Procedūra : 2017/2067(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0036/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0036/2018

Debates :

PV 12/03/2018 - 19
CRE 12/03/2018 - 19

Balsojumi :

PV 13/03/2018 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0063

ZIŅOJUMS     
PDF 726kWORD 78k
23.2.2018
PE 610.712v02-00 A8-0036/2018

par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju

(2017/2067(INI))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: István Ujhelyi

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju

(2017/2067(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra paziņojumu „Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija — liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos” (COM(2016)0766),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem(1) un to, ka ir pagarināts pilnvaru periods deleģēto aktu pieņemšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 11. oktobra atzinumu par sadarbīgām intelektiskām transporta sistēmām(2),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija — liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos””(3),

–  ņemot vērā sadarbīgu intelektisku transporta sistēmu (S-ITS) ieviešanas platformas ziņojumus, jo īpaši par S-ITS sertifikātu un drošības politiku,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 14. novembra rezolūciju par dzīvību glābšanu: autotransporta drošības uzlabošana ES(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa Amsterdamas deklarāciju par sadarbību satīklotas un automatizētas braukšanas jomā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0036/2018),

A.  tā kā Eiropas stratēģija par sadarbīgām intelektiskām transporta sistēmām (stratēģija) ir cieši saistīta ar Komisijas politiskajām prioritātēm, proti, tās programmu nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem, mērķi radīt vienotu Eiropas transporta telpu un digitālo vienoto tirgu un nodrošināt klimata aizsardzību, kā arī ar Enerģētikas savienības stratēģiju;

B.  tā kā dalībvalstu iestādēm un rūpniecības nozarēm ir jāreaģē uz neatliekamo vajadzību padarīt transportu drošāku, tīrāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku, multimodālāku un pieejamāku visiem satiksmes dalībniekiem, tostarp visvairāk neaizsargātajiem iedzīvotājiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

C.  tā kā pēdējos desmit gados ES pieredzētā pozitīvā tendence ceļu satiksmes drošības jomā ir palēninājusies, tā kā 92 % ceļu satiksmes negadījumu notiek cilvēka kļūdu dēļ un tā kā S-ITS tehnoloģiju izmantošana ir svarīga noteiktu autovadītāja palīdzības sistēmu efektīvai darbībai; tā kā autotransports vēl arvien turpina aizņemt lielāko daļu telpas pilsētās, tā dēļ notiek visvairāk negadījumu un rodas lielākā daļa transporta emisiju, proti, troksnis, siltumnīcefekta gāzes un gaisu piesārņojošās vielas;

D.  tā kā S-ITS sistēma ļaus satiksmes dalībniekiem un satiksmes pārvaldītājiem efektīvāk kopīgot un izmantot informāciju un saskaņot darbības;

E.  tā kā S-ITS kiberdrošība ir svarīgs tās ieviešanas elements, tā kā sadrumstaloti drošības risinājumi apdraudētu sadarbspēju un galalietotāju drošību un tā kā tāpēc noteikti ir vajadzīga ES līmeņa rīcība;

F.  tā kā algoritmiskā pārskatatbildība un pārredzamība nozīmē tādu tehnisko un operatīvo pasākumu īstenošanu, ar kuriem nodrošina pārredzamību un automatizētās lēmumu pieņemšanas un indivīdu uzvedības iespējamības aprēķināšanas procesa nediskriminējošu raksturu; tā kā pārredzamībai būtu jānodrošina personām jēgpilnas informācijas pieejamība par tajā ietverto loģiku un procesa un tā seku nozīmīgumu; tā kā tam būtu jāaptver informācija par datiem, ko izmanto analīzes pilnveidošanai, un jāļauj iedzīvotājiem izprast un uzraudzīt viņus ietekmējošus lēmumus;

G.  tā kā ES vajadzētu veicināt un turpināt attīstīt digitālās tehnoloģijas, lai ne tikai samazinātu cilvēka kļūdas un citus efektivitātes trūkumus, bet arī lai samazinātu izmaksas un optimizētu infrastruktūras lietošanu, novēršot satiksmes sastrēgumus un tādējādi mazinot arī CO2 emisijas;

H.  tā kā šis sadarbīguma elements, pateicoties digitālajai un mobilajai savienojamībai, ievērojami uzlabos satiksmes drošību, satiksmes efektivitāti, ilgtspēju un multimodalitāti; tā kā vienlaikus tas radīs milzīgu ekonomisko potenciālu un samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaitu un enerģijas patēriņu; tā kā S-ITS ir būtiski svarīgas autonomo transportlīdzekļu un vadības sistēmu attīstībai;

I.  tā kā satīklota un automatizēta braukšana ir svarīga digitāla attīstība šajā nozarē un tā kā koordinācija ar visām nozarē izmantotajām jaunajām tehnoloģijām, piemēram, Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmām GALILEO un EGNOS, pašlaik ir sasniegusi augstu tehnoloģisko spēju līmeni;

J.  tā kā ES ir pienākums ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. punktu par tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību;

K.  tā kā vairākas valstis visā pasaulē (piemēram, ASV, Austrālija, Japāna, Koreja un Ķīna) strauji virzās uz jauno digitālo tehnoloģiju ieviešanu un tā kā dažās valstīs S-ITS transportlīdzekļi un pakalpojumi jau ir pieejami tirgū,

Vispārīgas pamatnostādnes

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju un šā paziņojumā pamatā likto intensīvo darbu, ko tā ir veikusi sadarbībā ar gan valsts, gan privātā sektora ekspertiem; atbalsta rezultātus un tādēļ aicina bez kavēšanās ieviest sadarbspējīgus S-ITS pakalpojumus visā Eiropā;

2.  uzsver nepieciešamību pēc skaidra juridiskā pamata S-ITS ieviešanas atbalstam, un atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar ITS direktīvu (Direktīvu 2010/40/ES) paredzēts pieņemt deleģēto aktu, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību, panāktu sadarbspēju un atbalstītu atpakaļsaderību;

3.  norāda uz S-ITS potenciālu degvielas patēriņa efektivitātes uzlabošanai, samazinot individuālā transporta izmaksas un satiksmes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4.  uzsver digitālo tehnoloģiju un ar to saistīto uzņēmējdarbības modeļu potenciālu autotransportā un atzīst stratēģiju par svarīgu pavērsienu S-ITS attīstībā un virzībā uz pilnīgi satīklotu un automatizētu mobilitāti; atzīmē, ka sadarbīgie, satīklotie un automatizētie transportlīdzekļi var palielināt Eiropas nozaru konkurētspēju, padarīt transportu integrētu un drošāku, kā arī samazināt sastrēgumus, enerģijas patēriņu un emisijas un uzlabot savienojamību starp dažādiem transporta veidiem; ņemot to vērā norāda, ka jānosaka prasības infrastruktūrai, lai nodrošinātu attiecīgo sistēmu spēju darboties droši un efektīvi;

5.  atzīmē, ka ES nozarēm vajadzētu produktīvi izmantot savu pasaules mērogā vadošo pozīciju S-ITS tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā; uzsver, ka steidzami ir jāizstrādā vērienīga ES stratēģija, ar kuras palīdzību tiktu koordinēti valstu un reģionālie centieni, novērsta sadrumstalotība, paātrināta tādu S-ITS tehnoloģiju ieviešana, kas ir apliecinājušas spēju uzlabot drošību, un iespējami palielināta sadarbība starp dažādām nozarēm, tādām kā transports, enerģētika un telesakari; mudina Komisiju iesniegt konkrētu grafiku ar precīziem mērķiem, kas ES jāsasniedz laikā no 2019. līdz 2029. gadam, piešķirt prioritāti to S-ITS pakalpojumu ieviešanai līdz 2019. gadam, kuriem ir vislielākais potenciāls drošības jomā, kā noteikts S-ITS platformas II posma ziņojumā sagatavotajā pakalpojumu sarakstā, un nodrošināt, ka šie pakalpojumi ir pieejami visos jaunajos transportlīdzekļos visā Eiropā;

6.  uzsver nepieciešamību ieviest saskaņotu sociālo, vides un drošības noteikumu kopumu, lai nodrošinātu darba ņēmēju un patērētāju tiesības un panāktu godīgu konkurenci šajā nozarē;

7.  atzinīgi vērtē S-ITS platformas II posma rezultātus un uzsver rezultātu nozīmīgumu(6);

8.  uzsver, ka paziņojums gan ir svarīgs pavērsiens ES stratēģijas izstrādē attiecībā uz sadarbīgiem, satīklotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem, taču nedrīkstētu jaukt S-ITS un šīs atšķirīgās koncepcijas;

9.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu un S-ITS izstrādē un ieviešanā tiek pilnībā ņemti vērā un veicināti mērķi veikt transporta sistēmas dekarbonizāciju un panākt, ka ceļu satiksmes negadījumos vairs neiet bojā cilvēki;

10.  atgādina, ka S-ITS ir sistēmas, kas ļauj dažādiem ITS elementiem (transportlīdzekļiem, ceļu iekārtām, satiksmes vadības centriem un pārnēsājamām ierīcēm) sazināties un dalīties informācijā, izmantojot standartizētu sakaru arhitektūru, un ka tāpēc būtiska ir atsevišķu sistēmu sadarbspēja;

11.  atgādina, ka satīklotie transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kas izmanto S-ITS tehnoloģijas, kuras visiem autotransporta līdzekļiem ļauj sazināties gan ar citiem transportlīdzekļiem, satiksmes signāliem, noturīgu ceļmalas un horizontālo infrastruktūru, kas vēl jāpapildina un jāpielāgo, taču ar kurām var nodrošināt arī inovatīvas maksas iekasēšanas sistēmas braukšanas laikā un droši sazināties ar transportlīdzekļiem un citiem satiksmes dalībniekiem; atgādina, ka 92 % ceļu satiksmes negadījumu notiek cilvēka kļūdu dēļ un ka S-ITS tehnoloģiju izmantošana ir svarīga noteiktu autovadītāja palīdzības sistēmu efektīvai darbībai;

12.  atgādina, ka automatizēti transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kas spēj patstāvīgi darboties un manevrēt reālās satiksmes situācijās un kuros viena vai vairākas primārās braukšanas kontroles ierīces (stūre, paātrināšanās, bremzēšana) ir automatizētas ilgstošā laika periodā;

13.  uzsver nepieciešamību ieviest aizsardzības sistēmas pārejas posmā, kad līdzās pastāvēs arvien vairāk satīkloto un automatizēto transportlīdzekļu un tradicionālo nesatīkloto transportlīdzekļu, lai netiktu apdraudēta ceļu satiksmes drošība; norāda, ka noteiktas autovadītāju palīdzības sistēmas būtu jāturpina attīstīt un jāuzstāda obligāti;

14.  aicina Komisiju apsvērt, kā risināt jautājumu par sadarbīgu, satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu atrašanos uz ceļiem vienlaikus ar nesatīklotiem transportlīdzekļiem un to vadītājiem, jo transportlīdzekļu vecuma un atlikušās nesatīkloto iedzīvotāju daļas dēļ jāparedz, ka pastāvīgi liela transportlīdzekļu daļa neiekļausies sistēmā;

15.  pauž nožēlu, ka trūkst precīza laika grafika attiecībā uz ieteicamajiem t. s. otrās dienas pakalpojumiem un turpmāko laikposmu, kā arī nav pilnībā veikts ietekmes novērtējums un trūkst precīzas informācijas par ieviešanas iniciatīvām S-ITS pakalpojumu attīstīšanā un potenciālo papildu pakalpojumu ieviešanā;

16.  aicina Komisiju piešķirt prioritāti tiem S-ITS pakalpojumiem, kuri nodrošina visaugstāko drošības potenciālu, un izstrādāt nepieciešamās definīcijas un prasības, kā arī nekavējoties atjaunināt Eiropas paziņojumu par cilvēka un mašīnas saskarnes principiem (HMI) attiecībā uz transportlīdzekļu informācijas un sakaru sistēmām, jo vadītāja un mašīnas saskarne ir svarīga(7)

;

17.  atkārtoti uzsver satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu, S-ITS un jauno tehnoloģiju nozīmīgo lomu klimata mērķu sasniegšanā un nepieciešamību nodrošināt, ka to izstrādē un ieviešanā pilnībā tiek ņemts vērā un atbalstīts mērķis dekarbonizēt transporta sistēmu; atzinīgi vērtē S-ITS pielietošanu, lai uzlabotu satiksmes efektivitāti, samazinātu degvielas patēriņu un autotransporta ietekmi uz vidi (piemēram, CO2 emisiju ziņā) un optimizētu pilsētu infrastruktūras izmantošanu;

18.  uzsver iespējas, ko kravu autopārvadājumu jomā sniedz novatoriskas tehnoloģijas, piemēram, automatizēta braukšana un braukšana saistītās kolonnās (grupā iekļaujot dažādu transportlīdzekļus), kas ļauj labāk izmantot gaisa plūsmas, tādējādi samazinot degvielas patēriņu un emisijas; aicina vairāk atbalstīt pētniecību un attīstību šajā jomā, jo īpaši saistībā ar nepieciešamo digitālo infrastruktūru;

19.  uzsver vajadzību nodrošināt autoceļu lietotājiem lielāku izvēli, lietotājdraudzīgākus un labāk pielāgotus produktus un plašāku informāciju; šajā sakarībā mudina Komisiju veicināt labākās prakses apmaiņu, kuras mērķis cita starpā ir nodrošināt ekonomisko efektivitāti; mudina visas dalībvalstis pievienoties platformai C-Roads, jo tai ir paredzēta nozīmīga koordinējoša loma stratēģijas īstenošanā, taču ar nosacījumu, ka tiek ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips, kas ir nepieciešams inovāciju veicināšanai; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka plaši un koordinēti dalībvalstīs tiek ieviesti moderni digitālie rīki un ka tie attiecas arī uz sabiedrisko transportu; aicina automobiļu ražotājus sākt S-ITS ieviešanu, lai īstenotu šo stratēģiju;

20.  lai labāk izvērtētu digitalizācijas progresu dažādās ceļu satiksmes jomās, mudina Komisiju sagatavot statistiku, kas papildinātu jau pastāvošos statistiskos rādītājus; norāda, cik svarīgas ir turpmākas investīcijas sensoru sistēmu pētniecībā un uzsver, ka S-ITS attīstīšanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš braukšanai pilsētā, kas ļoti atšķiras no braukšanas ārpus pilsētas; norāda, ka braukšanai pilsētā jo īpaši raksturīga lielāka mijiedarbība ar motociklistiem, riteņbraucējiem, gājējiem un citiem mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem, tostarp personām ar invaliditāti;

21.  mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka profesionālās apmācības un augstākās izglītības kursi atbilst nozares vajadzībām pēc zināšanām ITS stratēģijas attīstīšanai; prasa analizēt perspektīvas jaunām karjeras iespējām un darbvietām, kas saistītas ar šo jauno pieeju mobilitātei, un dalīties ar labāko praksi tādu sadarbības modeļu izstrādē starp uzņēmumiem un izglītības sistēmu, kuri ir vērsti uz integrētu apmācības, inovācijas un ražošanas jomu radīšanu;

22.  uzskata, ka S-ITS pakalpojumi būtu integrējami Kosmosa stratēģijā Eiropai, jo S-ITS ieviešanas pamatā ir atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģijas, piemēram, pozicionēšana, izmantojot satelītus;

23.  norāda, ka dalībvalstīm S-ITS pakalpojumu ieviešanu vajadzētu ņemt vērā arī plašākā kontekstā, kas saistīts ar ideju par mobilitāti kā pakalpojumu (MaaS) un integrāciju ar citiem transporta veidiem, jo īpaši, lai novērstu jebkādu atsitiena fenomenu, piemēram, autotransporta modālā īpatsvara palielināšanos;

Privātums un personas datu aizsardzība

24.  vērš uzmanību uz to, cik S-ITS un saistīto datu jomā svarīga ir ES privātuma un datu aizsardzības tiesību aktu piemērošana, un šā iemesla dēļ dati prioritāri būtu jāizmanto tikai S-ITS mērķiem un tos nedrīkstētu uzglabāt vai izmantot citiem nolūkiem; uzsver, ka viedajiem transportlīdzekļiem pilnībā jāatbilst Vispārējai datu aizsardzības regulai (GDPR) un saistītajiem noteikumiem, un ka S-ITS pakalpojumu sniedzējiem ir jāpiedāvā viegli pieejama informācija un jānodrošina autovadītājiem skaidri noteikumi un nosacījumi, kas ļauj tiem pieņemt brīvus un informētus lēmumus saskaņā ar GDPR paredzētajiem noteikumiem un ierobežojumiem;

25.  uzsver, ka vajadzīga daudz lielāka pārredzamība un algoritmiska pārskatatbildība attiecībā uz uzņēmumu veiktu datu apstrādi un analītiku; atgādina, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula jau paredz tiesības tikt informētam par datu apstrādes loģisko sistēmu; turklāt uzsver nepieciešamību novērst t. s. braukšanas barjeru, kas paredzētu, ka lietotāji nevar vadīt savu viedo automobili, ja viņi atsakās dot piekrišanu; prasa, lai viedo automobiļu gadījumā būtu pieejama bezsaistes režīma iespēja, kas lietotājiem ļautu izslēgt personas datu pārsūtīšanu uz citām ierīcēm, neierobežojot spēju vadīt automobili;

26.  vērš uzmanību uz to, ka datu aizsardzība un konfidencialitāte ir jāņem vērā visā datu apstrādes procesā; uzsver, ka sākumpunktam ITS lietotņu un sistēmu izstrādē vajadzētu būt principam par integrētu privātuma aizsardzību un integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma; atgādina, ka ar anonimizācijas paņēmieniem var palielināt lietotāju uzticēšanos to izmantotiem pakalpojumiem;

Kiberdrošība

27.  norāda uz to, ka visās dalībvalstīs ir svarīgi piemērot augstus kiberdrošības standartus, lai novērstu hakeru uzbrukumus un kiberuzbrukumus, jo īpaši ņemot vērā S-ITS sakaru drošības kritisko raksturu; atzīmē, ka kiberdrošība ir ļoti svarīgs uzdevums, kas jārisina, transporta sistēmai kļūstot arvien vairāk digitalizētai un satīklotai; uzsver, ka automatizēti un satīkloti transportlīdzekļi un datubāzes, kurās dati tiek apstrādāti un/vai uzglabāti, var tik pakļauti kiberuzbrukumiem, un tāpēc visi trūkumi un riski, ko var noteikt un iedomāties pašreizējā attīstības stadijā, būtu jāizslēdz, izstrādājot kopēju drošības politiku, tostarp stingrus drošības standartus, kā arī sertifikācijas politiku S-ITS ieviešanai;

28.  uzsver, ka vienlīdz augsti drošības standarti būtu jāpiemēro gan ES un visās dalībvalstīs, gan iespējamos sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm; uzsver, ka minētajiem standartiem tomēr nevajadzētu kavēt neatkarīgu apkalpes speciālistu piekļuvi borta sistēmām, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļa īpašnieki nav atkarīgi no automobiļu ražotājiem, veicot jebkādas vajadzīgās pārbaudes un/vai labojumus transportlīdzekļa programmatūrai;

Sakaru tehnoloģijas un frekvences

29.  uzskata, ka pareiza ir tehnoloģiski neitrāla hibrīdsakaru pieeja, kas nodrošina sadarbspēju un atpakaļsaderību un apvieno savstarpēji papildinošas sakaru tehnoloģijas, un ka daudzsološākais hibrīdsakaru tehnoloģiju risinājums šķiet maza darbības attāluma bezvadu sakaru un mobilo un satelītu tehnoloģiju kombinācija, kas nodrošinās vislabāko iespējamo atbalstu S-ITS pamatpakalpojumu ieviešanai;

30.  ņem vērā norādi uz saikni starp satīklotajiem automobiļiem un Eiropas satelītnavigācijas sistēmām EGNOS un Galileo; tādēļ ierosina, ka ar satīklotajiem automobiļiem saistītas stratēģijas būtu iekļaujamas kosmosa tehnoloģiju jomā; uzskata, ka sadarbspēja ir būtiska gan no drošības, gan patērētāju izvēles viedokļa, un uzsver, ka nākotnes hibrīdsakaru tehnoloģiju kopumā jāiekļauj transportlīdzekļu spēja sazināties ar 5G un satelītnavigācijas sistēmām, kā norādīts Komisijas 5G rīcības plānā;

31.  mudina automobiļu ražotājus un telesakaru operatorus, kuri atbalsta S-ITS pakalpojumus, sadarboties citstarp S-ITS sakaru tehnoloģiju, ceļu nodevu iekasēšanas un viedo digitālo tahogrāfu pakalpojumu raitai ieviešanai, neradot traucējumus starp šiem pakalpojumiem;

32.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt nodrošināt finansējumu pētniecībai un inovācijai (“Apvārsnis 2020”), jo īpaši, lai radītu iespēju ilgtermiņā attīstīt S-ITS ieviešanai piemērotu infrastruktūru;

33.  uzsver sensoru sistēmu nozīmi, sniedzot datus par, piemēram, transportlīdzekļa dinamiku, sastrēgumiem un gaisa kvalitāti; aicina veikt lielākas un pienācīgi saskaņotas investīcijas dalībvalstīs, lai nodrošinātu izmantoto sensoru pilnīgu sadarbspēju un to iespējamo izmantošanu ne tikai drošības lietojumiem, bet arī, piemēram, attālinātai emisiju noteikšanai;

34.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu, ka ar transportlīdzekļos uzstādītiem sensoriem iegūto informāciju par piesārņojošo vielu emisijām apkopo un dara pieejamu kompetentajām iestādēm;

Vienota Eiropas pieeja

35.  mudina dalībvalstis un vietējās iestādes, transportlīdzekļu ražotājus, autoceļu apsaimniekotājus un ITS nozari ieviest S-ITS līdz 2019. gadam un iesaka Komisijai, vietējām iestādēm un dalībvalstīm ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Eiropas strukturālo un investīciju fondu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstu paredzēt pienācīgu finansējumu nākotnes ceļu infrastruktūras uzlabošanai un uzturēšanai, izmantojot horizontālu tematisko pieeju; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt nodrošināt finansējumu pētniecībai un inovācijai (“Apvārsnis 2020”), pilnībā ievērojot pārredzamības principu un regulāri sniedzot informāciju par ES līdzfinansējumu;

36.  mudina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt iniciatīvas un darbības, lai vairāk stimulētu pētījumus un faktu vākšanu par S-ITS attīstību un ietekmi ES transporta politikā; uzskata, ka ja līdz 2022. gadam netiks panākts būtisks progress, minimālo noteikumu ieviešanai un integrācijas nodrošināšanai šajā jomā var būt nepieciešami leģislatīvi pasākumi;

37.  uzsver, ka liela nozīme ir kvalitatīvai ceļu fiziskajai infrastruktūrai, kura pakāpeniski būtu jāpapildina ar digitālo infrastruktūru; prasa uzlabot un uzturēt nākotnes ceļu infrastruktūru;

38.  uzsver, ka patiesi multimodāla pārvadājumu sistēma būtu radāma, integrējot visus transporta veidus vienā reālā laika informāciju izmantojošā mobilitātes pakalpojumā, ņemot vērā integrētas biļešu pārdošanas un kopīgotus mobilitātes pakalpojumus, kā arī iešanu kājām un riteņbraukšanu, kas cilvēkiem un kravām ļautu bez kavēkļiem pārvietoties no izbraukšanas vietas līdz mērķim un uzlabotu vispārējo transporta efektivitāti, ilgtspēju un noturību; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt un veicināt ES līmeņa sadarbību un investīcijas transporta nozares digitalizācijā, izmantojot esošos un jaunos fondus, lai viedās transporta sistēmas varētu integrēt dažādos transporta veidos (S-ITS, ERTMS, SESAR un RIS(8)); uzsver, cik nozīmīga ir integrēta pieeja informācijas, biļešu rezervācijas un biļešu tirdzniecības instrumentiem, lai varētu izveidot pievilcīgas mobilitātes ķēdes no izbraukšanas vietas līdz mērķim;

39.  aicina šajā plānošanas procesā kā galveno informācijas avotu izmantot lietotāju redzējumu par pasažieru un preču pārvadājumiem, lai varētu paplašināt S-ITS lietojumu spektru un veidot tādus uzņēmējdarbības modeļus, kas saistīti ar šo jauno ilgtspējīgas un integrētas mobilitātes koncepciju;

40.  mudina ES un dalībvalstis pienācīgi īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un paredzamo direktīvu par produktu un pakalpojumu pieejamību, lai visi iedzīvotāji bez kavēkļiem varētu piekļūt S-ITS;

41.  iesaka Komisijai ātri izveidot atbilstīgu tiesisko regulējumu, lai sasniegtu ES mēroga pārrobežu sadarbspēju, kā arī izveidot sistēmu, ar ko nosaka atbildības noteikumus attiecībā uz dažādu satīklotā transporta veidu izmantošanu; aicina Komisiju līdz šā gada beigām nākt klajā ar priekšlikumu tiesību aktam par piekļuvi transportlīdzekļa datiem un resursiem; iesaka, ka šim priekšlikumam vajadzētu būt tādam, kas gan ļauj visai autobūves vērtību ķēdei un galalietotājiem gūt labumu no digitalizācijas, gan garantē vienlīdzīgus konkurences apstākļus un maksimālu drošību attiecībā uz transportlīdzekļa datu glabāšanu un trešo personu piekļuvi tiem, kurai vajadzētu būt taisnīgai, savlaicīgai un neierobežotai, lai aizsargātu patērētāju tiesības, veicinātu inovāciju un nodrošinātu godīgu un nediskriminējošu konkurenci šajā tirgū saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu; uzsver nepieciešamību veicināt visas ar sabiedriskajiem transporta pakalpojumiem saistītās pilsētu un lauku infrastruktūras modernizāciju; aicina Komisiju garantēt, ka tā visos gadījumos nodrošinās pilnīgu atbilstību GDPR un ik gadu ziņos Parlamentam par tās veikto uzraudzību;

42.  aicina Komisiju pieņemt vispārēju pieeju attiecībā uz tehnisko saskaņošanu un datu standartizāciju, lai nodrošinātu S-ITS savietojamību, apjomradītus ietaupījumus ražotājiem un uzlabotu ērtības patērētājiem;

43.  uzsver, cik svarīgi ir sākt dialogu ar sociālajiem partneriem un patērētāju pārstāvjiem jau agrīnā posmā, lai veidotu pārredzamības un uzticēšanās gaisotni un atrastu pareizo līdzsvaru starp pozitīvo un negatīvo ietekmi uz sociālajiem un nodarbinātības nosacījumiem un patērētāju tiesībām; norāda, ka e-drošības forumam ir jāizstrādā ceļvedis S-ITS ieviešanai, kā tas tika izdarīts jau attiecībā uz eCall sistēmu;

44.  uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, lai gan izpildītu starptautiskās saistības klimata jomā, gan sasniegtu ES iekšējos mērķus; tādēļ uzsver nepieciešamību atjaunināt dažādu ES fondu līdzekļu piešķiršanas kritērijus, lai veicinātu dekarbonizāciju un energoefektivitātes pasākumus, tostarp S-ITS; uzskata, ka Savienības finansējums nekādā gadījumā nebūtu jāpiešķir projektiem, kuri neatbilst CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājiem un politikas risinājumiem;

45.  aicina automobiļu ražotājus sniegt patērētājiem pietiekamu un skaidru informāciju par viņu tiesībām, kā arī par ieguvumiem un ierobežojumiem, ar ko jaunās S-ITS tehnoloģijas ir saistītas drošības jomā; mudina izmantot informācijas kampaņas, lai pašreizējos autovadītājus iepazīstinātu ar jaunajām S-ITS tehnoloģijām un tā radītu nepieciešamo galalietotāju uzticēšanos un nodrošinātu pieņemšanu sabiedrībā; uzskata, ka S-ITS izmantošana var uzlabot drošību un transporta sistēmas efektivitāti, vienlaikus nodrošinot atbilstību datu aizsardzības un privātuma noteikumiem;

°

°  °

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.

(2)

COTER-VI/028

(3)

OV C 288, 31.8.2017, 85. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0423.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0234.

(6)

Galīgais ziņojums par S-ITS platformas II posmu: https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/2017-09-c-its-platform-final-report.pdf.

(7)

1 Komisijas 2008. gada 26. maija Ieteikums par drošām un efektīvām transportlīdzekļa informācijas un sakaru sistēmām: atjaunināti Eiropas principi cilvēka un mašīnas saskarnes jomā; OV L 216, 12.8.2008., 1. lpp.Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32008H0653

(8)

Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS); Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības programma (SESAR); Upju informācijas pakalpojumi (RIS).


PASKAIDROJUMS

Ievads

Pasaule atrodas ļoti straujas rūpniecības un digitālās revolūcijas posmā, kurā daļēji iesaistīta arī Eiropas Savienība, taču nedz Eiropas ekonomika, nedz tās sabiedrība šim procesam nav pienācīgi sagatavoti. Izveidojušās ļoti lielas atšķirības dalībvalstu attīstības un gatavības līmenī, turklāt mēs nedrīkstam pieļaut, ka digitalizācija un tehnoloģiju attīstība vēl palielina šo nevienlīdzību. Ikvienam Eiropas iedzīvotājam ir jāgūst vienlīdz liels labums no mūsdienu rūpniecības revolūcijas un tās sniegtajām priekšrocībām. Tieši tāpat dramatisku pārmaiņu priekšā ir arī transporta nozare, un ES jaunās problēmas jārisina ar pašai saviem saprātīgiem ilgtermiņa risinājumiem. Vienlaikus jārisina drošības, efektivitātes un ilgtspējas prasības. Digitālo tehnoloģiju attīstība transporta nozarē ļauj veikt reāllaika datu apmaiņu starp dažādiem transporta veidiem, tādējādi samazinot, piemēram, satiksmes negadījumu skaitu, veicinot transporta sistēmu racionalizēšanu un mazinot kaitīgo vielu emisijas. Jaunās tehnoloģijas, tostarp šajā ziņojumā aplūkotās sadarbīgās intelektiskās transporta sistēmas (S-ITS), ir gan straujš progress, gan arī sarežģīts uzdevums Eiropas lēmumu pieņēmējiem, cita starpā attiecībā uz tiesību aktu saskaņošanu, kas līdz šim ir bijusi juceklīga un pastāvīgi radījusi jaunas problēmas. Ir skaidrs, ka Komisija un Eiropas iestādes šajā jomā atpaliek un nespēj turēties līdzi tehnoloģiskās revolūcijas tempam. Tāpēc uzdevums atrisināt šo situāciju ir svarīgs un steidzams. Tāpat mums jāatzīst, ka Eiropas Savienībai transporta nozares digitālo sasniegumu jomā ir nevis jānorobežojas konkurencē, bet jāīsteno paralēla sadarbība, jo tikai šādā veidā būs iespējams risināt pasaules mēroga attīstības problēmas, ko rada, piemēram, ASV un Ķīna, kas S-ITS tehnoloģiju attīstības ziņā ir aizsteigušās priekšā. Mūsdienu rūpniecības revolūcija sniedz lielisku iespēju attīstīt un nodrošināt mūsu transporta sistēmu drošību, taču vienlaikus ir nepieciešams pastāvīgs un atbildīgs regulatīvais darbs.

Vispārīga informācija

Komisija un Parlaments pie intelektiskām transporta sistēmām un transportlīdzekļiem strādā jau gandrīz 10 gadus. Viedo automobiļu un eCall sistēmas ieviešana ir svarīga šā procesa daļa. Referents atzinīgi vērtē likumdošanas procedūru, kuras rezultātā Parlaments sniedz savu atzinumu par automobiļu drošības palielināšanu, autovadītāja apliecībām un transportlīdzekļu vadītāju apmācību, kā arī Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju. Jo īpaši svarīgi ir Direktīvas 2010/40/ES grozījumi par deleģēto aktu piemērošanas paplašināšanu. Tādējādi tiek papildināta stratēģija, kas izklāstīta Komisijas Paziņojumā par intelektisko transporta sistēmu stratēģiju (COM(2016)0766).

Referents uzskata, ka ir svarīgi paralēli īstenot arī vairākas ES pētniecības un izstrādes programmas un Kopienas iniciatīvas, piemēram, C-Roads un GEAR 2030 programmas. Īpaši svarīgi ir ITS platformas 2016.–2017. gada programmas rezultāti, kuras ietvaros izveidoto astoņu darba grupu paveiktā darba rezultātus nesen publicēja Komisija.

Ir ļoti svarīgi spēkus apvienot visām rūpniecības nozarēm — telekomunikācijai, automobiļu ražošanas, enerģētikas un transporta nozarēm, lai varētu pienācīgi ieviest un piemērot digitālos sasniegumus. Vienlīdz svarīga ir sadarbība ar Eiropas iestādēm un dalībvalstu iesaistīšanās. Referents atzinīgi vērtē Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sagatavotos atzinumus. Lielākā daļa transportlīdzekļu ES ir novecojuši un tajos iebūvēto tehniku nevar savienot ar jaunākajām tehnoloģijām un izmantot digitālo dialogu. Tas pats attiecas uz tām ceļu sistēmām, kas nav daļa no Eiropas autoceļu tīkla un nav automaģistrāles. Tāpēc pamatots ir jautājums par to, kā mēs varētu nodrošināt šo transportlīdzekļu savienojamību un kurš par to maksās.

Kurš maksās pārcēlājam?

Tiek lēsts, ka “D1” C pakalpojumu ieviešanai būs nepieciešami gandrīz EUR 3 miljardi gadā, un tas dotu iespēju satīklot aptuveni 30 miljonus automobiļu. EISI, ESI fondu un ESIF finansējums ir pieejams platjoslas tīklu attīstībai un transporta infrastruktūras finansēšanai. Turklāt pētniecības un izstrādes projekti pašlaik tiek veikti arī saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Referents ir pārliecināts, ka attīstība notiek daudz ātrāk, nekā tas norādīts stratēģiskās plānošanas mērķa datumos. Tāpēc ir jāiesaista dalībvalstis un jālemj par finansējumu. Svarīgākais jautājums attiecas uz to, kā digitālo tehnoloģiju loma būtu ņemama vērā nākamajā finanšu plānošanas posmā.

Drošība un drošums

Referents piekrīt Komisijas priekšlikumam ieviest gan pirmās, gan otrās dienas protokolus, un pirmo pasākumu kopumu ieviest 2019. gadā, kā arī atzinīgi vērtē vērienīgos turpmākos mērķus. Vienlaikus viņš pauž nožēlu par to, ka trūkst precīzu grafiku un priekšizpētes, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai. Viņš atbalsta specializētas darba grupas izveidi, kas risinātu drošības un drošuma jautājumus S-ITS platformas otrajā posmā, lai panāktu, ka ikviens transportlīdzeklis atbilst minimālo prasību kopumam(1). Viņš pauž pārliecību, ka no šīs tehnoloģijas un automatizācijas būs jēga tikai tad, ja ikviens transportlīdzeklis būs satīklots ar transporta sistēmu. Uz šo mērķi jāvirzās pakāpeniski. Pārejas periodā līdz S-ITS pieejamībai kopumā ir būtiski izstrādāt drošības protokolus, kuri ietver cilvēka faktoru un dod pietiekami daudz laika cilvēka un mašīnas mijiedarbībai(2).

Datu drošība

Liela apjoma, ātra un reāllaikā notiekoša datu apmaiņa izvēršas milzu mērogos un kļūst par normu, un tādējādi rodas jautājums par atbilstošu tehnoloģiju un par datu drošību. Ir būtiski, lai spēkā esošie Eiropas tiesību akti tiktu paplašināti un attiecināti uz automatizācijas jomu. Komisija nesen iesniedza priekšlikumu par kiberdrošību, kurā paredzēts uzdevums izveidot jaunu Eiropas sertifikācijas sistēmu, lai nodrošinātu, ka digitālos produktus un pakalpojumus var droši lietot. Referents arī uzskata, ka viens no svarīgākajiem paredzamajiem uzdevumiem ir jautājums par to, kā precīzi noteikt piekļuvi datiem, ko rada kustībā esoši transportlīdzekļi, un par piekļuvi trešo personu datiem. Mums jānodrošina, ka tiek uzklausīti visu iesaistīto pušu atzinumi un priekšlikumi un ka tiek atrasti labākie risinājumi.

Sakaru tehnoloģiju un frekvenču jautājumi

Vienlaikus aplūkojot Eiropas Savienību kopumā un pēdējos mēnešos uzsāktās programmas, var redzēt lielas atšķirības to īstenošanā. Vienā vietā digitalizācijas process izpaužas kā interneta pārklājums, kura vērtība ir 0 (nav pieejams bezvadu tīkls un vispārējais pārklājums ir ne vairāk kā 2G līmenī), savukārt citā vietā jau vērojami tādi procesi kā satīklotu kravas transportlīdzekļu braukšana saistītās kolonnās (“platooning”). Ir rūpīgi jāgādā, lai digitālā plaisa nepalielinātos. Tehnoloģiju jautājumā ir panākta vienošanās, ka gadījumā, ja neveidojas ekskluzivitāte, risinājums varētu būt esošo tehnoloģiju hibrīdpielietojums. Šajā jomā notiek nepārtraukta koordinācija starp profesionālām struktūrām un Komisiju.

Citas svarīgas jomas/novērojumi

Pilsētu mobilitāte ir vēl viens svarīgs automatizācijas elements, un tās attīstība ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Būtiska reģionālās attīstības sastāvdaļa ir pilsētu centru un apkārtējo reģionu iekļaušana intelektiskā transporta tīklā. Mēs visu laiku runājam tikai par savienotajiem transportlīdzekļiem un infrastruktūru. Bet kā ar tā sauktajiem riskam pakļautajiem satiksmes dalībniekiem — gājējiem, riteņbraucējiem un motociklistiem? Kā tos varētu integrēt viedajās sistēmās, kas darbotos kopīgi? Un neaizmirsīsim par to, ka mūsu mērķis ir pilnīga automatizācija, par to, kā jāmainās prasībām transportlīdzekļa vadītāja apliecības iegūšanai un par to, kādas prasmes turpmāk būs jāapgūst. Kā būtu jāpapildina autovadītāju apmācība?

(1)

S-ITS platformas II nobeiguma posms. https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/2017-09-c-its-platform-final-report.pdf.

(2)

Eiropas Komisijas 2008. gada Eiropas paziņojums par cilvēka un mašīnas saskarnes principiem. https://goo.gl/zXSXHe.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (2.2.2018)

Transporta un tūrisma komitejai

par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju

(2017/2067(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Christel Schaldemose

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina par 2016. gada jūlijā pieņemto Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju, kurā ir uzsvērtas iespējas ar sadarbīgiem, satīklotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem izveidot mobilitātes ekosistēmu un tādējādi samazināt enerģijas patēriņu un autotransporta emisijas, kas vēl arvien veido lielāko daļu transporta emisiju;

2.  aicina Komisiju atzīt to, ka arvien svarīgāk ir vērtēt produktu radītās emisijas visā to aprites ciklā, tajā skaitā energoapgādes, ražošanas un aprites noslēguma posmā, un ierosināt visaptverošus priekšlikumus, kas orientētu ražotājus izvēlēties optimālus risinājumus, lai nodrošinātu, ka iepriekšējā posma un turpmāko posmu emisijas nemazina ieguvumus no satīkloto un automatizēto transportlīdzekļu uzlabojumiem to ekspluatācijas laikā;

3.  atzinīgi vērtē Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju (S-ITS) kā kopīgu ietvaru rīcībai; stingri atbalsta atbilstīga ES tiesiskā regulējuma izstrādi, lai ieviestu S-ITS, tostarp ES teritorijās, kas nav savienotas ar kontinentālo Eiropu, kā arī sekmētu investīcijas nepieciešamajā infrastruktūrā; aicina Komisiju izskatīt iespējas, ko šajā sakarībā sniedz ITS direktīva (2010/40/ES);

4.  aicina Komisiju S-ITS stratēģijā iekļaut pilsētu gaisa un ūdens transportu, pievēršot uzmanību multimodalitātei un dažādu transporta veidu integrācijai, kas var padarīt transportu efektīvāku un ilgtspējīgāku;

5.  uzsver nepieciešamību par prioritāti noteikt publisko iestāžu atbalstu S-ITS, ņemot vērā tās iespējas uzlabot kolektīvā transporta veidus un kopbraukšanu; šajā sakarā mudina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus, un izskatīt iespējas izmantot S-ITS sabiedriskā un intermodālā transporta attīstīšanai, lai sasniegtu privātā un sabiedriskā transporta integrācijas augstu līmeni nolūkā panākt ilgtspējīgāku mobilitāti;

6.  pauž stingru pārliecību, ka S-ITS ieviešanā galvenā uzmanība būtu jāpievērš lietotājam un ka iedzīvotājiem vajadzētu būt iespējai pievienoties šīm sistēmām ar savām personīgajām automašīnām;

7.  atzinīgi vērtē S-ITS potenciālu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības un citu satiksmes noteikumu īstenošanu; atzinīgi vērtē arī ieguvumus no S-ITS komunikācijas jomā, tajā skaitā iespējas padarīt braukšanu drošāku, ātri un precīzi informējot autovadītājus par ceļu satiksmes stāvokli, bīstamām zonām un citām viņus skarošām problēmām, kā arī to, ka transporta vadības un informācijas centri tieši no transportlīdzekļiem var saņemt precīzu un izsmeļošu informāciju par aktuālo satiksmes situāciju, dodot tiem iespējas ātri un efektīvi pārvaldīt un ietekmēt satiksmes plūsmu un uzlabot drošību;

8.  norāda, ka vēl viens svarīgs uzdevums automobiļu elektronikas un ITS jomā ir izveidot tādu S-ITS, kas balstītos uz komunikāciju (datu apmaiņu) ne tikai starp atsevišķiem transportlīdzekļiem, bet arī starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru; uzsver, ka S-ITS ļauj transportlīdzekļiem tieši sazināties savā starpā, un transportlīdzekļiem un ITS vienībām nosūtīt informāciju transporta infrastruktūrai, kas šo informāciju nodod tālāk transporta vadības un informācijas centriem, tādējādi palīdzot samazināt transporta ietekmi uz vidi;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot S-ITS sniegtās iespējas, lai īstenotu profilaktiskus pasākumus smoga un augstas ozona koncentrācijas novēršanai, kā arī mazinātu trokšņa līmeni un daļiņu, NOx un CO2 emisijas;

10.  atgādina, ka galalietotāju atbalsts alternatīvajām degvielām ir lielā mērā atkarīgs no degvielas uzpildes vai uzlādes infrastruktūras pieejamības un uzsver, ka pieejama informācija par šo infrastruktūru (piemēram, par brīviem uzlādes punktiem lietotāja tuvumā) varētu palielināt pieprasījumu; mudina Komisiju piešķirt lielāku prioritāti šādu pakalpojumu nodrošināšanai;

11.  norāda uz S-ITS lielo potenciālu degvielas patēriņa efektivitātes uzlabošanai, samazinot individuālā transporta izmaksas un satiksmes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

12.  atkārtoti uzsver satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu, S-ITS un jauno tehnoloģiju nozīmīgo lomu klimata mērķu sasniegšanā un nepieciešamību nodrošināt, ka to izstrādē un ieviešanā pilnībā tiek ņemts vērā un atbalstīts mērķis dekarbonizēt transporta sistēmu; atzinīgi vērtē S-ITS pielietošanu, lai uzlabotu satiksmes efektivitāti, samazinātu degvielas patēriņu un autotransporta ietekmi uz vidi (piemēram, CO2 emisiju ziņā) un optimizētu pilsētu infrastruktūras izmantošanu;

13.  uzsver iespējas, ko kravu autopārvadājumu jomā sniedz novatoriskas tehnoloģijas, piemēram, automatizēta braukšana un braukšana saistītās kolonnās (grupā iekļaujot dažādus transportlīdzekļus), kas ļauj labāk izmantot gaisa plūsmas, tādējādi samazinot degvielas patēriņu un emisijas; aicina vairāk atbalstīt pētniecību un attīstību šajā jomā, jo īpaši saistībā ar nepieciešamo digitālo infrastruktūru;

14.  uzsver sadarbspējas nozīmi un uzskata, ka Komisijai tehnoloģiski neitrālā veidā būtu jāveicina sistēmu sadarbspēja;

15.  uzsver sensoru sistēmu nozīmi, sniedzot datus par, piemēram, transportlīdzekļu dinamiku, sastrēgumiem un gaisa kvalitāti; aicina veikt lielākas un labāk saskaņotas investīcijas dalībvalstīs, lai nodrošinātu izmantoto sensoru pilnīgu sadarbspēju un to iespējamu izmantošanu ne tikai drošības nolūkiem, bet arī, piemēram, attālinātai emisiju noteikšanai;

16.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu, ka ar transportlīdzekļos uzstādītiem sensoriem iegūto informāciju par piesārņojošo vielu emisijām apkopo un dara pieejamu kompetentajām iestādēm;

17.  uzsver S-ITS potenciālu autonomo transportlīdzekļu integrācijas sekmēšanā, lai varētu atrisināt t. s. pēdējā kilometra problēmu, proti, transportēšanu posmā no transporta mezgla līdz galamērķim;

18.  uzsver, ka S-ITS var ievērojami uzlabot ceļu satiksmes drošību, samazinot cilvēka pieļautās kļūdas, kas vēl arvien ir ceļu satiksmes negadījumu galvenais cēlonis;

19.  aicina Komisiju publiskā un privātā sektora dalībniekiem, piemēram, digitālo karšu un navigācijas pakalpojumu sniedzējiem, atvieglot piekļuvi ar satiksmi saistītiem datiem, jo šie pakalpojumi ir izšķiroši svarīgi intermodālo pārvadājumu, efektīvākas maršrutu izstrādes un automatizētas braukšanas vajadzībām; tomēr uzsver, ka lietotāju uzticēšanās personas datu un privātās dzīves aizsardzībai ir izšķiroši svarīga, lai iegūtu piekrišanu datu nodošanai; tādēļ atbalsta Komisijas pieeju, kas paredz integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, kā tas uzsvērts S-ITS stratēģijā;

20.  uzsver, ka vietējā un reģionālā līmeņa sadarbība ir izšķiroši svarīga sadarbspējīgas un nepieciešamības gadījumā saskaņotas S-ITS izstrādei un ieviešanai visā ES, tostarp ES teritorijās, kas nav savienotas ar kontinentālo Eiropu;

21.  uzsver, ka pārrobežu S-ITS izveide ir viens no ES mērķiem, un ka darbība šā mērķa sasniegšanai rada pamatu S-ITS izmantošanai Eiropas mērogā; ņem vērā, ka sadarbīgo sistēmu tehnoloģijas ir izstrādātas kā daļa no Eiropas zinātnes un pētniecības projektiem un visā Eiropā ir uzsāktas to izmēģinājuma pārbaudes; uzsver, ka lielākā daļa nepieciešamo un piemēroto tehnoloģiju sadarbīgajām sistēmām jau ir standartizējusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI) un Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO);

22.  aicina Komisiju ņemt vērā atsauksmes un izmēģinājuma projektu rezultātus saistībā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;

23.  norāda, ka mūsdienu sabiedrības nozīmīgs uzdevums ir intelektisku transporta sistēmu sistemātiska veidošana, kas rada drošas, ērtas, ekonomiskas un videi draudzīgas personu pārvietošanās un brīvas preču aprites nosacījumus; uzskata, ka viens no iespējamiem veidiem šā uzdevuma risināšanai būtu radīt stabilas ilgtermiņa partnerattiecības starp attiecīgajām Eiropas un valstu organizācijām un pētniecības iestādēm, kas sekmētu tehnoloģiju un transporta sistēmu attīstīšanu līdz tādam līmenim, kādā to ikdienas lietošana palīdzētu sasniegt ES politikas virzienu ilgtermiņa mērķus;

24.  norāda, ka ES līmenī jau ir pieejams ievērojams finansējums sadarbīgiem, satīklotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt nepieciešamo finansējumu S-ITS ieviešanai ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot dažādo sistēmu savietojamību un sadarbspēju starptautiskā līmenī;

25.  uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, lai gan izpildītu starptautiskās saistības klimata jomā, gan sasniegtu ES iekšējos mērķus; tādēļ uzsver nepieciešamību atjaunināt dažādu ES fondu līdzekļu piešķiršanas kritērijus, lai veicinātu dekarbonizāciju un energoefektivitātes pasākumus, tostarp S-ITS; uzskata, ka Savienības finansējums nekādā gadījumā nebūtu jāpiešķir projektiem, kuri neatbilst CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājiem un politikas risinājumiem;

26.  aicina Komisiju S-ITS izstrādē pievērst pienācīgu uzmanību datu aizsardzības un atbildības noteikumiem un pretterorisma pasākumiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Gentile, Martin Häusling, Norbert Lins, Nuno Melo, Ulrike Müller, Christel Schaldemose, Bart Staes, Keith Taylor, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jiří Maštálka

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Ulrike Müller, Frédérique Ries

ECR

Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter, Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Piernicola Pedicini

GUE/NGL

Stefan Eck, Jiří Maštálka

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Nuno Melo, Annie Schreijer-Pierik, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

Verts/ALE

Marco Affronte, Martin Häusling, Bart Staes, Keith Taylor

1

-

EFDD

Julia Reid

1

0

PPE

Renate Sommer

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (5.12.2017)

Transporta un tūrisma komitejai

par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju

(2017/2067(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Matthijs van Miltenburg

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas stratēģiju par sadarbīgajām intelektiskajām transporta sistēmām (C-ITS); atzīst iespējas, ko gan lietotājiem, tostarp personām ar invaliditāti viņu īpašo vajadzību ziņā, gan uzņēmumiem sniegtu datu viedāka izmantošana transporta nozarē; uzskata C-ITS par vērtīgu līdzekli, kā padarīt transportu drošāku, efektīvāku, lietotājiem un videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot emisijas un satiksmes negadījumu risku;

2.  mudina Eiropas Savienību dalībvalstu ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas labad ar augstākiem standartiem veicināt savas vadošās pozīcijas pasaulē C-ITS jomā; mudina visas ieinteresētās personas paātrināt C-ITS tehnoloģiju ieviešanu; šajā sakarā uzsver nepieciešamību nodrošināt augstas kvalitātes, drošus, konkurētspējīgus, pieejamus, nepārtrauktus un uzticamus pakalpojumus visā Savienībā;

3.  uzskata par ļoti būtisku nodrošināt, ka jau no paša sākuma tiek pilnībā ievērotas patērētāju tiesības uz privātumu un uz viņu personas datu aizsardzību saskaņā ar ES tiesisko regulējumu par datu aizsardzību; tāpēc mudina Komisiju nodrošināt Vispārīgās datu aizsardzības regulas pareizu īstenošanu; aicina automobiļu ražotājus pienācīgi un skaidri informēt patērētājus par viņu tiesībām, kā arī par ieguvumiem un ierobežojumiem, ar ko jaunās C-ITS tehnoloģijas ir saistītas drošības jomā; turklāt aicina automobiļu ražotājus nekad nepārdot, neglabāt, neizmantot vai neapstrādāt jebkādiem citiem mērķiem no automobiļiem iegūtos datus bez nepārprotamas piekrišanas;

4.  norāda, ka sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu veiksmīgas attīstīšanas un ieviešanas nolūkā vislielākā uzmanība jāpievērš kiberdrošībai; uzsver, ka jāveido kopēja politika attiecībā uz C-ITS sakaru drošību, tostarp izstrādājot stingrus drošības standartus, lai aizsargātu transporta sistēmu pret uzlaušanu un kiberuzbrukumiem;

5.  uzsver, cik svarīga ir tehnoloģiju neitralitāte, savietojamība ar agrākajām sistēmām un ar C-ITS saistīto datu un definīciju tehniskā saskaņošana un standartizācija, tostarp arī lai nodrošinātu atvērtu tirgu; turklāt uzskata, sadarbspēja ir būtiska gan drošības, gan patērētāju izvēles aspektā; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm nodrošināt veiksmīgu darbības uzsākšanu un visu līmeņu sadarbspēju;

6.  aicina Komisiju pieņemt vispārēju pieeju attiecībā uz tehnisko saskaņošanu un datu standartizāciju, kur tāda ir vajadzīga, lai nodrošinātu C-ITS savietojamību, apjomradītus ietaupījumus ražotājiem un uzlabotu ērtības patērētājiem;

7.  atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā uzmanība ir pievērsta lietotāju iesaistīšanai; mudina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu; uzsver vajadzību pēc īpašiem izmēģinājuma projektiem pārrobežu C-ITS jomā, kuri ir jāatbalsta ar atbilstošu finansējumu; mudina dalībvalstis steidzami pievienoties C-Roads platformai un kopīgi strādāt pie sadarbspējas;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par pilnvaru perioda pagarinājumu deleģēto aktu pieņemšanai saskaņā ar ITS Direktīvu 2010/40/ES.

9.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā stāsies spēkā Regula par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma „112” bāzes(1); šajā sakarā atgādina Komisijai par tās pienākumu novērtēt vajadzību pēc sadarbspējīgas, drošas un standartizētas atklātās piekļuves platformas;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

4.12.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Biljana Borzan, Birgit Collin-Langen, Kaja Kallas, Roberta Metsola, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Sabine Verheyen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jonathan Bullock, Rupert Matthews, Bogdan Brunon Wenta, Flavio Zanonato

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Kaja Kallas, Jasenko Selimovic, Matthijs van Miltenburg

ECR

Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Rupert Matthews, Anneleen Van Bossuyt

EFDD

Marco Zullo

PPE

Pascal Arimont, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Roberta Metsola, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Lambert van Nistelrooij, Ivan Štefanec

S&D

Lucy Anderson, Biljana Borzan, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Liisa Jaakonsaari, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Flavio Zanonato

Verts/ALE

Pascal Durand, Igor Šoltes

1

-

EFDD

Jonathan Bullock

2

0

EFDD

Robert Jarosław Iwaszkiewicz

ENF

Mylène Troszczynski

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/758 par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma “112” bāzes un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK (OV L 123, 19.5.2015., 77. lpp.).


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (29.1.2018)

Transporta un tūrisma komitejai

par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju

(2017/2067(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Maria Grapini

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā ES pienākums ir ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. punktu par tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību;

B.  tā kā sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu (S-ITS) pārraidītie dati ir personas dati, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu personu, un tā kā S-ITS ziņojumi tiks pārraidīti plašam pakalpojumu klāstam un starp dažādiem dalībniekiem;

C.  tā kā S-ITS pamatā ir daudzveidīgu datu vākšana no publiskiem un privātiem avotiem, transportlīdzekļiem un infrastruktūras un šo datu apstrāde un apmaiņa, un tā kā ir ļoti svarīgi izvēlēties optimālāko sadarbīgo S-ITS pakalpojumu sarakstu izskatīšanai agrīnās apspriedēs ar dalībvalstīm, vietējām iestādēm, transportlīdzekļu ražotājiem un autoceļu apsaimniekotājiem;

D.  tā kā sistēmas īstenošanas pamatā būs ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģijas, piemēram, pozicionēšana no satelītiem un bezkontaktu tehnoloģijas, kas palīdzēs nodrošināt plašu sabiedrisko un/vai komerciālo pakalpojumu klāstu, un tiem ir jāatbilst ES acquis privātuma un datu aizsardzības jomā, jāpakļaujas stingriem noteikumiem par konfidencialitāti, kā arī jābūt saskaņotiem ar Kosmosa stratēģijas Eiropai mērķiem un praksi;

E.  tā kā sadarbīgas ITS kiberdrošība ir svarīgs tās ieviešanas elements, tā kā sadrumstaloti drošības risinājumi apdraudētu savstarpēju izmantojamību un lietotāju drošību, un tā kā tāpēc noteikti ir vajadzīga ES līmeņa rīcība,

F.  tā kā algoritmiskā pārskatatbildība un pārredzamība nozīmē tādu tehnisko un operatīvo pasākumu īstenošanu, ar kuriem nodrošina pārredzamību un automatizētās lēmumu pieņemšanas un indivīdu uzvedības iespējamības aprēķināšanas procesa nediskriminējošu raksturu; tā kā pārredzamībai būtu jādod personām jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, procesa nozīmīgumu un sekām; tā kā šeit būtu jāietver informācija par datiem, ko izmanto apmācībai analīzē, un jāļauj iedzīvotājiem izprast un uzraudzīt lēmumus, kas viņus ietekmē,

1.  uzsver, ka Savienības datu aizsardzības tiesību akti, proti, Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas piemērojama no 2018. gada 25. maija, un E-privātuma direktīva (2002/58/EK), ir pilnībā piemērojami visos jautājumos, kas saistīti ar personas datu apstrādi S-ITS vajadzībām, it īpaši attiecībā uz tādiem principiem kā datu izmantošanas nolūka ierobežojums, datu minimizēšana un datu subjektu tiesības, jo ar S-ITS ziņojumiem var netieši identificēt lietotājus;

2.  uzsver, ka t. s. viedo automobiļu izmantošanā dati ir pēc noklusējuma jāapstrādā tikai automobilī vai automobiļos un vienīgi tiktāl, cik tas ir tehniski strikti nepieciešams S-ITS funkcionēšanai, un pēc tam nekavējoties jāizdzēš; uzsver, ka jebkādai turpmākai apstrādei vai pārsūtīšanai citiem datu pārziņiem jābūt iespējamai vienīgi tad, ja ir informēta, brīvi sniegta, nepārprotama un aktīva lietotāju un pasažieru piekrišana, ka viņu datus vāc un apstrādā; turklāt uzsver nepieciešamību novērst t. s. braukšanas barjeru, kas paredzētu, ka lietotāji nevar vadīt savu viedo automobili, ja viņi atsakās dot piekrišanu; prasa, lai viedo automobiļu gadījumā būtu pieejama bezsaistes režīma iespēja, kas lietotājiem ļautu izslēgt personas datu pārsūtīšanu uz citām ierīcēm, neierobežojot spēju vadīt automobili;

3.  uzsver, ka privātās dzīves un personas datu aizsardzība ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu, ka lietotāji pieņem jaunos pakalpojumus; vērš uzmanību uz to, ka gadījumā, ja sniegtā pakalpojuma pamatā ir dati par atrašanās vietu, par to būtu attiecīgi jāinformē lietotājs, kuram vajadzētu būt arī iespējai atsaukt savu piekrišanu;

4.  uzsver, ka vajadzīga daudz lielāka pārredzamība un algoritmiska pārskatatbildība attiecībā uz uzņēmumu veiktu datu apstrādi un analītiku; atgādina, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula jau paredz tiesības tikt informētam par datu apstrādes sistēmu;

5.  uzsver, ka datu drošības jautājumi būtu jāņem vērā ne tikai saistībā ar pašas S-ITS ierīces darbību, bet arī saistībā ar datubāzēm, kur datus apstrādā un/vai glabā; turklāt uzsver, ka attiecīgas tehniskas, administratīvas un organizatoriskas prasības, tostarp obligāta pilnīga šifrēšana, būtu jānosaka visām apstrādes stadijām, panākot pienācīga līmeņa drošību;

6.  atgādina, ka S-ITS jomā ražotāji ir galvenais sākumpunkts atbildības režīma pastiprināšanai, kā dēļ uzlabosies produktu kvalitāte un tiks radīta ārējās piekļuves ziņā drošāka vide un atjaunināšanas iespēja;

7.  vērš uzmanību uz to, ka datu aizsardzība un konfidencialitāte ir jāņem vērā visā apstrādes procesā; uzsver, ka sākumpunktam ITS lietotņu un sistēmu izstrādē vajadzētu būt principam par integrētu privātuma aizsardzību un integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma; atgādina, ka ar anonimizācijas paņēmieniem var palielināt lietotāju uzticēšanos to izmantotiem pakalpojumiem;

8.  atzīmē, ka Komisija izveidos datu aizsardzības juridisko sistēmu, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar ITS direktīvu (2010/40/ES); tādēļ prasa Komisijai nodrošināt visaugstāko aizsardzības līmeni pilnīgā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ES acquis.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Jan Philipp Albrecht, Michał Boni, Caterina Chinnici, Daniel Dalton, Rachida Dati, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Sophia in ‘t Veld, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Roberta Metsola, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Pál Csáky, Dennis de Jong, Maria Grapini, Anna Hedh, Lívia Járóka, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Ska Keller, Gilles Lebreton, Jeroen Lenaers, Sander Loones, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, John Procter, Emil Radev, Barbara Spinelli, Jaromír Štětina, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anna Záborská

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Sophia in ‘t Veld, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Cecilia Wikström

ECR

Daniel Dalton, Jussi Halla-aho, Sander Loones, Monica Macovei, John Procter

EFDD

Ignazio Corrao

ENF

Gilles Lebreton

GUE/NGL

Dennis de Jong, Cornelia Ernst, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

NI

Udo Voigt

PPE

Asim Ademov, Michał Boni, Pál Csáky, Rachida Dati, Kinga Gál, Lívia Járóka, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, Roberta Metsola, Emil Radev, Csaba Sógor, Jaromír Štětina, Traian Ungureanu, Anna Záborská, Tomáš Zdechovský

S&D

Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Ana Gomes, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Jan Philipp Albrecht, Ska Keller, Bodil Valero

3

-

ENF

Auke Zijlstra

PPE

Frank Engel, Axel Voss

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Marian-Jean Marinescu, Renaud Muselier, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Michael Detjen, Markus Ferber, Rolandas Paksas, Jozo Radoš, Evžen Tošenovský, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Olle Ludvigsson


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Jozo Radoš, Dominique Riquet, Pavel Telička

ECR

Jacqueline Foster, Tomasz Piotr Poręba, Evžen Tošenovský, Roberts Zīle

EFDD

Daniela Aiuto, Rolandas Paksas

ENF

Marie-Christine Arnautu

PPE

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Markus Ferber, Dieter-Lebrecht Koch, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Renaud Muselier, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Henna Virkkunen, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

S&D

Lucy Anderson, Isabella De Monte, Michael Detjen, Ismail Ertug, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Olle Ludvigsson, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, István Ujhelyi, Janusz Zemke

Verts/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

1

-

EFDD

Jill Seymour

1

0

GUE/NGL

Marie-Pierre Vieu

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 9. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika