ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro Luksemburgu un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Gruzijas un Dienvidāfrikas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

22.11.2017 - (COM(2017)0357 – C8-0233/2017 – 2017/0148(NLE)) - *

Juridiskā komiteja
Referente: Angel Dzhambazki

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro Luksemburgu un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Gruzijas un Dienvidāfrikas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem

(COM(2017)0357 – C8-0233/2017 – 2017/0148(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2017)0357),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0233/2017),

–  ņemot vērā Tiesas[1] atzinumu par Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci attiecībā uz deklarācijas par pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem akceptēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu un 108. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0361/2017),

1.  ar ko pilnvaro Luksemburgu un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Gruzijas un Dienvidāfrikas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

• [1]  Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.

PASKAIDROJUMS

1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem ir ļoti svarīgs tiesību akts. To ir ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Šajā konvencijā ir noteikts mehānisms, ar kura palīdzību līgumslēdzējas valstis sadarbojas, lai rastu risinājumu starptautiskās bērnu nolaupīšanas gadījumos.

Daudzos gadījumos šīs problēmas rodas pāriem, kas vairs nedzīvo kopā. Ja māte vai tēvs nav vienas valsts valstspiederīgie, viņiem var rasties vēlme izmantot attiecīgo dalībvalstu sadarbības trūkumu, lai iegūtu aizgādību pār bērnu. Presē bieži vien mēs lasām par tādas bērnu starptautiskās nolaupīšanas gadījumiem, kas tiek veikta pēc tam, kad bērna vecāki kopdzīvi ir pārtraukuši vai ir šķīrušies.

Lielākā problēma šādās situācijās ir atsevišķo valstu tiesību sistēmu neobjektivitāte par labu saviem valstspiederīgajiem. Bieži var gadīties, ka abu attiecīgo valstu tiesas sevi pasludina par piekritīgajām tiesām un katra no tām aizgādību pār bērnu piešķir tam no vecākiem, kurš ir tiesas valsts valstspiederīgais.

Šo konvenciju noslēdza, lai šīs situācijas risinātu starptautiskā līmenī, nosakot, ka piekritīgā tiesa ir bērna dzīvesvietas valsts tiesa un piemērojamās tiesības ir bērna dzīvesvietas valsts tiesības. Konvencijā papildus tam ir paredzēts mehānisms, lai nodrošinātu nolaupīto bērnu tūlītēju atgriešanu.

Eiropas Savienībai tagad šajā jautājumā ir ekskluzīva ārējā kompetence, ko apstiprināja Eiropas Savienības Tiesa, pieņemot Atzinumu 1/13. Dalībvalstis līdz ar to vairs nerīkojas tikai savā vārdā. Problēma ir tāda, ka minētajā konvencijā nav paredzētas starptautisko organizāciju autonomas rīcības tiesības.

Gruzija savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 1997. gada 24. jūlijā. Konvencija Gruzijā stājās spēkā 1997. gada 1. oktobrī. 1980. gada konvencija jau ir spēkā attiecībās starp Gruziju un 25 ES dalībvalstīm. Tikai Dānija, Luksemburga un Rumānija vēl nav akceptējušas Gruzijas pievienošanos konvencijai.

Dienvidāfrika savu pievienošanās instrumentu attiecībā uz 1980. gada konvenciju deponēja 1997. gada 8. jūlijā. Konvencija Dienvidāfrikā stājās spēkā 1997. gada 1. oktobrī. 1980. gada konvencija jau ir spēkā attiecībās starp Dienvidāfriku un 26 ES dalībvalstīm. Tikai Luksemburga un Rumānija vēl nav akceptējušas Dienvidāfrikas pievienošanos konvencijai.

Tā kā starptautiskās bērnu nolaupīšanas jautājums ietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvajā ārējā kompetencē, lēmumam par to, vai ir akceptējama Gruzijas un Dienvidāfrikas pievienošanās, ir jābūt ES līmenī pieņemtam Padomes lēmumam. Tādēļ Luksemburgai un Rumānijai būtu jādeklarē, ka tās Eiropas Savienības interesēs akceptē Gruzijas un Dienvidāfrikas pievienošanos.

Līdz ar Luksemburgas un Rumānijas akceptu 1980. gada konvencija kļūtu piemērojama Gruzijas attiecībās ar visām ES dalībvalstīm, izņemot Dāniju. Dienvidāfrikas gadījumā 1980. gada konvencija kļūs piemērojama attiecībās ar visām ES dalībvalstīm.

Ir atzinīgi jāvērtē Gruzijas un Dienvidāfrikas pievienošanās minētajai konvencijai. Referents pilnībā atbalsta šo notikumu, jo bērni, kas ir saistīti ar Gruzijas un Dienvidāfrikas kopienām, tādējādi tiks aizsargāti pret nolaupīšanu.

Referents Parlamentam tādēļ ierosina apstiprināt priekšlikumu negrozītā veidā nolūkā nodrošināt, lai attiecīgajiem bērniem paredzētā aizsardzība attiektos uz visu ES teritoriju.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Padomes lēmums, ar ko pilnvaro Luksemburgu un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Gruzijas un Dienvidāfrikas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem
Atsauces	COM(2017)0357 – C8-0233/2017 – 2017/0148(NLE)
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums	25.7.2017
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 11.9.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 11.9.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	LIBE 11.7.2017
Referenti        Iecelšanas datums	Angel Dzhambazki 20.7.2017
Pieņemšanas datums	21.11.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabella Adinolfi, Daniel Buda, Angelika Niebler, Tiemo Wölken
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Flack, Emma McClarkin
Iesniegšanas datums	23.11.2017

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23	+
ALDE ECR EFDD ENF GUE/NGL PPE S&D VERTS/ALE	Jean-Marie Cavada, Antonio Marinho e Pinto John Flack, Emma McClarkin Joëlle Bergeron Marie-Christine Boutonnet, Gilles Lebreton Jiří Maštálka Daniel Buda, Rosa Estaràs Ferragut, Emil Radev, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka Mady Delvaux, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Evelyn Regner, Tiemo Wölken Max Andersson, Julia Reda

0	-

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas