Ziņojums - A8-0022/2018Ziņojums
A8-0022/2018

ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par Savienības prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas 62. sesijā

5.2.2018 - (2017/2194(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Referentes: Izaskun Bilbao Barandica, Ángela Vallina
PR_INI_RecommCFSP


Procedūra : 2017/2194(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0022/2018
Iesniegtie teksti :
A8-0022/2018
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PROJEKTS

Padomei par Savienības prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas 62. sesijā

(2017/2194(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas 62. sesiju, tās prioritāro tēmu "Problēmas un iespējas, lai panāktu dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu lauku sievietēm un meitenēm", kā arī pārskatīšanas tēmu "Sieviešu dalība un piekļuve plašsaziņas līdzekļiem un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, un to ietekme un izmantošana sieviešu stāvokļa uzlabošanai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai",

–  ņemot vērā 1995. gada septembrī Pekinā rīkoto ceturto Pasaules Sieviešu konferenci, tajā pieņemto deklarāciju un rīcības platformu par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī ar tām saistītos turpmākos noslēguma dokumentus, ko attiecīgi 2000. gada 9. jūnijā, 2005. gada 11. martā, 2010. gada 2. martā un 2015. gada 9. martā pieņēma ANO īpašajās sesijās "Pekina +5", "Pekina +10", "Pekina +15" un "Pekina +20", par turpmāko rīcību un iniciatīvām Pekinas deklarācijas un rīcības platformas īstenošanai,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. panta 4. punktu,

  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par iespēju radīšanu meitenēm Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību[1],

  ņemot vērā 2016. gada 8. marta rezolūciju par situāciju saistībā ar sievietēm bēglēm un patvēruma meklētājām ES[2],

  ņemot vērā 2017. gada 14. februāra rezolūciju par dzimumu līdztiesības veicināšanu garīgās veselības un klīniskās pētniecības jomā[3],

–  ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos[4],

–  ņemot vērā ANO rezolūciju "Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam", kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā 2015. gada 25. septembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK[5],

–  ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas Vispārīgo ieteikumu Nr. 34 (2016. gads) par lauku sieviešu tiesībām,

  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) un Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. septembra rezolūciju par ES pievienošanos šai konvencijai[6],

  ņemot vērā 2015. gada 12. decembra Parīzes nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A8-0022/2018),

A.  tā kā vīriešu un sieviešu līdztiesības princips ir Eiropas Savienības pamatprincips, kas atzīts Līgumos un Pamattiesību hartā;

B.  tā kā piektais ANO ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM Nr. 5) ir panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm visā pasaulē, un tā kā šis mērķis būtu pilnībā jāintegrē Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, lai panāktu progresu attiecībā uz visiem IAM un uzdevumiem; tā kā viens no IAM mērķiem ir dubultot lauksaimniecības ražīgumu un ienākumus mazajiem pārtikas ražotājiem, jo īpaši sievietēm;

C.  tā kā Savienībai un tās dalībvalstīm ir jābūt līderēm pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm un meitenēm, un tām ir apņēmīgi jāveicina absolūta dzimumu līdztiesība Savienībā, kā arī visās ārējās attiecībās;

D.  tā kā pēdējās desmitgadēs sociālekonomiskā situācija un dzīves apstākļi ir būtiski mainījušies un dažādās valstīs ievērojami atšķiras;

E.   tā kā valdību reakcijas trūkums pret dzimumu nelīdztiesību apdraud pašreizējos un turpmākos sasniegumus šajā jomā; tā kā tradicionālo dzimumu varas attiecību, stereotipu un uzskatu risināšana ir veids, kā nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm un izskaust nabadzību;

F.  tā kā sieviešu diskriminācija skar arī lauku apvidu sievietes; tā kā lielākā daļa pasaules sieviešu dzīvo lauku apvidos un tādēļ ir vairāk pakļautas daudzējādiem diskriminācijas veidiem vecuma, šķiras, etniskās piederības, rases, invaliditātes un dzimuma identitātes dēļ;

G.  tā kā sievietes lauku apvidos strādā dažādos darba tirgus segmentos, nevis tikai tradicionālās lauksaimniecības nozarē;

H.   tā kā daudzkārt lauku apvidu sieviešu darbs ir mazāk apmaksāts nekā vīriešu darbs, lai gan rezultāti ir vienādi, tas nav oficiāli atzīts, kā, piemēram, neapmaksāts aprūpes darbs, un neatspoguļojas to sieviešu skaitā, kuras ir lauku saimniecību īpašnieces; tā kā sievietes tomēr sniedz būtisku ieguldījumu, lai panāktu ekonomiskās, vides un sociālās pārmaiņas, kas nepieciešamas ilgtspējīgai attīstībai;

I.  tā kā lauku apvidu sievietes nereti ir savu ģimeņu un kopienu galvenās aprūpētājas un saskaras ar daudziem ierobežojumiem, lai piekļūtu bērna aprūpei un vecāka gadu gājuma cilvēka aprūpei savas ģimenes vajadzībām, kas sievietēm rada nesamērīgu slogu un kavē viņu integrāciju darba tirgū; tā kā sievietēm ir būtiski, lai tiktu sniegti kvalitatīvi aprūpes pakalpojumi, kas sekmē darba un privātās dzīves līdzsvaru;

J.  tā kā lauku apvidu sievietes saskaras ar daudziem ierobežojumiem pienācīgu sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā viņu nepietiekamās mobilitātes dēļ un tādēļ, ka nav pieejams transports vai līdzekļi, ar kuriem var sazināties par transporta iespējām (piemēram, mobilais tālrunis); tā kā ir nepieciešami visaptveroši veselības aprūpes pakalpojumi, kuri pievēršas lauku sieviešu fiziskajai, garīgajai un emocionālajai labklājībai (piemēram, lai reaģētu ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumā); tā kā lauku apvidos ir ierobežotāka piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības tiesībām un izglītībai;

K.  tā kā iedzīvotāju noturēšana lauku apvidos, pievēršot īpašu uzmanību apvidiem, kuros ir dabas radīti ierobežojumi, ir būtiski sabiedrībai kopumā, jo no tā ir atkarīga vides un ainavas saglabāšana;

L.  tā kā pastāv tieša saikne starp dzimumu nelīdztiesību un vides degradāciju;

M.  tā kā klimata pārmaiņas un to sekas īpaši un nesamērīgi negatīvi ietekmē lauku apvidu sievietes un meitenes; tā kā lauku apvidu sievietes ir arī spēcīgs pārmaiņu virzītājspēks pārejai uz ilgtspējīgu un ekoloģiski drošu lauksaimniecību, un viņām var būt svarīga nozīme zaļo darbvietu radīšanā; tā kā dzimumu līdztiesības, pārtikas nodrošinājuma un efektīvas klimata politikas pamatā ir sieviešu lauksaimnieču vienlīdzīga piekļuve zemei un citiem ražošanas resursiem;

N.   tā kā gados jaunas sievietes lauku apvidos joprojām saskaras ar nelīdztiesību un daudzējādiem diskriminācijas veidiem; tā kā ir vajadzīgi pasākumi vīriešu un sieviešu efektīvas līdztiesības sekmēšanai, lai radītu lielākas darba iespējas, tostarp pašnodarbinātībā un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) nozarē, ļaujot sievietēm palikt lauku apvidos un tādējādi nodrošinot paaudžu nomaiņu un lauksaimniecības nozares un lauku apvidu dzīvotspēju;

O.  tā kā lauksaimniecības nozare, kurā sievietēm ir būtiska nozīme, ir lauku apvidu dzīvotspējas un paaudžu nomaiņas, sociālās kohēzijas un ekonomikas izaugsmes veicināšanas pamatā; tā kā lauksaimniecībai būtu jānodrošina nekaitīga, pilnvērtīga un veselīga pārtika; tā kā lauksaimniecības nozarei būtu arī jāsekmē ainavas dažādošana, klimata pārmaiņu mazināšana un bioloģiskās daudzveidības un kultūras mantojuma saglabāšana;

P.  tā kā uzturam ir būtiska nozīme meiteņu attīstībā un labklājībā; tā kā nepietiekams uzturs rada fiziskas un garīgas problēmas, piemēram, kavētu augšanu, neauglību, apātiju, nogurumu un vāju koncentrēšanās spēju, tādējādi samazinot sieviešu ekonomisko potenciālu un ietekmējot visas ģimenes un kopienas labklājību;

Q.  tā kā lauku sievietēm ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanas struktūrās publiskajā jomā; tā kā ir jāpanāk līdzsvarota pārstāvība, lai sasniegtu līdztiesību;

R.  tā kā saistībā ar arodriska novēršanu riski, kuriem ir pakļauti vīrieši un sievietes, ir dažādi; tā kā, piemēram, bieži vien, lai novērtētu ķīmisko vielu kaitīgo ietekmi, tiek veiktas aplēses, ņemot vērā vīriešu uzbūvi, kuriem parasti ir lielāka muskuļu masa, un netiek ņemti vērā konkrēti ieteikumi attiecībā uz grūtniecēm vai ar krūti barojošām sievietēm; tā kā tādēļ ir jāņem vērā dažādi faktori, lai pieņemtu pasākumus, kuri nodrošina lauksaimniecības nozarē iesaistīto sieviešu veselību;

S.  tā kā diskriminācija skar sievietes arī plašsaziņas līdzekļu nozarē; tā kā plašsaziņas līdzekļiem ir izšķiroša nozīme visas sabiedrības dzīvē, tādēļ vēlams, lai sievietes, kas ir vismaz puse no sabiedrības, tiktu taisnīgi iesaistītas plašsaziņas līdzekļu satura veidošanā un lēmumu pieņemšanā plašsaziņas līdzekļu organizācijās;

T.  tā kā plašsaziņas līdzekļiem ir izšķiroša nozīme dzimumu līdztiesības veicināšanā, jo plašsaziņas līdzekļi ne tikai atspoguļo, bet arī veido paraugus un rīcības standartus, tādējādi būtiski ietekmējot sabiedrisko domu un kultūru;

U.  tā kā plašsaziņas līdzekļu atspoguļotā informācija sekmē visu sabiedrības slāņu padziļinātu izpratni par sieviešu un vīriešu situāciju sarežģītību;

V.  tā kā konflikts nesamērīgi skar sievietes un bērnus, kas veido lielāko daļu no bēgļiem nometnēs vai drošības meklējumos;

W.  tā kā daudzās sabiedrībās sievietēm nav vienlīdzīgu likumīgu tiesību uz zemi un īpašumu, un tas saasina nabadzības problēmu un ierobežo sieviešu ekonomisko attīstību;

X.  tā kā sievietes transpersonas saskaras ar nesamērīgu diskrimināciju savas dzimuma identitātes dēļ;

Y.  tā kā spēcīgāks atbalsts seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām ir dzimumu līdztiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas sievietēm priekšnoteikums;

Z.  tā kā sociālās normas, kas nosaka sieviešu un vīriešu lomas, nostāda sievietes neaizsargātākā situācijā, īpaši attiecībā uz viņu seksuālo un reproduktīvo veselību un saistībā ar kaitīgām paražām, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu, agrīnu un piespiedu laulību,

1.  iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

Vispārīgi nosacījumi pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm un meitenēm

a)  atkārtoti apstiprināt savu stingro apņemšanos, kas pausta attiecībā uz Pekinas rīcības platformu;

b)   pieprasīt izbeigt visu veidu diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm visā pasaulē un cīnīties pret jebkuru vardarbību, kas ietver smagus sieviešu un meiteņu pamattiesību pārkāpumus, kuri savukārt tieši izriet no šādas diskriminācijas;

c)  iesaistīt visas valdības un pieprasīt tām izstrādāt programmas, kuru mērķis ir izskaust seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, kā arī kaitīgu praksi, piemēram, bērnu, agrīnu un piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un cilvēku tirdzniecību;

d)   aicināt dalībvalstis apkarot dzimumu stereotipus un veikt ieguldījumus sieviešu un meiteņu piekļuvē pielāgotai izglītībai, mūžizglītībai un arodapmācībai, it sevišķi lauku apvidos un īpaši STEM nozarē, kā arī uzņēmējdarbības un inovāciju jomās, jo tās ir svarīgi instrumenti ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, un veicināt līdztiesību lauksaimniecības un pārtikas nozarēs, kā arī tūrisma un citās nozarēs lauku apvidos;

e)  izstrādāt politiku, kuras mērķis ir izskaust nabadzību un nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni sevišķi neaizsargātām grupām, tostarp sievietēm un meitenēm, īpaši izmantojot sociālās aizsardzības sistēmas;

f)  veicināt informatīvus un tehniskās palīdzības pasākumus un apmainīties ar dalībvalstu paraugpraksi attiecībā uz profesionālā statusa piešķiršanu lauku saimniecībās nodarbinātajām līdzstrādājošajām laulātajām, kas ļautu viņām izmantot savas individuālās tiesības, tostarp jo īpaši tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, sociālo apdrošināšanu pret negadījumiem darbā, piekļuvi mācību iespējām un tiesības uz pensiju;

g)  novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, dzīves laikā gūto ienākumu (peļņas) un pensiju atšķirību;

h)  aicināt dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt vispārēju piekļuvi atbilstīgai bērnu un vecāka gadu gājuma cilvēku aprūpei lauku apvidos;

i)  aicināt dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu infrastruktūru un sabiedriskos un privātos ikdienas pakalpojumus, it sevišķi lauku apvidos un jo īpaši saistībā ar veselību, izglītību un aprūpi; atzīmē, ka šādā nolūkā būtu jāintegrē lauku apvidu bērnu aprūpes infrastruktūra, veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības infrastruktūra, pansionāti vecāka gadu gājuma cilvēkiem un aprūpējamām personām, aizvietošanas pakalpojumi slimības un grūtniecības gadījumā un kultūras pakalpojumi;

j)  nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, lai, izmantojot pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, visos politikas virzienos un programmās iekļautu sieviešu un vīriešu līdztiesības principu un apkarotu diskrimināciju;

k)  mobilizēt dzimumu līdztiesības nodrošināšanai vajadzīgos resursus, integrējot dzimuma aspektu visos politikas virzienos un darbībās, tostarp budžeta plānošanā saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu, lai šādā veidā apkarotu diskrimināciju;

l)  nodrošināt, ka lēmumu pieņemšanas procesā par Eiropas Savienības nostāju ANO Sieviešu statusa komisijas 62. sesijā tiek pilnībā iesaistīts Parlaments un tā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja;

  Pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana lauku apvidu sievietēm

m)  atgādināt, ka Konvencijā par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir noteikts pienākums novērst tiešu un netiešu diskrimināciju pret sievietēm, īstenojot juridiskus, politiskus un plānošanas pasākumus visās dzīves jomās, un ka konvencijas 14. pants ir vienīgais starptautiskais pienākums, ar kuru tiek pievērsta uzmanība sieviešu īpašajām vajadzībām lauku apvidos;

n)   nodrošināt, ka lauku apvidu sievietēm un meitenēm ir pieejama kvalitatīva formālā un neformālā izglītība par pieejamu cenu, tostarp jaunu prasmju apmācība vai iegūto zināšanu pilnveidošana vadības, finanšu, ekonomikas, mārketinga un uzņēmējdarbības, kā arī pilsonības, pilsoniskās un politiskās izglītības jautājumos, un apmācība tehnoloģiju un ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā; nodrošināt, ka sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas un izvēles brīvība attiecībā uz vēlamās karjeras veidošanu;

o)   nodrošināt, ka lauku apvidu sievietēm un meitenēm ir viegli pieejami kredītresursi un ražošanas resursi un viņas var saņemt atbalstu savām uzņēmējdarbības un inovāciju iniciatīvām;

p)   aizsargāt tiesības uz piekļuvi kvalitatīvai vispārējai veselības aprūpei, kurā ņemtas vērā sieviešu un vīriešu fizioloģiskās atšķirības un veikti pielāgojumi lauku apvidu sieviešu un meiteņu vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām;

q)  nosodīt visu veidu vardarbību pret sievietēm un nodrošināt, ka lauku un tālākos apvidos dzīvojošām cietušajām sievietēm netiek liegta vienlīdzīga piekļuve palīdzībai;

r)  uzlabot efektivitāti, pārredzamību un demokrātiskumu starptautiskajās, valsts, reģionālajās un vietējās iestādēs, kuras atbalsta un stiprina lauku sieviešu lomu, nodrošinot viņu klātbūtni uz vienlīdzīgas līdzdalības pamata;

s)   atvieglot lauku apvidu sievietēm pāreju no ēnu ekonomikas uz oficiālo ekonomiku un atzīt, ka sievietes lauku apvidos strādā dažādās jomās un bieži vien ir pārmaiņu virzītājspēks ceļā uz ilgtspējīgu un ekoloģiski drošu lauksaimniecību, pārtikas nodrošinājumu un zaļo darbvietu radīšanu;

t)  plānot un īstenot pret klimata pārmaiņām noturīgu lauksaimniecības politiku, pienācīgi ņemot vērā īpašos draudus, ar kuriem saskaras lauku apvidu sievietes dabas vai cilvēka izraisīto katastrofu rezultātā;

u)  nodrošināt lauku apvidu sieviešu un meiteņu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par plānošanu un reaģēšanu visos katastrofu un citu krīžu posmos, sākot no agrīnas brīdināšanas līdz palīdzības sniegšanai, atveseļošanai, rehabilitācijai un atjaunošanai, un nodrošināt viņu aizsardzību un drošību katastrofu un citu krīžu gadījumā;

v)  veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lauku apvidu sieviešu apkārtējā vide ir droša, tīra un veselīga;

w)  nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu infrastruktūru un sabiedriskos pakalpojumus lauku apvidu sievietēm un kopienām un veikt ieguldījumus to attīstīšanā un uzturēšanā;

x)  sekmēt digitālo attīstību, jo tā spēj būtiski veicināt jaunu darbvietu radīšanu, vienkāršojot iesaisti pašnodarbinātībā, sekmējot konkurētspēju un tūrisma attīstību un nodrošinot labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru;

y)  atbalstīt vietējo kopienu grupu izveidi, kurām būtu regulāri jātiekas, lai apspriestu attīstības problēmas un izaicinājumus un pieņemtu konstruktīvus risinājumus, un atbalstīt šādu grupu darbības;

z)  aicināt dalībvalstis, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību atbalstīt un veicināt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un dalību profesionālo, uzņēmējdarbības asociāciju un arodbiedrību organizāciju vadības struktūrās, darbojoties lauku apvidu politikas, veselības, izglītības un lauksaimniecības jomās, kā arī sieviešu vienlīdzīgu klātbūtni vadības un pārstāvības struktūrās;

aa)  uzsvērt un atbalstīt sieviešu aktīvo lomu lauku apvidos un atzīt sieviešu – uzņēmēju, ģimenes uzņēmumu vadītāju un ilgtspējīgas attīstības veicinātāju – sniegto ieguldījumu ekonomikā;

ab)   nodrošināt lauku apvidu sieviešu īpašumtiesības, it sevišķi uz lauku saimniecībām un zemes mantošanu, kas ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu sieviešu iespējas ekonomikā, kā arī nodrošinātu viņu līdzdalību lauku apvidu attīstībā un tās sniegtos ieguvumus;

ac)   nodrošināt lauku apvidu sieviešu piekļuvi ražošanas resursiem, elektroniskajām platformām, tirgiem, tirdzniecības struktūrām un finanšu pakalpojumiem; veicināt vietējos, reģionālos un tradicionālos tirgus, tostarp pārtikas tirgus, jo tajos sievietes parasti var sekmīgāk pārdot savus produktus tieši pircējiem un tas nodrošina pilnvērtīgākas ekonomiskās iespējas;

ad)  veicināt sieviešu nodarbinātību STEM nozarē, it sevišķi amatos, kas sekmē aprites ekonomiku un cīņu pret klimata pārmaiņām;

ae)   izstrādāt nodarbinātības politiku, pakalpojumus un programmas, lai risinātu lauku apvidu sieviešu nestabilo situāciju, jo viņas nereti strādā ēnu ekonomikas nozarēs un var saskarties ar daudzējādiem starpnozaru diskriminācijas veidiem dzimuma, vecuma, šķiras, reliģijas, etniskās piederības, invaliditātes vai dzimuma identitātes dēļ; sniegt pielāgotu palīdzību un atbalstu viņu vajadzībām un viņu interesēs;

af)   izstrādāt programmas, lai nodrošinātu, ka sievietes un viņu ģimenes var piekļūt universālām sociālās aizsardzības sistēmām, kas ietekmē viņu pensionēšanās situāciju nākotnē un tādējādi samazina pensiju atšķirības to daudzveidīgajās izpausmēs;

ag)   apkopot dzimumu izpratnē nodalītus datus un izstrādāt statistiku par lauku apvidu sieviešu vērtībām, situācijām, apstākļiem un vajadzībām, lai varētu izstrādāt piemērotu politiku; regulāri uzraudzīt sieviešu situāciju lauku apvidos;

ah)  mudināt ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, tostarp tās 6. pantu "Sievietes ar invaliditāti"; nodrošināt piekļuvi precēm, infrastruktūrai un pakalpojumiem;

ai)  aicināt Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu infrastruktūru un sabiedriskos un privātos pakalpojumus ikdienai lauku apvidos un radīt vajadzīgos nosacījumus, lai uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru sievietēm lauku apvidos, jo īpaši, nodrošinot atbilstīgu aprūpes infrastruktūru aprūpējamām personām, piekļuvi veselības aprūpei un sabiedriskajam transportam;

aj)  uzsvērt, ka ES politikā ir svarīgi paredzēt dzīves un darba apstākļu aizsardzību sievietēm, kuras tiek nodarbinātas sezonas darbā lauksaimniecībā, it sevišķi saistībā ar nepieciešamību sievietēm nodrošināt sociālo aizsardzību, veselības apdrošināšanu un veselības aprūpi; mudināt reģionālās un vietējās pašvaldības, valsts iestādes un citas struktūras nodrošināt migrantu un sezonas darbinieku, kā arī viņu ģimeņu, it sevišķi sieviešu un neaizsargātu cilvēku, pamata cilvēktiesības un sekmēt viņu integrāciju vietējā kopienā;

Sieviešu līdzdalība un piekļuve plašsaziņas līdzekļiem un informācijas un komunikāciju tehnoloģijām un to ietekme un izmantošana progresa un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm

ak)  nodrošināt piekļuvi stabilai ātrdarbīgai platjoslas interneta infrastruktūrai un pakalpojumiem; veikt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās lauku apvidos un lauksaimniecībā un veicināt to izmantošanu; atzīt ievērojamos sociālos, psiholoģiskos un ekonomiskos ieguvumus, ko tās sniedz; neatlaidīgi pieprasīt holistiskas pieejas (tā dēvētā digitālā ciemata) izstrādi; veicināt vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz piekļuvi šādām tehnoloģijām un apmācību to izmantošanā;

al)  veltīt uzmanību sieviešu klātbūtnei un profesionālajai attīstībai plašsaziņas līdzekļu nozarē un no stereotipiem brīvam plašsaziņas līdzekļu saturam;

am)  mudināt plašsaziņas līdzekļu organizācijas izstrādāt pašām savu līdztiesības politiku, lai panāktu vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību lēmumu pieņemšanas struktūrās;

ao)  nodrošināt, lai tiktu efektīvi apkarota pieaugošā sieviešu un meiteņu seksualizācija plašsaziņas līdzekļos, pienācīgi ievērojot vārda brīvību;

ap)  mudināt plašsaziņas līdzekļu organizācijas nepieļaut tādas organizatoriskās vides procedūras, kas nereti kaitē darba un privātās dzīves līdzsvaram;

aq)  risināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības plašsaziņas līdzekļu nozarē, īstenojot diskriminācijas novēršanas pasākumus un nodrošinot sievietēm un vīriešiem vienādu samaksu par vienādi vērtīgu darbu;

ar)  īstenot visus vajadzīgos pasākumus, lai izskaustu pret pētnieciskajiem žurnālistiem vērstu vardarbību, īpašu uzmanību veltot sievietēm žurnālistēm, kuras nereti ir neaizsargātākas;

o

o    o

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0. gads:

27

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Heinz K. Becker, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Arne Gericke, Anna Hedh, Mary Honeyball, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Angelika Mlinar, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, João Pimenta Lopes, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Ángela Vallina, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Catherine Bearder, Izaskun Bilbao Barandica, Lívia Járóka, Urszula Krupa, Edouard Martin, Clare Moody, Monika Vana

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Artis Pabriks

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

Catherine Bearder, Izaskun Bilbao Barandica, Angelika Mlinar

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

João Pimenta Lopes, Ángela Vallina, Malin Björk

PPE

Heinz K. Becker, Anna Maria Corazza Bildt, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Lívia Járóka, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Niebler, Michaela Šojdrová, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jarosław Wałęsa

S&D

Maria Arena, Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, David Martin, Clare Moody, Maria Noichl

VERTS/ALE

Florent Marcellesi, Ernest Urtasun, Monika Vana

1

-

PPE

Pabriks Artis

3

0

ECR

Arne Gericke, Urszula Krupa

PPE

Mariana Petir

Simbolu atšifrējums:

+  :  atbalsta

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 14. februāris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika