par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā

(COM(2017)0621 – C8-0407/2017 – 2017/0272(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2017)0621),

–  ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā (14390/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, kā arī 218. panta 8. punkta otro daļu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0407/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu un 108. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0147/2018),

1.  apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Norvēģijas Karalistes valdībai un parlamentam.

Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 un Padomes Direktīva 2010/24/ES paredz tiesisko regulējumu dalībvalstu sadarbībai ar mērķi novērst un apkarot krāpšanu, kā arī piedzīt prasījumus PVN jomā.

Tomēr pieredze dalībvalstīs liecina, ka krāpnieki bieži izmanto darījumu, kuros iesaistīti trešās valstīs esoši uzņēmumi, kontroles trūkumus. Īpaši augsts riska līmenis ir ar PVN saistītai krāpšanai, kurā piedalās trešo valstu operatori no telekomunikāciju un e-pakalpojumu jomas. Ņemot vērā vērojamo izaugsmi šajās nozarēs, ir būtiski izstrādāt efektīvākus instrumentus šādas krāpšanas apkarošanai, lai aizsargātu valstu budžetus. Plašākais šo nolīgumu mērķis ir izveidot savstarpēja atbalsta sistēmu, kas palīdzētu gan cīnīties pret pārrobežu krāpšanu PVN jomā, gan katrai valstij atgūt tai pienākošos PVN. Sadarbības nolīgumi ar ES kaimiņvalstīm un tirdzniecības partneriem uzlabotu dalībvalstu iespējas atklāt un izskaust krāpšanu PVN jomā un apturētu tās radītos finanšu zaudējumus.

Tādēļ krāpšanas PVN jomā apturēšanai svarīga ir sadarbība ar trešām valstīm. Konkrēti, Norvēģija ir Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, kuras PVN sistēma ir līdzīga ES piemērotajai sistēmai, un tai ir laba tradīcija sadarboties ar ES dalībvalstīm PVN jomā.

2009. gadā Norvēģijai bija būtiska loma, kad tā informēja dalībvalstis par “pazudušo tirgotāju” PVN krāpšanas shēmu oglekļa dioksīda kredītu jomā. Laikā no 2009. līdz 2012. gadam Norvēģijas nodokļu iestādes informēja dalībvalstu iestādes par krāpnieciskiem darījumiem par kopējo summu EUR 2703 miljonu apmērā. Turklāt Norvēģijas amatpersonas kopā ar dažām dalībvalstīm piedalījās daudzpusējās pārbaudēs enerģētikas nozarē un tika uzaicinātas būt par novērotājiem PVN novērošanas centrā. Tāpat Norvēģija informēja vairākas dalībvalstis par “pazudušo tirgotāju” shēmas darījumiem, kuros tika ļaunprātīgi izmantotas Norvēģijas alternatīvās maksājumu platformas.

Tas liecina par priekšrocībām dalībvalstu sadarbībai ar Norvēģiju. Tomēr ar pašreizējo tiesisko regulējumu administratīvā sadarbība ar Norvēģiju ir neregulāra un iespējama vien ar divpusējiem nolīgumiem starp Norvēģiju un atsevišķām dalībvalstīm, Ziemeļvalstu konvenciju vai retajiem uzaicinājumiem Norvēģijai novērotājas statusā piedalīties PVN novērošanas centra sanāksmēs.

Referents piekrīt Komisijai, ka šis divpusējais nolīgums starp ES un Norvēģiju nodrošina labu tiesisko regulējumu pienācīgai sadarbībai starp Norvēģiju un dalībvalstīm. Sadarbībā izmantos to pašu sadarbības struktūru, kas pašlaik ir spēkā starp ES dalībvalstīm, un tos pašus instrumentus, piemēram, elektroniskas platformas un e-veidlapas.

Referents atzinīgi vērtē šo nolīgumu un mudina dalībvalstis piešķirt Komisijai pilnvaras vest sarunas par līdzīgiem nolīgumiem par PVN sadarbību arī ar citām EEZ/EBTA valstīm.

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas