Ziņojums - A8-0403/2017Ziņojums
A8-0403/2017

    ZIŅOJUMS par sievietēm, dzimumu līdztiesību un klimatisko taisnīgumu

    18.12.2017 - (2017/2086(INI))

    Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
    Referente: Linnéa Engström

    Procedūra : 2017/2086(INI)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A8-0403/2017

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    par sievietēm, dzimumu līdztiesību un klimatisko taisnīgumu

    (2017/2086(INI))

    Eiropas Parlaments,

    –  ņemot vērā 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

    –  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

    –  ņemot vērā 1995. gadā ceturtajā pasaules konferencē pieņemto Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, jo īpaši tās problemātisko jomu K (“Sievietes un vide”),

      ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) izstrādāto klimatiskās pielāgošanās demogrāfiskās izpētes rīku (DECA), kas populācijas datus apvieno ar ģeogrāfiskajiem datiem par klimata radīto apdraudējumu un kalpo par politikas instrumentu katastrofu riska mazināšanai,

      ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD), kas stājās spēkā 1996. gada decembrī, un jo īpaši tās vispārīgo noteikumu 5. pantu,

    –  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 18. pušu konferenci (COP 18), kura notika no 2012. gada 26. novembra līdz 8. decembrim Dohā, Katarā (lēmums 23/CP.18),

    –  ņemot vērā UNFCCC 20. pušu konferenci (COP 20), kas notika 2014. gada 1.–12. decembrī Limā, Peru, un jo īpaši Limas Dzimumjautājumu darba programmu (lēmums 18/CP.20),

    –  ņemot vērā UNFCCC 21. pušu konferenci (COP 21), kas notika no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim Parīzē, Francijā,

      ņemot vērā Parīzes nolīguma 8. pantu,

    –  ņemot vērā UNFCCC 22. pušu konferenci (COP 22), kas notika 2016. gada 7.–18. novembrī Marrākešā, Marokā, un tās lēmumu par dzimumjautājumiem un klimata pārmaiņām, ar kuru pagarināta 2014. gada Limas Dzimumjautājumu darba programma (lēmums 21/CP.22),

    –  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas pieņemta 2015. gada septembrī un stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un jo īpaši tās 1., 4., 5. un 13. ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM),

    –  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2017. gada 22. jūnija Rezolūciju 35/20 par cilvēktiesībām un klimata pārmaiņām,

    –  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 2. un 5. punktu,

    –  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

    –  ņemot vērā Padomes 2012. gada 25. jūnija secinājumus par dzimumu līdztiesību un vidi: uzlabota lēmumu pieņemšana, kvalifikācijas un konkurētspēja klimata pārmaiņu mazināšanas politikas jomā Eiropas Savienībā,

    –  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobrī pieņemto ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam,

    –  ņemot vērā 2014. gada 26. novembra rezolūciju par ANO 2014. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 20) Limā, Peru[1],

    –  ņemot vērā 2015. gada 14. oktobra rezolūciju par virzību uz jauna starptautiska nolīguma klimata jomā noslēgšanu Parīzē[2],

      ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par sievietēm un klimata pārmaiņām (2011/2197)[3],

    –  ņemot vērā organizācijas “Women and Gender Constituency” 2015. gada 1. jūnijā publicēto nostāju attiecībā uz jauno 2015. gada klimata nolīgumu[4],

    –  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2017. gada 26. janvārī publicēto ziņojumu “Gender in environment and climate change” (“Vides un klimata pārmaiņu jautājumu dzimumaspekts”)[5],

    –  ņemot vērā Ženēvas solījumus par cilvēktiesībām klimata politikā,

    –  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

    –  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A8-0403/2017),

    A.  tā kā klimata pārmaiņas ir globāla parādība, bet tās postošāk ietekmē valstis un kopienas, kuras ir vismazāk atbildīgas par globālo sasilšanu; tā kā lielāka ietekme ir uz tām populācijām, kuru iztika ir visvairāk atkarīga no dabas resursiem un/vai kurām visvairāk trūkst spējas reaģēt uz dabas radītiem apdraudējumiem, piemēram, sausumu, zemes nogruvumiem, plūdiem un viesuļvētrām; tā kā klimata pārmaiņu iedarbība un sekas vissmagāk skars tos, kam ir mazāk finanšu resursu pielāgošanās pasākumiem;

    B.  tā kā klimata pārmaiņas sievietes un vīriešus ietekmē atšķirīgi; tā kā sievietes ir vairāk neaizsargātas un saskaras ar lielāku risku un slogu, savukārt tas skaidrojams ar dažādiem iemesliem — no nevienlīdzīgas piekļuves resursiem, izglītībai, darba iespējām un tiesībām uz zemi līdz sociālajām un kultūras normām un daudzveidīgai intersekcionālai pieredzei;

    C.  tā kā savu sociālo pienākumu — piemēram, gādāt ūdeni, pārtiku un kurināmo ģimenei un aprūpēt citus — dēļ sievietes ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņām un nesamērīgi pakļautas to sekām; tā kā pasaulē vairāk nekā 70 % ar ūdeni saistīto mājsaimniecības pienākumu un gādāšana par ūdeni ir sieviešu ziņā; tā kā reģionos, ko visvairāk skar klimata pārmaiņas, 70 % no visām sievietēm strādā lauksaimniecībā, taču viņas reti piedalās klimata politikas izstrādē;

    D.  tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm 781 miljons cilvēku vecumā no 15 gadiem, no kā gandrīz divas trešdaļas ir sievietes, ir analfabēti[6], taču piekļuve informācijai un izglītībai ar piemērotiem komunikācijas kanāliem ir izšķirīgi svarīga sieviešu patstāvības nodrošināšanai, īpaši katastrofu apstākļos;

    E.  tā kā Āfrikā sievietes lauksaimniecībā saražo vairāk nekā 90 % pārtikas pamatproduktu, bet viņām pieder tikai aptuveni 1 % aramzemes;

    F.  tā kā katastrofas būtiski ietekmē izglītību, veselību, strukturālo nabadzību un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu;

    G.  tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm no 1,3 miljardiem cilvēku, kas pasaulē dzīvo nabadzībā, 70 % ir sievietes; tā kā nabadzīgi cilvēki lielākoties dzīvo marginālos rajonos, kas ir neaizsargāti pret plūdiem, jūras līmeņa palielināšanos un vētrām; tā kā dabas katastrofas gadījumā bojāejas varbūtība sievietēm un bērniem ir 14 reižu augstāka nekā vīriešiem;

    H.  tā kā klimata pārmaiņu iedarbība saasina dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz diskrimināciju, veselības apdraudējumu, iztikas zaudēšanu, pārvietošanu, migrāciju, nabadzību, cilvēku tirdzniecību, vardarbību, seksuālo izmantošanu, uzturdrošību un piekļuvi infrastruktūrai un pamatpakalpojumiem; tā kā ir vajadzīga dzimumresponsīva pieeja, kas klimata ietekmes analīzi sasaistītu ar kritisku skatījumu uz patēriņa modeļiem un to ietekmi uz klimata pārmaiņām;

    I.  tā kā nevienlīdzīga sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos un darba tirgū vairo nevienlīdzību un bieži vien liedz sievietēm pilnīgi iesaistīties un piedalīties klimata politikas veidošanā, plānošanā un īstenošanā; tā kā sievietes nav upures vien — viņas ir arī pārmaiņu rosinātājas mazināšanas un pielāgošanās stratēģiju izstrādē gan savās kopienās, gan ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, un šajā aspektā sievietes ir jāiespēcina;

    J.  tā kā 1995. gada Pekinas Rīcības platformā (PRP) ir skaidri noteikta saikne starp dzimumu, vidi un ilgtspējīgu attīstību un uzstāts, ka sievietēm jābūt stratēģiskai lomai ilgtspējīgu un ekoloģiski pareizu patēriņa un ražošanas modeļu izstrādē, tostarp sievietēm līdztiesīgi jāpiedalās visu līmeņu lēmumu par vidi pieņemšanā;

    K.  tā kā UNCCD vispārīgo noteikumu 5. pantā atzīta sieviešu loma lauku kopienās un reģionos, ko visvairāk skar pārtuksnešošanās un sausums, un mudināts panākt vīriešu un sieviešu līdztiesīgu dalību cīņā pret pārtuksnešošanos un sausuma sekām;

    L.  tā kā dzimumu līdzsvara un jēgpilnas sieviešu līdzdalības panākšana jebkurā procesā galu galā ir atkarīga no dzimumbalstītas nevienlīdzības strukturālo pamatu likvidēšanas;

    M.  tā kā UNFCCC puses COP 18 nolēma (lēmums 23/CP.18) izvirzīt mērķi panākt dzimumu līdzsvaru struktūrās, kas izveidotas, pildot konvenciju un Kioto protokolu, lai tādējādi uzlabotu sieviešu līdzdalību un nodrošinātu iedarbīgāku politiku klimata pārmaiņu jomā, kas vienlīdzīgi risinātu gan sieviešu, gan vīriešu vajadzības, un uzraudzīt progresu, kas panākts ceļā uz mērķi panākt dzimumu līdzsvaru, veicinot dzimumresponsīvu klimata politiku;

    N.  sievietes joprojām nav pietiekami pārstāvētas ES dalībvalstu nacionālajās iestādēs, kas atbild par lēmumiem klimata pārmaiņu jomā — atšķirībā no attiecīgajiem Komisijas ĢD, piemēram, Klimata politikas ĢD un Enerģētikas ĢD, kuros 40 % amatu ieņem sievietes;

    O.  tā kā Limas Dzimumjautājumu darba programma, kas pieņemta COP 20 (lēmums 18/CP.20), aicina puses sekmēt dzimumu līdztiesību pušu pārstāvībā un veicināt dzimumsensitivitāti klimata pārmaiņu politikas izstrādē un īstenošanā; tā kā puses tiek mudinātas atbalstīt delegātēm un delegātiem paredzētu apmācību un izpratnes veicināšanu par jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu līdzsvaru un klimata pārmaiņām;

    P.  tā kā Parīzes nolīgums (COP 21) nosaka, ka pusēm, nolīguma īstenošanā risinot ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, būtu jāņem vērā savas saistības, kas cita starpā attiecas uz cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību;

    Q.  tā kā mehānismi, ar kuriem finansē pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus zaudējumu un kaitējuma vai klimata izraisītas pārvietošanas jomā, darbosies efektīvāk, ja to izstrādes procesos, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā tiks nodrošināta pilnīga sieviešu līdzdalība, tostarp vietējo sieviešu līdzdalība; tā kā sieviešu zināšanu, tostarp vietējo un pirmiedzīvotāju zināšanu, izmantošana var dot iespēju uzlabot katastrofu pārvarēšanu, veicināt bioloģisko daudzveidību, uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu un uzturdrošību, novērst pārtuksnešošanos, aizsargāt mežus, nodrošināt strauju pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un stiprināt sabiedrības veselību;

    R.  tā kā Parīzes nolīguma puses ir atzinušas, ka klimata pārmaiņas ir visas cilvēces rūpests; tā kā pusēm, risinot ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, būtu jāievēro un jāatbalsta cilvēktiesības, tiesības uz veselību, pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu, migrantu, bērnu, cilvēku ar invaliditāti un neaizsargātu personu tiesības, tiesības uz attīstību, dzimumu līdztiesība, sieviešu iespēcinātība un paaudžu vienlīdzība, un būtu jāņem vērā savas saistības šajā sakarā;

    S.  tā kā klimatiskais taisnīgums sasaista cilvēktiesības un attīstību, sargādams visneaizsargātāko cilvēku tiesības un nodrošinādams, ka tiek taisnīgi sadalīts gan slogs, gan ieguvumi, ko rada klimata pārmaiņas un to ietekme;

    T.  tā kā IAM atzīst saikni starp dzimumu līdztiesības panākšanu un visu IAM — arī 13. IAM klimata pārmaiņu jomā — sasniegšanu, dodot iespēju mēģināt novērst sieviešu vājākās sociālekonomiskās pozīcijas pamatcēloņus un tādējādi stiprināt viņu noturību pret klimata pārmaiņām;

    U.  tā kā tādos reģionos kā Subsahāras Āfrika un Dienvidāzija klimata pārmaiņu ietekme līdz 2030. gadam varētu novest galējā nabadzībā vairāk nekā 100 miljonus cilvēku, uzkurinot konfliktus un pārvietojot cilvēkus; tā kā UNCCD lēsts, ka pārtuksnešošanās līdz 2045. gadam varētu pārvietot 135 miljonus cilvēku; tā kā ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija pierādījumu novērtējumā norāda, ka līdz 2050. gadam klimata pārvietoto cilvēku skaits varētu būt no 25 miljoniem līdz 1 miljardam, bet saskaņā ar visplašāk pieņemto aplēsi šis skaits būs 200 miljoni;

    V.  tā kā dzimumu līdztiesība, sociālais taisnīgums un tiesības uz attīstību ir neatņemama klimatiskā taisnīguma jēdziena daļa; tā kā klimata pārmaiņu slogu nes visa sabiedrība kopumā, taču tieši sievietes vissmagāk skar klimata izraisīta pārvietošana;

    W.  tā kā klimata pārmaiņas palielina dabas katastrofu apmēru un biežumu, savukārt tas var novest pie īpašuma zuduma, ekonomiskos ienākumus nesošu darbību zaudēšanas, vitāli svarīgu veselības pakalpojumu piekļūstamības zuduma un augstāka dzimumbalstītas vardarbības riska; tā kā sieviešu spēju pārvarēt dabas katastrofu izraisītās grūtības bieži vien ierobežo pastāvošā nevienlīdzība; tā kā ir ļoti iespējams, ka klimata pārmaiņas šo nevienlīdzību saasinās, palielinot neaizsargātību un pārvietošanu;

    X.  tā kā lielu daļu no šīm sekām vēl ir iespējams nepieļaut, īstenojot strauju, iekļaujošu un dzimumresponsīvu attīstības programmu, kas būtu koncentrēta uz pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos mainīgajiem klimata apstākļiem;

    Y.  tā kā ir paredzams, ka klimata pārmaiņas lielākā apmērā pārvietos cilvēkus, bet pastāvošais starptautiskais regulējums šādai pārvietošanai nav gatavs; tā kā reaģēt uz to, ka klimats pārvieto cilvēkus, būs ārkārtīgi svarīgs uzdevums, kas prasīs kompleksu un vispusīgu globālo stratēģiju, kuras pamatā ir cilvēktiesību ievērošana;

    Z.  tā kā Cilvēktiesību un klimata pārmaiņu pamatnorāžu pieņemšana ANO Cilvēktiesību padomē 2017. gadā ir svarīgs solis ceļā uz nelabvēlīgā cilvēktiesību pilnīgas un efektīvas izmantošanas ietekmējuma mazināšanu; tā kā Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Parīzes nolīgums pasaules līderiem dod transversālu normatīvo pamatu, uz kā izveidot regulējumu, kas varētu efektīvi risināt klimata izraisītas pārvietošanas problēmu, izmantojot jau pastāvošos ANO instrumentus;

    AA.  tā kā ES ir skaidrs tiesiskais regulējums, kas tai prasa iekšpolitikā un ārpolitikā ievērot un sekmēt dzimumu līdztiesību un cilvēktiesības; tā kā ES klimata politika var būtiski ietekmēt cilvēktiesību aizsardzību un dzimumresponsīvas klimata politikas sekmēšanu globālā līmenī;

    AB.  tā kā ES atbilstoši Līgumos noteiktajām pilnvarām var jūtami uzlabot tiesisko un politisko vidi, lai atbalstītu klimatisko taisnīgumu un aktīvi piedalītos tāda starptautiska regulējuma izstrādē, kas sargātu klimata pārvietotu personu tiesības; tā kā ES un dalībvalstis ir apņēmušās gaidāmajā globālajā paktā par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju integrēt dzimumperspektīvu;

    AC.  tā kā 1951. gada Konvencijā par bēgļa statusu nav ietverta klimata bēgļu kategorija,

    1.  atzīst, ka dzimumu līdztiesība ir viens no ilgtspējīgas attīstības un efektīvas klimata izraisīto grūtību pārvarēšanas priekšnosacījumiem; uzsver, ka sievietes nav upures vien: viņas ir arī ietekmīgas pārmaiņu rosinātājas, kuras uz pilnīgas līdzdalības pamata var izstrādāt un īstenot efektīvas klimata stratēģijas un/vai risinājumus, kas saistīti ar pielāgošanos un mazināšanu, un var uzlabot klimatnoturību, izmantodamas savu daudzveidīgo pieredzi un praktiskās zināšanas dažādās nozarēs — no lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības līdz energoinfrastruktūrai un pilsētu ilgtspējai;

    2.  norāda, ka sievietes lauku apvidos strādā dažādos darba tirgus segmentos, nevis tikai tradicionālās lauksaimniecības nozarē, un šajā sakarā uzsver, ka sievietes lauku apvidos var būt pārmaiņu veicinātājas attiecībā uz pāreju uz ilgtspējīgu un ekoloģiski labvēlīgu lauksaimniecību, un viņām var būt nozīmīga loma zaļo darbvietu izveidē;

    3.  aicina Komisiju īstenot programmas, kas ar moderno tehnoloģiju un zinātības nodošanu var palīdzēt jaunattīstības kopienām un reģioniem pielāgoties klimata pārmaiņām, sadarbojoties ar sievietēm, kas valstīs, kur bieži notiek katastrofas, ir 70 % no lauksaimniecības darbaspēka;

    4.  ir pārliecināts, ka sieviešu iespēcinātība lauku apvidos ir izšķirīgi svarīga attiecībā uz piekļuvi zemei, kredītam un ilgtspējīgas lauksaimniecības metodēm, kas ļautu attīstīt klimatnoturību, tostarp ekosistēmu, ūdens resursu un augsnes auglības aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt šos aspektus savā attīstības politikā, tostarp ar publisko ieguldījumu plāniem un atbildīgu privāto ieguldījumu stimulēšanu, izmantojot tādus rīkus kā ANO Globālā līguma Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un UNCTAD rīcības plānu attiecībā uz investīcijām MVU;

    5.  atzīst, ka sievietes un meitenes pašas ir vislabākais avots, no kā gūt zināšanas par viņu apstākļiem un vajadzībām, un tāpēc ar viņām būtu jāapspriežas par visiem jautājumiem, kas ar viņām ir saistīti; atzīst, ka saskaņā ar EIGE informāciju statistiski sievietes ir vairāk nobažījušās par klimata pārmaiņām; atzīst, ka sievietes kā novatores, līderes, organizētājas, izglītotājas un aprūpētājas gadsimtiem ilgi grūtos apstākļos ir spējušas gādāt par savām ģimenēm un to vajadzībām un ka viņām ir arī ļoti liels nākotnes inovācijas potenciāls;

    6.  aicina Komisiju ņemt vērā savas tirdzniecības un ārējās attīstības politikas sociālo un vidisko ietekmi, tostarp savu darbību ietekmi uz sievietēm; turklāt aicina Komisiju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem uzstāt, ka to ilgtspējīgas attīstības sadaļu sociālās un vidiskās normas ir saistošas, kā arī to neievērošanas gadījumā piemērot sankcijas;

    7.  atzīst, ka attīstības politika veselības, izglītības un iespēcinātības jomā, kā arī vides politika ir būtiski svarīgas ilgtspējīgai attīstībai un galu galā — klimata pārmaiņu novēršanai; atzīst, ka tas, kā šīs politikas tiks iestrādātas pasākumos, kas attiecas uz tādām aizvien izteiktākām tendencēm kā urbanizācija, ļoti ietekmēs klimata pārmaiņas;

    8.  norāda, ka 13. IAM (“Steidzami pieņemt pasākumus klimata pārmaiņu un to seku novēršanai”) ir minēta sieviešu līdzdalība klimata jomas pasākumos, proti, viens no uzdevumiem (13.b) ir šāds: “Veicināt mehānismus, kas palielina efektīvas plānošanas un pārvaldības spēju klimata pārmaiņu jomā vismazāk attīstītajās valstīs, tostarp — īpaši pievēršoties sievietēm, jauniešiem un vietējām un marginalizētām kopienām”;

    9.  pauž nožēlu par to, ka UNFCCC pušu devums dzimumu līdztiesības darbā ir uz brīvprātības pamata; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm vēlreiz paust atbalstu UNFCCC Dzimumu līdztiesības rīcības plāna (DzLRP) izstrādei, pieņemšanai un finansēšanai, ko papildinātu vispusīga daudzgadu darba programma, kura aptvertu finansēšanu, prioritārās rīcības jomas, termiņus, panākumu pamatrādītājus, atbildīgo aktoru noteikšanu un uzraudzības un pārskatīšanas mehānismus;

    10.  aicina Komisiju un dalībvalstis rādīt priekšzīmi un pieņemt mērķrādītājus un grafikus attiecībā uz dzimumu līdzsvara panākšanu UNFCCC delegācijās;

    11.  uzsver, ka pagaidu kārtā ir jāveic īpaši pasākumi, kas sekmētu dzimumu līdzsvaru oficiālās un neoficiālās struktūrās, kuras izveidotas saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu, un jāievieš mehānisms, ar ko noteikt sankcijas reģionālām grupām un apgabaliem, kuri izvirzīšanas procesā neievēro paritātes principu;

    12.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbilstoši ES saistībām dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību jomā nodrošināt, ka turpmākais ES nacionāli noteiktais devums (NND) ietver pastāvīgu ziņošanu par dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību aspektiem;

    13.  aicina dalībvalstis ievērot lēmumu 21/CP.22 par dzimumjautājumiem un klimata pārmaiņām, kas “aicina puses iecelt un atbalstīt nacionālo dzimumjautājumu fokusētāju, kurš darbotos sarunās, īstenošanā un uzraudzībā klimata jomā”, un nodrošināt atbalstu dzimumjautājumu fokusētājiem trešās valstīs un/vai partnervalstīs;

    14.  atzīst, ka sievietes ne vien veic lielāko daļu neapmaksātā mājsaimniecības un aprūpes darba, bet arī pieņem lielāko daļu ikdienas patēriņa lēmumu, tāpēc, ja viņām tiktu sniegta precīza informācija un iespējas, viņas ar savu izvēli varētu ietekmēt ilgtspēju; norāda, ka, piemēram, saskaņā ar pētījumiem patērētāji, izvēloties vietējus pārtikas produktus, var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 5 %;

    15.  atgādina par 2011. gada 16. novembra rezolūciju par Klimata pārmaiņu konferenci Durbanā (COP 17)[7] un tajā pausto apņemšanos censties panākt, ka sieviešu pārstāvība visās ar klimata finansējumu saistītajās struktūrās ir vismaz 40 %;

    16.  aicina Komisiju un dalībvalstis darbā, ko veic Varšavas Pārvietošanas jautājumu darba grupa — kuru UNFCCC (COP 22) pilnvarojusi sagatavot ieteikumus par integrētām pieejām, kā nepieļaut, pēc iespējas samazināt un risināt pārvietošanos, kas saistīta ar nelabvēlīgu klimata pārmaiņu ietekmi, —, izmantot dzimumresponsīvu, cilvēktiesībās balstītu pieeju, kura atzīst, ka sievietes un meitenes pieder pie visneaizsargātākajām grupām, kam nākas pārvietoties klimata dēļ un kas tāpēc ir īpaši neaizsargātas pret cilvēku tirdzniecību un dzimumbalstītu vardarbību;

    17.  aicina Komisiju klimata pārmaiņu aspektu integrēt visās attīstības programmās visos līmeņos; turklāt aicina lēmumu pieņemšanas procesos, plānošanā un īstenošanā, kā arī politikas un attīstības programmu izstrādē klimata pārmaiņu jomā vairāk iesaistīt lauku sievietes un pirmiedzīvotājas;

    18.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm nodrošināt dzimumsensitīvu pieeju darbā, ko tā veic saistībā ar Katastrofu izraisītas pārvietošanas platformu (Nansena iniciatīvu) un tās Programmu pāri robežām pārvietotu personu aizsardzībai katastrofu un klimata pārmaiņu kontekstā;

    19.  tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt jaunus — pārskatīta un palielināta — finansējuma risinājumus un papildu finansējumu, jo īpaši pielāgošanās darbībām, kuras dotu tiešus ieguvumus sievietēm, kas ir neaizsargātākas pret klimata pārmaiņu ietekmi;

    20.  aicina Komisiju un dalībvalstis klimata pārmaiņu politikas, programmu un projektu plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā izstrādāt rādītājus un vākt pēc dzimuma dalītus datus, izmantojot tādus instrumentus kā dzimumaspekta analīze, dzimumu ietekmējuma novērtējumi, dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un vides un dzimuma indekss (EGI), tostarp — ar pastiprināta EIGE palīdzību;

    21.  aicina Komisiju un dalībvalstis līdzdarboties globāla pakta par drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju izveidē, lai sargātu klimatisko taisnīgumu, atzīstot, ka klimata pārmaiņas veicina migrāciju, savu devumu balstot uz cilvēktiesībām un globālajā paktā maģistralizējot dzimumu līdztiesības aspektu atbilstoši klimata pārvietoto cilvēku vajadzībām;

    22.  atgādina par 4. pamatapņemšanos, ko citu starpā ES pauda pasaules humānās palīdzības samitā, proti, nodrošināt, ka humānas palīdzības plānošana ir dzimumresponsīva; aicina Komisiju nodrošināt, ka šī apņemšanās tiek ievērota, īstenojot ECHO sagatavotības katastrofām programmu (DIPECHO), Rīcības plānu izturētspējai krīzes apdraudētajās valstīs (2013–2020) un izmantojot izturētspējas marķieri;

    23.  stingri nosoda seksuālo vardarbību pret pārvietotām sievietēm un migrantēm; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš sievietēm un meitenēm migrantēm, kas sava ceļa laikā cietušas no vardarbības, nodrošinot viņām piekļuvi psiholoģiskajiem un medicīniskajiem pakalpojumiem;

    24.  aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgās programmas orientēt uz katastrofu skartajiem reģioniem, intensificēt centienus sniegt palīdzību minētajiem reģioniem un risināt problēmas, ko katastrofas tajos radījušas, īpašu uzmanību pievēršot situācijai, kādā ir sievietes un bērni, kas no katastrofu sekām cieš visvairāk;

    25.  aicina ieinteresētās personas sekmēt sieviešu iespēcinātību un informētību, uzlabojot viņu zināšanas par aizsardzību pirms klimata katastrofām, to laikā un pēc tām, kā arī viņas aktīvi iesaistot attiecīgajos sagatavošanās pasākumos, agrīnās brīdināšanas sistēmās un riska novēršanā, jo tas ir svarīgs veids, kā viņas var līdzveidot noturību pret katastrofām;

    26.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām atbalstīt, stiprināt un īstenot uzraudzības mehānismus pārvietoto personu un migrantu uzņemšanas centros, kuros nav nepieciešamo minimālo apstākļu dzimumbalstītas vardarbības novēršanai, lai apturētu visu veidu uzmākšanos sievietēm un meitenēm;

    27.  aicina Komisiju savā ārpolitikā sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizācijām, lai nodrošinātu, ka uzņemšanas centros tiek ievērotas bēgļu un pārvietoto personu, īpaši neaizsargātu sieviešu un meiteņu, cilvēktiesības;

    28.  atzīst iespējas integrēt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās mērķus un sieviešu ekonomiskās iespēcinātības mērķus, jo īpaši jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgo projektu un mehānismu, piemēram, ANO Atmežošanas radīto emisiju mazināšanas programmas (UN-REDD), kontekstā izskatīt, kā sievietēm varētu piedāvāt iespējas vidiskos pakalpojumus, ko tās pašlaik sniedz brīvprātīgi, piemēram, meža atjaunošanu, nolīstas zemes apmežošanu un dabas resursu saglabāšanu, veikt apmaksāta darba veidā;

    29.  aicina ES un dalībvalstis nolūkā sekmēt sieviešu pārstāvību UNFCCC sarunās piešķirt finansējumu delegāšu apmācībai un līdzdalībai; aicina Komisiju sekmēt un atbalstīt sieviešu organizāciju tīklu veidošanu un pilsoniskās sabiedrības darbības, kas attiecas uz klimata pārmaiņu politikas izstrādi un īstenošanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecībā uz visām klimata pārmaiņu jomas apspriešanām, programmām un finansējuma pasākumiem, kas valstu un vietējā līmenī tiek īstenoti ar ES atbalstu, sievietes ir vienlīdzīgas dalībnieces un ieguvējas;

    30.  aicina Komisiju un par dzimumu līdztiesību, attīstību un enerģētiku un klimatu atbildīgos ĢD strukturēti un sistemātiski iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu arī ES paredzētajā klimata pārmaiņu un enerģētikas politikā, nevis tikai koncentrēties uz ārējo dimensiju; īpaši mudina Tiesiskuma un patērētāju ĢD un Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD (DEVCO) uzlabot informētību un darbu dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēcinātības (GEWE) jomā klimatiskā taisnīguma sakarā; uzsver, ka Klimata politikas ĢD (CLIMA) ir jāpiešķir resursi, lai aizpildītu dzimumjautājumu fokusētāja amata vietu; aicina ES un tās dalībvalstis attīstīt klimatiskā taisnīguma principu; uzstāj, ka lielākā netaisnība, kas varētu rasties, nevēršoties pret klimata pārmaiņām efektīvi, būtu kaitējums nabadzīgām valstīm un populācijām, jo īpaši sievietēm;

    31.  aicina Komisiju un dalībvalstis savos vispārējos regulārajos pārskatos ziņot ANO Cilvēktiesību padomei par dzimumu un cilvēktiesību ietekmējumu un rīcību klimata politikas jomā;

    32.  norāda, ka ES finansiālās saistības dzimumu GEWE jomā ir palielinājušās, taču cilvēkresursu kapacitāte strādāt ar tām — ne; uzsver, ka ES ir jādemonstrē stingra institucionālā apņemšanās attiecībā uz GEWE klimata pārmaiņu sakarā, kura jo īpaši pausta vispārējā attīstības sadarbības rīcībpolitikā, proti, IAM un ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānā (DzLRP);

    33.  pauž nožēlu par to, ka dzimumu līdztiesība un klimata pārmaiņas nav ES otrā dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēcinātības rīcības plāna prioritāte; norāda, ka dzimumsensitīvi rādītāji nav pietiekami izstrādāti vai integrēti rezultātu ziņošanā un ka iekšējā pārskatatbildība un finansējums GEWE rezultātiem joprojām ir vājš; norāda, ka vismazākais progress ir panākts attiecībā uz ES DzLRP II 20. mērķi, kas attiecas uz vienlīdzīgām sieviešu tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos klimata un vides jomā un ietekmēt tos, un aicina Komisiju intensificēt centienus sasniegt šo mērķi; atgādina, ka ES DzLRP II ir izvirzījis ES ārpolitikas programmu, kura ir četri tematiskie pīlāri, tostarp horizontālais pīlārs, kura mērķis ir panākt Komisijas dienestu un EĀDD institucionālās kultūras maiņu, lai efektīvāk pildītu ES saistības, pilnībā ievērojot sieviešu un vīriešu līdztiesības principu;

    34.  atzīst, ka ar tehnisko vadlīniju uzlabojumiem vien nepietiks, lai panāktu, ka GEWE jomā ES darbojas patiešām efektīvi;

    35.  aicina ieviest klimatiskā taisnīguma jēdzienu, ar to saprotot globālas CO2 kvotas, kuras izteiktas uz vienu iedzīvotāju un kuras tiktu uzraudzītas, izmantojot plānu un mehānismu, ar ko to pārsniegšanu kompensēt no nepilnīgi izlietotajām kvotām;

    36.  aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu un sagatavot vispusīgu paziņojumu “Dzimumu līdztiesība un klimata pārmaiņas. Noturības pastiprināšana un klimatiskā taisnīguma veicināšana mazināšanas un pielāgošanās stratēģijās”, lai pildītu stingro institucionālo apņemšanos GEWE jomā un novērstu pašreizējos institucionālās koordinācijas trūkumus;

    37.  aicina Parlamenta komitejas darbā, ko tās savās kompetences jomās veic tādos transversālos jautājumos kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība un cilvēktiesības, uzlabot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu;

    38.  uzsver, ka gan pielāgošanās klimata pārmaiņām finansējums, gan to ietekmes mazināšanas finansējums būtu jāpadara dzimumresponsīvs; atzinīgi vērtē neseno progresu, kas panākts dzimumpolitikā daudzpusēju finanšu mehānismu jomā; turklāt atzinīgi vērtē arī privātā sektora iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot korporatīvo sociālo atbildību, ieviešot prēmiju projektiem, kas atbilst ilgtspējas kritērijiem, tostarp attiecībā uz iztikas un izglītības iespēju sekmēšanu sievietēm; taču norāda, ka saskaņā ar ANO Attīstības programmu (UNDP) visā pasaulē tikai 0,01 % finansējuma ir atvēlēts projektiem, kas vērsti gan uz klimata pārmaiņām, gan uz sieviešu tiesībām; aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka to klimata pārmaiņu jomas programmas atbilst augstākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un neapdraud dzimumu līdztiesību;

    39.  uzskata, ka trim finansēšanas mehānismiem, ko paredz ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC), proti, Klimata pārmaiņu mazināšanas fondam (GCF), Pasaules Vides fondam (GEF) un Pielāgošanās fondam (AF), būtu jāpaver papildu finansējums dzimumresponsīvākai klimata jomas ieguldījumu politikai;

    40.  īpaši mudina ES izvirzīt nosacījumu, ka attīstības palīdzība ir atkarīga no cilvēktiesību kritēriju integrēšanas, un izveidot jaunus dzimumsensitīvus klimata pārmaiņu politikas kritērijus;

    41.  aicina veikt dzimumsensitīvus pasākumus, kas nodrošinātu, ka sievietes tiek uzskatītas ne tikai par vienkārši ieguvējām no rīcības klimata politikas jomā, bet arī par uzņēmējām tīro energotehnoloģiju jomā; atzinīgi vērtē Komisijas uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz sievietēm un ilgtspējīgu enerģētiku, kurš dara pieejamus EUR 20 miljonus tādu darbību īstenošanai, kas jaunattīstības valstīs sekmē sieviešu uzņēmējdarbību ilgtspējīgas enerģētikas nozarē, un mudina Komisiju nākamajos uzaicinājumos šo summu palielināt;

    42.  aicina ES ierēdņiem, īpaši tiem, kas darbojas attīstības un klimata politikas jomā, sniegt uz dzimumu līdztiesību orientētu apmācību;

    43.  prasa klimata izraisītu pārvietošanu ņemt nopietni; ir gatavs apspriest noteikumu izveidi klimatiskās migrācijas jomā; aicina izveidot ekspertu grupu, kas šo jautājumu izskatītu starptautiskā līmenī, un mudina klimatisko migrāciju iekļaut starptautiskajā dienas kārtībā; aicina stiprināt starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu klimatnoturību;

    44.  atzinīgi vērtē UN Women pamatprogrammu iniciatīvas un Pasaules klimata pārmaiņu alianses projektus un programmas, kas veido transversālu saikni starp dzimumjautājumiem un klimata pārmaiņām;

    45.  atzinīgi vērtē darbu, ko šajā jomā veic ANO īpašais pārstāvis cilvēktiesību un vides jautājumos un ANO Cilvēktiesību padome, un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šos centienus, arī finansiāli.

    46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

    Ārlietu komitejaS ATZINUMS (21.11.2017)

    Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

    par sievietēm, dzimumu līdztiesību un klimatisko taisnīgumu
    (2017/2086(INI))

    Atzinuma sagatavotājs: Pier Antonio Panzeri

    IEROSINĀJUMI

    Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

    –  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

    –  ņemot vērā ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un Pekinas Rīcības platformu,

    –  ņemot vērā ANO 1998. gada pamatprincipus par pārvietošanu valsts iekšienē un to, ka ANO Cilvēktiesību padome 2016. gada novembrī iecēla īpašo referentu iekšzemē pārvietotu personu cilvēktiesību jautājumos,

    –  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2017. gada 22. jūnija Rezolūciju 35/20 par cilvēktiesībām un klimata pārmaiņām,

    –  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, 

    –  ņemot vērā 1972. gadā Stokholmā ANO Konferencē par cilvēkvidi pieņemto deklarāciju un 1992. gada ANO Rio deklarāciju par vidi un attīstību, 

    –  ņemot vērā Ženēvas solījumus par cilvēktiesībām klimata politikā,

    –  ņemot vērā ES un Āfrikas kopējo stratēģiju,

    –  ņemot vērā 2015. gada 26. oktobrī pieņemto ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam,

    –  ņemot vērā ANO doktrīnu “pienākums aizsargāt” (R2P), 

    A.  tā kā klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme var izraisīt migrāciju; tā kā nav pievērsta pietiekama uzmanība personām, kam iekšzemē nācies pārvietoties vidisku iemeslu dēļ; tā kā klimata pārmaiņu ietekme vissmagāk skars vismazāk attīstītās valstis, neaizsargātākās kopienas un jutīgus salu reģionus, kuru iztika ir visvairāk atkarīga no dabas resursiem vai kurām ir vismazākās spējas un nepietiekami līdzekļi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kaut gan par klimata pārmaiņām vēsturiski atbildīgas ir pasaules bagātākās valstis;

    B.  tā kā sievietes ir neaizsargātākas pret klimata pārmaiņām, ņemot vērā, ka sievietes ir 70 % no 1,2 miljardiem cilvēku, kas dienā nopelna mazāk nekā vienu dolāru; tā kā klimata pārmaiņas saasina dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz, piemēram, cilvēku tirdzniecību; tā kā tas, ka sievietēm ir ierobežota piekļuve un kontrole pār ražošanas resursiem un ierobežotākas tiesības, vājina viņu iespējas ietekmēt lēmumus un politiku, kā oficiāli atzīts kopš 13. pušu konferences par klimata pārmaiņām (COP 13), kas notika 2007. gadā Bali;

    C.  tā kā starp klimata pārmaiņām un to ietekmi uz vides degradāciju, pārtikas un ūdens nodrošinājumu, piekļuvi dabas resursiem, cilvēku veselību un migrāciju pastāv tieša saikne un šīs parādības tieši vai netieši apdraud iespējas pilnīgi izmantot cilvēktiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, ūdeni un sanitāriju, pārtiku, veselību un mājokli; tā kā klimata pārmaiņas var novest pie ekonomiskas katastrofas un politiskas un sociālas nestabilitātes, kas var dot impulsu konfliktu un klimata izraisītai pārvietošanai un bēgšanai; tā kā ieguves projekti īpaši svarīgās aizsargājamās dabas teritorijās var apdraudēt vietējās kopienas un citas neaizsargātas grupas, tostarp sievietes, un saasināt klimata pārmaiņas;

    D.  tā kā klimata pārmaiņu negatīvās sekas apdraud valsts attīstības izredzes un palielina jau pastāvošās (dažādu sociālekonomisko, institucionālo, kulturālo un politisko determinanšu veidotas) plaisas starp dzimumiem; tā kā klimata pārmaiņas var uzskatīt par vides un humanitāro problēmu katalizatoru, jo to nelabvēlīgā ietekme ir tieši saistīta ar vides degradāciju;

    E.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pamatprincipiem, bet tās veicināšana — viens no Savienības galvenajiem mērķiem; tā kā rīcība klimata politikas jomā ir būtiska prioritāte, kuras sakarā lēmumu pieņēmēji nevar atļauties neņemt vērā intelektuālo un aktīvo ieguldījumu, ko dod sievietes; tā kā klimata politika tieši ietekmē dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēcinātību un tā kā sievietēm ir centrāla loma mēģinājumos rast risinājumus, kā mazināt klimata pārmaiņas un kā tām pielāgoties;

    F.  tā kā ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija lēš, ka līdz 2050. gadam klimata pārmaiņas varētu pārvietot 200 miljonus cilvēku; tā kā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) informāciju Āfrika un tās iedzīvotāji ir īpaši neaizsargāti pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi;

    G.  tā kā 1951. gada Konvencijā par bēgļa statusu nav ietverta klimata bēgļu kategorija,

    1.  uzsver, ka klimata pārmaiņas saasina pastāvošo nevienlīdzību un ka sievietes un meitenes pieder pie grupām, ko klimata pārmaiņas skar visvairāk; uzsver, ka jaunattīstības valstu lauku iedzīvotāji, sevišķi sievietes, ir īpaši neaizsargāti, jo viņu iztika bieži vien ir atkarīga no dabas resursiem, viņi veic lielu daļu lauksaimniecības darba, īpaši pārtikas, ūdens un kurināmā sagādāšanā ģimenes vajadzībām, un bieži vien atbild par lielāko daļu neapmaksāta mājsaimniecības un kopienas darba; uzsver, ka lauksaimniecība ir tieši saistīta ar vides apstākļiem; uzsver, ka sievietes, būdamas priekšējās pozīcijās, visvairāk saskaras ar netaisnību un nabadzību;

    2.  uzskata, ka inovācija lauksaimniecībā var palīdzēt audzēt lauksaimniecības kultūras, kas ir noturīgākas pret klimata pārmaiņām, tādējādi nodrošinot labāku un paredzamāku ražu un augstākus ienākumus lauksaimniekiem, mājsaimniecībām un vietējām kopienām;

    3.  uzsver, ka attiecībā uz klimata pārmaiņām ir vajadzīgi dzimumsensitīvi un uz cilvēktiesībām balstīti reaģēšanas pasākumi; aicina panākt, ka visos lēmumu pieņemšanas procesu līmeņos, arī starptautiskajās sarunās klimata jomā, aktīvi darbojas sievietes, nolūkā izstrādāt dzimumsensitīvus reaģēšanas pasākumus, lai pievērstos pamatā esošām nevienlīdzības formām; uzsver, ka nolūkā radīt ekonomiskas iespējas ārkārtīgi svarīga ir meiteņu un sieviešu izglītība dažādās jomās un ka ir nepieciešams piešķirt finansējumu sieviešu līdzdalībai starptautiskajos lēmumu pieņemšanas procesos;

    4.  norāda, ka visu sieviešu un meiteņu iespēcinātība ir skaidri noteikts mērķis, uz kuru jātiecas visu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā; šajā sakarā uzstāj, ka Komisijai un dalībvalstīm ir aktīvi jāiestājas par sieviešu lomas palielināšanu šādās sarunās; aicina starptautisko sabiedrību, kad klimata pārmaiņu problēmu risināšanas nolūkā tiek finansētas iniciatīvas un atbalstītas jaunas tehnoloģijas, ņemt vērā dzimumperspektīvu un sieviešu īpašās prioritātes; šajā sakarā pilnīgi atbalsta sāktās uzņēmējdarbības programmas, kuru mērķis ir panākt sieviešu pilnīgu līdzdalību;

    5.  uzsver, ka sievietēm ir jābūt iesaistītām vides politikas īstenošanā un izpildē gan nacionālā, gan vietējā līmenī, ņemot vērā, ka vietējo sieviešu zināšanas un pieredzi var izmantot politikas efektivitātes nodrošināšanai;

    6.  ar bažām norāda, ka klimata pārvietotās populācijās sievietes ar bērniem un jaunas meitenes ir visneaizsargātākās grupas, kas ir pakļautas pamattiesību pārkāpumiem; prasa klimata izraisītu pārvietošanu ņemt nopietni; ir gatavs apspriest noteikumu izveidi klimatiskās migrācijas jomā; aicina izveidot ekspertu grupu, kas šo jautājumu izskatītu starptautiskā līmenī, un mudina klimatisko migrāciju iekļaut starptautiskajā dienas kārtībā; aicina stiprināt starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu klimatnoturību;

    7.  aicina Komisiju nodrošināt dzimumsensitīvu pieeju, kas panāktu, ka tiek maģistralizētas sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesības sekmēšana un klimatiskais taisnīgums, izmantojot savas valstu un reģionālo stratēģiju programmas, ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā un cilvēktiesību dialogus ar trešām valstīm, un aicina dzimumu līdztiesību kā vispārēju un transversālu mērķi iekļaut visās klimata politikas jomās;

    8.  atzinīgi vērtē UN Women pamatprogrammu iniciatīvas un Pasaules klimata pārmaiņu alianses projektus un programmas, kas veido transversālu saikni starp dzimumjautājumiem un klimata pārmaiņām;

    9.  atzinīgi vērtē darbu, ko šajā jomā veic ANO īpašais pārstāvis cilvēktiesību un vides jautājumos un ANO Cilvēktiesību padome, un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šos centienus, arī finansiāli.

    INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

    Pieņemšanas datums

    21.11.2017

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    44

    5

    5

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Bas Belder, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Georgios Epitideios, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Eduard Kukan, Ryszard Antoni Legutko, Barbara Lochbihler, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Alex Mayer, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Michel Reimon, Jean-Luc Schaffhauser, Alyn Smith, Jordi Solé, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Asim Ademov, Laima Liucija Andrikienė, Jo Leinen, Urmas Paet, Miroslav Poche, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Marietje Schaake, Janusz Zemke

    Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Ivica Tolić

    ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    44

    +

    ALDE

    Hilde Vautmans, Ivo Vajgl, Marietje Schaake, Petras Auštrevičius, Urmas Paet

    GUE/NGL

    Javier Couso Permuy

    PPE

    Asim Ahmedov Ademov, Cristian Dan Preda, Dubravka Šuica, David McAllister, Eduard Kukan, Elmar Brok, Francisco José Millán Mon, Ivica Tolić, Jaromír Štětina, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Julia Pitera, Laima Liucija Andrikienė, Lorenzo Cesa, László Tőkés, Manolis Kefalogiannis, Michael Gahler, Michèle Alliot-Marie, Ramona Nicole Mănescu, Sandra Kalniete, Tunne Kelam

    S&D

    Alex Mayer, Andrejs Mamikins, Demetris Papadakis, Eugen Freund, Francisco Assis, Ioan Mircea Paşcu, Janusz Zemke, Jo Leinen, Miroslav Poche, Pier Antonio Panzeri, Tonino Picula, Victor Boştinaru

    VERTS/ALE

    Alyn Smith, Barbara Lochbihler, Jordi Solé, Klaus Buchner, Michel Reimon, Tamás Meszerics

    5

    -

    EFDD

    James Carver

    ENF

    Jean-Luc Schaffhauser, Mario Borghezio

    NI

    Georgios Epitideios, Janusz Korwin-Mikke

    5

    0

    ECR

    Anna Elżbieta Fotyga, Bas Belder, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Ryszard Antoni Legutko

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    +  :  par

    -  :  pret

    0  :  atturas

    Attīstības komitejaS ATZINUMS (21.11.2017)

    Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

    par sievietēm, dzimumu līdztiesību un klimatisko taisnīgumu
    (2017/2086(INI))

    Atzinuma sagatavotājs: Florent Marcellesi

    IEROSINĀJUMI

    Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

    A.  tā kā Parīzes nolīguma (kas noslēgts 2015. gada ANO klimata pārmaiņu konferencē (COP 21)) puses ir apņēmušās rīcībā klimata pārmaiņu jomā ievērot un sekmēt cilvēktiesības, arī dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēcinātību,

    1.  atgādina, ka sociālkulturālu un ekonomisku šķēršļu (piemēram, zemes, kredīta, sabiedrisko pakalpojumu un tehnoloģiju nepieejamības) un nabadzības dēļ un tāpēc, ka iztika ir atkarīga no dabas resursiem, sievietes ir neaizsargātākas pret klimata risku nelabvēlīgo ietekmi; ar bažām norāda, ka, piemēram, klimatiskais spiediens uz ūdens un mežu resursiem bieži vien nesamērīgi ietekmē sieviešu ikdienas darbības, tādējādi ierobežojot viņu ekonomiskās izredzes; atkārto, ka ir svarīgi uzlabot sieviešu patstāvību un ierobežot diskriminējošas prakses, lai pārvarētu klimata pārmaiņu radītās grūtības un panāktu labu noturību; uzskata, ka tāpēc dzimumaspekta apsvērumiem, kā arī klimata pārmaiņu programmām būtu jāpievērš centrāla uzmanība jaunattīstības valstu politikā un programmās;

    2.  ar bažām norāda, ka saskaņā ar ANO pētījumu līdz šim sievietes vien nelielā mērā ir darbojušās kā pārmaiņu rosinātājas ar klimatu saistītu lēmumu un ieguldījumu virzīšanā un guvušas no tiem maz labuma[1]; īpaši pauž nožēlu par to, ka sievietes kā kvalificētas darbinieces, speciālistes un lēmumu pieņēmējas nav pietiekami pārstāvētas svarīgākajās ar klimata pārmaiņām saistītajās zinātnes nozarēs — piemēram, enerģētikā, inženierzinātnēs, transporta, informācijas tehnoloģiju (IT) un skaitļošanas jomā; uzskata, ka ir vajadzīga jauna paradigma, kurā ar dzimumu saistīti jautājumi būtu klimata pārvaldības centienu un ieguldījumu centrā; uzskata, ka tāpēc klimata jomas lēmumos un ieguldījumos būtu jāiesaista visas sabiedrības daļas, īpaši sievietes un citas neaizsargātas grupas;

    3.  uzsver, ka gan pielāgošanās klimata pārmaiņām finansējums, gan to ietekmes mazināšanas finansējums būtu jāpadara dzimumresponsīvs; atzinīgi vērtē neseno progresu, kas panākts dzimumpolitikā daudzpusēju finanšu mehānismu jomā; turklāt atzinīgi vērtē arī privātā sektora iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot korporatīvo sociālo atbildību, ieviešot prēmiju projektiem, kas atbilst ilgtspējas kritērijiem, tostarp attiecībā uz iztikas un izglītības iespēju sekmēšanu sievietēm; taču norāda, ka saskaņā ar ANO Attīstības programmu (UNDP) visā pasaulē tikai 0,01 % finansējuma ir atvēlēts projektiem, kas vērsti gan uz klimata pārmaiņām, gan uz sieviešu tiesībām; aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka to klimata pārmaiņu jomas programmas atbilst augstākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un neapdraud dzimumu līdztiesību;

    4.  aicina dalībvalstis vides politikas izstrādē, īstenošanā, pēcpasākumos, izvērtēšanā, kā arī ziņošanā par to integrēt dzimumdimensiju un nodrošināt, ka sievietes pilnīgi un vienlīdzīgi piedalās visu līmeņu lēmumu pieņemšanas procesos, īpaši klimata pārmaiņu stratēģiju jomā; turklāt aicina panākt, ka sievietes piedalās pārvaldībā un lēmumu pieņemšanā attiecībā uz finansējuma piešķiršanu dabas katastrofu novēršanai;

    5.  uzskata, ka trim finansēšanas mehānismiem, ko paredz ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC), proti, Klimata pārmaiņu mazināšanas fondam (GCF), Pasaules Vides fondam (GEF) un Pielāgošanās fondam (AF), būtu jāpaver papildu finansējums dzimumresponsīvākai klimata jomas ieguldījumu politikai;

    6.  uzsver, ka ir jāidentificē un jāsekmē programmatiskas pieejas, kuru dzimumresponsivitāte ir pierādīta, piemēram, populācijas, veselības un vides (PVV) programmas, kas nodrošina integrētu risinājumu sarežģījumiem veselības, dzimumjautājumu un vides jomā, tostarp reaģēšanas pasākumus uz klimata pārmaiņām, un palīdz sasniegt attiecīgos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

    7.  atgādina, ka sieviešu iespēcinātība ir svarīga IAM sasniegšanā; ar bažām norāda, ka starptautiskajā un valstu politikas veidošanā klimata pārmaiņu jomā pastāv dzimumbalstīti šķēršļi; uzsver, ka ir jānodrošina sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas, plānošanas un īstenošanos procesos; mudina ES un dalībvalstis intensīvāk integrēt dzimumu līdztiesības aspektu savā klimata politikā un attīstības sadarbībā, tostarp visās tirdzniecības un ieguldījumu sistēmās; īpaši mudina ES izvirzīt nosacījumu, ka attīstības palīdzība ir atkarīga no cilvēktiesību kritēriju integrēšanas, un izveidot jaunus dzimumsensitīvus klimata pārmaiņu politikas kritērijus;

    8.  atgādina, ka pēc dzimuma sadalītu datu un dzimumstatistikas datu vākšana ir pirmais solis ceļā uz pienācīgu klimata pārmaiņu dzimumaspekta analīzi; taču norāda, ka daudzās valstīs trūkst dzimumstatistikas par vidi; aicina ES palīdzēt jaunattīstības valstīm veidot savu nacionālo statistikas sistēmu spējas vākt dzimumstatistikas datus vides jomā, lai uzlabotu dažādo klimata pārmaiņu seku novērtēšanu un rastu tām risinājumus; īpaši aicina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) uzlabot datu vākšanu (piemēram, par noturību un neaizsargātību pēckatastrofas apstākļos) un veikt dziļāku Kioto protokola mehānismu un protokola ietekmes dzimumaspekta analīzi;

    9.  aicina izveidot vides indikatoru, pēc kura būtu iespējams analizēt izaugsmes modeļus, patēriņa veidus un dzīvesveidus, kā arī to ietekmi uz klimata pārmaiņām;

    10.  norāda, ka sieviešu ekonomiskās patstāvības priekšnosacījums ir sociālā nodrošinājuma, zemes, sociālo pamatpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu pieejamība; taču ar bažām atzīmē, ka saskaņā ar UNDP informāciju sievietēm pasaulē pieder mazāk nekā 20 % zemes, lai gan viņas dominē pārtikas ražošanā (50–80 %); tāpat atzīmē, ka aizvien lielākā zemes komercpieprasījuma dēļ sievietēm ir grūti iegūt vai saglabāt drošu un taisnīgu piekļuvi zemei;

    11.  uzsver, cik neaizsargātas ir sievietes lauku nozarēs, ko īpaši skar klimata pārmaiņas; uzsver, ka ir jāskata arī dzimumspecifiskie ieguldījumu riski ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā; aicina ES palīdzēt jaunattīstības valstīm reformēt tiesību aktus un izskaust diskriminējošas prakses, kas ierobežo sieviešu īpašumtiesības uz ražošanas resursiem un ražošanas līdzekļiem, tostarp konsultāciju un finanšu pakalpojumiem, kā arī viņu piekļuvi tiem;

    12.  atgādina, ka IAM pieņemšana nozīmē, ka politikas saskaņotība attīstībai kļūst par centrālu daļu Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam; mudina ES savu enerģētikas politiku veidot atbilstoši šiem principiem; ar bažām norāda, ka ES pasākumi, ar kuriem paredzēts ES samazināt atkarību no fosilā kurināmā un transporta emisijas, ir noveduši pie lielāka biokurināmā pieprasījuma, ko iespējams apmierināt, tikai importējot šādu kurināmo no jaunattīstības valstīm; uzsver, ka tādēļ ir mainījusies zemes izmantošana, bet tas skar neaizsargātus cilvēkus, īpaši sievietes; aicina ES ņemt šīs bažas vērā pašlaik notiekošajā Atjaunojamo energoresursu direktīvas (Direktīva 2009/28/EK) reformā;

    13.  atzinīgi vērtē to, ka Parīzes nolīgumā minēts dzimumu līdzsvars, un uzstāj, ka palīdzēt valstīm sasniegt savus klimata mērķus vai iecerēto nacionāli noteikto devumu saskaņā ar COP 21 būs iespējams vien tad, ja mēs izmantosim visu sabiedrības daļu, īpaši sieviešu, zināšanas, perspektīvu, līdzdalību un rīcību;

    14.  atgādina, ka uz mežiem balstās 1,6 miljardu cilvēku iztika un 80 % no visas sauszemes bioloģiskās daudzveidības un ka tie palīdz absorbēt 30 % oglekļa emisiju;

    15.  atgādina, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, klimata pārmaiņu mazināšanā, ekosistēmu pakalpojumu sniegšanā un iztikas līdzekļu sargāšanā izšķirīgi svarīga loma ir mežiem; taču norāda, ka sievietes no mežiem atkarīgās kopienās sniedz būtisku devumu ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā, bet bieži vien negūst nekādu labumu no ieguldījumiem, kas saistīti ar mežiem, un ir izslēgtas no attiecīgo lēmumu pieņemšanas; aicina nostiprināt pirmiedzīvotāju, īpaši sieviešu, tiesības; uzsver, ka dzimumu līdztiesībai un sieviešu iespēcinātībai ir izšķirīga loma REDD+ ilgtermiņa panākumu nodrošināšanā; uzskata, ka REDD+ būtu jāskata strukturālā nevienlīdzība attiecībā uz īpašumtiesībām uz zemi un mežiem; īpaši uzsver, ka ir jānovērš īpašuma tiesību skaidrības un drošības trūkums jaunattīstības valstīs, sevišķi attiecībā uz sievietēm, kam bieži vien ir tikai zemes lietojuma tiesības, bet tas ietekmē viņu iespējas pieņemt lēmumus REDD+ procesa pārvaldībā vai izmantošanā;

    16.  norāda, ka pārtuksnešošanās un ūdens resursu zudums būtiski ietekmē sieviešu, īpaši lauksaimnieču, ikdienu; aicina garantēt sieviešu īpašumtiesības uz zemi un tiesības uz zemes lietošanu, sevišķi — izmantojot agrārās reformas shēmas;

    17.  atgādina, ka decentralizētas ilgtspējīgas energotehnoloģijas aizvien vairāk kļūst par nabadzīgajiem izmaksefektīvākajām enerģijas iespējām; aicina atbalstīt sieviešu uzņēmējdarbību enerģētikas nozarē, lai samazinātu laiku, ko sievietes velta neapmaksātam mājsaimniecības un aprūpes darbam;

    18.  uzsver, ka ir jāaizsargā un jāatzīst mazie lauksaimnieki, īpaši sievietes, kā svarīgi ekonomikas dalībnieki, kuru īpašumtiesības uz zemi un tiesības uz zemes lietošanu jāaizsargā ar saistošiem juridiskiem mehānismiem, lai nepieļautu zemes sagrābšanu;

    19.  atgādina, ka vairumā jaunattīstības valstu pamatā tieši sievietes mājsaimniecībā gādā par enerģiju, bet bieži vien saskaras ar enerģētisko nabadzību, piemēram, ikdienā izmantojot vāji degošus un veselībai bīstamus materiālus, kas nelabvēlīgi ietekmē viņu izredzes attiecībā uz veselības aprūpi, piekļuvi dzeramajam ūdenim, lauksaimniecībai, nodarbinātības iespējām utt.; uzsver, ka šajā kontekstā ir jāskata arī dzimumspecifiskie ieguldījumu riski enerģētikas jomā, lai paātrinātu virzību uz vispārēju piekļuvi enerģijai; atgādina, ka klimata nolīgumi var palīdzēt samazināt nabadzību, izveidojot stimulus uz atjaunojamiem energoresursiem balstītai jaunattīstības valstu elektrifikācijai; šajā sakarā uzskata, ka sievietes var būt ietekmīgas pārmaiņu rosinātājas pārejā uz ilgtspējīgu enerģētiku; vispārīgākā kontekstā aicina jaunattīstības valstis pieņemt politiku, kas dos iespēju izmantot cenas ziņā pieņemamus, uzticamus un mūsdienīgus energoresursus atbilstoši 7. IAM, un uzsver, ka enerģētikas politikā un programmās ir jāiekļauj dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana, lai uzlabotu tās lietderību un efektivitāti;

    20.  aicina veikt dzimumsensitīvus pasākumus, kas nodrošinātu, ka sievietes tiek uzskatītas ne tikai par vienkārši ieguvējām no rīcības klimata politikas jomā, bet arī par uzņēmējām tīro energotehnoloģiju jomā; atzinīgi vērtē Komisijas uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz sievietēm un ilgtspējīgu enerģētiku, kurš dara pieejamus EUR 20 miljonus tādu darbību īstenošanai, kas jaunattīstības valstīs sekmē sieviešu uzņēmējdarbību ilgtspējīgas enerģētikas nozarē, un mudina Komisiju nākamajos uzaicinājumos šo summu palielināt;

    21.  atgādina, ka kopumā ar klimatu saistītas katastrofas sievietes ietekmē vairāk nekā vīriešus un ka šādas katastrofas saasina dzimumu nevienlīdzību, patversmju piešķiršanā; uzsver, ka ir pienācīgi jāreaģē uz sieviešu ekonomiskajām, medicīniskajām un psiholoģiskajām vajadzībām krīzes un pēckatastrofas apstākļos; raugoties plašāk, atkārto, ka Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu uzliek dalībvalstīm pienākumu veikt konkrētus pasākumus, kas būtu vērsti uz mainīgā klimata apstākļos notiekošo katastrofu dzimumdimensiju, proti, pieņemt mērķorientētu, valstij piemērotu politiku, stratēģijas, tiesību aktus un budžeta pozīcijas;

    22.  uzsver, ka ir jāpievēršas pastāvošajām visu līmeņu klimata finansējuma sistēmām, lai nodrošinātu, ka katastrofu riska mazināšanas un pielāgošanās centienos tiek integrēta dzimumperspektīva;

    23.  aicina identificēt un nostiprināt īpašas dzimumsensitīvas stratēģijas, kas atbalsta globālās klimata iestādes — Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) — noteiktās dzimumdimensijas un sociālās dimensijas, tostarp brīvprātīgu, tiesībās balstītu ģimenes plānošanu kā iespējamu pielāgošanās stratēģiju;

    24.  uzsver, cik svarīga ir videi draudzīgu tehnoloģiju pārnese un ka ir jāpilda finanšu saistības, īpaši tās, kas tika noteiktas COP 21, un tās, ko paredz Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds, lai dotu jaunattīstības valstīm iespēju pāriet uz bezoglekļa izaugsmes politiku;

    25.  aicina ES ierēdņiem, īpaši tiem, kas darbojas attīstības un klimata politikas jomā, sniegt uz dzimumu līdztiesību orientētu apmācību;

    26.  aicina Komisiju reģionālajās palīdzības programmās, Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā un dialogos ar trešām valstīm sekmēt dzimumu līdztiesību klimatiskā taisnīguma kontekstā.

    INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

    Pieņemšanas datums

    21.11.2017

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    18

    1

    3

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Maurice Ponga, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleftherios Synadinos, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Thierry Cornillet, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Brian Hayes, Florent Marcellesi, Paul Rübig

    ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    18

    +

    ALDE

    Paavo Väyrynen, Thierry Cornillet

    EFDD

    Ignazio Corrao

    GUE/NGL

    Lola Sánchez Caldentey

    PPE

    Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Anna Záborská, Bogdan Brunon Wenta, Brian Hayes, Frank Engel, Maurice Ponga

    S&D

    Arne Lietz, Elly Schlein, Enrique Guerrero Salom, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon

    VERTS/ALE

    Florent Marcellesi, Maria Heubuch

    1

    -

    EFDD

    Mireille D’Ornano

    3

    0

    ECR

    Eleni Theocharous

    NI

    Eleftherios Synadinos

    PPE

    Paul Rübig

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    +  :  par

    -  :  pret

    0  :  atturas

    • [1]  UN Women rokasgrāmata “Leveraging co-benefits between gender equality and climate action for sustainable development. Mainstreaming Gender Considerations in Climate Change Projects”.

    INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

    Pieņemšanas datums

    4.12.2017

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    21

    1

    0

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Daniela Aiuto, Maria Arena, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Hedh, Mary Honeyball, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Angelika Mlinar, Maria Noichl, Marijana Petir, Ángela Vallina, Anna Záborská

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Stefan Eck, Sirpa Pietikäinen, Evelyn Regner, Marc Tarabella, Mylène Troszczynski, Julie Ward

    Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Max Andersson, Jakop Dalunde, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Lambert van Nistelrooij

    ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    21

    +

    ALDE

    Angelika Mlinar

    EFDD

    Daniela Aiuto

    GUE/NGL

    Stefan Eck, Ángela Vallina

    PPE

    Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Marijana Petir, Sirpa Pietikäinen, Lambert van Nistelrooij, Anna Záborská

    S&D

    Maria Arena, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Hedh, Mary Honeyball, Maria Noichl, Evelyn Regner, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Marc Tarabella, Julie Ward

    VERTS/ALE

    Max Andersson, Jakop Dalunde, Florent Marcellesi

    1

    -

    ENF

    Mylène Troszczynski

    0

    0

     

     

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    +  :  par

    -  :  pret

    0  :  atturas