešās personas sīkdatnes", lai apstiprinātu savu piekrišanu, un ja viņiem tiek sniegta šādas izvēles izdarīšanai nepieciešamā informācija. Šajā nolūkā jāpieprasa, lai tās programmatūras instalēšanas brīdī, kas sniedz piekļuvi internetam, programmatūras nodrošinātāji informētu galalietotājus par iespēju no dažādiem variantiem izvēlēties privātuma iestatījumus un lūgtu tiem izdarīt izvēli. Sniegtā informācija nedrīkstētu atturēt galalietotājus no augstāka līmeņa privātuma iestatījumiem, un tajā būtu jāiekļauj attiecīgā informācija par riskiem, ko var radīt trešo personu sīkdatņu saglabāšana datorā, ieskaitot datu apkopošanu par personas pārlūkošanas vēsturi ilgtermiņā, un par šādu datu izmantošanu mērķētas reklāmas sūtījumos. Tīmekļa pārlūkprogrammas tiek mudinātas sniegt galalietotājiem iespējas vienkāršā veidā mainīt privātuma iestatījumus jebkurā lietošanas brīdī un ļaut lietotājam izdarīt izņēmumus attiecībā uz dažām tīmekļa vietnēm vai iekļaut tās "baltajā sarakstā" vai precizēt, kurām tīmekļa vietnēm (trešās) personas sīkdatnes vienmēr ir vai nekad nav atļautas.

svītrots

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz izstarot aktīvos signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp iedzīvotāju skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad galalietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, pie pārklājuma zonas robežlīnijas būtu jāsniedz nepārprotams paziņojums, informējot galalietotājus pirms ieiešanas noteiktajā zonā par to, ka konkrētā tehnoloģija darbojas attiecīgajā perimetrā, kā arī par izsekošanas mērķi, šajā saistībā atbildīgo personu un pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai samazinātu vai apturētu datu vākšanu. Ja personas dati tiek vākti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, būtu jāsniedz papildu informācija.

(25)  Lai varētu nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, regulāri būtu jāemitē noteiktas datu paketes, lai izveidotu vai saglabātu savienojumu ar tīklu vai citu ierīci šajā tīklā. Turklāt ierīcēm jābūt izveidotai unikālai adresei, lai tās minētajā tīklā būtu identificējamas. Bezvadu un mobilo tālruņu standarti līdzīgā veidā paredz izstarot aktīvos signālus, kas satur unikālus identifikatorus, piemēram, MAC adresi, IMEI (starptautiskā mobilā aprīkojuma identitāte), IMSI utt. Atsevišķai bezvadu bāzes stacijai (t. i., raidītājs un uztvērējs), piemēram, bezvadu piekļuves punktam, ir konkrēts diapazons, kādā var uztvert šādu informāciju. Ir parādījušies pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā izsekošanas pakalpojumus, kuru pamatā tiek izmantota ar iekārtu saistītās dažādas funkcionalitātes informācijas skenēšana, tostarp iedzīvotāju skaitīšana, datu sniegšana par rindā esošo cilvēku skaitu, cilvēku skaita noskaidrošana konkrētā teritorijā utt. Šādu informāciju var izmantot tādos nolūkos, kas paredz lielāku iejaukšanos, piemēram, lai brīdī, kad galalietotājs ieiet veikalā, nosūtītu viņam komercziņojumu ar personalizētiem piedāvājumiem. Lai arī dažas no šīm funkciju iespējām nerada augstu risku saistībā ar privātuma neaizskaramību, ir arī tādas, kas to rada, piemēram, tādas, kas saistītas ar indivīdu izsekošanu ilgākā laika posmā, tostarp saistībā ar atkārtotiem apmeklējumiem konkrēti noteiktās vietās. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto šādu praksi, pie pārklājuma zonas robežlīnijas būtu jāsniedz nepārprotams paziņojums, informējot galalietotājus pirms ieiešanas noteiktajā zonā par to, ka konkrētā tehnoloģija darbojas attiecīgajā perimetrā, kā arī par izsekošanas mērķi, šajā saistībā atbildīgo personu un pasākumiem, ko galalietotājs var veikt, lai samazinātu vai apturētu datu vākšanu. Ja personas dati tiek vākti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu, būtu jāsniedz papildu informācija. Papildus tam šādiem pakalpojumu sniedzējiem būtu vai nu jāsaņem galalietotāja piekrišana, vai arī nekavējoties dati jāanonimizē, turklāt nolūku ierobežojot vien uz statistisku uzskaiti ierobežotā laikposmā un telpā un piedāvājot efektīvas atteikšanās iespējas.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tad šajā regulā būtu jāparedz iespēja Savienībai vai dalībvalstīm īpašos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, kā arī garantētu citas svarīgas Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši svarīgas Savienības vai dalībvalsts ekonomiskās vai finansiālās intereses, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina piemērotas procedūras, kuras palīdzētu izskatīt kompetento iestāžu likumīgos pieprasījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā arī saskaņā ar 3. panta 3. punktu ieceltā pārstāvja pienākumus.

(26)  Ja elektronisko sakaru datu apstrāde, ko veic elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tad šajā regulā būtu jāparedz iespēja Savienībai vai dalībvalstīm īpašos apstākļos ar likumu ierobežot konkrētus pienākumus un tiesības, ja šāda ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai aizsargātu īpaši svarīgas sabiedrības intereses, tostarp nacionālo drošību (t. i., valsts drošību), aizsardzību, sabiedrības drošību, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, kā arī garantētu citas svarīgas Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši svarīgas Savienības vai dalībvalsts ekonomiskās vai finansiālās intereses, vai uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu šādu interešu aizsardzības nolūkā. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā to interpretē Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas veikt elektronisko sakaru likumīgu pārtveršanu vai citus pasākumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt iepriekš minētās sabiedrības intereses. Šifrēšana un citi drošības pasākumi ir izšķiroši svarīgi, lai nodrošinātu elektronisko sakaru konfidencialitāti un integritāti un elektronisko sakaru infrastruktūras kopumā drošību un integritāti. Dalībvalstu veiktajiem pasākumiem nevajadzētu radīt elektronisko sakaru tīkla vai elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējam nekādus pienākumus, kuru rezultātā tiktu vājināta tā tīklu un pakalpojumu drošība un šifrēšana. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina piemērotas procedūras, kuras palīdzētu izskatīt kompetento iestāžu likumīgos pieprasījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā arī saskaņā ar 3. panta 3. punktu ieceltā pārstāvja pienākumus.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(32a)  Paziņojumus ievēlētajiem pārstāvjiem vai publiskā sektora iestādēm par sabiedriskās politikas jautājumiem, likumdošanu vai citām demokrātisku institūciju darbībām nevajadzētu uzskatīt par tiešo tirgvedību šīs regulas nozīmē.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Lai aizsargātu galalietotājus pret nepasūtītiem paziņojumiem, kas, pārkāpjot galalietotāju privātās dzīves neaizskaramību, nosūtīti tiešās tirgvedības nolūkā, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Iejaukšanās privātajā sfērā un traucējumu līmenis ir visai līdzīgs neatkarīgi no plašā tehnoloģiju un kanālu klāsta, kas tiek izmantots šajos elektroniskajos sakaros (automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, e-pasti, SMS, MMS, Bluetooth utt.). Tādēļ ir pamats pieprasīt, lai galalietotāja piekrišana tiktu saņemta pirms tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu elektronisko komercpaziņojumu nosūtīšanas galalietotājiem, tādējādi efektīvi aizsargājot gan indivīdus no iejaukšanās viņu privātajā dzīvē, gan juridisku personu likumīgās intereses. Juridiskā noteiktība un nepieciešamība nodrošināt, lai noteikumi, kas aizsargā no nepasūtītiem elektroniskajiem paziņojumiem, joprojām atbilstu nākotnes prasībām, pamato vajadzību definēt tādu vienotu noteikumu kopumu, kas neatšķiras atkarībā no šādu nepasūtītu paziņojumu pārvadē izmantotās tehnoloģijas un vienlaikus garantē vienādu aizsardzības līmeni visiem iedzīvotājiem visā Savienības teritorijā. Tomēr, uzturot attiecības ar esošajiem klientiem, kuriem tiek piedāvāti jau izmantotajiem līdzīgi produkti vai pakalpojumi, ir lietderīgi atļaut izmantot e-pasta kontaktinformāciju. Šāda iespēja būtu izmantojama tikai tādam uzņēmumam, kas elektronisko kontaktinformāciju ieguvis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(33)  Lai aizsargātu galalietotājus pret nepasūtītiem paziņojumiem, kas, pārkāpjot galalietotāju privātās dzīves neaizskaramību, nosūtīti tiešās tirgvedības nolūkā, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Iejaukšanās privātajā sfērā un traucējumu līmenis ir visai līdzīgs neatkarīgi no plašā tehnoloģiju un kanālu klāsta, kas tiek izmantots šajos elektroniskajos sakaros (automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas, tūlītējās ziņapmaiņas lietotnes, e-pasti, SMS, MMS, Bluetooth utt.). Tādēļ ir pamats pieprasīt, lai galalietotāja piekrišana tiktu saņemta pirms tiešās tirgvedības nolūkā sagatavotu elektronisko komercpaziņojumu nosūtīšanas galalietotājiem, tādējādi efektīvi aizsargājot gan indivīdus no iejaukšanās viņu privātajā dzīvē, gan juridisku personu likumīgās intereses. Juridiskā noteiktība un nepieciešamība nodrošināt, lai noteikumi, kas aizsargā no nepasūtītiem elektroniskajiem paziņojumiem, joprojām atbilstu nākotnes prasībām, pamato vajadzību definēt tādu vienotu noteikumu kopumu, kas neatšķiras atkarībā no šādu nepasūtītu paziņojumu pārvadē izmantotās tehnoloģijas un vienlaikus garantē vienādu aizsardzības līmeni visiem iedzīvotājiem visā Savienības teritorijā. Tomēr, uzturot attiecības ar esošajiem klientiem, kuriem tiek piedāvāti jau izmantotajiem līdzīgi produkti vai pakalpojumi, ir lietderīgi atļaut izmantot e-pasta kontaktinformāciju. Šāda iespēja būtu izmantojama tikai tādam uzņēmumam, kas elektronisko kontaktinformāciju ieguvis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, un tikai ierobežotā laikposmā.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Lai piekrišanu varētu ērti atsaukt, juridiskām vai fiziskām personām, kas tiešās tirgvedības paziņojumus izsūta pa e-pastu, būtu jānorāda saite vai derīga e-pasta adrese, ko galalietotāji var viegli izmantot piekrišanas atsaukšanai. Juridiskām vai fiziskām personām, kas tiešās tirgvedības paziņojumu nosūtīšanai izmanto balss izsaukumus un automatizētu izsaukšanas un saziņas sistēmu veiktus izsaukumus, būtu jāatklāj savs tiešais identifikācijas numurs, pa kuru uzņēmumu var sazvanīt, vai jānorāda īpašs kods, kas norāda, ka tas ir tirgvedības izsaukums.

(35)  Lai piekrišanu varētu ērti atsaukt, juridiskām vai fiziskām personām, kas tiešās tirgvedības paziņojumus izsūta pa e-pastu, būtu jānorāda saite vai derīga e-pasta adrese, ko galalietotāji var viegli izmantot piekrišanas atsaukšanai. Juridiskām vai fiziskām personām, kas tiešās tirgvedības paziņojumu nosūtīšanai izmanto balss izsaukumus un automatizētu izsaukšanas un saziņas sistēmu veiktus izsaukumus, būtu jāatklāj savs tiešais identifikācijas numurs, pa kuru uzņēmumu var sazvanīt, un jānorāda īpašs kods, kas norāda, ka tas ir tirgvedības izsaukums.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, būtu jāinformē galalietotāji par pasākumiem, ko tie var veikt savu sakaru drošības aizsardzībai, piemēram, izmantojot īpaša veida programmatūru vai šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt galalietotājus par sevišķiem drošības riskiem neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstīgus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus drošības riskus un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības riskiem būtu jāsniedz abonentam bez maksas. Drošības jautājums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32. pantu.

(37)  Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus, elektronisko sakaru dati būtu jāapstrādā tā, lai nepieļautu neatļautu piekļuvi, izpaušanu vai grozīšanu, jānodrošina, ka šādu neatļautu piekļuvi, izpaušanu vai grozīšanu ir iespējams konstatēt, kā arī jānodrošina, ka šādi elektronisko sakaru dati ir aizsargāti, izmantojot īpaša veida programmatūru un šifrēšanas tehnoloģijas. Prasība informēt galalietotājus par sevišķiem drošības riskiem neatbrīvo pakalpojumu sniedzēju no pienākuma par saviem līdzekļiem pieņemt atbilstīgus un steidzamus pasākumus, lai novērstu jaunus, neparedzētus drošības riskus un atjaunotu normālu pakalpojuma drošības līmeni. Informācija par drošības riskiem būtu jāsniedz abonentam bez maksas. Drošības jautājums ir izvērtēts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32. pantu. Attiecībā uz tīklu un pakalpojumu drošību un ar to saistītajiem drošības pienākumiem visiem pakalpojumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, būtu jāpiemēro [Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa] 40. pantā paredzētie pienākumi.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Lai stiprinātu šīs regulas noteikumu izpildes nodrošināšanu, papildus citiem šajā regulā paredzētiem atbilstošiem pasākumiem vai šādu pasākumu vietā katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt piešķirtām pilnvarām piemērot sankcijas, tostarp administratīvus naudas sodus par šīs regulas pārkāpumiem. Šajā regulā būtu jānorāda pārkāpumi un jānosaka attiecīgā administratīvā naudas soda maksimālais apmērs un kritēriji tā noteikšanai, kas katrā konkrētā gadījumā būtu jānosaka uzraudzības iestādei, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un pienācīgi ņemot vērā jo īpaši pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un sekas, kā arī pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un novērstu vai mazinātu pārkāpuma sekas. Nosakot naudas sodu saskaņā ar šo regulu, uzņēmums būtu jāsaprot kā uzņēmums saskaņā ar Līguma 101. un 102. pantu.

(40)  Lai stiprinātu šīs regulas noteikumu izpildes nodrošināšanu, papildus citiem šajā regulā paredzētiem atbilstošiem pasākumiem vai šādu pasākumu vietā katrai uzraudzības iestādei vajadzētu būt piešķirtām pilnvarām piemērot sankcijas, tostarp administratīvus naudas sodus par šīs regulas pārkāpumiem. Šajā regulā būtu jānorāda pārkāpumi un jānosaka attiecīgā administratīvā naudas soda maksimālais apmērs un kritēriji tā noteikšanai, kas katrā konkrētā gadījumā būtu jānosaka uzraudzības iestādei, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un pienācīgi ņemot vērā jo īpaši pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un sekas, kā arī pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un novērstu vai mazinātu pārkāpuma sekas. Nosakot naudas sodu saskaņā ar šo regulu, uzņēmums būtu jāsaprot kā uzņēmums saskaņā ar Līguma 101. un 102. pantu. Nedrīkstētu ļaut uzlikt dubultu sodu, kas celtos no tā, ka ir pārkāpta gan šī regula, gan Regula (ES) 2016/679.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. pants

1. pants

Priekšmets

Priekšmets

1.  Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par fizisku un juridisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un izmantošanā, un īpaši par tiesībām uz privātās dzīves un sakaru neaizskaramību un par fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.

1.  Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par fizisku un juridisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un izmantošanā, un īpaši par tiesībām uz privātās dzīves un sakaru neaizskaramību un par fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.

2.  Šī regula nodrošina elektronisko sakaru datu un elektronisko sakaru pakalpojumu brīvu apriti Savienībā, ko neierobežo un neaizliedz tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar fizisku un juridisku personu privātās dzīves un sakaru neaizskaramību un fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.

2.  Šī regula saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 nodrošina elektronisko sakaru datu un elektronisko sakaru pakalpojumu brīvu apriti Savienībā, ko neierobežo un neaizliedz tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar fizisku un juridisku personu privātās dzīves un sakaru neaizskaramību un fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.

3.  Šīs regulas noteikumi, 1. un 2. punkta vajadzībām izklāstot īpašus noteikumus, konkretizē un papildina Regulu (ES) 2016/679.

3.  Šīs regulas noteikumi, 1. un 2. punkta vajadzībām izklāstot nepieciešamus īpašus noteikumus, papildina Regulu (ES) 2016/679. Ja vien šī regula neparedz īpašus noteikumus, piemēro Regulas (ES) 2016/679 noteikumus.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

2. pants

Materiālā piemērošanas joma

Materiālā piemērošanas joma

1.  Šo regulu piemēro elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, kā arī informācijai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām.

1.  Šo regulu piemēro:

 

(a)  elektronisko sakaru datu apstrādei, ko veic saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, kā arī informācijai, kas ir saistīta ar galalietotāju galiekārtām vai tajās apstrādāta, neatkarīgi no tā, vai no galalietotāja tiek prasīta samaksa;

 

(b)   uz galalietotāju galiekārtām nosūtītai, tajās glabātai, no tām ievāktai, to apstrādātai vai kādā citā veidā ar tām saistītai informācijai, ja tā nav aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679;

2.  Šo regulu nepiemēro:

2.  Šo regulu nepiemēro:

(a)  darbībām, kuras neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā;

(a)  darbībām, kuras neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā;

(b)  dalībvalstu darbībām, kuras ietilpst Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļas piemērošanas jomā;

(b)  dalībvalstu darbībām, kuras ietilpst Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļas piemērošanas jomā;

(c)  elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav publiski pieejami;

(c)  elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav publiski pieejami, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

(d)  darbībām, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu vai atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp pasargāšanai no sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanai.

(d)  darbībām, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu vai atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp pasargāšanai no sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanai.

3.  Elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, reglamentē Regula (ES) 00/0000 [jaunā regula, ar ko aizstāj Regulu 45/2001].

3.  Elektronisko sakaru datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, reglamentē Regula (ES) 00/0000 [jaunā regula, ar ko aizstāj Regulu 45/2001].

4.  Šī regula neskar Direktīvas 2000/31/EK1 piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz minētās direktīvas 12.–15. panta noteikumiem par starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildību.

4.  Šī regula neskar Direktīvas 2000/31/EK1 piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz minētās direktīvas 12.–15. panta noteikumiem par starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildību.

5.  Šī regula neskar Direktīvas 2014/53/ES noteikumus.

5.  Šī regula neskar Direktīvas 2014/53/ES noteikumus.

________________

________________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū ("Direktīva par elektronisko tirdzniecību") (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū ("Direktīva par elektronisko tirdzniecību") (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Teritoriālā piemērošanas joma un pārstāvis

Teritoriālā piemērošanas joma un pārstāvis

1.  Šo regulu piemēro:

1.  Šo regulu piemēro 2. pantā minētajām darbībām, ja galalietotājs atrodas Savienībā:

(a)  elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem Savienībā, neatkarīgi no tā, vai no galalietotāja prasa maksu;

 

(b)  šādu pakalpojumu izmantošanai;

 

(c)  tādas informācijas aizsardzībai, kas saistīta ar galalietotāju galiekārtām, kuras atrodas Savienībā.

 

2.  Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tas rakstiski ieceļ sev pārstāvi Savienībā.

2.  Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, publiski pieejama abonentu saraksta pakalpojumu sniedzējs, tādas programmatūras nodrošinātājs, ar kuras palīdzību īsteno elektroniskos sakarus, vai persona, kura vāc informāciju, kas tiek nosūtīta uz galalietotāju galiekārtām, tajās saglabāta, no tām vākta, tajās apstrādāta vai kādā citā veidā ar tām saistīta, neveic uzņēmējdarbību Savienībā, tas rakstiski ieceļ sev pārstāvi Savienībā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 27. pantu.

3.  Pārstāvis ir tāds, kas veic uzņēmējdarbību vienā no dalībvalstīm, kurās atrodas šādu elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāji.

3.  Pārstāvis ir tāds, kas veic uzņēmējdarbību vienā no dalībvalstīm, kurās atrodas šādu elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāji.

4.  Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, pārstāvis ir pilnvarots atbildēt uz jautājumiem un sniegt informāciju papildus pakalpojumu sniedzējam vai tā vietā, jo īpaši uzraudzības iestādēm un galalietotājiem, par visiem jautājumiem, kas saistīti ar elektronisko sakaru datu apstrādi.

4.  Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, pakalpojumu sniedzējs, kuru tas pārstāv, to pilnvaro un nodrošina to ar attiecīgo informāciju, lai atbildētu uz jautājumiem un sniegtu informāciju papildus pakalpojumu sniedzējam vai tā vietā, jo īpaši uzraudzības iestādēm, tiesām un galalietotājiem, par visiem jautājumiem, kas saistīti ar 2. pantā minētajām darbībām.

5.  Pārstāvja iecelšana saskaņā ar šā panta 2. punktu neskar tiesiskās prasības, kuras varētu celt pret fizisku vai juridisku personu, kas apstrādā elektronisko sakaru datus saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus no valstīm ārpus Savienības sniedz galalietotājiem Savienībā.

5.  Pārstāvja iecelšana saskaņā ar šā panta 2. punktu neskar tiesiskās prasības, kuras varētu celt pret fizisku vai juridisku personu, kas no valstīm ārpus Savienības veic 2. pantā minētās darbības galalietotājiem Savienībā.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  "elektronisko sakaru metadati" ir dati, kas elektronisko sakaru tīklā tiek apstrādāti nolūkā tos pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tie ir arī dati, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu saziņas avotu un galamērķi, dati par ierīces atrašanās vietu, kas ģenerēti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī saziņas datums, laiks, ilgums un veids;

c)  "elektronisko sakaru metadati" ir dati, kas elektronisko sakaru tīklā tiek apstrādāti nolūkā tos pārraidīt, izplatīt vai veikt elektronisko sakaru satura apmaiņu; tie ir arī (bet ne tikai) dati, ko izmanto, lai izsekotu un identificētu saziņas avotu un galamērķi, dati par ierīces atrašanās vietu, kas ģenerēti saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī saziņas datums, laiks, ilgums un veids; tie aptver datus, kurus ir pārraidījusi vai emitējusi galiekārta nolūkā identificēt galalietotāju saziņu un /vai galiekārtu tīklā un ar kuru palīdzību minēto iekārtu var pieslēgt šādam tīklam vai citai ierīcei.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  "tiešās tirgvedības paziņojumi" ir katra rakstiska vai mutiska reklāma, ko nosūta vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, ieskaitot automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas izmantošanu ar cilvēka dalību vai bez tās, elektronisko pastu, SMS, utt.;

f)  “tiešās tirgvedības paziņojumi" ir jebkāda veida rakstisks vai mutisks paziņojums, ko nosūta vienam vai vairākiem identificētiem vai identificējamiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem, ieskaitot automatizētas izsaukšanas un saziņas sistēmas izmantošanu ar cilvēka dalību vai bez tās, elektronisko pastu, SMS utt.;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

2. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

FIZISKU UN JURIDISKU PERSONU ELEKTRONISKO SAKARU UN VIŅU GALIEKĀRTĀS GLABĀTĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

FIZISKU UN JURIDISKU PERSONU ELEKTRONISKO SAKARU UN VIŅU GALIEKĀRTĀS APSTRĀDĀTĀS UN AR TĀM SAISTĪTĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

5. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte

Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte

Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte

Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte

Elektronisko sakaru dati ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās elektronisko sakaru datos, piemēram, elektronisko sakaru datu noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana, uzraudzība, skenēšana vai citāda pārtveršana, pārraudzība vai apstrāde, ko veic personas, kuras nav galalietotāji, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj šī regula.

1.  Elektronisko sakaru dati ir konfidenciāli. Jebkāda iejaukšanās elektronisko sakaru datos, piemēram, elektronisko sakaru datu — neatkarīgi no tā, vai tie tiek pārraidīti vai ir saglabāti, — noklausīšanās, ierakstīšana, saglabāšana, uzraudzība, skenēšana vai citāda pārtveršana, pārraudzība vai jebkāda apstrāde, ko veic personas, kuras nav galalietotāji, ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj šī regula.

 

1.a   Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji veic tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/679 32. pantā. Turklāt, lai aizsargātu galiekārtu integritāti un lietotāju drošumu, drošību un privātumu, elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji veic attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz risku un tehnikas līmeni, kas būtu lietderīgi, lai novērstu, ka to tīklu vai pakalpojumu ceļā tiek izplatīta ļaunprogrammatūra, kas minēta Direktīvas 2013/40/ES 7. panta a) punktā.

 

1.b  Elektronisko sakaru datu konfidencialitāte attiecas arī uz galiekārtām un mašīnas-mašīnas sakariem, ja tie skar lietotāju.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

6. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

6. pants

Atļautā elektronisko sakaru datu apstrāde

Atļautā elektronisko sakaru datu apstrāde

Atļautā elektronisko sakaru datu apstrāde

Likumīga elektronisko sakaru datu apstrāde

1.  Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus, ja:

1.  Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus tikai gadījumos, ja:

(a)  tas ir jādara, lai nodrošinātu saziņas pārraidīšanu tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, vai

(a)  tas no tehniskā viedokļa ir stingri nepieciešams, lai nodrošinātu saziņas pārraidīšanu, tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, un datus saglabā bināri, vai

(b)  tas ir jādara, lai saglabātu vai atjaunotu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu drošību vai konstatētu tehniskos bojājumus un/vai kļūdas elektronisko sakaru pārraidīšanā tik ilgi, cik tas nepieciešams šim nolūkam.

(b)  tas no tehniskā viedokļa ir stingri nepieciešams, lai saglabātu vai atjaunotu attiecīgo elektronisko sakaru tīklu vai pakalpojumu pieejamību, integritāti, konfidencialitāti un drošību vai konstatētu tehniskos bojājumus un/vai kļūdas elektronisko sakaru pārraidīšanā, tik ilgi, cik tas nepieciešams šim nolūkam, vai

 

(ba)  ja šāda apstrāde ietekmē vienīgi to lietotāju, kurš minēto pakalpojumu ir pieprasījis, un tā negatīvi neietekmē citu lietotāju pamattiesības, ja lietotājs ir devis piekrišanu viņa elektronisko sakaru datu apstrādei, un tādā mērā, ciktāl attiecīgo nolūku nevarētu sasniegt, ja netiktu apstrādāti šādi metadati.

2.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus, ja:

2.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru metadatus tikai gadījumos, ja:

(a)  tas ir jādara, lai tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam, nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes obligāto līmeni saskaņā ar [Direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] vai Regulu (ES) 2015/21201, vai

(a)  tas ir stingri vajadzīgs, lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes obligāto līmeni saskaņā ar [Direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi] vai Regulu (ES) 2015/21201, tik ilgi, cik tas tehniski ir nepieciešams šim nolūkam, vai

(b)  tas ir jādara saistībā ar rēķinu sagatavošanu, starpsavienojumu maksas aprēķināšanu, elektronisko pakalpojumu krāpnieciskas vai ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanu vai apturēšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu abonēšanu, vai

(b)  tas ir stingri nepieciešams saistībā ar rēķinu sagatavošanu, starpsavienojumu maksas aprēķināšanu, elektronisko pakalpojumu krāpnieciskas vai ļaunprātīgas nelikumīgas izmantošanas atklāšanu vai apturēšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu abonēšanu, vai

(c)  attiecīgais galalietotājs ir devis piekrišanu viņa sakaru metadatu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, tostarp attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniegšanu šādiem galalietotājiem, ar nosacījumu, ka attiecīgo nolūku vai nolūkus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju.

(c)  saņēmis visu nepieciešamo precīzā un viegli saprotamā valodā, atsevišķi no pakalpojumu sniedzēja noteikumiem un nosacījumiem sniegto informāciju par paredzēto apstrādi, attiecīgais galalietotājs ir devis iepriekšēju piekrišanu viņa sakaru metadatu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, tostarp attiecībā uz konkrētu pakalpojumu sniegšanu šādiem galalietotājiem, ar nosacījumu, ka attiecīgo nolūku vai nolūkus nevar sasniegt, ja netiek apstrādāti šie metadati.

3.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru saturu tikai tad, ja:

3.  Elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzēji drīkst apstrādāt elektronisko sakaru saturu tikai tad, ja:

(a)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai galalietotājam sniegtu konkrētu pakalpojumu, ja attiecīgais galalietotājs vai galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei un minētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez šāda satura apstrādes, vai

(a)  tas tiek darīts vienīgi tāpēc, lai galalietotājam sniegtu konkrētu viņa pieprasītu pakalpojumu, ja attiecīgais galalietotājs ir devis savu piekrišanu viņa elektronisko sakaru satura apstrādei un minētā pakalpojuma sniegšana nav iespējama bez šāda satura apstrādes, ko veic pakalpojumu sniedzējs, un piekrišana nebija pakalpojuma piekļuves vai izmantošanas nosacījums, vai

(b)  ja visi attiecīgie galalietotāji ir devuši piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, kurus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju, un pakalpojumu sniedzējs ir apspriedies ar uzraudzības iestādi. Attiecībā uz apspriešanos ar uzraudzības iestādi piemēro Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktu.

(b)  ja visi attiecīgie galalietotāji ir devuši iepriekšēju piekrišanu viņu elektronisko sakaru satura apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, kurus nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētu informāciju, un pakalpojumu sniedzējs ir apspriedies ar uzraudzības iestādi. Attiecībā uz apspriešanos ar uzraudzības iestādi piemēro Regulas (ES) 2016/679 36. panta 2. un 3. punktu.

 

3.a  Lai sniegtu pakalpojumu, kuru elektronisko sakaru pakalpojuma galalietotājs nepārprotami ir pieprasījis tikai savām individuālām vai individuāli profesionālām vajadzībām, elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs drīkst apstrādāt elektronisko sakaru datus tikai, lai sniegtu nepārprotami pieprasīto pakalpojumu, un visu lietotāju piekrišana vajadzīga nav tikai tad, ja šāda pieprasītā apstrāde ietekmē vienīgi galalietotāju, kurš minēto pakalpojumu ir pieprasījis, un ja tā negatīvi neietekmē cita lietotāja vai lietotāju pamattiesības. Šāda galalietotāja izteikta konkrēta piekrišana liedz pakalpojuma sniedzējam minētos datus apstrādāt citiem nolūkiem.

________________

________________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1.–18. lpp.).

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 310, 26.11.2015., 1.–18. lpp.).

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

Elektronisko sakaru datu glabāšana un dzēšana

Elektronisko sakaru datu glabāšana un dzēšana

1.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, kad elektronisko sakaru saturu ir saņēmis paredzētais saņēmējs vai saņēmēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu vai padara minētos datus anonīmus. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt galalietotāji vai trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši tos ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

1.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, kad elektronisko sakaru saturu ir saņēmis paredzētais saņēmējs vai saņēmēji, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru saturu vai padara minētos datus anonīmus. Šādus datus var ierakstīt vai saglabāt galalietotāji vai konkrēta cita trešā persona, kurai galalietotāji ir uzticējuši tos ierakstīt, saglabāt vai citādi apstrādāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

2.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru metadatus vai padara minētos datus anonīmus tad, kad tie vairs nav vajadzīgi paziņojuma pārraidīšanai.

2.  Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs dzēš elektronisko sakaru metadatus vai padara minētos datus anonīmus tad, kad tie vairs nav vajadzīgi paziņojuma pārraidīšanai.

3.  Ja elektronisko sakaru metadati tiek apstrādāti rēķinu sagatavošanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, attiecīgos metadatus var glabāt līdz tā termiņa beigām, kura laikā saskaņā ar valsts tiesību aktiem rēķinu var likumīgi apstrīdēt vai saņemt maksājumu.

3.  Ja elektronisko sakaru metadati tiek apstrādāti rēķinu sagatavošanas nolūkā saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, datus, kuri ir noteikti nepieciešami, var glabāt līdz tā termiņa beigām, kura laikā saskaņā ar valsts tiesību aktiem rēķinu var likumīgi apstrīdēt vai saņemt maksājumu.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

8. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

8. pants

Galalietotāja galiekārtā glabātās un ar to saistītās informācijas aizsardzība

Galalietotāja galiekārtā glabātās, ar to saistītās un tajā apstrādātās informācijas aizsardzība

1.  Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un informācijas vākšana no galalietotāju galiekārtām, tostarp par to programmatūru un aparatūru, ja to neveic attiecīgais galalietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

1.  Galiekārtas apstrādes un saglabāšanas spēju izmantošana un informācijas vākšana no galalietotāju galiekārtām vai informācijas pieejamības nodrošināšana ar galiekārtas starpniecību, ieskaitot informāciju, kas attiecas uz to programmatūru un aparatūru vai ir tajās ģenerēta, un jebkādus citus elektronisko sakaru datus, kas identificē galalietotājus, ja to neveic attiecīgais galalietotājs, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

(a)  tas ir jādara tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai

(a)  tas ir stingri nepieciešams tikai un vienīgi tādēļ, lai veiktu elektroniskās saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, turklāt datus saglabā bināri, vai

(b)  galalietotājs ir devis piekrišanu, vai

(b)  visi galalietotāji ir devuši iepriekšēju un konkrētu piekrišanu, kas nav obligāta, lai varētu izmantot attiecīgo pakalpojumu, vai

(c)  tas ir jādara, lai sniegtu galalietotāja pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu, vai

(c)  tas ir stingri nepieciešams, lai sniegtu galalietotāja pieprasītu informācijas sabiedrības pakalpojumu, uz laiku, kas ir nepieciešams minētā pakalpojuma sniegšanai, ar nosacījumu, ka šo konkrēto pakalpojumu nav iespējams sniegt, ja pakalpojuma sniedzējs neveic šāda satura apstrādi, vai

(d)  tas ir jādara, lai veiktu tīmekļa mērķauditorijas mērījumus, ar nosacījumu, ka tos veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kam to lūdzis galalietotājs.

(d)  tas ir stingri nepieciešams, lai veiktu galalietotāja pieprasītā informācijas sabiedrības pakalpojuma tīmekļa mērķauditorijas mērījumus, ar nosacījumu, ka tos veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs vai tos veic šā pakalpojuma sniedzēja vārdā, vai neatkarīga tīmekļa analīzes aģentūra, kas darbojas sabiedrības interesēs vai zinātniskā nolūkā; un turklāt ar nosacījumu, ka nekādi personas dati netiek darīti pieejami nevienai citai personai un ka šādi tīmekļa mērķauditorijas mērījumi nerada galalietotāja izsekošanu dažādos informācijas sabiedrības pakalpojumos un neierobežo galalietotāja pamattiesības;

 

(da)  datus bez liekas kavēšanās dzēš, tiklīdz ir beidzis pastāvēt vākšanas mērķis;

 

(daa)  tas ir stingri nepieciešams no tehniska viedokļa, lai atjauninātu drošības programmatūru, ja:

 

(i)  šāda atjaunināšana nekādā ziņā nemaina aparatūras vai programmatūras darbības spēju vai lietotāja izvēlētos privātuma iestatījumus;

 

(ii)  lietotājs katru reizi ir iepriekš informēts par šāda atjauninājuma instalēšanu un

 

(iii)  lietotājam ir iespēja šādu automātisko atjauninājumu instalēšanu atlikt vai atslēgt;

 

(db)  tas ir stingri nepieciešams, lai personalizētu elektronisko sakaru pakalpojumus, ko sniedz galalietotājiem un ko tie nepārprotami pieprasījuši.

 

Šā punkta a), c) un d) apakšpunktu piemēro tikai tādās situācijās, kad nenotiek iejaukšanās privātajā sfērā vai citās pamattiesībās vai arī tā ir ļoti ierobežota.

 

Nevienam lietotājam nedrīkst liegt piekļuvi nevienam informācijas sabiedrības pakalpojumam vai darbības spējai neatkarīgi no tā, vai to sniedz par maksu vai bez tās, pamatojoties tikai uz to, ka galalietotājs nav devis piekrišanu saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz jebkuru datu apstrādi, kura pārsniedz to, kas ir nepieciešama tikai minētās galalietotāja pieprasītās darbības spējas īstenošanas nolūkā.

2.  Tādas informācijas vākšana, ko galiekārta emitē, lai būtu iespējama tās savienošana ar citu ierīci vai tīklu iekārtu, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

2.  Tādas informācijas vākšana, ko galiekārta emitē, lai būtu iespējama tās savienošana ar citu ierīci vai tīklu iekārtu, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja:

(a)  tas tiek darīts tikai un vienīgi savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku, vai

(a)  tas tiek darīts tikai un vienīgi galalietotāja pieprasītā savienojuma izveidošanas nolūkā un tikai uz tam nepieciešamo laiku vai

 

(aa)  galalietotājs ir devis piekrišanu, vai

 

(ab)  dati ir anonimizēti un riska faktori ir pienācīgi mazināti.

(b)  parādās skaidrs un nepārprotams paziņojums vismaz par šādas vākšanas kārtību, tās mērķi, atbildīgo personu un citiem aspektiem, par kuriem jāinformē saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu gadījumos, kad tiek vākti personas dati, kā arī jebkuru pasākumu, ko galalietotājs var veikt, lai apturētu vai minimalizētu šādu informācijas vākšanu.

(b)  visu attiecīgo informāciju par paredzēto apstrādi sniedz skaidrā un viegli saprotamā paziņojumā, kurš sniegts atsevišķi no pakalpojumu sniedzēja noteikumiem un nosacījumiem un kurā ir sīki izklāstīts vismaz tas, kā informācijas vākšana notiks, vākšanas mērķis, par to atbildīgā persona un cita informācija, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. pantu ir jāsniedz gadījumos, kad tiek vākti personas dati. Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no nosacījuma, ka ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.

Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no tā, vai ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.

Šādas informācijas vākšana ir atkarīga no tā, vai ir veikti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt riskiem atbilstošas pakāpes drošību, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 32. pantā.

 

2.a  Šā panta 2. punkta ab) apakšpunkta nolūkā, lai mazinātu riska faktorus, īsteno šādus kontroles pasākumus:

 

(a)  datu vākšanas galiekārtās mērķis ir tikai statistiska uzskaite,

 

(b)  izsekošanu ierobežo laikā un telpā, ciktāl tā ir stingri nepieciešama šim nolūkam,

 

(c)  datus dzēš vai anonimizē tūlīt pēc tam, kad minētais mērķis ir sasniegts, un

 

(d)  galalietotājiem tiek dotas reālas atteikšanās iespējas.

3.  Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par savākto.

3.  Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par savākto.

4.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka ar standartizēto ikonu sniedzamo informāciju un procedūras standartizētu ikonu nodrošināšanai.

4.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka ar standartizēto ikonu sniedzamo informāciju un procedūras standartizētu ikonu nodrošināšanai.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

9. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

9. pants

Piekrišana

Piekrišana

1.  Attiecībā uz piekrišanu piemēro definīciju un nosacījumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punktā un 7. pantā.

1.  Attiecībā uz piekrišanu piemēro definīciju un nosacījumus, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punktā un 7. panta 1., 2. un 3. punktā.

2.  Neskarot 1. punktu ja vien tas ir tehniski iespējami un rentabli, 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piekrišanu var dot, izmantojot atbilstīgus tehniskos iestatījumus pārlūkprogrammā, kas ļauj piekļūt internetam.

2.  Neskarot 1. punktu ja vien tas ir tehniski iespējami un rentabli, jo īpaši 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piekrišanu var dot, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu tehniskās specifikācijas. Gadījumos, kad galalietotājs izmanto šādas tehniskās specifikācijas, tās ir saistošas ikvienai citai personai un ikvienai citai personai var likt tās ievērot.

3.  Galalietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā, un viņiem periodiski, ik pēc 6 mēnešiem, kamēr vien apstrāde turpinās, tiek atgādināts par šo iespēju.

3.  Galalietotājiem, kuri snieguši piekrišanu elektronisko sakaru datu apstrādei, kā noteikts 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 2. punkta aa) apakšpunktā, ir iespēja jebkurā laikā piekrišanu atsaukt, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktā. Tas ir tikpat vienkārši izdarāms kā sniegt piekrišanu, un turklāt galalietotājiem periodiski ik pēc 6 mēnešiem, kamēr vien apstrāde turpinās, būtu jāatgādina par šo iespēju.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

10. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

10. pants

Sniedzamā informācija un iespējas attiecībā uz privātuma iestatījumiem

Sniedzamā informācija un iespējas attiecībā uz privātuma iestatījumiem — integrēta privātuma aizsardzība un privātuma aizsardzība pēc noklusējuma

1.  Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā, piedāvā izvēlēties iespēju, kas liedz trešām personām saglabāt informāciju galalietotāja galiekārtā vai apstrādāt šādā galiekārtā jau saglabāto informāciju.

1.  Tirgū laistā programmatūra, kas nodrošina elektroniskos sakarus, tostarp informācijas izguvi un parādīšanu internetā:

1.-a piedāvā izvēlēties iespēju, kas liedz trešām personām saglabāt informāciju galalietotāja galiekārtā vai apstrādāt šādā galiekārtā jau saglabāto informāciju;