Procedūra : 2017/2083(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0334/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0334/2017

Debates :

PV 14/11/2017 - 16
CRE 14/11/2017 - 16

Balsojumi :

PV 16/11/2017 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0448

ZIŅOJUMS     
PDF 864kWORD 89k
24.10.2017
PE 606.307v02-00 A8-0334/2017

par ES un Āfrikas kopējo stratēģiju: stimuls attīstībai

(2017/2083(INI))

Attīstības komiteja

Referents: Maurice Ponga

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Ārlietu komitejas ATZINUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES un Āfrikas kopējo stratēģiju: stimuls attīstībai

(2017/2083(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu,

–  ņemot vērā globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju „Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa”, kas tika iesniegta Eiropadomei 2016. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē,

–  ņemot vērā Parlamenta, Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, un Komisijas 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu par jauno Eiropas Konsensu par attīstību „Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību un ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra noslēguma dokumentu „Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, un visus 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā principus par atbildīgām investīcijām lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās, kurus izstrādāja Pasaules pārtikas nodrošinājuma komiteja (CFS-RAI), lai veicinātu pirmā un otrā IAM sasniegšanu,

–  ņemot vērā 2015. gada Adisabebas rīcības plānu par finansējumu attīstībai,

–  ņemot vērā 2015. gada Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā Āfrikas rīcības samitu, kas notika 2016. gada 16. novembrī, konsolidējot COP 22 Āfrikas dimensiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 26. februāra paziņojumu par ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai (COM(2016)0087),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū („Kotonū nolīgums”)(1), un tā pārskatītās teksta versijas 2005. un 2010. gadā,

–  ņemot vērā Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju (JAES), kuru pieņēma valstu un valdību vadītāji no Āfrikas un Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē Lisabonā 2007. gada 9. decembrī, kā arī divus rīcības plānus, kas pieņemti 2007. gada oktobrī Akrā (2008.–2010. gadam) un 2010. gada novembrī Tripolē (2011.–2013. gadam),

–  ņemot vērā ES un Āfrikas 4. samita secinājumus, kurus pieņēma 2014. gada 2. un 3. aprīlī Briselē, ceļvedi, kurā noteikts sanāksmju formāts (Kairas formāts) un sadarbības jomas starp abiem kontinentiem laikposmam no 2014. līdz 2017. gadam, un ES un Āfrikas deklarāciju par migrāciju un mobilitāti,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) „Programmu 2063”, kas tika pieņemta 2014. gada maijā,

–  ņemot vērā Viņa Ekselences Paul Kagamé sagatavoto ziņojumu — ieteikumu projektu par Āfrikas Savienības institucionālo reformu — „Mūsu Savienība ir noteikti jāstiprina”,

–  ņemot vērā 3. starpkontinentālo pilsoniskās sabiedrības forumu, kas no 2017. gada 11. līdz 13. jūlijam notika Tunisā, aicinot vairāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un ES un Āfrikas stratēģijas centrā izvirzīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu „Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā” (JOIN(2017)0021),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 26. septembra Regulu (ES) 2017/1601, ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 22. novembra kopīgo paziņojumu „Atjaunota partnerība ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm” (JOIN(2016)0052),

–  ņemot vērā dažādus Eiropas Komisijas paziņojumus par ES un Āfrikas attiecībām, jo īpaši 2007. gada 27. jūnija paziņojumu „No Kairas līdz Lisabonai — ES un Āfrikas stratēģiskā partnerība” (COM(2007)0357), 2008. gada 17. oktobra paziņojumu „Viens gads kopš Lisabonas: Āfrikas un ES partnerība darbībā” (COM(2008)0617) un 2010. gada 10. novembra paziņojumu par ES un Āfrikas attiecību nostiprināšanu: 1,5 miljardi cilvēku, 80 valstis, divi kontinenti, viena nākotne (COM(2010)0634),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 4. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par jaunu impulsu Āfrikas un ES partnerībai (JOIN(2017)0017) un Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus par šo tematu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par attiecībām starp Savienību un Āfriku un ĀKK valstīm, jo īpaši 2016. gada 4. oktobra rezolūciju par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par ES trasta fondu Āfrikai — ietekme uz attīstības un humāno palīdzību(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par ES 2015. gada ziņojumu par politikas saskaņotību attīstībai(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par attīstības sadarbības efektivitātes palielināšanu(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0334/2017),

A.  tā kā Eiropas Savienības un Āfrikas valstu attiecības ir vēsturiskas un to likteņi ir cieši saistīti; tā kā ES ir Āfrikas galvenais partneris ekonomikas un tirdzniecības, kā arī attīstības, humānās palīdzības un drošības jomā;

B.  tā kā Āfrikas un ES partnerībai ir vajadzīgs jauns redzējums, kas atspoguļo politiskās, ekonomiskās, vides un sociālās situācijas attīstību abos kontinentos; tā kā ir jāpielāgojas jauniem dalībniekiem starptautiskajā arēnā, tostarp Ķīnai, un jāvirzās uz uzlabotu, modernizētu un politiskāku partnerību, koncentrējoties uz mūsu galveno kopīgo interešu aizstāvību;

C.  tā kā attiecības starp ES un Āfriku ir jābalsta uz sapratnes un savstarpējo interešu principiem, kā arī kopīgām vērtībām abpusējas partnerības ietvaros;

D.  tā kā attiecības starp ES un Āfrikas kontinentu ir balstītas uz dažādiem juridiskiem instrumentiem un politiskām stratēģijām un tā kā ir jāuzlabo sinerģija un saskaņotība starp tām, lai partnerību padarītu efektīvāku un ilgtspējīgāku;

E.  tā kā Kotonū nolīgumu ar ES ir noslēgušas 79 ĀKK valstis, no kurām 48 ir Subsahāras Āfrikas valstis, un tas reglamentē galveno partnerību starp ES un Āfriku; tā kā ES ir izveidojusi attiecības arī ar tām Āfrikas valstīm, kas Kotonū nolīgumam nav pievienojušās; tā kā ES un ĀKK partnerība tika veidota laikā, kad ĀKK valstis vēl nebija izveidojušas savas pašreizējās reģionālās vai kontinentālās sadarbības struktūras; tā kā, ņemot vērā ĀS izveidi 2003. gadā un JAES pieņemšanu 2007. gadā, ir jāvienkāršo dažādās politikas sistēmas starp ES un Āfriku; tā kā JAES preambulā ir skaidri noteikts mērķis „uztvert Āfriku kā vienu veselumu”;

F.  tā kā ES un Āfrikas valstis ir iesaistījušās politiskā un institucionālā dialogā, kas norisinās ES un Āfrikas samitos, starpvaldību organizācijā „Savienība Vidusjūrai” (SV) un ĀKK un ES sadarbības struktūrās, tostarp parlamentārā līmenī ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, ES delegācijā SV parlamentārajā asamblejā un Panāfrikas parlamentā;

G.  tā kā 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) budžets ir EUR 30,5 miljardi, no kuriem EUR 900 miljoni ir rezervēti Āfrikas Miera nodrošināšanas fondam, un tā kā EUR 1,4 miljardi no EAF budžeta tiks izmantoti ES trasta fondam Āfrikai; tā kā vairāk nekā EUR 5 miljardi tika izmantoti Āfrikas valstu vajadzībām saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI) un tā kā EUR 845 miljoni tika piešķirti Panāfrikas programmai saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu (ASI), lai īstenotu JAES;

H.  tā kā nākamais ES un Āfrikas samits, kas notiks 2017. gada 29. un 30. novembrī Abidžanā par tematu „Ieguldījums jaunatnē”, ir iespēja radīt, atbalstīt un veidot ekonomiskos apstākļus patiesai vienlīdzībai starp partneriem, kuri vēlas aizstāvēt galvenās kopīgās intereses;

I.  tā kā jaunā JAES ir jāiekļauj turpmākajā partnerībā pēc Kotonū nolīguma;

J.  tā kā ES ir ilglaicīgs partneris un galvenais garants Āfrikas kontinenta drošībai, kas ir ļoti svarīgs jautājums; tā kā Eiropas kontinenta drošība un ilgtspējīga izaugsme ir lielā mērā un tieši atkarīga no Āfrikas kontinenta stabilitātes un attīstības un otrādi;

K.  tā kā pastāvīgs atbalsts Āfrikas miera un drošības sistēmas efektīvai īstenošanai un ES, ĀS un citu Āfrikā esošu starptautisku dalībnieku apņemšanās ir būtiska Āfrikas kontinenta attīstībai un stabilitātei;

L.  tā kā liela uzmanība ES globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā ir pievērsta migrācijai, kas ir viens no prioritārajiem jautājumiem ES ārējās attiecībās, tostarp attiecībās ar Āfriku; tā kā Āfrikai un Eiropai ir kopīgas intereses un atbildība attiecībā uz migrāciju un mobilitāti, tostarp cīņu pret cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, un tā kā migrācijas pārvaldībai ir vajadzīgi globāli risinājumi, kas balstās uz solidaritāti, kopīgu atbildību, migrantu tiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, kā arī attīstības sadarbības instrumentu efektīvu izmantošanu;

M.  tā kā vairāk nekā 218 miljoni cilvēku Āfrikā dzīvo galējā nabadzībā; tā kā to iedzīvotāju īpatsvars, kas Subsahāras Āfrikā dzīvo galējā nabadzībā, ir samazinājies no 56 % 1990. gadā līdz 43 % 2012. gadā; tā kā 33 no 47 vismazāk attīstītajām valstīm atrodas Āfrikas kontinentā, tādējādi ES un Āfrikas partnerība ir būtisks instruments, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši mērķi izskaust nabadzību;

N.  tā kā saskaņā ar aplēsēm Āfrikas infrastruktūrai ir vajadzīgi EUR 75 miljardi gadā, patēriņa tirgus vērtība 2020. gadā varētu sasniegt USD 1000 miljardus, ārvalstu tiešo ieguldījumu apmēram vajadzētu pastāvīgi pieaugt, 2020. gadā sasniedzot USD 144 miljardus, un pašreizējais iedzīvotāju skaits ir 1 miljards;

O.  tā kā Āfrikas eksportpreču vidū joprojām dominē neapstrādāti produkti un tā kā uz lielu šo preču daļu attiecas piešķirtās tirdzniecības preferences; tā kā brīvas tirgus pieejamības nodrošināšana lielākajai daļai Āfrikas produktu palielina Āfrikas valstu spējas un uzlabo to konkurētspēju un līdzdalību pasaules mēroga tirgos, ja to papildina ar, piemēram, politiku, kas vērsta uz noturīgu ilgtspējīgu industrializāciju un lauku reģionu produktivitāti kā galvenajiem virzieniem ceļā uz attīstību;

P.  tā kā būs jāņem vērā demogrāfiskās tendences, paturot prātā, ka saskaņā ar dažām aplēsēm Āfrikas iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam varētu sasniegt 2,5 miljardus, no kuriem lielākā daļa būs jauni cilvēki, kamēr iedzīvotāju vidējais vecums Eiropā ir sagaidāms daudz lielāks; tā kā šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi radīt miljoniem darbvietu un palīdzēt sniegt iespējas sievietēm un jauniešiem, jo īpaši nodrošinot izglītību, veselības aprūpes pieejamību un apmācību Āfrikas kontinentā,

ES un Āfrikas politiskā dialoga stiprināšana — atjaunotas stratēģiskās partnerības priekšnoteikums

1.  ņem vērā jauno paziņojumu „Par jaunu impulsu Āfrikas un ES partnerībai”, kura mērķis ir dot jaunu impulsu Āfrikas un ES partnerībai, lai to paplašinātu un stiprinātu, virzoties uz labklājību un stabilitāti abos kontinentos saskaņā ar saistībām, ko puses uzņēmās attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jauno Eiropas Konsensu par attīstību, kas kalpo kā Eiropas attīstības politikas pamatnostādņu kopums, ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju un „Programmu 2063”;

2.  atgādina, ka Āfrika ir svarīgs ES stratēģiskais partneris, un uzskata, ka ir būtiski stiprināt ES un ĀS attiecības, pārskatot un paplašinot dialogu, kas ietver pārredzamības un labas pārvaldības principus, lai radītu abpusēji izdevīgus apstākļus un līdzvērtīgu un ilgtspējīgu sadarbību kopīgo problēmu risināšanai un kopīgu priekšrocību nodrošināšanai, vienlaikus ievērojot līdzatbildības principu un ņemot vērā īpašos apstākļus un attīstības līmeni katrā partnervalstī;

3.  aicina turpmākajā partnerībā koncentrēties uz ĀS un ES noteiktajām prioritārajām jomām, tādām kā:

  ekonomikas attīstība (izmantojot tirdzniecību, ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN), uzlabotu reģionālo integrāciju, ekonomikas diversifikāciju, ilgtspējīgu industrializāciju un kvalitatīvu darbvietu radīšanu),

•  laba pārvaldība, tostarp cilvēktiesības,

•  tautas attīstība, izmantojot sabiedriskos pakalpojumus, kas aptver pamatvajadzības, tādas kā izglītība, veselība, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamība, dzimumu līdztiesība, zinātne, tehnoloģija un inovācija,

•  drošība un cīņa pret terorismu,

•  migrācija un mobilitāte,

•  vide, tostarp klimata pārmaiņas;

4.  atgādina, ka budžeta atbalsts ir labākais veids, kā piešķirt finansējumu, nodrošinot valdībām līdzekļus savu vajadzību un prioritāšu noteikšanai; atgādina, ka vispārējais vai konkrētai nozarei paredzētais budžeta atbalsts dod iespēju atbalstīt attīstības politiku un nodrošina maksimālu līdzekļu izmantošanu;

5.  atzinīgi vērtē to, ka galvenais temats ES un Āfrikas 5. samitā, kas notiks 2017. gada novembrī Kotdivuārā, ir jaunatne, ņemot vērā tās nozīmi abu kontinentu nākotnei;

6.  atgādina par ĀKK un ES sadarbības nozīmi un efektivitāti un gūtajiem rezultātiem attīstības jomā; uzsver, ka šī juridiski saistošā sistēma ir jāsaglabā arī pēc 2020. gada; uzsver vajadzību šo sadarbību pastiprināt, vienlaikus attīstot tās reģionālo dimensiju, tostarp ciešāk sadarbojoties ar ĀS, reģionālām ekonomikas kopienām un citām reģionālām organizācijām; risinot sarunas par darbību pēc Kotonū nolīguma, aicina pieņemt stratēģiskāku, pragmatiskāku, plašāku un strukturētāku pieeju politiskajam dialogam;

7.  aicina pastiprināt ĀKK un ES parlamentāro dimensiju; uzsver, ka ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja ir unikāla platforma mijiedarbībai un tai ir būtiska nozīme demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas stiprināšanā;

8.  uzsver, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšana sniedz iespējas labāk koordinēt kaimiņattiecību politiku un ar citām Āfrikas valstīm saistīto politiku, izveidojot paplašinātas sadarbības sistēmas tādu reģionālo jautājumu jomā kā drošība, enerģētika un pat migrācija;

9.  atkārtoti apstiprina, ka saistībā ar Āfrikas un ES partnerību ir jāpieņem starp pašām ES dalībvalstīm un starp ES un tās dalībvalstīm saskaņota pieeja, kā tas paredzēts LESD 210. pantā; tāpat atgādina, ka, lai sasniegtu IAM, gan Eiropas, gan arī Āfrikas politikā un iniciatīvās ir jāievēro ES princips par politikas saskaņotību attīstībai;

10.  prasa principu par politikas saskaņotību attīstībai pilnībā iekļaut ES tirdzniecības attiecībās ar Āfriku, kas nozīmē izpildāmu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) klauzulu iekļaušanu visos ES tirdzniecības nolīgumos ar Āfrikas valstīm saskaņā ar apņemšanos, ko Komisija paudusi stratēģijā „Tirdzniecība visiem”;

11.  atkārto, cik svarīgi ir dalībvalstīm pildīt apņemšanos 0,7 % no sava IKP novirzīt oficiālajai attīstības palīdzībai, lai stiprinātu sadarbību ar Āfriku;

12.  apstiprina pausto vēlmi stiprināt ES un Āfrikas alianses, lai risinātu globālās pārvaldības jautājumus; šajā saistībā uzsver, ka ir jāpastiprina dialogs ar ĀS un saskaņā ar Kigali lēmumu par finansēšanu ir svarīgi nodrošināt tās finansiālo autonomiju, samazinot tās atkarību no ārējā finansējuma; ņem vērā priekšlikumus, kas izvirzīti Paul Kagamé sagatavotajā ziņojumā, kura mērķis ir stiprināt ĀS, lai dotu impulsu Āfrikas politiskās integrācijas procesam;

13.  uzsver lomu, kāda ir pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp NVO, reliģiskām organizācijām, jauniešu un sieviešu tiesību organizācijām, privātajam sektoram, arodbiedrībām, parlamentārajām asamblejām, vietējām iestādēm un diasporai — katrai no tām ar savām īpašajām iezīmēm —, ES un Āfrikas politiskā dialoga stiprināšanā, lai nodrošinātu uz cilvēkiem orientētu partnerību;

14.  uzsver, ka ir jāpalielina pilsoniskās sabiedrības dalība Āfrikas un ES partnerībā, veicinot tās spēju stiprināšanu, jo īpaši nododot pieredzi un nodrošinot tās iesaisti attiecīgo reformu un politikas izstrādē un īstenošanā; uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) iesaiste ir būtiska publiskā sektora atbildības nodrošināšanai; atbalsta dažādās platformas, kas izveidotas, lai pilsonisko sabiedrību padarītu par vienu no galvenajiem partnerības dalībniekiem, jo īpaši Apvienoto ikgadējo forumu (AIF), kura mērķis ir īstenot ES un Āfrikas ceļvedi; tomēr pauž nožēlu, ka AIF nekad nav noticis, un prasa ES un ĀS nekavējoties nodrošināt finansiālos un politiskos līdzekļus, kas vajadzīgi, lai garantētu visu ieinteresēto personu mērķtiecīgu līdzdalību partnerībā, tostarp saistībā ar šo ĀS un ES 5. samitu;

Noturīgāku valstu un sabiedrības veidošana visu cilvēku, jo īpaši jauniešu, labā, lai sasniegtu IAM

15.  uzskata, ka noturība ar tās piecām dimensijām ir jāpadara par vienu no galvenajiem jaunās ES un Āfrikas stratēģijas elementiem;

Politiskā noturība

16.  uzsver, ka ir jāveicina laba pārvaldība, demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, kā arī jāveic pasākumi, lai apkarotu korupciju abos kontinentos, jo tie ir obligāti ilgtspējīgas attīstības elementi;

17.  tāpēc aicina uz atklātu un iekļaujošu dialogu, kas balstīts uz savstarpēju cieņu, lai šīs vērtības un principus padarītu par vienu no galvenajiem sadarbības elementiem, jo īpaši nosakot to stingru ievērošanu par nosacījumu attīstības palīdzības piešķiršanai;

18.  uzsver, ka apņēmīgāka pārvaldības problēmu risināšana abos kontinentos ir būtiski svarīga taisnīgākas, stabilākas un drošākas sabiedrības veidošanai; uzsver, ka, lai stiprinātu līdzatbildību, ir jāturpina atbalstīt un veicināt cilvēktiesības un pārvaldību, pamatojoties uz spēkā esošajiem starptautiskajiem, tostarp Āfrikas reģionālās pārvaldības struktūru, juridiskajiem instrumentiem, tiesību aktiem, principiem un mehānismiem, tādiem kā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta un tās protokoli, Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības harta, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisija un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesa;

19.  atgādina, cik liela ir Starptautiskās Krimināltiesas nozīme, cīnoties pret nesodāmību un aizstāvot miera, drošības, līdztiesības, godīguma, tiesiskuma un atlīdzināšanas vērtības, ko tā palīdz nodrošināt; aicina Eiropas Savienību un Āfrikas valstis turpināt atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus; mudina visus Romas statūtu parakstītājus tos pēc iespējas ātrāk ratificēt;

20.  atbalsta to, ka tiek organizēta kopīga ĀS un ES augsta līmeņa konference par vēlēšanu procesiem, demokrātiju un pārvaldību Āfrikā un Eiropā, un prasa tajā pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu, Panāfrikas parlamentu, ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju un Savienības Vidusjūrai parlamentāro asambleju; prasa stiprināt saikni starp dažādām asamblejām, lai veicinātu sinerģiju un kopīgo pasākumu saskaņotību;

Drošības noturība

21.  atkārtoti norāda uz ciešo saikni starp drošību un attīstību; norāda, ka ir labāk jāintegrē drošības apsvērumi un attīstības mērķi, lai risinātu nestabilu valstu īpašās problēmas un veicinātu noturīgāku valstu un sabiedrības veidošanu; atzīmē, ka tas būtu jādara, izmantojot īpašus instrumentus un papildu finansējumu;

22.  aicina pastiprināt ES un Āfrikas sadarbību drošības un tiesiskuma jomā attiecībā uz starptautisko tiesisko regulējumu, lai īstenotu holistisku pieeju problēmu risināšanai un labāk cīnītos pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, jo īpaši saistībā ar bērniem, kā arī terorismu; uzskata, ka ES rīcībai vajadzētu būt saskaņotai ar Āfrikas valstu pieņemtajām stratēģijām, jo īpaši „Programmas 2063” stratēģijām attiecībā uz mieru un drošību;

23.  uzsver, ka ir vajadzīga sadarbība starp ES, ĀS, reģionālajām organizācijām un citiem svarīgiem politiskajiem dalībniekiem Āfrikā drošības jomā, lai palielinātu jaunattīstības valstu spējas, veiktu drošības sektora reformas un atbalstītu darbības bijušo kaujinieku atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas (ADR) jomā;

24.  atgādina, ka terorisms ir globāla mēroga apdraudējums mieram un stabilitātei reģionā, ilgtspējīgai attīstībai un iekšējai drošībai, kas valstu valdībām, reģionālajām un starptautiskajām organizācijām un Eiropas aģentūrām jārisina koordinētā veidā; aicina pastiprināt sadarbību, īstenojot ES un Āfrikas stratēģiju, kuras mērķis ir novērst nesodāmību, veicināt tiesiskumu un paplašināt policijas un tiesu iestāžu spējas, lai sekmētu informācijas un paraugprakses apmaiņu un nepieļautu, novērstu un apkarotu terorisma finansēšanu, kā arī sauktu pie atbildības par to; norāda, ka pretterorisma stratēģijā būtu jāiekļauj arī pasākumi starpreliģiju dialoga veicināšanai un radikalizācijas novēršanai Āfrikā un Eiropā, jo īpaši jauniešu vidū, jo tā izraisa vardarbīgu ekstrēmismu;

25.  atkārtoti norāda, cik svarīgas ir dažādās ES misijas un operācijas Āfrikā; atzinīgi vērtē Sāhelas piecu valstu grupas apvienoto spēku vienības izveidi; aicina sadarbībā ar Āfrikas un starptautiskajiem partneriem pastiprināt Eiropas rīcību miera un drošības jomā un atbalstīt Āfrikas miera un drošības sistēmas (APSA) darbības uzsākšanu pilnā apmērā; aicina ES veikt sākotnējo ieguldījumu ĀS miera fondā darbībām, kas paredzētas starpniecības un diplomātijas sadaļā;

Vides noturība

26.  atgādina, ka Āfrika ir īpaši neaizsargāta pret klimata pārmaiņu ietekmi; uzskata, ka ES ir jāizstrādā stratēģiska pieeja klimatnoturības veidošanai un jāatbalsta Āfrikas valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis (VAV), to centienos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņām; uzsver, ka klimata pārmaiņas daudzkāršo konflikta, sausuma, bada un migrācijas risku, kā to parādīja nesenais bada uzliesmojums Dienvidsudānā, Nigērijā un Somālijā; šajā saistībā atgādina, ka ir svarīgi atbalstīt un ievērot 2015. gadā Parīzē pausto apņemšanos jaunattīstības valstīm līdz 2020. gadam piešķirt USD 100 miljardus; aicina ieviest jaunus ES un Āfrikas sadarbības veidus, lai samazinātu šķēršļus finansējumam un tehnoloģiju nodošanai;

27.  uzsver, ka Āfrikai ir bagāta un daudzveidīga dabiskā vide; prasa bioloģiskās daudzveidības aizsardzību noteikt par ĀS un ES politiskās darba kārtības prioritāti; aicina ES un Āfrikas stratēģiju saskaņot ar prioritātēm, kas noteiktas ES rīcības plānā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, un aizsargāt dabas mantojumu un jo īpaši dabas parkus;

28.   atbalsta lielākas investīcijas atjaunojamās enerģijas un aprites ekonomikas jomā, lai vēl vairāk stimulētu darbības, kas veicina vides aizsardzību un rada nodarbinātības iespējas; atgādina, ka cenas ziņā pieejamas, drošas, ilgtspējīgas un modernas enerģijas pieejamības nodrošināšana visiem ir būtiska cilvēku pamatvajadzību apmierināšanai, svarīga faktiski visu veidu saimnieciskajai darbībai un viens no galvenajiem attīstības dzinējspēkiem; aicina ES turpināt atbalstīt Āfrikas Atjaunojamo energoresursu iniciatīvu (AREI) un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sākt jaunu ES un Āfrikas pētniecības un inovācijas partnerību klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas enerģijas jomā;

29.  aicina Āfrikas un ES partnerībā koncentrēties uz lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma jautājumiem ilgtermiņa perspektīvā un veicināt sinerģiju starp pasākumiem pārtikas nodrošinājuma un klimata jomā; šajā saistībā mudina ES pastiprināt palīdzību ilgtspējīgas lauksaimniecības, agromežsaimniecības un agroekoloģijas praksei, ievērojot tradicionālo zemes izmantošanu un nodrošinot piekļuvi zemei, ūdenim un bezmaksas sēklām; turklāt aicina ES palīdzēt mazajiem ražotājiem/lauksaimniekiem un lopkopjiem panākt nodrošinātību ar pārtiku, veidojot un finansējot infrastruktūru saskaņā ar CFS principiem par atbildīgām investīcijām lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās, un atbalstīt kooperatīvu izveidi; uzsver arī spējas un pieredzi, ko PSO guvušas kopienas līmenī saistībā ar ilgtspējīgu lauksaimniecību;

30.  atzinīgi vērtē ES iniciatīvas, kas pieprasa dabas resursu labāku pārvaldību un pārredzamāku tirdzniecību; uzskata, ka dabas resursu, tādu kā minerāli, kokmateriāli un savvaļas dzīvnieki un augi, ilgtspējīga pārvaldība un tirdzniecība ļautu ar resursiem bagātām valstīm un to iedzīvotājiem arī turpmāk no tiem gūt labumu; atgādina, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem par konfliktu izrakteņiem ir jāievieš papildu pasākumi, īstenojot integrētu pieeju, kas atbalsta ESAO pamatnostādnēs noteikto starptautisko standartu par pienācīgu pārbaudi piemērošanu; prasa izstrādāt kopīgu ES un Āfrikas hartu par dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību;

Ekonomikas noturība

31.  uzskata, ka stabila regulatīvā un institucionālā vide un veselīga ekonomika ir būtiski elementi konkurētspējas, investīciju, darbvietu radīšanas, augstāka dzīves līmeņa un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai; šajā saistībā uzsver, ka ir jāuzlabo uzņēmējdarbības tiesību informācijas pieejamība tiešsaistē; atgādina, ka ekonomikas izaugsme valstī, kas nav taisnīga, sistemātiski negarantē sociālo attīstību vai progresu, un uzsver, ka ir jānodrošina bagātību pārdale, pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem un vienlīdzīgas iespējas;

32.  aicina pastiprināt sadarbību starp Eiropas un Āfrikas privāto sektoru un koncentrēt investīcijas, jo īpaši izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, balstoties uz stingru ētikas kodeksu un sociālās atbildības principiem, tādās svarīgās nozarēs kā:

–  ilgtspējīga enerģija, tostarp elektroenerģijas pieejamība visiem,

–  pamatinfrastruktūra, jo īpaši transporta nozarē, ietverot jūras transportu,

–  dabas resursu ilgtspējīga izmantošana,

–  ilgtspējīga lauksaimniecība,

–  zilā ekonomika, tostarp jūras nozare,

–  pētniecība, zinātne, tehnoloģija un inovācija gan saistībā ar kopīgu interešu jautājumiem, gan arī tiem, kas īpaši ietekmē vienu no kontinentiem, piemēram, nabadzības izraisītas un novārtā atstātas slimības,

–  digitalizācija kā svarīgs faktors Āfrikas ekonomikas attīstības nodrošināšanā, kā arī cilvēku apvienošanā;

33.  uzsver, ka reģionālā integrācija veicina ekonomikas attīstību un ir vajadzīga globalizētā pasaulē; aicina atbalstīt jaunattīstības valstu sadarbību, kas atspoguļo Āfrikas kontinenta pakāpenisku pārveidošanu; atbalsta kontinentālas brīvās tirdzniecības zonas izveidi Āfrikā, kā arī mērķi Āfrikas iekšējo tirdzniecību līdz 2050. gadam palielināt līdz 50 %; atgādina arī par attīstības iespējām, ko piedāvā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) un tirdzniecības nolīgumi starp ES un Āfrikas valstīm, ļaujot veicināt ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības un godīgu un ētisku tirdzniecību; uzsver, ka ir jāparedz attīstību atbalstoši izcelsmes noteikumi, efektīvas drošības klauzulas, asimetriski liberalizācijas grafiki, jaunizveidoto nozaru aizsardzība un muitas procedūru vienkāršošana un pārredzamība; atgādina, ka EPN ir paredzēti tam, lai palīdzētu ĀKK valstīm paplašināt savus tirgus, veicināt preču tirdzniecību un palielināt investīcijas, un ka tie paredz lēnu, pakāpenisku un asimetrisku tirgus atvēršanu preču tirdzniecībai starp ES un ĀKK valstīm;

34.  prasa nodrošināt pārredzamību tirdzniecības nolīgumos un, organizējot oficiālu apspriešanos, pilnībā iesaistīt visas atbilstīgās ieinteresētās personas, tostarp attiecīgo valstu pilsonisko sabiedrību, turpmākajās sarunās un to nolīgumu īstenošanā, par kuriem pašlaik notiek sarunas;

35.  prasa ES un tās dalībvalstīm labāk koordinēt savas tirdzniecības atbalsta programmas un veicināt sinerģiju ar to politiku attiecībā uz investīcijām Āfrikā; turklāt prasa palielināt finanšu saistības attiecībā uz atbalstu tirdzniecībai, kā arī tehniskās palīdzības un spēju veidošanas iniciatīvām, kas ir būtiskas Āfrikas valstīm, jo īpaši VAV;

36.  uzskata, ka privātajam sektoram — no mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) līdz kooperatīviem un daudznacionāliem uzņēmumiem — ir izšķiroša nozīme darbvietu radīšanā un attīstības procesā, ko tas palīdz finansēt; uzsver MVU un mazo ģimenes uzņēmumu īpašo nozīmi un aicina atbalstīt individuālu iniciatīvu; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai, kura mērķim vajadzētu būt atbalstīt privāto sektoru Āfrikas valstīs, jo īpaši vietējo uzņēmējdarbību un MVU nestabilās valstīs, un tādējādi veicināt investīcijas un ilgtspējīgu darbvietu radīšanu, īpaši sievietēm un jauniešiem;

37.  atgādina par pienākumiem, kas privātajam sektoram noteikti ANO un ESAO pamatnostādnēs, un atkārtoti aicina ES un ĀS dalībvalstis konstruktīvi piedalīties ANO starpvaldību darba grupā par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem saistībā ar cilvēktiesībām, lai izstrādātu starptautiski saistošu līgumu, pamatojoties uz ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, par to, kā korporācijas ievēro pienākumus cilvēktiesību jomā un pienākumus, kas attiecas uz sociālajiem, darba un vides standartiem;

38.  uzsver, ka Āfrikas un ES partnerības ietvaros ir jārada pienācīgas darbvietas un tās jāsaista ar investīcijām; šajā saistībā prasa nodrošināt atbilstību SDO standartiem; uzsver, cik svarīga ir mijiedarbība starp sociālās, ekonomiskās un institucionālās jomas pārstāvjiem, un prasa stiprināt sociālo partneru lomu, paaugstinot sociālā dialoga efektivitāti visos attiecīgajos līmeņos, kas veicina darba koplīgumu slēgšanas sarunas;

39.  pauž nožēlu, ka no Āfrikas katru gadu nelikumīgās finanšu plūsmās aizplūst aptuveni USD 50 miljardi, kas pārsniedz oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kopējo summu gadā un apdraud centienus iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas jomā; tāpēc aicina abas puses:

–  izveidot efektīvus instrumentus, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā un korupciju, tostarp nodrošinot publisku pārredzamību attiecībā uz juridisku personu, trastu un līdzīgu veidojumu faktiskajām īpašumtiesībām,

–  veicināt ANO atbalstītos atbildīgu investīciju principus,

–  atbalstīt iniciatīvas, lai palielinātu publisko finanšu pārvaldības sistēmu lietderību un pārredzamību;

40.  turklāt prasa efektīvi īstenot ANO vadošos principus parāda un cilvēktiesību jautājumos, kā arī ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) principus par atbildīgu valsts aizņēmumu un aizdevumu veicināšanu; atzinīgi vērtē ANO darbu saistībā ar starptautisku valsts parāda restrukturizācijas mehānismu;

41.  prasa nodrošināt lielāku finansiālo integrāciju Āfrikā, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, izveidojot elektroniskos banku pakalpojumus, lai cīnītos pret Āfrikas sabiedrības polarizāciju; atgādina, ka naudas pārvedumi veido lielāku naudas plūsmu uz jaunattīstības valstīm nekā visa OAP un var būtiski ietekmēt 2030. gada programmas sasniegšanu; tāpēc aicina ES turpināt atbalstīt ĀS centienus uzlabot naudas pārvedumu mehānismus;

Sociālā noturība

42.  atzīst demogrāfiskās dinamikas nozīmi Āfrikā, kas rada vajadzību pēc ilgtermiņa stratēģiska redzējuma ilgtspējīgas, iekļaujošas un aktīvas sabiedrības izveidei; uzsver arī to, ka ir jānodrošina nediskriminējoša attieksme pret neaizsargātām grupām, tostarp personām ar invaliditāti un pirmiedzīvotājiem; atzīst, ka iedzīvotāju skaita pieaugums Āfrikā ir gan problēma vietējai ekonomikai, gan arī iespēja kontinentam; tāpēc aicina ES paust apņemšanos veicināt atbilstošu sabiedrisko politiku un investīcijas izglītībā un veselībā, ietverot seksuālo un reproduktīvo veselību (SRV) un ar to saistītās tiesības, lai nodrošinātu, ka jaunieši spēj pieņemt apzinātus lēmumus par savu SRV, dzimumu līdztiesību un bērnu tiesībām, bez kā sociālo, ekonomisko un vides noturību nav iespējams nodrošināt;

43.  uzsver, ka urbanizācijas līmenis Āfrikā pieaug un rada sociālas, ekonomiskas un vides problēmas; prasa rast risinājumus, lai mazinātu šo urbanizācijas spiedienu un atvieglotu nekontrolētas urbanizācijas radītās problēmas;

44.  prasa ES un ĀS stiprināt Āfrikas valstu izglītības sistēmas, tostarp tās administratīvās struktūras spēju, vismaz 20 % no valsts budžeta līdzekļiem investējot izglītībā un palielinot ES atbalstu Globālajai partnerībai izglītības jomā un fondam „Izglītība nevar gaidīt”;

45.   uzsver, ka ir vajadzīga vispārēja, iekļaujoša, vienlīdzīga un ilgtermiņa piekļuve kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos, sākot no agras bērnības un visiem, īpašu uzmanību pievēršot meitenēm, tostarp ārkārtas un krīzes situācijās;

46.  uzsver, ka ir jāiegulda cilvēkkapitālā un ka jauniešiem ir jābūt piesaistītiem globālajai realitātei un jāapgūst prasmes, kas atbilst darba tirgus pašreizējām un turpmākajām vajadzībām, stiprinot izglītības un profesionālās apmācības sistēmas (formālās un ikdienējās), pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību;

47.  uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt Āfrikas valstis, veidojot efektīvas sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas un nodrošinot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem, jo īpaši novēršot šķēršļus, ar kuriem saskaras sievietes un citas neaizsargātas grupas, tostarp bērni, personas ar invaliditāti un LGBTI;

48.  prasa ieviest minimālu vispārējo veselības apdrošināšanu, izveidojot horizontālas valsts veselības aprūpes sistēmas; uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās tendences, ir jāapmāca par vienu miljonu kvalificētu veselības aprūpes speciālistu vairāk, nekā sākotnēji plānots, lai līdz 2030. gadam sasniegtu PVO obligāto standartu;

49.  uzsver, ka infekcijas slimības rada būtisku apdraudējumu sociālajai noturībai; aicina Komisiju pastiprināt zinātniskās un medicīniskās sadarbības centienus starp abiem kontinentiem, tādus kā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerība (EDCTP2), un ieguldīt zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā, lai, īstenojot sadarbību attīstības jomā, samazinātu joprojām milzīgo nabadzības izraisītu un novārtā atstātu slimību slogu;

50.  atgādina, ka ir vajadzīgas lielākas investīcijas mātes veselības aprūpes un seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, lai samazinātu mātes un jaundzimušo mirstību un vērstos pret tradicionālo praksi, tādu kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana un piespiedu un/vai agrīnas laulības;

51.  uzsver dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas nozīmi ES un Āfrikas sadarbībā; uzsver sieviešu pozitīvo lomu un līdzdalību politikas un ekonomikas jomā, kā arī konfliktu novēršanā un ilgtspējīga miera veidošanā;

52.  norāda, ka kultūra ir gan attīstību sekmējošs faktors, gan svarīga attīstības sastāvdaļa un tā var veicināt sociālo iekļaušanu, vārda brīvību, identitātes veidošanu, pilsonisko emancipāciju un konfliktu novēršanu, vienlaikus stiprinot ekonomikas izaugsmi; tāpēc aicina ES un ĀS veicināt starpkultūru politisko dialogu un kultūras daudzveidību un atbalstīt kultūras un mantojuma aizsardzības stratēģijas; uzsver, ka demokrātija ir universāla vērtība, kas var būt jebkuras kultūras daļa; atzīst arī sporta kā sociālās iekļaušanas un dzimumu līdztiesības avota un dzinējspēka nozīmi;

Tādas mobilitātes un migrācijas stratēģijas ieviešana, kas veicina abu kontinentu attīstību

53.  atgādina, ka migrācija un mobilitāte starp Eiropu un Āfriku un Eiropā un Āfrikā ietekmē ekonomiku, sabiedrību, vidi un politiku un ka šī problēma ir jārisina saskaņotā un visaptverošā veidā starp abiem kontinentiem un sadarbībā ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, maksimāli palielinot sinerģiju un izmantojot attiecīgo ES politiku, instrumentus un līdzekļus, kas balstīti uz solidaritāti, kopīgu atbildību, respektu un cilvēka cieņu, šajā saistībā atgādina, ka ir vēlams pastiprināt Āfrikas un ES dialogu, pirms notiek sarunas par abiem globālajiem paktiem attiecīgi migrācijas un bēgļu jomā, kas ANO paspārnē ir jāizstrādā līdz 2018. gadam, lai noteiktu kopīgās prioritātes, kur tas ir iespējams;

54.   atgādina, ka ir jāpastiprina migrācijas un mobilitātes pozitīvā ietekme, lai tās tiktu uzskatītas par abu kontinentu savstarpējas attīstības instrumentiem; uzsver, ka tam ir vajadzīgs rūpīgi izstrādāts, līdzsvarots, uz pierādījumiem balstīts un ilgtspējīgs politikas risinājums ar ilgtermiņa stratēģiju, kurā ņemtas vērā demogrāfiskās perspektīvas un migrācijas pamatcēloņi;

55.   atzīst, ka vardarbīgi konflikti, vajāšanas, nevienlīdzība, cilvēktiesību pārkāpumi, vāja pārvaldība, korupcija, terorisms, represīvi režīmi, dabas katastrofas, klimata pārmaiņas, bezdarbs un pastāvīga nabadzība pēdējos gados izraisīja iedzīvotāju pārvietošanos un palielināja migrācijas plūsmu uz Eiropu; tomēr atgādina, ka vairāk nekā 85 % Āfrikas iedzīvotāju, kuri pamet savu valsti, paliek kontinentā;

56.  atbalsta dažādās cīņai pret neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem paredzētās Eiropas iniciatīvas — migrācijas partnerības, trasta fondus Āfrikai un Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai; aicina nodrošināt un turpināt to īstenošanu elastīgā, efektīvā, saskaņotā un pārredzamā veidā, veicinot iespējamo sinerģiju starp dažādiem instrumentiem, programmām un pasākumiem gan iekšējās, gan arī ārējās darbībās; uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība robežu pārvaldības jomā;

57.  atkārtoti aicina veicināt likumīgu migrāciju saskaņā ar Valletas rīcības plāna ieteikumiem; turklāt uzsver, ka attīstības palīdzība nedrīkst būt atkarīga no sadarbības migrācijas jautājumos;

58.  aicina dalībvalstis piedāvāt pārmitināšanas vietas ievērojamam skaitam bēgļu; šajā saistībā prasa izveidot Eiropas pārmitināšanas sistēmu, kuru dalībvalstis varētu viegli izmantot; turklāt prasa ES un tās dalībvalstīm sadarboties ar Āfrikas valstīm, kurām nākas risināt bēgļu pārvietošanās jautājumu vai ieilgušas krīzes situācijas, un palīdzēt tām, lai uzlabotu to patvēruma nodrošināšanas spējas un aizsardzības sistēmas;

59.  mudina dalībvalstis palielināt savu finansiālo ieguldījumu trasta fondos un citos instrumentos, kuru mērķis ir veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un stimulēt darbvietu radīšanu, tādējādi palīdzot novērst migrācijas pamatcēloņus; aicina arī noteikt, ka Eiropas Parlamentam ir jāveic stingrāka pārbaude, lai nodrošinātu, ka migrācijas partnerības un finansēšanas instrumenti atbilst ES juridiskajam pamatam, principiem un saistībām;

60.  aicina ES un ĀS veicināt studentu, skolotāju, uzņēmēju un pētnieku apmaiņu starp abiem kontinentiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest mehānismu Āfrikas jauniešiem, paplašinot programmas „Erasmus+” darbības jomu, un ES profesionālās izglītības un apmācības mehānismu; aicina uzsākt diskusiju par Āfrikas skolu un universitāšu izdoto diplomu un apliecību atzīšanu Eiropas Savienībā; norāda, ka cirkulārās migrācijas nodrošināšana ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai un tam, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no Āfrikas;

61.  atzīst diasporas īpašo nozīmi gan uzņēmējvalstīs, gan izcelsmes valstīs, sūtot ievērojamus naudas līdzekļus un uzņemoties attīstības partnera lomu valsts un reģionālā līmenī; pauž vēlmi, ka diaspora varētu darboties kā informācijas avots, kas pielāgots tam, lai atsauktos uz cilvēku faktiskajām vajadzībām, novēršot ar neatbilstīgu migrāciju saistīto apdraudējumu, kā arī risinot problēmas, kas saistītas ar integrāciju uzņēmējvalstīs;

°

°  °

62.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienības Komisijai, ĀKK Padomei, Panāfrikas parlamentam un ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas Prezidijam.

(1)

OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2)

OV L 249, 27.9.2017., 1. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0371.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0337.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0246.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0437.


Ārlietu komitejas ATZINUMS (5.9.2017)

Attīstības komitejai

par ES un Āfrikas kopējo stratēģiju: stimuls attīstībai

(2017/2083(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Fabio Massimo Castaldo

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ir aizvien svarīgāk nodrošināt ES un Āfrikas politiskās, drošības un ekonomiskās attiecības laikā, kad tajās abās notiek būtiskas pārmaiņas, un atzīst ieguldījumu, ko ir devusi ES un Āfrikas kopīgā stratēģija, pēdējo 10 gadu laikā veidojot ciešāku partnerību; uzsver vajadzību izmantot šos sasniegumus un censties izveidot tādas vienlīdzīgas, ilgtspējīgas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Āfriku, kuras virzītu kopēja ieinteresētība un atbildība, vienlaikus ievērojot Āfrikas valstu neatkarību un suverenitāti; šajā saistībā atzinīgi vērtē Āfrikas valstu aktīvo iesaistīšanos un sadarbību ar ES nesenajos starptautiskajos forumos, piemēram, sarunās par Parīzes nolīgumu 2015. gada ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP 21);

2.  uzsver, ka pašlaik ES kopumā ir galvenā Āfrikas ārvalstu investore, tās svarīgākā tirdzniecības partnere, būtiskākais naudas pārvedumu avots un partnere attīstībā un humānajā palīdzībā, kā arī nozīmīga drošības nodrošinātāja šajā kontinentā; pauž cerību, ka gaidāmais ĀS un ES samits sniegs jaunu stimulu un jaunas idejas, lai pielāgotu stratēģiju strauji mainīgajai videi, ņemot vērā, ka Āfrikas attīstībai ir svarīga nozīme saistībā ar ES un tās stratēģiskajām interesēm;

3.  uzsver vajadzību nodrošināt spēcīgāku un politiskāku partnerību starp Āfriku un ES, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un interesēm, lai sekmētu mieru, risinātu tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas, pārtikas nepietiekamība, ūdens pieejamība, vides degradācija, neilgtspējīga dabas resursu izmantošana, iedzīvotāju skaita pieaugums, lielpilsētu urbanizācija, jauniešu bezdarbs, nesodāmība, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana, terorisms, radikalizācija, organizētā noziedzība un migrācijas plūsmas, vienlaikus balstoties uz tādiem mūsu kopīgajiem principiem kā tiesiskums, sociālā tirgus ekonomika, laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana, kā arī veicinātu uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību, kuras pamatā ir spēcīga ANO;

4.  atzinīgi vērtē to, ka gaidāmajā ĀS un ES samitā īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešiem, jo demogrāfiskā dinamika abās pasaules daļās padara šo jautājumu par Āfrikas un ES savstarpējo attiecību prioritāti; norāda, ka saskaņā ar prognozēm Subsahāras Āfrikai līdz 2035. gadam ik gadu būs jārada 18 miljoni jaunu darbvietu, lai absorbētu darba tirgus jaunpienācējus, tādējādi novēršot ievērojamu ietekmi uz sociālo stabilitāti; norāda, ka visā sabiedrībā ir plašākā mērā jāpiešķir prioritāte darbvietu radīšanai un ekonomiskai attīstībai un jāizmanto privātā sektora ietekme Āfrikas kontinentā;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest mehānismu Āfrikas jauniešiem, paplašinot programmas „Erasmus+” darbības jomu, un ES profesionālās izglītības un apmācības (PIA) mehānismu, lai palīdzētu mērķa valstīm pārvarēt plaisu starp vajadzībām un iespējām darba tirgū un absolventu kvalifikācijām, vienlaikus veicinot neaizsargāto grupu integrāciju;

6.  aicina pastiprināt atbalstu kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos, īpaši meitenēm, uzlabojot divpusējās programmas, un turpināt atbalstīt globālas iniciatīvas, piemēram, Globālo partnerību izglītības jomā; uzsver, ka ir svarīgi vairāk ieguldīt skolās, universitātēs un pētniecībā, veicināt mobilitātes partnerības, risināt intelektuālā darbaspēka emigrācijas jautājumu un atbalstīt tādas programmas kā „Erasmus+”, kā arī saskaņot augstāko izglītību, izmantojot pārrobežu programmas un kvalifikāciju atzīšanu;

7.  atgādina, ka ES drošības intereses vēl nekad nav bijušas tik cieši saistītas ar Āfriku; aicina pastiprināt ES atbalstu Āfrikas partneriem un reģionālajām organizācijām miera un drošības jomā un konfliktu novēršanā, tostarp īstenojot īpašus instrumentus, piemēram, kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operācijas, ES militāro un policijas ieguldījumu ANO misijās, ES pasākumus ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 īstenošanai un Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu, sniedzot palīdzību un atbalstu, kāds vajadzīgs, lai pasaulē apkarotu džihāda terorismu un veicinātu mieru un drošību cietušajiem iedzīvotājiem; uzsver, cik svarīgas ir iepriekš veiktās un pašreizējās KDAP misijas, piemēram, pirātisma apkarošana, spēju veidošanas veicināšana un jūras satiksmes drošības un robežu palīdzības stiprināšana Āfrikā; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Padomi nodrošināt, ka KDAP misijas Āfrikā arī turpmāk var darboties efektīvi;

8.  uzsver, ka ir svarīgi sekmēt drošību un stabilitāti, palīdzot mūsu partneriem veidot noturīgākas valstis un sabiedrību, tostarp veidojot spējas un veicot drošības sektora reformas, īpašu uzmanību pievēršot labai pārvaldībai šajā sektorā, parlamentārajai kontrolei un pārskatatbildībai, kā arī pastiprinot pasākumus bijušo kaujinieku atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas (ADR) jomā;

9.  aicina ES turpināt atbalstīt Āfrikas Savienības (ĀS) un attiecīgo reģionālo organizāciju arvien aktīvāko pieeju pilnīgai Āfrikas miera un drošības sistēmas (APSA) darbības uzsākšanai; aicina ES veikt sākotnējo ieguldījumu ĀS miera fondā darbībām, kas paredzētas starpniecības un diplomātijas sadaļā;

10.  norāda, ka ir labāk jāintegrē drošības apsvērumi un attīstības mērķi, lai risinātu nestabilu valstu īpašās problēmas un veicinātu noturīgāku valstu un sabiedrības veidošanu, tostarp veidojot spējas pārtikas nodrošinājuma jomā, jo īpaši mazapjoma lauksaimniecībā, pielāgojoties klimata pārmaiņām, radot vairāk un labākas darbvietas, jo īpaši jauniešiem, nodrošinot iespējas sievietēm un sniedzot atbalstu izglītības jomā;

11.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi apņēmīgāk risināt pārvaldības problēmas Āfrikā, lai veidotu taisnīgāku, stabilāku un drošāku sabiedrību, un prasa veikt pasākumus, lai novērstu valsts nozagšanu, ko raksturo oligarhu kontrole un ieguves prakse valsts birokrātijas daļās, kas ir iemesls daudzām Āfrikas sociālekonomiskajām problēmām un politiskajiem konfliktiem;

12.  uzsver, ka kopīgu interešu un sadarbības īstenošanai drošības jomā ir pilnībā jāatbilst starptautiskajām tiesībām, ES pamatvērtībām un demokrātijas un labas pārvaldības atbalstīšanas, kā arī cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšanas mērķiem; uzskata, ka šie mērķi pēc iespējas būtu jāīsteno sinerģijā ar citām attiecīgām ekonomikas un politikas lielvarām Āfrikā, piemēram, Ķīnu un Indiju, un šīm lielvarām uzņemoties atbilstošas saistības;

13.  uzsver, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir nemainīgs elements ES saistībās ar trešo valstu partneriem; aicina ES stiprināt atbalstu demokrātijai, cilvēktiesību veicināšanai, tiesiskumam, plašsaziņas līdzekļu brīvībai un atbildīgai, pārredzamai un atsaucīgai pārvaldībai, kas ir būtiski elementi, lai nodrošinātu stabilu un iekļaujošu politisko, sociālo un ekonomisko vidi Āfrikā; aicina ES pastiprināt atbalstu Āfrikas iekšējiem cilvēktiesību instrumentiem, piemēram, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijai un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesai;

14.  aicina pieņemt stratēģiskāku, pragmatiskāku, plašāku un strukturētāku pieeju politiskajam dialogam saskaņā ar Kotonū partnerattiecību nolīgumu, plašāk iesaistot pilsonisko sabiedrību un pastiprinot cilvēku savstarpējo attiecību dimensiju; uzsver, cik nozīmīgs ir nolīguma 8. pantā paredzētais politiskais dialogs, kā arī cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas principu un tiesiskuma kā būtiski svarīgu elementu iekļaušana 9. pantā un klauzula par piemērotiem pasākumiem 96. pantā; aicina Komisiju, risinot sarunas par darbību pēc Kotonū nolīguma, pieņemt strukturētāku un stratēģiskāku pieeju cilvēktiesību dialogiem, izveidojot pastāvīgas parlamentu sadarbības komitejas pēc ES asociācijas nolīgumos iekļauto komiteju parauga, tām piešķirot pilnvaras pārraudzīt būtisko elementu klauzulu īstenošanu, lai pārstātu izmantot neatliekamības pieeju un iesaistītos plašākā un sistemātiskākā dialogā;

15.  uzsver, ka ir svarīgi sekmēt dialogu, informācijas apmaiņu un sadarbību vairākās jomās, tādās kā publisko finanšu pārvaldība, taisnīgas un iedarbīgas nodokļu sistēmas, korupcijas apkarošana, pārredzama un atbildīga valsts pārvalde, pilsoniskās sabiedrības un pilsoņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība;

16.  uzskata efektīvu ES un Āfrikas partnerību par būtisku tādu kopīgu problēmu risināšanā kā terorisma, ekstrēmisma un radikalizācijas apkarošana; atgādina, ka nelikumīgu ieroču, narkotiku un cilvēku tirdzniecība bieži ir galvenais ienākumu avots radikālajām un teroristu organizācijām šajā reģionā; uzsver tādu teroristu grupējumu kā Daesh un Boko Haram postošo ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem un ilgtermiņa ekonomisko attīstību; tāpēc uzsver vajadzību pastiprināt ilgtermiņa sadarbību drošības jomā un palielināt investīcijas izglītības un rehabilitācijas programmās; uzsver, ka labi funkcionējoša demokrātija veicina stabilitāti un ir spēcīgs instruments cīņā pret terorismu;

17.  uzsver, ka jāvēršas pret tādiem radikalizācijas pamatcēloņiem kā sociālā atstumtība, nabadzība un nepietiekama izglītība un jāveic mērķtiecīgs drošības un pretterorisma dialogs ar Āfrikas partneriem, lai kopīgi risinātu vietējās problēmas, kas var novest pie radikalizācijas un terorisma aktiem; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot starpreliģiju dialogu, atbalstīt iniciatīvas, kas paredzētas jauniešu integrācijai sabiedrībā, apkarot teroristu propagandu, vienlaikus ņemot vērā interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu nozīmi radikalizācijas procesos, apkarot terorisma finansēšanu un pastiprināt tiesu iestāžu sadarbību;

18.  uzsver, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšana sniedz iespējas labāk koordinēt kaimiņattiecību politiku un ar citām Āfrikas valstīm saistīto politiku, izveidojot paplašinātas sadarbības sistēmas; tāpēc aicina izveidot šādas tematiskās sistēmas, lai veicinātu sadarbību starp ES, dienvidu kaimiņreģiona partnervalstīm un trešām valstīm Āfrikā attiecībā uz tādiem reģionāliem jautājumiem kā drošība, enerģētika un pat migrācija;

19.  atgādina, cik svarīgi ir efektīvi īstenot ES ārpolitiku, kas spēj novērst migrācijas faktiskos pamatcēloņus un labāk cīnīties pret cilvēku tirdzniecībā iesaistītajām noziedzīgajām organizācijām; aicina pastiprināt kopīgos centienus, lai īstenotu Valletas rīcības plānu, kura pamatā ir godīga un patiesa partnerība ar izcelsmes un tranzīta trešām valstīm; atgādina, cik svarīga ir līdzsvarota un holistiska pieeja jaunajā partnerības satvarā, un šajā saistībā uzsver Parlamenta veiktās demokrātiskās kontroles nozīmi; uzsver, ka jaunais partnerības satvars ar trešām valstīm nedrīkst kļūt par vienīgo pīlāru ES darbībai migrācijas jomā un tam jāattiecas ne tikai uz robežu pārvaldību, bet arī, piemēram, godīgākām tirdzniecības attiecībām, cīņu pret klimata pārmaiņām un nelikumīgiem finanšu pārvedumiem no Āfrikas, drošu un likumīgu migrācijas kanālu izveidi un tādu iniciatīvu ieviešanu, ar kurām naudas pārvedumi kļūtu vieglāki un lētāki;

20.  atgādina, ka migrācijas pamatcēloņu vidū ir konflikti, vāja pārvaldība, valdības nestabilitāte, cilvēktiesību pārkāpumi, korupcija, nepietiekams tiesiskums, nesodāmība, nevienlīdzība, bezdarbs vai nepietiekama nodarbinātība, iztikas līdzekļu un resursu trūkums un klimata pārmaiņas;

21.  uzskata, ka Āfrikai un Eiropai ir kopīgas intereses un atbildība attiecībā uz migrāciju un ka krīze prasa globālus risinājumus, kas balstās uz solidaritāti, kopīgu atbildību, migrantu tiesību ievērošanu, neizraidīšanas principu un valstu pienākumu izpildi, proti, pienācīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas visā to teritorijā, uzņemt atpakaļ savus iedzīvotājus un piešķirt viņiem visas konstitucionālās tiesības, ja viņi nespēj iegūt likumīga rezidenta statusu ārzemēs;

22.  uzsver, ka spēcīga sadarbība starp Āfrikas valstīm un ES, jo īpaši starp valstīm abos Vidusjūras krastos, ir būtiski svarīga, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu; šajā saistībā atbalsta visaptverošas politikas un tiesiskā regulējuma īstenošanu, pamatojoties uz ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās protokoliem;

23.  norāda, ka dalībvalstu iemaksas Ārkārtas trasta fondā Āfrikai joprojām ir nelielas; sagaida, ka ES ārējo investīciju plāns izpildīs savas saistības mobilizēt investīcijas Āfrikā, atbalstīt iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un sekmēt darbvietu radīšanu, tādējādi palīdzot novērst migrācijas pamatcēloņus;

24.  ar īpašām bažām norāda uz centrālas valsts iestādes trūkumu dažās Āfrikas kontinenta daļās, jo īpaši attiecībā uz robežu pārvaldību, un atgādina par nelabvēlīgo ietekmi, ko tas rada terorisma un narkotiku tirdzniecības apkarošanā; tāpēc uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība robežu pārvaldības un migrācijas politikas jomā;

25.  atzīst reģionālās, starpreģionālās un kontinentālās integrācijas nozīmi, ievērojamo potenciālu un pārveidojošo spēju attiecībā uz izaugsmi un attīstību Āfrikā un vajadzību izvairīties no jaunu šķēršļu izveidošanas tirdzniecībai, mobilitātei un sadarbībai drošības jomā; uzskata, ka visa Āfrikas kontinenta ietveršana Āfrikas Savienībā ir ļoti pozitīvs solis ceļā uz visas Āfrikas integrāciju, un atzinīgi vērtē Āfrikas un ES samita pārdēvēšanu par ĀS un ES samitu;

26.  norāda, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Āfrikas iekšējās tirdzniecības un ilgtspējīgu investīciju stiprināšana, ja iespējams, vietējā valūtā, kā arī projektu un programmu starpreģionālā, kontinentālā un globālā dimensija dažādās jomās, sākot no ilgtspējīgas lauksaimniecības un vides līdz augstākajai izglītībai, IKT, pētniecībai un fiziskās infrastruktūras tīkliem;

27.  uzskata, ka reģionālās integrācijas projekti, piemēram, Āfrikas dienvidos, rietumos vai austrumos, ir jāatbalsta tā, lai papildinātu un stiprinātu visas Āfrikas integrācijas procesus Āfrikas Savienībā; uzskata, ka ES vajadzētu arī turpināt stratēģiskās divpusējās attiecības, kas balstās uz cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, galvenajām Āfrikas valstīm vadot un veicinot attiecīgos integrācijas projektus; turklāt uzsver vajadzību atjaunot Savienību Vidusjūrai kā līdzekli kopīgas drošības un labklājības nodrošināšanai Ziemeļāfrikā;

28.  atzīst parlamentu attiecību nozīmi un mudina Āfrikas partnerus parlamentu sadarbību divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī arī turpmāk noteikt par politisku prioritāti; uzsver parlamentu sadarbības delegāciju un reģionālo asambleju konstruktīvo lomu Āfrikas un ES partnerības sekmēšanā, veicinot kopīgas intereses un patiesu dialogu starp vienlīdzīgiem partneriem, un ierosina ciešāk sadarboties ar Āfrikas valstu parlamentiem, lai tie varētu labāk pildīt savu demokrātisko lomu;

29.  atgādina, ka ilgtermiņa ekonomiskās attīstības panākšanai ir svarīgas atbildīgas investīcijas un tirdzniecība, atbildīgs privātais sektors, kas ievēro starptautiskos veselības, drošības, vides aizsardzības un darba standartus, un uzņēmējdarbībai labvēlīga vide; aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai novērstu, izmeklētu un pārtrauktu neatbilstību minētajiem standartiem vai nepieļautu un izmeklētu gadījumus, kad Eiropas uzņēmumi izraisa vai veicina cilvēktiesību pārkāpumus un ierobežo neaizsargātu grupu, piemēram, minoritāšu, pirmiedzīvotāju, sieviešu un bērnu, tiesības; aicina ES un ĀS dalībvalstis aktīvi piedalīties un strādāt pie tā, lai sarunas ANO Cilvēktiesību padomē par projektu Līgumam par transnacionālajām korporācijām un cilvēktiesībām būtu sekmīgas;

30.  aicina palielināt ES atbalstu Āfrikai parāda samazināšanas un parāda atmaksājamības jomā un uzsver, ka ir vajadzīgi starptautiski tiesību akti un parāda revīzijas komisiju izveide netaisnīga parāda gadījumos; aicina dalībvalstis efektīvi īstenot ANO vadošos principus ārējā parāda un cilvēktiesību jautājumos, kā arī ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) principus par atbildīgu valsts aizņēmumu un aizdevumu veicināšanu, padarot tos juridiski saistošus;

31.  uzsver transporta infrastruktūru pievienoto vērtību, veicinot ekonomiku un tirdzniecību starp ES un Āfriku; uzsver ostu, piestātņu un lidostu stratēģisko nozīmi;

32.  atzīst, ka Āfrika cieš no milzīga energoapgādes trūkuma, jo 645 miljoniem cilvēku nav pieejama elektroenerģija par pieņemamu cenu; uzskata, ka ilgtspējīgiem risinājumiem, kuru pamatā ir atjaunojamie enerģijas avoti un ārpustīkla un minitīkla enerģijas sistēmas, būtu jāpiešķir prioritāte, un aicina ES sniegt atbalstu tās Āfrikas partneru centienos pārvarēt finanšu, tehniskās un politiskās problēmas šajā procesā; atzīst, ka ir jāuzlabo pārvaldība enerģētikas nozarē un jāstimulē visu līmeņu iekšzemes vai pārrobežu publiskie un privātie ieguldījumi atjaunojamo energoresursu jomā, un uzskata, ka jaunais ārējo investīciju plāns varētu pavērt šajā jomā lieliskas iespējas; aicina ES turpināt atbalstīt Āfrikas Atjaunojamo energoresursu iniciatīvu (AREI) un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sākt jaunu ES un Āfrikas pētniecības un inovācijas partnerību klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas enerģētikas jomā;

33.  uzsver tādu maza mēroga attīstības projektu nozīmi, kuriem ir tieša ietekme uz cilvēku dzīvi; mudina Komisiju turpināt tos atbalstīt;

34.  aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par papildu pasākumiem saistībā ar Konfliktu izrakteņu regulu (Regula (ES) 2017/821)(1) atbilstīgi attiecīgajam kopīgajam paziņojumam (JOIN(2014)0008);

35.  atzīst efektīvu sociālās aizsardzības sistēmu nozīmi cilvēku drošībā, konfliktu novēršanā un ilgstošu konfliktu un piespiedu pārvietošanas ietekmes mazināšanā; norāda uz vardarbīgu konfliktu un piespiedu pārvietošanas nesamērīgo ietekmi uz sievietēm un bērniem;

36.  uzsver sieviešu būtisko nozīmi attīstībā un uzskata, ka sieviešu līdzdalība pārvaldībā ir priekšnosacījums sociālekonomiskajam progresam, sociālajai kohēzijai un taisnīgai demokrātiskajai pārvaldībai; aicina veikt pozitīvus pasākumus, lai nodrošinātu virzību uz sieviešu līdztiesīgu iesaisti sabiedrībā, tostarp lēmumu pieņemšanas amatos visos līmeņos; vienlaikus aicina Āfrikas valstis mudināt un atbalstīt sieviešu plašāku līdzdalību darba tirgū un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu dzimumu diskrimināciju darba vietā;

37.  mudina Komisiju attiecīgajās ārējās attīstības programmās īpašu uzmanību pievērst ar sieviešu un meiteņu seksuālo un reproduktīvo veselību saistītajām tiesībām;

38.  aicina EĀDD savā cilvēktiesību un politiskajā dialogā ar Āfrikas valstīm turpināt risināt LGBTI jautājumu un ar piemērotiem instrumentiem sniegt atbalstu LGBTI cilvēktiesību aizstāvjiem;

39.  atkārtoti atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) un ES apņemšanos pilnībā sadarboties tiesas jurisdikcijā esošu smagu noziegumu novēršanā; aicina ES saglabāt atvērtību konstruktīvai diskusijai, ja rodas sarežģījumi Romas statūtu kontekstā, un turpināt atbalstīt Āfrikas valstis, kuras ir pārejas situācijā pēc konflikta, to cīņā pret nesodāmību un pārskatatbildības nodrošināšanā par starptautiskiem noziegumiem;

40.  uzsver, ka gaidāmais Āfrikas un ES samits sniegs iespēju uzsvērt ES prioritātes ES un Āfrikas attiecībās saistībā ar procesu pēc Kotonū nolīguma;

41.  uzskata, ka Āfrika, Karību jūras reģions un Klusā okeāna reģions ir ļoti atšķirīgi reģioni ar īpašām interesēm un problēmām, ko nevar vienkārši risināt visaptverošajā Kotonū nolīguma sistēmā; tāpēc uzskata, ka turpmākā sadarbība ar Āfriku būtu jābalsta uz pašreizējām reģionālajām un apakšreģionālajām organizācijām, jo īpaši Āfrikas Savienību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.8.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

7

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Petras Auštrevičius, Mario Borghezio, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Andi Cristea, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Alyn Smith, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Hilde Vautmans, Anders Primdahl Vistisen, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elisabetta Gardini, Neena Gill, Ana Gomes, András Gyürk, Takis Hadjigeorgiou, Liisa Jaakonsaari, Marek Jurek, Urmas Paet, Mirosław Piotrowski, Miroslav Poche, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Seb Dance, Jean-Luc Schaffhauser, Marie-Pierre Vieu, Ivan Štefanec

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

54

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Urmas Paet, Jozo Radoš, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans

ECR

Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Anders Primdahl Vistisen

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Lars Adaktusson, Lorenzo Cesa, Michael Gahler, Elisabetta Gardini, András Gyürk, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Željana Zovko, Ivan Štefanec, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica

S&D

Andi Cristea, Seb Dance, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Liisa Jaakonsaari, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Miroslav Poche, Elena Valenciano, Boris Zala, Janusz Zemke

Verts/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero

7

-

EFDD

James Carver

GUE/NGL

Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Marie-Christine Vergiat, Marie-Pierre Vieu

NI

Georgios Epitideios, Janusz Korwin-Mikke

5

0

ECR

Marek Jurek, Mirosław Piotrowski

ENF

Mario Borghezio, Jean-Luc Schaffhauser

GUE/NGL

Sofia Sakorafa

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.


Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS (27.9.2017)

Attīstības komitejai

par ES un Āfrikas kopējo stratēģiju: stimuls attīstībai

(2017/2083(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Maria Arena

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā saskaņā ar aplēsēm Āfrikas infrastruktūrai ir vajadzīgi EUR 75 miljardi gadā, patēriņa tirgus vērtība 2020. gadā varētu sasniegt USD 1000 miljardus, ārvalstu tiešo ieguldījumu apmēram vajadzētu pastāvīgi pieaugt, 2020. gadā sasniedzot USD 144 miljardus, un pašreizējais iedzīvotāju skaits ir 1 miljards;

B.  tā kā Eiropas un Āfrikas ekonomikas drošība un labklājība ir savstarpēji saistīta un tā kā abiem kontinentiem ir jārisina kopīgās problēmas un jāizmanto kopīgās iespējas;

C.  tā kā ir jāveido vide, kurā tiek veicinātas investīcijas un kurā par svarīgāko prioritāti ir noteikta stāvokļa uzlabošana veselības un izglītības jomā;

D.  tā kā to iedzīvotāju īpatsvars, kas Subsahāras Āfrikā dzīvo galējā nabadzībā, ir samazinājies no 56 % 1990. gadā līdz 43 % 2012. gadā;

E.  tā kā ekonomikas attīstības un izaugsmes ziņā starp Āfrikas valstīm pastāv lielas atšķirības un tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem 33 no 47 vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) ir Āfrikas valstis; tā kā vairāk nekā 218 miljoni cilvēku Āfrikā dzīvo galējā nabadzībā;

F.  tā kā Āfrikas eksportpreču vidū joprojām dominē neapstrādāti produkti un tā kā uz lielu šo preču daļu attiecas piešķirtās tirdzniecības preferences; tā kā brīvas tirgus pieejamības nodrošināšana lielākajai daļai Āfrikas produktu palielina Āfrikas valstu spējas un uzlabo to konkurētspēju un līdzdalību pasaules mēroga tirgos, ja to papildina ar, piemēram, politiku, kas vērsta uz noturīgu ilgtspējīgu industrializāciju un lauku reģionu produktivitāti kā galvenajiem virzieniem ceļā uz attīstību;

G.  tā kā preferenciāla piekļuve ES tirgum Āfrikas valstīm, kam šis pasākums tiek piemērots, ir pavērusi iespēju uzlabot eksporta darbību atkarībā no to spējas faktiski izmantot šādu preferenciālo režīmu;

H.  tā kā laba pārvaldība un pārredzamība samazina tirdzniecības izmaksas un veicina komerciju, investīcijas un ekonomikas attīstību; tā kā taisnīgai un atbildīgai tirdzniecībai un investīcijām ir būtiska nozīme attīstībā un tās var palīdzēt gadā radīt vairāk nekā 18 miljonus jaunu ilgtspējīgu darbvietu, kas Āfrikā ir vajadzīgas, lai absorbētu pieaugošo darbaspēka apmēru, un kas nāk par labu arī ES;

I.  tā kā izejvielu un dabas resursu ilgtspējīgai un atbildīgai pārvaldībai vajadzētu būt ES un Āfrikas stratēģijas centrālajam elementam un vienai no Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības sadarbības prioritātēm, jo īpaši lai vērstos pret tā dēvēto resursu lāstu un likvidētu to; tā kā Eiropas un Āfrikas pārstāvjiem šajā jautājumā būtu jāieņem spēcīga un vienota nostāja attiecīgajos starptautiskajos forumos un samitos, piemēram, G20, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā vai PTO;

J.  tā kā svarīgs ar attīstību saistīts jautājums Āfrikā ir vispārēja elektroenerģijas pieejamība;

K.  tā kā līdz šim veikto pasākumu rezultātā nav izdevies Āfriku pilnībā iesaistīt pasaules tirdzniecībā un turklāt nav izdevies Āfrikas valstīs ne izskaust nabadzību, ne samazināt nevienlīdzību un tā kā lielākā daļa Āfrikas valstu joprojām var daudz gūt no pilnvērtīgākas iesaistes pasaules tirdzniecībā un tās sniegtajām iespējamajām priekšrocībām;

L.  tā kā 2015. gada stratēģijā „Tirdzniecība visiem” ir noteiktas ES saistības attiecībā uz saistošu un izpildāmu tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību,

1.  prasa ES atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību Āfrikā un koncentrēties uz atbalstu projektiem, kuri reāli un pozitīvi ietekmēs pienācīgu darbvietu radīšanu vīriešiem un sievietēm, cīņu pret nabadzību, tautas attīstības veicināšanu un vides aizsardzību, vienlaikus pozitīvi ietekmējot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, uz vērtībām un noteikumiem balstītu preču un pakalpojumu tirdzniecību, kas rada labvēlīgu iespaidu, industrializāciju un spēju veidošanu, kvalitatīvu un paredzamu uzņēmējdarbības vidi, publisko finanšu pārvaldību, lai uzlabotu nodokļu taisnīgumu, dabas resursu pārvaldības pārredzamību, jo īpaši ieguves rūpniecībā un enerģijas ražošanā, cīņu pret korupciju un kapitāla nelikumīgu aizplūšanu no kontinenta, kā arī cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, labas pārvaldības un tiesiskuma veicināšanu, vienlaikus palīdzot veidot stabilitāti un drošību; jo īpaši uzsver ES iniciatīvas, kas vērstas uz privātā sektora mobilizēšanu, tā kā privātais sektors jaunattīstības valstīs nodrošina 90 % darbvietu;

2.  prasa, lai ES pastiprinātu uz attīstību vērsto tirdzniecības politiku un palielinātu finanšu saistības attiecībā uz atbalstu tirdzniecībai un tehniskās palīdzības un spēju veidošanas iniciatīvām, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu Āfrikas valstīm, jo īpaši VAV, iespējas pilnībā izmantot ES tirdzniecības preferences; turklāt prasa Komisijai un dalībvalstīm koordinēt savu programmu īstenošanu, lai maksimāli palielinātu palīdzības tirdzniecībai efektivitāti; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada februārī stājās spēkā PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, kuram būtu jāatvieglo muitas procedūras, tādējādi samazinot tirdzniecības izmaksas;

3.  prasa ES un tās dalībvalstīm labāk koordinēt savas tirdzniecības atbalsta programmas un veicināt sinerģiju ar to politiku attiecībā uz investīcijām Āfrikā;

4.  uzskata, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), kurus lielā mērā atbalsta attiecīgo valstu parlamenti, ir potenciāls kļūt par svarīgu instrumentu, ar kuru veicināt reģionālo attīstību un kontinenta integrāciju pasaules tirdzniecībā, ja šos EPN pareizi īstenos un papildinās ar atbilstošiem strukturāliem pasākumiem;

5.  uzsver, ka ES un Āfrikas attiecības ir jāformulē, pamatojoties uz līdzvērtīgu partneru veidotu taisnīgu un līdzsvarotu satvaru, savstarpēju cieņu un tādu interešu atzīšanu, kas vērstas uz cilvēktiesību veicināšanu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

6.  aicina Komisiju atbalstīt Āfrikas valstu integrāciju pasaules un reģionālajā tirdzniecībā, veidojot svarīgas infrastruktūras un nodrošinot elektroenerģijas, finanšu pakalpojumu un uzņēmējdarbības apmācības pieejamību;

7.  aicina Komisiju palīdzēt Āfrikas valstīm attīstīties un integrēties pasaules ekonomikā, tostarp pasaules un reģionālajās vērtību ķēdēs, lai radītu dažādām valstīm iespējas iesaistīties starpposma un gala produktu ražošanā; šajā saistībā aicina ES vairāk atbalstīt vērienīgos plānus par brīvās tirdzniecības zonas izveidi visā Āfrikas kontinentā, veicinot vietējo ienākumu nevienlīdzības samazināšanu, palīdzēt panākt ekonomikas dažādošanu un tehnoloģijas nodošanu, veicināt Āfrikas plašāku iesaisti starptautiskajā tirdzniecībā un turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, lai sasniegtu šo mērķi; atzīst, ka, lai gan ES politikai ir būtiska nozīme, palīdzot Āfrikas valstīm sasniegt šos mērķus, svarīga, protams, ir pašu Āfrikas valstu politiskā apņemšanās;

8.  mudina ES, izstrādājot un īstenojot tirdzniecības politiku attiecībā uz Āfriku, vienmēr ņemt vērā Āfrikas valstu un reģionu dažādos attīstības līmeņus un to, ka katra valsts un reģions sagaida ko citu, un tādēļ pieņemt īpaši pielāgotas un specifiskas tirdzniecības preferences vai pasākumus, kas uzlabo ražošanas un pārstrādes jaudu, veicina reģionālo integrāciju un sekmē mazapjoma un ilgtspējīgu lauksaimniecību, veicinot vietējo pārtikas produktu tirdzniecību vietējos tirgos; uzsver arī to, ka ES un Āfrikas valstu vai reģionālo grupu tirdzniecības nolīgumam vai vienpusējam tirdzniecības režīmam ir jānodrošina pietiekami asimetriski liberalizācijas grafiki, jaunizveidoto nozaru aizsardzība, attīstību atbalstoši izcelsmes noteikumi un efektīvas drošības klauzulas;

9.  uzskata, ka PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma efektīva īstenošana un muitas procedūru vienkāršošana un pārredzamība palīdzēs veicināt tirdzniecību starp Eiropu un Āfriku, kas jo īpaši nāks par labu MVU un inovācijai;

10.  aicina ES, izmantojot tirdzniecības un investīciju politiku, koncentrēties uz privātā sektora izaugsmi un atbalstu inovācijai, konkurētspējai un uzņēmējdarbībai Eiropā un Āfrikā un darījumos ar Āfriku ievērot ilgtspējības un sociālās atbildības principus;

11.  uzskata, ka publiskā un privātā sektora partnerībām ir būtiska nozīme ekonomikas attīstībā, ciktāl tās privāto sektoru padara dinamiskāku un veicina sinerģiju starp iestādēm un ekonomikas dalībniekiem, un ka tādēļ tās šajā stratēģijā būtu jāatbalsta;

12.  prasa Eiropas attīstības un investīciju projektus Āfrikā vadīt saskaņā ar līdzatbildības principu, lai saņēmējvalstis var uzņemties atbildību par saviem attīstības modeļiem;

13.  sagaida, ka ES turpmākajā dialogā ar Āfriku izstrādās stratēģiskus sadarbības plānus;

14.  aicina EIB un Komisiju, jo īpaši izmantojot ārējo investīciju plānu (EIP), investēt projektos ar augstu darbvietu radīšanas potenciālu un tādās prioritārās jomās kā tīra enerģija, infrastruktūra, veselība un medicīniskie pētījumi;

15.  uzsver — lai stimulētu tirdzniecību Āfrikas tirgū un ar trešām valstīm un reģioniem un lai palielinātu Āfrikas valstu rūpniecības pārstrādes jaudu, atbalsts investīciju projektiem būtu jāpiešķir atkarībā no ekonomiskās efektivitātes un gaidāmajiem ekonomiskajiem rezultātiem;

16.  atgādina, ka ar ES investīciju politiku, jo īpaši saistībā ar publiskajiem līdzekļiem, ir jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana; atgādina, ka ir jāuzlabo attīstības finansēšanas iestāžu un publiskā un privātā sektora partnerību pārredzamība un pārskatatbildība, lai efektīvi sekotu līdzi naudas plūsmām, parāda atmaksājamībai un tam, kādu pievienoto vērtību ilgtspējīgai attīstībai sniedz to īstenotie projekti, un uzraudzītu minētos aspektus;

17.  uzskata, ka digitālā attīstība var radīt izaugsmes iespējas Āfrikā, piemēram, izmantojot e-komercijas maksājumus vai maksājumus pa tālruni, un ka ar ES un Āfrikas attīstības politiku būtu jāuzlabo elektroenerģijas un interneta pieejamība Āfrikā;

18.  prasa nodrošināt pārredzamību tirdzniecības nolīgumos un, organizējot oficiālu apspriešanos, pilnībā iesaistīt visas atbilstīgās ieinteresētās personas, tostarp attiecīgo valstu pilsonisko sabiedrību, turpmākajās sarunās un to nolīgumu īstenošanā, par kuriem pašlaik notiek sarunas;

19.  prasa principus par politikas saskaņotību attīstībai pilnībā iekļaut ES tirdzniecības attiecībās ar Āfriku, kas nozīmē izpildāmu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības klauzulu iekļaušanu visos ES tirdzniecības nolīgumos ar Āfrikas valstīm saskaņā ar apņemšanos, ko Komisija paudusi stratēģijā „Tirdzniecība visiem”;

20.  atzinīgi vērtē pēdējos gados īstenotos ES centienus veicināt uzņēmumu sociālo atbildību; aicina ES turpināt veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ir pilnībā atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un noziegumiem vides jomā; šajā saistībā piekrīt viedoklim, ka ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi būtu jāiekļauj jebkādos turpmākos ES un Āfrikas valstu nolīgumos, un prasa abām pusēm tos iekļaut visos pārskatītajos nolīgumos; turklāt prasa ES efektīvi veicināt pienācīgas pārbaudes pienākumus, lai nodrošinātu globālo piegādes ķēžu ilgtspējību;

21.  sagaida arī to, ka tiks izstrādāta stratēģija cīņai pret korupciju un nelikumīgu kapitāla aizplūšanu no Āfrikas, un prasa, lai turpmāk tiktu ņemta vērā reģionālo Āfrikas tirgu attīstība;

22.  uzskata, ka ir būtiski ES un Āfrikas stratēģijā ņemt vērā sieviešu svarīgo nozīmi ekonomikas attīstībā un sabiedrības noturību Eiropā un Āfrikā un ka projekti būtu jāizstrādā, paturot prātā šo aspektu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.9.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, Santiago Fisas Ayxelà, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Heidi Hautala, France Jamet, Bernd Lange, David Martin, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Edouard Ferrand, Agnes Jongerius, Sajjad Karim, Sander Loones, Paul Rübig, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Massimiliano Salini, Bogdan Brunon Wenta

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Hannu Takkula

ECR

Emma McClarkin, Jan Zahradil, Sajjad Karim, Sander Loones

EFDD

Tiziana Beghin, William (The Earl of) Dartmouth

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur, Eleonora Forenza, Helmut Scholz

PPE

Adam Szejnfeld, Bogdan Brunon Wenta, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Iuliu Winkler, Jarosław Wałęsa, Laima Liucija Andrikienė, Massimiliano Salini, Paul Rübig, Santiago Fisas Ayxelà, Tokia Saïfi, Viviane Reding

S&D

Agnes Jongerius, Alessia Maria Mosca, Bernd Lange, David Martin, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Karoline Graswander-Hainz, Maria Arena, Sorin Moisă

Verts/ALE

Heidi Hautala, Klaus Buchner

2

-

ENF

Edouard Ferrand, France Jamet

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ATZINUMS (29.9.2017)

Attīstības komitejai

par ES un Āfrikas kopējo stratēģiju: stimuls attīstībai

(2017/2083(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Cécile Kashetu Kyenge

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Āfriku un ES saista migrācijas un mobilitātes jautājumi, tās saskaras ar kopīgām problēmām attiecībā uz drošību un tām nākas kopīgi veikt pasākumus, vēršoties pret organizēto un pārrobežu noziedzību; tā kā šie jautājumi ir jārisina kopīgi un praktiskā veidā,

1.  uzsver, ka tad, kad ES un Āfrikas stratēģija būs īstenota, tai jāattiecas uz visiem migrācijas, starptautiskās aizsardzības un piespiedu pārvietošanas aspektiem, galveno uzmanību pievēršot solidaritātes, partnerības un kopīgas atbildības principiem un savstarpējai pārskatabildībai attiecībā uz cilvēktiesībām;

2.  norāda, ka nedrošības atmosfēra, ko izraisa postošie konflikti Āfrikā, mazina labas pārvaldības ietekmi un rada tādu gaisotni, kas neveicina izaugsmi, nodarbinātību, investīcijas un attīstību; uzsver, ka demokrātiskas un pārredzamas valsts struktūras, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana, dzimumu līdztiesība un laba pārvaldība ir būtiski svarīgi elementi Āfrikas valstu attīstībai; uzskata Āfriku par svarīgu partneri starptautiskajā arēnā un norāda, ka ES būtu jāpastiprina sadarbība un politiskais dialogs ar šo kontinentu, uz savstarpējas uzticēšanās pamata radot Āfrikas partneriem jaunas iespējas; uzsver, ka ES attīstības finansējumam un palīdzībai būtu jāveicina Āfrikas valstu ilgtspējīga attīstība un laba pārvaldība; uzsver, ka ir vajadzīga spēcīgāka un politiskāka ES un Āfrikas partnerība, kā arī īpaša finanšu sistēma šo jautājumu risināšanai;

3.  uzsver, ka Āfrikas un ES stratēģijā ir jāspēj ņemt vērā Āfrikas valstu lielo daudzveidību un attiecīgi jāspēj pielāgoties katras partnervalsts konkrētajiem apstākļiem;

4.  atzīst, ka dažādām Āfrikas valstīm ir atšķirīgi attīstības līmeņi; mudina ES sadarboties ar stratēģiskajiem partneriem un vadošajām valstīm, kuras var politiski, ekonomiski un sociāli radīt Āfrikā vidi, kas veicina izaugsmi un attīstību, jo īpaši ar divpusējiem nolīgumiem un reģionālajām stratēģijām, tādējādi nodrošinot iespējas apkarot starp Āfriku un Eiropu notiekošās migrācijas pamatcēloņus;

5.  uzskata — lai gan Āfrikas un ES partnerībai vajadzētu būt galvenajam elementam mūsu attīstības palīdzības politikā un Āfrikā izvērstajās darbībās, galvenā atbildība par sava kontinenta nākotni ir jāuzņemas Āfrikas valstīm un to vadītājiem; tāpēc uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta Āfrikas līderu centieni veicināt stabilu un pārticīgu vidi Āfrikā un sadarbību, kas balstīta uz kopīgu ieinteresētību panākt mieru, drošību un labu pārvaldību;

6.  norāda, ka migrācija un mobilitāte Āfrikā un starp Āfriku un ES sniedz labumu abiem kontinentiem un ka holistiska pieeja migrācijai un mobilitātei ir būtiska, lai stimulētu ilgtspējīgu attīstību un veicinātu demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību un cilvēktiesības; mudina Komisiju veidot jaunas mobilitātes un migrācijas partnerības ar Āfrikas partnervalstīm;

7.  atzīst, ka līdz 2050. gadam Āfrikas iedzīvotāju skaits sasniegs 2,4 miljardus un galvenokārt to veidos jaunieši(1); atzinīgi vērtē vēlmi Āfrikas un ES partnerībā svarīgu nozīmi piešķirt jauniešiem; mudina ES turpināt identificēt un atbalstīt jauniešu iedvesmotas iniciatīvas, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, un pastiprināt sadarbību ar Āfrikas valstīm, lai apkarotu bērnu militarizāciju, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu laulības un citus bērnu tiesību pārkāpumus; atgādina, ka viena desmitā daļa no mobilajiem studentiem pasaulē ir afrikāņu studenti un ka puse no tiem ierodas Eiropā; uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt zināšanu apmaiņu, lai jebkādos apstākļos novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no Āfrikas;

8.  jo īpaši prasa Āfrikas studentu interesēs īstenot Direktīvu (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā;

9.  atzīst, ka vardarbīgi konflikti, vajāšanas, nevienlīdzība, cilvēktiesību pārkāpumi, terorisms, represīvi režīmi, dabas katastrofas, klimata pārmaiņas un pastāvīga nabadzība pēdējos gados izraisīja iedzīvotāju pārvietošanos un palielināja migrācijas plūsmu uz Eiropu; tomēr atgādina, ka starptautiskajā migrācijā ir iesaistīti mazāk nekā 35 miljoni Āfrikas izcelsmes cilvēku un ka vairāk nekā 85 % migrācijas notiek pašā Āfrikas teritorijā; uzsver, ka bēgļiem un migrantiem ir tādas pašas vispārējās cilvēktiesības un pamatbrīvības;

10.  atgādina, ka lielākā daļa bēgļu un migrantu atrod patvērumu jaunattīstības valstīs un ka iedzīvotāju pārvietošanās galvenokārt notiek šajās valstīs un starp tām; uzsver, ka šo valstu palīdzības sistēmas saskaras ar lielām problēmām, kas var nopietni apdraudēt aizvien lielāka skaita pārvietoto personu aizsardzību;

11.  īpaši vērš uzmanību uz vardarbību pret cilvēkiem un viņu vajāšanu rases, tautības, reliģiskās piederības/ticības, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes un dzimumpazīmju dēļ, kas ir starptautisko cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpums, kavē attīstību un izraisa bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos;

12.  uzskata, ka terorisms ir globāla mēroga apdraudējums mieram un stabilitātei reģionā, ilgtspējīgai attīstībai un iekšējai drošībai, kas valstu valdībām, reģionālajām un starptautiskajām organizācijām un ES aģentūrām jārisina koordinētā veidā; atgādina, ka organizētā noziedzība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, narkotisko vielu un savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība, kā arī pirātisms nenoliedzami ietekmē Āfrikas valstis; aicina pastiprināt sadarbību, īstenojot ES un Āfrikas stratēģiju, kuras mērķis ir novērst nesodāmību, veicināt tiesiskumu un paplašināt policijas un tiesu iestāžu spējas, lai sekmētu informācijas un paraugprakses apmaiņu un nepieļautu, novērstu un apkarotu terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu, kā arī sauktu pie atbildības par to; uzskata, ka pretterorisma stratēģijā būtu jāiekļauj arī pasākumi radikalizācijas novēršanai, kas izraisa vardarbīgu ekstrēmismu Āfrikā un Eiropā, jo īpaši jauniešu vidū;

13.  vērš uzmanību uz to, ka Āfrikas un ES migrācijas un mobilitātes dialogam būtu jāatvieglo ne tikai augsti kvalificētu cilvēku, bet visu cilvēku mobilitāte un brīva pārvietošanās Āfrikā un starp Āfriku un ES, pamatojoties uz labi pārvaldītu, tiesībās balstītu pieeju, tostarp pastiprinot drošus un likumīgus migrācijas kanālus; aicina ES un tās dalībvalstis veicināt ģimeņu atkalapvienošanos;

14.  atkārtoti prasa pastiprināt likumīgas iespējas personām, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība; mudina dalībvalstis piedāvāt pārmitināšanas vietas ievērojamam skaitam bēgļu, ņemot vērā to bēgļu kopējo skaitu, kurus izmitina Āfrikas valstis; šajā saistībā prasa izveidot Eiropas pārmitināšanas sistēmu, kuru dalībvalstis varētu viegli izmantot un kura mudinātu ES un tās dalībvalstis uzņemties būtisku lomu attiecībā uz pārmitināšanu pasaules mērogā un kalpotu par paraugu pārējiem; atkārtoti aicina dalībvalstis nodrošināt visa vajadzīgā aprīkojuma pieejamību un plānot atvērt jaunus un drošus ceļus patvēruma meklētājiem, jo īpaši neaizsargātām personām, ES vēstniecībās un konsulātos bēgļu izcelsmes valstīs vai tranzītvalstīs;

15.  turklāt aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar Āfrikas valstīm, kurām nākas risināt bēgļu pārvietošanās jautājumu vai ieilgušas krīzes situācijas, un palīdzēt tām, lai uzlabotu to patvēruma nodrošināšanas spējas un aizsardzības sistēmas; atgādina, ka par mērķi jebkādai sadarbībai migrācijas un patvēruma jomā ir jānosaka tādu principu ievērošanas veicināšana, kas attiecas uz pamattiesībām, uz kurām balstās ES migrācijas un patvēruma politika;

16.  atgādina, ka ir svarīgi sniegt iespējamajiem migrantiem maksimāli plašu informāciju ne tikai par briesmām, kas sagaidāmas, izmantojot neatbilstīgas migrācijas ceļus, bet arī par viņu izredzēm ES, jo īpaši nodarbinātības un apmācības jomā;

17.  atgādina, ka līdz 2018. gadam ANO paspārnē ir jāizstrādā divi globālie pakti attiecīgi migrācijas un bēgļu jomā, ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 2016. gada 19. septembrī pieņemto Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, un ka līdz tam būtu jāpastiprina Āfrikas un ES dialogs, lai noteiktu kopīgās prioritātes, kur tas ir iespējams;

18.  uzsver, ka atgriešanās var notikt tikai pēc katras atsevišķas lietas novērtēšanas, pilnībā ievērojot attiecīgo personu tiesības, un ka jebkurš migrantu izraidīšanas mēģinājums ir pretrunā ES un starptautiskajiem tiesību aktiem; uzskata, ka būtu jāveic tikai droša migrantu atgriešanās, ka par prioritāti būtu jānosaka brīvprātīga, nevis piespiedu atgriešanās un ka būtu sistemātiski jārisina migrantu reintegrācijas jautājums;

19.  aicina veidot efektīvu, pastiprinātu un sistemātisku sadarbību ar Āfrikas valstīm, tostarp stingru un reālu pārmitināšanas politiku un finanšu izmeklēšanu, cīņā pret cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu; aicina ES un Āfrikas valstis pastiprināt sadarbību un centienus, lai pārtrauktu cilvēku tirdzniecību un kontrabandu starp abiem kontinentiem;

20.  atzīst Āfrikas valstu diasporu stratēģisko potenciālu visā pasaulē gan saistībā ar naudas pārvedumiem, gan nefinansiālām vērtībām attiecībā uz spēju veidot un veicināt mieru, demokrātiju, labu pārvaldību un sociālo stabilitāti; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi veidot attiecības ar šīm diasporām un sasaistīt tās ar attīstības projektiem, lai nodrošinātu, ka tās sniedz ieguldījumu attīstības politikas efektivitātē;

21.  atgādina, ka Āfrikas līderi apsolīja paātrināt izaugsmi, attīstību, labklājību un labu pārvaldību Āfrikas kontinentā līdz 2063. gadam; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt jaunattīstības valstis, lai tās var pieņemt ilgtermiņa politiku, kas ievēro tiesības uz pārvietošanās brīvību, izglītību, veselību un nodarbinātību; uzsver, ka ES un jo īpaši tās dalībvalstīm ir jāatbalsta vismazāk attīstītās valstis (VAV) to centienos apkarot klimata pārmaiņas, lai izvairītos no nabadzības saasināšanās šajās valstīs;

22.  iesaka turpināt centienus, lai īstenotu Valletas rīcības plānu humānai un ilgtspējīgai migrācijas pārvaldībai abos Vidusjūras krastos; atgādina, ka liela nozīme ir iniciatīvām, ar kurām tiek pastiprināts dialogs un sadarbība migrācijas jautājumos, piemēram, Rabatas process un Hartūmas process;

23.  prasa, lai tiktu īstenota rūpīgāka parlamentārā pārbaude attiecībā uz sadarbības nosacījumiem ar trešām valstīm un attiecīgo ES aģentūru ārējās sadarbības pasākumiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

28.9.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

2

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Lorenzo Fontana, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Roberta Metsola, Louis Michel, Péter Niedermüller, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Anna Hedh, Lívia Járóka, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Gilles Lebreton, Angelika Mlinar, Emil Radev, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Jaromír Štětina

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Sophia in ‘t Veld, Louis Michel, Angelika Mlinar, Cecilia Wikström

ECR

Branislav Škripek, Helga Stevens

EFDD

Laura Ferrara

PPE

Heinz K. Becker, Andrea Bocskor, Michał Boni, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Lívia Járóka, Barbara Kudrycka, Roberta Metsola, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Jaromír Štětina, Traian Ungureanu

S&D

Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Ana Gomes, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Péter Niedermüller, Soraya Post, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

Verts/ALE

Jan Philipp Albrecht, Jean Lambert, Judith Sargentini

2

-

ENF

Lorenzo Fontana, Gilles Lebreton

6

0

GUE/NGL

Marina Albiol Guzmán, Malin Björk, Cornelia Ernst, Marie-Christine Vergiat

PPE

Emil Radev

S&D

Dietmar Köster

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

ANO, Pasaules iedzīvotāju skaita prognoze, 2015. gads.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.10.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

5

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Maurice Ponga, Lola Sánchez Caldentey, Eleftherios Synadinos, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Thierry Cornillet, Brian Hayes, Cécile Kashetu Kyenge, Florent Marcellesi

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

France Jamet


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Thierry Cornillet, Paavo Väyrynen

ECR

Nirj Deva, Eleni Theocharous

PPE

Brian Hayes, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Maurice Ponga, Bogdan Brunon Wenta, Joachim Zeller, Željana Zovko

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon

5

-

EFDD

Ignazio Corrao

ENF

France Jamet

GUE/NGL

Marina Albiol Guzmán, Lola Sánchez Caldentey

NI

Eleftherios Synadinos

3

0

PPE

Anna Záborská

Verts/ALE

Maria Heubuch, Florent Marcellesi

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika