Procedūra : 2017/2066(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0326/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0326/2017

Debates :

PV 13/11/2017 - 20
CRE 13/11/2017 - 20

Balsojumi :

PV 14/11/2017 - 5.7
CRE 14/11/2017 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0428

ZIŅOJUMS     
PDF 679kWORD 69k
20.10.2017
PE 605.928v02-00 A8-0326/2017

par rīcības plānu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem

(2017/2066(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Olle Ludvigsson

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par rīcības plānu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem

(2017/2066(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. aprīļa Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (COM(2007)0226),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (Patēriņa kredītu direktīvu)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvu)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra Zaļo grāmatu „Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu” (COM(2011)0941),

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2014. gada ziņojumu par labu praksi salīdzināšanas tīmekļa vietņu jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2016. gada aprīlī ES institūcijām adresēto atzinumu par aroda pensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijām paredzētu kopēju riska izvērtēšanas un pārredzamības satvaru,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvu 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (Hipotekāro kredītu direktīvu)(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (Maksājumu kontu direktīvu)(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. augusta ziņojumu par Eiropas Uzraudzības iestāžu (EUI) un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) darbību (COM(2014)0509),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/751 par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīvu (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija) (Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvu)(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. decembra Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem: labāki produkti, lielāka izvēle un vairāk iespēju patērētājiem un uzņēmumiem (COM(2015)0630),

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2016. gada 21. martā iesniegtās atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti Komisijas Zaļajā grāmatā par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem,

  ņemot vērā 2016. gada jūlija īpašo Eirobarometru Nr. 446 par finanšu produktiem un pakalpojumiem,

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem(11),

  ņemot vērā asociācijas „Better Finance” 2016. gada ziņojumu „Pension Savings: The Real Return” („Pensijas uzkrājumi: reālā peļņa”),

–  ņemot vērā 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 21. marta konsultatīvo dokumentu par EUI pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 23. marta rīcības plānu „Patēriņa finanšu pakalpojumi: labāki produkti, lielāka izvēle” (COM(2017)0139),

  ņemot vērā Apvienotās Karalistes finanšu regulatīvās institūcijas „Financial Conduct Authority” 2017. gada jūnija pētījumu par aktīvu pārvaldības tirgu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0326/2017),

A.  tā kā, neraugoties uz vairāku dalībvalstu attiecīgajā jomā īstenotajiem centieniem, ES mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus joprojām ir nepietiekami attīstīts un ļoti sadrumstalots; tā kā tādēļ ir nepieciešama steidzama un efektīva rīcība, lai atvieglotu galalietotājiem labumu sniedzošu inovāciju, vienlaikus pilnībā atraisot mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotā tirgus potenciālu, lai veicinātu konkurētspēju, pazeminātu cenas un palielinātu produktu izvēli un daudzveidību;

B.  tā kā mums ir jāsaglabā vērienīgums attiecībā uz valstu radīto šķēršļu likvidēšanu un pastāvošo tendenču, kas bloķē inovāciju mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā, ierobežošanu; aicina Komisiju un Padomi būt vērienīgākām saistībā ar kapitāla tirgu savienību (KTS) indivuduāli veikto pārrobežu investīciju jomā, risinot ne tikai vieglākos jautājumus, bet arī jautājumus, kas saistīti ar svarīgākajiem šī tirgus darbību kavējošiem šķēršļiem, tādiem kā valodas barjera, bažas par krāpšanu vai noziedzību, neskaidrība par fiskālo ietekmi, atšķirības vērtspapīrus un uzņēmējdarbību reglamentējošajos tiesību aktos, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procedūru nepārzināšana un neuzticēšanās patērētāju aizsardzības satvariem;

C.  tā kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu Eiropas tirgus būs dzīvotspējīgs tikai tad, ja tas patērētājiem un finanšu pakalpojumu sniedzējiem sniegs reālu pievienoto vērtību, nodrošinot efektīvu konkurenci un patērētāju aizsardzību, it īpaši attiecībā uz produktiem, kas ir nepieciešami dalībai ekonomiskajā dzīvē un mazaizsargātiem patērētājiem;

D.  tā kā īpašajā Eirobarometrā Nr. 446 secināts, ka Eiropas iedzīvotāji finanšu produktus un pakalpojumus joprojām iegādājas galvenokārt savā valstī un bieži vien pat nepauž vajadzību vai vēlmi iegūt piekļuvi šiem pakalpojumiem ārzemēs, lai gan to darīt viņus kavē arī daži reāli pastāvoši šķēršļi; tā kā pat savā dalībvalstī tikai neliela daļa patērētāju meklē izdevīgākus piedāvājumus un maina piegādātājus; tā kā no tā izrietošais (pārrobežu) konkurences trūkums var kavēt patērētājus un mazos investorus saņemt visizdevīgāko piedāvājumu attiecībā uz finanšu produktiem un pakalpojumiem, ko tie iegādājas;

E.  tā kā finanšu tehnoloģijas (FinTech) definīcija ir dota Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcijā, kurā teikts, ka ar FinTech būtu jāsaprot finansējums, ko dara pieejamu vai nodrošina, izmantojot jaunas tehnoloģijas, un kas ietekmē visu finanšu nozari visās tās sastāvdaļās — no banku darbības līdz apdrošināšanai, pensiju fondiem, investēšanas konsultācijām, maksājumu pakalpojumiem un tirgus infrastruktūrai; tā kā tehnoloģiju izmantošana mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu sniegšanā, iespējams, var palīdzēt pārvarēt atsevišķus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un uzlabot nozares funkcionēšanas efektivitāti; tā kā minēto šķēršļu pārvarēšanai ar digitalizāciju vien nepietiek; tā kā pārrobežu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu ciešāka integrācija un labāka informēšana par šī tirgus piedāvātajām iespējām var palīdzēt palielināt uz informāciju balstītu pieprasījumu, kas paaugstina prasības šajā jomā piemēroto kvalitātes standartu ziņā,

1.  atzīmē, ka Komisijas rīcības plānā par patēriņa finanšu pakalpojumiem ir pārņemti daži no problemātiskajiem jautājumiem — uz kuriem Parlaments norādīja savā ziņojumā par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem —, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību saistībā ar centieniem izveidot dzīvotspējīgu uz tehnoloģijām balstītu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienoto tirgu, vienlaikus aizsargājot patērētājus, veicinot konkurenci, garantējot datu aizsardzību, pazeminot cenas un apkarojot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; tomēr uzskata, ka šis rīcības plāns nav pietiekami vērienīgs, lai izveidotu pārredzamību, izaugsmi un inovāciju veicinošu regulatīvo vidi un panāktu uzņēmumu un patērētāju augsta līmeņa uzticēšanos mazumtirdzniecības finanšu produktiem; norāda uz joprojām augsto un nepārredzamo ar privātajām pensijām, ieguldījumu fondiem un citiem mazumtirdzniecības produktiem saistīto maksu un komisijas naudu uz to, ka tas būtiski samazina individuālo ieguldītāju reālo peļņu; tomēr atbalsta Komisijas viedokli, ka būtu jāturpina pēdējos gados finanšu pakalpojumu jomā izstrādāto tiesību aktu, tostarp Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (MIFID2) un Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas (IDD), transponēšana un īstenošana un pat jāpiešķir tām prioritāte, vienlaikus nepieciešamības gadījumā iesniedzot jaunas likumdošanas iniciatīvas;

2.  atzinīgi vērtē jaunu finanšu pakalpojumu un institūciju attīstību, jo tā veicina konkurenci finanšu tirgos un jaunu iespēju sniegšanu patērētājiem; tomēr atzīmē, ka 2016. gadā finanšu tehnoloģijām piešķirtais finansējums Eiropā bija tikai USD 2,2 miljardi salīdzinājumā ar USD 12,8 miljardiem ASV un USD 8,6 miljardiem Ķīnā, kas uzskatāmi parāda — lai Eiropa kļūtu par vadošu tirgu inovāciju jomā, steidzami ir nepieciešama strauja domāšanas maiņa un regulējuma jomā — pienācīga atbildes reakcija uz tehnoloģiskajām norisēm; uzsver, ka patiess mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotais tirgus, kurā pastāv augsts patērētāju aizsardzības līmenis un tiek nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi jaunpienācējiem, padarīs ES pievilcīgu kā inovatīvu finanšu pakalpojumu centru un sniegs patērētājiem lielākas un labākas izvēles iespējas, kā arī pazeminās pakalpojumu tarifus; uzsver — lai gan jaunas tehnoloģijas rada ar regulējumu saistītas problēmas, tās vienlaikus paver lieliskas iespējas inovācijai, no kuras labumu gūst galalietotāji un kura stimulē ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu;

3.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka pārrobežu pakalpojumu veidā var sniegt visus finanšu pakalpojumus, tostarp, bet ne tikai, norēķinu kontu un krājkontu atvēršanu, bankas karšu izsniegšanu, patēriņa un hipotekāro kredītu izsniegšanu, apdrošināšanu un valsts parāda vērtspapīru pārdošanu;

4.  uzskata, ka patērētājiem izvirzītā prasība būt rezidentiem dalībvalstī, kurā piedāvā attiecīgos finanšu produktus, tostarp valsts parāda instrumentus, vai būt minētās dalībvalsts izsniegta personu apliecinoša dokumenta turētājam — lai tie varētu reāli iegādāties attiecīgo produktu —, ir pretrunā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus principiem;

5.  uzskata, ka būtu lietderīgi atvieglot valsts parāda vērtspapīru iegādi individuālajiem ieguldītājiem;

6.  saskaņā ar 2017. gada 14. februāra rezolūcijas par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(13) 135. punktu uzskata, ka lietotājiem nebūtu jāpiemēro komisijas maksa par norēķinu kontiem un krājkontiem, izņemot gadījumus, kad šie konti ir saistīti ar specifiskiem pakalpojumiem;

7.  uzskata, ka skaidras naudas izņemšana, izmantojot bankomātu, ir svarīgs sabiedrisks pakalpojums, kas jāsniedz, nepieļaujot nekādu diskriminējošu vai negodīgu praksi, un ka tāpēc par to nedrīkst noteikt pārmērīgu maksu;

8.  atgādina Komisijai, ka finanšu institūcijas turpina anulēt maksājumu kartes, ja to turētājs pārceļas uz citu dalībvalsti, un prasa šajā sakarā rīkoties, tostarp brīdināt attiecīgās valsts iestādes;

9.  atzinīgi vērtē to, ka minētā rīcības plāna mērķis ir risināt vairākus svarīgus jautājumus un ka dažās jomās tajā ir izklāstītas specifiskas Komisijai veicamas darbības un skaidrs to īstenošanas grafiks;

10.  uzskata, ka Komisijai būtu jāuzņemas aktīvāka loma kapitāla tirgu savienības izmantošanā, vienlaikus cieši iesaistot Parlamentu saistībā ar Parīzes nolīguma īstenošanu, lai ar ilgtspējīgu investīciju veicināšanas palīdzību atbalstītu ilgtspējīgu un atbildīgu investīciju augošo tirgu, nodrošinot, ka biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi un finanšu starpnieki sniedz efektīvu un standartizētu informāciju par vides, sociālo un pārvaldības jomu, un atbilstoši atspoguļojot šādus kritērijus ieguldījumu pārvaldības sistēmās un informācijas atklāšanas standartos; turklāt mudina Komisiju veicināt vides, sociālās jomas un pārvaldības vērtēšanas pakalpojumus un konsekventu satvaru zaļo obligāciju tirgum, balstoties uz attiecīgo Komisijas pētījumu un darbu, ko veic G20 izpētes grupa zaļa finansējuma jomā; prasa Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu par ES krājkonta izveidi, lai Eiropā atraisītu ilgtermiņa finansēšanas potenciālu un atbalstītu ekoloģisko pāreju;

11.  uzsver, ka liela nozīme ir vitāliem finanšu centriem, kas nodrošina dinamiskas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirdzniecības vietas;

12.  uzskata, ka mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienoto tirgu attīstībā liela nozīme ir augstam patērētāju aizsardzības un pārredzamības līmenim; īpaši uzstāj, ka ir jānodrošina mazaizsargātu patērētāju aizsardzība, šajā nolūkā efektīvi īstenojot Pamatmaksājumu konta direktīvu, un ka ir nepieciešami arī turpmāki pasākumi, tādi kā finanšu izglītošanas politika; uzskata, ka ir jāpastiprina ES un valsts tiesību akti patēriņa finanšu pakalpojumu jomā, jānodrošina to pienācīga īstenošana un vajadzības gadījumā jāturpina to saskaņošana visās dalībvalstīs;

13.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek piemērots princips „vienādi pakalpojumi, vienāds risks, vienādi noteikumi, vienāda uzraudzība”, lai netiktu izkropļota konkurence, it īpaši līdz ar jaunu tirgus dalībnieku parādīšanos; uzsver, ka šie noteikumi nedrīkst kavēt inovāciju; mudina Komisiju skaidrot noteikumu par vispārējo labumu piemērošanu, jo dalībvalstis šos noteikumus pašlaik varētu netiešā veidā izmantot, lai bloķētu jaunu produktu ienākšanu to tirgos, un piešķirt EUI pilnvaras kļūt par aktīvu starpnieku starp dalībvalstīm gadījumos, kad pretrunīgi tiek interpretēta šādu noteikumu izmantošana;

14.  uzsver, ka Eiropas mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgum ir jāsniedz labums MVU gan piedāvājuma, gan pieprasījuma ziņā; precizē, ka piedāvājuma ziņā tas nozīmē nodrošināt to, ka tiek uzlabota finansējuma pieejamība MVU, savukārt pieprasījuma ziņā tas nozīmē nodrošināt MVU iespēju vieglāk piekļūt pārrobežu tirgiem; uzsver, ka pieaugošā konkurence nedrīkst nostādīt nelabvēlīgākā situācijā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumus sniedzošus MVU, kas darbojas vietējā mērogā;

15.  mudina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas finanšu uzraudzības iestādēm (EBI, EVTI un EAAPI) tiek piešķirti atbilstoši resursi un pilnvaras, lai tās varētu veikt visus tām uzticētos regulatīvos un uzraudzības pienākumus patērētāju aizsardzības nolūkā;

16.  prasa Komisijai izpētīt iespēju ieviest 29. režīmu attiecībā uz mazumtirdzniecības finanšu produktiem; turklāt aicina Komisiju izpētīt iespēju atbilstoši bankas pamatkonta un Eiropas mēroga privāto pensiju produkta (PEPP) modelim izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu standartizētām noklusējuma izvēles iespējām attiecībā uz visvairāk izmantotajiem ES finanšu produktiem;

1. darbība. Zemāka maksa par darījumiem, kas netiek veikti euro

17.  atgādina, ka maksa par pārrobežu maksājumiem ārpus eurozonas joprojām ir augsta; tādēļ aicina Komisiju ātri ierosināt grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulā (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001, lai visās dalībvalstīs samazinātu maksu par pārrobežu darījumiem; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka nav bankas maksājumu veikšanai tiešsaistē izmantojama vienota Eiropas līmeņa instrumenta, tāda kā Eiropas mērogā izmantojama Eiropas īpašumā esoša kredītkarte vai debetkarte;

2. darbība. Valūtas konvertēšanas pārredzamība

18.  uzsver, ka pašlaik spēkā esošo tiesību aktu īstenošanas nodrošināšana ir ļoti svarīga, lai risinātu dinamiskas valūtas konvertēšanas pārredzamības trūkuma problēmu; norāda, ka Direktīva (ES) 2015/2366 nosaka pienākumu tirgotājiem skaidri norādīt un izklāstīt patērētājiem dinamiskas valūtas konvertēšanas galīgās izmaksas, tostarp gadījumos, kad patērētāji veic skaidras naudas izņemšanu no bankomāta, kas saistīta ar valūtas konvertēšanu; tomēr uzsver, ka patērētājiem, veicot darījumus un maksājumus ārvalstīs vai izņemot skaidru naudu no bankomāta, tostarp gadījumos, kad viņi izmanto dinamisku valūtas konvertēšanu, ir jābūt iespējai izvēlēties labāko kursu un jābūt informētiem par attiecīgo maksu un papildu izmaksām; prasa Komisijai nodrošināt, ka pakalpojumu sniedzēji atbilstoši MPD2 noteiktajai izmaksu un maksu atklāšanas prasībai kā maksu uzrāda jebkādu maiņas kursa uzcenojumu un ka dažādu finanšu pakalpojumu sniedzēju piedāvātie maiņas kursi tiek atpsoguļoti pārredzamā veidā; atzīmē — lai sasniegtu šo mērķi, ļoti svarīgi ir uzlabot patērētāju izglītotību finanšu jomā; iesaka ES līmenī veikt t. s. slepeno iepirkšanos, lai izvērtētu un publiski ziņotu par šķēršļiem pārrobežu piekļuvei, pakalpojumu kvalitāti un ES tiesību aktu ievērošanu un lai uzraudzītu produktu un pakalpojumu attīstību;

3. darbība. Vieglāka produktu nomaiņa

19.  vērš uzmanību uz produktu nomaiņas zemo līmeni patērētāju vidū attiecībā uz lielāko daļu bankas un nedzīvības apdrošināšanas produktu, jo šis zemais līmenis ir šķērslis iekļūšanai pārrobežu mazumtirdzniecības tirgos, un tāpēc mudina Komisiju patērētājiem visā ES atvieglot pāreju uz izdevīgākiem mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem un pārtraukt finanšu līgumu darbību un aizdevumus un citus finanšu produktus darīt pieejamus pāri robežām; uzsver, ka liels potenciāls ir pārrobežu apdrošināšanas produktiem, piemēram, mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanai; tomēr atzīmē, ka līgumslēgšanas brīvības princips ļauj finanšu institūcijām izlemt, ar ko slēgt līgumu; šajā sakarā mudina Komisiju atzīt, ka ir svarīgi kontrolēt agresīvu kreditēšanu un īstermiņa aizdevumus, kuri izraisa neaizsargātu patērētāju un MVU ekspluatāciju;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgo ieceri iekļaut ar Maksājumu kontu direktīvu panāktos sasniegumus, lai atvieglotu finanšu pakalpojumu sniedzēju un produktu nomaiņu; aicina Komisiju nākt klajā ar īpaši finanšu nozarei izstrādātām likumdošanas iniciatīvām, lai izbeigtu nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un līdz ar to patērētājiem atvieglotu pāreju uz izdevīgākiem mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem citās dalībvalstīs; atzīmē, ka šajā sakarā liela nozīme ir atbilstošai informācijas atklāšanai un patērētāju aizsardzībai;

4. darbība. Kvalitatīvas salīdzināšanas tīmekļa vietnes

21.  uzsver, ka tāda labi strukturēta un viegli lietojama ES līmeņa salīdzināšanas portāla noderīgumu, kurš aptvertu visus Eiropas mazumtirdzniecības finanšu tirgus; mudina Komisiju rūpīgi pārbaudīt dažādos šajā nolūkā dalībvalstīs izveidotos neatkarīgos portālus; uzsver, ka salīdzināšanas instrumentiem ir jābūt precīziem, atbilstošiem patērētāju vajadzībām un vērstiem ne tikai uz produktu cenu, bet arī uz kvalitāti, un ka tāpēc ir jāņem vērā arī citi kritēriji, tādi kā filiāļu tīklu pieejamība, tiešs kontakts un uzņēmējdarbības prakses ilgtspēja, un jāpatur prātā tas, ka salīdzināt var tikai līdzīgus produktus; norāda — lai izvairītos no patērētāju maldināšanas, produkti būtu jāsalīdzina tikai ar līdzīgiem produktiem;

22.  mudina Komisiju popularizēt tādus instrumentus kā vienotie kontaktpunkti, jo tie veicinās konkurenci un palīdzēs mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu uzņēmumiem;

5. darbība. Labāka mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana

23.  uzskata, ka pēc Komisijas veiktās Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas REFIT izvērtēšanas grozījumi šajā direktīvā būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu kompensāciju ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem un lai atvieglotu pārrobežu pārnesamību un atlaižu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu neesamības atzīšanu, arī, ņemot vērā attiecīgos ES Tiesas spriedumus, kuros prasīts pēc iespējas drīzāk pārskatīt Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvu, lai novērstu atlaižu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu neesamības neatzīšanu un nodrošinātu, kā tā tiek piemērota likumdevēju iestāžu paredzētajos gadījumos;

6. darbība. Pārredzamība automobiļu nomas cenu noteikšanā

24.  aicina Komisiju izpētīt, vai nolūkā nodrošināt pārredzamu cenu noteikšanu, kas aptvertu visus automobiļu nomas uzņēmumus visās dalībvalstīs, ir nepieciešamas turpmākas iniciatīvas attiecībā uz automobiļu nomas uzņēmumiem, kuri pārdod apdrošināšanas produktus;

7. darbība. Padziļināts patēriņa kredīta vienotais tirgus

25.  uzsver — ja Komisijas plāno izpētīt veidus, kā atvieglot aizdevumu pārrobežu pieejamību, prioritāte ir jāpiešķir patērētāju pārmērīgas parādsaistību uzņemšanās jautājuma risināšanai; lai nodrošinātu efektīvāku tirgu, kurā kredītu sniedzēji var savstarpēji konkurēt, prasa, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus, tostarp datu aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā, veikt pasākumus informācijas par parādiem koordinēšanas jomā, lai individuālie kreditori pirms klienta kredītsaistību palielināšanas būtu informēti par tā parādsaistību līmeni; paturot prātā šo mērķi, prasa visaptveroši izvērtēt patērētāju pārmērīgas parādsaistību uzņemšanās cēloņus; norāda, ka finanšu izglītība ir efektīvs veids, kā aizsargāt patērētājus, kas ir pakļauti pārmērīgas parādsaistību uzņemšanās riskam; tādēļ mudina Komisiju veicināt finanšu izglītību un dažādu ieinteresēto personu sadarbību šajā svarīgajā jomā; ņemot vērā to, ka finanšu institūcijas aizvien vairāk izmanto patērētāju datus vai lielos datus, atgādina Vispārīgā datu aizsardzības regulas noteikumus, kas datu subjektam piešķir tiesības saņemt paskaidrojumu par automatizētas apstrādes rezultātā pieņemtu lēmumu un apstrīdēt šo lēmumu; uzsver, ka būtu jāgarantē iespēja labot nepareizus datus un tas, ka tiek izmantoti tikai pārbaudāmi un atbilstoši dati; aicina visas ieinteresētās personas pastiprināt centienus, lai garantētu, ka tiek nodrošināta minēto tiesību ievērošana; uzskata, ka sniegtajai piekrišanai izmantot personas datus vajadzētu būt dinamiskai un ka ir jāparedz iespēja datu subjektiem mainīt un pielāgot savu piekrišanu;

8. darbība. Taisnīgi patērētāju aizsardzības noteikumi

26.  prasa Komisijai rūpīgi izvērtēt, vai valstu patērētāju aizsardzības noteikumi un prakse nav nepamatots šķērslis pārrobežu ieguldījumiem un vai saskaņā ar labi ieviestiem iekšējā tirgus tiesību aktiem un judikatūru tie ir pamatoti ar sevišķi svarīgiem iemesliem, kas saistīti ar sabiedrības interesēm un kas ir nepieciešami un samērīgi, ņemot vērā izvirzītos mērķus; uzsver, ka attiecīgie ES patērētāju aizsardzības noteikumos bieži vien ar iepriekšēju nodomu ir atvēlēta zināma rīcības brīvība attiecībā uz transponēšanu valsts tiesību aktos, lai atvieglotu ES tiesību aktu transponēšanu spēkā esošajos valsts tiesību aktos; tomēr uzsver, ka valsts līmeņa šķēršļu likvidēšana nedrīkst kaitēt patērētāju aizsardzībai un ka patērētāju aizsardzībai arī turpmāk vajadzētu būt vadošai prioritātei tiesību aktu izstrādē; pauž bažas par to, ka liela daļa no dokumentiem, ko mazumtirdzniecības finanšu produktu un pakalpojumu sniedzēji sagatavo, atsaucoties uz ES tiesību aktiem, faktiski šajos tiesību aktos nemaz netiek stingri prasīti un sniedz mazu vai vispār nekādu praktisku labumu patērētājiem, turklāt uzliek slogu, kurš var patērētājiem nevajadzīgi palielināt izmaksas; aicina Komisiju pārskatīt šādu dokumentāciju, lai to racionalizētu, vienlaikus nemazinot priekšrocības, ko tā sniedz patērētāju aizsardzības jomā; uzsver, ka atbilstošas un saprotamas informācijas pieejamībai ir izšķiroši svarīga nozīme, lai patērētāji varētu pieņemt uz informāciju balstītus finanšu lēmumus; tomēr atzīmē, ka izšķiroša nozīme ir informācijas kvalitātei, nevis tās kvantitātei; uzsver, ka pēc iespējas efektīvāk ir jāsaskaņo dažādos Eiropas tiesību aktos noteiktās patērētāju informēšanas prasības; uzsver, ka ir jāizvairās no dubultām vai pretrunīgām informācijas atklāšanas prasībām, lai neradītu lieku birokrātiju un izdevumus, kā arī lai nemulsinātu klientus;

27.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt dažādus savstarpēji nesaistītus jautājumus aptverošu tiesību aktu, lai atteiktos no pašreizējās savstarpēji nesaistītu tiesību aktu (MiFID, IDD, AIFMD u. c.) kompilācijas par labu stabila un konsekventa patērētājiem paredzētu pārredzamības satvara izveidei, šajā sakarā likvidējot nevajadzīgu sarežģītību finanšu pakalpojumu sniedzējiem un paredzot uzraudzības konverģenci starp dalībvalstīm; aicina Komisiju veicināt EUI patērētāju aizsardzības pilnvaru paplašinātu izmantošanu nozares tiesību aktos un ņemt to vērā saistībā ar EUI finansējuma un pārvaldības gaidāmo pārskatīšanu; aicina Komisiju pilnvarot EUI vadīt darbu pie uzņēmējdarbības uzraudzības prakses konverģences starp dalībvalstīm;

28.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sagatavot kampaņu, lai uzlabotu informētību par FIN-NET tīklu, kas patērētājiem palīdz panākt to tiesību ievērošanu bez nepieciešamības vērsties tiesā, proti, atrodot kompetentu alternatīvu strīdu izšķiršanas institūciju; uzskata, ka FIN-NET būtu vēl vairāk jāpaplašina tvērums, jāpaskaidro sava loma un jāuzlabo tīmekļa vietne;

9. darbība. Labāka kredītspējas izvērtēšana

29.  aicina Komisiju ierosināt saskaņotus pārrobežu kredītspējas izvērtēšanas standartus un principus, lai efektīvāk mazinātu pārmērīgu parādsaistību uzņemšanās palielināšanās risku saistībā ar Eiropas mēroga tiešsaistes kredītu piešķiršanas atvieglošanu, rūpīgi ņemot vērā secinājumus, kas iekļauti publicētajos ziņojumos par Hipotekāro kredītu direktīvu un Patēriņa kredītu direktīvu;

10. darbība. FinTech mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā

30.  atzīst patērētāju tiesības izmantot programmatūru, lai iniciētu maksājumus un apmainītos ar informāciju par tiem;

31.  atbalsta Komisijas nodomu saistībā ar savām stratēģijām KTS un digitālā vienotā tirgus jomā nākt klajā ar visaptverošu rīcības plānu attiecībā uz FinTech, tādējādi veicinot efektīva un labi funkcionējoša integrēta tehnoloģiju virzīta finanšu pakalpojumu vienotā tirgus izveidi, no kura labumu gūtu visi Eiropas galalietotāji, un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija izveidoja FinTech darba grupu; norāda — ņemot vērā FinTech attīstības rezultātā izveidojušos jaunos apstākļus, ir jānosaka dažādi jauni atbilstoši aizsardzības pasākumi, piemēram, patērētāju izglītošana par jauniem produktiem vai noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un par aizņemtā kapitāla izmantošanu FinTech kredītplatformās;

32.  aicina Komisiju rūpīgi iepazīties ar Parlamenta rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni, veicināt patērētāju aizsardzību, drošību, inovāciju un godīgu konkurenci un nodrošināt to, ka visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares vai atrašanās vietas tiek piemērots princips „vienādi pakalpojumi, vienādi riski, vienādi noteikumi, vienāda uzraudzība”; uzsver, ka ar FinTech būtu jāsaprot finansējums, ko dara pieejamu vai nodrošina, izmantojot jaunas tehnoloģijas, un kas ietekmē visu finanšu nozari visos tās komponentos — no banku darbības līdz apdrošināšanai, pensiju fondiem, investīciju konsultācijām, maksājumu pakalpojumiem un tirgus infrastruktūrai;

33.  mudina Komisiju radīt vidi, kas veicina inovatīvus risinājumus; atzīmē, ka inovatīvi uzņēmumi, tādi kā FinTech, rada konkurenci, kas ir nepieciešama efektīva mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus izveidei;

34.  uzsver, ka dažādām jaunām finanšu institūcijām, kas tiek dēvētas par FinTech, ir tādi paši pienākumi pret klientiem un finanšu stabilitātes ziņā kā citām atbilstošām tradicionālām iestādēm un pakalpojumiem;

11. darbība. Digitālās identitātes pārbaudes

35.  uzsver e-paraksta un e-identifikācijas potenciālu darījumu vienkāršošanā un aicina Komisiju balstīties uz eIDAS regulas jomā paveikto darbu; uzsver nepieciešamību ņemt vērā to, ka ir personas, kas nespēj vai nevēlas izmantot e-parakstu vai e-identifikāciju; mudina radīt pārrobežu e-identifikācijas savietojamību finanšu pakalpojumu nozarē un prasa nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās dalībvalstīs (un, iespējams, arī ārpus ES, proti, EEZ valstīs un Šveicē); turklāt prasa Komisijai steidzami izvērtēt pašreizējos regulatīvos šķēršļus e-identifikācijas tehnoloģijas izmantošanai un uzsver, ka jebkurai uzsāktajai iniciatīvai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai;

36.  atkārtoti uzsver, ka Komisijai būtu jāidentificē un jālikvidē regulatīvie šķēršļi tam, ka Eiropas mēroga elektroniskā paraksta sistēmas tiek izmantotas, lai parakstītos uz finanšu pakalpojumiem, jo tādējādi tiktu atvieglota bezsaistes datu ES mēroga pārrobežu integrēšana tiešsaistes vidē, vienlaikus neietekmējot pastāvošo sistēmu drošības līmeni vai to spēju atbilst Ceturtās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas prasībām;

12. darbība. Finanšu pakalpojumu pārdošana tiešsaistē

37.  uzsver nepieciešamību pielāgot pašreizējo ES digitālās pasaules tiesisko regulējumu, lai novērstu ar tālpārdošanu tiešsaistē saistītus riskus patērētāju aizsardzības jomā, tādējādi radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas jaunuzņēmumiem un FinTech uzņēmumiem; norāda uz riskiem, ar ko patērētāji saskaras tādu tiešsaistes azartspēļu jomā, kuras nomaskētas kā finanšu produkti, t. i., binārās izvēles iespējas; uzskata — lai aizsargātu patērētājus un novērstu regulējuma nepilnības, ir nepieciešama stingra un saskaņota Eiropas līmeņa uzraudzība; uzsver, ka Eiropas patērētāju aizsardzības standarti ir jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai pārdošanai tiek izmantoti tradicionālie vai modernie izplatīšanas kanāli;

38.  uzsver kiberdrošības nozīmi un pauž nožēlu par to, ka Komisija savā rīcības plānā nav pievērsusies kiberdrošības jautājumu risināšanai; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka šie jautājumi tiek iekļauti tās darba grupas darbā;

39.  uzsver nepieciešamību saglabāt tradicionālās klientu apkalpošanas bankas, kas sniedz svarīgu publisku pakalpojumu un ir īpaši noderīgas MVU un vecāka gadagājuma un neaizsargātiem patērētājiem, kuri, visticamāk, neizmanto interneta bankas pakalpojumus un dod priekšroku tiešai saziņai; atzīst, ka banku filiāļu slēgšana pasliktina finanšu infrastruktūru vietējā līmenī un var nodarīt ārkārtīgi lielu kaitējumu kopienām;

40.  atzīmē, ka tas, ka finanšu institūcijas pastiprināti izmanto klientu datus vai lielos datus, var sniegt labumu patērētājiem, piemēram labāk pielāgotus, segmentētus un lētākus piedāvājumus, kuru pamatā ir riska un kapitāla efektīvāka sadale; no otras puses, pauž bažas par dinamiskas cenu noteikšanas attīstību un to, ka tā var radīt patērētājiem nelabvēlīgāku iznākumu piedāvājumu salīdzināmības ziņā un līdz ar to arī sliktāku iznākumu efektīvas konkurences un risku apvienošanas un kopīgošanas ziņā kredīta un apdrošināšanas sektorā;

°

°  °

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.

(2)

OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp.

(3)

OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.

(4)

OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.

(5)

OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.

(6)

OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.

(7)

OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.

(8)

OV L 123, 19.5.2015., 1. lpp.

(9)

OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.

(10)

OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.

(11)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0434.

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0211.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0027.


PASKAIDROJUMS

Referents uzskata, ka Komisija ir iepazīstinājusi ar rīcības plānu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem īstajā laikā. Proti, pašreizējā mandāta atlikušajos gados ļoti svarīga ir konkrēta rīcība, lai veiktu turpmākus pasākumus, lai izveidotu patiesu uz tehnoloģijām balstītu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienoto tirgu.

Mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu digitalizācija arvien straujāk mainīs patērētāju uzvedību un finanšu tirgus. Tādēļ politikas veidošanai ir jāpielāgojas daudz ātrāk, lai likvidētu pārrobežu šķēršļus, palielinot konkurenci, kas sniedz labumu patērētājiem, proti labākus produktus par zemākām cenām, un vienlaikus nodrošinot tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Jaunie tiesību akti būtu rūpīgi jāuzrauga politikas veidošanas cikla vēlākajos posmos, lai mēs varētu gūt pārliecību, ka 2. līmeņa pasākums ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai. Pastāvīga un rūpīga tiesību aktu īstenošanas uzraudzība valsts līmenī ir ļoti svarīga, lai sasniegtu plānotos politikas mērķus. Visbeidzot, Komisijas rīcības plāns atspoguļo finanšu pakalpojumu jomā tik nepieciešamo dinamisko pieeju politikas veidošanai.

Tomēr Komisija nav atbildējusi uz vairākiem bažas raisošiem jautājumiem, ko Eiropas Parlaments paudis rezolūcijā par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Piemēram, nav sniegts saskaņots risinājums attiecībā uz neskaidrību radošo praksi, ar ko patērētāji saskaras, veicot ar valūtas konvertāciju saistītu skaidras naudas izņemšanu no bankomāta, tostarp attiecībā uz to, kā patērētājiem praksē pilnībā saprast un kontrolēt situāciju. Turklāt netiek arī pārliecinoši risināts ar maksājumiem digitālajā tirgū saistītas valūtas konvertēšanas jautājums. Lai atvieglotu pārrobežu mobilitāti Savienībā, ir steidzami jārīkojas attiecībā uz zināmā mērā stūrgalvīgo praksi anulēt maksājumu kartes, ja to turētājs pārceļas uz citu dalībvalsti.

Turklāt, lai palīdzētu patērētājiem pāriet uz izdevīgākiem mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem citās dalībvalstīs, liela nozīme būs īpaši finanšu nozarei paredzētām likumdošanas iniciatīvām nolūkā izbeigt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu. Nevajadzētu novērtēt par zemu risināmo jautājumu, kas saistīts ar patērētāju tieksmi pāriet uz citiem produktiem mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgū. Pat dalībvalstu iekšienē patērētāji lielā mērā ir uzticīgi savai vietējai bankai vai apdrošinātājam. Tomēr, lai veicinātu inovāciju un uzlabotu kvalitatīvu finanšu produktu piedāvājumu par zemākām cenām, ir jāpalielina konkurence iekšējā tirgū.

Šajā sakarā Komisijai būtu jāpaātrina darbs pie digitālās identifikācijas metožu savstarpējas atzīšanas un sadarbspējas, neskarot pastāvošo sistēmu drošības līmeni un to spēju izpildīt ES prasības attiecībā uz ES satvaru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. Komisijai un dalībvalstīm būs rūpīgi jāīsteno eIDAS regula un jaunie tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, vienlaikus identificējot un likvidējot regulatīvos šķēršļus elektroniskā paraksta sistēmu izmantošanai saistībā ar parakstīšanos uz finanšu pakalpojumiem, tādējādi darot iespējamu bezsaistes datu ES mērogā pārrobežu digitālu sasaistīšanu ar tiešsaistes atribūtiem.

Vispārējs uzdevums būs nodrošināt finansiālu iekļaušanu turpmākajos gados. Svarīgāko finanšu pakalpojumu pieejamību garantē Maksājumu kontu direktīva, kas ikvienam patērētājam paredz tiesības uz pamata maksājumu kontu. Lai gan tas ir vērienīgs solis pareizajā virzienā, turpmākajos gados pilnīgi noteikti vēl būs daudz darāmā. Neatlaidīgāka cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un krāpšanu nodokļu jomā būs ļoti svarīga, lai panāktu iekļaujošu izaugsmi visās dalībvalstīs.

Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības modeļa un tehnoloģijas neitralitāti tirgū, kas strauji attīstās, finanšu pakalpojumu jomā vienam no galvenajiem mērķim ir jābūt vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai un uzturēšanai. Tādēļ spēcīga un dinamiska vienotā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus izveide ir svarīgs projekts, ko noteikti ir vērts turpināt. Labākajā gadījumā Eiropas projekts šajā jomā reāli mainīs cilvēku dzīvi.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (28.9.2017)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par rīcības plānu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem

(2017/2066(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Josef Weidenholzer

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē rīcības plānu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un maziem uzņēmumiem (mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem) un to, ka tajā uzmanība pievērsta daudziem svarīgiem jautājumiem un iniciatīvām, uz kurām Parlaments ir norādījis ziņojumā par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un maziem uzņēmumiem un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komitejas atzinumā, piemēram, uz tiem jautājumiem un iniciatīvām, kas attiecas uz pārrobežu darījumu maksām, automobiļu nomas cenu noteikšanu, mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu un eIDAS, un tiem, kuru mērķis ir palielināt pārredzamību un finanšu produktu un pakalpojumu salīdzināmību ES līmenī; uzsver, ka digitalizācija un inovācija ir mainījusi mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgu, un ir parādījušies jauni finanšu produkti, uzņēmējdarbības modeļi un dalībnieki, piemēram, jauni finanšu tehnoloģijas (FinTech) uzņēmumi; uzskata, ka šāda attīstība var uzlabot patērētāju izvēles iespējas, kā arī atbalstu jauniem dalībniekiem un inovācijām un, palielinot patērētāju uzticēšanos šādiem pakalpojumiem, veicināt pārrobežu finanšu pakalpojumu izmantošanu;

2.  atzinīgi vērtē to, ka ar rīcības plānu tiek mēģināts risināt virkni svarīgu jautājumu un ka dažās jomās ir noteikti īpaši Komisijai veicami pasākumi un skaidrs to īstenošanas grafiks;

3.  uzskata, ka kapitāla tirgus savienības pabeigšana palīdzēs izveidot patiesu pārrobežu finanšu produktu un pakalpojumu vienoto tirgu visā Eiropas Savienībā;

4.  ir vienisprātis ar Komisiju attiecībā uz to, ka ar visaptverošu tiesisko regulējumu vien nepietiek un ir svarīga arī efektīva tiesību aktu ieviešana; norāda, ka vairāku ierosināto pasākumu gadījumā svarīgs posms ir īstenošana un jo īpaši pēc krīzes pieņemtu tiesību aktu īstenošana, kuras ietekmi, iespējams, pamanīs tikai pēc dažiem gadiem;

5.  norāda, ka rīcības plānam vajadzētu būt daļai no ilgāka termiņa skatījuma attiecībā uz mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem, lai nodrošinātu visām ieinteresētajām personām, tostarp patērētājiem un finanšu tirgiem, pārredzamību un noteiktību;

6.  uzsver, ka patērētājiem, veicot pārrobežu darījumus vai maksājumus uz ārvalstīm, tostarp izmantojot dinamisku valūtas maiņu, ir jāspēj noteikt piemērotāko izvēles iespēju, izvēloties labākās likmes, un jābūt informētiem par maksām un citām ar šīm darbībām saistītām izmaksām; prasa Komisijai konstatēt un uzraudzīt nepārredzamas darbības, kuras Savienībā būtu pilnībā jāaizliedz, attiecīgā gadījumā noteikt prasību par to, lai darījuma vērtība tā veikšanas brīdī tiktu parādīta gan vietējā valūtā, gan patērētāja mītnes valsts valūtā un lai dažādu finanšu pakalpojumu sniedzēju piedāvātās likmes tiktu parādītas tikpat pārredzami, ar to saprotot, ka visas maksas tiek parādītas abās valūtās, un turklāt, lai tiktu parādīta uzņēmējdarbībā neiesaistīta dalībnieka piedāvāta neitrāla atsauces likme un patērētāji tādējādi viegli konstatētu, kādas būs darījuma reālās izmaksas;

7.  atzinīgi vērtē valsts tirdzniecības šķēršļu izvērtēšanu un samazināšanu, bet brīdina, ka tā rezultātā nebūtu ne jāsamazinās patērētāju tiesību aizsardzības standartiem, ne jārada risks patērētājiem, un ir jāsaglabā finanšu stabilitāte; uzsver, ka augsta līmeņa patērētāju aizsardzība un patērētāju uzticēšanās ir būtiski elementi patiesa mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidē; atzinīgi vērtē Komisijas mērķi pārbaudīt, vai pašreizējie ES tiesību akti ir atbilstīgi, un aicina Komisiju arī atbalstīt mazumtirdzniecības finanšu produktu pārnesamību;

8.  atkārtoti pauž viedokli, ka tiešsaistes cenu salīdzināšanas rīki var uzlabot dažādu finanšu produktu salīdzināmību un palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli, piemēram, izmantojot patērētāju organizāciju un digitālo risinājumu piedāvāto salīdzinošo vērtēšanu, ar nosacījumu, ka salīdzināšanas rīki ir neitrāli, iekļaujoši un sniedz pilnīgu informāciju par visām attiecīgajām finanšu interesēm un iespējamiem interešu konfliktiem; turklāt uzskata, ka salīdzināšanas rīkiem ir jābūt vērstiem ne tikai uz produktu cenu, bet arī kvalitātes salīdzināšanu, paturot prātā, ka var salīdzināt tikai līdzīgus dažādās jurisdikcijās pieejamus produktus un pakalpojumus; prasa Komisijai strādāt ar ieinteresētajām personām, lai uzlabotu finanšu pakalpojumu salīdzināšanas tīmekļa vietņu kvalitāti un uzticamību, apsvērt iespēju uzraudzīt to, kā tiek izvērsta un uzņemta ieinteresēto personu iniciatīva “Salīdzināšanas rīku pamatprincipi”, tostarp brīvprātīgas sertifikācijas shēmas, un izvērtēt nepieciešamību pēc obligātas sertifikācijas;

9.  aicina Komisiju ņemt vērā Parlamenta rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni(1), veicināt patērētāju aizsardzību, drošību, inovāciju un godīgu konkurenci un nodrošināt to, ka visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares vai atrašanās vietas tiek piemērots princips “vienādi pakalpojumi, vienādi riski, vienādi noteikumi, vienāda uzraudzība”; uzsver, ka ar FinTech būtu jāsaprot finansējums, ko dara pieejamu vai nodrošina, izmantojot jaunas tehnoloģijas, un kas ietekmē visu finanšu nozari visās tās sastāvdaļās — no banku darbības līdz apdrošināšanai, pensiju fondiem, investēšanas konsultācijām, maksājumu pakalpojumiem un tirgus infrastruktūrai;

10.  atgādina, ka maksas par pārrobežu maksājumiem ārpus eurozonas joprojām ir augstas; tādēļ aicina Komisiju ātri ierosināt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulai (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001(2), lai visās dalībvalstīs samazinātu maksas par pārrobežu darījumiem; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka trūkst vienotas Eiropas tiešsaistes banku maksājumu sistēmas, piemēram, eiropiešiem piederošas Eiropas mēroga kredītkartes vai debetkartes;

11.  aicina Komisiju saglabāt taisnīgus konkurences apstākļus, kas veicinātu inovāciju, nodrošinātu regulatīvo rīcības brīvību testēšanai, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības un drošības līmeni;

12.  uzsver e-paraksta un e-identifikācijas potenciālu darījumu vienkāršošanā un aicina Komisiju rīkoties, pamatojoties uz darbu, kas paveikts saistībā ar eIDAS regulu; uzsver, ka ir jāņem vērā tas, ka ir personas, kas nespēj vai nevēlas izmantot e-parakstu vai e-identifikāciju; mudina veidot pārrobežu e-identifikācijas savietojamību finanšu pakalpojumu nozarē un prasa nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās dalībvalstīs (un, iespējams, arī EEZ valstīs un Šveicē); turklāt prasa Komisijai nekavējoties izvērtēt pašreizējos regulatīvos šķēršļus e-identifikācijas tehniku izmantošanai un uzsver, ka jebkurai īstenotai iniciatīvai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai;

13.  uzsver kiberdrošības nozīmi un pauž nožēlu par to, ka Komisija savā rīcības plānā nav izskatījusi kiberdrošības jautājumus, tādēļ aicina Komisiju to darīt darba grupas ietvaros;

14.  uzsver nepieciešamību saglabāt banku klientu apkalpošanas nodaļas, kas sniedz svarīgu publisko pakalpojumu un īpaši nodrošina labumu MVU, vecāka gadagājuma un neaizsargātiem patērētājiem, kuri, visticamāk, neizmanto interneta bankas pakalpojumus un dod priekšroku saziņai klātienē; atzīst, ka banku filiāļu slēgšana pasliktina finanšu infrastruktūru vietējā līmenī un var nodarīt ārkārtīgi lielu kaitējumu vietējām kopienām;

15.  vērš uzmanību uz to, ka patērētāji reti izdara izmaiņas attiecībā uz lielāko daļu bankas un nedzīvības apdrošināšanas produktu un tas ir šķērslis iekļūšanai pārrobežu mazumtirdzniecības tirgos, un tādēļ mudina Komisiju radīt patērētājiem iespējas vieglāk mainīt mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumus uz tādiem pakalpojumiem, kuri tiek piedāvāti ar izdevīgākiem noteikumiem, visā ES, kā arī pārtraukt finanšu līgumus un darīt pieejamus aizdevumus un citus finanšu produktus pārrobežu mērogā; uzsver to, ka pārrobežu apdrošināšanas produktiem, piemēram, transportlīdzekļu apdrošināšanai, ir liels potenciāls; tomēr norāda, ka līgumslēgšanas brīvības princips ļauj finanšu iestādēm pieņemt lēmumu par to, ar ko tās slēdz līgumus; šajā sakarībā mudina Komisiju atzīt to, ka ir svarīgi kontrolēt agresīvu kreditēšanu un īstermiņa aizdevumus, kuru dēļ notiek neaizsargātu patērētāju un MVU ekspluatācija;

16.  atzīst, ka spēja reālistiski un precīzi izvērtēt finanšu riskus, kas rodas, izsniedzot aizdevumus patērētājiem citā valstī, ir priekšnoteikums pārrobežu aizdevumu izsniegšanai; aicina Komisiju kopā ar finanšu nozari izstrādāt salīdzināmus kredītspējas izvērtēšanas kritērijus un standartus, panākot to, ka vietējā līmenī izstrādāti kredītspējas novērtējumi ir salīdzināmi ar citās dalībvalstīs veiktiem novērtējumiem, lai nodrošinātu iespēju izsniegt pārrobežu aizdevumus un atvieglotu šo procesu;

17.  uzsver datu potenciālu precīzākas un personalizētākas kredītspējas novērtēšanas izveidē; uzsver datu aizsardzības un privātuma nozīmi šādā kredītspējas novērtēšanas izveidē; uzsver, ka šādu datu trūkums vien nevar būt par pamatu negatīva kredītreitinga noteikšanai un ka gadījumā, kad dati nav pieejami, ir jāizvērtē tradicionālie kredītspējas novērtējuma izstrādes veidi;

18.  mudina Komisiju nodrošināt, lai Eiropas finanšu uzraudzības iestādēm EBI, EVTI un EAAPI tiktu piešķirti atbilstīgi resursi un pilnvaras veikt visus tām uzticētos regulatīvos un uzraudzības pienākumus patērētāju aizsardzības interesēs.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

28.9.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Jiří Maštálka, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Marcus Pretzell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Edward Czesak, Kaja Kallas, Adam Szejnfeld, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vladimir Urutchev

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

ECR

PPE

 

S&D

 

Verts/ALE

Dita Charanzová, Kaja Kallas, Matthijs van Miltenburg

Edward Czesak, Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Anneleen Van Bossuyt

Pascal Arimont, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Eva Maydell, Jiri Pospísil, Ivan Stefanec, Adam Szejnfeld, Mihai Turcanu, Vladimir Urutchev, Lambert van Nistelrooij

 

Lucy Anderson, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Marlene Mizzi, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler

 

Pascal Durand, Igor Soltes

3

-

EFDD

ENF

GUE

John Stuart Agnew

Marcus Pretzell

Jiří Maštálka

2

0

EFDD

Robert Iwasekiewicz, Marco Zullo

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0211.

(2)

OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Fabio De Masi, Markus Ferber, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Barbara Kappel, Wajid Khan, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Sander Loones, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Lieve Wierinck, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alain Cadec, David Coburn, Andrea Cozzolino, Ashley Fox, Doru-Claudian Frunzulică, Sophia in ‘t Veld, Thomas Mann, Luigi Morgano, Michel Reimon, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Judith Sargentini


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

46

+

ALDE

Thierry Cornillet, Petr Ježek, Lieve Wierinck, Sophia in 't Veld

ECR

Ashley Fox, Sander Loones, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Kay Swinburne

PPE

Burkhard Balz, Alain Cadec, Markus Ferber, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan, Tom Vandenkendelaere, Esther de Lange

S&D

Pervenche Berès, Udo Bullmann, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Doru-Claudian Frunzulică, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Wajid Khan, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Luigi Morgano, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Jakob von Weizsäcker

Verts/ALE

Michel Reimon, Judith Sargentini, Molly Scott Cato

8

-

EFDD

David Coburn, Marco Valli

ENF

Barbara Kappel, Bernard Monot, Marco Zanni

GUE/NGL

Fabio De Masi, Marisa Matias, Miguel Viegas

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika