ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas

8.12.2017 - (COM(2016)0822 – C8-0012/2017 – 2016/0404(COD)) - ***I

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Andreas Schwab

Labojumi/Papildinājumi

• ERR01 (PDF - 518 KB)
• ERR01 (DOC - 55 KB)

Grozījumi

• 001-043 (PDF - 214 KB)
• 001-043 (DOC - 47 KB)
• 044-044 (PDF - 545 KB)
• 044-044 (DOC - 67 KB)
• 045-045 (PDF - 386 KB)
• 045-045 (DOC - 37 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas

(COM(2016)0822 – C8-0012/2017 – 2016/0404(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0822),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 46. pantu, 53. panta 1. punktu un 62. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0012/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Vācijas Bundestāgs, Vācijas Bundesrāts, Francijas Nacionālā asambleja, Francijas Senāts un Austrijas Federālā padome un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu[1],

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0395/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5)  Savstarpējās novērtēšanas procesa rezultāti atklāja, ka trūkst skaidrības par kritērijiem, kas valsts kompetentajām iestādēm jāizmanto, novērtējot, cik samērīgas ir prasības, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, kā arī to, ka šo pasākumu kontrole ir neviendabīga visos regulējuma līmeņos. Tāpēc, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību un šķēršļus, kas jāpārvar, lai uzsāktu vai izvērstu noteiktas darbības algotā darbā vai pašnodarbinātā statusā, ir nepieciešams izveidot vienotu pieeju Savienības līmenī, lai nepieļautu, ka tiek pieņemti nesamērīgi pasākumi.	(5)  Savstarpējās novērtēšanas procesa rezultāti atklāja, ka trūkst skaidrības par kritērijiem, kas dalībvalstīm jāizmanto, novērtējot, cik samērīgas ir prasības, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, kā arī to, ka šo pasākumu kontrole ir neviendabīga visos regulējuma līmeņos. Lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību un šķēršļus, kas jāpārvar, lai uzsāktu vai izvērstu noteiktas darbības algotā darbā vai pašnodarbinātā statusā, ir nepieciešama vienota pieeja Savienības līmenī, lai nepieļautu, ka tiek pieņemti nesamērīgi pasākumi.
Pamatojums
Lai novērstu pretrunu ar terminu “kompetentā iestāde” Direktīvā 2005/36/EK, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm pašām noteikt kompetentās iestādes.
Grozījums Nr.    2 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a)  Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt noteikumus attiecībā uz samērības novērtējumu veikšanu pirms profesionālās darbības noteikumu ieviešanas, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus garantējot pārredzamību, profesionālo pakalpojumu augstu kvalitāti un augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē dalībvalstu kompetence saskaņošanas trūkuma gadījumā reglamentēt kādu profesiju, nepārkāpjot nediskriminēšanas un proporcionalitātes principu noteiktos ierobežojumus.
Grozījums Nr.    3 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7)  Darbībām, kas ir ietvertas šajā direktīvā, būtu jāattiecas uz reglamentētajām profesijām, kas ietilpst Direktīvas 2005/36/EK darbības jomā. Šī direktīva būtu jāpiemēro papildus Direktīvai 2005/36/EK un neskarot citus noteikumus, kas paredzēti atsevišķā Savienības tiesību aktā par pielaišanu un darbošanos konkrētā reglamentētā profesijā.	(7)  Darbībām, kas ir ietvertas šajā direktīvā, būtu jāattiecas uz reglamentētajām profesijām, kas ietilpst Direktīvas 2005/36/EK darbības jomā. Šī direktīva būtu jāpiemēro prasībām, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās vai profesijās, kuru reglamentēšanu dalībvalstis apsver. Šī direktīva būtu jāpiemēro papildus Direktīvai 2005/36/EK un neskarot citus noteikumus, kas paredzēti atsevišķā Savienības tiesību aktā par pielaišanu un darbošanos konkrētā reglamentētā profesijā. Jo īpaši, ja prasības par pielaišanu reglamentētā profesijā vai darbošanos tajā ir saskaņotas Savienības līmenī, dalībvalstīm vajadzētu izvairīties no Savienības tiesību aktu darbības jomas nevajadzīgas paplašināšanas vai pārmērīgu normu, administratīvo procedūru, maksu vai sodu ieviešanas, jo īpaši, ja tās piemēro valsts, reģionālā un vietējā līmenī, pārsniedzot to, kas ir nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai.
Grozījums Nr.    4 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a)  Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci noteikt izglītības un profesionālās apmācības sistēmu organizēšanu un saturu, jo īpaši attiecībā uz iespēju deleģēt profesionālajām organizācijām pilnvaras organizēt vai uzraudzīt profesionālo izglītību un apmācību. Tomēr, ja profesionālās izglītības vai apmācības periods ietver darbības, kas tiek atalgotas, būtu jāgarantē brīvība veikt uzņēmējdarbību un brīvība sniegt pakalpojumus.
Grozījums Nr.    5 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8)  Dalībvalstīm būtu jāspēj izmantot vienotus reglamentējošos noteikumus, kas izstrādāti, pamatojoties uz skaidri definētiem juridiskiem jēdzieniem attiecībā uz dažādiem profesiju reglamentēšanas veidiem visā Savienībā. Pastāv dažādi profesijas reglamentēšanas veidi, piemēram, nosakot, ka konkrētā darbībā var pielaist un šo darbību var veikt tikai personas, kam ir attiecīga profesionālā kvalifikācija. Valsts tiesību akti arī var regulēt, kādā veidā var darboties profesijā, nosakot profesionālo nosaukumu izmantošanas nosacījumus.	(8)  Dalībvalstīm būtu jāspēj izmantot vienotus reglamentējošos noteikumus, kas izstrādāti, pamatojoties uz skaidri definētiem juridiskiem jēdzieniem attiecībā uz dažādiem profesiju reglamentēšanas veidiem visā Savienībā. Pastāv dažādi profesijas reglamentēšanas veidi, piemēram, nosakot, ka konkrētā darbībā var pielaist un šo darbību var veikt tikai personas, kam ir attiecīga profesionālā kvalifikācija. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt prasības, kas regulē, kādā veidā var darboties profesijā, nosakot profesionālo nosaukumu izmantošanas nosacījumus vai nosakot kvalifikācijas prasības tikai pašnodarbinātām personām, algotiem speciālistiem, vadītājiem vai uzņēmumu juridiskajiem pārstāvjiem, jo īpaši gadījumos, kad darbību veic juridiska persona profesionāla uzņēmuma veidā.
Grozījums Nr.    6 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a)  Pirms tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, dalībvalstīm būtu jānovērtē, vai šie noteikumi ir nediskriminējoši un samērīgi. Novērtējuma apjomam vajadzētu būt samērīgam ar minētā noteikuma ieviešanas specifiku, saturu un ietekmi, ņemot vērā konkrētās reglamentētās profesijas regulatīvo kontekstu. Noteikumiem, kas neierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, piemēram, redakcionāliem grozījumiem, nevajadzētu piemērot novērtējumu.
Grozījums Nr.    7 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Dalībvalstu pienākums ir pierādīt pamatojumu un samērību. Tādējādi dalībvalsts ierosinātā regulējuma iemeslu pamatojumam būtu jāpievieno analīze, kurā izvērtē valsts pieņemtā pasākuma atbilstību un samērību, un konkrēti pierādījumi, kas pamato tās argumentus.	(9)  Dalībvalstu pienākums ir pierādīt pamatojumu, nediskrimināciju un samērību. Tādējādi dalībvalsts ierosinātā regulējuma iemeslu pamatojumam būtu jāpievieno analīze, kurā izvērtē dalībvalsts pieņemtā noteikuma nediskrimināciju un samērību, un konkrēti pierādījumi, kas pamato tās argumentus. Lai gan dalībvalstij ne vienmēr ir jāspēj pirms pasākuma pieņemšanas iesniegt īpašu pētījumu vai īpaša veida pierādījumus vai materiālus par šāda noteikuma samērību, tai būtu jāveic objektīva un detalizēta analīze, kas spēj pierādīt, pamatojoties uz konsekventiem pierādījumiem, ka pastāv patiesi riski sabiedrības interešu mērķu sasniegšanai, ņemot vērā īpašos apstākļus šajā dalībvalstī.
Grozījums Nr.    8 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10)  Ieteicams regulāri un tādā biežumā, kas atbilst attiecīgajam regulējumam, pārraudzīt to noteikumu samērību, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās. Ierobežojošo valsts tiesību aktu samērība reglamentēto profesiju jomā būtu jāpārskata, ne tikai pamatojoties uz to, kāds bija tiesību akta pieņemšanas mērķis, bet arī ņemot vērā tiesību akta sekas, kas novērtētas pēc tā pieņemšanas. Valsts tiesību akta samērība būtu jānovērtē, pamatojoties uz to, kāda attīstība ir notikusi attiecīgajā jomā pēc tiesību akta pieņemšanas.	(10)  Pēc pieņemšanas ieteicams tādā biežumā, kas atbilst attiecīgajam regulējumam, pārraudzīt to prasību samērību, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās. Ierobežojošo valsts tiesību aktu samērība reglamentēto profesiju jomā būtu jāpārskata, ne tikai pamatojoties uz to, kāds bija tiesību akta pieņemšanas mērķis, bet arī ņemot vērā tiesību akta sekas, kas novērtētas pēc tā pieņemšanas. Valsts tiesību akta samērība būtu jānovērtē, pamatojoties uz to, kāda attīstība ir notikusi reglamentētās profesijas attiecīgajā jomā pēc tiesību akta pieņemšanas.
Grozījums Nr.    9 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11)  Dalībvalstīm būtu jāveic samērības novērtējumi objektīvi un neatkarīgi, tostarp gadījumos, ja profesija tiek reglamentēta netieši, sniedzot attiecīgajai profesionālajai struktūrai pilnvaras to darīt. Proti, lai arī vietējās iestādes, reglamentējošās struktūras vai profesionālās organizācijas tuvāk pārzina vietējos apstākļus un tām ir īpašas zināšanas, kas ļauj noteiktos gadījumos tām vislabāk noteikt sabiedrības interešu mērķus, attiecībā uz to veiktajiem novērtējumiem tomēr ir īpašs pamats bažām gadījumos, kad politiskā izvēle, ko izdarījušas šīs iestādes vai struktūras, sniedz labumu jau nodibinātiem ekonomikas dalībniekiem uz tirgus jaunpienācēju rēķina.	(11)  Dalībvalstīm būtu jāveic samērības novērtējumi objektīvi un neatkarīgi, tostarp gadījumos, ja profesija tiek reglamentēta netieši, sniedzot attiecīgajai profesionālajai struktūrai pilnvaras to darīt. Novērtējumā var ietvert atzinumu, ko sniegusi neatkarīga struktūra, kurai attiecīgā dalībvalsts uzticējusi sniegt šādu atzinumu. Proti, lai arī vietējās iestādes, reglamentējošās struktūras vai profesionālās organizācijas tuvāk pārzina vietējos apstākļus un tām ir īpašas zināšanas, kas ļauj noteiktos gadījumos tām vislabāk noteikt sabiedrības interešu mērķus, attiecībā uz to veiktajiem novērtējumiem tomēr ir īpašs pamats bažām gadījumos, kad politiskā izvēle, ko izdarījušas šīs iestādes vai struktūras, sniedz labumu jau nodibinātiem ekonomikas dalībniekiem uz tirgus jaunpienācēju rēķina.
Grozījums Nr.    10 Direktīvas priekšlikums 11a. apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a)  Kā to apstiprina iedibinātā judikatūra, ir aizliegta jebkāda diskriminācija valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ, kas izriet no valsts tiesību aktiem, ar kuriem ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību. Kad tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie noteikumi, kuri ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka šādi noteikumi ir balstīti uz iepriekš zināmiem nediskriminējošiem un objektīviem kritērijiem.
Pamatojums
Būtu jāņem vērā arī nediskriminācijas princips, kā tas jau ir prasīts iedibinātajā judikatūrā un Direktīvas 2005/36/EK 59. pantā.
Grozījums Nr.    11 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12)  Ja iespēja uzsākt vai izvērst noteiktu darbību kā algotu darbu vai pašnodarbinātā statusā ir atkarīga no tā, vai tiek izpildīti konkrēti noteikumi, kas attiecas uz konkrētu profesionālo kvalifikāciju, ko tieši vai netieši ir noteikušas dalībvalstis, ir jānodrošina, ka šie noteikumi ir pamatoti, ņemot vērā sabiedrības interešu mērķus, piemēram, LESD noteiktos mērķus, proti, sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības mērķus, vai primāros iemeslus, kas skar vispārējās intereses un kas par tādiem ir atzīti Tiesas judikatūrā. Svarīgi ir nodrošināt, ka sabiedrības interešu mērķi tiek pienācīgi identificēti, lai noteiktu regulējuma intensitāti. Piemēram, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību augstā līmenī, dalībvalstīm būtu jābūt zināmai rīcības brīvībai lemt, kādā pakāpē tās vēlas panākt sabiedrības veselības aizsardzību un kādā veidā šo aizsardzību sasniegt. Nepieciešams arī precizēt, ka par primārajiem iemesliem, kas skar vispārējās intereses un kas par tādiem ir atzīti Tiesas judikatūrā, ir uzskatāmi arī šādi iemesli: sociālā nodrošinājuma sistēmas finansiālā līdzsvara saglabāšana; patērētāju, pakalpojumu saņēmēju un darba ņēmēju aizsardzība; atbilstīgas tiesvedības nodrošināšana; tirgus darījumu taisnīgums; krāpšanas apkarošana un pasākumi, ar ko nepieļauj izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; ceļu satiksmes drošība; ceļu satiksmes drošība; vides un pilsētvides aizsardzība; dzīvnieku veselība; intelektuālais īpašums; valsts vēstures un mākslas mantojuma, sociālās politikas mērķu un kultūrpolitikas mērķu nodrošināšana un saglabāšana. Saskaņā ar iedibināto judikatūru tīri ekonomiskas dabas pamatojums, kam būtībā ir protekcionisma mērķi, vai tīri administratīvi apsvērumi, piemēram, kontroles vai statistikas informācijas vākšana, nevar būt sabiedrības interešu primārie iemesli.	(12)  Ja iespēja uzsākt vai izvērst darbību kā algotu darbu vai pašnodarbinātā statusā ir atkarīga no tā, vai tiek izpildītas konkrētas prasības, kas attiecas uz konkrētu profesionālo kvalifikāciju, ko tieši vai netieši ir noteikušas dalībvalstis, ir jānodrošina, ka šīs prasības ir pamatotas, ņemot vērā sabiedrības interešu mērķus, piemēram, LESD noteiktos mērķus, proti, sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības mērķus, vai primāros iemeslus, kas skar vispārējās intereses un kas par tādiem ir atzīti Tiesas judikatūrā. Nepieciešams arī precizēt, ka par primārajiem iemesliem, kas skar vispārējās intereses un kas par tādiem ir atzīti Tiesas judikatūrā, ir uzskatāmi arī šādi iemesli: sociālā nodrošinājuma sistēmas finansiālā līdzsvara saglabāšana; patērētāju, pakalpojumu saņēmēju un darba ņēmēju aizsardzība; atbilstīgas tiesvedības nodrošināšana; tirgus darījumu taisnīguma nodrošināšana; krāpšanas apkarošana, nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršana un fiskālās uzraudzības efektivitāte; transporta drošība; amatniecības darba kvalitātes nodrošināšana; pētniecības un izstrādes veicināšana; ceļu satiksmes drošība; vides un pilsētvides aizsardzība; dzīvnieku veselība; intelektuālais īpašums; valsts vēstures un mākslas mantojuma, sociālās politikas mērķu un kultūrpolitikas mērķu nodrošināšana un saglabāšana. Saskaņā ar iedibināto judikatūru tīri ekonomiskas dabas pamatojums, piemēram, valsts ekonomikas veicināšana, ierobežojot pamatbrīvības, vai tīri administratīvi apsvērumi, piemēram, kontroles vai statistikas informācijas vākšana, nevar būt sabiedrības interešu primārie iemesli.
Grozījums Nr.    12 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a)  Svarīgi ir nodrošināt, ka sabiedrības interešu mērķi tiek pienācīgi identificēti, lai saskaņošanas trūkuma gadījumā noteiktu piemērotu regulējuma līmeni proporcionalitātes robežās. Piemēram, ja riski sabiedrības interešu mērķiem palielinās, dalībvalstīm vajadzētu būt saprātīgai rīcības brīvībai noteikt aizsardzības līmeni, ko tās vēlas nodrošināt, un vajadzības gadījumā pastiprināt esošos noteikumus. Tas, ka viena dalībvalsts piemēro stingrākus nosacījumus nekā cita, nenozīmē, ka šīs dalībvalsts nosacījumi ir nesamērīgi un tādēļ nesaderīgi ar Savienības tiesību aktiem. Profesiju reglamentēšana ir ārkārtīgi svarīga, lai aizsargātu sabiedrības interešu mērķus un nodrošinātu augstas kvalitātes preces un pakalpojumus, un tai būtu cita starpā jāveicina augsts nodarbinātības līmenis un augsts izglītības un apmācības līmenis.
Grozījums Nr.    13 Direktīvas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12b)  Attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. panta 1. punktu visu Savienības politiku un darbību definēšanā un īstenošanā ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Tas nozīmē, ka augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis jānodrošina arī tad, ja Savienība pieņem tiesību aktus, pamatojoties uz citiem Līguma noteikumiem, un jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par veselības aprūpes profesijām, ņemot vērā veselības aprūpes pakalpojumu īpašo raksturu un to, ka pacienti ir atšķirīgi no citiem pakalpojumu saņēmējiem.
Grozījums Nr.    14 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13)  Ja dalībvalsts ir nodomājusi reglamentēt profesiju vai grozīt esošās normas, būtu jāņem vērā ar sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu saistīto risku būtība, jo īpaši riski patērētājiem, profesionāļiem vai trešām personām. Būtu arī jāpatur prātā, ka profesionālo pakalpojumu jomā parasti starp patērētājiem un profesionāļiem informācija ir asimetriska. Profesionāļiem ir augsta līmeņa tehniskās zināšanas, kuru patērētājiem var nebūt, un tāpēc patērētāji konstatē, ka viņiem ir grūti novērtēt viņiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.	(13)  Lai nodrošinātu, ka noteikumi, ko tās ievieš, un grozījumi, ko tās pieņem spēkā esošiem noteikumiem, ir samērīgi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā kritēriji, kas attiecas uz reglamentēto profesiju, kura tiek analizēta. Ja dalībvalsts ir nodomājusi reglamentēt profesiju vai grozīt esošās normas, būtu jāņem vērā ar sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu saistīto risku būtība, jo īpaši riski pakalpojuma saņēmējiem, tostarp patērētājiem, profesionāļiem vai trešām personām. Būtu arī jāpatur prātā, ka profesionālo pakalpojumu jomā parasti starp patērētājiem un profesionāļiem informācija ir asimetriska, ņemot vērā, ka profesionāļiem ir augsta līmeņa tehniskās zināšanas, kuru patērētājiem var nebūt.
Grozījums Nr.    15 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14)  Lai izpildītu proporcionalitātes prasību, pasākumiem būtu jābūt tādiem, lai varētu nodrošināt noteiktā mērķa sasniegšanu. Pasākums būtu uzskatāms par piemērotu noteikto mērķu sasniegšanas nodrošināšanai, ja tas patiesi ataino centienus sasniegt šo mērķi konsekventā un sistemātiskā veidā, piemēram, ja salīdzināmā veidā tiek risināti līdzīgi riski, kas attiecas uz noteiktām darbībām, un ja jebkādi izņēmumi attiecībā uz noteiktajiem ierobežojumiem tiek piemēroti saskaņā ar noteikto mērķi. Turklāt valstu pasākumiem būtu jāveicina noteikto mērķu sasniegšana, un tāpēc, ja pasākums neietekmē pamatojuma mērķi, tas nebūtu uzskatāms par piemērotu.	(14)  Lai izpildītu proporcionalitātes prasību, pasākumiem būtu jābūt tādiem, lai varētu nodrošināt noteiktā mērķa sasniegšanu. Pasākums būtu uzskatāms par piemērotu noteikto mērķu sasniegšanas nodrošināšanai tikai tad, ja tas patiesi ataino centienus sasniegt šo mērķi konsekventā un sistemātiskā veidā, piemēram, ja salīdzināmā veidā tiek risināti līdzīgi riski, kas attiecas uz noteiktām darbībām, un ja jebkādi izņēmumi attiecībā uz noteiktajiem ierobežojumiem tiek piemēroti saskaņā ar noteikto mērķi. Turklāt valstu pasākumiem būtu efektīvi jāveicina noteikto mērķu sasniegšana, un tāpēc, ja pasākums neietekmē pamatojuma mērķi, tas nebūtu uzskatāms par piemērotu.
Grozījums Nr.    16 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15)  Vajadzības gadījumā ar profesionālo kvalifikāciju saistītās prasības būtu jāizvērtē tikai gadījumos, ja var uzskatīt, ka esošie pasākumi, piemēram, patērētāju aizsardzības likums, nav piemērots vai patiesi efektīvs noteiktā mērķa sasniegšanai.	(15)  Vajadzības gadījumā ar profesionālo kvalifikāciju saistītās prasības būtu jāizvērtē tikai gadījumos, ja var uzskatīt, ka esošie pasākumi, piemēram, preču drošuma likums vai patērētāju aizsardzības likums, nav piemērots vai patiesi efektīvs noteiktā mērķa sasniegšanai.
Grozījums Nr.    17 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16)  Valsts iestādēm kā nozīmīgākie citu starpā ir jāņem vērā šādi faktori: saikne starp profesionālo darbību tvērumu, kas attiecas uz profesiju, un nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju; uzdevumu sarežģītība, jo īpaši saistībā ar nepieciešamās apmācības vai pieredzes apmēru, būtību un ilgumu; dažādu profesionālās kvalifikācijas iegūšanas veidu esamība; profesionālās darbības, kas rezervētas personām, kurām ir konkrēta profesionālā kvalifikācija, un jo īpaši, vai darbības, kas rezervētas kādiem noteiktiem profesionāļiem, var veikt arī citi profesionāļi; reglamentētās profesijas autonomijas pakāpe, jo īpaši, ja ar reglamentēto profesiju saistītās darbības veikšanu kontrolē un par to ir atbildīgs pienācīgi kvalificēts profesionālis.	(16)  Dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī šādi faktori: saikne starp profesionālo darbību tvērumu, kas attiecas uz profesiju, un nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju; uzdevumu sarežģītība, jo īpaši saistībā ar nepieciešamās apmācības vai pieredzes apmēru, būtību un ilgumu; dažādu profesionālās kvalifikācijas iegūšanas veidu esamība; tas, vai darbības, kas rezervētas kādiem noteiktiem profesionāļiem, var veikt arī citi profesionāļi; reglamentētās profesijas autonomijas pakāpe, jo īpaši, ja ar reglamentēto profesiju saistītās darbības veikšanu kontrolē un par to ir atbildīgs pienācīgi kvalificēts profesionālis.
Grozījums Nr.    18 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17)  Ja dalībvalstis reglamentē profesiju, būtu jāpievērš uzmanība tam, ka tehnoloģijas attīstība var mazināt informācijas asimetriju starp patērētājiem un profesionāļiem. Ņemot vērā tehnoloģiskos jauninājumus un zinātnes attīstību, vairākām profesijām īpaši nozīmīgi var būt prasību atjauninājumi attiecībā uz pielaišanu šajās profesijās.	(17)  Šī direktīva veicina zinātnes un tehnoloģiju progresu, kas ir pienācīgi jāņem vērā, piemēram, ja pakalpojums tiek sniegts ar elektroniskiem līdzekļiem. Ja dalībvalstis reglamentē profesiju, būtu jāpievērš uzmanība tam, ka zinātnes un tehnoloģijas attīstība var mazināt vai palielināt informācijas asimetriju starp patērētājiem un profesionāļiem. Ņemot vērā tehnoloģiskos jauninājumus un zinātnes attīstību, vairākām profesijām īpaši nozīmīgi var būt prasību atjauninājumi attiecībā uz pielaišanu šajās profesijās. Ja zinātnes un tehnoloģijas attīstība rada augstu risku sabiedrības interešu mērķiem, dalībvalstis vajadzības gadījumā var rosināt profesionāļus neatpalikt no šīs attīstības.
Grozījums Nr.    19 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18)  Kompetentajām iestādēm vajadzētu pienācīgi ņemt vērā pasākumu ekonomisko ietekmi, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, jo īpaši pievēršot uzmanību konkurences pakāpei tirgū un sniegto pakalpojumu kvalitātei, kā arī tam, kā tiek ietekmētas tiesības uz darbu, personu brīva pārvietošanās un pakalpojumu brīva aprite Savienībā. Pamatojoties uz šo analīzi, dalībvalstīm vajadzētu jo īpaši noskaidrot, vai ierobežojumu apmērs attiecībā uz pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās Savienībā ir samērīgs noteikto mērķu nozīmīgumam un gaidāmajiem ieguvumiem.	(18)  Dalībvalstīm vajadzētu pienācīgi ņemt vērā pasākumu ietekmi uz personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu brīvu apriti Savienībā, uz patērētāju izvēli un uz sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pamatojoties uz to, dalībvalstīm vajadzētu jo īpaši noskaidrot, vai ierobežojumu apmērs attiecībā uz pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās Savienībā ir samērīgs noteikto mērķu nozīmīgumam un gaidāmajiem ieguvumiem.
Grozījums Nr.    20 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a)  Ja dalībvalstis uzskata, ka kāds kritērijs nav nepieciešams novērtēšanai, tām būtu pienācīgi jāpamato savs lēmums, kad tās informē Komisiju saskaņā ar šo direktīvu.
Grozījums Nr.    21 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19)  Dalībvalstīm vajadzētu salīdzināt izskatāmo valsts pasākumu ar alternatīviem un mazāk ierobežojošiem risinājumiem, kas varētu ļaut sasniegt to pašu mērķi, taču piemērojot mazākus ierobežojumus. Ja pasākumi tiek pamatoti ar patērētāju aizsardzību un ja identificētie riski pastāv tikai profesionāļa un patērētāja attiecībās, negatīvi neietekmējot trešās personas, mērķi varētu sasniegt, izmantojot līdzekļus, kas ir mazāk ierobežojoši nekā darbību rezervēšana profesionāļiem, piemēram, izmantojot profesionālā nosaukuma aizsardzību vai reģistrēšanos profesionālajā reģistrā. Regulējumu, kas paredz darbību rezervēšanu, vajadzētu izmantot tikai gadījumos, ja pasākuma mērķis ir novērst būtiska kaitējuma risku sabiedrības interešu mērķiem.	(19)  Dalībvalstīm vajadzētu salīdzināt izskatāmo valsts pasākumu ar alternatīviem un mazāk ierobežojošiem risinājumiem, kas varētu ļaut sasniegt to pašu mērķi, taču piemērojot mazākus ierobežojumus. Ja pasākumi tiek pamatoti ar patērētāju aizsardzību un ja identificētie riski pastāv tikai profesionāļa un patērētāja attiecībās, negatīvi neietekmējot trešās personas, mērķi vajadzētu sasniegt, izmantojot līdzekļus, kas ir mazāk ierobežojoši nekā darbību rezervēšana profesionāļiem. Piemēram, ja patērētāji var pamatoti izvēlēties, izmantot vai neizmantot kvalificētu speciālistu sniegtos pakalpojumus, būtu jāizmanto mazāk ierobežojoši līdzekļi, piemēram, izmantojot profesionālā nosaukuma aizsardzību vai reģistrēšanos profesionālajā reģistrā. Regulējumu, kas paredz darbību rezervēšanu un aizsargāta profesionālā nosaukuma izmantošanu, vajadzētu apsvērt tikai gadījumos, ja pasākuma mērķis ir novērst būtiska kaitējuma risku sabiedrības interešu mērķiem, piemēram, sabiedrības veselībai.
Grozījums Nr.    22 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20)  Valsts iestādēm būtu jāveic vispārējs novērtējums, lai noteiktu, kādos apstākļos ierobežojošais pasākums tiek pieņemts un īstenots, un lai jo īpaši pārbaudītu, kādu kumulatīvo ietekmi rada vairāku prasību noteikšana papildus konkrētai profesionālajai kvalifikācijai. Noteiktu darbību sākšana un izvēršana var būt atkarīga no tā, vai tiek izpildīti konkrēti noteikumi, piemēram, ar profesijas organizatorisko struktūru saistītās normas, obligātā dalība profesionālā struktūrā, profesionālās ētikas, pārraudzības un atbildības normas. Tāpēc, novērtējot pasākumu kumulatīvo ietekmi, kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā arī citas spēkā esošās profesijas praktizēšanai noteiktās prasības, piemēram, prasības, kas attiecas uz pastāvīgu profesionālo izaugsmi, obligāto dalību palātā, reģistrācijas vai atļauju shēmu, kvantitatīviem ierobežojumiem, konkrētu juridisko formu un kapitāla daļu vai akciju turēšanu, kā arī teritoriālos ierobežojumus, daudznozaru ierobežojumus un nesavietojamības normas, prasības attiecībā uz apdrošināšanas segumu un valodas zināšanu prasības. Dalībvalsts ieviesto pasākumu nevar uzskatīt par tādu, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai, ja tas būtībā dublē prasības, kas jau ir noteiktas citos noteikumos vai procedūrās.	(20)  Dalībvalstīm būtu jāveic vispusīgs novērtējums, lai noteiktu, kādos apstākļos pasākums tiek pieņemts un īstenots, un lai jo īpaši pārbaudītu, kādu kopējo ietekmi rada jauno vai grozīto noteikumu piemērošana apvienojumā ar citām prasībām, ar kurām tiek ierobežota pielaišana vai darbošanās konkrētā profesijā. Noteiktu darbību sākšana un izvēršana var būt atkarīga no tā, vai tiek izpildītas vairākas prasības, piemēram, ar profesijas organizatorisko struktūru saistītās normas, obligātā dalība profesionālā struktūrā, profesionālās ētikas, pārraudzības un atbildības normas. Tāpēc, novērtējot pasākumu ietekmi, dalībvalstīm vajadzētu ņemt vērā spēkā esošās profesijas praktizēšanai noteiktās prasības, tostarp prasības, kas attiecas uz pastāvīgu profesionālo izaugsmi, obligāto dalību palātā, reģistrācijas vai atļauju shēmu, kvantitatīviem ierobežojumiem, konkrētu juridisko formu un kapitāla daļu vai akciju turēšanu, kā arī teritoriālos ierobežojumus, daudznozaru ierobežojumus un nesavietojamības normas, prasības attiecībā uz apdrošināšanas segumu, noteikta minimālā un/vai maksimālā tarifa prasības, prasības attiecībā uz reklāmu un valodas zināšanu prasības.
Grozījums Nr.    23 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a)  Papildu prasību ieviešana varētu būt piemērota, lai sasniegtu sabiedrības interešu mērķus. Tas vien, ka to individuālā vai kopējā ietekme būtu jānovērtē, vēl nenozīmē, ka šīs prasības ir prima facie nesamērīgas. Piemēram, pienākums pastāvīgi iesaistīties profesionālajā izaugsmē varētu būt piemērots, lai nodrošinātu, ka profesionāļi seko notikumiem savās attiecīgajās jomās, ciktāl tas neparedz diskriminējošus un nesamērīgus nosacījumus, kaitējot jauniem dalībniekiem. Tāpat varētu apsvērt obligātu dalību profesionālajā organizācijā, ja profesionālajām organizācijām valsts ir uzticējusi nodrošināt attiecīgos sabiedrības interešu mērķus, piemēram, uzraugot likumīgu profesijas praktizēšanu vai organizējot vai uzraugot pastāvīgu profesionālo apmācību. Ja profesijas neatkarību nevar pienācīgi garantēt ar citiem līdzekļiem, dalībvalstis var apsvērt iespēju piemērot aizsardzības pasākumus, piemēram, ierobežojot to personu līdzdalību, kas nav profesionāļi, vai paredzot, ka balsstiesību vairākums ir personām, kas strādā profesijā, ja vien šādi aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams sabiedrības interešu mērķa aizsargāšanai. Lai nodrošinātu sabiedrības interešu mērķu aizsardzību un sniegtā pakalpojuma kvalitāti, dalībvalstis varētu apsvērt fiksēta minimālā un/vai maksimālā tarifa prasības, kas pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, kur tas ir nepieciešams, lai efektīvi piemērotu principu par izmaksu atlīdzināšanu, ciktāl šāds ierobežojums ir samērīgs, un attiecīgā gadījumā paredzēt atkāpes no minimālajiem un/vai maksimālajiem tarifiem. Ja papildu prasību ieviešana dublē prasības, ko dalībvalsts jau ir ieviesusi kontekstā ar citiem noteikumiem vai procedūrām, šādas prasības nevar uzskatīt par samērīgām izvirzītā mērķa sasniegšanai.
Grozījums Nr.    24 Direktīvas priekšlikums 20.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20b)  Kā apstiprina izveidotā judikatūra, cilvēku veselība un dzīvība ieņem pirmo vietu starp interesēm, ko aizsargā Līgums. Tāpēc dalībvalstīm būtu pienācīgi jāņem vērā mērķis nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, novērtējot veselības aprūpes profesiju prasības, piemēram, rezervētas darbības, aizsargāts profesionālais nosaukums, nepārtraukta profesionālā attīstība vai noteikumi par ģeogrāfisko sadalījumu vai profesijas organizatorisko struktūru, profesionālā ētika un pārraudzība, vienlaikus ievērojot minimālos apmācības nosacījumus, kas noteikti Direktīvā 2005/36/EK. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jānodrošina, ka veselības aprūpes profesiju reglamentācija, kas skar sabiedrības veselību un pacientu drošību, ir samērīga un palīdz nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei, kas ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītas pamattiesības, kā arī drošu, augstas kvalitātes un efektīvu veselības aprūpi savā teritorijā. Izstrādājot politiku attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem, būtu jāņem vērā apdzīvotības blīvums, ģeogrāfiskās īpatnības un iedzīvotāju sadalījums, lai nodrošinātu pieejamu un augstas kvalitātes pakalpojumu, kā arī pienācīgu un drošu apgādi ar zālēm saskaņā ar sabiedrības veselības vajadzībām attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Būtu jāņem vērā arī vajadzība nodrošināt veselības aprūpes speciālistu profesionālo neatkarību. Turklāt, kā izklāstīts Direktīvā 2005/36/EK, dalībvalstīm būtu jāspēj atteikt daļēju piekļuvi veselības aprūpes profesijām, kas skar sabiedrības veselību vai pacientu drošību, ja šādu noraidījumu pamato mērķis nodrošināt augstu līmeni cilvēku veselības aizsardzībai un ja tas ir piemērots, lai nodrošinātu minētā mērķa sasniegšanu. Ja piemēro piesardzības principu, dalībvalstīm var neizvirzīt prasību sniegt konkrētus pierādījumus tiesiskā regulējuma nepieciešamības pamatošanai.
Grozījums Nr.    25 Direktīvas priekšlikums 20.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20c)  Saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK II sadaļu dalībvalstis nedrīkst pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī un sniedz īslaicīgus un gadījuma rakstura profesionālos pakalpojumus, izvirzīt prasības vai ierobežojumus, kas aizliegti šajā direktīvā, piemēram, atļauju, reģistrāciju ar dalību kādā profesionālā organizācijā vai struktūrā vai pārstāvjus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā. Dalībvalstis vajadzības gadījumā var prasīt pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas sniegt īslaicīgus pakalpojumus, sniegt noteiktu informācijas apjomu rakstiskā deklarācijā, ko iesniedz pirms pirmās pakalpojuma sniegšanas, un atjaunināt šo deklarāciju katru gadu. Tāpēc, lai atvieglotu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, ir nepieciešams, ņemot vērā pakalpojuma īslaicīgu vai gadījuma rakstura sniegšanu, atkārtoti norādīt, ka prasībām, piemēram, par automātisku pagaidu reģistrāciju vai pro forma dalību profesionālā organizācijā, profesionālās identitātes kartēm, iepriekšējām deklarācijām un dokumentiem, jebkādām uzņēmuma telpām, tostarp biroju, kā arī nodevu vai maksu samaksāšanu, vajadzētu būt samērīgām. Šīs prasības nedrīkstētu radīt pakalpojumu sniedzējiem nesamērīgu apgrūtinājumu un kavēt pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu vai padarīt to mazāk saistošu. Dalībvalstīm būtu jo īpaši jānovērtē, vai prasība sniegt noteiktu informāciju un dokumentus saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK un iespēja iegūt papildu informāciju, izmantojot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm IMI sistēmā, ir samērīga un pietiekama, lai nepieļautu nopietnu risku, ka pakalpojumu sniedzēji apies piemērojamos noteikumus. Tomēr šī direktīva nebūtu jāpiemēro pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu piemērojamo nodarbinātības noteikumu un nosacījumu ievērošanu.
Grozījums Nr.    26 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21)  Lai iekšējais tirgus atbilstīgi darbotos, ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis pirms jaunu pasākumu ieviešanas, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, sniedz informāciju iedzīvotājiem, pārstāvošajām asociācijām vai citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un dod tiem iespēju paust viedokļus.	(21)  Lai iekšējais tirgus atbilstīgi darbotos, ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis pirms tādu jaunu prasību ieviešanas vai esošo prasību grozīšanas, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, sniedz informāciju iedzīvotājiem, pārstāvošajām asociācijām vai citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Dalībvalstīm būtu jāveic plašāka sabiedriskā apspriešana, iesaistot visas ieinteresētās personas un dodot iespēju paust viedokļus, lai savāktu atbilstošus pierādījumus, kas nepieciešami profesionālo pakalpojumu reformu izstrādei, jo īpaši gadījumos, kad reformām ir lielāka ietekme.
Grozījums Nr.    27 Direktīvas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a)  Turklāt, veicot nediskriminēšanas, pamatotības un samērības novērtēšanu, dalībvalstīm būtu pilnībā jāņem vērā arī pilsoņu tiesības uz tiesu pieejamību, ko garantē Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmo daļu dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva tiesību aizsardzība jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. No tā izriet, ka valsts tiesām būtu jāspēj izvērtēt samērību noteikumiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, lai nodrošinātu, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret ierobežojumiem, kas attiecas uz brīvību izvēlēties profesiju, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus. Valsts tiesu kompetencē ir noteikt, vai ierobežojumi pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ņemot vērā visus esošos noteikumus un regulējuma iemeslus, uz ko dalībvalsts atsaucas.
Pamatojums
Pārskatīšana tiesā ir būtiska samērības novērtējuma darbībai, ļaujot pilsoņiem un uzņēmumiem pilnībā izmantot savas tiesības, jo īpaši ņemot vērā pārmērīgu vispārējo pārkāpumu procedūru ilgumu.
Grozījums Nr.    28 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai veicinātu labākās prakses apmaiņu, dalībvalstīm vajadzētu mudināt attiecīgās kompetentās iestādes, lai tās sniegtu pienācīgu un regulāri atjauninātu informāciju citām dalībvalstīm par profesiju regulējumu.	(22)  Labākās prakses apmaiņas nolūkā dalībvalstīm vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai mudinātu sniegt pienācīgu un regulāri atjauninātu informāciju citām dalībvalstīm par profesiju regulējumu, kā arī par šāda regulējuma ietekmi. Komisijai būtu jāveicina labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm.
Grozījums Nr.    29 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23)  Lai palielinātu pārredzamību un veicinātu samērības novērtējumus, pamatojoties uz salīdzināmiem kritērijiem, ir svarīgi, lai dalībvalsts iesniegtā informācija būtu viegli pieejama reglamentēto profesiju datubāzē un lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savas piezīmes.	(23)  Lai palielinātu pārredzamību un veicinātu samērības novērtējumus, pamatojoties uz salīdzināmiem kritērijiem, dalībvalstu iesniegtajiem iemesliem noteikumu uzskatīšanai par nediskriminējošiem, pamatotiem un samērīgiem vajadzētu būt viegli pieejamiem reglamentēto profesiju datubāzē, lai citas dalībvalstis varētu iesniegt Komisijai savus apsvērumus. Šie apsvērumi Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā kopsavilkuma ziņojumā, ko sagatavo saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK.
Grozījums Nr.    30 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, novērst nesamērīgus ierobežojumus attiecībā uz pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, nevar pienācīgi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet drīzāk, ņemot vērā darbības mērogu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,	(24)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, novērst nesamērīgus ierobežojumus attiecībā uz pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, nevar pienācīgi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet drīzāk, ņemot vērā darbības mērogu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto nediskriminēšanas principu un proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,
Grozījums Nr.    31 Direktīvas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. pants	1. pants
Priekšmets	Priekšmets
Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, šajā direktīvā ir paredzēti kopīgi pamatnoteikumi attiecībā uz samērības novērtējumu veikšanu pirms tādu jaunu normatīvo vai administratīvo aktu ieviešanas vai esošo grozīšanas, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās.	Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, šajā direktīvā ir paredzēti kopīgi pamatnoteikumi attiecībā uz samērības novērtējumu veikšanu pirms tādu jaunu normatīvo vai administratīvo aktu ieviešanas vai esošo grozīšanas, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, vienlaikus nodrošinot augstu kvalitāti sniegtajiem profesionālajiem pakalpojumiem un augstu patērētāju aizsardzības līmeni.
Grozījums Nr.    32 Direktīvas priekšlikums 2. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. pants	2. pants
Darbības joma	Darbības joma
1.  Šo direktīvu piemēro dalībvalstu tiesību sistēmās noteiktām prasībām, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, vai to veikšanu kādā noteiktā veidā, tostarp prasībām, kas ierobežo Direktīvas 2005/36/EK piemērošanas jomā ietilpstošo profesionālo nosaukumu izmantošanu un saskaņā ar šiem nosaukumiem atļauto profesionālo darbību veikšanu.	1.  Šo direktīvu piemēro dalībvalstu tiesību sistēmās noteiktām prasībām, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, vai to veikšanu kādā noteiktā veidā, tostarp prasībām, kas ierobežo Direktīvas 2005/36/EK piemērošanas jomā ietilpstošo profesionālo nosaukumu izmantošanu un saskaņā ar šiem nosaukumiem atļauto profesionālo darbību veikšanu.
2.  Ja īpaši pasākumi saistībā ar konkrētas profesijas regulējumu ir noteikti atsevišķā Savienības tiesību aktā, attiecīgos šīs direktīvas noteikumus nepiemēro.	2.  Ja īpašas prasības saistībā ar konkrētas profesijas regulējumu ir noteiktas atsevišķā Savienības tiesību aktā, attiecīgos šīs direktīvas noteikumus nepiemēro.
Grozījums Nr.    33 Direktīvas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. pants	3. pants
Definīcijas	Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro Direktīvā 2005/36/EK noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:	Šajā direktīvā piemēro Direktīvā 2005/36/EK noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:
(a) “aizsargāts profesionālais nosaukums” ir profesijas reglamentācijas forma, kurā uz profesionālās darbības vai profesionālo darbību kopuma nosaukumu tieši vai netieši attiecas prasība pēc konkrētas profesionālās kvalifikācijas attiecīgajā jomā, ņemot vērā normatīvos vai administratīvos aktus, un kurā par nepienācīgu šā nosaukuma izmantošanu piemēro sankcijas vai citus pasākumus;	(a) “aizsargāts profesionālais nosaukums” ir profesijas reglamentācijas forma, kurā uz profesionālās darbības vai profesionālo darbību kopuma nosaukumu tieši vai netieši attiecas prasība pēc konkrētas profesionālās kvalifikācijas attiecīgajā jomā, ņemot vērā normatīvos vai administratīvos aktus, un kurā par nepienācīgu šā nosaukuma izmantošanu piemēro sodus vai citus pasākumus;
(b)  “rezervētas darbības” ir profesijas reglamentācijas forma, kurā, pamatojoties uz normatīviem vai administratīviem aktiem, tiesības veikt profesionālo darbību vai profesionālo darbību kopumu ir tieši vai netieši rezervētas reglamentētas profesijas locekļiem, tostarp, ja šī darbība ir kopīga arī citām reglamentētām profesijām.	(b)  “rezervētas darbības” ir profesijas reglamentācijas forma, kurā, pamatojoties uz normatīviem vai administratīviem aktiem, tiesības veikt profesionālo darbību vai profesionālo darbību kopumu ir tieši vai netieši rezervētas reglamentētas profesijas locekļiem, kam ir konkrētā profesionālā kvalifikācija, tostarp, ja šī darbība ir kopīga arī citām reglamentētām profesijām.
Grozījums Nr.    34 Direktīvas priekšlikums 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. pants	4. pants
Jauno pasākumu iepriekšējs novērtējums	Jauno pasākumu iepriekšējs novērtējums un uzraudzība
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pirms tam, kad tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, attiecīgās kompetentās iestādes novērtē to samērību saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.	1.  Dalībvalstis saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem veic novērtējumu pirms tam, kad tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie noteikumi, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās.
	1.a  Šā panta 1. punktā minētā novērtējuma apmērs ir samērīgs ieviešamā noteikuma raksturam, saturam un ietekmei, ņemot vērā īpašos noteikumus, kas reglamentē attiecīgo profesiju.
2.  Visiem 1. punktā minētajiem noteikumiem pievieno sīki izstrādātu paziņojumu, lai būtu iespējams novērtēt atbilstību proporcionalitātes principam.	2.  Visiem 1. punktā minētajiem noteikumiem pievieno sīki izstrādātu paziņojumu, lai būtu iespējams novērtēt atbilstību nediskriminācijas un proporcionalitātes principiem.
3.  Iemesli, kas ļautu uzskatīt, ka noteikums ir pamatots, nepieciešams un samērīgs, ir jāpamato ar kvalitatīviem un, ja iespējams, kvantitatīviem pierādījumiem.	3.  Iemesli, kas ļautu uzskatīt, ka noteikums ir nediskriminējošs, pamatots un samērīgs, ir jāpamato ar kvalitatīviem un, ja iespējams, kvantitatīviem pierādījumiem.
	3 a.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētais novērtējums tiek veikts objektīvi un neatkarīgi.
4.  Dalībvalstis regulāri un tādā biežumā, kas atbilst attiecīgajam regulējumam, pārrauga to normatīvo vai administratīvo aktu samērību, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, pievēršot pienācīgu uzmanību visām pārmaiņām, kas notikušas kopš attiecīgā pasākuma pieņemšanas.	4.  Dalībvalstis tādā biežumā, kas atbilst attiecīgajam regulējumam, pārrauga to normatīvo vai administratīvo aktu, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, atbilstību nediskriminēšanas un proporcionalitātes principiem, pievēršot pienācīgu uzmanību visām pārmaiņām, kas notikušas kopš attiecīgo noteikumu pieņemšanas.
5.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētais samērības novērtējums tiek veikts objektīvi un neatkarīgi, tostarp piesaistot neatkarīgas kontroles struktūras.	5.  Attiecībā uz veselības aprūpes profesiju regulējumu, kas skar veselību un pacientu drošību, dalībvalstīm ir rīcības brīvība, kura ir pietiekama, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni. Šajā nolūkā dalībvalstis ņem vērā acquis communautaire, jo īpaši attiecībā uz īpašo raksturu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas profesijām, kā to atzinis Eiropas likumdevējs un Tiesas judikatūra.
Grozījums Nr.    35 Direktīvas priekšlikums 4.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Nediskriminēšana
	Kad tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, dalībvalstis nodrošina, ka šie noteikumi nav ne tieši, ne netieši diskriminējoši saistībā ar valstspiederību vai dzīvesvietu.
Pamatojums
Saskaņā ar lietu C-55/94 Gebhard pirmais solis valsts pasākuma izvērtēšanā ir pārbaudīt, vai tas ir nediskriminējošs. Šis pienākums ir atspoguļots arī Direktīvas 2005/36/EK 59. panta 3. punktā.
Grozījums Nr.    36 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. pants	5. pants
Pamatojums, ņemot vērā sabiedrības intereses	Pamatojums, ņemot vērā sabiedrības intereses
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti, kuri ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās un kurus ir paredzēts ieviest vai ar kuriem ir paredzēts grozīt spēkā esošos noteikumus, ir pamatoti, ņemot vērā sabiedrības intereses.	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti, kuri ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās un kurus ir paredzēts ieviest vai ar kuriem ir paredzēts grozīt spēkā esošos noteikumus, ir pamatoti, ņemot vērā sabiedrības intereses.
2.  Attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši izvērtē, vai šiem noteikumiem ir objektīvs pamatojums, ņemot vērā sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības mērķus vai sevišķi svarīgus iemeslus saistībā ar sabiedrības interesēm, piemēram, sociālā nodrošinājuma sistēmas finansiālā līdzsvara saglabāšana, patērētāju, pakalpojumu saņēmēju un darba ņēmēju aizsardzība, atbilstīgas tiesvedības nodrošināšana, tirgus darījumu taisnīgums, krāpšanas apkarošana un nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršana, ceļu satiksmes drošība, vides un pilsētvides aizsardzība, dzīvnieku veselība, intelektuālais īpašums, valsts vēstures un mākslas mantojuma, sociālās politikas mērķu un kultūrpolitikas mērķu nodrošināšana un saglabāšana.	2.  Dalībvalstis jo īpaši izvērtē, vai šiem noteikumiem ir objektīvs pamatojums, ņemot vērā sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības mērķus vai sevišķi svarīgus iemeslus saistībā ar sabiedrības interesēm, piemēram, sociālā nodrošinājuma sistēmas finansiālā līdzsvara saglabāšana, patērētāju, pakalpojumu saņēmēju un darba ņēmēju aizsardzība, atbilstīgas tiesvedības nodrošināšana, tirgus darījumu taisnīguma nodrošināšana, krāpšanas apkarošana un nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršana, fiskālās uzraudzības efektivitātes aizsargāšana, transporta drošība, amatniecības darba kvalitātes nodrošināšana, pētniecības un attīstības veicināšana, vides un pilsētvides aizsardzība, dzīvnieku veselība, intelektuālais īpašums un valsts vēstures un mākslas mantojuma, sociālās politikas mērķu un kultūrpolitikas mērķu nodrošināšana un saglabāšana.
3.  Tīri ekonomiskas dabas pamatojumu, kam būtībā ir protekcionisma mērķi vai sekas, vai administratīvus apsvērumus neuzskata par sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm, ar ko var pamatot ierobežojumus attiecībā uz pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās.	3.  Tīri ekonomiskas dabas pamatojumu vai administratīvus apsvērumus neuzskata par sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm, ar ko var pamatot ierobežojumus attiecībā uz pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās.
	3.a  Dalībvalstīm ir saprātīga rīcības brīvība noteikt aizsardzības līmeni, kādu tās vēlas nodrošināt sabiedrības interešu mērķiem, ievērojot proporcionalitātes ierobežojumus.
Grozījums Nr.    37 Direktīvas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. pants	6. pants
Samērība	Samērība
1.  Pirms tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, dalībvalstis novērtē, vai šie noteikumi ir nepieciešami un nodrošina noteiktā mērķa sasniegšanu, kā arī nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šī mērķa sasniegšanai.	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie vai administratīvie akti, ko tās ievieš un kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, un spēkā esošo noteikumu grozījumi nodrošina noteiktā mērķa sasniegšanu, kā arī nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šī mērķa sasniegšanai.
	1.a  Jo īpaši, novērtējot veselības aprūpes profesiju regulējumu, kas skar veselību un pacientu drošību, dalībvalstis ņem vērā acquis communautaire, jo īpaši attiecībā uz īpašo raksturu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas profesijām, kā to atzinis Eiropas likumdevējs un Tiesas judikatūra. Attiecībā uz šādu profesiju regulējumu dalībvalstīm ir rīcības brīvība, kura ir pietiekama, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.
2.  Novērtējot noteikumu nepieciešamību un samērību, attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši izvērtē šādus aspektus:	2.  Pirms 1. un 1.a punktā minēto noteikumu pieņemšanas dalībvalstis attiecīgā gadījumā izvērtē:
(a)  ar sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu saistīto risku būtību, jo īpaši riskus patērētājiem, profesionāļiem vai trešām personām;	(a)  ar sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu saistīto risku būtību, jo īpaši riskus pakalpojuma saņēmējiem, tostarp patērētājiem, profesionāļiem vai trešām personām;
(b)  noteikumu piemērotību, proti, vai tie ir piemēroti noteiktā mērķa sasniegšanai un vai tie patiesi ataino šo mērķi konsekventā un sistemātiskā veidā un tādējādi risina identificētos riskus līdzīgā veidā kā ar salīdzināmām darbībām;	(b)  noteikumu piemērotību, proti, vai tie ir piemēroti noteiktā mērķa sasniegšanai un vai tie patiesi ataino šo mērķi konsekventā un sistemātiskā veidā un tādējādi risina identificētos riskus līdzīgā veidā kā ar salīdzināmām darbībām;
(c)  noteikumu nepieciešamību un jo īpaši, vai spēkā esošās konkrētās vai vispārīgākas dabas normas, piemēram, tiesību akti produktu nekaitīguma jomā vai patērētāju aizsardzības likums, nav pietiekamas, lai nodrošinātu noteiktā mērķa aizsardzību;	(c)  vai spēkā esošās konkrētās vai vispārīgākas dabas normas, piemēram, tās, kas ietvertas tiesību aktos produktu nekaitīguma jomā vai patērētāju aizsardzības likumā, nav pietiekamas, lai nodrošinātu noteiktā mērķa sasniegšanu;
(d)  saikni starp tādu darbību tvērumu, kas attiecas uz profesiju vai ir tai rezervētas, un nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju;	(d)  saikni starp tādu darbību tvērumu, kas attiecas uz profesiju vai ir tai rezervētas, un nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju;
(e)  saikni starp uzdevumu sarežģītību un vajadzību iegūt konkrētu profesionālo kvalifikāciju, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamās apmācības vai pieredzes apmēru, būtību un ilgumu, kā arī dažādu profesionālās kvalifikācijas iegūšanas veidu esamību;	(e)  saikni starp attiecīgo uzdevumu sarežģītību un vajadzību to veicējiem iegūt konkrētu profesionālo kvalifikāciju, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamās apmācības vai pieredzes apmēru, būtību un ilgumu, kā arī dažādu profesionālās kvalifikācijas iegūšanas veidu esamību;
(f)  tādu profesionālo darbību tvērumu, kas rezervētas personām, kurām ir konkrēta profesionālā kvalifikācija, proti, vai un kāpēc darbības, kas rezervētas kādām noteiktām profesijām, var vai nevar būt kopīgas arī citām profesijām;	(f)  vai un kāpēc darbības, kas rezervētas kādām noteiktām profesijām, var vai nevar būt kopīgas arī citām profesijām;
(g)  kāda ir reglamentētās profesijas autonomijas pakāpe un kā organizatoriskie un pārraudzības pasākumi ietekmē noteikto mērķu sasniegšanu, jo īpaši, ja ar reglamentēto profesiju saistītās darbības veikšanu kontrolē un par to ir atbildīgs pienācīgi kvalificēts profesionālis;	(g)  kāda ir reglamentētās profesijas autonomijas pakāpe un kā organizatoriskie un pārraudzības pasākumi ietekmē noteikto mērķu sasniegšanu, jo īpaši, ja ar reglamentēto profesiju saistītās darbības veikšanu kontrolē un par to ir atbildīgs pienācīgi kvalificēts profesionālis;
(h)  zinātnes un tehnoloģijas attīstību, kas var mazināt informācijas asimetriju starp profesionāļiem un patērētājiem;	(h)  zinātnes un tehnoloģijas attīstību, kas var mazināt vai palielināt informācijas asimetriju starp profesionāļiem un patērētājiem;
(i)  pasākuma ekonomisko ietekmi, jo īpaši pievēršot uzmanību konkurences pakāpei tirgū un sniegto pakalpojumu kvalitātei, kā arī tam, kā tiek ietekmēta personu brīva pārvietošanās un pakalpojumu brīva aprite Savienībā;	(i)  ietekmi uz personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu brīvu apriti Savienībā, uz patērētāju izvēli un uz sniegto pakalpojumu kvalitāti;
(j)  iespēju izmantot mazāk ierobežojošus līdzekļus sabiedrības interešu mērķu sasniegšanai;	(j)  iespēju izmantot mazāk ierobežojošus līdzekļus sabiedrības interešu mērķu sasniegšanai;
(k)  pielaišanu profesijā un darbošanos tajā ierobežojošo pasākumu kumulatīvo ietekmi un jo īpaši to, kā katra prasība sekmē sabiedrības interešu mērķa sasniegšanu un vai tā ir nepieciešama tā sasniegšanai.	(k)  ietekmi, ko rada jaunie vai grozītie noteikumi apvienojumā ar citiem noteikumiem, kuri ierobežo pielaišanu profesijā vai darbošanos tajā un jo īpaši to, kā katra prasība sekmē sabiedrības interešu mērķa sasniegšanu un vai tā ir nepieciešama tā sasniegšanai.
	Ja dalībvalstis uzskata, ka, ņemot vērā prasības attiecībā uz konkrētu reglamentēto profesiju, kāds atsevišķs kritērijs nav atbilstīgs, tās pienācīgi pamato savu lēmumu, kad tās informē Komisiju saskaņā ar 9. panta 1. punktu.
3.  Šā panta 2. punkta j) apakšpunkta vajadzībām, ja pasākumu pamato ar patērētāju aizsardzību un ja identificētie riski attiecas tikai uz profesionāļa un patērētāja attiecībām, negatīvi neietekmējot trešās personas, attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši novērtē, vai mērķi var sasniegt ar aizsargātu profesionālo nosaukumu bez darbību rezervēšanas.	3.  Šā panta 2. punkta j) apakšpunkta vajadzībām, ja pasākumu pamato tikai ar patērētāju aizsardzību un ja identificētie riski attiecas tikai uz profesionāļa un patērētāja attiecībām, tādējādi negatīvi neietekmējot trešās personas, dalībvalstis jo īpaši novērtē, vai mērķi var sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā darbību rezervēšana.
4.  Šā panta 2. punkta k) apakšpunkta vajadzībām attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši novērtē kumulatīvo ietekmi, ko rada jebkādu šādu prasību piemērošana:	4.  Šā panta 2. punkta k) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis jo īpaši novērtē iespējamo ietekmi, ko rada jaunie vai grozītie noteikumi apvienojumā ar šādām prasībām, kuras ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, paturot prātā, ka šāda ietekme var būt gan pozitīva, gan negatīva:
(a)  rezervētās darbības, kas pastāv līdz ar aizsargāto profesionālo nosaukumu;	(a)  rezervētās darbības, aizsargāts profesionālais nosaukums vai cita veida regulējums Direktīvas 2005/36/EK 3. panta 1. punktā a) apakšpunkta nozīmē;
(b)  pastāvīgas profesionālās izaugsmes prasības;	(b)  obligātas pastāvīgas profesionālās izaugsmes prasības;
(c)   nosacījumi, kas attiecas uz profesijas organizatorisko struktūru, profesionālo ētiku un pārraudzību;	(c)   nosacījumi, kas attiecas uz profesijas organizatorisko struktūru, profesionālo ētiku un pārraudzību;
(d)  obligāta dalība palātās, reģistrācijas vai atļauju shēmas, jo īpaši, ja tiek prasīts, ka ir jābūt konkrētai profesionālai kvalifikācijai;	(d)  obligāta dalība palātās, reģistrācijas vai atļauju shēmas, jo īpaši, ja tiek prasīts, ka ir jābūt konkrētai profesionālai kvalifikācijai;
(e)  kvantitatīvie ierobežojumi, jo īpaši prasības, kas ierobežo praktizēšanas atļauju skaitu vai kas nosaka to darbinieku, vadītāju vai pārstāvju minimālo vai maksimālo skaitu, kam ir konkrētā profesionālā kvalifikācija;	(e)  kvantitatīvie ierobežojumi, jo īpaši prasības, kas ierobežo praktizēšanas atļauju skaitu vai kas nosaka to darbinieku, vadītāju vai pārstāvju minimālo vai maksimālo skaitu, kam ir konkrētā profesionālā kvalifikācija;
(f)  konkrētas juridiskās formas prasības vai prasības, kas attiecas uz uzņēmuma kapitāla daļu vai akciju turēšanu vai vadību, tiktāl, cik šīs prasības ir tieši saistītas ar darbošanos reglamentētajā profesijā;	(f)  konkrētas juridiskās formas prasības vai prasības, kas attiecas uz uzņēmuma kapitāla daļu vai akciju turēšanu vai vadību, tiktāl, cik šīs prasības ir tieši saistītas ar darbošanos reglamentētajā profesijā;
(g)  teritoriālie ierobežojumi, jo īpaši, ja dažādās dalībvalsts daļās profesija tiek reglamentēta atšķirīgā veidā;	(g)  teritoriālie ierobežojumi, tostarp, ja dažādās dalībvalsts daļās profesija tiek reglamentēta veidā, kas atšķiras no reglamentēšanas veida citās daļās;
(h)  prasības, kas ierobežo darbošanos reglamentētā profesijā kopīgi vai partnerībā, kā arī nesavienojamības noteikumi;	(h)  prasības, kas ierobežo darbošanos reglamentētā profesijā kopīgi vai partnerībā, kā arī nesavienojamības noteikumi;
(i)  prasības saistībā ar apdrošināšanas segumu vai citiem individuāliem vai kolektīviem profesionālās atbildības aizsardzības līdzekļiem;	(i)  prasības saistībā ar apdrošināšanas segumu vai citiem individuāliem vai kolektīviem profesionālās atbildības aizsardzības līdzekļiem;
(j)  prasības saistībā ar valodas zināšanām, ciktāl tās nepieciešamas profesijas praktizēšanai;	(j)  prasības saistībā ar valodas zināšanām, ciktāl tās nepieciešamas profesijas praktizēšanai;
	(ja)  noteiktas minimālā un/vai maksimālā tarifa prasības;
	(jb)   reklāmai piemērojamās prasības.
	4.a  Ja 4. punktā minētie noteikumi attiecas uz veselības aprūpes profesiju regulējumu un skar pacientu drošību, dalībvalstis ņem vērā mērķi nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.
	4.b  Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka proporcionalitātes principam atbilst konkrētās prasības saistībā ar pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, kas paredzētas Direktīvas 2005/36/EK II sadaļā, tostarp:
	(a)  automātiska pagaidu reģistrācija vai pro forma dalība profesionālā organizācijā vai struktūrā, kas minēta Direktīvas 2005/36/EK 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, profesionālā karte vai jebkāda cita līdzvērtīga prasība;
	(b)  iepriekšēja deklarācija saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 1. punktu, nepieciešamie dokumenti saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 7. panta 2. punktu vai jebkāda cita līdzvērtīga prasība;
	(c)  prasība par maksu vai citu maksājumu samaksāšanu saistībā ar administratīvām formalitātēm, kas pakalpojumu sniedzējam jāizpilda.
Grozījums Nr.    38 Direktīvas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. pants	7. pants
Ieinteresēto personu informēšana un iesaistīšana	Ieinteresēto personu informēšana un iesaistīšana
Pirms tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, dalībvalstis, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, informē iedzīvotājus, pakalpojumu saņēmējus, pārstāvošās apvienības un attiecīgās ieinteresētās personas, kas nav profesijas pārstāvji, un dod tiem iespēju paust viedokļus.	1.   Pirms tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, dalībvalstis, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, informē iedzīvotājus, pakalpojumu saņēmējus, pārstāvošās apvienības, sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp profesijas pārstāvjus.
	2.   Dalībvalstis veic sabiedriskās apspriešanas, lai pienācīgi iesaistītu visas ieinteresētās puses un dotu tām iespēju paust savu viedokli.
Grozījums Nr.    39 Direktīvas priekšlikums 7.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a pants
	Pārskatīšana tiesā
	Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību aktos ir paredzēta pārskatīšana tiesā attiecībā uz normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās šīs direktīvas darbības jomā.
Pamatojums
Lai nodrošinātu, ka pilsoņi un uzņēmumi varēs pilnībā izmantot pienācīgus un samērīgus noteikumus, ir lietderīgi paredzēt, ka nesen pieņemtie noteikumi ir pakļauti pārskatīšanai tiesā, bet valsts tiesnesim, kam ir uzticēta proporcionalitātes principa piemērošana, būs pieejama visa nepieciešamā informācija par jaunās regulas pieņemšanas iemesliem.
Grozījums Nr.    40 Direktīvas priekšlikums 8. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. pants	8. pants
Informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm	Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm
1.  Lai efektīvi piemērotu šo direktīvu, pirms tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, dalībvalstis mudina, lai regulāri vai attiecīgā gadījumā pēc vajadzības notiktu informācijas apmaiņa ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm par šajā direktīvā ietvertajiem jautājumiem, piemēram, kādā konkrētā veidā dalībvalstis reglamentē profesiju vai kādas ar regulējumu saistītās sekas ir konstatētas līdzīgās darbības jomās.	1.  Lai efektīvi piemērotu šo direktīvu, pirms tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, mudinot, lai regulāri vai attiecīgā gadījumā pēc vajadzības notiktu informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm par šajā direktīvā ietvertajiem jautājumiem, piemēram, kādā konkrētā veidā dalībvalstis reglamentē profesiju vai kādas ar regulējumu saistītās sekas ir konstatētas līdzīgās darbības jomās.
2.  Lai piemērotu 1. punktu, dalībvalstis informē Komisiju, kuras kompetentās iestādes ir atbildīgas par informācijas sūtīšanu un saņemšanu.	2.  Lai piemērotu 1. punktu, dalībvalstis informē Komisiju, kuras attiecīgās iestādes ir atbildīgas par informācijas sūtīšanu un saņemšanu.
Grozījums Nr.    41 Direktīvas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. pants	9. pants
Pārredzamība	Pārredzamība
1.  Iemeslus, kuri ļauj uzskatīt, ka saskaņā ar šo direktīvu novērtētie noteikumi ir pamatoti, nepieciešami un samērīgi, un par kuriem paziņots Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 59. panta 5. un 6. punktu, attiecīgās kompetentās iestādes reģistrē reglamentēto profesiju datubāzē, kas minēta Direktīvas 2005/36/EK 59. panta 1. punktā, un Komisija pēc tam tos dara publiski pieejamus.	1.  Iemeslus, kuri ļauj uzskatīt, ka saskaņā ar šo direktīvu novērtētie noteikumi ir nediskriminējoši, pamatoti un samērīgi, un par kuriem tiks paziņots Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 59. panta 5. punktu, dalībvalstis reģistrē reglamentēto profesiju datubāzē, kas minēta Direktīvas 2005/36/EK 59. panta 1. punktā, un Komisija pēc tam tos dara publiski pieejamus.
2.  Dalībvalstis un citas ieinteresētās personas var iesniegt piezīmes Komisijai vai dalībvalstij, kas paziņojusi noteikumus.	2.  Dalībvalstis un citas ieinteresētās personas var iesniegt apsvērumus Komisijai par noteikumiem un par iemesliem, kāpēc tās uzskata, ka tie ir nediskriminējoši, pamatoti un samērīgi. Šos apsvērumus Komisija pienācīgi ņem vērā kopsavilkuma ziņojumā, ko sagatavo saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 59. panta 8. punktu.
Grozījums Nr.    42 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, stājas spēkā vēlākais . Tās nekavējoties paziņo Komisijai šo noteikumu tekstu.	Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, stājas spēkā vēlākais 12 mēnešus pēc tās publicēšanas datuma Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tās nekavējoties paziņo Komisijai šo noteikumu tekstu.

• [1]  OV C 288, 31.8.2017, 43. lpp.

PASKAIDROJUMS

I. Ievads

Proporcionalitātes princips ir atzīts par vienu no ES tiesību pamatprincipiem Līgumos, kā arī Tiesā, kas ir definējusi konkrētus tā piemērošanas kritērijus. Tādējādi nav šaubu, ka jebkuram profesionālajam regulējumam ir jābūt proporcionālam un atbilstošam tā mērķim.

Profesionālo kvalifikāciju direktīva 2013. gadā pat apstiprināja šo principu, pieprasot valsts iestādēm novērtēt sava spēkā esošā regulējuma proporcionalitāti un iesniegt Komisijai attiecīgo informāciju. Komisijas priekšlikums un referenta ierosinātās izmaiņas tajā būtu jāskata šajā kontekstā. Komisijas mērķis ir izveidot vienotu sistēmu samērības novērtējumu veikšanai, kad tiek ieviests jauns profesiju regulējums, lai nodrošinātu, ka valsts iestādes visās dalībvalstīs novērtē sava regulējuma proporcionalitāti vienlīdz efektīvā veidā.

Referents atzinīgi vērtē šos centienus padziļināt pakalpojumu vienoto tirgu un uzskata, ka priekšlikumam vajadzētu būt ne tikai deregulācijas instrumentam. Būtu jāatzīst profesiju regulējuma pievienotā vērtība, un uzsvars būtu jāliek uz to, ka lietpratīgs regulējums var veicināt ekonomikas izaugsmi dalībvalstīs un ES kopumā.

Tāpēc referents uzskata, ka Komisijas priekšlikumā ir jāveic vairāki uzlabojumi, lai nodrošinātu, ka tas kļūs par lietpratīga regulējuma instrumentu pakalpojumu iekšējā tirgus kontekstā.

II. Referenta nostāja

1. Veselības aprūpes pakalpojumu īpašā statusa atzīšana un cilvēku veselības aizsardzības nodrošināšana visaugstākajā līmenī ar profesiju regulējumu

Referents uzskata, ka ir svarīgi aizsargāt veselības aprūpes nozari un augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus ES pilsoņu interesēs, vienlaikus nekaitējot iekšējam tirgum. Tāpēc referents ierosina izveidot īpašu statusu veselības aprūpes profesijām, nodrošinot to aizsargāšanu atbilstoši proporcionalitātes principam.

2. Pārmērīgas reglamentēšanas prakses novēršana

Lai gan vairākas profesionālās darbības jau ir saskaņotas ES līmenī, dalībvalstis bieži vien uzliek nevajadzīgas prasības, kas nav paredzētas attiecīgajos ES tiesību aktos. Referents ierosina skaidri pievērst uzmanību šādai pārmērīgas reglamentēšanas praksei, kur ES noteikumi par reglamentētajām profesijām tiek izmantoti kā aizbildinājums, lai uzliktu nepamatotu slogu pilsoņiem un uzņēmumiem.

3. Noteikt saprātīgu rīcības brīvību dalībvalstīm attiecībā uz institucionālo un procesuālo autonomiju

Profesionālais regulējums saskaņā ar LESD 4. pantu, 46. pantu, 53. panta 1. punktu un 62. pantu ir kopīgas kompetences joma, un ir svarīgi noteikt saprātīgu rīcības brīvību dalībvalstīm veikt regulatīvu izvēli. Tāpēc referents ierosina svītrot pienākumu konsultēties ar neatkarīgu kontroles struktūru, kas varētu radīt būtiskas papildu izmaksas, ja ir jāizveido jaunas struktūras. Tā vietā ir precizēts, ka dalībvalstu ziņā ir izlemt, vai tās izvēlēsies pieprasīt atzinumu no neatkarīgas struktūras.

Attiecībā uz procesuālo autonomiju referents ierosina dot pietiekamu rīcības brīvību dalībvalstīm, iesakot neprasīt specifiskus pētījumus vai materiālus. Lēmumu pieņēmējiem vajadzētu būt iespējai vākt pierādījumus ar jebkādiem līdzekļiem (uzklausīšanas, konsultācijas utt.). Tomēr saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstīm būtu jāsniedz detalizēti pierādījumi (lieta C-148/15).

4. Nediskriminēšana

Iedibinātā judikatūra un Direktīvas 2005/36/EK 59. pants prasa ievērot nediskriminācijas principu, pamatojoties uz valstspiederību vai dzīvesvietu, bet Komisijas sākotnējā priekšlikumā nav atsauces uz to. Tāpēc referents ierosina to iekļaut kā papildu soli novērtējumā, kas jāsagatavo valsts iestādēm.

5. Primāro iemeslu saraksta papildināšana

Ierosinātās izmaiņas vispārējo interešu primāro iemeslu sarakstā tikai atspoguļo Tiesas judikatūru. Referents ierosina papildināt sarakstu ar diviem papildu iemesliem, uz kuriem norādījusi Tiesa, proti, garantēt amatniecības darba kvalitāti, kā arī pētniecību un izstrādi, ņemot vērā, ka šādas profesijas, piemēram, amatnieki, pētnieki un skolotāji, rada ievērojamu pievienoto vērtību sabiedrībai un ES ekonomiku kopumā. Turklāt atkarībā no sabiedrības interesēm aizsargāt un ar to saistītajiem riskiem referents uzskata, ka ir svarīgi precizēt, ka dalībvalstis var veikt nepieciešamos pasākumus un pastiprināt savu regulējumu, ja risks palielinās.

6. Samērības novērtējuma kritēriju precizējums

Saskaņā ar iedibināto judikatūru dalībvalstis var pielaišanai konkrētām profesijām izvirzīt vairākas prasības, piemēram, dalību profesionālajās organizācijās, pastāvīgu apmācību utt., kas var būt svarīgi sabiedrības interešu mērķa sasniegšanai un būtu jāatļauj, ja vien tās nav nesamērīgas. Tāpēc referents ierosina vairākus precizējumus, norādot, kur šādas prasības šķiet piemērotas. Turklāt referents uzskata, ka, lai gan tehnoloģiskais un zinātniskais progress būtu jāveicina un daudzos gadījumos revolucionāras tehnoloģijas ir saistītas ar reglamentēto profesiju modernizāciju, samazinot risku patērētājiem, ir gadījumi, kad šāda attīstība var prasīt papildu apmācību rīcībai saistībā ar jaunajām tehnoloģijām. Turklāt referents uzskata, ka tā vietā, lai koncentrētos uz ekonomisko ietekmi kā kritēriju pasākumu samērības novērtēšanā, drīzāk būtu jāpanāk līdzsvars starp pamatbrīvību ierobežojumiem un sabiedrības interešu mērķi. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — referents uzskata, ka reglamentēto profesiju pakalpojumu sniedzējiem jau pašlaik ir pienākums izpildīt augstākas kvalitātes standartus attiecībā uz profesionālo neatkarību, mūžizglītību vai apmācību. Tāpēc šajās profesijās vajadzētu būt iespējai paļauties uz pilnīgi samērīgiem pasākumiem dalībvalstīs, kurās tie sniedz pakalpojumus.

7. Dot iespēju pilsoņiem un uzņēmumiem īstenot savas tiesības, paredzot pārskatīšanu tiesā

Komisijas iniciatīvas pienācīga īstenošana liek uzdot jautājumus, un nav skaidrs, vai ir vajadzīga konkrēta rīcība, ja ieinteresētā persona apstrīd kādu noteikumu vai novērtējumu. Tāpēc referents ierosina paredzēt pārskatīšanu tiesā prasībām, kas reglamentē pielaišanu profesijās vai darbošanos tajās saskaņā ar valsts procedūrām.

8. Plašāka mēroga sabiedriskā apspriešana

Referents uzskata, ka sākotnējā priekšlikumā iekļautais pienākums sniegt informāciju ir nepietiekams un tajā nav nodrošināti vienādi apstākļi visām ieinteresētajā personām, proti, profesijas dalībniekiem. Tāpēc tiek ierosināts vienādi informēt visas ieinteresētās personas un papildus paredzēt plašākas sabiedriskās apspriešanas iespēju. Sabiedriskā apspriešana ir būtisks elements pārredzamas un uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanā.

9. Precizējums par dalībvalstu informācijas apmaiņas mērķi

Referents ierosina precizēt, ka mērķis informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm par to regulatīvajām pieejām ir tikai uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšana, bet tas nenozīmē, ka kādas valsts regulatīvo pieeju būtu iespējams automātiski transponēt citā dalībvalstī vai ka tas tā būtu jādara. Gluži pretēji, dalībvalstīm lēmums par reglamentēšanu vai nereglamentēšanu ir jāpieņem saskaņā ar savu regulatīvo kontekstu.

10. Pārredzamība un pastiprināta Komisijas loma informācijas centralizēšanā

Referents atzinīgi vērtē sākotnējā priekšlikumā paredzēto pārredzamības palielināšanu, bet ierosina piešķirt Komisijai centrālu lomu attiecībā uz apsvērumu saņemšanu no valsts iestādēm, lai izvairītos no nevajadzīgiem divpusējiem konfliktiem starp dalībvalstīm.

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAs atzinums (13.10.2017)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas
(COM(2016)0822 – C8-0012/2017 – 2016/0404(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Françoise Grossetête

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija vēlas ieviest strukturētu procedūru, kas būtu īstenojama, lai izvērtētu, cik samērīgi ir jaunie pasākumi, kurus dalībvalstis pieņem reglamentētu profesiju regulējumam.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka direktīvas priekšlikumā nav pienācīgi ņemta vērā veselības aprūpes speciālistu darba specifika, kuriem uzticēts sniegt sabiedrisku pakalpojumu, tāpēc šajā atzinuma projektā viņa ierosina veselības aprūpes profesijas no tiesību akta piemērošanas jomas svītrot.

Komisijas mērķis ir atbalstāms, un nav šaubu, ka pasākumiem, kuri attiecas uz veselības aprūpes speciālistiem, arī ir jāatbilst samērīguma principam, kas minēts 59. pantā Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Taču ir pamats uzskatīt, ka pietiek ar minētajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem un ka nav vajadzības tos sarežģīt, ieviešot sistemātisku ex ante samērības pārbaudi.

Atzinuma sagatavotāja zina, ka dažām dalībvalstīm ir grūti realizēt samērīguma principu, un saprot Komisijas vēlmi noteikumus precizēt. Tomēr šajā gadījumā attiecībā uz veselības aprūpes speciālistiem — un ņemot vērā pienākumu garantēt sabiedrības veselības aizsardzību — atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Komisijas priekšlikumus būtu ļoti sarežģīti īstenot un ka tie būtu stipri birokrātiski. Nav lietderīgi atsevišķu problēmu risināšanai pieņemt tik stingru horizontālo tiesību aktu.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (7a)  Ir jāpanāk, lai savu veselības politiku un kārtību, kādā tiek organizēti veselības aprūpes pakalpojumi un medicīniskā aprūpe un kā to sniedz attiecīgo reglamentēto profesiju pārstāvji, dalībvalstis noteiktu, stingri izpildot pienākumus, kas tām ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantā. Lai tādu rezultātu sasniegtu, attiecīgās reglamentētās profesijas no šīs direktīvas piemērošanas jomas būtu jāsvītro.
Grozījums Nr.    2 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9)  Dalībvalstu pienākums ir pierādīt pamatojumu un samērību. Tādējādi dalībvalsts ierosinātā regulējuma iemeslu pamatojumam būtu jāpievieno analīze, kurā izvērtē valsts pieņemtā pasākuma atbilstību un samērību, un konkrēti pierādījumi, kas pamato tās argumentus.	(9)  Dalībvalstu pienākums ir pierādīt pamatojumu un samērību. Tādējādi dalībvalsts ierosinātā regulējuma iemeslu pamatojumam būtu jāpievieno analīze, kurā izvērtē valsts pieņemtā pasākuma atbilstību un samērību, un konkrēti pierādījumi, kas pamato tās argumentus. Šis nosacījums nedrīkstētu liegt dalībvalstīm iespēju veikt neatliekamus pasākumus veselības aprūpes jomā, ja tās uzskata, ka šādi pasākumi ir nepieciešami sabiedrības veselības aizsardzībai.
Grozījums Nr.    3 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (12)  Ja iespēja uzsākt vai izvērst noteiktu darbību kā algotu darbu vai pašnodarbinātā statusā ir atkarīga no tā, vai tiek izpildīti konkrēti noteikumi, kas attiecas uz konkrētu profesionālo kvalifikāciju, ko tieši vai netieši ir noteikušas dalībvalstis, ir jānodrošina, ka šie noteikumi ir pamatoti, ņemot vērā sabiedrības interešu mērķus, piemēram, LESD noteiktos mērķus, proti, sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības mērķus, vai primāros iemeslus, kas skar vispārējās intereses un kas par tādiem ir atzīti Tiesas judikatūrā. Svarīgi ir nodrošināt, ka sabiedrības interešu mērķi tiek pienācīgi identificēti, lai noteiktu regulējuma intensitāti. Piemēram, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību augstā līmenī, dalībvalstīm būtu jābūt zināmai rīcības brīvībai lemt, kādā pakāpē tās vēlas panākt sabiedrības veselības aizsardzību un kādā veidā šo aizsardzību sasniegt. Nepieciešams arī precizēt, ka par primārajiem iemesliem, kas skar vispārējās intereses un kas par tādiem ir atzīti Tiesas judikatūrā, ir uzskatāmi arī šādi iemesli: sociālā nodrošinājuma sistēmas finansiālā līdzsvara saglabāšana; patērētāju, pakalpojumu saņēmēju un darba ņēmēju aizsardzība; atbilstīgas tiesvedības nodrošināšana; tirgus darījumu taisnīgums; krāpšanas apkarošana un nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršana; ceļu satiksmes drošība; vides un pilsētvides aizsardzība; dzīvnieku veselība; intelektuālais īpašums; valsts vēstures un mākslas mantojuma, sociālās politikas mērķu un kultūrpolitikas mērķu nodrošināšana un saglabāšana. Saskaņā ar iedibināto judikatūru tīri ekonomiskas dabas pamatojums, kam būtībā ir protekcionisma mērķi, vai tīri administratīvi apsvērumi, piemēram, kontroles vai statistikas informācijas vākšana, nevar būt sabiedrības interešu primārie iemesli. (12)  Ja iespēja uzsākt vai veikt noteiktu darbību kā algotu darbu vai pašnodarbinātā statusā ir atkarīga no tā, vai ir izpildīti konkrēti noteikumi, kas attiecas uz konkrētu profesionālo kvalifikāciju, kuru tieši vai netieši ir noteikušas dalībvalstis, ir jānodrošina, ka šie noteikumi ir pamatoti, ņemot vērā sabiedrības interešu mērķus, piemēram, LESD noteiktos mērķus, proti, sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības mērķus, vai primāros iemeslus, kas skar vispārējās intereses un kas par tādiem ir atzīti Tiesas judikatūrā. Gadījumos, kad ir jāsasniedz minētie mērķi, profesiju regulējums būtu uzskatāms par nepieciešamu sabiedrības interešu aizsardzībai, nevis par šķērsli konkurencei un pārvietošanās brīvībai. Svarīgi ir nodrošināt, ka sabiedrības interešu mērķi tiek pienācīgi identificēti, lai noteiktu regulējuma intensitāti. Piemēram, būtu jāpatur prātā, ka cilvēka veselība un dzīvība ir augstākās no vērtībām un interesēm, ko aizsargā LESD. Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību augstā līmenī, būtu jādod dalībvalstīm arī zināma rīcības brīvība lemt, kādā pakāpē tās vēlas panākt sabiedrības veselības aizsardzību un kādā veidā šo aizsardzību sasniegt. Nepieciešams arī precizēt, ka par primārajiem iemesliem, kas skar vispārējās intereses un kas par tādiem ir atzīti Tiesas judikatūrā, ir uzskatāmi arī šādi iemesli: sociālā nodrošinājuma sistēmas finansiālā līdzsvara saglabāšana; patērētāju, pakalpojumu saņēmēju, tostarp pacientu, un darba ņēmēju aizsardzība; atbilstīgas tiesvedības nodrošināšana; tirgus darījumu taisnīgums; krāpšanas apkarošana un pasākumi, ar ko nepieļauj izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; ceļu satiksmes drošība; vides un pilsētvides aizsardzība; dzīvnieku veselība; intelektuālais īpašums; valsts vēstures un mākslas mantojuma, sociālās politikas mērķu un kultūrpolitikas mērķu aizsardzība un saglabāšana. Saskaņā ar iedibināto judikatūru tīri ekonomiskas dabas pamatojums, kam būtībā ir protekcionisma mērķi, vai tīri administratīvi apsvērumi, piemēram, kontroles vai statistikas informācijas vākšana, nevar būt sabiedrības interešu primārie iemesli.
Grozījums Nr.    4 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a)  Ja kādas profesijas regulējumu pamato sabiedrības veselības aizsardzības mērķis, tad būtu jāpatur prātā veselības aprūpes pakalpojumu īpašā specifika. Veselības aprūpes pakalpojumi ļoti lielā mērā atšķiras no citiem pakalpojumiem, un tikpat lielā mērā pacienti atšķiras no citu pakalpojumu saņēmējiem. Tāpēc būtu jāpieņem, ka veselības aprūpes profesijām parasti piemēro profesiju regulējumu.
Grozījums Nr.    5 Direktīvas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12b)  Ar šo direktīvu ir iecerēts panākt līdzsvaru, no vienas puses, garantējot sabiedrības interešu mērķu aizsardzību un pakalpojumu kvalitāti un, no otras puses, atvieglojot iespēju uzsākt un veikt patstāvīgu darbību reglamentētās profesijās, jo tas ir pašu attiecīgo speciālistu interesēs. Dalībvalstīm pašām ir jāizlemj, kādā līmenī tās sabiedrības interešu vārdā vēlas nodrošināt aizsardzību un kā attiecīgais līmenis ir samērīgi sasniedzams. Iedibinātā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra skaidri liecina — ja kādā no dalībvalstīm noteikumi nav tik stingri kā citā dalībvalstī, tas nebūt nenozīmē, ka stingrākie noteikumi nav samērīgi.
Grozījums Nr.    6 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18)  Kompetentajām iestādēm vajadzētu pienācīgi ņemt vērā pasākumu ekonomisko ietekmi, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, jo īpaši pievēršot uzmanību konkurences pakāpei tirgū un sniegto pakalpojumu kvalitātei, kā arī tam, kā tiek ietekmētas tiesības uz darbu, personu brīva pārvietošanās un pakalpojumu brīva aprite Savienībā. Pamatojoties uz šo analīzi, dalībvalstīm vajadzētu jo īpaši noskaidrot, vai ierobežojumu apmērs attiecībā uz pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās Savienībā ir samērīgs noteikto mērķu nozīmīgumam un gaidāmajiem ieguvumiem.	(18)  Kompetentajām iestādēm vajadzētu pienācīgi ņemt vērā pasākumu ekonomisko ietekmi, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, jo īpaši pievēršot uzmanību konkurences pakāpei tirgū un sniegto pakalpojumu kvalitātei, kā arī tam, kā tiek ietekmētas tiesības uz darbu, personu brīva pārvietošanās un pakalpojumu brīva aprite Savienībā. Tomēr neviena no šīm prerogatīvām nedrīkstētu ņemt virsroku pār sabiedrības drošību, kas ir nemainīgi svarīgākā prioritāte. Pamatojoties uz šo analīzi, dalībvalstīm jo īpaši vajadzētu noskaidrot, vai iespēja uzsākt un veikt patstāvīgu darbību reglamentētās profesijās Savienībā ir ierobežota samērīgi salīdzinājumā ar to, cik svarīgi ir noteiktie mērķi un kādi ieguvumi ir sagaidāmi.
Grozījums Nr.    7 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a)  Saskaņā ar LESD 168. panta 1. punktu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, būtu jānodrošina augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis. Tas nozīmē, ka augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis ir jānodrošina arī tad, ja Savienība pieņem tiesību aktus saskaņā ar citiem LESD noteikumiem.
Grozījums Nr.    8 Direktīvas priekšlikums 20.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20b)  Ar papildu prasību ieviešanu sabiedrības interešu mērķis varētu kļūt vērtīgāks, un tas, ka to kopējā ietekme būtu jānovērtē, nenozīmē, ka šādas prasības nav samērīgas. Piemēram, prasības īstenot pastāvīgu profesionālo izaugsmi varētu noderēt, lai panāktu, ka attiecīgie speciālisti pārzina jaunākās norises savā specializācijas jomā, un līdz ar to būtu drošāk strādāt profesijās, kas saistītas ar īpašu risku. Prasības īstenot pastāvīgu profesionālo izaugsmi varētu noderēt arī tad, ja attiecas uz norisēm tehnikas, zinātnes, regulējuma un ētikas jomā un ja tās motivē speciālistus piedalīties savai profesijai svarīgā mūžizglītības procesā. Ja tas ir vajadzīgs un noder sabiedrības interešu mērķa sasniegšanai, tad par atbilstošu varētu uzskatīt prasību par obligātu dalību palātā, jo īpaši gadījumos, kad tās ir valsts pilnvarotas palātas.
Grozījums Nr.    9 Direktīvas priekšlikums 20.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20c)  Pamatojoties uz LESD 168. panta 7. punktu, šajā direktīvā būtu jāņem vērā, ka dalībvalstis ir atbildīgas par profesiju regulējumu veselības aprūpes jomā, un jāņem vērā arī dalībvalstu vēlme nodrošināt un garantēt augstu veselības aprūpes un pacientu drošības līmeni. Tādēļ būtu jāļauj dalībvalstīm pašām izlemt, cik svarīgi ir ekonomiskie apsvērumi pretstatā pārējiem būtiskajiem samērības kritērijiem.
Grozījums Nr.    10 Direktīvas priekšlikums 20.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20d)  Šajā direktīvā izklāstītos samērības kritērijus atbilstošā apmērā un ar attiecīgu intensitāti varētu piemērot samērības novērtēšanas procesā, ko īsteno pirms jaunu noteikumu ieviešanas vai spēkā esošo noteikumu grozīšanas. Minētie kritēriji novērtēšanas procesā būtu jāpiemēro tiktāl un tik intensīvi, cik tas ir samērīgi salīdzinājumā ar to, kāds pēc būtības ir noteikums, kuru ievieš, un kādu ietekmi tas rada.
Grozījums Nr.    11 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, novērst nesamērīgus ierobežojumus attiecībā uz pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, nevar pienācīgi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet drīzāk, ņemot vērā darbības mērogu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,	(24)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, novērst nesamērīgus ierobežojumus attiecībā uz iespēju uzsākt un veikt patstāvīgu darbību reglamentētās profesijās, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet darbības mēroga dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto nediskriminēšanas principu un proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,
Grozījums Nr.    12 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, šajā direktīvā ir paredzēti kopīgi pamatnoteikumi attiecībā uz samērības novērtējumu veikšanu pirms tādu jaunu normatīvo vai administratīvo aktu ieviešanas vai esošo grozīšanas, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās.	Nemainīgi svarīgākā ir nepieciešamība nodrošināt ne vien iekšējā tirgus pienācīgu darbību, bet ar pārbaudītiem visu reglamentēto profesiju standartiem un attiecīgo speciālistu kvalifikācijas prasībām nodrošināt arī iedzīvotāju aizsardzību, tāpēc šajā direktīvā ir paredzēti kopīgi pamatnoteikumi attiecībā uz to, kā veicami samērības novērtējumi, pirms tiek ieviesti jauni un būtiski vai tiek grozīti spēkā esošie likumdošanas, normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo iespēju uzsākt un veikt patstāvīgu darbību reglamentētās profesijās. Tas neskar dalībvalstu prerogatīvu un tiesības pēc saviem ieskatiem izlemt, vai reglamentēt konkrētu profesiju un kā to darīt, nepārkāpjot nediskriminēšanas un proporcionalitātes principu noteiktos ierobežojumus.
Pamatojums
Lai būtu ņemts vērā subsidiaritātes princips, lai nepieļautu lieku birokrātiju un lai samērības novērtējumi tiešām būtu samērīgi, tajos jāpievēršas tikai būtiskām izmaiņām.
Grozījums Nr.    13 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Šo direktīvu piemēro dalībvalstu tiesību sistēmās noteiktām prasībām, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, vai to veikšanu kādā noteiktā veidā, tostarp prasībām, kas ierobežo Direktīvas 2005/36/EK piemērošanas jomā ietilpstošo profesionālo nosaukumu izmantošanu un saskaņā ar šiem nosaukumiem atļauto profesionālo darbību veikšanu.	1.  Šo direktīvu, neskarot šā panta 1.a punktu, piemēro dalībvalstu tiesību sistēmās noteiktām prasībām, ar ko ierobežo iespēju uzsākt un veikt patstāvīgu darbību Direktīvas 2005/36/EK darbības jomā iekļautās reglamentētās profesijās, vai iespēju tajās strādāt kādā noteiktā veidā, cita starpā arī iespēju izmantot profesijas nosaukumu un strādāt darbu, ko ar attiecīgās profesijas nosaukumu ir atļauts veikt.
Grozījums Nr.    14 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Šo direktīvu nepiemēro prasībām, ar ko iespēju uzsākt un veikt patstāvīgu darbību reglamentētās veselības aprūpes profesijās ierobežo saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (cita starpā arī saistībā ar farmaceitiskiem pakalpojumiem un recepšu parakstīšanu zālēm un medicīniskām ierīcēm, to izsniegšanu un apgādi ar zālēm un medicīniskām ierīcēm) neatkarīgi no tā, vai šādi pakalpojumi tiek sniegti veselības aprūpes iestādēs vai ārpus tām, kā valsts līmenī ir organizēta un tiek finansēta šādu pakalpojumu sniegšana un vai tie ir valsts vai privātā sektora pakalpojumi.
Grozījums Nr.    15 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pirms tam, kad tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, attiecīgās kompetentās iestādes novērtē to samērību saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka jauni likumdošanas, normatīvie vai administratīvie akti, ar ko ierobežo iespēju uzsākt un veikt patstāvīgu darbību reglamentētās profesijās, tiek ieviesti vai šādi spēkā esošie akti tiek grozīti tikai pēc tam, kad attiecīgās kompetentās iestādes ir novērtējušas to samērību saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, pilnībā ņemot vērā konkrētās profesijas specifiku.
Grozījums Nr.    16 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.  Iemesli, kas ļautu uzskatīt, ka noteikums ir pamatots, nepieciešams un samērīgs, ir jāpamato ar kvalitatīviem un, ja iespējams, kvantitatīviem pierādījumiem.	3.  Iemesli, kas ļautu uzskatīt, ka noteikums ir pamatots, nepieciešams un samērīgs, ir jāpamato ar kvalitatīviem un, ja iespējams un ja tas ir svarīgi, arī ar kvantitatīviem pierādījumiem.
Grozījums Nr.    17 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvie un administratīvie akti, kuri ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās un kurus ir paredzēts ieviest vai ar kuriem ir paredzēts grozīt spēkā esošos noteikumus, ir pamatoti, ņemot vērā sabiedrības intereses.	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka likumdošanas, normatīvos un administratīvos aktus, ar ko ierobežo iespēju uzsākt un veikt patstāvīgu darbību reglamentētās profesijās un ko tās ir iecerējušas ieviest, un grozījumus, kurus tās ir iecerējušas izdarīt šādos spēkā esošos aktos, pamato sabiedrības interešu mērķi, tostarp mērķis garantēt sabiedrības veselību un drošību.
Grozījums Nr.    18 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši izvērtē, vai šiem noteikumiem ir objektīvs pamatojums, ņemot vērā sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības mērķus vai sevišķi svarīgus iemeslus saistībā ar sabiedrības interesēm, piemēram, sociālā nodrošinājuma sistēmas finansiālā līdzsvara saglabāšana, patērētāju, pakalpojumu saņēmēju un darba ņēmēju aizsardzība, atbilstīgas tiesvedības nodrošināšana, tirgus darījumu taisnīgums, krāpšanas apkarošana un nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršana, ceļu satiksmes drošība, vides un pilsētvides aizsardzība, dzīvnieku veselība, intelektuālais īpašums, valsts vēstures un mākslas mantojuma, sociālās politikas mērķu un kultūrpolitikas mērķu nodrošināšana un saglabāšana.	2.  Attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši izvērtē, vai šiem noteikumiem ir objektīvs pamatojums, ņemot vērā sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības mērķus vai sevišķi svarīgus iemeslus saistībā ar sabiedrības interesēm, piemēram, sociālā nodrošinājuma sistēmas finansiālā līdzsvara saglabāšana, patērētāju, pakalpojumu saņēmēju. tostarp pacientu, un darba ņēmēju aizsardzība, atbilstīgas tiesvedības nodrošināšana, tirgus darījumu taisnīgums, krāpšanas apkarošana un pasākumi, ar ko nepieļauj izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, ceļu satiksmes drošība, vides un pilsētvides aizsardzība, dzīvnieku veselība, intelektuālais īpašums, valsts vēstures un mākslas mantojuma, sociālās politikas mērķu un kultūrpolitikas mērķu aizsardzība un saglabāšana.
Grozījums Nr.    19 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.  Novērtējot noteikumu nepieciešamību un samērību, attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši izvērtē šādus aspektus:	2.  Novērtējot, cik noteikumi ir nepieciešami un samērīgi, kompetentās iestādes izmanto šajā punktā uzskaitītos kritērijus un ņem vērā to, kāda ir konkrētās profesijas īpašā specifika, kādi pēc būtības ir attiecīgie noteikumi un kādu sabiedrības interešu mērķi ir iecerēts sasniegt. Tādējādi katrs kritērijs var būt gan vairāk, gan mazāk nozīmīgs atkarībā no tā, cik svarīgus sabiedrības interešu mērķus ir iecerēts sasniegt. Attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši izvērtē šādus aspektus:
Grozījums Nr.    20 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a)  ar sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu saistīto risku būtību, jo īpaši riskus patērētājiem, profesionāļiem vai trešām personām;	(a)  kādi pēc būtības ir ar sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu saistītie riski, jo īpaši riski patērētājiem, pakalpojumu saņēmējiem (tostarp pacientiem), speciālistiem vai trešām personām;
Grozījums Nr.    21 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms tiek ieviesti jauni vai grozīti esošie normatīvie vai administratīvie akti, kas ierobežo pielaišanu reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās, dalībvalstis, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, informē iedzīvotājus, pakalpojumu saņēmējus, pārstāvošās apvienības un attiecīgās ieinteresētās personas, kas nav profesijas pārstāvji, un dod tiem iespēju paust viedokļus.	Pirms tiek ierosināti jauni vai grozīti spēkā esošie likumdošanas, normatīvie vai administratīvie akti, ar ko ierobežo iespēju uzsākt un veikt patstāvīgu darbību reglamentētās profesijās, dalībvalstis ar atbilstošiem līdzekļiem par to informē ne vien konkrētās profesijas pārstāvjus, bet arī visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp iedzīvotājus, pakalpojumu saņēmējus un to pārstāvības apvienības, dodot tiem iespēju paust savu viedokli, ko pēc tam pienācīgi izvērtē. Šo prasību var pildīt, piemēram, rīkojot sabiedrisko apspriešanu, kuras rezultātus savā būtībā atspoguļo pieņemtie noteikumi.
Grozījums Nr.    22 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.  Iemeslus, kuri ļauj uzskatīt, ka saskaņā ar šo direktīvu novērtētie noteikumi ir pamatoti, nepieciešami un samērīgi, un par kuriem paziņots Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 59. panta 5. un 6. punktu, attiecīgās kompetentās iestādes reģistrē reglamentēto profesiju datubāzē, kas minēta Direktīvas 2005/36/EK 59. panta 1. punktā, un Komisija pēc tam tos dara publiski pieejamus.	1.  Iemeslus, kuri ļauj uzskatīt, ka saskaņā ar šo direktīvu novērtētie noteikumi ir pamatoti, nepieciešami un samērīgi, un par kuriem paziņots Komisijai saskaņā ar Direktīvas 12005/36/EK 59. panta 5. un 6. punktu, attiecīgās kompetentās iestādes nevilcinoties reģistrē reglamentēto profesiju datubāzē, kas minēta Direktīvas 2005/36/EK 59. panta 1. punktā, un Komisija pēc tam tos pēc iespējas drīzāk dara publiski pieejamus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Samērības novērtējums pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas
Atsauces	COM(2016)0822 – C8-0012/2017 – 2016/0404(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 1.2.2017
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 1.2.2017
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Françoise Grossetête 5.4.2017
Izskatīšana komitejā	29.6.2017
Pieņemšanas datums	12.10.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	57 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Jo Leinen, Peter Liese, Norbert Lins, Rupert Matthews, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Julia Reid, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Elena Gentile, Ulrike Müller, Christel Schaldemose, Bart Staes, Keith Taylor
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Howarth, Răzvan Popa, Sven Schulze

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

57	+
ALDE	Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Valentinas Mazuronis, Ulrike Müller, Nils Torvalds
ECR	Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, Rupert Matthews, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska
EFDD	Piernicola Pedicini
ENF	Sylvie Goddyn, Jean-François Jalkh
GUE/NGL	Lynn Boylan, Stefan Eck, Luke Ming Flanagan
NI	Zoltán Balczó
PPE	Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, Herbert Dorfmann, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Peter Liese, Norbert Lins, Miroslav Mikolášik, Sven Schulze, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean
S&D	Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Jytte Guteland, John Howarth, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Răzvan Popa, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Damiano Zoffoli
VERTS/ALE	Marco Affronte, Benedek Jávor, Bart Staes, Keith Taylor

1	-
EFDD	Julia Reid

2	0
PPE	Annie Schreijer-Pierik
S&D	Elena Gentile

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Samērības novērtējums pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas
Atsauces	COM(2016)0822 – C8-0012/2017 – 2016/0404(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	12.1.2017
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 1.2.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 1.2.2017	ENVI 1.2.2017	CULT 1.2.2017	JURI 1.2.2017
	PETI 1.2.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	EMPL 21.11.2017	CULT 27.2.2017	JURI 20.6.2017	PETI 28.2.2017
Referenti Iecelšanas datums	Andreas Schwab 25.1.2017
Izskatīšana komitejā	12.7.2017	21.11.2017
Pieņemšanas datums	4.12.2017
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 3 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Biljana Borzan, Birgit Collin-Langen, Kaja Kallas, Roberta Metsola, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Sabine Verheyen
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jonathan Bullock, Andrey Kovatchev, Rupert Matthews, Bogdan Brunon Wenta, Flavio Zanonato
Iesniegšanas datums	8.12.2017

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33	+
ALDE ECR EFDD PPE   S&D   Verts/ALE	Kaja Kallas, Jasenko Selimovic, Matthijs van Miltenburg Daniel Dalton, Rupert Matthews, Nosheena Mobarik, Anneleen Van Bossuyt Robert Jarosław Iwaszkiewicz Pascal Arimont, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Andrey Kovatchev, Roberta Metsola, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Lambert van Nistelrooij Biljana Borzan, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Flavio Zanonato Pascal Durand, Igor Šoltes

3	-
EFDD ENF	Jonathan Bullock, Marco Zullo Mylène Troszczynski

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas