ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)

6.12.2017 - (COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: José Blanco López
(Pārstrādāšana – Reglamenta 104. pants)

Procedūra : 2016/0382(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0392/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0392/2017

Debates :

PV 15/01/2018 - 12
CRE 15/01/2018 - 12
PV 12/11/2018 - 14
CRE 12/11/2018 - 14

Balsojumi :

PV 17/01/2018 - 10.4
CRE 17/01/2018 - 10.4
Balsojumu skaidrojumi
PV 13/11/2018 - 4.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0009
P8_TA(2018)0444

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
PIELIKUMS. JURIDISKAS UN FIZISKAS PERSONAS, KAS SNIEGUŠAS REFERENTAM ZIŅOJUMA SAGATAVOŠANAI NODERĪGU INFORMĀCIJU
PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE
PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS
Attīstības komitejaS ATZINUMS
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0767),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0500/2016),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 26. aprīļa atzinumu[1],

– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

– ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[2],

– ņemot vērā Juridiskās komitejas 2017. gada ... vēstuli, kas Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai iesniegta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0392/2017),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu būtiskie grozījumi Komisijas priekšlikumā ir skaidri norādīti un citu būtisku grozījumu tajā nav un tā kā spēkā esošo tiesību aktu negrozītos noteikumus kopā ar ierosinātajiem grozījumiem priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības,

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. pantu un 191. panta 1. punktu,

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu 2015. gada Parīzes klimata nolīguma prasības un Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaru 2030. gadam, tostarp sasniegtu saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam emisijas Savienībā samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tam ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības un inovācijas veicināšanā, kā arī nodarbinātības iespēju un reģionālās attīstības nodrošināšanā, jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos vai mazapdzīvotās teritorijās.

(2) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. panta 1. punktu viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu saistības, ko Savienība ir uzņēmusies saskaņā ar 2015. gada Parīzes klimata nolīgumu, un lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panāktu nulles līmeņa neto emisijas apjomu Savienības teritorijā. Tam ir arī būtiska nozīme, lai veicinātu energoapgādes drošību, ilgtspējīgas enerģijas piedāvājumu par pieņemamām cenām, tehnoloģiju attīstību un inovāciju, kā arī līderpozīcijas tehnoloģiju un rūpniecības jomā, vienlaikus sniedzot labumu videi, sabiedrībai un veselībai un nodrošinot arī nodarbinātībai un reģionālajai attīstībai svarīgas iespējas, jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos, mazapdzīvotās teritorijās un teritorijās, kurās notiek daļēja deindustrializācija.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a) Ar Parīzes nolīgumu ir paredzēts sasniegt krietni vērienīgāku pasaules mēroga mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, un tā parakstītāji ir apņēmušies temperatūras paaugstināšanos pasaulē ierobežot krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpināt tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Savienībai ir jābūt gatavai daudz vairāk un ātrāk samazināt emisiju apjomu, nekā tas bija paredzēts iepriekš, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam pārietu uz energosistēmu, kas ir ļoti energoefektīva un balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem. Ņemot vērā attīstības gaitu un atjaunojamo energoresursu — piemēram, vēja un saules enerģijas — tehnoloģiju ieviešanu, šādu samazinājumu tomēr ir iespējams panākt ar mazākām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Konkrēti, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, stimuli sabiedriskā transporta tīkla plašākai izmantošanai un paplašināšanai, energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un Savienības atkarību no gāzes un naftas importa.

(3) Konkrēti, enerģijas patēriņa samazināšana, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, sabiedriskā transporta tīkla paplašināšana, energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un samazināt Savienības energoatkarību.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Ar Direktīvu 2009/28/EK tika izveidots regulatīvais satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšanai, un tajā tika noteikti līdz 2020. gadam sasniedzami saistoši nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energopatēriņā un transportā. Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumā¹² tika noteikts gaidāmo Savienības enerģētikas un klimata rīcībpolitiku satvars un veicināta kopīga izpratne par to, kā šīs rīcībpolitikas attīstīt pēc 2020. gada. Komisija pauda viedokli, ka Savienības 2030. gada mērķrādītājam attiecībā uz Savienībā patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vajadzētu būt vismaz 27 %.

__________________

¹² „Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (COM/2014/015 final).

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) 2014. gada oktobra Eiropadome šo mērķrādītāju atbalstīja, norādot, ka dalībvalstis var noteikt vērienīgākus nacionālos mērķrādītājus.

svītrots

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Eiropas Parlaments savās rezolūcijās „Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” un „Progresa ziņojums par atjaunojamo enerģiju” atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas.

(6) Eiropas Parlaments savā 2014. gada 5. februāra rezolūcijā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas. Savā 2016. gada 23. jūnija rezolūcijā par progresa ziņojumu par atjaunojamo enerģiju Eiropas Parlaments spēra soli tālāk, norādot uz savu iepriekšējo nostāju attiecībā uz Savienībai noteiktu vismaz 30 % īpatsvara mērķrādītāju un uzsverot, ka Parīzes nolīguma kontekstā un ņemot vērā, kā pēdējā laikā ir samazinājušās atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas izmaksas, būtu vēlams rīkoties ar krietni lielāku vērienu.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Tāpēc būtu jāņem vērā vērienīgais Parīzes nolīguma mērķis un tehnoloģiju attīstība, cita starpā ņemot vērā arī izmaksu samazināšanos investīcijām atjaunojamo energoresursu enerģijā.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noteikt saistošu mērķrādītāju — vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam.

(7) Tāpēc ir lietderīgi papildus nacionālajiem mērķrādītājiem noteikt Savienībai saistošu mērķrādītāju — vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara mērķrādītāji būtu jānosaka, ņemot vērā pienākumus, kuri tām jāpilda saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, milzīgo potenciālu, kas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju vēl aizvien nav izmantots, un investīciju apjomu, kurš ir nepieciešams, lai īstenotu enerģētikas pārkārtošanu.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7b) Savienībai noteiktajam 35 % īpatsvara mērķrādītājam būtu jāpārtop par individuāliem mērķrādītājiem katrai dalībvalstij, un tas būtu jāpanāk ar taisnīgu un atbilstīgu sadalījumu, ņemot vērā katras dalībvalsts IKP un atšķirīgās starta pozīcijas un potenciālu, cita starpā arī to, kāds atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars attiecīgajai dalībvalstij ir jāsasniedz līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Saistoša Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem. Savienības līmenī nosprausts mērķrādītājs dalībvalstīm dotu lielāku elastību savus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītājus sasniegt pēc iespējas izmaksefektīvāk, ņemot vērā to apstākļus, energoresursu struktūru un iespējas ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju.

(8) Saistoša Savienības mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a) Dalībvalstīm būtu jāapsver, ciktāl dažādu energoresursu izmantošana ir noderīga, lai sasniegtu mērķi temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un lai sasniegtu mērķi izveidot nefosilu ekonomiku, kas tomēr būtu arī mazoglekļa ekonomika. Vajadzētu deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, lai Komisija, pamatojoties uz atmaksāšanās periodu un rezultātiem, kas sasniegti salīdzinājumā ar fosilā kurināmā veidiem, izvērtētu, cik lielā mērā dažādi atjaunojamie energoresursi palīdz īstenot šos mērķus, un apsvērtu iespēju piedāvāt maksimālo pieļaujamo atmaksāšanās periodu kā ilgtspējības kritēriju, jo īpaši attiecībā uz lignocelulozes biomasu.

Pamatojums

Grozījums ir saistīts ar ilgtspējības kritērijiem, kas minēti 26. pantā un ir vieni no Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanai izšķirošas nozīmes elementiem.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Ja atjaunojamo energoresursu īpatsvars Savienības līmenī neatbilst Savienības trajektorijai virzībā uz vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi. Kā noteikts Regulā [par pārvaldību], ja Komisija, vērtējot integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, konstatē vēriena nepietiekamību, tā var Savienības līmenī veikt pasākumus minētā mērķrādītāja garantētai sasniegšanai. Ja Komisija integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu novērtēšanas laikā konstatē progresa nepietiekamību, dalībvalstīm būtu jāveic Regulā [par pārvaldību] izklāstītie pasākumi, kas tām dod pietiekamu izvēles brīvību.

svītrots

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien lielāks skaits dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem.

(15) No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien vairāk dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem, tomēr ņemot vērā dažādu tehnoloģiju specifiku un to, ka spēja reaģēt uz tirgus signāliem maziem un lieliem ražotājiem ir atšķirīga.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem būtu jānorit, radot pēc iespējas mazākas izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem. Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam mazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnīgi ņemot vērā tīkla un sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu.

(16) Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, cita starpā arī enerģijas uzkrāšana, būtu jāievieš tā, lai ar enerģētikas pārkārtošanu saistītās ilgtermiņa izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem būtu samazinātas līdz minimumam. Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam samazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnīgi ņemot vērā tīkla un sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsniedz atbalsts iekārtām, izmantojot piedāvājumu konkursus, kurus var rīkot par konkrētu tehnoloģiju vai kuru priekšmets var būt arī tehnoloģiski neitrāls.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) Savos secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam Eiropadome 2014. gada oktobrī uzsvēra, ka ir būtiski veidot savstarpēji ciešāk savienotu iekšējo enerģijas tirgu un ka ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts, lai iekļautu aizvien lielāku dažādas atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomu un lai Savienība šādi varētu pārkārtot savu enerģētiku ar līdera cienīgu vērienu. Tāpēc ir svarīgi nevilcinoties palielināt starpsavienojumu īpatsvaru un panākt progresu ceļā uz Eiropadomes atbalstīto mērķu sasniegšanu, lai tādējādi maksimāli izmantotu visu Enerģētikas savienības potenciālu.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16b) Izstrādājot atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā aprites ekonomikas un ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi. Priekšroka būtu jādod risinājumam, ar ko novērš atkritumu rašanos un nodrošina atkritumu pārstrādi. Dalībvalstīm vajadzētu atturēties no tādu atbalsta shēmu veidošanas, kuras ir pretrunā atkritumu apsaimniekošanas mērķiem un kuru dēļ neefektīvi tiek izmantoti pārstrādājami atkritumi. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar šo regulu ieviestie pasākumi nav pretrunā Direktīvā 2008/98/ES noteiktajiem mērķiem.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16c) Attiecībā uz biotisku energoresursu izmantošanu dalībvalstīm būtu jāievieš drošības mehānismi, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un nepieļautu ekosistēmu noplicināšanos un izzušanu un lai nepieļautu šo resursu izmantošanu citā nolūkā, kas atšķiras no to pašreizējā izmantošanas veida, ja šāda izmantošanas veida maiņa var tieši vai netieši nelabvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību, augsnes sastāvu vai kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

16.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16d) Ciktāl tas iespējams, dalībvalstīm būtu jāveicina vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un jādod tiem priekšroka, turklāt nepieļaujot, ka veidojas kropļojošas situācijas, kuru rezultātā pārāk daudz resursu tiek importēts no trešām valstīm. Šajā ziņā būtu jāņem vērā pilna aprites cikla pieeja un jāveicina šādas pieejas īstenošana.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

16.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16e) Būtu jānodrošina, lai atjaunojamo energoresursu energokopienas, pilsētas un vietējās pašpārvaldes iestādes atbalsta shēmās, kuras ir pieejamas, varētu piedalīties ar tādām pašām tiesībām, kādas ir citiem lieliem dalībniekiem. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus, cita starpā arī sniegt informāciju, tehnisku un finansiālu atbalstu ar vienoto administratīvo kontaktpunktu starpniecību, kas minēti šīs direktīvas 16. pantā, samazināt administratīvās prasības, iekļaut uz kopienu vērstus solīšanas kritērijus, veidot atjaunojamo energoresursu energokopienu vajadzībām atbilstošus solīšanas periodus vai arī nodrošināt tām iespēju saņemt atlīdzību tiešā atbalsta veidā.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

16.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16f) Projektējot infrastruktūru, kura ir vajadzīga elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, pienācīgi būtu jāņem vērā politikas nostādnes, kas līdzdalību projektos nodrošina cilvēkiem, tostarp pirmiedzīvotājiem, kurus ietekmē šādu projektu īstenošana, un pienācīgi būtu jāievēro viņu tiesības uz zemi.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

16.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16g) Būtu jāsniedz patērētājiem vispusīga informācija, tostarp informācija par ieguvumiem, ko energoefektivitātes ziņā sniedz siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, un par zemākām elektrotransportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksām, tā nodrošinot katram patērētājam iespēju pašam izvēlēties atjaunojamo energoresursu enerģiju un nepieļaujot, ka patērētāji tiek tehnoloģiski norobežoti.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

16.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16h) Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, ir jāņem vērā nelabvēlīgā ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc ar atbalsta shēmām būtu jāsamazina tirgus izkropļojumu un konkurences izkropļojumu risks.

Pamatojums

Biomasa un jo īpaši meža biomasa ir vērtīga izejviela kokapstrādes nozarei, kas veicina ekonomikas attīstību Eiropas lauku apvidos. Tāpēc lielāks pieprasījums pēc meža biomasas nedrīkstētu radīt tirgus izkropļojumus attiecīgajā nozarē.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a) Būtu jāprasa dalībvalstīm nodrošināt, lai tās savas atbalsta shēmas pakāpeniski un daļēji atvērtu citās dalībvalstīs īstenojamiem projektiem tiktāl, cik tas atspoguļo faktiskās plūsmas starp dalībvalstīm, bet atbalsta shēmu plašākai atvēršanai, pārsniedzot šo obligāto slieksni, arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgai. Dalībvalstīm ir atšķirīgs atjaunojamo energoresursu potenciāls, un tās izmanto dažādas atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu atbalstam valsts mērogā. Lielākā daļa dalībvalstu piemēro atbalsta shēmas, ar kurām nodrošina priekšrocības vienīgi tai enerģijai, kas no atjaunojamiem energoresursiem tiek saražota attiecīgās valsts teritorijā. Valsts atbalsta shēmu pareizai darbībai ir būtiski, lai dalībvalstis varētu kontrolēt savu valsts atbalsta shēmu ietekmi un izmaksas, ņemot vērā savu atšķirīgo potenciālu. Svarīgs līdzeklis, kā panākt šajā direktīvā noteikto mērķi, ir garantēt valsts atbalsta shēmu pareizu darbību saskaņā ar Direktīvu 2001/77/EK un 2009/28/EK prasībām, lai tādējādi nezaudētu investoru uzticēšanos un ļautu dalībvalstīm izstrādāt efektīvus pasākumus, kas mērķu sasniegšanai īstenojami valsts līmenī. Šīs direktīvas mērķis ir veicināt pārrobežu atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai, nepieļaujot nesamērīgu ietekmi uz valsts atbalsta shēmām. Tādēļ līdz ar prasību dalībvalstīm daļēji atvērt savas atbalsta shēmas ar šo direktīvu ievieš brīvprātīgus dalībvalstu sadarbības mehānismus, kas ļauj dalībvalstīm vienoties par to, cik lielā mērā viena dalībvalsts atbalsta enerģijas ražošanu citā dalībvalstī un cik daudz no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas tiek ņemts vērā, nosakot, ciktāl viena vai otra dalībvalsts ir sasniegusi savu vispārējo mērķi. Lai nodrošinātu, ka abi mērķa sasniegšanai paredzētie pasākumi — proti, valsts atbalsta shēmas un sadarbības mehānismi — tiek efektīvi īstenoti, ir būtiski, lai dalībvalstis spētu noteikt, vai un cik lielā mērā — pārsniedzot obligāto atvēršanas minimumu, — to valsts atbalsta shēmas attiecas uz enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem citās dalībvalstīs, un lai dalībvalstis par to varētu vienoties, piemērojot šajā direktīvā noteiktos sadarbības mehānismus.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Neskarot atbalsta shēmu pielāgošanu nolūkā tās pieskaņot noteikumiem par valsts atbalstu, atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikām vajadzētu būt stabilām un būtu jāizvairās tās bieži mainīt. Šādas izmaiņas tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānovērš tas, ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas varētu negatīvi ietekmēt to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.

(18) Ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, būtu jānodrošina, ka atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikas ir prognozējamas un stabilas, un nevajadzētu pieļaut, ka tās bieži mainās vai ka izmaiņas ir ar atpakaļejošu spēku. Neprognozējama un nestabila politika tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu pietiekami savlaicīgi jāpaziņo par jebkādām atbalsta izmaiņām un pienācīgi jāapspriežas ar ieinteresētajām personām. Jebkurā gadījumā dalībvalstis nedrīkstētu pieļaut, ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas negatīvi ietekmē to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu, lielāku skaidrību investoriem un patērētājiem un efektīvas pārraudzības iespējām liela nozīme ir dalībvalstu pienākumam sagatavot atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānus un progresa ziņojumus un Komisijas pienākumam ziņot par dalībvalstu progresu. Nodrošinot, ka galvenā uzmanība enerģētikas pārkārtošanas procesā ir pievērsta iedzīvotājiem, dalībvalstīm savos atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānos būtu jāiestrādā ilgtermiņa stratēģijas, ar ko rosina pilsētas, atjaunojamu energoresursu energokopienas un pašpatērētājus ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Regula [par pārvaldību] šos pienākumus integrē Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmā, kurā racionalizēti ilgtermiņa stratēģiju izstrādāšanas, plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi enerģētikas un klimata jomā. Plašākajā e-platformā, kas izveidota ar Regulu [par pārvaldību], integrēta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pārredzamības platforma.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a) Atjaunojamie jūras energoresursi sniedz Eiropas Savienībai unikālu iespēju mazināt savu atkarību no fosilā kurināmā, palīdz sasniegt mērķus, kurus tā nospraudusi attiecībā uz CO₂ emisiju samazināšanu, un izveidot jaunu darījumdarbības nozari, kas rada darbvietas plašā tās teritorijā, tostarp tālākajos reģionos. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jātiecas radīt tādu ekonomisko un normatīvo vidi, kas rosina sākt šo energoresursu izmantošanu.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24a) Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojumā „Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” ir uzsvērts, cik ļoti svarīgas vidējā termiņā aviācijas nozarei ir modernās biodegvielas. Komerciālā aviācija ir pilnībā atkarīga no šķidrās degvielas, jo civilās aviācijas gaisa kuģu nozarē tai nav nedz drošu, nedz sertificētu alternatīvu.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK¹⁷ noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai, pielikumu regulāri izvērtējot, būtu jāapsver iespēja tajā iekļaut papildu sākvielas, kas nerada ievērojamus (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu izkropļojumus.

(25) Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ir ņemti vērā aprites ekonomikas principi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK¹⁷ noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji, emisiju aprites cikla izvērtējums un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai būtu pielikums regulāri jāizvērtē un grozījumos, kurus tā ierosina, jāapsver ietekme uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgiem.

__________________

¹⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25a) Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcijā par palmu eļļu un lietus mežu izciršanu pausts aicinājums Komisijai, vēlams līdz 2020. gadam, veikt pasākumus, lai izbeigtu biodegvielu sastāvā izmantot tās augu eļļas, tostarp palmu eļļu, kuru dēļ tiek izcirsti meži.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu¹⁸, attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.

(28) Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite un jāpanāk, ka šāds imports pilnībā atbilst starptautisko tiesību normām. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu¹⁸, attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.

__________________

¹⁸ OV L 198, 20.7.2006., 18. lpp.

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28a) Ja dalībvalstis apņemas īstenot kopīgus projektus ar vienu vai vairākām trešām valstīm saistībā ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, tad šādus kopīgus projektus ir lietderīgi attiecināt tikai uz nesen būvētām iekārtām vai iekārtām, kuru jauda ir nesen palielināta. Tas palīdzēs nodrošināt, lai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars trešo valstu kopējā energopatēriņa apjomā nesamazinātos tādēļ, ka no atjaunojamiem energoresursiem iegūtā enerģija tiek importēta Savienībā. Dalībvalstīm, kas šādus projektus īsteno, būtu arī jāpanāk, lai daļu no elektroenerģijas, kas saražota iekārtās, uz kurām attiecas kopīgais projekts, attiecīgā trešā valsts patērētu savām vajadzībām. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jāmudina attiecīgā trešā valsts izstrādāt atjaunojamo energoresursu politiku, iekļaujot tajā vērienīgus mērķus.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

28.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28b) Ar šo direktīvu ne vien izveido Savienības sistēmu, kura veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, bet arī palielina iespējamo labvēlīgo ietekmi, ko Savienība un dalībvalstis varētu just, veicinot atjaunojamo energoresursu nozares straujāku attīstību trešās valstīs. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina pētniecība, izstrāde un investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas nozarē jaunattīstības valstīs un citās partnervalstīs, tā stiprinot šo valstu vides un ekonomikas ilgtspēju un spēju eksportēt atjaunojamo energoresursu enerģiju. Turklāt atjaunojamo energoresursu enerģijas imports no partnervalstīm var palīdzēt Savienībai un dalībvalstīm sasniegt pašu noteiktos vērienīgos oglekļa emisiju samazināšanas mērķus.

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

28.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28c) Aizvien vairāk jaunattīstības valstu ir pieņēmušas atjaunojamo energoresursu politiku, kas īstenojama valsts līmenī, jo vēlas ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc enerģijas. Vairāk nekā 173 valstis, tostarp 117 jaunattīstības un jaunietekmes valstis, līdz 2015. gada beigām bija noteikušas sev mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

28.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28d) Enerģijas izmantošana jaunattīstības valstīs ir cieši saistīta ar vairākiem sociāliem jautājumiem: nabadzības mazināšana, izglītība, veselība, iedzīvotāju skaita pieaugums, nodarbinātība, uzņēmējdarbība, sakari, urbanizācija un iespēju trūkums sievietēm. Atjaunojamo energoresursu enerģijai ir tas svarīgais potenciāls, kas ļauj kopīgi risināt gan attīstībai, gan videi problemātiskus jautājumus. Pēdējos gados alternatīvo energotehnoloģiju attīstība gan darbības rezultātu, gan izmaksu samazināšanās ziņā ir bijusi iespaidīga. Turklāt daudzām jaunattīstības valstīm ir īpaši izdevīgas starta pozīcijas, lai varētu izstrādāt jaunas paaudzes energotehnoloģijas. Atjaunojamo energoresursu enerģija var dot labumu ne vien attīstībai un videi, bet ar to var arī panākt lielāku drošību un ekonomisko stabilitāti. Ja biežāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi, tad samazinātos atkarība no dārga fosilā kurināmā importa un tas palīdzētu daudzām valstīm uzlabot savu maksājumu bilanci.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31a) Atkarībā no teritorijas ģeoloģiskajām īpatnībām ģeotermālās enerģijas ražošanas procesā no pazemes šķidrajiem iežiem un citiem dziļāku ģeoloģisku formāciju slāņiem gaisā var nonākt siltumnīcefekta gāzes un citas vielas. Investīcijas būtu jānovirza tikai uz tādiem ģeotermālās enerģijas ražošanas projektiem, kuriem ir maza ietekme uz vidi un kuru īstenošanas rezultātā tiek iegūts siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums salīdzinājumā ar tradicionālo resursu izmantošanu. Tāpēc Komisijai līdz 2018. gada decembrim būtu jāapsver, vai ir jāizstrādā likumdošanas priekšlikums, lai reglamentētu jebkādu veselībai un videi kaitīgu vielu, tostarp CO₂, emisijas no ģeotermālās enerģijas ražotnēm gan dzīļu izpētes, gan ražotņu ekspluatācijas posmā.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Valsts un reģionālajā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu.

(33) Valsts, reģionālā un vietējā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu līdz ar energotaupības un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu.

Pamatojums

Viens no Enerģētikas savienības mērķiem ir piemērot principu „energoefektivitāte pirmajā vietā”, un tas ir attiecīgi jāiestrādā visos ES enerģētikas tiesību aktos, tātad tam būtu jāattiecas un arī uz atjaunojamo energoresursu politiku ēku sektorā. Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES²¹ 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamajām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.

(35) Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju — šajā nolūkā jo īpaši atbalstot inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, siltumsūkņu, ģeotermālās un saules siltumenerģijas tehnoloģijas, — un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES²¹ 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.

__________________

²¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Pieredze liecina, ka pārredzamu noteikumu trūkums, kā arī neefektīva dažādu atļauju piešķiršanas iestāžu koordinācija kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanos. Tāda vienota administratīvā kontaktpunkta izveidei, kas integrētu vai koordinētu visus atļauju piešķiršanas procesus, vajadzētu mazināt sarežģītību un palielināt efektivitāti un pārredzamību. Būtu jāoptimizē administratīvās apstiprināšanas procedūras, nosakot pārredzamus grafikus iekārtām, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Plānošanas noteikumi un vadlīnijas būtu jāpielāgo tā, lai ņemtu vērā rentablu un videi labvēlīgu atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu. Šī direktīva, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanas procesa organizāciju un ilgumu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās un Savienības tiesības, tostarp noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.

(36) Pieredze liecina, ka pārredzamu noteikumu trūkums, kā arī neefektīva dažādu atļauju piešķiršanas iestāžu koordinācija kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanos. Tāda vienota administratīvā kontaktpunkta izveidei, kas integrētu vai koordinētu visus atļauju piešķiršanas procesus, vajadzētu mazināt sarežģītību un palielināt efektivitāti un pārredzamību, cita starpā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām. Būtu jāoptimizē administratīvās apstiprināšanas procedūras, nosakot pārredzamus grafikus iekārtām, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Plānošanas noteikumi un vadlīnijas būtu jāpielāgo tā, lai ņemtu vērā rentablu un videi labvēlīgu atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu. Šī direktīva, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanas procesa organizāciju un ilgumu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās un Savienības tiesības, tostarp noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43) Vienīgā funkcija izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti, piemērojot šo direktīvu, ir parādīt galalietotājiem, ka dotā enerģijas daļa vai daudzums ir ražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Izcelsmes apliecinājumu var nodot no viena turētāja citam neatkarīgi no enerģijas, uz kuru tas attiecas. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas vienība lietotājam tiek norādīta tikai vienreiz, būtu jānovērš divkārša izcelsmes apliecinājumu uzskaite un norādīšana. Atjaunojamo energoresursu enerģiju, kuras izcelsmes apliecinājumu ražotājs pārdevis atsevišķi, nevajadzētu galalietotājam norādīt vai pārdot kā atjaunojamo energoresursu enerģiju.

(43) Vienīgā funkcija izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti, piemērojot šo direktīvu, ir parādīt galalietotājiem, ka dotā enerģijas daļa vai daudzums ir ražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Izcelsmes apliecinājumu var nodot no viena turētāja citam neatkarīgi no enerģijas, uz kuru tas attiecas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas vienība lietotājam tiek norādīta tikai vienreiz, būtu jānovērš divkārša izcelsmes apliecinājumu uzskaite un norādīšana. Atjaunojamo energoresursu enerģiju, kuras izcelsmes apliecinājumu ražotājs pārdevis atsevišķi, nevajadzētu galalietotājam norādīt vai pārdot kā atjaunojamo energoresursu enerģiju. „Zaļos sertifikātus”, ko izmanto atbalsta shēmām, ir svarīgi nošķirt no izcelsmes apliecinājumiem.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā atbalstāmo elektroenerģiju piešķir galalietotājiem. Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi. Turklāt, lai nepieļautu dubultu kompensāciju, izcelsmes apliecinājumus nevajadzētu piešķirt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem, kuri jau saņem finansiālu atbalstu. Tomēr šie izcelsmes apliecinājumi būtu jāizmanto informēšanai, lai galapatērētāji varētu saņemt skaidrus, uzticamus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās enerģijas vienības ir atjaunojamas izcelsmes. Turklāt tādas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi, par kuru saņemts atbalsts, būtu jāizsola tirgū un ieņēmumi būtu jāizlieto publisko atjaunojamo energoresursu enerģijas subsīdiju mazināšanai.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49) Ir apzinātas iespējas nodrošināt ekonomisko izaugsmi ar inovācijām un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas politiku. Bieži vien atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana ir atkarīga no vietējiem vai reģionāliem MVU. Ir svarīgas tās vietējo uzņēmumu veidošanās, ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvas nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstīm un to reģioniem dod investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas reģionālajā un vietējā ražošanā. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina un jāatbalsta valsts un reģionāla līmeņa attīstības pasākumi šajās jomās, jāveicina apmaiņa ar paraugpraksi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā starp vietējām un reģionālajām iniciatīvām un jānodrošina vairāk tehniskās palīdzības un apmācības programmu, lai vietējiem speciālistiem būtu pamatīgākas zināšanas normatīvu, tehnikas un finanšu jomā un lai palīdzētu viņiem vairāk uzzināt par finansēšanas iespējām, kas ir pieejamas, cita starpā arī par to, kā mērķtiecīgāk izmantot ES finansējumu, piemēram, kā šajā jomā izmantot kohēzijas politikas finansējumu.

Pamatojums

Šis apsvērums ir nešķirami saistīts ar pārējām izmaiņām tekstā un atspoguļo nepieciešamību vietējā līmenī stiprināt tehnisko un finansiālo zinātību, lai panāktu, ka tiek īstenots direktīvas mērķis palielināt dalībvalstīs atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49a) Vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes bieži vien ir noteikušas vērienīgākus atjaunojamo energoresursu mērķrādītājus, kas pārsniedz valsts mērķrādītājus. Reģionālo un vietējo pašpārvaldes iestāžu apņemšanās stimulēt atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes attīstību pašlaik tiek atbalstīta ar dažādu tīklu starpniecību, piemēram, ar Pilsētas mēru paktu, Eiropas Viedo pilsētu vai Viedo kopienu iniciatīvu, un ar ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādāšanu. Šādi tīkli ir neaizstājami un būtu jāpaplašina, jo tie palielina informētību un veicina apmaiņu ar paraugpraksi un finansiālā atbalsta pieejamību. Ņemot to vērā, Komisijai būtu jāatbalsta arī tie reģioni un vietējās pašpārvaldes iestādes, kas ir kļuvuši par līderiem un ir ieinteresēti sadarboties pārrobežu mērogā, un tādēļ jāpalīdz tiem veidot sadarbības mehānismus, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, kurā dažādu dalībvalstu valsts iestādes var apvienoties un kopīgi sniegt pakalpojumus un īstenot projektus bez prasības vispirms noslēgt starptautisku vienošanos, kas jāratificē valstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums

49.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49b) Vietējās pašpārvaldes iestādes un pilsētas ir vadošais dzinējspēks, kas rosina īstenot enerģētikas pārkārtošanu un palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Vietējās pašvaldības ir iedzīvotājiem tuvākais pārvaldes līmenis, tāpēc to darbībai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu sabiedrības atbalstu mērķiem, kurus ES nospraudusi enerģētikas un klimata jomā, un arī lai ieviestu decentralizētākas un integrētākas energosistēmas. Ir svarīgi nodrošināt pilsētām, mazpilsētām un reģioniem vieglāk pieejamu finansējumu, tā veicinot investīcijas vietējā atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē.

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

49.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49c) Būtu jāapsver arī citi inovatīvi pasākumi, ar ko piesaistīt vairāk investīciju jaunām tehnoloģijām, piemēram, energoefektivitātes līgumi un standartizācijas procesi publiskā finansējuma jomā.

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, jāņem vērā tā labvēlīgā ietekme uz reģionu un vietējas attīstības iespējām, eksporta iespējām, sociālo kohēziju un nodarbinātības iespējām, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī neatkarīgiem enerģijas ražotājiem.

Pamatojums

Šis grozījums ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem, kas iesniegti attiecībā uz noteikumiem, kurus Komisija savā priekšlikumā ir grozījusi. Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots un dārgāks piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi, jo īpaši biomasa, un jūras energoresursi. Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas, un kļūt par teritorijām, kurās 100 % enerģijas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Tāpēc atjaunojamo energoresursu enerģijas stratēģija ir jāpielāgo, lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, jānostiprina energoapgādes drošība un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā. Turklāt būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savus resursus, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus un vietējos apstākļus un vajadzības, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu savu enerģētisko neatkarību.

Pamatojums

Fosilās enerģijas piegāde tālākajiem reģioniem (dažos reģionos piegādes apjoms ir 80 % vai vairāk) rada papildu izmaksas, kas nelabvēlīgi ietekmē šo reģionu vietējo ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju. Taču dažos no šiem reģioniem ir bagātīgi biomasas resursi, un būtu jānodrošina, lai tie spētu šos resursus izmantot.

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52) Ir piemēroti dot iespēju izstrādāt decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas nediskriminējošos apstākļos un nekavējot finansiālas investīcijas infrastruktūrā. Pārejai uz decentralizētu enerģijas ražošanu ir daudz priekšrocību, tostarp tā ļauj izmantot vietējos energoresursus, palielināt vietējo energoapgādes drošību, samazināt transportēšanas attālumus un enerģijas zudumus sakarā ar enerģijas pārvadi. Šāda decentralizācija arī veicina kopienu attīstību un kohēziju, nodrošinot ienākumu avotus un radot darbvietas vietējā mērogā.

(52) Ir piemēroti dot iespēju izstrādāt decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas un uzkrāšanas sistēmas nediskriminējošos apstākļos un nekavējot finansiālas investīcijas infrastruktūrā. Pārejai uz decentralizētu enerģijas ražošanu ir daudz priekšrocību, tostarp tā ļauj izmantot vietējos energoresursus, palielināt vietējo energoapgādes drošību, samazināt transportēšanas attālumus un enerģijas zudumus sakarā ar enerģijas pārvadi. Šāda decentralizācija arī veicina kopienu attīstību un kohēziju, nodrošinot ienākumu avotus un radot darbvietas vietējā mērogā.

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53) Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņam kļūstot aizvien nozīmīgākam, ir jādefinē, kas ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji, un ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Ar tarifiem un atlīdzību par pašpatēriņu vajadzētu stimulēt viedāku tehnoloģiju izmantošanu atjaunojamo energoresursu integrācijai un motivēt atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājus pieņemt gan patērētājam, gan tīklam izdevīgus lēmumus investēt. Lai rastu šādu līdzsvaru, ir jānodrošina atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu kopienām tiesības par elektroenerģiju, ko tie paši no atjaunojamiem energoresursiem ir saražojuši un ievada tīklā, saņemt atlīdzību, kura atspoguļo vismaz ievadītās elektroenerģijas tirgus vērtību un arī vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai. Šāda vērtība ir jānosaka, ņemot vērā gan pašpatēriņa ilgtermiņa izmaksas, gan ieguvumus, kas nodrošināti tīklam, sabiedrībai un videi, jo nav radušās izmaksas, sevišķi tad, ja klāt nāk arī citi izkliedētie energoresursi, piemēram, energoefektivitāte, enerģijas uzkrāšana, pieprasījumreakcija un kopienas tīkli. Šī atlīdzība būtu jānosaka, pamatojoties uz izkliedēto energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas veikta, ievērojot [saskaņā ar COM(2016)0846 pārstrādātās Direktīvas 2009/72/EK] 59. pantu.

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums

53.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53a) Dažos gadījumos būtu jāatļauj kolektīvais pašpatēriņš, lai, piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītnieki varētu gūt labumu no patērētāju iespēcinātības tādā pašā apmērā kā savrupmājās dzīvojošas ģimenes. Ja ir iespējams kolektīvais pašpatēriņš, tad atjaunojamo energoresursu energokopienas ar mazāku patēriņu un zemākiem piegādes tarifiem var arī palielināt energoefektivitāti mājsaimniecības līmenī un palīdzēt cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Dalībvalstīm būtu jāizmanto šī iespēja un tādēļ cita starpā jāizvērtē, cik lielā mērā atjaunojamo energoresursu energokopienas var palīdzēt samazināt enerģētisko nabadzību un nodrošināt, ka energokopienai var pievienoties mājsaimniecības, kas citādi to nevarētu izdarīt, tostarp neaizsargāti patērētāji un īrnieki.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums

53.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53b) Dalībvalstīm ir jāpanāk, ka tiek ievēroti patēriņa noteikumi un ka tiek īstenoti jauni vai spēcīgāki pasākumi, ar ko apkaro piespiedu pārdošanu, negodīgu tirgošanos un maldinošus paziņojumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas aprīkojuma uzstādīšanu, jo tas galvenokārt ietekmē pašas neaizsargātākās iedzīvotāju grupas (piem., vecos ļaudis, lauku iedzīvotājus u. c.).

Grozījums Nr. 53

Direktīvas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(54) Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.

(54) Vietējo iedzīvotāju un vietējo pašpārvaldes iestāžu iesaistīšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība, un tas savukārt nozīmē vietējas investīcijas, plašāku izvēli patērētājiem un stimulu iedzīvotājiem piedalīties enerģētikas pārkārtošanas procesā, proti, uz līdzdalību tiek rosinātas mājsaimniecības, kuras citādi to nevarētu izdarīt, tiek palielināta energoefektivitāte mājsaimniecības līmenī, un mazāks patēriņš un zemāki piegādes tarifi palīdz cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.

Grozījums Nr. 54

Direktīvas priekšlikums

55.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55a) Ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka tīkla izmaksas un nodevas visiem elektroenerģijas sistēmas lietotājiem ir sadalītas taisnīgi, neradot izkropļojumus. Visiem tīkla tarifiem būtu jāatspoguļo izmaksas.

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57) Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Tomēr, tā kā nav saistošu nacionālo mērķrādītāju laikposmam pēc 2020. gada, ar atlikušajiem valstīs nodrošinātajiem stimuliem vien var nepietikt, lai īstenotu dekarbonizācijas ilgtermiņa mērķus, kas izvirzīti 2030. gadam un 2050. gadam. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu „energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi.

(57) Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu „energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi un sabiedrības veselību.

Grozījums Nr. 56

Direktīvas priekšlikums

59.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(59a) Mājsaimniecību lietotāji un kopienas, kas tirgojas ar savu elastīgumu, īsteno pašpatēriņu vai pārdod pašu saražoto elektroenerģiju, saglabā savas patērētāju tiesības, tostarp tiesības slēgt līgumu ar pašu izvēlētu piegādātāju un tiesības mainīt piegādātāju.

Grozījums Nr. 57

Direktīvas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(60) Būtu jāuzsver iespējamā sinerģija starp centieniem aizvien plašāk ieviest siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem un Direktīvās 2010/31/ES un 2012/27/ES paredzētajām esošajām shēmām. Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt maksimāli plašām iespējām šādu centienu īstenošanai izmantot esošās administratīvās struktūras.

(60) Lai izmantotu efektīvas, uz atjaunojamo energoresursu bāzes veidotas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, vienlaikus būtu jāveic arī pamatīga ēku renovācija, tā nodrošinot, ka samazinās pieprasījums pēc enerģijas un arī izmaksas, kas rodas patērētājiem, un ka samazinās enerģētiskā nabadzība, turklāt tiek radītas kvalificētas vietējās darbvietas. Tāpēc būtu jāuzsver iespējamā sinerģija starp nepieciešamību aizvien plašāk ieviest siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem un Direktīvās 2010/31/ES un 2012/27/ES paredzētajām esošajām shēmām. Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt maksimāli plašām iespējām šādu centienu īstenošanai izmantot esošās administratīvās struktūras.

Grozījums Nr. 58

Direktīvas priekšlikums

61.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(61a) Intelektiska transporta jomā ir svarīgi panākt, ka tiek izstrādāts un ieviests vairāk elektromobilitātes autotransporta un ka ātrāk notiek moderno tehnoloģiju integrācija inovatīvā dzelzceļa transportā, straujāk īstenojot pārejai uz dzelzceļu (Shift2Rail) izstrādāto iniciatīvu, kas veicina videi saudzīgāku sabiedrisko transportu.

Grozījums Nr. 59

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(62) 2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.	(62) Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš izmantota pārtikas un barības ražošanai, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas un ir jāapmierina citādi — ar intensīvāku ražošanu vai atvēlot ražošanai iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais no minētajiem piemēriem ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. 2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, tomēr nošķirot tās no kultūraugiem iegūtās biodegvielas, kurām ir augsta siltumnīcefekta gāzu efektivitāte un zems netiešas zemes izmantošanas maiņas risks. Būtu jāpanāk, ka ātrāk tiek ieviestas modernās biodegvielas un elektromobilitāte.

Grozījums Nr. 60

Direktīvas priekšlikums

63.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63a) Savienībai un dalībvalstīm būtu jātiecas dažādot no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas struktūru, samazināt kopējo transporta energopatēriņu un palielināt energoefektivitāti visās transporta nozarēs. Varētu veicināt šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo pasākumu īstenošanu transporta plānošanā, kā arī energoefektīvāku automobiļu ražošanā.

Pamatojums

No jauna iekļauta ideja, kas izklāstīta Direktīvas 2009/28/EK 28. un 29. apsvērumā. Lai panāktu lielāku SEG emisiju aiztaupījumu, ir jāveic pasākumi visā transporta nozarē — gan ražošanā, gan piegādes ķēdē.

Grozījums Nr. 61

Direktīvas priekšlikums

63.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63b) Autotransporta degvielas patēriņa efektivitātes standarti būtu efektīvs veids, kā veicināt alternatīvu atjaunojamo energoresursu ieviešanu transporta nozarē un ilgtermiņā panākt vēl lielākus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus un transporta nozares dekarbonizāciju. Degvielas patēriņa efektivitātes standarti būtu jāpilnveido, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un mērķrādītājus, kas noteikti klimata un enerģētikas jomā.

Pamatojums

Lai panāktu lielāku SEG emisiju aiztaupījumu, ir jāveic pasākumi visā transporta nozarē. Autotransporta degvielas patēriņa efektivitātes standarti varētu būt efektīvs veids, kā veicināt alternatīvu atjaunojamo energoresursu ieviešanu transporta nozarē.

Grozījums Nr. 62

Direktīvas priekšlikums

64. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(64) Modernās biodegvielas un citas biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģija transporta vajadzībām var sekmēt oglekļa emisiju samazināšanu, stimulējot izmaksefektīvu Savienības transporta sektora dekarbonizāciju un cita starpā uzlabojot energoavotu dažādošanu transporta sektorā, vienlaikus veicinot inovāciju, izaugsmi un nodarbinātību Savienības ekonomikā un mazinot atkarību no enerģijas importa. Degvielas piegādātājiem uzliktajam iekļaušanas pienākumam vajadzētu veicināt moderno degvielu, tostarp biodegvielu, pastāvīgu pilnveidi, un ir svarīgi nodrošināt, lai iekļaušanas pienākums arī motivētu uzlabot šā pienākuma izpildes vajadzībām piegādāto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus. Komisijai vajadzētu novērtēt minēto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus, tehnisko inovāciju un ilgtspēju.

(64) Modernās biodegvielas un citas biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģija transporta vajadzībām var sekmēt oglekļa emisiju samazināšanu, stimulējot izmaksefektīvu Savienības transporta sektora dekarbonizāciju un cita starpā uzlabojot energoavotu dažādošanu transporta sektorā, vienlaikus veicinot inovāciju, izaugsmi un nodarbinātību Savienības ekonomikā un mazinot atkarību no enerģijas importa. Būtu jāņem vērā izmantošana pēc kaskādes principa, lai nodrošinātu, ka sākvielu izmantošana moderno biodegvielu ražošanai nekonkurē ar citiem izmantošanas veidiem, kur sākvielas nāktos aizstāt ar izejvielām, kas rada vairāk emisiju. Degvielas piegādātājiem uzliktajam iekļaušanas pienākumam vajadzētu veicināt moderno degvielu, tostarp biodegvielu, pastāvīgu pilnveidi, un ir svarīgi nodrošināt, lai iekļaušanas pienākums arī motivētu uzlabot šā pienākuma izpildes vajadzībām piegādāto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus. Komisijai vajadzētu novērtēt minēto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus, tehnisko inovāciju un ilgtspēju.

Grozījums Nr. 63

Direktīvas priekšlikums

65.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(65a) Lai precīzāk aprēķinātu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru transporta nozarē, būtu jāizstrādā piemērota metodika un jāizpēta dažādi šim nolūkam atbilstoši tehniski un tehnoloģiski risinājumi.

Grozījums Nr. 64

Direktīvas priekšlikums

66. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(66) Būtu jāveicina tādu sākvielu izmantošana biodegvielu ražošanai, kuru netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekme ir neliela, jo tās veicina ekonomikas dekarbonizāciju. Šīs direktīvas pielikumā it sevišķi būtu jāiekļauj sākvielas, ko izmanto moderno biodegvielu ražošanai, kuras tehnoloģija ir inovatīvāka un mazāk pilnveidota, tāpēc tai nepieciešams lielāks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šis pielikums iet roku rokā ar jaunāko tehnoloģiju izstrādi, vienlaikus izvairoties no negribētas nelabvēlīgas ietekmes, pēc direktīvas pieņemšanas būtu jāveic izvērtēšana, kuras mērķis ir novērtēt iespēju paplašināt pielikumu, iekļaujot tajā jaunas sākvielas.

Grozījums Nr. 65

Direktīvas priekšlikums

68. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(68) Lai izmantotu visu biomasas potenciālu veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina labāka esošo koksnes un lauksaimniecības resursu ilgtspējīga mobilizācija un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveide.	(68) Lai izmantotu visu biomasas potenciālu veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina tikai tādas enerģijas patēriņš, kas iegūta, nodrošinot esošo koksnes un lauksaimniecības resursu ilgtspējīgāku mobilizāciju un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveidi, ar nosacījumu, ka ir ievēroti ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritēriji.

Grozījums Nr. 66

Direktīvas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69) Biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai un par ko saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.

(69) Atjaunojamo energoresursu enerģiju vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteikto mērķrādītāju sasniegšanai, un tie atjaunojamo energoresursu enerģijas veidi, par kuriem saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.

Grozījums Nr. 67

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71) Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu veicināt bioloģiski daudzveidīgu platību iznīcināšanu. Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

(71) Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu nedz radīt, nedz arī veicināt, nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību nedz Savienībā, nedz ārpus tās. Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Tomēr būtu jāgarantē šādu mežu bioloģiskā daudzveidība, kā arī kvalitāte, veselība, dzīvotspēja un vitalitāte. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

Grozījums Nr. 68

Direktīvas priekšlikums

72.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(72a) Ar Savienības noteiktajiem biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas ilgtspējas kritērijiem ir jānodrošina, ka pāreja uz mazoglekļa ekonomiku palīdz sasniegt mērķus, kas nosprausti Savienības rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, un ka šāda pāreja notiek, stingri ievērojot Savienības atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.

Pamatojums

Lai nodrošinātu Atjaunojamo energoresursu direktīvas atbilstību ES rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku un ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, ir jāievieš jauni ilgtspējas kritēriji.

Grozījums Nr. 69

Direktīvas priekšlikums

73. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(73) Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā, jo sākvielu audzēšana kūdrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam, bet nav vienkārši pārliecināties, ka šāda drenēšana nav notikusi.	(73) Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā vai mitrājā, ja tādēļ nāktos nosusināt augsni, jo sākvielu audzēšana kūdrājā vai mitrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam.

Pamatojums

Nosusināti kūdrāji nedarbojas kā drošs oglekļa uzkrājums. Tāpēc nebūtu prātīgi izslēgt iespēju tos izmantot biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanai.

Grozījums Nr. 70

Direktīvas priekšlikums

74.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74a) Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai vajadzīgās lauksaimnieciskās sākvielas būtu jāražo, izmantojot tādu praksi, kas nodrošina augsnes kvalitātes un augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu aizsardzību.

Pamatojums

Komisijas sagatavotais ietekmes novērtējums liecina, ka lauksaimnieciskās biomasas ražošana var nelabvēlīgi ietekmēt augsni (piemēram, augsne zaudē barības vielas un organiskās daļiņas, notiek erozija, izžūst kūdrāji), ūdens pieejamību un bioloģisko daudzveidību. Ar KLP noteiktajām savstarpējās atbilstības prasībām vien nepietiek, lai nodrošinātu augsnes kvalitātes aizsardzību un augsnes organiskā oglekļa uzkrājuma saglabāšanu.

Grozījums Nr. 71

Direktīvas priekšlikums

75. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(75) Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai.	(75) Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai. Neskarot prasību stingri aizsargāt primāros resursus ar augstu vides vērtību, būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savu resursu potenciālu, lai tādējādi palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un savu enerģētisko neatkarību.

Pamatojums

Ar šo direktīvu nebūtu jāaizliedz izmantot biomasu tālākajos reģionos, piemēram, izmantot pirmatnējos mežus, kas ir viens no šo teritoriju galvenajiem resursiem. Minēto resursu izmantošanu jau regulē stingri ilgtspējas kritēriji, kas nodrošina šādas darbības ekoloģisko integritāti.

Grozījums Nr. 72

Direktīvas priekšlikums

75.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75a) Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību visās enerģijas ražošanas nozarēs, Komisijai līdz 2018. gada 31. decembrim ar deleģētajiem aktiem būtu jānosaka fosilā kurināmā un fosilās enerģijas ražošanas kritēriji.

Pamatojums

Ir ļoti vajadzīgi ražošanas kritēriji, kas garantētu vienlīdzīgus apstākļus biodegvielu un fosilo kurināmo/degvielu konkurencei.

Grozījums Nr. 73

Direktīvas priekšlikums

76. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(76) Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un meža tiesiskā valdījuma līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā līdz minimumam samazināt risku, ka bioenerģijas ražošanai tiktu izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem. Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK²⁴, izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.	(76) Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un piegādes bāzes līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka tiek veikti pasākumi, ar ko nepieļauj vai mazina izstrādes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK²⁴, izstrādāt kārtību, kādā īstenojamas prasības, kuru pamatā ir dalībvalstu paraugprakse, un izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.

Grozījums Nr. 74

Direktīvas priekšlikums

76.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76a) Ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts valsts un/vai vietēja līmeņa tiesību aktos vai uzraudzības procesā nav izpildīts kaut viens kritērijs, kas saistīts ar meža biomasas ilgtspēju, piegādes bāzes līmenī būtu jāsniedz plašāka informācija par attiecīgo kritēriju, neprasot sniegt plašāku informāciju par kritērijiem, kas dalībvalsts līmenī jau ir izpildīti.

Pamatojums

Uz risku balstītu pieeju īsteno, nosakot atbilstību katram kritērijam. Ierosinātais paņēmiens nodrošinātu, ka uz risku balstītā pieeja tiek īstenota pareizi, un vienlaikus samazinātos risks, ka viena kritērija neizpildes dēļ tiek izmantota biomasa, kas nav ilgtspējīga.

Grozījums Nr. 75

Direktīvas priekšlikums

76.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76b) Uz risku balstītu pieeju vajadzētu īstenot, jau sākot ar valsts līmeni. Ja kaut viena kritērija prasības nevar izpildīt ar valsts un/vai vietēja līmeņa tiesību aktiem vai uzraudzības procesu, informācija par atbilstību attiecīgajam kritērijam būtu jāsniedz piegādes bāzes līmenī, lai samazinātu risku, ka meža biomasas ražošana nav ilgtspējīga.

Grozījums Nr. 76

Direktīvas priekšlikums

76.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76c) Izstrādes apjoms enerģijas ražošanas vajadzībām ir palielinājies, un sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt, un tāpēc vairāk izejvielu tiks importēts no trešām valstīm un palielināsies arī šo izejvielu ražošana Savienībā. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem.

Grozījums Nr. 77

Direktīvas priekšlikums

78. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(78) Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu.	(78) Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu. Spēcīgāks atbalsts jo īpaši būtu jāsniedz no biomasas iegūtas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnēm tālākajos reģionos, jo tie ir ļoti lielā mērā atkarīgi no enerģijas importa, tomēr atbalsts ir jāsniedz ar nosacījumu, ka ir ievēroti šādas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai noteiktie ilgtspējas kritēriji, kas pielāgoti šo reģionu īpatnībām.

Grozījums Nr. 78

Direktīvas priekšlikums

80. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(80) Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi palielināt tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.	(80) Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi ņemt vērā tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

Grozījums Nr. 79

Direktīvas priekšlikums

82. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(82) Brīvprātīgām shēmām ir aizvien lielāka nozīme pierādīšanā, ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.	(82) Brīvprātīgām shēmām var būt svarīga nozīme, lai pierādītu, ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālajiem kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.

Pamatojums

Izcelsmes apliecinājumam būtu jāsniedz patērētājiem informācija par ilgtspējas kritēriju izpildi un par siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumiem.

Grozījums Nr. 80

Direktīvas priekšlikums

84. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(84) Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.	(84) Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.

Pamatojums

Šis grozījums ir nešķirami saistīts ar 25. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 81

Direktīvas priekšlikums

85. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(85) precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.	(85) Pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem ir jānosaka precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.

Grozījums Nr. 82

Direktīvas priekšlikums

95. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(95) Pasaulē pieaug pieprasījums pēc lauksaimniecības precēm. Daļa šā augošā pieprasījuma tiks apmierināta, palielinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Atjaunot stipri degradētas zemes, kas pašreizējā stāvoklī nav izmantojamas lauksaimniecībā, ir viens no paņēmieniem, kā palielināt audzēšanai izmantojamu zemju platības. Ar ilgtspējas shēmu būtu jāveicina atjaunotas degradētas zemes izmantojums, jo biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu popularizēšana veicinās pieprasījumu pēc lauksaimniecības precēm.

Pamatojums

Šis grozījums ir nešķirami saistīts ar 7. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 83

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī direktīva izveido vienotu satvaru atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai. Tā nosaka saistošu Savienības mērķrādītāju attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā. Tā arī nosaka noteikumus par finansiālu atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā, reģionālo sadarbību dalībvalstu starpā un ar trešām valstīm, izcelsmes apliecinājumiem, administratīvajām procedūrām un informāciju un mācībām. Tā nosaka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.	Šī direktīva izveido vienotu satvaru atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai. Tajā nosaka saistošus minimālos Savienības mērķrādītājus, kas līdz 2030. gadam ir jāsasniedz attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru transportā. Šie Savienības noteiktie mērķrādītāji dalībvalstīm ir jāsasniedz visām kopā un tādēļ jānosaka savi nacionālie mērķrādītāji. Direktīvā arī paredz noteikumus par finansiālu atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, par atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņu un par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā un transporta nozarē, par reģionālo sadarbību dalībvalstu starpā un ar trešām valstīm, par izcelsmes apliecinājumiem, par administratīvajām procedūrām un par informāciju un mācībām. Tajā nosaka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.

Grozījums Nr. 84

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) „atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides siltums, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;

a) „atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides enerģija, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;

Grozījums Nr. 85

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) „apkārtējās vides siltums” ir lietderīga temperatūras līmeņa siltumnesēja siltumenerģija, ko iegūst vai uztver ar siltumsūkņiem, kuru darbībai vajadzīga elektroenerģija vai cita papildu enerģija, un ko var uzkrāt apkārtējā gaisā, zem cietās zemes virskārtas vai virszemes ūdeņos. Paziņojamās vērtības jānosaka, izmantojot to pašu metodiku, ko izmanto ar siltumsūkņiem iegūtās vai uztvertās siltumenerģijas paziņošanai;

b) „apkārtējās vides enerģija” ir lietderīga temperatūras līmeņa siltumenerģija, ko var uzkrāt apkārtējā gaisā, bet ne izplūdes gaisā, virszemes ūdeņos vai notekūdeņos; Paziņojamās vērtības jānosaka, izmantojot to pašu metodiku, ko izmanto ar siltumsūkņiem iegūtās vai uztvertās siltumenerģijas paziņošanai;

Grozījums Nr. 86

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) „ģeotermālā enerģija” ir enerģija, kas siltumenerģijas veidā atrodas zem zemes garozas;

Grozījums Nr. 87

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) „biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;

c) „biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp baktērijas, augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;

Grozījums Nr. 88

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) „enerģijas bruto galapatēriņš” ir energopreces, ko enerģētiskām vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, tostarp elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;

d) „enerģijas bruto galapatēriņš” ir energopreces, ko enerģētiskām vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, tostarp elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta degvielas ražošanai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;

Pamatojums

Siltumenerģijas un transporta degvielas ražošanas procesā efektivitātes zudums var būt iespaidīgs, un enerģijas bruto galapatēriņā tas ir jāņem vērā. Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 89

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) „centralizēta siltumapgāde” vai „centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas sadale, izmantojot tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu tīklu, kas savieno centrālo ražotni ar daudzām ēkām vai vietām, telpas vai procesu siltumapgādei vai aukstumapgādei;

e) „centralizēta siltumapgāde” vai „centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas sadale, izmantojot tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu tīklu, kas savieno centrālo vai decentralizēto ražotni ar daudzām ēkām vai vietām, telpas vai procesu siltumapgādei vai aukstumapgādei;

Grozījums Nr. 90

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) „bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais, ko izmanto ar transportu nesaistītām enerģētiskām vajadzībām, tostarp elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādei;

f) „bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais vai pati biomasa, ko izmanto ar transportu nesaistītām enerģētiskām vajadzībām, tostarp elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādei;

Grozījums Nr. 91

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) „atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu vai citādi. Tas ietver arī (bet ne tikai) atbalstu investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu, arī shēmas, kurās izmanto „zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp regulētos tarifus un piemaksas;

i) „atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu vai citādi. Tas ietver arī (bet ne tikai) atbalstu pētniecībai un investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu, arī shēmas, kurās izmanto „zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp regulētos tarifus un piemaksas;

Pamatojums

Dažas dalībvalstis, izmantojot atbalstu pētniecībai, netieši subsidē atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu.

Grozījums Nr. 92

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – na punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	na) „atkritumu atlikums” ir atkritumi, kuri rodas apstrādes vai reģenerācijas, cita starpā arī pārstrādes, darbību rezultātā un kuru turpmāka reģenerācija vairs nav iespējama, un kuri tāpēc ir jāapglabā;

Pamatojums

Šī definīcija ir jāiekļauj, lai definētu atkritumu izmantošanu, piemēram, modernajās biodegvielās, nosakot, ka tie ir vien atkritumi, kuru turpmāka pārstrāde un reģenerācija vairs nav iespējama.

Grozījums Nr. 93

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – q punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
q) „nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;	q) „nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem, kā arī augsnes saglabāšanas kultūraugus, piemēram, zāli, āboliņu, sējas lucernu), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

Pamatojums

Augsnes saglabāšanas kultūraugus var izmantot biogāzes ražošanai.

Grozījums Nr. 94

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – u punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

u) „neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru sākvielas ir ražotas saskaņā ar shēmām, kas mazina tādas ražošanas izspiešanu, kurā ražo izejvielas citām vajadzībām, nevis biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai, un kuri ir ražoti saskaņā ar 26. pantā izklāstītajiem ilgtspējas kritērijiem biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam;

u) „neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru sākvielas ir ražotas neizmantotās, mazauglīgās zemes platībās, vienlaikus uzlabojot to oglekļa uztveršanas spēju, saskaņā ar shēmām, kas mazina tādas ražošanas izspiešanu, kurā ražo izejvielas citām vajadzībām, nevis biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai, cita starpā arī dzīvnieku barības produktus ar augstu proteīna saturu, un kuri ir ražoti saskaņā ar 26. pantā izklāstītajiem ilgtspējas kritērijiem biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam;

Pamatojums

Šis grozījums ir nešķirami saistīts ar 7. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 95

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – z punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

z) „energoatjaunināšana” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas elektrostaciju modernizēšana, arī iekārtu vai ekspluatācijas sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai nomainītu jaudu vai palielinātu efektivitāti;

Grozījums Nr. 96

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – y punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

y) „atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;

y) „atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir nenovēršams siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās (augstas efektivitātes koģenerācijas procesa rezultātā vai gadījumos, kad koģenerācija nav īstenojama), vai terciārajā sektorā un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;

Grozījums Nr. 97

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – aa punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Direktīvā [MDI direktīva] definētais aktīvais lietotājs, kurš patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kas saražota tā teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai slēgtā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

aa) „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Direktīvā [MDI direktīva] definētais aktīvais lietotājs vai kolektīva lietotāju grupa, kas patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kura saražota attiecīgā lietotāja vai grupas teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, dzīvojamā rajonā, komerciālā, rūpnieciskā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai tajā pašā slēgtajā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

Grozījums Nr. 98

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – aaa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aaa) „atjaunojamo energoresursu energokopiena” ir vietēja energokopiena, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (2016/0380(COD))] 2. pantā un kas atbilst šīs direktīvas 22. panta 1. punkta prasībām;

Grozījums Nr. 99

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – bb punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

bb) „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;

bb) „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;

Grozījums Nr. 100

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – cc punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cc) „elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, kurā juridiska persona vienojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no enerģijas ražotāja;

cc) „atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, kurā juridiska vai fiziska persona vienojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no enerģijas ražotāja;

Grozījums Nr. 101

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – dd punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

dd) „pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi” ir cieti bagātīgi saturoši kultūraugi, cukura kultūraugi un eļļas kultūraugi, kā arī citi kultūraugi, ko lauksaimniecības zemē audzē galvenokārt enerģijas ieguvei kā galvenos kultūraugus, izņemot atlikumus un atkritumus;

Grozījums Nr. 102

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – ee punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ee) „modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām saražotas biodegvielas;

ee) „modernas biodegvielas” ir biodegvielas, kuras saražotas no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām un biomasas, kas nav pārtikas/barības kultūraugi, un kuras atbilst ES noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;

Pamatojums

Būtu jāveicina novatoriska biomasas izmantošana, ja ir ievēroti ilgtspējas kritēriji.

Grozījums Nr. 103

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – ff punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ff) „no atkritumiem iegūts fosilais kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes;

svītrots

Grozījums Nr. 104

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – ffa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ffa) „no oglekļa pārstrādes iegūts kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no nenovēršamiem neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes, un kas visā savā aprites ciklā ļauj būtiski aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ja šādu kurināmo/degvielu ražo no cieto atkritumu plūsmas, izmanto tikai tos atkritumus, ko vairs nevar izmantot atkārtoti, nedz arī mehāniski pārstrādāt, un pilnībā ievēro atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. Ja šādu kurināmo/degvielu ražo no gāzveida emisijām, kas radušās izgatavošanas procesā, tām jābūt emisijām, kuru izplūde ir izgatavošanas procesa nenovēršamas un neplānotas sekas. Gāzveida atkritumu daļu, kas izmantota no oglekļa pārstrādes iegūta kurināmā/degvielas ražošanai, nevar ņemt vērā citās emisiju samazināšanas shēmās, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

Grozījums Nr. 105

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – jj punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

jj) „izstrādes atļauja” ir oficiāls dokuments, kas dod tiesības iegūt meža biomasu;

jj) „izstrādes atļauja” ir juridiska atļauja vai līdzīgas valsts un/vai reģionālajos tiesību aktos paredzētas tiesības iegūt meža biomasu;

Grozījums Nr. 106

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – mm punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

mm) „meža tiesiskais valdījums” ir viens vai vairāki meža un citu kokaugiem klātu zemju gabali, kas no apsaimniekošanas vai izmantošanas viedokļa veido vienu vienību;

mm) „piegādes bāze” ir no biomasas iegūto sākvielu izcelsmes ģeogrāfiskais reģions;

Grozījums Nr. 107

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – nn punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

nn) „bioatkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi un tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi;

nn) „bioatkritumi” ir bioloģiski atkritumi, kā tie definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā;

Grozījums Nr. 108

Direktīvas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības saistošais vispārējais mērķrādītājs 2030. gadam

Savienības saistošais vispārējais mērķrādītājs un nacionālie mērķrādītāji 2030. gadam

Grozījums Nr. 109

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.

1. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 35 %.

Grozījums Nr. 110

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas patēriņa īpatsvars visos transporta veidos 2030. gadā ir vismaz 12 % no enerģijas galapatēriņa visā attiecīgās valsts transporta nozarē.

No biodegvielu un biogāzes izmantošanas iegūtos siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumus var ņemt vērā, nosakot, ciktāl šis mērķis ir sasniegts, ja aiztaupījumi ir nodrošināti atbilstoši 26. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem, salīdzinot ar fosilo kurināmo/degvielu pēc 28. panta 1. punktā izklāstītās metodes.

Grozījums Nr. 111

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Katras dalībvalsts devumu šā vispārējā 2030. gadam nospraustā mērķrādītāja sasniegšanā nosaka un Komisijai paziņo integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 3. līdz 5. un 9. līdz 11. pantu.

2. Lai sasniegtu šo vispārējo 2030. gadam nosprausto mērķrādītāju, dalībvalstis nosaka savus mērķrādītājus integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 3. līdz 5. un 9. līdz 13. pantu. Ja pēc tam, kad ir izvērtēti galīgie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas iesniegti saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 3. pantu, Komisija secina, ka dalībvalstu mērķrādītāji nav pietiekami augsti, lai kopīgi izdotos sasniegt Savienības saistošo vispārējo mērķrādītāju, tad dalībvalstis, kuru mērķrādītāji, aprēķinot tos pēc Ia pielikumā izklāstītās formulas, izrādās par zemu, savus mērķrādītājus attiecīgi paaugstina.

Ja kādai no dalībvalstīm ārkārtēju un pienācīgi pamatotu apstākļu dēļ neizdodas panākt vajadzīgo progresu, lai sasniegtu pašas nosprausto mērķrādītāju, tā no iecerētā mērķrādītāja drīkst atkāpties, bet ne vairāk kā par 10 %. Šādā gadījumā dalībvalsts līdz 2025. gadam par to paziņo Komisijai. Ja tas apdraud iespēju sasniegt Savienības saistošo vispārējo mērķrādītāju, Komisija un dalībvalstis veic korektīvus pasākumus, piemēram, Regulas [par pārvaldību] 27. panta 4. punktā minētos pasākumus, lai šo trūkumu efektīvi novērstu.

Grozījums Nr. 112

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis raugās, lai nacionālā rīcībpolitika būtu izstrādāta, nodrošinot atbilstību atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kā tā ir noteikta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā. Tādēļ dalībvalstis regulāri izvērtē savu nacionālo rīcībpolitiku un pamato jebkādas atkāpes, sniedzot ziņojumus saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 18. panta c) punkta prasībām.

Pamatojums

Dalībvalstīm ir jāizvērtē, vai valsts rīcībpolitika, ar ko atbalsta atjaunojamo energoresursu enerģiju, atbilst tiesību aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, jo īpaši attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas īstenošanu.

Grozījums Nr. 113

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu kapitāla izmaksas.

Grozījums Nr. 114

Direktīvas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finansiāls atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai

Atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai

Grozījums Nr. 115

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai sasniegtu nosprausto Savienības mērķrādītāju un 3. pantā minētos nacionālos mērķrādītājus vai lai sasniegtu augstākus mērķrādītājus, dalībvalstis, saskaņā ar LESD 194. pantu un ievērojot tā 107. un 108. pantu, var izmantot atbalsta shēmas. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas ir balstītas uz tirgu, lai nepieļautu elektroenerģijas tirgu izkropļošanu, un tās nodrošina, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamās sistēmas integrācijas izmaksas vai tīkla ierobežojumus.

Grozījums Nr. 116

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Dalībvalstis var piemērot tehnoloģiju ziņā neitrālas atbalsta shēmas vai arī konkrētas tehnoloģijas atbalsta shēmas. Konkrētas tehnoloģijas atbalsta shēmas var piemērot jo īpaši tad, ja to pamato viens vai vairāki šādi iemesli:

a) konkrētās tehnoloģijas ilgtermiņa potenciāls;

b) nepieciešamība tehnoloģiski vai ģeogrāfiski dažādot energoresursu struktūru;

c) efektīva sistēmas plānošana un tīkla integrācija;

d) tīkla ierobežojumi un tīkla stabilitāte;

e) ar vidi saistīti ierobežojumi.

Grozījums Nr. 117

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai panāktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas maksimālu integrāciju elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus, tomēr piedāvājot atjaunojamo energoresursu avotiem kompensāciju par tirgus izkropļojumiem.

Mazām iekārtām, kuru jauda nesasniedz 500 kW, un demonstrējumu projektiem dalībvalstis var noteikt šādām iekārtām un projektiem izdevīgas atkāpes. Tomēr no vēja enerģijas saražotai elektroenerģijai ir noteikts ierobežojums — uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 3 MW jeb 3 vēja ģeneratoru vienības.

Neskarot šajā punktā iepriekš noteiktos ierobežojumus, atjaunojamo energoresursu energokopienu atbalstam dalībvalstis var izmantot citus mehānismus un procedūras.

Grozījums Nr. 118

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai sniedz, rīkojot piedāvājumu konkursu, piemēro šā panta 3.a punktā noteiktās prasības. Minētās prasības tomēr nepiemēro mazām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz 1 MW, vēja enerģijas projektiem, kas nodrošina ne vairāk kā 6 vēja ģeneratoru vienības jeb 6 MW jaudu, un demonstrējumu projektiem.

Grozījums Nr. 119

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Lai nodrošinātu augstus projekta izpildes rādītājus gadījumos, kad atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai tiek piešķirts, rīkojot piedāvājumu konkursu, dalībvalstis:

a) nosaka un publicē nediskriminējošus un pārredzamus priekškvalifikācijas kritērijus un noteikumus par projekta izpildes ilgumu;

b) apspriežas ar ieinteresētajām personām, lai izskatītu konkursa specifikāciju projektu;

c) publicē informāciju par iepriekšējiem konkursiem, cita starpā norādot arī attiecīgo projektu izpildes rādītājus.

Grozījums Nr. 120

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Dalībvalstis publicē ilgtermiņa grafiku attiecībā uz plānoto atbalsta piešķiršanu vismaz nākamo piecu gadu laikposmam un tajā norāda orientējošus termiņus (attiecīgā gadījumā cita starpā norādot arī konkursu rīkošanas biežumu), jaudu, budžetu vai maksimālo atbalstu, ko ir paredzēts piešķirt vienam projektam, kā arī konkursa kritērijiem atbilstošās tehnoloģijas.

Grozījums Nr. 121

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.c Izstrādājot atbalsta shēmas, dalībvalstis ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu un pašpatērētāju specifiku, lai dotu šādām kopienām un patērētājiem iespēju kā vienlīdzīgiem pretendentiem konkurēt ar citiem dalībniekiem.

Grozījums Nr. 122

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.d Lai no atjaunojamiem energoresursiem tiktu saražots vairāk enerģijas tālākajos reģionos un uz mazām salām, finansiālo atbalstu projektiem, ko šādos reģionos īsteno, dalībvalstis var pielāgot, ņemot vērā ražošanas izmaksas, kuras rodas tieši tādēļ, ka šie reģioni ir izolēti un atkarīgi no ārējiem resursiem.

Grozījums Nr. 123

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai. Lēmumus par atbalsta turpināšanu vai paildzināšanu un jauna atbalsta izstrādi balsta uz novērtējumu rezultātiem.

4. Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai un novērtē šā atbalsta ietekmes izplatīšanos uz dažādām patērētāju grupām, cita starpā arī uz rūpniecības konkurētspēju.

Novērtējumā ņem vērā arī iespējamo izmaiņu ietekmi uz atbalsta shēmām un investīcijām. Šo novērtējumu dalībvalstis iekļauj savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un to atjauninātajās versijās, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību].

Ilgtermiņa plānošana attiecībā uz atbalsta lēmumu pieņemšanu un jauna atbalsta izstrāde tiek īstenota uz novērtējumu rezultātu pamata, ņemot vērā to, cik veiksmīgi kopumā izdodas sasniegt atjaunojamo energoresursu mērķrādītājus un citus mērķus, piemēram, tos, kuri attiecas uz cenas pieņemamību un energokopienu attīstību, un ņemot vērā arī atbalsta ietekmes izplatīšanos uz dažādām patērētāju grupām, cita starpā arī uz rūpniecības konkurētspēju.

Grozījums Nr. 124

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Līdz [2021. gada] ... un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par piedāvājumu konkursu īstenošanas rezultātiem Savienībā, ziņojumā cita starpā analizējot to, vai ar piedāvājumu konkursiem izdodas:

a) panākt izmaksu samazināšanos;

b) panākt tehnoloģiskus uzlabojumus;

c) sasniegt augstus izpildes rādītājus;

d) nodrošināt mazu dalībnieku un vietējo pārvaldes iestāžu nediskriminējošu līdzdalību.

Grozījums Nr. 125

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.b Līdz ... [seši mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pārskata Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (2014/C 200/01), lai pilnībā iekļautu 4. pantā noteiktos pamatprincipus.

Grozījums Nr. 126

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.c Atkāpjoties no šā panta 1. punkta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina, ka neviena atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēma netiek piemērota tiem sadzīves atkritumiem, attiecībā uz kuriem netiek pildīti Direktīvā 2008/98/EK noteiktie dalītas savākšanas pienākumi.

Pamatojums

Atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēmas nedrīkst veicināt tādu atkritumu veidošanos, kuri neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, un atbalstu nekādā gadījumā nebūtu jāpiešķir, ja tie ir nešķiroti atkritumi. Atbalsta shēmām būtu jāattiecas tikai uz sadzīves atkritumu atlikumu, t. i., dalīti savāktiem sadzīves atkritumiem, kurus vairs nevar nedz pārstrādāt, nedz reģenerēt un kurus ir paredzēts vienkārši apglabāt.

Grozījums Nr. 127

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.

1. Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem. Dalībvalstis var noteikt, ka tās savu atbalstu sniedz tikai iekārtām tajās dalībvalstīs, ar kurām tām ir tiešs savienojums, ko nodrošina starpsavienojumi.

Grozījums Nr. 128

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 10 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 15 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 8 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 13 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs. Ja šie minimālie līmeņi ir pārsniegti, dalībvalstīm ir tiesības saskaņā ar šīs direktīvas 7. līdz 13. pantu pašām izlemt, cik lielā mērā tās atbalsta enerģiju, ko no atjaunojamiem energoresursiem ražo citā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 129

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis var prasīt Komisijai atbrīvojumu no šajā pantā noteiktā pienākuma izpildes, cita starpā arī lēmumu neļaut attiecīgās valsts teritorijā izvietotajām iekārtām piedalīties citās dalībvalstīs organizētās atbalsta shēmās, ja to pamato viens vai vairāki šādi iemesli:

a) nepietiekama starpsavienojumu jauda;

b) dabas resursu nepietiekamība;

c) nelabvēlīga ietekme uz tās dalībvalsts energoapgādes drošību, kura pieprasa atbrīvojumu, vai nelabvēlīga ietekme uz šīs dalībvalsts enerģijas tirgus pareizu darbību.

Saskaņā ar šo punktu piešķirto atbrīvojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un līdz 2025. gada beigām tas būtu jāpārskata.

Grozījums Nr. 130

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atbalsta shēmas var atvērt pārrobežu dalībai inter alia ar atvērtiem konkursiem, kopīgiem konkursiem, atvērtām sertifikācijas shēmām vai kopīgām atbalsta shēmām. To, kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, par kuru piešķirts atbalsts atvērtos konkursos, kopīgos konkursos vai atvērtās sertifikācijas shēmās, ieskaita dalībvalstu attiecīgajā devumā, nosaka sadarbības nolīgumā, kurš ietver noteikumus par līdzekļu pārrobežu izmaksāšanu, ievērojot principu, ka enerģija būtu jāieskaita tās valsts devumā, kura iekārtu finansē.

3. Atbalsta shēmas var atvērt pārrobežu dalībai cita starpā ar atvērtiem konkursiem, kopīgiem konkursiem, atvērtām sertifikācijas shēmām vai kopīgām atbalsta shēmām. To, kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, par kuru piešķirts atbalsts atvērtos konkursos, kopīgos konkursos, atvērtās sertifikācijas shēmās, ieskaita dalībvalstu attiecīgajā devumā, nosaka sadarbības nolīgumā, kurš ietver noteikumus par pārrobežu shēmu, tostarp nosacījumus par dalību un līdzekļu izmaksāšanu, ņemot vērā dažādus nodokļus un maksas un ievērojot principu, ka enerģija būtu jāieskaita tās valsts devumā, kura iekārtu finansē. Ar sadarbības nolīgumu tiecas saskaņot administratīvā satvara nosacījumus sadarbības valstīs, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr. 131

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija līdz 2025. gadam novērtē, kāda ir šā panta noteikumu pozitīvā ietekme uz atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmantošanas izmaksefektīvu paplašināšanu Savienībā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija var ierosināt palielināt 2. punktā noteiktās procentuālās vērtības.

4. Komisija palīdz dalībvalstīm īstenot sarunu procesu un noteikt sadarbības kārtību un tādēļ sniedz informāciju un veic analīzi, cita starpā arī kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par tiešām un netiešām sadarbības izmaksām un ieguvumiem, kā arī norādījumus un tehnisko ekspertu zināšanas visa procesa gaitā. Šajā nolūkā Komisija rosina paraugprakses apmaiņu un izstrādā sadarbības nolīgumu paraugus, tā veicinot procesa raitu norisi.

Komisija līdz 2025. gadam novērtē, kāda ir šā panta noteikumu pozitīvā ietekme uz atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmantošanas izmaksefektīvu paplašināšanu Savienībā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija var ierosināt mainīt 2. punktā noteiktās procentuālās vērtības.

Grozījums Nr. 132

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmētu šādi piešķirtās tiesības un atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.

Dalībvalstis nodrošina, ka jauniem vai jau esošiem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmē šādi piešķirtās tiesības un valsts ekonomiku.

Ja tiek mainīti citi tiesiskā regulējuma instrumenti un ja šīs izmaiņas skar atbalstītos atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus, dalībvalstis nodrošina, lai šīm tiesiskā regulējuma izmaiņām nebūtu nelabvēlīgas ietekmes uz atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.

Grozījums Nr. 133

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādas izmaiņas atbalsta shēmās tiek veiktas, pamatojoties uz ilgtermiņa plānošanu, kas īstenojama saskaņā ar 4. panta 4. punktu, un ka par to tiek publiski paziņots vismaz deviņus mēnešus pirms attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā, turklāt dalībvalstis nodrošina, ka šajā sakarībā ir īstenots pārredzams un iekļaujošs sabiedriskās apspriešanas process. Būtiskas izmaiņas jau izveidotā atbalsta shēmā veic, nosakot pienācīgu pārejas periodu līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunā atbalsta shēma.

Ja mainās tiesiskais regulējums vai tīkla ekspluatācijas kārtība un šādu izmaiņu nelabvēlīgā ietekme uz atbalstīto projektu saimniecisko aspektu ir būtiska vai diskriminējoša, dalībvalstis nodrošina, lai atbalstītie projekti saņemtu kompensāciju.

Grozījums Nr. 134

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā, izņemot gadījumus, kad šāda degviela/kurināmais nodrošina 26. panta 7. punktā noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma robežvērtību, ņemot vērā vidējo aritmētisko vērtību, kas aprēķināta ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistītām emisijām, kuras rodas, iegūstot VIII pielikuma A daļā norādītās biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo sākvielas, un izņemot gadījumus, kad pēc Komisijas izstrādātās metodikas biodegviela vai bioloģiskais šķidrais kurināmais ir sertificēts kā zema netiešas zemes izmantošanas maiņas riska ražojums. Šo limitu samazina līdz 0 % 2030. gadā pēc X pielikuma A daļā noteiktās trajektorijas. No palmu eļļas ražotu biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā īpatsvars no 2021. gada ir 0 %. Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim izstrādā metodiku zema netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā sertificēšanai, kā noteikts 2. panta 2. daļas u) punktā. Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu un citu neplānotu ietekmi uz ilgtspēju.

Grozījums Nr. 135

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem, ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus, groza vidējo aritmētisko vērtību, kas aprēķināta ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistītām emisijām, kuras rodas, iegūstot VIII pielikuma A daļā norādītās biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo sākvielas. Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim pārskata vidējo aritmētisko vērtību, kas aprēķināta ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistītām emisijām, kuras rodas, iegūstot biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo sākvielas, un to dara, ņemot vērā visus siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumus, kas nodrošināti saistībā ar proteīnu saturošas barības blakusproduktiem, un attiecīgā gadījumā nosaka atsevišķas vērtības palmu eļļai, sojas pupu eļļai un citiem eļļas kultūraugiem.

Pamatojums

Šis grozījums ir nešķirami saistīts ar iepriekšējo šā punkta daļu grozījumiem, un tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka VIII pielikuma A daļas vērtības tiek atjauninātas, ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus.

Grozījums Nr. 136

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildei atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš ir dalībvalstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un energokopienu saražoto elektroenerģiju, bet izslēdzot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots hidroakumulācijas blokos, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup.

Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildei atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš ir dalībvalstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un atjaunojamo energoresursu energokopienu saražoto elektroenerģiju, bet izslēdzot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots hidroakumulācijas blokos, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup.

Grozījums Nr. 137

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piemērojot 1. panta b) apakšpunktu, siltumsūkņu uztverto apkārtējās vides siltumenerģiju ņem vērā ar noteikumu, ka galīgā saražotā enerģija būtiski pārsniedz ievadīto primāro enerģiju, kas nepieciešama, lai darbinātu siltumsūkņus. Piemērojot šo direktīvu, siltumenerģijas daudzumu, ko uzskata par atjaunojamo energoresursu enerģiju, aprēķina saskaņā ar VII pielikumā noteikto metodoloģiju.

Piemērojot 1. panta b) apakšpunktu, siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzībām ar siltumsūkņiem pārveidoto apkārtējās vides enerģiju un ģeotermālo enerģiju ņem vērā ar noteikumu, ka galīgā saražotā enerģija būtiski pārsniedz ievadīto primāro enerģiju, kas nepieciešama, lai darbinātu siltumsūkņus. Piemērojot šo direktīvu, siltumenerģijas daudzumu, ko uzskata par atjaunojamo energoresursu enerģiju, aprēķina saskaņā ar VII pielikumā noteikto metodoloģiju.

Grozījums Nr. 138

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka metodiku, pēc kuras aprēķina atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu, kurš izmantots siltumapgādei un aukstumapgādei, arī centralizētai siltumapgādei un aukstumapgādei, un ar ko pārskata VII pielikumu par siltumsūkņu saražotās enerģijas uzskaiti.

Grozījums Nr. 139

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) lai sasniegtu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, aviācijas un jūrniecības nozarēs piegādāto degvielu daļu nosaka, degvielu enerģijas saturu reizinot attiecīgi ar 2 (aviācijai) un 1,2 (jūrniecībai), un autotransporta līdzekļiem piegādātās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas daļu nosaka, tās enerģijas saturu reizinot ar 2,5.

Grozījums Nr. 140

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnisko un tehnisko sasniegumu analīze, kurā pienācīgi ņemti vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, ievērojot Savienības ilgtspējas kritērijus, un kura pamato atzinumu, ka attiecīgā sākviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes un veicina atkritumu un atlikumu izmantošanu, reizē neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedzot būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem/degvielām un neradot risku negatīvi ietekmēt vidi un bioloģisko daudzveidību.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnisko un tehnisko sasniegumu analīze, kurā pienācīgi ņemti vērā aprites ekonomikas principi un Direktīvā 2008/98/EK noteiktā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, ievērojot Savienības ilgtspējas kritērijus, un kura pamato atzinumu, ka attiecīgā sākviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes un veicina atkritumu un atlikumu izmantošanu, un vienlaikus neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedz būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem/degvielām, ko apliecina emisiju aprites cikla izvērtējums, un nerada videi un bioloģiskajai daudzveidībai nelabvēlīgas ietekmes risku.

Grozījums Nr. 141

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ik pēc diviem gadiem Komisija izvērtē IX pielikuma A un B daļā iekļauto sākvielu sarakstu, lai tam pievienotu sākvielas, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem. Pirmo izvērtēšanu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu.

Ik pēc diviem gadiem Komisija izvērtē IX pielikuma A un B daļā iekļauto sākvielu sarakstu, lai tam pievienotu vai no tā svītrotu sākvielas, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem. Pirmo izvērtēšanu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu vai svītrotu.

Grozījums Nr. 142

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja sākviela tiek svītrota no IX pielikuma saraksta, tad iekārtās, kurās šo sākvielu izmanto moderno biodegvielu ražošanai, to ir atļauts izmantot vēl piecus gadus pēc tam, kad ir stājies spēkā deleģētais akts, ar ko šī sākviela no IX pielikuma ir svītrota, ja vien tā ir modernā biodegviela, kā noteikts šīs direktīvas 2. pantā.

Pamatojums

Būtu jāļauj Komisijai ierosināt svītrot sākvielas no IX pielikuma saraksta, tomēr būtu jānodrošina uzņēmējiem iespēja pārejas posmā pielāgot savu ražošanas procesu, lai līdz zināmai robežai nezaudētu investīcijas.

Grozījums Nr. 143

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Izstrādājot politiku, kura veicina degvielu ražošanu no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā, tostarp tās noteikumus attiecībā uz apsvērumiem par aprites ciklu dažādu atkritumu plūsmu radīšanas un šo plūsmu apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.

Pamatojums

No jauna iekļauta Direktīvas (ES) 2015/1513 2. panta teksta redakcija.

Grozījums Nr. 144

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm būtu vieglāk sagatavot kopīgus projektus, un tādēļ jo īpaši sniedz mērķtiecīgu tehnisko palīdzību un palīdzību projektu izstrādei.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 145

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Viena vai vairākas dalībvalstis var sadarboties ar vienu vai vairākām trešām valstīm visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji.

Pamatojums

Lai panāktu juridisko noteiktību gadījumos, kad darbība notiek trešās valstīs, projektiem, kurus atļauts īstenot, būtu pilnībā jāatbilst visām attiecīgo starptautisko tiesību normām, proti, okupētu teritoriju pašnoteikšanās tiesībām.

Grozījums Nr. 146

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca) elektroenerģija ir ražota saskaņā ar starptautisko tiesību normām, tostarp cilvēktiesību normām.

Pamatojums

Nedrīkstētu pieļaut, ka ar direktīvas noteikumiem neviļus tiek atbalstīta elektroenerģijas ražošana tādos apstākļos, kas ir pretrunā starptautisko tiesību normām.

Grozījums Nr. 147

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.

e) pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b), c) un ca) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.

Pamatojums

Grozījums vajadzīgs, lai nodrošinātu konsekvenci ar iepriekšējo — ca) apakšpunktu, kas iekļauts ar grozījumu Nr. 25.

Grozījums Nr. 148

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par b) un c) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.

d) iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par 2. punkta b), c) un ca) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.

Pamatojums

Grozījums vajadzīgs, lai nodrošinātu konsekvenci ar iepriekšējo — 2. punkta ca) apakšpunktu, kas iekļauts ar grozījumu Nr. 25.

Grozījums Nr. 149

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm būtu vieglāk izveidot kopīgas atbalsta shēmas, un tādēļ jo īpaši izplata informāciju ar norādījumiem un paraugpraksi.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 150

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka visi valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas ražošanas stacijām un attiecīgajiem pārvades un sadales tīkliem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vai citiem energoproduktiem, un kuras piemēro attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu, ir samērīgi un vajadzīgi un ka ir ievērots princips ,,energoefektivitāte pirmajā vietā”.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 151

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) administratīvās procedūras vienkāršo un paātrina attiecīgajā administratīvajā līmenī;

a) administratīvās procedūras vienkāršo un paātrina attiecīgajā administratīvajā līmenī, un tajās paredz prognozējamus termiņus vajadzīgo atļauju un licenču izsniegšanai;

Grozījums Nr. 152

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām iekārtām nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu, ja to atļauj attiecīgais tiesiskais regulējums.

d) maziem projektiem un decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām un uzkrājošām iekārtām, cita starpā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām, nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu.

Grozījums Nr. 153

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka investori var pietiekamā mērā paredzēt plānoto atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai. Tādēļ dalībvalstis nosaka un publicē ilgtermiņa grafiku ar plānotajiem piešķīrumiem atbalstam, aptverot vismaz nākamos trīs gadus un katrai shēmai norādot indikatīvo laiku, jaudu, līdzekļus, ko paredzēts piešķirt, kā arī apspriešanos ar ieinteresētajām personām par atbalsta modeli.

svītrots

Grozījums Nr. 154

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot pilsētu infrastruktūru, rūpnieciskos, komerciālos vai dzīvojamos rajonus un energoinfrastruktūru, tostarp elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes, dabasgāzes un alternatīvo kurināmo/degvielu tīklus, paredz noteikumus, ar kuriem nodrošina atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu un ieviešanu, cita starpā arī agrīnu telpisko plānošanu, vajadzību un atbilstības izvērtējumu, kas īstenojams, ņemot vērā energoefektivitāti un pieprasījumreakciju, un ka ir paredzēti īpaši noteikumi par energoresursu enerģijas pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu energokopienām, kā arī par nenovēršama atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma izmantošanu. Dalībvalstis jo īpaši mudina vietējās un reģionālās administratīvās iestādes, plānojot infrastruktūru pilsētās, attiecīgā gadījumā iekļaut arī siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem.

Grozījums Nr. 155

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izstrādājot šādus pasākumus vai atbalsta shēmās dalībvalstis var ņemt vērā arī nacionālos pasākumus, kas attiecas uz energoefektivitātes ievērojamu palielināšanu un koģenerāciju un uz ēkām, kurās enerģijas izmantojums ir pasīvs, mazs vai līdzinās nullei.

Izstrādājot šādus pasākumus vai atbalsta shēmās dalībvalstis var ņemt vērā arī nacionālos pasākumus, kas attiecas uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņa, vietējās enerģijas uzkrāšanas, energoefektivitātes ievērojamu palielināšanu un koģenerāciju un uz ēkām, kurās enerģijas izmantojums ir pasīvs, mazs vai līdzinās nullei.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 156

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem pieprasa visās jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic kapitālremontu, nodrošināt minimālos atjaunojamo energoresursu enerģijas pielietojuma līmeņus, atspoguļojot saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus. Dalībvalstis ļauj šos minimālos līmeņus ievērot, inter alia izmantojot ievērojamu atjaunojamo energoresursu proporciju.

Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem pieprasa visās jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic kapitālremontu, nodrošināt minimālos atjaunojamo energoresursu enerģijas vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iekārtu pielietojuma līmeņus, atspoguļojot saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus. Dalībvalstis ļauj šos minimālos līmeņus ievērot, cita starpā ņemot vērā ar ievērojamu atjaunojamo energoresursu proporciju nodrošinātu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, ņemot vērā individuālo vai kolektīvu pašpatēriņu, kā noteikts 21. pantā, vai ņemot vērā uz atjaunojamajiem energoresursiem balstītu koģenerāciju, kā arī atlikumsiltumu un atlikumaukstumu.

Grozījums Nr. 157

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis nodrošina, ka no 2012. gada 1. janvāra jaunas valstu, reģionu un vietējas nozīmes publiskās ēkas un šādas esošas ēkas, kurās veic kapitālremontu, šīs direktīvas nozīmē noderētu par paraugu. Dalībvalstis cita starpā var īstenot šo pienākumu, nosakot, ka trešās personas var izmantot publisko vai jaukto publisko un privāto ēku jumtus atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšanai.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka no 2012. gada 1. janvāra jaunas valstu, reģionu un vietējas nozīmes publiskās ēkas un šādas esošas ēkas, kurās veic kapitālremontu, šīs direktīvas nozīmē noderētu par paraugu. Dalībvalstis cita starpā var ļaut īstenot šo pienākumu, panākot atbilstību standartiem, kas noteikti gandrīz nulles enerģijas ēkām, kā prasīts Direktīvā [par ēku energoefektivitāti (ĒEED)], vai nosakot, ka trešās personas var izmantot publisko vai jaukto publisko un privāto ēku jumtus atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšanai.

Grozījums Nr. 158

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Būvniecības noteikumos un būvnormatīvos dalībvalstis veicina tādu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu un aprīkojuma izmantošanu, kas izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju un kas ievērojami samazina energopatēriņu. Tādēļ dalībvalstis izmanto energomarķējumu, ekomarķējumu vai citus attiecīgus sertifikātus vai standartus, ko izstrādā attiecīgās valsts vai Savienības līmenī, ja tādi ir, un arī nodrošina, ka tiek sniegta atbilstoša informācija un ieteikumi par īpaši energoefektīvām alternatīvām, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi, kā arī par iespējamiem finanšu instrumentiem un stimuliem, kas ir pieejami nomaiņas gadījumā, un tādējādi cenšas panākt, ka tiek nomainīts vairāk veco apkures sistēmu un ka plašāka ir pāreja uz risinājumiem, kuru pamatā ir atjaunojamo energoresursu enerģija, kā tas prasīts [ĒEED] direktīvā.

Grozījums Nr. 159

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē. Šo novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.

8. Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē. Novērtējumā būtu jāveic tieši to teritoriju telpiskā analīze, kurās attiecīgus projektus varētu īstenot ar zemu vides apdraudējuma risku, un jāapsver iespējas īstenot mazus mājsaimniecības līmeņa projektus. Šo novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.

Grozījums Nr. 160

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a Dalībvalstis nodrošina, lai to valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes savos mobilitātes un transporta plānos iekļautu noteikumus, ar ko tiek integrēti un ieviesti ar atjaunojamo energoresursu enerģiju darbināma transporta veidi.

Grozījums Nr. 161

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Dalībvalstis likvidē administratīvos šķēršļus korporatīviem ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem, ar kuriem tiek finansēti atjaunojamie energoresursi un veicināta to ieviešanās.

9. Dalībvalstis izvērtē normatīvos un administratīvos šķēršļus un korporatīvo klientu iespējas iegādāties atjaunojamo energoresursu enerģiju valsts teritorijā un izveido regulatīvu un administratīvu shēmu, kas ļauj ar korporatīviem ilgtermiņa atjaunojamo energoresursu enerģijas pirkuma līgumiem (AEPL) vēl vairāk finansēt atjaunojamos energoresursus un veicināt to ieviešanos, turklāt dalībvalstis nodrošina, ka AEPL netiek piemērotas izmaksu atspoguļojuma kontekstā nesamērīgas procedūras un maksas. Noslēdzot šādu AEPL, korporatīvā klienta vārdā tiek atcelts attiecīgs daudzums izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegti saskaņā ar 19. pantu. Saskaņā ar Regulu [par pārvaldību] šāds veicinošs satvars ir daļa no integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna.

Grozījums Nr. 162

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējam pārredzami palīdz iziet pieteikšanās procesu, tam sniedz visu vajadzīgo informāciju, nodarbojas ar koordinēšanu un vajadzības gadījumā iesaista citas iestādes un procesa beigās pieņem juridiski saistošu lēmumu. Būtu jānodrošina pieteikuma iesniedzējiem iespēja visus attiecīgos dokumentus iesniegt digitālā formātā.

Grozījums Nr. 163

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Vienotais administratīvais kontaktpunkts sadarbībā ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem publicē procedūru rokasgrāmatu atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu un atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu — izstrādātājiem.

3. Lai vajadzīgā informācija būtu vieglāk pieejama, vienotais administratīvais kontaktpunkts vai dalībvalsts sadarbībā ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem izveido vienotu tiešsaistes informācijas platformu, kurā ir paskaidrots, kā jārīkojas atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu, atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu un atjaunojamo energoresursu energokopienu projektu — izstrādātājiem. Ja dalībvalsts nolemj izveidot vairākus vienotos administratīvos kontaktpunktus, tad informācijas platformā pieteikuma iesniedzējam norāda, kurā no šiem kontaktpunktiem tam ir jāiesniedz savs pieteikums.

Grozījums Nr. 164

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šā panta 1. punktā minētais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz trīs gadus, izņemot 16. panta 5. punktā un 17. pantā noteiktajos gadījumos.

4. Šā panta 1. punktā minētais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz trīs gadus, izņemot 16. panta 4.a un 5. punktā un 17. pantā noteiktajos gadījumos.

Grozījums Nr. 165

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Iekārtām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu diapazonā no 50 kW līdz 1 MW atļaujas piešķiršanas procesa ilgums nepārsniedz vienu gadu. Ārkārtējos apstākļos, kuriem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem, attiecīgo laikposmu var pagarināt vēl par 3 mēnešiem.

Šā panta 4. un 4.a punktā minētie laikposmi neskar tiesības vērsties tiesā ar apelācijas sūdzību un izmantot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un šādos gadījumos attiecīgos laikposmus var pagarināt, bet ne ilgāk kā uz apelācijas tiesvedības vai tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas procesa ilgumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem ir pieejams ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānisms vai vienkārša un pieejama kārtība strīdu izšķiršanai tiesā, ja ir radies strīds par atļaujas piešķiršanas procesu vai par atļaujas izsniegšanu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnes būvniecībai un ekspluatācijai.

Grozījums Nr. 166

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis atvieglo esošu atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju energoatjaunināšanu, cita starpā nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, kas ilgst ne vairāk kā vienu gadu no dienas, kurā vienotajam administratīvajam kontaktpunktam iesniegts energoatjaunināšanas pieprasījums. Neskarot Elektroenerģijas regulas 11. panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, lai energoatjaunināšanas projektu gadījumā saglabātos tiesības piekļūt un pieslēgties tīklam vismaz tad, ja jauda nav mainījusies.

Grozījums Nr. 167

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Demonstrējumprojektiem un iekārtām ar mazāk nekā 50 kW elektroenerģijas ražošanas jaudu atļauj pieslēgties tīklam pēc paziņojuma sniegšanas sadales sistēmas operatoram.

1. Demonstrējumu projektiem un iekārtām ar mazāk nekā 50 kW elektroenerģijas ražošanas jaudu atļauj pieslēgties tīklam pēc paziņojuma sniegšanas sadales sistēmas operatoram.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas noteikumiem, attiecībā uz demonstrējumu projektiem un iekārtām ar jaudu diapazonā no 10,8 kW līdz 50 kW sadales sistēmas operators var nolemt vienkāršu paziņojumu noraidīt, to pienācīgi pamatojot, vai piedāvāt alternatīvu risinājumu. Šādā gadījumā sadales sistēmas operators savu lēmumu pieņem divu nedēļu laikā pēc paziņojuma sniegšanas, un tad pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt nodrošināt tam pieslēgumu ierastajā kārtībā. Ja minētajā laikposmā nelabvēlīgs sadales sistēmas operatora lēmums nav pieņemts, tad attiecīgo iekārtu drīkst pieslēgt.

Grozījums Nr. 168

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par atbalsta pasākumiem dara pieejamu visiem attiecīgajiem aktoriem, piemēram, patērētājiem, celtniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem un piegādātājiem, kas nodarbojas ar siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu un sistēmām un transportlīdzekļiem, kas var izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par atbalsta pasākumiem ir pieejama visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, patērētājiem, jo īpaši mazturīgiem, neaizsargātiem patērētājiem, atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, atjaunojamo energoresursu energokopienām, celtniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem un piegādātājiem, kas nodarbojas ar siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu un sistēmām un transportlīdzekļiem, kas var izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā ir iekļauta jauna patērētāju kategorija. Mazturīgi, neaizsargāti patērētāji, kā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji un atjaunojamo energoresursu energokopienas ir sensitīvas patērētāju grupas, ar kurām ir īpaši jārēķinās, jo tām nākas pārvarēt daudz grūtību, lai iegūtu pienācīgu un pieejamu informāciju par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un par ieguvumiem, ko šāda izmantošana nodrošina.

Grozījums Nr. 169

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama informācija par ieguvumiem, ko intelektiskas transporta sistēmas un satīkloti transportlīdzekļi sniedz ceļu satiksmes drošības, satiksmes pārslodzes mazināšanas un degvielas efektīva patēriņa ziņā.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 170

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis ar vietējo un reģionālo iestāžu līdzdalību izstrādā piemērotas informācijas, izpratnes veidošanas, norādījumu un/vai mācību programmas, lai informētu iedzīvotājus par to, kā īstenot savas aktīva lietotāja tiesības, un par ieguvumiem un praktiskiem aspektiem, tostarp tehniskiem un finansiāliem aspektiem, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību un izmantošanu, cita starpā arī ar atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu vai līdzdalību atjaunojamo energoresursu energokopienās, un arīdzan par ieguvumiem, ko sniedz dalībvalstu sadarbības mehānismi un dažāda veida pārrobežu sadarbība.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 171

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes apliecinājumus neizsniedz ražotājam, kas par to pašu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas. Dalībvalstis šādus izcelsmes apliecinājumus izdod un pārved uz tirgu, tos izsolot. Ieņēmumus no izsolēm izmanto atjaunojamo energoresursu atbalsta izmaksu segšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes apliecinājumus par jaunām atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā pēc ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] ražotājam neizsniedz, ja tas par to pašu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas, izņemot gadījumus, kad ir nodrošināts, ka nav iespējama dubulta kompensēšana. Pieņem, ka dubultas kompensēšanas nav, ja:

a) finansiālu atbalstu piešķir, īstenojot attiecīgu konkursa procedūru vai ar tirgojamu „zaļo sertifikātu” sistēmas starpniecību;

b) izcelsmes apliecinājumu tirgus vērtība ir administratīvi ņemta vērā, nosakot finansiālā atbalsta līmeni; vai

c) izcelsmes apliecinājumus neizsniedz pašam ražotājam, bet gan piegādātājam, kurš atjaunojamo energoresursu enerģiju iegādājas vai nu konkurences apstākļos, vai saskaņā ar ilgtermiņa korporatīviem atjaunojamo energoresursu enerģijas pirkuma līgumiem.

Ja tas nav neviens no iepriekšminētajiem gadījumiem, dalībvalstis izcelsmes apliecinājumus izsniedz tikai statistikas vajadzībām un tos nekavējoties atceļ.

Grozījums Nr. 172

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 7. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) vai enerģija ir ražota, ievērojot 26. pantā minētos ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma kritērijus, un no kāda energoresursa tā ir ražota;

Grozījums Nr. 173

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 7. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – ii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) gāzi, vai

ii) gāzi, arī ūdeņradi, vai

Grozījums Nr. 174

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Ja elektroenerģijas piegādātājam jāpierāda atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars vai daudzums savā energoresursu struktūrā Direktīvas 2009/72/EK 3. panta vajadzībām, šim mērķim tas izmanto izcelsmes apliecinājumus. Tāpat par liecību, ka izpildīta prasība pierādīt augstas efektivitātes koģenerācijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, izmanto saskaņā ar Direktīvas 2012/27/EK 14. panta 10. punktu izdotos izcelsmes apliecinājumus. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad atjaunojamo energoresursu enerģijas vai augstas efektivitātes koģenerācijā saražotas elektroenerģijas patēriņu pierāda ar izcelsmes apliecinājumiem, tiek pilnīgi ņemti vērā pārvadē radušies zudumi.

8. Ja elektroenerģijas piegādātājam jāpierāda atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars vai daudzums savā energoresursu struktūrā Direktīvas 2009/72/EK 3. panta vajadzībām, šim mērķim tas izmanto izcelsmes apliecinājumus. Tāpat par liecību, ka izpildīta prasība pierādīt augstas efektivitātes koģenerācijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, izmanto saskaņā ar Direktīvas 2012/27/EK 14. panta 10. punktu izdotos izcelsmes apliecinājumus. Saistībā ar 2. punktu, ja elektroenerģija tiek ražota augstas efektivitātes koģenerācijas procesā, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tad tiek izsniegts tikai viens izcelsmes apliecinājums, kurā ir norādīti abi vajadzīgie lielumi. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad atjaunojamo energoresursu enerģijas vai augstas efektivitātes koģenerācijā saražotas elektroenerģijas patēriņu pierāda ar izcelsmes apliecinājumiem, tiek pilnībā ņemti vērā pārvadē radušies zudumi.

Grozījums Nr. 175

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglinātu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju.

1. Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglotu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju. Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ir atbildīgi par to, lai būtu garantēta gāzes tīkla infrastruktūras netraucēta darbība, cita starpā arī šīs infrastruktūras uzturēšana un regulāra tīrīšana.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 176

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru, lai varētu veikt siltumapgādi un aukstumapgādi, izmantojot lielas biomasas, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas ietaises.

3. Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru, lai siltumapgādi un aukstumapgādi tajā varētu nodrošināt ar lielām ietaisēm, kurās izmanto biomasu, apkārtējās vides siltumenerģiju lielos siltumsūkņos, saules enerģiju un ģeotermālo enerģiju, un arī lieko siltumu no rūpniecības un citiem objektiem.

Pamatojums

Teksts papildināts ar norādi uz ilgtspējīgiem energoresursiem, kas teksta sākotnējā redakcijā nav minēti.

Grozījums Nr. 177

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji individuāli vai ar agregatoru starpniecību:

Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem ir tiesības kļūt par atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem. Tādēļ dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji individuāli vai ar agregatoru starpniecību:

Grozījums Nr. 178

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ir tiesīgi no atjaunojamajiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tiem netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;

a) ir tiesīgi no atjaunojamiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tādēļ cita starpā slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus un izmantojot pašpatērētāju savstarpējas tirdzniecības mehānismus, un tiem netiek piemērotas diskriminējošas vai nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;

Grozījums Nr. 179

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) ir tiesīgi patērēt no atjaunojamiem energoresursiem pašu saražoto elektroenerģiju, kas netiek izvadīta no viņu objekta, un no viņiem par to netiek iekasētas nekādas maksas, nodevas vai nodokļi;

Grozījums Nr. 180

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ab) ir tiesīgi uzstādīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas, kas ir savienotas ar iekārtām, kuras no atjaunojamiem energoresursiem ražo elektroenerģiju pašpatēriņam, un no viņiem par to netiek iekasēta nekāda maksa, nedz arī nodokļi un dubulta maksa par tīkla izmantošanu, ja uzkrātā elektroenerģija netiek izvadīta no viņu objekta;

Grozījums Nr. 181

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) netiek uzskatīti par enerģijas piegādātājiem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, ja tie nodod tīklā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, nepārsniedzot 10 MWh gadā mājsaimniecībām un 500 MWh gadā juridiskām personām, un tas neskar sadales sistēmu operatoru (SSO) noteikto kārtību, kādā notiek uzraudzība pār ražošanas jaudas pieslēgumu un šāda pieslēguma apstiprināšana, ievērojot 15. līdz 18. pantu;

Grozījums Nr. 182

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) par tīklā nodoto pašražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saņem atlīdzību, kas atspoguļo tīklā nodotās elektroenerģijas tirgus vērtību.

d) par tīklā nodoto pašražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saņem vismaz tirgus cenai līdzvērtīgu atlīdzību un var ņemt vērā vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai, pamatojoties uz izkliedēto energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu] 59. pantu;

Grozījums Nr. 183

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka tīkla apsaimniekošanas un attīstības izmaksas ir sadalītas taisnīgi un samērīgi un atspoguļo ieguvumus, kurus pašražošana nodrošina visai sistēmai kopumā, tostarp vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai.

Grozījums Nr. 184

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kuri dzīvo vienā daudzdzīvokļu namā vai atrodas vienā komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā, vai lieto vienu slēgtu sadales sistēmu, ir atļauts kopīgi iesaistīties pašpatēriņā tā, it kā tie būtu individuāls atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs. Šādā gadījuma 1. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību piemēro katram attiecīgajam atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājam.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kuri dzīvo vienā daudzdzīvokļu namā, dzīvojamā rajonā vai atrodas vienā komerciālā vai rūpnieciskā objektā vai koplietojuma pakalpojumu vietā, vai lieto vienu un to pašu slēgto sadales sistēmu, ir atļauts kopīgi iesaistīties pašpatēriņā tā, it kā tie būtu individuāls atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs. Šādā gadījuma 1. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību piemēro katram attiecīgajam atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājam.

Grozījums Nr. 185

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis izvērtē šķēršļus, kas pašlaik apgrūtina pašpatēriņu, un iespējas pašpatēriņu savā teritorijā izvērst, un tās šādu novērtēšanu veic, lai izveidotu veicinošu satvaru, kas sekmētu un atvieglotu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatēriņu. Šajā satvarā cita starpā ir šādi elementi:

a) konkrēti pasākumi, ar ko nodrošina, ka pašpatēriņš ir pieejams visiem lietotājiem, tostarp mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām un arī sociālo vai īrēto mājokļu iemītniekiem;

b) instrumenti, kas finansējumu padara pieejamāku;

c) stimuli ēku īpašniekiem, ar ko tos rosina piedāvāt māju iedzīvotājiem pašpatēriņa iespējas;

d) nepamatotu normatīvo šķēršļu atcelšana no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatēriņam, cita starpā arī īrniekiem.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldi] šāds veicinošs satvars ir daļa no nacionālā enerģētikas un klimata plāna.

Grozījums Nr. 186

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāja iekārtas uzstādīšanu, ekspluatāciju, tostarp uzskaiti, un uzturēšanu var pārvaldīt trešā persona.

3. Ja pašpatērētājs tam piekrīt, tad atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāja iekārta var būt trešās personas īpašums, vai arī trešā persona var pildīt šādas iekārtas apsaimniekotāja funkciju attiecībā uz tās uzstādīšanu, ekspluatāciju, tostarp uzskaiti, un uzturēšanu. Pati šī trešā persona nav uzskatāma par pašpatērētāju.

Grozījums Nr. 187

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – -1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem, jo īpaši tad, ja tās ir mājsaimniecības, būtu tiesības pievienoties atjaunojamo energoresursu energokopienai, nezaudējot savas galalietotāja tiesības, un lai tādēļ tiem nenāktos pildīt nepamatotus nosacījumus vai procedūras, kas nepieļautu vai traucētu galalietotāju līdzdalību atjaunojamo energoresursu energokopienā, ja vien tas nav privātuzņēmums, kuram šāda līdzdalība ir primārais komercdarbības vai profesionālās darbības veids.

Grozījums Nr. 188

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu energokopienas ir tiesīgas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tām netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas.

Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu energokopienas ir tiesīgas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tām netiek piemērotas diskriminējošas vai nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas.

Grozījums Nr. 189

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir MVU vai bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi, un kas atbilst vismaz četriem no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

Lai to varētu uzskatīt par atjaunojamo energoresursu energokopienu, vismaz 51 % vietu subjekta direktoru padomē vai pārvaldības institūcijās ir atvēlētas vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai pašiem iedzīvotājiem.

Turklāt atjaunojamo energoresursu energokopiena atbilst vismaz trijiem no turpmāk norādītājiem kritērijiem:

Grozījums Nr. 190

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU, kas darbojas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

a) tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU;

Grozījums Nr. 191

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu turētāju vai biedru ar balsstiesībām ir fiziskas personas;

b) vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu turētāju vai biedru ar balsstiesībām ir fiziskas personas vai publiskā sektora struktūras;

Grozījums Nr. 192

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu vai līdzdalības tiesību pieder vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai iedzīvotājiem, kuri ir nepastarpināti ieinteresēti kopienas darbībā un tās ietekmē;

Grozījums Nr. 193

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) vismaz 51 % vietu subjekta valdē vai pārvaldības institūcijās atvēlētas vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai iedzīvotājiem, kuri ir nepastarpināti ieinteresēti kopienas darbībā un tās ietekmē;

svītrots

Grozījums Nr. 194

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis īsteno uzraudzību pār to, kā šie kritēriji tiek piemēroti, un veic pasākumus, lai nepieļautu to ļaunprātīgu izmantošanu vai nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci.

Grozījums Nr. 195

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Neskarot valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis, izstrādājot atbalsta shēmas, ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu specifiku.

2. Dalībvalstis, izstrādājot atbalsta shēmas, ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu specifiku, tomēr nodrošinot visiem atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr. 196

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis izvērtē, kādi šķēršļi pašlaik apgrūtina atjaunojamo energoresursu energokopienas un kāds ir šādu kopienu veidošanās potenciāls attiecīgās valsts teritorijā, un tās šādu novērtēšanu veic, lai izveidotu veicinošu satvaru, kas sekmētu un atvieglotu atjaunojamo energoresursu energokopienu līdzdalību atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā, patēriņā, uzkrāšanā un tirdzniecībā.

Šādā satvarā ir iekļauti:

a) mērķi un konkrēti pasākumi, lai palīdzētu publiskā sektora iestādēm nodrošināt atjaunojamo energoresursu energokopienu attīstību un to nepastarpinātu līdzdalību;

b) konkrēti pasākumi, ar ko nodrošina, ka līdzdalība atjaunojamo energoresursu energokopienās ir pieejama visiem lietotājiem, tostarp mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām un arī sociālo vai īrēto mājokļu iemītniekiem;

c) instrumenti, kas finansējumu un informāciju padara pieejamāku;

d) normatīvs atbalsts un atbalsts spēju veidošanai, kas palīdz publiskā sektora iestādēm nodrošināt atjaunojamo energoresursu kopienu veidošanās procesu;

e) nepamatotu normatīvo un administratīvo šķēršļu atcelšana atjaunojamo energoresursu energokopienām;

f) noteikumi, ar ko garantē vienādu un nediskriminējošu attieksmi pret patērētājiem, kuri pievienojušies energokopienai, un kas nodrošina šādiem patērētājiem tādu pašu aizsardzību, kāda ir garantēta tiem, kuri pieslēgušies sadales tīkliem.

Saskaņā ar Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību] šāds veicinošs satvars ir daļa no integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna.

Grozījums Nr. 197

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, katra dalībvalsts tiecas katru gadu palielināt siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vismaz par 2 procentpunktiem (pp), to izsakot kā nacionālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un aprēķinot saskaņā ar 7. pantā noteikto metodiku. Ja dalībvalsts šādu procentpunktu palielinājumu panākt nespēj, tā publiski paziņo iemeslu, kādēļ atbilstība nav nodrošināta, un dara to zināmu Komisijai. Dalībvalstis dod priekšroku vislabākajai tehnoloģijai, kāda ir pieejama.

Grozījums Nr. 198

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Lai izpildītu 1. punkta prasības, dalībvalstis, aprēķinot siltumapgādei un aukstumapgādei piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru un tā obligāto ikgadējo palielinājumu:

a) laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim vienā gadā panāktu palielinājumu var ņemt vērā tā, it kā tas būtu daļēji vai pilnībā panākts kādā no iepriekšējiem diviem vai nākamajiem diviem gadiem;

b) var ņemt vērā atlikumsiltumu un atlikumaukstumu, ja aprēķina 1. punktā minēto ikgadējo palielinājumu, tomēr ne vairāk kā 50 % apmērā no attiecīgā ikgadējā palielinājuma;

c) katru gadu samazina palielinājumu par 1 procentpunktu, ja atjaunojamo energoresursu enerģijas un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma resursu īpatsvars valsts siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā ir robežās no 50 % līdz 80 %;

d) var noteikt pašas savu ikgadējā palielinājuma līmeni, cita starpā arī izlemt, vai piemērot maksimālo robežvērtību b) apakšpunktā minētajam atlikumsiltuma un atlikumaukstuma daudzumam, sākot no gada, kurā atjaunojamo energoresursu enerģijas un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma resursu īpatsvars valsts siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā ir pārsniedzis 80 %.

Grozījums Nr. 199

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var izstrādāt un publiskot sarakstu, kurā norādīti pasākumi un īstenojošās struktūras, piemēram, kurināmā piegādātāji, kas veicina 1. punktā noteikto palielinājumu.

2. Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izstrādā un publisko sarakstu, kurā norādīti pasākumi un īstenojošās struktūras, piemēram, kurināmā piegādātāji, kas veicina 1. punktā noteikto palielinājumu.

Grozījums Nr. 200

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā panta 1. punktā noteikto palielinājumu var īstenot, izmantojot vienu vai vairākas turpmāk norādītās iespējas:

3. Šā panta 1. punktā noteikto palielinājumu var īstenot, cita starpā izmantojot vienu vai vairākas turpmāk norādītās iespējas:

Grozījums Nr. 201

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) atjaunojamo energoresursu enerģijas fiziska iekļaušana siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātajā enerģijā un enerģijas ražošanai izmantotajā kurināmajā;

a) atjaunojamo energoresursu enerģijas un/vai atlikumsiltuma un atlikumaukstuma fiziska iekļaušana siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātajā enerģijā un enerģijas ražošanai izmantotajā kurināmajā;

Grozījums Nr. 202

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tieši ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, augstas efektivitātes sistēmu uzstādīšana ēkās nolūkā nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem vai atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana industriālās siltumapgādes un aukstumapgādes procesos;

b) tieši ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, augstas efektivitātes sistēmu uzstādīšana ēkās nolūkā nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem vai atjaunojamo energoresursu enerģijas vai atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantošana industriālās siltumapgādes un aukstumapgādes procesos;

Grozījums Nr. 203

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca) citi politikas pasākumi ar līdzvērtīgu ietekmi, lai sasniegtu 1. vai 1.a punktā noteikto ikgadējo palielinājumu.

Grozījums Nr. 204

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Īstenojot iepriekš a) līdz d) apakšpunktā minētos pasākumus, dalībvalstis pieprasa tos veidot tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pasākumi ir pieejami visiem patērētājiem, jo īpaši patērētājiem no mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām, kuriem citādi neizdotos gūt labumu, jo tiem, iespējams, trūkst sākotnējā kapitāla.

Grozījums Nr. 205

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātā atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma daudzumu;

Grozījums Nr. 206

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējā daudzumā; un

c) atjaunojamo energoresursu enerģijas, kā arī atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējā daudzumā; un

Grozījums Nr. 207

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošinātāji sniedz tiešajiem patērētājiem informāciju par savu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru savās sistēmās. Šādai informācijai jāatbilst standartiem, kas izmantoti saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošinātāji sniedz tiešajiem patērētājiem informāciju par savu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru savās sistēmās. Šādu informāciju sniedz reizi gadā vai pēc pieprasījuma, un tā atbilst standartiem, kas izmantoti saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES.

Grozījums Nr. 208

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai tādu centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu lietotājiem, kuras nav „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē, ļautu atslēgties no sistēmas nolūkā pašiem ražot siltumu vai aukstumu no atjaunojamajiem energoresursiem vai pāriet pie cita siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāja, kuram ir piekļuve 4. punktā minētajai sistēmai.

2. Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai tādu centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu lietotājiem, kuras nav „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē vai par tādām nekļūs nākamajos 5 gados saskaņā ar valsts investīciju plānu, ļautu atslēgties no sistēmas nolūkā pašiem ražot siltumu vai aukstumu no atjaunojamiem energoresursiem.

Grozījums Nr. 209

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var ierobežot tiesības atslēgties no sistēmas vai mainīt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāju, attiecinot tās tikai uz lietotājiem, kuri var pierādīt, ka iecerētais alternatīvais siltumapgādes vai aukstumapgādes risinājums nodrošina ievērojami labāku energoefektivitāti. Alternatīvā apgādes risinājuma efektivitātes novērtējums var būt balstīts uz Direktīvā 2010/31/ES definēto energoefektivitātes sertifikātu.

3. Dalībvalstis var ierobežot tiesības atslēgties no sistēmas, attiecinot tās tikai uz lietotājiem, kuri var pierādīt, ka iecerētais alternatīvais siltumapgādes vai aukstumapgādes risinājums nodrošina ievērojami labāku energoefektivitāti. Alternatīvā apgādes risinājuma efektivitātes novērtējums var būt balstīts uz Direktīvā 2010/31/ES definēto energoefektivitātes sertifikātu.

Grozījums Nr. 210

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka siltumam vai aukstumam no atjaunojamajiem energoresursiem un atlikumsiltumam vai atlikumaukstumam ir nediskriminējoša piekļuve centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmām. Šāda nediskriminējoša piekļuve ļauj siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem, kas nav centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators, nodrošināt siltumapgādi vai aukstumapgādi no šādiem energoresursiem tieši lietotājiem, kuriem ir pieslēgums centralizētajai siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmai.

4. Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka siltumam vai aukstumam no atjaunojamiem energoresursiem un atlikumsiltumam vai atlikumaukstumam ir pieejamas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem nediskriminējošiem kritērijiem. Šos kritērijus nosaka, ņemot vērā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatoru un sistēmai pieslēgto patērētāju iespējas ekonomiski un tehniski īstenot šādu risinājumu.

Grozījums Nr. 211

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators var atteikties piešķirt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem piekļuvi, ja citu atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma vai siltuma vai aukstuma no atjaunojamajiem energoresursiem, vai augstas efektivitātes koģenerācijā ražota siltuma vai aukstuma piegāžu dēļ sistēmai trūkst vajadzīgās jaudas. Dalībvalstis nodrošina to, ka šāda atteikuma gadījumā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators sniedz kompetentajai iestādei saskaņā ar 9. punktu attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi sistēmas pastiprināšanai.

5. Centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators var atteikties piešķirt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem piekļuvi, ja ir spēkā viens vai vairāki no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) cita atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma vai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta siltuma vai aukstuma, vai augstas efektivitātes koģenerācijā ražota siltuma vai aukstuma piegāžu dēļ sistēmai trūkst vajadzīgās jaudas vai arī šādas piekļuves nodrošināšana apdraudētu centralizētās siltumapgādes sistēmas drošu ekspluatāciju;

b) attiecīgā sistēma ir „efektīva centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēma” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē;

c) nodrošinot prasīto piekļuvi, cena par siltumu vai aukstumu galalietotājiem nesamērīgi palielinātos salīdzinājumā ar cenu, par kādu to nodrošina galvenā vietējā siltumapgādes sistēma, ar kuru atjaunojamie energoresursi vai atlikumsiltums un atlikumaukstums konkurētu.

Dalībvalstis nodrošina, ka šāda atteikuma gadījumā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators sniedz saskaņā ar 9. punktu kompetentajai iestādei attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi sistēmas pastiprināšanai, cita starpā arī par šādu pasākumu ekonomiskajām sekām.

Grozījums Nr. 212

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Jaunas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas pēc pieprasījuma var uz noteiktu laiku atbrīvot no 4. punkta piemērošanas. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par katru šādu atbrīvojuma pieprasījumu atsevišķi. Atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja jaunā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma ir „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē un ja tā izmanto atjaunojamo energoresursu un atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma potenciālu, kas apzināts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. pantu veiktā visaptverošā izvērtējumā.

6. Jaunas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas pēc pieprasījuma var uz noteiktu laiku atbrīvot no 4. punkta piemērošanas. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par katru šādu atbrīvojuma pieprasījumu atsevišķi. Atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja jaunā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma ir „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē un ja tā izmanto atjaunojamo energoresursu, augstas efektivitātes koģenerācijas, kā tā noteikta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā, un atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma potenciālu, kas apzināts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. pantu veiktā visaptverošā izvērtējumā.

Grozījums Nr. 213

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Tiesības atslēgties no sistēmas vai mainīt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāju var izmantot atsevišķi lietotāji, lietotāju veidoti kopuzņēmumi vai personas, kas rīkojas lietotāju vārdā. Daudzdzīvokļu namos šādi atslēgties no sistēmas var tikai visa ēka kopā.

7. Tiesības atslēgties no sistēmas var izmantot atsevišķi lietotāji, lietotāju veidoti kopuzņēmumi vai personas, kas rīkojas lietotāju vārdā. Daudzdzīvokļu namos šādi atslēgties no sistēmas var tikai visa ēka kopā.

Grozījums Nr. 214

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Dalībvalstis prasa elektroenerģijas sadales sistēmu operatoriem vismaz reizi divos gados sadarbībā ar centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu operatoriem to attiecīgajā reģionā izvērtēt centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu potenciālu nodrošināt balansēšanu un citus sistēmas pakalpojumus, tostarp pieprasījumreakciju un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukcijas uzkrāšanu, kā arī izvērtēt, vai apzinātā potenciāla izmantošana nodrošinātu lielāku resursefektivitāti un izmaksefektivitāti nekā alternatīvi risinājumi.

8. Dalībvalstis prasa elektroenerģijas sadales sistēmu operatoriem vismaz reizi 4 gados sadarbībā ar centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu operatoriem to attiecīgajā reģionā izvērtēt centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu potenciālu nodrošināt balansēšanu un citus sistēmas pakalpojumus, tostarp pieprasījumreakciju un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukcijas uzkrāšanu, kā arī izvērtēt, vai apzinātā potenciāla izmantošana nodrošinātu lielāku resursefektivitāti un izmaksefektivitāti nekā alternatīvi risinājumi.

Grozījums Nr. 215

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas neatkarīgas iestādes nolūkā nodrošināt to, ka patērētāju tiesības un centralizēto siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ekspluatācijas noteikumi saskaņā ar šo pantu ir precīzi definēti un īstenoti.

9. Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu, ka patērētāju tiesības un centralizēto siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ekspluatācijas noteikumi saskaņā ar šo pantu ir precīzi definēti un īstenoti.

Grozījums Nr. 216

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa degvielas piegādātājiem kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū, panākt minimālo īpatsvaru enerģijas, ko iegūst no modernajām biodegvielām un citām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, no atkritumiem iegūtām fosilajām degvielām un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas.

Lai sasniegtu 3. pantā minēto mērķi — 12 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, dalībvalstis no 2021. gada 1. janvāra prasa degvielas piegādātājiem kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū, panākt minimālo īpatsvaru enerģijas, ko iegūst no modernajām biodegvielām un citām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, no oglekļa pārstrādes iegūta kurināmā/degvielas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas.

Grozījums Nr. 217

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minimālais īpatsvars 2021. gadā ir vismaz 1,5 %, un tas palielinās līdz vismaz 6,8 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma B daļā noteiktajai līknei. Šajā kopējā īpatsvarā modernās biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, 2021. gada 1. janvārī veido vismaz 0,5 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādātajām transporta degvielām, un šī attiecība palielinās līdz vismaz 3,6 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma C daļā noteiktajai līknei.

Minimālais īpatsvars 2021. gadā ir vismaz 1,5 %, un tas palielinās līdz vismaz 10 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma B daļā noteiktajai līknei. Šajā kopējā īpatsvarā modernās biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, 2021. gada 1. janvārī veido vismaz 0,5 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādātajām transporta degvielām, un šī attiecība palielinās līdz vismaz 3,6 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma C daļā noteiktajai līknei.

Degvielas/kurināmā piegādātājiem, kuri to piegādā tikai kā elektroenerģiju un nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu, nav jāpilda prasība par minimālo īpatsvaru, kas jānodrošina ar moderno biodegvielu, citu veidu biodegvielu un biogāzi, kas ražota no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām.

Grozījums Nr. 218

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 4. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) lai aprēķinātu saucēju, kas ir patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto autotransporta un dzelzceļa transporta degvielu enerģijas saturs, ņem vērā benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi, biodegvielas, biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas un elektroenerģiju;

a) lai aprēķinātu saucēju, kas ir patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto autotransporta un dzelzceļa transporta degvielu enerģijas saturs, ņem vērā benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi, biodegvielas, biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, no oglekļa pārstrādes iegūtas degvielas un elektroenerģiju;

Grozījums Nr. 219

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no atkritumiem iegūto fosilo degvielu enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.

lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no oglekļa pārstrādes iegūto degvielu enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.

Grozījums Nr. 220

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai aprēķinātu skaitītāju, to biodegvielu un biogāzes devumu, ko ražo no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ierobežo līdz 1,7 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto transporta degvielu enerģijas satura un uzskata, ka aviācijas un jūrniecības sektorā piegādāto degvielu devums ir 1,2 reizes lielāks par to enerģijas saturu;

Dalībvalstis var mainīt ierobežojumu, kas noteikts kādai no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ja ierobežojuma maiņa ir pamatota, ņemot vērā attiecīgās sākvielas pieejamību. Šādas izmaiņas ir jāapstiprina Komisijai.

Uzskata, ka aviācijas un jūrniecības sektorā piegādāto degvielu devums ir attiecīgi 2 reizes un 1,2 reizes lielāks par to enerģijas saturu un ka autotransporta līdzekļiem piegādātās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas devums ir 2,5 reizes lielāks par tās enerģijas saturu;

Grozījums Nr. 221

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Dalībvalstis savu valsts politiku šajā pantā noteikto pienākumu izpildei var izstrādāt, nosakot sev pienākumu aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un var šo politiku īstenot arī attiecībā uz fosilo degvielu, kas iegūta no atkritumiem, ar nosacījumu, ka tas netraucē sasniegt aprites ekonomikas mērķus un ka ir nodrošināts 1. punktā noteiktais atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars.

Pamatojums

Pienākums aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu optimālāks risinājums klimata perspektīvas kontekstā, taču Komisija ir uzskatījusi, ka administratīvi to būs grūtāk izpildīt. Tomēr būtu jāļauj dalībvalstīm savu politiku atjaunojamo energoresursu enerģijas iekļaušanas pienākuma izpildei izstrādāt, nosakot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma mērķrādītāju, un šajā nolūkā ņemt vērā arī iespējas aiztaupīt, ko varētu nodrošināt no atkritumiem iegūta fosilā kurināmā/degvielas izmantošana, ja vien ir sasniegts noteiktais minimālais atjaunojamo energoresursu īpatsvars.

Grozījums Nr. 222

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis pieprasa degvielas piegādātājiem līdz 2030. gada 31. decembrim par 20 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu piegādātās degvielas vai enerģijas vienību, salīdzinot ar Padomes Direktīvā (ES) 2015/652^1a minēto degvielas pamatstandartu.

____________________

^1a Padomes 2015. gada 20. aprīļa Direktīva (ES) 2015/652, ar ko nosaka aprēķina metodes un ziņošanas prasības, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/70/EK, attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti (OV L 107, 25.4.2015., 26. lpp.).

Pamatojums

Vērienīgais mērķis līdz 2030. gadam panākt degvielas SEG intensitātes samazināšanos par maksimums 20 % ir pamatots, jo lielu SEG aiztaupījumu nodrošina tirgū jau stabili esošie no kultūraugiem ražotas biodegvielas veidi un savu vietu transporta tirgū aizvien spēcīgāk iekaro modernās biodegvielas veidi un alternatīvi atjaunojamie energoresursi. Pienākums degvielas piegādātājiem samazināt degvielas SEG emisijas ir izrādījies iedarbīgs līdzeklis, kā panākt klimatam labvēlīgākus rādītājus.

Grozījums Nr. 223

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru 1. punkta vajadzībām, var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vidējo īpatsvaru Savienībā vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru dalībvalstī, kurā elektroenerģija tiek piegādāta, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu.

Lai noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru 1. punkta vajadzībām, izmanto atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru dalībvalstī, kurā elektroenerģija tiek piegādāta, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada, ja vien pietiek pierādījumu, kas apliecina, ka atjaunojamo energoresursu elektroenerģija ir papildvērtības elements. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka metodiku papildvērtības apliecināšanai, cita starpā arī metodiku, pēc kuras dalībvalstij ir jānosaka savs bāzlīnijas īpatsvars.

Grozījums Nr. 224

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja tā ir elektroenerģija, kas iegūta no tieša pieslēguma iekārtai, kura ražo atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, un piegādāta autotransporta līdzekļiem, tad elektroenerģijas īpatsvara noteikšanai saskaņā ar 1. punktu visu šādas elektroenerģijas apjomu uzskata par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju. Tāpat arī par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju uzskata visu tās elektroenerģijas apjomu, kas iegūta, slēdzot ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumus par atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas iegādi. Jebkurā gadījumā atceļ atbilstošu daudzumu izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegti saskaņā ar 19. pantu.

Grozījums Nr. 225

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai vai nu tieši, vai starpproduktu ražošanai, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vidējo īpatsvaru Savienībā vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu.

ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai vai nu tieši, vai starpproduktu ražošanai, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai var izmantot vidējo atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu daudzumu.

Grozījums Nr. 226

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izveido datubāzi, kas nodrošina izsekojamību transporta degvielām, kuras ir tiesības ieskaitīt 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā skaitītājā, un prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt informāciju par veiktajiem darījumiem un ieskaitīto degvielu ilgtspējas rādītājiem, tostarp to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas vietas līdz degvielas piegādātājam, kurš degvielu laiž tirgū.

Komisija izveido ES mēroga datubāzi, kura nodrošina, ka var izsekot transporta degvielām (cita starpā arī elektrībai), ko ir tiesības ieskaitīt 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā skaitītājā. Dalībvalstis prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt informāciju par veiktajiem darījumiem un ieskaitīto degvielu ilgtspējas rādītājiem, tostarp to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas vietas līdz degvielas piegādātājam, kurš degvielu laiž tirgū.

Grozījums Nr. 227

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai būtu iespējams izsekot darījumiem ar degvielām starp dalībvalstīm, valstu datubāzes ir savstarpēji saistītas. Lai nodrošinātu valstu datubāzu saderību, Komisija īstenošanas aktos, ko pieņem saskaņā ar 31. pantā minēto pārbaudes procedūru, nosaka datubāzu satura un izmantošanas tehniskās specifikācijas.

Komisija īstenošanas aktos, ko pieņem saskaņā ar 31. pantā minēto pārbaudes procedūru, nosaka datubāzu satura un izmantošanas tehniskās specifikācijas.

Grozījums Nr. 228

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis paziņo agregētu informāciju no valstu datubāzēm, tostarp par degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] VII pielikumu.

5. Dalībvalstis paziņo apkopotu informāciju, cita starpā arī par degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] VII pielikumu. Komisija katru gadu publicē apkopotu informāciju no datubāzes.

Grozījums Nr. 229

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildus precizētu šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku no biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas īpatsvara noteikšanai, precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas, un noteiktu minimālās siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma prasības šīm degvielām šā panta 1. punkta vajadzībām.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildus precizētu šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku no biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas īpatsvara noteikšanai, precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un mazoglekļa fosilās degvielas, kuras ir iegūtas no gāzu atliekām, kas nenovēršami un netīši rodas tādu produktu izgatavošanas vai ražošanas procesā, kuri ir paredzēti komerciālai izmantošanai un/vai pārdošanai, un lai noteiktu minimālās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma prasības šīm degvielām šā panta 1. punkta vajadzībām.

Pamatojums

Ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu būtu jānodrošina Komisijai vajadzīgās pilnvaras, kas ļauj tai ne vien netieši veicināt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, bet arī sekmēt mazoglekļa degvielu izmantošanu, jo tām ir svarīga nozīme, lai samazinātu no derīgajiem izrakteņiem iegūta fosilā kurināmā oglekļa īpatsvaru ES energoresursu struktūrā.

Grozījums Nr. 230

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Līdz 2025. gada 31. decembrim panāktā progresa divgadu novērtējuma, kas veikts saskaņā ar Regulu [par pārvaldību], kontekstā Komisija izvērtē, vai 1. punktā noteiktais pienākums efektīvi stimulē inovāciju un veicina siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu transporta sektorā un vai biodegvielām un biogāzei piemērojamās siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma prasības ir pienācīgas. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 1. punktā noteikto pienākumu.

7. Līdz 2025. gada 31. decembrim saistībā ar panāktā progresa divgadu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Regulu [par pārvaldību], Komisija izvērtē, vai 1. punktā noteiktais pienākums efektīvi stimulē inovāciju un nodrošina siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu transporta sektorā un vai biodegvielām un biogāzei piemērojamās siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma prasības ir pienācīgas. Novērtējumā arī analizē to, vai šā panta noteikumi ir pietiekami efektīvi, lai nepieļautu atjaunojamo energoresursu enerģijas dubultu uzskaitu. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 1. punktā noteikto pienākumu. Grozītajos pienākumos saglabā vismaz tos līmeņus, kas atbilst jaudai, kuru 2025. gadā nodrošina moderno degvielu izmantošanai jau uzstādītās iekārtas un iekārtas, kas vēl tiek būvētas.

Grozījums Nr. 231

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. No biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem:	1. Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Savienības teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem:

Pamatojums

Priekšlikumā ir iekļauti divi jauni būtiski elementi attiecībā uz ilgtspējas kritērijiem un transporta degvielām. Tāpēc ir jāprecizē, ka jēdziens „finansiāls atbalsts” ietver arī nodokļu atvieglojumus.

Grozījums Nr. 232

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) tiesības saņemt finanšu atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.	c) tiesības saņemt finansiālu atbalstu, tostarp nodokļu atvieglojumus, par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.

Pamatojums

Ar pārstrādāto Atjaunojamo energoresursu direktīvu pamatīgi mainās bioenerģijai paredzēto noteikumu piemērošanas joma, jo īpaši tāpēc, ka daudzi noteikumi pirmo reizi ir attiecināti arī uz biomasas kurināmo, piemēram, koksni. Turklāt minētajā direktīvā ir ierosināts būtiski mainīt mērķrādītājus biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā veidiem. Ņemot to vērā, ir jāveic vēl arī citas izmaiņas, lai precizētu, ko nozīmē jēdziens „finansiāls atbalsts”, jo dažās dalībvalstīs tas vai nu pašlaik nepietiekami atspoguļo, vai arī nākotnē varētu nepietiekami atspoguļot daudzos un dažādos veidus, kā —papildus tiešajām subsīdijām — var veicināt vai rosināt biomasas kurināmā un citu bioenerģijas veidu plašāku ražošanu vai izmantošanu. Piemēram, jau darbojas vai arī nākotnē, iespējams, tiks ieviesti tādi mehānismi kā nodokļu atvieglojumi par biomasas kurināmā izmantošanu, pamatojoties uz pieņēmumu, ka tas ir oglekļa emisiju ziņā neitrāls kurināmais, vai arī sajaukšanas pienākumi, kas uzlikti biomasas kurināmā vai citu biodegvielas veidu piegādātājiem, un izmaksas ietekmē arī šos mehānismus. Tāpēc būtu plašāk jāpiemēro noteikumi par tiesībām saņemt finansiālu atbalstu, tā tiecoties panākt, ka attiecīgie noteikumi ir vispusīgi un atbilst sākotnējās direktīvas garam.

Grozījums Nr. 233

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tomēr biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, lai tos ņemtu vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Šo noteikumu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.	Biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, lai tos ņemtu vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Tomēr ir nodrošināts, ka to ražošana notiek, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu, kas izklāstīts Direktīvā 2008/98/EK, un ka nav būtiskas kropļojošas ietekmes uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgiem. Šo noteikumu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.

Pamatojums

Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanas dēļ var veidoties situācija, kurā atlikumus izmanto nevis materiālu, bet gan enerģijas ieguvei un atkritumus nevis pārstrādā, bet ražo no tiem enerģiju, un tas būtu pretrunā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas un aprites ekonomikas mērķiem. Lai nodrošinātu, ka transporta dekarbonizācija palīdz sasniegt mērķus, kas noteikti ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, un ka ir ievērota ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, ir jāievieš jauni ilgtspējas kritēriji.

Grozījums Nr. 234

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kuri radušies lauksaimniecības zemes izmantošanas rezultātā, šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā vienīgi gadījumos, kad operatori ir veikuši pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes oglekļa uzkrājumu. Informāciju par šiem pasākumiem paziņo, kā noteikts 27. panta 3. punktā.

Pamatojums

Šis grozījums ir nešķirami saistīts ar jauno pienākumu attiecībā uz transporta degvielu, kas noteikts 25. pantā.

Grozījums Nr. 235

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru elektriskā jauda ir 0,5 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.

Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 2 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.

Grozījums Nr. 236

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai ko attiecīgā kompetentā iestāde ir atzinusi par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana netraucē sasniegt šos dabas aizsardzības mērķus;

Pamatojums

Liela bioloģiskā daudzveidība var būt arī citos, ne tikai pirmatnējos mežos.

Grozījums Nr. 237

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuri aizņem vairāk nekā vienu hektāru:

c) zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību, tostarp ar kokiem apaugušas pļavas un ganības:

Grozījums Nr. 238

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) zālāji, kas nav dabiski zālāji , tas ir, zālāji, kas bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji un kuri ir sugām bagāti un nav degradēti, un kurus attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, ka izejvielu izstrāde ir vajadzīga, lai saglabātu tiem zālāju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.

ii) zālāji, kas nav dabiski zālāji , tas ir, zālāji, kuri bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji un kuri ir sugām bagāti un nav degradēti vai kurus attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, ka izejvielu izstrāde ir vajadzīga, lai saglabātu tiem zālāju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.

Grozījums Nr. 239

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras iegūtas no zemes, kas 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav pārbaudāmi pierādīts, ka attiecīgā izejviela ir audzēta un izstrādāta, nenosusinot iepriekš nesusinātu augsni.

Grozījums Nr. 240

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kas neatbilst ilgtspējas principiem, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:

5. Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kuri neatbilst ilgtspējas principiem, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:

a) valstī, kurā veikta meža biomasas izstrāde, ir valsts un/vai zemāka līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībā, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina, ka:

i) izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem likumīgi publiskotās robežās;

i) izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem vai saskaņā ar citu līdzvērtīgu dokumentu, kas apliecina likumīgas tiesības uz izstrādi, valsts vai reģionālā līmenī likumīgi publiskotās robežās;

ii) apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;

iii) tiek aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;

iii) tiek aizsargātas platības, tostarp mitrāji un kūdrāji, kas ar starptautisku tiesību aktu vai valsts likumu, vai ar attiecīgas kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vai dabas aizsardzību;

iv) ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību; un

iv) izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tā tiecoties līdz minimumam samazināt nelabvēlīgu ietekmi; un

v) izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu;

v) izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī;

b) ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka:

b) gadījumos, kad pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja piegādes bāzes līmenī ir sniegta papildu informācija par likumību un mežu apsaimniekošanas praksi, kas nodrošina, ka:

i) meža biomasas izstrāde ir veikta saskaņā ar likumīgu atļauju;

i) izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas procedūras nosacījumiem vai līdzvērtīgu valsts vai reģionālu dokumentu, kurš apliecina likumīgas tiesības uz izstrādi;

ii) apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;

iii) tiek noteikti un aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;

iv) ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;

iv) izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, cita starpā arī par apkārtējo teritoriju uzturēšanu, ja izstrādes darbības skar arī šādas teritorijas;

v) izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu.

v) izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī; un

vi) ir pieņemti vides un dabas aizsardzības normatīvie akti vai pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem vides un dabas standartiem, kurus noteikusi Savienība.

Grozījums Nr. 241

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 1. daļa – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina vai nu to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NDD, vai to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņemti valsts vai vietējā līmeņa tiesību akti, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus;

ii) ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina vai nu to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NDD, vai to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņemti valsts vai vietējā līmeņa tiesību akti un ka emisijas no zemes sektora nepārsniedz piesaistījumu, kas izstrādes platībā piemērojams, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus;

Grozījums Nr. 242

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka tiek saglabāts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā.

Gadījumos, kad pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja piegādes bāzes līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā.

Grozījums Nr. 243

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var noteikt operatīvos pierādījumus, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.

Līdz 2021. gada 1. janvārim Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, nosaka operatīvos pierādījumus, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr. 244

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami, izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kura neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības laikposmam pēc 2030. gada.

Grozījums Nr. 245

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) vismaz 50 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;

a) vismaz 50 % biodegvielām, kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;

Grozījums Nr. 246

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) vismaz 60 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta kopš 2015. gada 5. oktobra;

b) vismaz 60 % biodegvielām, kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta no 2015. gada 5. oktobra;

Grozījums Nr. 247

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) vismaz 70 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;

c) vismaz 65 % biodegvielām, kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;

Grozījums Nr. 248

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) vismaz 80 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 85 % — iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.

d) vismaz 70 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 80 % — iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 249

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var noteikt augstākus siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma kritērijus, nekā ir paredzēts šajā punktā.

Grozījums Nr. 250

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektroenerģiju, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā tikai tad, ja tā ir ražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Šo noteikumu 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc [3 gadi no šīs direktīvas pieņemšanas dienas]. Šis noteikums 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā neskar atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ko sniedz saskaņā ar shēmām, kuras apstiprinātas līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas].

Elektroenerģiju, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 20 MW vai lielāka, šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā tikai tad, ja tā ir ražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā, vai ja tā ir ražota iekārtās, kuras sākotnēji bija cietā fosilā kurināmā iekārtas, bet ir attiecīgi pārveidotas. Šo noteikumu šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc [3 gadi no šīs direktīvas pieņemšanas dienas]. Šis noteikums šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā neskar atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ko sniedz saskaņā ar shēmām, kuras apstiprinātas līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas].

Grozījums Nr. 251

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro elektroenerģijai, kas ražota iekārtās, kurām nav noteikta prasība izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES^1a 14. pantu, ja vien normālas ekspluatācijas apstākļos šajās iekārtās izmanto tikai un vienīgi no lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atliekām ražotus biomasas kurināmos.

____________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Pamatojums

Augsts pārveidošanas lietderības koeficients ir svarīgs bioenerģijas ilgtspējas elements, un tas būtu jānodrošina, taču ir apstākļi, piemēram, klimatiskie apstākļi, kuru dēļ pieprasījums pēc siltuma nav tik liels, lai nodrošinātu investīcijas koģenerācijā. Šie apstākļi jau ir aplūkoti Energoefektivitātes direktīvas (Direktīvas 2012/27/ES) 14. pantā, kas attiecas uz efektivitātes veicināšanu siltumapgādē un aukstumapgādē. Tomēr vajadzētu panākt, lai iekārtās, kurās ražo tikai elektroenerģiju, būtu jāizmanto vienīgi atliekas, jo tas nekonkurētu ar to izmantošanu materiālu ieguvei.

Grozījums Nr. 252

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a Komisija reizi divos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienībā patērēto biodegvielu ietekmi un to nodrošinātajiem ieguvumiem, cita starpā arī par ietekmi uz pārtikas un barības un citu materiālu ražošanu, kā arī par ietekmi uz ekonomikas, vides un sociālo ilgtspēju gan Savienībā, gan trešās valstīs.

Pamatojums

Tiek atjaunots ziņošanas pienākums (spēkā esošās direktīvas 17. panta 7. punkts), kas Komisijas priekšlikumā nav iekļauts.

Grozījums Nr. 253

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.b Atkāpjoties no šā panta 1. līdz 8.a punkta prasībām un ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā, šīs direktīvas 26. pantu šiem reģioniem nepiemēro. Līdz ... [seši mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, kurā nosaka kritērijus, ko tālākajiem reģioniem piemēro saistībā ar siltumnīcefekta gāzu ilgtspēju un to mazāku izmantošanu. Šajos kritērijos ņem vērā konkrēto reģionu vietējās īpatnības. Jo īpaši būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savus resursus, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu savu enerģētisko neatkarību.

Pamatojums

Grozījums Nr. 254

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos dalībvalstis var noteikt papildu ilgtspējas prasības biomasas kurināmajiem/degvielām.

10. Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos dalībvalstis var noteikt papildu ilgtspējas prasības biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.

Grozījums Nr. 255

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ļauj apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie vai biomasas kurināmie/degvielas ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma īpašībām, piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā, ar nosacījumu, ka katrs šāds sūtījums pats par sevi atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām un ka ir ieviestas piemērotas sistēmas, lai uzraudzītu un pārbaudītu katra atsevišķa sūtījuma atbilstību.

Grozījums Nr. 256

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Lai veicinātu pārrobežu tirdzniecību un patērētāju informēšanu, izcelsmes apliecinājumos, kas izsniegti par tīklā ievadīto atjaunojamo energoresursu enerģiju, norāda informāciju par ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumiem, kā noteikts 26. panta 2. līdz 7. punktā, un tos var nosūtīt katru atsevišķi.

Pamatojums

Izcelsmes apliecinājumam būtu jāsniedz patērētājiem informācija par ilgtspējas kritēriju izpildi un par siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumiem.

Grozījums Nr. 257

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kas paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu;

a) ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kurš paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu, ar nosacījumu, ka katrs sūtījums, kurš ir šāds maisījums, atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām;

Grozījums Nr. 258

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 26. panta 2.−7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts. Revīzijas procesā verificē, vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 26. panta 2.−7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts. Revīzijas procesā verificē, vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu, un cita starpā verificē arī to, vai ir nodrošināts, ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai tādējādi panāktu, ka sūtījumu vai tā daļu var uzskatīt par atkritumiem vai atlikumiem saskaņā ar 26. panta 2. līdz 7. punktu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.

Pamatojums

Šis grozījums ir saistīts ar nepieciešamību nodrošināt, ka tiek ievērots 25. panta 1. punktā minētais ierobežojums, kas noteikts no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām ražotas biodegvielas un biogāzes īpatsvaram.

Grozījums Nr. 259

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā punktā noteiktie pienākumi attiecas gan uz Savienībā ražotām, gan importētām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.

Šajā punktā noteiktie pienākumi attiecas gan uz Savienībā ražotām, gan importētām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Nodrošina, ka patērētājiem ir pieejama informācija par biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ģeogrāfisko izcelsmi.

Pamatojums

Saistīts ar pienākumu, kas attiecībā uz transporta degvielu ir noteikts 25. pantā.

Grozījums Nr. 260

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus meža tiesiskā valdījuma līmenī. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos, 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā.

4. Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ir iekļauti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai ir pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus piegādes bāzes līmenī. Komisija par aizsargājamām 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļas nozīmē var atzīt arī platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos.

Grozījums Nr. 261

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu to, ka atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek pārbaudīta efektīvi un saskaņoti, un jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija var noteikt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, tostarp atbilstīgus ticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartus, un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. Kad Komisija nosaka šos standartus, tā īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai līdz minimumam samazināt administratīvo slogu. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus.

Pamatojums

Saistīts ar pienākumu, kas attiecībā uz transporta degvielu ir jāpilda, kā noteikts 25. pantā.

Grozījums Nr. 262

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a Komisija var jebkurā laikā pārbaudīt, cik ticama ir informācija par ilgtspējas kritēriju izpildi vai siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumu, kas saņemta no ekonomikas dalībniekiem, kuri darbojas Savienības tirgū, vai arī to darīt pēc dalībvalsts pieprasījuma.

Pamatojums

Saistīts ar pienākumu, kas attiecībā uz transporta degvielu ir jāpilda, kā noteikts 25. pantā.

Grozījums Nr. 263

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja sākvielu ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, proti, kāda no šo Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) noteikto zemes pārklājuma kategoriju platībām — meža zeme, zālājs, mitrājs, apmetnes vai citas platības — ir pārveidota par aramzemi vai daudzgadīgu aramzemi, un ja ar tiešu zemes izmantošanas maiņu saistīto emisiju vērtība (el) ir aprēķināta saskaņā ar V pielikuma C daļas 7. punktu, tad tiek uzskatīts, ka ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistīto emisiju lēstais apjoms šādām sākvielām ir vienāds ar nulli.

Pamatojums

Šis grozījums ir nešķirami saistīts ar 7. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 264

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai ziņojumus, kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecisko izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003. Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.

2. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai ziņojumus, kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada no lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iegūtu izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003. Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.

Grozījums Nr. 265

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā, satur pareizus datus, kuri 26. panta 7. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu lauksaimnieciskās biomasas sākvielu audzēšanas, ko ražo šādos ziņojumos ietvertajās teritorijās. Tāpēc šos datus var izmantot V pielikuma D vai E daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma C daļā biomasas kurināmajiem/degvielām noteikto dezagregēto audzēšanas noklusējuma vērtību vietā.

4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumos, kuri minēti šā panta 2. un 3. punktā, ir pareizi dati, kas 26. panta 7. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iegūtu biomasas sākvielu audzēšanas, kuras tiek ražotas šādos ziņojumos ietvertajās teritorijās. Tāpēc šos datus var izmantot V pielikuma D vai E daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma C daļā biomasas kurināmajiem/degvielām noteikto dezagregēto audzēšanas noklusējuma vērtību vietā.

Grozījums Nr. 266

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu un VI pielikumu, lai pamatotā gadījumā pievienotu vai pārskatītu vērtības, ko piemēro biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku.

Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu un VI pielikumu, lai pamatotā gadījumā, balstoties uz jaunāko tehnoloģiju attīstību un zinātnes atzinumiem, pievienotu vai pārskatītu vērtības, ko piemēro biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku.

Pamatojums

Saistīts ar pienākumu, kas attiecībā uz transporta degvielu ir noteikts 25. pantā.

Grozījums Nr. 267

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi un to ražošanas ietekmi, tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, uz zemes izmantošanu Savienībā un galvenajās trešajās piegādātājās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi, kas prasīti Regulas [par pārvaldību] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu.

1. Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi, kā arī ietekmi, ko rada atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana no šiem un citiem avotiem, tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, ietekmi uz zemes izmantošanu Savienībā un piegādātājās trešās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi, kas prasīti Regulas [par pārvaldību] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi, satelītu iegūti dati un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu un uz konkurenci materiālu ieguves sektorā.

Pamatojums

Būtu jāizmanto vispusīga pieeja, kas ļauj salīdzināt.

Grozījums Nr. 268

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.

2. Pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 269

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 3. punktā, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un ir nešķirami saistīts ar citiem grozījumiem.

Grozījums Nr. 270

Direktīvas priekšlikums

Ia pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ia pielikums

1. Dalībvalsts mērķrādītāji 2030. gadam ir šādu procentpunktos izteiktu elementu summa:

a) šīs direktīvas I pielikumā norādītais dalībvalsts saistošais nacionālais mērķrādītājs 2020. gadam;

b) vienotas likmes devums („C_Flat”);

c) devums, kas noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju („C_GDP”);

d) uz potenciālu balstīts devums („C_Potential”);

e) devums, kurš atspoguļo dalībvalsts starpsavienojumu īpatsvaru („C_Interco”).

2. C_Flat ir vienāds visām dalībvalstīm. Visu dalībvalstu C_Flat kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.

3. C_GDP starp dalībvalstīm sadala, vadoties pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apjoma indeksa ES vidējās vērtības, un katrai dalībvalstij atsevišķi šī indeksa maksimālā robežvērtība ir noteikta 150 % apmērā no ES vidējās vērtības. Visu dalībvalstu C_GDP kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.

4. C_Potential starp dalībvalstīm sadala, vadoties pēc starpības starp dalībvalsts atjaunojamo energoresursu īpatsvaru 2030. gadā, kāds noteikts modeļa „PRIMES” scenārijā EUCO 3535, un dalībvalsts saistošo nacionālo mērķrādītāju 2020. gadam. Visu dalībvalstu C_Potential kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.

Grozījums Nr. 271

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 3. punkts – a apakšpunkts – formula

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

AIZTAUPĪJUMS = (E F(t) – E B /E F(t))

AIZTAUPĪJUMS = (E F(t) – E B) /E F(t)

Pamatojums

Piedāvātā formula nav matemātiski pareiza. Esošā formula ir matemātiski pareiza — tās rezultāts ir bezdimensiju proporcija, kas, izteikta attiecībā pret 100 %, ir SEG samazinājuma īpatsvars.

Grozījums Nr. 272

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aiztaupījums (e_ccr) ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kuri šīs emisijas rada, un ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO₂, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto enerģētikas un transporta nozarē

15. Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aiztaupījums (e_ccr) ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kuri šīs emisijas rada, un tā ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO₂, kurā oglekļa avots ir biomasa un kuru izmanto, lai aizstātu CO₂, kas rodas no fosilā kurināmā un ko izmanto komerciālos produktos un pakalpojumos.

Pamatojums

Būtu jāuztur spēkā pašreizējā juridiskā situācija. Bez ievērības nevajadzētu atstāt emisiju aiztaupījumus arī citās nozarēs, ne tikai transportā.

Grozījums Nr. 273

Direktīvas priekšlikums

VII pielikums – 1. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

- Q_usable = aptuvenais kopējais lietojamais siltums, ko ražo siltumsūkņi atbilstīgi 7. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, šādā veidā: ņem vērā tikai tos siltumsūkņus, kuriem SPF > 1,15 * 1/η,

- Q_usable = aptuvenais kopējais lietojamais siltums, ko ražo siltumsūkņi siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām atbilstīgi 7. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, šādā veidā: ņem vērā tikai tos siltumsūkņus, kuriem SPF > 1,15 * 1/η,

Grozījums Nr. 274

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem mājsaimniecības atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi.

svītrots

Pamatojums

Šādi nodrošina, lai emisiju samazināšanas mērķrādītāji būtu saskaņotāki.

Grozījums Nr. 275

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) Bioloģiski atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā un kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, uz kurām attiecas dalīta savākšana, kas definēta minētās direktīvas 3. panta 11. punktā.

c) Bioloģiski atkritumi, kā tie definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā, uz kuriem attiecas dalīta savākšana, kā tā definēta minētās direktīvas 3. panta 11. punktā.

Grozījums Nr. 276

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) Rūpniecisko atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un lauksaimniecības pārtikas ražošanas, un zvejniecības un akvakultūras nozares, izņemot sākvielas, kas uzskaitītas šā pielikuma B daļā.

d) Biomasas atlikums, kas radies citu atjaunojamo energoresursu rūpnieciskās ražošanas rezultātā un ko nevar izmantot pārtikas ķēdē, barības ķēdē vai pārstrādei nepārtikas materiālos. Tas cita starpā attiecas uz materiāliem, kuri rodas no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un bioloģisku ķīmisko produktu ražošanas, no lauksaimniecības pārtikas ražošanas un no zvejniecības un akvakultūras nozares, izņemot sākvielas, kas uzskaitītas šā pielikuma B daļā.

Pamatojums

Ievērojot aprites ekonomikas un resursu efektīvas izmantošanas principus, par moderno biodegvielu var uzskatīt tikai tādu biodegvielu, kas iegūta no ražošanas atliekām, kuras vairs nevar izmantot pārtikā, barībā vai nepārtikas precēs.

Grozījums Nr. 277

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) Palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari.

svītrots

Pamatojums

Atliekas no tādu augu eļļu ražošanas, kas rada lielu ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistītu ietekmi, nebūtu jāuzskaita kā moderno biodegvielu ražošanai piemērotas sākvielas.

Grozījums Nr. 278

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) Taleļļa un taleļļas darva.

svītrots

Pamatojums

Taleļļa rūpniecībā tiek plaši pielietota. Bez ietekmes novērtējuma mēs nevaram noteikt, kādas sekas varētu būt tam, ka mainās tās izmantošanas veids.

Grozījums Nr. 279

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j) Cukurniedru izspaidas.

svītrots

Pamatojums

Nevajadzētu veicināt moderno biodegvielu iegūšanu no sākvielām, kas rūpniecības vajadzībām pašlaik jau tiek izmantotas un ir pieejamas ierobežotā apjomā, jo tas, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēs klimatu un ekonomiku, tāpēc ka ražošanas procesos, kuros šīs sākvielas izmanto pašlaik, tās nāksies aizstāt ar citiem materiāliem.

Grozījums Nr. 280

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – o punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

o) Mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija, t. i., mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes, lignīns.

o) Uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu atlikuma un atlieku biomasas frakcija, t. i., mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes, lignīns, ja vien ražošanas procesos, kuros šīs atliekas izmanto pašlaik, tās nenākas aizstāt ar citiem materiāliem.

Pamatojums

Nodrošina konsekvenci, spēcīgāku īstenošanu un veicina 26. panta grozījuma izpildi attiecībā uz koksnes produktu izmantošanas hierarhiju.

Grozījums Nr. 281

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – p punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

p) Cits nepārtikas celulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas s) apakšpunktā.

p) Cits nepārtikas celulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas s) apakšpunktā, izņemot enerģētiskos kultūraugus, kas audzēti auglīgā lauksaimniecības zemē.

Pamatojums

Enerģētiskie kultūraugi, kas audzēti auglīgā lauksaimniecības zemē, ir jāizslēdz, jo ar tiem saistītā zemes izmantošanas veida maiņa ir pielīdzināma tai, kuru izraisa pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu audzēšana biodegvielu ieguvei.

Grozījums Nr. 282

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – q punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

q) Cits lignocelulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas r) apakšpunktā, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

q) Lignocelulozes biomasa, kas iegūta no mazauglīgās lauksaimniecības zemes platībās audzētiem īscirtmeta atvasājiem, un agromežsaimniecības sistēmu atkritumi un atliekas uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pamatojums

Definīcija bija pārāk plaša, jo uz visiem mežsaimniecības koksnes atkritumiem un atliekām jau attiecas o) punkts. Grozījumā ierosināts ierobežot q) punkta darbības jomu, to attiecinot tikai uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, mazauglīgas lauksaimniecības zemes galveno izmantošanas veidu un uz agromežsaimniecības sistēmu atkritumiem un atliekām — zariem, mizām, lapām u. c.

Grozījums Nr. 283

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – qa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

qa) Oglekļa uztveršana un izmantošana transporta vajadzībām, ja energoresurss ir atjaunojams, kā noteikts 2. panta otrās daļas a) punktā.

Pamatojums

Pašreizējā noteikuma turpmāka piemērošana. Būtu jāuztur spēkā esošās tiesību normas. Fosilā oglekļa aizstāšana un tā izmantošana pēc kaskādes principa ir atbilstošs risinājums, kas nodrošina aizvien nozīmīgāku devumu klimata aizsardzībā.

Grozījums Nr. 284

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – B daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) melase, ko ražo kā cukurniedru un cukurbiešu rafinēšanas blakusproduktu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti labākie nozares standarti attiecībā uz cukura iegūšanu.

svītrots

Pamatojums

Melase ir cukurniedru blakusprodukts, ko izmanto lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē, jo īpaši rauga ražošanai. Ja to iekļautu IX pielikumā, veidotos izejvielu trūkums, jo, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, melasi daudz efektīvāk var izmantot citām vajadzībām, nevis enerģijas ražošanai.

Grozījums Nr. 285

Direktīvas priekšlikums

X pielikums – A daļa

Kalendārais gads

Maksimālais īpatsvars

2021

7,0 %

2022

6,7 %

2023

6,4 %

2024

6,1 %

2025

5,8 %

2026

5,4 %

2027

5,0 %

2028

4,6 %

2029

4,2 %

2030

3,8 %

Grozījums

A daļa. Maksimālais no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtu šķidru biodegvielu devums 7. panta 1. punktā minētā ES atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķa sasniegšanā.

Kalendārais gads

Maksimālais īpatsvars

2021

7,0 %

2022

6,3 %

2023

5,6 %

2024

4,9 %

2025

4,2 %

2026

3,5 %

2027

2,8 %

2028

2,1 %

2029

1,4 %

2030

0 %

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[2] OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Uzdevumi saistībā ar ekonomikas dekarbonizāciju līdz 2050. gadam

Eiropas Parlaments ir uzņēmies saistības atbalstīt Eiropas iedzīvotājus, veicinot viņu dzīves kvalitāti un ekonomikas un sociālo attīstību.

Šis ir īstais brīdis izveidot skaidru un efektīvu tiesisko regulējumu, kurš atbilst virzībai uz ekonomikas dekarbonizāciju un kura pamatā ir vēsturiskais Parīzes nolīgums, kas parakstīts 2015. gadā un ir spēkā kopš 2016. gada novembra.

Jaunajā direktīvā par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu mums ir jābūt vērienīgākiem nekā jebkad iepriekš un jānodrošina visiem iedzīvotājiem tīra, droša, pieejama enerģija, lai radītu darbvietas.

Vai Eiropa ir līdere atjaunojamo enerģiju jomā?

Pašreizējā un plānotā atjaunojamo enerģijas avotu pasaules tirgu būtiskā attīstība rada lielas iespējas mūsu uzņēmumiem un kvalitatīvu darbavietu radīšanai Eiropas Savienībā. Tehnoloģiju zināšanas, rūpniecības struktūra un kvalificēti speciālisti ir ļāvuši mums ieņemt nozīmīgu vietu šo tehnoloģiju izstrādes jomā pasaules mērogā, tādēļ tas būtu jāizmanto un jāveicina.

Atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana arī veicina ES neatkarību enerģētikas jomā, uzlabojot energoapgādes drošību un padarot Eiropu mazāk neaizsargātu pret ārējiem enerģijas piegādātājiem.

Pēdējos gados ir vērojama ekonomikas dekarbonizācijai nepieciešamo investīciju tempu palēnināšanās ES. To parāda, piemēram, tas, ka investīciju apjoms atjaunojamos energoresursos Eiropā samazinās, lai gan citos pasaules reģionos tas sasniedz arvien jaunus rekordapjomus.

Ceļā uz jaunu tiesisko regulējumu atjaunojamās enerģijas veicināšanai

Mērķis, kas nodrošina pilnīgu dekarbonizāciju 2050. gadā: 35 % atjaunojamo energoresursu

Lai gan referents atzinīgi vērtē daudzus jaunos noteikumus, kas iekļauti Komisijas priekšlikumā, viņš pauž nožēlu par to, ka noteiktais 27 % atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvara mērķis Eiropas Savienībā nav pietiekami tālejošs.

Būtu jānorāda, ka Eiropadome 2014. gada oktobra sanāksme, kurā apstiprināja mērķi panākt vismaz 27 % atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, notika pirms Parīzes nolīguma parakstīšanas.

No otras puses, vispārējais mērķis (27 %) būtiski neatšķiras no pamatscenārija, kuru īstenojot 2030. gadā tiktu sasniegts 24,3 % līmenis (šajā scenārijā nav ņemta vērā iespējamā cenu samazināšanās noturīgākajām atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām).

Ir vērts pieminēt arī to, ka Eiropas Parlaments 2016. gadā pieņēma rezolūciju, kurā aicina noteikt vismaz 30 % atjaunojamo energoresursu mērķi, norādot, ka “mērķus vajadzētu noteikt ievērojami augstākus”.

Pašlaik pat Eiropas Parlamenta ierosinātais mērķis ir zems salīdzinājumā ar ekonomikas dekarbonizācijas vajadzībām, par kurām vienojās COP21, un tas apdraud ne tikai Parīzes mērķus, bet arī Eiropas Savienības līderību tīras enerģijas jomā.

Patiesībā vairākas dalībvalstis ir noteikušas mērķus, kas ir daudz augstāki nekā 2030. gadam noteiktie.

IRENA (2016), piemēram, plāno, ka 36 % atjaunojamo energoresursu izmantošana pasaulē līdz 2030. gadam ir ne tikai iespējama, bet arī vajadzīga, lai ierobežotu pasaules vidējās temperatūras pieaugumu līdz 2 °C.

Tādēļ referents ierosina noteikt obligātu ES mērķi, proti, 35 % atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā 2030. gadam. Šis minimālais mērķis ir jāsasniedz ar visu dalībvalstu kopējiem centieniem, nosakot jaunus valstu saistošos mērķus, tostarp transporta nozarē.

Valstu saistības tīras enerģijas jomā

Spēkā esošās Direktīvas 2009/28/EK panākumi, pārliecinoši virzoties uz jūtamu progresu atjaunojamo energoresursu pastiprinātas izmantošanas jomā, lielā mērā ir saistīti ar skaidri un pārliecinoši noteiktiem valsts līmenī saistošiem mērķiem.

Saistošie mērķi dod skaidrību investoriem, samazinot vajadzību pēc finanšu atbalsta. Turklāt tie arī paredz skaidru pienākumu sadali, kas neatbilstības gadījumā ļauj īstenot koriģējošus pasākumus.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Komisija saistošu valsts mērķu noteikšanu ir atzinusi par efektīvāko instrumentu atjaunojamo energoresursu mērķu sasniegšanai 2020. gadā, ir grūti pieņemt domu par atteikšanos no tiem. Valstu brīvprātīgo iemaksu sistēma nesniedz skaidru norādi par mērķu vērienīgumu.

Elastīga un noturīga Eiropas mēroga finansiālā atbalsta sistēma

Uz tirgu balstītu atbalsta shēmu noteikšanas kritēriji veicina lielāku konkurenci un samazina izmaksas, kas saistītas ar atjaunojamo enerģijas avotu (AEA) veicināšanu.

Tajā pašā laikā ir jānodrošina, ka dalībvalstis var lemt par savu tehnoloģiju dažādošanu, ņemot vērā sociālos, vides, ģeogrāfiskos un klimata faktorus. Turklāt šāds elastīgums palīdz arī samazināt izmaksas, kas saistītas ar atjaunojamo enerģijas avotu integrāciju enerģētikas sistēmā. Šā iemesla dēļ referents ierosina noteikt kopējus vispārīgos principus atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām.

Atvērtas atbalsta shēmas izveide RES ražotājiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, ir veids kā saskaņot un samazināt atbalsta shēmu izmaksas, lai palielinātu konkurētspēju.

Sadarbības mehānismi starp dalībvalstīm sniedz potenciālus ieguvumus izmaksu efektivitātes ziņā atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai. Lai šie ieguvumi varētu materializēties, vienlaikus nodrošinot elastību dalībvalstīm, referents ierosina pienākumu veidot atbalsta shēmas aizstāt ar kopīgu projektu veikšanu.

Reģionālā sadarbība būtu jāsaskaņo ar starpsavienojumu līmeni, kas ir būtiski faktori, lai pareizi pārvaldītu dažādos atjaunojamo enerģijas avotus un samazinātu ar to integrāciju energosistēmā saistītās izmaksas. Tādēļ dalībvalstīm ar ļoti zemu starpsavienojumu līmeni nebūtu jāuzliek par pienākumu piedalīties šajā procedūrā.

Tiesiskās noteiktības uzlabošana

Straujās izmaiņas atjaunojamās enerģijas avotu atbalsta politikā ir radījuši nenoteiktību ieguldītājiem. Vairākas valstis ir veikušas atgriezeniskus pasākumus, izraisot uzticības zudumu un nedrošību atjaunojamo energoresursu nozarē un liedzot finansējuma pieejamību jaunām iekārtām. Tas apdraud 2020. gadam noteikto mērķu sasniegšanu un vājina vietējās ražošanas nozares daudzos reģionos.

Ir ļoti būtiski nodrošināt Eiropas Savienības kā investīcijām atjaunojamos energoresursos pievilcīgas teritorijas tēlu, cita starpā pateicoties tās tiesiskā regulējuma tiesiskajai noteiktībai. Tādēļ 6. pantā ir uzsvērts, ka ir jānovērš neskaidrības un jāprecizē, ka tas attiecas gan uz pašreizējām, gan uz turpmākajām investīcijām. Atbalsta plašāku regulatīvo sistēmu, nosakot pārejas periodus gadījumos, kad notiek izmaiņas regulējumā, un nodrošinot nepieciešamās kompensācijas tādu diskriminējošu ārējo pārmaiņu gadījumos, kas skar atjaunojamos energoresursus un ievērojami ietekmē atbalstīto projektu ekonomisko dzīvotspēju.

Administratīvo šķēršļu nojaukšana

Vēl viens no faktoriem, kas kavē atjaunojamo energoresursu izmantošanu Savienībā, ir sarežģītas administratīvās procedūras un ilgs gaidīšanas laiks. Ierosinātās vienas pieturas aģentūras ir līdzeklis, ko atkārtoti pieprasīja nozares dalībnieki.

Lai arī maksimālo trīs gadus periodu varētu reāli piemērot atļaujas piešķiršanai lielākām iekārtām, tas šķiet pārmērīgs attiecībā uz mazākām iekārtām. Ir nepieciešami īsāki termiņi mazāka apjoma projektiem, kuru īstenošanai nav vajadzīga tik plaša apspriešanās un izvērtēšana kā lielākajām iekārtām.

Patērētāju līdzdalība enerģētikas pārkārtošanā

Kopš spēkā esošās direktīvas pieņemšanas tehnoloģiju attīstība ir turpinājusies un dažu tehnoloģiju izmaksu kritums ir radījis jaunus enerģijas pārvaldības veidus, kas ļauj patērētājam ieņemt centrālo vietu Eiropas enerģētikas politikā. Ir svarīgi konstatēt minētos jaunos veidus līdzdalībai enerģētikas sistēmā un veicināt to ieviešanu. Šajā sakarībā ar jauno direktīvu ir ne vien jāpilnvaro pašpatēriņa attīstība un tās no diskriminācijas vai nesamērīgu procedūru vai slogu uzlikšanas. Pašražotas atjaunojamās enerģijas patēriņam, kas darbojas ārpus tīkla, nevajadzētu piemērot nekāda veida nodokļus vai maksājumus.

Bieži vien iedzīvotājiem ar vidējiem vai augstiem ienākumiem ir labāka piekļuve sākuma kapitālam, kas ir vajadzīgs, lai varētu investēt atjaunojamo energoresursu pašražošanā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka Eiropā 50 miljoni cilvēku saskaras ar enerģētisko nabadzību, atjaunojamo energoresursu izmantošanai ir būtiska loma tādas jaunas paradigmas enerģētikas sistēmas izveidē, kas sniedz labumu visai sabiedrībai.

Tādēļ pašražošanas atbalsta shēmas būtu jāizstrādā tā, lai tās būs sasniedzamas visiem patērētājiem un jo īpaši tiem, kam ir vismazāk resursu.

Nozaru mērķu nozīme

Ir absolūti nepieciešams ieviest konkrētus mērķus apkures un dzesēšanas un transporta nozarēm, ņemot vērā iespējami sasniedzamo atjaunojamo enerģijas veidu izmantojumu un to, ka tās veido apmēram 75 %[1] ES tiešā enerģijas patēriņa. Mums neizdosies sasniegt dekarbonizācijas mērķus, ja nedubultosim centienus šajās nozarēs.

Apkures un dzesēšanas nozarē kopā ar augstāku saistošo mērķu līmeni būtu jānodrošina arī elastība dalībvalstīm, kurās jau ir ļoti augsts atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars.

Tāpat ievieš arī norādes, lai šajā nozarē veiktajos pasākumos īpašu uzmanību pievērstu neaizsargātām mājsaimniecībām, kuras pakļautas enerģētiskajai nabadzībai.

Transports veido aptuveni vienu trešdaļu no ES enerģijas galapatēriņa, bet tas joprojām dominē no naftas iegūtas degvielas patēriņa jomā (94 %). Spēkā esošajā direktīvā noteikts 10 % atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķis transporta nozarē līdz 2020. gadam. Lai panāktu progresu šajā nozarē, kas veido 35 % visu CO₂ emisiju ES, ir nepieciešams saglabāt nozares mērķi un to sasniegt līdz 2030. gadam. Šajā nolūkā ir svarīgi veicināt alternatīvu degvielu izmantošanu mobilitātei, piemēram, elektromobilitātes jomā.

Referents uzskata, ka šai direktīvai ir vajadzīgs lielāks vēriens, lai pildītu ES saistības cīņā pret klimata pārmaiņām. Vērienīguma trūkums atjaunojamo resursu jomā ne tikai liek apšaubīt ne vien mūsu uzticamību, bet galvenokārt visu mūsu turpmāko attīstību.

[1] Avots: Eurostat (2014).

PIELIKUMS. JURIDISKAS UN FIZISKAS PERSONAS, KAS SNIEGUŠAS REFERENTAM ZIŅOJUMA SAGATAVOŠANAI NODERĪGU INFORMĀCIJU

1. Red Eléctrica Española (REE)
2. Repsol
3. Unión Fotovoltaica Española (UNEF)
4. Dupont Industrial Biosciences
5. Gas Natural Fenosa (GNF)
6. Comisión Europea
7. Gobierno de Dinamarca
8. Gobierno del Reino Unido
9. Gobierno de Alemania
10. Statoil
11. European Renewable Energies Federation (EREF)
12. Danish Energy Association. DONG Energy
13. Eurelectric
14. “Clean Energy For All Europeans Package”: (cena-debate con Orgalime, Electrolux, Bosch, Diehl, European Forum for Manufacturing - EFM)
15. Asociación Española de Operadores de Gases Licuados de Petróleo (AOGLP)
16. Unión de Petroleros Europeos Independientes (UPI)
17. Falck Renewables
18. Austrian Biomass Association
19. Austrian Chamber of Agriculture
20. Endesa
21. Metsä Group
22. Arizona Chemical
23. Gas Distributors for Sustainability: GRDF, GNF, Italgas, Galp y Athenora
24. “SolarPower Summit”: European Commission, Eurelectric, Greenpeace, SolarPower Europe, Energy Post et altri.
25. Acciona
26. Abengoa
27. EPURE
28. European Biomass Association
29. Association of Public Enterprises and Public Services Austria
30. Gobierno de Suecia
31. COGEN Europe
32. Siemens
33. Seminario“La transición hacia un nuevo modelo energético en Europa”: Comisión Europea, PSOE, UNEF, Asociación Eólica Española, REE, Asociación de Comercializadores de Energía Independiente (ACIE), Asociación General de Consumidores (ASGECO), Iberdrola, Plataforma para un Nuevo Modelo Energético
34. ANPIER
35. Fundación Renovables
36. Climate Action Network (CAN)
37. Ocean Energy Europe
38. Wind Europe
39. Greenpeace
40. North Carolina office of the Southern Environmental Law Center
41. Drax Power Station
42. IDA Group
43. APPA y APPA Biocarburantes
44. Hydrogen Europe
45. International Air Transport Association (IATA)
46. Transport & Environment
47. Birdlife Europe
48. Iberdrola
49. Euroheat & Power
50. EDF
51. European Geothermal Energy Council
52. European Solar Thermal Industry Federation
53. European Hydrogen Association
54. Greenpeace
55. European Copper Institute
56. ENGIE
57. “3rd EU Energy Summit”: European Commission, Government of Belgium, Iberdrola, ENEL, 50 Hertz, Wind Europe et altri.
58. Gobierno de Canarias
59. Confederation of Swedish Enterprise
60. Scania AB
61. Eurochambres
62. Center for European Policy (CEP)
63. Confederation of European Paper Industries (CEPI)
64. Innogy
65. Arcelormittal
66. Shell
67. REScoop
68. Oxfam
69. EDSO
70. Tesla
71. “Biofuels Round Table”: European Commission, Leaders of Sustainable Biofuels (LSB), European Waste-to-Advanced Biofuels Association (EWABA), FEDIOL, ePURE, European Biodiesel Board (EBB), Transport & Environment et altri.
72. European Federation of Local Energy Companies (CEDEC)
73. Austrian Federal Economic Chamber
74. ENCE
75. EDP Renovables
76. Cámara de Comercio de España en Bélgica y Luxemburgo (desayuno-debate con Comisión Europea, Acciona y otras empresas españolas).
77. Gobierno de España
78. Paikallisvoima ry
79. Rune Henriksen, member of the Norwegian Parliament
80. EREF (desayuno-debate con Comisión Europea y académicos: Fraunhofer Institute Munich, IG Windkraft et altri)
81. True North Venture Partners
82. Eurobat
83. Nordic Council (MPs from Denmark, Iceland, Finland, Norway and Sweden)
84. European Federation for Intelligent Energy Efficiency Services (EFIEES)
85. European Biogas Association
86. Seminario “Clean Energy Transition and the Revised Renewable Energy Directive”: Comisión Europea, PSOE, ANPIER, Fundación Renovables et altri.
87. Council of European Energy Regulators (CEER) / Comisión Nacional del Mercado de la Competencia (CNMC)
88. Snam S.p.A.
89. Platform for Electro-mobility
90. Association of Austrian electricity companies
91. European Ventilation Industry Association (EVIA)
92. FERN
93. Total, ENI y NESTE
94. Conseil des Communes et Régions d’Europe
95. Airbus
96. ABB - Wind Sector Initiative
97. Gobierno de Portugal
98. Polish Electricity Association (PKEE)
99. Gobierno de Holanda
100. Seminario “Unión energética – el Parlamento Europeo decide”

PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

D(2017)45796

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājam

Jerzy Buzek

PHS 08B046

Briselē

Temats: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskā komiteja ir izskatījusi iepriekšminēto priekšlikumu, ievērojot Eiropas Parlamenta Reglamenta 104. pantu par pārstrādāšanu.

Minētā panta 3. punktā ir noteikts:

„Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr izņēmuma gadījumā un izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var pieņemt grozījumus tajās priekšlikuma daļās, kuras nav tikušas mainītas, ja viņš uzskata, ka tas ir steidzami nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci, vai tādēļ, ka šie grozījumi ir cieši saistīti ar citiem grozījumiem, kas ir pieņemami. Šādus iemeslus norāda rakstiskā grozījumu pamatojumā.”

Ņemot vērā atzinumu, kas saņemts no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas, kura izskatīja pārstrādāšanas priekšlikumu, un ievērojot referenta ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas tajā ir skaidri norādīti vai ko par tādiem atzinusi konsultatīvā darba grupa, un ka ar šiem grozījumiem iepriekš pieņemto tiesību aktu negrozītos noteikumus priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības.

Juridiskā komiteja 2017. gada 21. novembra sanāksmē vienbalsīgi[1] nolēma ieteikt par konkrēto jautājumu atbildīgajai Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai turpināt izskatīt iepriekšminēto priekšlikumu, ievērojot Reglamenta 104. pantu.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

Pielikumā: konsultatīvās darba grupas atzinums.

[1] Sanāksmē piedalījās šādi deputāti: Isabella Adinolfi, Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Daniel Buda, Jean-Marie Cavada, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, John Flack, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emma McClarkin, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Tiemo Wölken, Francis Zammit Dimech.

PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS

JURIDISKO DIENESTU

KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

Briselē, 2017. gada 28. septembrī

ATZINUMS

EIROPAS PARLAMENTAM

PADOMEI

KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu

COM(2016)0767 final/2, 23.2.2017. – 2016/0382(COD)

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un jo īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu pārstāvji, 2017. gada 29. jūnijā rīkoja sanāksmi, lai izskatītu iepriekš minēto priekšlikumu, ko bija iesniegusi Komisija.

Šajā sanāksmē[1], izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, konstatēja turpmāk minēto.

1. Šāds teksts būtu jāiezīmē ar pelēko fonu, ko pārstrādātajos priekšlikumos parasti izmanto, lai izceltu būtiskus grozījumus:

– 2. apsvērumā tiek svītroti vārdi “Eiropas enerģijas patēriņa kontrole”;

– 3. apsvērumā tiek svītrots nobeiguma teksts „transporta nozarē – jomas, kurā apgādes nodrošināšanas problēma arvien ir akūta, – un ietekmēt degvielas tirgu.”;

– 20. apsvērumā tiek svītrots Direktīvas 2009/28/EK 11. apsvēruma otrais teikums, proti, “Saistībā ar to būtu jāņem vērā okeānu un citu ūdenstilpju enerģija, kas izpaužas kā viļņi, jūras straumes, plūdmaiņas, okeāna siltumenerģijas gradienti vai sāļuma gradienti.”

– 26. apsvērumā tiek svītroti vārdi “valsts mērķos”, “elastīgi pasākumi” un “bet tie paliek dalībvalstu kontrolē, lai netraucētu tām sasniegt savus valsts mērķus”;

– 27. apsvērumā tiek svītroti vārdi ,,pārredzamības platforma”;

– 28. apsvēruma pirmajā teikumā tiek svītrots vārds “mērķus” un Direktīvas 2009/28/EK 37. apsvēruma otrais teikums ,,Tomēr, lai novērstu siltumnīcefekta gāzu emisiju neto pieaugumu, kas saistīts ar esošo atjaunojamo energoresursu novirzīšanu un to pilnīgu vai daļēju aizstāšanu ar tradicionālajiem energoresursiem, vērā drīkst ņemt tikai tādu elektroenerģiju, kas ražota atjaunojamos energoresursus izmantojošās ražošanas iekārtās, kuru ekspluatāciju uzsākta pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, vai iekārtās, kuru jauda palielināta pēc šā datuma”.

– 34. apsvērumā tiek svītroti vārdi “nodrošināt, ka šādi līmeņi tiek panākti, obligātajās energoefektivitātes prasībās iekļaujot atjaunojamo energoresursu faktoru saskaņā ar Direktīvu 2002/91/EK, saistībā ar oglekļa emisiju samazināšanu ēkās no izmaksu viedokļa optimālā veidā”;

– 39. apsvērumā tiek svītroti pēdējie vārdi “iekārtas, lai ražotu enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem”;

– 43. apsvērumā tiek svītrots Direktīvas 2009/28/EK 52. apsvēruma pēdējais teikums, proti, “Svarīgi nošķirt zaļās apliecības, ko lieto atbalsta shēmās, no izcelsmes apliecinājumiem”;

– 44. apsvērumā tiek svītroti vārdi ,,minimālu procentu”;

– 45. apsvērumā tiek svītroti vārdi “jo īpaši saistībā ar tās enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem daudzumu, ko ražo jaunās iekārtās, Komisijai būtu jānovērtē dalībvalstu veikto pasākumu efektivitāte”;

– pilnībā tiek svītrots Direktīvas 2009/28/EK 56. apsvēruma teksts;

– 48. apsvērumā svītrots vārds „periodiskai”;

– 52. apsvērumā tiek svītroti vārdi “atbalstīt [..] demonstrācijas fāzē un pirms izlaišanas tirgū fāzē”;

– 70. apsvērumā tiek svītroti nobeiguma vārdi “un otrās un trešās paaudzes biodegvielu attīstību Kopienā un pasaulē, kā arī veicinot pētniecību lauksaimniecības nozarē un zināšanas šajās jomās”;

– 72. apsvērumā tiek svītroti pēdējie divi Direktīvas 2009/28/EK 73. apsvēruma teikumi, proti, “Būtu jāiekļauj arī mežaudzes, kuru lapotne ir no 10 līdz 30 %, ja vien netiek pierādīts, ka oglekļa koncentrācija šajās mežaudzēs ir pietiekami zema, lai saskaņā ar šajā direktīvā minētajiem noteikumiem nepieļautu augsnes pārveidošanos. Izdarot atsauci uz mitrājiem, būtu jāņem vērā 1971. gada 2. februārī Ramsārē pieņemtajā Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi, noteiktā definīcija.”

– 81. apsvērumā tiek svītroti vārdi “daudzpusēju un divpusēju nolīgumu” un “tādu nolīgumu”;

– 95. apsvērumā tiek svītroti vārdi „kas ir stipri piesārņotas”, kā arī seši pēdējie Direktīvas 2009/28/EK 85. apsvēruma teikumi, proti, “Arī tad, ja biodegvielas izgatavo no izejmateriāliem, ko iegūst zemēs, kuras jau izmanto kā aramzemes, tīrā izteiksmē pieaugušais graudaugu pieprasījums, ko būs radījusi biodegvielu veicināšana, varētu izraisīt graudaugu platību palielinājumu tīrā izteiksmē. Tas varētu notikt zemēs, kurās ir daudz oglekļa dioksīda, un tādā gadījumā uzkrātā oglekļa dioksīda atbrīvošana radītu kaitējumu. Lai tādus draudus mazinātu, ir pareizi ieviest papildu pasākumus, pastiprināti veicinot ražību zemēs, ko jau izmanto labībai, izmantojot noplicinātas zemes, kā arī pieņemot tādas ilgtspējības prasības, kas būtu salīdzināmas ar šajā direktīvā ietvertajām, un attiecas uz Kopienas biodegvielas patēriņu citās valstīs, kas patērē biodegvielu. Komisijai būtu jāizstrādā konkrēta metodoloģija, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radušās netiešas zemes lietošanas maiņas rezultātā. Tādēļ Komisijai, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātniskām atziņām, jo īpaši būtu jāanalizē netiešas zemes lietošanas maiņas faktora iekļaušana siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanā, kā arī jāatbalsta ilgtspējīgas biodegvielas, kas samazina zemes lietošanas maiņas ietekmi un uzlabo biodegvielas ilgtspējību attiecībā uz netiešu zemes lietošanas maiņu. Izstrādājot šo metodoloģiju, Komisijai, inter alia, būtu jāpievēršas iespējamām biodegvielu, kas ražotas no nepārtikas celulozes materiāla un lingocelulozes materiāla, netiešas zemes lietošanas maiņas sekām.

– 100. apsvērumā tiek svītrota pašreizējā atsauce uz Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību;

– 101. apsvērumā tiek svītrota norāde ,,20 %”;

– 1. pantā un 2. panta j) apakšpunktā tiek svītrots vārds „valsts”;

– 2. panta g) apakšpunktā tiek svītroti vārdi „vai gāzveida”;

– 7. panta 1. punktā tiek aizstāta pašreizējā atsauce uz ”17. panta 2. līdz 6. punktu” ar atsauci uz ”26. panta 2. līdz 7. punktu”;

– pilnībā tiek svītrots Direktīvas 2009/28/EK 5. panta 2. punkta teksts;

– 7. panta 3. punktā tiek svītroti vārdi ,,Apkārtējā gaisa [..], ģeotermālo un hidrotermālo”;

– 8. panta 1. punktā tiek svītroti vārdi „un var noteikt kārtību”, “atbilstību”, „3. panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām” un “atbilstību”;

– 8. panta 2. punktā un 12. panta 1. punktā tiek svītrots vārds „trīs”;

– 9. panta 2. un 3. punktā un 10. panta 1. punktā tiek svītrots vārds „mērķim”;

– 9. panta 4. punktā tiek svītrots pirmais teikums, proti, “Panta 3. punkta d) apakšpunktā noteiktais laiks nedrīkst turpināties pēc 2020. gada”, kā arī norāde “2020. gada” otrajā teikumā;

– 10. panta 3. punktā tiek svītrots teksts “novērtētu atbilstību [..] prasībām ” un “attiecībā uz valsts vispārējiem mērķiem”;

– 13. panta 1. punktā tiek aizstāta pašreizējā atsauce uz “3. pantu” ar atsauci uz “5. pantu”;

– pilnībā tiek svītrots Direktīvas 2009/28/EK 13. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta teksts;

– 19. panta 13. punktā tiek aizstāts vārds “patērētājiem ” ar “klientiem” un tiek svītroti nobeiguma vārdi “nāk no iekārtām vai palielinātām jaudām, kas ir sākušas darboties pēc 2009. gada 25. jūnijs”;

– 26. panta 1. punktā svītrots vārds „ilgtspējības”;

– 27. panta 4. punktā pašreizējā atsauce uz “17. panta 2. punktu” tiek aizstāta ar atsauci uz “26. panta 7. punktu” un pašreizējā atsauce uz “17. panta 3., 4. un 5. punktu” ar atsauci uz “26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktu”;

– 27. panta 6. punkta trešajā daļā tiek svītrots vārds „pārredzamība”;

– 27. panta 6. punkta piektajā apakšpunktā un 7. punktā pašreizējā atsauce uz ”17. panta 2. līdz 5. punktu” tiek aizstāta ar atsauci uz ”26. panta 2. līdz 7. punktu”;

– 28. panta 1. un 4. punktā pašreizējā atsauce uz “17. panta 2. punktu” tiek aizstātā ar atsauci uz “26. panta 7. punktu”;

– 28. panta 5. punktā tiek svītroti vārdi “jo īpaši attiecībā uz ” un vārdu “papildinājumi”;

– 30. panta 3. punktā tiek aizstāta pašreizējā atsauce uz “2018. gadā” ar atsauci uz “2026. gadā”;

– 30. panta 4. punktā tiek aizstāta pašreizējā atsauce uz “2021. gadā” ar atsauci uz “2032. gadā”;

– 32. panta 2. punktā tiek aizstāta pašreizējā atsauce uz “no 2015. gada 5. oktobra” ar atsauci uz “2021. gad1 1. janvāra”;

– 32. panta 2., 3. un 6. punktā pašreizējā atsauce uz “3. panta 5. punktu” tiek aizstāta ar atsauci uz “7. panta 5. punktu” un tiek pievienota jauna atsauce uz “19. panta 11. un 14. punktu” un uz “25. panta 6. punktu”;

– V pielikuma A. sadaļas tiek svītrota norāde “52 %” saistībā ar “Cukurbiešu etanols”;

– V pielikuma B. sadaļā tiek svītrota norāde “92%” saistībā ar “Audzētas koksnes DME”;

– V pielikuma C. sadaļas 3. apakšpunktā tiek svītrota formula“(EF – EB)/EF” saistībā ar “Audzētas koksnes DME”;

– pilnībā tiek svītrots Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma C. sadaļas 8. punkta b) apakšpunkta ii) ievilkuma teksts;

– V pielikuma C. sadaļas 8. punkta otrajā daļā tiek svītrots skaitlis “10”;

– pilnībā tiek svītrots Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma C. sadaļas 9. punkta b) apakšpunkta teksts;

– pilnībā tiek svītrots Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma C. sadaļas 9. punkta teksts;

– V pielikuma C. sadaļas 10. punktā tiek svītrota norāde “2009”;

– V pielikuma C. sadaļas 12. punktā tiek svītrota norāde “un uzglabāšanas”;

– V pielikuma C. sadaļas 14. punktā tiek svītrota norāde “un atdalot”;

– V pielikuma C. sadaļas 15. punktā tiek svītroti nobeiguma vārdi “ar kuru aizstāj CO₂, kas rodas no fosilā kurināmā un ko izmanto komercproduktos un pakalpojumos”;

– V pielikuma C. sadaļas 18. punktā tiek svītrots teksts “ee c + e l , + tā ep , etd un eee frakcija”;

– pilnībā tiek svītrots Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma C. sadaļas 19. punkta 4) apakšpunkta teksts;

2. 27. panta 5. punkta otrajā daļā un 6. punkta pirmajā un piektajā daļā atsauce uz “31. panta 3. punkts” ir jāmaina uz atsauci uz “31. panta 2. punkts”.

Priekšlikuma izskatīšanas rezultātā konsultatīvā darba grupa vienprātīgi secināja, ka priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas tajā ir skaidri norādīti. Konsultatīvā darba grupa arī konstatēja, ka attiecībā uz spēkā esošā tiesību akta negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai to kodifikācija, negrozot to būtību.

F. DREXLER H. LEGAL L. ROMERO REQUENA

juriskonsults juriskonsults ģenerāldirektors

[1] Konsultatīvā darba grupa strādāja, izmantojot priekšlikuma tekstu angļu valodā, kas ir apspriežamā teksta oriģinālvaloda.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (24.10.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)
(COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Florent Marcellesi

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas klimata un enerģētikas politikai jābūt saskaņotai ar mērķiem, kas izvirzīti politikas saskaņotības attīstībai, kā noteikts Lisabonas līguma 208. pantā un ilgtspējīgas attīstības mērķos. Lai sasniegtu šos mērķus, izšķirīgi svarīga ir pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Tādēļ, ņemot vērā, ka bioenerģijai var būt tikai ierobežota nozīme ES enerģijas pieprasījuma apmierināšanā, un tā kā ES bioenerģijas politika noteikti tiks izmantota par paraugu starptautiskajās sarunās, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt ierosinātās direktīvas atbilstību stingriem sociālajiem un vides ilgtspējas kritērijiem.

Šajā nolūkā ierosinātā direktīva būtu jāpastiprina vairākos veidos:

jāatjaunina priekšlikumā ietvertais klimata mērķis, palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru līdz 45 % 2030. gadā valstu obligātajos mērķrādītājos, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus;

līdz 2030. gadam pakāpeniski jāizņem no apgrozības pirmās paaudzes biodegviela, lai pēc iespējas mazinātu bioenerģijas nelabvēlīgo ietekmi uz tiesībām uz zemi, tiesībām uz pārtiku, bioloģisko daudzveidību, augsni un kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi. Turpmāk pirmās paaudzes biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā īpatsvars, ko saskaņā ar šo direktīvu var ieskaitīt transporta degvielas mērķī, būtu pakāpeniski jāsamazina līdz 2030. gadam, kad šis īpatsvars būs vienāds ar nulli;

pakāpeniski jāsamazina visi politikas stimuli attiecībā uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas degvielu, kas ražota no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem vai citiem kultūraugiem, kurus audzē auglīgā lauksaimniecības zemē;

jāpadara stingrāki noteikumi par netiešu zemes izmantošanas maiņu (ILUC), ņemot vērā to, ka nepārtikas enerģētiskie kultūraugi var veicināt ILUC, ja tos audzē zemē, kas tika izmantota pārtikas ražošanai;

jānodrošina pārstrādātās direktīvas atbilstība apsaimniekošanas atkritumu hierarhijas principam un kaskādes izmantošanas principam;

jāpastiprina aizsardzības pasākumi moderno biodegvielu jomā, kas efektīvi mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un atbilstu stingriem vides ilgtspējas kritērijiem gadījumos, kad tiek veicināta atkritumu un atlikumu izmantošana enerģijas ieguvē;

jāievieš sociālās ilgtspējas kritēriji, ņemot vērā, ka rodas aizvien vairāk konfliktu zemes dēļ, ko izraisa, piemēram, liela apjoma ieguldījumi lauksaimniecībā sākvielu ražošanai. Tādējādi direktīvai jāatbilst starptautiskajiem zemes īpašuma tiesību standartiem, kam ir vēl lielāka nozīme tajās valstīs, kuru tiesību sistēmā nav skaidri atzītas paražu tiesības un kurās lauku rajonu pirmiedzīvotāji ir bijuši spiesti pamest savas dzīvesvietas dabas aizsardzības projektu dēļ.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Saistoša Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem. Savienības līmenī nosprausts mērķrādītājs dalībvalstīm dotu lielāku elastību savus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītājus sasniegt pēc iespējas izmaksefektīvāk, ņemot vērā to apstākļus, energoresursu struktūru un iespējas ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju.	(8) Saistošu Savienības un nacionālo mērķrādītāju noteikšana 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem.
Pamatojums
Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ietver atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara palielinājumu gan ES līmenī, gan dalībvalsts līmenī. Dalībvalsts mērķi, kas atbilst ES mērķim, ļaus efektīvi sasniegt ES vispārējo mērķi.
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Biomasas izmantošana enerģijas ieguvei ir saistīta ar ievērojamām alternatīvām izmaksām, kas saistītas ar ekosistēmu noplicināšanos vai zudumu. Dalībvalstīm vajadzētu atturēties no subsīdiju vai atļauju piešķiršanas sākvielu izmantošanai enerģijas ieguvē, ja šāda izmantošana nelabvēlīgi ietekmētu tiesības uz zemi, tiesības uz pārtiku, bioloģisko daudzveidību, augsni vai kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci.
Pamatojums
Programma 2030. gadam ir pārveidojošs politiskais satvars nabadzības mazināšanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai pasaulē. Turpmāk ES pasākumiem, kas veikti Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām īstenošanai, jābūt saskanīgiem ar tās pasākumiem 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un jāņem vērā būtiskās saiknes starp tās mērķiem un mērķrādītājiem.
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 15.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15b) Atjaunojamo energoresursu veicināšanā būtu jāpamatojas uz kaskādes izmantošanas principu, jo īpaši attiecībā uz meža un lauksaimniecisko biomasu, kā arī aprites ekonomiku. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas atbalsta shēmām nebūtu jāapdraud aprites ekonomikas vai atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu ievērošana, saskaņā ar kuriem atkritumu apsaimniekošanas veidi ir sarindoti tā, lai vislielākā prioritāte tiktu piešķirta atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei.
Pamatojums
ES un tās dalībvalstis īsteno programmu 2030. gadam iekšējā un ārējā politikā, piemērojot visaptverošu un stratēģisku pieeju — līdzsvaroti un saskaņoti integrējot visas trīs ilgtspējīgas attīstības dimensijas un ņemot vērā savstarpējās saiknes starp dažādiem IAM, kā arī savu iekšzemes darbību plašāko ietekmi starptautiskā un pasaules mērogā.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 15.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15c) Attiecībā uz biotisku energoresursu izmantošanu dalībvalstīm būtu jāievieš aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un nepieļautu ekosistēmu noplicināšanos un zudumu, kā arī novērstu šo resursu novirzīšanu no pašreizējiem izmantošanas veidiem, ja šāda novirzīšana varētu tieši vai netieši nelabvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību, augsnes sastāvu vai kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci.
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Atbalsta shēmu atvēršana pārrobežu dalībai ierobežo negatīvo ietekmi uz iekšējo enerģijas tirgu un noteiktos apstākļos var dalībvalstīm palīdzēt Savienības mērķrādītāju sasniegt izmaksefektīvāk. Pārrobežu dalība arī dabiski izriet no Savienības atjaunojamo energoresursu politikas attīstības, kurā saistošos nacionālos mērķrādītājus aizstāj saistošs Savienības līmeņa mērķrādītājs. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis pakāpeniski un daļēji atbalsta iespējas atvērtu arī projektiem citās dalībvalstīs, un noteikt vairākus veidus, kā šādu pakāpenisku atvēršanu varētu īstenot, nodrošinot Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumu, tostarp 30., 34. un 110. panta, izpildi.	(17) Atbalsta shēmu atvēršana pārrobežu dalībai ierobežo negatīvo ietekmi uz iekšējo enerģijas tirgu un noteiktos apstākļos var dalībvalstīm palīdzēt Savienības mērķrādītāju sasniegt izmaksefektīvāk. Pārrobežu dalība arī dabiski izriet no Savienības atjaunojamo energoresursu politikas attīstības, kurā saistošs Savienības līmeņa mērķrādītājs papildina saistošus nacionālos mērķrādītājus. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis pakāpeniski un daļēji atbalsta iespējas atvērtu arī projektiem citās dalībvalstīs, un noteikt vairākus veidus, kā šādu pakāpenisku atvēršanu varētu īstenot, nodrošinot Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumu, tostarp 30., 34. un 110. panta, izpildi.
Pamatojums
Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ietver atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara palielinājumu gan ES līmenī, gan dalībvalsts līmenī. Dalībvalsts mērķi, kas atbilst ES mērķim, ļaus efektīvi sasniegt ES vispārējo mērķi.
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK²⁵ noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai, pielikumu regulāri izvērtējot, būtu jāapsver iespēja tajā iekļaut papildu sākvielas, kas nerada ievērojamus (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu izkropļojumus.	(25) Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK²⁵ noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji, kaskādes izmantošanas princips un vajadzība nodrošināt, ka šis pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai, šo pielikumu regulāri izvērtējot, būtu jāapsver iespēja tajā iekļaut papildu sākvielas, ar ko var būtiski aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pamatojoties uz aprites cikla novērtējumu, kurā ņemtas vērā ar izmantošanas veida maiņu saistītas netiešās emisijas, un kas nerada ievērojamus (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu izkropļojumus.
__________________	__________________
²⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).	²⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Pamatojums
Tikai dažus izejvielu materiālus var iegūt bez emisijām. Ja materiālus vairs neizmantos kā ierasts, bet sāks izmantot biodegvielas ražošanai, tas ietekmēs citus lietotājus. Lai saprastu, kā klimatu ietekmēs konkrēta materiāla izmantošana alternatīvas degvielas ražošanai, ir jāveic modulācijas analīze, pēc kuras nosaka, ar kādiem materiāliem varētu aizstāt attiecīgo izejvielu un kāds varētu būt ar to saistīto emisiju apjoms. Saskaņā ar ES aprites ekonomikas stratēģiju un ES meža stratēģiju būtu jāņem vērā biomasas izmantošana pēc kaskādes principa.
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 50.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(50a) Lai arī ar šo direktīvu pamatā izveido Savienības sistēmu atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanai, ar to arī nodrošina potenciāli labvēlīgo ietekmi, kāda Savienībai un dalībvalstīm varētu būt uz atjaunojamo energoresursu nozares attīstības palielināšanu trešās valstīs. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina pētniecība, izstrāde un ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā trešās valstīs un citās partnervalstīs, tādējādi stiprinot šo valstu vides un ekonomikas ilgtspēju un spējas eksportēt atjaunojamo energoresursu enerģiju. Turklāt atjaunojamo energoresursu enerģijas imports no partnervalstīm var palīdzēt Savienībai un dalībvalstīm sasniegt to vērienīgos oglekļa emisiju samazināšanas mērķus.
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 62. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(62) 2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.	(62) Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš bijusi paredzēta pārtikas un barības ražošanai, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas un tas ir jāapmierina citā veidā — ar intensīvāku ražošanu, vai ražošanai atvēlot iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Lauksaimniecībā neizmantotas zemes izmantošana lauksaimniecības nolūkos ir netieša zemes izmantošanas maiņa un var radīt būtiskas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ja citā nolūkā sāk izmantot zemi ar lielu oglekļa uzkrājumu. 2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, kā arī ir lietderīgi siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinā iekļaut aprēķinu par emisijām no netiešas zemes izmantošanas maiņas.
Pamatojums
Netiešā zemes izmantošanas maiņa (ILUC) būtu skaidri jāatzīst un jāņem vērā šīs direktīvas noteikumos.
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 64. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(64) Modernās biodegvielas un citas biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģija transporta vajadzībām var sekmēt oglekļa emisiju samazināšanu, stimulējot izmaksefektīvu Savienības transporta sektora dekarbonizāciju un cita starpā uzlabojot energoavotu dažādošanu transporta sektorā, vienlaikus veicinot inovāciju, izaugsmi un nodarbinātību Savienības ekonomikā un mazinot atkarību no enerģijas importa. Degvielas piegādātājiem uzliktajam iekļaušanas pienākumam vajadzētu veicināt moderno degvielu, tostarp biodegvielu, pastāvīgu pilnveidi, un ir svarīgi nodrošināt, lai iekļaušanas pienākums arī motivētu uzlabot šā pienākuma izpildes vajadzībām piegādāto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus. Komisijai vajadzētu novērtēt minēto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus, tehnisko inovāciju un ilgtspēju.	(64) Modernās biodegvielas un citas biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģija transporta vajadzībām var sekmēt oglekļa emisiju samazināšanu, stimulējot izmaksefektīvu Savienības transporta sektora dekarbonizāciju un cita starpā uzlabojot energoavotu dažādošanu transporta sektorā, vienlaikus veicinot inovāciju, izaugsmi un nodarbinātību Savienības ekonomikā un mazinot atkarību no enerģijas importa. Tomēr nepārtikas sākvielas var būt saistītas ar emisijām, kas rodas zemes izmantošanas maiņas rezultātā, vai citām netiešām emisijām. Lai ņemtu vērā netiešās emisijas, kas saistītas ar dažu sākvielu ierastās izmantošanas veidu maiņu, šādas aplēses būtu jāiekļauj siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinā. Šīs aplēses varētu mainīties, tiklīdz būtu pieejami papildu dati vai laika gaitā būtu mainījušies attiecīgo nepārtikas izejvielu tirgi. Tāpēc šādas aplēses būtu regulāri jāizvērtē. Degvielas piegādātājiem uzliktajam iekļaušanas pienākumam vajadzētu veicināt moderno degvielu, tostarp biodegvielu, pastāvīgu pilnveidi, un ir svarīgi nodrošināt, lai iekļaušanas pienākums arī motivētu uzlabot šā pienākuma izpildes vajadzībām piegādāto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus. Komisijai vajadzētu novērtēt minēto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus, tehnisko inovāciju un ilgtspēju.
Pamatojums
Lai saprastu, kā klimatu ietekmēs konkrēta materiāla izmantošana alternatīvas degvielas ražošanai, ir jāveic modulācijas analīze, pēc kuras nosaka, ar kādiem materiāliem varētu aizstāt attiecīgo izejvielu un kāds varētu būt ar to saistīto emisiju apjoms.
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 69.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(69a) Biodegvielu ražošanai un ar to saistītajiem mērķiem un grafikiem nebūtu jārada nekādas izmaiņas zemes izmantojumā un nekādā gadījumā nebūtu jāietekmē pārtikas aprites ķēde.
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 69.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(69b) Savienības biodegvielas politika nepārprotami varētu atstāt nelabvēlīgu ietekmi ne tikai uz vidi, bet arī vietējo kopienu dzīvi, tiesībām uz zemi un nodrošinātību ar pārtiku, ja netiek veikti ilgtspējas nodrošināšanas un cilvēktiesību aizsardzības pasākumi.
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 73. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(73) Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā, jo sākvielu audzēšana kūdrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam, bet nav vienkārši pārliecināties, ka šāda drenēšana nav notikusi.	(73) Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā vai mitrājā, jo sākvielu audzēšana kūdrājā vai mitrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam, bet nav vienkārši pārliecināties, ka šāda drenēšana nav notikusi.
Pamatojums
Kūdrāji un mitrāji ir dzīvotnes ar augstu saglabāšanas vērtību un vienas no svarīgākajām oglekļa uzkrāšanas vietām ES un pasaulē. Tomēr, ja tos degradē, tie emitē lielu daudzumu siltumnīcefekta gāzu.
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 73.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(73a) Lauksaimniecības un mežsaimniecības atlikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo vajadzībām būtu jāražo un jāievāc, izmantojot tādu praksi, kas nodrošina augsnes aizsardzību un neapdraud augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu.
Pamatojums
ES lauksaimniecības politikai jābūt saskaņotai ar ES saistībām klimata pārmaiņu un nabadzības mazināšanas jomā. Klimata pārmaiņas saasina vides problēmas, kas parasti skar lauksaimniecību visā pasaulē. Lauksaimniekiem vēl vairāk jāveicina klimata pārmaiņu mazināšana, izmantojot ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes.
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 95.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(95a) Savienības un dalībvalstu biodegvielas politikai būtu jāatbilst ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un principam par politikas saskaņotību attīstībai, kā noteikts Lisabonas līgumā. Proti, Savienībai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to biodegvielas politika nerada nelabvēlīgu ietekmi uz jaunattīstības valstīm un ievēro vietējo iedzīvotāju zemes īpašuma tiesības, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijā par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām (Nr. 169), kā arī būtu jāievēro ANO Brīvprātīgās vadlīnijas par zemes, zivsaimniecības un mežu īpašumtiesību atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā, Atbildīgas investēšanas lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās principi un ESAO un FAO Pamatnostādnes par atbildīgām lauksaimniecības piegādes ķēdēm.
Pamatojums
Parīzes nolīgumā ir pieprasīts, lai dalībnieki, īstenojot klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus, ievērotu starptautiskos cilvēktiesību pienākumus un pirmiedzīvotāju tiesības. Tajā arī noteikts, ka klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi jāīsteno, pamatojoties uz taisnīguma principu un saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un centieniem izskaust nabadzību. Ņemot vērā, ka ES biodegvielu politika var ietekmēt zemes izmantošanu ārvalstīs, ir svarīgi nodrošināt, lai šie noteikumi neapdraudētu vietējo iedzīvotāju zemes īpašuma tiesības.
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 99. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(99) Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumu elementus, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz sākvielu sarakstu tādu moderno biodegvielu ražošanai, kuru devums degvielas piegādātāju pienākuma izpildē transporta jomā ir ierobežots; transporta degvielu enerģijas satura pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai; metodiku, ar kuru nosaka, kāda biodegvielu daļa saražota procesā, kurā biomasu pārstrādā kopā ar fosilajiem resursiem; to, kā īstenojami nolīgumi par izcelsmes apliecinājumu savstarpēju atzīšanu; izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbības uzraudzības noteikumu izveidi un noteikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un to fosilo kurināmo komparatorus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(99) Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz izejvielu sarakstu moderno biodegvielu ražošanai un arī ar to saistīto netiešo emisiju aplēsēm; transporta degvielu enerģijas satura pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai; metodiku, ar kuru nosaka, kāda biodegvielu daļa saražota procesā, kurā biomasu pārstrādā kopā ar fosilajiem resursiem; to, kā īstenojami nolīgumi par izcelsmes apliecinājumu savstarpēju atzīšanu; izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbības uzraudzības noteikumu izveidi un noteikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un to fosilo kurināmo komparatorus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Pamatojums
Paskaidrojums par to, ka, apsverot dažādas sākvielas, tiek pilnīgi ņemtas vērā netiešās emisijas.
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 101.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(101a) Pasaulē 1,4 miljardiem cilvēku nav pieejama elektroenerģija. Apmēram 3 miljardi cilvēki ēdiena gatavošanai izmanto tradicionālos kurināmā veidus, tādus kā ogles un koksne, un nereti viņu mājās ir slikta ventilācija. Ik gadu gandrīz 2 miljoni cilvēku mirst no pneimonijas un hroniskām plaušu saslimšanām, ko rada minēto kurināmā veidu izmantošana.
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 101.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(101b) Jaunattīstības valstis aizvien biežāk pieņem atjaunojamo energoresursu politiku valsts līmenī, jo tās vēlas enerģiju ražot no atjaunojamiem energoresursiem, lai apmierinātu augošo enerģijas pieprasījumu. Vairāk nekā 173 valstis, tostarp 117 jaunattīstības valstis vai jaunās tirgus ekonomikas valstis, ir līdz 2015. gada beigām noteikušas atjaunojamo energoresursu mērķrādītājus.
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 101.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(101c) Enerģijas izmantošana jaunattīstības valstīs ir cieši saistīta ar vairākiem šādiem sociāliem jautājumiem: nabadzības mazināšana, izglītība, veselība, iedzīvotāju skaita pieaugums, nodarbinātība, uzņēmumi, sakari, urbanizācija un iespēju trūkums sievietēm. Ar atjaunojamo energoresursu enerģiju kopīgi var risināt gan, attīstības, gan vidiskos uzdevumus. Iepriekšējos gados būtiski ir attīstījušās alternatīvā kurināmā tehnoloģijas, kā rezultātā uzlabojušies gan darbības rezultāti, gan arī samazinājušās izmaksas. Turklāt daudzas jaunattīstības valstis ir īpaši labās izejas pozīcijās, lai varētu attīstīt jaunas energoražošanas tehnoloģijas. Papildus attīstības un vidiskiem ieguvumiem ar atjaunojamo energoresursu enerģiju var uzlabot drošību un ekonomisko stabilitāti. Ja biežāk izmantotu atjaunojamos energoresursus, varētu samazināt atkarību no dārga fosilās degvielas importa un daudzas valstis spētu uzlabot savu maksājumu bilanci.
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī direktīva izveido vienotu satvaru atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai. Tā nosaka saistošu Savienības mērķrādītāju attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā . Tā arī nosaka noteikumus par finansiālu atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā, reģionālo sadarbību dalībvalstu starpā un ar trešām valstīm, izcelsmes apliecinājumiem, administratīvajām procedūrām un informāciju un mācībām. Tā nosaka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.	Šī direktīva izveido vienotu satvaru atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai. Tā nosaka obligātus Savienības un nacionālos mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā. Tā arī nosaka noteikumus par finansiālu atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā, reģionālo sadarbību dalībvalstu starpā un ar trešām valstīm, izcelsmes apliecinājumiem, administratīvajām procedūrām un informāciju un mācībām. Tā nosaka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.
Pamatojums
Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ietver atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara palielinājumu gan ES līmenī, gan dalībvalsts līmenī. Dalībvalsts mērķi, kas atbilst ES mērķim, ļaus efektīvi sasniegt ES vispārējo mērķi.
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – na apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	na) “enerģētiskie kultūraugi” ir kultūraugi, ko audzē lauksaimniecības zemē kā galvenos kultūraugus galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, izņemot atlikumus un atkritumus;
Pamatojums
Definīcijas precizēšana.
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 3. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības saistošais vispārējais mērķrādītājs 2030. gadam	Saistošie vispārējie Savienības un nacionālie mērķrādītāji 2030. gadam
Pamatojums
Vajadzīgā saskaņošana ar 1. pantu.
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Lai sasniegtu 3. punktā noteiktos mērķus, dalībvalstis nodrošina, ka to valsts mērķrādītāji ir izstrādāti tā, lai atbilstu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK, jo īpaši attiecībā uz meža un lauksaimnieciskās biomasas patērēšanu enerģijas ieguves nolūkā, un lai tie atbilstu aprites ekonomikas un kaskādes izmantošanas principiem. Šajā nolūkā dalībvalstis sistemātiski pārskata savus valsts mērķrādītājus, lai nodrošinātu atbilstību šiem principiem.
Pamatojums
ES un tās dalībvalstis īsteno programmu 2030. gadam iekšējā un ārējā politikā, ņemot vērā savstarpējās saiknes starp dažādiem IAM, kā arī savu iekšzemes darbību plašāko ietekmi starptautiskā un pasaules mērogā. Attiecīgi atbilstīgā gadījumā, tostarp šajā direktīvā, būtu jāpiemēro aprites ekonomikas un kaskādes izmantošanas principi, lai rādītu piemēru trešām valstīm.
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) elektroenerģija ir ražota saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem cilvēktiesību jomā;
Pamatojums
Direktīvas noteikumiem nevajadzētu netīši atbalstīt elektroenerģijas ražošanu, kas tiek veikta saskaņā ar nosacījumiem, kuri ir pretrunā starptautiskajām tiesībām.
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.	e) pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b), c) un ca) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs, lai nodrošinātu saskaņotību ar iepriekšējā punkta ca) apakšpunktam, kas pievienots ar 25. grozījumu.
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par b) un c) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.	d) iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par 2. punkta b), c) un ca) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.
Pamatojums
Grozījums vajadzīgs, lai nodrošinātu saskaņotību ar iepriekšējā 2. punkta ca) apakšpunktu, kas pievienots ar 25. grozījumu.
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 11. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. Dalībvalstis neatzīst trešās valsts izdotus izcelsmes apliecinājumus, ja vien Komisija ar šo trešo valsti nav parakstījusi nolīgumu par to, ka tās savstarpēji atzīst Savienībā izdotos izcelsmes apliecinājumus un izcelsmes apliecinājumus, kas izdoti saderīgās attiecīgās valsts izcelsmes apliecinājumu sistēmās, tieša enerģijas importa vai eksporta gadījumā. Komisija ir pilnvarota šo nolīgumu izpildes panākšanai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu.	11. Dalībvalstis neatzīst trešās valsts izdotus izcelsmes apliecinājumus, ja vien Komisija ar šo trešo valsti nav parakstījusi nolīgumu par to, ka tās savstarpēji atzīst Savienībā izdotos izcelsmes apliecinājumus un izcelsmes apliecinājumus, kas izdoti saderīgās attiecīgās valsts izcelsmes apliecinājumu sistēmās, tieša enerģijas importa vai eksporta gadījumā. Komisija ir pilnvarota šo nolīgumu izpildes panākšanai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu. Šie nolīgumi atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem cilvēktiesību jomā, kā arī visiem attiecīgajiem Komisijas lēmumiem un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.
Pamatojums
Iespējai iekļaut importēto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara aprēķinā jāatbilst starptautiskajiem un ES tiesību aktiem. Šajā saistībā nedrīkst pazemināt cilvēktiesību standartus vai radīt negodīgu konkurenci.
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b punkts – 1 daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no atkritumiem iegūto fosilo degvielu enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.	b) lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un visām transporta nozarēm piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.
Pamatojums
Programma 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) ir vispārēji un attiecas uz visām valstīm visos attīstības posmos, pamatojoties uz valsts atbildību un kopīgu atbildību. Nav pareizi iekļaut Atjaunojamo energoresursu direktīvā fosilā kurināmā veidus, pat no atkritumiem iegūtā kurināmā veidus, jo īpaši ņemot vērā, ka ES enerģētikas politiku varētu izmantot par paraugu starptautiskajās sarunās.
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 1. punkts – 4. daļa – ca punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) lai aprēķinātu gan skaitītāju, gan saucēju, ņem vērā tikai biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, kas ražoti no sākvielām, kuras iegūtas vai ražotas Savienībā.
Pamatojums
Ilgtspējības mērķiem, kā arī lai ņemtu vērā tiešas netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, par ilgtspējīgām ir uzskatāmas tikai tās biodegvielas/bioloģiskie šķidrie kurināmie, kas ražoti no izejvielām (tostarp atkritumiem), kuru izcelsme ir ES.
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – v punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
v) izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu;	v) izstrāde saglabā vai uzlabo meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu;
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 5. daļa – b punkts – i apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) meža biomasas izstrāde ir veikta saskaņā ar likumīgu atļauju;	i) meža biomasas izstrāde ir veikta likumīgi;
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 5. punkts – b apakšpunkts – v punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
v) izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu.	v) izstrāde saglabā vai uzlabo meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu.
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a No lauksaimnieciskās vai meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas degvielas, ko ņem vērā 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:
	a) izejvielas iegūst no zemes vai mežiem, attiecībā uz kuriem ievēro trešo personu tiesības, kas saistītas ar zemes vai meža izmantošanu un īpašumtiesībām, saņemot šo trešo personu brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu, piedaloties pārstāvības iestādēm un organizācijām;
	b) ir ievērotas trešo personu cilvēktiesības un darba ņēmēju tiesības, kā arī
	c) nav apdraudēta pārtikas un dzīvnieku barības pieejamība trešām personām.
	Šajā saistībā prioritārā kārtā pilnībā ievēro vietējo iedzīvotāju zemes īpašuma tiesības saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 169, kā arī ANO Brīvprātīgās vadlīnijas par zemes, zivsaimniecības un mežu īpašumtiesību atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā, Atbildīgas investēšanas lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās principus un ESAO un FAO Pamatnostādnes par atbildīgām lauksaimniecības piegādes ķēdēm.
	Šā punkta izpratnē termins “trešās personas” apzīmē vietējo iedzīvotāju un pirmiedzīvotāju kopienas vai citas personas, kuras iesaistītas izejvielu ražošanā vai ievākšanā vai kuras tiek ietekmētas izejvielu ražošanas vai ieguves darbību rezultātā.
Pamatojums
Biomasas audzēšanas un ievākšanas procesā būtu jāaizsargā trešo personu tiesības, jāievēro darba tiesības un jānodrošina aizsardzība pret nelabvēlīgu ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu.
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos dalībvalstis var noteikt papildu ilgtspējas prasības biomasas kurināmajiem/degvielām.	10. Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos dalībvalstis var noteikt papildu ilgtspējas prasības, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.
Pamatojums
Dalībvalstu tiesības noteikt papildu ilgtspējas prasības nevajadzētu attiecināt tikai uz biomasas degvielu.
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis veic pasākumus, ar ko nodrošinātu pienācīgu, visaptverošu un uz cilvēktiesībām balstītu ilgtspēju attiecībā uz biodegvielu izmantošanu, lai risinātu tiesību uz zemi un citus ar tiesībām saistītus jautājumus, kas izriet no biodegvielas ražošanas un importēšanas.
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) ja siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma noklusējuma vērtība ražošanas paņēmienam ir noteikta V pielikuma A vai B daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma A daļā biomasas kurināmajiem/degvielām un ja el vērtība šīm biodegvielām vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ir aprēķināta saskaņā ar V pielikuma C daļas 7. punktu un šiem biomasas kurināmajiem/degvielām ir aprēķināta saskaņā ar VI pielikuma B daļas 7. punktu un ir vienāda ar vai mazāka par nulli, izmanto minēto noklusējuma vērtību;	a) ja siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma noklusējuma vērtība ražošanas paņēmienam ir noteikta V pielikuma A vai B daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma A daļā biomasas kurināmajiem/degvielām un ja el vērtība šīm biodegvielām vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ir aprēķināta saskaņā ar V pielikuma C daļas 7. punktu un šiem biomasas kurināmajiem/degvielām ir aprēķināta saskaņā ar VI pielikuma B daļas 7. punktu un ir vienāda ar vai mazāka par nulli, izmanto minēto noklusējuma vērtību, no kuras atņem no netiešas zemes izmantošanas maiņas (kā norādīts VIII pielikuma A daļā) vai no netiešām emisijām (kā norādīts VIII pielikuma Ba daļā) iegūtā siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma noklusējuma vērtību;
Pamatojums
Tikai dažus izejvielu materiālus var iegūt bez emisijām. Ja materiālus vairs neizmantos kā ierasts, bet sāks izmantot biodegvielas ražošanai, tas ietekmēs citus lietotājus. Lai būtu priekšstats par to, kā klimatu ietekmēs konkrēta materiāla izmantošana alternatīvas degvielas ražošanai, SEG aiztaupījuma robežvērtība būtu jāaprēķina, ņemot vērā netiešo oglekļa emisiju aplēses, kas balstās uz modulācijas analīzi, pēc kuras nosaka, ar kādiem materiāliem varētu aizstāt attiecīgo izejvielu un kāds varētu būt ar to saistīto emisiju apjoms.
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) izmanto faktisko vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar V pielikuma C daļā noteikto metodiku biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un saskaņā ar VI pielikuma B daļā izklāstīto metodiku biomasas kurināmajiem/degvielām;	b) izmanto faktisko vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar V pielikuma C daļā noteikto metodiku biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un saskaņā ar VI pielikuma B daļā izklāstīto metodiku biomasas kurināmajiem/degvielām, un no šīs faktiskās vērtības atņem no netiešas zemes izmantošanas maiņas (kā norādīts VIII pielikuma A daļā) vai no netiešām emisijām (kā norādīts VIII pielikuma Ba daļā) iegūtā siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma noklusējuma vērtību;
Pamatojums
Tikai dažus izejvielu materiālus var iegūt bez emisijām. Ja materiālus vairs neizmantos kā ierasts, bet sāks izmantot biodegvielas ražošanai, tas ietekmēs citus lietotājus. Lai būtu priekšstats par to, kā klimatu ietekmēs konkrēta materiāla izmantošana alternatīvas degvielas ražošanai, SEG aiztaupījuma robežvērtība būtu jāaprēķina, ņemot vērā netiešo oglekļa emisiju aplēses, kas balstās uz modulācijas analīzi, pēc kuras nosaka, ar kādiem materiāliem varētu aizstāt attiecīgo izejvielu un kāds varētu būt ar to saistīto emisiju apjoms. Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 25. panta 1. punkta grozījumu.
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) izmanto vērtību, kas aprēķināta kā V pielikuma C daļas 1. punktā minēto formulu faktoru summa, kur dezagregētās noklusējuma vērtības V pielikuma D vai E daļā var izmantot kā dažus faktorus un faktiskās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar V pielikuma C daļā izklāstīto metodiku – kā visus citus faktorus; vai	c) izmanto vērtību, kas aprēķināta kā V pielikuma C daļas 1. punktā minēto formulu faktoru summa, kur dezagregētās noklusējuma vērtības V pielikuma D vai E daļā var izmantot kā dažus faktorus un faktiskās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar V pielikuma C daļā izklāstīto metodiku – kā visus citus faktorus, un no šīs aprēķinātās vērtības atņem no netiešas zemes izmantošanas maiņas (kā norādīts VIII pielikuma A daļā) vai no netiešām emisijām (kā norādīts VIII pielikuma Ba daļā) iegūtā siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma noklusējuma vērtību; vai
Pamatojums
Tikai dažus izejvielu materiālus var iegūt bez emisijām. Ja materiālus vairs neizmantos kā ierasts, bet sāks izmantot biodegvielas ražošanai, tas ietekmēs citus lietotājus. Lai būtu priekšstats par to, kā klimatu ietekmēs konkrēta materiāla izmantošana alternatīvas degvielas ražošanai, SEG aiztaupījuma robežvērtība būtu jāaprēķina, ņemot vērā netiešo oglekļa emisiju aplēses, kas balstās uz modulācijas analīzi, pēc kuras nosaka, ar kādiem materiāliem varētu aizstāt attiecīgo izejvielu un kāds varētu būt ar to saistīto emisiju apjoms.
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) izmantojot vērtību, kas aprēķināta kā VI pielikuma B daļas 1. punktā minēto formulu faktoru summa, kur dezagregētās noklusējuma vērtības VI pielikuma C daļā var izmantot kā dažus faktorus un faktiskās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar VI pielikuma B daļā izklāstīto metodiku, – kā visus citus faktorus.	d) izmanto vērtību, kas aprēķināta kā VI pielikuma B daļas 1. punktā minēto formulu faktoru summa, kur dezagregētās noklusējuma vērtības VI pielikuma C daļā var izmantot kā dažus faktorus un faktiskās vērtības, kuras aprēķinātas saskaņā ar VI pielikuma B daļā izklāstīto metodiku, — kā visus citus faktorus, un no šīs aprēķinātās vērtības atņem no netiešas zemes izmantošanas maiņas (kā norādīts VIII pielikuma A daļā) vai no netiešo emisiju apjoma (kā norādīts VIII pielikuma Ba daļā) iegūtā siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma noklusējuma vērtību;
Pamatojums
Tikai dažus izejvielu materiālus var iegūt bez emisijām. Ja materiālus vairs neizmantos kā ierasts, bet sāks izmantot biodegvielas ražošanai, tas ietekmēs citus lietotājus. Lai būtu priekšstats par to, kā klimatu ietekmēs konkrēta materiāla izmantošana alternatīvas degvielas ražošanai, SEG aiztaupījuma robežvērtība būtu jāaprēķina, ņemot vērā netiešo oglekļa emisiju aplēses, kas balstās uz modulācijas analīzi, pēc kuras nosaka, ar kādiem materiāliem varētu aizstāt attiecīgo izejvielu un kāds varētu būt ar to saistīto emisiju apjoms.
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi un to ražošanas ietekmi, tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, uz zemes izmantošanu Savienībā un galvenajās trešajās piegādātājās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi, kas prasīti Regulas [par pārvaldību] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu.	1. Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi, kā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas no minētajiem un citiem avotiem ietekmi, tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, uz zemes izmantošanu Savienībā un trešajās piegādātājās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi, kas prasīti Regulas [par pārvaldību] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu.
Pamatojums
Būtu jāizmanto visaptveroša pieeja, kas pieļauj salīdzināšanu.
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim novērtē, vai 26. pantā noteiktie kritēriji efektīvi novērš ilgtnespējīgas meža un lauksaimnieciskās biomasas izmantošanu, vai tie veicina biomasas izmantošanu pēc kaskādes principa un vai tie risina biomasas radīto tiešo un netiešo oglekļa dioksīda emisiju problēmu, tostarp mežsaimniecības jomā, un vajadzības gadījumā Komisija iesniedz priekšlikumu attiecīgo prasību grozīšanai.
Pamatojums
Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar jaunu ilgtspējības kritēriju ieviešanu meža un lauksaimnieciskai biomasai, kā arī ar 26. panta grozījumiem.
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums IX pielikums – A daļa – g punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari;	svītrots
Pamatojums
ES enerģētikas politikai jābūt saskaņotai ar politikas saskaņotības attīstībai principu un programmas 2030. gadam izpildi. Šīs sākvielas ir saistītas ar ilgtnespējīgas pirmās paaudzes biodegvielas ražošanu un palielinās to ekonomisko vērtību, tādējādi apdraudot, piemēram, tiesības uz pārtiku un tiesības uz zemi jaunattīstības valstīs.
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums IX pielikums – A daļa – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) jēlglicerīns;	svītrots
Pamatojums
Šī sākviela ir saistīta ar ilgtnespējīgas biodīzeļdegvielas ražošanu.
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums IX pielikums – A daļa – p punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
p) cits nepārtikas celulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas s) apakšpunktā;	svītrots
Pamatojums
Zemē audzētu enerģētisko kultūraugu popularizēšana nav saderīga ar ES apņemšanos īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums IX pielikums – A daļa – q punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
q) cits lignocelulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas r) apakšpunktā, izņemot zāģbaļķus un finierklučus;	svītrots
Pamatojums
Būtu jāveicina tikai nepārprotamu koksnes atkritumu izmantošana, lai izvairītos no mežu izciršanas vai pārmērīgas mežu izmantošanas.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 1.3.2017
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 15.6.2017
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Florent Marcellesi 6.4.2017
Izskatīšana komitejā	30.8.2017
Pieņemšanas datums	10.10.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	15 11 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Maurice Ponga, Lola Sánchez Caldentey, Eleftherios Synadinos, Eleni Theocharous, Patrizia Toia, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marina Albiol Guzmán, Thierry Cornillet, Brian Hayes, Cécile Kashetu Kyenge, Florent Marcellesi

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

15	+
ALDE	Beatriz Becerra Basterrechea, Thierry Cornillet, Paavo Väyrynen
EFDD	Ignazio Corrao
GUE/NGL	Marina Albiol Guzmán, Lola Sánchez Caldentey
S&D	Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Patrizia Toia
Verts/ALE	Maria Heubuch, Florent Marcellesi

11	-
ECR	Nirj Deva, Eleni Theocharous
NI	Eleftherios Synadinos
PPE	Brian Hayes, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Maurice Ponga, Bogdan Brunon Wenta, Joachim Zeller, Željana Zovko, Anna Záborská

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (13.11.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)
(COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Bas Eickhout

ĪSS PAMATOJUMS

Savienība un tās dalībvalstis ir ratificējušas Parīzes nolīgumu, apņemoties ierobežot temperatūras paaugstināšanos pasaulē krietni zem 2°C, vienlaikus arī cenšoties panākt, ka šī paaugstināšanās nepārsniedz 1,5°C. Lai sasniegtu šos mērķus, izšķiroši svarīga ir strauja pāreja uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

Komisija savā priekšlikumā ierosina ES kopēju mērķi — atjaunojamo energoresursu īpatsvars vismaz 27 % apmērā, bet tas nozīmē tikai 6 % palielinājumu 10 gadu laikā, salīdzinājumā ar īpatsvaru, ko iecerēts nodrošināt 2020. gadā, un tādējādi faktiski tiek palēnināta atjaunojamo energoresursu ieviešana salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Atzinuma sagatavotājs ierosina vērienīgāku — 35 % atjaunojamo energoresursu īpatsvara mērķi 2030. gadam, līdztekus saistošiem nacionāliem mērķrādītājiem, nosakot arī prioritāru piekļuvi un izcelsmes apliecinājumu sistēmu, kas kalpo vienīgi kā izsekojamības un uzskaites instruments.

Kad likumdevēji ar mērķrādītājiem un subsīdijām veicina konkrēta energoresursa izmantošanu, viņi ir atbildīgi par iespējamām negatīvām sekām videi vai ekonomikai kopumā, tāpēc saskaņā ar piesardzības principu ir jāparedz atbilstīgi aizsardzības pasākumi. Ja gribam cīnīties pret klimata pārmaiņām, tad vienīgā veicināmā bioenerģija ir tā, kas ražota no atkritumiem un atlikumiem, nosakot pienācīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz augsnes kvalitāti, augsnes oglekli un bioloģisko daudzveidību, kā arī citu izmantojumu aizstāšanu. Tādi politikas virzieni, kas palielina emisiju risku vai apdraud mežu dabiskās oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas, traucē sasniegt Parīzes nolīguma mērķus.

Attiecībā uz transportu — atbalstu, ko ES sniedz biodegvielas ražošanai no kultūraugiem, priekšlikumā ir ierosināts pamazām novirzīt labākai, no atjaunojamiem energoresursiem iegūtai transporta degvielai, piemēram, modernām biodegvielām un atjaunojamo resursu elektroenerģijai. Pakāpeniski tiek samazināts no kultūraugiem saražotas biodegvielas maksimālais īpatsvars, ko drīkst ierēķināt atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju sasniegšanas apjomā — no 7 % uz 0 % 2030. gadā. No palmu eļļas ražotas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā devumam, sākot no 2021. gadā vajadzēt būt vienādam ar 0. Komisijai būtu jāizstrādā metodika biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ar zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku sertificēšanai.

Priekšlikumā arī ierosināts noteikt, ka degvielas piegādātājiem ir jāpanāk, lai to piegādātajās transporta degvielās pakāpeniski, — līdz 2030. gadam sasniedzot 9 %, tiktu iekļautas modernās biodegvielas, atjaunojamo energoresursu elektroenerģija un deviela, kas iegūta, izmantojot uztverto oglekli. Šim minimālajam īpatsvaram būtu jāatbilst siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumam vismaz par 7 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Ir svarīgi pārliecināties, vai attiecīgās biodegvielas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju būtisku samazinājumu. Tikai dažus izejvielu materiālus var iegūt bez emisijām. Ja materiālus vairs neizmantos kā ierasts, bet sāks izmantot biodegvielas ražošanai, tas ietekmēs citus lietotājus. Siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma robežvērtība modernajai biodegvielai būtu jāaprēķina, ņemot vērā netiešo oglekļa emisiju aplēses, kas balstās uz modulācijas analīzi, pēc kuras nosaka, ar kādiem materiāliem varētu aizstāt attiecīgo izejvielu un kāds varētu būt ar to saistīto emisiju apjoms.

Ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu nebūtu jāatļauj fosilā kurināmā izmantošana, pat ja tas iegūts no atkritumiem. No atkritumiem iegūta fosilā kurināmā/degvielas izmantošana būtu jāveicina ar citiem instrumentiem, īstenojot Savienības aprites ekonomikas stratēģiju.

Atjaunojamo energoresursu elektroenerģija ir tīrākais degvielas veids, kāds pieejams transporta nozarē, un pašlaik tas ir labākais risinājums, ko var noturīgi ieviest aizvien vērienīgāk. Taču, lai plašā mērogā sāktu izmantot elektrisko transportu, ir vajadzīgi stimuli gan pieprasījumam, gan piedāvājumam. Lai veicinātu elektrotransportlīdzekļu izmantošanu, izšķiroši svarīgi ir nodrošināt pietiekamu uzlādes tīklu.

Tiek sagaidīts, ka modernās biodegvielas pārsvarā būs nozīmīgs aviācijas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas faktors. Aviācijai piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu ierēķinās apjomā, kas vajadzīgs, lai izpildītu visai transporta nozarei noteikto iekļaušanas pienākumu.

Atzinuma projekta mērķis ir arī vienkāršot un samazināt administratīvo slogu. Viens no šajā nolūkā ierosinātajiem pasākumiem ir 28 valstu datubāzes pārveidot par vienotu ES datubāzi, kurā degvielas piegādātāji reģistrē veiktos darījumus, tiem noteiktā iekļaušanas pienākuma izpildei.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
	(6) Eiropas Parlaments savās rezolūcijās “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” un “Progresa ziņojums par atjaunojamo enerģiju” atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas.		(6) Eiropas Parlaments savās rezolūcijās “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” un “Progresa ziņojums par atjaunojamo enerģiju” atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas. Rezolūcijā par progresa ziņojumu par atjaunojamo enerģiju Eiropas Parlaments spēra soli tālāk, uzsverot, ka Parīzes nolīguma kontekstā būtu vēlams daudz vērienīgāks Savienības mērķrādītājs.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noteikt saistošu mērķrādītāju — vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam.	(7) Tāpēc ir lietderīgi papildus saistošiem nacionālajiem mērķrādītājiem noteikt Savienībai saistošu mērķrādītāju — vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Saistoša Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem. Savienības līmenī nosprausts mērķrādītājs dalībvalstīm dotu lielāku elastību savus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītājus sasniegt pēc iespējas izmaksefektīvāk, ņemot vērā to apstākļus, energoresursu struktūru un iespējas ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju.	(8) Saistošu Savienības un nacionālo mērķrādītāju noteikšana 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a) Dalībvalstīm būtu jāapsver, kādā mērā? dažādu enerģijas avotu izmantošana ir saderīga ar mērķi ierobežot sasilšanu līdz 1,5°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un saderīga ne tikai ar mērķi izveidot ekonomiku, kurā neizmanto fosilo enerģiju, bet arī ar mazoglekļa ekonomiku. Pilnvaras pieņemt tiesību aktus šajā ziņā būtu jādeleģē Komisijai, lai novērtētu, kāds ir dažādo atjaunojamo energoresursu devums šo mērķu sasniegšanā, pamatojoties uz atmaksāšanās periodu un rezultātiem, salīdzinot ar fosilajiem kurināmajiem, un apsvērt iespēju ierosināt maksimālo pieļaujamo atmaksāšanās periodu kā ilgtspējības kritēriju, jo īpaši lignocelulozes biomasai.

Pamatojums

Grozījums ir saistīts ar 26. pantā minētajiem ilgtspējības kritērijiem, kas ir vieni no izšķiroši svarīgiem elementiem Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanā.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Ja atjaunojamo energoresursu īpatsvars Savienības līmenī neatbilst Savienības trajektorijai virzībā uz vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi. Kā noteikts Regulā [par pārvaldību], ja Komisija, vērtējot integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, konstatē vēriena nepietiekamību, tā var Savienības līmenī veikt pasākumus minētā mērķrādītāja garantētai sasniegšanai. Ja Komisija integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu novērtēšanas laikā konstatē progresa nepietiekamību, dalībvalstīm būtu jāveic Regulā [par pārvaldību] izklāstītie pasākumi, kas tām dod pietiekamu izvēles brīvību.	(10) Ja atjaunojamo energoresursu īpatsvars Savienības līmenī neatbilst Savienības trajektorijai virzībā uz vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi. Kā noteikts Regulā [par pārvaldību], ja Komisija, vērtējot integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, konstatē vēriena nepietiekamību, tā var Savienības līmenī veikt pasākumus minētā mērķrādītāja garantētai sasniegšanai. Ja Komisija saistībā ar integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu novērtēšanu konstatē progresa nepietiekamību, dalībvalstīm būtu jāveic Regulā [par pārvaldību] izklāstītie pasākumi.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a) Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanas pamatā vajadzētu būt aprites ekonomikas principiem un resursu kaskādveida izmantošanai, lai palielinātu produktu un materiālu resursu efektivitāti un samazinātu atkritumu rašanos. Tāpēc šai direktīvai būtu jāatbilst minētajiem principiem un vēl vairāk jāveicina atkritumu pārstrādāšana otrreizējās izejvielās saskaņā ar mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvā 2008/98/EK.

Pamatojums

Atjaunojamo energoresursu direktīvai būtu jāpamatojas uz aprites ekonomikas principiem un jāveicina otrreizējo izejvielu tirgus.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai atbalstītu dalībvalstu vērienīgos devumus Savienības mērķrādītāja sasniegšanā, būtu jāizveido finanšu shēma, kuras mērķis būtu veicināt investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos šajās dalībvalstīs, arī ar finanšu instrumentiem.

(11) Lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt savus mērķus, būtu jāizveido finanšu shēma, kuras mērķis būtu veicināt investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos šajās dalībvalstīs, arī ar finanšu instrumentiem.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Komisijai vajadzētu sekmēt kompetento valsts vai reģionu iestāžu vai struktūru apmaiņu ar paraugpraksi, piemēram, regulārās sanāksmēs meklējot vienotu pieeju, kā sekmēt izmaksefektīvu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu plašāku izmantošanu, vairot investīcijas jaunās, elastīgās un tīrās tehnoloģijās un noteikt pienācīgu stratēģiju, kā atteikties no tehnoloģijām, kuras nepalīdz samazināt emisijas vai nesniedz pietiekamu elastību, spriežot pēc caurskatāmiem kritērijiem un uzticamiem tirgus cenas signāliem.

(13) Komisijai vajadzētu sekmēt kompetento valsts vai reģionālo un vietējo iestāžu vai struktūru apmaiņu ar paraugpraksi, piemēram, regulārās sanāksmēs meklējot vienotu pieeju, kā sekmēt izmaksefektīvu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu plašāku izmantošanu, vairot investīcijas jaunās, elastīgās un tīrās tehnoloģijās un noteikt pienācīgu stratēģiju, kā atteikties no tehnoloģijām, kuras nepalīdz samazināt emisijas vai nesniedz pietiekamu elastību, spriežot pēc caurskatāmiem kritērijiem un uzticamiem tirgus cenas signāliem.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Lai īstenotu pāreju uz aprites ekonomiku, atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmas nedrīkst kropļot starpnozaru konkurenci attiecībā uz biomasas piegādi.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, cita starpā arī enerģijas uzkrāšanai, būtu jānorit ar pēc iespējas lielāko izmaksu lietderību patērētājiem un nodokļu maksātājiem. Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam mazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnībā ņemot vērā tīkla un sistēmas, tostarp elektroenerģijas augstsprieguma pārvades sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a) Elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem infrastruktūras plānošanā būtu pienācīgi jāievēro politikas virzieni, kas saistīti ar to personu, tostarp pirmiedzīvotāju kopienu, līdzdalību, kuras skar šie projekti, un pienācīgi jāievēro viņu tiesības uz zemi.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16b) Būtu jāsniedz visaptveroša informācija patērētājiem, tostarp informācija par ieguvumiem no siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu energoefektivitātes un elektrotransportlīdzekļu zemākām ekspluatācijas izmaksām, lai dotu iespēju katram patērētājam izdarīt savu izvēli attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijām un novērstu atkarību no novecojušām tehnoloģijām.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Atbalsta shēmu atvēršana pārrobežu dalībai ierobežo negatīvo ietekmi uz iekšējo enerģijas tirgu un noteiktos apstākļos var dalībvalstīm palīdzēt Savienības mērķrādītāju sasniegt izmaksefektīvāk. Pārrobežu dalība arī dabiski izriet no Savienības atjaunojamo energoresursu politikas attīstības, kurā saistošos nacionālos mērķrādītājus aizstāj saistošs Savienības līmeņa mērķrādītājs. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis pakāpeniski un daļēji atbalsta iespējas atvērtu arī projektiem citās dalībvalstīs, un noteikt vairākus veidus, kā šādu pakāpenisku atvēršanu varētu īstenot, nodrošinot Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumu, tostarp 30., 34. un 110. panta, izpildi.

(17) Atbalsta shēmu atvēršana pārrobežu dalībai ierobežo negatīvo ietekmi uz iekšējo enerģijas tirgu un noteiktos apstākļos var dalībvalstīm palīdzēt Savienības mērķrādītāju sasniegt izmaksefektīvāk. Pārrobežu dalība arī dabiski izriet no Savienības atjaunojamo energoresursu politikas attīstības, kurā saistošos nacionālos mērķrādītājus papildina saistošs Savienības līmeņa mērķrādītājs. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis pakāpeniski un daļēji atbalsta iespējas atvērtu arī projektiem citās dalībvalstīs, un noteikt vairākus veidus, kā šādu pakāpenisku atvēršanu varētu īstenot, nodrošinot Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumu, tostarp 30., 34. un 110. panta, izpildi.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Ir jāparedz pārredzami un skaidri noteikumi atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara aprēķināšanai un šo energoresursu definēšanai.

(20) Ir jāparedz pārredzami un skaidri noteikumi atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara aprēķināšanai un šo energoresursu definēšanai. Šajā sakarā būtu jāiekļauj enerģija, kas ir okeānos un citās ūdenstilpēs un izpaužas kā viļņi, jūras straumes, okeāna siltumenerģijas gradienti vai sāļuma gradienti.

Pamatojums

Ir svarīgi saglabāt pašreizējā direktīvā iekļauto norādi uz atjaunojamo jūras energoresursu sniegtajām iespējām.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a) Atjaunojamie jūras energoresursi Savienībai ir unikāla iespēja mazināt atkarību no fosilās enerģijas, sekmēt mērķu sasniegšanu attiecībā uz CO₂ emisiju samazināšanu, kā arī izveidot jaunu ekonomiskās darbības nozari, kas rada darbvietas ievērojamā teritorijas daļā, tostarp tālākajos reģionos. Tāpēc ES būtu jādara viss iespējamais, lai radītu labvēlīgus regulatīvos un ekonomiskos apstākļus to izmantošanai.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24a) Eiropas Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojumā „Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” ir uzsvērts, cik svarīgas aviācijas nozarei ir modernās biodegvielas vidējā termiņā. Komerciālā aviācija ir pilnībā atkarīga no šķidrās degvielas, jo civilās aviācijas gaisa kuģu nozarē nav nedz drošu, nedz sertificētu citu alternatīvu.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes¹⁷ Direktīvā 2008/98/EK noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai, pielikumu regulāri izvērtējot, būtu jāapsver iespēja tajā iekļaut papildu sākvielas, kas nerada ievērojamus (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu izkropļojumus.

(25) Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ņemti vērā aprites ekonomikas principi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK¹⁷ noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji, emisiju aprites cikla novērtējums un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai būtu pielikums regulāri jāizvērtē un jāapsver tās ierosināto grozījumu ietekme uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu.

__________________

¹⁷Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25a) Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcijā par palmu eļļu un lietus mežu izciršanu Komisija tika aicināta, vēlams līdz 2020. gadam, veikt pasākumus, lai izbeigtu biodegvielā izmantot tās augu eļļas, tostarp palmu eļļu, kuru dēļ tiek izcirsti meži.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Lai radītu iespēju samazināt izmaksas, kas ir saistītas ar šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanu, un dalībvalstīm dotu iespēju elastīgi izvēlēties, kā pēc 2020. gada nenoslīdēt zem to 2020. gada nacionālajiem mērķrādītājiem , ir lietderīgi dalībvalstīs veicināt citās dalībvalstīs saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņu, kā arī sniegt iespēju dalībvalstīm savā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ieskaitīt citās dalībvalstīs patērēto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Šim nolūkam ir vajadzīgi sadarbības mehānismi, kas būtu komplementāri pienākumam atbalstu atvērt arī projektiem citās dalībvalstīs . Šie mehānismi ietver statistiskus pārvedumus, dalībvalstu kopprojektus vai kopīgas atbalsta shēmas.

(26) Lai radītu iespēju samazināt izmaksas, kas ir saistītas ar šajā direktīvā noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, un dalībvalstīm dotu iespēju elastīgi izvēlēties, kā pēc 2020. gada nenoslīdēt zem to 2020. gada nacionālajiem mērķrādītājiem , ir lietderīgi dalībvalstīs veicināt citās dalībvalstīs saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņu, kā arī sniegt iespēju dalībvalstīm savā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ieskaitīt citās dalībvalstīs patērēto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Šim nolūkam ir vajadzīgi sadarbības mehānismi, kas būtu komplementāri pienākumam atbalstu atvērt arī projektiem citās dalībvalstīs . Šie mehānismi ietver statistiskus pārvedumus, dalībvalstu kopprojektus vai kopīgas atbalsta shēmas.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot visas attiecīgās sadarbības formas saistībā ar šajā direktīvā izvirzītajiem mērķiem. Šāda sadarbība var notikt visos līmeņos, un tā var būt divpusēja vai daudzpusēja. Sadarbība iespējama ne tikai ar šajā direktīvā ekskluzīvi paredzētajiem mehānismiem, kas ietekmē sasniedzamā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara aprēķinu un mērķrādītāja sasniegšanu, proti, ar statistiskiem pārvedumiem no vienas dalībvalsts uz citām, ar kopprojektiem un kopīgām atbalsta shēmām; sadarbība arī būtu jāīsteno makroreģionālās partnerības ietvaros, kā noteikts Regulā (ES) ... [par pārvaldību], un tā var būt arī, piemēram, informācijas un paraugprakses apmaiņa, kā paredz ar Regulu [par pārvaldību] izveidotā e-platforma, un citāda visu veidu atbalsta shēmu brīvprātīga saskaņošana. Komisijas Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E) stratēģijai būtu jāatbalsta šajā direktīvā noteiktie mērķi un jārada papildu stimuli pārrobežu sadarbībai, kā arī reģionālai sadarbībai starp dalībvalstīm atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

Pamatojums

Viens no Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem ir veicināt labākās prakses apmaiņu un koordināciju starp dalībvalstīm enerģētikas politikas jomā. Tas būtu jāatspoguļo arī šajā direktīvā atbilstīgi citiem ES instrumentiem pārrobežu infrastruktūras projektu jomā, piemēram, TEN-E stratēģijas jomā.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru , vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības . Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu¹⁸ , attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.

(28) Nosakot dalībvalstu mērķrādītājus, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu¹⁸ , attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.

__________________

¹⁸ OV L 198, 20.7.2006, 18. lpp..

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Jo īpaši ņemot vērā šīs direktīvas mērķi veicināt atjaunojamo energoresursu energokopienas, vietējais līmenis ir un būs izšķiroši svarīgs ES mērķrādītāju izpildei enerģijas ietaupījumu un atjaunojamo energoresursu ieviešanas jomā.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā²¹. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamajām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. pantu.

(35) Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju, jo īpaši atbalstot inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, siltumsūkņu, ģeotermālās un saules siltumenerģijas tehnoloģijas, un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES²¹ 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamajām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.

__________________

²¹Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45) Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā atbalstāmo elektroenerģiju piešķir galalietotājiem . Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi. Turklāt, lai nepieļautu dubultu kompensāciju, izcelsmes apliecinājumus nevajadzētu piešķirt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem, kuri jau saņem finansiālu atbalstu. Tomēr šie izcelsmes apliecinājumi būtu jāizmanto informēšanai, lai galapatērētāji varētu saņemt skaidrus, uzticamus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās enerģijas vienības ir atjaunojamas izcelsmes. Turklāt tādas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi, par kuru saņemts atbalsts, būtu jāizsola tirgū un ieņēmumi būtu jāizlieto publisko atjaunojamo energoresursu enerģijas subsīdiju mazināšanai.

(45) Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā elektroenerģijas un gāzes tīklos iekļautos atjaunojamos energoresursus piešķir galalietotājiem. Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās un gan elektroenerģijas, gan gāzes tīklā iekļautās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi. Turklāt, lai nepieļautu dubultu kompensāciju, izcelsmes apliecinājumus nevajadzētu piešķirt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem, kuri jau saņem finansiālu atbalstu. Tomēr šie izcelsmes apliecinājumi būtu jāizmanto informēšanai, lai galapatērētāji varētu saņemt skaidrus, uzticamus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās enerģijas vienības ir atjaunojamas izcelsmes. Turklāt tādas atjaunojamo energoresursu enerģijas izcelsmes apliecinājumi, par kuru saņemts atbalsts, būtu jāizsola tirgū un ieņēmumi būtu jāizlieto publisko atjaunojamo energoresursu enerģijas subsīdiju mazināšanai.

Pamatojums

Dalībvalstīm jānodrošina, ka izcelsmes apliecinājumu izsniedz par katru atjaunojamo energoresursu enerģijas vienību — gan elektroenerģijas, gan gāzes gadījumā.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49a) Jāapsver arī citi inovatīvi pasākumi investīciju lielākai piesaistei jaunām tehnoloģijām, piemēram, energoefektivitātes palielināšanas līgumi un standartizācijas procesi publiskajā finansējumā.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots un dārgāks piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi, jo īpaši biomasa. Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas. Tāpēc ir jāpielāgo stratēģija atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, jānostiprina energoapgādes drošība un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā. Savukārt tālākajiem reģioniem vajadzētu spēt pilnībā izmantot savu resursu potenciālu saskaņā ar stingriem ilgtspējības kritērijiem un atbilstīgi vietējiem apstākļiem, lai tādējādi palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu enerģētisko neatkarību.

Pamatojums

Fosilās enerģijas piegāde tālākiem reģioniem (dažos reģionos 80 % vai vairāk) rada papildu izmaksas, kas kaitē vietējai ekonomikai un iedzīvotāju pirktspējai. Vienlaikus šiem reģioniem daļēji ir ievērojami biomasas resursi, kuri tiem jāspēj izmantot.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Nevajadzētu ierobežot daudzdzīvokļu māju iemītniekiem iespējas izmantot kolektīvo pašpatēriņu. Svītrojot vārdus „dažos gadījumos”, patērētājiem ir nodrošinātas visas tiesības izvēlēties kolektīvo pašpatēriņu.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

53.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53a) Tā kā enerģētiskā nabadzība skar aptuveni 11 % Savienības iedzīvotāju un 50 miljonus mājsaimniecību, atjaunojamās enerģijas politikas nostādnēm ir būtiska loma enerģētiskās nabadzības un patērētāju neaizsargātības problēmu risināšanā.

Pamatojums

Integrētā ES enerģētikas politikā nozaru tiesību aktiem ir jārisina arī enerģētikas pārkārtošanas sociālo risku jautājumi un jāmudina dalībvalstis atbalstīt tos patērētājus, kurus skar enerģētiskā nabadzība.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

53.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53b) Tādēļ dalībvalstīm būtu aktīvi jāatbalsta politikas virzieni, kas īpaši vērsti uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kurām draud enerģētiskā nabadzība, vai sociālajiem mājokļiem.

Pamatojums

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55) Vietējām atjaunojamo energoresursu energokopienām to raksturīgo iezīmju, tādu kā lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita, dēļ var būt grūti uz vienlīdzīgiem pamatiem konkurēt ar lieliem tirgus dalībniekiem, proti, ar konkurentiem, kuri īsteno lielākus projektus vai kuru rīcībā ir vairāk aktīvu. Pasākumi, kuru mērķis ir novērst šādu energokopienām neizdevīgu stāvokli, ietver pasākumus, kas tām dod iespēju darboties energosistēmā un veicina to integrāciju tirgū.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

57. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(57) Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Tomēr, tā kā nav saistošu nacionālo mērķrādītāju laikposmam pēc 2020. gada, ar atlikušajiem valstīs nodrošinātajiem stimuliem vien var nepietikt, lai īstenotu dekarbonizācijas ilgtermiņa mērķus, kas izvirzīti 2030. gadam un 2050. gadam. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā", ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi.	(57) Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Lai nodrošinātu virzību uz 2030. gadam un 2050. gadam noteikto dekarbonizācijas ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un to nodrošinātu, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu „energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(62) 2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.	(62) Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš tika lietota pārtikas un barības ražošanai, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas, un tas ir jāapmierina citā veidā – ar intensīvāku ražošanu, vai ražošanai atvēlot iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais minētais piemērs ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. 2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, bet nodalot tādas no kultūraugiem iegūtas biodegvielas, kurām ir augsta siltumnīcefekta gāzu efektivitāte un zems netiešas zemes izmantošanas maiņas risks. Būtu jāpaātrina moderno biodegvielu un elektromobilitātes ieviešana.

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

63.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63a) Energoefektivitātes un energotaupības politika ir viena no efektīvākajām metodēm, ar ko dalībvalstis var palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru savā ekonomikā. Transporta nozarē par prioritāti būtu jānosaka efektīvs degvielas patēriņš un transporta veida maiņa, vienlaikus nodrošinot, ka degvielas cenā ir iekļautas pilnīgi visas ārējās izmaksas. Tiek prognozēts, ka modernā biodegviela būs svarīga siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai aviācijas nozarē, un tāpēc iekļaušanas pienākums jo īpaši būtu jāpilda tieši attiecībā uz degvielu, ko piegādā aviācijai. Gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī būtu jāizstrādā politikas nostādnes, ar ko rosina īstenot operatīvus pasākumus degvielas taupīšanai pārvadājumos, un jāveic arī pētniecība un izstrāde, cenšoties palielināt ar vēja un saules enerģiju darbināma jūras transporta īpatsvaru.

Pamatojums

Saistīts ar 25. panta grozījumiem.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

63.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63b) Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas dažādot no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās enerģijas struktūru, samazināt kopējo energopatēriņu transportā un palielināt energoefektivitāti visās transporta nozarēs. Pasākumus šā mērķa sasniegšanai vajadzētu iekļaut transporta plānošanā, kā arī energoefektīvāku automobiļu ražošanā.

Pamatojums

Tiek atjaunotas idejas no Direktīvas 2009/28/EK 28. un 29. apsvēruma. Lai panāktu lielāku SEG emisiju ietaupījumu ir nepieciešami pasākumi visā transporta nozarē — gan ražošanā, gan piegādes ķēdē.

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

63.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63c) Autotransporta degvielas patēriņa efektivitātes standarti nodrošinātu efektīvu veidu, kā veicināt alternatīvu atjaunojamo energoresursu ieviešanu transporta nozarē un nodrošināt vēl lielākus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus, kā arī transporta nozares dekarbanizāciju ilgtermiņā. Degvielas patēriņa efektivitātes standari būtu jāpilnveido atbilstīgi tehnoloģiju attīstībai un klimata, kā arī enerģētikas mērķrādītājiem.

Pamatojums

Lai panāktu lielāku SEG emisiju ietaupījumu ir nepieciešami pasākumi visā transporta nozarē. Autotransporta degvielas patēriņa efektivitātes standarti varētu būt efektīvs veids, kā veicināt alternatīvu atjaunojamo energoresursu ieviešanu transporta nozarē.

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

64. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(64) Modernās biodegvielas un citas biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģija transporta vajadzībām var sekmēt oglekļa emisiju samazināšanu, stimulējot izmaksefektīvu Savienības transporta sektora dekarbonizāciju un cita starpā uzlabojot energoavotu dažādošanu transporta sektorā, vienlaikus veicinot inovāciju, izaugsmi un nodarbinātību Savienības ekonomikā un mazinot atkarību no enerģijas importa. Būtu jāņem vērā izmantošana pēc kaskādes principa, lai nodrošinātu, ka sākvielu izmantošana biodegvielu ražošanai nekonkurē ar citiem izmantošanas veidiem, kur sākvielas būtu jāaizvieto ar izejvielām, kas rada vairāk emisiju. Degvielas piegādātājiem uzliktajam iekļaušanas pienākumam vajadzētu veicināt moderno degvielu, tostarp biodegvielu, pastāvīgu pilnveidi, un ir svarīgi nodrošināt, lai iekļaušanas pienākums arī motivētu uzlabot šā pienākuma izpildes vajadzībām piegādāto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus. Komisijai vajadzētu novērtēt minēto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus, tehnisko inovāciju un ilgtspēju.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(65) No fosilo atkritumu plūsmām ražotu mazoglekļa fosilo degvielu popularizēšana arī var palīdzēt tādu rīcībpolitikas mērķu sasniegšanā kā energoavotu dažādošana un transporta sektora dekarbonizācija. Tāpēc ir lietderīgi minētās degvielas ietvert degvielas piegādātājiem uzliktajā iekļaušanas pienākumā.

(65) No gāzveida atkritumu plūsmām ražotu mazoglekļa fosilo degvielu popularizēšana arī var palīdzēt tādu rīcībpolitikas mērķu sasniegšanā kā energoavotu dažādošana un transporta sektora dekarbonizācija. Tāpēc būtu lietderīgi izstrādāt metodiku attiecībā uz to iespējamo ieguldījumam šīs Direktīvas mērķu un Savienības vispārējo dekarbonizācijas politikas mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

65.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

66. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

67. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(67) Izmaksām, kas rodas, lai jaunus ražotājus, kas ražo elektroenerģiju un gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem, pieslēgtu gāzes tīkliem, vajadzētu būt pamatotām uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošāiem kritērijiem , un pienācīgi būtu jāņem vērā ieguvums, ko gāzes tīkliem dod tiem pieslēgtie vietējie ražotāji, kuri ražo gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem.

(67) Izmaksām, kas rodas, lai jaunus ražotājus, kas ražo elektroenerģiju un gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem, iekļautu elektroapgādes un gāzes tīklos, vajadzētu būt objektīvām, atklātām un nediskriminējošām, un pienācīgi būtu jāņem vērā ieguvums, ko elektroapgādes un gāzes tīkliem dod tajā iekļautie ražotāji, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, un vietējie ražotāji, kuri ražo gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek no jauna ieviests Direktīvas 2009/28/EK 62. apsvēruma teksts.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

68. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(68) Lai izmantotu visu biomasas potenciālu veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai , Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina labāka esošo koksnes un lauksaimniecības resursu ilgtspējīga mobilizācija un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveide.	(68) Lai izmantotu visu biomasas potenciālu ekonomikas dekarbonizācijas veicināšanai, izmantojot to materiālu un enerģijas ražošanai, Savienībai un dalībvalstīm enerģijas vajadzībām būtu jāveicina vienīgi esošo koksnes un lauksaimniecības resursu lielāka ilgtspējīga mobilizācija un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveide, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu kritēriji.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

68.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(68a) Būtu vairāk jāuzsver sinerģija starp aprites ekonomiku, bioekonomiku un atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanu, lai nodrošinātu izejvielu vērtīgāko izlietojumu un labāko iznākumu vides jomā. Politikas pasākumos, ko Savienība un dalībvalstis pieņem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas atbalstam, vienmēr būtu jāņem vērā resursu efektivitātes un biomasas optimizētas izmantošanas principi.

Pamatojums

Atjaunojamo energoresursu direktīvai būtu jāpamatojas uz aprites ekonomikas un bioekonomikas principiem un jāveicina otrreizējo izejvielu tirgus.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

69. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(69) Biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas , ko izmanto šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai un par ko saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.	(69) Atjaunojamo energoresursu enerģija vienmēr būtu jāražo ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteikto mērķrādītāju sasniegšanai, un tie atjaunojamo energoresursu enerģijas veidi, par kuriem saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(71) Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu veicināt bioloģiski daudzveidīgu platību iznīcināšanu. Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem , ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem , ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži , nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās , nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji , lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība , definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.	(71) Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu būt kaitējošai ietekmei uz bioloģisko daudzveidību Savienībā vai ārpus tās, kā arī tiem nebūtu jāmudina uz šādu kaitīgu ietekmi. Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem , ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Tomēr būtu jāgarantē šādu mežu bioloģiskā daudzveidība, kā arī kvalitāte, dzīvotspēja un vitalitāte. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums

72.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(72a) Savienības ilgtspējības kritērijiem biodegvielām, bioloģiskajam šķidrajam kurināmam un biomasas kurināmam ir jānodrošina, kā pāreja uz mazoglekļa ekonomiku atbalsta aprites ekonomikas rīcības plāna mērķus un tajos ir stingri ievērota Savienības atkritumu apsaimniekošanas hierarhija.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka Atjaunojamo energoresursu direktīva atbilst aprites ekonomikas rīcības plānam un ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, ir jāievieš jauni ilgtspējības kritēriji.

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

73. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(73) Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā, jo sākvielu audzēšana kūdrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam, bet nav vienkārši pārliecināties, ka šāda drenēšana nav notikusi.	(73) Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā vai mitrājā, ja tādējādi tiktu nosusināta augsne, jo sākvielu audzēšana kūdrājā vai mitrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam.

Pamatojums

Nosusināti kūdrāji nedarbojas kā drošs oglekļa uzkrājums. Tāpēc nav pamata izslēgt to izmantošanu no biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanas.

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums

74.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74a) Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo vajadzībām būtu jāražo, izmantojot tādu praksi, kas nodrošina augsnes kvalitātes aizsardzību un neapdraud augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu.

Pamatojums

Saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumu lauksaimnieciskās biomasas ražošana var negatīvi ietekmēt augsni (piemēram, augsne zaudē barības vielas un organiskās daļiņas, notiek erozija, nosusinās kūdrāji), ūdens pieejamību un bioloģisko daudzveidību. Ar KLP noteiktajām savstarpējās atbilstības prasībām vien nepietiek, lai nodrošinātu augsnes kvalitātes aizsardzību un augsnes organiskā oglekļa saglabāšanu.

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums

75. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(75) Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai.	(75) Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai. Neskarot primāro resursu ar augstu vides vērtību stingru aizsardzību, tālākajiem reģioniem vajadzētu spēt pilnībā izmantot savu resursu potenciālu, lai tādējādi palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu savu enerģētisko neatkarību.

Pamatojums

Šai direktīvai nebūtu jāizliedz biomasas izmantošanu tālākajos reģionos, piemēram, attiecībā uz pirmatnējiem mežiem, kas ir vieni no šo teritoriju galvenajiem resursiem. Minēto resursu izmantošanu jau regulē stingri ilgtspējas kritēriji, kas nodrošina šādas darbības integritāti vides aspektā.

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums

75.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75a) Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību visās enerģijas ražošanas nozarēs, Komisijai līdz 2018. gada 31. decembrim, izmantojot deleģētos aktus, būtu jānosaka ražošanas kritēriji fosilajam kurināmam un fosilajai enerģijai.

Pamatojums

Obligāti ir vajadzīgi ražošanas kritēriji, lai biodegvielām un fosilajām degvielām nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums

76. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(76) Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un meža tiesiskā valdījuma līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā līdz minimumam samazināt risku, ka bioenerģijas ražošanai tiktu izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem. Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK²⁴, izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.	(76) Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un meža pamatpiedāvājuma līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai nepieļautu vai mazinātu izstrādes negatīvo ietekmi uz vidi. Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK²⁴, izstrādāt kārtību tādu prasību īstenošanai, kuru pamatā būtu labākā prakse dalībvalstīs, kā arī izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums

76.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76a) Ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts valsts un/vai vietēja līmeņa tiesību aktos vai uzraudzības procesā nav izpildīts viens kritērijs, kas saistīts ar meža biomasas ilgtspējību, pamatpiedāvājuma līmenī būtu jāsniedz plašāka informācija saistībā ar šo kritēriju, neprasot sniegt plašāku informāciju par kritērijiem, kuri jau ir izpildīti dalībvalsts līmenī.

Pamatojums

Uz risku balstītu pieeju īsteno, nosakot atbilstību katram kritērijam. Ierosinātais paņēmiens nodrošinātu, ka uz risku balstītā pieeja tiek īstenota pareizi, vienlaikus samazinot risku, ka viena kritērija neizpildes dēļ tiks izmantota neilgtspējīga biomasa.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums

76.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76b) Jau sākot ar valsts līmeni būtu jāpiemēro uz riska novērtējumu pamatota pieeja. Ja vienotu kritēriju prasības nevar izpildīt ar valsts un/vai pašvaldību tiesību aktiem vai uzraudzību, informācija par atbilstību kritērijiem būtu jāsniedz jau pamatpiedāvājuma līmenī, lai samazinātu risku, ka tiek ilgtnespējīgi ražota meža biomasa.

Grozījums Nr. 53

Direktīvas priekšlikums

76.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76c) Izstrāde enerģijas ražošanas vajadzībām ir pieaugusi un sagaidāms, ka tā turpinās pieaugt, kā rezultātā izejvielas tiks vairāk importēta no trešām valstīm, kā arī Savienībā palielināsies šo izejvielu ražošana. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējības kritērijiem.

Grozījums Nr. 54

Direktīvas priekšlikums

78. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(78) Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu.	(78) Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā vai pārveidotas iekārtas, kurās sākotnēji par kurināmo tika izmantots cietais fosilais kurināmais. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas, vai pārveidotas iekārtas, kurās sākotnēji par kurināmo tika izmantots cietais fosilais kurināmais. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu. Jo īpaši ir jāpalielina atbalsts biomasas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnēm tālākajos reģionos, kas ir būtiski atkarīgi no enerģijas importa, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti stingri ilgtspējas kritēriji šādas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai, kas pielāgota minēto reģionu īpatnībām.

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums

80. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(80) Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi palielināt tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.	(80) Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi ņemt vērā tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

Grozījums Nr. 56

Direktīvas priekšlikums

82. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(82) Brīvprātīgām shēmām ir aizvien lielāka nozīme pierādīšanā, ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.	(82) Brīvprātīgām shēmām var būt būtiska nozīme pierādīšanā, ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst minimāliem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.

Pamatojums

Izcelsmes apliecinājumam būtu jāinformē patērētāji par atbilstību ilgtspējības kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumiem.

Grozījums Nr. 57

Direktīvas priekšlikums

84. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(84) Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas , bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām . Ja ražošanas metodes radītā siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni , būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.	(84) Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas , bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas tiešā aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā tiešā siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 25. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 58

Direktīvas priekšlikums

85. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(85) precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.	(85) precīzi noteikumi, kas pamatoti uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un paredzēti biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.

Grozījums Nr. 59

Direktīvas priekšlikums

95. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(95) Pasaulē pieaug pieprasījums pēc lauksaimniecības precēm . Daļa šā augošā pieprasījuma tiks apmierināta , palielinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Atjaunot stipri degradētas zemes , kas pašreizējā stāvoklī nav izmantojamas lauksaimniecībā, ir viens no paņēmieniem, kā palielināt audzēšanai izmantojamu zemju platības. Ar ilgtspējas shēmu būtu jāveicina atjaunotas degradētas zemes izmantojums , jo biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu popularizēšana veicinās pieprasījumu pēc lauksaimniecības precēm .	(95) Pasaulē pieaug pieprasījums pēc lauksaimniecības precēm. Daļa šā augošā pieprasījuma tiks apmierināta, palielinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Atjaunot stipri degradētas zemes, kas pašreizējā stāvoklī nav izmantojamas lauksaimniecībā, ir viens no paņēmieniem, kā palielināt audzēšanai izmantojamu zemju platības. Ar ilgtspējas shēmu būtu jāveicina atjaunotas degradētas zemes izmantojums, jo biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu popularizēšana veicinās pieprasījumu pēc lauksaimniecības precēm, kas var novest pie netiešas zemes izmantošanas maiņas izraisītām emisijām.

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 7. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 60

Direktīvas priekšlikums

101. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(101) Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, līdz 2030. gadam panākt vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienības enerģijas bruto galapatēriņā , nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs , bet minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.	(101) Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, līdz 2030. gadam panākt vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienības enerģijas bruto galapatēriņā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 61

Direktīvas priekšlikums

1. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī direktīva izveido vienotu satvaru atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai. Tā nosaka saistošu Savienības mērķrādītāju attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā . Tā arī nosaka noteikumus par finansiālu atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā, reģionālo sadarbību dalībvalstu starpā un ar trešām valstīm , izcelsmes apliecinājumiem, administratīvajām procedūrām un informāciju un mācībām. Tā nosaka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām .	Šī direktīva izveido vienotu satvaru atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai. Tā nosaka obligātu Savienības un dalībvalstu mērķrādītāju attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā. Tā arī nosaka noteikumus par finansiālu atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā, reģionālo sadarbību dalībvalstu starpā un ar trešām valstīm, izcelsmes apliecinājumiem, administratīvajām procedūrām un informāciju un mācībām. Tā nosaka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.

Grozījums Nr. 62

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) “atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija , apkārtējās vides siltums, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;	(a) “atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides siltums, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, biometāns, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;

Pamatojums

Biometāns ir jāiekļauj atjaunojamo energoresursu enerģijas galvenajā definīcijā.

Grozījums Nr. 63

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) “biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;	(c) “biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības, komerciālu un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija, kā arī baktērijas, bet biomasa nav kūdra un ģeoloģiski veidojumi un/vai fosilizējušies materiāli;

Pamatojums

Būtu jāprecizē, ka biomasa nav kūdra vai citi ģeoloģiski veidojumi vai fosilizējušies materiāli. Baktērijas ir atjaunojamās biomasas veids, kas aug ar fotosintēzi vai bez tās.

Grozījums Nr. 64

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – g apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) “biodegviela” ir šķidrā degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas;	(g) “biodegviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas vai ar biomasu;

Pamatojums

Biodegvielas definīcijai būtu jāattiecas gan uz šķidro, gan gāzveida biodegvielu. Biomasa var darboties kā bioloģisks katalizators, kas degvielu ļauj iegūt tieši biomasas augšanas rezultātā.

Grozījums Nr. 65

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – na apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(na) „atkritumu atlikums” ir atkritumi, kuri rodas apstrādes vai reģenerācijas, cita starpā arī pārstrādes, darbību rezultātā un kuru turpmāka reģenerācija vairs nav iespējama, un kuri tāpēc ir jāapglabā;

Pamatojums

Šī definīcija ir jāiekļauj, lai definētu atkritumu izmantošanu, piemēram, modernajās biodegvielās, kad tie vairs ir tikai atkritumi, ko vairs nav iespējams pārstrādāt vai atgūt.

Grozījums Nr. 66

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – q apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(q) “nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas , kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;	(q) “nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem, kā arī augsnes saglabāšanas kultūraugus, piemēram, zāli, āboliņu, sējas lucernu), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

Pamatojums

Augsnes saglabāšanas augus var izmantot biogāzes ražošanai.

Grozījums Nr. 67

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – s apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(s) “ nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kura nav biodegviela un kuras enerģijas saturu veido atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kuru izmanto transportā;	(s) “ nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida transportā izmantojama degviela, kura nav biodegviela un kuras enerģijas saturu veido atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kurai katra oglekļa sākviela ir iegūta no apkārtējā gaisa;

Pamatojums

Šai definīcijai nebūtu jāattiecas uz rūpniecisko CO2 uztveršanu un atkārtotas izmantošanas sākvielām, jo šāda oglekļa ieguve nebūtu pastāvīga. Nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās vai gāzveida transporta degvielas definīcijā izdarītais grozījums ir saistīts ar 25. pantu, kurā paredzēts to ieskaitīt iekļaušanas pienākumā.

Grozījums Nr. 68

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – u apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(u) “neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru sākvielas ir ražotas saskaņā ar shēmām, kas mazina tādas ražošanas izspiešanu, kurā ražo izejvielas citām vajadzībām , nevis biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai, un kuri ir ražoti saskaņā ar 26. pantā izklāstītajiem ilgtspējas kritērijiem biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam;	(u) “neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru sākvielas ir ražotas neizmantotās, marginālās zemes platībās, vienlaikus uzlabojot to oglekļa uztveršanas spēju, saskaņā ar shēmām, kas mazina tādas ražošanas izspiešanu, kurā ražo izejvielas citām vajadzībām, nevis biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai, tostarp augsta proteīnu satura barības produktu ražošanai, un kuri ir ražoti saskaņā ar 26. pantā izklāstītajiem ilgtspējas kritērijiem biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam;

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 7. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 69

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – y apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(y) “atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;	(y) "atlikumsiltums vai atlikumaukstums" ir siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai terciārajā sektorā un kas, ja nebūtu centralizētas vai citas šim nolūkam paredzētas siltuma vai aukstuma atgūšanas sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;

Grozījums Nr. 70

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(aa) “atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Direktīvā [MDI direktīva] definētais aktīvais lietotājs, kurš patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kas saražota tā teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai slēgtā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;	(aa) „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Direktīvā [MDI direktīva] definētais aktīvais lietotājs vai kolektīva lietotāju grupa, kas patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kura saražota attiecīgā lietotāja vai grupas teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai slēgtā sadales sistēmā, cita starpā ar agregatoru starpniecību, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

Grozījums Nr. 71

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – dd apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(dd) “pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi” ir cieti bagātīgi saturoši kultūraugi, cukura kultūraugi un eļļas kultūraugi, ko audzē lauksaimniecības zemē kā galvenos kultūraugus, izņemot atlikumus, atkritumus vai lignocelulozes materiālus;	(dd) “pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi” ir cieti bagātīgi saturoši kultūraugi, cukura kultūraugi un eļļas kultūraugi, kā arī citi kultūraugi, ko audzē galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā lauksaimniecības zemē kā galvenos kultūraugus, izņemot atlikumus un atkritumus;

Grozījums Nr. 72

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ee apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ee) “modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām saražotas biodegvielas;	(ee) “modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām atkritumu un atlikumu sākvielām saražotas biodegvielas, kas atbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principam un kam, kā liecina reģinālā analīze, nav būtiskas ar izmantošanas veida maiņu saistītas ietekmes vai būtiskas kropļojošas ietekmes uz produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu;

Grozījums Nr. 73

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ff apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ff) “no atkritumiem iegūts fosilais kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes;	(ff) „pārstrādāts fosilais kurināmais/degviela” ir kurināmais/degviela, ko ražo no nenovēršamiem neatjaunojamas izcelsmes gāzveida atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes, un kas visā savā aprites ciklā ļauj būtiski aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

Grozījums Nr. 74

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – jj apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(jj) “izstrādes atļauja” ir oficiāls dokuments, kas dod tiesības iegūt meža biomasu;	(jj) „izstrādes atļauja” ir juridiska atļauja vai līdzīgas valsts un/vai reģionālajos tiesību aktos noteiktas tiesības iegūt meža biomasu;

Grozījums Nr. 75

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – mm apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(mm) “meža tiesiskais valdījums” ir viens vai vairāki meža un citu kokaugiem klātu zemju gabali, kas no apsaimniekošanas vai izmantošanas viedokļa veido vienu vienību;	(mm) „pamatpiedāvājums” ir no biomasas iegūto rūpniecisko izejvielu izcelsmes ģeogrāfiskais reģions;

Grozījums Nr. 76

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – nn apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(nn) “bioatkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi un tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi;	(nn) „bioatkritumi” ir bioloģiski atkritumi, kā tie definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā;

Grozījums Nr. 77

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – uua apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(uua) "degvielas, kas iegūtas izmantojot baktērijas" ir šķidrais kurināmais, ko ražo, izmantojot tādu baktēriju vairošanos, kuras patērē oglekļa oksīdus gāzveida atkritumu un atlieku tādās plūsmās, kas ir produktu ražošanas procesu neizbēgamas un netīšas sekas, un uz kurām neattiecas citas emisiju samazināšanas shēmas;

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar IX pielikuma grozījumu.

Grozījums Nr. 78

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – uub apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(uub) „atkritumu apsaimniekošanas hierarhija” ir atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā;

Pamatojums

Lai nodrošinātu konsekvenci, šajā direktīvā būtu jāizmanto tā pati atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas definīcija kā Direktīvā 2008/98/EK.

Grozījums Nr. 79

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.

1. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 35 %.

Grozījums Nr. 80

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 81

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka to politikas virzieni ir izstrādāti tā, lai tie atbilstu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kā tā noteikta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā. Tādēļ dalībvalstis regulāri pārskata savu nacionālo rīcībpolitiku, lai nodrošinātu atbilstību šiem principiem, un visas novirzes pamato, sniedzot ziņojumus, kā prasīts Regulas [par pārvaldību] 18. panta c) punktā.

Pamatojums

Dalībvalstīm ir jāizvērtē vai to politikas virzieni atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalstam atbilst tiesību aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas īstenošanu.

Grozījums Nr. 82

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Ja Komisija integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu novērtēšanā saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 25. pantu konstatē, ka kopīgi netiek sasniegta Savienības trajektorija vai ka netiek uzturēts 3. punktā minētais bāzlīnijas īpatsvars, ir piemērojams minētās regulas 27. panta 4. punkts.

svītrots

Grozījums Nr. 83

Direktīvas priekšlikums

3.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a pants
	Obligāti vispārējie nacionālie mērķrādītāji
	Katra dalībvalsts nodrošina, ka saskaņā ar 7. un 13. pantu aprēķinātais atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars valsts enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam nav mazāks par vispārējo nacionālo mērķrādītāju, kas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru minētajā gadā ir noteikts I pielikuma A daļas tabulas trešajā ailē. Šie vispārējie nacionālie mērķrādītāji ir obligāti un atbilst Savienības noteiktajam mērķrādītājam — atjaunojamo energoresursu enerģijas vismaz 35 % īpatsvaram Savienības enerģijas bruto galapatēriņā. Lai vieglāk sasniegtu šajā pantā noteiktos mērķrādītājus, katra dalībvalsts veicina un sekmē energoefektivitāti un energotaupību.

Grozījums Nr. 84

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai sasniegtu vai pārsniegtu 3. un 3.a pantā noteiktos Savienības un dalībvalstu mērķrādītājus, dalībvalstis var piemērot atbalsta shēmas. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas izstrādā tā, lai izvairītos no liekas elektroenerģijas tirgu kropļošanas un nodrošinātu, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamos tīkla ierobežojumus.

Grozījums Nr. 85

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju integrētu elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus. Dalībvalstis var noteikt atbrīvojumus mazām iekārtām, ja dalībvalstis var pierādīt, ka ar tiešu vai netiešu saražotās elektroenerģijas pārdošanu tirgū saistītās administratīvās izmaksas būtu nesamērīgas, kā arī atbrīvojumus var noteikt demonstrējumu projektiem.

Grozījums Nr. 86

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Atbalsta shēmas elektroenerģijas ražošanai no biomasas energoresursiem izstrādā tā, lai izvairītos no liekas materiālu tirgu kropļošanas.

Pamatojums

Lai īstenotu pāreju uz aprites ekonomiku, atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmas nedrīkst kropļot starpnozaru konkurenci attiecībā uz biomasas piegādi.

Grozījums Nr. 87

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai tiek piešķirts atvērtā, pārredzamā, konkurenciālā, nediskriminējošā un izmaksefektīvā veidā.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai tiek piešķirts, izmantojot atvērtus, pārredzamus, konkurenciālus, nediskriminējošus piedāvājumu konkursus, izņemot mazās iekārtas, demonstrējuma projektus un gadījumus, kad dalībvalstis var pierādīt, ka piedāvājumu konkursi nevar būt konkurenciāli, vai tie novestu pie nepietiekami optimāliem rezultātiem, piemēram augstāka atbalsta līmeņa un/vai zemākiem projektu īstenošanas rādītājiem. Atbalsta piešķiršanai var izmantot arī tehnoloģiski specifiskas konkursa procedūras.

Grozījums Nr. 88

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis nodrošina, ka atbalsta shēma atjaunojamo energoresursu enerģijai netiek attiecināta uz tādiem sadzīves atkritumiem, kuri neatbilst dalītās savākšanas pienākumam, kas noteikts Direktīvā 2008/98/EK.

Pamatojums

Atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijai nedrīkst veicināt tādu atkritumu izmantošanu, kuri neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai; jo īpaši nekādu atbalstu nebūtu jāpiešķir jaukto atkritumu izmantošanai. Atbalsta shēmas būtu jāattiecina vienīgi uz sadzīves atkritumu atlikumiem t.i sadzīves atkritumiem, kuri tika savākti dalīti un kurus vairāk nevar pārstrādāt vai atgūt, un kurus paredzēts vienīgi apglabāt.

Grozījums Nr. 89

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.

1. Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai var atvērt ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.

Pamatojums

Introducing a mandatory cross-border opening of support schemes to installation located in other Member States does not necessarily represent a cost-effective solution. It furthermore leads to a market concentration in Member States where the highest returns can be obtained. Investors will be aiming for the most efficient and cheapest place of operation. Certain Member States, in particular those that are lagging behind in integrating renewable energies, would thus be disadvantaged. The necessary expansion of cross-border transmission of electricity linked to the obligatory opening of support schemes would lead to an increase in transmission costs. As a result, additional support would be required, which would entail increased costs. Moreover, as the monitoring of the use of support schemes available for generators located in another country is not yet developed, the cross-border authority of National Regulatory Authorities (NRAs) would need to be clarified first.

Grozījums Nr. 90

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmētu šādi piešķirtās tiesības un atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.

Grozījums Nr. 91

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā, izņemot gadījumus, kad šādas degvielas atbilst siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma robežvērtībai, kas noteikta 26. panta 7. punktā, ņemot vērā vidējo aritmētisko, kas aprēķināts tām netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo sākvielu ieguvei, kas minētas VIII pielikuma A. daļā, vai ja šīs biodegvielas un bioloģiskais šķidrais kurināmais ir sertificēti kā zema riska attiecībā uz netiešas zemes izmantošanas maiņu, saskaņā ar Komisijas izstrādāto metodiku. Šo limitu samazina līdz 0 % 2030. gadā pēc X pielikuma A daļā noteiktās trajektorijas. No palmu eļļas ražotu biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā devums 2021. gadā ir 0 %. Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim izstrādā metodiku neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā sertificēšanai, kā noteikts 2. panta 2. daļas u) apakšpunktā. Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu un citu netīšu ietekmi uz ilgtspējību.

Grozījums Nr. 92

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu VIII pielikuma A. daļā norādītās biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā sākvielu ražošanas aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas, pamatojoties uz jaunākajām zinātniskajām liecībām. Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim pārskata vidējās aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā sākvielu ražošanas, ņemot vērā jebkādus siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumus, kas saistīti ar proteīnu barības produktiem, un attiecīgi ievieš atsevišķas vērtības attiecībā uz palmu eļļu, sojas eļļu un citiem eļļas kultūraugiem.

Pamatojums

Šis grozījums ir nesaraujami saistīts ar iepriekšējo apakšpunktu grozījumiem un ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka VIII pielikuma A daļas vērtības tiek atjauninātas atbilstīgi jaunākajām zinātniskajām liecībām.

Grozījums Nr. 93

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnisko un tehnisko sasniegumu analīze, kurā pienācīgi ņemti vērā aprites ekonomikas principi un Direktīvā 2008/98/EK noteiktā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, ievērojot Savienības ilgtspējas kritērijus, un kura pamato atzinumu, ka attiecīgā sākviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes un veicina atkritumu un atlikumu izmantošanu, reizē neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedzot būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem/degvielām, pamatojoties uz emisiju aprites cikla novērtējumu, un neradot risku negatīvi ietekmēt vidi un bioloģisko daudzveidību.

Grozījums Nr. 94

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ik pēc diviem gadiem Komisija izvērtē IX pielikuma A un B daļā iekļauto sākvielu sarakstu, lai pievienotu vai svītrotu sākvielas, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem. Pirmo izvērtēšanu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu vai svītrotu.

Grozījums Nr. 95

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kad sākviela ir svītrota no IX pielikuma saraksta, iekārtām, kas ražo modernās biodegvielas no šīs sākvielas, ir atļauts izmantot to piecus gadus pēc tam, kad stājies spēkā deleģētais akts, ar kuru šī sākviela tika svītrota no IX pielikuma, ar nosacījumu, ka ražota tiek modernā biodegviela saskaņā ar šīs direktīvas 2. pantu.

Pamatojums

Kaut arī būtu jāatļauj Komisijai ierosināt sākvielas svītrošanu no IX pielikuma saraksta, uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai pārejas posmā pielāgot ražošanas procesu, lai zināmā mērā nezaudētu investīcijas.

Grozījums Nr. 96

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5a. Izstrādājot politiku, kas veicina degvielu ražošanu no šīs direktīvas IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, dalībvalstis nodrošina atbilstību atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kas noteikta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā, tostarp tās noteikumiem attiecībā uz apsvērumiem par aprites ciklu dažādu atkritumu plūsmu radīšanas un šo plūsmu apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.

Pamatojums

Tiek atjaunots Direktīvas (ES) 2015/1513 2. panta formulējums

Grozījums Nr. 97

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) atskaita no atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzuma, ko ņem vērā, nosakot pārvedējas dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru šīs direktīvas vajadzībām , un

(a) atskaita no atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzuma, ko ņem vērā, nosakot atbilstību tās dalībvalsts nacionālajam mērķrādītājam, kura pārvedusi attiecīgo daudzumu šīs direktīvas vajadzībām, un

Pamatojums

Ierosinātais grozījums ir vajadzīgs direktīvas pielāgošanai, jo 3.a pantā no jauna tiek iekļauti saistoši nacionālie mērķrādītāji.

Grozījums Nr. 98

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pieskaita atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumam, ko ņem vērā, nosakot pārveduma pieņēmējas dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru šīs direktīvas vajadzībām .

(b) pieskaita atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumam, ko ņem vērā, nosakot atbilstību tās dalībvalsts nacionālajam mērķrādītājam, kura pieņem attiecīgā daudzuma pārvedumu šīs direktīvas vajadzībām.

Pamatojums

Ierosinātais grozījums ir vajadzīgs direktīvas pielāgošanai, jo 3.a pantā no jauna tiek iekļauti saistoši nacionālie mērķrādītāji.

Grozījums Nr. 99

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) atskaita no tā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas daudzuma, kuru ņem vērā, nosakot tās dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru , kura sagatavojusi 1. punktā minēto paziņojuma vēstuli; kā arī

(a) atskaita no tā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas daudzuma, kuru ņem vērā, nosakot, vai savu nacionālo mērķrādītāju ir sasniegusi dalībvalsts, kura sagatavojusi 1. punktā minēto paziņojuma vēstuli; kā arī

Pamatojums

Ierosinātais grozījums ir vajadzīgs direktīvas pielāgošanai, jo 3.a pantā no jauna tiek iekļauti saistoši nacionālie mērķrādītāji.

Grozījums Nr. 100

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem trešās valstīs, ņem vērā tikai tādēļ, lai novērtētu dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru , ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem trešās valstīs, ņem vērā tikai tādēļ, lai novērtētu atbilstību dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Pamatojums

Ierosinātais grozījums ir vajadzīgs direktīvas pielāgošanai, jo 3. pantā no jauna tiek iekļauti saistoši nacionālie mērķrādītāji.

Grozījums Nr. 101

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 102

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem pieprasa visās jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic kapitālremontu, nodrošināt minimālos atjaunojamo energoresursu enerģijas pielietojuma līmeņus , atspoguļojot saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus . Dalībvalstis ļauj šos minimālos līmeņus ievērot, inter alia izmantojot ievērojamu atjaunojamo energoresursu proporciju.

Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem pieprasa visās jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic kapitālremontu, nodrošināt minimālos atjaunojamo energoresursu enerģijas pielietojuma līmeņus , atspoguļojot saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus . Dalībvalstis ļauj šos minimālos līmeņus ievērot, inter alia, izmantojot centralizētu siltumapgādi un aukstumapgādi, kā arī citu vietēju energoinfrastruktūru, izmantojot ievērojamu atjaunojamo energoresursu enerģijas proporciju.

Pamatojums

Lai nodrošinātu tehnoloģisko neitralitāti, atjaunojamo energoresursu enerģijas obligātos līmeņus vajadzētu varēt nodrošināt arī ar centralizētu siltumapgādi un aukstumapgādi, kā arī citu vietēju energoinfrastruktūru, kas izmanto ievērojamu atjaunojamo energoresursu proporciju.

Grozījums Nr. 103

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu ilgtspējas potenciālu, kurā paredz veikt telpisko analīzi teritorijām, kas piemērotas ieviešanai ar zemu vides risku, un iespējas siltumapgādē un aukstumapgādē izmantot atlikumsiltumu un atlikumaukstumu. Šo novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.

Grozījums Nr. 104

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējam pārredzami palīdz iziet pieteikšanās procesu, tam sniedz visu vajadzīgo informāciju, nodarbojas ar koordinēšanu un vajadzības gadījumā iesaista citas iestādes un procesa beigās attiecībā uz katru pieteikumu pieņem juridiski saistošu lēmumu.

Grozījums Nr. 105

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis atvieglo esošu atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju energoatjaunināšanu, inter alia nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, kas ilgst ne vairāk kā vienu gadu no dienas, kurā vienotajam administratīvajam kontaktpunktam iesniegts energoatjaunināšanas likumīgs pieprasījums. Energoatjaunināšanas gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz sākotnējo projektu tiek saglabātas tiesības uz tīklu, neskarot piemērojamās tehniskās prasības saistībā ar pieslēgumu tīklam.

Grozījums Nr. 106

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Dalībvalstis, izmantojot savus atļauju vai koncesiju piešķiršanas procesus, nodrošina, ka līdz 2020. gada 31. decembrim visas degvielas uzpildes stacijas pie pamattīkla, kas tika izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 („TEN-T pamattīkls), ceļiem ir aprīkotas ar publiski pieejamiem elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 32. pantu, lai šā panta darbības jomā iekļautu šīs direktīvas 25. panta darbības jomā ietilpstošās degvielas.

Pamatojums

The European Commission's study “Clean Transport - Support to the Member States for the Implementation of the Directive on the Deployment of Alternative Fuels Infrastructure”, considers a requirement for conventional fuelling stations to offer charging points for EVs or refuelling points with CNG or biomethane, as a very effective and low-cost measure to foster the use of EV and alternative fuels. An EU-wide approach on charging and fuelling infrastructure along the core TEN-T network can be crucial to accommodate cross border long distance travellers making use of this kind of vehicles.

Grozījums Nr. 107

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja vien nav paredzama būtiska negatīva vidiskā vai sociālā ietekme, energoatjaunināšanu atļauj pēc paziņojuma sniegšanas saskaņā ar 16. pantu izveidotajam vienotajam administratīvajam kontaktpunktam. Vienotais administratīvais kontaktpunkts sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nolemj, vai ar to pietiek.

Ja tiek nodrošināta atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/EEK^1a par ietekmes uz vidi novērtējumu un Padomes Direktīvas 92/43/EEK^1b prasībām un ja nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz vidi vai sociālā ietekme, energoatjaunināšanu atļauj pēc paziņojuma sniegšanas saskaņā ar šīs direktīvas 16. pantu izveidotajam vienotajam administratīvajam kontaktpunktam. Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

____________________

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

Grozījums Nr. 108

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis ar vietējo un reģionālo iestāžu līdzdalību izstrādā piemērotas informācijas, izpratnes veidošanas, norādījumu vai mācību programmas, lai informētu iedzīvotājus par ieguvumiem un praktiskiem aspektiem, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību un izmantošanu, tostarp par atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu, kā arī līdzdalību atjaunojamo energoresursu energokopienās un ieguvumiem, ko sniedz sadarbības mehānismi starp dalībvalstīm un dažāda veida pārrobežu sadarbība.

Pamatojums

Tā kā Komisijas priekšlikumā uzmanība ir pievērsta pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu enerģijas energokopienām, tam ir jābūt atspoguļotam šajā punktā, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par iespējām un ieguvumiem šajā jomā. Komisija ir norādījusi, ka sabiedrības atbalsta trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc dalībvalstis vilcinās izmantot sadarbības mehānismus, piemēram, spēkā esošās direktīvas 7. pantā noteiktos kopīgos projektus. Tāpēc informācijas un izpratnes veicināšanas programmām nebūtu jākoncentrējas vienīgi uz atjaunojamo energoresursu enerģija nodrošinātajiem ieguvumiem, bet arī uz pārrobežu sadarbību.

Grozījums Nr. 109

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina , ka izcelsmes apliecinājumus neizsniedz ražotājam , kas par to pašu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas . Dalībvalstis šādus izcelsmes apliecinājumus izdod un pārved uz tirgu, tos izsolot. Ieņēmumus no izsolēm izmanto atjaunojamo energoresursu atbalsta izmaksu segšanai.

svītrots

Pamatojums

Izcelsmes apliecinājumu sistēma nebūtu jāsaista ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, tai jākalpo vienīgi kā izsekojamības un uzskaites instrumentam attiecībā uz saražotās atjaunojamās enerģijas tirdzniecību.

Grozījums Nr. 110

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 7. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – iia daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iia) “zaļā” ūdeņraža enerģiju; vai

Pamatojums

Atjaunojamo energoresursu enerģijas pieejamība ir ļoti mainīga. Apvienojot dažādus sektorus vienkopus varētu maksimizēt atjaunojamo energoresursu efektivitāti. Pārpalikušo enerģiju var izmatot, lai ražotu nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro kurināmo un gāzveida kurināmo, ko vēlāk varētu izmantot transporta vai aukstumapgādes nozarēs.

Grozījums Nr. 111

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 7. punkts – 1. daļa – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fa) vai un kādā ziņā enerģijas avots, no kura tika iegūta enerģija, atbilda 26. pantā minētājiem ilgtspējības kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumam;

Pamatojums

Izcelsmes apliecinājumam būtu jāinformē patērētāji par atbilstību ilgtspējības kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumiem.

Grozījums Nr. 112

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru, lai varētu veikt siltumapgādi un aukstumapgādi , izmantojot lielas biomasas, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas ietaises.

3. Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar regulas [par pārvaldību] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru, lai varētu veikt siltumapgādi un aukstumapgādi, izmantojot lielas ilgtspējīgas biomasas, vides siltuma lielos siltumsūkņos, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas ietaises, kā arī lieko siltumu no rūpniecības un citiem avotiem.

Pamatojums

Grozījumā ir norādīti papildu ilgtspējīgie enerģijas avoti, kas nav minēti oriģinālajā tekstā.

Grozījums Nr. 113

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Saskaņā ar tīklu izturībai un drošībai izvirzītām profilakses prasībām, kas pamatojas uz pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus ir noteikuša to kompetentās iestādes, dalībvalstis:

(a) nodrošina, ka pārvades sistēmas operatori un sadales sistēmas operatori to teritorijā nodrošina no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas pārvadi un sadali;

(b) paredz vai nu prioritāru pieeju, vai arī garantētu pieeju tādas elektroenerģijas tīkla sistēmai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem;

(c) nodrošina, ka, izvietojot elektroražošanas iekārtas, pārvades sistēmu operatori, ciktāl to ļauj valsts elektrosistēmas darbība un balstoties uz pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem, dod priekšroku tādām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus. Dalībvalstis nodrošina piemērotus ar tīkliem un tirgiem saistītus operatīvus pasākumus, lai mazinātu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izplatīšanas ierobežojumus. Ja tiek veikti būtiski pasākumi, ar kuriem ierobežo atjaunojamos energoresursus, lai nodrošinātu attiecīgās valsts elektrosistēmas darbību un energoapgādes drošību, dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie sistēmu operatori kompetentajai regulatīvajai iestādei sniedz pārskatus par minētajiem pasākumiem un norāda, kādus korektīvos pasākumus tie plāno veikt, lai nepieļautu nevēlamu ierobežošanu.

Pamatojums

Šajā direktīvā ir jāsaglabā atjaunojamo energoresursu enerģijas prioritārās piekļuves tīklam nosacījumi.

Grozījums Nr. 114

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir MVU vai bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi, kas var būt arī pāri dalībvalstu robežām, un minētā energokopiena atbilst vismaz četriem no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

Grozījums Nr. 115

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU, kas darbojas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

(a) tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, reģionālas vai vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU, kas darbojas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

Grozījums Nr. 116

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, jo īpaši ar atbalstu inovatīvām tehnoloģijām, piemēriem, siltumsūkņu, ģeotermālām un saules siltumenerģijas tehnoloģijām, katra dalībvalsts tiecas katru gadu palielināt siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vismaz par 1 procentpunktu (pp), to izsakot kā nacionālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un aprēķinot saskaņā ar 7. pantā noteikto metodiku.

Grozījums Nr. 117

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo daudzumu;

(b) siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma kopējo daudzumu;

Grozījums Nr. 118

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējā daudzumā; kā arī

(c) atjaunojamo energoresursu enerģijas, kā arī atlikumsiltuma un atlikumaukstuma īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējā daudzumā; kā arī

Grozījums Nr. 119

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) atjaunojamo energoresursu veidu.

(d) atjaunojamo energoresursu un/vai atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma veidu.

Pamatojums

Lai palīdzētu dalībvalstīm pilnībā izmantot atlikumsiltuma potenciālu un nodrošināt nepieciešamo atbalstu tā ekspluatācijai, ir vajadzīgs atbilstīgs politikas satvars. Attieksmei pret siltumatlikumu vajadzētu būt tādai pašai kā pret atjaunojamo energoresursu enerģiju, un dalībvalstīm būtu jāļauj sasniegt to atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumapgādei, valstu sistēmās iekļaujot vairāk atlikumsiltuma. Atlikumsiltums vai atlikumaukstums tāpēc būtu pilnībā jāuzskaita, pildot pienākumu saskaņā ar 23. pantu.

Grozījums Nr. 120

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa degvielas piegādātājiem kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū, panākt minimālo īpatsvaru enerģijas, ko iegūst no modernajām biodegvielām un citām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, no atkritumiem iegūtām fosilajām degvielām un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas.

1. No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa degvielas piegādātājiem kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū, panākt minimālo īpatsvaru enerģijas, ko iegūst no modernajām biodegvielām un citām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, no CO₂ uztveršanas un izmantošanas iegūtām degvielām un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas.

Pamatojums

Šī no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas definīcija ir maldinoša un tās dēļ fosilās degvielas vai visus atkritumus varētu uzskatīt par atjaunojamo energoresursu enerģiju. Atbilstīgi tam, ko Komisija ierosinājusi, tika nolemts šo kategoriju pārdevēt.

Grozījums Nr. 121

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minimālais īpatsvars 2021. gadā ir vismaz 1,5 %, un tas palielinās līdz vismaz 9 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma B daļā noteiktajai līknei. Minimālais īpatsvars 2030. gadā ir vienāds ar siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu par vismaz 7 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Šajā kopējā īpatsvarā modernās biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, 2021. gada 1. janvārī veido vismaz 0,5 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādātajām transporta degvielām, un šī attiecība palielinās līdz vismaz 3,6 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma C daļā noteiktajai līknei. Minimālais atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars, kas piegādāts aviācijas un kuģniecības nozarēm atbilst X pielikuma B. daļā noteiktajai līknei.

Grozījums Nr. 122

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 4. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) lai aprēķinātu saucēju, kas ir patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto autotransporta un dzelzceļa transporta degvielu enerģijas saturs, ņem vērā benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi, biodegvielas, biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas un elektroenerģiju;

Grozījums Nr. 123

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no atkritumiem iegūto fosilo degvielu enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.

(b) lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no mazoglekļa degvielām, kas iegūtas kā komerciālai lietošanai un/vai tirdzniecībai paredzētu ražojumu ražošanas procesa nenovēršams un netīšs rezultāts, enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.

Pamatojums

Pateicoties oglekļa uztveršanas un atkārtotas izmantošanas (CCU) tehnoloģijām, ir iespēja atkārtoti izmantot mazoglekļa degvielu rūpniecībā tādās nozarēs, kas nav pielāgojamas elektrifikācijai, piemēram, reaktīvo degvielu un ķīmisko vielu ražošanā. Tādējādi šādām degvielām ir liela nozīme, jo tās palīdz samazināt ekstrahētā fosilā oglekļa daudzumu ES energoresursu struktūrā un, novirzot elektroenerģijas ražošanas procesā radušās gāzes, netieši palielina atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas tīklā.

Grozījums Nr. 124

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Dalībvalstis savu valsts politiku šajā pantā noteikto pienākumu izpildei var izstrādāt, nosakot sev pienākumu aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un var šo politiku īstenot arī attiecībā uz fosilo degvielu, kas iegūta no atkritumiem, ar nosacījumu, ka tas netraucē aprites ekonomikas mērķu sasniegšanu un ka tieknodrošināts 1. punktā noteiktais atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars.

Pamatojums

Grozījums Nr. 125

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis pieprasa degvielas piegādātājiem līdz 2030. gada 31. decembrim par 20 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu piegādātās degvielas vai enerģijas vienību, salīdzinot ar Direktīvā (ES) 2015/652^1a minēto degvielas pamatstandartu.

____________________

Pamatojums

Grozījums Nr. 126

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru, kas vajadzīgs 1. punkta īstenošanai, izmanto atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru dalībvalstī, kurā elektroenerģija tiek piegādāta, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Tomēr elektrību, kas iegūta no tieša pieslēguma atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas iekārtai, kura nav pieslēgta tīklam, var pilnā apmērā ieskaitīt kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju. Atceļ atbilstošu daudzumu izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegti saskaņā ar 19. pantu.

Grozījums Nr. 127

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru šķidrajās un gāzveida transporta degvielās nosaka, pamatojoties uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru kopējā degvielas ražošanas vajadzībām pievadītajā enerģijā.

Atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru šķidrajās un gāzveida transporta degvielās nosaka, pamatojoties uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru kopējā transporta degvielas ražošanas vajadzībām pievadītajā enerģijā. Atceļ atbilstošu daudzumu izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegti saskaņā ar 19. pantu.

Pamatojums

Tiek ierosināts atcelt atbilstošu daudzumu izcelsmes apliecinājumu biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmam, ko izmanto transporta nozarē.

Grozījums Nr. 128

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai vai nu tieši, vai starpproduktu ražošanai, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vidējo īpatsvaru Savienībā vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu.

(a) ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai vai nu tieši, vai starpproduktu ražošanai, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai izmanto vidējo atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Atceļ atbilstošu daudzumu izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegti saskaņā ar 19. pantu.

Grozījums Nr. 129

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr elektroenerģiju, kas iegūta no tieša pieslēguma atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas iekārtai, i) kuras ekspluatācija uzsākta pēc iekārtas, kas ražo nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu, vai vienlaicīgi ar šādu iekārtu un ii) kura nav pieslēgta tīklam, var pilnā apjomā ieskaitīt kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju attiecīgās nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas ražošanas vajadzībām;

Tomēr elektroenerģiju, kas iegūta no tieša pieslēguma iekārtai, kura atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju ražo tikai no atjaunojamo energoresursu enerģijas un i) kuras ekspluatācija uzsākta pēc iekārtas, kas ražo nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu, vai vienlaicīgi ar šādu iekārtu un ii) kura nav pieslēgta tīklam, var pilnā apjomā ieskaitīt kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju attiecīgās nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas ražošanas vajadzībām;

Grozījums Nr. 130

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija izveido datubāzi, kura nodrošina, ka var izsekot transporta degvielas, tostarp elektrību, ko ir tiesības ieskaitīt 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā skaitītājā. Dalībvalstis pieprasa, lai degvielas piegādātāji ievadītu datubāzē gada kopējo enerģijas daudzumu, ko tie piegādājuši transporta nozarei, kā tas ir definēts 1. punkta a) apakšpunktā minētā saucēja aprēķināšanai. Piegādātājiem, kuri nodrošina transportu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju, kā tas ir definēts 1. punkta a) apakšpunktā minētā saucēja aprēķināšanai, prasa ievadīt informāciju par veiktajiem darījumiem un ieskaitīto degvielu ilgtspējas rādītājiem, tostarp par degvielas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no degvielas ražošanas vietas līdz degvielas piegādātājam, kurš degvielu laiž tirgū.

Pamatojums

Lai vienkāršotu un mazinātu administratīvo slogu, Komisijai būtu jāizveido vienota datubāze Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 131

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī punkta pirmajā apakšpunktā minētā datubāze dod iespēju izsekot darījumus ar degvielām starp dalībvalstīm. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo direktīvu papildinātu, nosakot datubāzes satura un izmantošanas tehniskās specifikācijas.

Grozījums Nr. 132

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis paziņo agregētu informāciju no valstu datubāzēm, tostarp par degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] VII pielikumu.

5. Komisija katru gadu publicē agregētu informāciju no datubāzes, tostarp par degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Grozījums Nr. 133

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildus precizētu šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku no biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas īpatsvara noteikšanai, precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un mazoglekļa fosilās degvielas, kuras ir iegūtas no gāzu atliekām, kas nenovēršami un netīši rodas tādu produktu izgatavošanas vai ražošanas procesā, kas ir paredzēti komerciālai izmantošanai un/vai pārdošanai, un noteiktu minimālās siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma prasības šīm degvielām šā panta 1. punkta vajadzībām.

Pamatojums

Atjaunojamo energoresursu direktīvai būtu jānodrošina, ka Komisijai ir nepieciešamās pilnvaras, lai papildus atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas veicināšanai tā arī sekmētu mazoglekļa degvielu izmantošanu, jo tām ir svarīga nozīme fosilajā kurināmajā esošā oglekļa samazināšanai ES enerģijas sadalījumā.

Grozījums Nr. 134

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Līdz 2025. gada 31. decembrim, ja vien saskaņā ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem vai zinātniskajām liecībām nav nepieciešami agrāki pielāgojumi pienākumam, kas noteikts šā panta 1. punktā, panāktā progresa divgadu novērtējuma, kas veikts saskaņā ar Regulu [par pārvaldību], kontekstā Komisija izvērtē, vai šis pienākums efektīvi stimulē inovāciju un veicina siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu transporta sektorā un vai biodegvielām un biogāzei piemērojamās siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma prasības ir pienācīgas. Novērtējumā arī izvērtē, vai šā panta noteikumi novērš atjaunojamo energoresursu enerģijas dubultu uzskaiti. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt šā panta 1. punktā noteikto pienākumu.

Grozījums Nr. 135

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. No biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem :	1. Neatkarīgi no tā, vai izejvielas tika audzētas Savienības teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem :

Pamatojums

Priekšlikumā ir iekļauti divi jauni būtiski elementi attiecībā uz ilgtspējības kritērijiem un transporta degvielām. Tāpēc ir jāprecizē, ko nozīmē finansiāls atbalsts, iekļaujot arī fiskālos stimulus.

Grozījums Nr. 136

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) tiesības saņemt finanšu atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.	(c) tiesības saņemt finanšu atbalstu, tostarp fiskālos stimulus, par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.

Pamatojums

The recast Renewable Energy Directive makes major changes to the coverage of the provisions on bioenergy sustainability, notably by extending many of the provisions, for the first time, to biomass fuels such as wood. It also proposes significant changes to the targets relating to biofuels and bioliquids. On this basis, changes are also required to clarify the coverage of the term 'financial support', which in some Member States either does not currently address or may not in future sufficiently address the multiple ways, in addition to direct subsidies, in which the production or use of biomass fuels and other types of bioenergy are promoted or encouraged. For example mechanisms such as tax breaks for the use of biomass fuels based on their supposed carbon neutrality, or blending mandates imposed on providers of biomass or other biofuels, are either already in operation or may be applied in future, and themselves have cost impacts. The terms of the provision on eligibility for financial support should therefore be broadened to ensure it is comprehensive and in line with the spirit of the original Directive.

Grozījums Nr. 137

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tomēr biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām , ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, lai tos ņemtu vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Šo noteikumu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.	Biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām , ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, lai tos ņemtu vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Tomēr to ražošana ir saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK, un netiek pieļauta būtiska kropļojoša ietekme uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgiem. Šo noteikumu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.

Pamatojums

Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošana varētu novirzīt atlikumus no pašreizējās materiālu izmantošanas uz enerģijas ražošanu, kā arī novirzīt atkritumus no pārstrādes uz enerģijas ražošanu, kas būtu pretrenā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas un aprites ekonomikas mērķiem. Lai nodrošinātu, ka transporta dekarbonizācija atbilst aprites ekonomikas rīcības plānam un ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, ir jāievieš jauni ilgtspējības kritēriji.

Grozījums Nr. 138

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas radušies lauksaimniecības zemes izmantošanas rezultātā, šā punkta a), b) un c) punktā minētajos nolūkos ņem vērā vienīgi gadījumos, kad operatori ir veikuši pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu negatīvu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes oglekli. Informāciju par šiem pasākumiem ziņo saskaņā ar 27. panta 3. punktu.

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar jauno transporta degvielas pienākumu, kas noteikts 25. pantā.

Grozījums Nr. 139

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 3. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru elektriskā jauda ir 0,5 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.	Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 2 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.

Grozījums Nr. 140

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) augstas bioloģiskās daudzveidības mežs un citas meža zemes, kas ir sugām bagāti un nav degradēti vai ko attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par mežu teritorijām ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, ka attiecīgās izejvielas ražošana traucēs šo dabas saglabāšanas mērķu sasniegšanai;

Pamatojums

Mežos, kas nav pirmatnējie meži arī var būt augsta bioloģiskā daudzveidība.

Grozījums Nr. 141

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību , kuri aizņem vairāk nekā vienu hektāru :	(c) zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību , tostarp ar kokiem apaugušas pļavas un ganības, kas aizņem vairāk nekā vienu hektāru :

Grozījums Nr. 142

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ii daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) zālāji , kas nav dabiski zālāji , tas ir, zālāji , kas bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji un kuri ir sugām bagāti un nav degradēti , un kurus attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, ka izejvielu izstrāde ir vajadzīga , lai saglabātu tiem zālāju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.	(ii) zālāji , kas nav dabiski zālāji , tas ir, zālāji , kas bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji un kuri ir sugām bagāti un nav degradēti , vai kurus attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, ka izejvielu izstrāde ir vajadzīga , lai saglabātu tiem zālāju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.

Grozījums Nr. 143

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos , nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kas iegūtas no zemes, kura 2008. gada janvārī bija kūdrājs .	4. Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kas iegūtas no zemes, kura 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav pārbaudāmi pierādīts, ka attiecīgā izejviela ir audzēta un izstrādāta bez iepriekš nenosusinātas augsnes nosusināšanas.

Grozījums Nr. 144

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kas neatbilst ilgtspējas principiem, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:	5. Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kas neatbilst ilgtspējas principiem, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:
(a) valstī, kurā veikta meža biomasas izstrāde, ir valsts un/vai zemāka līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībā, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina, ka:	(a) valstī, kurā veikta meža biomasas izstrāde, ir valsts un/vai zemāka līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībā, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina, ka:
i) izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem likumīgi publiskotās robežās;	i) izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem vai saskaņā ar citu līdzvērtīgu dokumentu, kas apliecina likumīgas tiesības uz izstrādi, valsts vai reģionālā līmenī likumīgi publiskotās robežās;
ii) apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;	ii) apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;
iii) tiek aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;	iii) tiek aizsargātas teritorijas, tostarp mitrāji un kūdrāji, kas ar starptautisku tiesību aktu vai valsts likumu, vai ar attiecīgas kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vai dabas aizsardzību;
iv) ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību; kā arī	iv) iv) izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu nolūkā samazināt nelabvēlīgu ietekmi; kā arī
v) izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu;	v) izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī;
(b) ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka:	b) ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja pamatpiedāvājuma līmenī ir nodrošināta papildinformācija par likumību un mežu apsaimniekošanas praksi, kas nodrošina, ka:
i) meža biomasas izstrāde ir veikta saskaņā ar likumīgu atļauju;	i) izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas procedūras nosacījumiem vai līdzvērtīgu valsts vai reģionālu dokumentu, kas apliecina likumīgas tiesības uz izstrādi;
ii) apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;	ii) apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;
iii) tiek noteikti un aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;	iii) tiek aizsargātas teritorijas, tostarp mitrāji un kūdrāji, kas ar starptautisku tiesību aktu vai valsts likumu, vai ar attiecīgas kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vai dabas aizsardzību;
iv) ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;	iv) izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu; tostarp par apkārtējo teritoriju uzturēšanu, gadījumā, ja tās skar izstrādes darbības;
v) izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu.	v) izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī; kā arī
	vi) ir spēkā vides jomas un dabas aizsardzības noteikumi vai pasākumi atbilstīgi Savienības attiecīgajiem vides un dabas standartiem.

Grozījums Nr. 145

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkt – 1. daļa – ii apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina vai nu to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NDD, vai to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņemti valsts vai vietējā līmeņa tiesību akti, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus;	(ii) ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina vai nu to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NDD, vai to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņemti valsts vai vietējā līmeņa tiesību akti un ka emisijas no zemes sektora nepārsniedz piesaistījumu, kas izstrādes platībā piemērojams, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus;

Grozījums Nr. 146

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkt – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka tiek saglabāts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā.	Ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja pamatpiedāvājuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā.

Grozījums Nr. 147

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkt – 3. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var noteikt operatīvos pierādījumus, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.	Līdz 2021. gada 1. janvārim Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, nosaka operatīvos pierādījumus, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr. 148

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkt – 4. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības.	Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un pamatojoties uz pieejamajiem datiem, izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu laikposmam pēc 2030. gada grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Grozījums Nr. 149

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkt – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) vismaz 50 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;	(a) vismaz 50 % biodegvielām, kas iegūtas no biometāna izmantošanai transportā un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;

Grozījums Nr. 150

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkt – b apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) vismaz 60 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta kopš 2015. gada 5. oktobra;	(b) vismaz 60 % biodegvielām, kas iegūtas no biometāna izmantošanai transportā un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta no 2015. gada 5. oktobra;

Grozījums Nr. 151

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkt – c apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) vismaz 70 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;	(c) vismaz 65 % biodegvielām, kas iegūtas no biometāna izmantošanai transportā un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;

Grozījums Nr. 152

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkt – d apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) vismaz 80 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 85 % – iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.	(d) vismaz 70 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 80% – iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 153

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkt – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var noteikt augstākus siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus, nekā noteikts šajā punktā.

Grozījums Nr. 154

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8. punkt – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Elektroenerģiju, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā tikai tad, ja tā ir ražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Šo noteikumu 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc [3 gadi no šīs direktīvas pieņemšanas dienas]. Šis noteikums 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā neskar atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ko sniedz saskaņā ar shēmām, kuras apstiprinātas līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas].	Elektroenerģiju, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda ir 20 MW vai lielāka, šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā tikai tad, ja tā ir ražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā, vai ja tā ir ražota iekārtās, kuras sākotnēji bija cietā fosilā kurināmā iekārtas, bet attiecīgi pārveidotas. Šo noteikumu šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc [3 gadi no šīs direktīvas pieņemšanas dienas]. Šis noteikums šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā neskar atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ko sniedz saskaņā ar shēmām, kuras apstiprinātas līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas].

Grozījums Nr. 155

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8. punkt – 2.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pirmais apakšpunkts neattiecas uz elektroenerģiju no iekārtām, kurām nav noteikta prasība par augsti efektīvas koģenerācijas tehnoloģijas izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES^1a 14. pantu, ar nosacījumu, ka ekspluatācijas apstākļos šajās iekārtās izmanto tikai un vienīgi no lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atliekām ražotus biomasas kurināmos.
	____________________
	Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Pamatojums

Kaut arī augsts pārveidošanas lietderības koeficients ir svarīgs bioenerģijas ilgtspējības elements un tas ir jānodrošina, tomēr ir apstākļi, piemēram, klimatiskie apstākļi, kas noved pie nepietiekama pieprasījuma pēc siltuma, lai nodrošinātu investīcijas koģenerācijai. Šie apstākļi jau ir izskatīti Energoefektivitātes direktīvas (2012/27/ES) 14. pantā, kas attiecas uz efektivitātes veicināšanu siltumapgādē un aukstumapgādē. Tomēr ir jānodrošina, ka iekārtām, kas ražo vienīgi elektroenerģiju, būtu jāizmanto vienīgi atlikumi, jo šāda izmantošana nekonkurē ar izmantošanu materiāliem.

Grozījums Nr. 156

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8.a punkt (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Komisija reizi divos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienībā patērēto biodegvielu ietekmi un to nodrošinātajiem ieguvumiem, tostarp par ietekmi uz pārtikas un barības un citu materiālu ražošanu, kā arī par ietekmi uz ekonomisko, vides jomas un sociālo ilgtspēju Savienībā un trešās valstīs.

Pamatojums

Tiek atjaunots ziņošanas pienākums (spēkā esošās direktīvas 17. panta 7. punkts), kas Komisijas priekšlikumā netika iekļauts.

Grozījums Nr. 157

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8.b punkt (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.b Atkāpjoties no šā panta 1. līdz 8.a punkta prasībām un ņemot vērā tālāko reģionu teritoriālās īpatnības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā, šīs direktīvas 26. pantu šiem reģioniem nepiemēro. Līdz ... [seši mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumu ar mērķi definēt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtspējas un to samazināšanas kritērijus tālākajiem reģioniem. Šajos kritērijos ņem vērā konkrētās vietējās īpatnības. Tālākajiem reģioniem jo īpaši vajadzētu spēt pilnībā izmantot savu resursu potenciālu, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu šo reģionu enerģētisko neatkarību.

Pamatojums

Grozījums Nr. 158

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 10. punkt

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos dalībvalstis var noteikt papildu ilgtspējas prasības biomasas kurināmajiem/degvielām.

Grozījums Nr. 159

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ļauj apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie vai biomasas kurināmie/degvielas ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma īpašībām , piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā ;	(a) ļauj apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie vai biomasas kurināmie/degvielas ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma īpašībām, piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā, ar nosacījumu, ka ikviens sūtījums savu īpašību dēļ atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām un ka ir ieviestas piemērotas sistēmas, lai uzraudzītu un mērītu katra atsevišķā sūtījuma atbilstību.

Grozījums Nr. 160

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Lai veicinātu pārrobežu tirdzniecību un informācijas atklāšanu patērētājiem, izcelsmes apliecinājumos, kas izsniegti tīklā ievadītajai atjaunojamo energoresursu enerģijai, norāda informāciju par ilgtspējības kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumiem, kā noteikts 26. panta 2. līdz 7. punktā un to var nodot atsevišķi.

Pamatojums

Izcelsmes apliecinājumam būtu jāinformē patērētāji par atbilstību ilgtspējības kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumiem.

Grozījums Nr. 161

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kas paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu;	(a) ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kas paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu, ar nosacījumu, ka ikviens sūtījums, kas veido šo maisījumu, atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām;

Grozījums Nr. 162

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 26. panta 2.−7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem , un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts . Revīzijas procesā verificē , vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.	Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 26. panta 2.−7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem , un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts . Revīzijas procesā verificē , vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu, tostarp verificē vai ir nodrošināts, ka materiāli netiek tīši modificēti vai izmesti, lai tādējādi sūtījums vai tā daļa nekļūtu par atkritumiem vai atlikumiem saskaņā ar 26. panta 2. līdz 7. punktu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.

Pamatojums

Šis grozījums ir saistīts ar to, lai nodrošinātu atbilstību biodegvielas un biogāzes, ko ražo no IX pielikuma B daļā un 25. panta 1. punktā iekļautajām sākvielām, devuma ierobežojumam.

Grozījums Nr. 163

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 3. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā punktā noteiktie pienākumi attiecas gan uz Savienībā ražotām, gan importētām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām .	Šajā punktā noteiktie pienākumi attiecas gan uz Savienībā ražotām, gan importētām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām . Informāciju par biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā ģeogrāfisko izcelsmi dara pieejamu patērētājiem.

Pamatojums

Saistīts ar 25. pantā noteikto transporta degvielas pienākumu.

Grozījums Nr. 164

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus meža tiesiskā valdījuma līmenī. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos, 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā.	4. Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus pamatpiedāvājuma līmenī. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos, 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā.

Grozījums Nr. 165

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 5. punkts – 3. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai nodrošinātu to, ka atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek pārbaudīta efektīvi un saskaņoti, un jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija var noteikt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, tostarp atbilstīgus ticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartus, un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. Kad Komisija nosaka šos standartus, tā īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai līdz minimumam samazināt administratīvo slogu. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus.	Lai nodrošinātu to, ka atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek pārbaudīta efektīvi un saskaņoti, un jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija var noteikt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, tostarp atbilstīgus ticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartus, un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. Kad Komisija nosaka šos standartus, tā īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai līdz minimumam samazināt administratīvo slogu. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus. Ja dalībvalsts pauž bažas par brīvprātīgās shēmas darbību, Komisija izpēta šo jautājumu un attiecīgi rīkojas.

Pamatojums

Saistīts ar 25. pantā noteiktā transporta degvielas pienākuma īstenošanu.

Grozījums Nr. 166

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 7.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Komisija var jebkurā laikā pārbaudīt, cik ticama ir informācija par ilgtspējas kritēriju izpildi vai siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, kas saņemta no ekonomikas dalībniekiem, kuri darbojas Savienības tirgū, vai arī to darīt pēc dalībvalsts pieprasījuma.

Pamatojums

Saistīts ar 25. pantā noteiktā transporta degvielas pienākuma īstenošanu.

Grozījums Nr. 167

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Sākvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, proti, maiņu no vienas turpmāk minētās IPCC zemes virsmas apauguma kategorijas — meža zeme, zālājs, mitrājs, pirmiedzīvotāju apmetnes vai citas zemes — uz kultūraugu zemi vai daudzgadīgo kultūraugu zemi, un ja tiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju vērtība (el) ir aprēķināta saskaņā ar V pielikuma C. daļas 7. punktu, tad tiek uzskatīts ka lēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas ir vienādas ar nulli.

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 7. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 168

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai ziņojumus , kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecisko izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 . Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.	2. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai ziņojumus , kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecisko un mežsaimniecisko izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 . Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.

Grozījums Nr. 169

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 4. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā, satur pareizus datus, kuri 26. panta 7. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu lauksaimnieciskās biomasas sākvielu audzēšanas, ko ražo šādos ziņojumos ietvertajās teritorijās. Tāpēc šos datus var izmantot V pielikuma D vai E daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma C daļā biomasas kurināmajiem/degvielām noteikto dezagregēto audzēšanas noklusējuma vērtību vietā.	4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā, satur pareizus datus, kuri 26. panta 7. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās biomasas sākvielu audzēšanas, ko ražo šādos ziņojumos ietvertajās teritorijās. Tāpēc šos datus var izmantot V pielikuma D vai E daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma C daļā biomasas kurināmajiem/degvielām noteikto dezagregēto audzēšanas noklusējuma vērtību vietā.

Grozījums Nr. 170

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 5. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu un VI pielikumu , lai pamatotā gadījumā pievienotu vai pārskatītu vērtības , ko piemēro biodegvielas , bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem . Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku.	5. Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu un VI pielikumu , lai pamatotā gadījumā pievienotu vai pārskatītu vērtības , ko piemēro biodegvielas , bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem, pamatojoties uz jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem uz zinātniskajām liecībām . Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku.

Pamatojums

Saistīts ar 25. pantā noteikto transporta degvielas pienākumu.

Grozījums Nr. 171

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi un to ražošanas ietekmi, tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, uz zemes izmantošanu Savienībā un galvenajās trešajās piegādātājās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi , kas prasīti Regulas [par pārvaldību] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai , kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu .	1. Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi un to ražošanas ietekmi, tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, uz zemes izmantošanu Savienībā un galvenajās trešajās piegādātājās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi , kas prasīti Regulas [par pārvaldību] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi, satelītnovērošanas dati un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai , kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu .

Pamatojums

Saistīts ar 26. panta piemērošanu.

Grozījums Nr. 172

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija turpina dialogu un informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražotājiem, patērētāju organizācijām un pilsonisko sabiedrību attiecībā uz šajā direktīvā noteikto ar biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām saistīto pasākumu vispārējo īstenošanu. Šajā sakarā Komisija pievērš īpašu uzmanību tam, kā biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana varētu ietekmēt pārtikas cenas.	2. Komisija turpina dialogu un informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražotājiem, patērētāju organizācijām un pilsonisko sabiedrību attiecībā uz šajā direktīvā noteikto ar biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām saistīto pasākumu vispārējo īstenošanu. Šajā sakarā Komisija pievērš īpašu uzmanību tam, kā biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas ražošana varētu ietekmēt pārtikas un resursu cenas, kā arī materiālu izmantošanu.

Pamatojums

Saistīts ar 26. panta īstenošanu.

Grozījums Nr. 173

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 2.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2a. Saistībā ar transporta nozares dekarbonizācijas un aprites ekonomikas politikas īstenošanu Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim publicē ziņojumu, un attiecīgā gadījumā tam pievieno likumdošanas priekšlikumus, ar ko veicina no atkritumiem iegūta fosilo degvielu izmantošanu transportam.

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 25. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 174

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 2.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija izvērtē, vai 26. pantā noteiktie kritēriji efektīvi novērš ilgtnespējīgas meža un lauksaimnieciskās biomasas izmantošanu un vai tie risina biomasas radīto tiešo un netiešo oglekļa dioksīda emisiju problēmu, tostarp LULUCF jomā, un vajadzības gadījumā Komisija iesniedz priekšlikumu attiecīgo prasību grozīšanai.

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 26. panta grozījumiem.

Grozījums Nr. 175

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 3. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā priekšlikumā ņem vērā ar šīs direktīvas , tostarp tās ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritēriju, īstenošanu saistīto pieredzi un tehnoloģisko attīstību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.	Šajā priekšlikumā ņem vērā ar šīs direktīvas , tostarp tās ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritēriju, īstenošanu saistīto pieredzi un tehnoloģisko, kā arī zinātnisko attīstību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 25. un 26. panta grozījumiem.

Grozījums Nr. 176

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt , 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra .

2. Pilnvaras pieņemt , 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 4. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 25. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 177

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt , 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt , 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 4. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 25. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 178

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Saskaņā ar , 7. panta 5. punktu, 7. panta 6. punktu, 19. panta 11. punktu, 19. panta 14. punktu, 25. panta 6. punktu un 28. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6. Saskaņā ar 7. panta 5. punktu, 7. panta 6. punktu, 19. panta 11. punktu, 19. panta 14. punktu, 25. panta 4. punktu, 25. panta 6. punktu un 28. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Pamatojums

Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 25. panta 1. punkta grozījumu.

Grozījums Nr. 179

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 3. punkts – a apakšpunkts – formula

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

SAVING = (E F(t) – E B /E F(t))

SAVING = (E F(t) – E B) /E F(t)

Pamatojums

Ierosinātā formula ir matemātiski nepareiza. Esošā formula ir matemātiski pareiza: tās rezultāts ir bezdimensiju proporcija, kas, izsakot attiecībā pret 100 %, dod SEG samazinājuma procentu.

Grozījums Nr. 180

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aiztaupījums (eccr ) ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kuri šīs emisijas rada, un ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO2, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto enerģētikas un transporta nozarē.

15. Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aiztaupījums (eccr) ir emisija, kas novērsta, uztverot CO₂, kurā oglekļa avots ir biomasa un ar kuru aizstāj CO₂, kas rodas no fosilā kurināmā un ko izmanto komercproduktos un pakalpojumos.

Pamatojums

Būtu jāsaglabā spēkā pašreizējā juridiskā situācija. Nebūtu jāatstāj novārtā emisiju ietaupījumi arī citās nozarēs, ne tikai transportā.

Grozījums Nr. 181

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem mājsaimniecības atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi.

svītrots

Pamatojums

Šādi tiek palielināta emisiju samazināšanas mērķrādītāju saskaņotība.

Grozījums Nr. 182

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) Bioloģiski atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā un kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, uz kurām attiecas dalīta savākšana, kas definēta minētās direktīvas 3. panta 11. punktā.

(c) bioloģiski atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā, uz kuriem attiecas dalīta savākšana, kas definēta minētās direktīvas 3. panta 11. punktā;

Grozījums Nr. 183

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) Rūpniecisko atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un lauksaimniecības pārtikas ražošanas, un zvejniecības un akvakultūras nozares, izņemot sāk vielas, kas uzskaitītas šā pielikuma B daļā.

(d) Citu atjaunojamo energoresursu rūpnieciskā ražošanā radušās biomasas atliekas, ko nevar izmantot pārtikas ķēdē, barības ķēdē vai pārstrādei nepārtikas materiālos. Tas attiecas uz materiāliem no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un bioloģiskas ķīmikāliju ražošanas, lauksaimniecības pārtikas ražošanas, un zvejniecības un akvakultūras nozares, izņemot sākvielas, kas uzskaitītas šā pielikuma B daļā.

Pamatojums

Vienīgi ražošanas atliekas, kas nav piemērotas atkārtotai izmantošanai pārtikā, barībā vai nepārtikas precēs var izmantot moderno biodegvielu ražošanai, atbilstīgi aprites ekonomikas un resursu efektīvas izmantošanas principiem.

Grozījums Nr. 184

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) Palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari.

svītrots

Pamatojums

Atliekas no tādu augu eļļu ražošanas, kurām ir augsta ILUC ietekme nebūtu jāuzskaita kā piemērotas sākvielas moderno biodegvielu ražošanai.

Grozījums Nr. 185

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) Taleļļa un taleļļas darva.

svītrots

Pamatojums

Taleļļai ir plašs rūpniecisks pielietojums. Bez ietekmes novērtējuma mēs nevaram izvērtēt ietekmi uz izmantojuma maiņu.

Grozījums Nr. 186

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j) Cukurniedru izspaidas .

svītrots

Pamatojums

Sākvielas, kas tiek izmantotas jau esošām industriālām vajadzībām un kuru pieejamība ir ierobežota, nebūtu jāveicina izmantojumam modernajās biodegvielās, jo visticamāk radīsies negatīva ietekme uz klimatu un ekonomiku, jo šādas sākvielas to pašreizējā izmantojumā vajadzēs aizstāt ar citiem materiāliem.

Grozījums Nr. 187

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(o) Mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija, t. i., mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes , lignīns .

(o) uz mežsaimniecību balstītu nozaru atlikumu atkritumu un atlieku biomasas frakcija, kas neizraisa esošās atlieku, t. i., mizas, zaru, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produktu, lapu, skuju, koku galotņu, zāģskaidu, ēveļskaidu, melnā atsārma, brūnā atsārma, šķiedru nogulšņu, lignīna, materiālās izmantošanas maiņu;

Pamatojums

Tas nodrošina saskaņotību, nostiprina īstenošanu un veicina turpmāku 26. panta grozījuma izpildi attiecībā uz koksnes produktu izmantošanu.

Grozījums Nr. 188

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – p apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(p) Cits nepārtikas celulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas s) apakšpunktā.

(p) Cits nepārtikas celulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas s) apakšpunktā, izņemot enerģētiskos kultūraugus, kas audzēti auglīgā lauksaimniecības zemē.

Pamatojums

Enerģētiskie kultūraugi, kas audzēti auglīgā lauksaimniecības zemē, ir jāizslēdz, jo tie izraisa tādu pašu zemes izmantošanas veida maiņu kā pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu audzēšana biodegvielu ieguvei.

Grozījums Nr. 189

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – q apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(q) Cits lignocelulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas r) apakšpunktā, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

(q) Lignocelulozes biomasa, kas iegūta no mazauglīgās lauksaimniecības zemēs audzētiem īscirtmeta atvasājiem, un agromežsaimniecības sistēmu atkritumi un atliekas uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pamatojums

Definīcija bija pārāk plaša, jo visi mežsaimniecības koksnes atkritumi un atliekas jau ir iekļauti o) punktā. Grozījumā ierosināts ierobežot q) punkta darbības jomu, attiecoties uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, mazauglīgas lauksaimniecības zemes galveno izmantojumu, un agromežsaimniecības sistēmu atkritumiem un atliekām, zariem, mizām, lapām un citām atliekām.

Grozījums Nr. 190

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – qa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(qa) oglekļa uztveršana un izmantošana transporta nolūkiem, ja energoresurss ir atjaunojams saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

Pamatojums

Tiek saglabāts spēkā pašreizējais noteikums. Ir jāsaglabā spēkā esošie juridiskie noteikumi. Fosilā oglekļa aizstāšana un tā izmantošana pēc kaskādes principa ir atbilstīgi risinājumi, kas kļūst par aizvien nozīmīgākiem ieguldījumiem klimata aizsardzībā.

Grozījums Nr. 191

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – B daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) melase, ko ražo kā cukurniedru un cukurbiešu rafinēšanas blakusproduktu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti labākie nozares standarti attiecībā uz cukura iegūšanu.

svītrots

Pamatojums

Melase ir cukurniedru blakusprodukts, ko izmanto lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē, jo īpaši rauga ražošanai. Iekļaušana IX pielikumā novestu pie izejvielu trūkuma, tā kā melasi daudz efektīvāk var izmantot citām vajadzībām, nevis enerģijas ražošanai, tādējādi ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.

Grozījums Nr. 192

Direktīvas priekšlikums

X pielikums – A daļa

Kalendārais gads

Minimālais īpatsvars

2021

7.0%

2022

6.7%

2023

6.4%

2024

6.1%

2025

5.8%

2026

5.4%

2027

5.0%

2028

4.6%

2029

4.2%

2030

3.8%

Grozījums

A daļa. Maksimālais no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtu šķidru biodegvielu devums 7. panta 1. punktā minētā ES atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķa sasniegšanā.

Kalendārais gads

Minimālais īpatsvars

2021

7.0%

2022

6.3%

2023

5.6%

2024

4.9%

2025

4.2%

2026

3.5%

2027

2.8%

2028

2.1%

2029

1.4%

2030

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 1.3.2017
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 1.3.2017
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Bas Eickhout 7.3.2017
Izskatīšana komitejā	29.6.2017
Pieņemšanas datums	23.10.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 29 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Jo Leinen, Peter Liese, Norbert Lins, Rupert Matthews, Joëlle Mélin, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Guillaume Balas, Mireille D’Ornano, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Martin Häusling, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Merja Kyllönen, Gesine Meissner, Marijana Petir, Bart Staes

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32	+
ALDE	Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Nils Torvalds
ECR	Julie Girling, Rupert Matthews
GUE/NGL	Stefan Eck, Eleonora Forenza, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen, Estefanía Torres Martínez
S&D	Guillaume Balas, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Evelyn Regner, Daciana Octavia Sârbu, Damiano Zoffoli
VERTS/ALE	Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Martin Häusling, Benedek Jávor, Bart Staes

29	-
ALDE	Jan Huitema, Anneli Jäätteenmäki, Gesine Meissner
ECR	Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska
EFDD	Mireille D'Ornano, Piernicola Pedicini
ENF	Sylvie Goddyn, Joëlle Mélin
PPE	Pilar Ayuso, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, Christofer Fjellner, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Esther Herranz García, György Hölvényi, Peter Jahr, Peter Liese, Norbert Lins, Marijana Petir, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean

4	0
ECR	Mark Demesmaeker
PPE	José Inácio Faria
S&D	Jytte Guteland, Gilles Pargneaux

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (13.10.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinuma sagatavotāja: Marijana Petir

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma projektā par priekšlikumu grozīt direktīvu par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu atzinuma sagatavotāja galvenokārt pievēršas Eiropas lauksaimniecībai un mežsaimniecībai svarīgiem jautājumiem un arī jautājumiem, kuri skar lauksaimniekus, lauksaimniecisko ražošanu un lauku apvidus.

Ņemot vērā saistības, kas jāpilda pēc Parīzes nolīguma ratificēšanas, un bieži pausto apņemšanos sasniegt Eiropas klimata un enerģētikas politikas mērķus, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāizvirza kopīgs mērķis visā Eiropā panākt, lai no atjaunojamiem resursiem iegūtas enerģijas patēriņa īpatsvars būtu vismaz 27 % no enerģijas bruto galapatēriņa Eiropas Savienībā.

Turklāt atzinuma sagatavotāja uzskata, ka līdz ar minēto mērķi dalībvalstīm būtu jātiecas līdz 2030. gadam ES līmenī 7 % apmērā saglabāt arī pirmās paaudzes biodegvielas patēriņa īpatsvaru transporta nozares enerģijas bruto galapatēriņā. Lai nepieļautu nelabvēlīgas sekas, ko radītu netieša zemes izmantošanas maiņa, būtu jāierobežo un pēcāk jāsamazina to biodegvielas veidu īpatsvars, kam netieša zemes izmantošanas maiņa ir ar biodegvielas ražošanu saistīts riska faktors, un tas jo īpaši attiecas uz biodegvielu, kuras patēriņa rezultātā radušos emisiju apjoms pārsniedz 160 gCO₂eq/MJ.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka no atjaunojamiem resursiem iegūtas enerģijas patēriņa īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā, ņemot vērā katras dalībvalsts specifiku, no 2021. gada un turpmāk dalībvalstīm būtu jāļauj aprēķināt, dodot tām iespēju pašām noteikt savu ieguldījumu attiecībā uz biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā veidiem un arī attiecībā uz biomasas degvielas patēriņa īpatsvaru transporta nozarē, ja attiecīgā veida biodegvielu ražo lauksaimniecības zemē no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem. Būtu jāļauj dalībvalstīm nošķirt dažādus biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un no biomasas iegūtas degvielas veidus, rēķinoties ar netiešu zemes izmantošanas maiņu.

Vienlaikus Savienībai ir jāatbalsta centieni izmantot tā dēvētos augsti efektīvos biodegvielas veidus, proti, biodegvielu, kuras ražošanas procesā iegūst vēl arī citas vērtīgas izejvielas, piemēram, dzīvnieku barību ar augstu proteīna saturu. Svarīgi ir arī šādiem biodegvielas veidiem nepiemērot ierobežojumus nedz Eiropas, nedz dalībvalstu līmenī.

Atzinuma sagatavotāja ir pārliecināta, ka transporta nozarē būtu vajadzīgi vērienīgāki mērķrādītāji par tiem, kurus piedāvājusi Komisija — gan no atjaunojamiem resursiem iegūtas enerģijas patēriņa īpatsvaram (visiem piegādātājiem jānodrošina vismaz 15 % biodegvielas saturs piegādātajā degvielā), kas Eiropas līmenī ir jāsasniedz autotransporta un dzelzceļa transporta sektorā, gan tiem, kurus laikposmā līdz 2030. gadam ierosināts noteikt modernās biodegvielas veidiem.

Apsverot ierosinājumu pārskatīt un grozīt modernās biodegvielas veidu izejvielu materiālu sarakstu, atzinuma sagatavotāja ir secinājusi, ka iespējamos grozījumus tajā Komisijai vajadzētu iestrādāt, vienojoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, nevis pieņemot deleģētos aktus, kā tas ir piedāvāts priekšlikumā.

Attiecībā uz mežsaimniecības nozari un ieguldījumu, ko tā varētu dot, palīdzot sasniegt ES kopīgo mērķi, atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē ilgtspējības kritērija ieviešanu biomasai. Tomēr šo kritēriju nevajadzētu noteikt meža tiesiskā valdījuma līmenī, bet gan izvērtēt pretstatā biomasas piedāvājuma teritorijai. Šie paši principi būtu jāpiemēro arī tad, ja biomasu importē. Mežsaimniecība nav ES kompetencē, tāpēc juridiski ES nevar prasīt, lai katrs meža īpašnieks sniegtu informāciju par sava meža apsaimniekošanu.

Turklāt nav lietderīgi — nedz arī loģiski — no meža īpašniekiem pieprasīt šādu informāciju viena konkrēta koksnes izmantošanas veida (enerģijas ieguves) vajadzībām, jo mežus tie neapsaimnieko tikai energoresursu iegūšanai, bet arī lai piedāvātu vērtīgas izejvielas daudzām citām tautsaimniecības nozarēm. Tātad priekšlikums pašreizējā redakcijā radītu nepamatotu administratīvu un juridisku slogu ļoti daudziem meža īpašniekiem. ES pieeju drīzāk vajadzētu īstenot, pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem un dalībvalstu ierosmēm.

Noslēgumā atzinuma sagatavotāja pauž viedokli, ka direktīvas īstenošanu un mērķu sasniegšanu vajadzētu atbalstīt ar stabilu uzraudzības mehānismu, ko nodrošinātu centralizēta datubāze, kas vienotu valstu datubāzes un būtu veidota, lai Eiropas līmenī nodrošinātu uzraudzību pār biodegvielas izsekojamību. Vērienīgi mērķi un ļoti pārredzama sistēma, pēc kuras vērtēt šo mērķu izpildi, ir galvenais priekšnoteikums sekmīgai Eiropas klimata un enerģētikas politikas īstenošanai.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu 2015. gada Parīzes klimata nolīguma prasības un Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaru 2030. gadam, tostarp sasniegtu saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam emisijas Savienībā samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tam ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības un inovācijas veicināšanā, kā arī nodarbinātības iespēju un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā reģionālā un vietējā līmenī, tostarp lauku, attālos, izolētos un ģeogrāfiski nelabvēlīgos apvidos vai mazapdzīvotās teritorijās. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir būtiski svarīga, taču tai nebūtu jākonkurē ar citiem vides aizsardzības mērķiem.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) Lai saistībā ar lauksaimniecības nozari savstarpēji atbilstīgā veidā saskaņotu daudzos Savienības mērķus, tostarp tādus kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, gaisa kvalitāte, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ekosistēmas pakalpojumi, ilgtermiņa nodrošinātība ar pārtiku, kā arī atbalsts lauku ekonomikai, būs vajadzīga integrēta attīstība, kas orientēta uz ilgtspējīgas un mazoglekļa lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares izveidi. Šāda pāreja nozīmē, ka būs jāizdara izmaiņas ieguldījumos un stimulos, kurus atbalsta Savienības pasākumi, piemēram, kopējā lauksaimniecības politika.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Eiropas Parlaments savā 2016. gada 23. jūnija rezolūcijā par progresa ziņojumu par atjaunojamo enerģiju^1a P8_TA(2016)0292 mudināja Komisiju nodrošināt 2020. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvas pilnīgu īstenošanu un izvirzīt vērienīgu tiesisko regulējumu laikposmam pēc 2020. gada, uzsverot, ka ir nepieciešams stabils ilgtermiņa tiesiskais regulējums, tostarp saistoši atjaunojamās enerģijas ES un valstu mērķi, kas atbilstu centieniem visefektīvākajā veidā īstenot Savienības ilgtermiņa klimata mērķus (2050. gadam).

^{____________________}

^1a Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0292.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b) Biodegvielas, ko iegūst no olbaltumvielu ražošanas, var izmantot un vērtēt kā pirmās paaudzes biodegvielas. Tās ne tikai pozitīvi ietekmē aramzemi, vidi un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta nozarē, bet ir arī aprites ekonomikas daļa, jo notiek to blakusproduktu pārstrāde. Šo kultūraugu blakusprodukti Eiropas Savienībai nodrošina arī iespēju samazināt atkarību no importa un atbrīvot aramzemes trešās valstīs.

Pamatojums

ES izcelsmes biodegvielas ir blakusprodukti no augstas kvalitātes proteīna kultūraugu ražošanas, kas ES ir ļoti nepieciešami, jo Eiropa joprojām importē 70 % no sojas miltu apjoma, kas tai nepieciešams, lai nodrošinātu arvien pieaugošo lopkopības sektora pieprasījumu. ES biodegvielu nozare, kas pārstrādā rapsi un graudaugus, patlaban gadā saražo 13 miljonus tonnu miltu ar augstu olbaltumvielu saturu, kas citādi būtu jāimportē. Šis ir pozitīvas aprites ekonomikas konkrēts piemērs. Mazāks importa apjoms no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas nozīmē vairāk barības un pārtikas šajos reģionos, nodrošinot ieguvumu patērētājiem visā pasaulē un tādējādi veicinot lielāku pārtikas nodrošinājumu visā pasaulē.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6c) Atjaunojamo energoresursu enerģija jāuzskata par kopīgu Eiropas labumu, kas ir lietderīgs iedzīvotājiem, mājsaimniecībām un kopienām. Savienībai un dalībvalstīm šim nolūkam jāizstrādā regulējums un konkrēti pasākumi par atjaunojamajiem energoresursiem.

Pamatojums

Atjaunojamo energoresursu enerģija tiek noteikta kā kopīgs Eiropas labums, lai sniegtu ievirzi visiem reglamentējošajiem lēmumiem, tiecoties pirmkārt un galvenokārt sasniegt sociālos mērķus, nevis gūt peļņu.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

6.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6d) Tā kā aprites ekonomikas principu var attiecināt uz visiem kultūraugiem, no kuriem rodas blakusprodukti, kurus var izmantot un vērtēt kā biodegvielas, tomēr būtu jāatgādina, ka biodegvielas ražošana nedrīkst mainīt šo kultūraugu pamatmērķi.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) 2020. gadam noteiktajiem nacionālajiem mērķrādītājiem vajadzētu būt dalībvalstu minimālajam devumam jaunā 2030. gada satvara īstenošanā. Nacionālajam atjaunojamo energoresursu īpatsvaram nekādos apstākļos nevajadzētu nokrist zem šā devuma, un, ja tā notiek, attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu veikt pienācīgus pasākumus šā bāzlīnijas īpatsvara uzturēšanai, kā arī dot ieguldījumu Regulā [par pārvaldību] minētajā finanšu instrumentā.

(9) 2020. gadam noteiktajiem nacionālajiem mērķrādītājiem un netiešajiem mērķrādītājiem vajadzētu būt dalībvalstu minimālajam devumam jaunā 2030. gada satvara īstenošanā. Nacionālajam atjaunojamo energoresursu īpatsvaram enerģētikas nozarē nekādos apstākļos nevajadzētu nokrist zem šā devuma, un, ja tā notiek, attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu veikt pienācīgus pasākumus šā bāzlīnijas īpatsvara uzturēšanai, kā arī dot ieguldījumu Regulā [par pārvaldību] minētajā finanšu instrumentā.

Pamatojums

Udział energii ze źródeł odnawialnych w transporcie, który zostanie osiągnięty w 2020 r., należy traktować jako minimalną podstawę na okres po 2020 r., a obniżenie wspomnianych wielkości powinno być niedopuszczalne. W związku z powyższym, zgodnie z aktualnymi postanowieniami dyrektywy 2009/28/WE, należy utrzymać i w dalszym ciągu zwiększać obowiązkową wartość docelową wynoszącą 10% zużycia paliwa transportowego pochodzącego z zasobów odnawialnych. Ma to zasadnicze znaczenie, gdyż pozwala uniknąć utrudnień w procesie dekarbonizacji w transporcie i tym samym nałożenia większego ciężaru na pozostałe sektory, które nie są objęte systemem handlu uprawnieniami do emisji.

By możliwe było osiągnięcie założeń COP21, należy zwrócić uwagę na sektory źródłowe, które emitują najwięcej gazów cieplarnianych. W tym zakresie sektor transportu emituje jedną czwartą unijnych gazów cieplarnianych i w związku z tym jest drugim pod względem wielkości emitentem (23,2%), bezpośrednio po sektorze „Spalania paliwa i ulotnych emisji z paliw - bez transportu” (55,1%).

Ponadto sama Komisja w swoim raporcie na temat postępów związanych z energią odnawialną (COM(2015)293) potwierdziła pozytywny wpływ docelowego 10-procentowego poziomu wykorzystania energii odnawialnej w transporcie, stwierdzając, że „Dyrektywa w sprawie energii odnawialnej, przewidująca prawnie wiążący 20-procentowy docelowy poziom w UE, 10-procentowe wykorzystanie energii odnawialnej w transporcie oraz wiążące cele krajowe na 2020 r., stanowi integralną część unijnej polityki energetycznej. Stała się ona kluczową siłą napędową europejskich inwestycji globalnych w technologie odnawialne.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a) Dalībvalstīm būtu jānovērš visi šķēršļi un sankcijas attiecībā uz pašpatēriņu un mazajiem ražotājiem. Tām būtu jānosaka valsts atbalsta sistēma maza mēroga projektiem (privātpersonām, īpašnieku apvienībām, kaimiņu apvienībām, ciematiem, maza un vidēja lieluma lauku saimniecībām vai uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm vai sociālās jomas organizācijām). Atbalsts šīm nozarēm būtu jānosaka par prioritāti.

Pamatojums

Šāds precizējums ir nepieciešams, jo ir dalībvalstis, kuras liek dažādus šķēršļus pašpatēriņam, un tas ir pretrunā atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas principam.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Komisijai vajadzētu sekmēt kompetento valsts, reģionu vai vietējo iestāžu vai struktūru apmaiņu ar paraugpraksi, piemēram, regulārās sanāksmēs meklējot vienotu pieeju, kā sekmēt izmaksefektīvu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu plašāku izmantošanu, vairot investīcijas jaunās, elastīgās un tīrās tehnoloģijās un noteikt pienācīgu stratēģiju, kā atteikties no tehnoloģijām, kuras nepalīdz samazināt emisijas vai nesniedz pietiekamu elastību, spriežot pēc caurskatāmiem kritērijiem un uzticamiem tirgus cenas signāliem.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15a) Tā kā enerģētiskā nabadzība ietekmē apmēram 11 % no Savienības iedzīvotājiem, atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas nostādnes būtu jāizstrādā tā, lai efektīvi stiprinātu Savienības vispārējo rīcību, ar kuru risināt enerģētiskās nabadzības un patērētāju neaizsargātības problēmas.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Valsts, reģionālajā un vietējā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Garas administratīvās procedūras ir būtisks administratīvs šķērslis un ir dārgas. Atļauju piešķiršanas procesu vienkāršošanai, kas saistīta ar skaidru termiņu, kādā attiecīgajām iestādēm jāpieņem lēmums par projekta būvniecību, vajadzētu stimulēt procedūru efektivitāti, tā samazinot administratīvās izmaksas.

(37) Garas administratīvās procedūras ir būtisks administratīvs šķērslis un ir dārgas. Atļauju piešķiršanas procesu vienkāršošanai, kas saistīta ar skaidru termiņu, kurš noteikts, lai veicinātu galīgā lēmuma par projekta būvniecību pieņemšanu attiecīgajās iestādēs, vajadzētu stimulēt procedūru efektivitāti, tā samazinot administratīvās izmaksas.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

50.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50a) Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, jāņem vērā negatīvā ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc atbalsta shēmās būtu jāmazina tirgus kropļojumu un konkurences kropļošanas risks.

Pamatojums

Biomasa — un jo īpaši mežu biomasa — ir vērtīga izejviela kokapstrādes nozarei, kas stiprina Eiropas lauku ekonomiku. Tādēļ pastiprinātais pieprasījums pēc mežu biomasas attiecīgās nozarēs nedrīkstētu radīt tirgus kropļojumus.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots un dārgāks piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi, jo īpaši biomasa. Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas. Tāpēc ir jāpielāgo stratēģija atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, jānostiprina energoapgādes drošība un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā. Turklāt tālākiem reģioniem ir jāspēj pilnībā izmantot savu resursu potenciālu, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus un vietējās īpatnības, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu enerģētisko neatkarību.

Pamatojums

Fosilās enerģijas piegāde tālākiem reģioniem (dažos reģionos 80 % vai vairāk) rada papildu izmaksas, kas kaitē vietējai ekonomikai un iedzīvotāju pirktspējai. Vienlaikus šiem reģioniem pieder ievērojami biomasas resursi, kuri tiem jāspēj izmantot.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57) Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Tomēr, tā kā nav saistošu nacionālo mērķrādītāju laikposmam pēc 2020. gada, ar atlikušajiem valstīs nodrošinātajiem stimuliem vien var nepietikt, lai īstenotu dekarbonizācijas ilgtermiņa mērķus, kas izvirzīti 2030. gadam un 2050. gadam. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā", ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi.

Pamatojums

Šis grozījums ierosināts, lai pārskatītajā direktīvā tiktu atbalstītas tādas atjaunojamo energoresursu degvielas, kurām ir īpaši labvēlīga ietekme ne vien uz SEG emisijām, bet arī uz gaisa kvalitāti.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

63.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63a) Būtu jāveicina pētniecība un izstrāde attiecībā uz kultūraugiem, ko audzē biodegvielu ieguvei, lai paplašinātu un labāk izprastu šo kultūraugu iespējas bioloģiskās daudzveidības, olbaltumvielu nodrošinājuma un emisiju samazināšanas jomās. Turklāt būtu jāveicina pētniecība un izstrāde saistībā ar lauksaimniecības tehnoloģijām un ražas palielināšanas iespējām, ņemot vērā gan lauksaimnieku sarežģīto situāciju, gan pierādījumus, ka lielāka raža samazina emisijas.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Pamatojums

Saņemot atbalstu, no atkritumiem iegūta fosilā kurināmā/degvielas veidi kļūst konkurētspējīgāki, un tas ir pretrunā mērķim samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un neveicina no atjaunojamiem resursiem (tostarp arī no lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iegūtas biomasas) ražotas enerģijas patēriņu. Piedāvājums piemērot šo direktīvu arī fosilā kurināmā/degvielas veidiem principā nešķiet konsekvents, vēl jo mazāk tāpēc, ka nav aprēķināti šādu kurināmā/degvielas veidu faktiskie vai vajadzīgie SEG rādītāji, nedz arī ilgtspējas raksturlielumi.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

66. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(66) Būtu jāveicina tādu sākvielu izmantošana biodegvielu ražošanai, kuru netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekme ir neliela, jo tās veicina ekonomikas dekarbonizāciju. Šīs direktīvas pielikumā it sevišķi būtu jāiekļauj sākvielas, ko izmanto moderno biodegvielu ražošanai, kuras tehnoloģija ir inovatīvāka un mazāk pilnveidota, tāpēc tai nepieciešams lielāks atbalsts. Sākvielas, kas ir piemērotas modernajām biodegvielām, atbilst atkritumu hierarhijas principam un būtiski neizkropļo produktu, atkritumu un atliekvielu tirgu. Lai nodrošinātu, ka šis pielikums iet roku rokā ar jaunāko tehnoloģiju izstrādi, vienlaikus izvairoties no negribētas nelabvēlīgas ietekmes, pēc direktīvas pieņemšanas būtu jāveic izvērtēšana, kuras mērķis ir novērtēt iespēju paplašināt pielikumu, iekļaujot tajā jaunas sākvielas.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

68. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(68) Lai izmantotu visu biomasas potenciālu veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina labāka esošo koksnes un lauksaimniecības resursu ilgtspējīga mobilizācija un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveide un jāizpēta iespēja atbalstīt ilgtspējīgu mežsaimniecību saistībā ar vietējās enerģijas ražošanu, piemēram, no kūdras, lai palielinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa ietaupījumus.

Pamatojums

Lai izmaksu ziņā efektīvi un visaptveroši panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa ietaupījumus, vajadzīga pieeja, kas veidotu sinerģiju starp mežsaimniecību un vietējā līmenī pieejamu enerģiju, piemēram, kūdru.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69) Biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā, un būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka izejvielas tiek izmantotas, nekaitējot videi. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai un par ko saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71) Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu veicināt bioloģiski daudzveidīgu platību iznīcināšanu. Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko vai no mežiem iegūto izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko vai no mežiem iegūto izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Lauksaimniecisko izejvielu ilgtspējīgai ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām jānotiek, apstrādājot vietējos un reģionālos resursus. Tādējādi šajā ziņā jāstiprina vietējās un reģionālās pievienotās vērtības veidošanās ķēdes. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

Pamatojums

Lauksaimniecisko izejvielu ilgtspējīga ražošana biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām ir iespējama tikai tad, ja tās pamatā ir vietējās vai reģionālās pievienotās vērtības veidošanās ķēdes.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

73. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(73) Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā, jo sākvielu audzēšana kūdrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam, bet nav vienkārši pārliecināties, ka šāda drenēšana nav notikusi.

(73) Lauksaimniecisko sākvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu izraisīt nenosusināto kūdrāju vai mitrāju nosusināšanu, jo sākvielu audzēšana kūdrājā vai mitrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam.

Pamatojums

Nevar aizliegt nenosusinātus mitrājus izmantot biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ieguvei, taču augsnes stāvokļa izmaiņas, piemēram, nenosusinātu kūdrāju vai mitrāju nosusināšana, būtu jāizslēdz kā neilgtspējīga.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

74. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74) Kopējās lauksaimniecības politikas satvarā Savienības lauksaimniekiem tiešā atbalsta saņemšanai būtu jāizpilda visaptverošs vidisko prasību kopums. Atbilstību minētajām prasībām visefektīvāk iespējams verificēt lauksaimniecības politikas kontekstā. Minēto prasību ietveršana ilgtspējas shēmā nav lietderīga, jo bioenerģijas ilgtspējas kritērijiem būtu jāparedz objektīvi un vispārpiemērojami noteikumi. Atbilstības verifikācija saskaņā ar šo direktīvu varētu arī radīt lieku administratīvo slogu.

svītrots

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

75. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75) Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai. Nekaitējot primārajiem resursiem ar augstu vides vērtību, tālākajiem reģioniem jāspēj izmantot savu resursu potenciālu, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un savu enerģētisko neatkarību.

Pamatojums

Šī direktīva nedrīkst aizliegt biomasas izmantošanu tālākajos reģionos, piemēram, attiecībā uz pirmatnējiem mežiem, kas ir viena no šo teritoriju lielākajām vērtībām. Minēto resursu izmantošanu jau regulē stingri ilgtspējas kritēriji, kas nodrošina šādas darbības integritāti vides aspektā.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

76. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76) Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un meža tiesiskā valdījuma līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā līdz minimumam samazināt risku, ka bioenerģijas ražošanai tiktu izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem. Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK²⁴, izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.

(76) Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un meža tiesiskā valdījuma līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Vienmēr būtu jāizvairās no lauksaimniecības zemes apmežošanas un mežu monokultūrām, kā arī no svešzemju sugām un tādām sugām, kuras var uzskatīt par invazīvām. Uzņēmējiem būtu jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā līdz minimumam samazināt risku, ka bioenerģijas ražošanai tiktu izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem. Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK²⁴, izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.

_________________

²⁴ Padomes 1989. gada 29. maija Lēmums 89/367/EEK, ar ko izveido Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju (OV L 165, 15.6.1989., 14. lpp.).

Pamatojums

Šis skaidrojums ir jāiekļauj, no vienas puses, lai saglabātu lauksaimniecības zemes pārtikas ražošanas vajadzībām, un, no otras puses, tāpēc ka lauksaimniecības zemju zaudēšana vai monokultūru mežu stādījumi, kas dažkārt ir videi ļoti agresīvas svešzemju sugas, neļauj sasniegt šī apsvēruma pirmajā daļā norādīto mērķi.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

78. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(78) Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

78.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(78a) Lai gan parasti tikai augstas efektivitātes koģenerācijas gadījumā ir jāņem vērā un jāatbalsta elektroenerģijas ražošana no biomasas kurināmā, ja ražošanas jauda ir 20 MW vai lielāka, ir jāņem vērā apstākļi, kas ietekmē šīs tehnoloģijas piemērotību. Koģenerācija izmaksu un ieguvumu ziņā ne vienmēr ir labākā izvēle laukos un izolētos apvidos, kuros ļoti liela ietekme ir lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai vai kuros klimatisko apstākļu dēļ siltuma pieprasījums nav liels. Prasība izmantot augstas efektivitātes koģenerāciju būtu jānosaka, attiecībā uz šīm vietām veicot īpašu izmaksu un ieguvumu analīzi.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

84. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(84) Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.

Pamatojums

Lai novērstu administratīvo slogu, būtu jāļauj uzņēmējiem pierādīšanai izmantot ieguves apgabalu, nevis izsekot faktisko pārvadāšanas maršrutu (pārvadāšanas kilometri). Direktīvas VI pielikumā minētās noklusējuma vērtības norāda, ka biomasas SEG emisiju ietaupījuma robežvērtības ietekmē pārvadāšanas attālums, kas sasniedz pat 2500 km. Vietējās šķeldas pārvadāšanas attālums parasti ir daži simti kilometru. Tādēļ ražotnēs, kurās izmanto vietējās izcelsmes biomasu, nevar būt SEG ietaupījumu kritērija izpratnē neilgtspējīga biomasa.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

85. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(85) precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.

(85) Jāizstrādā skaidri un zinātniski objektīvi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.

Pamatojums

Iepriekš Komisija aprēķinos ir izmantojusi nepareizas vērtības. Ir svarīgi, lai visi noteikumi būtu zinātniski objektīvi.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) “atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides siltums, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;

Pamatojums

Definējot terminu „atjaunojamo energoresursu enerģija”, īpaši jāmin arī biometāns, kas pilnībā nav ietverts biogāzes definīcijā.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) “biodegviela” ir šķidrā degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas;

g) „biodegviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas;

Pamatojums

Biodegvielas definīcijai būtu jāattiecas gan uz šķidro, gan gāzveida biodegvielu.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – q punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

q) “nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

q) „nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri), virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem, rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

Pamatojums

Direktīvai būtu jāmudina izmantot augstražīgas enerģētiskās zālaugu kultūras (SEG emisiju ietaupījumi, biometāna ieguve).

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – aa punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) “atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Direktīvā [MDI direktīva] definētais aktīvais lietotājs, kurš patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kas saražota tā teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai slēgtā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

aa) „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Direktīvā [MDI direktīva] definētais aktīvais lietotājs vai lietotāju grupa, kura savstarpēji sadarbojas, kas patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, kas saražota tā teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā, saimniecībā vai slēgtā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

Pamatojums

Definīcijā jāiekļauj atjaunojamo energoresursu gāze.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – bb punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

bb) “atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – dd punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

dd) “pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi” ir cieti bagātīgi saturoši kultūraugi, cukura kultūraugi un eļļas kultūraugi, ko audzē lauksaimniecības zemē kā galvenos kultūraugus, izņemot atlikumus, atkritumus vai lignocelulozes materiālus;

dd) „pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi” ir cieti bagātīgi saturoši kultūraugi, cukura kultūraugi un eļļas kultūraugi, ko audzē lauksaimniecības zemē kā galvenos kultūraugus, izņemot atlikumus, atkritumus vai lignocelulozes materiālus; starpposma kultūraugi, piemēram, starpkultūras un pārklājuma kultūraugi, netiek uzskatīti par galvenajiem kultūraugiem;

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – dda punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

dda) „ļoti ilgtspējīga no kultūraugiem iegūta biodegviela” ir biodegviela:

– ko ražo no graudaugiem, citiem augiem ar augstu cietes saturu, cukura un eļļas kultūraugiem, pākšaugiem un

– kas nodrošina SEG emisiju aiztaupījumu vismaz 65 % apmērā salīdzinājumā ar fosilo kurināmo — šo aiztaupījumu aprēķina saskaņā ar 28. panta 1. punktā noteikto metodiku, un

– kuras ražošanas procesā rodas blakusprodukti ar augstvērtīgu proteīnu saturu, cita dzīvnieku barība vai celulozes blakusprodukti, un

– ko ražo no sākvielām, kas iegūtas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013^1a 93. pantā noteiktās prasības un standartus, tostarp attiecībā uz ierobežotu ietekmi uz pārtiku, ūdens pieejamību un bioloģisko daudzveidību, kā arī ekosistēmu līdzsvara un labas augsnes kvalitātes saglabāšanu, vai līdzvērtīgas prasības un standartus, ja biodegvielu importē no trešām valstīm;

___________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regula par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

Pamatojums

Aprēķinot, ciktāl ir sasniegts 3. un 7. pantā noteiktais maksimālais īpatsvars, nebūtu jāņem vērā no kultūraugiem ražotas biodegvielas veidi, ja to SEG emisiju rādītāji atbilst 26. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem un ja tie iegūti no rūpnieciskām izejvielām, kuras ražotas, ievērojot kopējās lauksaimniecības politikas stingros savstarpējās atbilstības noteikumus, un kuru ražošanas procesā ir radušies vērtīgi blakusprodukti.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – jj punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

jj) “izstrādes atļauja” ir oficiāls dokuments, kas dod tiesības iegūt meža biomasu;

jj) „izstrādes atļauja” ir dalībvalsts tiesību aktos paredzētas oficiālas tiesības iegūt meža biomasu;

Pamatojums

Valsts apstākļi nosaka, kā tiek piešķirtas mežizstrādes tiesības. Dažas dalībvalstis nepiešķir oficiālus dokumentus uzņēmējiem, bet mežizstrādes atļauju piešķir, izmantojot citus līdzekļus. Šādā nozīmē termins „oficiāls dokuments” ir arī neviennozīmīgs un tāpēc būtu jāprecizē, ka mežizstrādei vienmēr būtu jānotiek saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem. Juridiskajā tekstā būtu jāatspoguļo šie dažādie paņēmieni.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – nn punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

nn) “bioatkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi un tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi;

nn) „bioatkritumi” ir bioatkritumi, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK^1a 3. panta 4. punktā;

^{____________________}

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

Pamatojums

Lai nodrošinātu ES tiesību aktu konsekvenci, ir būtiski norādīt uz attiecīgajām definīcijām citos svarīgos ES tiesību aktu tekstos.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – qqa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

qqa) „biometāns” ir atjaunojamo energoresursu gāze, kurai ir tādas pašas fizikālās īpašības kā dabasgāzei un kuru iegūst, uzlabojot dabasgāzi, ko ražo anaerobās noārdīšanās procesā vai pārvēršot enerģiju gāzē un pēc tam uzlabojot to;

Pamatojums

Definējot terminu „atjaunojamo energoresursu enerģija”, īpaši jāmin arī biometāns, kas pilnībā nav ietverts biogāzes definīcijā.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – qqb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

qqb) „blakusproduktu” definē atbilstoši Direktīvas 2017/.../..., ar ko groza Direktīvu 2009/98/EK, 5. panta 1. punktam;

Pamatojums

Lai panāktu tiesiskā regulējuma labāku saskanību un vienkāršību un tādējādi tiesisko noteiktību, jānodrošina Atjaunojamo energoresursu direktīvas un citu saistīto ES tiesību aktu saskaņotība. Tādēļ, lai stiprinātu Atjaunojamo energoresursu direktīvas un citu attiecīgo ES tiesību aktu saskanīgu interpretāciju un piemērošanu, Atjaunojamo energoresursu direktīvā būtu jāiekļauj atsauces uz termina „blakusprodukts” definīciju, kā noteikts Atkritumu pamatdirektīvā.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – qqc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

qqc) „atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju” definē atbilstoši Direktīvas 2017/.../..., ar ko groza Direktīvu 2009/98/EK, 4. panta 1. punktam;

Pamatojums

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.

1. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka:

a) atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %;

b) biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī no biomasas iegūtu degvielu īpatsvars, ko patērē transportā, ja tās ražotas no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nepārsniedz 7. panta 1. punktā noteikto robežvērtību Savienības enerģijas bruto galapatēriņa aprēķināšanai transporta nozarē 2030. gadā; kā arī

c) dalībvalstis arī kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars transporta nozarē ES kopumā 2030. gadā būtu vismaz 12 % no enerģijas galapatēriņa transporta nozarē.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. No 2021. gada 1. janvāra atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars katras dalībvalsts enerģijas bruto galapatēriņā ir ne mazāks par to, kas norādīts I pielikuma A daļas tabulas trešajā slejā. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šā bāzlīnijas īpatsvara ievērošanu.

a) tādu biodegvielu izmantošana, kuras iegūst augstvērtīgu proteīnu koncentrāta, citas dzīvnieku barības vai celulozes blakusproduktu pārstrādes procesā, tā palīdzot sasniegt pārtikas nodrošinājuma mērķus un veicinot Savienībā pāreju uz bioloģisku aprites ekonomiku; kā arī

b) biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā veidos pakāpeniski izmantojot aizvien mazāk augu eļļas, kas veicina zemes izmantošanas maiņu, mežu izciršanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas trešās valstīs.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai sasniegtu 3. panta 1. punktā nosprausto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, var izmantot atbalsta shēmas. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas izstrādā tā, lai izvairītos no liekas elektroenerģijas tirgu kropļošanas un nodrošinātu, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamos tīkla ierobežojumus. Dalībvalstis var ņemt vērā atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju, kā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienu īpatnības, kā arī mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem situāciju. Izstrādājot atbalsta shēmas, dalībvalstis var ņemt vērā konkrētus dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas tehnoloģiju parametrus.

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju integrētu elektroenerģijas tirgū, ņemot vērā atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienu īpatnības, kā arī mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem situāciju. Šāda pieeja nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus. Atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju atbalsta shēmu izstrādē ņem vērā arī siltumenerģijas pieprasījumu.

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Dalībvalstis var noteikt ierobežota termiņa atbalsta shēmas mazām iekārtām un tādos gadījumos, kad ir dokumentēta nepietiekama konkurence, šādas atbalsta shēmas būtu izņēmums attiecībā uz 3. punkta nosacījumiem. Šā panta 2. punktā paredzēto atbalstu var ierobežot, piemērojot to tikai iekārtām, ar kurām tiek pārsniegtas Elektroenerģijas tirgus regulas 11. pantā noteiktās robežvērtības.

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai. Novērtējumā ņem vērā arī ietekmi uz investīcijām un iespējamo ietekmi uz investīcijām, ja tiktu izdarītas izmaiņas atbalsta shēmās. Ilgtermiņa plānošanu attiecībā uz lēmumiem par atbalstu un jauna atbalsta izstrādi balsta uz novērtējumu rezultātiem.

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Komisija reizi trijos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to noteikumu darbību, kas saistīti ar atbalsta shēmām, īpašu uzmanību pievēršot mazu dalībnieku piekļuvei tirgum un tam, kādā mērā tiek stimulētas investīcijas un atbalstīti augsti realizācijas rādītāji ilgtermiņā. Pirmo šādu ziņojumu tā iesniedz 2021. gadā, tajā pilnībā atspoguļojot pamatnostādnes par valsts atbalstu, kas izstrādātas laikposmam pēc 2020. gada.

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

svītrots

Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmu atvēršana

1. Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sākot no 2021. gada 1. janvāra, aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas nav ļoti ilgtspējīga no kultūraugiem iegūta biodegviela, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā. Šo limitu samazina līdz 3,8 % 2030. gadā pēc X pielikuma A daļā noteiktās trajektorijas. Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sākot no 2021. gada 1. janvāra, aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, ļoti ilgtspējīgas no kultūraugiem iegūtas biodegvielas daļa nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā papildus ceturtajā daļā noteiktajai robežvērtībai.

Grozījums Nr. 53

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu transportā, dalībvalstis var piemērot nacionālās atbalsta shēmas, kurās tiek sekmēta ilgtspējīgu biodegvielu, biomasas degvielu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu izmantošana neatkarīgi no tā, vai tās ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām vai no citām sākvielām, kas nav pārtikas vai barības kultūraugi.

Pamatojums

Eiropas Komisija 2016. gada jūlijā ierosināja saistošus nacionālos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus nozarēs, uz kurām neattiecas ETS. Vērienīgi emisiju samazināšanas mērķi dažās dalībvalstīs var radīt nepieciešamību ieviest ļoti lielas atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas saistības vai citus pasākumus ilgtspējīgu biodegvielu ražošanas sekmēšanai nolūkā sasniegt to emisiju samazināšanas mērķrādītājus nozarēs, uz kurām neattiecas ETS. Biodegvielas, kas tiek ražotas, pamatojoties tikai uz IX pielikumā minētajām sākvielām, nevar nodrošināt šo pieprasījumu.

Grozījums Nr. 54

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnisko un tehnisko sasniegumu analīze, kurā pienācīgi ņemti vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, ievērojot Savienības ilgtspējas kritērijus, un kura pamato atzinumu, ka attiecīgā sākviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes un veicina atkritumu un atlikumu izmantošanu, reizē neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedzot būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem/degvielām un neradot risku negatīvi ietekmēt vidi un bioloģisko daudzveidību.

Pamatojums

Eiropas tiesību aktos atjaunojamo izejvielu jomā ir jānodrošina arī resursu izmantošana, ievērojot kaskādes principu.

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Pamatojums

Izmaiņu veikšanai IX pielikumā būtu jābūt EP un Padomes, nevis Eiropas Komisijas kompetencē. Noteikumu mainīšana un traucējumu radīšana vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai arī varētu raidīt negatīvu vēstījumu investoriem. Būtu jāizdara secinājumi, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz 2020. gada ES atjaunojamo enerģijas avotu mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Grozījums Nr. 56

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To transporta degvielu devums, kas tiek ražotas no sākvielām un kam nav ilgtspējīgas ietekmes, piemēram, radot atmežošanu trešās valstīs, kā arī šo sākvielu atvasinājumu devums atjaunojamo energoresursu enerģijas daļā, ko patērē transportā, ir pēc iespējas jāsamazina līdz attiecīgas efektīvas preventīvās politikas ieviešanai. Šie trešās valstīs veiktie pasākumi pēc to īstenošanas ir jāvērtē, pamatojoties uz Komisijas izstrādātu ziņojumu.

Grozījums Nr. 57

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu potenciālu, kurā ir jāparedz telpiskā analīze jomās, kas piemērotas zema ekoloģiskā riska izplatīšanai un kam ir potenciāls atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantošanai siltumapgādē un aukstumapgādē. Šo novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.

Grozījums Nr. 58

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējam pārredzami palīdz iziet pieteikšanās procesu, tam sniedz visu vajadzīgo informāciju, nodarbojas ar koordinēšanu un vajadzības gadījumā iesaista citas iestādes un atvieglo šo procesu, lai pieteikuma iesniedzējs varētu saņemt juridiski saistošu lēmumu. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jābūt iespējai visus attiecīgos dokumentus iesniegt elektroniski.

Grozījums Nr. 59

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalsts sadarbībā ar vienoto administratīvo kontaktpunktu un pārvades un sadales sistēmu operatoriem izveido vienotu tiešsaistes informācijas platformu, kurā ir norādīta visa būtiskā informācija par procedūrām atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu un atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu — izstrādātājiem. Ja dalībvalsts izlemj izveidot vairāk nekā vienu vienoto administratīvo kontaktpunktu, informācijas platformā pieteikuma iesniedzējam sniedz informāciju par pieteikuma iesniedzēja pieteikumam atbilstošo kontaktpunktu.

Grozījums Nr. 60

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šā panta 1. punktā minētais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz trīs gadus, izņemot 16. panta 5. punktā un 17. pantā noteiktajos gadījumos.

4. Šā panta 1. punktā minētais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz trīs gadus, izņemot 16. panta 5. punktā un 17. pantā noteiktajos gadījumos. Dalībvalstis īsteno centienus atļauju piešķiršanas procesa saīsināšanai līdz šajā punktā noteiktajam termiņam, jo īpaši attiecībā uz maza apjoma iekārtām.

Grozījums Nr. 61

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja tiek nodrošināta atbilstība Padomes Direktīvas 85/337/EEK par ietekmes uz vidi novērtējumu un Padomes Direktīvas 92/43/EEK prasībām un ja nav paredzama būtiska negatīva vidiskā vai sociālā ietekme, energoatjaunināšanu atļauj pēc paziņojuma sniegšanas saskaņā ar 16. pantu izveidotajam vienotajam administratīvajam kontaktpunktam. Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

Pamatojums

Tādējādi tiktu nodrošināts, ka energoatjaunināšana esošajās atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas stacijās saglabā atbilstību vides tiesību aktiem un ir pakļauta kontrolei.

Grozījums Nr. 62

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Var precizēt arī SEG emisiju ietaupījumus.

Pamatojums

Daži ražotāji nenorāda prasītos SEG emisiju ietaupījumus — patērētāju vajadzībām ir jānorāda biometāna kvalitāte.

Grozījums Nr. 63

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 64

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kuri dzīvo vienā daudzdzīvokļu namā vai atrodas vienā saimniecībā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā, vai lieto vienu slēgtu sadales sistēmu, ir atļauts kopīgi iesaistīties pašpatēriņā tā, it kā tie būtu individuāls atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs. Šādā gadījuma 1. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību piemēro katram attiecīgajam atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājam.

Pamatojums

Lauksaimnieki ir svarīga atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju daļa.

Grozījums Nr. 65

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir vietējs MVU vai vietēja bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi, kas galvenokārt pārstāv vietējās intereses un kas atbilst vismaz četriem no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

Grozījums Nr. 66

Direktīvas priekšlikums

25. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1. Dalībvalstis kopā nodrošina, ka visos transporta veidos patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars no vismaz 12 % 2030. gadā pakāpeniski palielinās, to izsakot kā daļu no nacionālā enerģijas galapatēriņa un aprēķinot saskaņā ar 7. pantā norādīto metodiku. Dalībvalstis var noteikt vērienīgākus nacionālos mērķus. Lai sasniegtu šos mērķus, dalībvalstis var izvēlēties dažādus energoresursu avotus, tostarp ilgtspējīgu biodegvielu.

Grozījums Nr. 67

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis degvielas piegādātājiem nosaka iekļaušanas pienākumu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, ko iegūst no biodegvielām, modernajām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un no atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū.

Dalībvalstis var piemērot iekļaušanas pienākumu attiecībā uz biodegvielām, ko saražo no kultūraugiem. Lai to panāktu, dalībvalstīm ir atļauts īstenot to izmantošanai labvēlīgus stimulējošus pasākumus, piemēram, nosakot konkrētu šādu biodegvielu iekļaušanas pienākumu, ievērojot 7. pantā noteikto ierobežojumu.

Grozījums Nr. 68

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minimālais īpatsvars, ko veido modernās biodegvielas un biogāze, kuru ražošanai izmantotas IX pielikumā uzskaitītās sākvielas, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, ļoti ilgtspējīgas no kultūraugiem iegūtas biodegvielas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģija, 2021. gadā ir vismaz 1,5 %, un tas palielinās līdz vismaz 8,3 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma B daļā noteiktajai līknei. Šajā kopējā īpatsvarā modernās biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, 2021. gada 1. janvārī veido vismaz 0,5 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādātajām transporta degvielām, un šī attiecība palielinās līdz vismaz 4,6 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma C daļā noteiktajai līknei.

Grozījums Nr. 69

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 4. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) lai aprēķinātu saucēju, kas ir patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto transporta degvielu enerģijas saturs, ņem vērā benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi, biodegvielas, biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas un elektroenerģiju;

Pamatojums

Aprēķinot saucēju, skaitītājā būtu jāņem vērā visa transporta nozare kopumā.

Grozījums Nr. 70

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.

Pamatojums

Aprēķinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, nav lietderīgi ņemt vērā degvielas veidus, kas nav ražoti, izmantojot no atjaunojamiem resursiem iegūtu enerģiju. Pretējā gadījumā palielinātos fosilā kurināmā/degvielas konkurētspēja, un tas būtu pretrunā klimata un enerģētikas visaptverošajam mērķim panākt fosilo energoresursu patēriņa samazināšanos.

Grozījums Nr. 71

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai aprēķinātu skaitītāju, to biodegvielu un biogāzes devumu, ko ražo no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ierobežo līdz 4 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto transporta degvielu enerģijas satura un uzskata, ka aviācijas un jūrniecības sektorā piegādāto degvielu devums ir 1,3 reizes lielāks par to enerģijas saturu. Direktīvas IX pielikuma B daļā iekļauto sākvielu izmantošanā jāievēro atbilstība atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principam, kas noteikts Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā;

Pamatojums

No IX pielikuma B daļā uzskaitītajām rūpnieciskajām izejvielām ražotās biodegvielas un biogāzes daļai būtu jānosaka lielāka vērtība, kas nepārsniegtu 4 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto transporta degvielu enerģijas satura. Stimulēt vajadzētu arī biodegvielas un biogāzes devumu aviācijas un jūrniecības nozarē.

Grozījums Nr. 72

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Izveidojot savas nacionālās sistēmas, dalībvalstis ņem vērā sākvielu, tehnoloģiju un produktu pieejamību, kas norādīti to divgadu progresa ziņojumos, kuri dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar [Pārvaldības] regulu.

Grozījums Nr. 73

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis pieprasa degvielas piegādātājiem līdz 2030. gada 31. decembrim par 20 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu piegādātās degvielas vai enerģijas vienību, salīdzinot ar Direktīvā (ES) 2015/652^1a minēto degvielas pamatstandartu.

^{____________________}

Pamatojums

Vērienīgais mērķis līdz 2030. gadam samazināt degvielas SEG intensitāti par 20 % ir pamatots, jo lielu SEG aiztaupījumu nodrošina tirgū jau stabili esošie no kultūraugiem ražotas biodegvielas veidi un savu vietu transporta tirgū aizvien spēcīgāk iekaro modernās biodegvielas veidi un alternatīvi atjaunojamie energoresursi transporta nozarē. Pienākums degvielas piegādātājiem samazināt degvielas SEG emisijas ir izrādījies iedarbīgs līdzeklis, kā panākt klimatam labvēlīgākus rādītājus.

Grozījums Nr. 74

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru 1. punkta vajadzībām, var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru dalībvalstī, kurā elektroenerģija tiek piegādāta, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Ja elektroenerģijas radīto papildsamazinājumu var pierādīt, elektroenerģiju, kas pilnībā iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, var uzskaitīt kā elektroenerģiju. Komisija sniedz norādījumus par papildsamazinājumu pierādīšanas procedūras izstrādi. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu.

Grozījums Nr. 75

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai tieši, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai var izmantot vidējo atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu.

Grozījums Nr. 76

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis izveido datubāzi, kas nodrošina izsekojamību transporta degvielām, kuras ir tiesības ieskaitīt 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā skaitītājā, un prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt informāciju par veiktajiem darījumiem un ieskaitīto degvielu ilgtspējas rādītājiem, tostarp to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas vietas līdz degvielas piegādātājam, kurš degvielu laiž tirgū. Turklāt dalībvalstis ievieš korektīvus pasākumus, ko tās piemēro gadījumos, kad ekonomikas dalībnieki neievēro atbilstību minētajiem noteikumiem.

Pamatojums

Kad direktīva stāsies spēkā, valstu datubāzēm, kuras nodrošina dažādu transporta degvielas veidu izsekojamību, vajadzētu jau darboties.

Grozījums Nr. 77

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim izveido īpašu Savienības līmeņa vienotās izsekojamības kontrolpārbaudes datubāzi, lai panāktu, ka ir sasaistītas valstīs izveidotās datubāzes.

Pamatojums

Būtu ļoti svarīgi izveidot īpašu Eiropas vienoto izsekojamības kontrolpārbaudes datubāzi, lai sasaistītu valstīs izveidotās shēmas, tā nepieļaujot un novēršot jebkādas krāpšanās iespējas. Līdz 2021. gada beigām datubāzei jau vajadzētu darboties.

Grozījums Nr. 78

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildus precizētu šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku no biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas īpatsvara noteikšanai, precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, un noteiktu minimālās siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma prasības šīm degvielām šā panta 1. punkta vajadzībām.

Grozījums Nr. 79

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Līdz 2025. gada 31. decembrim panāktā progresa divgadu novērtējuma, kas veikts saskaņā ar Regulu [par pārvaldību], kontekstā Komisija izvērtē, vai 1. punktā noteiktais pienākums efektīvi stimulē inovāciju un veicina siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu transporta sektorā un vai biodegvielām un biogāzei piemērojamās siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma prasības ir pienācīgas. Novērtējumā arī izvērtē, vai šā panta noteikumi novērš atjaunojamo energoresursu enerģijas dubultu uzskaiti. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 1. punktā noteikto pienākumu.

Grozījums Nr. 80

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) tiesības saņemt finanšu atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.

c) tiesības saņemt finanšu atbalstu, finansiālus stimulus vai citu politikas pasākumu sniegtos ieguvumus par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.

Grozījums Nr. 81

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru ieejas jauda ir 2 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.

Grozījums Nr. 82

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā panta 2.–6. punktā noteiktos ilgtspējas kritērijus un 7. punktā noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus piemēro neatkarīgi no biomasas ģeogrāfiskās izcelsmes.

Grozījums Nr. 83

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no iepriekšējo daļu prasībām un ņemot vērā teritoriālās īpatnības, kas paredzētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā, 26. pantu nepiemēro tālākiem reģioniem. Sešu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumu ar mērķi definēt ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas kritērijus tālākiem reģioniem. Šajos kritērijos ņem vērā vietējās īpatnības. Jo īpaši šiem reģioniem jāspēj pilnībā izmantot savu resursu potenciālu, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu un nostiprinātu šo reģionu enerģētisko neatkarību.

Pamatojums

Fosilās enerģijas piegāde tālākiem reģioniem (dažos reģionos 80 % vai vairāk) rada papildu izmaksas, kas kaitē vietējai ekonomikai un iedzīvotāju pirktspējai. Vienlaikus šiem reģioniem pieder ievērojami biomasas resursi, kuri tiem jāspēj izmantot.

Grozījums Nr. 84

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – 1. daļa – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iia) platības, kurām brīvprātīgās starptautiskās vai nacionālās sertificēšanas shēmās ir noteikta augsta vai ārkārtīgi augsta saglabāšanas vērtība, tostarp vietas ar visai cilvēcei ārkārtīgi nozīmīgu vērtību;

Grozījums Nr. 85

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuri aizņem vairāk nekā vienu hektāru:

c) zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību, tostarp kokiem klātas pļavas un ganības:

Grozījums Nr. 86

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kas iegūtas no zemes, kura 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav dokumentāri pierādīts, ka attiecīgā izejviela ir audzēta un izstrādāta bez iepriekš nenosusinātas augsnes nosusināšanas.

Pamatojums

Iedzīvotāju skaits palielinās, un pasaulē pieaug pieprasījums pēc pārtikas, tāpēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ir jāuztur auglīgas, lai garantētu nodrošinājumu ar pārtiku visās dalībvalstīs. Turklāt priekšlikumā pieņemts, ka no kūdrājos audzētas lauksaimnieciskās biomasas ražotas enerģijas ilgtspējīga izmantošana nav iespējama. Patlaban praksē darbojas (un rodas aizvien jaunas) metodes, kā apsaimniekot kūdrājus, kas jau tiek izmantoti lauksaimniecības vajadzībām, turklāt tā, lai nekaitētu klimatam un nodrošinātu arī citus ieguvumus videi, piemēram, bioloģiskās daudzveidības un ūdens aizsardzības ziņā.

Grozījums Nr. 87

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem likumīgi publiskotās robežās;

Pamatojums

Katrā valstī ir atšķirīga prakse un kārtība, kā garantēt likumīgu izstrādi.

Grozījums Nr. 88

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii) tiek aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;

iii) tiek aizsargātas teritorijas, tostarp mitrāji un kūdrāji, kas ar starptautisku tiesību aktu vai valsts likumu, vai ar attiecīgas kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vai dabas aizsardzību;

Pamatojums

Ar šo grozījumu precizē īstenošanas procesu un nodrošina konsekvenci ar 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 76. apsvēruma tekstu.

Grozījums Nr. 89

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv) ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību; un

iv) izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu; un

Pamatojums

Jēdziens „samazināt” ir neskaidrs, turklāt praksē to ir grūti pierādīt un kontrolēt. Tāpēc tiesību akta tekstā šo jēdzienu nevajadzētu izmantot.

Grozījums Nr. 90

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

v) izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu;

v) izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī;

Pamatojums

Produktivitātes jauda ir statisks jēdziens, turpretim ar jēdzienu „produktivitāte” tiek pieņemts, ka jauda nav lineāra un iepriekš nosakāma, jo, pareizi saimniekojot, var ne vien izstrādāt vairāk, bet arī izaudzēt vairāk. Ņemot vērā arī mežu daudzfunkcionālo nozīmi un to, kādus sociālekonomiskos ieguvumus tie nodrošina atsevišķos ģeogrāfiskos reģionos, ilgtspējīgu izstrādi vislabāk varētu panākt reģiona vai valsts līmenī. Šim nosacījumam valsts vai reģiona līmenī būtu jāattiecas uz visiem mežiem.

Grozījums Nr. 91

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja pamatpiedāvājuma līmenī ir nodrošināta papildinformācija par likumību un mežu apsaimniekošanas praksi, kas nodrošina, ka:

Pamatojums

Katrā valstī ir atšķirīga prakse un kārtība, kā garantēt likumīgu izstrādi. Izstrādes process parasti sastāv no dažādām procedūrām, kas kopā veido izstrādes atļaujas piešķiršanas procedūru.

Grozījums Nr. 92

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) meža biomasas izstrāde ir veikta saskaņā ar likumīgu atļauju;

i) izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas procedūras nosacījumiem vai līdzvērtīgu valsts vai reģionālu dokumentu, kas apliecina likumīgas tiesības uz izstrādi;

Pamatojums

Katrā valstī ir atšķirīga prakse un kārtība, kā garantēt likumīgu izstrādi.

Grozījums Nr. 93

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii) tiek noteikti un aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;

iii) ar likumu vai attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu tiek noteikti un aizsargāti apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji, kā arī apgabali, kuri noteikti ar starptautiskiem tiesību aktiem un valsts likumiem un ar Eiropas, valsts un reģionālo iestāžu lēmumiem, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vai dabas aizsardzību;

Pamatojums

Ar šo grozījumu precizē īstenošanas procesu un nodrošina konsekvenci ar 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 76. apsvēruma tekstu.

Grozījums Nr. 94

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv) ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;

iv) izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu; kā arī

Pamatojums

Jēdziens „samazināt” ir neskaidrs, turklāt praksē to ir grūti pierādīt. Lietderīgāk ir pieprasīt no tirgus dalībnieka pierādījumus, kas apliecinātu, ka mežu tas apsaimnieko, izstrādes procesā rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu.

Grozījums Nr. 95

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – b apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

v) izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu.

v) izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī.

Pamatojums

Produktivitātes jauda ir statisks jēdziens, turpretim ar jēdzienu „produktivitāte” tiek pieņemts, ka jauda nav lineāra un iepriekš nosakāma, jo, pareizi saimniekojot, var ne vien izstrādāt vairāk, bet arī izaudzēt vairāk. Ņemot vērā arī mežu daudzfunkcionālo nozīmi un to, kādus sociālekonomisko ieguvumu tie nodrošina atsevišķos ģeogrāfiskos reģionos, ilgtspējīgu izstrādi vislabāk varētu panākt reģiona vai valsts līmenī. Vieni un tie paši nosacījumi būtu jāpilda gan dalībvalstīm, gan trešām valstīm.

Grozījums Nr. 96

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja tiek nodrošināta uz atbilstošiem inventarizācijas datiem balstīta papildinformācija, kas apliecina ilgtermiņa oglekļa uzkrājumu saglabāšanu pamatpiedāvājuma līmenī.

Pamatojums

Oglekļa uzkrājumi jāvērtē un jāmēra ilgtermiņa intervālos, lai iegūtie dati par izaugsmi un/vai ražīgumu būtu ticami. Datiem jābūt balstītiem uz atbilstoši veiktu inventarizāciju apgabalos, kas ir pietiekami lieli, lai nodrošinātu ticamus datus. Šis grozījums saskan ar direktīvas 2. pantā ietverto loģiku, aizstājot formulējumu „meža tiesiskā valdījumā līmenī” ar „pamatpiedāvājuma līmenī”.

Grozījums Nr. 97

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2026. gada 31. decembrim Komisija sadarbībā ar Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu laikposmam pēc 2030. gada grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Pamatojums

Ir pāragri veikt izvērtēšanu 2023. gadā, un iespējamie grozījumi laikposmam līdz 2030. gadam rada nevajadzīgu nenoteiktību un administratīvo slogu un izmaksas. Labāk ir izvērtēšanu un priekšlikumu par iespējamām izmaiņām laikposmam pēc 2030. gada saskaņot ar visas direktīvas termiņiem, sadarbojoties ar Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju.

Grozījums Nr. 98

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) vismaz 70 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;

c) vismaz 60 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biogāzes un gāzveida biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra.

Pamatojums

Tas varētu izraisīt patvaļīgu un nepamatotu SEG emisiju samazinājumu sliekšņu paaugstināšanu attiecībā uz biodegvielām un bioloģisko šķidro kurināmo no 2021. gada, kā arī uz cieto biomasas kurināmo/degvielām no 2026. gada.

Grozījums Nr. 99

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) vismaz 80 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 85 % – iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.

d) vismaz 80 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no cietajiem biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra. Komisija, ņemot vērā tehnoloģiju pašreizējo stāvokli, izvērtē iespēju noteikt šo robežu vismaz 85 % apmērā iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra. Komisija vajadzības gadījumā ierosina pārskatīt šo punktu, pieņemot deleģētu aktu.

Pamatojums

Biogāze, piemēram, biometāns, ko iegūst biogāzes iekārtās, ir saistīta ar siltumnīcefekta gāzēm, kā arī ar aprites ekonomiku un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Biogāzes iegūšana ļauj reģenerēt kūtsmēslus un efektīvāk veikt notekūdeņu attīrīšanu. Šis process ļauj ražot efektīvu organisko mēslojumu. Pārāk augsta robeža varētu ierobežot iespējas izmantot šo tehnoloģiju, kura rada daudzveidīgus ieguvumus ekonomikas, vides un klimata jomā.

Grozījums Nr. 100

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Dalībvalstis 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, pamatojoties uz citiem ilgtspējas apsvērumiem, neatsakās ņemt vērā biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, kas iegūti saskaņā ar šo pantu.

9. Dalībvalstis 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, pamatojoties uz citiem ilgtspējas apsvērumiem, neatsakās ņemt vērā biomasas kurināmos, biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, kas iegūti saskaņā ar šo pantu.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā biomasa ir īpaši uzsvērta, un tajā ir ieviesti īpaši šo sākvielu regulējošie noteikumi. Šajā grozījumā ierosinātais papildinājums ir svarīgs lielākas skaidrības nodrošināšanai.

Grozījums Nr. 101

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos dalībvalstis var noteikt papildu ilgtspējas prasības biomasas kurināmajiem/degvielām.

Šādus papildu kritērijus pamato, ņemot vērā iekšējā tirgus darbību.

Ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām piemēro vienādi neatkarīgi no tā, vai tās ražotas ES, vai importētas no trešām valstīm.

Pamatojums

Saskaņā ar LESD 194. panta 2. punktu dalībvalstu tiesības noteikt papildu ilgtspējas prasības nebūtu jāierobežo, ja tās ir nepieciešamas, lai mazinātu vai izskaustu negatīvo ietekmi, ko rada biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izmantošanas veicināšana papildus biomasas kurināmajiem/degvielām.

Grozījums Nr. 102

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 26. panta 2.−7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts. Posmā līdz pat pirmajai biomasas savākšanas vietai varētu tikt izmantota pirmās vai otrās puses revīzija. Revīzijas procesā verificē, vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.

Grozījums Nr. 103

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus meža tiesiskā valdījuma līmenī. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos, 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā.

Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus pamatpiedāvājuma līmenī. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos, 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā.

Pamatojums

Uz pamatpiedāvājuma līmeni būtu jāatsaucas visā direktīvas tekstā.

Grozījums Nr. 104

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu to, ka atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek pārbaudīta efektīvi un saskaņoti, un jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija var noteikt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, tostarp atbilstīgus ticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartus, un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. Kad Komisija nosaka šos standartus, tā īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai līdz minimumam samazināt administratīvo slogu un iespējai izmantot pirmās un otrās puses revīziju posmā līdz pat pirmajai biomasas savākšanas vietai. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus.

Grozījums Nr. 105

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a Komisija var jebkurā laikā pārbaudīt, cik ticama ir informācija par ilgtspējas kritēriju izpildi vai siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, kas saņemta no ekonomikas dalībniekiem, kuri darbojas Savienības tirgū, vai arī to darīt pēc dalībvalsts pieprasījuma.

Pamatojums

Būtu skaidri jānosaka, ka Komisiju vajadzētu pilnvarot un nodrošināt tai spēju pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalstu pieprasījuma rīkoties, lai panāktu, ka sistēma ir ticama, ka tiek ievēroti tiesību akti un ka nav iespējama nekāda krāpšanās.

Grozījums Nr. 106

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai ziņojumus, kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecisko izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003³⁵. Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.

2. Dalībvalstis līdz 2021. gadam iesniedz Komisijai ziņojumus, kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecisko izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003³⁵. Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.

_________________

³⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 107

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu un VI pielikumu, lai pamatotā gadījumā pievienotu, bet ne pārskatītu vērtības, ko piemēro biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku.

Pamatojums

Komisija nebūtu jāpilnvaro pārskatīt vērtības, ko piemēro biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem, nedz arī mainīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku, ja attiecīgie priekšlikumi nav apspriesti ar abiem likumdevējiem — Eiropas Parlamentu un Padomi.

Grozījums Nr. 108

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Komisijas pārskatīšanas rezultātā tiek secināts, ka būtu jāveic izmaiņas V pielikumā vai VI pielikumā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu.

Ja Komisija pārskatīšanas rezultātā secina, ka būtu jāveic izmaiņas V pielikumā vai VI pielikumā, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumus par V pielikuma vai VI pielikuma grozīšanu.

Pamatojums

Grozījums Nr. 109

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu V pielikuma C daļas un VI pielikuma B daļas vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros noteiktas detalizētas tehniskās specifikācijas, tostarp definīcijas, pārrēķina koeficienti, tādu ikgadējo audzēšanas emisiju un/vai emisiju aiztaupījuma aprēķināšana, ko rada virszemes un pazemes oglekļa uzkrājumu izmaiņas jau apstrādātās zemes platībās, tāda emisiju aiztaupījuma aprēķināšana, ko nodrošina oglekļa uztveršana, oglekļa aizstāšana un oglekļa ģeoloģiskā uzglabāšana. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojums

Grozījums Nr. 110

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pilnvaras pieņemt 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.

2. Pilnvaras pieņemt 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.

Pamatojums

Direktīvas 7. panta 5. un 6. punktā minētie deleģētie akti šajā punktā būtu jāsvītro.

Grozījums Nr. 111

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Pamatojums

Direktīvas 7. panta 5. un 6. punktā minētie deleģētie akti šajā punktā būtu jāsvītro.

Grozījums Nr. 112

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

Grozījums Nr. 113

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
E = e_ec + e_l + e_p + e_td + e_u – e_sca – e_ccs – e_ccr,	E = e_ec + e_l + e_p + e_td + e_u – e_sca – e_ccs – e_ccru,

Pamatojums

ccru=emisiju aiztaupījums, ko nodrošina oglekļa uztveršana, aizstāšana vai izmantošana.

Grozījums Nr. 114

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Lai veiktu 3. punktā minētos aprēķinus, emisiju aiztaupījumus, ko rada labāka lauksaimniecības pārvaldība, piemēram, pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās, uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, ieskaitot kultūraugu pēcpļaujas atlieku apsaimniekošanu, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposts, kūtsmēslu fermentācijas digestāts) izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja ir iesniegti pārliecinoši un verificējami pierādījumi, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies vai ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laika posmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas, ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šāda prakse noved pie plašākas mēslošanas līdzekļu un herbicīdu izmantošanas.

Pamatojums

Jāņem vērā visi ar fermentāciju saistītie ieguvumi, ja tie palīdz sasniegt Eiropas politikas mērķus. Tādējādi fermentācija dod iespēju ražot organiskos mēslojumus slāpekļa mēslojuma aizstāšanai. Tādēļ tai kā ilgtspējīgai lauksaimniecības praksei ir vieta aprites ekonomikā. Ņemot vērā, ka fermentācija ir iekļauta Komisijas veiktajos grozījumos, vajadzētu būt iespējai šo pielikuma daļu grozīt.

Grozījums Nr. 115

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 11. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aprēķinot ārpus degvielas ražotnes saražotās elektroenerģijas patēriņu, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar elektroenerģijas ražošanas un realizācijas emisiju vidējo intensitāti konkrētajā reģionā. Izņēmuma gadījumos, ja elektrostacija nav pieslēgta pie elektrotīkla, tad minētās elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzuma aprēķinam ražotāji drīkst izmantot vidējo atsevišķas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzumu.

Aprēķinot ārpus degvielas ražotnes saražotās elektroenerģijas patēriņu, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar elektroenerģijas ražošanas un realizācijas emisiju vidējo intensitāti konkrētajā reģionā. Izņēmuma gadījumos minētās elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzuma aprēķinam ražotāji drīkst izmantot vidējo atsevišķas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzumu.

Grozījums Nr. 116

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. Oglekļa, uztveršanas un aizstāšanas vai CO₂ izmantošanas radītais emisiju aiztaupījums (e_ccr), kurš radies biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā, ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO₂, ko izmanto komerciāliem nolūkiem.

Pamatojums

Komisijas ierosinātās izmaiņas metodoloģijā, lai aprēķinātu SEG aiztaupījumu, nevis sekmētu, bet kavētu oglekļa uztveršanu un aizstāšanu vai izmantošanu. Šī tehnoloģiju ziņā neitrālā grozījuma nolūks ir stimulēt oglekļa uztveršanu un aizstāšanu neatkarīgi no gala patēriņa.

Grozījums Nr. 117

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 18. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā pielikuma 17. punktā minēto aprēķinu vajadzībām emisijas sadala šādi: e_ec + e_l + e_sca + tā e_p, e_td, e_ccs un e_ccr daļas, kas rodas līdz tam procesa posmam (to ieskaitot), kurā tiek ražots blakusprodukts. Ja blakusproduktiem emisijas vērtība ir piešķirta kādā no iepriekšējiem aprites cikla posmiem, tad minēto emisijas apjomu kopsummas vietā aprēķinam izmanto to emisiju apjomu daļu, kuru minētās apstrādes pēdējā posmā piešķir kurināmā/degvielas starpproduktam.

Šā pielikuma 17. punktā minēto aprēķinu vajadzībām emisijas sadala šādi: e_ec + e_l + e_sca + tā e_p, e_td, e_ccs un e_ccru daļas, kas rodas līdz tam procesa posmam (to ieskaitot), kurā tiek ražots blakusprodukts. Ja blakusproduktiem emisijas vērtība ir piešķirta kādā no iepriekšējiem aprites cikla posmiem, tad minēto emisijas apjomu kopsummas vietā aprēķinam izmanto to emisiju apjomu daļu, kuru minētās apstrādes pēdējā posmā piešķir kurināmā/degvielas starpproduktam.

Grozījums Nr. 118

Direktīvas priekšlikums

Va pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Va PIELIKUMS

Fosilās enerģijas ražošanas kritēriji

1) Par katru Eiropas tirgū laistās fosilās enerģijas kWh ir jāpierāda līdzvērtīga atjaunojamās enerģijas daudzuma (1 kWh) piegāde. To var darīt ar sertifikātiem atbilstošu ieguldījumu veikšanai atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtās vai izmaksājot noguldījumus izveidotā fondā, un tie tiek novirzīti atjaunojamās enerģijas izvēršanai.

2) Ogļrūpniecības, dabasgāzes un naftas rūpniecības ikgadējs ziņojums Komisijai par fosilās enerģijas faktisko ražošanu un tās radīto SEG emisiju. Šīs paziņotās vērtības ir jāizmanto kā fosilā kurināmā komparators SEG emisijas aiztaupījumam, kurš radies biodegvielas ražošanā, kura klasificēta saskaņā ar tās izcelsmes reģionu un attiecīgajās dalībvalstīs izmantoto apjomu.

3) Ogļrūpniecības, dabasgāzes rūpniecības un minerāleļļas nozares ikgadējs ziņojums Komisijai par noplūdes rezultātā zaudēto naftas un gāzes apjomu, to emisiju aprēķināšana un pievienošana SEG emisiju vērtībai (fosilā kurināmā komparators).

4) Ogļrūpniecības, dabasgāzes rūpniecības un minerāleļļas nozares ikgadējs ziņojums Komisijai par naftas un gāzes negadījumu vai katastrofu rezultātā zaudēto apjomu, to emisiju aprēķināšana un pievienošana SEG emisiju vērtībai (fosilā kurināmā komparators).

5) Ogļrūpniecības, dabasgāzes rūpniecības un minerāleļļas nozares ikgadējs ziņojums Komisijai par ražotnē un reģionā strādājošo cilvēktiesību ievērošanu, minimālo algu un fizisko veselību, kā arī par veiktajiem drošības pasākumiem, lai aizsargāto reģiona iedzīvotāju veselību un dzīvību.

6) Komisijas saņemto ziņojumu gadskārtēja publicēšana.

7) Īpašas prasības attiecībā uz fosilā kurināmā izmantošanu, kas saistīta ar augstu risku (piemēram, dziļūdens apstākļos, naftas smiltis), saistībā ar jūras/piekrastes/zemes iespējamu piesārņojumu, kā arī pienākums veikt tās teritorijas pilnīgu attīrīšanu, kuru ietekmējusi naftas smilšu ražošana vai ogļu ieguve, kā arī izmantotā ūdens attīrīšanu; pretējā gadījumā — īpašs soda maksājums.

8) Ogļrūpniecības, dabasgāzes un naftas rūpniecības ikgadējs ziņojums Eiropas Komisijai par pašreizējiem ekonomiski dzīvotspējīgiem resursiem, jaunām atradnēm, ekonomisko sniegumu un drošiem krājumiem nākamajām paaudzēm.

9) Pierādījums par labākās ekoloģiskās metodes lietošanu ogļu, dabasgāzes un naftas ieguves ražošanas un piegādes tehnoloģijai.

10) Obligāts ikgadējs SEG emisijas aiztaupījums naftas izpētē, ražošanā, transportēšanā un rafinēšanā vismaz 2,5 % apmērā.

11) Pārstrādes procesos iegūtās jēlnaftas īpatsvara pieaugums gadā naftas uzņēmumu portfelī (piemēram, no plastmasas izstrādājumiem/ atkritumiem) vismaz 5 % apmērā.

Pamatojums

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci un garantētu kontroli un pārredzamību, attiecībā uz fosilo kurināmo un fosilo energoresursu laišanu tirgū ir nepieciešama informācija par ražošanas kritērijiem.

Grozījums Nr. 119

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

E = e_ec + e_l + e_p + e_td + e_u – e_sca – e_ccs – e_ccr,

E = e_ec + e_l + e_p + e_td + e_u – e_sca – e_ccs – e_ccru,

Grozījums Nr. 120

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa – 9. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e_ccr= emisiju aiztaupījums, ko nodrošina oglekļa uztveršana un aizstāšana.

e_ccru=emisiju aiztaupījums, ko nodrošina oglekļa uztveršana, aizstāšana vai izmantošana.

Grozījums Nr. 121

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Lai veiktu 3. punktā minētos aprēķinus, emisiju aiztaupījumus, ko rada labāka lauksaimniecības pārvaldība, piemēram, pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās, uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, ieskaitot kultūraugu apsaimniekošanu, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposts, kūtsmēslu fermentācijas digestāts) izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja ir iesniegti pārliecinoši un verificējami pierādījumi, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies vai ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laika posmā, kurā attiecīgie izejvielas audzētas, ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šāda prakse noved pie plašākas mēslošanas līdzekļu un herbicīdu izmantošanas.

6. Lai veiktu 3. punktā minētos aprēķinus, emisiju aiztaupījumus, ko rada labāka lauksaimniecības pārvaldība, piemēram, pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās, uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, ieskaitot kultūraugu apsaimniekošanu, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposts, kūtsmēslu fermentācijas digestāts) izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja ir iesniegti pārliecinoši un verificējami pierādījumi, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies vai ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laika posmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas, ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šāda prakse noved pie plašākas mēslošanas līdzekļu un herbicīdu izmantošanas vai palīdz samazināt slāpekļa minerālmēslu izmantošanu, kurus iegūst no fosilā kurināmā.

Pamatojums

Jāņem vērā visi ar fermentāciju saistītie ieguvumi, ja tie palīdz sasniegt Eiropas politikas mērķus. Tādējādi fermentācija dod iespēju ražot organiskos mēslojumus slāpekļa mēslojuma aizstāšanai. Tādēļ tai kā ilgtspējīgai lauksaimniecības praksei ir vieta aprites ekonomikā. Ņemot vērā, ka fermentācija ir iekļauta dažos Komisijas veiktajos grozījumos, vajadzētu būt iespējai šo pielikuma daļu grozīt.

Grozījums Nr. 122

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 11. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aprēķinot ārpus gāzveida biomasas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas patēriņu, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un sadales siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar elektroenerģijas ražošanas un sadales emisiju vidējo intensitāti konkrētajā reģionā. Izņēmuma gadījumos, ja elektrostacija nav pieslēgta pie elektrotīkla, tad minētās elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzuma aprēķinam ražotāji drīkst izmantot vidējo atsevišķas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzumu.

Aprēķinot ārpus gāzveida biomasas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas patēriņu, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un sadales siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar elektroenerģijas ražošanas un sadales emisiju vidējo intensitāti konkrētajā reģionā. Izņēmuma gadījumos minētās elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzuma aprēķinam ražotāji drīkst izmantot vidējo atsevišķas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzumu.

Grozījums Nr. 123

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 11. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aprēķinot ārpus cietās biomasas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas patēriņu, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un sadales siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar fosilā kurināmā/degvielas komparatoru EC_F(el), kas norādīts šā pielikuma 19. punktā. Izņēmuma gadījumos, ja elektrostacija nav pieslēgta pie elektrotīkla, tad minētās elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzuma aprēķinam ražotāji drīkst izmantot vidējo atsevišķas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzumu⁵¹.

Aprēķinot ārpus cietās biomasas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas patēriņu, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un sadales siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar fosilā kurināmā/degvielas komparatoru E_CF(el), kas norādīts šā pielikuma 19. punktā. Izņēmuma gadījumos minētās elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzuma aprēķinam ražotāji drīkst izmantot vidējo atsevišķas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzumu⁵¹.

__________________

⁵¹ Cietās biomasas izmantošanas paņēmienos patērē un ražo tādas pašas preces dažādos piegādes ķēdes posmos. Ja elektroenerģijas piegādei uz cietās biomasas elektrostacijām un fosilā kurināmā komparatoram tiktu izmantotas atšķirīgas vērtības, šiem paņēmieniem tiktu piedēvēti mākslīgi SEG aiztaupījumi.

Grozījums Nr. 124

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aiztaupījums, e_ccr, ir tieši saistīts ar tā(s) biomasas kurināmā/degvielas ražošanu, kurš šīs emisijas rada, un ir tikai tās emisijas, kas aiztaupītas, uztverot tādu CO₂, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto no enerģētikas un transporta nozarē izmantota fosilā kurināmā/degvielas radīta CO₂ aizstāšanai.

15. Tādu CO₂ emisiju aiztaupījums, izmantojot oglekļa uztveršanu, aizstāšanu vai izmantošanu (e_ccr), kuras radušās tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanā, kuri šīs emisijas rada, ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO₂, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto komerciāliem nolūkiem.

Pamatojums

Biodegvielas ražošanas laikā uztvertā CO₂ iespējamos izmantojumus arī turpmāk nevajadzētu ierobežot, lai tirgus dalībniekus rosinātu uzstādīt CO₂ uztveršanas tehnoloģijas.

Grozījums Nr. 125

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Pamatojums

Jaukti atkritumi nevar būt modernas biodegvielas kategorijas daļa. Organiskā sastāvdaļa ir jāatdala.

Grozījums Nr. 126

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – ga punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ga) Atlikums no olīveļļas ieguves, ja ir ievēroti nozarē pieņemtie rūpniecisko izejvielu pārstrādes standarti.

Pamatojums

Papildinot modernās biodegvielas rūpniecisko izejvielu uzskaitījumu ar jauniem lauksaimniecības atlikumiem, būtu jānodrošina Eiropas lauksaimniecībai iespēja sniegt vēl nozīmīgāku ieguldījumu Savienības transporta nozares dekarbonizācijā.

Grozījums Nr. 127

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – B daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) melase, ko ražo kā cukurniedru un cukurbiešu rafinēšanas blakusproduktu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti labākie nozares standarti attiecībā uz cukura iegūšanu.

c) melase, ko ražo kā cukurniedru un cukurbiešu rafinēšanas atvasinātu produktu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti labākie nozares standarti attiecībā uz cukura iegūšanu.

Pamatojums

Termins „blakusprodukts” metodikā nav definēts. Tāpēc būtu jāizmanto pareizs tehniskais termins, un tas ir „atvasināts produkts”.

Grozījums Nr. 128

Direktīvas priekšlikums

X pielikums – B daļa

Kalendārais gads

Minimālais īpatsvars

2021

1,5 %

2022

1,85 %

2023

2,2 %

2024

2,55 %

2025

2,9 %

2026

3,6 %

2027

4,4 %

2028

5,2 %

2029

6,0 %

2030

6,8 %

Grozījums

B. daļa. Minimālais tādas enerģijas īpatsvars, kas iegūta no modernām biodegvielām un biogāzes, kas ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, no nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu transporta degvielām un no atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, kā minēts 25. panta 1. punktā.

Kalendārais gads

Minimālais īpatsvars

2021

3,0 %

2022

3,35 %

2023

3,70 %

2024

4,05 %

2025

4,40 %

2026

5,10 %

2027

5,90 %

2028

6,70 %

2029

7,50 %

2030

8,30 %

Pamatojums

ES ir vajadzīgāki vērienīgāki mērķi attiecībā uz modernajiem atjaunojamo energoresursu veidiem.

Grozījums Nr. 129

Direktīvas priekšlikums

X pielikums – C daļa

Kalendārais gads

Minimālais īpatsvars

2021

0,5 %

2022

0,7 %

2023

0,9 %

2024

1,1 %

2025

1,3 %

2026

1,75 %

2027

2,2 %

2028

2,65 %

2029

3,1 %

2030

3,6 %

Grozījums

C daļa. Minimālais tādas enerģijas īpatsvars, kas iegūta no modernām biodegvielām un biogāzes, kas ražotas no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, kā minēts 25. panta 1. punktā.

Kalendārais gads

Minimālais īpatsvars

2021

0,5 %

2022

0,7 %

2023

0,9 %

2024

1,1 %

2025

2,3 %

2026

2,75 %

2027

3,2 %

2028

3,65 %

2029

4,1 %

2030

4,6 %

Pamatojums

ES ir vajadzīgāki vērienīgāki mērķi attiecībā uz modernajiem atjaunojamo energoresursu veidiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 1.3.2017
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 1.3.2017
Atzinuma sagatavotājs(-a) Iecelšanas datums	Marijana Petir 15.2.2017
Pieņemšanas datums	2.10.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 17 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Diane Dodds, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Nuno Melo, Giulia Moi, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ricardo Serrão Santos, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Franc Bogovič, Angélique Delahaye, Norbert Lins, Hannu Takkula, Tom Vandenkendelaere

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26	+
PPE	Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Esther Herranz García, Peter Jahr, Norbert Lins, Nuno Melo, Marijana Petir, Czesław Adam Siekierski
S&D	Clara Eugenia Aguilera García, Paolo De Castro, Viorica Dăncilă
ECR	Richard Ashworth, Jørn Dohrmann, Zbigniew Kuźmiuk, James Nicholson
ALDE	Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Ulrike Müller, Hannu Takkula
ENF	Edouard Ferrand, Philippe Loiseau
NI	Diane Dodds

17	–
S&D	Eric Andrieu, Nicola Caputo, Jean-Paul Denanot, Maria Noichl, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi, Marc Tarabella
GUE/NGL	Matt Carthy, Luke Ming Flanagan, Anja Hazekamp, Maria Lidia Senra Rodríguez
Verts/ALE	José Bové, Martin Häusling, Bronis Ropė
EFDD	John Stuart Agnew, Giulia Moi, Marco Zullo

1	0
ECR	Beata Gosiewska

Simbolu atšifrējums:

+ : par

– : pret

0 : atturas

Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS (03.10.2017)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Atzinuma sagatavotāja: Eleonora Evi

ĪSS PAMATOJUMS

Šajā priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta jautājumiem saistībā ar pilsoņu bažām, kas izteiktas lūgumrakstos attiecībā uz atjaunojamo enerģiju.

Priekšlikumā ierosinātā pieeja atbalsta vispārēju saskaņotu atjaunojamās enerģijas sistēmu, kas izstrādāta tā, lai panāktu mērķus līdz 2030. gadam, ņemot vērā ilgtermiņa mērķu pārliecinošu sasniegšanu līdz 2050. gadam, proti, līdz tam panākt, ka 100 % no enerģijas ir iegūta no atjaunojamiem energoresursiem.

Ierosinātais Komisijas noteiktais atjaunojamās enerģijas mērķrādītājs ir panākt vismaz 27 % līdz 2030. gadam, un tas ir zemāks par ES potenciālu. Aprēķini rāda, ka līdz 2030. gadam atjaunojamās enerģijas daļa var potenciāli sasniegt 45 % no kopējā enerģijas gala patēriņa ES. Ņemot vērā to, ka ES jāsasniedz pašreizējais noteiktais atjaunojamās enerģijas mērķrādītājs līdz 2020. gadam panākt, ka 20% no patērētās enerģijas ir iegūta no atjaunojamiem enrgoresursiem, pamatojoties uz juridiski saistošiem valsts mērķrādītājiem līdz 2020. gadam, šajā priekšlikumā minētais mērķrādītājs 35% līdz 2030. gadam būtu būtisks uzlabojums jebkurā gadījumā. Šie centieni ir vajadzīgi, lai pārliecinoši virzītos uz ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam.

Turklāt priekšlikumā norādīts, ka atjaunojamās enerģijas politikas nostādnēm būtu jāpapildina un efektīvi jāstiprina vispārējās ES darbības, kuru mērķis ir enerģētiskā nabadzības un patērētāju neaizsargātības problēmu risināšana, jo enerģētiskā nabadzība ietekmē apmēram 11 % no ES iedzīvotājiem. Dažādos pētījumos iegūtie dati skaidri parāda, ka problēmas mērogs ir saistīts ar enerģijas cenu pieaugumu, zemiem ienākumiem un mājokļiem, kas nav energoefektīvi.

Šā priekšlikuma mērķis ir saistošu valsts mērķrādītāju atjaunošana. Saistošu atjaunojamās enerģijas mērķrādītāju paredzēšana dalībvalstu līmenī līdz 2030. gadam ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta nesenajās rezolūcijās pausto viedokli. Saistošu valsts mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju sniegtu nozīmīgu ieguldījumu politikas satvara stabilitātes pielielināšanā un ar ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā saistītā riska mazināšanā. Turklāt Komisijas 2016. gada 30. novembra REFIT izvērtējumā par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK tika secināts, ka saistoši valsts mērķrādītāji daudzās dalībvalstīs ir bijuši svarīgākie atjaunojamās enerģijas politikas nostādņu un ieguldījumu virzītāji.

Šajā priekšlikumā iekļautās definīcijas par atjaunojamo enerģiju kā Eiropas kopējo labumu nolūks ir vērst visus reglamentējošos lēmumus uz to, lai vispirms panāktu demokrātiskos un sociālos mērķus, nevis pelņu. Turklāt šajā priekšlikumā, kurā galveno uzmanību pievērš atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, atjaunojamās enerģijas kopienām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras apdraud enerģētiskā nabadzība, iekļauto finansiālā atbalsta nosacījumu mērķis ir nodrošināt, ka enerģētikas pārkārtošanas rezultātā tiek izveidota demokrātiska un decentralizētāka enerģijas sistēma, kas sniedz labumu sabiedrībai kopumā, paplašinot iedzīvotāju, mājsaimniecību un vietējo kopienu aktīvu iesaistīšanos, kā arī aizsargājot neaizsargātākos iedzīvotājus.

Daudzas ieinteresētās personas kritizēja ļoti stingros valsts atbalsta noteikumu ierobežojumus. Tāpēc šajā priekšlikumā prasa no valsts atbalsta noteikumu piemērošanas pēc iespējas atbrīvot atbalstu elektroenerģijai, kura iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, lai sekmētu atjaunojamās enerģijas attīstību un izplatību visā ES, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kurus īsteno atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji un atjaunojamās enerģijas kopienas.

Politikas izmaiņas ar atpakaļejošu spēku atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmās būtiski palielina iespējamos riskus saistībā ar projektu attīstību atjaunojamās enerģijas sektorā un nekad nav ieteicamas, raugoties no politiskās un ekonomiskās perspektīvas. Pētījumi arī rāda, ka stabilas un pārredzamas sistēmas uzturēšana ir svarīga, lai veiksmīgi un efektīvi attīstītu atjaunojamās enerģijas projektus. Tāpēc šī priekšlikuma mērķis ir izvairīties no jebkādām izmaiņām ar atpakaļejošu spēku un nodrošināt stabilas atbalsta sistēmas. Noteikumi skaidri paredz, ka uz atjaunojamās enerģijas projektiem piešķirtā jebkāda veida atbalsta pārskatīšanu attiecas pārredzama un iekļaujoša sabiedriskā apspriešana un ka tā ir vērsta vienīgi uz juridiskā pamata uzlabošanu ar mērķi sasniegt saistošus ES un valsts mērķrādītājus attiecība uz atjaunojamo enerģiju.

Tā kā atjaunojamā enerģija ir jāuzskata par prioritāti, šajā priekšlikumā ir ietverti noteikumi par prioritāru piegādi un prioritāru piekļuvi, pamatojoties uz pašreizējo tiesisko regulējumu. Komisijas 2016. gada 30. novembra REFIT novērtējumā par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK arī secināts, ka ar prioritāras piegādes un prioritāras piekļuves noteikumu īstenošanu atjaunojamās elektroenerģijas jomā efektīvi ir atbalstīta atjaunojamās elektroenerģijas avotu izplatīšana, atbalstot atjaunojamās enerģijas projektu saimnieciskos ieguvumus un veicinot valsts mērķrādītāju sasniegšanu.

Joprojām pastāv valsts subsīdijas fosilajam kurināmajam. Šis aspekts ir pilnīgā pretrunā ar ES rīcību veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanu, lai sasniegtu mērķus līdz 2030. un 2050. gadam. Tāpēc šajā priekšlikumā prasa atsaukt visas atbalsta shēmas un pasākumus, kas tieši vai netieši atbalsta piesārņojošu enerģijas avotu izmantošanu.

GROZĪJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu 2015. gada Parīzes klimata nolīguma prasības un Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaru 2030. gadam, tostarp sasniegtu saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam emisijas Savienībā samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tam ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības un inovācijas veicināšanā, kā arī nodarbinātības iespēju un reģionālās attīstības nodrošināšanā, jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos vai mazapdzīvotās teritorijās.	(2) Viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu 2015. gada Parīzes klimata nolīguma prasības un Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaru 2030. gadam, tostarp sasniegtu saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam emisijas Savienībā samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tam ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības un inovācijas veicināšanā, kā arī nodarbinātības iespēju un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā reģionālā un vietējā līmenī, tostarp zemu ienākumu lauku apvidos un izolētos apvidos, salu reģionos vai mazapdzīvotās teritorijās.
Pamatojums
Atjaunojamās enerģijas projektu ieguvumi ietver samazinātus fosilā kurināmā izdevumus un videi draudzīgu darba vietu izveidi, pirmām kārtām sniedzot ieguldījumu ilgtspējīgai attīstībai vietējā līmenī. Iedzīvotāju lūgumrakstos par atjaunojamo enerģiju paustās bažas bieži vien ir saistītas ar vietējo dimensiju.
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Konkrēti, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, stimuli sabiedriskā transporta tīkla plašākai izmantošanai un paplašināšanai, energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un Savienības atkarību no gāzes un naftas importa.	(3) Konkrēti, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, stimuli sabiedriskā transporta tīkla plašākai izmantošanai un paplašināšanai, energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un Savienības atkarību no ogļu, gāzes un naftas importa.
Pamatojums
Atkarība no importētajām oglēm rada bažas un ir jāiekļauj apsvērumā.
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Eiropas Parlaments savās rezolūcijās “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” un “Progresa ziņojums par atjaunojamo enerģiju” atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas.	(6) Eiropas Parlaments savā 2014. gada 5. februāra rezolūcijā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam¹ atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas. Turklāt Eiropas Parlaments savā 2016. gada 23. jūnija rezolūcijā par progresa ziņojumu par atjaunojamo enerģiju^1b, mudināja Komisiju nodrošināt 2020. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvas pilnīgu īstenošanu un izvirzīt vērienīgu tiesisko regulējumu laika posmam pēc 2020. gada, uzsverot, ka ir nepieciešams stabils ilgtermiņa tiesiskais regulējums, tostarp saistoši atjaunojamās enerģijas ES un valstu mērķi, kas atbilstu centieniem visefektīvākajā veidā īstenot Savienības ilgtermiņa klimata mērķus (2050. gadam);
	^{_________________}
	^1a Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0094.
	^1b Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0292.
Pamatojums
Nepieciešams vairāk uzsvērt Eiropas Parlamenta nostāju par atjaunojamo enerģiju un enerģijas politikas nostādnēm, kā minēts tā rezolūcijās.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Tā kā enerģētiskā nabadzība ietekmē apmērām 11 % Savienības iedzīvotāju, politikas nostādnēm atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā būs būtiska nozīme un tās būtu jāizstrādā tā, lai galvenokārt koncentrētos uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, efektīvi stiprinot Savienības vispārējo rīcību, ar kuru risina enerģētiskās nabadzības un patērētāju neaizsargātības problēmas.
Pamatojums
Šie dati ir iegūti no Eiropas Komisijas publicētā pētījuma par enerģētisko nabadzību visā Eiropā un par veidiem, kā to apkarot, un no Eiropas Nabadzības novēršanas tīkla (EAPN) un Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) nesenā (2017. gada marta) pētījuma. Abos pētījumos skaidri norādīts, ka problēmas mērogu ietekmē enerģijas cenu pieaugums, zemi ienākumi un energoneefektīvas mājas. Tāpēc, ņemot vērā šīs problēmas milzīgo ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem, esmu stingri pārliecināts, ka ir nepieciešams pievienot šo apsvērumu.
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b) No atjaunojamajiem energoresursiem saražota enerģija būtu jānosaka par Eiropas kopējo labumu, kas kalpo iedzīvotājiem — fiziskām personām, mājsaimniecībām, kooperatīviem vai kopienām. Tāpēc ir jāpieņem iniciatīvas, lai viņus vairāk iesaistītu, palielinot viņu informētību, mudinot viņus izvēlēties atjaunojamo energoresursu enerģijas veidus un padarot viņus par galvenajiem lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši vietējā un reģionālajā līmenī. Savienībai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas ir pieejamas par pieņemamu cenu, nodrošinot patērētājiem garantijas attiecībā uz pieejamās enerģijas avotu un administratīvo procedūru racionalizēšanu, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāievieš īpaši pasākumi attiecībā uz enerģijas ieguvi no atjaunojamiem energoresursiem, lai uzticami un konsekventi sasniegtu augstāko sociālā taisnīguma līmeni.
Pamatojums
Atjaunojamās enerģijas kā Eiropas kopējā labuma definīcijas nolūks ir virzīt visus regulatīvos lēmumus tā, lai vispirms sasniegtu demokrātiskos un sociālos mērķus, nevis gūtu peļņu.
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noteikt saistošu mērķrādītāju — vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam.	(7) Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noteikt saistošu mērķrādītāju — vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā (ES) …/… [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam.
Pamatojums
Lūgumrakstā Nr. 0829/2013 minēts, ka, piemēram, vēja elektrostacijas ir efektīvākas nekā ogļu spēkstacijas, un tiek sniegti izmaksu un energoresursu ražošanas aprēķini. Ņemot to vērā, Savienības 2030. gada mērķrādītājam, kas attiecas uz Savienībā patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, enerģijas galīgo izmaksu pazemināšanas nolūkā vajadzētu būt vismaz 35 %.
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Saistoša Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem. Savienības līmenī nosprausts mērķrādītājs dalībvalstīm dotu lielāku elastību savus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītājus sasniegt pēc iespējas izmaksefektīvāk, ņemot vērā to apstākļus, energoresursu struktūru un iespējas ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju.	(8) Visaptveroša Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas saistošā mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam, kas, izmantojot saistošus valsts mērķrādītājus, dalībvalstīm jāsasniedz atsevišķi un kopā, aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem. Savienības līmenī nosprausts mērķrādītājs līdztekus ar valsts līmenī saistošiem valsts mērķrādītājiem palīdzētu dalībvalstīm labāk definēt to, kā savus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītājus sasniegt pēc iespējas izmaksefektīvāk, ņemot vērā to apstākļus, energoresursu struktūru un iespējas ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju.
Pamatojums
Saistošu valsts atjaunojamās enerģijas mērķrādītāju noteikšana līdz 2030. gadam ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta nesenajās rezolūcijās pausto nostāju. Saistošu valsts mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju sniegtu nozīmīgu ieguldījumu politikas satvara stabilitātes pielielināšanā un ar ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā saistītā riska mazināšanā. Komisijas REFIT novērtējumā par Direktīvu 2009/28/EK atklāts, ka saistoši valsts mērķrādītāji daudzās dalībvalstīs ir bijuši svarīgākais atjaunojamās enerģijas politiku un ieguldījumu virzītājs.
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Ja atjaunojamo energoresursu īpatsvars Savienības līmenī neatbilst Savienības trajektorijai virzībā uz vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi. Kā noteikts Regulā [par pārvaldību], ja Komisija, vērtējot integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, konstatē vēriena nepietiekamību, tā var Savienības līmenī veikt pasākumus minētā mērķrādītāja garantētai sasniegšanai. Ja Komisija integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu novērtēšanas laikā konstatē progresa nepietiekamību, dalībvalstīm būtu jāveic Regulā [par pārvaldību] izklāstītie pasākumi, kas tām dod pietiekamu izvēles brīvību.	(10) Ja atjaunojamo energoresursu īpatsvars Savienības līmenī neatbilst Savienības trajektorijai virzībā uz vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi. Kā noteikts Regulā (ES) …/… [par pārvaldību], ja Komisija, vērtējot integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, konstatē vēriena nepietiekamību, tā var Savienības līmenī veikt pasākumus minētā mērķrādītāja garantētai sasniegšanai. Ja Komisija integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu novērtēšanas laikā konstatē progresa nepietiekamību, dalībvalstīm būtu jāveic Regulā (ES) …/… [par pārvaldību] izklāstītie pasākumi, kas tām dod pietiekamu izvēles brīvību.
Pamatojums
Lūgumrakstā Nr. 0829/2013 minēts, ka, piemēram, vēja elektrostacijas ir efektīvākas nekā ogļu spēkstacijas, un tiek sniegti izmaksu un energoresursu ražošanas aprēķini. Ņemot to vērā, Savienības 2030. gada mērķrādītājam, kas attiecas uz Savienībā patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, enerģijas galīgo izmaksu pazemināšanas nolūkā vajadzētu būt vismaz 35%.
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai atbalstītu dalībvalstu vērienīgos devumus Savienības mērķrādītāja sasniegšanā, būtu jāizveido finanšu shēma, kuras mērķis būtu veicināt investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos šajās dalībvalstīs, arī ar finanšu instrumentiem.	(11) Lai atbalstītu dalībvalstu vērienīgos devumus Savienības mērķrādītāja sasniegšanā, būtu jāizveido finanšu shēma, kuras mērķis būtu veicināt investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos visās dalībvalstīs, arī ar finanšu instrumentiem un atbalsta shēmām un mainot valsts atbalsta noteikumus, īpašu uzmanību pievēršot atbalsta sniegšanai atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamās enerģijas kopienām, lai nodrošinātu, ka enerģētikas pārkārtošanas rezultātā tiek izveidota demokrātiska un decentralizētāka energosistēma, kura sniedz labumu sabiedrībai kopumā, paplašinot iedzīvotāju, mājsaimniecību un vietējo kopienu aktīvu iesaistīšanos, kā arī efektīvi aizsargājot neaizsargātākos, kuri pakļauti enerģētiskās nabadzības riskam.
Pamatojums
Finanšu atbalsts pirmām kārtām būtu jāsniedz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, atjaunojamās enerģijas kopienām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, lai sasniegtu demokrātiskos, sociālos un vides mērķus.
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien lielāks skaits dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem.	(15) No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, ka tas ir galvenokārt vērsts uz palīdzības sniegšanu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras pakļautas enerģētiskajai nabadzībai, atjaunojamās enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamās enerģijas kopienām. Tādēļ aizvien lielāks skaits dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem.
Pamatojums
No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas būtu jāizstrādā tā, lai pirmām kārtām panāktu demokrātiskos, sociālos un vides mērķus, un šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar visa priekšlikuma iekšējo konsekvenci.
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Atbalsta shēmu atvēršana pārrobežu dalībai ierobežo negatīvo ietekmi uz iekšējo enerģijas tirgu un noteiktos apstākļos var dalībvalstīm palīdzēt Savienības mērķrādītāju sasniegt izmaksefektīvāk. Pārrobežu dalība arī dabiski izriet no Savienības atjaunojamo energoresursu politikas attīstības, kurā saistošos nacionālos mērķrādītājus aizstāj saistošs Savienības līmeņa mērķrādītājs. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis pakāpeniski un daļēji atbalsta iespējas atvērtu arī projektiem citās dalībvalstīs, un noteikt vairākus veidus, kā šādu pakāpenisku atvēršanu varētu īstenot, nodrošinot Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumu, tostarp 30., 34. un 110. panta, izpildi.	(17) Atbalsta shēmu atvēršana pārrobežu dalībai ierobežo negatīvo ietekmi uz iekšējo enerģijas tirgu un noteiktos apstākļos var dalībvalstīm palīdzēt Savienības mērķrādītāju un savus attiecīgos valsts mērķrādītājus sasniegt izmaksefektīvāk. Pārrobežu dalība arī dabiski izriet no Savienības atjaunojamo energoresursu politikas attīstības, kurā saistošos nacionālos mērķrādītājus aizstāj saistošs Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas dalībvalstīm jāsasniedz individuāli un kopā, un tām vajadzētu būt pirmām kārtām atbildīgām par saistošu valsts mērķrādītāju sasniegšanu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā līdz 2030. gadam. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis pakāpeniski un daļēji atbalsta iespējas atvērtu arī projektiem citās dalībvalstīs, un noteikt vairākus veidus, kā šādu pakāpenisku atvēršanu varētu īstenot, nodrošinot Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumu, tostarp 30., 34. un 110. panta, izpildi. Tomēr dalībvalstīm prioritāte būtu jāpiešķir atjaunojamo energoresursu enerģijas pilnīga potenciāla izmantošanai vietējā līmenī, nevis atbalsta shēmu atvēršanai pārrobežu dalībniekiem.
Pamatojums
Prioritāte būtu jāpiešķir uz vietas īpašumā esošiem projektiem, jo tie rada vairāk pievienotās vērtības nekā starptautiski projekti, kā tas norādīts vairākos pētījumos. Vietējie projekti arī rosina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties un līdzdarboties atjaunojamo energoresursu enerģijas plašākā izmantošanā.
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Neskarot atbalsta shēmu pielāgošanu nolūkā tās pieskaņot noteikumiem par valsts atbalstu, atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikām vajadzētu būt stabilām un būtu jāizvairās tās bieži mainīt. Šādas izmaiņas tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānovērš tas, ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas varētu negatīvi ietekmēt to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.	(18) Atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikām vajadzētu būt stabilām un būtu jāizvairās tajās bieži un ar atpakaļejošu spēku izdarīt izmaiņas. Šādas izmaiņas tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānovērš tas, ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas varētu negatīvi ietekmēt to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas, jāsaglabā stabils un pārredzams politikas satvars un jānodrošina finansiālā ilgtspēja, kas ir svarīgi, lai visā Savienībā veiksmīgi un efektīvi attīstītu un izplatītu atjaunojamās enerģijas iespējas. Dalībvalstīm arī būtu jānovērš visi pasākumi, kuri tieši vai netieši atbalsta piesārņojušu avotu izmantošanu.
Pamatojums
Pētījumi rāda, ka stabila un pārredzama satvara uzturēšana ir svarīga atjaunojamās enerģijas projektu veiksmīgai izstrādei. Iepriekš minētā satvara stabilitāte ir svarīga, lai nepieļautu tādu izvēli publiskās politikas jomā, kas rosina tādu tradicionālo enerģijas avotu, piemēram fosila kurināmā un kodolenerģijas, nepārtrauktu izmantošanu, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz vidi. Joprojām pastāv valsts subsīdijas fosilajam kurināmajam. Šis aspekts ir pretrunā ar ES rīcību veicināt atjaunojamo enerģiju ar mērķi sasniegt mērķrādītājus attiecīgi līdz 2030. un 2050. gadam.
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu, lielāku skaidrību investoriem un patērētājiem un efektīvas pārraudzības iespējām liela nozīme ir dalībvalstu pienākumam sagatavot atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānus un progresa ziņojumus un Komisijas pienākumam ziņot par dalībvalstu progresu. Regula [par pārvaldību] šos pienākumus integrē Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmā, kurā racionalizēti plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi enerģētikas un klimata jomā. Plašākajā e-platformā, kas izveidota ar Regulu [par pārvaldību], integrēta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pārredzamības platforma.	(19) Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu, lielāku skaidrību patērētājiem un investoriem un efektīvas pārraudzības iespējām liela nozīme ir dalībvalstu pienākumam sagatavot atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānus un progresa ziņojumus un Komisijas pienākumam ziņot par dalībvalstu progresu. Regula (ES) …/… [par pārvaldību] šos pienākumus integrē Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmā, kurā racionalizēti plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi enerģētikas un klimata jomā. Plašākajā e-platformā, kas izveidota ar Regulu (ES) …/… [par pārvaldību], integrēta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pārredzamības platforma.
Pamatojums
Lūgumrakstos galvenokārt uzsvērti patērētāji un pēc tam tikai ieguldītāji, tādēļ tiek mainīta prioritātes kārtība.
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai radītu iespēju samazināt izmaksas, kas ir saistītas ar šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanu, un dalībvalstīm dotu iespēju elastīgi izvēlēties, kā pēc 2020. gada nenoslīdēt zem to 2020. gada nacionālajiem mērķrādītājiem, ir lietderīgi dalībvalstīs veicināt citās dalībvalstīs saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņu, kā arī sniegt iespēju dalībvalstīm savā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ieskaitīt citās dalībvalstīs patērēto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Šim nolūkam ir vajadzīgi sadarbības mehānismi, kas būtu komplementāri pienākumam atbalstu atvērt arī projektiem citās dalībvalstīs. Šie mehānismi ietver statistiskus pārvedumus, dalībvalstu kopprojektus vai kopīgas atbalsta shēmas.	(26) Lai radītu iespēju samazināt izmaksas, kas ir saistītas ar šajā direktīvā noteikto Savienības un valsts saistošo mērķrādītāju sasniegšanu, un dalībvalstīm dotu iespēju elastīgi izvēlēties, kā pēc 2020. gada nenoslīdēt zem to 2020. gada nacionālajiem mērķrādītājiem, ir lietderīgi dalībvalstīs veicināt citās dalībvalstīs saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņu, kā arī sniegt iespēju dalībvalstīm savā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ieskaitīt citās dalībvalstīs patērēto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Šim nolūkam ir vajadzīgi sadarbības mehānismi, kas būtu komplementāri pienākumam atbalstu atvērt arī projektiem citās dalībvalstīs. Šie mehānismi ietver statistiskus pārvedumus, dalībvalstu kopprojektus vai kopīgas atbalsta shēmas.
Pamatojums
Saistošu valsts mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz atjaunojamo enerģiju līdz 2030. gadam ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta nesenajās rezolūcijās pausto nostāju. Saistošu valsts mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju sniegtu nozīmīgu ieguldījumu politikas satvara stabilitātes pielielināšanā un ar ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā saistītā riska mazināšanā. Eiropas iedzīvotāju lūgumrakstos ir skaidri paustas bažas par atjaunojamās enerģijas politikas satvara nestabilitāti un tās radīto risku atjaunojamās enerģijas projektu izstrādei.
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu¹⁸, attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.	(28) Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājus, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu¹⁸, attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.
__________________	__________________
¹⁸ OV L 198, 20.7.2006, 18. lpp..	¹⁸ OV L 198, 20.7.2006, 18. lpp..
Pamatojums
Saistošu valsts mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz atjaunojamo enerģiju līdz 2030. gadam ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta nesenajās rezolūcijās pausto nostāju. Saistošu valsts mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju sniegtu nozīmīgu ieguldījumu politikas satvara stabilitātes pielielināšanā un ar ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā saistītā riska mazināšanā. Eiropas iedzīvotāju lūgumrakstos ir skaidri paustas bažas par atjaunojamās enerģijas politikas satvara nestabilitāti un tās radīto risku atjaunojamās enerģijas projektu izstrādei.
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 31. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Būtu jānodrošina šīs direktīvas un citu Savienības tiesību aktu vides jomā mērķu saskanīgums. Konkrēti, atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtu novērtēšanas, plānošanas vai licencēšanas laikā dalībvalstīm būtu jāņem vērā visi Savienības tiesību akti vides jomā un atjaunojamo energoresursu devums vides un klimata pārmaiņu jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā, jo īpaši salīdzinājumā ar neatjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtām.	(31) Būtu jānodrošina šīs direktīvas un citu Savienības tiesību aktu vides jomā mērķu saskanīgums. Konkrēti, atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtu novērtēšanas, plānošanas vai licencēšanas laikā dalībvalstīm būtu jānodrošina visu Savienības tiesību aktu vides jomā pareiza piemērošana ar mērķi stiprināt atjaunojamo energoresursu devumu vides un klimata pārmaiņu jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā, jo īpaši salīdzinājumā ar neatjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtām. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka atjaunojamās enerģijas iekārtas tiek ierīkotas un darbojas tādā veidā, kas pilnībā atbilst pamattiesību aizsardzībai, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
Pamatojums
Pastāvīgajai Lūgumrakstu komitejai, ņemot vērā iedzīvotāju lūgumrakstos aprakstītās situācijas, nav pieņemami, ka dalībvalstis tikai ,,ņem vērā,, ES tiesību aktus vides jomā. Svarīgi ir uzsvērt, ka dalībvalstīm ir jāpārliecinās par to, ka ES tiesību akti vides jomā tiek pilnībā ievēroti, kad tiek piešķirta atļauja atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas celtniecībai un darbībai. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka netiek mazinātas ES iedzīvotāju tiesības. Šis aspekts ir skaidri norādīts Eiropas Parlamentā saņemtajos lūgumrakstos.
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 37. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Garas administratīvās procedūras ir būtisks administratīvs šķērslis un ir dārgas. Atļauju piešķiršanas procesu vienkāršošanai, kas saistīta ar skaidru termiņu, kādā attiecīgajām iestādēm jāpieņem lēmums par projekta būvniecību, vajadzētu stimulēt procedūru efektivitāti, tā samazinot administratīvās izmaksas.	(37) Garas administratīvās procedūras ir būtisks administratīvs šķērslis un ir dārgas. Atļauju piešķiršanas procesu vienkāršošanai, kas saistīta ar skaidru termiņu, kādā attiecīgajām iestādēm jāpieņem lēmums par projekta būvniecību, vajadzētu stimulēt procedūru efektivitāti, tā samazinot administratīvās izmaksas. Nosakot īsākus termiņus projektu piešķiršanai un uzlabojot paziņošanas procedūras, atļaujas pieteikuma iesniedzējiem tiktu nodrošināta arī labāka pārredzamība.
Pamatojums
Pārredzamības trūkums un ilgais gaidīšanas laiks atļaujas pieteikuma iesniedzējiem ir skaidri minēts saņemtajos lūgumrakstos.
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 53. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(53) Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņam kļūstot aizvien nozīmīgākam, ir jādefinē, kas ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji, un ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Dažos gadījumos būtu jāatļauj kolektīvais pašpatēriņš, lai, piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītnieki varētu gūt labumu no patērētāju iespēcinātības tādā pašā apmērā kā savrupmājās dzīvojošas ģimenes.	(53) Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņam kļūstot aizvien nozīmīgākam, ir jādefinē, kas ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji, un ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Būtu jāatļauj kolektīvais pašpatēriņš, lai, piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītnieki varētu gūt labumu no patērētāju iespēcinātības tādā pašā apmērā kā savrupmājās dzīvojošas ģimenes.
Pamatojums
Pēc atzinuma sagatavotājas domām, attiecībā uz kolektīvo pašpatēriņu iedzīvotājiem labāk būtu pieņemt vispārēju noteikumu, svītrojot jebkādu izņēmumu, kā to paredz piebilde ,,atsevišķos gadījumos,,.
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 54. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(54) Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.	(54) Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība. Šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās ir jārosina nekavējoties, jo, nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, tā kļūs vēl izšķirošāka.
Pamatojums
Līdzdalības trūkums vietējā līmenī ir vienas no galvenajām bažām, ko Eiropas iedzīvotāji pauduši PETI komitejai pēdējos gados nosūtītajos lūgumrakstos. Turklāt atjaunojamo energoresursu efektīva veicināšana ir atkarīga no augšupējām stratēģijām un iniciatīvām.
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 66.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(66a) Prioritāra un garantēta piekļuve atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai ir svarīga atjaunojamo energoresursu integrēšanai iekšējā elektroenerģijas tirgū. Prasības attiecībā uz tīkla stabilitātes un drošības saglabāšanu un saistībā ar pārvadi var atšķirties atkarībā no valsts tīkla īpatnībām un darbības drošības. Prioritāra piekļuve tīklam sniedz garantiju tīklā pieslēgtajiem atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājiem, ka tie spēs pārdot un pārvadīt no atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saskaņā ar pieslēguma noteikumiem jebkurā laikā, kad avots ir pieejams. Tomēr šīs Direktīvas mērķis prasa ilgstoši palielināt tās elektroenerģijas pārvadi un sadali, kura ražota no atjaunojamiem energoresursiem, neietekmējot tīkla sistēmas stabilitāti un drošību. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāveic noteikti pasākumi, lai panāktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas lielāku izplatību, cita starpā, ņemot vērā dažādu resursu specifiku un resursus, kuri vēl nav uzglabājami. Ciktāl to paredz šajā direktīvā noteiktie mērķi, jaunu atjaunojamās enerģijas iekārtu pieslēgšana būtu jāatļauj pēc iespējas drīz. Lai paātrinātu tīkla pieslēguma procedūras, dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt prioritāru pieslēgumu vai rezerves pieslēguma jaudas jaunām iekārtām, kuras ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.
Pamatojums
Atjaunojamā enerģija ir jāuzskata par prioritāti. Komisijas REFIT novērtējumā par Direktīvu 2009/28/EK teikts, ka ar noteikumu par prioritāru atjaunojamās elektroenerģijas izplatību un prioritāru piekļuvi atjaunojamai elektroenerģijai īstenošanu efektīvi atbalsta atjaunojamo energoresursu izplatību, sniedzot atbalstu atjaunojamo energoresursu projektu ekonomiskajai dzīvotspējai un ieguldījumu valsts mērķrādītāju sasniegšanā.
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 101. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(101) Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, līdz 2030. gadam panākt vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienības enerģijas bruto galapatēriņā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.	(101) Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, līdz 2030. gadam panākt vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienības enerģijas bruto galapatēriņā , nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs , bet minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.
Pamatojums
Lūgumrakstā Nr. 0829/2013 minēts, ka, piemēram, vēja elektrostacijas ir efektīvākas nekā ogļu spēkstacijas, un tiek sniegti izmaksu un energoresursu ražošanas aprēķini. Ņemot to vērā, Savienības 2030. gada mērķrādītājam, kas attiecas uz Savienībā patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, enerģijas galīgo izmaksu pazemināšanas nolūkā vajadzētu būt vismaz 35%.
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī direktīva izveido vienotu satvaru atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai. Tā nosaka saistošu Savienības mērķrādītāju attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā. Tā arī nosaka noteikumus par finansiālu atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā, reģionālo sadarbību dalībvalstu starpā un ar trešām valstīm, izcelsmes apliecinājumiem, administratīvajām procedūrām un informāciju un mācībām. Tā nosaka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.	Šī direktīva izveido vienotu satvaru atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai. Tā nosaka minimālu saistošo Savienības mērķrādītāju, kā arī saistošus valsts līmeņa mērķrādītājus dalībvalstīm attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā. Tā arī nosaka noteikumus par finansiālu atbalstu elektroenerģijai, atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienām, pasākumiem enerģētiskās nabadzības novēršanai, kvalitatīvu darbvietu radīšanai nozarē, par atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņu un par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā un transporta nozarē, par reģionālo sadarbību dalībvalstu starpā un ar trešām valstīm, par izcelsmes apliecinājumiem, administratīvajām procedūrām un par informāciju un mācībām, kā arī par atjaunojamo energoresursu enerģijas piekļuvi elektrotīklam. Tā nosaka ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.
Pamatojums
Saistošu valsts atjaunojamās enerģijas mērķrādītāju noteikšana līdz 2030. gadam ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta nesenajās rezolūcijās pausto nostāju. Saistošu valsts mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju sniegtu nozīmīgu ieguldījumu politikas satvara stabilitātes pielielināšanā un ar ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā saistītā riska mazināšanā. Komisijas REFIT novērtējumā par Direktīvu 2009/28/EK atklāts, ka saistoši valsts mērķrādītāji daudzās dalībvalstīs ir bijuši svarīgākais atjaunojamās enerģijas politikas nostādņu un ieguldījumu virzītājs.
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.	1. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 35 %.
Pamatojums
Lūgumrakstā Nr. 0829/2013 minēts, ka, piemēram, vēja elektrostacijas ir efektīvākas nekā ogļu spēkstacijas, un tiek sniegti izmaksu un energoresursu ražošanas aprēķini. Ņemot to vērā, Savienības 2030. gada mērķrādītājam, kas attiecas uz Savienībā patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, enerģijas galīgo izmaksu pazemināšanas nolūkā vajadzētu būt vismaz 35%.
.
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Katras dalībvalsts devumu šā vispārējā 2030. gadam nospraustā mērķrādītāja sasniegšanā nosaka un Komisijai paziņo integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 3. līdz 5. un 9. līdz 11. pantu.	2. Dalībvalstis sasniedz šo 2030. gadam Savienības līmenī noteikto mērķrādītāju, izpildot saistošos valsts atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājus. Dalībvalstis paziņo Komisijai pasākumus, kas atspoguļo to saistošos valsts mērķrādītājus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) ... / ... [par pārvaldību] 3. līdz 5. un 9. līdz 11. pantu. Lai sasniegtu šā panta 1. un 2. punktā noteiktos mērķrādītājus, dalībvalstis cita starpā drīkst īstenot arī šādus pasākumus:
	a) atbalsta shēmas;
	b) dalībvalstu savstarpējos sadarbības pasākumus un ar trešām valstīm, lai sasniegtu to vispārējos mērķrādītājus saskaņā ar 5. pantu un 11.–13. pantu.
Pamatojums
Saistošu valsts atjaunojamās enerģijas mērķrādītāju noteikšana līdz 2030. gadam ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta nesenajās rezolūcijās pausto nostāju. Saistošu valsts mērķrādītāju noteikšana attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju sniegtu nozīmīgu ieguldījumu politikas satvara stabilitātes pielielināšanā un ar ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā saistītā riska mazināšanā. Komisijas REFIT novērtējumā par Direktīvu 2009/28/EK atklāts, ka saistoši valsts mērķrādītāji daudzās dalībvalstīs ir bijuši svarīgākais atjaunojamās enerģijas politiku un ieguldījumu virzītājs.
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu kapitāla izmaksas.	4. Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu kapitāla izmaksas, un veicina Savienības un valstu saistošo mērķrādītāju 2030. gadam sasniegšanu. Komisija līdz ... [viena gada laikā pēc minētās direktīvas stāšanās spēkā] pieņem tiesību akta priekšlikumu, ar ko izveido finanšu instrumentu, kura mērķis ir samazināt ES atjaunojamo energoresursu projektu augsta riska kapitāla izmaksas.
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai sasniegtu 3. panta 1. punktā nosprausto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, var izmantot atbalsta shēmas. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas izstrādā tā, lai izvairītos no liekas elektroenerģijas tirgu kropļošanas un nodrošinātu, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamos tīkla ierobežojumus.	1. Lai sasniegtu vai pārsniegtu 3. panta 1. punktā nosprausto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis izmanto atbalsta shēmas. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas izstrādā tā, lai palīdzētu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras pakļautas enerģētiskajai nabadzībai, atjaunojamās enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamās enerģijas kopienām un nodrošinātu, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamos tīkla ierobežojumus. Dalībvalstis cenšas neizdarīt izmaiņas ar atpakaļejošu spēku atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmās, lai nodrošinātu juridisko noteiktību patērētājiem un investoriem un saglabātu stabilu un pārredzamu politisko satvaru atjaunojamās enerģijas projektu izstrādei. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš atbalsta shēmas un pasākumi, kuri tieši vai netieši atbalsta piesārņojušu avotu izmantošanu.
Pamatojums
Politikas izmaiņas ar atpakaļejošu spēku atjaunojamo energoresursu shēmās būtiski palielina riskus, kas saistīti ar atjaunojamās enerģijas projektu izstrādi. Citas ar to saistītās problēmas ir izskaidrotas PETI pētījumā „Saules enerģijas politika ES un dalībvalstīs no saņemto lūgumrakstu viedokļa”. EESK 2017. gada 26. aprīļa atzinumā par šīs Direktīvas pārstrādāšanu norādīja, ka joprojām pastāv valsts subsīdijas fosilajam kurināmam. Šis aspekts ir pretrunā ES darbībām, ar kurām veicina atjaunojamos energoresursus, lai līdz 2030. un 2050. gadam sasniegtu tās mērķrādītājus.
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai, jo īpaši projektiem, kurus īsteno atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji un atjaunojamās enerģijas kopienas, pēc iespējas lielā mērā atbrīvo no valsts atbalsta noteikumiem, lai visā Savienībā veiksmīgi un efektīvi izplatītu atjaunojamos energoresursus.
Pamatojums
Daudzas ieinteresētās personas norādīja, ka valsts atbalsta noteikumi ir ļoti stingri un tāpēc tie jāgroza, lai visā Savienībā efektīvi veicinātu atjaunojamos energoresursus. Īpašs uzsvars uz projektiem, kurus vietējā līmenī īsteno atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji un atjaunojamās enerģijas kopienas, ir nesaraujami saistīts ar šī priekšlikuma kopējo loģiku.
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju integrētu elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus.	2. Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai īpaši palīdzētu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras pakļautas enerģētiskajai nabadzībai, atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamās enerģijas kopienām, kā arī lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju integrētu elektroenerģijas tirgū, garantējot ieguldījumu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā dzīvotspēju un ieguldījumus tehnoloģiju efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanā.
Pamatojums
Atbalsta shēmās uzmanība pirmām kārtām jāpievērš atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, atjaunojamās enerģijas kopienām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem,kurām draud enerģētiskā nabadzība, jo īpaši ņemot vērā decentralizētas elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem pozitīvo sociālo un vides ietekmi. Saskaņā ar aplēsēm 112 miljoni pašpatērētāju varētu apmierināt 19 % no elektroenerģijas pieprasījuma Eiropā līdz 2030. gadam un puse no ES iedzīvotājiem varētu segt 45 % no elektrības pieprasījuma Eiropā līdz 2050. gadam.
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai tiek piešķirts atvērtā, pārredzamā, konkurenciālā, nediskriminējošā un izmaksefektīvā veidā.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai tiek piešķirts atvērtā, pārredzamā un izmaksefektīvā veidā.
Pamatojums
Prioritārais atbalsts būtu jāpiešķir tam, lai sasniegtu šīs direktīvas 1. panta un 3. panta 1. punkta mērķus, atceļot atsauces uz produktu konkurētspēju salīdzinājumā ar neatjaunojamiem energoresursiem.
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.	1. Dalībvalstis var izlemt atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atvērt ražotājiem citās dalībvalstīs, ja tas ir vajadzīgs, lai palīdzētu sasniegt atjaunojamo energoresursu enerģijas un klimata pārmaiņu novēršanas politikas mērķus.
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 10 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 15 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 5% jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 10 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmētu šādi piešķirtās tiesības un atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.	Dalībvalstis nodrošina, ka jauniem vai jau esošiem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti ar atpakaļejošu spēku tā, ka tie negatīvi ietekmē šādi piešķirtās tiesības un atbalstīto projektu saimniecisko aspektu. Dalībvalstis nodrošina stabila un pārredzama politikas satvara saglabāšanu un to, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta pārskatīšana notiek ar mērķi uzlabot juridisko noteiktību patērētājiem un ieguldītājiem, kā arī tiesisko regulējumu, lai sasniegtu Savienības mērķus, kas noteikti šajā direktīvā. Dalībvalstis nodrošina, ka par jebkādām izmaiņām atbalsta shēmās tiek publiski paziņots vismaz 12 mēnešus pirms attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā un ka šajā sakarībā ir īstenots pārredzams un iekļaujošs sabiedriskās apspriešanas process. Jebkādas būtiskas izmaiņas jau izveidotā atbalsta shēmā veic, nosakot pienācīgu pārejas periodu līdz brīdim, kad sāk piemērot jauno atbalsta shēmu.
Pamatojums
Izmaiņas atbalsta shēmās ar atpakaļejošu spēku nekad nav ieteicamas, ne vien raugoties no politiskās un ekonomiskās perspektīvas, bet arī to radīto izmaksu un zaudētās efektivitātes un saimnieciskā izdevīguma dēļ. Eiropas Parlamentam jāprasa nodrošināt stabilas atbalsta sistēmas un dalībvalstīm pieņemt labāko praksi attiecībā atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmām, jo īpaši īstenojot pārredzamus un visaptverošus sabiedriskās apspriešanās procesus, kuru mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju pilnīgu līdzdalību. Tas ir skaidri redzams sistemātiski analizējot iedzīvotāju lūgumrakstos paustās bažas.
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis garantē, ka atbalstītie projekti saņem atbilstīgu kompensāciju, ja cita regulējuma izmaiņas, kas diskriminējošā veidā skar enerģijas projektus, būtiski ietekmē tiesības un ekonomisko darbību.
Pamatojums
Stabils tiesiskais regulējums ir svarīgākais jautājums visu saņemto lūgumrakstu sarakstā. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek ievēroti ES tiesību aktu principi, tostarp juridiskā noteiktība un tiesiskās paļāvības aizsardzība.
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildei atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš ir dalībvalstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un energokopienu saražoto elektroenerģiju, bet izslēdzot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots hidroakumulācijas blokos, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup.	Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildei atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš ir dalībvalstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un atjaunojamo energoresursu energokopienu saražoto elektroenerģiju, bet izslēdzot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots hidroakumulācijas blokos, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup.
Pamatojums
Šis elements ir nesaraujami saistīts ar citām direktīvas daļām.
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) atskaita no atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzuma, ko ņem vērā, nosakot pārvedējas dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru šīs direktīvas vajadzībām, un	a) atskaita no atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzuma, ko ņem vērā, nosakot atbilstību tās dalībvalsts nacionālajam mērķrādītājam, kura pārvedusi attiecīgo daudzumu šīs direktīvas vajadzībām, un
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) pieskaita atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumam, ko ņem vērā, nosakot pārveduma pieņēmējas dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru šīs direktīvas vajadzībām.	b) pieskaita atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumam, ko ņem vērā, nosakot atbilstību tās dalībvalsts nacionālajam mērķrādītājam, kura pieņem attiecīgā daudzuma pārvedumu šīs direktīvas vajadzībām.
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis Komisijai paziņo, kāda daļa vai daudzums no elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās enerģijas, kas šo dalībvalstu teritorijā saražota no atjaunojamajiem energoresursiem kopprojektā, kura darbība sākusies pēc 2009. gada 25. jūnija, vai ko nodrošina pēc šīs dienas pārbūvētas iekārtas jaudas palielinājums, šīs direktīvas vajadzībām ir uzskatāms par ieskaitāmu citas dalībvalsts nacionālajā vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā.	2. Dalībvalstis Komisijai paziņo, kāda daļa vai daudzums no elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās enerģijas, kas šo dalībvalstu teritorijā saražota no atjaunojamajiem energoresursiem kopprojektā, kura darbība sākusies pēc 2009. gada 25. jūnija, vai ko nodrošina pēc šīs dienas pārbūvētas iekārtas jaudas palielinājums, šīs direktīvas vajadzībām ir uzskatāms par ieskaitāmu citas dalībvalsts nacionālajā vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājā.
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) precizē, kāda daļa vai daudzums no iekārtā saražotās elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās enerģijas ir uzskatāms par ieskaitāmu citas dalībvalsts nacionālajā vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā;	b) precizē, kāda daļa vai daudzums no iekārtā saražotās elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās enerģijas ir uzskatāms par ieskaitāmu citas dalībvalsts nacionālajā vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājā;
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) pilnos kalendāros gados precizē laikposmu, kurā elektroenerģija, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotā enerģija, kas iekārtā saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, uzskatāma par ieskaitāmu šīs citas dalībvalsts nacionālajā vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā.	d) pilnos kalendāros gados precizē laikposmu, kurā elektroenerģija, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotā enerģija, kas iekārtā saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, uzskatāma par ieskaitāmu šīs citas dalībvalsts nacionālajā vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājā.
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) kāds iekārtā iepriekšējā gadā saražotais atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās enerģijas kopējais daudzums saskaņā ar paziņošanas noteikumiem ieskaitāms citas dalībvalsts vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā.	b) kāds iekārtā iepriekšējā gadā saražotais atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās enerģijas kopējais mērķrādītājs saskaņā ar paziņošanas noteikumiem ieskaitāms citas dalībvalsts vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā.
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) atskaita no tā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas daudzuma, kuru ņem vērā, nosakot tās dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kura sagatavojusi 1. punktā minēto paziņojuma vēstuli; kā arī	a) atskaita no tā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas daudzuma, kuru ņem vērā, nosakot atbilstību tās dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājam, kura sagatavojusi 1. punktā minēto paziņojuma vēstuli; kā arī
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) pieskaita atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas daudzumam, kuru ņem vērā, nosakot tās dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kas saņēmusi 2. punktā minēto paziņojuma vēstuli.	b) pieskaita atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas daudzumam, kuru ņem vērā, nosakot atbilstību tās dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājam, kas saņēmusi 2. punktā minēto paziņojuma vēstuli.
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem trešās valstīs, ņem vērā tikai tādēļ, lai novērtētu dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:	2. Elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem trešās valstīs, ņem vērā tikai tādēļ, lai novērtētu atbilstību dalībvalstu nacionālajiem atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisijai dara zināmu, cik daudz elektroenerģijas vai kāda tās daļa ir saražota iekārtās, kas atrodas kādas trešās valsts teritorijā, bet uzskatāma par ieskaitāmu vienas vai vairāku dalībvalstu nacionālajā vispārējā enerģijas īpatsvarā šīs direktīvas vajadzībām. Ja ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, to, kā dalībvalstis savstarpēji sadala attiecīgo proporciju vai apjomu, dara zināmu Komisijai. Šī proporcija vai apjoms nav lielāks par proporciju vai apjomu, ko faktiski eksportē uz Savienību un tur patērē, un atbilst šā panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minētajam apjomam un 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Paziņojumu sniedz katra dalībvalsts, kuras vispārējā nacionālajā mērķrādītājā ir paredzēts ņemt vērā elektroenerģijas daļu vai daudzumu .	4. Komisijai dara zināmu, cik daudz elektroenerģijas vai kāda tās daļa ir saražota iekārtās, kas atrodas kādas trešās valsts teritorijā, bet uzskatāma par ieskaitāmu vienas vai vairāku dalībvalstu nacionālajā vispārējā enerģijas mērķradītājā šīs direktīvas vajadzībām. Ja ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, to, kā dalībvalstis savstarpēji sadala attiecīgo proporciju vai apjomu, dara zināmu Komisijai. Šī proporcija vai apjoms nav lielāks par proporciju vai apjomu, ko faktiski eksportē uz Savienību un tur patērē, un atbilst šā panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minētajam apjomam un 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Paziņojumu sniedz katra dalībvalsts, kuras vispārējā nacionālajā mērķrādītājā ir paredzēts ņemt vērā elektroenerģijas daļu vai daudzumu.
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) norāda iekārtā saražotās elektroenerģijas daudzumu vai daļu, kas uzskatāma par ieskaitāmu dalībvalsts nacionālajā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā, kā arī attiecīgos finanšu mehānismus, ievērojot konfidencialitātes prasības;	b) norāda iekārtā saražotās elektroenerģijas daudzumu vai daļu, kas uzskatāma par ieskaitāmu dalībvalsts nacionālajā atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājā, kā arī attiecīgos finanšu mehānismus, ievērojot konfidencialitātes prasības;
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 5. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) pilnos kalendāra gados precizē laiku, kurā elektroenerģija uzskatāma par ieskaitāmu dalībvalsts nacionālā vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā;	c) pilnos kalendāra gados precizē laiku, kurā elektroenerģija uzskatāma par ieskaitāmu dalībvalsts nacionālā vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājā;
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) ir uzrādīts iekārtā gada laikā saražotās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas daudzums kas saskaņā ar 11. pantā noteiktajiem paziņošanas noteikumiem uzskatāms par ieskaitāmu šīs valsts nacionālajā vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā; kā arī	b) ir uzrādīts iekārtā gada laikā saražotās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas daudzums kas saskaņā ar 11. pantā noteiktajiem paziņošanas noteikumiem uzskatāms par ieskaitāmu šīs valsts nacionālajā vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājā; kā arī
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Aprēķinot nacionālo vispārējo atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru saskaņā ar šo direktīvu, to atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas daudzumu, par ko paziņots saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, pievieno tam atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumam, kas ņemts vērā, nosakot tās dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru , kas rakstījusi paziņojuma vēstuli.	3. Novērtējot atbilstību nacionālajiem vispārējo atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājiem saskaņā ar šo direktīvu, to atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas daudzumu, par ko paziņots saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, pievieno tam atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumam, kas ņemts vērā, nosakot tās dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, kas rakstījusi paziņojuma vēstuli.
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot ar 5. pantu noteiktās dalībvalstu saistības, divas vai vairākas dalībvalstis, pamatojoties uz brīvprātības principu, var nolemt apvienot vai daļēji koordinēt savas valsts atbalsta shēmas. Šādos gadījumos noteiktu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu, kas ražots vienas iesaistītās dalībvalsts teritorijā, var ieskaitīt citas iesaistītās dalībvalsts nacionālajā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā, ja attiecīgās dalībvalstis:	1. Neskarot ar 5. pantu noteiktās dalībvalstu saistības, divas vai vairākas dalībvalstis, pamatojoties uz brīvprātības principu, var nolemt apvienot vai daļēji koordinēt savas valsts atbalsta shēmas. Šādos gadījumos noteiktu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu, kas ražots vienas iesaistītās dalībvalsts teritorijā, var ieskaitīt citas iesaistītās dalībvalsts nacionālajā atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājā, ja attiecīgās dalībvalstis:
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Aprēķinot nacionālo vispārējo atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru saskaņā ar šo direktīvu, no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas daudzumu, par ko paziņots saskaņā ar 2. punktu, pārdala iesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar noteikumu par sadali, par kuru iesniegts paziņojums.	3. Aprēķinot nacionālo vispārējo atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju saskaņā ar šo direktīvu, no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas daudzumu, par ko paziņots saskaņā ar 2. punktu, pārdala iesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar noteikumu par sadali, par kuru iesniegts paziņojums. Komisija veicina dalībvalstīm kopīgu atbalsta shēmu izveidi, jo īpaši izplatot pamatnostādnes un labāko praksi.
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka visi valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas ražošanas stacijām un attiecīgajām pārvades un sadales tīkla infrastruktūrām , kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielām vai citiem energoproduktiem, ir samērīgi un vajadzīgi.	Dalībvalstis nodrošina, ka visi valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas ražošanas stacijām un attiecīgajām pārvades un sadales tīkla infrastruktūrām , kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielām vai citiem energoproduktiem, ir samērīgi, vajadzīgi un vienkāršoti, priekšroku dodot publiskajām iestādēm, atjaunojamo energoresursu enerģijas patērētājiem un atjaunojamo energoresursu pašpatērētājiem. Šajā sakarā dalībvalstis izstrādā vienkāršus administratīvos noteikumus saskaņā ar 16. pantu.
Pamatojums
Viens no šīs direktīvas mērķiem ir pašpatēriņa un pašpatēriņa energokopienu attīstība.
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām iekārtām nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu, ja to atļauj attiecīgais tiesiskais regulējums.	d) decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām iekārtām, kas atjaunojamo energoresursu pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienām, kā arī enerģijas uzglabāšanai nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu, ja to atļauj attiecīgais tiesiskais regulējums.
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka investori var pietiekamā mērā paredzēt plānoto atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai. Tādēļ dalībvalstis nosaka un publicē ilgtermiņa grafiku ar plānotajiem piešķīrumiem atbalstam, aptverot vismaz nākamos trīs gadus un katrai shēmai norādot indikatīvo laiku, jaudu, līdzekļus, ko paredzēts piešķirt, kā arī apspriešanos ar ieinteresētajām personām par atbalsta modeli.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka investori var pietiekamā mērā paredzēt plānoto atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai. Tādēļ dalībvalstis nosaka un publicē ilgtermiņa grafiku ar plānotajiem piešķīrumiem atbalstam, aptverot vismaz nākamos piecus gadus un katrai shēmai norādot indikatīvo laiku, jaudu, līdzekļus, ko paredzēts piešķirt, kā arī apspriešanos ar ieinteresētajām personām par atbalsta modeli.
Pamatojums
Stabils tiesiskais regulējums ir svarīgākais jautājums visu saņemto lūgumrakstu sarakstā. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek ievēroti ES tiesību aktu principi, tostarp juridiskā noteiktība un tiesiskās paļāvības aizsardzība.
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē. Šo novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.	8. Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu ilgtspējas potenciālu, kurā ir jāparedz telpiskā analīze jomās, kas piemērotas zema ekoloģiskā riska izplatīšanai un kam ir potenciāls atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantošanai siltumapgādē un aukstumapgādē. Šo novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.
Pamatojums
Šis grozījums ir saskaņā ar lūgumrakstos daudzkārt paustajām iedzīvotāju bažām. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis savos novērtējumos par atjaunojamās enerģijas potenciālu iekļautu atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu ekoloģisko ietekmi un tā nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību un sociālo pieņemamību. Šīs pieejas stratēģiskais mērķis ir garantēt ES tiesību aktu vides jomā un visu pilsoņu pamattiesību pilnīgu ievērošanu, lai novērstu konfliktus starp pilsonisko sabiedrību, izstrādātājiem un valdībām.
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Vienotais administratīvais kontaktpunkts sadarbībā ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem publicē procedūru rokasgrāmatu atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu un atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu — izstrādātājiem.	3. Vienotais administratīvais kontaktpunkts sadarbībā ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem publicē procedūru rokasgrāmatu atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu, atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu un atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienu projektu — izstrādātājiem.
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis atvieglo esošu atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju energoatjaunināšanu, inter alia nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, kas ilgst ne vairāk kā vienu gadu no dienas, kurā vienotajam administratīvajam kontaktpunktam iesniegts energoatjaunināšanas pieprasījums.	5. Dalībvalstis atvieglo esošu atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju energoatjaunināšanu, inter alia nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, kas ilgst ne vairāk kā vienu gadu no dienas, kurā vienotajam administratīvajam kontaktpunktam iesniegts energoatjaunināšanas likumīgs pieprasījums.
Pamatojums
Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar 17. panta 2. punkta grozījumu. Pievienojot “likumīgs”, palīdzētu nodrošināt, ka mēģinājums veicināt pašreizējo ražošanas vietu energoatjaunināšanu ir saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem vides jomā un tā rezultātā ietekme uz vidi tiks pietiekami ņemta vērā.
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja vien nav paredzama būtiska negatīva vidiskā vai sociālā ietekme, energoatjaunināšanu atļauj pēc paziņojuma sniegšanas saskaņā ar 16. pantu izveidotajam vienotajam administratīvajam kontaktpunktam. Vienotais administratīvais kontaktpunkts sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nolemj, vai ar to pietiek.	Energoatjaunināšanu atļauj pēc paziņojuma sniegšanas saskaņā ar 16. pantu izveidotajam vienotajam administratīvajam kontaktpunktam, ja ir nodrošināta atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/52/ES^1a (Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/42/EK^1b (SVN direktīva) un Padomes Direktīvas 92/43/EEK (Dzīvotņu direktīva)^1c 6. panta 3. un 4. punktam un ja vien nav paredzama būtiska negatīva vidiskā vai sociālā ietekme. Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.
	^{_________________}
	^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.).
	^1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).
	^1c Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
Pamatojums
Šis grozījums ir saskaņā ar lūgumrakstos daudzkārt paustajām iedzīvotāju bažām. Pievienojot skaidru atsauci uz vajadzību ievērot Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu, Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvu un Dzīvotņu direktīvu, palīdzētu nodrošināt, ka energoatjaunināšana pašreizējās atjaunojamo energoresursu ražošanas vietās joprojām tiek pietiekami vides ziņā pētīta.
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par atbalsta pasākumiem dara pieejamu visiem attiecīgajiem aktoriem , piemēram, patērētājiem, celtniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem un piegādātājiem , kas nodarbojas ar siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu un sistēmām un transportlīdzekļiem, kas var izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju .	1. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par atbalsta pasākumiem dara pieejamu visiem attiecīgajiem dalībniekiem, piemēram, patērētājiem, jo īpaši neaizsargātiem patērētājiem ar zemiem ienākumiem, atjaunojamo energoresursu pašpatērētājiem, atjaunojamo energoresursu enerģijas energokopienām, celtniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem un piegādātājiem, kas nodarbojas ar siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu un sistēmām un transportlīdzekļiem, kas var izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju .
Pamatojums
Iekļaujot neaizsargātos patērētājus ar zemiem ienākumiem, atjaunojamo energoresursu pašpatērētājus un energokopienas, tiek uzrunātas tieši tās grupas, kas minētas Lūgumrakstu komitejā saņemtajos lūgumrakstos, un tas ir ciešā saskaņā ar citiem grozījumiem, ko iesniegusi Verts grupa, piemēram, 15. panta grozījumu.
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis dara publiski pieejamu informāciju par 3. punktā minētajām sertificēšanas shēmām vai līdzvērtīgām kvalifikācijas shēmām. Dalībvalstis var arī darīt publiski pieejamu to uzstādītāju sarakstu, kas ir kvalificēti vai sertificēti saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem noteikumiem.	4. Dalībvalstis dara publiski pieejamu informāciju par 3. punktā minētajām sertificēšanas shēmām vai līdzvērtīgām kvalifikācijas shēmām. Dalībvalstis dara publiski pieejamu to uzstādītāju sarakstu, kas ir kvalificēti vai sertificēti saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem noteikumiem.
Pamatojums
Ņemot vērā atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas mērķi, ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu pieejami sertificēti uzstādītāji.
Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglinātu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju.	1. Dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglinātu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju. Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ir atbildīgi par to, lai garantētu netraucētu gāzes tīkla infrastruktūras darbību, tostarp tās uzturēšanu un regulāru tīrīšanu.
Pamatojums
Ir nepieciešams, lai operatori būtu atbildīgi par infrastruktūru un nodrošinātu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas gāzes integrāciju, un tas ir saistīts ar citām direktīvas daļām.
Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai attīstītu pārvades un sadales tīklu infrastruktūru, inteliģentos tīklus, uzglabāšanas iekārtas un elektroenerģijas sistēmu, lai varētu nodrošināt elektroenerģijas sistēmas drošu darbību, jo tas ietver elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem turpmāko attīstību, tostarp starpsavienojumus starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Dalībvalstis arī veic attiecīgus pasākumus, lai paātrinātu atļauju piešķiršanas procedūras tīklu infrastruktūrai un koordinētu tīklu infrastruktūras apstiprināšanu administratīvās un plānošanas procedūrās.
	Saskaņā ar tīklu izturībai un drošībai izvirzītām profilakses prasībām, kas pamatojas uz pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus ir definējušas kompetentās valsts iestādes, dalībvalstis:
	a) nodrošina, ka pārvades sistēmas operatori un sadales sistēmas operatori to teritorijā nodrošina no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas pārvadi un sadali;
	b) paredz vai nu prioritāru pieeju, vai arī garantētu pieeju tādas elektroenerģijas tīkla sistēmai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem;
	c) nodrošina, ka, izvietojot elektroražošanas iekārtas, pārvades sistēmu operatori, ciktāl to ļauj valsts elektrosistēmas darbība un balstoties uz pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem, dod priekšroku tām, kuras izmanto dažādus atjaunojamos energoresursus;
	d) nodrošina tādu īpašu, pārredzamu un nediskriminējošu pasākumu pieņemšanu, kuru mērķis ir panākt valsts elektroenerģijas sistēmas visaugstākākā līmeņa drošumu;
	e) nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši ar tīklu un tirgu saistīti operatīvie pasākumi, lai būtiski samazinātu no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izplatīšanas ierobežojumus.
Pamatojums
Atjaunojamā enerģija ir jāuzskata par prioritāti. Komisijas REFIT novērtējumā par Direktīvu 2009/28/EK teikts, ka ar noteikumu par prioritāru atjaunojamās elektroenerģijas izplatību un prioritāru piekļuvi atjaunojamai elektroenerģijai īstenošanu efektīvi atbalsta atjaunojamo energoresursu elektrības izplatību, sniedzot atbalstu atjaunojamo energoresursu projektu ekonomiskajai dzīvotspējai un ieguldījumu valsts mērķrādītāju sasniegšanā.
Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji individuāli vai ar agregatoru starpniecību:	Dalībvalstis nodrošina, ka mājsaimniecību patērētājiem ir tiesības kļūt par atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem vai nu individuāli, vai arī kolektīvi. Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji:
Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) ir tiesīgi no atjaunojamajiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tiem netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;	a) ir tiesīgi no atjaunojamajiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tiem netiek piemēroti nodokļi, nesamērīgas procedūras un maksas, pienācīgi ņemot vērā visus decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas radītos ieguvumus;
Pamatojums
Jāizvairās no nodokļa piemērošanas. Daudzi lūgumrakstu iesniedzēji uzsvēra, ka tas ir svarīgs jautājums, kurš, pēc viņu domām, neveicinātu no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas pašpatēriņu.
Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) ir tiesīgi patērēt elektroenerģiju, ko viņi saražojuši no atjaunojamajiem energoresursiem, bez pienākuma par to maksāt maksu, nodevu vai nodokli:
Pamatojums
Stabils tiesiskais regulējums ir svarīgākais jautājums visu saņemto lūgumrakstu sarakstā. Tāpat sarakstā ir jautājums par patērētāju tiesībām. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek ievēroti ES tiesību aktu principi, tostarp juridiskā noteiktība un tiesiskās paļāvības aizsardzība.
Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis nodrošina īpašus pasākumus, kuru mērķis ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņa attīstības sekmēšana un atvieglošana un visu pašreizējo šķēršļu novēršana.
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jāveicina atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš, jo īpaši ņemot vērā decentralizētas elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem pozitīvo sociālo un vides ietekmi. Šis grozījums ir nedalāmi saistīts ar visa priekšlikuma iekšējo loģiku.
Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Neskarot valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis, izstrādājot atbalsta shēmas, ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu specifiku.	2. Dalībvalstis, izstrādājot atbalsta shēmas, ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu specifiku, īpaši iekļaujot kopienas, kurās ir mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, ko skar enerģētiskā nabadzība.
Pamatojums
Projektus, kurus vietējā līmenī īsteno atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienas un kuri saņem atbalsta shēmu atbalstu, būtu pēc iespējas lielā mērā jāatbrīvo no valsts atbalsta noteikumu piemērošanas, lai visā ES priekšroku dotu atjaunojamo energoresursu attīstībai un izplatībai. Starp lūgumrakstu iesniedzējiem ir MVU pārstāvji, asociācijas un atsevišķi iedzīvotāji, kurus vieno uzskats par energonoturīgu sabiedrību, kuras veidošana būtu pēc iespējas vairāk jāveicina, jo īpaši saistībā ar vietējo atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienu ieguldījumu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 1.3.2017
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PETI 1.3.2017
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Eleonora Evi 23.1.2017
Izskatīšana komitejā	21.6.2017
Pieņemšanas datums	7.9.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 8 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Beatriz Becerra Basterrechea, Pál Csáky, Eleonora Evi, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Peter Jahr, Rikke Karlsson, Jude Kirton-Darling, Svetoslav Hristov Malinov, Notis Marias, Roberta Metsola, Marlene Mizzi, Julia Pitera, Gabriele Preuß, Virginie Rozière, Sofia Sakorafa, Jarosław Wałęsa, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michela Giuffrida, Demetris Papadakis, Ángela Vallina
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Frank Engel, Monika Hohlmeier, Maria Lidia Senra Rodríguez, Marco Zullo

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

ALDE

ECR

EFDD

GUE/NGL

PPE

S&D

VERTS/ALE

Beatriz Becerra Basterrechea, Cecilia Wikström

Rikke Karlsson

Eleonora Evi, Marco Zullo

Sofia Sakorafa, Ángela Vallina, Maria Lidia Senra Rodríguez

Roberta Metsola

Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Michela Giuffrida, Jude Kirton-Darling, Marlene Mizzi, Demetris Papadakis, Gabriele Preuß, Virginie Rozière,

Margrete Auken, Tatjana Ždanoka

ECR

PPE

Notis Marias

Pál Csáky,Engel Frank, Monika Hohlmeier, Peter Jahr, Svetoslav Hristov Malinov, Cristian Dan Preda, Julia Pitera Jaroslaw Wałęsa

0	0
-	-

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	30.11.2016
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 1.3.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 15.6.2017	ECON 1.3.2017	ENVI 1.3.2017	TRAN 1.3.2017
	REGI 1.3.2017	AGRI 1.3.2017	PETI 1.3.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ECON 31.1.2017	REGI 24.1.2017
Referenti Iecelšanas datums	José Blanco López 2.2.2017
Izskatīšana komitejā	28.2.2017	22.6.2017	4.9.2017
Pieņemšanas datums	28.11.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	43 14 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zigmantas Balčytis, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Michel Reimon, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eugen Freund, Gerben-Jan Gerbrandy, Gunnar Hökmark, Jude Kirton-Darling, Rupert Matthews, Clare Moody, Luděk Niedermayer, Markus Pieper, Dennis Radtke, Dominique Riquet, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Albert Deß
Iesniegšanas datums	6.12.2017

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

43	+
ALDE	Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Dominique Riquet, Lieve Wierinck
ECR	Hans-Olaf Henkel
ENF	Barbara Kappel
PPE	Cristian-Silviu Buşoi, Albert Deß, Christian Ehler, András Gyürk, Gunnar Hökmark, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Angelika Niebler, Luděk Niedermayer, Markus Pieper, Dennis Radtke, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Hermann Winkler, Pilar del Castillo Vera
S&D	Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Eugen Freund, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jude Kirton-Darling, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Clare Moody, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Carlos Zorrinho

14	-
ECR	Edward Czesak, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský
EFDD	Jonathan Bullock
ENF	Angelo Ciocca, Christelle Lechevalier
GUE/NGL	Xabier Benito Ziluaga, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis
VERTS	Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Michel Reimon, Claude Turmes

7	0
ECR	Rupert Matthews, Anneleen Van Bossuyt
EFDD	David Borrelli, Dario Tamburrano, Marco Zullo
GUE/NGL	Jaromír Kohlíček
PPE	Jerzy Buzek

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika