IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008
24.11.2017 - (11382/2/2017 – C8-0358/2017 – 2015/0289(COD)) - ***II
Zivsaimniecības komiteja
Referente: Linnéa Engström
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008
(11382/2/2017 – C8-0358/2017 – 2015/0289(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (11382/2/2017 – C8-0358/2017),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 25. maija atzinumu[1],
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[2] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0636),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 67.a pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komiteja ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0374/2017),
1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;
2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;
3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;
4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
5. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Pēc tam, kad Parlaments 2017. gada 2. februāra plenārsēdē pieņēma nostāju pirmajā lasījumā, sākās neformālas sarunas ar Maltas prezidentūru, lai panāktu agrīnu otrā lasījuma vienošanos. Pēc trijām trialoga kārtām Parlamenta un Padomes sarunu grupa panāca vienošanos par šo dokumentu 2017. gada 20. jūnijā. Vienošanās teksts tika iesniegts apstiprināšanas balsojumam PECH komitejā, un 2017. gada 12. jūlija balsojumā tas tika apstiprināts ar pārliecinošu balsu vairākumu. Pamatojoties uz komitejas apstiprinājumu, komitejas priekšsēdētājs 2017. gada 13. jūlijā nosūtīja vēstuli COREPER priekšsēdētājam, ierosinot plenārsēdē pieņemt Padomes pirmā lasījuma nostāju bez grozījumiem. Pēc juridiskās un lingvistiskās pārbaudes Padome 2017. gada 17. oktobrī pieņēma pirmā lasījuma nostāju, tā apstiprinot vienošanos.
Tā kā Padomes pirmā lasījuma nostāja ir saskaņā ar trialogos panākto vienošanos, referente ierosina komitejai to pieņemt bez turpmākiem grozījumiem. Referente jo īpaši vēlētos uzsvērt šādus kompromisa elementus.
Eiropas Parlaments un Padome vienojās par jaunu tiesisko regulējumu ārējo zvejas flotu ilgtspējīgai pārvaldībai. Jaunajā regulējumā ir noteikti stingri, pārredzami un saskaņoti noteikumi zvejas atļauju piešķiršanai ES kuģiem, kas zvejo ārpus Kopienas ūdeņiem, kā arī ārvalstu kuģiem, kas darbojas ES ūdeņos, un šie noteikumi attiecas arī uz minēto atļauju pārvaldību. Spēkā esošā regula tika pārskatīta, lai to pielāgotu jaunajiem mērķiem, kas noteikti kopējā zivsaimniecības politikā. Pārskatīšanas mērķis ir uzlabot pārvaldību, palielināt pārredzamību, nodrošināt labāku uzraudzību un noteikumu izpildi, jo īpaši konkrētos gadījumos, kas saistīti ar tiešajām atļaujām, pārkrāvumiem citā kuģī vai karoga maiņu.
Viens no likumdevēju visvairāk apspriestajiem jautājumiem bija zvejas darbību definīcija. Parlaments gribēja paturēt pašreizējo definīciju, kurā iekļautas arī pārkrāvums citā kuģī un izkraušanas darbības. Galīgais kompromiss bija atsaukties uz zvejas operācijām nevis zvejas darbībām, iekļaujot visas darbības, kas saistītas ar zivju meklēšanu, aktīvo zvejas rīku ievietošanu, vilkšanu un pacelšanu, stacionāro zvejas rīku nostiprināšanu, atrašanos ūdenī, izcelšanu vai atkārtotu nostiprināšanu un nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem, tīkliem, kuros tiek turēta dzīvā nozveja, vai no pārvadāšanas sprosta pārvietošanai uz nobarošanas un audzēšanas sprostiem. Parlaments ieguva noteikumus attiecībā uz iepriekšēju paziņošanu un ziņošanu par pārkrāvumiem citā kuģī saskaņā ar tiešajām atļaujām un starptautiskajos ūdeņos.
Attiecībā uz noteikumiem par karoga maiņas darbībām — kuģi, kuri piecu gadu laikā pirms atļaujas pieteikuma iesniegšanas ir izstājušies no ES reģistra un ir mainījuši karogu uz trešās valsts karogu, bet pēc tam atkal atgriezušies ES reģistrā, saņems karoga dalībvalsts atļauju vienīgi tad, ja tie pierādīs, ka kuģis nav bijis iesaistīts NNN zvejas darbībās, nedz arī tas nav darbojies valstīs, kuras atsakās sadarboties vai trešās valstīs, kas atzītas par tādām, kuras pieļauj neilgtspējīgu zveju. Kuģiem būs jānorāda visa karoga vēsture laikā kad tie nebija ES reģistrā.
Attiecībā uz ļoti svarīgo jautājumu par zvejas atļaujām likumdevēji vienojās, ka ikvienam ES kuģim, kas zvejo ārpus ES ūdeņiem būs jāsaņem savas karoga dalībvalsts atļauja. Atļauja tiks izsniegta pamatojoties uz vispārēju atbilstības kritēriju kopumu, tostarp: - administratīva informācija par kuģi, tā īpašnieku un kapteini; - unikāls kuģa identifikācijas numurs, ko piešķīrusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), gadījumos, kad tas pieprasīts saskaņā ar ES tiesību aktiem; - derīga zvejas licence; - pierādījumi tam, ka kuģis nav iekļaus NNN zvejas kuģu sarakstā.
Attiecībā uz Komisijas pilnvarām iejaukties atļauju atsaukšanas procesā — saskaņā ar vienošanos tās ir ierobežotas un attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad tiek pārkāpti pasākumi, ko pieņēmusi RZPO vai kas pieņemti ar IZPN.
Attiecībā uz tiešajām atļaujām Eiropas Parlaments panāca, ka starp nosacījumiem karoga valsts zvejas atļauju piešķiršanai ir noteikums, kas uzliek operatoram pienākumu nodrošināt zinātnisku izvērtējumu, kurš apliecina plānoto zvejas darbību ilgtspējību, tostarp atbilstību noteikumiem, kas paredzēti UNCLOS 62. pantā.
Attiecībā uz zveju starptautiskajos ūdeņos, kuri nav RZPO (reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju) pārvaldībā, ir nepieciešams zinātnisks novērtējums, kas apliecina ierosināto zvejas darbību ilgtspējību, kā arī noteikta prasība karoga dalībvalstij informēt Komisiju par datumu, ģeogrāfisko pozīciju un teritoriju, kurā notika pārkraušana citā kuģī.
Attiecībā uz kontroles un ziņošanas noteikumiem tika panākta vienošanās, ka ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos saskaņā ar IZPN, ir jāsniedz trešai valstij nozvejas un izkrāvumu deklarācijas (ja tā paredzēts attiecīgajā nolīgumā). Šā pienākuma nepildīšana tiks uzskatīta par KZP noteikumu smagu pārkāpumu. Karoga valstij ir noteikta prasība regulāri uzraudzīt to, vai nosacījumi, uz kuru pamata zvejas atļauja tika izdota, ir izpildīti visā laikposmā, kurā minētā atļauja ir derīga.
Visbeidzot — Komisijai būs jāuztur elektronisks zvejas atļauju reģistrs, lai dalībvalstis varētu apmainīties ar informāciju. Daļa šā reģistra būs publiski pieejama, pirmo reizi nodrošinot atvērtu piekļuvi informācijai par kuģa vārdu un karogu, SJO reģistrācijas numuru, mērķsugām un zvejas darbību zonu.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Ārējo zvejas flotu ilgtspējīga pārvaldība |
||||
|
Atsauces |
11382/2/2017 – C8-0358/2017 – 2015/0289(COD) |
||||
|
1. lasījuma datums EP – P numurs |
2.2.2017 T8-0015/2017 |
||||
|
Komisijas priekšlikums |
COM(2015)0636 - C8-0393/2015 |
||||
|
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par Padomes nostājas saņemšanu pirmajā lasījumā |
26.10.2017 |
||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
PECH 26.10.2017 |
|
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Linnéa Engström 4.2.2016 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
21.11.2017 |
|
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
21.11.2017 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 2 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, David Coburn, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, Mike Hookem, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Annie Schreijer-Pierik, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Anja Hazekamp, Yannick Jadot, Verónica Lope Fontagné, Maria Lidia Senra Rodríguez |
||||
|
Iesniegšanas datums |
24.11.2017 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
24 |
+ |
|
|
ALDE Group |
António Marinho e Pinto, Norica Nicolai |
|
|
ECR Group |
Remo Sernagiotto, Ruža Tomašić, Peter van Dalen |
|
|
GUE/NGL Group |
Liadh Ní Riada, Maria Lidia Senra Rodríguez |
|
|
NI |
Diane Dodds |
|
|
PPE Group |
Alain Cadec, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Verónica Lope Fontagné, Gabriel Mato, Francisco José Millán Mon, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa |
|
|
S&D Group |
Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Richard Corbett, Ulrike Rodust, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas |
|
|
Verts/ALE Group |
Marco Affronte, Linnéa Engström |
|
|
2 |
- |
|
|
EFDD Group |
David Coburn, Mike Hookem |
|
|
0 |
0 |
|
|
|
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas