ZIŅOJUMS saskaņā ar Reglamenta 216. panta 7. punktu par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2016. gadā

30.11.2017 - (2017/2222 (INI))

Lūgumrakstu komiteja
Referents: Notis Marias

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

saskaņā ar Reglamenta 216. panta 7. punktu par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2016. gadā

(XXXX(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem,

–  ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2016. gadā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24 un 227. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

–  ņemot vērā LESD noteikumus, kas attiecas uz pienākumu neizpildes procedūru, jo īpaši Līguma 258. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 216. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0387/2017),

A.  tā kā 2016. gadā tika saņemti 1569 lūgumraksti salīdzinājumā ar 1431 lūgumrakstu 2015. gadā, no kuriem 1110 lūgumraksti (70,8 %) tika atzīti par pieņemamiem;

B.  tā kā 2016. gadā bija 6132 Lūgumrakstu portāla lietotāji, kuri atbalstīja vienu vai vairākus lūgumrakstus, salīdzinājumā ar 902 lietotājiem 2015. gadā un tā kā 2016. gadā viena lūgumraksta atbalstu skaits bija 18 810 vienam lietotājam salīdzinājumā ar 1329 2015. gadā;

C.  tā kā saņemto lūgumrakstu skaits nav pārāk liels salīdzinājumā ar ES kopējo iedzīvotāju skaitu; tā kā šis skaits norāda, ka daļa ES iedzīvotāju ir informēti un izmanto tiesības iesniegt lūgumrakstu un cer, ka ar lūgumrakstu procedūras palīdzību pievērsīs ES iestāžu uzmanību jautājumiem, par kuriem tie ir nobažījušies un kuri ir ES kompetenču jomā; tā kā tomēr ir nepieciešami lielāki centieni, lai palielinātu informētību un veicinātu tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam;

D.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam dod ES pilsoņiem un iedzīvotājiem iespēju iesniegt oficiālu prasību tieši to pārstāvjiem, un tādēļ šīs tiesības ir pienācīgi jāaizsargā un jāveicina; tā kā šīs tiesības ir būtiskas, lai nodrošinātu ES pilsoņu un iedzīvotāju aktīvu līdzdalību Eiropas Savienības darbības jomās;

E.  tā kā Eiropas Parlaments jau ilgu laiku ir bijis starptautiskā lūgumrakstu iesniegšanas procesa izveides priekšgalā un tam joprojām ir Eiropā visatvērtākā un pārredzamākā sistēma, kas jo īpaši nodrošina lūgumrakstu iesniedzēju pilnīgu līdzdalību Parlamenta darbībās;

F.  tā kā komitejas nozīme Eiropas iedzīvotāju iesaistīšanā lēmumu pieņemšanas procesā ir viena no visbūtiskākajām īpatnībām, kas sekmē Parlamenta tēla un pilnvaru stiprināšanu vēlētāju vidū, nodrošinot iestādei iespēju pārbaudīt un uzraudzīt, kā ES tiesību aktus īsteno dalībvalstis un citas ES iestādes;

G.  tā kā aktīva līdzdalība ir iespējama vienīgi, balstoties demokrātiskos un pārredzamos visu ES iestāžu procesos, kas ļauj Parlamentam un Lūgumrakstu komitejai padarīt savu darbu pieejamāku iedzīvotājiem un jēgpilnu;

H.  tā kā personas, kas iesniedz un atbalsta lūgumrakstus, ir aktīvi iedzīvotāji, kas savukārt sagaida, ka ES iestādes radīs pievienoto vērtību, risinot iedzīvotājiem svarīgus jautājumus; tā kā tad, ja uz lūgumrakstiem netiek pienācīgi reaģēts, visticamāk, rodas neapmierinātība un tādējādi vilšanās Savienībā;

I.  tā kā ir atzīts, ka iedzīvotāji iespēju vērsties Lūgumrakstu komitejā izmanto kā galējo līdzekli, kad citas reģionālā un valsts līmeņa struktūras nespēj atrisināt viņiem svarīgus jautājumus;

J.  tā kā lūgumraksti dod Parlamentam iespēju uzklausīt un palīdzēt atrisināt problēmas, kas ietekmē iedzīvotājus, un tā kā, pamatojoties uz lūgumrakstiem, būtu jānovērtē ES tiesību aktu ietekme uz ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

K.  tā kā lūgumraksti ir lietderīgs informācijas avots, kas ļauj cita starpā atklāt ES tiesību aktu pārkāpumus, kā arī ES tiesību aktu nepilnības un neatbilstības saistībā ar mērķi nodrošināt visu iedzīvotāju pamattiesību pilnīgu aizsardzību;

L.  tā kā lūgumraksti sniedz svarīgu informāciju dažādās izmantošanas jomās citām Parlamenta komitejām, arī attiecībā uz likumdošanas darbībām; tā kā atbildība par to, lai pamattiesības iesniegt lūgumrakstu tiktu īstenotas, pienācīgi izskatot lūgumrakstus, ir visam Parlamentam;

M.  tā kā katrs lūgumraksts būtu rūpīgi jānovērtē un jāizskata un tā kā katram lūgumraksta iesniedzējam ir tiesības saņemt atbildi no Lūgumrakstu komitejas, kura pilnībā izskata izvirzīto jautājumu, ievērojot tiesības uz labu pārvaldību, kas ietvertas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā;

N.  tā kā lūgumrakstu pieņemamības kritēriji saskaņā ar LESD 227. pantu un Eiropas Parlamenta Reglamenta 215. pantu nosaka, ka lūgumrakstiem ir jāatbilst oficiāliem pieņemamības nosacījumiem, proti, lūgumraksta tematam ir jāattiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu un tieši jāskar lūgumraksta iesniedzējs, kam jābūt Eiropas Savienības pilsonim vai iedzīvotājam; tā kā 459 lūgumraksti tika atzīti par nepieņemamiem, jo tie neatbilda oficiālajiem nosacījumiem;

O.  tā kā, lai nodrošinātu Lūgumrakstu komitejas darba efektivitāti, nepamatotu un nepieņemamu lūgumrakstu izskatīšana būtu ātri jāslēdz un pamatojums jānosūta lūgumraksta iesniedzējam, lai nepārslogotu komitejas darbu; tā kā lūgumrakstu izskatīšanas administratīvajā procedūrā vienmēr būtu jāņem vērā lūgumraksta iesniedzēju intereses;

P.  tā kā lūgumrakstu izskatīšanas procedūras īpašā, interaktīvā specifika un iedzīvotāju galvenā nozīme tajā padara katru lietu unikālu un izslēdz iepriekš noteikta termiņa piemērošanu; tā kā šādās procedūrās administrācijai vajadzīga īpaši elastīga pieeja un sabiedrisko attiecību prasmes;

Q.  tā kā ievērojams skaits lūgumrakstu tiek apspriesti publiski Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs; tā kā lūgumraksta iesniedzējiem ir tiesības iepazīstināt ar savu lūgumrakstu un bieži vien lūgumrakstu iesniedzēji pilnībā piedalās apspriešanā, tādējādi sniedzot aktīvu ieguldījumu komitejas darbā; tā kā 2016. gadā 201 lūgumraksta iesniedzējs piedalījās komitejas apspriedēs, bet 61 lūgumraksta iesniedzējs aktīvi iesaistījās uzstājoties;

R.  tā kā iedzīvotāju sniegtā informācija lūgumrakstos un komitejas sanāksmēs, kuru papildina Komisijas, dalībvalstu vai citu struktūru sniegtā ekspertīze, ir nozīmīga komitejas darbā;

S.  tā kā 2016. gadā lūgumrakstos visbiežāk tika paustas bažas saistībā ar iekšējo tirgu (jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un cilvēku brīvu pārvietošanos), pamattiesībām (sevišķi bērnu un personu ar invaliditāti tiesībām), sociālajām lietām (darba apstākļiem), vides jautājumiem (atkritumu apsaimniekošana, piesārņojums un vides aizsardzība) un īpašo Brexit problēmu (iegūto tiesību zaudēšana un pilnvaras rīkot referendumu);

T.  tā kā kopš 2014. gada beigām darbojas Parlamenta Lūgumrakstu portāls; tā kā 2016. gadā 1067 lūgumrakstus (68 % no saņemtajiem lūgumrakstiem) iesniedza, izmantojot portāla tīmekļa vietni, salīdzinājumā ar 992 lūgumrakstiem 2015. gadā; tā kā ir veikti tehniski uzlabojumi, tostarp uzlabota meklēšanas funkcija, kas sniedz labumu gan lietotājiem, gan portāla administratoriem; tā kā lūgumrakstu kopsavilkumi tiek augšupielādēti neilgi pēc pieņemšanas; tā kā ir pārskatīti konfidencialitātes iestatījumi un paziņojumi par personas datu aizsardzību un ir ieviests bieži uzdoto jautājumu (BUJ) kopums; tā kā lūgumrakstu kopsavilkumi no 2015. un 2016. gada tika augšupielādēti, izmantojot jaunu migrācijas rīku; tā kā ir veikts meklētajprogrammas optimizācijas process; tā kā ir veiksmīgi apstrādāts liels skaits individuāla atbalsta pieprasījumu no lietotājiem; tā kā tiek gatavoti nākamie projekta posmi, kas nodrošinās tādas funkcijas kā, piemēram, automātisks elektronisks paziņojums par katra attiecīgā lūgumraksta iekļaušanu komitejas darba kārtībā, pievienojot saiti uz paredzēto straumēšanu tīmeklī, kā arī pēc tam — attiecīgās sanāksmes protokola un komitejas debašu videomateriālu augšupielāde, kas paredzēta attiecīgo lūgumrakstu iesniedzējiem un atbalstītājiem;

U.  tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva ir svarīgs instruments iedzīvotāju līdzdalības pastiprināšanai ES politikas lēmumu pieņemšanas procesā, kas, pilnībā izmantojot visu tā potenciālu, varētu palielināt iedzīvotāju uzticēšanos ES iestādēm un sekmēt reālas un iekļaujošas Eiropas Savienības izveidi; tā kā Komisijas 2017. gada 13. septembrī izvirzītais tiesību akta priekšlikums attiecībā uz spēkā esošās Regulas (ES) Nr. 211/2011 par Eiropas pilsoņu iniciatīvas (COM(2017)0482) pārskatīšanu ir sākums ļoti vajadzīgajam pārskatīšanas procesam, lai šis rīks kļūtu ES iedzīvotājiem pieejamāks un noderīgāks;

V.  tā kā bija plānoti četri faktu vākšanas braucieni saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 216.a pantu; tā kā faktu vākšanas braucieni ir Lūgumrakstu komitejas galvenais rīks — gan tāpēc, ka tā ir unikāla iespēja sarežģītos jautājumos savākt informāciju no dažādām ieinteresētajām personām, gan tāpēc, ka tā ir iespēja uzskatāmi parādīt Parlamenta darbu iedzīvotājiem dažādās Eiropas vietās; tā kā notika divi faktu vākšanas braucieni, proti, viens uz Spāniju pēc vairāku lūgumrakstu saņemšanas no ES iedzīvotājiem attiecībā uz Ūdens pamatdirektīvas iespējamu pārkāpšanu un otrs uz Slovākiju attiecībā uz ES struktūrfondu izmantošanu ilgtermiņa uzturēšanās centros personām ar invaliditāti; tā kā divi pārējie faktu vākšanas braucieni, no kuriem viens bija uz Īriju un otrs uz Itāliju, tika atcelti;

W.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir atbildīga par attiecībām ar Eiropas Ombuda biroju, kurš ir atbildīgs par sūdzību, kuras saņemtas no ES pilsoņiem, izmeklēšanu attiecībā uz ES iestāžu un struktūru administratīvam kļūmēm;

X.  tā kā Eiropas ombude Emily O’Reilly 2016. gada 20. jūnija sanāksmē iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar 2015. gada ziņojumu un tā kā Lūgumrakstu komitejas gada ziņojums savukārt daļēji balstās Ombuda gada ziņojumā;

Y.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas Ombudu tīkla locekle, kurā ir arī Eiropas Ombuds, valsts un reģionālie ombudi un līdzīgas dalībvalstu, kandidātvalstu un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu struktūras un kurš tiecas sekmēt apmaiņu ar informāciju par ES tiesību aktiem un politiku un dalīties ar labāko praksi;

Z.  tā kā 147 saņemtie lūgumraksti (120 2016. gadā) attiecas uz dažādiem jautājumiem — galvenokārt uz pilsoņu tiesību aizsardzību, ko rosināja Apvienotās Karalistes referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības;

AA.  tā kā 2016. gada janvārī pieņemtās un līdz šim īstenotās Lūgumrakstu komitejas pamatnostādnes ieviesa skaidrību un struktūru komitejas darbā un lūgumrakstu apstrādē;

AB.  tā kā Parlamenta Reglamenta reforma (pieņemta plenārsēdē 2016. gada decembrī) arī attiecas uz lūgumrakstu procedūras izmaiņām un precizēšanu;

AC.  tā kā tīri formāla pieeja, izskatot lūgumrakstus saistībā ar vides novērtējumiem, apdraud ES vides tiesību aktu pienācīgu īstenošanu dalībvalstīs un paļāvību uz Komisijas spējām efektīvi veikt uzraudzību, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju pamattiesības tiek pilnībā aizsargātas,

1.  uzsver būtisko nozīmi, kāda ir Lūgumrakstu komitejai kā kontaktpunktam, kur ES pilsoņi un iedzīvotāji var iesniegt savas sūdzības par pārkāpumiem un nepilnībām ES tiesību aktu piemērošanā dalībvalstīs, kā arī ES tiesību aktu nepilnībām un neatbilstībām; uzsver vajadzību pilnībā nodrošināt, lai iestādes jautājumus risinātu savlaicīgi un izsmeļošā, objektīvā un taisnīgā veidā;

2  atzīst, ka lūgumraksti ir svarīgs nepastarpinātas informācijas avots ne tikai par pārkāpumiem un trūkumiem ES tiesību aktu piemērošanā dalībvalstīs, bet arī par iespējamām nepilnībām ES tiesību aktos un iedzīvotāju priekšlikumiem par jauniem tiesību aktiem, kurus varētu pieņemt, vai iespējamiem spēkā esošo tiesību aktu uzlabojumiem;

3.  apstiprina, ka lūgumrakstu efektīva izskatīšana vienlaikus apstrīd un paplašina Komisijas un Parlamenta spējas reaģēt un atrisināt problēmas saistībā ar tiesību aktu transponēšanu un nepareizu piemērošanu; norāda, ka Komisija uzskata — ES tiesību aktu īstenošana ir prioritāte, lai tie varētu sniegt iedzīvotājiem ieguvumus ikdienas dzīvē;

4.  aicina skaidri nošķirt lūgumrakstu iesniedzēju un viņu atbalstītāju statusu un tiesības atbilstīgi pārredzamības principiem;

5.  joprojām uzskata, ka galvenais pienākums ir nodrošināt, lai gadījumos, kad lūgumraksti ir nepieņemami vai nepamatoti, to atzīšana par nepieņemamiem vai slēgšana netiktu nesamērīgi kavēta; šajā ziņā uzsver prasību, ka nepamatotu lūgumrakstu atzīšana par nepieņemamiem vai slēgšana ir rūpīgi jāpamato lūgumraksta iesniedzējam;

6.  atzīst, ka efektīva ES tiesību aktu piemērošana stiprina uzticēšanos ES iestādēm; atgādina, ka Lisabonas līgumā nostiprinātās tiesības iesniegt lūgumrakstu ir nozīmīgs Eiropas pilsonības elements un reāls ES tiesību aktu piemērošanas un iespējamo nepilnību kontroles barometrs; aicina Lūgumrakstu komiteju regulāri rīkot sanāksmes ar attiecīgajām valstu lūgumrakstu komitejām par svarīgiem lūgumrakstiem, lai pievērstu uzmanību Eiropas iedzīvotāju bažām par ES un dalībvalstīm un arī turpmāk stiprinātu viņu tiesības, uzlabojot Eiropas likumdošanas procesu un tiesību aktu īstenošanu; tādēļ aicina visas iestādes, kuras valstu un Eiropas līmenī iesaistītas lūgumrakstu izskatīšanā un tajos izklāstīto problēmu risināšanā, paust stingru apņēmību izvirzīt to par prioritāti;

7.  atgādina Komisijai, ka lūgumraksti ir unikāls līdzeklis, lai apzinātu situācijas, kad ES tiesību aktu noteikumi netiek pildīti, un veikt izmeklēšanu, izmantojot Eiropas Parlamenta politisko uzraudzību; atgādina Komisijai, ka ir pienācīgi jāapstrādā Lūgumrakstu komitejas lūgumi sniegt atbalstu, un atgādina par Parlamenta aicinājumu Komisijai arī komitejas sanāksmēs uzlabot savu atbilžu kvalitāti gan pēc būtības, gan satura, lai nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotāju lūgumrakstos paustās bažas tiek pienācīgi un pārredzamā veidā izskatītas; norāda, ka veidam, kādā tiek izskatīti lūgumrakstos ietvertie jautājumi, ir būtiska ietekme uz iedzīvotājiem attiecībā uz to, vai ES tiesību aktos noteiktās tiesības iesniegt lūgumrakstu ir spēkā, un attiecībā uz viņu uzskatiem par Eiropas iestādēm; prasa Komisijai apzināt līdzekļus sadarbības uzlabošanai ar dalībvalstu iestādēm, kas attiecas uz atbildēm par jautājumiem saistībā ar ES tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu;

8.  uzskata — tam, ka valstu tiesas ir galvenās atbildīgās par ES tiesību aktu pareizu īstenošanu dalībvalstīs, nekādi nevajadzētu izslēgt proaktīvāku Komisijas rīcību, Līgumu ievērošanas uzraudzītājas statusā nodrošinot atbilstību ES tiesību aktiem, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar vides un sabiedrības veselības aizsardzību, kad galvenokārt jāievēro piesardzības princips;

9.  uzsver, ka iespējami augstākā ranga Padomes un Komisijas pārstāvjiem jāpiedalās Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs un uzklausīšanās, ja minēto iestāžu iesaistīšanās vajadzīga apspriesto jautājumu satura dēļ;

10.  aicina Komisijas amatpersonas, kas piedalās Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs, būt gataviem iesaistīties pienācīgā dialogā ar lūgumrakstu iesniedzējiem un neizlīdzēties tikai ar atbildēm, kas iepriekš sagatavotas un nosūtītas sanāksmei;

11.  aicina izpētīt telekonferences pakalpojumu izmantošanas iespējas; mudina izmantot jaunās audiovizuālās tehnoloģijas, lai lūgumrakstu iesniedzējiem nodrošinātu iespēju intensīvāk iesaistīties komitejas darbā, reāllaikā piedaloties savu lūgumrakstu izskatīšanā;

12.  nepiekrīt Komisijas aizvien biežākajai Parlamenta divdesmit septītā gada pārskata par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2009. gads) interpretācijai, saskaņā ar kuru tai ir tiesības slēgt lietas, par kurām oficiālais lēmums virzībā uz pienākumu neizpildes procedūru vēl nav pieņemts, vai pārtraukt aktīvās pienākumu neizpildes procedūras, kas tiek izskatītas valsts tiesā; atgādina, ka 2016. gada 15. decembra rezolūcijas 11. punktā[1] par Lūgumrakstu komitejas darbību Parlaments atkārtoti apstiprināja, ka nepiekrīt Komisijas sākotnējai nostājai minētajā ziņojumā, kā to jau bija paudis savā 2011. gada 14. septembra rezolūcijā[2] , kur jo īpaši 1., 23. un 32. punktā Komisijai tika prasīts savu spēju robežās pastiprināt centienus, lai nodrošinātu ES tiesību aktu konsekventu īstenošanu, izmantojot pienākumu neizpildes procedūras mehānismus neatkarīgi no tiesvedības norises valsts līmenī;

13.  atsaucoties uz Komisijas 2017. gada 6. jūlija gada ziņojumu par Eiropas Savienības tiesību akta piemērošanas pārraudzību 2016. gadā (COM(2017)0370), pauž nopietnas bažas, ka ierosināto pārkāpuma lietu skaits ievērojami (par 21 %) palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; aicina Komisiju rīkoties un izpildīt Parlamenta aicinājumu izplatīt informāciju par aktuālo pārkāpuma procedūru stāvokli; uzsver, ka lūgumrakstiem ir svarīga nozīme, lai atklātu Eiropas tiesību aktu sliktu īstenošanu vai novēlotu transponēšanu; atgādina Komisijai, ka Lūgumrakstu komiteja ir apņēmusies laikus un atbildīgi reaģēt uz iedzīvotāju vēlmēm, vienlaikus nodrošinot demokrātisko kontroli un ES tiesību aktu pareizu piemērošanu;

14.  prasa Komisijai iesniegt precīzu statistiku par to lūgumrakstu skaitu, pamatojoties uz kuriem ir sākta ES pilotprocedūra vai pārkāpuma procedūra; turklāt aicina iesniegt ziņojumus par lietām saistībā ar pārkāpuma procedūrām un/vai pašreiz notiekošām procedūrām un dokumentu apmaiņu ES pilotprocedūru un pārkāpuma procedūru laikā, ja reiz tās ir slēgtas saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūras piemērošanu, lai sekmētu strukturētu dialogu un samazinātu strīdu noregulēšanas termiņu; aicina Komisiju un Lūgumrakstu komiteju apspriesties par šiem ziņojumiem, proaktīvi iesaistot priekšsēdētāja vietnieku, kas atbild par tiesību aktu piemērošanu un vienkāršošanu;

15.  mudina Komisiju pienācīgi izmantot savas pilnvaras, kas izriet no Līgumu ievērošanas uzraudzītājas statusa, jo šādam uzdevumam ir ārkārtīgi svarīga nozīme ES darbībā attiecībā uz iedzīvotājiem un Eiropas likumdevējiem; aicina laikus īstenot pārkāpuma procedūras, lai nekavējoties izbeigtu situācijas, kurās ES tiesību akti netiek ņemti vērā;

16.  uzskata, ka sadarbība ar pārējām Parlamenta komitejām ir būtiski svarīga; šajā sakarā atsaucas uz Lūgumrakstu komitejas pamatnostādņu pieņemšanu, kurās precizēts princips izveidot lūgumrakstu tīklu ar citām komitejām; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemtas šāda tīkla pamatnostādnes; vērš uzmanību uz anketu, kas izplatīta visām komitejām, lai labāk izprastu to procedūras lūgumrakstu izskatīšanai, kuri iesniegti atzinuma vai informācijas saņemšanai; ar gandarījumu norāda, ka pirmā tīkla darbinieku sanāksme notika 2016. gadā un tīkla locekļu sanāksme 2017. gadā notika divas reizes; ar gandarījumu konstatē, ka panākta virzība Lūgumrakstu komitejas un citu komiteju darba koordinēšanā un izveidots politikas jomu tematiska iedalīšana katrai attiecīgajai komitejai, kas nodrošinās iespēju uzlabot citām komitejām nosūtīto lūgumrakstu turpmāko izskatīšanu; aicina stiprināt PETI tīklu, lai integrētu lūgumrakstus aktuālajā likumdošanas procesā; ierosina sniegt Eiropas Parlamenta deputātu darbiniekiem īpašus norādījumus par tiesībām iesniegt lūgumrakstu, lai viņi varētu labāk palīdzēt procesa izpildē iesaistītajām ieinteresētajām pusēm;

17.  pauž nožēlu par to, ka Pamattiesību harta ir piemērojama dalībvalstīs tikai tad, ja īsteno ES tiesību aktus; atgādina, par to, ka daudzi iedzīvotāji ir atzinuši tās īstenošanu par neskaidru un neapmierinošu; pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības Tiesa ir interpretējusi Pamattiesību hartu piesardzīgā veidā, tomēr ļaujot paplašināt Hartas piemērošanas jomu, lai iekļautu valsts noteikumus, ar kuriem īsteno ES tiesību aktus, kā arī tos, kuri nodrošina ES noteikumu efektīvu piemērošanu; uzskata, ka vairākuma ES iedzīvotāju gaidas saistībā ar Hartā noteiktajām tiesībām ir plašākas par to pašreizējo piemērošanas jomu; uzsver, ka pārāk ierobežota vai nesaskaņota 51. panta interpretācija atsvešina iedzīvotājus no ES; mudina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka 51. panta darbības jomas interpretācija ir cik vien iespējams saskaņota un plaša; atzinīgi vērtē Pamattiesību aģentūras ieviesto interaktīvo rīku, kas nodrošina vieglu piekļuvi informācijai par to, kurā dalībvalsts iestādē vērsties ar jautājumiem par pamattiesībām;

18.  norāda, ka lūgumrakstu iesniedzēji uztraucas par savām turpmākajām tiesībām pēc Apvienotās Karalistes referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības, ko pierādīja lielais skaits lūgumrakstu attiecībā uz Apvienoto Karalisti; atgādina 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju[3] , ar ko Eiropas Parlaments uzsver, ka izstāšanās līgumu var noslēgt tikai ar tā piekrišanu, kā arī savu prasību par taisnīgu attieksmi pret ES 27 dalībvalstu pilsoņiem, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši Apvienotajā Karalistē, un pret Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši ES 27 dalībvalstīs, un uzskata, ka šo pilsoņu attiecīgajām tiesībām un interesēm sarunās būtu jāpiešķir pilnīga prioritāte; norāda, ka nav atrisinātas problēmas saistībā ar balsošanas tiesībām un balsošanas tiesību ierobežošanu Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri vairāk nekā 15 gadus dzīvo citur ES; atgādina, ka Lūgumrakstu komiteja ir aktīvi iesaistījusies ES un Apvienotās Karalistes iedzīvotāju tiesību aizstāvībā, palīdzot sagatavot Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa un 2017. gada 3. oktobra rezolūcijas[4] par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no ES, uzdodot sagatavot pētījumu par Brexit ietekmi saistībā ar tiesībām uz lūgumraksta iesniegšanu un Lūgumrakstu komitejas kompetences jomām, pienākumiem un darbībām, kā arī 2017. gada 21. jūnija sanāksmē izskatot lūgumrakstus, kuri attiecas uz Brexit un iedzīvotāju tiesībām; atbalsta Komisijas apņemšanos pilnībā garantēt Eiropas iedzīvotāju tiesības, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, sarunu laikā par Apvienotās Karalistes izstāšanos un pēc tās izstāšanās no ES un aicina Komisiju nodrošināt visas iegūtās tiesības Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri dzīvo citās Eiropas Savienības valstīs, un nodrošināt, ka pilsoņi netiek izmantoti, lai sarunās iegūtu izdevīgāku stāvokli, un sarunu rezultāts nemazina viņu tiesības;

19.  norāda, ka Lūgumrakstu komiteja pašreiz veic svarīgu darbu saistībā ar lūgumrakstiem, kuri attiecas uz invaliditātes jautājumiem, un uzsver komitejas apņemšanos turpināt atbalstīt centienus pastiprināt personu ar invaliditāti tiesības; aicina Eiropas iestādes rādīt piemēru šajā jautājumā un nodrošināt, lai valsts iestāžu veiktie īstenošanas pasākumi pilnībā un konsekventi atbilst ES tiesību aktiem un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām; uzsver, ka faktu vākšanas brauciens uz Slovākiju notika 2016. gada 22. un 23. septembrī, lai savāktu informāciju par iestādēs ievietoto personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, un ka Lūgumrakstu komiteja ieteica Komisijai izpētīt pašreizējo situāciju;

20.  atkārtoti uzsver, ka komiteja strādā pie tā, lai atbalstītu 2013. gada Marrākešas līguma, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ ratifikāciju un ātru īstenošanu; uzsver, ka šajā ziņā būtiska ir 2016. gada 3. februāra īsā rezolūcija par Marrākešas līguma ratifikāciju[5], kur pausts aicinājums visām iesaistītajām pusēm ātrāk rīkoties, lai izbeigtu ieilgušo stāvokli un atvieglotu ratifikāciju ES līmenī; norāda, ka Parlaments un Padome ir panākušas vienošanos par Komisijas tiesību akta priekšlikumiem par Mārrākešas līguma īstenošanu, kas ir kļuvusi saistoša[6];

21.  vērš uzmanību uz diviem gada ziņojumiem — gada ziņojumu par visām komitejas darbībām 2015. gadā[7] un gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbu 2015. gadā[8]— un vairākiem komiteju atzinumiem, piemēram, par adopcijas pārrobežu atzīšanu[9], par ES iespējām uzlabot zāļu pieejamību[10], par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot UNCRPD komitejas[11]noslēguma apsvērumiem par piemērojamo Savienības tiesību aktu piemērošanu: 2014. gada ziņojums[12] par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2015. gadā[13];

22.  norāda, ka komiteja atbalsta Eiropas pilsoņu iniciatīvu; ņem vērā Komisijas priekšlikumu regulas pārskatīšanai, lai palielinātu tās kā demokrātiskas līdzdalības instrumenta nozīmi; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā pašreizējo darbu pie neleģislatīvas rezolūcijas par Eiropas pilsoņu iniciatīvas izstrādes, jo īpaši Lūgumrakstu komitejas atzinumu, tādējādi pienācīgi neņemot vērā arī Iestāžu nolīgumu; aicina Komisiju nākamajā likumdošanas procedūrā ņemt vērā Lūgumrakstu komitejas atzinumu, lai ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas palīdzību panāktu ES iedzīvotāju pilnīgu un efektīvu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā ES;

23.  uzsver Parlamenta ciešo sadarbību ar Eiropas Ombudu, kā arī tā ieguldījumu Eiropas Ombudu tīklā; atzinīgi vērtē Ombuda un Lūgumrakstu komitejas lieliskās attiecības iestāžu līmenī; jo īpaši atzinīgi vērtē Ombuda regulāro ieguldījumu komitejas darbā visa gada laikā; uzsver Ombuda būtisko nozīmi, palīdzot uzlabot lēmumu pieņemšanas un pārvaldības procesus ES līmenī, kam pēc iespējas ātri jākļūst pilnīgi pārredzamiem, objektīviem un kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju tiesības efektīvā un lietderīgā veidā; atbalsta pašreizējā Ombuda darbu dažādās kompetences jomās, tostarp viņas pašiniciatīvas un veiktās stratēģiskās izmeklēšanas, kas uzlabo ne tikai pārvaldību, bet arī Savienības demokrātisko darbību; atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda iniciatīvas, lai vairāk gūtu no tīkla potenciāla un pastiprinātu tā redzamību;

24.  atzinīgi vērtē Labas pārvaldības balvu, kuru Eiropas Ombuda birojs izveidoja 2016. gadā, lai atzītu ES iestāžu darbiniekus, aģentūras un struktūras, kas līdztekus ikdienas darbam iesaistās labas pārvaldības sekmēšanā; aicina atjaunināt spēkā esošo Labas administratīvās prakses kodeksu, iekļaujot to juridiski saistošā regulā, citu aspektu starpā iekļaujot konkrētus noteikumus par interešu konfliktu novēršanu visos ES iestāžu, aģentūru un struktūru līmeņos;

25.  uzsver plašo jautājumu loku iesniegtajos lūgumrakstos, sākot ar iekšējo tirgu, tieslietām, enerģētikas un transporta jomu līdz pat pamattiesībām, veselības aprūpei, vides tiesību aktiem, invaliditātei un dzīvnieku labturībai, kā arī par Brexit ietekmi uz iedzīvotājiem dažādās jomās; uzsver, ka 2016. gadā par 10 % (1569) ir palielinājies saņemto lūgumrakstu skaits un aicina Eiropas iestādes nodrošināt pietiekamu skaitu darbinieku dienestos, kas atbild par lūgumrakstu izskatīšanu, jo īpaši Lūgumrakstu komitejas sekretariātā;

26.  mudina Komisiju nodrošināt visaptverošu analīzi par to, kā tiek ievēroti ES tiesību akti dalībvalstu veikto vides novērtējumu jomā attiecībā uz atļauju saņemšanu veikt infrastruktūras projektus, saistībā ar kuriem iedzīvotāji, izmantojot lūgumrakstus, ir liecinājuši par nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai un videi;

27.  vērš uzmanību uz to, ka ir daudz lūgumrakstu, kas saistīti ar par bērnu labklājības iestādēm un bērnu tiesību aizsardzību, jo īpaši pārrobežu situācijās; pauž atzinību par komitejas darba grupas par bērnu labklājību paveikto; pievērš uzmanību īsajam rezolūcijas priekšlikumam „Bērna interešu aizsardzība (pāri robežām) Eiropā”, kuru pieņēma 2016. gada martā; pieņem zināšanai priekšlikumu attiecībā uz regulas „Brisele IIa” pārstrādāšanu par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu un norāda, ka vairāki lūgumrakstos norādītie jautājumi, piemēram, attiecas uz procedūrām un praksi, ko dalībvalstu kompetentās iestādes izmantojušas lēmumos, kam ir starptautiskas sekas attiecībā uz bērniem, un, ka ir padziļināti jāpēta atgriešanas procesa efektivitāte pēc bērnu starptautiskas nolaupīšanas, ko izdarījis kāds no vecākiem, lai atrisinātu pašreizējās problēmas;

28.  uzsver pastāvīgo un lielo lūgumrakstu skaitu saistībā ar dzīvnieku labturību un atkārtoti izsaka nožēlu par kavēšanos, kas notikusi, īstenojot Eiropas Savienības dzīvnieku labturības un aizsardzības stratēģiju 2012.–2015. gadam; uzskata, ka ir būtiski sākt īstenot jaunu stratēģiju ES līmenī, lai novērstu visas pašreizējās nepilnības un nodrošinātu pilnīgu un efektīvu dzīvnieku labturības aizsardzību, izmantojot skaidru un izsmeļošu tiesisko regulējumu, kas pilnībā atbilst LESD 13. panta prasībām;

29.  pauž nožēlu, ka nav panākta nekāda vērā ņemama virzība lietā, kas attiecas uz Igaunijas un Latvijas nepilsoņu vēlēšanu tiesību jautājumu, kas bija izvirzīts Lūgumrakstā Nr. 0747/2016; uzsver, jebkāda lieka kavēšanās var izraisīt neuzticēšanos Eiropas iestādēm;

30.  uzsver SOLVIT tīkla svarīgo nozīmi, kurš sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespējas paust bažas par ES tiesību aktu iespējamu pārkāpšanu no publisko iestāžu puses citās dalībvalstīs; aicina Komisiju un pašas dalībvalstis popularizēt SOLVIT, lai padarītu to noderīgāku un pamanāmāku iedzīvotājiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē Rīcības plānu SOLVIT pastiprināšanai, kuru Komisija publicēja 2017. gada maijā; aicina Komisiju ātri ieviest šo Rīcības plānu un ziņot par rezultātiem Eiropas Parlamentam;

31.  norāda uz uzlabojumiem, kuri veikti lūgumrakstu portālā; uzsver turpmāku tehnisku uzlabojumu nepieciešamību portālā, lai nodrošinātu, ka Lūgumrakstu komiteja ir pilnībā sagatavota risināt neparedzētas situācijas, piemēram, pēkšņa iesniegto lūgumrakstu skaita pieauguma gadījumā; uzskata, ka pašreiz notiekošā portāla tehniskā uzlabošana un labāka tehniskā kapacitāte ir svarīga raita lūgumrakstu procesa nodrošināšanai; uzsver portāla kā viegli piekļūstamas saziņas vārtejas nozīmi iedzīvotājiem un lūgumrakstu iesniedzējiem, arī mobilo ierīču lietotājiem un personām ar invaliditāti; sagaida, ka ātri tiks ieviesti projekta pārējie posmi, tādējādi lūgumrakstu iesniedzējiem un lūgumrakstu atbalstītājiem nodrošinot labāku interaktīvu pieredzi un plašāku informāciju reāllaikā;

32.  aicina nodrošināt mērķtiecīgāku un aktīvāku preses un komunikācijas dienesta darbu un lielāku klātbūtni sociālajos medijos, lai Komiteja aktīvāk varētu reaģēt uz sabiedrības problēmām;

33.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām, kā arī to parlamentiem, lūgumrakstu komitejām un valstu ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

• [1]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0512.
• [2]  OV C 51E, 22.2.2013., 66. lpp.
• [3]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0102.
• [4]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0361.
• [5]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0037.
• [6]  OV L 242, 20.9.17, 1. lpp un 6. lpp.
• [7]  Atzinums pieņemts 2016. gada 30. novembrī.
• [8]  Atzinums pieņemts 2016. gada 11. novembrī.
• [9]  Atzinums pieņemts 2016. gada 21. aprīlī.
• [10]  Atzinums pieņemts 2016. gada 15. novembrī.
• [11]  Atzinums pieņemts 2016. gada 27. aprīlī.
• [12]  Atzinums pieņemts 2016. gada 22. aprīlī.
• [13]  Atzinums pieņemts 2016. gada 12. oktobrī.

PASKAIDROJUMS

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta VII sadaļas 216. noteikumu Lūgumrakstu komiteja katru gadu sniedz ziņojumu par apspriežu rezultātiem. Ziņojuma mērķis ir apkopot komitejas darbu 2016. gadā.

Lūgumrakstu komitejas darbs izriet no pilsoņu tiesībām iesniegt lūgumrakstus Parlamentam un nav tieši saistīts ar Komisijas likumdošanas programmu.

Saskaņā ar statistiku 2016. gadā Eiropas Parlamentam tika iesniegti 1569 lūgumraksti, kas ir par 9,6 % vairāk nekā 2015. gadā, kad tika saņemts 1431 lūgumraksts. Portāla lietotājiem ir iespējams atbalstīt lūgumrakstus. 2015. gadā 902 lūgumraksta iesniedzēji atbalstīja vienu vai vairākus lūgumrakstus, toties 2016. gadā atbalstu izteica septiņreiz vairāk lietotāju (6132).

2016. gadā saņemto lūgumrakstu statistikas analīze salīdzinājumā ar 2015. gadu

Lūgumrakstu iesniegšanas veids

Šajās divās tabulās atspoguļotie skaitļi atklāj, ka lūgumrakstu iesniegšanas veida procentuālie rādītāji ir stabili. Saskaņā ar statistiku 2015. gadā un 2016. gadā aptuveni 2/3 lūgumrakstu iesniedza, izmantojot e-pastu lūgumrakstu portālā, un gandrīz 1/3 lūgumrakstu saņēma pa pastu.

2016. gadā

Lūgumraksta iesniegšanas veids	Lūgumrakstu skaits	%
E-pasts	1067	68,0
Vēstule	501	32,0

2015. gadā

Lūgumraksta iesniegšanas veids	Lūgumrakstu skaits	%
E-pasts	992	69,3
Vēstule	439	30,7

Lūgumrakstu statuss kalendārajā gadā

Lūgumrakstu izskatīšanas virzība
Gads	Lūgumrakstu skaits	Atklāta procedūra		Slēgta procedūra
2016. gadā	1569	625	39,8 %	944	60,2 %
2015. gadā	1431	239	16,7 %	1192	83,3 %
2014. gadā	2715	289	10,6 %	2426	89,4 %
2013. gadā	2891	367	12,7 %	2524	87,3 %
2012. gadā	1986	162	8,2 %	1824	91,8 %
2011. gadā	1414	81	5,7 %	1333	94,3 %
2010. gadā	1656	51	3,1 %	1605	96,9 %
2009. gadā	1924	18	0,9 %	1906	99,1 %
2008. gadā	1886	32	1,7 %	1854	98,3 %
2007. gadā	1506	29	1,9 %	1477	98,1 %
2006. gadā	1021	7	0,7 %	1014	99,3 %
2005. gada	1016	3	0,3 %	1013	99,7 %
2004. gadā	1002	4	0,4 %	998	99,6 %
2003. gadā	1315	0	0 %	1315	100 %
2002. gadā	1601	0	0 %	1601	100 %
2001. gadā	1132	0	0 %	1132	100 %
2000. gadā	908	0	0 %	908	100 %

Tabulā parādīta lūgumrakstu izskatīšanas virzība no 2000. gada līdz 2016. gadam. Tā parāda, ka lielākā daļa lūgumrakstu tiek slēgti gada laikā pēc to apstrādes. Mazāk nekā 1/10 lūgumrakstu paliek atvērti vairāk nekā četrus gadus un daži atsevišķi lūgumraksti paliek atvērti vairāk nekā desmit gadus (četri lūgumraksti no 2004. gada, trīs lūgumraksti no 2005. gada un septiņi lūgumraksti no 2006. gada). Lielākā daļa no šiem lūgumrakstiem ir saistīti ar pašreiz notiekošām pārkāpuma procedūrām Tiesā vai ar jautājumiem, kurus komitejas locekļi vēlas cieši uzraudzīt.

Lūgumrakstu izskatīšanas procedūra

2016. gadā

Lēmums par lūgumraksta pieņemamību	Lūgumrakstu skaits	%
Pieņemami	1110	70,8
Nepieņemami	450	28,6
Atsaukti pirms lēmuma pieņemšanas	10	0,6

2015. gadā

Lēmums par lūgumraksta pieņemamību	Lūgumrakstu skaits	%
Pieņemami	943	65,9
Nepieņemami	483	33,8
Atsaukti pirms lēmuma pieņemšanas	5	0,3

Kā no tabulas var izsecināt, no 2015. gada līdz 2016. gadam lūgumrakstu skaits, kurus atzina par pieņemamiem, palielinājās par 4,9 %. Tajā pašā laikā lūgumrakstu skaits, kurus atzina par nepieņemamiem, samazinājās par 5,2 %. Šī tendence bija vērojama jau laika posmā no 2014. līdz 2015. gadam.

Lūgumrakstu skaits valstu griezumā

Šajās divās tabulas kopumā un procentuāli atspoguļotas lūgumrakstu izmaiņas pa valstīm no 2015. līdz 2016. gadam. Astoņas valstis, no kurām saņemts visvairāk lūgumrakstu, ir tās pašas, bet ir mainījusies secība. Par 4,8 % pieaugusi no Itālijas saņemto lūgumrakstu proporcija. Vēl viens ievērojams pieaugums attiecas uz to lūgumrakstu proporciju, kuri saņemti no Apvienotās Karalistes. 2015. gadā no Apvienotās Karalistes tika saņemti 3 % lūgumrakstu, bet 2016. gadā 7,4 % lūgumrakstu (pieaugums par 4,4 %).

Dažas izmaiņas bija arī saraksta lejgalā. 2015. gadā trīs Baltijas valstis bija starp tām valstīm, no kurām saņemts vismazāk lūgumrakstu, bet 2016. gadā tās bija Luksemburga, Slovēnija un Latvija.

To lūgumrakstu proporcija, kuri saņemti no valstīm ārpus ES, ir saglabājusies tajā pašā līmenī.

2016. gadā

Valsts, uz kuru attiecas lūgumraksts	Lūgumraksti	%
Itālija	329	17,1
Vācija	209	10,9
Spānija	157	8,2
Apvienotā Karaliste	142	7,4
Rumānija	91	4,7
Polija	66	3,4
Francija	60	3,1
Grieķija	54	2,8
Pārējās ES valstis	236	12,4
Citas valstis	82	4,3

2015. gadā

Valsts, uz kuru attiecas lūgumraksts	Lūgumraksti	%
Spānija	213	12,9
Itālija	203	12,3
Vācija	153	9,3
Rumānija	104	6,3
Polija	57	3,5
Apvienotā Karaliste	49	3,0
Francija	47	2,8
Grieķija	40	2,4
Pārējās ES valstis	228	13,7
Citas valstis	66	4,0

Lūgumrakstu skaits valstu griezumā 2016. gadā

 

Lūgumrakstu valoda

2016. gadā lūgumraksti tika saņemti 22 oficiālajās Eiropas Savienības valodās. Tabulas atspoguļo izmaiņas lūgumrakstos lietoto valodu secībā no 2015. līdz 2016. gadam. 2015.gad vācu valoda bija visvairāk lietotā valoda, 2016. gadā tā bija trešā visvairāk lietotā valoda. Angļu valoda ir pārvietojusies uz pirmo vietu (no 18,8 % uz 23,6 %), itāļu valoda ir otrajā vietā no 18,2 % uz 22,9 %. Šajās trīs valodās kopā ar spāņu valodu iesniegtas vairāk nekā trīs ceturtdaļas (76,4 %) no saņemtajiem lūgumrakstiem. Baltijas valstu valodas bija trīs vismazāk lietotās valodas (pa diviem lūgumrakstiem igauņu valodā un lietuviešu valodā, viens lūgumraksts latviešu valodā).

2016. gadā

Lūgumraksta valoda	Lūgumrakstu skaits	%
angļu valoda	371	23,6
itāļu valoda	360	22,9
vācu valoda	296
spāņu valoda	172	11,0
franču valoda	87	5,5
rumāņu valoda	71	4,5
poļu valoda		4,0
grieķu valoda	39	2,5
cita valoda	111	7,1

2015. gadā

Lūgumraksta valoda	Lūgumrakstu skaits	%
vācu valoda	306	21,4
angļu valoda	269	18,8
itāļu valoda	260	18,2
spāņu valoda	230	16,1
franču valoda	71	5,0
rumāņu valoda	71	5,0
poļu valoda	66	4,6
cita valoda	158	11,0

Lūgumrakstu skaits valodu griezumā 2016. gadā

 

Lūgumrakstu iesniedzēju valstspiederība

Attiecībā uz valstspiederību lielākais lūgumrakstu skaita pieaugums ir no Apvienotās Karalistes (par 3,7 %) un Itālijas (par 4,8 %), no kurām pēdējā ir pārvietojusies uz saraksta augšdaļu.

2016. gadā

Lūgumraksta galvenā iesniedzēja valstspiederība	Lūgumrakstu skaits	%
Itālija	376	23,9
Vācija	298	18,9
Spānija	180	11,4
Apvienotā Karaliste	138	8,8
Rumānija	97	6,2
Polija	77	4,9
Francija		4,5
Grieķija	66	4,2
Cita	270	17,2

2015. gadā

Lūgumraksta galvenā iesniedzēja valstspiederība	Lūgumrakstu skaits	%
Vācija	294	20,5
Itālija	275	19,1
Spānija	225	15,7
Rumānija	104	7,2
Polija	91	6,3
Apvienotā Karaliste	74	5,1
Francija	63	4,4
Grieķija	40	2,8
Cita	270	18,8

Lūgumrakstu skaits 2016. gadā pēc valstspiederības

 

Kā atspoguļots tabulā, galvenais attiecīgo datu pieaugums Lūgumrakstu skaits pa valstīm, Lūgumrakstu iesniedzēju valoda un Lūgumrakstu iesniedzēju valstspiederība attiecas uz Itāliju/itāļu valodu un Apvienoto Karalisti/angļu valodu. Lūgumrakstu skaita pieauguma iemesls ir tas, ka 2016. gadā Itālijā un Apvienotajā Karalistē iesniedza lūgumrakstus saistībā ar diviem galvenajiem tematiem.

Galvenie lūgumrakstu temati

2016. gadā pretēji pēdējiem gadiem lūgumrakstu iesniedzēji galvenokārt bija nobažījusies par iekšējā tirgus jautājumiem. Tā iemesls ir tas, ka ievērojams skaits saņemto lūgumrakstu ir par valsts piejūras koncesiju turētāju pamattiesību iespējamiem pārkāpumiem un Direktīvas 123/2006/EK (Pakalpojumu direktīva) pienācīgas piemērošanas pārkāpumiem Itālijā.

2016. gadā

Lūgumraksta tematika	Lūgumrakstu skaits	%
Iekšējais tirgus	266	10,5
Tiesiskums	179	7,1
Pamattiesības	178	7,0
Vide	158	6,2
Īpašums un restitūcija	115	4,5
Veselības aprūpe	111	4,4
Sociālie jautājumi	93	3,7
Nodarbinātība	72	2,8
Transports	52	2,0
Izglītība un kultūra	47	1,9

2015. gadā

Lūgumraksta tematika	Lūgumrakstu skaits	%
Vide	174	9,2
Tiesiskums	142	7,5
Iekšējais tirgus	140	7,4
Pamattiesības	84	4,4
Transports	84	4,4
Veselības aprūpe	78	4,1
Nodarbinātība	75	4,0
Sociālie jautājumi	60	3,2
Izglītība un kultūra	57	3,0
Īpašums un restitūcija		1,7

Galvenie lūgumrakstu temati 2016. gadā

 

Lūgumrakstu portāls

Lūgumrakstu portāls tika izveidots 2014. gadā, un tas ir ievērojami uzlabojis lūgumrakstu apstrādi. Portāls lūgumrakstu iesniedzējiem ļauj izveidot lietotāja kontu, iesniegt lūgumrakstu, augšupielādēt attiecīgos atbalsta dokumentus un pievienot savu atbalstu vai pievienoties par pieņemamiem atzītajiem esošajiem lūgumrakstiem Portālā pilsoņi var atrast informāciju par Lūgumrakstu komitejas darbu un citiem pieejamajiem prasību mehānismiem, izmantojot ES vai valsts tīklus, piemēram, SOLVIT, Eiropas Ombudu, valsts ombudus vai valstu parlamentu lūgumrakstu komitejas. Lielais lūgumrakstu skaits par Itālijas peldvietu koncesijām vai lūgumraksti, kas tika saņemti pēc Apvienotās Karalistes referenduma, izvirzīja nepieciešamību ātri reaģēt gan komitejas sekretariātam, gan attiecīgajiem Parlamenta tehniskajiem dienestiem. Portāla sniegtās iespējas tā pašreizējā veidolā izrādījās ierobežotas. Turpmāki tehniskie uzlabojumi ir būtiski svarīgi lūgumrakstu procesa raitai norisei.

Attiecības ar Komisiju

Komisija ir Lūgumrakstu komitejas sākotnējā partnere lūgumrakstu apstrādē. Tā ir ES iestāde, kurai jānodrošina ES tiesību aktu piemērošana un atbilstība tiem. Pēdējos gados attiecīgie abu iestāžu dienesti ir izveidojuši labas darba attiecības. Lai gan ir uzlabojušies Komisijas lūgumrakstu atbilžu sniegšanas termiņi (vidēji tie ir trīs vai četri mēneši), komiteja saskata nepieciešamību turpināt uzlabot Komisijas atbildes. Komiteja atgādina par savu prasību regulāri sniegt jaunāko informāciju par pārkāpumu procedūru gaitu un savlaicīgi piekļūt Komisijas dokumentiem par pārkāpumiem un ES pilotprocedūrām, kuras saistītas ar pašreizējiem lūgumrakstiem.

Strukturēta dialoga gadskārtējā cikla ietvaros Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks F. Timmermans, kurš ir atbildīgs par attiecībām starp iestādēm, tiesiskumu, Pamattiesību hartu un labāku regulējumu, apmeklēja detalizētu viedokļu apmaiņu komitejas sanāksmē 2016. gada 19. aprīlī. Sanāksmē priekšsēdētaja vietnieks apņēmās apzināt iespējas, lai palīdzētu Lūgumrakstu komitejai saskarē ar dalībvalstu valsts iestādēm. Komiteja prasa, lai Komisija identificē paņēmienus sadarbības uzlabošanai ar dalībvalstu iestādēm.

Attiecības ar Padomi

Lai gan Lūgumrakstu komiteja atzinīgi vērtē Padomes klātbūtni savās sanāksmēs, tā pauž nožēlu par to, ka šī klātbūtne nav izvērtusies aktīvākā sadarbībā, kas ļautu iekustināt to lūgumrakstu izskatīšanu, kuru gadījumā izšķiroša nozīme ir sadarbībai ar dalībvalstīm. Vienlaikus Lūgumrakstu komiteja atzinīgi vērtē atsevišķu dalībvalstu aktīvo ieguldījumu diskusijās par attiecīgajiem lūgumrakstiem komitejas sanāksmēs.

Attiecības ar Eiropas Ombudu

Lūgumrakstu komitejai ir labas attiecības ar Eiropas Ombuda biroju. Birojs vairākos gadījumos piedalījās Lūgumrakstu komitejas pasākumos, piemēram, uzklausīšanā 2016. gada 21. jūnijā par informācijas pārredzamību un brīvību ES iestādēs un darba seminārā 2016. gada 9. novembrī par personu ar invaliditāti tiesībām, kā norādīts lūgumrakstos. Komitejas 2016. gada 20. jūnija sanāksmē ombude Emily O’Reilly iepazīstināja ar 2015. gada ziņojumu.

Lūgumrakstus komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda ieviestās iniciatīvas, lai labāk izmantotu Eiropas Ombudu tīkla iespējas, kura locekle ir Lūgumrakstu komiteja. Piemēram, 2016. gadā tika uzsākta Ombuda balva par labu pārvaldību un to pirmoreiz piešķīra 2017. gada 30. martā vairākās kategorijās, piemēram, uz pilsoņiem orientētu pakalpojumu sniegšanā. Balva palīdz uzlabot ES pārvaldības sabiedrības interesēs kvalitāti

Faktu vākšanas braucieni

•  No 2016. gada 8. līdz 10. februārim notika faktu vākšanas brauciens uz Spāniju pēc tam, kad bija saņemtas vairāki lūgumraksti saistībā ar Ūdens pamatdirektīvas (Direktīva 2000/60/EK) iespējamu pārkāpšanu Spānijas Ebro un Tajo upju baseina apsaimniekošanas plānā. Faktu vākšanas brauciena ziņojumā, kas tika pieņemts 2016. gada 13. jūlijā, uzsvērts, cik svarīgi ir saskaņot katru ietekmes uz vidi novērtējumu dažādās upes daļās ar stratēģisko vides novērtējumu upju baseina apsaimniekošanas plānā katrai upei.

•  2016. gada 22. un 23. septembrī notika faktu vākšanas brauciens uz Slovākiju, lai rastu atbildes uz jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienības ietekmi uz to personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, kuras ir institucionalizētas un tādējādi nav integrētas sabiedrībā. Izvēle pētīt šo jautājumu Slovākijas Republikā tika izdarīta tās atrašanās vietas dēļ, lai nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru attiecībā uz PETI komitejas jau agrāk veiktajiem darba braucieniem. Darba braucienam nenoliedzami bija uz pamattiesībām balstīta pieeja ES struktūrfondu un investīciju fondu izmantošanā, lai uzturētu (atjaunotu, paplašinātu vai būvētu) ilgtermiņa aprūpes centrus personām ar invaliditāti Slovākijā. Faktu vākšanas brauciena ziņojumā, kuru pieņēma 2016. gada 29. novembrī, mudina Komisiju turpināt apzināt situāciju saistībā ar investīcijām iestādēs personām ar invaliditāti Slovākijā un atbalstīt progresa sistēmisku novērtēšanu un pārejas no institucionālās aprūpes uz aprūpi dzīvesvietā efektivitāti, un mudina Parlamenta Budžeta komiteju turpināt izpētīt šo jautājumu.

•  Bija plānoti vēl divi faktu vākšanas braucieni: no 2016. gada 17.līdz 19. maijam uz Īriju un no 2016. gada 2. līdz 4. novembrim uz Taranto (Itālija). Abus braucienus atcēla.

Atklātas uzklausīšanas

•  2016. gada 23. februārī Lūgumrakstu komiteja organizēja uzklausīšanu „Uztverot pilsoņu intereses nopietni: vai paplašināt Eiropas Savienības Pamattiesību harta (51. panta) tvērumu.” Liels skaits Parlamentam iesniegto lūgumrakstu pēc ES Pamattiesību hartas stāšanās spēkā 2009. gada decembrī attiecās uz Hartu kā juridisko pamatu saistībā ar pilsoņu pamattiesību iespējamu pārkāpumu. Uzklausīšana sniedza ieskatu par pilsoņiem piešķirtās aizsardzības efektivitāti saskaņā ar pašreizējo pamattiesību aizsardzības sistēmu ES un dalībvalstīs. Uzklausīšanā iepazīstināja ar politikas C departamenta pētījumu „Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta interpretācija: dilemma par stingrāku vai plašāku hartas piemērošanu valsts pasākumiem”.

•  2016. gada 15. martā uzklausīšana „Savienības pilsonība praksē: mūsu kopīgās vērtības, tiesības un demokrātiska līdzdalība” tika organizēta kopā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, Juridisko lietu komiteju un Konstitucionālo jautājumu komiteju.

•  2016. gada 21. jūnijā notika trešā uzklausīšana ,,Pārredzamība un informācijas brīvība ES iestādēs”. Pamatojoties uz vairākiem lūgumrakstiem, kuros pilsoņi sūdzējās par zināmu pārredzamības trūkumu valsts un Eiropas līmenī, jo īpaši saistībā ar vidi, uzklausīšanas mērķis bija izpētīt ES tiesiskā satvara panākumus un trūkumus, un praksi šajā jautājumā. Tika apspriesti iespējamie uzlabojumi un līdzsvarotas pieejas nepieciešamība attiecībā uz pārredzamību un konfidencialitāti saistībā ar sarunām ES līmenī, un tika apspriesta Es iestāžu un pilsoniskās sabiedrības prakse.

•  Ceturtā komitejas uzklausīšana ,,Par šķēršļiem ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū” tika organizēta 2016. gada 11. oktobrī.

•  Visbeidzot ir jānorāda, ka vairums Lūgumrakstu komitejas koordinatoru nolēma trešo gadu pēc kārtas neorganizēt atklātu uzklausīšanu jautājumā par Vācijas kara reparācijām, kuras ierosinātas Lūgumrakstā Nr. 2214/2014.

Galvenās problēmas

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES (Brexit)

Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi daudz lūgumrakstu par Brexit (147 lūgumraksti laikposmā no 2016. gada janvāra līdz 2017. gada jūnijam) no ES pilsoņu grupām Apvienotajā Karalistē, Apvienotās Karalistes pilsoņiem ES un Apvienotās Karalistes pilsoņiem Apvienotajā Karalistē, kuri vēlas saglabāt Līgumā noteiktās tiesības. Lielākajā daļā lūgumrakstu ir paustas bažas par ES pilsoņu tiesībām. Lūgumrakstu komiteja atbalsta Komisijas apņemšanos pilnībā garantēt attiecīgo ES pilsoņu tiesības Brexit sarunu laikā un pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no dalības Eiropas Savienībā.

Invaliditātes jautājumi

Daudzos Eiropas Parlamentā saņemtajos lūgumrakstos minēti šķēršļi, ar kuriem dažādās jomās saskaras personas ar invaliditāti, piemēram, piekļuve sabiedriskajam transportam, zīmju valodas izmantošana, finansējums vai piekļuve izglītībai. Lūgumrakstu komitejas pasūtīja četrus dažādus pētījumus saistībā ar invaliditātes jautājumiem un tos veica politikas C departaments:

•  ,,Eiropas strukturālie un investīciju fondi un cilvēki ar invaliditāti: situācija Slovākijā ” (2016. gada septembrī), gatavojoties faktu vākšanas braucienam uz Slovākiju;

•  Lūgumrakstu komiteja pilda aizsardzības funkciju saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām – 2016. gada pārskatīšanu (2016. gada novembrī)

•  ,,Eiropas strukturālie un investīciju fondi un cilvēki ar invaliditāti ” (2016. gada novembrī)

•  Marrākešas līgums (2016. gada novembris)

2016. gada 3. Februārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Marrākešas līguma ratifikāciju, pamatojoties uz saņemtajiem lūgumrakstiem, kurā tā aicina Padomi un dalībvalstis paātrināt ratifikācijas procesu. Lūgumrakstu komiteja ļoti atzinīgi vērtē, ka Parlaments un Padome vienojās par Komisijas tiesību akta priekšlikumu par Marrākešas līguma īstenošanu.

2016. gada 9. novembrī politikas C departaments organizēja darba semināru „Lūgumrakstos minētās tiesības, kas attiecas uz personām ar invaliditāti”. Darba seminārs bija daļa no gada pasākumu cikla, kurus Lūgumrakstu komiteja paredz organizēt saistībā ar tās aizsardzības funkciju ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošanas ietvaros

Lūgumraksti attiecībā uz Otrā pasaules kara sekām

Jāpiemin, ka Lūgumrakstu komiteja saņēma un pārbaudīja lūgumrakstus attiecībā uz Otrā pasaules kara sekām. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka, lai gan Lūgumraksts Nr. 2214/2014 par Vācijas reparācijām, kas jāsaņem Grieķijai, 2015. gada 7. septembrī tika atzīts par pieņemamu, vairums PETI koordinatoru 2016. gada 8. septembrī visbeidzot nolēma lūgumrakstu slēgt, uzskatot, ka lieta neattiecas uz ES kompetenču jomu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	22.11.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 2 9
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marina Albiol Guzmán, Margrete Auken, Beatriz Becerra Basterrechea, Heinz K. Becker, Andrea Cozzolino, Pál Csáky, Rosa Estaràs Ferragut, Eleonora Evi, Peter Jahr, Rikke Karlsson, Jude Kirton-Darling, Notis Marias, Roberta Metsola, Marlene Mizzi, Cristian Dan Preda, Gabriele Preuß, Laurenţiu Rebega, Virginie Rozière, Yana Toom, Jarosław Wałęsa, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Demetris Papadakis, Julia Pitera, Sven Schulze, Igor Šoltes, Ángela Vallina
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martina Anderson, Inés Ayala Sender

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18	+
ALDE Group ECR Group EFDD Group GUE/NGL Group S&D Group Verts/ALE Group	Beatriz Becerra Basterrechea, Yana Toom, Cecilia Wikström Rikke Karlsson Eleonora Evi Marina Albiol Guzmán, Martina Anderson, Ángela Vallina Inés Ayala Sender, Andrea Cozzolino, Jude Kirton-Darling, Marlene Mizzi, Demetris Papadakis, Gabriele Preuß, Virginie Rozière Margrete Auken, Igor Šoltes, Tatjana Ždanoka

2	-
ECR Group ENF Group	Notis Marias Laurenţiu Rebega

9	0
PPE Group	Heinz K. Becker, Pál Csáky, Rosa Estaràs Ferragut, Peter Jahr, Roberta Metsola, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Sven Schulze, Jarosław Wałęsa

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas