ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK

26.2.2018 - (COM(2016)0862 – C8-0493/2016 – 2016/0377(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Flavio Zanonato

Labojumi/Papildinājumi

Grozījumi

Procedūra : 2016/0377(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0039/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0039/2018

Debates :

PV 25/03/2019 - 16
CRE 25/03/2019 - 16

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 7.9

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0229

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
PIELIKUMS STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK

(COM(2016)0862 – C8-0493/2016 – 2016/0377(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0862),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0493/2016),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 13. jūlija atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0039/2018),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Elektroenerģijas sektorā Savienībā notiek būtiska pārkārtošanās, ko raksturo decentralizētāki tirgi, kuros ir lielāks skaits dalībnieku, labāk starpsavienotas sistēmas un lielāks atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars. Šajā sakarā Direktīvas xxx/ Regulas xxx/xxx [atsauce uz ierosināto Elektroenerģijas direktīvu un Elektroenerģijas regulu] mērķis ir atjaunināt tiesisko regulējumu, kas reglamentē Savienības iekšējo elektroenerģijas tirgu, lai tādējādi nodrošinātu tirgu un tīklu optimālu darbību, no kā iegūs gan uzņēmumi, gan patērētāji.	(1) Elektroenerģijas sektorā Savienībā notiek būtiska pārkārtošanās, ko raksturo decentralizētāki tirgi, kuros ir lielāks skaits dalībnieku, lielāks atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars un labāk starpsavienotas sistēmas, lai gan savienojuma līmenis vēl aizvien nav pietiekams. Šajā sakarā Direktīvas xxx/ Regulas xxx/xxx [atsauce uz ierosināto Elektroenerģijas direktīvu un Elektroenerģijas regulu] mērķis ir atjaunināt tiesisko regulējumu, kas reglamentē Savienības iekšējo elektroenerģijas tirgu, lai tādējādi nodrošinātu tirgu un tīklu optimālu darbību, no kā iegūs gan uzņēmumi, gan Savienības iedzīvotāji. Šīs regulas mērķis ir sekmēt Enerģētikas savienības mērķu īstenošanu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pantā minēto solidaritātes principu.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Labi funkcionējoši tirgi un sistēmas ir vislabākā garantija enerģijas piegādes drošībai. Tomēr pat tad, ja tirgi un sistēmas darbojas labi, nevar izslēgt elektroenerģētiskās krīzes izcelšanās risku ekstremālu meteoroloģisko apstākļu, ļaunprātīgu uzbrukumu vai kurināmā iztrūkuma iespaidā. Krīzes situāciju sekas bieži vien ietiecas arī citās valstīs. Pat ja incidenti sākotnēji bijuši lokāla mēroga, to ietekme var strauji izplatīties pāri valsts robežām. Daži ārkārtēji apstākļi, piemēram, aukstuma periods, karstuma vilnis vai kiberuzbrukums, vienlaicīgi var ietekmēt veselus reģionus.

(2) Energoapgādes drošību Savienībā vislabāk var nodrošināt ar labi funkcionējošiem tirgiem un sistēmām, kurām ir attīstīti un tehnoloģiski moderni elektroenerģijas starpsavienojumi, kas nodrošina brīvu enerģijas plūsmu pāri robežām, kā arī ar energoefektivitātes pasākumiem un atjaunojamo energoresursu turpmāku attīstību. Tomēr pat tad, ja tirgi un sistēmas darbojas labi un ir savstarpēji savienoti, nevar izslēgt elektroenerģētiskās krīzes izcelšanās risku (jo īpaši ekstremālu meteoroloģisko apstākļu, ļaunprātīgu uzbrukumu vai kurināmā iztrūkuma iespaidā). Krīzes situāciju sekas bieži vien ietiecas arī citās valstīs. Pat incidenti, kas sākas lokālā mērogā, var strauji izplatīties pāri valsts robežām. Daži ārkārtēji apstākļi, piemēram, aukstuma periods, karstuma vilnis vai kiberuzbrukums, vienlaicīgi var ietekmēt veselus reģionus.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Starpsavienotu elektroenerģijas tirgu un sistēmu kontekstā nevar uzskatīt, ka katra valsts ir viena pati atbildīga par krīžu novēršanu un pārvarēšanu. Ir vajadzīgs vienots noteikumu un koordinētu procedūru satvars, kas nodrošinās, ka dalībvalstis un citi aktori sekmīgi sadarbojas pāri valstu robežām, ievērojot pārredzamības un solidaritātes principu.

(3) Starpsavienotu elektroenerģijas tirgu un sistēmu kontekstā nevar uzskatīt, ka katra valsts ir viena pati atbildīga par krīžu novēršanu un pārvarēšanu, tāpēc būtu labāk jāizmanto iespējas, ko nodrošina efektīvāki un lētāki pasākumi reģionālās sadarbības ietvaros. Ir vajadzīgs vienots noteikumu un labāk koordinētu procedūru satvars, kas nodrošinās, ka dalībvalstis un citi aktori sekmīgi sadarbojas pāri valstu robežām un dalībvalstu starpā uzlabo pārredzamību un vairo uzticību un solidaritāti.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Sistēmas darbības vadlīnijas²⁴ un Tīkla kodekss par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā²⁵ sniedz detalizētus noteikumus, kas reglamentē, kā pārvades sistēmu operatoriem un citiem attiecīgiem aktoriem būtu jārīkojas un jāsadarbojas, lai nodrošinātu sistēmas drošību. Šiem tehniskajiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka lielākā daļa elektroenerģētisko incidentu tiek efektīvi risināti operatīvajā līmenī. Šajā regulā galvenā uzmanība ir pievērsta elektroenerģētiskās krīzes situācijām, kam var būt lielāks mērogs un ietekme. Tajā izklāstīts, kas dalībvalstīm būtu jādara, lai novērstu šādas situācijas, un kādus pasākumus tās var veikt, ja izrādās, ka ar sistēmas darbības noteikumiem vien nepietiek. Tomēr pat krīzes situācijās būtu jāturpina pilnībā ievērot sistēmas darbības noteikumus.

(5) Sistēmas darbības vadlīnijas²⁴ un Tīkla kodekss par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā²⁵ sniedz detalizētus noteikumus, kas reglamentē, kā pārvades sistēmu operatoriem un citiem attiecīgiem aktoriem būtu jārīkojas un jāsadarbojas, lai nodrošinātu sistēmas drošību. Šiem tehniskajiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka elektroenerģētiskie incidenti tiek efektīvi risināti operatīvajā līmenī. Šajā regulā galvenā uzmanība ir pievērsta elektroenerģētiskās krīzes situācijām, kam var būt lielāks mērogs un ietekme. Tajā izklāstīts, kas dalībvalstīm būtu jādara, lai novērstu šādas situācijas, un kādus pasākumus tās var veikt, ja izrādās, ka ar sistēmas darbības noteikumiem vien nepietiek. Tomēr pat krīzes situācijās būtu jāturpina pilnībā ievērot sistēmas darbības noteikumus un nodrošināt šajā regulā un Tīkla kodeksā par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli izklāstīto noteikumu saskanīgumu.

_________________

²⁴Komisijas XXX Regula (ES) .../..., ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības vadlīnijas (OV L...,...,... lpp.).

²⁵Komisijas XXX Regula (ES) .../..., ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā (OV L...,...,... lpp.).

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Šī regula nosaka vienotu noteikumu satvaru tam, kā novērst un pārvarēt elektroenerģētiskās krīzes situācijas, kā arī sagatavoties tām, un tas palielinās pārredzamību sagatavošanas posmā un elektroenerģētiskās krīzes laikā un nodrošinās, ka pat krīzes situācijā elektroenerģija tiek piegādātā tur, kur tā ir visvairāk vajadzīga. Tā prasa, lai dalībvalstis sadarbojas reģionālā līmenī, ievērojot solidaritātes principu. Tā arī nosaka satvaru sekmīgai enerģijas piegādes drošības uzraudzībai Eiropā ar Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas palīdzību. Rezultātā uzlabotos riskgatavība, turklāt ar zemākām izmaksām. Tai būtu arī jānostiprina iekšējais enerģijas tirgus, veicinot dalībvalstu uzticību un paļāvību un novēršot nepiemērotu valsts iejaukšanos krīzes situācijās, jo īpaši izvairoties no nepamatotas pārrobežu plūsmu samazināšanas.

(6) Šī regula nosaka vienotu noteikumu satvaru tam, kā novērst un pārvarēt elektroenerģētiskās krīzes situācijas, kā arī sagatavoties tām, un tas palielinās pārredzamību sagatavošanas posmā un elektroenerģētiskās krīzes laikā un nodrošinās, ka pat krīzes situācijā tiek veikti saskaņoti un efektīvi pasākumi un elektroenerģija tiek piegādāta tur, kur tā ir visvairāk vajadzīga. Tā prasa, lai dalībvalstis sadarbojas reģionālā līmenī, ievērojot solidaritātes principu. Tā arī nosaka satvaru sekmīgai enerģijas piegādes drošības uzraudzībai Eiropā ar Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas palīdzību. Rezultātā uzlabotos riskgatavība, turklāt ar zemākām izmaksām, resursu optimizācija un krīzes laikā mazinātos ietekme uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tai būtu arī jānostiprina iekšējais enerģijas tirgus, stiprinot dalībvalstu savstarpējo uzticību un paļāvību un novēršot nepiemērotu valsts iejaukšanos krīzes situācijās, jo īpaši izvairoties no ārpustirgus pasākumu nevajadzīgas izmantošanas un nepamatotas pārrobežu plūsmu un starpzonu pārvades jaudas samazināšanas, tādējādi novēršot negatīvu domino efekta risku uz kaimiņos esošām dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai atvieglotu elektroenerģētisko krīžu novēršanu, informācijas apmaiņu un ex post izvērtēšanu, dalībvalstīm būtu jāizraugās viena kompetentā iestāde, kas darbosies kā kontaktpunkts. Tā var būt jauna vai jau esoša struktūra.

(10) Par elektroapgādes drošību ir kopīgi atbildīgi daudzi aktori, un elektroenerģijas sistēmu pārvaldībā katram no tiem ir skaidri noteikta loma. Sadales sistēmu operatoriem un pārvades sistēmas operatoriem ir būtiska nozīme, nodrošinot drošu, uzticamu un efektīvu elektroenerģijas sistēmu saskaņā ar 31. un 40. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES).../... [ierosinātā Elektroenerģijas direktīva, COD 2016/380]. Regulatīvajām iestādēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm arī ir būtiska nozīme, nodrošinot un uzraugot elektroapgādes drošību, jo tas ir viens no uzdevumiem, kas tām paredzēti Direktīvas (ES).../... [ierosinātā Elektroenerģijas direktīva] 59. pantā. Lai nodrošinātu pārredzamu un iekļaujošu visu iesaistīto aktoru līdzdalību, riskgatavības plānu un reģionālo nolīgumu pareizu izstrādi un efektīvu īstenošanu, kā arī veicinātu elektroenerģētisko krīžu novēršanu, informācijas apmaiņu un ex post izvērtēšanu, dalībvalstīm būtu jāizraugās viena kompetentā valsts pārvaldes iestāde vai regulatīvā iestāde, kas darbosies kā kontaktpunkts. Tā var būt jauna vai jau esoša struktūra.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a) Vienotai krīžu novēršanas un pārvaldības pieejai ir nepieciešama vienota elektroenerģētiskās krīzes definīcija. Lai vienādotu patlaban Savienībā pastāvošās atšķirīgās pieejas, šajā regulā elektroenerģētiskā krīze būtu vispārēji jādefinē kā situācija, kurā ir vērojams būtisks elektroenerģijas trūkums, vai elektroenerģiju nav iespējams piegādāt, vai arī šāda situācija nav novēršama. Būtu jāprasa dalībvalstīm identificēt konkrētus elektroenerģētiskās krīzes scenārijus reģionu un valsts līmenī un pēc tam savos riskgatavības plānos noteikt konkrētus pasākumus šādu situāciju risināšanai. Šādai pieejai būtu jānodrošina, ka tiek aptvertas visas iespējamās krīzes situācijas, ņemot vērā reģionu un valstu īpatnības, piemēram, tīkla topogrāfiju, elektroenerģijas resursu struktūru, tās ražošanas un patēriņa apjomu un iedzīvotāju blīvumu.

Pamatojums

Patlaban Eiropā nav vienota viedokļa par to, ko nozīmē krīzes situācija un ko tā ietver. Tādēļ, lai dotu dalībvalstīm iespēju savos riskgatavības plānos definēt un konkrēti kvantitatīvi noteikt “ievērojamu elektroenerģijas trūkumu” vai “nespēju piegādāt”, “krīzes situācijas” definīcijai jābūt tik plašai, lai tā ietvertu visas iespējamās krīzes situācijas visā Eiropā.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Vienota pieeja krīžu novēršanai un pārvarēšanai, pirmkārt, nozīmē, ka visām dalībvalstīm elektroapgādes drošības risku apzināšanā jāizmanto vienas un tās pašas metodes un definīcijas un ka tās reāli spēj salīdzināt savu un kaimiņvalstu veikumu. Regulā elektroapgādes drošības monitoringam Savienībā ir apzināti divi rādītāji: “sagaidāmā nepadotā enerģija” (EENS), ko izsaka kā GWh gadā, un “sagaidāmais slodzes zuduma ilgums” (LOLE), ko izsaka kā stundas gadā. Šie rādītāji ir daļa no Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma, ko veic Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E) atbilstīgi [ierosinātās Elektroenerģijas regulas 19. pants]. Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas regulāri uzraudzīs elektroapgādes drošību, par pamatu izmantojot šo rādītāju rezultātus. Šos rādītājus būtu jāizmanto arī Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”), kad tā savos ikgadējos elektroenerģijas tirgus uzraudzības ziņojumos atbilstīgi [ierosinātās ACER regulas 16. pantam] ziņo par dalībvalstu veikumu elektroapgādes drošības jomā.

(11) Nepieciešams, lai visas dalībvalstis elektroapgādes drošības risku apzināšanā izmantotu kopīgas metodes un definīcijas, kas ļautu tām reāli salīdzināt savu un kaimiņvalstu veikumu. Regulā elektroapgādes drošības monitoringam Savienībā ir apzināti divi rādītāji: “sagaidāmā nepadotā enerģija” (EENS), ko izsaka kā GWh gadā, un “sagaidāmais slodzes zuduma ilgums” (LOLE), ko izsaka kā stundas gadā. Šie rādītāji ir daļa no Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma, ko veic Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E) atbilstīgi [ierosinātās Elektroenerģijas regulas 19. pants]. Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas regulāri uzraudzīs elektroapgādes drošību, par pamatu izmantojot šo rādītāju rezultātus. Šos rādītājus būtu jāizmanto arī Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”), kad tā savos ikgadējos elektroenerģijas tirgus uzraudzības ziņojumos atbilstīgi [ierosinātās ACER regulas 16. pantam] ziņo par dalībvalstu veikumu elektroapgādes drošības jomā.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai nodrošinātu riska novērtējumu saskanību, kas krīzes situācijā vairo uzticēšanos starp dalībvalstīm, ir vajadzīga vienota pieeja riska scenāriju apzināšanai. Tādēļ ENTSO-E sadarbībā ar Aģentūru būtu jāizstrādā vienota risku apzināšanas metodika, proti, ENTSO-E sagatavotu metodikas priekšlikumu un Aģentūra to apstiprinātu.

(12) Lai nodrošinātu riska novērtējuma saskanību un krīzes situācijā veidotu uzticēšanos starp dalībvalstīm, ir jānosaka vienota pieeja riska scenāriju apzināšanai. Tādēļ pēc apspriešanās ar atbilstīgajām ieinteresētajam personām, cita starpā ar tradicionālās enerģijas un atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem, ENTSO-E sadarbībā ar Aģentūru būtu jāizstrādā un regulāri jāatjaunina vienota risku apzināšanas metodika, proti, ENTSO-E sagatavotu metodikas priekšlikumu un tās atjauninājumus, un Aģentūra to apstiprinātu.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Pamatojoties uz šo vienoto metodiku, ENTSO-E būtu regulāri jāizstrādā un jāatjaunina reģionālie krīzes scenāriji un jāapzina katram reģionam visnozīmīgākie riski, piemēram, ekstremāli meteoroloģiskie apstākļi, dabas katastrofas, kurināmā iztrūkums vai ļaunprātīgi uzbrukumi. Apskatot krīzes scenāriju, kas paredz gāzes iztrūkumu, gāzes piegādes traucējumu risks būtu jānovērtē, pamatojoties uz gāzes piegāžu un infrastruktūras traucējumu scenārijiem, ko izstrādājis gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls atbilstīgi Gāzes piegādes drošības regulas 6. panta 6. punktam [ierosinātā Gāzes piegādes drošības regula]. Dalībvalstīm, balstoties uz šiem scenārijiem, principā ik pēc trim gadiem būtu jāizstrādā un jāatjaunina savi nacionālie krīzes scenāriji. Šiem scenārijiem būtu jāveido pamats riskgatavības plāniem. Apzinot riskus nacionālā līmenī, dalībvalstīm būtu jāapraksta arī iespējamie riski, ko tās saskata attiecībā uz piegādes drošībai nozīmīgas infrastruktūras īpašumtiesībām, un iespējamie pasākumi (ja tādi ir), kas veikti, lai novērstu šādus riskus (piemēram, vispārīgi vai nozares tiesību akti par investīciju vētīšanu, īpašas tiesības kādiem akcionāriem utt.), ar norādi par to, kāpēc tās šādus pasākumus uzskata par pamatotiem.

(13) Pamatojoties uz šo vienoto metodiku, ENTSO-E būtu regulāri jāizstrādā un jāatjaunina reģionālie krīzes scenāriji un jāapzina katram reģionam visnozīmīgākie riski, piemēram, ekstremāli meteoroloģiskie apstākļi, dabas katastrofas, kurināmā iztrūkums vai ļaunprātīgi uzbrukumi. Apskatot krīzes scenāriju, kas paredz gāzes iztrūkumu, gāzes piegādes traucējumu risks būtu jānovērtē, pamatojoties uz gāzes piegāžu un infrastruktūras traucējumu scenārijiem, ko izstrādājis gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls atbilstīgi Gāzes piegādes drošības regulas 6. panta 6. punktam [ierosinātā Gāzes piegādes drošības regula]. Lai stiprinātu reģionālo pieeju risku novērtēšanai, ENTSO-E vajadzētu būt iespējai deleģēt ar reģionālo krīzes scenāriju apzināšanu saistītos uzdevumus reģionālajiem koordinācijas centriem. Dalībvalstīm, balstoties uz šiem reģionālajiem krīzes scenārijiem, principā ik pēc trim gadiem būtu jāizstrādā un jāatjaunina savi nacionālie krīzes scenāriji. Šiem scenārijiem tad vajadzētu būt par riskgatavības plānu pamatu. Apzinot riskus nacionālā līmenī, dalībvalstīm būtu jāapraksta arī iespējamie riski, ko tās saskata attiecībā uz piegādes drošībai nozīmīgas infrastruktūras īpašumtiesībām, un visi pasākumi, kas veikti, lai novērstu šādus riskus (piemēram, vispārīgi vai nozares tiesību akti par investīciju vētīšanu, īpašas tiesības kādiem akcionāriem utt.), ar norādi par to, kāpēc tās šādus pasākumus uzskata par nepieciešamiem un samērīgiem.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Kā norādīts [ierosinātajā Elektroenerģijas regulā], reģionālajiem operatīvajiem centriem būtu regulāri jānovērtē attiecīgie riski, jo tiem ir uzticēta šādu situāciju operatīvā vadība. Lai nodrošinātu, ka tie savus uzdevumus var veikt sekmīgi un ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valstu iestādēm nolūkā novērst un mīkstināt lielāka mēroga incidentus, šajā regulā prasītajai reģionālajai sadarbībai par pamatu būtu jāizmanto reģionālās sadarbības struktūras, ko izmanto tehniskā līmenī, proti, dalībvalstu grupas, kuras kopīgi izmanto vienu reģionālo operatīvo centru.

(15) Kā norādīts [ierosinātajā Elektroenerģijas regulā], reģionālajiem koordinēšanas centriem būtu regulāri jānovērtē attiecīgie riski, jo tiem ir uzticēta šādu situāciju operatīvā vadība. Lai nodrošinātu, ka tie savus uzdevumus var veikt sekmīgi un ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valstu iestādēm nolūkā novērst un mīkstināt lielāka mēroga incidentus, šajā regulā prasītajai reģionālajai sadarbībai par pamatu būtu jāizmanto reģionālās sadarbības struktūras, ko izmanto tehniskā līmenī, proti, dalībvalstu grupas, kuras kopīgi izmanto vienu reģionālo koordinēšanas centru.

Pamatojums

Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Pieņemot to, ir jāveic attiecīgas izmaiņas visā tekstā.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) [Ierosinātā Elektroenerģijas regula] prasa, lai vidēja termiņa līdz ilgtermiņa Eiropas resursu pietiekamības novērtējumam (griezumā no 10 nākamajiem gadiem līdz nākamajam gadam) tiktu izmantota vienota metodika nolūkā nodrošināt, ka dalībvalstu lēmumi attiecībā uz iespējamajām investīciju vajadzībām ir balstīti kopīgi saskaņotos un pārredzamos principos. Šim novērtējumam ir cits mērķis nekā īstermiņa pietiekamības novērtējumiem, kurus izmanto, lai konstatētu īsos laikposmos iespējamās problēmas saistībā ar pietiekamību, un kuri ir sezonālās prognostiskās ainas (nākamajiem sešiem mēnešiem) un pietiekamības novērtējumi nākamās nedēļas līdz tekošās dienas griezumā. Runājot par īstermiņa novērtējumiem, ir vajadzīga vienota pieeja tam, kā tiek konstatētas iespējamās pietiekamības problēmas. ENTSO-E ir jāizdod ziemas un vasaras prognostiskās ainas, lai brīdinātu dalībvalstis un pārvades sistēmu operatorus par riskiem, kas saistībā ar piegādes drošību varētu iestāties nākamajos sešos mēnešos. Lai uzlabotu šīs prognostiskās ainas, tām par pamatu būtu jāizmanto vienota varbūtiskā metodika, ko ierosina ENTSO-E un apstiprina Aģentūra. Lai stiprinātu risku novērtēšanas reģionālo pieeju, ENTSO-E vajadzētu būt iespējai deleģēt reģionālajiem operatīvajiem centriem uzdevumus, kas saistīti ar sezonālajām ainām.

(16) [Ierosinātā Elektroenerģijas regula] prasa, lai vidēja termiņa līdz ilgtermiņa Eiropas resursu pietiekamības novērtējumam (griezumā no 10 nākamajiem gadiem līdz nākamajam gadam) tiktu izmantota vienota metodika nolūkā nodrošināt, ka dalībvalstu lēmumi attiecībā uz iespējamajām investīciju vajadzībām ir balstīti kopīgi saskaņotos un pārredzamos principos. Šim novērtējumam ir cits mērķis nekā īstermiņa pietiekamības novērtējumiem, kurus izmanto, lai konstatētu īsos laikposmos iespējamās problēmas saistībā ar pietiekamību, un kuri ir sezonālās prognostiskās ainas (nākamajiem sešiem mēnešiem) un pietiekamības novērtējumi nākamās nedēļas līdz tekošās dienas griezumā. Runājot par īstermiņa novērtējumiem, ir vajadzīga vienota pieeja tam, kā tiek konstatētas iespējamās pietiekamības problēmas. ENTSO-E ir jāizdod ziemas un vasaras prognostiskās ainas, lai brīdinātu dalībvalstis un pārvades sistēmu operatorus par riskiem, kas saistībā ar piegādes drošību varētu iestāties nākamajos sešos mēnešos. Lai uzlabotu šīs prognostiskās ainas, tām par pamatu būtu jāizmanto vienota varbūtiskā metodika, ko ierosina ENTSO-E, pēc apspriešanās ar atbilstīgajām ieinteresētajam personām, cita starpā vides aizsardzības organizācijām un akadēmiskajām aprindām, un apstiprina Aģentūra, un kuru regulāri atjaunina. Lai stiprinātu risku novērtēšanas reģionālo pieeju, ENTSO-E vajadzētu būt iespējai deleģēt reģionālajiem operatīvajiem centriem uzdevumus, kas saistīti ar sezonālajām ainām.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai nodrošinātu vienotu pieeju krīžu novēršanai un pārvarēšanai, katras dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām un jāizstrādā riskgatavības plāns. Šajos plānos būtu jāapraksta iedarbīgi, samērīgi un nediskriminējoši pasākumi, kas aptver visus apzinātos krīzes scenārijus. Šiem plāniem vajadzētu nodrošināt pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz apstākļiem, kādos krīzes situāciju mīkstināšanai var izmantot ārpustirgus pasākumus. Visiem plānotajiem ārpustirgus pasākumiem vajadzētu būt saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

(18) Lai nodrošinātu vienotu pieeju krīžu novēršanai un pārvarēšanai, katras dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāapspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un jāizstrādā riskgatavības plāns, pamatojoties uz apzinātajiem reģionālajiem un nacionālajiem elektroenerģētiskās krīzes scenārijiem. Šajos plānos būtu jāapraksta iedarbīgi, samērīgi un nediskriminējoši pasākumi, kas aptver visus apzinātos krīzes scenārijus. Šiem plāniem vajadzētu nodrošināt pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz apstākļiem, kādos uzskata, ka krīzes situāciju mīkstināšanai ir jāizmanto ārpustirgus pasākumi. Visiem plānotajiem ārpustirgus pasākumiem vajadzētu būt saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Plāni būtu regulāri jāatjaunina. Lai nodrošinātu, ka šie plāni ir allaž atjaunināti un iedarbīgi, katra reģiona kompetentajām iestādēm sadarbībā ar reģionālajiem operatīvajiem centriem ik gadu vajadzētu organizēt simulācijas.

(20) Plāni būtu regulāri jāatjaunina un jāpublisko, vienlaikus nodrošinot sensitīvas informācijas konfidencialitāti. Lai nodrošinātu, ka šie plāni ir allaž atjaunināti un iedarbīgi, katra reģiona kompetentajām iestādēm sadarbībā ar reģionālajiem operatīvajiem centriem ik gadu vajadzētu organizēt simulācijas.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) 2012. gadā Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupa tika izveidota kā forums, kur apmainīties ar informāciju un ar ko veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, it īpaši attiecībā uz piegādes drošību²⁹. Tai būtu jāveic konkrēti uzdevumi, jo īpaši saistībā ar riskgatavības plānu sagatavošanu, un tai būs ievērojama loma dalībvalstu veikuma uzraudzīšanā elektroapgādes drošības jomā un paraugprakses izstrādē, par pamatu izmantojot gūto informāciju. Komisijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas sastāvs tiek pārskatīts ar mērķi iekļaut tajā jaunas ieinteresētās personas, piemēram, nozares pārstāvjus, ES sadales sistēmu operatorus un patērētāju organizācijas.

_________________

²⁹ Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmums, ar ko izveido Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu (2012/C 353/02), OV C 353, 17.11.2012., 2. lpp.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Elektroenerģētiskā krīze var ietiekties ārpus Savienības robežām, tai skaitā arī Enerģētikas kopienas valstīs. Lai nodrošinātu sekmīgu krīzes pārvarēšanu uz robežām starp dalībvalstīm un līgumslēdzējām pusēm, Savienībai krīžu novēršanā un izturēšanā, kā arī darbībās, kas saistītas ar gatavošanos tām, būtu cieši jāsadarbojas ar Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm.

(29) Elektroenerģētiskā krīze var ietiekties ārpus Savienības robežām, tai skaitā arī Enerģētikas kopienas valstīs. Savienībai kā Enerģētikas kopienas līguma Pusei vajadzētu sekmēt grozījumus minētajā līgumā nolūkā izveidot integrētu tirgu un vienotu normatīvo vidi, paredzot pienācīgu un stabilu tiesisko regulējumu. Lai nodrošinātu sekmīgu krīzes pārvarēšanu uz robežām starp dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līguma Pusēm, Savienībai krīžu novēršanā un izturēšanā, kā arī darbībās, kas saistītas ar gatavošanos tām, būtu cieši jāsadarbojas ar Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī regula paredz noteikumus par sadarbību starp dalībvalstīm nolūkā novērst un izturēt elektroenerģētiskās krīzes, kā arī sagatavoties tām, ievērojot solidaritātes un pārredzamības principus un pilnībā ņemot vērā konkurenciāla iekšējā elektroenerģijas tirgus prasības.

Pamatojums

Paplašinot kontekstu, tajā vajadzētu iekļaut norādi uz ES stratēģiskajiem mērķiem šajā jomā.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) “elektroenerģētiskā krīze” ir esoša vai draudoša situācija, ko raksturo būtisks elektroenerģijas iztrūkums vai nespēja piegādāt elektroenerģiju galapatērētājiem;

(b) “elektroenerģētiskā krīze” ir esoša vai draudoša situācija, ko raksturo būtisks elektroenerģijas iztrūkums vai nespēja piegādāt elektroenerģiju galapatērētājiem, ņemot vērā nacionālajos un reģionālajos krīžu scenārijos definētus rādītājus;

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) “kompetentā iestāde” ir dalībvalsts izraudzīta valsts iestāde vai valsts regulatīvā iestāde, kas ir atbildīga par šajā regulā noteikto pasākumu īstenošanu;

Pamatojums

Ir jāiekļauj termina “kompetentā iestāde” definīcija, kas atbilst tai, kura izmantota gāzes piegādes drošības regulā.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) “ārpustirgus pasākums” ir piedāvājuma vai pieprasījuma puses pasākums, kurš nozīmē novirzīšanos no tirgus noteikumiem vai komerclīgumiem un kura mērķis ir mīkstināt elektroenerģētisko krīzi;

(e) “ārpustirgus pasākums” ir piedāvājuma, tīkla vai pieprasījuma puses pasākums, kurš nozīmē novirzīšanos no tirgus noteikumiem vai komerclīgumiem un kura mērķis ir mīkstināt elektroenerģētisko krīzi;

Pamatojums

Šajā definīcijā ir jāmin arī tīkla puses pasākumi, lai nepārprotami norādītu, ka, piemēram, pieejamās starpsavienojumu jaudas ierobežošana vai jau piešķirtās starpzonu jaudas ierobežošana ir ārpustirgus pasākums, un tā īstenošana būtu jānovērš.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fa) “makroreģions” ir tādu dalībvalstu grupa, kuras ir iesaistītas strukturētā makroreģionālā partnerībā Regulas (ES) ... [ierosinātās Enerģētikas savienības pārvaldības Elektroenerģijas regulas] 2. panta 18. punkta a) apakšpunktam;

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tiklīdz dalībvalstis ir izraudzījušās kompetento iestādi, tās nekavējoties paziņo Komisijai iestādes nosaukumu un kontaktinformāciju.

2. Katra dalībvalsts bez kavēšanās paziņo Komisijai un publisko savas kompetentās iestādes nosaukumu un kontaktinformāciju, kā arī jebkuru to maiņu.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka visi riski, kas attiecas elektroapgādes drošību, tiek novērtēti saskaņā ar šajā regulā un Elektroenerģijas regulas [ierosinātā Elektroenerģijas regula] 18. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Šajā nolūkā tās sadarbojas ar ENTSO-E un reģionālajiem operatīvajiem centriem.

Dalībvalstis nodrošina, ka visi ar elektroapgādi saistītie riski tiek novērtēti saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu, kas dots Regulas (ES) ... [ierosinātā Elektroenerģijas regula] IV nodaļā. Elektroapgādes drošība nozīmē efektīvu sadarbību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, dalībvalstīm, galvenokārt ar savu kompetento iestāžu starpniecību, reģionālajiem koordinācijas centriem un Komisiju ar citām Savienības iestādēm un struktūrām visās to attiecīgajās darbības un kompetences jomās. Šajā nolūkā tās sadarbojas ar ENTSO-E un reģionālajiem operatīvajiem centriem, pārvades sistēmu operatoriem, valstu regulatīvajām iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Kompromisa grozījums

1. Līdz [OP, ievietot precīzu datumu: divi mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ENTSO-E iesniedz Aģentūrai priekšlikumu metodikai, kā apzināt reģionālā kontekstā visnozīmīgākos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus.

1. Līdz [OP, ievietot precīzu datumu: četri mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ENTSO-E iesniedz Aģentūrai priekšlikumu metodikai, kā apzināt reģionālā kontekstā visnozīmīgākos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pirms ierosinātās metodikas iesniegšanas ENTSO-E rīko plašu apspriešanos, kurā piedalās vismaz nozares un patērētāju organizācijas, sadales sistēmu operatori, valstu regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes. Apspriešanās rezultātus ENTSO-E pienācīgi ņem vērā.

4. Pirms ierosinātās metodikas iesniegšanas ENTSO-E rīko plašu apspriešanos, kurā piedalās vismaz reģionālie koordinācijas centri, nozares un patērētāju organizācijas, enerģijas ražotāji, pārvades un sadales sistēmu operatori, valstu kompetentās un regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes, kā arī citas attiecīgās ieinteresētās personas. Apspriešanās rezultātus ENTSO-E pienācīgi ņem vērā.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

5. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Metodiku ENTSO-E regulāri atjaunina un pilnveido saskaņā ar 1. līdz 5. punktu. Aģentūra vai Komisija var ar pienācīgu pamatojumu prasīt šādu atjauninājumu vai uzlabojumu veikšanu. Sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas ENTSO-E iesniedz Aģentūrai ierosināto izmaiņu projektu. Divu mēnešu laikā pēc projekta saņemšanas Aģentūra izmaiņas groza vai apstiprina, un pēc tam dokumentu publicē savā tīmekļa vietnē.

6. Metodiku ENTSO-E regulāri atjaunina un pilnveido saskaņā ar 1. līdz 5. punktu. Aģentūra vai Komisija var ar pienācīgu pamatojumu prasīt šādu atjauninājumu vai uzlabojumu veikšanu. Divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas ENTSO-E iesniedz Aģentūrai ierosināto izmaiņu projektu. Divu mēnešu laikā pēc projekta saņemšanas Aģentūra izmaiņas apstiprina vai groza, un pēc tam dokumentu publicē savā tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdz [OP, ievietot precīzu datumu: desmit mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā], par pamatu izmantojot atbilstīgi 5. pantam pieņemto metodiku, ENTSO-E katram reģionam nosaka visnozīmīgākos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus. Uzdevumus, kas saistīti ar reģionālo krīzes scenāriju apzināšanu, tas var deleģēt reģionālajiem operatīvajiem centriem.

1. Līdz [OP, ievietot precīzu datumu: desmit mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas], par pamatu izmantojot atbilstīgi 5. pantam pieņemto metodiku, ENTSO-E, cieši sadarbojoties ar Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu, katram reģionam nosaka visnozīmīgākos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus. Uzdevumus, kas saistīti ar reģionālo krīzes scenāriju apzināšanu, tas var deleģēt reģionālajiem koordinācijas centriem. Šajā nolūkā reģionālie koordinācijas centri apspriežas ar Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu. Nosakot riska scenārijus, kas saistīti ar ļaunprātīgiem uzbrukumiem, ENTSO-E un reģionālie koordinācijas centri nodrošina, ka tiek saglabāta sensitīvas informācijas konfidencialitāte.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdz [OP, ievietot precīzu datumu: desmit mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis apzina visnozīmīgākos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus nacionālā līmenī.

1. Līdz [OP, ievietot precīzu datumu: divpadsmit mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis apzina visnozīmīgākos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus nacionālā līmenī, šajā procesā iesaistot vismaz sadales un pārvades sistēmu operatorus un enerģijas ražotājus, kā arī vienlaikus nodrošinot sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a pants

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas vadlīnijas

1. Ņemot vērā Eiropas pietiekamības novērtējumu, kā arī citus attiecīgos regulējumus, Energoregulatoru sadarbības aģentūra izstrādā projektu Savienības mēroga vadlīnijām krīzes situāciju novēršanai un pārvarēšanai, apzinot gan tirgus, gan ārpustirgus pasākumus un sistēmas darbības noteikumus. Izstrādājot šīs vadlīnijas, Aģentūra pēc iespējas izvēlas pasākumus ar vismazāko ietekmi uz vidi.

2. Vadlīnijās norāda arī kompensācijas shēmu principus un aizsargāto klientu apzināšanas principus.

3. Aģentūra reizi trijos gados pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina šos risinājumus, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk.

Pamatojums

Kopīgiem risinājumiem krīžu pārvarēšanai būtu jāpalīdz nacionālo plānu izstrādē. Tie nodrošinātu plānu savstarpēju saskanību un veicinātu to, ka dalībvalstis spēj panākt vienošanos pārrunās par savu plānu reģionālo daļu. ES līmenī ir jāsaskaņo aizsargāto patērētāju definīcija, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāta sabiedrības visneaizsargātākā daļa un svarīgākie aspekti, kā arī sekmētu pārrobežu solidaritātes pasākumus, kā paredz šīs regulas 14. pants.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

8. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īstermiņa pietiekamības novērtējumu metodika

Īstermiņa un sezonālā pietiekamības novērtējumu metodika

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz [OP, ievietot precīzu datumu: divi mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ENTSO-E iesniedz Aģentūrai priekšlikumu metodikai, kā novērtēt īstermiņa pietiekamību, proti, sezonālo pietiekamību, kā arī nākamās nedēļas līdz tekošās dienas pietiekamību, un šī metodika aptver vismaz šādus aspektus:

Līdz [OP, ievietot precīzu datumu: četri mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ENTSO-E iesniedz Aģentūrai priekšlikumu metodikai, kā novērtēt īstermiņa un sezonālo pietiekamību, un šī metodika aptver vismaz šādus aspektus:

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) ievades elementu nenoteiktība, piemēram, pārvades jaudas pārtrauces varbūtīgums, elektrostaciju neplānotas dīkstāves varbūtīgums, bargi meteoroloģiskie apstākļi, pieprasījuma mainīgums un no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzuma mainīgums;

(a) ievades elementu nenoteiktība, piemēram, pārvades jaudas pārtrauces varbūtīgums, elektrostaciju neplānotas dīkstāves varbūtīgums, bargi meteoroloģiskie apstākļi, mainīgs pieprasījums, īpaši maksimālais pieprasījums, kas rodas atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, un no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzuma mainīgums;

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) kritiskas situācijas iestāšanās varbūtīgums;

(b) elektroenerģētiskās krīzes iestāšanās varbūtīgums;

Pamatojums

Teksta pielāgošana 2. pantā sniegtajai definīcijai.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Metodika paredz varbūtīguma pieeju un ņem vērā reģionālo un Savienības mēroga kontekstu, pēc iespējas aptverot trešās valstis, kas ietilpst Savienības sinhronajās zonās.

Metodika paredz varbūtīguma pieeju un ņem vērā reģionālo un Savienības mēroga kontekstu, tostarp starpsavienojumu līmeni starp dalībvalstīm, pēc iespējas aptverot trešās valstis, kas ietilpst Savienības sinhronajās zonās.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pirms ierosinātās metodikas iesniegšanas ENTSO-E veic plašu apspriešanos, kurā piedalās vismaz nozares un patērētāju pārstāvji, sadales sistēmu operatori, valstu regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes. Apspriešanās rezultātus ENTSO-E pienācīgi ņem vērā.

2. Pirms ierosinātās metodikas iesniegšanas ENTSO-E rīko apspriešanos, kurā piedalās vismaz reģionālie koordinācijas centri, nozares un patērētāju organizācijas, enerģijas ražotāji, pārvades un sadales sistēmu operatori, kompetentās iestādes, valstu regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes, kā arī attiecīgās ieinteresētās personas. Apspriešanās rezultātus ENTSO-E pienācīgi ņem vērā.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Metodiku ENTSO-E regulāri atjaunina un pilnveido saskaņā ar 1. līdz 3. punktu. Aģentūra vai Komisija var ar pienācīgu pamatojumu prasīt šādu atjauninājumu vai uzlabojumu veikšanu. Sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas ENTSO-E iesniedz Aģentūrai ierosināto izmaiņu projektu. Divu mēnešu laikā pēc projekta saņemšanas Aģentūra izmaiņas groza vai apstiprina, un pēc tam dokumentu publicē savā tīmekļa vietnē.

4. Metodiku ENTSO-E regulāri atjaunina un pilnveido saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu. Aģentūra vai Komisija var ar pienācīgu pamatojumu prasīt šādu atjauninājumu vai uzlabojumu veikšanu. Divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas ENTSO-E iesniedz Aģentūrai ierosināto izmaiņu projektu. Divu mēnešu laikā pēc projekta saņemšanas Aģentūra izmaiņas apstiprina vai groza un pēc tam dokumentu publicē savā tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Visus īstermiņa pietiekamības novērtējumus veic saskaņā ar atbilstīgi 8. pantam izstrādāto metodiku.

1. Visus īstermiņa pietiekamības novērtējumus, neatkarīgi no tā, vai tos sagatavo valsts, reģionālā vai Savienības līmenī, veic saskaņā ar atbilstīgi 8. pantam izstrādāto metodiku.

Pamatojums

Lai gan riskgatavības priekšlikumā ir pausts aicinājums sagatavot Eiropas mēroga un reģionālos novērtējumus īstermiņa riskiem, būtu jāprecizē, ka dalībvalstīm arī turpmāk ir iespēja veikt pašām savu novērtējumu. Patiesībā, saskaņā ar sistēmas ekspluatācijas vadlīnijām (104. punkts), katram PSO ir jāveic īstermiņa pietiekamības novērtējumi. Šis papildinājums arī precizē, ka gatavojot visus īstermiņa pietiekamības novērtējumus, ir jāievēro metodika, kas noteikta saskaņā ar 8. pantu.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Par pamatu izmantojot atbilstīgi 6. un 7. pantam apzinātos reģionālos un nacionālos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus, katras dalībvalsts kompetentā iestāde apspriežas ar elektroenerģijas un dabasgāzes uzņēmumiem, pārvades un sadales sistēmu operatoriem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpnieciskos elektroenerģijas patērētājus, un valsts regulatīvo iestādi (ja tā nav kompetentā iestāde) un izveido riskgatavības plānu. Tiek nodrošināta sensitīvas informācijas konfidencialitāte saistībā ar uzbrukumu novēršanu un to seku mazināšanu. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka konkrēta konfidenciāla informācija nav izpaužama, tad tā par šo informāciju sniedz kopsavilkumu, kas nesatur konfidenciālu informāciju.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

10. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Dalībvalstis plānus publisko, vienlaikus nodrošinot sensitīvās informācijas konfidencialitāti, kas jo īpaši attiecas uz informāciju par ļaunprātīgu uzbrukumu novēršanas un mīkstināšanas pasākumiem.

svītrots

Pamatojums

Čehija apzinās, ka informācija par enerģētikas nozari ir stratēģiski svarīga un sensitīva. Šādas informācijas drošība un aizsardzība ir jāuzskata par galveno prioritāti ļaunprātīgu uzbrukumu riska mazināšanai. Publiskotās informācijas apjoms vienmēr ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā enerģētikas nozares neaizsargātību un stratēģisko nozīmi.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) apzina iespējamos ārpustirgus pasākumus, kas īstenojami elektroenerģētiskās krīzes situācijās, norādot ierosu, nosacījumus un procedūras to īstenošanai un to, kā ir nodrošināta to atbilstība 15. panta prasībām;

(g) apzina iespējamos ārpustirgus pasākumus, kas īstenojami elektroenerģētiskās krīzes situācijās, konkrēti norādot ierosu, nosacījumus un procedūras to īstenošanai (tostarp kompensācijas shēmas) novērtējot to, cik lielā mērā šādi pasākumi ir jāīsteno, lai risinātu krīzes situāciju, un norādot to, kā ir nodrošināta to atbilstība 15. panta prasībām;

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) sniedz detalizētu slodzes nomešanas plānu, kurā nosaka, kad slodzes ir jānomet, kādos apstākļos un kādas slodzes vērtības jānomet. Plānā norāda, kurām elektroenerģijas patērētāju kategorijām piešķirama īpaša aizsardzība pret atslēgšanu, un pamato šādas aizsardzības nepieciešamību, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības drošību un personisko drošību;

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ia) apraksta valsts pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu un izpildītu reģionālos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 12. pantu;

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ib) ņem vērā īstenoto pasākumu ietekmi uz vidi;

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) reģionālais krīzes pārvaldītājs vai krīzes pārvaldības grupa;

(a) reģionālais krīzes koordinators vai krīzes pārvaldības grupa;

Pamatojums

Labāk lietot terminu “koordinators”, bet vēl jādefinē tā funkcijas.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) krīzes, tostarp vienlaicīgas krīzes situācijas, ietekmi mīkstinoši pasākumi. Tie ietver reģionālos slodzes nomešanas plānus un tehniskos, juridiskos un finanšu noteikumus attiecībā uz savstarpējo palīdzību, lai nodrošinātu, ka elektroenerģiju var optimālā veidā piegādāt tur, kur tā ir visvairāk vajadzīga. Šajos noteikumos cita starpā paredz palīdzības ierosu, aprēķinu formulu vai summu, maksātājas un saņēmējas puses un arbitrāžas noteikumus;

Pamatojums

Lai novērstu domstarpības attiecībā uz kompensāciju, šādas kompensācijas principi būtu jānosaka neitrālai ES līmeņa aģentūrai — ACER.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Par plānā iekļaujamajiem reģionālajiem pasākumiem vienojas attiecīgā reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes. Vismaz astoņus mēnešus pirms plāna pieņemšanas vai atjaunināšanas termiņa kompetentās iestādes par panākto vienošanos ziņo Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai. Ja attiecīgās kompetentās iestādes nav spējušas vienoties, tās informē Komisiju par domstarpību iemesliem. Šādā gadījumā Komisija var prasīt, lai Aģentūra, apspriežoties ar ENTSO-E, sekmē vienošanās panākšanu.

2. Par plānā iekļaujamajiem reģionālajiem pasākumiem, bet vēl pirms to iekļaušanas attiecīgajos nacionālajos plānos, vienojas attiecīgā reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes, apspriežoties ar attiecīgajiem reģionālajiem koordinēšanas centriem. Dalībvalstis var lūgt Komisijai sekmēt šādas vienošanās sagatavošanu. Komisija var prasīt Aģentūrai un ENTSO-E sniegt tehnisku palīdzību attiecīgajām dalībvalstīm, lai veicinātu šādu vienošanos. Vismaz astoņus mēnešus pirms plāna pieņemšanas vai atjaunināšanas termiņa kompetentās iestādes ziņo Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai par panāktajām vienošanām un par jebkādu citu makroreģionālās sadarbības veidu saskaņā ar Regulu (ES) .... [ierosinātā Regula par Enerģētikas savienības pārvaldību]. Ja attiecīgās kompetentās iestādes nav spējušas vienoties, tās informē Komisiju par domstarpību iemesliem. Šādā gadījumā Komisija ierosina sadarbības mehānismu vienošanās par reģionāliem pasākumiem noslēgšanai.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Sadarbībā ar reģionālajiem operatīvajiem centriem un iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, katra reģiona kompetentās iestādes reizi gadā veic krīzes simulācijas, proti, testē 1. punkta b) apakšpunktā minētos saziņas mehānismus.

3. Sadarbībā ar reģionālajiem operatīvajiem centriem un iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, katra reģiona kompetentās iestādes reizi gadā veic reāllaika simulācijas reaģēšanai uz elektroenerģētiskās krīzes situācijām, proti, testē 1. punkta b) apakšpunktā minētos saziņas mehānismus.

Pamatojums

Šis precizējums saskaņo priekšlikuma pamattekstu ar pielikumu.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.a pants

Komisijas loma attiecībā uz riskgatavības plānu grozījumiem

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai pieņemtos plānus. Komisija var pieņemt lēmumu pieprasīt grozīt vai atsaukt konkrētu pasākumu, ja tas:

(a) varētu kropļot Savienības iekšējo tirgu;

(b) nav vajadzīgs vai nav samērīgs apgādes drošības nodrošināšanai;

(d) ir pretrunā ES klimata politikas mērķiem.

Pieņemtais pasākums stājas spēkā tikai tad, kad to ir apstiprinājusi Komisija vai tas ir ticis grozīts saskaņā ar Komisijas lēmumu.

Pamatojums

Ir jāparedz aizsardzības pasākums, lai nodrošinātu, ka saskaņotie plāni neapdraud iekšējo tirgu un apgādes drošību. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām vajadzības gadījumā pieprasīt izdarīt grozījumus.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja tas ir vajadzīgs un iespējams, dalībvalstis cita citai piedāvā palīdzību, lai novērstu vai mazinātu elektroenerģētiskās krīzes. Par šādu palīdzību pienākas kompensācija.

2. Ja tas tiek pieprasīts un ir tehniski iespējams, dalībvalstis palīdz cita citai, lai novērstu vai mazinātu elektroenerģētisko krīzi. Par šādu palīdzību pienākas kompensācija, kas aptver vismaz izmaksas saistībā ar elektroenerģiju, kas piegādāta palīdzības pieprasītājas dalībvalsts teritorijai, un visas citas attiecīgās izmaksas, kuras radušās, sniedzot palīdzību, tostarp attiecīgā gadījumā par palīdzību, kas tika sagatavota, bet netika aktivizēta, un atlīdzību par visām kompensācijām, kas izriet no tiesvedības, arbitrāžas vai līdzīgiem procesiem un izlīgumiem, un ar sniegto palīdzību saistītās izmaksas.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Krīzes situācijā var aktivizēt ārpustirgus pasākumus, taču tikai tad, kad ir izsmeltas visas tirgus piedāvātās iespējas. Tie nedrīkst nepamatoti kropļot konkurenci un traucēt elektroenerģijas tirgus sekmīgu darbību. Tie ir tādi, kas ir vajadzīgi, samērīgi, nediskriminējoši un īslaicīgi.

2. Krīzes situācijā ārpustirgus pasākumus aktivizē tikai kā galējo līdzekli un tikai pēc tam, kad ir izsmeltas visas tirgus piedāvātās iespējas, un ja ir pietiekami pierādījumi, ka tirgus darbību turpināšana varētu vēl vairāk pasliktināt krīzes situāciju. Šie pasākumi nedrīkst nepamatoti kropļot konkurenci un traucēt elektroenerģijas tirgus sekmīgu darbību. Tie ir samērīgi, nediskriminējoši un īslaicīgi. Visas attiecīgās ieinteresētās personas nekavējoties tiek informētas par jebkādu ārpustirgus pasākumu piemērošanu.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Darījumu samazināšanu, tostarp jau piešķirtās starpzonu jaudas samazināšanu, starpzonu jaudas piegādes ierobežošanu jaudas piešķiršanai vai grafiku sastādīšanas ierobežošanu iniciē tikai saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Elektroenerģijas regulas 14. panta 2. punktā [ierosinātā Elektroenerģijas regula], un noteikumiem, kas pieņemti, lai precizētu šo noteikumu.

3. Darījumu samazināšanu, tostarp jau piešķirtās starpzonu jaudas samazināšanu, starpzonu jaudas piegādes ierobežošanu jaudas piešķiršanai vai grafiku sastādīšanas ierobežošanu iniciē tikai saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Elektroenerģijas regulas 14. panta 2. punktā [ierosinātā Elektroenerģijas regula], Komisijas Regulas (ES) 2015/1222^1a 72. pantā, un noteikumiem, kas pieņemti, lai precizētu šo noteikumu.

_______________

^1a Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regula (ES) 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24. lpp.).

Pamatojums

Lai precizētu, ka arī pārējie iepriekš minētā 14. panta punkti attiecas uz jaudas piešķiršanu, piemēram, 3. punktā noteikts, ka “starpsavienojumu un/vai pārvades tīklu maksimālā jauda, kas ietekmē pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ir pieejama tirgus dalībniekiem”. Turklāt ir svarīgi pievienot atsauci uz jaudas sadales un pārslodzes novēršanas (CACM) regulu.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc elektroenerģētiskās krīzes situācijas izziņošanas attiecīgās kompetentās iestādes apspriežas ar savu valsts regulatīvo iestādi (ja tā nav kompetentā iestāde) un iesniedz Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai un Komisijai izvērtējuma ziņojumu.

1. Tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc tam, kad ir beigusies elektroenerģētiskās krīzes situācija, attiecīgās kompetentās iestādes apspriežas ar savu valsts regulatīvo iestādi (ja tā nav kompetentā iestāde) un iesniedz Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai un Komisijai detalizētu izvērtējuma ziņojumu.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) pārskats par palīdzību, kas sniegta kaimiņos esošajām dalībvalstīm un trešām valstīm vai kas saņemta no tām;

(d) pārskats par sagatavoto palīdzību, kas (tika vai arī netika aktivizēta), sniegta kaimiņos esošajām dalībvalstīm un trešām valstīm vai kas saņemta no tām;

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) elektroenerģētiskās krīzes ekonomiskā ietekme un veikto pasākumu ietekme uz elektroenerģijas sektoru, proti, nepadotie elektroenerģijas daudzumi un pieprasījuma manuālo atslēgumu līmenis (t. sk. salīdzinājums starp pieprasījuma brīvprātīgo atslēgumu līmeni un pieprasījuma piespiedu atslēgumu līmeni);

(e) elektroenerģētiskās krīzes ekonomiskā ietekme un veikto pasākumu ietekme uz elektroenerģijas sektoru, proti, nepadotie elektroenerģijas daudzumi, pieejamo vai piešķirto starpzonu jaudu samazināšana, pieprasījuma manuālo atslēgumu līmenis (t. sk. salīdzinājums starp pieprasījuma brīvprātīgo atslēgumu līmeni un pieprasījuma piespiedu atslēgumu līmeni), un pasākumi, kas jāveic ieinteresētajām personām, piemēram, elektroenerģijas ražotājiem, piegādātājiem un citiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) ārpustirgus pasākumu piemērošanas detalizēts pamatojums;

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fa) pārskats par to, kā turpmāk būtu jāveido tīkls, lai varētu tikt galā ar sekām, ko rada apzinātās elektroenerģētiskās krīzes situācijas, un kurā aprakstītas sistēmas strukturālas nepilnības saskaņā ar principiem, kuri noteikti Direktīvā (ES)... [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, COM(2016)0864] un noteikti periodiski tīkla attīstības plāni [teksts būtu jāsaskaņo ar attiecīgajiem noteikumiem, kas iekļauti tirgus modeļa direktīvas priekšlikumā].

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Izvērtējuma rezultātus attiecīgās kompetentās iestādes iesniedz Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai.

4. Izvērtējuma rezultātus attiecīgās kompetentās iestādes iesniedz Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai. Šos rezultātus atspoguļo riskgatavības plānu atjauninājumos.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) Apraksta pasākumus, kā mīkstināt elektroenerģētiskās krīzes situācijas, proti, piedāvājuma un pieprasījuma puses pasākumus, vienlaikus norādot, kādos apstākļos šos pasākumus var izmantot, jo īpaši katra pasākuma ierosu. Ja tiek izskatīti ārpustirgus pasākumi, tie pienācīgi jāpamato, ņemot vērā 15. pantā noteiktās prasības.

(c) Apraksta pasākumus, kā mīkstināt elektroenerģētiskās krīzes situācijas, proti, piedāvājuma , tīkla un pieprasījuma puses pasākumus, vienlaikus norādot, kādos apstākļos šos pasākumus var izmantot, jo īpaši katra pasākuma ierosu. Ja tiek izskatīti ārpustirgus pasākumi, tie pienācīgi jāpamato, ņemot vērā 15. pantā noteiktās prasības.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea) apraksta valsts pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu un izpildītu reģionālos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 12. pantu.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) Apraksta apstiprinātos pasākumus, kas izmantojami vienlaicīgas krīzes situācijās, tostarp norāda patērētāju prioritāro kārtību un reģionālos slodzes nomešanas plānus, kā arī finanšu noteikumus, ko piemēro palīdzības sniegšanai nolūkā novērst vai mīkstināt elektroenerģētisko krīzi. Aprakstot šos noteikumus, iekļauj tādus elementus kā palīdzības ierosas definīcija, aprēķinu formula vai summa, maksātājas un saņēmējas puses un arbitrāžas noteikumi. Norāda, kad un kā aktivizē reģionālos jaudas nomešanas plānus.

(b) Apraksta apstiprinātos pasākumus, kas izmantojami vienlaicīgās krīzēs, tostarp norāda patērētāju prioritāro kārtību un reģionālos slodzes nomešanas plānus, kā arī finanšu noteikumus, ko piemēro palīdzības sniegšanai nolūkā novērst vai mīkstināt elektroenerģētisko krīzi. Aprakstot šos noteikumus, iekļauj tādus elementus kā palīdzības ierosas definīcija, aprēķinu formula vai summa, maksātājas un saņēmējas puses un arbitrāžas noteikumi. Norāda, kad un kā aktivizē reģionālos jaudas nomešanas plānus.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

I pielikums – 5. punkts – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da) pārvades un sadales sistēmu operatoriem.

[1] OV C 288, 31.8.2017., 91. lpp.
[2] OV C 342, 12.10.2017., 79. lpp.

PASKAIDROJUMS

Enerģētikas savienības stratēģijai ir piecas dimensijas; pirmās dimensijas mērķis ir stiprināt drošību un dalībvalstu solidaritāti, bet otrā dimensija paredz izveidot pilnībā integrētu iekšējo enerģijas tirgu. Pretēji šiem principiem mūsdienās enerģētikas riskus cenšas novērst gandrīz vienīgi ar attiecīgiem dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem un tehniskajiem noteikumiem.

Tā kā ES noteikumu neesamība ir likumdošanas nepilnība, tad elektroenerģētiskā krīze — piemēram, 2017. gada janvāra krīze, kas ietekmēja Bulgāriju, Grieķiju un Rumāniju — radīja kaitējumu attiecīgajām ekonomikām, apdraudēja sabiedrisko drošību, radīja zaudējumus patērētājiem, kam nācās maksāt augstākas cenas, apgrūtināja kaimiņvalstu solidaritāti un savstarpējo sadarbību. Lai novērstu šo likumdošanas nepilnību, Eiropas Savienībai ir jāievieš vērienīga sistēma, ar ko noteikt, novērtēt, sagatavot, pārvaldīt un uzraudzīt ar elektroenerģētiskajām krīzēm saistītu informāciju, kā arī apmainīties ar to.

Ņemot vērā šodienas elektroenerģijas tirgus un sistēmas, kas ir arvien vairāk savstarpēji saistīti pāri robežām un arvien decentralizētāki, referents piekrīt viedoklim, ka ir vajadzīga augsta līmeņa sadarbība un sadarbība starp visām iesaistītajām personām, gan dalībvalstīs, gan pāri robežām. Būtu jāprecizē visu attiecīgo dalībnieku lomas un pienākumi un jāievieš pienācīgas struktūras, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību.

Vienota metodika un principi

Svarīgs elements, nodrošinot reģionu gatavību elektroenerģētiskās krīzes pārvaldībai, ir vienota metodika, ar ko identificēt un novērtēt situācijas, kad ārkārtīgi trūkst elektroenerģijas vai to nav iespējams piegādāt galapatērētājiem.

Atgādinot, ka dalībvalstis saglabā iespēju veikt pašām savus novērtējumus, referents iesaka tos veikt saskaņā ar vienotu, reģionālo metodiku, lai novērstu neatbilstības, dublēšanos un regulējuma nepilnības. Ja patlaban riskgatavība galvenokārt ir vērsta uz esošās infrastruktūras atbilstību, tad vienota krīzes noteikšanas un novērtēšanas metodika varētu ļaut risināt krīzes novēršanas operatīvo jautājumu par pasākumus un jautājumus saistībā ar sagatavošanos krīzei, tās pārvaldību un ex-post novērtējumu.

Solidaritāte, savstarpējā palīdzība un tirgus noteikumus

Elektroenerģētiskās krīzes gadījumā Komisija ierosina dalībvalstīm piedāvā savstarpēju palīdzību, lai novērstu vai mazinātu tās sekas. Referents stingri atbalsta šo viedokli, ierosinot, ka novērtējumiem par iespēju palīdzēt kaimiņu dalībvalstij vajadzētu attiekties tikai uz tehniskajiem aspektiem, un ka kompensācijas mehānismus, iespējams, varētu definēt ex-ante vai arī krīzes sākumposmā, lai izvairītos no ex-post domstarpībām.

Vienlaikus referents uzskata, ka regulā būtu skaidri jānosaka, ka riskgatavības plānos nedrīkst pieļaut tirgus izkropļošanu vai optimizāciju. Šajā sakarībā ārpustirgus noteikumi būtu jāuzskata par pieņemamiem tikai tad, ja tirgus noteikumi varētu vēl vairāk palielināt elektroenerģētiskās krīzes risku.

Konfidencialitāte

Lai gan Komisijas priekšlikumā ir nodrošināta pārredzamība un informācijas apmaiņa, ir jāizvairās no tā, ka jutīga informācija par elektroenerģijas sistēmas darbību un riska sagatavotības plāniem tiktu izplatīta publiski. Tā kā ļaunprātīgu uzbrukumu draudi enerģētikas nozarē un citur ir realitāte, šī regula nodrošina, ka, nosakot riskus un sagatavojot un pārskatot projekta plānus ar Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas palīdzību, tiek garantēta jutīgas informācijas konfidencialitāte.

Pārvaldība un līdzdalība

Ja attiecīgās kompetentās iestādes nevar panākt vienošanos, regulas projektā ierosina, ka Komisija var prasīt, lai Aģentūra veicinātu nolīguma noslēgšana, apspriežoties ar ENTSO-E. Saskaņā ar Gāzes Piegādes drošības regulu referents ierosina, ka šajos gadījumos Komisijai ir tiesības ierosināt sadarbības mehānismu, lai noslēgtu reģionālu nolīgumu. Sadarbības mehānismi nevar uzspiest dalībvalstīm risinājumus, kas neatbilst to interesēm.

Referents uzskata, ka PSO un SSO ir galvenie atbildīgie par šīs sistēmas drošu un uzticamu darbību un kompetentajām iestādēm būtu tie nepārprotami jāiesaista noteikšanas, sagatavošanās, pārvaldības, pārraudzību un ex-post novērtēšanas procesā. Tajā pašā laikā referents ierosina, ka ACER, grozot metodiku, ko ir ierosinājusi vai atjauninājusi ENTSO-E, pirms grozītās versijas pieņemšanas apspriežas ar ENTSO-E.

PIELIKUMS STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ

Šis saraksts sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs vienīgi atzinuma sagatavotājs. Referents, gatavojot [atzinuma projektu / atzinumu, līdz tā pieņemšanai komitejā] ir saņēmis informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Struktūra un/vai persona

Referents un viņa birojs ir saņēmuši tiešu ieguldījumu no:

ACER - Agency for the Cooperation of Energy Regulators
CEPS - Centre for European Policy Studies
CEZ - České Energetické Závody
E3G — Third Generation Environmentalism
EDSO for Smart Grids
ENEL
ENTSO-E
Eurelectric
European Commission
Finnish Energy
Iberdrola
National Grid
RTE - Réseau de Transport d'Électricité
Snam
Terna

Referents un viņa birojs ir apspriedusies arī ar:

AEGE - Asociación de empresas con gran consumo de energía
Association for Heat Supply
Austrian Federal Chamber of Labour
CEDEC
CEEP - Central European Energy Partners
Centrica
CEWEP - Confederation of European Waste-to-Energy Plants
CIA - The Chemical Industries Association
Confindustria
CRE – Romanian Energy Center
Czech Chamber of Commerce
EDF - Électricité de France
EDISON
EirGrid
Elering
Enedis - Électricité Réseau Distribution France
ENGIE
E-ON
EPPSA - European Power Plant Suppliers Association
ESWET - European Suppliers of Waste to Energy Technology
ETP SmartGrids
Eugine
Euracoal
Eurofuel
European Univeristy Instutute - Florence School Of Regulation
Europex
Fortia Energia S.L.
Fortum
Geode
Government of Kingdom of the Netherlands
Government of the Czech Republic
Government of the French Republic
Government of the Kingdom of Norway
Government of the Kingdom of Sweden
Government of the Republic of Latvia
Government of the Republic of Slovakia
Government of the United Kingdom
IEA - The International Energy Agency
Netz Burgenland
Oesterreichs Energie
Permanent Representation of Estonia to the EU
Permanent Representation of Italy to the EU
Polish Electricity Association
Schneider Electric
Stadtwerke München
Svenska kraftnät
Swissgrid
T&D Europe - The European Association of the Electricity Transmission and Distribution Equipment and Services Industry.
Tempus Energy Technology
TenneT
TINETZ - Tiroler Netze
Utilitalia
Verband kommunaler Unternehmen
Verbund

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Riskgatavība elektroenerģijas sektorā
Atsauces	COM(2016)0862 – C8-0493/2016 – 2016/0377(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	30.11.2016
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 16.1.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 16.1.2017	ENVI 16.1.2017	IMCO 16.1.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ECON 15.12.2016	ENVI 31.1.2017	IMCO 25.1.2017
Referenti Iecelšanas datums	Flavio Zanonato 2.2.2017
Izskatīšana komitejā	24.4.2017	11.7.2017	12.10.2017
Pieņemšanas datums	21.2.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	55 3 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cornelia Ernst, Gerben-Jan Gerbrandy, Françoise Grossetête, Werner Langen, Florent Marcellesi, Dominique Riquet, Davor Škrlec
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Keller
Iesniegšanas datums	26.2.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

55	+
ALDE	Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Kaja Kallas, Morten Helveg Petersen, Dominique Riquet, Lieve Wierinck
ECR	Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Evžen Tošenovský
EFDD	Dario Tamburrano
ENF	Angelo Ciocca, Barbara Kappel, Christelle Lechevalier
PPE	Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Christian Ehler, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Angelika Niebler, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Hermann Winkler, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera
S&D	Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jan Keller, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho
VERT/ALE	Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Florent Marcellesi, Claude Turmes, Davor Škrlec

3	-
ECR	Edward Czesak, Zdzisław Krasnodębski
EFDD	Jonathan Bullock

4	0
GUE/NGL	Xabier Benito Ziluaga, Cornelia Ernst, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. marts

Juridisks paziņojums - Privātuma politika