ZIŅOJUMS par Direktīvas 2005/36/EK īstenošanu attiecībā uz profesionālo pakalpojumu regulējumu un reformas nepieciešamību
12.12.2017 - (2017/2073(INI))
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Nicola Danti
PASKAIDROJUMS — FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
Procedūra
Referentam 2017. gada 11. maijā tika uzticēts uzdevums sagatavot ziņojumu par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu attiecībā uz profesionālo pakalpojumu reformas nepieciešamību saskaņā ar šīs direktīvas 59. pantu.
Direktīvas 2005/36/EK konteksts, darbības joma un transponēšana
Direktīva 2005/36/EK attiecas uz visām reglamentētajām profesijām, izņemot tās, kuras skaidri izslēgtas no šīs direktīvas darbības jomas, piemēram, notāra profesija.
Reglamentētās profesijas ir dalībvalstu ekonomikas būtisks elements. Noteikumus par reglamentētajām profesijām — lai praktizētu šajās profesijās, ir vajadzīga īpaša profesionālā kvalifikācija — parasti piemēro, lai īstenotu sabiedrības interešu mērķus, tādus kā sabiedrības veselība, patērētāju aizsardzība, vides aizsardzība u. c. Jomās, kurās piekļuve profesijai nav saskaņota ES līmenī, katra dalībvalsts pati var lemt, vai būtu jāreglamentē attiecīgās profesijas, ievērojot diskriminācijas novēršanas un proporcionalitātes principu.
Lai veicinātu profesionāļu brīvu pārvietošanos, Direktīvā 2005/36/EK paredzēti noteikumi par vairāku profesiju automātisku atzīšanu, pamatojoties uz saskaņotām minimālajām apmācības prasībām, uz vispārēju sistēmu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, uz profesionālās pieredzes automātiskas atzīšanas sistēmu, kā arī uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanas sistēmu saistībā ar reglamentētajām profesijām. Direktīvā iekļauti arī vairāki noteikumi par valodu zināšanām un profesionālajiem akadēmiskajiem nosaukumiem, administratīvo sadarbību, prasībām attiecībā uz dokumentiem u. c.
2013. gadā, pieņemot Direktīvu 2013/55/ES, ar ko grozīja Direktīvu 2005/36/EK, tās 59. pantā tika ieviesti noteikumi par tā dēvēto savstarpējās novērtēšanas procesu, pieprasot dalībvalstīm līdz 2016. gada 18. janvārim Komisijas uzturētā datubāzē paziņot visas reglamentētās profesijas, kā arī prasības, kuras ierobežo piekļuvi attiecīgajām profesijām vai to praktizēšanu. Dalībvalstīm bija arī jāizvērtē, vai minētās prasības ir atbilstīgas, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, un nepārsniedz šim nolūkam vajadzīgo. Tādēļ Direktīvā 2005/36/EK tika iestrādāts proporcionalitātes princips, kas noteikts Līgumā un Tiesas judikatūrā. Dalībvalstīm ir pienākums jaunās prasības, kuras ieviestas pēc 2016. gada 18. janvāra, paziņot sešu mēnešu laikā pēc to pieņemšanas, norādot iemeslus, kas ļauj uzskatīt, ka minētās prasības atbilst proporcionalitātes principam. Visbeidzot, reizi divos gados dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai ziņojums (valsts rīcības plāns), kurā uzskaitītas prasības, kas atceltas vai atvieglotas, pamatojoties uz profesiju regulējuma un paredzēto reformu individuālu analīzi.
Pamatojoties uz saņemto informāciju, saskaņā ar 59. panta 9. punktu Komisijai līdz 2017. gada janvārim bija jāiesniedz savi galīgie secinājumi attiecībā uz pārskatu par profesiju regulējumu dalībvalstīs un to veiktajiem proporcionalitātes novērtējumiem, kā arī jāpievieno priekšlikumi turpmākām iniciatīvām.
Lai papildinātu Direktīvas 2005/36/EK 59. pantu, Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumā (COM(2013)0676) tika noteikts darba plāns savstarpējās novērtēšanas procesam, kurš sākās 2014. gadā, pieprasot dalībvalstīm reglamentēto profesiju datubāzē ievadīt informāciju par savu profesiju regulējumu. Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalstīm bija jāpārskata savu noteikumu pamatojums un proporcionalitāte.
Vairāk nekā 1200 dalībvalstu kompetento iestāžu ir iesniegušas informāciju reglamentēto profesiju datubāzē, lai garantētu profesiju regulējuma pārredzamību Eiropā. Lai gan reglamentēto profesiju datubāze ir ievērojami modernizēta, joprojām turpinās darbs, lai nodrošinātu tās sadarbspēju ar iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas varētu atvieglot dalībvalstu iestāžu uzdevumu.
Divus gadus sekojot līdzi savstarpējās novērtēšanas procesam, atklājās, ka dalībvalstis saskaras ar problēmām, novērtējot savu noteikumu proporcionalitāti. Sešas dalībvalstis nebija noteiktajā termiņā iesniegušas valsts rīcības plānus.
Komisija savus secinājumus darīja zināmus divos dokumentos, un tie bija Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojums par profesionālo pakalpojumu regulējuma reformu ieteikumiem un priekšlikums direktīvai par reglamentēto profesiju proporcionalitātes pārbaudi.
Ieteikumi, kas attiecas uz konkrētām profesijām
Paziņojumā par profesionālo pakalpojumu regulējuma reformu ieteikumiem ir noteiktas konkrētas jomas, kurās dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt iespēju uzlabot konkrētu profesiju regulējumu septiņās ekonomikai svarīgās nozarēs, kas noteiktas, pamatojoties uz dalībvalstu tiesību aktu analīzi un uz ES iedzīvotāju iesniegtajām sūdzībām. Paziņojuma pielikumā sniegta sīki izstrādāta informācija par 28 dalībvalstu noteikumiem, kas attiecas uz arhitektiem, būvinženieriem, grāmatvežiem, juristiem, patentu aģentiem, nekustamā īpašuma aģentiem un tūristu gidiem.
Komisijai būs jāuzrauga ieteikumu īstenošana un vajadzības gadījumā jāierosina pasākumi, lai likvidētu atlikušos šķēršļus, kā arī lai vērstos pret pārkāpumiem, ja tiek pieļauta diskriminācija valstspiederības un dzīvesvietas dēļ un ja tiek piemēroti neproporcionāli noteikumi.
Paziņojums papildina gada izaugsmes pētījumu, kā arī Eiropas pusgada procesu.
Ierobežotības indikators
Komisija ir izstrādājusi jaunu profesiju regulējuma ierobežotības indikatoru. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju regulatīvie šķēršļi, kas ņemti vērā, nosakot indikatoru, balstīti uz ESAO produktu tirgus regulējuma (PTR) rādītāju un atspoguļo Tiesas judikatūru. Indikators papildina šķēršļu kvalitatīvo analīzi, un, to nosakot, tiek ņemta vērā šķēršļu kopējā ietekme, nevis pievērsta vērība atsevišķiem pasākumiem. Komisija norāda, ka konkrētus ierobežojumus nevar analizēt atsevišķi no visiem pārējiem mehānismiem, kuri pastāv, lai aizsargātu sabiedrības interešu mērķi. Ar šādu holistisku pieeju jānosaka, cik lielā mērā ierobežojošs ir tiesiskais regulējums profesionāļiem.
Ir aptvertas šādas ierobežojumu grupas:
• regulatīvā pieeja: ekskluzīvas vai kopīgas rezervētās darbības un aizsargāts nosaukums;
• kvalifikācijas prasības: izglītības un apmācības gadi, obligātais valsts eksāmens, pastāvīgas profesionālās izaugsmes pienākums utt.;
• citas prasības, piemēram, obligāta dalība vai reģistrēšanās profesionālā organizācijā, piešķirto licenču skaita ierobežojums, citas pilnvarojuma prasības u. c.;
• īstenošanas prasības: uzņēmuma veida ierobežojums, prasības akciju turētājiem, ierobežojums nodarboties ar profesiju kopīgi, darbību nesavienojamība.
Vienlaikus Komisija ir uzsākusi pētījumus par profesionālo pakalpojumu kvalitāti.
Referenta nostāja
Referents uzsver profesiju būtisko nozīmi ES ekonomikā un uzskata, ka profesionālo pakalpojumu kvalitātei ir sevišķi svarīga nozīme, lai saglabātu Eiropas ekonomisko, sociālo un kultūras modeli.
Eiropas Komisijas paziņojuma vispārīgajā novērtējumā referents norāda uz Direktīvas 2005/36/EK 59. panta īstenošanas galvenajiem aspektiem un atgādina par profesiju regulējuma būtisko nozīmi, lai aizsargātu likumīgos sabiedrības interešu mērķus.
Referents arī analizē Eiropas Komisijas izstrādātā ierobežotības indikatora lietderību un nepieciešamību veicināt pakalpojumu augstu kvalitāti Eiropā. Ir svarīgi uzsvērt, ka indikators būtu jāizmanto tikai kā informatīvs rādītājs, kurš automātiski neliecina, ka stingrāk novērtēts regulējums ir neproporcionāls.
Turklāt, kā uzskata referents, ir ļoti svarīgi atgādināt, ka, analizējot noteikumu ietekmi dalībvalstīs, būtu jāveic ne vien kvantitatīvs, bet arī kvalitatīvs novērtējums, ņemot vērā sabiedrības interešu mērķus un sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Referents uzsver, ka jāņem vērā arī ietekme, ko reglamentēto profesiju jomā rada zinātnes progress, inovācija un digitalizācija, vienlaikus saglabājot pakalpojumu kvalitāti un darbvietas un nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību pakalpojumu saņēmējiem, tostarp patērētājiem.
Avoti:
komitejas 2017. gada 11. jūlijā[1]rīkotais darbseminārs par profesionālo pakalpojumu reformu;
tikšanās ar šādām ieinteresētajām personām: Eiropas Arhitektu padome (ACE); Eiropas Valstu inženierpakalpojumu sniedzēju asociāciju federācija (FEANI); Eiropas Būvinženieru padome (ECCE); Eiropas Grāmatvežu asociācija (Accountancy Europe —AE); Eiropas Nodokļu konsultantu federācija (ETAF); Eiropas MVU grāmatvežu un revidentu federācija (EFAA); Eiropas Advokātu un juristu biedrību padome (CCBE); Eiropas Nekustamā īpašuma jomas profesionāļu asociācija (CEPI); Eiropas Tūristu gidu asociāciju federācija (FEG); Eiropas Ceļojumu rīkotāju asociācija (ETOA); Eiropas Brīvo profesiju padome (CEPLIS); Consiglio Nazionale degli Ingegneri (CNI); Consiglio Nazionale dei periti industriali e dei periti industriali laureati (CNPI); Francijas Ekonomikas ministrija (Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāta Tūrisma, komercijas, amatniecības, tirdzniecības un pakalpojumu departaments); Francijas pastāvīgā pārstāvniecība ES; Dānijas pastāvīgā pārstāvniecība ES; organizācija Eurocadres; Bādenes-Virtembergas Arhitektu palāta; organizācija Business Europe; Confederazione Generale Italiana delle Imprese, delle Attività Professionali e del Lavoro Autonomo (CONFCOMMERCIO); Francijas Fizioterapeitu organizācija; Confederazione Nazionale dell´Artigianato e della Piccola e Media Impresa (CNA) Associazione degli Enti Previdenziali Privati (ADEPP);
saistītie pētījumi un citi dokumenti:
baltā grāmata „Digitālās pārveides iniciatīva. Profesionālo pakalpojumu nozare” (Pasaules Ekonomikas forums);
ziņojums „Darbības virzieni brīvajām profesijām — darba grupas galīgais ziņojums” (Eiropas Komisija);
ESAO, „Prioritātes, lai pabeigtu Eiropas vienotā tirgus izveidi” (2016. gads);
Pasaules Bankas grupa (2016. gads), „Trešais ES Regulārais ekonomikas ziņojums — izaugsme, darbvietas un integrācija: glābjot pakalpojumu nozari”;
Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta paziņojums;
Politikas departamenta pētījumi:
– Konsultantu un starpnieku loma „Panamas dokumentu” izmeklēšanas komitejas atklātajās shēmās;
– Noteikumi par neatkarību un atbildību, kuri attiecas uz nodokļu konsultantiem un juridiskajiem pakalpojumiem.
- [1] http://www.europarl.europa.eu/committees/fr/events-workshops.html?id=20170607WKS00601
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Direktīvas 2005/36/EK īstenošanu attiecībā uz profesionālo pakalpojumu regulējumu un reformas nepieciešamību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45., 49. un 56. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 15. un 16. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu[1],
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu par profesionālo pakalpojumu regulējuma reformu ieteikumiem (COM(2016)0820),
– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu par valstu noteikumu par piekļuvi profesijām izvērtēšanu (COM(2013)0676),
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra ziņojumu „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),
– ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju[2],
– ņemot vērā 2017. gada 15. jūnija rezolūciju par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu[3],
– ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par gada ziņojumu par vienotā tirgus pārvaldību saistībā ar 2017. gada Eiropas pusgadu[4],
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu[5],
– ņemot vērā Darba grupas jautājumos par atbalstu brīvo profesiju uzņēmējdarbībai galīgo ziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0401/2017),
A. tā kā darba ņēmēju brīva pārvietošanās, brīvība veikt uzņēmējdarbību un brīvība sniegt pakalpojumus ES ir vienotā tirgus pamats un nodrošina daudzus ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem;
B. tā kā pakalpojumi veido 71 % no IKP un 68 % no kopējās nodarbinātības, taču joprojām pilnā mērā netiek izmantots pakalpojumu vienotā tirgus potenciāls;
C. tā kā, ja netiek veikta saskaņošana, dalībvalstis var brīvi lemt par profesiju regulējumu, ja vien valstu pieņemtie lēmumi ir nediskriminējoši, pamatoti un proporcionāli;
D. tā kā lietpratīgs regulējums, ko pienācīgi pamato leģitīmu sabiedrības interešu mērķu aizsardzība, var labvēlīgi ietekmēt iekšējo tirgu, nodrošinot augstu patērētāju aizsardzību un labāku sniegto pakalpojumu kvalitāti; tā līdz ar to deregulējumam nav jābūt pašmērķim;
E. tā kā daudzos gadījumos profesiju regulējums ir attaisnojams, taču nepamatoti šķēršļi profesionālajiem pakalpojumiem ir pretrunā iedzīvotāju pamattiesībām un kaitē dalībvalstu tautsaimniecībām; tā kā līdz ar to profesiju regulējums ir regulāri jākoriģē, lai ņemtu vērā tehnoloģiju, sabiedrības vai tirgus tendences;
F. tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu paredz vairāku profesiju automātisku atzīšanu, pamatojoties uz saskaņotām minimālajām apmācības prasībām, vispārēju sistēmu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, profesionālās pieredzes automātiskas atzīšanas sistēmu, kā arī uz jaunu pārrobežu pakalpojumu sniegšanas sistēmu saistībā ar reglamentētajām profesijām;
G. tā kā Direktīva 2005/36/EK 2013. gadā tika grozīta ar mērķi panākt proporcionālu tiesisko regulējumu, ko pamatotu vispārējās intereses mērķi, 59. pantā ieviešot noteikumus par pārredzamību un savstarpēju novērtēšanu, kuri attiecas uz visām reglamentētajām profesijām dalībvalstīs neatkarīgi no tā, vai šīs profesijas tiek reglamentētas, pamatojoties uz dalībvalstu noteikumiem vai uz ES līmenī saskaņotiem noteikumiem;
H. tā kā pagaidām dalībvalstīs ne visi Direktīvas 2005/36/EK noteikumi un jo īpaši 59. pants ir tikuši pilnībā īstenoti, lai gan termiņš ir pagājis;
I. tā kā dalībvalstīm līdz 2016. gada 18. janvārim bija jāiesniedz Komisijai valsts rīcības plāni (VRP) ar informāciju par lēmumiem attiecībā uz profesiju regulējuma saglabāšanu vai grozīšanu; tā kā 6 dalībvalstis joprojām nav iesniegušas savus VRP;
J. tā kā saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 59. pantu Komisijai līdz 2017. gada 18. janvārim bija jāiesniedz secinājumi par savstarpējo novērtēšanu un vajadzības gadījumā papildus jāiesniedz priekšlikumi turpmākām iniciatīvām;
K. tā kā Komisija 2017. gada 10. janvārī iepazīstināja ar paziņojumu par nepieciešamajām profesionālo pakalpojumu regulējuma reformām, analizējot profesiju regulējumu septiņās darbības jomās un šajā sakarībā sniedzot dalībvalstīm ieteikumus,
L. tā kā savstarpējās izvērtēšanas procesā tika konstatēts, ka profesiju regulēšanas līmenis dalībvalstīs ievērojami atšķiras; tā kā ir vajadzīgs turpmāks skaidrojums, jo īpaši gadījumos, kad dalībvalstis ir paziņojušas par jaunu profesionālā regulējuma formu ieviešanu pēc izvērtējuma pabeigšanas,
Profesiju regulējums Eiropas Savienībā un situācija saistībā ar Direktīvas 2005/36/EK 59. panta īstenošanu
1. uzsver, ka reglamentētajām profesijām ir izšķirīga nozīme ES ekonomikā, jo tās ievērojami uzlabo nodarbinātības radītāju, kā arī sekmē darba ņēmēju mobilitāti un rada pievienoto vērtību Savienībā; turklāt uzskata, ka kvalitatīviem profesionālajiem pakalpojumiem un efektīvai regulatīvajai videi ir sevišķi svarīga nozīme, lai saglabātu ES ekonomisko, sociālo un kultūras modeli un stiprinātu ES konkurētspēju izaugsmes, inovācijas un darbvietu radīšanas ziņā;
2. atgādina, ka visā ES ir apmēram 5500 reglamentēto profesiju, kas ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm un pārstāv 22 % darbaspēka visās darbību jomās, tādās kā veselība un sociālie pakalpojumi, uzņēmējdarbības pakalpojumi, būvniecība, tīkla pakalpojumi, transports, tūrisms, nekustamais īpašums, publiskie pakalpojumi un izglītība;
3. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu sniegt norādījumus dalībvalstīm par savstarpējās novērtēšanas procesu, tostarp par padziļinātu apspriežu rīkošanu ar valstu iestādēm, norādot arī, ka valstu iestādēm ir jāiesaista visas attiecīgās personas, lai vāktu būtisku informāciju par regulējuma ietekmi;
4. uzskata, ka Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojums varētu palīdzēt dalībvalstīm labāk regulēt profesionālos pakalpojumus un apmainīties ar paraugpraksi, lai labāk izprastu citu dalībvalstu regulatīvo izvēli, ņemot vērā, ka dažas dalībvalstis paredz lielāku valsts intervenci profesiju regulējumā nekā citas; tomēr uzsver, ka ir jāizvērtē regulējuma kvalitāte, jo, lai holistiski izvērtētu regulatīvās vides rezultātus katrā dalībvalstī, ir vajadzīga ne vien ekonomiskā analīze, bet arī citi elementi;
5. pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis nav paziņojušas informāciju par profesijām, ko tās regulē, un par prasībām, kas jāizpilda, lai strādātu šajās profesijās; aicina dalībvalstis būtiski uzlabot paziņošanas procesu saistībā ar Profesionālo kvalifikāciju direktīvu;
6. uzsver, ka, uzlabojot valstu prasību par piekļuvi reglamentētajām profesijām vai to praktizēšanu pārredzamību un salīdzināmību, varētu nodrošināt lielāku profesionālo mobilitāti un ka līdz ar to saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK visas dalībvalstu prasības skaidrā un saprotamā veidā būtu jāpaziņo un jāpublisko reglamentēto profesiju datubāzē;
7. konstatē, ka Komisija ir veikusi uzlabojumus reglamentēto profesiju datubāzē, tostarp izveidojusi interaktīvu karti, kas iedzīvotājiem dod iespēju pārbaudīt prasības par piekļuvi profesijai visā ES un vieglāk izprast, kuras profesijas attiecīgajā dalībvalstī ir reglamentētās profesijas; aicina Komisiju arī turpmāk uzlabot reglamentēto profesiju datubāzi, lai kompetentās iestādes vieglāk varētu laikus un precīzi paziņot informāciju, un līdz ar to ES iedzīvotāji gūtu labāku pārredzamību;
8. norāda uz atšķirībām, kādas starp dalībvalstīm pastāv attiecībā uz reglamentēto profesiju skaitu un līdzīgu profesiju aptvertajām darbības jomām, kas izskaidro katras dalībvalsts izraudzītos atšķirīgos profesiju regulējuma veidus; aicina Komisiju uzlabot dažādu profesiju salīdzināmību un noteikt vienotu kopumu attiecībā uz darbībām, kādas veicamas saistībā ar katru datubāzē paziņoto profesiju, lai atvieglotu brīvprātīgu saskaņošanu visā ES;
9. pauž nožēlu, ka vairākas dalībvalstis nav iesniegušas valsts rīcības plānu (VRP), kā prasīts Direktīvā 2005/36/EK, un aicina attiecīgās dalībvalstis bez liekas kavēšanās šo plānu iesniegt; atzīmē, ka atšķiras iesniegto VRP dziļums, vērienīgums un detalizētība;
10. aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Direktīvas 2005/36/EK 59. pantu un pastiprināt centienus, lai garantētu profesiju regulējuma lielāku pārredzamību, kam ir izšķirīga nozīme speciālistu mobilitātes nodrošināšanā ES, jo vienīgi pilnīga informācija no visām dalībvalstīm var sniegt visaptverošu priekšstatu par valsts vai ES līmenī reglamentētajām profesijām;
11. pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis, sagatavojot VRP, nav pienācīgi apspriedušās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām; uzskata — lai efektīvi risinātu profesijas ietekmējošos jautājumus un problēmas, ir nepieciešama pārredzama informācijas plūsma starp publiskajām iestādēm un ieinteresētajām personām; prasa turpmāk daudz plašāk iesaistīt visas ieinteresētās personas, turklāt ne tikai nolūkā izstrādāt VRP, bet arī pirms profesiju regulējuma reformēšanas, lai visas skartās personas varētu paust savu viedokli;
12. uzsver, ka efektīvam profesionālo pakalpojumu regulējumam ir jānāk par labu gan patērētājiem, gan speciālistiem; atgādina, ka dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem ieviest jaunus vai grozīt spēkā esošos noteikumus, ar kuriem ierobežo piekļuvi reglamentētajām profesijām vai to praktizēšanu, ņemot vērā savas valsts redzējumu par sabiedrību un valsts sociālekonomisko kontekstu, ja vien šādus noteikumus attaisno sabiedrisko interešu mērķi; uzskata, ka profesionālo pakalpojumu regulējums, kas ir proporcionāls un pielāgots tirgus realitātei, var uzlabot tirgus dinamiku, pazemināt cenas patērētājiem, kā arī uzlabot un padarīt efektīvāku nozares sniegumu;
13. vienlaikus uzskata, ka diskriminējošas, nepamatotas un neproporcionālas prasības var būt sevišķi netaisnīgas, jo īpaši pret jauniem speciālistiem, un var ierobežot konkurenci un negatīvi ietekmēt pakalpojumu saņēmējus, tostarp patērētājus;
14. atzīst profesiju regulējuma nozīmi nolūkā panākt sabiedrības interešu mērķu augstu aizsardzības līmeni gan attiecībā uz mērķiem, kas skaidri norādīti Līgumā, tādi kā valsts politika, valsts drošība un sabiedrības veselība, gan attiecībā uz mērķiem, kas saistīti ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, tostarp tiem, kas noteikti Tiesas judikatūrā, tādi kā sociālās drošības sistēmas finansiālā līdzsvara saglabāšana, patērētāju, pakalpojumu saņēmēju un darba ņēmēju aizsardzība, pienācīgas tiesu iestāžu administrēšanas nodrošināšana, tirgus darījumu taisnīgums, krāpšanas apkarošana, nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršana, ceļu satiksmes drošība, amatniecības izstrādājumu kvalitātes garantēšana, pētniecības un izstrādes veicināšana, vides un pilsētvides aizsardzība, dzīvnieku veselība, intelektuālais īpašums, valsts vēstures un mākslas mantojuma aizsardzība un saglabāšana, sociālās politikas mērķi un kultūrpolitikas mērķi; atzīst, ka dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība noteikt veidus, kā iepriekš minētos mērķus sasniegt, ievērojot nediskriminācijas un proporcionalitātes principus;
15. atzīmē, ka, ņemot vērā patērētājiem, speciālistiem vai trešām personām radušos riskus, dalībvalstis var atļaut atsevišķas darbības veikt tikai kvalificētiem speciālistiem, jo īpaši gadījumā, ja nepastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi viena un tā paša rezultāta sasniegšanai; uzsver, ka šādos gadījumos ar īpašu profesijas regulējumu ir jānodrošina reglamentētās profesijas likumīgas praktizēšanas efektīva uzraudzība un attiecīgā gadījumā ir jāparedz profesionālās ētikas noteikumi;
16. atzīst, ka šajā ziņā pastāv saistība starp priekšlikuma proporcionalitātes testu, ar ko nosaka noteikumus par kopīgu sistēmu proporcionalitātes novērtējumu veikšanai pirms tiek ieviesti jauni vai grozīti pašreizējie pasākumi, ar kuriem regulē reglamentētās profesijas, un starp reformas ieteikumiem, kas balstīti uz valsts regulējuma novērtējumu septiņās darbības jomās; aicina dalībvalstis izvērtēt un vajadzības gadījumā pielāgot profesiju regulējumu atbilstīgi konkrētajiem reformas ieteikumiem;
17. uzsver, ka reformas ieteikumi nevar aizstāt izpildes rīcību, un aicina Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju rīkoties un sākt pienākumu neizpildes procedūras, ja tā konstatē diskriminējošu, nepamatotu vai neproporcionālu regulējumu;
Ierobežotības indikatora lietderība un vajadzība Eiropā veicināt pakalpojumu augstu kvalitāti
18. norāda, ka Komisija ir pieņēmusi jaunu ierobežotības indikatoru, un salīdzinājumā ar ESAO izstrādāto pašreizējo PTR ierobežotības rādītāju atzinīgi vērtē panākto uzlabojumu, veicot attiecīgo nozaru detalizētu analīzi;
19. uzsver, ka šis indikators, kas uzrāda vispārējo regulatīvo intensitāti dalībvalstīs, balstoties vienīgi uz kvantitatīviem datiem saistītiem ar pašreizējiem pārvietošanās brīvības šķēršļiem, ir jāuzskata tikai par indikatīvu instrumentu un nevis tādu, ar ko varētu secināt, vai kāds stingrāks regulējums dažās dalībvalstīs ir uzskatāms par neproporcionālu;
20. atgādina, ka kopējā analīzē par noteikumu ietekmi dalībvalstīs ir jāveic ne tikai kvantitatīvs, bet arī kvalitatīvs novērtējums, ietverot vispārējas intereses mērķus un sniegtā pakalpojuma kvalitāti, tostarp ņemot vērā iespējamās netiešās priekšrocības iedzīvotājiem un darba tirgum; atzīmē, ka ierobežotības indikatoru papildina turpmāka analīze, kas sniedz papildu informāciju par reālo situāciju uz vietas, un mudina dalībvalstis ņemt vērā šo indikatoru kopā ar kvalitatīviem datiem, lai salīdzinātu savus rezultātus atlasītajās darbības jomās;
Reglamentēto profesiju nākotne
21. uzsver, ka ES un dalībvalstīs vajadzīgs ne tikai efektīvs tiesiskais regulējums, bet arī efektīva un koordinēta politika, ar ko Eiropas Savienībā atbalstītu speciālistus un stiprinātu konkurētspēju, inovācijas spēju un profesionālo pakalpojumu kvalitāti Eiropas Savienībā;
22. uzsver, ka speciālisti reglamentētajās profesijās var strādāt gan kā fiziskas personas, gan kā juridiskas personas ar specializēta uzņēmuma starpniecību un ka, īstenojot jaunu rīcībpolitiku, ir svarīgi ņemt vērā abus šos aspektus; līdz ar to ir pārliecināts, ka ekonomikas instrumenti ir jākombinē ar tādu rīcībpolitiku, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmējdarbību un cilvēkkapitālu profesionālo pakalpojumu jomā;
23. aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar profesionālajām organizācijām to attiecīgajās kompetences jomās pienācīgi ievērot ieteikumus, kurus sniegusi Darba grupa jautājumos par atbalstu brīvo profesiju uzņēmējdarbībai;
24. uzsver to, cik liela nozīme ir izglītībai, prasmju attīstīšanai un uzņēmējdarbības apmācībai, lai speciālisti Eiropas Savienībā saglabātu konkurētspēju un tiktu galā ar pārmaiņām, kas ietekmē brīvās profesijas inovācijas, digitalizācijas un globalizācijas rezultātā; uzsver ciešo saikni starp profesionāļa zināšanām un sniegto pakalpojumu kvalitāti; norāda uz svarīgo lomu, kas šajā ziņā būtu jāuzņemas augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, tostarp realizējot digitālās pratības projektus;
25. norāda, ka ir jāpanāk profesionālo kvalifikāciju līmeņa labāka salīdzināmība, lai veicinātu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu viendabību Eiropas Savienībā un radītu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus jaunajiem speciālistiem, kuri pēc izglītības iegūšanas uzsāk darbu profesijā, tādējādi veicinot viņu mobilitāti visā ES;
26. aicina dalībvalstis veikt pienācīgu tirgus analīzi, lai nodrošinātu pakalpojumu sniedzēju straujāku pielāgošanos tirgus vajadzībām, kā arī aicina izstrādāt politiku ES profesionālo pakalpojumu globālās konkurētspējas nodrošināšanai turpmākajās desmitgadēs;
Inovācija un digitalizācija profesionālo pakalpojumu jomā
27. atzīmē, ka zinātnes progress, tehnoloģiju inovācija un digitalizācija būtiski ietekmē profesionālos pakalpojumus, gan sniedzot jaunas iespējas speciālistiem, gan arī izvirzot uzdevumus attiecībā uz darba tirgu un pakalpojumu kvalitāti;
28. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi vajadzību ņemt vērā jauno tehnoloģiju ietekmi uz profesionālajiem pakalpojumiem, jo īpaši juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kurā procedūras varētu arī uzlabot; īpaši atzīmē, ka liela uzmanība ir jāpievērš riskiem, ko šādas pārmaiņas rada pakalpojumu saņēmējiem, tostarp patērētājiem, kurus nedrīkst izslēgt no jauno tehnoloģiju jomas;
29. uzsver, ka jaunās tehnoloģijas droši vien nevarēs aizstāt cilvēkus ētisku un morālu lēmumu pieņemšanā; šajā ziņā norāda, ka noteikumiem par profesiju organizēšanu, tostarp noteikumiem par publisko iestāžu vai profesionālo asociāciju veikto uzraudzību varētu būt nozīmīga loma un tie varētu palīdzēt taisnīgāk dalīties ar digitalizācijas sniegtajām priekšrocībām; atzīmē, ka atsevišķās jomās arī tirgus noteikti mehānismi, tādi kā patērētāju atsauksmes, var sekmēt konkrētu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu;
30. uzsver, ka profesionālo pakalpojumu regulējumam ir jāatbilst mērķim un tas ir regulāri jāpārskata, lai ņemtu vērā tehnisko inovāciju un digitalizāciju;
31. aicina Komisiju arī turpmāk regulāri informēt Parlamentu par tagadējo situāciju saistībā ar to, kā dalībvalstis nodrošina atbilstību Direktīvai 2005/36/EK;
°
° °
32. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.
- [1] OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0237.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0271.
- [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0040.
- [5] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
4.12.2017 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
32 2 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pascal Arimont, Dita Charanzová, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Biljana Borzan, Birgit Collin-Langen, Kaja Kallas, Roberta Metsola, Lambert van Nistelrooij, Sabine Verheyen |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jonathan Bullock, Rupert Matthews, Bogdan Brunon Wenta, Flavio Zanonato |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
32 |
+ |
|
|
ALDE ECR EFDD PPE
S&D
Verts/ALE |
Dita Charanzová, Kaja Kallas Daniel Dalton, Rupert Matthews, Nosheena Mobarik, Anneleen Van Bossuyt Marco Zullo Pascal Arimont, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Antonio López-Istúriz White, Roberta Metsola, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Lambert van Nistelrooij Biljana Borzan, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Flavio Zanonato Pascal Durand, Igor Šoltes |
|
|
2 |
- |
|
|
EFDD ENF |
Jonathan Bullock Mylène Troszczynski |
|
|
2 |
0 |
|
|
EFDD GUE |
Robert Jarosław Iwaszkiewicz Dennis de Jong |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas