IETEIKUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru denonsē Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību
6.3.2018 - (14423/2017 – C8-0447/2017 – 2017/0241(NLE)) - ***
Zivsaimniecības komiteja
Referents: João Ferreira
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru denonsē Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību
(14423/17 – C8-0447/2017 – 2017/0241(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (14423/2017),
– ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību[1],
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0447/2017),
– ņemot vērā ... nenormatīvo rezolūciju[2] par priekšlikumu lēmumam,
– ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0058/2018),
1. sniedz piekrišanu nolīguma denonsēšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Komoru Salu Savienības valdībai un parlamentam.
PASKAIDROJUMS
Komoru Salu Savienība (Komoru salas) ir salu grupa ar trim galvenajām salām, kura atrodas Indijas okeāna rietumu daļā pie Austrumāfrikas krastiem. Arhipelāgā, kas ir neatkarīgs kopš 1975. gada, ietilpst arī ceturtā sala, proti, Majota, kura izvēlējās saglabāt savu statusu kā Francijas aizjūras teritorija.
Saskaņā ar 2013. gada rādītājiem Komoru salās ir aptuveni 734 000 iedzīvotāju. Vēsturiskās attīstības, politiskās nestabilitātes un grūti pieejamo resursu dēļ Komoru salas uzskatāmas par vienu no vismazāk attīstītajām valstīm, kuras ekonomika ir ļoti lielā mērā atkarīga no ārvalstu dotācijām un tehniskās palīdzības.
Zivsaimniecības nozare ir otrā lielākā nozare pēc lauksaimniecības, un tiek uzskatīta par stratēģisku prioritāti šajā valstī. Tā nodrošina 10 % darbvietu un 8 % no IKP (2013. gada dati). Šie procentuālie rādītāji tomēr liecina, ka nozares nozīme ekonomikas un nodarbinātības jomā krītas, ņemot vērā tās neaizsargātību pret ārējiem faktoriem — visas iekšzemes darbības (8 000 zvejnieku) ir mazapjoma nerūpnieciskā zveja, izmantojot vai nu mazas stiklšķiedras laivas 6–7 m garumā ar dzinējiem, kuru jauda nepārsniedz 25 zirgspēku, un ar ļoti vienkāršu tehnisko aprīkojumu, vai arī nemotorizētas kanoe laivas.
Lēš, ka Komoru salu EEZ izmantojamie krājumi — galvenokārt lielās pelaģiskās zivis (tunzivis un zobenzivis) — ir aptuveni 33 000 tonnas gadā, savukārt vietējo zvejnieku nozveja ir aptuveni 16 000 tonnas gadā. Pārējās zivis nozvejo ārvalstu rūpnieciskās zvejas flotes un tās izkrauj citās valstīs. Zivis arī apstrādā ārpus Komoru salām, tostarp vietējās flotes nozvejotos lomus.
Divpusējās attiecības zivsaimniecības jomā starp Eiropas Savienību (un tās priekšgājējiem) un Komoru salām sākās 1988. gadā. Savukārt no 2006. gada to attiecības regulē Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē, kas paredz divu dažādu komponentu veidotu finansiālu ieguldījumu: viens ir par piekļuvi zivsaimniecības resursiem, otrs vērsts uz atbalstu nozarei, lai attīstītu vietējās spējas.
Ar šo ziņojumu pārskatāmais nolīgums paredz kopējo finansiālo ieguldījumu EUR 1 845 750 apmērā, no kuriem aptuveni 49 % bija paredzēts nozares atbalstam. Nolīgums paredzēja piešķirt 45 licences tunzivju seineriem un 25 — kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (licences izmantotu Spānija, Francija un Portugāle). Šajā nolīgumā arī paredzēts, ka atbilstoši tam zvejojošiem ES kuģiem ir jānodarbina noteikts minimālais skaits Komoru salu personāla, un tajā ietverta ekskluzivitātes klauzula par sugām, ko atļauts zvejot.
Neatkarīgi no nolīguma un ar to saistītā protokola nosacījumiem tā īstenošanu ietekmējuši dažādi ierobežojumi, jo īpaši sakarā ar pirātismu, un tāpēc šīs zvejas licences nav izmantotas. Vienlaikus Komoru salas arī ir iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj regulu par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, jo īpaši atļaujot veikt karoga maiņu citu valstu kuģiem, kas iesaistās NNN zvejā, un tā rezultātā 2015. gada oktobrī ES paziņoja Komoru salām par iespējamību, ka tā var tikt noteikta par nesadarbīgu valsti, kas arī notika 2017. gada maijā un jūnijā (kad šī valsts saņēma t. s. “sarkano kartīti”).
Tā kā šā procesa laikā Komoru salu iestādes nekādi nereaģēja, Komisija un Padome ierosina nolīgumu denonsēt.
Kopumā referents uzskata, ka nav iemesla nepiekrist šā nolīguma denonsēšanai, bet ir jāņem vērā divi apstākļi: ļoti sarežģītā sociālā situācija Komoru salās, kā arī secinājumi vairāku ANO struktūru veiktos novērtējumos, kuros Eiropas Savienība kritizēta par savas stiprākās puses pozīcijas izmantošanu, veicot nolīgumu sagatavošanu un zivju cenu noteikšanu (par tunzivīm maksājot zem vidējās vairumtirdzniecības cenas), un norādīts, ka partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē nav veicinājuši vietējās ražošanas attīstību.
Referents vēlētos uzsvērt, ka gandrīz 30 gados, kopš ir spēkā Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru salām, kurā turklāt iekļauts uz sadarbību un atbalstu Komoru salu zivsaimniecības nozares attīstīšanai vērsts elements, tomēr nav izdevies gūt praktiskus rezultātus nozares izaugsmē, tostarp tādās jomās kā kontroles un uzraudzības spējas, zinātniskā attīstība un zvejnieku un novērotāju tehniskā apmācība.
Šo novērtējumu dēļ saistībā ar šo lēmumu ir ļoti svarīgi iesniegt priekšlikumus, kuru mērķis būtu turpināt atbalstu attīstībai un palīdzēt Komoru salās uzlabot gan nosacījumus zvejai un saistītajām darbībām, gan zvejnieku un zvejas kopienu dzīves kvalitāti.
Sakarā ar to, ka ES un Komoru salu sadarbība turpinās, jo īpaši attīstības politikas jomā, ir svarīgi ES un tās dalībvalstu politiskajās attiecībās ar šo valsti galveno uzmanību pievērst stratēģiskām prioritātēm, un zivsaimniecības nozarei tajās ir galvenā vieta. Tādēļ ES būtu jāturpina veicināt pārvedumi, kas Komoru salām ļautu, cita starpā:
uzlabot zivsaimniecības administrācijas un pārvaldības sistēmu gan no juridiskā, gan institucionālās struktūras viedokļa, sekmēt cilvēkresursu spēju veidošanu (zvejnieki, zinātnieki, inspektori utt.), kā arī paaugstināt Komoru tradicionālo zvejas rīku un zivju tirdzniecības un kultūras vērtību;
attīstīt tās spējas attiecībā uz uzraudzību un zinātnisko novērtējumu, piekrastes aizsardzību, pārbaudēm, uzraudzību un kvalitātes kontroli;
ierīkot vai atjaunot iekārtas zivju saldēšanai, izplatīšanai un apstrādei;
ierīkot un modernizēt izkraušanas un drošības infrastruktūru ostās un piestātnēs;
veicināt nerūpnieciskās zvejas flotes atjaunošanu, lai uzlabotu drošību, iespēju palikt jūrā un zvejas kapacitāti.
Referents uzskata, ka ES un trešo valstu parakstītiem ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem ir jābūt savstarpēji izdevīgiem un tajos galvenā uzmanība jāpievērš darbībām, ar kurām nostiprina trešo valstu suverenitāti pār to zivsaimniecību, attīsta saistīto saimniecisko darbību un veicina jūras resursu aizsardzību, palīdz zvejnieku kopienām un zivsaimniecībā nodarbinātajiem. Nevis resursu noplicināšana, bet šāda veida attīstība ir visefektīvākais un vistaisnīgākais veids, kā cīnīties pret NNN zveju.
Referents turklāt aicina nekavējoties informēt Eiropas Parlamentu par visām turpmākajām norisēm šajā procesā.
Attīstības komitejAS ATZINUMS (21.2.2018)
Zivsaimniecības komitejai
par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru denonsē Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību
(14423/17 – C8-0447/2017 – 2017/0241(NLE))
Atzinuma sagatavotājs: Norbert Neuser
ĪSS PAMATOJUMS
Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja tiek vispārēji atzīta par būtisku ekoloģisku, ekonomisku un sociālu problēmu. Tā ir nopietns drauds jūras ekosistēmām, rada netaisnīgu situāciju atbildīgiem zvejniekiem un veicina traucējumus jūras produktu tirgū. NNN zvejas apkarošana ir izšķiroši svarīga, lai panāktu pasaules zivsaimniecības ilgtspējīgu pārvaldību.
NNN zveja īpaši smagi skar jaunattīstības valstis. Tām ir ierobežotas spējas kontrolēt un uzraudzīt savus ūdeņus, un tāpēc NNN zvejnieki parasti izvēlas tieši šīs valstis, kas vēl vairāk destabilizē to zivsaimniecības nozares pārvaldību. Vāja pārvaldība un augsts NNN zvejas līmenis parasti ir cieši saistītas parādības. Visbeidzot, NNN zveja mazina jaunattīstības valstu spēju gūt ieņēmumus un nodrošināt sevi ar pārtiku.
Vairāki starptautiski instrumenti veido pamatu cīņai pret NNN zveju. Tie apvieno gan piekrastes valsts primāro atbildību nodrošināt atbilstību valsts tiesību aktiem par zvejas darbībām tās ūdeņos, gan arī kuģu karoga valstu pienācīgas rūpības pienākumu.
NNN zvejas apkarošana ir prioritāte arī attīstības sadarbības programmā, kā to apliecina 14. ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM 14), kas paredz saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. IAM 14.4. mērķī aicināts pārtraukt pārzveju, NNN zveju un destruktīvu zvejas praksi.
Arī Eiropas Parlaments daudzās rezolūcijās ir konsekventi uzsvēris nepieciešamību cīnīties pret jebkāda veida NNN zveju. Ņemot vērā minēto, Eiropas Savienība pieņēma Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (“NNN zvejas regula”), kas paredz vairāku posmu procedūru, tostarp dialogu, lai risinātu attiecības ar nesadarbīgām valstīm.
Atzinuma sagatavotājs ir apmierināts ar Komisijas paskaidrojumiem par to, kāpēc atbilstoši NNN zvejas regulai Komoru Salām tiek piemērota nesadarbīgas trešās valsts procedūra, un tādēļ atbalsta priekšlikumu denonsēt nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar šo valsti.
Tomēr atzinuma sagatavotājs atbalsta pastāvīgu politisko dialogu ar Komoru Salu iestādēm, lai uzlabotu šīs valsts zivsaimniecības pārvaldību. Atzinuma sagatavotājs arī ierosina palīdzību šai valstij turpmāk sniegt ar citiem Savienības finanšu instrumentiem, lai iedzīvotājiem nebūtu jācieš no pašlaik izveidojušās situācijas.
******
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu priekšlikumam Padomes lēmumam, ar kuru denonsē Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Padomes lēmums, ar kuru denonsē ar Padomes 2006. gada 5. oktobra Regulu (EK) Nr. 1563/2006 pieņemto Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību |
||||
Atsauces |
14423/2017 – C8-0447/2017 – COM(2017)0556 – 2017/0241(NLE) |
||||
Atbildīgā komiteja
|
PECH
|
|
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
DEVE 15.1.2018 |
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Norbert Neuser 11.12.2017 |
||||
Izskatīšana komitejā |
25.1.2018 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
20.2.2018 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
19 1 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Mireille D’Ornano, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Eleftherios Synadinos, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Željana Zovko |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Thierry Cornillet, Paul Rübig, Rainer Wieland |
||||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
19 |
+ |
|
ALDE |
Thierry Cornillet, Paavo Väyrynen |
|
ECR |
Nirj Deva, Eleni Theocharous |
|
EFDD |
Mireille D'Ornano |
|
GUE/NGL |
Lola Sánchez Caldentey |
|
PPE |
Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Cristian Dan Preda, Paul Rübig, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská, Željana Zovko |
|
S&D |
Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Norbert Neuser, Vincent Peillon |
|
VERTS/ALE |
Maria Heubuch |
|
1 |
- |
|
NI |
Eleftherios Synadinos |
|
0 |
0 |
|
|
|
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Padomes lēmums, ar kuru denonsē ar Padomes 2006. gada 5. oktobra Regulu (EK) Nr. 1563/2006 pieņemto Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību |
||||
Atsauces |
14423/2017 – C8-0447/2017 – COM(2017)0556 – 2017/0241(NLE) |
||||
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums |
18.12.2017 |
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
PECH 15.1.2018 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
DEVE 15.1.2018 |
BUDG 15.1.2018 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
BUDG 9.10.2017 |
|
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
João Ferreira 13.10.2017 |
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
28.11.2017 |
24.1.2018 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
27.2.2018 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
20 0 2 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Clara Eugenia Aguilera García, Alain Cadec, David Coburn, Linnéa Engström, João Ferreira, Sylvie Goddyn, Mike Hookem, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Annie Schreijer-Pierik, Remo Sernagiotto, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Norbert Erdős |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Liliana Rodrigues |
||||
Iesniegšanas datums |
6.3.2018 |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
20 |
+ |
|
ALDE |
António Marinho e Pinto, Norica Nicolai |
|
ECR |
Peter van Dalen, Remo Sernagiotto, Ruža Tomašić |
|
ENF |
Sylvie Goddyn |
|
GUE/NGL |
João Ferreira, Liadh Ní Riada |
|
PPE |
Alain Cadec, Norbert Erdős, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa |
|
S&D |
Clara Eugenia Aguilera García, Liliana Rodrigues, Ulrike Rodust, Isabelle Thomas |
|
VERTS/ALE |
Linnéa Engström |
|
0 |
- |
|
|
|
|
2 |
0 |
|
EFDD |
David Coburn, Mike Hookem |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas