Procedūra : 2017/0125(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0037/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0037/2018

Debates :

PV 02/07/2018 - 15
CRE 02/07/2018 - 15

Balsojumi :

PV 13/03/2018 - 7.6
CRE 13/03/2018 - 7.6
PV 03/07/2018 - 11.7
CRE 03/07/2018 - 11.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0275

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1279kWORD 162k
26.2.2018
PE 608.022v02-00 A8-0037/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

(COM(2017)0294 – C8-0180/2017 – 2017/0125(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referente: Françoise Grossetête

Atzinumu sagatavoja (*):

Ioan Mircea Paşcu, Ārlietu komiteja

Esteban González Pons, Budžeta komiteja

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
  Ārlietu komitejAS ATZINUMS
  Budžeta komitejAS ATZINUMS
  Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

(COM(2017)0294 – C8-0180/2017 – 2017/0125(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0294),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0180/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 7. decembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0037/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

xx

2017/0125 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā 1992. gada 3. septembra Ķīmisko ieroču konvenciju (CWC),

ņemot vērā 1972. gada 10. aprīļa Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju (BTIK),

ņemot vērā 2005. gada 27. jūnija Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  2016. gada 30. novembrī pieņemtajā Eiropas Aizsardzības rīcības plānā Komisija ir apņēmusies papildināt, vairot un nostiprināt dalībvalstu sadarbiskos centienus aizsardzības spēju attīstīšanā, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī veicināt ▌aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, inovētspēju un efektivitāti visā Savienībā. Konkrēti, Komisija ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu ieguldījumus kopīgā pētniecībā un aizsardzības ekipējuma un tehnoloģiju kopīgā izstrādē, tādējādi sekmējot sinerģijas un izmaksu lietderību, un lai veicinātu dalībvalstu aizsardzības ekipējuma kopīgu iegādi un uzturēšanu. Minētais fonds papildinātu šim nolūkam jau izmantotus valsts budžeta līdzekļus, un tam būtu jāstimulē dalībvalstis sadarboties un ieguldīt vairāk līdzekļu aizsardzībā. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju attīstības cikla laikā.

(1a)  Lai izveidotu efektīvu Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgu, kā arī nodrošinātu šai programmai reālu ietekmi, ir izšķiroši svarīgi, lai būtu izpildīti galvenie regulatīvie priekšnoteikumi, it sevišķi — pilnībā īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK(6).

(2)  Lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, inovētspēju un efektivitāti un Savienības stratēģisko autonomiju un nostiprinātu Savienības stratēģisko autonomiju, būtu jāizveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (turpmāk “programma”). Programmai vajadzētu būt vērstai uz Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas uzlabošanu, kas palīdzēs uzlabot aizsardzības spējas, tostarp kiberaizsardzību, atbalstot sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropas uzņēmumiem, tostarp MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Izstrādes posms, kas seko pētniecības un tehnoloģiju posmam, ir saistīts ar ievērojamu risku un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecību. Atbalstot izstrādes posmu, programma ļautu labāk izmantot aizsardzības pētniecības rezultātus; tas palīdzētu stiprināt saikni starp pētniecību un ražošanu, kā arī veicinātu visu veidu inovāciju, jo līdzās aizsardzības jomā panāktajiem rezultātiem varētu būt gaidāma arī pozitīva ietekme civilajā jomā. Programmai būtu jāpapildina darbības, ko veic saskaņā ar LESD 182. pantu, un tā neaptver aizsardzības izstrādājumu un tehnoloģiju ražošanu.

(3)  Lai aizsardzības rūpniecībā labāk izmantotu apjomradītus ietaupījumus, programmai būtu jāatbalsta sadarbība starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes jomā, tādējādi veicinot aizsardzības sistēmu standartizāciju un vienlaikus uzlabojot to sadarbspēju. Lai veicinātu atklātu un godīgu iekšējo tirgu, programmai būtu spēcīgi jāatbalsta MVU pārrobežu līdzdalība un jāatvieglo sadarbības attīstība starp jauniem partneriem.

(4)  Programmai būtu jāaptver divu gadu laikposms no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, minētajam laikposmam nosakot finansējuma apjomu programmas īstenošanai.

(4a)  Lai programmu finansētu no Savienības vispārējā budžeta, tam būtu jāparedz EUR 500 miljoni pašreizējās cenās. Ņemot vērā to, ka programma ir jauna iniciatīva, kas netika paredzēta laikā, kad tika izstrādāta daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2014.–2020. gadam(7), un lai izvairītos no tā, ka tiek negatīvi ietekmēta pašreizējo daudzgadu programmu finansēšana, šī summa būtu jāpiesaista tikai no nepiešķirtu līdzekļu rezerves daudzgadu finanšu shēmas maksimālo apmēru robežās un/vai, izmantojot atbilstīgus DFS īpašos instrumentus. Galīgā summa būtu jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējā budžeta procedūrā.

(5)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(8). Finansējumu jo īpaši drīkst piešķirt dotāciju veidā. Attiecīgos gadījumos drīkst izmantot finanšu instrumentus vai publisko iepirkumu, ņemot vērā finansējuma apvienošanas mehānismus.

(6)  Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par programmas īstenošanu. ▌

(7)  Ņemot vērā nozares specifiku, praksē nekādi sadarbības projekti starp uzņēmumiem netiks uzsākti, ja dalībvalstis pirms tam nebūs vienojušās šādus projektus atbalstīt. Kad saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas Spēju attīstības plānu ir definētas kopējo aizsardzības spēju prioritātes ▌un ņemtas vērā arī atbilstošas sadarbiskas iniciatīvas reģionālā mērogā, dalībvalstis nosaka un konsolidē aizsardzības prasības un definē projekta tehniskās specifikācijas. Dalībvalstīm būtu jāieceļ projekta vadītājs, kura uzdevums ir vadīt ar sadarbības projekta izstrādi saistīto darbu. Pirms līdzekļi par atbalsttiesīgas darbības veikšanu tiek pārskaitīti maksājuma saņēmējam, Komisijai būtu jāapspriežas ar projekta vadītāju par darbības īstenošanā gūtajiem panākumiem, lai projekta vadītājs varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus.

▌(9)  Savienības finansiālajam atbalstam nevajadzētu ietekmēt ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksportu un dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistītu ražojumu eksporta politikā. Savienības finansiālajam atbalstam nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu ar aizsardzību saistītu ražojumu eksporta politiku, kas ir noteikta Padomes Kopējā nostājā 944/2008/KĀDP(9).

(10)  Programmas mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, mazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, tāpēc atbalsttiesīgām vajadzētu būt darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas izstrādi, proti, kopēju tehnisko specifikāciju definēšanai, projektēšanai, prototipa izgatavošanai, testēšanai, kvalifikācijai, sertifikācijai, kā arī priekšizpētei un citiem atbalsta pasākumiem. Tas attieksies arī uz tādu jau esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kuras ir izstrādātas Savienībā, tostarp to sadarbspēju.

(11)  Ņemot vērā, ka programma ir īpaši vērsta uz uzņēmumu sadarbības uzlabošanu starp dalībvalstīm, darbībai vajadzētu būt tiesīgai saņemt finansējumu programmas ietvaros tikai tad, ja to sadarbojoties īsteno vismaz trīs uzņēmumi, kas atrodas vismaz trijās dažādās dalībvalstīs.

(12)  Pārrobežu sadarbību aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē bieži ir kavējušas grūtības vienoties par kopējām tehniskajām specifikācijām vai standartiem un veicināt sadarbspēju. Kopēju tehnisko specifikāciju vai standartu neesība vai ierobežotais līmenis ir novedis pie lielākas sarežģītības, dublēšanās, kavējumiem un pārmērīgām izmaksām izstrādes posmā. Vienošanās par kopējām tehniskajām specifikācijām vai standartiem būtu jāizvirza par galveno priekšnoteikumu Savienības atbalstam saskaņā ar šo programmu. Saskaņā ar šo programmu atbalsttiesīgām vajadzētu būt arī darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju vai standartu kopīgu noteikšanu.

(13)  Tā kā programmas mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, tiesīgām saņemt atbalstu vajadzētu būt tikai vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuras atrodas dalībvalstu vai to valstspiederīgo faktiskā kontrolē. Atbalsttiesīgas var būt arī citas vienības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un neatrodas dalībvalstu vai to valstspiederīgo faktiskā kontrolē, ja no programmas finansētas darbības īstenošanas nolūkos ir izveidoti mehānismi, ar kuriem tiek nodrošināts, ka trešā valsts vai trešās valsts vienība faktiski nekontrolē uzņēmumu un netiek pieļauta to piekļuve ar darbību saistītai sensitīvai informācijai. Uzņēmumam būtu jāsniedz Komisijai vajadzīgie pierādījumi par to, ka nepieciešamie mehānismi ir ieviesti. Lai novērtētu to, kurš faktiski kontrolē uzņēmumu, ir nepieciešams noteikt to, kur un kā tiek pieņemti stratēģiski komerciāli lēmumi. Tam ir vajadzīga uzņēmuma pārvaldības analīze, kas būtu jāveic, pamatojoties uz pārskatu par tā darbību. Būtu jāizvērtē arī citi aspekti, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu par stratēģiskiem ekonomiskiem jautājumiem, piemēram, akcionāru tiesībām, finanšu saiknēm un tirdzniecisko sadarbību starp uzņēmumu un akcionāriem trešās valstīs. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu būtisku aizsardzības un drošības interešu aizsardzību, infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, kurus saņēmēji un apakšuzņēmēji izmanto saskaņā ar programmu finansētām darbībām, nevar atrasties trešo valstu teritorijā. Materiālajiem un nemateriālajiem resursiem un cilvēkresursiem vajadzētu būt brīvi izmantojamiem, un tiem nebūtu jāpiemēro uz trešām valstīm attiecināti ierobežojumi.

(14)  Atbalsttiesīgās darbības, kas izstrādātas saistībā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību Savienības iestāžu sistēmā, nodrošinātu pastāvīgu uzlabotu sadarbību starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši veicinātu programmas mērķu sasniegšanu. Tādējādi šādi projekti, un jo īpaši projekti, kuros piedalās ievērojams skaits MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu, it sevišķi pārrobežu MVU, būtu tiesīgi uz paaugstinātu finansējuma likmi.

(14a)  Atbalsttiesīgas darbības, kas izstrādātas, piedaloties ievērojamam skaitam MVU, un kas atbalsta piegādes ķēdes atvēršanu, tiešā veidā veicina programmas mērķu sasniegšanu.

(15)  Ja kāds uzņēmumu konsorcijs vēlas piedalīties atbalsttiesīgā darbībā saskaņā ar programmu un Savienības finansiālo palīdzību ir paredzēts piešķirt dotācijas, finanšu instrumenta vai publiskā iepirkuma veidā, konsorcijam viens no saviem locekļiem būtu jāieceļ par koordinatoru, kas būtu galvenais kontaktpunkts saziņai ar Komisiju.

(16)  Inovācijas un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jāļauj uzturēt un attīstīt prasmes un zinātību Savienības aizsardzības rūpniecībā un jādod ieguldījums Savienības tehnoloģiskās un rūpnieciskās autonomijas nostiprināšanā. Turklāt tai būtu jānotiek Savienības drošības interesēm atbilstošā veidā. Tādējādi starp atbalsta piešķiršanas kritērijiem vajadzētu būt darbības devumam šo interešu un to aizsardzības spēju prioritāšu sasniegšanā, par kurām dalībvalstis ir vienojušās. Savienībā kopīgās aizsardzības spēju prioritātes galvenokārt nosaka Spēju attīstības plānā. Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmē tika uzsvērts, ka ir svarīgi nodrošināt pamatspējas un risināt būtiskas nepilnības, īstenojot konkrētus projektus tādās jomās kā tālvadības gaisa kuģi, degvielas uzpilde lidojumā, satelītsakari un kibertelpa. Turklāt Komisija 2016. gada 30. novembra paziņojumā “Eiropas Aizsardzības rīcības plāns” ir uzsvērusi nepieciešamību maksimāli palielināt civilā un militārā sektora sinerģiju, tostarp tādās jomās kā kosmosa politika, kiberdrošība, kiberaizsardzība un jūras drošība. Attiecīgu prioritāšu īstenošana, izmantojot ciešāku sadarbību, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgos gadījumos var ņemt vērā arī reģionālas vai starptautiskas sadarbības iniciatīvas, piemēram, NATO kontekstā, ar nosacījumu, ka tās kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm un nevienai dalībvalstij nav liegts tajās piedalīties.

(16a)  Dalībvalstis gan katra atsevišķi, gan kopīgi strādā pie bezpilota gaisa kuģu, transportlīdzekļu un kuģu izstrādes, ražošanas un operatīvās izmantošanas. Operatīvajā izmantošanā ietilpst uzbrukumi militāriem mērķiem. Pētniecība un izstrāde, kas saistīta ar šādu sistēmu — gan militāru, gan civilu — izstrādi, tiek atbalstīta ar ES līdzekļiem, un ir plānots, ka tas turpināsies arī nākotnē, iespējams, arī šīs programmas satvarā. Šīs regulas noteikumi nekādi nekavē saskaņā ar to izstrādāto tehnoloģiju vai ražojumu likumīgu izmantošanu.

(17)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības ir dzīvotspējīgas, dalībvalstu apņemšanās efektīvi piedalīties to finansēšanā būtu jānosaka par vienu no kritērijiem atbalsta piešķiršanai šādām darbībām un jāfiksē rakstiski.

(18)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu un balstītām uz pieprasījumu, tostarp arī divējāda lietojuma tehnoloģiju gadījumā, tiecoties konsolidēt pieprasījumu Eiropas aizsardzības jomā. Tāpēc piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā fakts, ka dalībvalstis jau ir apņēmušās, iespējams — saskaņoti, kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

(19)  Savienības finansiālajam atbalstam, ko sniedz saskaņā ar šo programmu, nevajadzētu pārsniegt 20 % no darbības kopējām atbalsttiesīgajām izmaksām, ja tā attiecas uz prototipu izgatavošanu, kas mēdz būt izstrādes posma visdārgākā darbība. Taču būtu sedzamas visas citu izstrādes posma darbību atbalsttiesīgās izmaksas.

(20)  Savienības atbalsta mērķis ir uzlabot nozares konkurētspēju, un tas attiecas tikai uz konkrēto izstrādes posmu, tādēļ Savienībai nevajadzētu būt īpašuma tiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izstrādāti ar finansētajām darbībām. Piemērojamo intelektuālā īpašuma tiesību režīmu saņēmēji noteiks līgumā. Turklāt trešai valstij vai trešās valsts vienībai nebūtu jāierobežo programmas finansētu darbību rezultāti.

(21)  Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz divu gadu darba programmas pieņemšanu saskaņā ar programmas mērķiem, jo īpaši konkurētspējas uzlabošanas mērķi. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Ņemot vērā Savienības politiku attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas tiek uzskatīti par būtisku faktoru ekonomiskās izaugsmes, inovācijas, darbvietu radīšanas un sociālās integrācijas nodrošināšanai Savienībā, kā arī to, ka atbalstītajām darbībām parasti būs nepieciešama starpvalstu sadarbība, ir svarīgi, lai darba programmā būtu atspoguļota un lai ar to tiktu veicināta šāda MVU atklāta, nediskriminējoša un pārredzama pārrobežu dalība, no kopējā budžeta paredzot vismaz 15 % līdzekļu šādai darbībai, kas ļaus MVU iekļauties darbību vērtības ķēdēs. Šai kopējai budžeta līdzekļu daļai būtu jāsniedz labums arī uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. Viena projektu kategorija būtu jāparedz konkrēti MVU.

(21a)  Visās darbībās, kas tiek veiktas programmas satvarā, iesaistās vienības no vismaz trim dalībvalstīm. Izmantojot šīs programmas īstenošanā vispārēju sūtījumu licenču sistēmu, tiktu ievērojami samazinātas administratīvās izmaksas, ko radītu dalībnieku veikti savstarpēji sūtījumi. Tādēļ dalībvalstīm saistībā ar šo programmu būtu jāizdod vispārējas sūtījumu licences. Gadījumos, kad tas nepieciešams programmas darbības nolūkos, šādās licencēs būtu jāietver Savienības iestādes, struktūras un aģentūras, kā arī projektu vadītāji.

(21b)  Lai nodrošinātu programmas sekmīgu īstenošanu, Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar plašu Eiropas rūpniecības pārstāvju loku, tostarp ar MVU un aizsardzības nozarē netradicionāliem piegādātājiem.

(22)  Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, dalībvalstu komitejā tai tiks piešķirts novērotāja statuss. Arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz dalībvalstu komitejai.

(22a)  Eiropas Parlamentam būtu jāpiešķir novērotāja statuss dalībvalstu komitejā.

(23)  Lai varētu izraudzīties darbības, kas finansējamas saskaņā ar programmu, Komisijai ▌būtu jāorganizē Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus. Pēc saņemto priekšlikumu izvērtēšanas ar tādu neatkarīgu ekspertu palīdzību, kuri atlasīti, pamatojoties uz pārredzamu procesu, Komisija izvēlēsies saskaņā ar programmu finansējamās darbības. Attiecībā uz ekspertiem Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek stingri piemēroti tās atbilstīgie noteikumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem. Turklāt tai būtu jācenšas nodrošināt, lai šie eksperti tiktu izraudzīti no pēc iespējas lielāka dalībvalstu skaita. Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz finansējuma piešķiršanu izraudzītām darbībām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(24)  Ņemot vērā iepriekš minēto īstenošanas aktu būtisko ietekmi uz pamatakta īstenošanu, to pieņemšanā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(25)  Programmas beigās Komisijai būtu jāsagatavo īstenošanas ziņojums, vērtējot finansēšanas darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē. Ziņojumā būtu jāanalizē arī MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu pārrobežu dalība programmas projektos, kā arī MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu dalība globālajā vērtības ķēdē. Tajā būtu jāiekļauj informācija par līdzekļu saņēmēju izcelsmi un programmas satvarā piešķirtā finansējuma sadalījumu pa uzņēmumiem un dalībvalstīm, ja tas ir tehniski iespējams. Visbeidzot, attiecībā uz Eiropas Aizsardzības fonda pētniecības atzaru Komisijai būtu jānāk klajā ar risinājumiem par to, kā samazināt Savienības atkarību no trešo valstu vienību ražojumiem un tehnoloģijām, jo īpaši tiem, kas konstatēti šīs regulas īstenošanas laikā.

(25a)  Risinot sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada, ir nepieciešams paredzēt stabilu satvaru šādām darbībām, cita starpā izveidojot atsevišķu budžeta pozīciju un nosakot piemērotus īstenošanas pasākumus.

(25b)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina pēc iespējas plašāka programmas sekmēšana, lai palielinātu tās efektivitāti un tādējādi uzlabotu aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un dalībvalstu aizsardzības spējas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek izveidota Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (turpmāk “programma”) Savienības rīcībai laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants

Mērķi

Programmai ir šādi mērķi:

a)  veicināt aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovētspēju visā Savienībā un tādējādi sekmēt Savienības stratēģisko autonomiju, atbalstot Savienības teritorijā īstenotas darbības izstrādes posmā;

b)  atbalstīt un stiprināt dalībvalstu sadarbību un sadarbību, tostarp pārrobežu sadarbību, starp uzņēmumiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus un uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, tehnoloģiju vai ražojumu izstrādes jomā saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis, jo īpaši saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas Spēju attīstības plānu, lai izvairītos no dublēšanās un stiprinātu aizsardzības rūpniecības vērtības ķēdes, tādējādi veicinot jaunu pārrobežu sadarbību starp uzņēmumiem;

c)  veicināt aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu un palīdzēt stiprināt saikni starp pētniecību un izstrādi, tādējādi atbalstot — cita starpā, ja vajadzīgs, ar konsolidāciju — Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju iekšējā un pasaules tirgū;

ca)  veicināt aizsardzības sistēmu standartizāciju un sadarbspēju, tādējādi ļaujot dalībvalstīm panākt nozīmīgus apjomradītus ietaupījumus.

Šīs regulas nolūkos b) punktā minētie uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu ir uzņēmumi, kuri nav MVU un kuru darbinieku skaits nepārsniedz 3000 personas. Darbinieku skaitu aprēķina saskaņā ar Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK(11) pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu.

3. pants

Budžets

Summa programmas īstenošanai 2019.–2020. gadā ir EUR 500 miljoni faktiskajās cenās, un šis finansējums piesaistāms tikai un vienīgi no nepiešķirtu līdzekļu rezervēm 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) maksimālo apmēru robežās un/vai, izmantojot atbilstīgus DFS īpašos instrumentus.

4. pants

Vispārīgi finansēšanas noteikumi

1.  Savienības finansiālo atbalstu drīkst sniegt, izmantojot Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētos finansēšanas veidus, jo īpaši dotācijas un attiecīgos gadījumos finanšu instrumentus un publisko iepirkumu, tostarp izmantojot finansējuma apvienošanas mehānismus.

2.  Šā panta 1. punktā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un interešu konflikta risku.

3.  Savienības finansiālo atbalstu ▌īsteno Komisija, kā paredzēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

4.  ▌Dalībvalstis ieceļ projekta vadītāju. Pirms maksājuma atbalsttiesīgajiem saņēmējiem Komisija apspriežas ar projekta vadītāju par darbības īstenošanā gūtajiem panākumiem.

5. pants

Finanšu instrumentu veidi

1.  Lai atvieglotu finansējuma pieejamību vienībām, kas īsteno darbības saskaņā ar 6. pantu, drīkst izmantot finanšu instrumentus, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VIII sadaļu.

2.  Drīkst izmantot šādu veidu finanšu instrumentus:

a) kapitālieguldījumus vai kvazikapitāla ieguldījumus;

b) aizdevumus vai garantijas;

c) riska dalīšanas instrumentus.

6. pants

Atbalsttiesīgās darbības

1.  Saņēmēju darbībām izstrādes posmā, kuras ietver gan jaunu ražojumu un tehnoloģiju izstrādi, gan esošo ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanu Savienības teritorijā, programma sniedz atbalstu, kas attiecas uz:

a)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas projektēšanu, kā arī tehniskajām specifikācijām, pēc kurām tāds projekts ir izstrādāts;

b)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas prototipa radīšanu. Prototips ir ražojuma vai tehnoloģijas modelis, kas var demonstrēt elementa veiktspēju ekspluatācijas vidē;

c)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas testēšanu;

d)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas kvalifikāciju; kvalifikācija ir viss process, kurā pierāda, ka ražojuma/sastāvdaļas/tehnoloģijas konstrukcija atbilst noteiktajām prasībām. Šis process sniedz objektīvus pierādījumus, ka ir izpildītas konkrētas konstruktīvās prasības;

e)  aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas sertifikācija. Sertifikācija ir process, kurā valsts iestāde apliecina, ka ražojums/sastāvdaļa/tehnoloģija atbilst piemērojamajiem noteikumiem;

f)  izpēte, piemēram, priekšizpēte un papildinošie pasākumi.

2.  Darbību sadarbojoties veic vismaz trīs uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trijās dažādās dalībvalstīs. Vismaz trīs uzņēmumus, kas ir atbalsta saņēmēji, tieši vai netieši faktiski nekontrolē viena un tā pati vienība, kā arī tie nekontrolē viens otru.

3.  Šā panta 2. punktā minētā “faktiska kontrole” ir attiecības, ko veido tiesības, līgumi vai citi līdzekļi, kas atsevišķi vai kopā un, ņemot vērā attiecīgus faktiskus vai juridiskus apsvērumus, dod iespēju tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši ar:

a)  tiesībām izmantot visus uzņēmuma aktīvus vai daļu no tiem;

b)  tiesībām vai līgumiem, kas dod izšķirošu ietekmi uz uzņēmumu struktūru sastāvu, balsošanu vai lēmumiem vai citādi dod izšķirošu ietekmi uzņēmuma darbības vadīšanā.

4.  Ja tas ir saistīts ar darbībām, kas noteiktas 1. punkta b) līdz f) apakšpunktā, darbībai ir jāpamatojas uz kopīgām tehniskajām specifikācijām, tādējādi stiprinot sistēmu standartizāciju un sadarbspēju.

4.a  Atbalsts netiek piešķirts, lai veiktu ar ražojumiem saistītas darbības, kas attiecas uz masu iznīcināšanas ieročiem un ar tiem saistītām kaujas galviņu tehnoloģijām, ar ražojumiem saistītas darbības, kas attiecas uz aizliegtiem ieročiem un munīciju, ieročiem, kas neatbilst starptautiskajām humanitārajām tiesībām, piemēram, kasešu munīciju saskaņā ar Konvenciju par kasešu munīciju, kājnieku mīnām saskaņā ar Konvenciju par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu, degbumbām saskaņā ar Parasto ieroču konvencijas III protokolu, kā arī pilnībā autonomiem ieročiem, ar kuriem iespējams izdarīt uzbrukumus bez būtiskas cilvēka iejaukšanās, pieņemot lēmumus par mērķiem un uzbrukuma sākšanu.

7. pants

Atbalsttiesīgās vienības

1.  Saņēmēji un to apakšuzņēmēji ir publiski vai privāti uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurus faktiski nekontrolē trešā valsts vai trešās valsts vienība 6. panta 3. punkta nozīmē vai nu tieši, vai netieši, izmantojot vienu vai vairākus starpniekuzņēmumus. Turklāt visa infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, ko dalībnieki, ieskaitot apakšuzņēmējus un citas trešās personas, izmanto programmas finansētās darbībās, visā darbības veikšanas laikā atrodas Savienības teritorijā. Trešā valsts vai trešās valsts vienība nekontrolē un neierobežo šo infrastruktūru, iekārtu, aktīvu un resursu izmantošanu.

1.a  Gadījumā, ja darbības īstenošanas laikā mainās uzņēmuma faktiskā kontrole 6. panta 3. punkta nozīmē, uzņēmums par to informē Komisiju, kas izvērtē, vai joprojām tiek ievēroti atbilstības kritēriji.

1.b  Atkāpjoties no 1. punkta, uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuru tieši vai netieši, izmantojot vienu vai vairākus starpniekuzņēmumus, faktiski kontrolē trešā valsts vai trešās valsts vienība 6. panta 3. punkta nozīmē, var būt atbalsttiesīgs, ja no programmas finansētas darbības īstenošanas nolūkos ir ieviesti nepieciešamie mehānismi, ar kuriem tiek nodrošināta jo īpaši šādu nosacījumu kopuma izpilde:

a)  netiek pieļauts, ka trešā valsts vai trešās valsts vienība faktiski kontrolē uzņēmumu;

b)  tiek liegta piekļuve ar darbību saistītai sensitīvai informācijai un

c)  līdzekļu saņēmējs patur no darbības izrietošas un tās rezultātā radušās intelektuālā īpašuma tiesības gan darbības īstenošanas laikā, gan pēc tās pabeigšanas, un tās netiek pakļautas trešās valsts vai trešās valsts vienības kontrolei vai ierobežojumiem.

Uzņēmums sniedz Komisijai vajadzīgos pierādījumus par to, ka nepieciešamie mehānismi ir ieviesti.

2.  Ja 1. punktā minētais saņēmējs 6. pantā minēto darbību izstrādā pastāvīgas strukturētās sadarbības ietvaros, tas ir tiesīgs minētajai darbībai saņemt 11. panta 2. punktā noteikto palielināto finansējumu.

2.b  Ja Savienībā nav konkurētspējīgu un tūlītēji pieejamu alternatīvu un ja šāds izmantojums nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, saņēmēji un to apakšuzņēmēji var izmantot aktīvus, infrastruktūru, iekārtas un resursus, kas atrodas vai tiek turēti ārpus dalībvalstu teritorijas vai ko kontrolē trešās valstis.

Atbalsttiesīgas darbības īstenošanā saņēmēji un to apakšuzņēmēji var arī sadarboties ar uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus dalībvalstu teritorijas vai kas atrodas vienīgi trešo valstu vai trešo valstu vienību kontrolē, ja šāda sadarbība nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Ar šīm darbībām saistītās izmaksas nav atbalsttiesīgas izmaksas un netiek finansētas no programmas.

8. pants

Pieteikuma iesniedzēju deklarācija

Katrs pieteikuma iesniedzējs rakstiski deklarē, ka pilnībā apzinās un izpilda piemērojamos valsts un Savienības tiesību aktus un noteikumus par darbībām aizsardzības jomā, tostarp Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei un attiecīgos valstu tiesību aktus par eksporta kontroli.

9. pants

Konsorcijs

1.  Ja Savienības finansiālo atbalstu sniedz dotācijas veidā, tāda konsorcija dalībnieki, kas vēlas piedalīties darbībā, ieceļ vienu dalībnieku no sava vidus, kas darbojas par koordinatoru, un to norāda dotācijas nolīgumā. Koordinators ir galvenais kontaktpunkts starp konsorcija dalībniekiem attiecībās ar Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru, izņemot gadījumus, kad dotācijas nolīgumā norādīts citādi vai ja tas nepilda savus pienākumus saskaņā ar dotācijas nolīgumu. Savienības finansiālo atbalstu var sniegt arī finanšu instrumenta vai publiskā iepirkuma līguma veidā.

2.  Tāda konsorcija locekļi, kurš piedalās darbībā, noslēdz iekšēju līgumu, kur saskaņā ar dotācijas nolīgumu nosaka savas tiesības un pienākumus attiecībā uz darbības īstenošanu, tostarp ar jauniem ražojumiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību jautājumu, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kas paredzēti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

10. pants

Piešķiršanas kritēriji

Darbības, ko ierosina finansēt saskaņā ar programmu, izvērtē, ņemot vērā 2. pantā noteiktos mērķus un pamatojoties uz šādiem kumulatīviem kritērijiem:

a)  izcilība, rūpnieciskais sniegums un spēja apliecināt ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar pastāvošiem ražojumiem vai tehnoloģijām un

b)  ieguldījums aizsardzības rūpniecības nozaru inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā un tādējādi Savienības rūpnieciskās un stratēģiskās autonomijas veicināšanā aizsardzības tehnoloģiju jomā, un

ba)  ieguldījums aizsardzības jomas uzņēmumu konkurētspējā un izaugsmē visā Savienībā, un

c)  ieguldījums Savienības drošības un aizsardzības interešu stiprināšanā, uzlabojot aizsardzības tehnoloģijas, kas palīdz īstenot aizsardzības spēju prioritātes, par kurām Savienības dalībvalstis ir vienojušās, jo īpaši saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas Spēju attīstības plānu, un

ca)  ieguldījums uzņēmumu jaunas pārrobežu sadarbības veidošanā, un

d)  dzīvotspēja, jo īpaši, saņēmējiem pierādot, ka atbalsttiesīgās darbības atlikušās izmaksas tiek segtas no citiem finanšu līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu iemaksām, un

da)  darbības kopējā budžeta daļa, kas jāpiešķir MVU, kuri veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, dalībai vai nu kā konsorcija locekļiem, apakšuzņēmējiem vai citiem piegādes ķēdes uzņēmumiem, un

e)  attiecībā uz 6. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā aprakstītajām darbībām — ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas veicināšanā, saņēmējiem pierādot, ka dalībvalstis ir apņēmušās saskaņotā veidā kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju, attiecīgos gadījumos izmantojot arī apvienoto iepirkumu.

11. pants

Finansējuma likmes

1.  Savienības finansiālā palīdzība, ko sniedz saskaņā ar programmu, nedrīkst pārsniegt 20 % no visa atbalsttiesīgo izmaksu apmēra, ja tā saistīta ar prototipu izgatavošanu Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 126. panta nozīmē. Visos pārējos gadījumos palīdzība drīkst būt līdz pat darbības kopējām atbalsttiesīgajām izmaksām.

2.  Darbībai, ko izstrādājis 7. panta 2. punktā minēts saņēmējs, finansējuma likmi drīkst palielināt par papildu 10 procentpunktiem.

2.a  Finansējuma likmi darbībām, kas minētas 6. panta 1. punktā, drīkst palielināt par papildu 10 procentpunktiem, ja vismaz 15 % no kopējām atbalsttiesīgajām izmaksām ir radušās MVU, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Šo palielināto finansējuma likmi var vēl vairāk palielināt par procentu likmi, kura ir līdzvērtīga kopējām atbalsttiesīgajām darbības izmaksām divkāršā apmērā, ja tās ir radušās MVU, kuri veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, nevis tajās, kurās uzņēmējdarbību veic citi konsorcija uzņēmumi, kas nav MVU.

2.b  Finansējuma likmi darbībām, kas minētas 6. panta 1. punktā, var palielināt par papildu 10 procentpunktiem, ja vismaz 30 % no kopējām atbalsttiesīgajām darbības izmaksām ir radušās uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

2.c  Netiešās atbalsttiesīgās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi, kas ir 25 % no kopējām tiešajām atbalsttiesīgajām izmaksām, izņemot tiešās atbalsttiesīgās izmaksas, kas radušās saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu.

2.d  Savienības finansiālais atbalsts, ko sniedz saskaņā ar programmu, tostarp paaugstināta finansējuma likmes, nepārsniedz 100 % no darbības atbalsttiesīgajām izmaksām.

12. pants

Īpašumtiesības un intelektuālā īpašuma tiesības

1.  Savienībai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti, īstenojot darbību, un Savienība saistībā ar darbību neizvirza arī nekādas intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp tiesību uz licenci, prasības.

1.a  Trešās valstis vai trešo valstu vienības nekontrolē un neierobežo no programmas finansēto darbību rezultātus.

1.b  Ja Savienības atbalsts tiek sniegts pētījuma publiskā iepirkuma veidā, visām dalībvalstīm pēc skaidri pausta pieprasījuma ir tiesības bez maksas saņemt šā pētījuma izmantošanas vienkāršo licenci.

12.a pants

Vispārīgās sūtījumu licences

1.  Šīs programmas nolūkos piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/43/EK(12) 5. pantu.

2.  Neskarot šīs regulas 12. pantu, šā panta 1. punktu pēc analoģijas piemēro Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kā arī šīs regulas 4. panta 4. punktā minētajiem projektu vadītājiem.

13. pants

Darba programma

1.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16.a pantu, izveidojot divu gadu darba programmu uz visu programmas darbības laiku. ▌Šī darba programma ir saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem mērķiem.

2.  Darba programmā sīki nosaka to projektu kategorijas, kuri finansējami saskaņā ar programmu. Šīs kategorijas atbilst 2. panta b) punktā minētajām aizsardzības spēju prioritātēm. Darba programmā iekļauj arī īpaši MVU paredzētu projektu kategoriju.

3.  Darba programma nodrošina, ka ar vismaz 15 % no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu pārrobežu integrācijai vērtības ķēdēs.

14. pants

Piešķiršanas procedūra

1.  Īstenojot programmu, Savienības finansējumu piešķir pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ko izsludina saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012(13).

2.  Priekšlikumus, ko saņem pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, Komisija izvērtē ar neatkarīgu ES dalībvalstu ekspertu palīdzību, pamatojoties uz 10. pantā noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem. Minētos ekspertus pārredzamā procesā atlasa no pēc iespējas plašāka dalībvalstu klāsta, ņemot vērā viņu neatbilstību interešu konflikta dēļ.

3.  Komisija pēc katra uzaicinājuma ar īstenošanas aktu piešķir finansējumu izraudzītām darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

15. pants

Gada maksājumi

Komisija budžeta saistības drīkst sadalīt gada maksājumos.

16. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru un Eiropas Parlamentu kā novērotājus uzaicina sniegt ieguldījumu.

2.  Ja ir norādīts uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

16.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 13. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz divu gadu laikposmu no .. [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 13. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Komisija regulāri uzrauga programmas īstenošanu un katru gadu ziņo par paveikto saskaņā ar Regulas Nr. 966/2012 38. panta 3. punkta e) apakšpunktu. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos uzraudzības pasākumus.

2.  Lai veicinātu turpmāku Savienības politikas pasākumu efektivitāti un iedarbīgumu, Komisija sagatavo retrospektīvu novērtējuma ziņojumu un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām konsultācijām ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Tajā analizē arī MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu pārrobežu dalību programmas ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu integrāciju globālajā vērtības ķēdē. Ziņojumā iekļauj informāciju par līdzekļu saņēmēju izcelsmes valstīm un finansējuma sadalījumu pa uzņēmumiem un dalībvalstīm, ja tas ir tehniski iespējams.

2.a  Ziņojumā, kas minēts 2. punktā, tiek iekļauti risinājumi attiecībā uz to, kā samazināt Savienības atkarību no trešo valstu vienību ražojumiem un tehnoloģijām, jo īpaši tām, kas konstatētas šīs regulas īstenošanas laikā.

2.b  Savlaicīgi pirms šīs programmas beigām Komisija attiecīgā gadījumā nāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu par jaunu aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzot tai atbilstīgu finansējumu.

18. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.  Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un citādu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot vai attiecīgā gadījumā pieprasot kompensēt nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.  Komisijai un Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un objektos veikt revīziju vai — starptautisku organizāciju gadījumā saskaņā ar nolīgumiem, kas ar tām noslēgti, — pārbaudes attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kuri saskaņā ar šo regulu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.  Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013(14) un Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2185/96(15), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt izmeklēšanas, ieskaitot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, kas finansēts atbilstoši šai regulai.

19. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —      Padomes vārdā —

priekšsēdētājs          priekšsēdētājs

(1)

  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(3)

  OV C […], […], […]. lpp.

(4)

  OV C […], […], […]. lpp.

(5)

  OV L 200, 30.7.2005., 1. lpp.

(6)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(7)

  Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(8)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(9)

  Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

(10)

  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(11)

Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).

(13)

Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(15)

Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


PASKAIDROJUMS

Eiropas Aizsardzības fondam, kura izveidi Komisija ierosināja 2017. gada 7. jūnijā, būtu divi atzari, kas aptvertu visu aizsardzības rūpniecības attīstības ciklu. No pirmā atzara ir paredzēts finansēt kopīgus pētījumus inovatīvu aizsardzības tehnoloģiju jomā. Otrais atzars ir paredzēts kopīgai aizsardzības spēju iegūšanai, un tajā ir iekļauta Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma.

Ar šo programmu ir plānots reaģēt uz problēmām Eiropas aizsardzības rūpniecības nozarē. Dalībvalstu kopējais aizsardzības budžeta apmērs atšķirībā no citu pasaules mēroga lielvaru, piemēram, Ķīnas un Krievijas, budžeta apmēra aizvien samazinās, un ASV aizsardzības budžets ir divkārt lielāks nekā ES aizsardzības budžets. Tajā pašā laikā sadarbības trūkums Eiropas līmenī izpaužas kā ieroču un aprīkojuma dublēšanās un tādējādi arī ievērojams budžeta efektivitātes trūkums. Sadarbība nav pietiekami attīstīta, un par to liecina arī tas, ka dalībvalstīm nav kopēju specifikāciju. Šī iemesla dēļ nozīmīgu projektu izstrādē notiek kavēšanās un tiek radītas papildu izmaksas. Turklāt atkarība no trešo valstu produktiem un tehnoloģijām apgrūtina ES stratēģiskās autonomijas veidošanos.

Mūsu aizsardzības rūpniecībai šobrīd nav pietiekamu stimulu konkurēt pasaules mērogā, lai gan pastāv patiesi plašs tehnoloģiju klāsts. Lai nodrošinātu lētāku, drošāku un neatkarīgāku tehnoloģiju, tai ir vajadzīgs vairāk Eiropas.

Paradoksālā kārtā nestabilajā starptautiskajā vidē daudzējādā ziņā aizvien palielinās Eiropas vajadzības drošības jomā. Un stabilitātes garantiju sniedz ES vienota pieeja aizsardzībai un globālai drošībai. Tādēļ sadarbība nodrošina nozīmīgu pievienoto vērtību, reaģējot uz ES pilsoņu vajadzību pēc drošības un nostiprinot ES pozīciju.

Tādēļ referente ārkārtīgi atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un uzskata, ka ir būtiski sākt tās īstenošanu 2019. gada janvārī, lai laikposmā pēc 2020. gada nodrošinātu Eiropas aizsardzības rūpniecībai nopietnas perspektīvas. Šī iemesla dēļ Padomei un Parlamentam būtu nekavējoties jāizvērtē šis priekšlikums.

Stratēģiskā autonomija kā mērķis

Šai programmai vajadzētu būt instrumentam, ar ko tiek nostiprināta Eiropas Savienības autonomija aizsardzības jomā. Stratēģiskā autonomija ir svarīgs aspekts, kas garantē Savienībai rīcības brīvību pasaulē. To nevar nostiprināt nekā citādi kā vien, veidojot labāku sadarbību starp dalībvalstīm un uzņēmumiem. Šī sadarbība būtu jāīsteno, pamatojoties uz dalībvalstu kopīgām prioritātēm spēju veidošanā, kas kalpotu kā projektu dzīvotspējas rādītājs.

Tādēļ Savienības autonomija aizsardzības jomā būtu jāietver kā mērķis regulas 2. pantā. Galvenais elements šīs autonomijas nodrošināšanā ir Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata attīstība. Šī iemesla dēļ Komisija vēlas, lai programmas finansiālo atbalstu par darbībām, kas tiek īstenotas Savienības teritorijā, saņem tikai tie uzņēmumi, kurus faktiski kontrolē ES vienības. Arī to apakšuzņēmējiem būtu jāatbilst minētajam kritērijam. Lai padarītu šo būtisko prasību pragmatiskāku, 7. pantā tiek svītrots kritērijs, kas paredz, ka 50 % no akcijām ir jāpieder ES akcionāriem, jo tas šķiet pārāk stingrs un nav īsti piemērots šīs nozares uzņēmumiem. Tiek arī ierosināts konstatēt trešo valstu preces un tehnoloģijas, lai Savienība varētu samazināt savu atkarību no tām.

Rūpniecības konkurētspējas un inovācijas stiprināšana

Aizsardzības rūpniecības konkurētspēja, kas ir šī regulas priekšlikuma juridiskais pamats, tiks vērtēta, pamatojoties uz tās spēju radīt inovāciju un pielāgoties tehnoloģijas attīstībai. Tādēļ izcilība un sasniegumi rūpniecības jomā ir būtiski kritēriji šajā stratēģiskajā nozarē. Rūpniecības Eiropas līmeņa normatīvajā vidē ir jāpanāk virzība uz savietojamību un labāku standartizāciju. Tie ir arī programmas mērķi, kas būtu iekļaujami šīs regulas 2. pantā.

Uzņēmējdarbības konsolidācija Eiropas līmenī ir pozitīvs faktors, tādēļ programmai nevajadzētu radīt apgrūtinājumus uzņēmumiem, kas šo pieeju izmanto jau ilgu laiku. Ir nepieciešama patiesa Eiropas līmeņa sadarbība, un, lai darbība saņemtu programmas atbalstu, ir izšķirīgi svarīgi izpildīt prasību par kopējām specifikācijām.

Konkurētspējīga aizsardzības rūpniecība radīs plašāku ietekmi gan uz ekonomiku, gan cilvēkiem, un programma ļaus pārvarēt ierobežojumus, kas saistīti ar sadarbību.

Svarīgas nozīmes piešķiršana MVU

Eiropā MVU jau ieņem būtisku vietu aizsardzības un drošības jomā. Lielie uzņēmumi sadarbojas ar tiem visos projektos, un MVU piedāvā milzīgu potenciālu visā Eiropas Savienībā. Taču ir svarīgi veicināt pārrobežu sadarbību, jo īpaši attiecībā uz MVU, kuriem trūkst stimulu sadarboties. Piemēram, visām dalībvalstīm, kuru uzņēmumi varētu sniegt ieguldījumu tehnoloģiskās izcilības sasniegšanā aizsardzības un drošības jomā, būs iespējas gūt labumu no šīs programmas, veidojot jaunus sadarbības projektus, un rūpniecības programmās, kas jau tagad ir ļoti sarežģītas, netiks radīti pārmērīgi apgrūtinājumi.

Tādēļ referente ierosina pielikt papildu pūles saistībā ar MVU, paredzot tiem īpašu projektu kategoriju un nodrošinot, ka vismaz 10 % no programmas kopējā budžeta tiek piešķirti darbībām, kas veicinātu MVU pārrobežu līdzdalību (13. pants).

Atbilstīgs finansējums

Programmas EUR 500 miljonu lielais budžets ir atbilstīgs, bet referente uzskata, ka jebkāda līdzekļu pārvietošana no tādām ES programmām kā EGNOS, Galileo, Copernicus, ITER un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments nedrīkst ietekmēt šo programmu īstenošanu. Katrai dalībvalstij ir jāveic pasākumi, un būs arī jāizmanto pašreizējās finanšu shēmas rezerve.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

saskaņā ar Reglamenta 52.a panta 4. punktu

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, referente: Françoise Grossetête

Mazākuma viedoklis, ko iesniedza GUE/NGL grupas deputāti Neoklis Sylikiotis, Xabier Benito Ziluaga, João Ferreira, Sabine Lösing, Marisa Matias, Cornelia Ernst

Ziņojumā ir pausts atbalsts turpmākai ES militarizācijai. Tajā ir paredzēti līdzekļi militāras autonomijas iegūšanai, palielinot investīcijas aizsardzības un militārās jomas pētniecībā un ekipējumā, neņemot vērā ekonomikas krīzes un ietekmi uz vidi, un tas ir pretrunā LES 41. panta 2. punktam, ar kuru tiek aizliegts no Savienības budžeta segt izdevumus, kas radušies no darbībām militārā vai aizsardzības jomā. Ziņojumā tiek pausts atbalsts arī ES un NATO sadarbībai.

Mēs iebilstam pret šo ziņojumu, jo tajā:

-  tiek veidota ES kā pasaules mēroga militāras dalībnieces loma;

-  tiek paredzēti līdzekļi aizsardzības nozarei un militārās rūpniecības kompleksam un tā rezultātā, iespējams, palielināsies ieroču eksports;

-  tiek militarizētas civilā sektora politikas un rūpniecība un konkurētspēja tiek izmantotas kā iegansts, lai KDAP/KĀDP satvarā vēl vairāk attīstītu ES aizsardzības spējas;

-  tiek atbalstīta turpmāka civilmilitārā sadarbība;

Mēs prasām:

-  veikt krasu atbruņošanos ES un pasaules līmenī;

-  neparedzēt ES budžeta finansējumu militāriem nolūkiem;

-  piešķirt publiskos līdzekļus, lai atbalstītu kvalitatīvu nodarbinātību, reindustrializāciju un MVU;

-  veicināt civilajā sektorā pētniecību un izstrādi, kas kalpo cilvēkiem un viņu vajadzībām;

-  visus pasākumus īstenot, stingri ievērojot ANO Statūtus un starptautiskās tiesības;

-  paredzēt tikai civilus un miermīlīgus konfliktu risinājumus un nodalīt civilos un militāros pasākumus;

-  nošķirt ES un NATO.


Ārlietu komitejAS ATZINUMS (25.1.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

(COM(2017)294 – C8-0180/2017 – 2017/0125(COD))

Atzinuma sagatavotājs (*): Ioan Mircea Paşcu

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Aizsardzība ir svarīga. Ar šo tēzi Eiropadome 2013. gada decembrī apņēmīgi iekļāva aizsardzību atpakaļ Eiropas darba kārtībā. Kopš tā laika Eiropas Savienības līmeņa rīcība drošības un aizsardzības jomā tiek paplašināta un padziļināta.

2016. gada jūnijā Savienības augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni nāca klajā ar globālo stratēģiju, iezīmējot jauna līmeņa vērienīgu pieeju un dodot virzību virknei savstarpēji saistītu īstenošanas dokumentu un priekšlikumu, kuros ir turpināts izvērst redzējumu par spēcīgāku Savienību un precīzi pa soļiem izklāstīts, kas darāms, lai Eiropa nonāktu pie tai nepieciešamās stratēģiskās autonomijas.

Eiropas Parlaments 2015. un 2016. gadā uzsāka izmēģinājuma projektu par pētniecību KDAP jomā un 2017. gadā to papildināja ar aizsardzības pētniecībai veltītu sagatavošanas darbību. Šī sagatavošanas darbība ilgs līdz 2019. gadam.

Eiropas Komisija 2017. gada vasarā izveidoja Eiropas Aizsardzības fondu, lai ar tā palīdzību stiprinātu Eiropas aizsardzības spējas. Pirmais pasākums, ar kuru Komisija nāca klajā, ir priekšlikums regulai par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Eiropas aizsardzībai ir raksturīgi, ka iepirkumus veic tikai valdības, kas rīkojas, pamatojoties uz stratēģiskiem, politiskiem un ar aizsardzības spējām saistītiem apsvērumiem. ES rīcība aizsardzības jomā dalībvalstīm dos spēcīgāku stimulu izstrādāt un iegādāties Eiropas aizsardzības produktus. Turklāt ES rīcība atbalstīs arī centienus, kas ir nepieciešami, lai strukturētu patlaban aizsardzības rūpniecībā eksistējošās Eiropas mēroga vērtību ķēdes. Aizsardzības tirgu situācija nav perfekta, un ar šo situāciju saistītie uzņēmējdarbības riski liedz dabiski veidoties Eiropas mēroga vērtību ķēdēm. Savukārt situācijās, kad valdības sadarbojas, attīstot aizsardzības spējas, tā rīkojas arī vērtību ķēdes dalībnieki, attīstot aizsardzības ražojumus.

Programma ir īpaši vērsta uz aizsardzības ražojumu izstrādes posmu — izšķirīgi svarīgu brīdi aizsardzības spēju dzīves ciklā. Līdz šim brīdim jau ir noteikta lielākā daļa topošo spēju raksturlielumu, tāpat arī lielākā daļa izmaksu attiecībā uz to turpmāko dzīves ciklu. Attīstot spēju programmas kā starpvalstu programmas, šajā posmā lielākoties tiek panāktas vienošanās par izmaksu dalīšanas un darba dalīšanas nosacījumiem. Tāpēc ir efektīvi šajā posmā mērķtiecīgi nākt klajā ar pietiekamiem stimuliem, lai sekmētu ES līmeņa sadarbību. Tas ir efektīvi arī tādēļ, ka ES iesaistīšanās sekmē lielākas Eiropas aizsardzības ražojumu lietotāju kopienas veidošanos Eiropā, tādējādi sekmējot ražošanas apjoma un diversifikācijas radītus ietaupījumus visā aizsardzības ražojuma dzīves cikla laikā.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un uzsver, ka priekšlikumam vajadzētu radīt nozīmīgu strukturējošu ietekmi Eiropas sadarbības veidošanā aizsardzības jomā. Spēcīgākas, efektīvākas un konkurētspējīgākas aizsardzības rūpniecības attīstīšana, kas ir šīs programmas mērķis, nostiprinātu ES tehnoloģisko neatkarību un stratēģisko autonomiju un, kopumā raugoties, konsolidētu KDAP, un šo mērķi Eiropas Parlaments ir nepārtraukti atbalstījis.

Atzinuma sagatavotājs akcentē turpmāk minētos aspektus.

•  Dalībvalstu rīcības brīvība, kā arī dalībvalstu un Savienības sadarbība un aizsardzības spēju prasību ievērošana ir aspekti, kurus vajadzētu paredzēt visos programmas mērķos.

•  Par ES rīcības mērķi šīs programmas satvarā būtu jānosaka mērķis integrēt aizsardzības vērtību ķēdēs subjektus no visām dalībvalstīm, it sevišķi no ES13. Turklāt daudzās dalībvalstīs nozīmīga loma aizsardzības nozares vērtību ķēdēs var būt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī ražošanas starpuzņēmumiem. Pret tiem būtu jāattiecas līdzīgi kā pret MVU, ja tas atbilst programmas mērķiem.

•  Attiecīgā gadījumā programmas darbībās būtu jāņem vērā ES un NATO kopīgā deklarācija un ES un NATO kopīgie īstenošanas pasākumi, kā arī nepieciešamība sadarboties ar citām reģionālas vai starptautiskas sadarbības iniciatīvām, vienlaikus respektējot dalībvalstu un Savienības drošības un aizsardzības intereses.

•  Visā programmā būtu jānodrošina atbilstoša loma Eiropas Aizsardzības aģentūrai, pienācīgi ievērojot Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulu (ES) Nr. 182/2011.

•  Būtu jāizslēdz iespēja piešķirt ES finansējumu darbībām, kas saistītas ar konkrētiem aizsardzības ražojumiem (masu iznīcināšanas ieročiem un ar tiem saistītām kaujas galviņu tehnoloģijām, aizliegtiem ieročiem un munīciju, kā arī pilnībā autonomiem ieročiem, ar kuriem iespējams izdarīt uzbrukumus bez būtiskas cilvēka iejaukšanās un kontroles). Būtu jāizslēdz iespēja piešķirt ES finansējumu darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojumiem (kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem), ja darbība tiek izvērsta galvenokārt eksporta mērķiem, t. i., ja neviena dalībvalsts nav izteikusi vajadzību šādu darbību īstenot.

•  Pieredze liecina, ka, ņemot vērā nozarē pastāvošos sarežģītos nosacījumus, būs grūti ieviest ar īpašuma daļām saistītus atbalsttiesīguma kritērijus.

•  Piešķiršanas kritēriji būtu jāatjaunina, ņemot vērā pilnveidotos mērķus un atbalsttiesīguma kritērijus.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā pastāvīgo strukturēto sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos, par ko 23 dalībvalstis vienojās 2017. gada 13. novembrī un kas izklāstīta Līgumā par Eiropas Savienību, jo īpaši 42. panta 6. punktā un 46. pantā, kā arī Protokolā Nr. 10,

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  2016. gada 30. novembrī pieņemtajā Eiropas Aizsardzības rīcības plānā Komisija ir apņēmusies papildināt, vairot un nostiprināt dalībvalstu sadarbiskos centienus aizsardzības spēju attīstīšanā, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī veicināt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un novatorismu. Konkrēti, Komisija ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu ieguldījumus kopīgā pētniecībā un aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju attīstības cikla laikā.

(1)  2016. gada 30. novembrī pieņemtajā Eiropas Aizsardzības rīcības plānā Komisija ir aprakstījusi daudzās strukturālās problēmas, kas raksturīgas Eiropas aizsardzības nozarei un kas kavē valstu resursu efektīvu izmantošanu to aizsardzības spēju nodrošināšanai, kuras nepieciešamas efektīvai kopējai drošības un aizsardzības politikai (KDAP). Tādēļ Komisija ir apņēmusies papildināt, vairot un nostiprināt dalībvalstu sadarbiskos centienus aizsardzības spēju attīstīšanā un iegūšanā, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī veicināt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un novatorismu un sekmēt Savienības tehnoloģisko un rūpniecisko autonomiju. Konkrēti, Komisija ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu ieguldījumus kopīgā pētniecībā un aizsardzības ekipējuma un tehnoloģiju kopīgā izstrādē. Fondam būtu jāpapildina valstu aizsardzības budžeti un jāstimulē dalībvalstis vairāk investēt aizsardzībā. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju attīstības cikla laikā. Papildinot valstu programmas, tam būtu jādod Savienībai iespēja izveidot būtisku sviras efektu valstu ieguldījumiem, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstu rūpniecības nozarēm. Tādēļ, lai sasniegtu minētos mērķus, Savienības līmenī ir jāveicina institucionālais satvars dalībvalstu un uzņēmumu sadarbībai aizsardzības rūpniecības attīstības jomā.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Lai izveidotu efektīvu Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgu, kā arī nodrošinātu šai programmai reālu ietekmi, ir izšķiroši svarīgi, lai būtu izpildīti galvenie regulatīvie priekšnoteikumi, it sevišķi — pilnībā īstenota Direktīva 2009/81/EK par iepirkumu aizsardzības jomā.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju, būtu jāizveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (turpmāk “programma”). Programmai vajadzētu būt vērstai uz Savienības aizsardzības rūpniecības, kā arī kiberaizsardzības konkurētspējas uzlabošanu, šajā nolūkā atbalstot sadarbību starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Izstrādes posms, kas seko pētniecības un tehnoloģiju posmam, ir saistīts ar ievērojamu risku un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecību. Atbalstot izstrādes posmu, programma ļautu labāk izmantot aizsardzības pētniecības rezultātus; tas palīdzētu stiprināt saikni starp pētniecību un ražošanu, kā arī veicinātu visu veidu inovāciju. Programmai būtu jāpapildina darbības, ko veic saskaņā ar LESD 182. pantu, un tā neaptver aizsardzības izstrādājumu un tehnoloģiju ražošanu.

(2)  Lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju, tiecoties veidot Eiropas Savienības stratēģisko un tehnoloģisko autonomiju, būtu jāizveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (turpmāk “programma”). Programmai vajadzētu būt vērstai uz pakāpeniskas kopējās aizsardzības politikas izstrādes definēšanu un īstenošanu saskaņā ar LESD 2. panta 4. punktu, un ar to ir iecerēts attīstīt mūsdienīgas spējas, kas nepieciešamas dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kā arī uzlabot to drošību. Programmai vajadzētu būt vērstai uz Savienības aizsardzības rūpniecības, tostarp kiberaizsardzības, konkurētspējas uzlabošanu, šajā nolūkā atbalstot sadarbību starp uzņēmumiem, tostarp pētniecības centriem, aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā, lai aizsardzības tirgū palielinātu efektivitāti un samazinātu resursu izšķērdēšanu un pārklāšanos. Izstrādes posms, kas seko pētniecības un tehnoloģiju posmam, ir saistīts ar ievērojamu risku un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju. Atbalstot izstrādes posmu, programma ļautu labāk izmantot aizsardzības pētniecības rezultātus; tas palīdzētu stiprināt saikni starp pētniecību un ražošanu, kā arī veicinātu visu veidu inovāciju. Programmai, kā arī tās iespējamam turpinājumam pēc 2020. gada, lai arī kādā formā turpinātai, būtu jāpapildina darbības, ko veic saskaņā ar LESD 182. pantu, un tā neaptver aizsardzības izstrādājumu un tehnoloģiju ražošanu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai aizsardzības rūpniecībā labāk izmantotu apjomradītus ietaupījumus, programmai būtu jāatbalsta sadarbība starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes jomā.

(3)  Lai aizsardzības rūpniecībā labāk izmantotu apjomradītus ietaupījumus, programmai būtu jāatbalsta sadarbība starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes jomā, veicinot integrētāku tirgu, padarot investīcijas ienesīgas un novēršot spēju un izdevumu dublēšanos. Daži pētījumi liecina, ka Savienība, īstenojot ciešāku sadarbību aizsardzības jomā, varētu ietaupīt 25–100 miljardus euro gadā.

Pamatojums

Viens no galvenajiem šā tiesību akta mērķiem ir samazināt nelietderīgus tēriņus dalībvalstu aizsardzības izdevumos.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/20126. Finansējumu jo īpaši drīkst piešķirt dotāciju veidā. Attiecīgos gadījumos drīkst izmantot finanšu instrumentus vai publisko iepirkumu.

(5)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/20126. Finansējums jo īpaši var izpausties dotāciju veidā un kā publiskais iepirkums pētījumu nodrošināšanai. Nākotnē varētu izmantot arī finanšu instrumentus, pamatojoties uz šajā programmā gūto pieredzi, jo īpaši spēju atzarā “Eiropas aizsardzības fonds pēc 2020. gada”. Nākamajā DFS Komisijai būtu jāparedz finanšu resursi nākamajai programmai. Komisijai iespējami drīz būtu jāsāk sagatavošanas darbi, novērtējumi un attiecīgo priekšlikumu izstrāde.

_________________

_________________

6 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

6 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

Pamatojums

Publiskais iepirkums būtu jāizmanto tikai pētījumu nodrošināšanai.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Ņemot vērā nozares specifiku, praksē nekādi sadarbības projekti starp uzņēmumiem netiks uzsākti, ja dalībvalstis pirms tam nebūs vienojušās šādus projektus atbalstīt. Kad ir definētas kopējo aizsardzības spēju prioritātes Savienības līmenī un ņemtas vērā arī atbilstošas sadarbiskas iniciatīvas reģionālā mērogā, dalībvalstis nosaka un konsolidē militārās prasības un definē projekta tehniskās specifikācijas. Dalībvalstis drīkst iecelt projekta vadītāju, kura uzdevums ir vadīt ar sadarbības projekta izstrādi saistīto darbu.

(7)  Kad ar Spēju attīstības plānu Savienības līmenī ir definētas kopīgās aizsardzības spēju prioritātes, ņemot vērā arī koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību un tiecoties sasniegt Savienības mērķu vērienīgumu, par ko Padome vienojās 2016. gada 14. novembra secinājumos un ko Eiropadome apstiprināja 2016. gada 15. decembrī, dalībvalstis nosaka un konsolidē militārās prasības un definē projekta tehniskās specifikācijas. Dalībvalstis drīkst iecelt projekta vadītāju, kura uzdevums ir vadīt ar sadarbības projekta izstrādi saistīto darbu.

Pamatojums

Programmai ir jābalstās uz spēkā esošajām procedūrām, kas paredzētas kopīgo aizsardzības spēju prioritāšu noteikšanai.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ja kādu programmas atbalstītu darbību pārvalda dalībvalstu iecelts projekta vadītājs, pirms maksājuma atbalsttiesīgas darbības maksājuma saņēmējam Komisijai par to jāinformē projekta vadītājs, lai tas varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus.

(8)  Ja kādu programmas atbalstītu darbību pārvalda dalībvalstu iecelts projekta vadītājs, pirms maksājuma veikšanas atbalsttiesīgās darbības saņēmēja labā Komisijai būtu jāapspriežas ar projekta vadītāju par darbības īstenošanā panākto progresu, lai tas varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Savienības finansiālajam atbalstam nevajadzētu ietekmēt ražojumu, iekārtu vai tehnoloģiju eksportu un dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistītu ražojumu eksporta politikā. Savienības finansiālajam atbalstam nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu ar aizsardzību saistītu ražojumu eksporta politiku.

(9)  Savienības finansiālajam atbalstam nevajadzētu ietekmēt ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksportu un dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistītu ražojumu eksporta politikā. Savienības finansiālajam atbalstam nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu ar aizsardzību saistītu ražojumu eksporta politiku, kas ir reglamentēta Lēmumā 2008/944/KĀDP.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Programmas mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, mazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, tāpēc atbalsttiesīgām vajadzētu būt darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas izstrādi, proti, kopēju tehnisko specifikāciju definēšanai, projektēšanai, prototipa izgatavošanai, testēšanai, kvalifikācijai, sertifikācijai, kā arī priekšizpētei un citiem atbalsta pasākumiem. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu.

(10)  Programmas mērķis ir atbalstīt pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izstrādi un Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, mazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, tāpēc atbalsttiesīgām vajadzētu būt darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas izstrādi, proti, kopēju tehnisko specifikāciju definēšanai, projektēšanai, prototipa izgatavošanai, testēšanai, kvalifikācijai, sertifikācijai, kā arī priekšizpētei un citiem atbalsta pasākumiem. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un Eiropas aizsardzības tehnoloģiju uzlabošanu.

Pamatojums

Mērķis ir pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku, un EDTIB stiprināšana ar EDIDP pasākumiem ir viens no veidiem, kā sasniegt šo vispārējo mērķi.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Ņemot vērā, ka programma ir īpaši vērsta uz uzņēmumu sadarbības uzlabošanu starp dalībvalstīm, darbībai vajadzētu būt tiesīgai saņemt finansējumu programmas ietvaros tikai tad, ja to sadarbojoties īsteno vismaz trīs uzņēmumi, kas atrodas vismaz divās dažādās dalībvalstīs.

(11)  Ņemot vērā, ka programma ir īpaši vērsta uz uzņēmumu sadarbības uzlabošanu starp dalībvalstīm, darbībai vajadzētu būt tiesīgai saņemt finansējumu programmas ietvaros tikai tad, ja to sadarbojoties īsteno vismaz trīs uzņēmumi, kas atrodas vismaz trijās dažādās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Pārrobežu sadarbību aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē, bieži ir kavējušas grūtības vienoties par kopējām tehniskajām specifikācijām. Kopēju tehnisko specifikāciju neesība vai ierobežotais līmenis ir novedis pie lielākas sarežģītības, kavējumiem un pārmērīgām izmaksām izstrādes posmā. Vienošanās par kopējām tehniskajām specifikācijām būtu jāizvirza par priekšnoteikumu Savienības atbalstam saskaņā ar šo programmu. Tiesīgām uz atbalstu saskaņā ar šo programmu vajadzētu būt arī darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju kopīgu noteikšanu.

(12)  Pārrobežu sadarbību aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē bieži ir kavējušas grūtības vienoties par kopējām tehniskajām specifikācijām, ar kurām tiek veicināta sadarbspēja. Kopēju tehnisko specifikāciju neesība vai ierobežotais līmenis ir novedis pie lielākas sarežģītības, kavējumiem un pārmērīgām izmaksām izstrādes posmā. Vienošanās par kopējām tehniskajām specifikācijām būtu jāizvirza par priekšnoteikumu Savienības atbalsta saņemšanai saskaņā ar šo programmu. Tiesīgām uz atbalstu saskaņā ar šo programmu vajadzētu būt arī darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju kopīgu noteikšanu.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Programmas mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, tāpēc tiesīgiem saņemt atbalstu vajadzētu būt tikai subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurus faktiski kontrolē dalībvalstis vai to valstspiederīgie. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu būtisku drošības interešu aizsardzību, infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, kurus saņēmēji un apakšuzņēmēji izmanto saskaņā ar programmu finansētām darbībām, nevar atrasties trešu valstu teritorijā.

(13)  Programmas mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, sadarbības efektivitāti un integrāciju, kā arī atbalstīt Savienības stratēģisko un tehnoloģisko autonomiju aizsardzības jomā, tāpēc tiesīgām saņemt atbalstu kā tiešajiem saņēmējiem vai apakšuzņēmējiem vajadzētu būt tikai vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko faktiski kontrolē dalībvalstis vai to valstspiederīgie. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu būtisku drošības interešu aizsardzību, infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi, kurus saņēmēji un apakšuzņēmēji izmanto saskaņā ar programmu finansētām darbībām, nevar atrasties trešo valstu teritorijā, un tos nevar kontrolēt vai ierobežot trešās valstis, uzņēmumi vai trešo valstu publiskā sektora vienības. Materiālajiem un nemateriālajiem resursiem un cilvēkresursiem vajadzētu būt brīvi izmantojamiem, un tiem nebūtu jāpiemēro uz trešām valstīm attiecināti ierobežojumi. Uzņēmumam, kuru kontrolē trešās valstis vai trešo valstu vienības, vai Savienībā izvietotu trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumi, vajadzētu būt atbalsttiesīgam, ja Savienības atbalsts ir pilnībā savienojams ar Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm un programmā iesaistījušās dalībvalstis nodrošina attiecīgajam uzņēmumam drošības pielaides.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Atbalsttiesīgās darbības, kas izstrādātas saistībā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību Savienības iestāžu sistēmā, nodrošinātu pastāvīgu uzlabotu sadarbību starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši veicinātu programmas mērķu sasniegšanu. Tādējādi šādi projekti būtu tiesīgi uz paaugstinātu finansējuma likmi.

(14)  Atbalsttiesīgās darbības, kas izstrādātas saistībā ar Savienības institucionālajā sistēmā īstenoto pastāvīgo strukturēto sadarbību, par kuru 23 dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministri vienojās un kuru tie parakstīja 2017. gada 13. novembrī, nodrošinātu pastāvīgu ciešāku sadarbību starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši veicinātu programmas mērķu sasniegšanu. Tādēļ šādiem projektiem vajadzētu būt tiesīgiem uz paaugstinātu finansējuma likmi.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Inovācijai un tehnoloģiju izstrādei Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības interesēm atbilstošā veidā. Tādējādi starp atbalsta piešķiršanas kritērijiem vajadzētu būt darbības devumam šo interešu un to aizsardzības spēju prioritāšu sasniegšanā, par kurām dalībvalstis ir vienojušās. Savienībā kopīgās aizsardzības spēju prioritātes galvenokārt nosaka Spēju attīstības plānā. Attiecīgu prioritāšu īstenošana, izmantojot uzlabotu sadarbību, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Atiecīgos gadījumos var ņemt vērā reģionālas vai starptautiskas sadarbības iniciatīvas, piemēram, NATO kontekstā, kuras kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm.

(16)  Inovācijas un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai dalībvalstu aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības interesēm atbilstošā veidā, kā noteikts kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) satvarā. Tai arī būtu jādod iespēja uzturēt un attīstīt prasmes un zinātību dalībvalstu aizsardzības rūpniecībā un jādod ieguldījums Savienības tehnoloģiskās un rūpnieciskās autonomijas nostiprināšanā. Tādējādi starp atbalsta piešķiršanas kritērijiem vajadzētu būt darbības devumam šo interešu un to aizsardzības spēju prioritāšu sasniegšanā, par kurām dalībvalstis ir vienojušās. Savienībā kopīgās aizsardzības spēju prioritātes galvenokārt nosaka Spēju attīstības plānā. Attiecīgu prioritāšu īstenošana, izmantojot ciešāku sadarbību, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO). Dalībvalstu PESCO valsts īstenošanas plānu konkrētie pasākumi būtu jāsaskaņo ar programmu. Attiecīgos gadījumos vajadzētu ņemt vērā arī ar spējām saistītas reģionālas vai starptautiskas sadarbības iniciatīvas, piemēram, NATO kontekstā, kuras kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm, un tām nevajadzētu izraisīt pasākumu dublēšanos.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Dalībvalstis atsevišķi un kopīgi strādā pie bezpilota gaisa kuģu, transportlīdzekļu un kuģu izstrādes, ražošanas un operatīvās izmantošanas. Šo sistēmu operatīvajā izmantošanā ietilpst uzbrukumi militāriem mērķiem. Pētniecība un izstrāde, kas saistīta ar šādu sistēmu — gan militāru, gan civilu — izstrādi, ir atbalstīta ar Savienības līdzekļiem, un ir plānots to turpināt, iespējams, arī šīs programmas ietvaros. Šīs regulas noteikumiem nekādi nevajadzētu kavēt saskaņā ar to izstrādāto tehnoloģiju vai ražojumu likumīgu izmantošanu.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu un balstītām uz pieprasījumu. Tāpēc piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā fakts, ka dalībvalstis jau ir apņēmušās, iespējams – saskaņoti, kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

(18)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu un balstītām uz pieprasījumu un jātiecas konsolidēt Eiropas aizsardzības pieprasījumu. Tāpēc piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā fakts, ka dalībvalstis jau ir apņēmušās, iespējams – saskaņoti, kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

Pamatojums

Nedrīkst pieļaut, ka programma tiktu uzskatīta par mūsu ieroču eksporta veicināšanas līdzekli (izmantojot konkurētspēju).

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Savienības finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar šo programmu, nevajadzētu pārsniegt 20 % no darbības kopējām atbalsttiesīgajām izmaksām, ja attiecas uz prototipu izgatavošanu, kas mēdz būt izstrādes posma visdārgākā darbība. Taču būtu sedzamas visas citu izstrādes posma darbību atbalsttiesīgās izmaksas.

(19)  Savienības finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar šo programmu, nevajadzētu pārsniegt 30 % no darbības kopējām atbilstīgajām izmaksām Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 126. panta nozīmē, kurās ierēķināta arī darbības netiešo izmaksu daļa, ja darbība attiecas uz sistēmu prototipu izgatavošanu, kas mēdz būt izstrādes posma visdārgākā darbība. Taču būtu sedzamas visas citu izstrādes posma darbību atbilstīgās izmaksas.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Savienības atbalsta mērķis ir uzlabot nozares konkurētspēju, un tas attiecas tikai uz konkrēto izstrādes posmu, tādēļ Komisijai nevajadzētu būt īpašuma tiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izstrādāti ar finansētajām darbībām. Piemērojamo intelektuālā īpašuma tiesību režīmu saņēmēji noteiks līgumā.

(20)  Savienības atbalsta mērķis ir uzlabot nozares konkurētspēju, un tas attiecas tikai uz konkrēto izstrādes posmu, tādēļ Savienībai nevajadzētu būt īpašuma tiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izstrādāti ar finansētajām darbībām. Piemērojamo intelektuālā īpašuma tiesību režīmu saņēmēji noteiks līgumā. Trešām valstīm vai trešo valstu vienībām nebūtu jākontrolē vai jāierobežo ar programmas finansējumu īstenoto darbību rezultāti.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Komisijai būtu jāizveido daudzgadu darba programma saskaņā ar programmas mērķiem. Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība palīdzība no dalībvalstu komitejas (turpmāk “programmas komiteja”). Ņemot vērā Savienības politiku attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas tiek uzskatīti par būtisku faktoru ekonomiskās izaugsmes, inovācijas, darbvietu radīšanas un sociālās integrācijas nodrošināšanai Savienībā, kā arī faktu, ka atbalstītajām darbībām parasti būs nepieciešama starpvalstu sadarbība, ir svarīgi, lai darba programmā būtu atspoguļota un lai ar to tiktu veicināta šāda MVU pārrobežu dalība, no kopējā budžeta paredzot daļu līdzekļu šādai darbībai.

(21)  Komisijai būtu jāizveido daudzgadu darba programma saskaņā ar programmas mērķiem, īpaši konkurētspējas mērķi. Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē (turpmāk “programmas komiteja”). Ņemot vērā Savienības politiku attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas tiek uzskatīti par būtisku faktoru ekonomiskās izaugsmes, inovācijas, darbvietu radīšanas un sociālās integrācijas nodrošināšanai Savienībā, kā arī faktu, ka atbalstītajām darbībām parasti būs nepieciešama starpvalstu sadarbība, ir svarīgi, lai darba programmā būtu atspoguļota un uzsvērta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā arī vidējas kapitalizācijas sabiedrību loma un pārrobežu dalība, no kopējā budžeta atvēlot vismaz 20 % līdzekļu šādai darbībai.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Programmas beigās Komisijai būtu jāsagatavo īstenošanas ziņojums, vērtējot finansēšanas darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē. Ziņojumā būtu jāanalizē arī MVU pārrobežu dalība programmas projektos, kā arī MVU dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē,

(25)  Līdz programmas pirmā īstenošanas gada beigām Komisijai būtu jāsagatavo starpposma progresa ziņojums un programmas noslēgumā — īstenošanas ziņojums. Minētajos ziņojumos būtu jāanalizē rūpniecisko kompetenču un aizsardzības spēju attīstība, kā arī atbilstība Savienības un tās dalībvalstu ārpolitikas mērķiem un finansēšanas darbību finansiālās īstenošanas rezultāti un, ja iespējams, ietekme. Tajos būtu jāanalizē un jāveicina arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība programmas projektos, kā arī to dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē, Ziņojumos būtu jāiekļauj arī informācija par saņēmēju izcelsmi.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina pēc iespējas plašāka programmas popularizēšana, lai palielinātu tās efektivitāti un tādējādi uzlabotu aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un dalībvalstu aizsardzības spējas.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmai ir šādi mērķi:

Tiecoties pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku saskaņā ar LESD 2. panta 4. punktu, pilnveidot dalībvalstu sadarbību un dalībvalstu un Savienības rīcības brīvību, kā arī nolūkā saskaņot ārpolitikas un drošības politikas prasības ar operatīvajām spējām un atbilstoši kopīgajām aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām dalībvalstis vienojušās saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) Spēju attīstības plānu, programmai ir šādi mērķi:

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  veicināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spējas, atbalstot darbības izstrādes posmā;

(a)  veicināt aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spējas Savienībā un panākt tehnoloģisku un rūpniecisku autonomiju, atbalstot Savienības teritorijā īstenotas darbības aizsardzības tehnoloģiju un ražojumu izstrādes posmā;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt un stiprināt sadarbību starp uzņēmumiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus, tehnoloģiju vai ražojumu izstrādes jomā saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis;

(b)  atbalstīt, stiprināt un līdzsvarot pārrobežu sadarbību starp uzņēmumiem, tostarp veicinot mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī vidējas kapitalizācijas sabiedrību un pētniecības centru dalību aizsardzības tehnoloģiju vai ražojumu vērtības ķēdēs, vienlaikus tiecoties nepieļaut rūpniecisko kompetenču dublēšanos, kā arī izspiešanas efekta veidošanos attiecībā uz valstu investīcijām aizsardzības jomā; attiecīgā gadījumā, ņemot vērā, ka ir jāizvairās no nevajadzīgas dublēšanās, tiek ņemtas vērā arī reģionālas vai starptautiskas sadarbības iniciatīvas, piemēram, NATO kontekstā, kuras kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  veicināt aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu un palīdzēt stiprināt saikni starp pētniecību un izstrādi.

(c)  veicināt aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu un tādējādi palīdzēt stiprināt saikni starp pētniecību un izstrādi, veicinot pētījumu rezultātā izstrādātu ražojumu un tehnoloģiju ražošanu un tādējādi atbalstot Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju iekšējā tirgū un pasaules tirgū, tostarp attiecīgā gadījumā veicot konsolidāciju;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  veicināt sadarbspēju un labāku standartizāciju, kas nepieciešams sadarbībā īstenotu projektu uzsākšanai, un atbalstīt tehnisko specifikāciju kopīgu noteikšanu.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Savienības finansiālo palīdzību tieši vai netieši īsteno Komisija, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, uzticot budžeta īstenošanas uzdevumus minētās regulas 58. panta 1. punkta capakšpunktā uzskaitītajām struktūrām/personām.

3.  Savienības finansiālo palīdzību īsteno Komisija atbilstoši Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta aapakšpunktam.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja dalībvalstis ieceļ projekta vadītāju, , maksājumu atbalsttiesīgajiem saņēmējiem Komisija veic pēc projekta vadītāja informēšanas.

4.  Dalībvalstis ieceļ projekta vadītāju, kas to vārdā seko līdzi līgumam un informē Komisiju, kad ir jāveic maksājums atbalsttiesīgajiem saņēmējiem. Atbalsttiesīgie saņēmēji konsorcijā ieceļ savu projekta vadītāju, kurš sadarbojas ar dalībvalstu iecelto projekta vadītāju.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saņēmēju darbībām izstrādes posmā, kuras ietver gan jaunu ražojumu un tehnoloģiju izstrādi, gan esošo ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanu, programma sniedz atbalstu, kas attiecas uz:

1.  Programma sniedz atbalstu šādām saņēmēju darbībām izstrādes posmā, kuras ietver gan jaunu ražojumu un tehnoloģiju izstrādi, gan esošo ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanu un Savienības teritorijā radīs faktisku pievienoto vērtību:

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  pētījumi, piemēram, priekšizpēte un citi papildinoši pasākumi;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas projektēšanu, kā arī tehniskajām specifikācijām, pēc kurām tāds projekts ir izstrādāts;

(a)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas projektēšana, kā arī tehniskās specifikācijas, pēc kurām tāds projekts ir izstrādāts, kas var ietvert daļējus testus riska mazināšanai rūpnieciskā vai reprezentatīvā vidē;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  izpēte, piemēram, priekšizpēte un papildinošie pasākumi.

(f)  tehnoloģiju vai aktīvu izstrāde efektivitātes palielināšanai aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darbību sadarbojoties veic vismaz trīs uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs. Uzņēmumus, kas ir atbalsta saņēmēji, tieši vai netieši faktiski nekontrolē viena un tā pati struktūra, kā arī tie nekontrolē viens otru.

2.  Darbību sadarbojoties veic vismaz trīs uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trijās dažādās dalībvalstīs, un to var paplašināt, iesaistot uzņēmumus, kuri atrodas citās dalībvalstīs. Minētos trīs uzņēmumus, kas ir atbalsta saņēmēji, tieši vai netieši faktiski nekontrolē viena un tā pati vienība, kā arī tie nekontrolē viens otru.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Šīs programmas satvarā īstenoto darbību rezultātus nekādā gadījumā nekontrolē neviena trešā valsts vai vienība, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja tas ir saistīts ar darbībām, kas noteiktas 1. punkta b)–f) apakšpunktā, darbībai ir jāpamatojas uz kopīgām tehniskajām specifikācijām.

4.  Ja tas ir saistīts ar darbībām, kas noteiktas:

 

(a)  pirmās daļas a) apakšpunktā, darbībai ir jāpamatojas uz kopīgām spēju vajadzībām;

 

(b)  pirmās daļas -a) apakšpunktā un b)–e) apakšpunktā, darbībai ir jāpamatojas uz kopīgām tehniskajām specifikācijām un jāveicina sadarbspēja.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Uz atbalstu nevar pretendēt ar ražojumiem saistītas darbības, kas attiecas uz masu iznīcināšanas ieročiem un ar tiem saistītām kaujas galviņu tehnoloģijām, ar ražojumiem saistītas darbības, kas attiecas uz aizliegtiem ieročiem un munīciju, ieročiem, kas neatbilst starptautiskajām humanitārajām tiesībām, piemēram, kasešu munīciju un saistītiem aspektiem saskaņā ar Konvenciju par pretkājnieku mīnu izmantošanas, glabāšanas, izgatavošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu, degbumbām, tostarp balto fosforu, munīciju, kuras sastāvā ir vājinātais urāns, kā arī pilnībā autonomiem ieročiem, ar kuriem iespējams izdarīt uzbrukumus bez būtiskas cilvēka iejaukšanās. Uz atbalstu nevar pretendēt ar ražojumiem saistītas darbības, kas attiecas uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, ja izstrāde notiek galvenokārt eksporta nolūkā, t. i., ja neviena dalībvalsts nav izteikusi vajadzību šādu darbību īstenot.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saņēmēji ir tādi Savienībā reģistrēti uzņēmumi, kuros dalībvalstīm un/vai dalībvalstu piederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma un kuri tieši vai netieši caur vienu vai vairākiem starpniekuzņēmumiem tos faktiski kontrolē 6. panta 3. punkta nozīmē. Turklāt visa infrastruktūra, objekti, līdzekļi un resursi, ko dalībnieki, ieskaitot apakšuzņēmējus un citas trešās personas, izmanto programmas finansētās darbībās, visā darbības veikšanas laikā neatrodas trešu valstu teritorijā.

1.  Saņēmēji un to apakšuzņēmēji ir publiski vai privāti uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Infrastruktūra, objekti, līdzekļi un resursi, ko saņēmēji, tostarp apakšuzņēmēji un citas trešās personas, izmanto programmas finansētās darbībās, visā darbības veikšanas vai ražošanas laikā neatrodas trešo valstu teritorijā. Šīs infrastruktūras, objektu, aktīvu un resursu izmantošanu nekontrolē vai neierobežo trešās valstis vai trešo valstu vienības. Uzņēmuma, kura galīgajā kontrolē atrodas saņēmēji, galvenā mītne atrodas Savienībā.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Atkāpjoties no 1. punkta, ja tas nav pretrunā Savienības drošības un aizsardzības interesēm, kas noteiktas kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā saskaņā ar LES V sadaļu, un ar nosacījumu, ka tiek sniegtas pietiekamas garantijas šo interešu aizsardzībai, ir spēkā šādi noteikumi:

 

(a)  situācijās, kad līdzvērtīgas alternatīvas Savienībā nav pieejamas, saņēmēji drīkst izmantot ražojumus, aktīvus vai tehnoloģijas, kas neatrodas Savienībā, ar nosacījumu, ka tas nav pretrunā Savienības drošības un aizsardzības interesēm;

 

(b)  īstenojot no programmas finansētas darbības, saņēmēji var sadarboties ar uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības teritorijas; minētie uzņēmumi nevar pretendēt uz programmas finansējumu; saņēmēji nodrošina un saglabā piekļuvi visām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas attiecas uz tādu uzņēmumu darbībām, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības teritorijas, un kas nepieciešama Savienības un dalībvalstu stratēģisko interešu aizsardzībai, kā minēts šajā regulā, darba programmā un programmas īstenošanas aktos;

 

(c)  MVU, kas atrodas EEZ dalībvalstī, var būt apakšuzņēmējs, ja tas ir būtiski projekta pabeigšanai un ja tādu pašu preci un/vai pakalpojumu nevar saņemt no MVU, kas atrodas dalībvalstī.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Ja piegādes ķēdē esoša vienība neatkarīgi no tā, kura līmeņa apakšuzņēmējs tā ir, piedalās kritiskā procesa posmā vai iesaistās darbībā būtiskā apmērā, tā ievēro tādus pašus atbalsttiesīguma kritērijus, kādi attiecas uz atbalsta saņēmējiem un to apakšuzņēmējiem.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c  Ja uzņēmuma, kurš piedalās programmā, faktisko kontroli skar izmaiņas, attiecīgajam uzņēmumam par to nekavējoties jāinformē Komisija un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Uzņēmumi, kas tieši vai ar meitasuzņēmumu vai līdzdalības citās sabiedrībās starpniecību ir bankas kontu turētāji jurisdikcijās, kuras ESAO vai Savienība klasificējušas kā nodokļu oāzes, nav tiesīgi saņemt finansējumu.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Dalībvalstīm sadarbībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru un Ārējās darbības dienestu būtu jānodrošina, ka informācija par programmu tiek atbilstoši izplatīta, lai nodrošinātu MVU piekļuvi ar programmu saistītai informācijai.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katrs pieteikuma iesniedzējs rakstiski deklarē, ka pilnībā apzinās un izpilda piemērojamos valsts un Savienības tiesību aktus un noteikumus par darbībām aizsardzības jomā.

Katrs konsorcija loceklis, kurš vēlas piedalīties darbībā, rakstiski deklarē, ka pilnībā apzinās un izpilda piemērojamos valsts un Savienības tiesību aktus un noteikumus par darbībām aizsardzības jomā, tostarp Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar kuru izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, kā arī Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārsūtīšanas, starpniecības un tranzīta kontrolei, un attiecīgos valstu tiesību aktus par eksporta kontroli.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja Savienības finansiālo palīdzību sniedz dotācijas veidā, tāda konsorcija dalībnieki, kas vēlas piedalīties darbībā, ieceļ vienu dalībnieku no sava vidus, kas darbojas par koordinatoru, un to norāda dotācijas līgumā. Koordinators ir galvenais kontaktpunkts starp konsorcija dalībniekiem attiecībās ar Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru, izņemot gadījumus, kad dotācijas līgumā norādīts citādi vai ja tas nepilda savus pienākumus saskaņā ar dotāciju nolīgumu.

1.  Ja Savienības finansiālo palīdzību sniedz dotācijas veidā, tāda konsorcija locekļi, kas vēlas piedalīties darbībā, ieceļ vienu locekli no sava vidus, kas darbojas par koordinatoru, un to norāda dotācijas līgumā. Koordinators ir galvenais kontaktpunkts konsorcija locekļu attiecībās ar Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru, izņemot gadījumus, kad dotācijas līgumā norādīts citādi vai ja tas nepilda savus pienākumus saskaņā ar dotāciju nolīgumu. Koordinators regulāri ziņo Savienības iestādēm par finansēto darbību stāvokli.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tāda konsorcija dalībnieki, kurš piedalās darbībā, noslēdz iekšēju līgumu, kur nosaka savas tiesības un pienākumus attiecībā uz darbības īstenošanu saskaņā ar dotācijas līgumu, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kas paredzēti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2.  Tāda konsorcija locekļi, kurš piedalās darbībā, noslēdz iekšēju līgumu, kur saskaņā ar dotācijas nolīgumu nosaka savas tiesības un pienākumus attiecībā uz darbības īstenošanu, tostarp ar jauniem ražojumiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību jautājumu, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kas paredzēti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

10. pants

Piešķiršanas kritēriji

Piešķiršanas kritēriji

Darbības, ko ierosina finansēt saskaņā ar programmu, izvērtē, pamatojoties uz šādiem kumulatīviem kritērijiem:

Darbības, ko ierosina finansēt saskaņā ar programmu, izvērtē pārredzami, pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem parametriem, ņemot vērā programmas vispārējo mērķi un it īpaši mērķi atbalstīt, stiprināt un līdzsvarot pārrobežu sadarbību starp uzņēmumiem, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

 

(-a)  ieguldījums Savienības drošības un aizsardzības interešu stiprināšanā, pilnveidojot aizsardzības tehnoloģijas, kas palīdz īstenot aizsardzības spēju prioritātes, par kurām Savienības dalībvalstis savstarpēji vienojušās Spēju attīstības plāna vai koordinētā ikgadējā aizsardzības pārskata satvarā un attiecīgā gadījumā reģionālu un starptautisku sadarbības nolīgumu kontekstā; un

(a)  izcilība;

(a)  ieguldījums izcilībā, rūpnieciskajā sniegumā un konkurencē, apliecinot, ka ierosinātais darbs nodrošinās izmērāmus uzlabojumus un ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar pastāvošiem ražojumiem un tehnoloģijām, vai ja projekts ir vērsts uz kritiskas vai revolucionāras tehnoloģijas izstrādi; un

 

(aa)  dzīvotspēja, jo īpaši saņēmējiem pierādot, ka atbalsttiesīgās darbības atlikušās izmaksas tiek segtas no citiem finanšu līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu iemaksām un privātiem finansējuma avotiem; un

(b)  devums aizsardzības rūpniecības inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā un tādējādi Savienības rūpnieciskās neatkarības veicināšanā aizsardzības tehnoloģiju jomā; kā arī

(b)  ieguldījums inovācijā, it īpaši apliecinot, ka ierosinātās darbības ietver revolucionāras vai inovatīvas koncepcijas un pieejas, jaunus, daudzsološus turpmākus tehnoloģiskus uzlabojumus vai aizsardzības nozarē iepriekš neizmantotu tehnoloģiju vai koncepciju piemērošanu un tādējādi aizsardzības rūpniecības tehnoloģiskajā attīstībā un Savienības rūpnieciskās neatkarības veicināšanā saistībā ar spēju vajadzībām kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) satvarā;

 

(ba)  ieguldījums tehnisko specifikāciju standartizācijā;

 

(bb)  darbības kopējā budžeta daļa, kas jāpiešķir, lai nodrošinātu, ka MVU, kuri veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā un rada pievienoto vērtību, var piedalīties vai nu kā konsorcija locekļi, vai kā apakšuzņēmēji, un kas jāpiešķir jo īpaši tādiem MVU, kuri veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, nevis tajās, kurās uzņēmējdarbību veic konsorcija uzņēmumi;

 

(bc)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības efektivitātes palielināšanā un izmaksu samazināšanā, samazinot dublēšanos un pārklāšanos;

 

(bd)  pastiprināta vai jaunizveidota pārrobežu sadarbība;

(c)  devums Savienības drošības un aizsardzības interešu stiprināšanā, uzlabojot aizsardzības tehnoloģijas, kas palīdz īstenot aizsardzības spēju prioritātes, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis; kā arī

 

(d)  dzīvotspēja, jo īpaši, saņēmējiem pierādot, ka atbalsttiesīgās darbības atlikušās izmaksas tiek segtas no citiem finanšu līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu iemaksām; kā arī

 

(e)  attiecībā uz 6. panta 1. punkta b)e) apakšpunktā aprakstītajām darbībām – devums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas veicināšanā, saņēmējiem pierādot, ka dalībvalstis ir apņēmušās saskaņotā veidā kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju, attiecīgos gadījumos izmantojot arī apvienoto iepirkumu.

(e)  attiecībā uz 6. panta 1. punkta b)–e) apakšpunktā aprakstītajām darbībām — ieguldījums Eiropas aizsardzības nozares efektivitātes palielināšanā un vēl lielākā integrēšanā, saņēmējiem pierādot, ka dalībvalstis ir paziņojušas, ka saskaņotā veidā kopīgi ražos un iepirks vai ir iecerējušas kopīgi izmantot, turēt īpašumā vai uzturēt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

(Parlamenta grozījumā Komisijas teksta c) un d) apakšpunkts attiecīgi kļuvuši par -a) un aa) apakšpunktu. Apakšpunkti -a) un aa) ir grozīti.)

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansiālā palīdzība, ko sniedz saskaņā ar programmu, nedrīkst pārsniegt 20 % no darbības kopējām izmaksām, ja tā saistīta ar prototipu izgatavošanu. Visos pārējos gadījumos palīdzība drīkst būt līdz pat darbības kopējām izmaksām.

1.  Savienības finansiālā palīdzība, ko sniedz saskaņā ar programmu, nedrīkst pārsniegt 30 % no darbības atbilstīgajām izmaksām to darbību gadījumā, kuras saistītas ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā definēto prototipu izgatavošanu. Visos pārējos gadījumos palīdzība drīkst būt līdz pat darbības kopējām izmaksām.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darbībai, ko izstrādājis 7. panta 2. punktā minēts saņēmējs, finansējuma likmi drīkst palielināt par papildu 10 procentpunktiem.

2.  Darbībai, ko izstrādājis 7. panta 2. punktā minēts saņēmējs pastāvīgās strukturētās sadarbības kontekstā, finansējuma likmi drīkst palielināt par papildu 10 procentpunktiem.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja konsorcijs izstrādā 6. panta 1. punktā noteiktu darbību un apņemas vismaz 5 % no darbības atbilstīgajām izmaksām piešķirt MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tam var piemērot finansējuma likmi, kas palielināta par tik procentpunktiem, cik lielu procentuālo daļu no darbības izmaksām piešķir MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, nepārsniedzot 10 procentpunktus. Šo papildu finansējuma procentuālo daļu var palielināt par procentuālo daļu, kura ir līdzvērtīga tās darbības izmaksām divkāršā apmērā, kas ir piešķirta MVU, kuri veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, nevis tajās, kurās uzņēmējdarbību veic konsorcija uzņēmumi, kas nav MVU.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti, īstenojot darbību, un Komisija saistībā ar darbību neizvirza arī nekādas intelektuālā īpašuma tiesību prasības.

Savienībai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti, īstenojot darbību, un Savienība saistībā ar darbību neizvirza arī nekādas intelektuālā īpašuma tiesību prasības.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darba programmā sīki nosaka to projektu kategorijas, kuri finansējami saskaņā ar programmu.

2.  Darba programmā sīki nosaka saskaņā ar programmu finansējamo projektu kategorijas, finansējuma veidu un piešķirto budžetu, tostarp maksimālās finansējuma likmes, dalībvalstu saistības attiecībā uz to īstenošanas finansēšanu un 6. panta 1. punktā noteiktās atbalsttiesīgo darbību vēlamās kategorijas, tostarp attiecīgā gadījumā novērtēšanas metodiku, kurā ietverti svērumi un piešķiršanas kritēriju izpildes minimālie sliekšņi.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darba programma nodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības MVU pārrobežu dalībai.

3.  Darba programmas mērķis ir veicināt Eiropas sadarbību, un tā nodrošina, ka būtiska kopējā budžeta daļa, kuras apmērs ir vismaz 20 %, tiek paredzēta konkrētām darbībām MVU un/vai vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalībai; darba programmā izveido MVU un/vai vidējas kapitalizācijas sabiedrībām paredzētu īpašu projektu kategoriju.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Priekšlikumus, ko saņem pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību izvērtē, pamatojoties uz 10. pantā noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem.

2.  Priekšlikumus, ko saņem pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, Komisija ar neatkarīgu, pēc dalībvalstu pieprasījuma validētu ekspertu palīdzību izvērtē, pamatojoties uz 6., 7., 8., 9. un 10. pantā izklāstītajiem atbalsttiesīguma un piešķiršanas kritērijiem. Izšķirīga nozīme programmas veiksmīgā īstenošanā ir ciešai sadarbībai starp valdībām (kā vienīgajiem klientiem), uzņēmumiem (kā galvenajiem piegādātājiem) un pētniecības un tehnoloģiju (R&T) organizācijām.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina par novērotāju.

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē, tās sastāvā darbojas dalībvalstu pārstāvji, un to vada Komisijas pārstāvis. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina piedalīties kā novērotāju. Komitejai darbā palīdz arī Eiropas Ārējās darbības dienesta attiecīgās struktūras.

Pamatojums

Jāprecizē, ka Eiropas Aizsardzības aģentūra var piedalīties komitejas darbā, klātesot un paužot viedokli, taču tai nav balsstiesību. Tas pats attiecas uz EĀDD. Darbības princips ir līdzīgs kā Eiropas Aizsardzības aģentūras valdes gadījumā, Komisijai un EAA atrodoties mainītās lomās.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja ir norādīts uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

2.  Ja ir norādīts uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

Pamatojums

Tā kā aizsardzības jomā noteicošā loma ir dalībvalstīm, Komisijai būtu jārīkojas tikai tad, ja programmas komiteja ir sniegusi pozitīvu atzinumu.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai veicinātu turpmāku Savienības politikas pasākumu efektivitāti un iedarbīgumu, Komisija sagatavo retrospektīvu novērtējuma ziņojumu un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām konsultācijām ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Tajā analizē arī MVU pārrobežu dalību programmas ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU dalību globālajā vērtības veidošanas ķēdē.

2.  Lai veicinātu turpmāku Savienības politikas pasākumu efektivitāti un iedarbīgumu, Komisija un Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieks sagatavo retrospektīvu novērtējuma ziņojumu un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām konsultācijām ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Tajā analizē arī pārrobežu dalību, tostarp vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalību, programmas ietvaros īstenotos projektos, kā arī vidējas kapitalizācijas sabiedrību dalību aizsardzības tehnoloģiju vai ražojumu vērtības veidošanas ķēdēs. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par saņēmēju izcelsmi un, ja iespējams, par radušos intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija līdz programmas pirmā gada beigām iesniedz starpposma progresa ziņojumu, kurā ietverts programmas pārvaldības novērtējums, īstenošanas rādītāji, projektu piešķiršanas rezultāti, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību iesaiste un pārrobežu dalības pakāpe, un finansējums, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/12 190. pantu, kā noteikts 14. panta 1. punktā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveide ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

Atsauces

COM(2017)0294 – C8-0180/2017 – 2017/0125(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

15.6.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

15.6.2017

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

5.10.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Ioan Mircea Paşcu

25.9.2017

Izskatīšana komitejā

11.10.2017

22.11.2017

14.12.2017

 

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

15

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, David McAllister, Tamás Meszerics, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Kati Piri, Jozo Radoš, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Alyn Smith, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Elisabetta Gardini, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Jo Leinen, Antonio López-Istúriz White, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Bodil Valero, Janusz Zemke

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Durand, Jonás Fernández, Bogdan Brunon Wenta, Tiemo Wölken, Bogdan Andrzej Zdrojewski

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Elisabetta Gardini, Andrzej Grzyb, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Alojz Peterle, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski

S&D

Francisco Assis, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Jonás Fernández, Knut Fleckenstein, Ana Gomes, Jo Leinen, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Kati Piri, Janusz Zemke

15

-

EFDD

James Carver

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo

NI

Georgios Epitideios, Janusz Korwin-Mikke

S&D

Eugen Freund, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Jakop Dalunde, Pascal Durand, Tamás Meszerics, Michel Reimon, Alyn Smith, Bodil Valero

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Budžeta komitejAS ATZINUMS (25.1.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

(COM(2017)0294 – C8-0180/2017 – 2017/0125(COD))

Atzinuma sagatavotājs (*): Esteban González Pons

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Saistībā ar nestabilitāti un konfliktiem, kas vērojami ne tikai mūsu kaimiņreģionos, bet arī visā pasaulē, eiropieši pašlaik saskaras ar reālām problēmām robežu drošības saglabāšanā. Šo problēmu risināšana būtu jāietver ilgtermiņa stratēģijā, kas ļautu ES sagatavoties turpmāk gaidāmajiem draudiem un aizsargāt savus pilsoņus. Kā to apliecinājusi nesenā notikumu attīstība, mēs nevaram atstāt šo svarīgo un stratēģisko uzdevumu mūsu sabiedroto pārziņā.

Līderība tehnoloģiju jomā ir svarīgākais elements, kas ļautu ES kļūt par spēcīgu pasaules mēroga dalībnieci, bet mums nevajadzētu censties to sasniegt uz sociālās politikas rēķina, tādēļ būtu jāveicina sadarbība, lai maksimāli palielinātu rezultātus un kvalitāti dalībvalstu investīcijām aizsardzības nozarē.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju Eiropas Savienībā tiek izmantotas 178 dažādas ieroču sistēmas, ASV turpretī tiek izmantotas 30 šādas sistēmas. Eiropā ir vairāk helikopteru ražotāju nekā valdību, kas tos spēj iegādāties. Turklāt, lai gan ES aizsardzībā tērē uz pusi vairāk nekā ASV, mūsu aizsardzības sistēma nav ne uz pusi tik efektīva. Šī sadarbības trūkuma sekas ir šausminošas — tiek lēsts, ka tas gadā liek iztērēt no EUR 25 miljardiem līdz EUR 100 miljardiem.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) kā pirmo soli virzībā uz ES aizsardzības rūpniecības konkurētspējas un inovācijas spējas uzlabošanu, kā arī dubultošanās un apjomradītu ietaupījumu trūkuma samazināšanu. Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, kā to ir prasījis Eiropas Parlaments, tās finansēšanai ir vajadzīgas jaunas apropriācijas, lai izvairītos no tā, ka tiek radīti šķēršļi jau izveidotu Savienības programmu un prioritāšu īstenošanā.

Nebūtu arī jāaizmirst, ka pētniecība un izstrāde aizsardzības jomā varētu sniegt labumu sabiedrībai — internets, GPS un pat saulesbrilles sākotnēji bija izgudrojumi, kurus izmantoja bruņotie spēki.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  2016. gada 30. novembrī pieņemtajā Eiropas Aizsardzības rīcības plānā Komisija ir apņēmusies papildināt, vairot un nostiprināt dalībvalstu sadarbiskos centienus aizsardzības spēju attīstīšanā, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī veicināt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un novatorismu. Konkrēti, Komisija ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu ieguldījumus kopīgā pētniecībā un aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju attīstības cikla laikā.

(1)  2016. gada 30. novembrī pieņemtajā Eiropas Aizsardzības rīcības plānā Komisija ir apņēmusies papildināt, vairot un nostiprināt dalībvalstu sadarbiskos centienus pienācīgu un pietiekamu aizsardzības spēju attīstīšanā un iegūšanā, kas ļautu reaģēt uz drošības problēmām, kā arī veicināt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, pārredzamību, efektivitāti un novatorismu, nodrošinot ilgtspējīgu piegādes ķēdi, un sekmēt Savienības stratēģisko autonomiju un tehnoloģisko un rūpniecisko neatkarību. Konkrēti, Komisija ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, lai, pastiprinot budžeta sinerģiju un efektivitāti, atbalstītu ieguldījumus kopīgā pētniecībā un aizsardzības ekipējuma un tehnoloģiju kopīgā izstrādē. Fondam būtu jāpapildina šajā nolūkā izmantotie valstu budžetu līdzekļi un jāmudina dalībvalstis ieguldīt vairāk līdzekļu aizsardzības jomā un Savienības kopējās aizsardzības stratēģijās. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju attīstības cikla laikā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju, būtu jāizveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (turpmāk “programma”). Programmai vajadzētu būt vērstai uz Savienības aizsardzības rūpniecības, kā arī kiberaizsardzības konkurētspējas uzlabošanu, šajā nolūkā atbalstot sadarbību starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Izstrādes posms, kas seko pētniecības un tehnoloģiju posmam, ir saistīts ar ievērojamu risku un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecību. Atbalstot izstrādes posmu, programma ļautu labāk izmantot aizsardzības pētniecības rezultātus; tas palīdzētu stiprināt saikni starp pētniecību un ražošanu, kā arī veicinātu visu veidu inovāciju. Programmai būtu jāpapildina darbības, ko veic saskaņā ar LESD 182. pantu, un tā neaptver aizsardzības izstrādājumu un tehnoloģiju ražošanu.

(2)  Lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju, būtu jāizveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (turpmāk “programma”). Programmai vajadzētu būt vērstai uz Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas uzlabošanu un būtu jāvairo Savienības neatkarība drošības un aizsardzības, tostarp kiberaizsardzības, jomā, šajā nolūkā atbalstot sadarbību starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Izstrādes posms, kas seko pētniecības un tehnoloģiju posmam, ir saistīts ar ievērojamu risku un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecību. Atbalstot izstrādes posmu, programma ļautu labāk izmantot aizsardzības pētniecības rezultātus; tas palīdzētu stiprināt saikni starp pētniecību un ražošanu, kā arī veicinātu visu veidu inovāciju. Programmai būtu jāpapildina darbības, ko veic saskaņā ar LESD 182. pantu, un tā neaptver aizsardzības izstrādājumu un tehnoloģiju ražošanu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Lai programmu finansētu no Savienības vispārējā budžeta, tam būtu jāparedz EUR 500 miljoni pašreizējās cenās. Ņemot vērā to, ka programma ir jauna iniciatīva, kas netika paredzēta laikā, kad tika izstrādāta daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2014.–2020. gadam1a, un lai izvairītos no tā, ka tiek radītas negatīvas sekas pašreizējo daudzgadu programmu finansēšanai, šī summa būtu jāpiesaista tikai no nepiešķirtu līdzekļu rezerves daudzgadu finanšu shēmas maksimālo apmēru satvarā un/vai, izmantojot atbilstīgus DFS īpašos instrumentus. Galīgā summa būtu jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējā budžeta procedūrā.

 

______________________

 

1a  Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/20126. Finansējumu jo īpaši drīkst piešķirt dotāciju veidā. Attiecīgos gadījumos drīkst izmantot finanšu instrumentus vai publisko iepirkumu.

(5)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/20126. Finansējumu jo īpaši drīkst piešķirt dotāciju veidā. Attiecīgos gadījumos drīkst izmantot finanšu instrumentus vai publisko iepirkumu. Komisijai būtu jāapsver iespēja turpināt izmantot dotācijām alternatīvus finansējuma veidus (finanšu instrumentus un publiskā iepirkuma līgumus) tā, lai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā tie kļūtu par nozīmīgāku šīs programmas finansējuma avotu.

_________________

_________________

6 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

6 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Programmas mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, mazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, tāpēc atbalsttiesīgām vajadzētu būt darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas izstrādi, proti, kopēju tehnisko specifikāciju definēšanai, projektēšanai, prototipa izgatavošanai, testēšanai, kvalifikācijai, sertifikācijai, kā arī priekšizpētei un citiem atbalsta pasākumiem. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu.

(10)  Programmas mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, mazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, tāpēc atbalsttiesīgām vajadzētu būt darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas izstrādi, proti, kopēju tehnisko specifikāciju definēšanai, projektēšanai, prototipa izgatavošanai, testēšanai, kvalifikācijai, sertifikācijai, intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī priekšizpētei un citiem atbalsta pasākumiem. Tas attieksies arī uz tādu jau esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kurus Savienībā izstrādājušas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Ja kāds konsorcijs vēlas piedalīties atbalsttiesīgā darbībā saskaņā ar programmu un Savienības finansiālo palīdzību ir paredzēts piešķirt dotācijas veidā, konsorcijam viens no saviem locekļiem būtu jāieceļ par koordinatoru, kas būtu galvenais kontaktpunkts saziņai ar Komisiju.

(15)  Ja kāds uzņēmumu konsorcijs vēlas piedalīties atbalsttiesīgā darbībā saskaņā ar programmu un Savienības finansiālo atbalstu ir paredzēts piešķirt dotācijas, finanšu instrumenta vai publiskā iepirkuma līguma veidā, konsorcijam viens no saviem locekļiem būtu jāieceļ par koordinatoru, kas būtu galvenais kontaktpunkts saziņai ar Komisiju.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Inovācijai un tehnoloģiju izstrādei Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības interesēm atbilstošā veidā. Tādējādi starp atbalsta piešķiršanas kritērijiem vajadzētu būt darbības devumam šo interešu un to aizsardzības spēju prioritāšu sasniegšanā, par kurām dalībvalstis ir vienojušās. Savienībā kopīgās aizsardzības spēju prioritātes galvenokārt nosaka Spēju attīstības plānā. Attiecīgu prioritāšu īstenošana, izmantojot uzlabotu sadarbību, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Atiecīgos gadījumos var ņemt vērā reģionālas vai starptautiskas sadarbības iniciatīvas, piemēram, NATO kontekstā, kuras kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm.

(16)  Inovācijas un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jāļauj uzturēt un attīstīt prasmes un zinātību Savienības aizsardzības rūpniecībā un jādod ieguldījums Savienības tehnoloģiskās un rūpnieciskās autonomijas nostiprināšanā. Turklāt tai būtu jānotiek Savienības drošības interesēm atbilstošā veidā. Tādējādi starp atbalsta piešķiršanas kritērijiem vajadzētu būt darbības devumam šo interešu un to aizsardzības spēju prioritāšu sasniegšanā, par kurām dalībvalstis ir vienojušās. Savienībā kopīgās aizsardzības spēju prioritātes galvenokārt nosaka Spēju attīstības plānā. Attiecīgu prioritāšu īstenošana, izmantojot uzlabotu sadarbību, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgos gadījumos var ņemt vērā reģionālas vai starptautiskas sadarbības iniciatīvas, piemēram, NATO kontekstā, kuras kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu un balstītām uz pieprasījumu. Tāpēc piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā fakts, ka dalībvalstis jau ir apņēmušās, iespējams – saskaņoti, kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

(18)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu un balstītām uz pieprasījumu, tostarp pieprasījumu pēc divējāda lietojuma tehnoloģijām. Tāpēc piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā fakts, ka dalībvalstis jau ir apņēmušās, iespējams – saskaņoti, kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Savienības finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar šo programmu, nevajadzētu pārsniegt 20 % no darbības kopējām atbalsttiesīgajām izmaksām, ja tā attiecas uz prototipu izgatavošanu, kas mēdz būt izstrādes posma visdārgākā darbība. Taču būtu sedzamas visas citu izstrādes posma darbību atbalsttiesīgās izmaksas.

(19)  Savienības finansiālajam atbalstam, ko sniedz saskaņā ar šo programmu, nevajadzētu pārsniegt 20 % no to darbību kopējām izmaksām, kuras attiecas uz prototipu izgatavošanu. Taču būtu sedzamas visas citu izstrādes posma darbību atbalsttiesīgās izmaksas.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Savienības atbalsta mērķis ir uzlabot nozares konkurētspēju, un tas attiecas tikai uz konkrēto izstrādes posmu, tādēļ Komisijai nevajadzētu būt īpašuma tiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izstrādāti ar finansētajām darbībām. Piemērojamo intelektuālā īpašuma tiesību režīmu saņēmēji noteiks līgumā.

(20)  Savienības atbalsta mērķis ir uzlabot nozares konkurētspēju, un tas attiecas tikai uz konkrēto izstrādes posmu, tādēļ Komisijai nevajadzētu būt īpašuma tiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izstrādāti ar finansētajām darbībām. Piemērojamo intelektuālā īpašuma tiesību režīmu saņēmēji noteiks līgumā atbilstoši valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Komisijai būtu jāizveido daudzgadu darba programma saskaņā ar programmas mērķiem. Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība palīdzība no dalībvalstu komitejas (turpmāk – “programmas komiteja”). Ņemot vērā Savienības politiku attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas tiek uzskatīti par būtisku faktoru ekonomiskās izaugsmes, inovācijas, darbvietu radīšanas un sociālās integrācijas nodrošināšanai Savienībā, kā arī faktu, ka atbalstītajām darbībām parasti būs nepieciešama starpvalstu sadarbība, ir svarīgi, lai darba programmā būtu atspoguļota un lai ar to tiktu veicināta šāda MVU pārrobežu dalība, no kopējā budžeta paredzot daļu līdzekļu šādai darbībai.

(21)  Komisijai būtu jāizveido daudzgadu darba programma saskaņā ar programmas mērķiem. Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu komitejas (turpmāk – “programmas komiteja”). Ņemot vērā Savienības politiku attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas tiek uzskatīti par būtisku faktoru ekonomiskās izaugsmes, inovācijas, darbvietu radīšanas un sociālās integrācijas nodrošināšanai Savienībā, kā arī faktu, ka atbalstītajām darbībām parasti būs nepieciešama starpvalstu sadarbība, ir svarīgi, lai darba programmā būtu atspoguļota un lai ar to tiktu veicināta šāda MVU pārrobežu dalība, no kopējā budžeta paredzot noteiktu daļu līdzekļu — vismaz 20 % — šādai darbībai.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a)  Eiropas Parlamentam būtu jāpiešķir novērotāja statuss dalībvalstu komitejā.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Programmas beigās Komisijai būtu jāsagatavo īstenošanas ziņojums, vērtējot finansēšanas darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē. Ziņojumā būtu jāanalizē arī MVU pārrobežu dalība programmas projektos, kā arī MVU dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē,

(25)  Programmas beigās Komisijai būtu jāsagatavo īstenošanas ziņojums, vērtējot finansēšanas darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē. Ziņojumā būtu jāanalizē arī MVU pārrobežu dalība programmas projektos, kā arī MVU dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē, Turklāt Komisijai būtu jāizstrādā pagaidu īstenošanas ziņojums, kurā iekļautie konstatējumi būtu savlaicīgi jādara pieejami likumdevējiem, pirms tiek pieņemts galīgais tiesību akts par aizsardzības rūpniecības attīstības programmas turpināšanu, un tas būtu jāiekļauj nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  veicināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spējas, atbalstot darbības izstrādes posmā;

(a)  veicināt Savienības tehnoloģisko un rūpniecisko autonomiju, kā arī Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju, atbalstot darbības izstrādes posmā;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalstīt un stiprināt sadarbību starp uzņēmumiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus, tehnoloģiju vai ražojumu izstrādes jomā saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis;

(b)  atbalstīt un stiprināt sadarbību starp uzņēmumiem, ieskaitot MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, tehnoloģiju vai ražojumu izstrādes jomā saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis, veicinot saderību, sadarbspēju un standartizāciju, jo īpaši nosakot ar šīm jomām saistītas kopīgas tehniskās specifikācijas;

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Summa programmas īstenošanai 2019.–2020. gadā ir EUR 500 miljoni faktiskajās cenās.

Summa programmas īstenošanai 2019.–2020. gadā ir EUR 500 miljoni faktiskajās cenās, un šis finansējums piesaistāms tikai un vienīgi no nepiešķirtu līdzekļu rezerves 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) maksimālo apmēru robežās un/vai, izmantojot atbilstīgus DFS īpašos instrumentus.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saņēmēji ir tādi Savienībā reģistrēti uzņēmumi, kuros dalībvalstīm un/vai dalībvalstu piederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma un kuri tieši vai netieši caur vienu vai vairākiem starpniekuzņēmumiem tos faktiski kontrolē 6. panta 3. punkta nozīmē. Turklāt visa infrastruktūra, objekti, līdzekļi un resursi, ko dalībnieki, ieskaitot apakšuzņēmējus un citas trešās personas, izmanto programmas finansētās darbībās, visā darbības veikšanas laikā neatrodas trešu valstu teritorijā.

1.  Saņēmēji un to apakšuzņēmēji ir tādi uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, kuros dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma un kurus dalībvalstis un/vai to valstspiederīgie tieši vai netieši ar vienu vai vairākiem starpniekuzņēmumiem faktiski kontrolē 6. panta 3. punkta nozīmē. Turklāt visa infrastruktūra, objekti, līdzekļi un resursi, ko dalībnieki, ieskaitot apakšuzņēmējus un citas trešās personas, izmanto programmas finansētās darbībās, visā darbības veikšanas laikā atrodas Savienības teritorijā. Trešā valsts vai ES nepiederīga vienība nekontrolē un neierobežo šo infrastruktūru, objektu, līdzekļu un resursu izmantošanu.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja Savienības finansiālo palīdzību sniedz dotācijas veidā, tāda konsorcija dalībnieki, kas vēlas piedalīties darbībā, ieceļ vienu dalībnieku no sava vidus, kas darbojas par koordinatoru, un to norāda dotācijas līgumā. Koordinators ir galvenais kontaktpunkts starp konsorcija dalībniekiem attiecībās ar Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru, izņemot gadījumus, kad dotācijas līgumā norādīts citādi vai ja tas nepilda savus pienākumus saskaņā ar dotāciju nolīgumu.

1.  Ja Savienības finansiālo atbalstu sniedz dotācijas veidā, tāda konsorcija dalībnieki, kas vēlas piedalīties darbībā, ieceļ vienu dalībnieku no sava vidus, kas darbojas par koordinatoru, un to norāda dotācijas līgumā. Koordinators ir galvenais kontaktpunkts starp konsorcija dalībniekiem attiecībās ar Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru, izņemot gadījumus, kad dotācijas līgumā norādīts citādi vai ja tas nepilda savus pienākumus saskaņā ar dotāciju nolīgumu. Savienības finansiālo atbalstu var sniegt arī finanšu instrumenta vai publiskā iepirkuma līguma veidā.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības, ko ierosina finansēt saskaņā ar programmu, izvērtē, pamatojoties uz šādiem kumulatīviem kritērijiem:

Darbības, ko ierosina finansēt saskaņā ar programmu, izvērtē, ņemot vērā 2. pantā noteiktos mērķus un pamatojoties uz šādiem kumulatīviem kritērijiem:

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  izcilība;

(a)  tehnoloģiskā un rūpnieciskā izcilība;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  projektā iesaistīto dalībvalstu skaits un

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  devums Savienības drošības un aizsardzības interešu stiprināšanā, uzlabojot aizsardzības tehnoloģijas, kas palīdz īstenot aizsardzības spēju prioritātes, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis; kā arī

(c)  ieguldījums Savienības drošības un aizsardzības interešu stiprināšanā, uzlabojot aizsardzības tehnoloģijas, kas palīdz īstenot aizsardzības spēju prioritātes, par kurām Savienības dalībvalstis vienojušās Spēju attīstības plāna vai koordinētā ikgadējā aizsardzības pārskata satvarā, kā arī

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  dzīvotspēja, jo īpaši, saņēmējiem pierādot, ka atbalsttiesīgās darbības atlikušās izmaksas tiek segtas no citiem finanšu līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu iemaksām; kā arī

(d)  dzīvotspēja, jo īpaši saņēmējiem pierādot, ka atbalsttiesīgās darbības atlikušās izmaksas tiek segtas no citiem finanšu līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu iemaksām vai izstrādāto tehnoloģiju divējādā lietojuma, kā arī

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darba programmā sīki nosaka to projektu kategorijas, kuri finansējami saskaņā ar programmu.

2.  Darba programmā sīki nosaka to projektu kategorijas, kuri finansējami saskaņā ar programmu, un vismaz vienu projektu kategoriju paredz īpaši MVU.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darba programma nodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības MVU pārrobežu dalībai.

3.  Darba programma nodrošina, ka ar vismaz 20 % no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības vairāku dalībvalstu MVU pārrobežu sadarbībai.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Priekšlikumus, ko saņem pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību izvērtē, pamatojoties uz 10. pantā noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem.

2.  Priekšlikumus, ko saņem pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, izvērtē Komisija, pamatojoties uz 10. pantā noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, un tai palīdz neatkarīgi ES valstu eksperti.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina par novērotāju.

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru un Eiropas Parlamentu uzaicina kā novērotājus.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija regulāri uzrauga programmas īstenošanu un katru gadu ziņo par paveikto saskaņā ar Regulas Nr. 966/2012 38. panta 3. punkta e) apakšpunktu. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos uzraudzības pasākumus.

1.  Komisija regulāri uzrauga un novērtē programmas īstenošanu un katru gadu ziņo par paveikto saskaņā ar Regulas Nr. 966/2012 38. panta 3. punkta e) apakšpunktu. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos uzraudzības pasākumus.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai veicinātu turpmāku Savienības politikas pasākumu efektivitāti un iedarbīgumu, Komisija sagatavo retrospektīvu novērtējuma ziņojumu un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām konsultācijām ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Tajā analizē arī MVU pārrobežu dalību programmas ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU dalību globālajā vērtības veidošanas ķēdē.

2.  Lai veicinātu turpmāku Savienības politikas pasākumu efektivitāti un iedarbīgumu, Komisija sagatavo retrospektīvu novērtējuma ziņojumu un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām konsultācijām ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Tajā analizē arī MVU pārrobežu dalību programmas ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU dalību globālajā vērtības veidošanas ķēdē. Turklāt tajā izvērtē ietekmi uz programmas ietvaros atbalstīto ieroču eksportu.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Savlaicīgi pirms šīs programmas beigām Komisija attiecīgā gadījumā nāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu par aizsardzības rūpniecības attīstības programmas turpināšanu, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzot tai atbilstīgu finansējumu. Pirms attiecīgā tiesību akta galīgās pieņemšanas likumdevēju rīcībā ir konstatējumi, kas iekļauti pagaidu īstenošanas ziņojumā, kuru Komisija izstrādā tieši šajā nolūkā.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

18. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Programmas finansējumu piešķir vienībām, kas ievēro spēkā esošos ES tiesību aktus un pieņemtos starptautiskos un ES standartus, un tāpēc saskaņā ar šo regulu netiek atbalstīti projekti, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveide ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

Atsauces

COM(2017)0294 – C8-0180/2017 – 2017/0125(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

15.6.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

15.6.2017

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

5.10.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Esteban González Pons

14.7.2017

Pieņemšanas datums

24.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

10

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Zbigniew Kuźmiuk, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Răzvan Popa, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Tiemo Wölken

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Ivana Maletić, Stanisław Ożóg, Ivan Štefanec

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa Estaràs Ferragut, Heidi Hautala, Dietmar Köster, Monika Smolková

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Zbigniew Kuźmiuk, Stanisław Ożóg

PPE

Rosa Estaràs Ferragut, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Ivana Maletić, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Ivan Štefanec, Patricija Šulin, Inese Vaidere

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Monika Smolková, Isabelle Thomas

VERTS/ALE

Indrek Tarand

10

-

ENF

André Elissen

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Liadh Ní Riada

NI

Eleftherios Synadinos

S&D

Jens Geier, John Howarth, Dietmar Köster, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Monika Vana

1

0

ECR

Richard Ashworth

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS (24.1.2018)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

(COM(2017)0294 – C8-0180/2017 – 2017/0125(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Anneleen Van Bossuyt

ĪSS PAMATOJUMS

Konteksts un Komisijas priekšlikums

Eiropadome atzinīgi novērtēja 2016. gada novembrī pieņemto Komisijas Aizsardzības rīcības plānu, un Komisijai tika izteikts aicinājums 2017. gada pirmajā pusē iesniegt priekšlikumus. Eiropas Aizsardzības rīcības plāna galvenais elements ir Eiropas Aizsardzības fonda izveide, lai atbalstītu ieguldījumus aizsardzības aprīkojuma un tehnoloģiju kopīgā izpētē un izstrādē. Tādējādi Fondam būtu divi atsevišķi, bet savstarpēji papildinoši atzari — pētniecības atzars un spēju atzars.

Šis priekšlikums, kas attiecas uz Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, iekļaujas spēju atzarā, un tā mērķis ir laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim veicināt Eiropas aizsardzības rūpniecības inovācijas spējas un konkurētspēju.

Komisijas priekšlikumā ir paredzēts, ka: saņēmēji būs uzņēmumi, kas reģistrēti Savienībā; Savienība, galvenokārt dotāciju veidā, sniegtu finansiālu palīdzību; atbalsttiesīgas darbības būtu jāveic, sadarbojoties vismaz trim uzņēmumiem, kas reģistrēti vismaz divās dalībvalstīs; attiecībā uz prototipu izgatavošanu ierosinātā finansējuma likmes maksimālā vērtība būs 20 % no kopējām darbības izmaksām; saņēmēji, kas izstrādās darbības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) satvarā, būs tiesīgi saņemt lielāku finansējumu; programmas budžets būs EUR 500 miljoni. Regulas priekšlikumā ir ietverti pasākumi, kas attiecas uz Savienības aizsardzības rūpniecību, un Komisija par tā juridisko pamatu izmanto Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. pantu (rūpniecības politika).

IMCO komitejas atzinuma sagatavotājas nostāja

Atzinuma sagatavotāja Komisijas priekšlikumu principā vērtē atzinīgi. Lai gan galvenais mērķis ir sekmēt aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, šāds instruments ir atbalstāms arī no iekšējā tirgus viedokļa. Neraugoties uz to, ka jau pastāvošie iekšējā tirgus instrumenti piedāvā risinājumus efektīvai dalībvalstu sadarbībai un apjomradītu ietaupījumu veidošanai, aizsardzības tirgū joprojām ir vērojama sadrumstalotība. Tādēļ atzinuma sagatavotāja ir pārliecināta, ka tādi papildpasākumi kā mērķtiecīgs ES finansējums varētu sekmēt vairāku sadarbības attīstības projektu īstenošanu, kuri citādi netiktu sākti, un veidot pamatu pakāpeniskai Eiropas tirgus integrācijai šajā nozarē.

Vienlaikus un ņemot vērā to, ka tiek tērēti Savienības līdzekļi, atzinuma sagatavotājai ir svarīgi, ka neatkarīgi no aizsardzības nozares īpatnībām tiek garantēts maksimāli liels pārredzamības līmenis un attiecībā uz programmu tiek nodrošināta maksimāli liela atvērtība.

Tādēļ atzinuma sagatavotāja uzskata, ka priekšlikumā var ieviest virkni uzlabojumu, un ir iesniegusi grozījumus, kuru mērķis ir:

•  palielināt sadarbībā iesaistīto uzņēmumu un dalībvalstu skaitu no diviem uzņēmumiem un trim dalībvalstīm līdz attiecīgi astoņiem uzņēmumiem un sešām dalībvalstīm; Komisijas ierosinātajās prasībās noteiktais līdzdalības minimums ir pārāk mazs, lai varētu rast patiesu pamatojumu Savienības atbalsta sniegšanai. Ar finansētajiem projektiem būtu faktiski jāveicina Eiropas sadarbība, un to var panākt, tikai palielinot līdzdalības minimumu;

•  labāk sasaistīt programmas mērķus ar piešķiršanas kritērijiem, kā arī novērtēšanas un ziņošanas prasībām;

•  precizēt atbalsta piešķiršanas kritēriju, kas attiecas uz dalībvalstu apņemšanos veikt kopīgu iepirkumu, lai nodrošinātu, ka nav nekādu šaubu par to, cik lielā mērā uz to attiecas Aizsardzības ekipējuma iepirkuma direktīva 2009/81/EK;

•  vajadzības gadījumā atbilstīgi darba programmā paredzētajiem nosacījumiem ļaut piedalīties uzņēmumiem, kas atrodas trešās valstīs; tādējādi tiesības saņemt atbalstu varētu būt nozīmīgiem projektiem, kuri atbilst programmas mērķiem un kuros ir nepieciešama trešo valstu uzņēmumu līdzdalība; šajā sakarībā var veidot piesardzīgāku pieeju attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām;

•  pamatotos izņēmuma gadījumos paredzēt zināmu elastīgumu attiecībā uz dalībnieku skaitu, dalībnieku veidu un uzņēmējdarbības vietu (vienlaikus par normu nosakot Eiropas uzņēmumu ciešāku sadarbību);

•  stimulēt ciešāku sadarbību (dalībnieku un dalībvalstu lielu skaitu) un būtisku MVU līdzdalību, pievienojot attiecīgus atbalsta piešķiršanas kritērijus;

•  samazināt finanšu ieguldījuma maksimālo apmēru darbībām, kuras nav saistītas ar prototipu izstrādi, līdz 50 % un palielināt to līdz 100 % darbībām, kuras veic MVU;

•  likvidēt papildu finansiālo atbalstu (10 %) PESCO satvarā īstenotiem projektiem, lai izvairītos no diskriminācijas un stimulētu jaunu dalībvalstu sadarbību;

•  prasīt, lai par šo divu gadu programmu tiktu izstrādāts ikgadējs novērtējums un par to tiktu ziņots, jo īpaši tāpēc, ka programma tiek uzskatīta par izmēģinājumu, uz kura pamata tiktu gatavota nākamā daudzgadu programma, un saistībā ar šo priekšlikumu nav veikts visaptverošs ietekmes novērtējums;

•  samazināt programmas budžetu no EUR 500 miljoniem līdz EUR 355 miljoniem. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju EUR 145 miljoni tiks piešķirti no veiksmīgās EISI programmas, kas cita starpā investē līdzekļus izšķirīgi svarīgās darbībās, ar kurām tiek veicināta digitalizācija.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  2016. gada 30. novembrī pieņemtajā Eiropas Aizsardzības rīcības plānā Komisija ir apņēmusies papildināt, vairot un nostiprināt dalībvalstu sadarbiskos centienus aizsardzības spēju attīstīšanā, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī veicināt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un novatorismu. Konkrēti, Komisija ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu ieguldījumus kopīgā pētniecībā un aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju attīstības cikla laikā.

(1)  2016. gada 30. novembrī pieņemtajā Eiropas Aizsardzības rīcības plānā Komisija ir apņēmusies papildināt, vairot un nostiprināt dalībvalstu sadarbiskos centienus aizsardzības spēju attīstīšanā, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī veicināt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un novatorismu un veidot Eiropā integrētāku aizsardzības tirgu, kas vienlaikus par samērīgām cenām nodrošina dalībvalstu dažādās drošības vajadzības. Konkrēti, Komisija ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu ieguldījumus kopīgā pētniecībā un aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju attīstības cikla laikā. Tam būtu jāpapildina valstu aizsardzības budžetu līdzekļi un jāmudina dalībvalstis vairāk investēt aizsardzības nozarē.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju, būtu jāizveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (turpmāk “programma”). Programmai vajadzētu būt vērstai uz Savienības aizsardzības rūpniecības, kā arī kiberaizsardzības konkurētspējas uzlabošanu, šajā nolūkā atbalstot sadarbību starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Izstrādes posms, kas seko pētniecības un tehnoloģiju posmam, ir saistīts ar ievērojamu risku un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecību. Atbalstot izstrādes posmu, programma ļautu labāk izmantot aizsardzības pētniecības rezultātus; tas palīdzētu stiprināt saikni starp pētniecību un ražošanu, kā arī veicinātu visu veidu inovāciju. Programmai būtu jāpapildina darbības, ko veic saskaņā ar LESD 182. pantu, un tā neaptver aizsardzības izstrādājumu un tehnoloģiju ražošanu.

(2)  Lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju un nostiprinātu Savienības stratēģisko autonomiju, būtu jāizveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (turpmāk “programma”). Programmai vajadzētu būt vērstai uz Savienības aizsardzības rūpniecības, kā arī kiberaizsardzības rūpniecības konkurētspējas un veiktspējas uzlabošanu, ņemot vērā to, ka palielinās kiberuzbrukumu ātrums un attīstības līmenis, šajā nolūkā atbalstot sadarbību starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Izstrādes posms, kas seko pētniecības un tehnoloģiju posmam, ir saistīts ar ievērojamu risku un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecību. Atbalstot izstrādes posmu, programma ļautu labāk izmantot aizsardzības pētniecības rezultātus; tas palīdzētu stiprināt saikni starp pētniecību un ražošanu, kā arī veicinātu visu veidu inovāciju. Programmai būtu jāpapildina darbības, ko veic saskaņā ar LESD 182. pantu, un tā neaptver aizsardzības izstrādājumu un tehnoloģiju ražošanu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai aizsardzības rūpniecībā labāk izmantotu apjomradītus ietaupījumus, programmai būtu jāatbalsta sadarbība starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes jomā.

(3)  Eiropas aizsardzības tirgu sadrumstalotība un nelielais dalībvalstu sadarbības projektu skaits aizsardzības jomā rada nevajadzīgu spēju un izdevumu dublēšanos. Lai aizsardzības rūpniecībā labāk izmantotu apjomradītus ietaupījumus un pastiprinātu aizsardzības vienoto tirgu, programmai būtu jāatbalsta sadarbība starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes jomā gan galveno līgumslēdzēju, gan piegādātāju līmenī, kurā tiek noteiktas kopīgi pieņemtas prasības attiecībā uz spējām un tiek risināts sadarbspējas trūkums un tehnoloģiskās nepilnības. Tam būtu arī jāuzlabo vienotā tirgus efektivitāte aizsardzības nozarē, un tādējādi galu galā dalībvalstīm tiktu nodrošināta lielāka rentabilitāte.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Programmas budžets nedrīkstētu negatīvi ietekmēt tādu programmu īstenošanu, no kurām tiek pārdalīti līdzekļi, un programma būtu galvenokārt jāfinansē no vispārējās saistību rezerves, vispārējās maksājumu rezerves un elastības instrumenta.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Saskaņā ar mērķi veicināt Savienības stratēģisko autonomiju gadījumos, kad Savienības finansiālo atbalstu sniedz, izmantojot programmu, prioritāte būtu jāpiešķir ražojumiem un tehnoloģijām, kas izstrādāti programmas satvarā, ja dalībvalstis plāno iegādāties ražojumus vai tehnoloģijas Eiropas tirgū.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Ņemot vērā nozares specifiku, praksē nekādi sadarbības projekti starp uzņēmumiem netiks uzsākti, ja dalībvalstis pirms tam nebūs vienojušās šādus projektus atbalstīt. Kad ir definētas kopējo aizsardzības spēju prioritātes Savienības līmenī un ņemtas vērā arī atbilstošas sadarbiskas iniciatīvas reģionālā mērogā, dalībvalstis nosaka un konsolidē militārās prasības un definē projekta tehniskās specifikācijas. Dalībvalstis drīkst iecelt projekta vadītāju, kura uzdevums ir vadīt ar sadarbības projekta izstrādi saistīto darbu.

(7)  Ņemot vērā nozares specifiku, praksē nekādi sadarbības projekti starp uzņēmumiem netiks uzsākti, ja dalībvalstis pirms tam nebūs vienojušās šādus projektus atbalstīt. Kad kopējās drošības un aizsardzības politikas un pastāvīgās strukturētās sadarbības satvarā ir definētas kopējo aizsardzības spēju prioritātes Savienības līmenī un ņemtas vērā arī atbilstošas sadarbiskas iniciatīvas reģionālā mērogā, dalībvalstis nosaka un konsolidē aizsardzības prasības un definē projekta tehniskās specifikācijas.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Programmas mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, mazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, tāpēc atbalsttiesīgām vajadzētu būt darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas izstrādi, proti, kopēju tehnisko specifikāciju definēšanai, projektēšanai, prototipa izgatavošanai, testēšanai, kvalifikācijai, sertifikācijai, kā arī priekšizpētei un citiem atbalsta pasākumiem. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu.

(10)  Programmas mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un integrāciju un dalībvalstu sadarbību, sadarbības projektu izstrādes posmā uzņemoties daļu no riska, tāpēc atbalsttiesīgām vajadzētu būt darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas izstrādi, proti, kopēju tehnisko specifikāciju un standartu definēšanai, projektēšanai, prototipa izgatavošanai, testēšanai, kvalifikācijai, sertifikācijai, kā arī priekšizpētei un citiem atbalsta pasākumiem. Tam būtu jāattiecas arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju ievērojamu pilnveidi.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Ņemot vērā, ka programma ir īpaši vērsta uz uzņēmumu sadarbības uzlabošanu starp dalībvalstīm, darbībai vajadzētu būt tiesīgai saņemt finansējumu programmas ietvaros tikai tad, ja to sadarbojoties īsteno vismaz trīs uzņēmumi, kas atrodas vismaz divās dažādās dalībvalstīs.

(11)  Ņemot vērā, ka programma ir īpaši vērsta uz publisku un privātu uzņēmumu sadarbības uzlabošanu starp dalībvalstīm, darbībai vajadzētu būt tiesīgai saņemt finansējumu programmas ietvaros tikai tad, ja to sadarbojoties īsteno vismaz trīs uzņēmumi, kas atrodas vismaz trijās dažādās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Pārrobežu sadarbību aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē, bieži ir kavējušas grūtības vienoties par kopējām tehniskajām specifikācijām. Kopēju tehnisko specifikāciju neesība vai ierobežotais līmenis ir novedis pie lielākas sarežģītības, kavējumiem un pārmērīgām izmaksām izstrādes posmā. Vienošanās par kopējām tehniskajām specifikācijām būtu jāizvirza par priekšnoteikumu Savienības atbalstam saskaņā ar šo programmu. Tiesīgām uz atbalstu saskaņā ar šo programmu vajadzētu būt arī darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju kopīgu noteikšanu.

(12)  Pārrobežu sadarbību aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē, bieži ir kavējušas grūtības vienoties par kopējām tehniskajām specifikācijām vai standartiem un veicināt sadarbspēju. Kopēju tehnisko specifikāciju vai standartu neesība vai ierobežotais līmenis ir novedis pie lielākas sarežģītības, kavējumiem un pārmērīgām izmaksām izstrādes posmā. Vienošanās par kopējām tehniskajām specifikācijām vai standartiem būtu jāizvirza par galveno priekšnoteikumu Savienības atbalstam saskaņā ar šo programmu. Tiesīgām uz atbalstu saskaņā ar šo programmu vajadzētu būt arī darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju vai standartu kopīgu noteikšanu.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Programmas mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, tāpēc tiesīgiem saņemt atbalstu vajadzētu būt tikai subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurus faktiski kontrolē dalībvalstis vai to valstspiederīgie. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu būtisku drošības interešu aizsardzību, infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, kurus saņēmēji un apakšuzņēmēji izmanto saskaņā ar programmu finansētām darbībām, nevar atrasties trešu valstu teritorijā.

(13)  Programmas mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības efektīvu sadarbību un konkurētspēju un nostiprināt Savienības stratēģisko autonomiju aizsardzības jomā, tāpēc tiesīgiem saņemt finansiālo atbalstu vajadzētu būt tikai subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuru izpildes vadības struktūras atrodas Savienībā. Uzņēmumiem, kas atrodas trešās valstīs, būtu jāspēj piedalīties projektos, sadarbojoties ar līdzekļu saņēmējiem, ja trešā valsts, kurā tie atrodas, ir noteikta darba programmā. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu būtisku aizsardzības un drošības interešu aizsardzību, infrastruktūrai, iekārtām un aktīviem, kurus saņēmēji un apakšuzņēmēji izmanto saskaņā ar programmu finansētām darbībām, nebūtu jāatrodas trešo valstu teritorijā. Trešām valstīm vai trešo valstu vienībām nebūtu jākontrolē saņēmēji un to apakšuzņēmēji, kontroles jēdzienu uztverot tā, kā tas, piemēram, tiek uztverts konkurences politikā.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Atbalsttiesīgās darbības, kas izstrādātas saistībā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību Savienības iestāžu sistēmā, nodrošinātu pastāvīgu uzlabotu sadarbību starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši veicinātu programmas mērķu sasniegšanu. Tādējādi šādi projekti būtu tiesīgi uz paaugstinātu finansējuma likmi.

(14)  Atbalsttiesīgās darbības, kas izstrādātas saistībā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību Savienības institucionālajā sistēmā, nodrošinātu pastāvīgu uzlabotu sadarbību starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi efektīvi veicinātu programmas mērķu sasniegšanu. Tādējādi šādi projekti būtu tiesīgi uz paaugstinātu finansējuma likmi.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Inovācijai un tehnoloģiju izstrādei Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības interesēm atbilstošā veidā. Tādējādi starp atbalsta piešķiršanas kritērijiem vajadzētu būt darbības devumam šo interešu un to aizsardzības spēju prioritāšu sasniegšanā, par kurām dalībvalstis ir vienojušās. Savienībā kopīgās aizsardzības spēju prioritātes galvenokārt nosaka Spēju attīstības plānā. Attiecīgu prioritāšu īstenošana, izmantojot uzlabotu sadarbību, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Atiecīgos gadījumos var ņemt vērā reģionālas vai starptautiskas sadarbības iniciatīvas, piemēram, NATO kontekstā, kuras kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm.

(16)  Inovācijas un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības interesēm atbilstošā veidā un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tādējādi starp atbalsta piešķiršanas kritērijiem vajadzētu būt darbības devumam šo interešu un to aizsardzības spēju prioritāšu sasniegšanā, par kurām dalībvalstis ir vienojušās. Savienībā kopīgās aizsardzības spēju prioritātes galvenokārt nosaka Spēju attīstības plānā. Eiropas Aizsardzības rīcības plānā, ko Komisija publicēja 2016. gada 30. novembrī, ir uzsvērta nepieciešamība maksimāli palielināt civilā un militārā sektora sinerģijas, tostarp tādās jomās kā kosmosa politika, kiberdrošība, kiberaizsardzība un jūras satiksmes drošība. Attiecīgu prioritāšu īstenošana, izmantojot ciešāku sadarbību, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā reģionālas vai starptautiskas sadarbības iniciatīvas, kuras kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm, piemēram, iniciatīvas, kas tiek īstenotas NATO kontekstā.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu un balstītām uz pieprasījumu. Tāpēc piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā fakts, ka dalībvalstis jau ir apņēmušās, iespējams — saskaņoti, kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

(18)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu un balstītām uz pieprasījumu. Tāpēc piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā fakts, ka dalībvalstis jau ir apņēmušās, iespējams — saskaņoti, kopīgi izstrādāt, ražot vai iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju. Jebkurā gadījumā būtu pilnībā jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK1a prasības, tostarp pārredzamības un nediskriminēšanas principi, un izņēmumi būtu jāpieļauj tikai minētās direktīvas stingrā satvarā.

 

___________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp).

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Savienības finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar šo programmu, nevajadzētu pārsniegt 20 % no darbības kopējām atbalsttiesīgajām izmaksām, ja tā attiecas uz prototipu izgatavošanu, kas mēdz būt izstrādes posma visdārgākā darbība. Taču būtu sedzamas visas citu izstrādes posma darbību atbalsttiesīgās izmaksas.

(19)  Savienības finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar šo programmu, nevajadzētu pārsniegt 50 % no darbības kopējām atbalsttiesīgajām izmaksām, ja tā attiecas uz prototipu izgatavošanu, kas mēdz būt izstrādes posma visdārgākā darbība. Taču Savienībai būtu jāsedz līdz pat 75 % no citu izstrādes posma darbību atbalsttiesīgajām izmaksām un 100 % no to darbību izmaksām, ko veic MVU.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Viens no šķēršļiem, kas kavē Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas veicināšanu un lielāku orientāciju uz tirgus prasībām, ir tas, ka dažos gadījumos dalībvalstis vai kompetentās iestādes izvēlas iegādāties jaunus aizsardzības ražojumus, neveicot atbilstīgas publiskā iepirkuma procedūras, lai slēptu informāciju par iegādātajiem ražojumiem pat gadījumos, kad nav iemesla to darīt vai iemesls nav nopietns. Tādēļ programmas satvarā būtu jāanalizē arī šī situācija, un jāveic attiecīgi pasākumi, lai, neradot programmas īstenošanā papildu izdevumus, padarītu Eiropas aizsardzības rūpniecību konkurētspējīgāku un vairāk orientētu uz tirgus prasībām.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Komisijai būtu jāizveido daudzgadu darba programma saskaņā ar programmas mērķiem. Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība palīdzība no dalībvalstu komitejas (turpmāk — “programmas komiteja”). Ņemot vērā Savienības politiku attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas tiek uzskatīti par būtisku faktoru ekonomiskās izaugsmes, inovācijas, darbvietu radīšanas un sociālās integrācijas nodrošināšanai Savienībā, kā arī faktu, ka atbalstītajām darbībām parasti būs nepieciešama starpvalstu sadarbība, ir svarīgi, lai darba programmā būtu atspoguļota un lai ar to tiktu veicināta šāda MVU pārrobežu dalība, no kopējā budžeta paredzot daļu līdzekļu šādai darbībai.

(21)  Komisijai būtu jāizveido divu gadu darba programma saskaņā ar programmas mērķiem. Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu komitejas (turpmāk — “programmas komiteja”). Ņemot vērā Savienības politiku attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas tiek uzskatīti par būtisku faktoru ekonomiskās izaugsmes, inovācijas, darbvietu radīšanas un sociālās integrācijas nodrošināšanai Savienībā, kā arī faktu, ka atbalstītajām darbībām parasti būs nepieciešama starpvalstu sadarbība, ir svarīgi, lai darba programmā būtu atspoguļota un lai ar to tiktu veicināta šāda MVU pārrobežu dalība, no kopējā budžeta paredzot daļu līdzekļu šādai darbībai, jo MVU ir Eiropas aizsardzības rūpniecības bāzes un vērtības ķēdes svarīgs elements. Vienlaikus tie ir arī visneaizsargātākais posms aizsardzības jomas piegādes ķēdē attiecībā uz piekļuvi jaunam kapitālam, kas vajadzīgs jaunām investīcijām.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, dalībvalstu komitejā tai tiks piešķirts novērotāja statuss. Arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz dalībvalstu komitejai.

(22)  Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, programmas komitejā tai tiks piešķirts novērotāja statuss. Arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz programmas komitejai.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Programmas beigās Komisijai būtu jāsagatavo īstenošanas ziņojums, vērtējot finansēšanas darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē. Ziņojumā būtu jāanalizē arī MVU pārrobežu dalība programmas projektos, kā arī MVU dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē,

(25)  Katra programmas gada beigās Komisijai būtu jāsagatavo īstenošanas un novērtējuma ziņojums, kurā tiek izskatītas un novērtētas finansēšanas darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un ietekmes izteiksmē. Ziņojumā būtu jāanalizē arī MVU pārrobežu dalība programmas projektos, kā arī MVU dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē. Ja MVU dalības līmenis tiek uzskatīts par zemu, Komisijai būtu jānoskaidro šīs situācijas iemesli un nekavējoties jāierosina piemēroti jauni pasākumi, kas MVU radītu iespēju palielināt savu līdzdalību.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  veicināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spējas, atbalstot darbības izstrādes posmā;

a)  veicināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spējas, atbalstot pārrobežu darbības izstrādes posmā;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  atbalstīt un stiprināt sadarbību starp uzņēmumiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus, tehnoloģiju vai ražojumu izstrādes jomā saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis;

b)  lai atbalstītu integrētas darbības vienotajā aizsardzības tirgū, palielināt, atbalstīt un stiprināt pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un uzņēmumiem, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību, tehnoloģiju vai ražojumu izstrādes jomā saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis, tostarp kiberaizsardzības spēju un kiberdrošības risinājumu izstrādi aizsardzības rūpniecības vajadzībām, un tādējādi izvairīties no dublēšanās un veicinātu sadarbspēju un standartizāciju;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  veicināt aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu un palīdzēt stiprināt saikni starp pētniecību un izstrādi.

c)  veicināt aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu un palīdzēt stiprināt saikni starp pētniecību un izstrādi saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm Savienībā, par kurām ir kopīgi vienojušās dalībvalstis;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  veicināt Savienības stratēģisko autonomiju aizsardzības jomā, veidojot autonomu un konsolidētu Eiropas aizsardzības rūpniecību vienotajā tirgū, garantējot piegādes drošību;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – cb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cb)  atbalstīt to, lai darba ņēmēji aizsardzības nozarē attīstītu un iegūtu jaunas prasmes;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Summa programmas īstenošanai 2019.–2020. gadā ir EUR 500 miljoni faktiskajās cenās.

Summa programmas īstenošanai 2019.–2020. gadā ir EUR 500 miljoni faktiskajās cenās, kas jāpiesaista no nepiešķirtu līdzekļu rezervēm, nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam maksimālos apmērus un jo īpaši izmantojot vispārējo rezervi saistībām, vispārējo rezervi maksājumiem un elastības instrumentu.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saņēmēju darbībām izstrādes posmā, kuras ietver gan jaunu ražojumu un tehnoloģiju izstrādi, gan esošo ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanu, programma sniedz atbalstu, kas attiecas uz:

1.  Saņēmēju darbībām izstrādes posmā, kuras ietver gan jaunu ražojumu un tehnoloģiju izstrādi, gan esošo ražojumu un tehnoloģiju būtisku attīstību, programma nosaka un sniedz atbalstu, kas attiecas uz:

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas projektēšanu, kā arī tehniskajām specifikācijām, pēc kurām tāds projekts ir izstrādāts;

a)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas projektēšanu, kā arī tehniskajām specifikācijām vai standartiem, pēc kuriem tāds projekts ir izstrādāts;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darbību sadarbojoties veic vismaz trīs uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs. Uzņēmumus, kas ir atbalsta saņēmēji, tieši vai netieši faktiski nekontrolē viena un tā pati struktūra, kā arī tie nekontrolē viens otru.

2.  Darbību sadarbojoties veic vismaz trīs uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trijās dažādās dalībvalstīs. Uzņēmumus, kas ir atbalsta saņēmēji, un to apakšuzņēmējus, kas piedalās darbības īstenošanā, tieši vai netieši faktiski nekontrolē viena un tā pati vienība, kā arī tie nekontrolē viens otru.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja tas ir saistīts ar darbībām, kas noteiktas 1. punkta b)f) apakšpunktā, darbībai ir jāpamatojas uz kopīgām tehniskajām specifikācijām.

4.  Ja tas ir saistīts ar darbībām, kas noteiktas 1. punkta b)f) apakšpunktā, darbība pamatojas uz kopīgām tehniskajām specifikācijām vai standartiem, ar kuriem tiek veicināta sadarbspēju.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saņēmēji ir tādi Savienībā reģistrēti uzņēmumi, kuros dalībvalstīm un/vai dalībvalstu piederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma un kuri tieši vai netieši caur vienu vai vairākiem starpniekuzņēmumiem tos faktiski kontrolē 6. panta 3. punkta nozīmē. Turklāt visa infrastruktūra, objekti, līdzekļi un resursi, ko dalībnieki, ieskaitot apakšuzņēmējus un citas trešās personas, izmanto programmas finansētās darbībās, visā darbības veikšanas laikā neatrodas trešu valstu teritorijā.

1.  Saņēmēji un to apakšuzņēmēji ir publiski vai privāti uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un to izpildes vadības struktūras atrodas Savienībā. Turklāt visa infrastruktūra, objekti un līdzekļi, ko saņēmēji, ieskaitot apakšuzņēmējus un citas trešās personas, izmanto programmas finansēto darbību nolūkos, visā darbības veikšanas laikā atrodas dalībvalstu teritorijā.

 

Saņēmējus un to apakšuzņēmējus nekontrolē trešās valstis vai trešo valstu vienības.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Papildus nosacījumi attiecībā uz līdzdalību

 

1. Ja tas ir piemēroti un pienācīgi pamatoti, darba programmā var paredzēt papildu nosacījumus atbilstoši konkrētām politikas prasībām vai darbības veidam un mērķiem, tostarp nosacījumus attiecībā uz dalībnieku skaitu un veidu un vietu, kurā tie veic uzņēmējdarbību.

 

2. Attiecīgos gadījumos saņēmēji var sadarboties ar uzņēmumiem, kas atrodas darba programmā noteiktā trešā valstī.

 

Pirmajā daļā minētā sadarbība ir atkarīga no tā, vai šādiem uzņēmumiem ir atbilstīgas specializētās zināšanas par atbalsttiesīgo darbību.

 

Uzņēmums, ko kontrolē trešā valsts vai vienības, kuras veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var sadarboties ar saņēmējiem, kas īsteno darbību, ja dalībvalsts, kurā atrodas saņēmējs, saskaņā ar efektīvām valsts procedūrām vai līguma noteikumiem sniedz pietiekamas garantijas, ka minētā uzņēmuma līdzdalība nebūtu pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā saskaņā ar LES V sadaļu.

 

2. punkta pirmās un otrās daļas nolūkā NATO dalībvalstis vienmēr ir atbalstttiesīgas.

 

3. Atbalsttiesīgās darbības atbilst LES 42. panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem miera uzturēšanas, konfliktu novēršanas un starptautiskās drošības stiprināšanas jomā saskaņā ar principiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  devums aizsardzības rūpniecības inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā un tādējādi Savienības rūpnieciskās neatkarības veicināšanā aizsardzības tehnoloģiju jomā; kā arī

b)  devums aizsardzības rūpniecības inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā, kā arī devums vienotā aizsardzības tirgus stiprināšanā;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  devums Savienības drošības un aizsardzības interešu stiprināšanā, uzlabojot aizsardzības tehnoloģijas, kas palīdz īstenot aizsardzības spēju prioritātes, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis; kā arī

c)  devums kopējā drošības un aizsardzības politikā (KDAP), uzlabojot aizsardzības tehnoloģijas, kas palīdz īstenot aizsardzības spēju prioritātes, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis, un attiecīgā gadījumā reģionālā vai starptautiskā līmenī;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  dzīvotspēja, jo īpaši, saņēmējiem pierādot, ka atbalsttiesīgās darbības atlikušās izmaksas tiek segtas no citiem finanšu līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu iemaksām; kā arī

d)  dzīvotspēja, jo īpaši, saņēmējiem pierādot, ka atbalsttiesīgās darbības atlikušās izmaksas tiek segtas no citiem finanšu līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu iemaksām;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  attiecībā uz 6. panta 1. punkta b)–e) apakšpunktā aprakstītajām darbībām — devums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas veicināšanā, saņēmējiem pierādot, ka dalībvalstis ir apņēmušās saskaņotā veidā kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju, attiecīgos gadījumos izmantojot arī apvienoto iepirkumu.

e)  attiecībā uz 6. panta 1. punkta b)–e) apakšpunktā aprakstītajām darbībām — devums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas veicināšanā un Eiropas vienotā aizsardzības tirgus stiprināšanā, saņēmējiem pierādot, ka dalībvalstis ir apņēmušās saskaņotā veidā kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju, attiecīgos gadījumos izmantojot arī apvienoto iepirkumu saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK par iepirkuma procedūrām aizsardzības un drošības jomā.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)  būtiska to MVU līdzdalība, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un rada pievienoto vērtību vai nu kā konsorcija locekļi vai apakšuzņēmēji, un jo īpaši tādu MVU līdzdalība, kuri veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, nevis tajās, kurās uzņēmējdarbību veic pārējie konsorcija uzņēmumi;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – eb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

eb)  lielāka vai jauna pārrobežu sadarbība.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienības finansiālā palīdzība, ko sniedz saskaņā ar programmu, nedrīkst pārsniegt 20 % no darbības kopējām izmaksām, ja tā saistīta ar prototipu izgatavošanu. Visos pārējos gadījumos palīdzība drīkst būt līdz pat darbības kopējām izmaksām.

1.  Savienības finansiālais atbalsts, ko sniedz saskaņā ar programmu, nepārsniedz 50 % no darbības kopējām izmaksām, ja tā saistīta ar prototipu izgatavošanu, kā noteikts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Attiecībā uz visām citām darbībām, kas minētas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un c) līdz eb) apakšpunktā, atbalsts nepārsniedz 75 % no darbības kopējām izmaksām un gadījumā, ja šīs darbības veic MVU, tas sasniedz 100 %.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja konsorcijs apņemas piešķirt vismaz 10 % no darbību atbalsttiesīgo izmaksu kopējā apmēra MVU, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, nevis tajās, kurās uzņēmējdarbību veic uzņēmumi, kas veido konsorciju, konsorcijam var piešķirt priekšrocības, kas izpaužas kā finansējuma likmes palielināšana par papildu 10 procentpunktiem.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti, īstenojot darbību, un Komisija saistībā ar darbību neizvirza arī nekādas intelektuālā īpašuma tiesību prasības.

Komisijai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti, īstenojot darbību, un Komisija saistībā ar darbību neizvirza arī nekādas intelektuālā īpašuma tiesību prasības. Tehnoloģiskajiem ražojumiem, kas izstrādāti vai ražoti, izmantojot šo Eiropas fondu, nepiemēro tehnoloģiju vai intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu par labu trešai valstij, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, vai par labu ekonomikas dalībniekam, ko nekontrolē kāda no dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija ar īstenošanas aktu pieņem daudzgadu darba programmu uz visu programmas darbības laiku. Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā. Šī darba programma ir saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem mērķiem.

1.  Komisija ar īstenošanas aktu pieņem divu gadu darba programmu uz visu programmas darbības laiku. Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darba programmā sīki nosaka to projektu kategorijas, kuri finansējami saskaņā ar programmu.

2.  Darba programmā sīki nosaka to projektu kategorijas, kuri finansējami saskaņā ar programmu un to tiešo saistību ar 2. pantā noteiktajiem mērķiem.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Darba programma nodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības MVU pārrobežu dalībai.

3.  Darba programma nodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības MVU pārrobežu dalībai, iespējams, paredzot īpašu projektu kategoriju MVU pārrobežu dalībai;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Darba programmā norāda trešās valstis, kurās 7.a panta nolūkā drīkst atrasties uzņēmumi, kas sadarbojas ar saņēmējiem.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

17. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzraudzība un ziņošana

Uzraudzība, novērtēšana un ziņošana

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija regulāri uzrauga programmas īstenošanu un katru gadu ziņo par paveikto saskaņā ar Regulas Nr. 966/2012 38. panta 3. punkta e) apakšpunktu. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos uzraudzības pasākumus.

1.  Komisija regulāri uzrauga un novērtē programmas īstenošanu un katru gadu ziņo par paveikto saskaņā ar Regulas Nr. 966/2012 38. panta 3. punkta e) apakšpunktu. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos uzraudzības pasākumus.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai veicinātu turpmāku Savienības politikas pasākumu efektivitāti un iedarbīgumu, Komisija sagatavo retrospektīvu novērtējuma ziņojumu un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām konsultācijām ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Tajā analizē arī MVU pārrobežu dalību programmas ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU dalību globālajā vērtības veidošanas ķēdē.

2.  Lai veicinātu turpmāku Savienības politikas pasākumu efektivitāti un iedarbīgumu, Komisija sagatavo gada novērtējuma ziņojumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumos, pamatojoties uz attiecīgām konsultācijām ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanā, pārbaudot atbalstu saņēmušo darbību efektivitāti un lietderību finansiālās īstenošanas, rezultātu, izmaksu un, ja iespējams, ietekmes aspektā. Tajos analizē arī dažādos 10. pantā norādītos piešķiršanas kritērijus un sniedz atbilstīgos datus, tostarp informāciju par MVU un mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu līdzdalību īstenotajos projektos un globālajā vērtības ķēdē.

 

Ziņojumos iekļauj arī informāciju par radušos intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveide ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

Atsauces

COM(2017)0294 – C8-0180/2017 – 2017/0125(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

15.6.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

15.6.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Anneleen Van Bossuyt

12.7.2017

Izskatīšana komitejā

21.11.2017

4.12.2017

 

 

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Morten Løkkegaard, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Nosheena Mobarik, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Edward Czesak, Roberta Metsola, Dariusz Rosati, Adam Szejnfeld, Josef Weidenholzer, Kerstin Westphal

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tim Aker

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

EFDD

PPE

 

 

S&D

 

 

Verts/ALE

Dita Charanzová, Morten Løkkegaard, Jasenko Selimovic

Marco Zullo

Pascal Arimont, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Philippe Juvin, Javi López, Eva Maydell, Roberta Metsola, Dariusz Rosati, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Mihai Ţurcanu

Nicola Danti, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Marlene Mizzi, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Josef Weidenholzer

Jan Philipp Albrecht, Igor Šoltes

8

-

ECR

EFDD

ENF

S&D

Edward Czesak, Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Anneleen Van Bossuyt

Tim Aker, Robert Jarosław Iwaszkiewicz

Mylène Troszczynski

Kerstin Westphal

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveide ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

Atsauces

COM(2017)0294 – C8-0180/2017 – 2017/0125(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

7.6.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

15.6.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

15.6.2017

BUDG

15.6.2017

IMCO

15.6.2017

 

Iesaistītās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

5.10.2017

BUDG

5.10.2017

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Françoise Grossetête

6.7.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

27.11.2017

11.1.2018

 

 

Pieņemšanas datums

21.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

12

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cornelia Ernst, Gerben-Jan Gerbrandy, Françoise Grossetête, Janusz Korwin-Mikke, Werner Langen, Florent Marcellesi, Dominique Riquet, Davor Škrlec

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Keller, Stanisław Ożóg

Iesniegšanas datums

26.2.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

49

+

ALDE

Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Morten Helveg Petersen, Dominique Riquet, Lieve Wierinck

ECR

Edward Czesak, Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Stanisław Ożóg, Evžen Tošenovský

EFDD

Dario Tamburrano

ENF

Angelo Ciocca, Barbara Kappel

PPE

Bendt Bendtsen, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Angelika Niebler, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Hermann Winkler, Anna Záborská

S&D

Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jan Keller, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Dan Nica, Miroslav Poche, Kathleen Van Brempt, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

12

-

EFDD

Jonathan Bullock

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Cornelia Ernst, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

NI

Janusz Korwin-Mikke

S&D

Martina Werner

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Florent Marcellesi, Davor Škrlec, Claude Turmes

2

0

ENF

Christelle Lechevalier

S&D

Patrizia Toia

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 9. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika