ZIŅOJUMS par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu

25.1.2018 - (2017/2233(ACI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referents: Esteban González Pons

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu

(2017/2233(ACI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferencē 2017. gada 5. oktobra pieņemto lēmumu,

–  ņemot vērā vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju, jo īpaši Komisijas 2017. gada 2. oktobra vēstuli, kurā pausta piekrišana tās priekšsēdētāja 2017. gada 7. septembra priekšlikuma projektam,

–  ņemot vērā Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām grozījumu projektu[1],

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. panta 1. un 4. punktu un 17. panta 3. un 7. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 245. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu,

–  ņemot vērā LESD 295. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas darba programmu 2017. gadam[2],

–   ņemot vērā 2015. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu[3],

–  ņemot vērā 2016. gada 1. decembra rezolūciju par komisāru interešu deklarācijām — pamatnostādnes[4],

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu[5],

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs[6],

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 12. septembra lēmuma projektu par Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksu, jo īpaši tā 10. pantu par līdzdalību Eiropas politikā amata pilnvaru termiņa laikā,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta pētījuma “Komisāru rīcības kodekss. Efektivitātes un lietderības uzlabošana” atjauninājumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 140. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A8-0006/2018),

A.  tā kā LES 10. panta 1. punktā ir noteikts, ka Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija, un tā kā Komisijai kā Savienības izpildiestādei ir izšķirīga loma Savienības darbībā;

B.   tā kā LES 10. panta 3. punkts un 11. pants Savienības pilsoņiem piešķir tiesības līdzdarboties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

C.  tā kā LES 17. panta 3. punktā noteikts, ka, veicot savus pienākumus, Komisija ir pilnīgi neatkarīga, ka Komisijas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma, un ka viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas iestādes vai struktūras norādījumus;

D.  tā kā grozījumu projekta mērķis ir saskaņā ar LES 17. panta 7. punktu Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas procesā īstenot demokrātiskus principus;

E.  tā kā grozījumu projekts paredz atļaut Komisijas locekļiem kandidēt Parlamenta vēlēšanās bez prasības atkāpties no amata;

F.  tā kā tas, ka valdības locekļi kandidē valsts parlamenta vēlēšanās, neatkāpjoties no amata, dalībvalstīs ir bieži izplatīta prakse;

G.  tā kā grozījumu projekts ļauj Komisijas locekļiem būt par Eiropas politisko partiju vadošajiem Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātiem (“Spitzenkandidaten”);

H.  tā kā Parlaments jau agrāk ir aicinājis kodificēt vadošo kandidātu izvirzīšanas procesu, pārskatot Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās[7];

I.  tā kā saskaņā ar LES 10. panta 4. punktu politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos; tā kā saskaņā ar LES 10. panta 3. punktu un 11. panta 1. punktu tas attiecas arī uz pilsoņiem un apvienībām;

J.  tā kā grozījumu projekts paredz arī nepieciešamos pasākumus, ar kuriem aizsargāt pārredzamību, neitralitāti, konfidencialitāti un koleģialitāti, kas joprojām attiecas uz Komisijas locekļiem, kuri ir iesaistījušies vēlēšanu kampaņā;

K.  tā kā grozījumu projekts Komisijas priekšsēdētājam uzliek pienākumu informēt Parlamentu par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu, ka tad, kad komisāri kandidē Parlamenta vēlēšanās, tiek ievēroti neatkarības, godprātības un apdomības principi, kas ir nostiprināti LESD 245. pantā un Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksā;

L.  tā kā grozījumu projekts paredz, ka Komisijas locekļi nedrīkst izmantot Komisijas cilvēkresursus vai materiālos resursus pasākumiem, kas ir saistīti ar vēlēšanu kampaņu,

1.  atgādina, ka Komisijas priekšsēdētāju pēc Eiropadomes priekšlikuma pēc atbilstīgas apspriešanās ievēlē Eiropas Parlaments, ņemot vērā Parlamenta vēlēšanu rezultātus, un tāpēc Eiropas politiskajām partijām tāpat kā 2014. gadā ir jāizvirza vadošie kandidāti, lai Eiropas pilsoņi zinātu, par ko Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot kā par Komisijas priekšsēdētāju;

2.  atgādina, ka vadošo kandidātu process atspoguļo institucionālo līdzsvaru starp Parlamentu un Eiropadomi, kā paredzēts Līgumos; turklāt uzsver, ka šis solis uz priekšu Savienības parlamentārās dimensijas nostiprināšanā ir princips, kas nav atceļams;

3.  uzsver, ka, neievērojot vadošo kandidātu procesu, Eiropadome apstiprināšanai Parlamentā varētu izvirzīt tādu Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu, kas Parlamentā neiegūtu pietiekamu balsu vairākumu;

4.  brīdina, ka Eiropas Parlaments Komisijas priekšsēdētāja apstiprināšanas procedūrā noraidīs jebkuru kandidātu, kas nav bijis izvirzīts par vadošo kandidātu, gatavojoties Parlamenta vēlēšanām;

5.  uzskata, ka vadošo kandidātu process turklāt sekmē pārredzamību, jo Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāti tiek darīti zināmi pirms Parlamenta vēlēšanām, nevis — kā iepriekš — vien pēc tām;

6.  uzsver, ka, tuvojoties Parlamenta vēlēšanām, vadošo kandidātu process veicina Eiropas pilsoņu politisko apziņu un stiprina gan Parlamenta, gan Komisijas politisko leģitimitāti, tiešāk saistot to attiecīgo ievēlēšanu ar vēlētāju izvēli; tāpēc atzīst, ka vadošo kandidātu procesam ir svarīga pievienotā vērtība attiecībā uz mērķi stiprināt Komisijas politisko dabu;

7.  uzskata, ka Komisijas politiskā leģitimitāte tiktu nostiprināta vēl vairāk, ja par Komisijas locekļiem izvirzītu vairāk ievēlētu Eiropas Parlamenta deputātu;

8.  atgādina, ka 2014. gada Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā visas lielākās Eiropas politiskās partijas pieņēma vadošo kandidātu procesu un izvirzīja savus Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātus un ka tika rīkotas publiskas kandidātu debates, tādējādi ieviešot konstitucionālu un politisku praksi, kas atspoguļo Līgumos paredzēto interinstitucionālo līdzsvaru;

9.  uzskata, ka 2014. gada vadošo kandidātu process bija sekmīgs, un uzsver, ka 2019. gada Parlamenta vēlēšanas būs izdevība šo praksi nostiprināt vēl vairāk;

10.  mudina Eiropas politiskās partijas savus vadošos kandidātus izraudzīties atklātā, pārredzamā un demokrātiskā sacensībā;

11.  uzskata, ka grozījumu projekts atbilst LES 10. panta 1. punktam un 17. panta 7. punktam, un vērtē tos atzinīgi kā uzlabojumu, kas konsolidēs Komisijas priekšsēdētāja demokrātiskas ievēlēšanas procesu;

12.  gaida, kad tiks pabeigta Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksa pārskatīšana, kuras mērķis ir precizēt Komisijas locekļu amata pienākumus un pienākumus ārpus šā amata; šajā sakarā prasa, lai Komisija 2017. gada 12. septembra lēmuma projektu par Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksu pielāgo viedokļiem, ko jau paudis Eiropas Parlaments un relevantās Parlamenta komitejas, cita starpā — attiecībā uz nogaidīšanas periodu, kas piemērojams bijušajiem Komisijas locekļiem pēc amata atstāšanas, pārredzamību, neatkarīgas ētikas komitejas iecelšanu un dalību Parlamenta vēlēšanu kampaņās;

13.  uzskata, ka ir svarīgi Komisijas locekļu rīcības kodeksā noteikt stingrus pārredzamības, neitralitātes un drošības standartus, lai izvairītos no iespējamiem kampaņās iesaistījušos Komisijas locekļu interešu konfliktiem;

14.  īpaši atgādina par prasību ieviest trīs gadu nogaidīšanas periodu, kas piemērojams bijušajiem Komisijas locekļiem pēc amata atstāšanas;

15.  apstiprina pielikumā pievienotos grozījumus 2010. gada 20. oktobra Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām;

16.  uzdod priekšsēdētājam šos grozījumus parakstīt kopā ar Komisijas priekšsēdētāju un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu kopā ar pielikumu nosūtīt Komisijai un informēšanas nolūkā Padomei un dalībvalstu parlamentiem.

• [1]  OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.
• [2]  Komisijas 2016. gada 25. oktobra paziņojums “Komisijas 2017. gada darba programma. Panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv” (COM(2016)0710).
• [3]  OV C 366, 27.10.2017., 7. lpp.
• [4]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0477.
• [5]  Pieņemtie dokumenti, P8_TA(2017)0049.
• [6]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0358.
• [7]    Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas pievienots Padomes Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 278, 8.10.1976., 1. lpp.) un grozīts ar Padomes Lēmumu 93/81/Euratom, EOTK, EEK (OV L 33, 9.2.1993., 15. lpp.) un Padomes Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.).

PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN EIROPAS KOMISIJAS NOLĪGUMA PROJEKTS, AR KO GROZA PAMATNOLĪGUMA PAR EIROPAS PARLAMENTA UN EIROPAS KOMISIJAS ATTIECĪBĀM 4. PUNKTU

Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām	Grozījumi Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, par kuriem panākta vienošanās
Spēkā esošais teksts	Ierosinātās izmaiņas
...	...
4. Neskarot Komisijas koleģialitātes principu, katrs Komisijas loceklis ir politiski atbildīgs par darbību tajā nozarē, kas viņam ir uzticēta. Komisijas priekšsēdētājs ir pilnībā atbildīgs par jebkāda tāda interešu konflikta noteikšanu, kas liedz kādam Komisijas loceklim pildīt tā pienākumus. Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs arī par turpmāko rīcību, kas šādos apstākļos jāveic, un nekavējoties rakstiski informē par to Parlamenta priekšsēdētāju. Komisijas locekļu piedalīšanos vēlēšanu kampaņās regulē Komisāru rīcības kodekss. Komisijas locekļiem, kuri aktīvi piedalās vēlēšanu kampaņās kā kandidāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, no dienas, kad beidzas pēdējā sesija pirms vēlēšanām, ir jādodas neapmaksātā vēlēšanu atvaļinājumā. Komisijas priekšsēdētājs laicīgi informē Parlamentu par savu lēmumu piešķirt šādu atvaļinājumu un par to, kurš Komisijas loceklis pārņems attiecīgos pienākumus šāda atvaļinājuma laikā.	4. Neskarot Komisijas koleģialitātes principu, katrs Komisijas loceklis ir politiski atbildīgs par darbību tajā nozarē, kas viņam ir uzticēta. Komisijas priekšsēdētājs ir pilnībā atbildīgs par jebkāda tāda interešu konflikta noteikšanu, kas liedz kādam Komisijas loceklim pildīt tā pienākumus. Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs arī par turpmāko rīcību, kas šādos apstākļos jāveic, un nekavējoties rakstiski informē par to Parlamenta priekšsēdētāju. Komisijas locekļu piedalīšanos vēlēšanu kampaņās regulē Komisāru rīcības kodekss. Komisijas locekļi var piedalīties vēlēšanu kampaņās kā kandidāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņi var tikt izvēlēti par Eiropas politisko partiju vadošajiem kandidātiem Komisijas priekšsēdētāja amatam. Komisijas priekšsēdētājs laicīgi informē Parlamentu par to, vai viens vai vairāki Komisijas locekļi kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās, kā arī par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu neatkarības, godprātības un apdomības principus, kas ir nostiprināti LESD 245. pantā un Eiropas Komisijas locekļu Rīcības kodeksā attiecībā uz vēlēšanu kampaņām, kad komisāri kandidē Parlamenta vēlēšanās. Ikviens Komisijas loceklis, kas kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai piedalās Parlamenta vēlēšanu kampaņā, apņemas, ka viņš/viņa vēlēšanu kampaņas laikā atturēsies pieņemt nostāju, kas neatbilstu viņam/viņai noteiktajam konfidencialitātes ievērošanas pienākumam, vai pārkāptu koleģialitātes principu. Ikviens Komisijas loceklis, kas kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai piedalās Parlamenta vēlēšanu kampaņā, nedrīkst izmantot Komisijas cilvēkresursus vai materiālos resursus pasākumiem, kas ir saistīti ar vēlēšanu kampaņu.
...	...

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	23.1.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 6 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michał Boni, Mercedes Bresso, Elmar Brok, Fabio Massimo Castaldo, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Diane James, Ramón Jáuregui Atondo, Alain Lamassoure, Jo Leinen, Morten Messerschmidt, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, Helmut Scholz, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Claudia Țapardel, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pervenche Berès, Rainer Wieland

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17	+
ALDE	Maite Pagazaurtundúa Ruiz
PPE	Michał Boni, Elmar Brok, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Markus Pieper, Paulo Rangel, György Schöpflin
S&D	Pervenche Berès, Mercedes Bresso, Ramón Jáuregui Atondo, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira, Claudia Țapardel
VERTS/ALE	Pascal Durand, Josep-Maria Terricabras

6	-
ECR	Morten Messerschmidt, Kazimierz Michał Ujazdowski
EFDD	Fabio Massimo Castaldo
GUE/NGL	Helmut Scholz, Barbara Spinelli
NI	Diane James

0	0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas