ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija)

8.12.2017 - (COM(2016)0616 – C8-0393/2016 – 2016/0295(COD)) - ***I

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Klaus Buchner
(Pārstrādāšana – Reglamenta 104. pants)

Grozījumi

• 001-098 (PDF - 268 KB)
• 001-098 (DOC - 57 KB)
• 099-099 (PDF - 1470 KB)
• 099-099 (DOC - 428 KB)
• 100-100 (PDF - 113 KB)
• 100-100 (DOC - 70 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija)

(COM(2016)0616 – C8-0393/2016 – 2016/0295(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0616),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0393/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[1],

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2017. gada 27. marta vēstuli Starptautiskās tirdzniecības komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0390/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  Efektīva kopēja divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēma tādējādi nepieciešama, lai nodrošinātu dalībvalstu un Savienības starptautisko saistību izpildi, īpaši attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanu.	(3)  Efektīva kopēja divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēma tādējādi nepieciešama, lai nodrošinātu dalībvalstu un Savienības starptautisko saistību izpildi, īpaši attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanu un cilvēktiesībām.
Pamatojums
Šis papildinājums ir nepieciešams un atbilst ieviestajiem 4. panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumiem.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Ņemot vērā jaunu divējāda lietojuma preču kategoriju rašanos un reaģējot uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem un norādēm par to, ka konkrētas no Savienības eksportētās kibernovērošanas tehnoloģijas ir ļaunprātīgi izmantojušas personas, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par cilvēktiesību vai — bruņota konflikta vai iekšēju represiju apstākļos — starptautisko humanitāro tiesību smagu pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu, lai aizsargātu sabiedrības drošību un morāli, ir lietderīgi veikt šādu tehnoloģiju eksporta kontroli. Šiem pasākumiem nevajadzētu paredzēt neko, kas nav samērīgs. Tiem jo īpaši nevajadzētu kavēt likumīgiem mērķiem izmantotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksportu, tostarp tiesībaizsardzībai un interneta drošības pētniecībai. Lai atbalstītu minētās kontroles praktisko piemērošanu, Komisija intensīvās apspriedēs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izstrādās pamatnostādnes.	(5)  Kā jauna divējāda lietojuma preču kategorija ir parādījušās dažas kibernovērošanas preces, kas tikušas izmantotas, lai tieši ietekmētu cilvēktiesības, tostarp tiesības uz privātumu, datu aizsardzību, vārda brīvību un pulcēšanās un biedrošanās brīvību, uzraugot vai izfiltrējot datus bez īpašas, apzinātas un nepārprotamas atļaujas saņemšanas no datu īpašnieka un/vai paralizējot vai bojājot izvēlēto sistēmu. Reaģējot uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem un pierādījumiem, ka konkrētas kibernovērošanas preces ir ļaunprātīgi izmantojušas personas, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par starptautisko cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu valstīs, kurās konstatēti šādi cilvēktiesību pārkāpumi, ir lietderīgi veikt šādu preču eksporta kontroli. Kontroles pamatā vajadzētu būt skaidri noteiktiem kritērijiem. Šiem pasākumiem nevajadzētu paredzēt neko, kas nav vajadzīgs un samērīgs. Tiem jo īpaši nevajadzētu kavēt likumīgiem mērķiem izmantotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksportu, tostarp tiesībaizsardzībai un tīkla un drošības pētniecībai, lai veiktu informācijas drošības sistēmu atļautu testēšanu vai nodrošinātu to aizsardzību. Lai pēc šīs regulas stāšanās spēkā atbalstītu minētās kontroles praktisko piemērošanu, Komisijai intensīvās apspriedēs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jādara pieejamas pamatnostādnes. Nopietni cilvēktiesību pārkāpumi attiecas uz situācijām, kuras aprakstītas 2. nodaļas 2. iedaļas 2.6. punktā Norādījumos par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP1a, ko Ārlietu padome apstiprināja 2015. gada 20. jūlijā.
	_______________________
	1a Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  Tādēļ arī ir lietderīgi pārskatīt divējāda lietojuma preču definīciju un ieviest kibernovērošanas tehnoloģiju definīciju. Būtu arī jāprecizē, ka divējāda lietojuma preču eksporta kontroles vērtēšanas kritēriji ietver apsvērumus par to iespējamo ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar terora aktiem vai cilvēktiesību pārkāpumiem.	(6)  Tādēļ arī ir lietderīgi ieviest kibernovērošanas preču definīciju. Būtu arī jāprecizē, ka kibernovērošanas preču eksporta kontroles vērtēšanas kritērijos ir ņemta vērā šo preču tiešā un netiešā ietekme uz cilvēktiesībām, kā minēts Norādījumos par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP1a. Sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Padomes Cilvēktiesību jautājumu darba grupu (COHOM) būtu jāizveido tehniska darba grupa vērtēšanas kritēriju izstrādei. Turklāt šajā tehniskajā darba grupā būtu jāizveido neatkarīga ekspertu grupa. Vērtēšanas kritērijiem vajadzētu būt publiski un viegli pieejamiem.
Grozījums Nr.    4 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a)  Kibernovērošanas tehnoloģiju definēšanas nolūkā precēm, kurām šī regula būtu jāpiemēro, būtu jāietver telesakaru pārtveršanas iekārtas, ielaušanās programmatūra, uzraudzības centri, likumīgas pārtveršanas sistēmas un datu saglabāšanas sistēmas, kas savienotas ar šādām pārtveršanas sistēmām, ierīces šifrēšanas atkodēšanai, cieto disku informācijas atgūšanai, paroļu apiešanai un biometrisko datu analīzei, kā arī IP tīkla uzraudzības sistēmas.
Grozījums Nr.    5 Regulas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b)  Piemērojot cilvēktiesību ievērošanas kritērijus, ir lietderīgi atsaukties uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada 23. marta rezolūciju par tiesībām uz privātumu, Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ar kuriem īsteno ANO programmu „Aizsargāt, ievērot un labot”, īpašā referenta par tiesībām uz privātumu 2017. gada 24. marta ziņojumu, īpašā referenta jautājumos par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību terorisma apkarošanā 2017. gada 21. februāra ziņojumu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 4. decembra spriedumu lietā Zakharov pret Krieviju.
Pamatojums
Šis jaunais apsvērums ir cieši saistīts ar 5. un 6. apsvērumu. Turpmākas norādes būtu jāmeklē attiecīgajos starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos un lēmumos, kuros īpaši uzsvērtas tiesības uz privātumu digitālajā laikmetā.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/6791a (Vispārīgā datu aizsardzības regula) uzliek pienākumu datu aizsardzības pārziņiem un datu apstrādātājiem īstenot tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst apstrādes riskam, tostarp veicot personas datu šifrēšanu. Tā kā minētajā regulā noteikts, ka to piemēro personas datu apstrādei neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās, Savienībai ir spēcīgs stimuls svītrot kriptogrāfijas preces no kontroles saraksta, lai veicinātu Vispārīgās datu aizsardzības regulas īstenošanu un lai šajā sakarā uzlabotu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Turklāt pašreizējais šifrēšanas kontroles līmenis ir pretrunā tam, ka šifrēšana ir nozīmīgs risinājums, ar ko nodrošina, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības var aizsargāt savus datus no noziedzniekiem un citām ļaunprātīgām personām, ka tiek nodrošināta piekļuve pakalpojumiem, kuriem ir izšķirīga nozīme digitālā vienotā tirgus darbībā, un ka tiek darīta pieejama droša saziņa, kas vajadzīga, lai aizsargātu tiesības uz privātumu, tiesības uz datu aizsardzību un vārda brīvību, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem.
	_______________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Grozījums Nr.    7 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Būtu jāprecizē tādas “visaptveroša kontroles” tvērums, ko konkrētos apstākļos piemēro sarakstā neuzskaitītām divējāda lietojuma precēm, un tai būtu jāmazina terorisma un cilvēktiesību pārkāpumu risks. Atbilstīgai informācijas apmaiņai un apspriedēm par “visaptverošu kontroli” būtu jānodrošina efektīva un konsekventa kontroles piemērošana visā Savienībā. Mērķtiecīga visaptveroša kontrole ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāpiemēro arī kibernovērošanas tehnoloģiju eksportam.	(9)  Būtu jāprecizē tādas “visaptverošas kontroles” tvērums, ko konkrētos apstākļos piemēro sarakstā neuzskaitītām kibernovērošanas precēm. Atbilstīgai informācijas apmaiņai un apspriedēm par “visaptverošu kontroli” būtu jānodrošina efektīva un konsekventa kontroles piemērošana visā Savienībā. Informācijas apmaiņai būtu jāietver atbalsts publiskas platformas izveidei un informācijas vākšanai no privātā sektora, valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Grozījums Nr.    8 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Būtu jāpārskata starpnieka definīcija, lai izvairītos no kontroles apiešanas, Savienības jurisdikcijā esošām personām sniedzot starpniecības pakalpojumus. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas kontrole būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu tās efektīvu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā, un būtu jāpiemēro arī, lai novērstu terora aktus un cilvēktiesību pārkāpumus.	(10)  Būtu jāpārskata starpnieka definīcija, lai izvairītos no kontroles apiešanas, Savienības jurisdikcijā esošām personām sniedzot starpniecības pakalpojumus. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas kontrole būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu tās efektīvu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā, un būtu jāpiemēro arī, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus.
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11)  Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tika precizēts, ka Savienības kompetencē ietilpst tādu tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar pārrobežu kustību. Tāpēc ir lietderīgi precizēt kontroli, kas piemērojama tehniskās palīdzības pakalpojumiem, un ieviest šādu pakalpojumu definīciju. Lai novērstu terora aktus un cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas kontrole.	(11)  Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tika precizēts, ka Savienības kompetencē ietilpst tādu tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar pārrobežu kustību. Tāpēc ir lietderīgi precizēt kontroli, kas piemērojama tehniskās palīdzības pakalpojumiem, un ieviest šādu pakalpojumu definīciju. Lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī kontroles pasākumi pirms tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Regula (EK) Nr. 428/2009 paredz iespēju dalībvalstu iestādēm, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu, ja tām, balstoties uz izlūkdatiem vai citiem avotiem, ir pietiekams pamats aizdomām, ka preces kopumā vai daļēji ir vai var būt paredzētas masu iznīcināšanas ieroču vai to piegādes līdzekļu izplatīšanai. Lai novērstu terora aktus un cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī tranzīta kontrole.	(12)  Regula (EK) Nr. 428/2009 paredz iespēju dalībvalstu iestādēm, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu, ja tām, balstoties uz izlūkdatiem vai citiem avotiem, ir pietiekams pamats aizdomām, ka preces kopumā vai daļēji ir vai var būt paredzētas masu iznīcināšanas ieroču vai to piegādes līdzekļu izplatīšanai. Lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī tranzīta kontrole.
Grozījums Nr.    11 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a)  Lai gan par individuālo, visaptverošo un valsts eksporta atļauju piešķiršanu ir atbildīgas valstu iestādes, efektīvs ES eksporta kontroles režīms nozīmē, ka uzņēmējiem, kas plāno eksportēt preces, uz kurām attiecas šī regula, jārīkojas ar pienācīgu rūpību, kā cita starpā izklāstīts ESAO Pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem, ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēs atbildīgai darījumdarbībai un ANO Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām.
Grozījums Nr.    12 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14)  Lai eksportētājiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvieglotu efektīvu kontroles piemērošanu, “iekšējās atbilstības programmas” veidā būtu jāievieš standarta prasība par atbilstību. Proporcionalitātes labad šī prasība būtu jāpiemēro konkrētai kontroles kārtībai visaptverošo atļauju un konkrētu vispārējo eksporta atļauju veidā.	(14)  Lai eksportētājiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvieglotu efektīvu kontroles piemērošanu, “iekšējās atbilstības programmas” veidā būtu jāievieš standarta prasība par atbilstību, atbilstības definīcija un apraksts, kā arī iespēja saņemt sertifikāciju ar mērķi atļauju izsniegšanas procesā saņemt stimulus no valsts kompetentajām iestādēm. Proporcionalitātes labad šī prasība būtu jāpiemēro konkrētai kontroles kārtībai visaptverošo atļauju un konkrētu vispārējo eksporta atļauju veidā.
Pamatojums
Uzņēmumiem nepieciešama arī juridiskā skaidrība attiecībā uz to pienākumu ieviest iekšējās atbilstības programmu. Ja uzņēmumi savu IAP ir sertificējuši, tiem atļauju izsniegšanas procesā būtu jāsaņem stimuli no valsts kompetentajām iestādēm (piemēram, īsāks izskatīšanas laiks).
Grozījums Nr.     13 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15)  Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un iestādēm, vienlaikus nodrošinot atbilstīga līmeņa kontroli attiecībā uz attiecīgajām precēm, kas nosūtāmas uz attiecīgajiem galamērķiem, būtu jāievieš papildu Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Lai nozares īpašajām vajadzībām pielāgotu licencēšanas nosacījumus, būtu jāievieš arī visaptverošā atļauja lieliem projektiem.	(15)  Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un iestādēm, vienlaikus nodrošinot atbilstīga līmeņa kontroli attiecībā uz attiecīgajām precēm, kas nosūtāmas uz attiecīgajiem galamērķiem, būtu jāievieš papildu Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Lai nozares īpašajām vajadzībām pielāgotu licencēšanas nosacījumus, būtu jāievieš arī visaptverošā atļauja lieliem projektiem.
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a)  Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, Savienībai ir lietderīgi ieviest konkrētu kibernovēršanas tehnoloģiju veidu kontroli, pamatojoties uz vienotu sarakstu, kas paredzēts I pielikuma B sadaļā. Ņemot vērā daudzpusējās eksporta kontroles sistēmas nozīmību, I pielikuma B sadaļas darbības jomā būtu jāietver tikai kibernovērošanas tehnoloģijas, un tai nebūtu jādublē I pielikuma A sadaļā minētais.
Pamatojums
Šis grozījums ir cieši saistīts ar regulas piemērošanas jomas paplašināšanu, ko Komisija ir ierosinājusi pārstrādātajā redakcijā.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  Lēmumiem par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu I pielikuma A sadaļā būtu jāatbilst dalībvalstu un Savienības saistībām un pienākumiem, kurus tās uzņēmušās kā attiecīgu starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu I pielikuma B sadaļā, piemēram, attiecībā uz kibernovērošanas tehnoloģijām, būtu jāpieņem, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu IV pielikuma B sadaļā būtu jāpieņem, ņemot vērā dalībvalstu sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības intereses saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu. Lēmumi par tādu preču un galamērķu kopējo sarakstu atjaunināšanu, kas izklāstīti II pielikuma A–J sadaļā, būtu jāpieņem, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus, kuri noteikti šajā regulā.	(17)  Lēmumiem par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu I pielikuma A sadaļā būtu jāatbilst dalībvalstu un Savienības saistībām un pienākumiem, kurus tās uzņēmušās kā attiecīgu starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto kibernovērošanas preču kopējā saraksta atjaunināšanu I pielikuma B sadaļā būtu jāpieņem, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar to izmantošanu, lai izdarītu nopietnus starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus valstīs, kurās konstatēti šādi pārkāpumi, jo īpaši attiecībā uz vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un tiesībām uz privātumu, vai arī saistībā ar Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu IV pielikuma B sadaļā būtu jāpieņem, ņemot vērā dalībvalstu sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības intereses saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu. Lēmumi par tādu preču un galamērķu kopējo sarakstu atjaunināšanu, kas izklāstīti II pielikuma A–J sadaļā, būtu jāpieņem, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus, kuri noteikti šajā regulā. Lēmumi svītrot veselas apakškategorijas attiecībā uz kriptogrāfiju un šifrēšanu, piemēram, I pielikuma A sadaļas 5. kategorijā vai II pielikuma I sadaļā, būtu jāpieņem, ņemot vērā ESAO Padomes 1997. gada 27. marta ieteikumu par kriptogrāfijas politikas pamatnostādnēm.
Grozījums Nr.    16 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18)  Lai Savienība varētu ātri reaģēt uz apstākļu maiņu saistībā ar tā eksporta sensitivitātes novērtējumu, kurš notiek ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām, kā arī uz tehnoloģisko un komerciālo attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz I pielikuma A sadaļas, II pielikuma un šīs regulas IV pielikuma B sadaļas grozīšanu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem būtu vajadzīga sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.	(18)  Lai Savienība varētu ātri reaģēt uz apstākļu maiņu saistībā ar tā eksporta sensitivitātes novērtējumu, kurš notiek ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām, kā arī uz tehnoloģisko un komerciālo attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz I pielikuma A un B sadaļas, II pielikuma un šīs regulas IV pielikuma B sadaļas grozīšanu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem būtu vajadzīga sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.
Pamatojums
I pielikuma B sadaļai arī jābūt grozāmai ar deleģētajiem aktiem.
Grozījums Nr.     17 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a)  Pastāv kiberzādzību un reeksporta uz trešām valstīm risks, kā minēts Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, tādēļ noteikumi par divējāda lietojuma precēm būtu jāpadara stingrāki.
Pamatojums
Grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo ar šo apsvērumu pamato 14. panta 1. punkta fa) apakšpunkta pievienošanu.
Grozījums Nr.     18 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu un tā kompetences robežās, kā arī līdz lielākas saskaņotības panākšanai dalībvalstis patur tiesības veikt kontroles pasākumus konkrētu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienībā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību. Lai mazinātu slogu uzņēmumiem un iestādēm, proporcionalitātes labad būtu jāpārskata divējāda lietojuma preču pārvadājumu kontrole Savienībā. Turklāt saraksts ar tādām precēm IV pielikuma B sadaļā, uz kurām attiecas kontrole, ko piemēro pārvadājumiem ES iekšienē, būtu periodiski jāpārskata , ņemot vērā tehnoloģisko un komerciālo attīstību un pārvadājumu sensitivitātes novērtējumu .	(21)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu un tā kompetences robežās, kā arī līdz lielākas saskaņotības panākšanai dalībvalstis patur tiesības veikt kontroles pasākumus konkrētu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienībā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību. Lai mazinātu slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un iestādēm, proporcionalitātes labad būtu jāpārskata divējāda lietojuma preču pārvadājumu kontrole Savienībā. Turklāt saraksts ar tādām precēm IV pielikuma B sadaļā, uz kurām attiecas kontrole, ko piemēro pārvadājumiem ES iekšienē, būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā tehnoloģisko un komerciālo attīstību un pārvadājumu sensitivitātes novērtējumu.
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a)  Ņemot vērā to, cik nozīmīga ir pārskatatbildība un publiskā kontrole attiecībā uz eksporta kontroles darbībām, dalībvalstīm būtu jādara publiski pieejami visi attiecīgie licencēšanas dati.
Grozījums Nr.    20 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25)  Būtiski efektīvas eksporta kontroles režīma elementi ir saziņa ar privāto sektoru un pārredzamība. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt pamatnostādņu turpmāku izstrādi, lai palīdzētu piemērot šo regulu un publicētu gada ziņojumu par kontroles īstenošanu atbilstīgi pašreizējai praksei.	(25)  Būtiski efektīvas eksporta kontroles režīma elementi ir saziņa ar privāto sektoru, jo īpaši ar MVU, un pārredzamība. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt pamatnostādņu turpmāku izstrādi, lai palīdzētu piemērot šo regulu un publicētu gada ziņojumu par kontroles īstenošanu atbilstīgi pašreizējai praksei. Ņemot vērā to, cik nozīmīgas ir pamatnostādnes par dažu šīs regulas elementu interpretāciju, minētās pamatnostādnes būtu jādara publiski pieejamas šīs regulas spēkā stāšanās brīdī.
Grozījums Nr.    21 Regulas priekšlikums 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a)  Būtu jānodrošina, lai šajā regulā paredzētās definīcijas atbilstu definīcijām, kas noteiktas Savienības Muitas kodeksā.
Pamatojums
Šis grozījums ir cieši saistīts ar 2. pantu (definīcijas), kas ir daļa no pārstrādāšanas laikā grozītajiem elementiem, kā arī ar grozījumiem, kuri iesniegti attiecībā uz šo pantu Divējāda lietojuma preču regulā.
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27)  Visām dalībvalstīm būtu jānosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas piemērojamas gadījumā, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi. Lai atbalstītu kontroles efektīvu izpildi, ir lietderīgi arī ieviest noteikumus, kas attiektos uz konkrētiem gadījumiem saistībā ar divējāda lietojuma preču nelikumīgu tirdzniecību.	(27)  Visām dalībvalstīm būtu jānosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas piemērojamas gadījumā, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi. Būtu jāsekmē vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana Savienības eksportētājiem. Minētā iemesla dēļ par šīs regulas pārkāpumiem visās dalībvalstīs būtu jāpiemēro līdzīga veida un iedarbības sankcijas. Lai atbalstītu kontroles efektīvu izpildi, ir lietderīgi arī ieviest noteikumus, kas attiektos uz konkrētiem gadījumiem saistībā ar divējāda lietojuma preču nelikumīgu tirdzniecību.
Grozījums Nr.    23 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29)  Eksporta kontrole ietekmē starptautisko drošību un tirdzniecību ar trešām valstīm, un tāpēc ir lietderīgi izvērst dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, lai atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē un uzlabotu starptautisko drošību.	(29)  Eksporta kontrole ietekmē starptautisko drošību un tirdzniecību ar trešām valstīm, un tāpēc ir lietderīgi izvērst dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, lai atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē, sekmētu augšupēju konverģenci un uzlabotu starptautisko drošību. Virzoties uz šiem mērķiem, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar EĀDD būtu proaktīvi jāiesaistās attiecīgajos starptautiskajos forumos, tostarp Vasenāras vienošanās mehānismā, lai I pielikuma B sadaļā iekļauto kibernovērošanas preču sarakstu noteiktu par starptautisku standartu. Turklāt būtu jāpastiprina un jāpaplašina palīdzība trešām valstīm attiecībā uz divējāda lietojuma preču eksporta kontroles režīma un attiecīgo administratīvo spēju izveidi, it īpaši attiecībā uz muitu.
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31)  Ar šo direktīvu tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši uzņēmējdarbības brīvība,	(31)  Ar šo regulu tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,
Grozījums Nr.    25 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  preces, kuras var izmantot kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādē, projektēšanā, ražošanā vai lietošanā, ieskaitot visas preces, ko var izmantot gan civiliem mērķiem, gan kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču ražošanai;	(a)  tradicionālas divējāda lietojuma preces, proti, preces, tostarp programmatūra un aparatūra, kuras var izmantot kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādē, projektēšanā, ražošanā vai lietošanā, ieskaitot visas preces, ko var izmantot gan civiliem mērķiem, gan kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču ražošanai;
Grozījums Nr.    26 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  kibernovērošanas tehnoloģijas, ko var izmantot nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanai vai kas var radīt draudus Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm;	(b)  kibernovērošanas preces, tostarp programmatūra, aparatūra un tehnoloģijas, kas ir īpaši veidotas, lai ļautu slepeni ielauzties informācijas un telesakaru sistēmās un/vai uzraudzīt, izfiltrēt, vākt un analizēt datus un/vai paralizēt vai bojāt izvēlēto sistēmu bez īpašas, apzinātas un nepārprotamas atļaujas saņemšanas no datu īpašnieka, un ko var izmantot saistībā ar cilvēktiesību, tostarp tiesību uz privātumu, vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, pārkāpumiem, vai ko var izmantot nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanai, vai kas var radīt draudus Savienības un tās dalībvalstu drošībai; šo definīciju nepiemēro tīklu un IKT drošības pētniecībai, kas tiek veikta atļautas testēšanas vai informācijas drošības sistēmu aizsardzības nolūkā;
Grozījums Nr.    27 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   5.a  „tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai subjekts, kas ir divējāda lietojuma preces galīgais saņēmējs;
Grozījums Nr.    28 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 13. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13.  “atļauja lieliem projektiem” ir visaptverošā eksporta atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs uz tāda konkrētā projekta laiku, kura realizācija ilgst vairāk nekā gadu;	13.  „atļauja lieliem projektiem” ir visaptverošā eksporta atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs uz konkrētā projekta īstenošanas laiku; tā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, ir derīga no viena līdz četriem gadiem, pamatojoties uz projekta īstenošanas laiku, un kompetentā iestāde to var atjaunot;
Grozījums Nr.    29 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 22. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
22.  “iekšējā atbilstības programma” ir efektīvi, piemēroti un samērīgi līdzekļi un procedūras, tostarp projektēšanas, īstenošanas un standarta ekspluatācijas atbilstības politika, procedūras, standarti un garantijas, ko eksportētāji izstrādājuši, lai nodrošinātu atbilstību tādu atļauju noteikumiem un nosacījumiem, kas noteiktas šajā regulā;	22.  „iekšējā atbilstības programma” (IAP) ir efektīvi, piemēroti un samērīgi līdzekļi un procedūras (uz risku balstīta pieeja), tostarp projektēšanas, īstenošanas un standarta ekspluatācijas atbilstības politika, procedūras, standarti un garantijas, ko eksportētāji izstrādājuši, lai nodrošinātu atbilstību tādu atļauju noteikumiem un nosacījumiem, kas noteiktas šajā regulā; eksportētājam ir iespēja brīvprātīgi un bez maksas prasīt, lai kompetentās iestādes veic tā IAP sertifikāciju, pamatojoties uz Komisijas izveidotu atsauces IAP, lai atļauju izsniegšanas procesā saņemtu stimulus no valsts kompetentajām iestādēm;
Pamatojums
Uzņēmumiem nepieciešama arī juridiskā skaidrība attiecībā uz to pienākumu ieviest iekšējās atbilstības programmu. Ja uzņēmumi savu IAP ir sertificējuši, tiem atļauju izsniegšanas procesā būtu jāsaņem stimuli no valsts kompetentajām iestādēm (piemēram, īsāks izskatīšanas laiks).
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 23. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
23.  “terora akts” ir terora akts Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 3. punkta nozīmē.	svītrots
Pamatojums
Dual use goods are generally highly sophisticated items which are not widely available. Yet, the components needed to, for example, manufacture explosive devices for terrorist acts are widely available in retail stores and do not require cross border traffic of goods. Most importantly, the EU already has legal instruments in place that addresses trade benefitting actors connected to terrorism. Council Common Position 2001/931/CFSP of 27 December 2001 on the application of specific measures to combat terrorism lays down restrictive measures with regard to persons, groups and entities listed in its Annex as involved in terrorist acts. Trade with these actors is forbidden pursuant to Council Regulations (EC) No 2580/2001 and (EC) No 881/2002. Moreover, the formulation of this end use control is quite vague. Therefore, it is unnecessary and inappropriate to insert terrorism into dual use export controls and could actually be counterproductive in the fight against terrorism by creating legal uncertainty and confusion.
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	23.a  „pienācīga rūpība” ir process, kas ir neatņemama daļa no uzņēmumu lēmumu pieņemšanas un riska pārvaldības sistēmām un ar ko uzņēmumi var atklāt, novērst un mazināt to darbības faktisko un potenciāli nelabvēlīgo ietekmi un atskaitīties par to;
Pamatojums
Jēdziena „pienācīga rūpība” visaptverošas definīcijas iekļaušana ir cieši saistīta ar 4. panta 2. punktu.
Grozījums Nr.    32 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d)  lietošanai personām, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par cilvēktiesību vai — bruņota konflikta vai iekšēju represiju apstākļos — starptautisko humanitāro tiesību smagu pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu galamērķa valstī, kurus identificējušas attiecīgas starpvalstu starptautiskas organizācijas vai Eiropas vai valsts kompetentās iestādes, un, ja ir pierādījumi, ka ierosinātais tiešais lietotājs šīs preces vai līdzīgas preces izmantojis, lai norīkotu vai īstenotu šādus nopietnus pārkāpumus;	(d)  attiecībā uz kibernovērošanas precēm — lietošanai fiziskām vai juridiskām personām saistībā ar starptautisko cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu valstīs, kurās ANO, Eiropas Padomes un Savienības kompetentās iestādes vai dalībvalstu kompetentās iestādes ir konstatējušas nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, un, ja ir pamats uzskatīt, ka ierosinātais tiešais lietotājs šīs preces vai līdzīgas preces var izmantot, lai vadītu vai izdarītu šādus pārkāpumus;
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e)  paredzētas izmantošanai saistībā ar terora aktiem.	svītrots
Pamatojums
Die vorgeschlagene Erweiterung der catch all-Klausel ist unverhältnismäßig und nicht zielgerichtet, da sie auf vagen, undefinierten Begriffen basiert und in der vorliegenden Form von den handelnden Unternehmen nur schwer korrekt handhabbar ist. Sie schafft erhebliche Rechtsunsicherheit und die Gefahr einer Kriminalisierung der Wirtschaft, da die Verletzung von Melde- und Genehmigungspflichten iZm der Dual Use-Regelung gerichtlichen Strafdrohungen unterliegt. Der Entwurf belastet europäische Ausführer mit einem hohen zusätzlichen Prüfaufwand, der gerade für KMUs in der Praxis kaum leistbar sein dürfte, da diese kleineren und mittleren Unternehmen in der Regel nicht über die notwendige personelle Ausstattung verfügen.Um sich dennoch abzusichern, werden die Unternehmen gezwungen sein, vor fast jeder Ausfuhr nicht gelisteter Güter vorsorglich um bescheidmäßige Feststellung der Genehmigungsfreiheit anzusuchen. Dies schafft eine enorme zusätzliche Bürokratie, nicht nur bei der Wirtschaft, sondern auch bei der Behörde. Dies verzögert die Ausfuhren und vermindert die internationale Wettbewerbsfähigkeit, da Nicht-EU-Mitbewerber wesentlich rascher und flexibler auf Bedürfnisse der Weltmärkte werden reagieren können. Es wird kritisch angemerkt, dass in der vorliegenden Fassung die Endverwendungskontrolle in Bezug auf Menschenrechte und Terrorismus nicht auf bestimmte konkret benannte Güter und Länder eingeschränkt wird. Vorhandene EU-Rechtsakte, wie die Liste der Güter zur internen Repression oder die Anti-Folterverordnung sind wesentlich besser zur Kontrolle von Gütern iZm Menschenrechtsverletzungen geeignet.Die Bekämpfung von schwerwiegenden Menschenrechtsverletzungen und Terrorismus sind außerdem staatliche/hoheitliche Aufgaben, die nicht primär der Verantwortung des einzelnen Unternehmens überlassen bleiben dürfen.
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Ja eksportētājs atbilstīgi savam pienākumam rīkoties ar pienācīgu rūpību zina, ka I pielikumā neminētas divējāda lietojuma preces, ko tas gatavojas eksportēt, pilnībā vai daļēji paredzēts izmantot 1. punktā minētajā veidā, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura pieņems lēmumu par to, vai konkrēto preču eksportam ir lietderīgi noteikt prasību iegūt attiecīgu atļauju.	2.  Ja eksportētājs, rīkojoties ar pienācīgu rūpību, uzzina, ka I pielikumā neminētas divējāda lietojuma preces, ko tas gatavojas eksportēt, var būt pilnībā vai daļēji paredzēts izmantot 1. punktā minētajā veidā, viņam tas jāpaziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību vai kuras rezidents viņš ir, un šī kompetentā iestāde pieņems lēmumu par to, vai konkrēto preču eksportam ir lietderīgi noteikt prasību iegūt attiecīgu atļauju.
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Eksporta atļaujas sarakstā neuzskaitītām precēm piešķir konkrētām precēm un tiešajiem lietotājiem. Atļaujas piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja eksportētājs ir persona, kura ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas preces. Atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas ir derīgas vienu gadu, un kompetentā iestāde tās var atjaunot.	3.  Eksporta atļaujas sarakstā neuzskaitītām precēm piešķir konkrētām precēm un tiešajiem lietotājiem. Atļaujas piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja eksportētājs ir persona, kura ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas preces. Atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas ir derīgas divus gadus, un kompetentā iestāde tās var atjaunot.
Grozījums Nr.    36 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja iebildumi netiek saņemti, uzskata, ka dalībvalstīm, pie kurām vēršas, iebildumu nav, un atļauju prasības nosaka visiem „pēc būtības līdzīgiem darījumiem”. Tās par atļauju prasībām paziņo savām muitas pārvaldēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm.	Ja iebildumi netiek saņemti, uzskata, ka dalībvalstīm, pie kurām vēršas, iebildumu nav, un atļauju prasības nosaka visiem „pēc būtības līdzīgiem darījumiem”, proti, precei ar pēc būtības identiskiem parametriem vai tehniskajām īpašībām, kas paredzēta tam pašam tiešajam lietotājam vai saņēmējam. Tās par atļauju prasībām paziņo savām muitas pārvaldēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē īsu lietas aprakstu un lēmuma pamatojumu un attiecīgā gadījumā norāda jauno prasību par atļaujas saņemšanu, iekļaujot to II pielikuma jaunā E sadaļā.
Grozījums Nr.    37 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja no kādas dalībvalsts, pie kuras vēršas, saņemti iebildumi, prasību atsauc, ja vien dalībvalsts, kas izvirza prasību saņemt atļauju, neuzskata, ka eksports var skart tās būtiskas drošības intereses. Tādā gadījumā šī dalībvalsts var lemt saglabāt prasību saņemt atļauju. Tas nekavējoties būtu jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.	Ja ir saņemti iebildumi no vismaz četrām dalībvalstīm, kuras pārstāv vismaz 35 % no Savienības iedzīvotājiem, prasību atsauc, ja vien dalībvalsts, kas izvirza prasību saņemt atļauju, neuzskata, ka eksports var skart tās būtiskas drošības intereses vai saistības cilvēktiesību jomā. Tādā gadījumā šī dalībvalsts var lemt saglabāt prasību saņemt atļauju. Tas nekavējoties būtu jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
Grozījums Nr.    38 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija un dalībvalstis uzturēs atjauninātu reģistru ar spēkā esošajām prasībām saņemt atļaujas.	Komisija un dalībvalstis uztur atjauninātu reģistru ar spēkā esošajām prasībām saņemt atļaujas. Minētajā reģistrā pieejamos datus iekļauj 24. panta 2. punktā minētajā ziņojumā Eiropas Parlamentam, un tie ir publiski pieejami.
Grozījums Nr.    39 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Ja starpnieks zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt starpniecības pakalpojumus, ir paredzētas pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. panta 1. punktā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura pieņems lēmumu par to, vai ir lietderīgi, ka uz šādiem starpniecības pakalpojumiem attiecina prasību saņemt atļaujas.	2.  Ja starpnieks zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt starpniecības pakalpojumus, ir paredzētas pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. panta 1. punktā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura uz šādiem starpniecības pakalpojumiem attiecina prasību saņemt atļaujas.
Pamatojums
Šis grozījums ir pieņemams un nepieciešams, jo tas ir saskaņots ar citiem grozījumiem jomās, uz kurām attiecas pārstrādāšanas procedūra. Kad starpnieks ir paziņojis licencēšanas iestādēm par risku, ka divējāda lietojuma preces ir paredzēts izmantot mērķim, kam piemēro 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikto mērķtiecīgu tiešā lietojuma kontroli, ar to nepietiek, lai licencēšanas iestādes varētu pieņemt lēmumu par to, vai uz šo starpniecības pakalpojumu būtu jāattiecina licencēšana. Jābūt skaidri noteiktam, ka šādos gadījumos ir nepieciešama atļauja, jo īpaši tādēļ, ka šādos gadījumos licences izsniegšana, visticamāk, tiktu atteikta.
Grozījums Nr.    40 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Lai tieši vai netieši sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar divējāda lietojuma precēm vai saistībā ar divējāda lietojuma preču nodrošināšanu, ražošanu, uzturēšanu (apkopi) un izmantošanu, ir vajadzīga atļauja, ja tehniskās palīdzības sniedzējs ir informējis kompetento iestādi par to, ka konkrētās preces pilnībā vai daļēji ir vai var būt paredzētas jebkādam 4. pantā minētajam mērķim vai mērķiem.	1.  Lai tieši vai netieši sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar divējāda lietojuma precēm vai saistībā ar divējāda lietojuma preču nodrošināšanu, ražošanu, uzturēšanu (apkopi) un izmantošanu, ir vajadzīga atļauja, ja tehniskās palīdzības sniedzējs ir informējis kompetento iestādi par to, ka konkrētās preces pilnībā vai daļēji ir vai var būt paredzētas jebkādam 4. panta 1. punktā minētajam mērķim vai mērķiem.
Grozījums Nr.    41 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja tehniskās palīdzības sniedzējs zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt tehnisko palīdzību, ir paredzētas pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. pantā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura pieņems lēmumu par to, vai ir lietderīgi, ka uz šādu tehnisko palīdzību attiecina prasību saņemt atļauju.	Ja tehniskās palīdzības sniedzējs zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt tehnisko palīdzību, ir paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. panta 1. punktā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura uz šādu tehnisko palīdzību attiecina prasību saņemt atļauju.
Pamatojums
This AM on newly proposed language as part of the recast makes the previous amendments on Art. 4.2. and 5.2., as well as the following AM on Art. 10.6.c, necessary for coherence of the legal text. Once a supplier of technical assistance notifies licensing authorities of a risk that a dual use item is intended for uses covered by targeted end use controls in Art. 4.1.d it is not enough to leave it to the digression of the licensing authorities whether the technical assistance should be made subject to licensing or not. It must be clear that in these cases an authorisation must be necessary, particularly since it is very likely that the license would be denied in these cases.
Grozījums Nr.    42 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Dalībvalstis, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, var aizliegt I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportu vai izvirzīt prasību saņemt atļauju, lai veiktu šo eksportu.	1.  Dalībvalstis, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem vai mērķi novērst terorisma aktus, var aizliegt I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportu vai izvirzīt prasību saņemt atļauju, lai veiktu šo eksportu.
Pamatojums
Tā kā nav vajadzības ieviest paplašinātu visaptverošu klauzulu, lai kontrolētu eksportu terorisma aktu novēršanas nolūkā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai kontrolēt šādas preces. Šis grozījums ir cieši saistīts ar 17. grozījumu attiecībā uz 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Terorisms noteikti ir saistīts ar sabiedrisko situāciju, bet attiecas uz konkrētām darbībām, kuras būtu jāņem vērā to pastāvīgo draudu dēļ, ar kuriem dalībvalstis saskaras, un jauno terorisma veidu dēļ. Iekļaujot atsauci uz terorismu, varēs sekmēt informētību par terorisma risku saistībā ar divējāda lietojuma preču eksportu.
Grozījums Nr.    43 Regulas priekšlikums 9. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7.  Attiecīgajos komercdokumentos, kas saistīti ar I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē, skaidri norāda, ka gadījumā, ja šīs preces eksportē no Savienības , uz tām attiecas kontroles pasākumi. Attiecīgie komercdokumenti ietver, konkrēti, visus pārdošanas līgumus, pasūtījuma apstiprinājumus, rēķinus vai pavadzīmes.	7.  Attiecīgajos komercdokumentos, kas saistīti ar eksportu uz trešām valstīm un I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē, skaidri norāda, ka gadījumā, ja šīs preces eksportē no Savienības, uz tām attiecas kontroles pasākumi. Attiecīgie komercdokumenti ietver, konkrēti, visus pārdošanas līgumus, pasūtījuma apstiprinājumus, rēķinus vai pavadzīmes.
Pamatojums
Ražotāja piezīmei par licencēšanas prasībām vajadzētu būt obligātai arī attiecībā uz eksportu uz trešām valstīm. Visa attiecīgā tehniskā informācija par produktu ir ražotāja, nevis pārdevēja rīcībā.
Grozījums Nr.    44 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Individuālās eksporta atļaujas un visaptverošās eksporta atļaujas ir derīgas vienu gadu, un kompetentā iestāde tās var atjaunot. Visaptverošās eksporta atļaujas lieliem projektiem ir derīgas uz termiņu, ko nosaka kompetentā iestāde.	3.  Individuālās eksporta atļaujas un visaptverošās eksporta atļaujas ir derīgas divus gadus, un kompetentā iestāde tās var atjaunot. Visaptverošās eksporta atļaujas lieliem projektiem ir derīgas ne ilgāk kā četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotus apstākļus, atbilstīgi projekta īstenošanas ilgumam. Tas neliedz kompetentajām iestādēm individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas jebkurā laikā anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt.
Grozījums Nr.    45 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eksportētāji kompetentajai iestādei iesniedz visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga pieteikumam individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai, lai informācija būtu pilnīga , jo īpaši par tiešo lietotāju, galamērķa valsti un eksportētās preces tiešo lietojumu.	Eksportētāji kompetentajai iestādei iesniedz visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga pieteikumam individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai, lai informācija būtu pilnīga, jo īpaši par tiešo lietotāju, galamērķa valsti un eksportētās preces tiešo lietojumu. Attiecībā uz valdības tiešajiem lietotājiem sniedzamajā informācijā precizē, kurš departaments, aģentūra, vienība vai apakšvienība būs eksportētās preces tiešais galalietotājs.
Pamatojums
Ir jānodrošina, ka iespējami detalizētākā līmenī skaidri nosaka, kura vienība vai struktūra ir preces tiešais lietotājs.
Grozījums Nr.    46 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Gadījumos, kad tas vajadzīgs, atļaujas var piešķirt saskaņā ar deklarāciju par tiešo lietojumu.	Visas atļaujas kibernovērošanas precēm, kā arī individuālās eksporta atļaujas precēm, kuru gadījumā pastāv liels risks, ka tās var tikt novirzītas vai reeksportētas ar nevēlamiem nosacījumiem, piešķir saskaņā ar deklarāciju par tiešo lietojumu. Atļaujas citām precēm var attiecīgā gadījumā saistīt ar deklarāciju par tiešo lietojumu.
Grozījums Nr.    47 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts – 3. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uz visaptverošajām eksporta atļaujām lieliem projektiem attiecas eksportētāja īstenota efektīva iekšējā atbilstības programma. Eksportētājs vismaz reizi gadā arī ziņo kompetentajai iestādei par šīs atļaujas izmantošanu; ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:	Uz visaptverošajām eksporta atļaujām lieliem projektiem attiecas eksportētāja īstenota efektīva iekšējā atbilstības programma. Eksportētājam ir iespēja brīvprātīgi un bez maksas prasīt, lai kompetentās iestādes veic tā IAP sertifikāciju, pamatojoties uz Komisijas izveidotu atsauces IAP, lai atļauju izsniegšanas procesā saņemtu stimulus no valsts kompetentajām iestādēm. Eksportētājs vismaz reizi gadā vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma ziņo kompetentajai iestādei par šīs atļaujas izmantošanu; ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:
Pamatojums
Uzņēmumiem nepieciešama arī juridiskā skaidrība attiecībā uz to pienākumu ieviest iekšējās atbilstības programmu. Ja uzņēmumi savu IAP ir sertificējuši, tiem atļauju izsniegšanas procesā būtu jāsaņem stimuli no valsts kompetentajām iestādēm (piemēram, īsāks izskatīšanas laiks).
Grozījums Nr.    48 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts – 3. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d)  divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju gadījumos, kad tas ir zināms.	(d)  divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju.
Pamatojums
Teksta saskaņošana ar 2. panta 12. punktu, kurā tiek prasīta deklarācija no tiešā lietotāja. Grozījums atbilst arī pašreizējai praksei vairumā dalībvalstu.
Grozījums Nr.    49 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts – 3. daļa – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da)  ja zināms, tiešā lietotāja nosaukumu (vārdu un uzvārdu) un adresi.
Grozījums Nr.    50 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts – 3. daļa – db apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (db) datumu, kad ir veikts eksports;
Grozījums Nr.    51 Regulas priekšlikums 10. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai termiņā, ko nosaka atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei. Kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu informāciju par tādu vidējo laiku, kas nepieciešams pieteikumu apstrādei atļauju saņemšanai un kas attiecas uz gada ziņojumu, kurš minēts 24. panta 2. punktā.	5.  Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai 30 dienu laikā pēc pieteikuma pienācīgas iesniegšanas. Ja kompetentajai iestādei pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ ir nepieciešams vairāk laika pieteikuma izskatīšanai, tā par to paziņo pieteikuma iesniedzējam 30 dienu laikā. Katrā ziņā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par pieteikumiem individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc pieteikuma pienācīgas iesniegšanas.
Pamatojums
Ilgi pieteikumu izskatīšanas termiņi nelabvēlīgi ietekmē konkurētspēju. Klienti būs ieinteresēti sadarbībā ar piegādātājiem tikai tad, ja tie ievēros noslēgtās vienošanās. Ja klientiem radīsies šaubas par uzņēmuma uzticamību, viņi izvēlēsies konkurentus (no trešām valstīm).
Grozījums Nr.    52 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs nav rezidents vai neveic uzņēmējdarbību Savienības teritorijā, starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas saskaņā ar šo regulu alternatīvi piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā veic uzņēmējdarbību starpnieka vai tehniskās palīdzības mātesuzņēmums vai no kuras tiks sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība.	Ja starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs nav rezidents vai neveic uzņēmējdarbību Savienības teritorijā, starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, no kuras tiks sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība. Tas ietver tādu meitasuzņēmumu vai kopuzņēmumu starpniecības pakalpojumus un tehniskās palīdzības sniegšanu, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, bet kas pieder uzņēmumiem vai ko kontrolē uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību Savienības teritorijā.
Pamatojums
Tā kā ir jāsvītro ekstrateritoriālās prasības attiecībā uz starpniecību un tehnisko palīdzību, konkurences noteikumi ir jāpielāgo.
Grozījums Nr.    53 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Pieņemot lēmumu par individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas vai starpniecības pakalpojumu vai tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas piešķiršanas iespējām saskaņā ar šo regulu vai tranzīta aizliegumu , dalībvalstu kompetentās iestādes ņem vērā šādus kritērijus :	1.  Pieņemot lēmumu par individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas vai starpniecības pakalpojumu vai tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas piešķiršanas iespējām saskaņā ar šo regulu vai tranzīta aizliegumu, dalībvalstu kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp:
Pamatojums
Šajā priekšlikuma noteikumā ir paredzēti ierobežoti un izsmeļoši „kritēriji”, ko veido neskaidras atsauces un kas nepavisam nav formulēti kā kritēriji.
Grozījums Nr.    54 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības un pienākumus, īpaši saistības un pienākumus, ko tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai arī ratificējot atbilstīgus starptautiskos līgumus, un savas saistības sakarā ar sankcijām, kas noteiktas ar Padomes pieņemtu 2 lēmumu vai kopējo nostāju vai ar EDSO lēmumu, vai ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju;	(a)  Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības un pienākumus, īpaši saistības un pienākumus, ko tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai arī ratificējot atbilstīgus starptautiskos līgumus;
Grozījums Nr.    55 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa)  savas saistības saskaņā ar sankcijām, kas noteiktas ar Padomes lēmumu vai kopēju nostāju, vai ar EDSO lēmumu, vai ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju;
Grozījums Nr.    56 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba)  ANO, Eiropas Padomes un Savienības kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka galamērķa valstī tiek pārkāptas cilvēktiesības, pamatbrīvības un starptautiskās humanitārās tiesības;
Grozījums Nr.    57 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  iekšējais stāvoklis galamērķa valstī — kompetentās iestādes neatļaus eksportu, kas galamērķa valstī provocētu vai paildzinātu bruņotus konfliktus vai saasinātu esošos saspīlējumus vai konfliktus tajā;	(c)  iekšējo stāvokli galamērķa valstī — kompetentās iestādes neatļauj eksportu, kas galamērķa valstī provocētu vai paildzinātu bruņotus konfliktus vai saasinātu esošos saspīlējumus vai konfliktus tajā;
Grozījums Nr.    58 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da)  galamērķa valsts izturēšanos pret starptautisko sabiedrību, jo īpaši tās attieksmi pret terorismu un to, kādās aliansēs tā ietilpst un kā ievēro starptautiskās tiesības;
Grozījums Nr.    59 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db)  preču eksporta atbilstību saņēmējvalsts tehniskajām un ekonomiskajām spējām;
Grozījums Nr.    60 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f)  apsvērumus par paredzēto tiešo lietojumu un diversiju risku , ietverot riska pastāvēšanu, ka divējāda lietojuma preces tiks novirzītas vai reeksportētas ar nevēlamiem nosacījumiem .	(f)  apsvērumus par paredzēto tiešo lietojumu un diversiju risku, ietverot riska pastāvēšanu, ka divējāda lietojuma preces, jo īpaši kibernovērošanas preces, tiks novirzītas vai reeksportētas ar nevēlamiem nosacījumiem vai tiks novirzītas nevēlamam militāram tiešajam lietojumam vai terorismam.
Grozījums Nr.    61 Regulas priekšlikums 14. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Pieņemot lēmumu par to, vai piešķirt individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas vai arī atļaujas sniegt starpniecības pakalpojumus vai tehnisko palīdzību attiecībā uz kibernovērošanas precēm, dalībvalstu kompetentās iestādes jo īpaši apsver, cik liels ir risks, ka var tikt pārkāptas tiesības uz privātumu, datu aizsardzību, vārda brīvību un pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kā arī riski saistībā ar tiesiskumu un tiesisko regulējumu eksportējamo preču izmantošanai un potenciālie drošības riski Savienībai un dalībvalstīm.
	Ja dalībvalsts kompetentās iestādes secina, ka šādu risku esamība var izraisīt nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, dalībvalstis nepiešķir eksporta atļaujas vai anulē, aptur, groza vai atceļ spēkā esošās atļaujas.
Grozījums Nr.    62 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Komisija un Padome dara pieejamas pamatnostādnes un/vai ieteikumus, kā nodrošināt kopējus riska novērtējumus, ko šo kritēriju īstenošanai veic dalībvalstu kompetentās iestādes.	2.  Stājoties spēkā šai regulai, Komisija un Padome dara pieejamas pamatnostādnes, lai nodrošinātu kopējus riska novērtējumus, ko šo kritēriju īstenošanai veic dalībvalstu kompetentās iestādes, un lai nodrošinātu vienotus kritērijus licencēšanas lēmumu pieņemšanai. Komisija sagatavo pamatnostādnes rokasgrāmatas veidā, kurā sīki aprakstīti pasākumi, kas dalībvalsts kompetentajām licencēšanas iestādēm un eksportētājiem jāveic, rīkojoties ar pienācīgu rūpību, un sniegti praktiski ieteikumi par to kontroles pasākumu īstenošanu un ievērošanu, ko veic saskaņā ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un par 14. panta 1. punktā uzskaitīto kritēriju ievērošanu, tostarp paraugprakses piemēri. Šo rokasgrāmatu izstrādā ciešā sadarbībā ar EĀDD un divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, piesaistot ārējus ekspertus no akadēmiskajām aprindām, eksportētājiem, starpniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas 21. panta 3. punktā, un atjaunina tik bieži, cik uzskata par vajadzīgu un lietderīgu.
	Komisija izveido spēju veidošanas programmu, izstrādājot kopīgas apmācību programmas licencēšanas un muitas iestāžu amatpersonām.
Grozījums Nr.    63 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  divējāda lietojuma preču sarakstu, kas noteikts I pielikuma B sadaļā, var grozīt, ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm.	(b)  kibernovērošanas preču sarakstu, kas noteikts I pielikuma B sadaļā, groza, ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm, vai ja saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu ir sākti kontroles pasākumi attiecībā uz ievērojamu daudzumu sarakstā neiekļautu preču. Grozījumi var arī attiekties uz lēmumiem izslēgt konkrētas preces no saraksta.
	Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ ir nepieciešams I pielikuma B sadaļā svītrot vai tai pievienot konkrētas preces, deleģētajiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar šo punktu, piemēro 17. pantā paredzēto procedūru.
Grozījums Nr.     64 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba)  Komisija var no saraksta izslēgt preces, jo īpaši tad, ja strauji mainīgajā tehnoloģiju vidē šādas preces laika gaitā ir kļuvušas par plaši pieejamiem vai masveidā ražotiem produktiem, kuri ir viegli pieejami vai kuriem viegli veikt tehniskas izmaiņas.
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs, jo tas ir cieši saistīts ar 16. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
Grozījums Nr.    65 Regulas priekšlikums 16. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a  Regulas I pielikuma B sadaļas darbības joma attiecas tikai uz kibernovērošanas precēm un neietver preces, kas uzskaitītas I pielikuma A sadaļā.
Grozījums Nr.    66 Regulas priekšlikums 18. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādā pamatnostādnes, lai atbalstītu starpiestāžu sadarbību starp licencēšanas iestādēm un muitas dienestiem.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.    67 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  informāciju par kontroles piemērošanu, tostarp licencēšanas datus (numurs, vērtība un licenču veidi un saistītie galamērķi, vispārējo vai visaptverošo atļauju lietotāju skaits, ekonomikas dalībnieku skaits ar ICP, apstrādes laiks, tādas tirdzniecības apjoms un vērtība, uz ko attiecas pārvadājumi ES iekšienē) un, ja pieejami, datus par divējāda lietojuma preču eksportu, ko veic citās dalībvalstīs;	(a)  visu informāciju par kontroles piemērošanu;
Grozījums Nr.    68 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b)  informāciju par izpildes kontroli, tostarp ziņas par eksportētājiem, kuriem ir atņemtas tiesības izmantot valsts vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas, ziņojumus par pārkāpumiem, konfiskācijām un citu sankciju piemērošanu ;	(b)  visu informāciju par izpildes kontroli, tostarp ziņas par eksportētājiem, kuriem ir atņemtas tiesības izmantot valsts vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas, visus ziņojumus par pārkāpumiem, konfiskācijām un citu sankciju piemērošanu;
Grozījums Nr.    69 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c)  datus par aizdomīgiem tiešajiem lietotājiem, aizdomīgās piegādes darbībās iesaistītajiem un, ja tādi ir zināmi, par izmantotajiem maršrutiem;	(c)  visus datus par aizdomīgiem tiešajiem lietotājiem, aizdomīgās piegādes darbībās iesaistītajiem un par izmantotajiem maršrutiem;
Grozījums Nr.    70 Regulas priekšlikums 21. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2.  Gadījumos, kad divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas priekšsēdētājs uzskata par vajadzīgu, tā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula. 2.  Gadījumos, kad divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa uzskata par vajadzīgu, tā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.
Pamatojums
Ja divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa uzskata par nepieciešamu apspriesties ar ieinteresētajām personām, tā to var darīt, lūdzot priekšsēdētājam veikt apspriešanos grupas vārdā. Priekšsēdētājs šādu apspriešanos nevar uzskatīt par nepieciešamu neatkarīgi no grupas, kā patlaban paredzēts priekšlikumā.
Grozījums Nr.    71 Regulas priekšlikums 21. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar kontroles īstenošanu, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar I pielikumā ietverto Savienības kontroles sarakstu atjaunināšanu, divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa vajadzības gadījumā izveido tehnisko ekspertu grupas, kuras sastāv no dalībvalstu ekspertiem. Tehnisko ekspertu grupas vajadzības gadījumā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.	3.  Lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar kontroles īstenošanu, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar I pielikuma B sadaļā ietverto Savienības kontroles sarakstu atjaunināšanu, divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa vajadzības gadījumā izveido tehnisko ekspertu grupas, kuras sastāv no dalībvalstu ekspertiem. Tehnisko ekspertu grupas apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula. Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa, apspriežoties ar neatkarīgu ekspertu grupu, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izveido tehnisku darba grupu attiecībā uz vērtēšanas kritērijiem, kas minēti 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un pienācīgas rūpības pamatnostādņu izstrādei.
Grozījums Nr.    72 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1.  Katra dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus visu šīs regulas noteikumu pilnīgas izpildes nodrošināšanai. Konkrēti, tās nosaka sankcijas par šīs regulas, kā arī tās izpildes nodrošināšanai pieņemto noteikumu pārkāpumiem. Šīm sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. 1.  Katra dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus visu šīs regulas noteikumu pilnīgas izpildes nodrošināšanai. Konkrēti, tā nosaka sankcijas par šīs regulas, kā arī tās izpildes nodrošināšanai pieņemto noteikumu pārkāpumiem, pārkāpumu veicināšanu un noteikumu apiešanu. Šīm sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Minētie pasākumi ietver regulāras uz risku balstītas eksportētāju revīzijas.
Pamatojums
That circumvention is an infringement is a normal consequence of the licencing obligations in this regulation and so Member States should provide penalties for such infringements. As a result, national (penal) law is still necessary to enforce the prohibition, and the obligation to foresee these measures can be provided for in article 22 - paragraph 1 of the Proposal. A level playing field should be encouraged when it comes to enforcement of the regulation. In this regard, audits/inspections regarding the compliance of companies with the requirements of the regulation (as already implemented in a number of MS) should be encouraged.
Grozījums Nr.    73 Regulas priekšlikums 22. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa izveido izpildes koordinācijas mehānismu, lai nodrošinātu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un izpildes aģentūrām.	2.  Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa izveido izpildes koordinācijas mehānismu, lai nodrošinātu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un izpildes aģentūrām un nodrošinātu vienotus kritērijus licencēšanas lēmumu pieņemšanai. Pēc tam, kad Komisija ir izvērtējusi noteikumus par dalībvalstu paredzētajām sankcijām, minētajā mehānismā paredz par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemērojamās sankcijas padarīt līdzīgas pēc veida un iedarbības.
Grozījums Nr.    74 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Komisija un Padome vajadzības gadījumā dara pieejamas pamatnostādnes un/vai ieteikumus attiecībā uz paraugpraksi par šajā regulā minētajiem jautājumiem , lai nodrošinātu Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un tā konsekventu īstenošanu . Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā dara pieejamas papildu pamatnostādnes eksportētājiem, starpniekiem un tranzītā iesaistītiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.	1.  Komisija un Padome vajadzības gadījumā dara pieejamas pamatnostādnes attiecībā uz paraugpraksi par šajā regulā minētajiem jautājumiem, lai nodrošinātu Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un tā konsekventu īstenošanu. Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā dara pieejamas papildu pamatnostādnes eksportētājiem, jo īpaši MVU, starpniekiem un tranzītā iesaistītiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.
Grozījums Nr.    75 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai. Gada ziņojums ir publiski pieejams.	Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai. Gada ziņojums ir publiski pieejams. Dalībvalstis vismaz reizi ceturksnī viegli pieejamā formā publisko arī lietderīgu informāciju par katru licenci attiecībā uz licences veidu, vērtību, apjomu, iekārtu veidu, produkta aprakstu, tiešo lietotāju un tiešo lietojumu, galamērķa valsti, kā arī informāciju par licences pieteikuma apstiprinājumu vai noraidījumu. Komisija un dalībvalstis ņem vērā attiecīgo fizisko un juridisko personu likumīgās intereses neatklāt to komercnoslēpumus.
Grozījums Nr.    76 Regulas priekšlikums 24. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Laikā no pieciem līdz septiņiem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas Komisija veic šīs regulas izvērtējumu un ziņo par galvenajiem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.	Laikā no pieciem līdz septiņiem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas Komisija veic šīs regulas izvērtējumu un ziņo par galvenajiem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Minētais izvērtējums ietver priekšlikumu par kriptogrāfijas svītrošanu I pielikuma A sadaļas 5. kategorijas 2. daļā.
Pamatojums
Kriptogrāfijas tehnoloģija neiederas divējāda lietojuma preču eksporta kontroles darbības jomā. Komisijas uzdevums ir ieviest koordinētu dalībvalstu darbību saskaņā ar Vasenāras vienošanos nolūkā izslēgt kriptogrāfijas tehnoloģiju no kontrolēto preču saraksta.
Grozījums Nr.    77 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d)  divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju gadījumos, kad tas ir zināms.	(d)  divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju.
Grozījums Nr.    78 Regulas priekšlikums 25. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Reģistrus vai uzskaites dokumentus, kā arī 1. un 2. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā veikts eksports vai sniegti starpniecības vai tehniskās palīdzības sniegšanas pakalpojumi. Tos pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei .	3.  Reģistrus vai uzskaites dokumentus, kā arī 1. un 2. punktā minētos dokumentus glabā vismaz piecus gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā veikts eksports vai sniegti starpniecības vai tehniskās palīdzības sniegšanas pakalpojumi. Tos pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei.
Grozījums Nr.    79 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā uztur regulāru un savstarpēju informācijas apmaiņu ar trešām valstīm.	1.  Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā iesaistās atbilstīgu starptautisko organizāciju, piemēram, ESAO, darbā un īsteno daudzpusējās eksporta kontroles režīmus, kuros tās piedalās, lai sekmētu to, ka starptautiskā mērogā tiek ievērota prasība veikt I pielikuma B sadaļā paredzētajā kibernovērošanas preču sarakstā ietverto preču eksporta kontroli, un vajadzības gadījumā uztur regulāru un savstarpēju informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, tostarp iesaistās spēju veidošanā un veicina augšupēju konverģenci saistībā ar Savienības partnerības un sadarbības nolīgumos un stratēģiskās partnerības nolīgumos paredzēto dialogu par divējāda lietojuma precēm. Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam par šādām informētības veicināšanas darbībām.
Grozījums Nr.    80 Regulas priekšlikums I pielikums – A sadaļa – ŠAJĀ PIELIKUMĀ LIETOTIE DEFINĒTIE TERMINI
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„Ielaušanās programmatūra” (4) ir „programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai izvairītos no tā, ka to atklāj 'novērošanas instrumenti', vai lai pārvarētu datora vai tīkla ierīces 'aizsardzības pretpasākumus', un ar ko veic kādu no šādām darbībām:	„Ielaušanās programmatūra” (4) ir „programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai to varētu palaist vai instalēt, nesaņemot datoru vai tīkla ierīču īpašnieku vai administratoru atļauju, un ar ko veic kādu no šādām darbībām:
a.  datu vai informācijas iegūšana no datora vai tīkla ierīces vai sistēmas vai lietotāja datu pārveidošana; vai	a.  datu vai informācijas neatļauta iegūšana no datora vai tīkla ierīces vai sistēmas vai lietotāja datu pārveidošana;
b.  programmas vai procesa standarta izpildes ceļa pārveidošana, lai dotu iespēju izpildīt no ārienes dotas instrukcijas.	b.  sistēmas vai lietotāja datu pārveidošana, lai atvieglotu piekļuvi datorā vai tīkla ierīcē glabātiem datiem personām, kurām datora vai tīkla ierīces īpašnieks nav devis atļauju tiem piekļūt.
Piezīmes:	Piezīmes:
1.  "Ielaušanās programmatūra" neietver šādas preces:	1.  „Ielaušanās programmatūra” neietver šādas preces:
a.  hipervizorus, atkļūdotājus un programmatūras reversās izstrādes (SRE) instrumentus;	a.  hipervizorus, atkļūdotājus un programmatūras reversās izstrādes (SRE) instrumentus;
b.  digitālās satura tiesību pārvaldības (DRM) „programmatūru” un	b.  digitālās satura tiesību pārvaldības (DRM) "programmatūru" un
c.  „programmatūru”, kas izstrādāta, lai to instalētu ražotāji, administratori vai lietotāji preces izsekošanas vai atgūšanas nolūkā.	c.  „programmatūru”, kas izstrādāta, lai to instalētu administratori vai lietotāji preces izsekošanas, aktīvu atgūšanas vai IKT drošības testēšanas nolūkā;
	ca.  „programmatūru”, ko izplata ar konkrētu mērķi palīdzēt atklāt, atinstalēt vai novērst tās izpildi tādu personu datoros vai tīkla ierīcēs, kurām nav piekļuves atļaujas.
2.  Tīkla ierīces ietver arī mobilās ierīces un viedos skaitītājus.	2.  Tīkla ierīces ietver arī mobilās ierīces un viedos skaitītājus.
Tehniskas piezīmes:	Tehniskas piezīmes:
1.  'Novērošanas instrumenti': "programmatūra" vai datortehnikas ierīces, ar kurām uzrauga sistēmas darbību vai procesus, kas norisinās ierīcē. Tas ietver antivīrusu (AV) produktus, termināļu drošības izstrādājumus, personiskās drošības izstrādājumus (PSP), ielaušanās atklāšanas sistēmas (IDS), ielaušanās novēršanas sistēmas (IPS) un ugunsmūrus.	1.  „Atļauja”: lietotāja informēta piekrišana (proti, apstiprinoša norāde par to, ka lietotājs apzinās darbības veidu, apstākļus un turpmākās sekas un sniedz piekrišanu šīs darbības veikšanai).
2.  'Aizsardzības pretpasākumi': paņēmieni, kas izstrādāti, lai nodrošinātu drošu koda izpildi, piemēram, aizsardzība pret datu izpildi (DEP), datu atrašanās vietas maiņa pēc nejaušības principa (ASLR) un drošības mehānisms darbojošos programmu nodalīšanai.	2.  „IKT drošības testēšana”: ar programmatūru, tīkliem, datoriem, tīkla ierīcēm un to komponentiem vai atkarīgiem elementiem saistītā statiskā vai dinamiskā riska, ievainojamības, kļūdu vai nepilnību atklāšana un novērtēšana, ko veic tādēļ, lai mazinātu tādu faktoru ietekmi, kuri ir būtiski svarīgi drošai un aizsargātai to darbībai, lietošanai vai ieviešanai.
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem.
Grozījums Nr.    81 Regulas priekšlikums I pielikums – B sadaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
B.  CITU DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU SARAKSTS	B.  KIBERNOVĒROŠANAS PREČU SARAKSTS
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem un ir būtiski svarīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai.
Grozījums Nr.    82 Regulas priekšlikums I pielikums – B sadaļa – 10. kategorija – 10A001 punkts – Tehniska piezīme – ea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(e a)  ar tīkliem un to drošību saistīta pētniecība, ko veic atļautas testēšanas vai informācijas drošības sistēmu aizsardzības nolūkā.
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs, jo tas ir cieši saistīts ar citiem pieņemamiem grozījumiem, tostarp jaunu 6.a apsvērumu, un ir būtiski svarīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai. Formulējums atbilst Budapeštas konvencijas 6. panta 2. punkta un Direktīvas 2013/40/ES 17. apsvēruma tekstam.
Grozījums Nr.    83 Regulas priekšlikums II pielikums – A sadaļa – 3. daļa – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Ikviens eksportētājs, kas plāno izmantot atļauju, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentā iestāde desmit darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.	3.  Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji, kuri attiecīgajā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentās iestādes nekavējoties un katrā ziņā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.
Grozījums Nr.    84 Regulas priekšlikums II pielikums – A sadaļa – 3. daļa – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 10 dienas pirms dienas, kad notiek pirmreizējā eksportēšana.	4.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 30 dienas pēc dienas, kad notikusi pirmreizējā eksportēšana.
Pamatojums
Informēšana par atļaujas izmantošanu arī turpmāk jāveic ex-post.
Grozījums Nr.    85 Regulas priekšlikums II pielikums – A sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.	(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Pamatojums
Teksta saskaņošana ar 2. panta 12. punktu, kurā tiek prasīta tiešā lietotāja deklarācija. Grozījums atbilst arī pašreizējai praksei vairumā dalībvalstu.
Grozījums Nr.    86 Regulas priekšlikums II pielikums – B sadaļa – 3. daļa – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Ikviens eksportētājs, kas plāno izmantot atļauju, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentā iestāde 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.	3.  Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji, kuri attiecīgajā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentās iestādes nekavējoties un katrā ziņā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.
Grozījums Nr.    87 Regulas priekšlikums II pielikums – B sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.	(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Pamatojums
Teksta saskaņošana ar 2. panta 12. punktu, kurā tiek prasīta tiešā lietotāja deklarācija. Grozījums atbilst arī pašreizējai praksei vairumā dalībvalstu.
Grozījums Nr.    88 Regulas priekšlikums II pielikums – C sadaļa – 3. daļa – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 10 dienas pirms dienas, kad notiek pirmreizējā eksportēšana.	5.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 30 dienas pēc dienas, kad notikusi pirmreizējā eksportēšana, vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes prasībām, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, pirms šīs atļaujas pirmreizējās izmantošanas. Dalībvalstis paziņo Komisijai informēšanas mehānismu, kas izvēlēts attiecībā uz konkrēto atļauju. Komisija tai paziņoto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
Pamatojums
Informēšana par atļaujas izmantošanu arī turpmāk jāveic ex-post.
Grozījums Nr.    89 Regulas priekšlikums II pielikums – C sadaļa – 3. daļa – 6. punkts – 4. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.	(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Pamatojums
Teksta saskaņošana ar 2. panta 12. punktu, kurā tiek prasīta tiešā lietotāja deklarācija. Grozījums atbilst arī pašreizējai praksei vairumā dalībvalstu.
Grozījums Nr.    90 Regulas priekšlikums II pielikums – D sadaļa – 3. daļa – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 10 dienas pirms dienas, kad notiek pirmreizējā eksportēšana.	6.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 30 dienas pēc dienas, kad notikusi pirmreizējā eksportēšana, vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes prasībām, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, pirms šīs atļaujas pirmreizējās izmantošanas. Dalībvalstis paziņo Komisijai informēšanas mehānismu, kas izvēlēts attiecībā uz konkrēto atļauju. Komisija tai paziņoto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
Pamatojums
Informēšana par atļaujas izmantošanu arī turpmāk jāveic ex-post.
Grozījums Nr.    91 Regulas priekšlikums II pielikums – D sadaļa – 3. daļa – 7. punkts – 4. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.	(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Pamatojums
Teksta saskaņošana ar 2. panta 12. punktu, kurā tiek prasīta tiešā lietotāja deklarācija. Grozījums atbilst arī pašreizējai praksei vairumā dalībvalstu.
Grozījums Nr.    92 Regulas priekšlikums II pielikums – F sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.	(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Pamatojums
Teksta saskaņošana ar 2. panta 12. punktu, kurā tiek prasīta tiešā lietotāja deklarācija. Grozījums atbilst arī pašreizējai praksei vairumā dalībvalstu.
Grozījums Nr.    93 Regulas priekšlikums II pielikums – G sadaļa – 3. daļa – 8. punkts – 4. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.	(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Pamatojums
Teksta saskaņošana ar 2. panta 12. punktu, kurā tiek prasīta tiešā lietotāja deklarācija. Grozījums atbilst arī pašreizējai praksei vairumā dalībvalstu.
Grozījums Nr.    94 Regulas priekšlikums II pielikums – H sadaļa – 3. daļa – 1. punkts – ievaddaļa un 1. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Šī atļauja piešķir tiesības eksportētājam, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību Savienības dalībvalstī, nodot 1. daļā uzskaitīto programmatūru un tehnoloģijas, ja paredzēts, ka preci lietos tikai:	1.  Minētā atļauja piešķir tiesības jebkuram uzņēmumam, kas ir eksportētājs un kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību kādā no dalībvalstīm, nodot 1. daļā uzskaitīto programmatūru un tehnoloģijas māsasuzņēmumam, meitasuzņēmumam vai mātesuzņēmumam, ja minētie subjekti pieder vienam mātesuzņēmumam, ir viena mātesuzņēmuma kontrolē vai veic uzņēmējdarbību kādā no dalībvalstīm un ja paredzēts, ka konkrēto preci lietos uzņēmuma sadarbības projektos, tostarp komercproduktu izstrādē, pētniecībā, apkalpošanā, ražošanā un ekspluatācijā, un darbinieku un pasūtījumu izpildītāju gadījumā — saskaņā ar līgumu, kas regulē nodarbinātības attiecības.
1)  eksportētājs vai subjekts, kas pieder eksportētājam vai ko kontrolē eksportētājs;
Pamatojums
Atļaujas izmantošana jāpaplašina, attiecinot to ne tikai uz meitasuzņēmumiem, bet arī uz mātesuzņēmumiem un māsasuzņēmumiem. Turklāt ir lietderīgi atļaujas piemērošanu attiecināt uz visām likumīgajām komerciālajām darbībām Savienībā.
Grozījums Nr.    95 Regulas priekšlikums II pielikums – H sadaļa – 3. daļa – 1. punkts – 2. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2)  eksportētāja vai subjekta, kas pieder eksportētājam vai ko kontrolē eksportētājs, darbinieki,	svītrots
Grozījums Nr.    96 Regulas priekšlikums II pielikums – H sadaļa – 3. daļa – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
savās komercproduktu projektēšanas darbībās un, ciktāl tas attiecas uz darbiniekiem, ievērojot līgumu, kas izveido darba tiesiskās attiecības.	svītrots
Grozījums Nr.    97 Regulas priekšlikums II pielikums – I sadaļa – 3. daļa – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ikviens eksportētājs, kas plāno izmantot atļauju, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentā iestāde 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.	Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji, kuri attiecīgajā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentās iestādes nekavējoties un katrā ziņā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.
Grozījums Nr.    98 Regulas priekšlikums II pielikums – J sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.	(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Pamatojums
Teksta saskaņošana ar 2. panta 12. punktu, kurā tiek prasīta tiešā lietotāja deklarācija. Grozījums atbilst arī pašreizējai praksei vairumā dalībvalstu.

• [1]  OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

„Mūsu Savienība ir garantija tam, ka brīvība, cilvēka cieņa, demokrātija un neatkarība vairs nav tikai mūsu sapņi — tā ir mūsu ikdienas realitāte.” Donalda Tuska runa Romas līgumu 60. gadadienas atceres ceremonijā 2017. gada 25. martā.

Eiropas Savienību vieno ne tikai mūsu kopīgās intereses Eiropas vienotajā tirgū, bet arī kopīgās vērtības, kas skaidri paustas Lisabonas līgumā. Laikā, kad starptautiskā kārtība kļūst aizvien nestabilāka un iekšējie un ārējie spēki mūsu kopīgās vērtības liek apšaubīt, svarīgāk nekā jebkad kļūst tas, lai Eiropas Savienība savas vērtības atbalsta un veicina. Lisabonas līguma 3. panta 5. punktā ir skaidri noteikts ES ārējās darbības galvenais mērķis, proti, tas, ka ES „palīdz aizsargāt savus pilsoņus. Tā veicina mieru, drošību, ilgtspējīgu Zemes attīstību, solidaritāti un savstarpēju cieņu starp tautām, brīvu un godīgu tirdzniecību, nabadzības izskaušanu un cilvēktiesību un jo īpaši bērnu tiesību aizsardzību, kā arī starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību, tostarp respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus.”

Eiropas Komisijas ierosinātā ES eksporta kontroles režīma reforma, pārstrādājot divējāda lietojuma preču regulu, ir svarīgs likumdošanas instruments, kas palīdzēs sasniegt šos mērķus: divējāda lietojuma preču regula var atbalstīt mūsu ārpolitiku un drošības politiku, veicinot mieru un stabilitāti pasaulē, ierosinātā cilvēktiesību dimensijas iekļaušana sniedz Eiropas Savienībai papildu instrumentu cilvēktiesību aizsardzībai pasaules mērogā, un efektīvam eksporta kontroles mehānismam ir būtiska nozīme brīvas un taisnīgas tirdzniecības veicināšanā.

Eiropas Savienība kā pasaulē varenākais tirdzniecības bloks joprojām ir ietekmīgs spēks ar būtiskām priekšrocībām un lielu atbildību starptautiskajā tirdzniecības sistēmā.

Mūsdienās tirdzniecības politika atrodas publisko debašu uzmanības centrā. Lai gan ekonomikas ziņā valstis ir lielā mērā savstarpēji saistītas un globalizācija ir radījusi cieši integrētas vērtību ķēdes, ES iedzīvotāji uzdod jautājumus par tirdzniecības sekām. ES tirdzniecības politikai būtu jāatbild uz šiem jautājumiem, lai iedzīvotāji atgūtu uzticēšanos tās sniegtajiem ieguvumiem. Visaptveroša un uz vērtībām balstīta pieeja ES tirdzniecības politikai palielinās ES tirdzniecības politikas veidošanas leģitimitāti.

ES eksporta kontroles režīma reforma: instruments vērtību izvirzīšanai ES tirdzniecības politikas centrā

Eiropas Parlaments ir pierādījis, ka ir iespējams pieņemt tiesību aktus ar mērķi veicināt uz vērtībām balstītu tirdzniecību. Pieņemot spīdzināšanas novēršanas[1] un konfliktu izrakteņu regulas, Eiropas Parlaments ir parādījis, ka mēs ne tikai vēlamies īstenot uz vērtībām balstītu kopējo tirdzniecības politiku, bet ES likumdevēji spēj arī panākt vienošanos par likumdošanas instrumentu pieņemšanu, lai veicinātu cilvēktiesības, īstenojot ES tirdzniecības politiku un tādējādi veicinot ES visaptverošu ārējo darbību.

Šajā saistībā referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārstrādāt divējāda lietojuma preču regulu, kas ir vēl viens tiesību akts, kura mērķis ir īstenot ES stratēģiju „Tirdzniecība visiem”.

Pielāgošanās jauniem apdraudējumiem: kibernovērošanai un cilvēktiesību pārkāpumiem

Referents pozitīvi vērtē ideju cilvēktiesību dimensiju iekļaut ES eksporta kontroles režīmā, regulas piemērošanas jomā ietverot cilvēku drošību. Šajā kontekstā kibernovērošanas tehnoloģijas ir paaugstināta riska eksporta prece, kas jākontrolē. Pēdējos gados Eiropas Parlaments, pieņemot rezolūcijas, vismaz 15 reizes ir aicinājis ierosināt pasākumus, kas aizliedz novērošanas tehnoloģiju pārdošanu valstīm, kurās valda autoritārs režīms, un cilvēktiesību pārkāpējiem. Tāpēc šis Parlaments var tikai apsveikt to, ka Komisija atsaucās uz šo aicinājumu, ES eksporta režīmā iekļaujot mērķtiecīgu visaptverošu kontroli. Bruņotos konfliktos visvairāk izmantoto ieroču veids laika gaitā ir mainījies un turpina strauji mainīties. Vēsture mums ir iemācījusi, ka tie, kuri šīm izmaiņām nepielāgojas, bruņotajos konfliktos zaudē un iet bojā. 21. gadsimta karadarbībai svarīgāko ieroču veids mainās, turklāt ir acīmredzams, ka aizvien lielāku nozīmi konfliktos iegūst digitālie ieroči. Kibertehnoloģijas izmanto, lai izspiegotu ienaidnieku un manipulētu ar pretiniekiem. Eiropas Savienībai uz šo apdraudējumu ir jāreaģē, iekļaujot kibertehnoloģijas ES eksporta kontroles režīmā, lai šīs tehnoloģijas netiktu izmantotas, nopietni pārkāpjot cilvēktiesības un tādējādi apdraudot drošību, demokrātiju, plurālismu un vārda brīvību.

Sistēmas efektivitātes uzlabošana: ieinteresēto personu ciešāka iesaistīšana un pamatnostādņu izstrāde

ES eksporta kontroles režīmam ir jābūt efektīvam. Lai efektīvi reaģētu uz jauniem draudiem un izaicinājumiem, ES dalībvalstīm ir saskaņotā un koordinētā veidā pakāpeniski jāizveido kontrolēto preču saraksts. Referents cenšas šo procesu padarīt iekļaujošāku, iesaistot attiecīgās starptautiskās organizācijas un jo īpaši pilsonisko sabiedrību, un nodrošināt, ka process atklāj ES dalībvalstu vajadzību pēc saskaņotas pieejas, atspoguļojot Kopienas metodi, kas nodrošina ES iekšējā tirgus darbību.

Turklāt referents uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki precizējumi, lai ieinteresētās personas, it īpaši nozares pārstāvji un licencēšanas iestādes, varētu konsekventi īstenot cilvēku drošības dimensijas iekļaušanu un paplašināt pārstrādātās divējāda lietojuma preču regulas darbības jomu. Referents ierosina vairākus grozījumus ar mērķi precizēt definīcijas un izstrādāt pamatnostādnes uzņēmumiem, kuri piemēros šo regulu. Referents uzskata, ka, lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu īstenošanu, Komisijai būtu jāizstrādā papildu pamatnostādnes attiecībā uz nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu noteikšanu. Šajā kontekstā ir arī svarīgi precizēt nozares pārstāvju pienākumu rīkoties ar pienācīgu rūpību. Referentam ir labi zināmas nozares paustās bažas attiecībā uz papildu pienākumu izpildi, neapdraudot ES uzņēmumu konkurētspēju vai nepārsniedzot spēju rūpīgi izskatīt licences pieprasījumus. Tāpēc viņš mudina kopā ar visām šīs jomas attiecīgajām ieinteresētajām personām savlaicīgi izstrādāt papildu pamatnostādnes. Savos grozījumos referents faktiski prasa, lai visaptverošas pamatnostādnes būtu gatavas un pieejamas ne vēlāk kā šīs regulas ieviešanas datumā.

ES eksporta kontroles režīma efektivitātes uzlabošana nozīmē arī atlikušo nepilnību novēršanu. Ņemot vērā šo mērķi, referents iesaka vairākus grozījumus ierosinātajā regulā. Šajā kontekstā piešķirto licenču derīguma termiņš būtu jāpagarina, lai samazinātu administratīvo slogu, bet licencēšanas iestāžu tiesības licenci atcelt, lai ātri reaģētu uz izmaiņām, ir jāsaglabā.

Funkcionējoša iekšējā tirgus nodrošināšana: ES eksporta kontroles režīma saskaņotāka īstenošana

Pirmkārt, referents atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas mērķi samazināt administratīvo slogu ES iekšējiem pārvadājumiem. Ierosinātajai ES regulai būtu jāveicina iekšējā tirgus darbība. Referents atbalsta priekšlikumu optimizēt ES licencēšanas kārtību.

Tomēr ES eksporta kontroles režīms ir tikai tik efektīvs, cik efektīvs ir tā vājākais posms. Tāpēc referents uzskata, ka divējāda lietojuma preču regula visā Eiropas Savienībā ir jāpiemēro vienotāk. Viņš vēlas, lai tiktu vēl vairāk pastiprināta obligātā apspriešanās procedūra starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un netiktu piešķirtas nekādas veto tiesības attiecībā uz sensitīvo preču kontroli. Šajā saistībā referents uzskata, ka reformas kontekstā ir jāapspriež arī jautājums par sankciju saskaņošanu ES eksporta kontroles režīma pārkāpumu gadījumā. Zinot, ka tas attiecas uz krimināltiesībām, kas ir dalībvalstu kompetencē, referents uzskata, ka sankciju lielāka saskaņotība ir cieši saistīta ar režīma stiprināšanu.

Vadība pasaules mērogā: vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveide visā pasaulē

ES eksporta kontroles režīms ir ieviests starptautiskajās organizācijās. ES ir pārliecināta daudzpusējo attiecību aizstāve, un referents pilnībā atbalsta ciešu saikni starp starptautiskajiem režīmiem un ES eksporta kontroles mehānismu. Tomēr ES ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks un ietekmīgs cilvēktiesību veicinātājs pasaules mērogā. Tāpēc mums jāuzņemas vadība un vajadzības gadījumā jāiet soli priekšā saviem partneriem. ES būtu aktīvāk jāvirzās uz uzlabotu regulējuma konverģenci pasaules mērogā. Referents atzinīgi vērtē pamatu regulāru dialogu veidošanai starp ES un tās galvenajiem tirdzniecības partneriem un uzskata, ka šis dialogs ir vēl vairāk jānostiprina ES tirdzniecības politikā.

Laiks rīkoties: nodrošināt, lai ES eksporta kontroles režīms būtu piemērojams arī nākotnē

Pēdējie gadi mums ir iemācījuši, ka starptautiskā kārtība ir kļuvusi nestabilāka. Vērtības, kas vieno ES — demokrātija, brīvība un tiesiskums —, ir apdraudētas daudzās valstīs, ar kurām esam ekonomiski un politiski savstarpēji saistīti. Tehnoloģiskās pārmaiņas kļūst aizvien straujākas un ietekmē ne tikai to, kā mūsu sabiedrība dzīvo, bet arī to, kā mūsu brīvā un atvērtā sabiedrība tiek apdraudēta. Iedzīvotāji aizvien vairāk sagaida, ka ES ārpolitika kopumā un jo īpaši tirdzniecības politika būs efektīva. Vienotais iekšējais tirgus ir liela ES vērtība, kas iedzīvotāju labklājības un nozaru konkurētspējas labad ir jāatbalsta. Pieaugošās nenoteiktības apstākļos Eiropas Savienībai nevajadzētu izvairīties no vadošās lomas pasaulē, aizstāvot savas vērtības.

Šajā ģeopolitiskajā kontekstā ir laiks rīkoties, izmantojot jau esošos instrumentus, lai labāk aizsargātu un veicinātu mūsu vērtības un intereses pasaulē. Divējāda lietojuma preču regulas reforma ir ļoti gaidīta un apsveicama iespēja ES eksporta kontroles režīmu padarīt piemērojamu arī nākotnē un tādējādi veicināt Lisabonas līgumā noteikto ES mērķu sasniegšanu. Referents ir apņēmies konstruktīvi strādāt, iesaistoties EP nostājas izveidē, lai to sasniegtu, un galu galā panākt to, lai tiktu pieņemta nākotnē piemērojama pārstrādātā divējāda lietojuma preču regula.

• [1]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 23. novembra Regula (ES) 2016/2134, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

D(2017)13264

Bernd Lange

Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājam

ASP 12G205

Briselē

Temats:  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija)

  (COM(2016)0616 – C8-0393/2016 – 2016/0295(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskā komiteja ir izskatījusi iepriekš minēto priekšlikumu saskaņā ar 104. pantu par pārstrādāšanu, kas iekļauts Eiropas Parlamenta Reglamentā.

Šā panta 3. punktā ir teikts:

„Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr izņēmuma gadījumā un izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var pieņemt grozījumus tajās priekšlikuma daļās, kuras nav tikušas mainītas, ja viņš uzskata, ka tas ir steidzami nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci, vai tādēļ, ka šie grozījumi ir cieši saistīti ar citiem grozījumiem, kas ir pieņemami. Šādus iemeslus norāda rakstiskā grozījumu pamatojumā.”

Ņemot vērā atzinumu, kas saņemts no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas, kura izskatīja pārstrādāšanas priekšlikumu, un ievērojot referenta ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tajā vai konsultatīvās darba grupas atzinumā skaidri norādītie grozījumi un ka attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem grozījumiem priekšlikums paredz spēkā esošo tekstu vienkāršu kodifikāciju, nemainot to būtību.

Visbeidzot, 2017. gada 23. marta sanāksmē Juridiskā komiteja, ar 21 balsi „par”, nevienu balsi „pret” un nevienam deputātam neatturoties[1], pieņēma ieteikumu Starptautiskās tirdzniecības komitejai, kas ir atbildīga par šo jautājumu, turpināt izskatīt iepriekš minēto priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 104. pantu.

Ar cieņu,

Pavel Svoboda

Pielikumā: konsultatīvās darba grupas priekšsēdētāja parakstīts ziņojums.

• [1]  Piedalījās šādi deputāti: Isabella Adinolfi, Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Daniel Buda, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Eugen Freund, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Sajjad Karim, Sylvia-Yvonne Kaufmann, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Angelika Niebler, Maria Noichl, Emil Radev, Julia Reda, Virginie Rozière, Pavel Svoboda, Rainer Wieland, Tadeusz Zwiefka.

PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS

	JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

Briselē, 2017. gada 26. janvārī

ATZINUMS

    EIROPAS PARLAMENTAM

    PADOMEI

    KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija)

COM(2016)0616 final, 28.9.2016. - 2016/0295 (COD)

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un jo īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, ko veido Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgie juridiskie dienesti, tikās 2016. gada 20. oktobrī un 1. un 7. decembrī, lai cita starpā izskatītu iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu.

Šajās sanāksmēs[1] izskatīja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru pārstrādā Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei, un šīs izskatīšanas rezultātā konsultatīvā darba grupa, savstarpēji vienojoties, noteica, ka pelēkā krāsā, ko parasti izmanto būtisku grozījumu norādīšanai, ir jāiezīmē šāds teksts:

– 6. panta 1. punktā — ierosinājums svītrot vārdus „tranzītu veic”;

– 20. panta 1. punkta otrajā daļā — ierosinājums aizstāt vārdus „to iestāžu sarakstu” ar vārdu „informāciju”;

– ierosinājums svītrot ierakstus, kas attiecas uz Horvātiju un Islandi, II pielikuma C, D, E un F punktā iekļauto valstu sarakstos.

Priekšlikuma izskatīšanas laikā konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, secināja, ka dienā, kad Komisija priekšlikumu iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei, tajā nebija ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti. Attiecībā uz iepriekšējā tiesību akta negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem būtiskajiem grozījumiem darba grupa arī secināja, ka šajā dienā priekšlikums paredzēja tikai spēkā esošā juridiskā teksta kodifikāciju, nemainot tā būtību.

Tomēr konsultatīvā darba grupa atzina arī to, ka 2016. gada 15. novembrī Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts jauns akts, ar kuru groza pārstrādāto aktu, proti, Komisijas 2016. gada 12. septembra Deleģētā regula (ES) 2016/1969, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei. Regula (ES) 2016/1969 stājās spēkā 2016. gada 16. novembrī. Ar šīs regulas 1. pantu tika ieviesti jauni pielikumi, kas aizstāja tekstu, kurš iepriekš bija iekļauts I pielikumā, IIa–IIg pielikumā un IV pielikumā. Arī šis pēdējais grozījums būtu jāņem vērā saistībā ar likumdošanas procedūru, kas tiek īstenota attiecībā uz pārstrādāšanas priekšlikumu COM(2016)0616 final.

F. DREXLER      H. LEGAL      L. ROMERO REQUENA

juriskonsults      juriskonsults      ģenerāldirektors

• [1]   Konsultatīvā darba grupa strādāja, izmantojot priekšlikuma tekstu angļu valodā, kas ir apspriežamā teksta oriģinālvaloda.

Ārlietu komitejaS ATZINUMS (31.5.2017)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija)
(COM(2016)0616 – C8-0393/2016 – 2016/0295(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Marietje Schaake

ĪSS PAMATOJUMS

Jaunajām tehnoloģijām ir būtiska ietekme uz ārpolitiku. Jomās no kiberdrošības līdz cilvēktiesībām un no digitālās tirdzniecības līdz attīstībai mums ir jānodrošina, ka ES sekmē iespējas un mazina apdraudējumus. Divējāda lietojuma preču regulas pārskatīšanas mērķis ir vēl vairāk stiprināt ES kā vadoša un atbildīga pasaules mēroga dalībnieka lomu, novēršot tādu tehnoloģiju izplatīšanu, kas kaitē mūsu stratēģiskajām interesēm un cilvēktiesībām visā pasaulē. 

Šāda atjaunināšana ir svarīga laikā, kad notiek straujas tehnoloģiskās pārmaiņas un pastāvīgas pasaules ģeopolitiskā līdzsvara izmaiņas. Atzinuma sagatavotāja stingri atbalsta Komisijas pieeju, kas balstīta uz cilvēku drošību, un ir centusies to precizēt vairākās jomās, kas papildus sekmē cilvēktiesību integrēšanu ES ārpolitikā un tirdzniecības politikā un palielina ES ārpolitikas un drošības politikas saskaņotību ar tās ekonomiskajām un komerciālajām interesēm.

Ņemot vērā straujo tehnoloģijas attīstību, ES ir savlaicīgi jāiekļauj konkrētas kibernovērošanas tehnoloģijas to divējāda lietojuma preču kontroles sarakstā, kuras var izmantot cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanai vai ES stratēģisko interešu apdraudēšanai. Vienlaikus ne visām tehnoloģijām ir vajadzīga kontrole, un būtu jāsekmē to tehnoloģiju, piemēram, šifrēšanas, eksports, ar kurām reāli uzlabo cilvēktiesību aizsardzību. Mums ir arī jābūt pārliecībai, ka mēs neradām nevajadzīgu slogu eksportētājiem vai šķēršļus likumīgai interneta drošības pētniecībai.

Mērķtiecīga neuzskaitīto preču tiešā lietojuma kontrole no cilvēku drošības viedokļa ir pasākums, kura mērķis ir nodrošināt, ka ES var apturēt nelikumīgu minēto preču nodošanu, taču būtu jānodrošina lielāka juridiskā noteiktība. Divējāda lietojuma preces (jo īpaši kibernovērošanas tehnoloģija) bieži izmanto tiešai cilvēktiesību pārkāpšanai, bet tās var arī veicināt citu smagu cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanu. Šie pārkāpumi var ietvert, piemēram, cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu nelikumīgi iegūtas informācijas izmantošanu, lai viņus pēc tam aizturētu un/vai spīdzinātu.

Mums ir vajadzīga sistēma, kuru varēs izmantot nākotnē un kurā var ņemt vērā mainīgo situāciju. Ja dalībvalstis nolemj ieviest mērķtiecīgu tiešā lietojuma kontroli, būtu jāapsver kontroles sarakstu grozīšana. Attiecībā uz ES autonomo sarakstu, kurā iekļautas kibernovērošanas tehnoloģijas, vajadzētu būt paredzētai steidzamības procedūrai, lai būtu iespējams ātri reaģēt uz trešās valstīs notikušajām izmaiņām vai saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību, kas prasa rūpīgu pārbaudi.

Tā kā ārvalstu darījumi kļūst arvien sarežģītāki, ir svarīgi veicināt informācijas apmaiņu un uzlabot pārredzamību. Dalībvalstīm būtu jādara pieejama visa informācija par licencēšanu, lai palielinātu pārskatatbildību un uzraudzību. Tā pamatā būtu pašreizējās paraugprakses, lai gan dažas dalībvalstis jau to dara brīvprātīgi. Lai radītu godīgas konkurences apstākļus, sankcijām par regulas noteikumu pārkāpumiem vajadzētu būt vienādām visā Savienībā.

Eiropas Parlaments gadiem ilgi ir centies panākt Divējāda lietojuma preču regulas atjaunināšanu, tādēļ ir svarīgi, lai šis process tiktu īstenots pēc iespējas īsākā laikā.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (5)  Ņemot vērā jaunu divējāda lietojuma preču kategoriju rašanos un reaģējot uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem un norādēm par to, ka konkrētas no Savienības eksportētās kibernovērošanas tehnoloģijas ir ļaunprātīgi izmantojušas personas, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par cilvēktiesību vai — bruņota konflikta vai iekšēju represiju apstākļos — starptautisko humanitāro tiesību smagu pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu, lai aizsargātu sabiedrības drošību un morāli, ir lietderīgi veikt šādu tehnoloģiju eksporta kontroli. Šiem pasākumiem nevajadzētu paredzēt neko, kas nav samērīgs. Tiem jo īpaši nevajadzētu kavēt likumīgiem mērķiem izmantotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksportu, tostarp tiesībaizsardzībai un interneta drošības pētniecībai. Lai atbalstītu minētās kontroles praktisko piemērošanu, Komisija intensīvās apspriedēs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izstrādās pamatnostādnes. (5)  Kā jauna divējāda lietojuma preču kategorija ir parādījušās dažas kibernovērošanas tehnoloģijas, kas ir tikušas izmantotas, lai tieši ietekmētu cilvēktiesības, tostarp tiesības uz privātumu, tiesības uz datu aizsardzību, vārda brīvību un biedrošanās brīvību, uzraugot vai izfiltrējot datus bez īpašas, pamatotas un nepārprotamas atļaujas saņemšanas no sistēmas īpašnieka vai administratora un/vai paralizējot vai bojājot izvēlēto sistēmu. Reaģējot uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem un pierādījumiem, ka konkrētas kibernovērošanas tehnoloģijas ir ļaunprātīgi izmantojušas personas, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par starptautisko cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu valstīs, kurās konstatēti smagi cilvēktiesību pārkāpumi, ir lietderīgi veikt šādu tehnoloģiju eksporta kontroli. Turklāt pašreizējais šifrēšanas kontroles līmenis neatbilst tam, ka šifrēšana ir svarīgs instruments, kura mērķis ir nodrošināt, lai iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības varētu aizsargāt savus datus no noziedzniekiem un citām ļaunprātīgām personām, nodrošināt piekļuvi pakalpojumiem un garantēt drošu saziņu, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem. Tādēļ ir lietderīgi turpināt sekmēt šifrēšanas eksportu.
Grozījums Nr.    2 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6)  Tādēļ arī ir lietderīgi pārskatīt divējāda lietojuma preču definīciju un ieviest kibernovērošanas tehnoloģiju definīciju. Būtu arī jāprecizē, ka divējāda lietojuma preču eksporta kontroles vērtēšanas kritēriji ietver apsvērumus par to iespējamo ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar terora aktiem vai cilvēktiesību pārkāpumiem.	(6)  Tādēļ arī ir lietderīgi pārskatīt divējāda lietojuma preču definīciju un ieviest kibernovērošanas tehnoloģiju definīciju. Būtu arī jāprecizē, ka divējāda lietojuma preču eksporta kontroles vērtēšanas kritērijos ir ņemta vērā kibernovērošanas tehnoloģiju tiešā un netiešā ietekme uz cilvēktiesībām, kā arī to ietekme uz terora aktu novēršanu, kā minēts Norādījumos par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP1a.
	_______________________
	1a Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).
Grozījums Nr.    3 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a)  Kibernovērošanas tehnoloģiju eksporta kontroles pasākumiem nevajadzētu pārsniegt to, kas ir vajadzīgs un samērīgs. Tiem jo īpaši nevajadzētu kavēt tādu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksportu, kuras izmanto likumīgiem mērķiem, tostarp tiesībaizsardzībai un interneta drošības pētniecībai. Komisijai intensīvās apspriedēs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jāizstrādā pamatnostādnes minēto pasākumu praktiskai piemērošanai.
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo tā pamatā ir grozījumi 5. un 6. apsvērumā.
Grozījums Nr.     4 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Būtu jāprecizē tādas “visaptveroša kontroles” tvērums, ko konkrētos apstākļos piemēro sarakstā neuzskaitītām divējāda lietojuma precēm, un tai būtu jāmazina terorisma un cilvēktiesību pārkāpumu risks. Atbilstīgai informācijas apmaiņai un apspriedēm par “visaptverošu kontroli” būtu jānodrošina efektīva un konsekventa kontroles piemērošana visā Savienībā. Mērķtiecīga visaptveroša kontrole ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāpiemēro arī kibernovērošanas tehnoloģiju eksportam.	svītrots
Grozījums Nr.     5 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15)  Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un iestādēm, vienlaikus nodrošinot atbilstīga līmeņa kontroli attiecībā uz attiecīgajām precēm, kas nosūtāmas uz attiecīgajiem galamērķiem, būtu jāievieš papildu Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Lai nozares īpašajām vajadzībām pielāgotu licencēšanas nosacījumus, būtu jāievieš arī visaptverošā atļauja lieliem projektiem.	(15)  Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un iestādēm, vienlaikus nodrošinot atbilstīga līmeņa kontroli attiecībā uz attiecīgajām precēm, kas nosūtāmas uz attiecīgajiem galamērķiem, būtu jāievieš papildu Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Lai nozares īpašajām vajadzībām pielāgotu licencēšanas nosacījumus, būtu jāievieš arī visaptverošā atļauja lieliem projektiem.
Grozījums Nr.    6 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  Lēmumiem par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu I pielikuma A sadaļā būtu jāatbilst dalībvalstu un Savienības saistībām un pienākumiem, kurus tās uzņēmušās kā attiecīgu starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu I pielikuma B sadaļā, piemēram, attiecībā uz kibernovērošanas tehnoloģijām, būtu jāpieņem, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu IV pielikuma B sadaļā būtu jāpieņem, ņemot vērā dalībvalstu sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības intereses saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu. Lēmumi par tādu preču un galamērķu kopējo sarakstu atjaunināšanu, kas izklāstīti II pielikuma A–J sadaļā, būtu jāpieņem, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus, kuri noteikti šajā regulā.	(17)  Lēmumiem par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu I pielikuma A sadaļā būtu jāatbilst dalībvalstu un Savienības saistībām un pienākumiem, kurus tās uzņēmušās kā attiecīgu starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu I pielikuma B sadaļā, piemēram, attiecībā uz kibernovērošanas tehnoloģijām, būtu jāpieņem, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar to izmantošanu starptautisko cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanai valstīs, kurās ir konstatēti smagi cilvēktiesību pārkāpumi, vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu IV pielikuma B sadaļā būtu jāpieņem, ņemot vērā dalībvalstu sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības intereses saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu. Lēmumi par tādu preču un galamērķu kopējo sarakstu atjaunināšanu, kas izklāstīti II pielikuma A–J sadaļā, būtu jāpieņem, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus, kuri noteikti šajā regulā.
Grozījums Nr.     7 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a)  Pastāv kiberzādzību un reeksporta uz trešām valstīm risks, kā atzīts Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, tādēļ aicina padarīt noteikumus par divējāda lietojuma precēm stingrākus.
Pamatojums
Grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo ar šo apsvērumu pamato 14. panta 1. punkta fa) apakšpunkta pievienošanu.
Grozījums Nr.     8 Regulas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu un tā kompetences robežās, kā arī līdz lielākas saskaņotības panākšanai dalībvalstis patur tiesības veikt kontroles pasākumus konkrētu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienībā , lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību. Lai mazinātu slogu uzņēmumiem un iestādēm, proporcionalitātes labad būtu jāpārskata divējāda lietojuma preču pārvadājumu kontrole Savienībā. Turklāt saraksts ar tādām precēm IV pielikuma B sadaļā, uz kurām attiecas kontrole, ko piemēro pārvadājumiem ES iekšienē, būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā tehnoloģisko un komerciālo attīstību un pārvadājumu sensitivitātes novērtējumu .	(21)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu un tā kompetences robežās, kā arī līdz lielākas saskaņotības panākšanai dalībvalstis patur tiesības veikt kontroles pasākumus konkrētu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienībā , lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību. Lai mazinātu slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un iestādēm, proporcionalitātes labad būtu jāpārskata divējāda lietojuma preču pārvadājumu kontrole Savienībā. Turklāt saraksts ar tādām precēm IV pielikuma B sadaļā, uz kurām attiecas kontrole, ko piemēro pārvadājumiem ES iekšienē, būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā tehnoloģisko un komerciālo attīstību un pārvadājumu sensitivitātes novērtējumu .
Grozījums Nr.    9 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a)  Ņemot vērā to, cik nozīmīga ir pārskatatbildība un publiskā kontrole attiecībā uz eksporta kontroles darbībām, ir lietderīgi paredzēt, ka dalībvalstis dara publiski pieejamus visus attiecīgos licencēšanas datus.
Pamatojums
Grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo ar šo jauno apsvērumu pamato izmaiņas 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
Grozījums Nr.    10 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25)  Būtiski efektīvas eksporta kontroles režīma elementi ir saziņa ar privāto sektoru un pārredzamība. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt pamatnostādņu turpmāku izstrādi, lai palīdzētu piemērot šo regulu un publicētu gada ziņojumu par kontroles īstenošanu atbilstīgi pašreizējai praksei.	(25)  Būtiski efektīvas eksporta kontroles režīma elementi ir saziņa ar privāto sektoru un pārredzamība. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt pamatnostādņu turpmāku izstrādi, lai palīdzētu piemērot šo regulu un publicētu gada ziņojumu par kontroles īstenošanu atbilstīgi pašreizējai praksei. Ņemot vērā to, cik nozīmīgas ir pamatnostādnes par dažu šīs regulas elementu interpretāciju, ir lietderīgi šīs pamatnostādnes darīt publiski pieejamas brīdī, kad šī regula stājas spēkā.
Grozījums Nr.     11 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29)  Eksporta kontrole ietekmē starptautisko drošību un tirdzniecību ar trešām valstīm, un tāpēc ir lietderīgi izvērst dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, lai atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē un uzlabotu starptautisko drošību.	(29)  Eksporta kontrole ietekmē starptautisko drošību un tirdzniecību ar trešām valstīm, un tāpēc ir lietderīgi izvērst dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, lai atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē un uzlabotu starptautisko drošību. Tā kā lielākā daļa Vasenāras vienošanās parasto ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei parakstītājvalstu ir ES dalībvalstis, augstu standartu noteikšana Savienības līmenī var stimulēt globāli piemērojamu standartu pieņemšanu.
Grozījums Nr.     12 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  “divējāda lietojuma preces” nozīmē preces, ietverot programmatūru un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām un pie kurām pieder:	1.  “divējāda lietojuma preces” ir preces, ietverot programmatūru un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām un pie kurām pieder preces, kuras var izmantot kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādē, projektēšanā, ražošanā vai lietošanā, ieskaitot visas preces, ko var izmantot citādi kā eksplozijas radīšanai un kas kādā veidā var palīdzēt kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču ražošanai;
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs, jo tas ir cieši saistīts ar grozījumu, ar kuru svītro 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Grozījums Nr.     13 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a)  preces, kuras var izmantot kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādē, projektēšanā, ražošanā vai lietošanā, ieskaitot visas preces, ko var izmantot gan civiliem mērķiem, gan kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču ražošanai;	svītrots
Grozījums Nr.    14 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  “kibernovērošanas tehnoloģijas” ir preces (datortehnika, programmatūra, tehnoloģijas, kas nav divējāda lietojuma preces), kuras var izmantot, lai veiktu smagus un sistemātiskus cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, jo īpaši tiesības uz privātumu, vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, vai kuras var radīt draudus starptautiskajai drošībai vai būtiskām Savienības un tās dalībvalstu drošības interesēm, un kuras ir īpaši izstrādātas, lai ar tām varētu veikt slepenu ielaušanos informācijas un telesakaru sistēmās ar mērķi uzraudzīt, izfiltrēt, vākt un analizēt datus un/vai paralizēt vai bojāt izvēlēto sistēmu, nesaņemot īpašu, pamatotu un nepārprotamu atļauju no sistēmas īpašnieka vai administratora. Minētais ietver preces, kas saistītas ar šādām tehnoloģijām un iekārtām:
	a)   mobilo telesakaru pārtveršanas iekārtas;
	b)   ielaušanās programmatūra;
	c)   uzraudzības centri;
	d)   likumīgas pārtveršanas sistēmas un datu glabāšanas sistēmas;
	Kibernovērošanas tehnoloģijas neietver preces, kas īpaši izveidotas kādam no šādiem mērķiem:
	a)   rēķinu sagatavošanai;
	b)   datu vākšanai funkciju pildīšanai tīkla elementos (piemēram, datu apmaiņa vai HLR);
	c)   tīkla pakalpojumu kvalitātei (QoS);
	d)   lietotāju apmierinātības mērīšanai (pieredzes kvalitāte - QoE);
	e)   ugunsmūri tīklu aizsardzībai;
	f)   šādu jomu izstrādei, darbībai, uzturēšanai vai aizsardzībai:
	–   publiskā energoapgādes, gāzes piegādes vai ūdensapgādes infrastruktūra;
	–   civilā dzelzceļa, autoceļu transporta, gaisa transporta un ūdens transporta vieda pārvaldība;
	–   ražotņu projektēšana un e-veselība;
	–   rūpnieciskā ražošana;
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs, jo tas ir cieši saistīts ar grozījumu, ar kuru svītro 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Grozījums Nr.    15 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a  “tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai subjekts, kas ir eksportēto divējāda lietojuma preču galīgais saņēmējs un lietotājs;
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo ir jānosaka, ka tiešais lietotājs ir preces faktiskais galīgais saņēmējs un lietotājs, lai nodrošinātu, ka informācija, ko eksportētāji sniedz tiešajiem lietotājiem, ir konkrēta un detalizēta, ļaujot iestādēm veikt pareizu novērtējumu par to, vai būtu jāizsniedz eksporta licence vai ne.
Grozījums Nr.     16 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	23.a  “pienācīga rūpība” ir process, kas ir daļa no uzņēmumu lēmumu pieņemšanas un riska pārvaldības sistēmām, ar kuru uzņēmums var atklāt, novērst un mazināt faktisku vai potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un atskaitīties par to, kā tas novērš faktisku vai potenciālu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām, kā to paredz ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi;
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo ar to skaidri nosaka terminu, kas ieviests Komisijas priekšlikuma 4. panta 2. punktā.
Grozījums Nr.     17 Regulas priekšlikums 3. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Regulas I pielikuma B sadaļā uzskaitīto kibernovērošanas tehnoloģiju preču eksportam ir vajadzīga atļauja.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs, jo tas ir cieši saistīts ar grozījumiem 2. panta 1. punktā, ar kuriem izveido atsevišķu kategoriju “kibernovērošanas tehnoloģijas”.
Grozījums Nr.    18 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d)  lietošanai personām, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par cilvēktiesību vai — bruņota konflikta vai iekšēju represiju apstākļos — starptautisko humanitāro tiesību smagu pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu galamērķa valstī, kurus identificējušas attiecīgas starpvalstu starptautiskas organizācijas vai Eiropas vai valsts kompetentās iestādes, un, ja ir pierādījumi, ka ierosinātais tiešais lietotājs šīs preces vai līdzīgas preces izmantojis, lai norīkotu vai īstenotu šādus nopietnus pārkāpumus;	d)  lietošanai personām, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par starptautisko cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu valstīs, kurās kompetentās ANO, Eiropas Padomes un Savienības iestādes vai dalībvalstu kompetentās iestādes ir konstatējušas smagus cilvēktiesību pārkāpumus, un, ja ir pierādījumi, ka ierosinātais tiešais lietotājs šīs preces vai līdzīgas preces izmantojis, lai norīkotu vai īstenotu šādus pārkāpumus;
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs, jo cilvēktiesību pārkāpumus, kas veikti, izmantojot divējāda lietojuma preces, bieži vien neuzskata par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Cilvēktiesību pārkāpumus, kas izdarīti, izmantojot kibernovērošanas tehnoloģijas (pārkāpjot tiesības uz privātumu, vārda brīvību u. c.), bieži vien pastrādā saistībā ar citiem pārkāpumiem, kurus var kvalificēt kā smagus, piemēram, spīdzināšanu, piespiedu pazušanu u. c. Tāpat arī lielākas juridiskās noteiktības nolūkā ir jāprecizē, kurām starptautiskām struktūrām būtu jāveic novērtējums.
Grozījums Nr.    19 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e)  paredzētas izmantošanai saistībā ar terora aktiem.	e)  lietošanai personām, grupām un organizācijām, kuras ir iesaistītas terora aktos un uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi, kas noteikti Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP.
Pamatojums
Grozījums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību un skaidrību.
Grozījums Nr.     20 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Ja eksportētājs atbilstīgi savam pienākumam rīkoties ar pienācīgu rūpību zina, ka I pielikumā neminētas divējāda lietojuma preces, ko tas gatavojas eksportēt, pilnībā vai daļēji paredzēts izmantot 1. punktā minētajā veidā, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura pieņems lēmumu par to, vai konkrēto preču eksportam ir lietderīgi noteikt prasību iegūt attiecīgu atļauju.	2.  Ja eksportētājs atbilstīgi savam pienākumam rīkoties ar pienācīgu rūpību zina, ka I pielikumā neminētas divējāda lietojuma preces, ko tas gatavojas eksportēt, pilnībā vai daļēji var būt paredzēts izmantot 1. punktā minētajā veidā, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura pieņems lēmumu par to, vai konkrēto preču eksportam ir lietderīgi noteikt prasību iegūt attiecīgu atļauju.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai, jo šis grozījums ir saistīts ar grozījumiem 4. panta 1. punktā.
Grozījums Nr.     21 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Eksporta atļaujas sarakstā neuzskaitītām precēm piešķir konkrētām precēm un tiešajiem lietotājiem. Atļaujas piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja eksportētājs ir persona, kura ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas preces. Atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas ir derīgas vienu gadu, un kompetentā iestāde tās var atjaunot.	3.  Eksporta atļaujas sarakstā neuzskaitītām precēm piešķir konkrētām precēm un tiešajiem lietotājiem. Atļaujas piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja eksportētājs ir persona, kura ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas preces. Atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas ir derīgas divus gadus, un kompetentā iestāde tās var atjaunot.
Grozījums Nr.    22 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja iebildumi netiek saņemti, uzskata, ka dalībvalstīm, pie kurām vēršas, iebildumu nav, un atļauju prasības nosaka visiem “pēc būtības līdzīgiem darījumiem”. Tās par atļauju prasībām paziņo savām muitas pārvaldēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm.	Ja iebildumi netiek saņemti, uzskata, ka dalībvalstīm, pie kurām vēršas, iebildumu nav, un atļauju prasības nosaka visiem “pēc būtības līdzīgiem darījumiem”. Tās par atļauju prasībām paziņo savām muitas pārvaldēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm. Turklāt, ja netiek saņemti nekādi iebildumi, Komisija izvērtē vajadzību pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza divējāda lietojuma preču sarakstus, kuri paredzēti I pielikumā un IV pielikuma B sadaļā, iekļaujot šajos sarakstos 1., 2. un 3. punktā minētās preces saskaņā ar 16. pantā paredzēto procedūru.
Pamatojums
Ja visas dalībvalstis vienojas, ka attiecībā uz konkrētu preci ir jāsaņem licence, ir loģiski apsvērt tās iekļaušanu kontroles sarakstā pastāvīgas kontroles nodrošināšanai.
Grozījums Nr.     23 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Individuālās eksporta atļaujas un visaptverošās eksporta atļaujas ir derīgas vienu gadu, un kompetentā iestāde tās var atjaunot. Visaptverošās eksporta atļaujas lieliem projektiem ir derīgas uz termiņu, ko nosaka kompetentā iestāde.	3.  Individuālās eksporta atļaujas un visaptverošās eksporta atļaujas ir derīgas divus gadus, un kompetentā iestāde tās var atjaunot. Visaptverošās eksporta atļaujas lieliem projektiem ir derīgas uz termiņu, ko nosaka kompetentā iestāde.
Grozījums Nr.    24 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eksportētāji kompetentajai iestādei iesniedz visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga pieteikumam individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai, lai informācija būtu pilnīga, jo īpaši par tiešo lietotāju, galamērķa valsti un eksportētās preces tiešo lietojumu.	Eksportētāji kompetentajai iestādei iesniedz visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga pieteikumam individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai, lai informācija būtu pilnīga, jo īpaši par tiešo lietotāju, galamērķa valsti un eksportētās preces tiešo lietojumu. Attiecībā uz valdības tiešajiem lietotājiem sniedzamajā informācijā norāda, kura apakšstruktūra, departaments, aģentūra vai vienība būs eksportētās preces tiešais galalietotājs.
Pamatojums
Ir jānodrošina, ka iespējami detalizētākā līmenī skaidri nosaka, kura persona vai struktūra ir preces tiešais lietotājs.
Grozījums Nr.     25 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b)  galamērķa valstī ir ievērotas cilvēktiesības, kā arī starptautiskās humanitārās tiesības;	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr.     26 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa)  tiek pastiprinātas kontroles atbilstīgi ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP noteiktajiem kritērijiem, ko piemēro tādiem uzņēmumiem, personām vai valstīm paredzētam eksportam, kam nav nepieciešamo drošības elementu, lai izvairītos no sistēmu uzlaušanas un/vai datu nozagšanas vai novērstu to, un uz valstīm, kas potenciāli var darboties kā starpnieki valstīm, kuras iekļautas embargo vai eksporta aizlieguma sarakstos vai kurās ir cilvēktiesību pārkāpumu risks;
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs, jo ar to loģiski paplašina 14. panta 1. punktā iekļauto sarakstu, kas jau tika būtiski mainīts Komisijas priekšlikumā.
Grozījums Nr.     27 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – fb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fb)  ņem vērā pircējas valsts izturēšanos pret starptautisko sabiedrību, proti, kāda ir tās attieksme pret terorismu, kādās aliansēs tā ietilpst un kā ievēro starptautiskās tiesības;
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs, jo ar to loģiski paplašina 14. panta 1. punktā iekļauto sarakstu, kas jau tika būtiski mainīts Komisijas priekšlikumā.
Grozījums Nr.     28 Regulas priekšlikums 14. pants – 1. punkts – fc apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fc)  divējāda lietojuma preču vai ekipējuma eksporta saderība ar saņēmējas valsts tehniskajām un saimnieciskajām spējām, ņemot vērā to, ka valstu likumīgās drošības un aizsardzības vajadzības būtu jānodrošina ar vismazāko cilvēkresursu un saimniecisko resursu novirzīšanu bruņojuma vajadzībām;
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs, jo ar to loģiski paplašina 14. panta 1. punktā iekļauto sarakstu, kas jau tika būtiski mainīts Komisijas priekšlikumā.
Grozījums Nr.     29 Regulas priekšlikums 14. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Dalībvalstis nepiešķir šajā regulā paredzētu individuālu vai visaptverošu eksporta atļauju, vai arī atļauju veikt starpniecības pakalpojumus vai sniegt tehnisko palīdzību saskaņā ar šo regulu vai atsauc šādas atļaujas, ja:
	a)   pastāv nopietns risks, ka preces var tikt izmantotas cilvēktiesību pārkāpumu veikšanai;
	b)   galamērķa valsts tiesiskais regulējums vai tehniskie pasākumi nesniedz pietiekamu aizsardzību pret iespēju, ka preces var izmantot smagu cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanai.
Pamatojums
Dokumentētu nopietnu starptautisko cilvēktiesību aktu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu gadījumā eksporta atļauju obligāti atsaka vai atceļ. Eiropas Savienība nekādos apstākļos nedrīkst pavērt iespējas cilvēktiesību pārkāpšanai. Ir likumīgi piemērot to pašu loģiku pienākumam atteikt atļauju izsniegšanu, kas jau ir spēkā konvencionālo ieroču kontroles politikā, kura paredz, ka dalībvalstis atsakās izsniegt eksporta licences, ja nav ievērots kāds no četriem Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP kritērijiem.
Grozījums Nr.    30 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Komisija un Padome dara pieejamas pamatnostādnes un/vai ieteikumus, kā nodrošināt kopējus riska novērtējumus, ko šo kritēriju īstenošanai veic dalībvalstu kompetentās iestādes.	2.  Komisija un Padome dara pieejamas pamatnostādnes un/vai ieteikumus, kā nodrošināt kopējus riska novērtējumus, ko šo kritēriju īstenošanai veic dalībvalstu kompetentās iestādes, stājoties spēkā šai regulai.
Pamatojums
Grozījums ir vajadzīgs, jo ieinteresētajām personām pamatnostādnes ir svarīgi interpretācijas instrumenti.
Grozījums Nr.    31 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b)  divējāda lietojuma preču sarakstu, kas noteikts I pielikuma B sadaļā, var grozīt, ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm.	b)  divējāda lietojuma preču sarakstu, kas noteikts I pielikuma B sadaļā, var grozīt, ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešams I pielikuma B sadaļā svītrot vai tai pievienot konkrētas preces, 17. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu.
Pamatojums
Grozījums ir vajadzīgs, ņemot vērā straujās pārmaiņas tehnoloģiju jomā un iespēju, ka rodas jaunas bīstamas tehnoloģijas, kuras nekavējoties jāiekļauj kontroles sarakstā.
Grozījums Nr.     32 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba)  Komisija var izņemt preces no saraksta, jo īpaši tad, ja strauji mainīgajā tehnoloģiju vidē šādi produkti laika gaitā kļuvuši par plaši pieejamiem vai masveidā ražotiem produktiem, kuri ir viegli pieejami vai kuriem viegli veikt tehniskas izmaiņas.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs, jo tas ir cieši saistīts ar 16. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
Grozījums Nr.    33 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a)  informāciju par kontroles piemērošanu, tostarp licencēšanas datus (numurs, vērtība un licenču veidi un saistītie galamērķi, vispārējo vai visaptverošo atļauju lietotāju skaits, ekonomikas dalībnieku skaits ar ICP, apstrādes laiks, tādas tirdzniecības apjoms un vērtība, uz ko attiecas pārvadājumi ES iekšienē) un, ja pieejami, datus par divējāda lietojuma preču eksportu, ko veic citās dalībvalstīs;	a)  visu informāciju par kontroles piemērošanu, tostarp licencēšanas datus (numurs, vērtība un licenču veidi un saistītie galamērķi, vispārējo vai visaptverošo atļauju lietotāju skaits, ekonomikas dalībnieku skaits ar ICP, apstrādes laiks, tādas tirdzniecības apjoms un vērtība, uz ko attiecas pārvadājumi ES iekšienē) un, ja pieejami, datus par divējāda lietojuma preču eksportu, ko veic citās dalībvalstīs;
Grozījums Nr.    34 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b)  informāciju par izpildes kontroli, tostarp ziņas par eksportētājiem, kuriem ir atņemtas tiesības izmantot valsts vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas, 1 ziņojumus par pārkāpumiem, konfiskācijām un citu sankciju piemērošanu ;	b)  visu informāciju par izpildes kontroli, tostarp ziņas par eksportētājiem, kuriem ir atņemtas tiesības izmantot valsts vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas 1, visus ziņojumus par pārkāpumiem, konfiskācijām un citu sankciju piemērošanu;
Grozījums Nr.    35 Regulas priekšlikums 20. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c)  datus par aizdomīgiem tiešajiem lietotājiem, aizdomīgās piegādes darbībās iesaistītajiem un, ja tādi ir zināmi, par izmantotajiem maršrutiem;	c)  visus datus par aizdomīgiem tiešajiem lietotājiem, aizdomīgās piegādes darbībās iesaistītajiem un, ja tādi ir zināmi, par izmantotajiem maršrutiem;
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs teksta iekšējās konsekvences nodrošināšanai. Šis grozījums atbilst grozījumiem 20. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.
Grozījums Nr.     36 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Komisija un Padome vajadzības gadījumā dara pieejamas pamatnostādnes un/vai ieteikumus attiecībā uz paraugpraksi par šajā regulā minētajiem jautājumiem , lai nodrošinātu Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un tā konsekventu īstenošanu . Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā dara pieejamas papildu pamatnostādnes eksportētājiem, starpniekiem un tranzītā iesaistītiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.	1.  Komisija un Padome vajadzības gadījumā dara pieejamas pamatnostādnes un/vai ieteikumus attiecībā uz paraugpraksi par šajā regulā minētajiem jautājumiem , lai nodrošinātu Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un tā konsekventu īstenošanu . Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā dara pieejamas papildu pamatnostādnes eksportētājiem, jo īpaši MVU, starpniekiem un tranzītā iesaistītiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.
Grozījums Nr.     37 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā uztur regulāru un savstarpēju informācijas apmaiņu ar trešām valstīm.	1.  Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā uztur regulāru un savstarpēju informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, tostarp, izmantojot šim mērķim dialogu par divējāda lietojuma precēm, kas paredzēts Savienības partnerības un sadarbības nolīgumos un stratēģiskās partnerības nolīgumos.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Savienības režīma izveide divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2016)0616 – C8-0393/2016 – 2016/0295(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 6.10.2016
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 6.10.2016
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Marietje Schaake 23.1.2017
Pieņemšanas datums	30.5.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	49 10 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Petras Auštrevičius, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Alojz Peterle, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen, Boris Zala
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Angel Dzhambazki, Neena Gill, Ana Gomes, Marek Jurek, Antonio López-Istúriz White, David Martin, Norica Nicolai, Soraya Post, Marietje Schaake, Jean-Luc Schaffhauser, Igor Šoltes, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Željana Zovko

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

49	+
ALDE	Petras Auštrevičius, Iveta Grigule, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Norica Nicolai, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Ivo Vajgl
EFDD	Fabio Massimo Castaldo
PPE	Michèle Alliot-Marie, Laima Liucija Andrikienė, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Ramona Nicole Mănescu, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Željana Zovko, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica
S&D	Nikos Androulakis, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Andrejs Mamikins, David Martin, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Soraya Post, Elena Valenciano, Boris Zala
VERTS/ALE	Klaus Buchner, Ulrike Lunacek, Tamás Meszerics, Jordi Solé, Bodil Valero, Igor Šoltes

10	-
ECR	Angel Dzhambazki, Anna Elżbieta Fotyga, Marek Jurek, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Anders Primdahl Vistisen
EFDD	James Carver
ENF	Jean-Luc Schaffhauser
NI	Georgios Epitideios

6	0
ENF	Mario Borghezio
GUE/NGL	Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat
NI	Janusz Korwin-Mikke

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Savienības režīma izveide divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2016)0616 – C8-0393/2016 – 2016/0295(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	28.9.2016
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 6.10.2016
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 6.10.2016
Referenti        Iecelšanas datums	Klaus Buchner 12.10.2016
Izskatīšana komitejā	28.2.2017	3.5.2017	20.6.2017
Pieņemšanas datums	23.11.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Karoline Graswander-Hainz, Heidi Hautala, Nadja Hirsch, France Jamet, Jude Kirton-Darling, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Alessia Maria Mosca, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Jan Zahradil
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reimer Böge, Klaus Buchner, Nicola Danti, Edouard Ferrand, Bolesław G. Piecha, Frédérique Ries, Jarosław Wałęsa
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Merja Kyllönen, Marco Zullo
Iesniegšanas datums	6.12.2017

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34	+
ALDE	Frédérique Ries, Marietje Schaake, Nadja Hirsch
ECR	Bolesław G. Piecha, Emma McClarkin, Jan Zahradil, Joachim Starbatty
EFDD	Marco Zullo
GUE/NGL	Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz, Merja Kyllönen
PPE	Adam Szejnfeld, Artis Pabriks, Daniel Caspary, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Jarosław Wałęsa, Laima Liucija Andrikienė, Reimer Böge, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Tokia Saïfi, Viviane Reding
S&D	Alessia Maria Mosca, David Martin, Emmanuel Maurel, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster, Jude Kirton-Darling, Karoline Graswander-Hainz, Maria Arena, Nicola Danti
VERTS/ALE	Heidi Hautala, Klaus Buchner

1	-
EFDD	William (The Earl of) Dartmouth

2	0
ENF	Edouard Ferrand, France Jamet

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas